Page 1

LASI ARĪ WWW.SPORTO.LV

Nr. 7/8 (328/329) 2017. JŪLIJS/AUGUSTS

S. k ļi e m, L O B E T m s au K S A B s kaļi e B ez erībām ar c

a t r o p s e t e i v e i S aulē pas

− s e i t e i t , s ī S z V a Iep KOZJAKO s g e ļ O u le s a s a p e m pions č e c vi

āt n o i p m e č s e l u a Uz pasznas! pie Rā

u

Cena Eur 1,95

Viss par Latvijas Jaunatnes olimpiādi


rā u m u n ā j Ša 6. REPORTĀŽA VII Latvijas Jaunatnes olimpiāde

12. TRENERIS Edvīns Krūms atgriežas

14. CERĪBA Pasaules vicečempions Oļegs Kozjakovs

90. KĀ TAS NOTIEK Noslēpumainais rogainings

28. VINGROŠANA Vihrova bērni

60. ATSKATS 37 valstu atlēti Rīgā

68. RUNĀ PREZIDENTS Andris Bērziņš. Lai dvēselei būtu, pie kā turēties

MĒNEŠA ŽURNĀLS Iznāk kopš 1955. gada 4. oktobra Izdevējs: Sporta apgāda fonds Reģistrācijas apliecība nr. LV40008097373

56. AKTUĀLI Basketbols. Bez skaļiem saukļiem, ar cerībām

Iespiests PNB Print Redakcija: Grostonas ielā 6b, Rīgā, LV 1013

84. PĒC PJEDESTĀLA

E-pasts: birojs@sporto.lv Galvenais redaktors: Dainis Caune Fotogrāfs: Juris Bērziņš-Soms Datorgrafiķe: Baiba Barkāne e-pasts: birojs@sporto.lv

Roberts Justs

52. KRUSTPUNKTĀ Ineta Radēviča. Sieviete sporta pasaulē Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

76. PROFILS Latvijas Futbola federācija

3


Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

VII Latvijas Jaunatnes olimpiāde Cēsīs 2803 sportisti no 82 novadiem, kas 29 sporta veidos izcīnīja 230 medaļu komplektus. Tāds bija 7. jūlijā Cēsu Pils parkā svinīgi atklātās VII Latvijas Jaunatnes olimpiādes vēriens.

Foto: Dainis Caune, Sports

Ar lielu atbildību. “Cēsīm ir dota lieliska iespēja rīkot šādus sporta svētkus,” atklājot olimpiādi, atzina Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. “Bet tā ir arī liela atbildība.” Rozenbergs pateicās pārējām pašvaldībām, kas iesaistījušās olimpiādes organizēšanā. Priekuļos notika boksa un regbija sacensības, Smiltenē — BMX, volejbols un svarcelšana, Valmierā — handbols, futbols, airēšanas slaloms, Burtnieku novadā — golfs, Valkā — šaušana, Siguldā — badmintons, Limbažos — kanoe un smaiļošana, Rīgā — jātnieku sports, mākslas un sporta vingrošana, Engurē — burāšana, Jelgavā — peldēšana, Jūrmalā — airēšana.

4

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


Foto: Dainis Caune, Sports

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Foto: Dainis Caune, Sports

Lai novadi lepojas! “Šodien Cēsis ir olimpiskā galvaspilsēta,” uzsvēra Latvijas Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. “Novēlu visiem sportistiem, lai pēc īsāka vai garāka laika visa Latvija varētu turēt īkšķus par jums starptautiskās sacensībās. Novēlu parādīt savus vislabākos rezultātus un uzvarēt tīrā un godīgā cīņā, lai jūsu novadi varētu ar jums lepoties!”

Foto: Dainis Caune, Sports

Laipni lūgti olimpiskajā saimē! “Trijās dienās 27 olimpiskajos sporta veidos, kā arī florbolā un orientēšanās sportā noskaidrosim, kuri ir Latvijas labākie jaunie sportisti,” atklāšanas ceremonijā teica Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis. “Šajās sacensībās var ieraudzīt savus konkurentus un skaidri redzēt, kāda ir sporta attīstība katrā pašvaldībā. Piedaloties olimpiādē, jūs visi esat kļuvuši par olimpiskās saimes locekļiem. Ceru, ka starti šajās sacensībās palīdzēs izlemt un izvēlēties sportu par savu nākotni un savu dzīvesveidu. Paldies treneriem par ieguldīto darbu! Lai uzvar stiprākie!”

5


VIEGLATLĒTIKA

Gan daudz, gan Vieglatlētikā tika izcīnīti 36 medaļu komplekti individuālajās sacensībās un divi — stafetēs. Ogres stadionā medaļnieku sarakstā iekļuva 19 pilsētu un novadu sportisti. Komandu vērtējumā nepārspēti palika rīdzinieki, kuriem astoņas zelta medaļas. Rīdziniekiem sīvu konkurenci sagādāja liepājnieki — sešreiz zelts, trešie bija Ludzas jaunie vieglatlēti — trīs zelta medaļas.

Varbūt daudzcīņniece? Par vienu no augstvērtīgākajiem sacensību rezultātiem parūpējās rīdziniece Kristīne Blaževiča, kādreiz slavenās trīssoļlēcējas Jeļenas Blaževičas (14,55 m) meita, kura 100 m/b finālskrējienā tikai nedaudz atpalika no Latvijas U-18 rekorda — 12,80. Kristīne mācās Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā. Vispirms nodarbojusies ar modernajām dejām, taču sports tomēr guvis virsroku, un nu jau astoto gadu viņa trenējas vieglatlētikā. Kā visi — sākusi ar skriešanu, taču pamazām atklājusi, ka barjeras un tāllēkšana sirdij ir vistuvākās disciplīnas.

6

Par trīssoli, mammas disciplīnu, vēl neesot īpaši domājusi, taču reiz sameklējusi viņas jaunības dienu video un aizdomājusies — varbūt pamēģināt? Pēdējos trīs gadus Kristīne trenējas pie pazīstamā Andra Austrupa, kurš līdz slavas augstumiem aizveda daudzcīņnieci Lauru Ikaunieci-Admidiņu. Interesanta sakritība — arī Laura ir slavenas sportistes meita, jo mamma Vineta joprojām ir Latvijas rekordiste visās sprinta disciplīnās, arī viņa pirms sporta gaitu sākuma nodarbojusies ar dejošanu, arī abu augums ir gandrīz vie-

nāds: Kristīnei — 1,76, Laurai — 1,79 metri. Kristīne spēkus daudzcīņā jau izmēģinājusi, visai labi padodas arī lodes grūšana, šķēpa mešana, taču īpašu uzmanību šai sarežģītajai disciplīnai pagaidām nav veltījusi. Varbūt nākotnē? To Kristīne nenoliedz un paļaujas uz treneri. Tūlīt pēc sacensībām Ogrē Kristīne devās uz U-18 pasaules čempionātu Kenijā, kur godam izcīnīta sestā vieta tāllēkšanā — 6,08 m. Augsto ceturto vietu Kenijā ieguva vēl viena olimpiādes uzvarētāja — Kitija Paula Melnbārde — 6,28 m, kas ir Latvijas U-18 rekords.

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

labi K

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

aut arī meistarības līmenis dažkārt bija visai nevienāds, par čempionu rezultātiem varam tikai priecāties, jo tika sasniegti divdesmit sezonas labākie rezultāti. Četras uzvaras guva liepājnieks Gints Drigulis — 400 m, 800 m, 400 m/b un mazajā zviedru stafetē. Trīsreiz zeltu saņēma rīdzinieces Nora Ķigure — 100 m, 200 m un stafetē, Patrīcija Cīrule — 400 m, 800 m un stafetē, kā arī ludzāniete Ilārija Ločmele — 1500 m, 3000 m — gan skrienot, gan soļojot.

Lai lido! Aizkraukles desmitcīņnieks Oļegs Kozjakovs Ogrē trīsreiz kāpa uz goda pjedestāla

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Iesildīšanās Veiksmīgi Ogrē startēja daudzcīņnieks Aizkraukles novada ģimnāzijas 10. klases skolnieks Oļegs Kozjakovs, kurš uzvarēja augstlēkšanā, bija otrais lodes grūšanā, bet trešais — diska mešanā. Oļegs neslēpa, ka priecīgs par savu devumu Aiz­ krauk­ les novada punktu krātuvē. Puisim tā bija tāda kā iesildīšanās, jo viņš ir patiess desmitcīņnieks un startus izmantoja, lai gatavotos pasaules U-18 čempionātam Kenijā.

Kā zināms, tajā aiz­ krauklietis pārsteidza gan sevi, gan pretiniekus — Latvijas rekords 7377 punkti un pārliecinoši iegūts pasaules vicečempiona tituls. Tagad abi jaunieši kopā ar vēl 14 Latvijas olimpiādes uzvarētājiem un medaļniekiem startē Eiropas Jaunatnes olimpiskajā festivālā Ungārijas pilsētā Ģērā, kur cer godam aizstāvēt Latvijas krāsas. ©

Līdere! Tikai nieka tiesa rīdziniecei Kristīnei Blaževičai pietrūka līdz Latvijas rekordam 110 m/b Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

7


VIEGLATLĒTIKA

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Jaunieši 110 m/b. 1. Kristiāns Skuruls (Kuldīgas nov.) 15.07, 2. Jānis Vilnrags (Jēkabpils) 15.08, 3. Karims Ali (Ogres nov.) 15.42, 4. Māris Kozulis (Jelgavas nov.) 16.23, 5. Kristaps Sunteiks (Bauskas nov.) 16.47, 6. Jēkabs Ķurbe (Iecavas nov.) 17.28. 100 m. 1. Mikus Pētersons (Kuldīgas nov.) 11.43, 2. Emīls Kristofers Jonāss (Rīga) 11.45, 3. Jurijs Sergejevs (Liepāja) 11.61, 4. Mariuss Milts (Saldus nov.) 11.75, 5. Aleksis Aleksandrs Vilnītis (Jūrmala) 11.81, 6. Artūrs Ignatjevs (Ludzas nov.) 11.87. 200 m. 1. Emīls Kristofers Jonāss (Rīga) 23.45, 2. Artūrs Pastors (Ogres nov.) 23.54, 3. Jurijs Sergejevs (Liepāja) 23.67, 4. Emīls Vīgants (Jelgavas nov.) 23.87, 5. Linards Pauliņš (Dagdas nov.) 24.23, 6. Mikus Pētersons (Kuldīgas nov.) 26.27. 400 m/b. 1. Gints Drigulis (Liepāja) 55.82, 2. Dmitrijs Ļašenko (Liepāja) 56.67, 3. Arturs Vecbaštiks (Liepāja) 57.34, 4. Jēkabs Ķurbe (Iecavas nov.) 1:00.82, 5. Aleksis Belovs (Līvānu nov.) 1:00.95, 6. Ralfs Lipenītis (Jēkabpils) 1:01.29. 400 m. 1. Gints Drigulis (Liepāja) 50.70, 2. Emīls Vīgants (Jelgavas nov.) 51.00, 3. Artūrs Pastors (Ogres nov.) 51.58, 4. Dmitrijs Ļašenko (Liepāja) 51.91, 5. Arturs Vecbaštiks (Liepāja) 52.37, 6. Jēkabs Niklāvs Janovs (Siguldas nov.) 53.95. 800 m. 1. Gints Drigulis (Liepāja) 1:57.76, 2. Jānis Seņkāns (Rēzekne) 2:00.66, 3. Aksels Blanks (Salaspils nov.) 2:02.63, 4. Aleksandrs Mironovs (Liepāja) 2:08.56, 5. Niks Normunds Zauls (Limbažu nov.) 2:08.73, 6. Daniels Strods (Siguldas nov.) 2:08.94.

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Vēl kopā! 2000 m šķēršļu skrējienā sākumā visi turējās kopā, vēlāk uzvarētājs Santis Setkovskis (Nr. 63, Ilūkstes novads) krietni atrāvās

Smiltene var! Ik pa brīdim ar trenera Guntara Marksa gādību jauniešu šķēpmešanā ienāk kāds talants — ­ šoreiz uzvarēja Klāvs Ozoliņš

8

1500 m. 1. Jānis Seņkāns (Rēzekne) 4:17.59, 2. Aksels Blanks (Salaspils nov.) 4:20.24, 3. Niks Normunds Zauls (Limbažu nov.) 4:23.14, 4. Jegors Ivanovs (Rīga) 4:27.71, 5. Aleksandrs Mironovs (Liepāja) 4:30.04, 6. Arsēnijs Kadiševs (Rīga) 4:30.45. 3000 m. 1. Kristiāns Upenieks (Ādažu nov.) 9:23.28, 2. Santis Setkovskis (Ilūkstes nov.) 9:42.22, 3. Mareks Meženiks (Daugavpils nov.) 9:58.40, 4. Arsēnijs Kadiševs (Rīga) 10:05.55, 5. Matīss Sisenis (Iecavas nov.) 10:07.76, 6. Raimonds Levickis (Dobeles nov.) 10:26.96. 2000 m šķēršļu skrējiens. 1. Santis Setkovskis (Ilūkstes nov.) 6:46.32, 2. Mihails

Zenkovs (Liepāja) 7:00.16, 3. Edgars Ņikiforovs (Vārkavas nov.) 7:09.08, 4. Emīls Smilškalns (Ogres nov.) 7:09.12, 5. Kristaps Fiļipjonoks (Ventspils nov.) 7:14.38, 6. Sandis Freibergs (Valkas nov.) 7:17.63. 5000 m soļošana. 1. Lauris Lapsa (Gulbenes nov.) 28:10.91, 3. Ronalds Staņislavskis (Ludzas nov.) 30:40.47, 3. Antons Mošerenoks (Ludzas nov.) 31:09.30, 4. Lauris Cimbaļuks (Ludzas nov.) 31:22.53, 5. Raivis Čačs (Riebiņu nov.) 33:12.04, 6. Kristaps Kokins (Riebiņu nov.) 33:20.13. Tāllēkšana. 1. Artūrs Šarkovičs (Krāslavas nov.) 7,19 m, 2. Artūrs Ignatjevs (Ludzas nov.) 6,57 m, 3. Karims Ali (Ogres

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

† Nekrist! 110 m/b vienmēr bijusi sarežģīta disciplīna

Ō Pāri gan! Balvēnietis Uvis Pošeika ticis galā gan ar latiņu, gan sāncenšiem

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

nov.) 6,13 m, 4. Aleksis Aleksandrs Vilnītis (Jūrmala) 6,11 m, 5. Māris Ceplis (Vārkavas nov.) 6,10 m, 6. Krists Sveķis (Gulbenes nov.) 6,06. Trīssoļlēkšana. 1. Artūrs Šarkovičs (Krāslavas nov.) 14,49 m, 2. Artūrs Isajevs (Jelgava) 12,75 m, 3. Gatis Buivids (Rīga) 12,73 m, 4. Oto Laiva (Siguldas nov.) 12,69, 5. Toms Valdis Melderis-Meldriņš (Ventspils nov.) 12,43 m, 6. Frenks Klapars Ventspils nov.) 11,93 m. Augstlēkšana. 1. Oļegs Kozjakovs (Aizkraukles nov.) 2,00 m, 2. Jānis Vilnrags (Jēkabpils) 1,89 m, 3. Jānis Šķēle (Madonas nov.) 1,87 m, 4. Artūrs Elītis (Aizkraukles nov.) 1,87 m, 5. Mārtiņš Konošonoks (Dagdas nov.) 1,83 m, 6. Māris Kozulis (Jelgavas nov.) 1,83 m. Lode. 1. Uvis Roberts Buliņš (Liepāja) 15,96 m, 2. Oļegs Kozjakovs (Aizkraukles nov.) 15,30 m, 3. Ralfs Eduards Gauja (Saldus nov.) 14,95 m, 4. Jēkabs Tomsons (Salacgrīvas nov.) 14,06 m, 5. Sandis Šaškovs (Iecavas nov.) 13,17 m, 6. Kirils Kaseckis (Ludzas nov.) 13,17 m. Šķēpmešana. 1. Klāvs Ozoliņš (Smiltenes nov.) 58,77 m, 2. Kristiāns Skuruls (Kuldīgas nov.) 58,40 m,3. Dāvis Krauklis (Smiltenes nov.) 57,92 m, 4. Artis Čakšs (Jelgavas nov.) 57,42 m, 5. Mareks Kojalovičs (Babītes nov.) 51,52 m, 6. Matīss Čudars (Salaspils nov.) 46,82 m. Kārtslēkšana. 1. Uvis Pošeika (Balvu nov.) 3,50 m, 2. Jurijs Avsiščers (Preiļu nov.) 3,50, 3. Aksels Griba (Bauskas nov.) 3,35 m, 4. Ralfs Ūdris (Valmiera) 3,20 m, 5. Uvis Strazdiņš (Saldus nov.) 3,00 m, 6. Jānis Šķēle (Madonas nov.) 3,00 m. Disks. 1. Artūrs Demidočkins (Valkas nov.) 45,07 m, 2. Uvis Roberts Buliņš (Liepāja) 41,07 m, 3. Oļegs Kozjakovs (Aizkraukles nov.) 40,90 m, 4. Krišjānis Upenieks (Bauskas nov.) 40,22 m, 5. Krišjānis Knodze (Jēkabpils) 37,47 m, 6. Jānis Mārtiņš Gruzdiņš (Cēsu nov.) 36,97 m. Veseris. 1. Makars Korotkovs (Salaspils nov.) 58,18 m, 2. Nils Muraška (Neretas nov.) 40,27 m, 3. Markuss Niedrups (Ventspils) 24,43 m. Zviedru stafete. 1. Liepāja (2:03.49), 2. Ogres nov. (2:08.39), 3. Kuldīgas nov. (2:08.40), 4. Salaspils nov. (2:09.68), 5. Rīga (2:09.89), 6. Sigulda (2:11.54). Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

9


VIEGLATLĒTIKA Jaunietes

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Uzvarētājas zelts. Rīdziniece Kristīne Blaževiča ar savu pirmo olimpiādes medaļu

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

100 m/b. 1. Kristīne Blaževiča (Jūrmala) 13.80, 2. Elīza Marija Kraule (Jūrmala) 14.12, 3. Marta Marksa (Smiltenes nov.) 14.42, 4. Luīze Dārta Sietiņa (Ventspils) 14.82, 5. Madara Lungeviča (Vecumnieku nov.) 14.88, 6. Amina Askarova (Liepāja) 14.92. 100 m. 1. Nora Ķigure (Rīga) 12.45, 2. Kristīne Grīnberga (Kuldīgas nov.) 12.72, 3. Kitija Paula Melnbārde (Rīga) 12.72, 4. Betija Grinberga (Saldus nov.) 12.84, 5. Asnate Ciekale (Ventspils) 13.23, 6. Sintija Penka (Valmiera) 13.34. 200 m. 1. Nora Ķigure (Rīga) 25.62, 2. Daniela Kalniņa (Salacgrīvas nov.) 26.09, 3. Patrīcija Sarmule (Garkalnes nov.) 26.11, 4. Kristīne Grīnberga (Kuldīgas nov.) 26.33, 5. Viktorija Fjodorova (Rīga) 27.18, 6. Betija Grinberga (Saldus nov.) 27.39. 400 m/b. 1. Grieta Griezīte (Liepāja) 1:02.84, 2. Madara Lungeviča (Vecumnieku nov.) 1:03.70, 3. Viktorija Jevdokimova (Daugavpils nov.) 1:05.95, 4. Krista Sprūde (Liepāja) 1:08.57, 5. Rasa Saulīte (Preiļu nov.) 1:10.39, 6. Elza Lešinska (Siguldas nov.) 1:10.44. 400 m. 1. Patrīcija Cīrule (Rīga) 56.87, 2. Patrīcija Sarmule (Garkalnes nov.) 57.71, 3. Grieta Griezīte (Liepāja) 57.80, 4. Daniela Kalniņa (Salacgrīvas nov.) 59.46, 5. Viktorija Fjodorova (Rīga) 1:00.73, 6. Laura Līva Umperoviča (Madonas nov.) 1:01.29. 800 m. 1. Patrīcija Cīrule (Rīga) 2:18.13, 2. Ginta Krūzēna (Aizputes nov.) 2:23.80, 3. Marta Ločmele (Rīga) 2:25.34, 4. Paula Kaupe (Iecavas nov.) 2:25.49, 5. Enia Tīna Šusta (Iecavas nov.) 2:28.54, 6. Vita Viviana Volbeta (Jūrmala) 2:31.08. 1500 m. 1. Ilārija Ločmele (Ludzas nov.) 4:48.57, 2. Alvīne Henriete Auziņa (Rīga) 5:12.86, 3. Elīza Lapiņa (Tukuma nov.) 5:15.56, 4. Sintija Zonberga (Aizputes nov.) 5:19.34, 5. Marija Novicka (Daugavpils) 5:23.25, 6. Jana Poļaka (Dagdas nov.) 5:24.11. 3000 m. 1. Ilārija Ločmele (Ludzas nov.) 10:43.38, 2. Kristīne Brunere (Siguldas nov.) 11:11.74, 3. Sandra Buliņa (Alūksnes nov.) 11:15.85, 4. Sintija Zonberga (Aizputes nov.) 11:29.31, 5. Estere Vīksne (Siguldas nov.) 11:41.24, 6. Anželika Parfjonova (Daugavpils) 11:43.90. 2000 m šķēršļu skrējiens. 1. Laura Kazāka (Ogres nov.) 7:56.61, 2. Estere Vīksne (Siguldas nov.) 8:00.71, 3. Ginta Krūzēna (Aizputes nov.) 8:13.92, 4. Daniela Keita Lielupe (Madonas nov.) 8:27.36, 5. Jeļizaveta Černova (Gulbenes nov.) 8:45.43, 6. Ingrīda Veisbuka (Aizputes nov.) 9:02.32. 3000 m soļošana. 1. Ilārija Ločmele (Ludzas nov.) 16:40.27, 2. Līva Ejuba (Gulbenes nov.) 17:01.07, 3. Ksenija Zabalujeva (Preiļu nov.) 17:21.20, 4. Megija Čakste (Kokneses nov.) 17:40.52, 5. Santa Smir-

Trīsreiz zelts! Ludzāniete Ilārija Ločmele gan ātri skrēja, gan ātri soļoja nova (Valmiera) 18:09.54, 6. Vivita Krišāne (Ludzas nov.) 19:01.29. Tāllēkšana. 1. Kitija Paula Melnbārde (Rīga) 5,98 m, 2. Kristīne Blaževiča (Jūrmala) 5,93 m, 3. Luīze Opolā (Ogres nov.) 5,43 m, 4. Zane Zemīte (Jēkabpils) 5,39 m, 5. Darja Sopova (Ventspils) 5,3 m, 6. Beatrise Radze (Rīga) 4,98 m.

Soli priekšā! Trīsreiz zeltu sprinta distancēs izcīnīja rīdziniece Nora Ķigure

10

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Pagaidām otrā. Ogrēniete Laura Kazāka (Nr. 154) vēl otrā, bet viņas finiša spurtam pretinieču nebija

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Pāri 50 metriem! Ventspilniece Marija Svistuna uzvarēja gan šķēpmešanā, gan lodes grūšanā Trīssoļlēkšana. 1. Zane Zemīte (Jēkabpils) 12,02 m, 2. Olga Ignatjeva (Daugavpils nov.) 11,50 m, 3. Krista Sprūde (Liepāja) 11,29 m, 4. Sabīne Koržeņevska (Ventspils) 11,07 m, 5. Elza Lešinska (Siguldas nov.) 10,76 m, 6. Helēna Kurtiša (Liepāja) 10,50 m. Lode. 1. Zane Zemīte (Jēkabpils) 12,02 m, 2. Olga Ignatjeva (Daugavpils nov.) 11,50 m, 3. Krista Sprūde (Liepāja) 11,29 m, 4. Sabīne Koržeņevska (Ventspils) 11,07 m, 5. Elza Lešinska (Siguldas nov.) 10,76 m, 6.Helēna Kurtiša (Liepāja) 10,50 m. Šķēpmešana. 1. Marija Svistuna (Ventspils) 50,69 m, 2. Nikola Ozola (Ogres nov.) 47,55 m, 3. Veronika Lisovska (Valkas nov.) 42,96 m, 4. Ieva Annija Stepiņa Kandavas nov.) 41,84 m, 5. Sabīne Marksa (Smiltenes nov.) 41,79 m, 6. Ramona Smilškalne (Ogres nov.) 38,85 m. Kārtslēkšana. 1. Sonija Aškinezere (Preiļu nov.) 2,40 m, 2. Rebeka Vesele (Ventspils nov.) 2,40 m. Disks. 1. Oksana Vasiļjeva (Ilūkstes nov.) 34,11 m, 2. Liāna Roze (Neretas nov.) 31,67 m, 3. Poļina Kologrivova (Ventspils) 29,83 m, 4. Zane Krutova (Limbažu nov.) 28,69 m, 5. Dita Kuzņecova (Balvu nov.) 28,29 m, 6. Samanta Čunčule (Olaines nov.) 27,71 m. Veseris. 1. Laura Feldmane (Rīga) 46,00 m, 2. Kristiāna Poļakova (Salaspils nov.) 43,85 m, 3. Sabīne Krūmiņa Ķekavas nov.) 42,76. Zviedru stafete. 1. Rīga (2:17.59), 2. Jūrmala (2:21.01), 3. Liepāja (2:21.02), 4. Daugavpils nov. (2:26.77), 5. Iecavas nov. (2:28.60), 6. Dobeles nov. (2:30.50).

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

11


TRENERIS

Vieglatlētika

Latvijas vieglatlētu vasara tuvojas nobeigumam — vēl Eiropas Jaunatnes olimpiskais festivāls, tad augusta sākumā pasaules meistarsacīkstes Londonā, un galvenie starti aiz muguras. Mainījusies vieglatlētikas vadība, uz laiku pazudis Daugavas stadions Rīgā, joprojām esam cerībās par ziemas bāzi galvaspilsētā, bet rit tādas būvniecība Liepājā, stadionu atjaunošana un celtniecība citās Latvijas pilsētās. Un... Latvijas vieglatlētikas izlases vadību pārņēmis Edvīns Krūms. Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

12

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


TRENERIS

pagriež stūri P

areizāk sakot, Edvīns Krūms atgriezies, jo 10 gadus (2004.— 2014.) viņš jau bija vieglatlētu izlases galvenais treneris. Tad uz laiku nodevās tikai trenera darbam, bet tagad, Vieglatlētikas savienības prezidentes Inetas Radēvičas uzrunāts, atgriezies kā Latvijas vieglatlētikas izlases direktors. — Kādi ir galvenie uzdevumi, sākot darbu jaunajā amatā? — Nekas jauns nav jāizdomā, jo no vieglatlētikas jau nekur nebiju aizgājis — visu laiku esmu strādājis par treneri. Pirms trim gadiem aizgāju tāpēc, ka man un toreizējai vieglatlētikas vadībai bija atšķirīgi viedokļi par esošo stāvokli un turpmāko attīstību. Ceru, ka tagad daudz kas mainīsies, un ar prieku, tiesa, ne bez garām pārdomām, atgriezos. Man patīk šis darbs. Protams, ka uzreiz nekas daudz nevar mainīties, bet kursa maiņa un jauns virziens ir nepieciešams. Tā nevar būt, ka vieglatlētika, kas ir visu sporta veidu pamatā, ilgstoši buksē. It sevišķi Rīgā, kur atsevišķās disciplīnās šobrīd pat nevar trenēties. Ka vieglatlētika ir populāra, par to var pārliecināties jebkurās bērnu un jauniešu sacensībās. Arī Latvijas Jaunatnes olimpiādē dalībnieku bija ļoti daudz. Tika sasniegti labi rezultāti. Aizkrauklietis Oļegs Kozjakovs, kas olimpiādē izcīnīja trīs zelta medaļas, uzreiz pēc tam U-18 pasaules čempionātā Kenijā izcīnīja sudraba medaļu prestižajā desmitcīņā. Augstas vietas izcīnīja vēl vairāki Latvijas olimpiādes dalībnieki. Domāju, ka viņiem labi veiksies arī Eiropas Jaunatnes olimpiskajā festivālā Ģērā (Ungārija). Gribu panākt, lai vēlāk, startējot jau pieaugušo kārtā, labākajiem būtu goda lieta iekļūt Latvijas izlasē un cīnīties Eiropas komandu čempionātā. — Jūnijā, startējot Eiropas otrās līgas komandu sacensībās, nemaz tik labi ne­ veicās — tikai sestie... — Kaut arī objektīvu iemeslu dēļ nestartēja vairāki mūsu līderi, nekur daudz augstāk mēs nebūtu tikuši. Manuprāt, nav nozīmes, ja brīnumaini iekļūstam pirmajā līgā, bet pēc gada atkal izkrītam. Jāpanāk, lai mēs būtu stabili pirmās līgas iemītnieki. Priecēja komandas gars, cīņasspars. Domājot par nākotni, tas ir ļoti svarīgi. Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Ļoti nopietni jādomā, kā noturēt talantīgos sportistus lielajā sportā tad, kad viņi pāriet pieaugušo kārtā. Balstīties tikai uz dažiem, kuri iekļuvuši LOV sastāvā vai atraduši sponsorus, un runāt par kaujas spējīgu izlases veidošanu, nav iespējams. Šobrīd mēs katru gadu zaudējam patiesi labus un daudzsološus sportistus. Domāju, ka šī brīža dramatiskais stāvoklis ar vieglatlētikas sporta bāzēm Rīgā var bēdīgi atsaukties pēc gadiem diviem, trijiem. Jauno Daugavas stadionu mums sola jau nākamajā maijā, turpretim vieglatlētikas ziemas bāze jāgaida vēl divarpus gadus. Tas, ka Liepājā būs jauna, laba manēža visu neatrisina, tur trenēsies Liepājas un tuvākās apkārtnes sportisti. Kuldīgā jau, piemēram, sen ir laba ziemas bāze, bet izbraukāt no Rīgas nav iespējams. Labi, ja izdodas sarīkot vien dažas treniņu nometnes. — Vai treneru mums pietiek? — It kā jā, bet labu treneru nekad nav par daudz. Prieks, ka vairāki bijušie sportisti, kas tikko beiguši savas sporta gaitas, neraugoties uz dažādām grūtībām, tomēr nolēmuši pievērsties trenera darbam. Tie ir Artūrs Priževoits Ogrē, Māris Urtāns Cēsīs, Raivis Maķevics Bauskā, vairāki citi. Vai viņi kļūs par izciliem treneriem, tas ir viņu pašu ziņā. Vieglatlētikas savienības uzdevums ir radīt maksimāli labākos apstākļus viņu izaugsmei. Jāatzīmē, ka arī daudzi vecāki treneri turpina darbu ar jauniešiem. Reizēm ir sāpīgi dzirdēt, cik daudzi noliek šķēpmešanas treneri Valentīnu Eiduku, taču par treneri runā nevis viņa gadi, bet audzēkņu rezultāti. Tagad pat — viņas audzēkne Anete Kociņa ir sezonas līdere Latvijā (priekšā pat Madarai Palameikai), tikko kļuva par Eiropas vicečempioni U-23. Otrs viņas audzēknis juniors Patriks Gailums aizmeta gandrīz 82 (81,91 m) metrus. Tāpat viņai ir divi olimpiskie vicečempioni — Vadims Vasiļevskis un Ainārs Kovals, par pasaules rekordistu junioriem viņas vadībā kļuva Zigismunds Sirmais, par olimpietēm — Sinta Ozoliņa, Līna Mūze. Treneris nevar būt vecs vai jauns. — Vai vieglatlētikas vadības maiņa bija likumsakarība? — Nav tā, ka kāds nolēma nomainīt un nomainīja. Tas brieda jau ilgāku laiku, jo bija daudzi sāpīgi jautājumi, kas

pēdējos gados netika risināti ar pienācīgu atdevi. Vieglatlētikas stāvoklis šobrīd nav tas labākais. Jādomā par nākotni, par pienācīgu apstākļu radīšanu augstas un labas klases sportistiem, viņu iespējām startēt ilgi un sekmīgi. Tas nav viegls uzdevums, tāpēc esmu iepriecināts, ka jaunajā valdē ir cilvēki, kas nav uzaicināti tikai uzvārdu dēļ, bet cerībā uz viņu atbalstu un ieinteresētību vieglatlētikas attīstībā. Laiks rādīs. — Mūsu saruna risinās īsi pirms pa­ saules čempionāta, kas notiks Londonas olimpiskajā stadionā. Cik sportistu brauks uz labāko vieglatlētu sacensībām? — Šobrīd uz 19. jūliju normu izpildījuši 13 sportisti, vēl līdz 23. jūlijam to var izdarīt. Tie ir septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa, šķēpmetēji Madara Palameika, Anete Kociņa, Rolands Štrobinders, trīssoļlēcējs Elvijs Misāns, maratonisti Jeļena Prokopčuka, Ariana Hilborna, Ilona Marhele, Anita Kažemāka, Valerijs Žolnerovičs, soļotāja Agnese Pastare, Arnis Rumbenieks un 400 m skrējēja Gunta Latiševa-Čudare. Labas cerības saglabā arī 400 m skrējējs Jānis Leitis, kuram līdz normai pietrūkst nedaudz, bet, ja vajadzīgā norma nav sasniegta, var startēt 48 labākie Eiropas skrējēji. Līdzdalība kā Eiropas čempionam atļauta arī šķēpmetējam Zigismundam Sirmajam, kurš gan pēc operācijas sacensībās vēl nav startējis. Viņam ir pārdomu un savu spēju novērtēšanas laiks, tāpat braukt un mest 60 metrus nav jēgas... Par maratonistēm gan zināms, ka startēs tikai Ilona Marhele un Anita Kažemāka, jo Ariana Hilborna nopietni vairs neskrien, bet Jeļena Prokopčuka nestartēs ģimenes apstākļu dēļ. — Vai Vieglatlētikas savienība izvir­ zījusi kādus mērķus? — Cik zinu, tad konkrēti ne, taču mērķis visiem viens — sasniegt labākos rezultātus. Lielākās cerības pamatoti saistās ar Lauras startu daudzcīņā, mūsu šķēpmetējiem. Personīgos rekordus gaidām no katra. Katrā ziņā Latvijas karogs mums būs līdzi! ©

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS 13


CERĪBA

Iepazīstieties − Oļegs Kozjakovs! Jaunā aizkrauklieša Oļega Kozjakova vārds pat rūdītiem vieglatlētikas pazinējiem līdz 13. jūlijam likās maz dzirdēts. Tad no Kenijas galvaspilsētas Nairobi pienāca pārsteidzoša ziņa — Latvijas Jaunatnes olimpiādes čempions augstlēkšanā ar Latvijas U-18 rekordu pārliecinoši izcīnījis sudraba medaļu pasaules jauniešu meistarsacīkstēs desmitcīņā — 7377 punkti! Sasniegts jauns Latvijas U-18 rekords, iepriekšējais — Raimonda Gausiņa rekords (7304) — noturējās 29 gadus...

14

T

alantīgais puisis konkurentu vidū bija pirmais lodes grūšanā un augstlēkšanā, otrais diska mešanā un stabili startēja arī pārējās disciplīnās. Jāatzīmē, ka Oļegs bija viens no jaunākajiem pasaules čempionāta dalībniekiem un nākamgad vēl varēs startēt Eiropas U-18 meistarsacīkstēs. Oļega treneris Valērijs Veļčinskis to par sensāciju gan neuzskata — Oļegs trenējas jau septiņus gadus, šogad kļuva par Baltijas valstu sacensību uzvarētāju gan ziemas septiņcīņā, gan vasaras desmitcīņā, pārspējot tradicionāli spēcīgos igauņu daudzcīņniekus. Viņa vārds vēl skanēs — treneris ir pārliecināts, jo šī bija tikai otrā desmitcīņa Oļega mūžā!

Abus Āfrikas varoņus sastapu mājīgajā Aizkraukles stadionā. Tikko atbraukuši no Kenijas, jau dodas īsā treniņā un atkal ceļā — šoreiz uz Eiropas Jaunatnes olimpiādi Ungārijas pilsētā Ģērā, kur Oļegs startēs augstlēkšanā (personīgais rekords divi metri).

Sudraba daudzcīņa rekorda vērtē Oļegs tekoši runā latviski, jo pēc krievu plūsmas pamatskolas mācības turpina latviešu valodā Aizkraukles novada ģimnāzijas 10. klasē. Sacensības Nairobi atceras labprāt, jo pirmo reizi mērojās spēkiem ar pasaules labākajiem. Pirms starta viņš esot domājis, ka būtu lieliski iekļūt pirmajā sešniekā. Kad pārsteidzo-

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


CERĪBA

s Oļeg AKOVS J KOZ Desmitcīņnieks, Aizkraukles novada ģimnāzijas 10. klases skolnieks Dzimis

2001. gada 13. janvārī Aizkrauklē

Augums, svars 182 cm, 81 kg

ši labi izdevās aizgrūst lodi (5 kg) — 18,06 m, stabili nostartēt augstlēkšanā, arī 400 m un izvirzīties otrajā vietā, tad cerības pacēlis stipri augstāk. Otrajā dienā pēc diska mešanas Oļegs pat izvirzījās vadībā, apsteidzot sīvāko sāncensi francūzi Fouvelu Klinču par 68 punktiem, tomēr pēc kārtslēkšanas, kur francūzis pārlēca 4,50 metrus un līdera godu atguva, bet Oļegs tikai 3,70 m, vietu kārtība vairs nemainījās līdz finišam. Pārliecinoši otrais — 173 punktus priekšā vācietim Leo Noigebaueram, bet 142 punktus aiz francūža, un lielisks ieraksts latviešu jaunatnes vieglatlētikas vēsturē! Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Pieci personiskie rekordi atsevišķās disciplīnās, neviena jūtama neveiksme un Latvijas rekorda vērtais pasaules sudrabs tapis. Puisis atzīst, ka vairāk gribējis aizlēkt tālumā (6,89 m), jo personīgais rekords ir aiz septiņiem metriem (7,02 m), otrajā dienā nedaudz aizķēris barjeras (15,46), pavāji noskrējis desmitcīņnieku biedu — distanci 1500 metrus —, jo sudrabu jau vairs atņemt nevarēja. Par kārtslēkšanas rezultātu Oļegs nav pārlieku bēdīgs un tajā redz pamatīgas iespējas augt (vieglatlētikas statistiķis Andris Staģis parēķināja: ja Oļegs pārlēktu 4,30 metrus, tad 148 punkti būtu klāt, uzvarai pietiktu!). Šobrīd kārtslēkšana sagādā pamatīgas grūtības, jo Aizkrauklē nav

Izglītība

Aizkraukles 1. vidusskola, tagad mācās Aizkraukles novada ģimnāzijas 10. klasē

Sporta gaitas

trenējies futbolā, kopš 9 gadu vecuma — vieglatlētikā

Treneris

Valērijs Veļčinskis

Lielākie sasniegumi pasaules U-18 vicečempions desmitcīņā, Baltijas valstu sacensību uzvarētājs ziemas un vasaras daudzcīņās, daudzkārtējs Latvijas čempions jauniešiem dažādās disciplīnās, Latvijas Jaunatnes olimpiādes čempions augstlēkšanā Labākie rezultāti Latvijas U-18 rekords desmitcīņā 7377 punkti (100 m — 11,56, tālums — 6,89 m, lodes grūšana — 18,06 m, augstlēkšana — 1,99 m, 400 m — 51,39, 110 m/b — 15,46, šķēpmešana — 55,76 m, kārts — 3,70 m, diska mešana — 48,17 m, 1500 m — 5:12,82) Ģimenes stāvoklis ir draudzene, brālis un māsa Vaļasprieks

sportiskas nodarbības

15


CERĪBA

stacionāra kārtslēkšanas sektora. Lai to improvizēti uzstādītu, pašiem vajadzīgas vismaz minūtes četrdesmit, ziemā, vispār nav kur lēkt. Oļegs atzīst, ka vēl nav izpratis kārtslēkšanas būtību, tāpēc arī neprotot izmantot kārts katapultas spēku. Tuvākā iespēja ziemā kārtslēkšanā trenēties ir 40 km attālajā Jēkabpilī. Viņš un treneris ir apņēmības pilni šoziem pievērst lielāku uzmanību šim Ahilleja papē­ dim un ceļu uz Jēkabpili mērot biežāk.

Oļega trumpji Par savu spēcīgāko pusi Oļegs uzskata mešanas disciplīnas, it sevišķi lodes grūšanu (no Latvijas rekorda Oļegs atpaliek vien 44 cm), arī diska mešanu. Kā ar 81 kg ķermeņa masu var aizgrūst 18 metrus? Oļegs pasmaida (vispār viņš ir ļoti smaidīgs puisis) un teic, ka, apgūstot grūdienu ar apgriezieniem, daudz ko izšķir tehnika un ātrums. Svars vien neko nedos, ja nepratīsi masu iekustināt. Šķēps ilgu laiku nav paticis, jo spītīgi nav lidojis. Tagad, kad sasniegti 55 metri (otrais labākais rezultāts desmitcīņnieku konkurencē Nairobi), sāk iepatikties un 60 vai 65 metri vairs tik neaizsniedzami neliekas. Oļegs atzīst, ka pagaidām ļoti nepatīk skriet 1500 metru distanci. Tas, ka grūti atrast daudzcīņnieku, kuram patiktu šie trīs stadiona apļi plus vēl 300 metri pēc smagām divās dienās veiktām deviņām disciplīnām, kad kāju muskuļi kā ar svinu pielieti, elpas trūkst, visiem skaidrs, tomēr no piecām minūtēm jāizskrien — Oļegs ir apņēmības pilns. Krosiņi, lai radītu izturības bāzi, gara spēks, lai noskaņotos. Kopumā Oļegs sevi uzskata par universālu atlētu, kuram katrā disciplīnā ir iespējas krietni pielikt.

Futbols ir labs, bet... Oļegs sportot sācis futbola laukumā. Tas saprotams, jo viņa tēvs joprojām spēlē veterānu komandā, vecākais brālis arī nopietni trenējies šajā sporta spēlē, taču Oļegam īsti nav gājis pie sirds — negribējies barā skriet pēc vienas bumbas. Tētis deviņgadīgo puiku aizvedis uz vieglatlētiku, un atklājies, ka tas, kas atkarīgs no paša spēka, ir daudz tuvāk sirdij. Sācis ar skriešanu, lēkšanu, un sasniegumi vienaudžu vidū parādījušies ātri. Agrīnos pusaudža gados gan bijis krīzes brīdis, kad licies, ka īstā dzīve nenotiek stadionā un sporta zālē, taču tēva stingrā roka darījusi savu un pēdējos divus trīs gadus bez patiesa iemesla Oļegs treniņus nav kavējis. Oļegs trenējas piecas reizes nedēļā, koncentrēti, bez gumijas stiepšanas. Parasti treniņš ilgst divas trīs stundas.

16

Treneris un Oļegs vienā treniņā cenšas pievērsties divām disciplīnām, ne vairāk. Kad trenē 400 metrus, tad otrai disciplīnai gan spēka vairs nepietiekot... Oļegs neuzskata, ka sports aizņem visu brīvo laiku, pēc treniņiem tā pietiekot gan draugiem, gan meitenei. Protams, ka dienas režīms jāievēro, jo nevar līksmot visu nakti, ja rīt treniņš. Oļegam gribētos nākamgad pietuvoties vai sasniegt 8000 punktu robežu, labi nostartēt nākamā gada Eiropas U-18 meistarsacīkstēs, uzlabot rezultātus visās disciplīnās. Nākotnes vīzijās ir arī olimpiskie apļi, to Oļegs nenoliedz, taču reizē saprot, ka bez milzu darba, pamatīgas iedziļināšanās katrā desmitcīņas disciplīnā to nesasniegt. Eiropas jaunatnes olimpiādē Oļegs būs Latvijas izlases karognesējs. To uzzinājis lidostā pēc atgriešanās no Āfrikas. Pirmajā mirklī nav visu aptvēris, taču tad sapratis, cik tas ir liels gods un atbildība. Dzimtā Aizkraukle rullē!

Veļčinska skola Sevi skaļi pieteicis arī viņa treneris — piecdesmitgadīgais Valērijs Veļčinskis. Dzimis Ukrainā, kopš astoņu mēnešu vecuma dzīvo Latvijā. Vēlāk beidzis Smoļenskas (Krievija) Fizkultūras institūtu, atgriezies Latvijā, strādājis par sporta skolotāju, tad vieglatlētikas treneri. Sasniedzis labu rezultātu desmitcīņā — vairāk nekā 6800 punkti. Kamēr runāju ar Oļegu, treneris rosās stadionā. Bērnu nav daudz — vasaras brīvlaiks —, taču viņa paspārnē ir vairāki talantīgi jaunie vieglatlēti, kuri gūst medaļas Latvijas sacensībās, startējuši arī ārzemēs. Runājot par Oļegu, treneris nenoliedz, ka puisim ir neikdienišķs talants, taču tas neko nedotu, ja nebūtu ieguldīts pamatīgs darbs. Jau no pēc pirmajiem testiem Valērijs sapratis, ka deviņgadīgajam Oļegam ir īpašas dotības skriešanas, bumbiņas mešanas un lēkšanas disciplīnās. Kas cits, ja ne daudzcīņnieks. Sākumā, kad Oļegs startējis atsevišķās disciplīnās, savus vienaudžus viņš uzvarējis gandrīz katrā disciplīnā, kurā piedalījies. Arī jauniešu sacensībās Polijā. Ļoti sekmīgi bijuši pirmie starti daudzcīņā — pieccīņā, septiņcīņā, tagad divi lieliski starti desmitcīņā. Treneris uzteic ne tikai Oļega fiziskās īpašības, bet arī puiša galvu. Viņš daudz domā, cenšas iedziļināties katrā trenera dotajā uzdevumā. Brīžiem Valērijam liekas, ka Oļegs ir stipri vecāks par saviem gadiem. Īpašu problēmu ar disciplīnu Oļegam nav, it sevišķi pēdējos trīs četros gados. Puisis trenējas apzinīgi, neko nedara vienkārši darīšanas pēc, visu ļoti ātri uztver.

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

CERĪBA

Divreiz nav jāsaka! Ar Oļegu viegli strādāt — visu ātri uztver, tā par savu sadarbību ar talantīgo daudzcīņnieku izsakās treneris Valērijs Veļčinskis Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Treneris smej, ka Oļega iespējas katrā disciplīnā esot gluži vai neizsmeļamas. Viņš min kādu interesantu faktu — pasaules čempionātā Baltkrievijas treneri vaicājuši, kā Oļegam veicas ar svaru stieni, ar cik kilogramiem var piesēsties. Viņu labākie piesēžoties ar 200 kg, guļus spiežot 150... Liels bijis pārsteigums, kad Valērijs atzinies — Oļegs piesēžoties ar... 30 kg, tikpat arī spiežot. Baltkrievi bijuši šokā! Treneris uzskata, ka augošam organismam lieli svari nav vēlami, pat ir kaitīgi. Nāks laiks, pieliks pa smaguma ripai klāt. Organismā jāieklausās! Vaicāts par plāniem, treneris ir piesardzīgs — sapņu pilis nebūvē, koncentrējas vien uz tuvākā gada uzdevumiem. Nākamgad Oļegs vēl startēs U-18 grupā, tātad ar zemākām barjerām, vieglāku disku, lodi, šķēpu. Treneris domā, ka Oļega rezultāti augs visās disciplīnās. Nopietni jāpievēršas kārtslēkšanai, kur ir daudz neizmantotu iespēju. Kārtis, kas ir viņu rīcībā, vēl ir vecu vecās, ar Vācijas Demokrātiskās Republikas marķējumu. Ar tādām savulaik lēca arī pats Valērijs... Kārtslēkšanai noderētu arī kāda cita speciālista padoms. Treneris cer, ka LVS jaunā vadība rēķināsies ar jaunā Aizkraukles puiša potenciālu un palīdzēs atrisināt vairākas sasāpējušas problēmas. Valērijs uzteic Aizkraukles novada sporta skolas direktores Brigitas Krauzes gādību, kas cenšas palīdzēt visās savu iespēju robežās. Valērijs strādā ne tikai ar Oļegu, viņa grupās ir vairāki citi talantīgi vieglatlēti. Savākt jaunus audzēkņus nav viegli, jo Aizkrauklē daudzus jaunos sportistus nosmeļ cīņas, džudo, karatē, basketbola un futbola treneri. Reizēm liekas, ka uz vieglatlētiku nāk tie, kas citur nav varējuši tikt. Treneris (pavisam Aizkrauklē ir četri vieglatlētikas treneri) gan uzskata, ka vieglatlētikā sevi atrast var visdažādākā auguma un svara bērni. Viņš trenē visus, arī vesera metējus, izvairās vienīgi no soļošanas, garajām distancēm, kurās nejūtas spēcīgs. Vēlreiz vaicāts par Oļega iespējām reiz kļūt par olimpieti, Valērijs strikti nosaka, ka nav sapņotājs, strādā šodienai, tuvākajai rītdienai, bet tālāko rādīs laiks, darbs, ko Oļegs un viņš ieguldīs savā izaugsmē! ©

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS 17


Dāvanas treneriem, ieguvums – pašiem

“Nekad nebūtu ticējis, ka sirmā vecumā trenēšu meitenes!” pavasarī ar izbrīnu balsī nosmējās Maskavas olimpisko spēļu čempions volejbolā Pāvels Seļivanovs, kam pieder arī Monreālas sudrabs. Sirmums lielmeistara matos tik tiešām saskatāms, bet sirdī un darbībās no vecuma vēl ne miņas. To apliecināja arī Rīgas izlases meitenes, kas savam trenerim volejbola finālturnīrā Smiltenē sagādāja skaistu dāvanu gaidāmajā 65. gadu jubilejā. Rīdzinieces kļuva par čempionēm, visās četrās spēlēs zaudējot tikai vienu setu Latvijas U-17 čempionēm daugavpilietēm, kas izcīnīja otro vietu. 18

P

uišu finālturnīrā, kurā no 13 komandām (meitenēm — 10) iekļuva Cēsu novada un Aizputes novada, kā arī Daugavpils, Rīgas un Jēkabpils vienības, cīniņš bija daudz sīvāks. Pēc četrām spēlēm pa septiņiem punktiem bija Rīgas un Cēsu novada volejbolistiem, no kuriem lielākā daļa trenējas MSĢ. Zelta likteni izšķīra savstarpējās spēles re-

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


VOLEJBOLS Jaunietes 1. Rīga 8, 2. Daugavpils 7, 3. Jūrmala 6, 4. Kuldīgas nov. 5, 5. Limbažu nov. 4

Jaunieši

Foto: Dainis Caune, Sports

1. Cēsu nov. 7, 2. Rīga 7, 3. Jēkabpils 6, 4. Daugavpils 6, 5. Aizputes nov. 4

zultāts — 3:2 cēsnieku labā. Līdzīgi bronzas medaļas ieguva jēkabpilieši, kas tāpat kā daugavpilieši turnīru beidza ar divām uzvarām un sešiem punktiem, bet savstarpējā spēlē bija ar 3:0 pārāki. Iepriekšējā olimpiādē pludmales volejbolā nācies rīkot atlases sacensības, lai noteiktu 24 labākos pārus finālturnīram, šajā — pieteikušies tikai 15 meiteņu un 16 puišu Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Foto: Dainis Caune, Sports

Olimpiskā čempiona padoms. Treneris Pāvels Seļivanovs skaidro, kā uzvarēt kuldīdznieces

Dedzīga cīņa. Rīga pret Daugavpili...

19


Piemērota vieta. Pludmales volejbols Teperī

PLUDMALES VOLEJBOLS Jaunietes 1. Kristīne Briede/Rūta Ozoliņa (Ķekavas nov.), 2. Dārta Lūse/Kristīne Sausniņa (Limbažu nov.), 3. Marta Dēvica/Sanita Punga (Liepāja), 4. Egita Kušķe/Kristiāna Žvarte (Gulbenes nov.), 5. Kitija Antoņēviča/Evija Drabo (Jelgavas nov.), Katrīna Riemere/ Klaudija Tijāra (Cēsu nov.), Adelīna Gerliņa/Emīlija Grīnberga (Jūrmala), Paula Lorberga/Vanesa Grosberga (Rīga)

Jaunieši

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

1. Artūrs Rinkevičs/Rūdolfs Stankevičs (Rīga), 2. Kristers Ērglis/Martins Samms (Liepāja), 3. Toms Boļšakovs/Valters Kāpiņš (Aizputes nov.), 4. Andrejs Frolovs/ Roberts Teters (Valkas nov.), 5. Oskars Ivulāns/Artis Zvīdris (Rēzeknes nov.), Igors Bolsunovskis/Jānis Jansons (Kuldīgas nov.), Aldis Sproģis/Matīss Krists Zaļais (Kokneses nov.), Edijs Krakops/Sandis Leitens (Viļakas nov.)

Čempioni. Rīdzinieki Artūrs Rinkevičs/Rūdolfs Stankevičs

dueti, atzina galvenais tiesnesis Artūrs Vitkovskis. Viss turnīrs noritējis trijās dienās pārsteidzoši lieliski iekārtotajā Smiltenes sporta un atpūtas kompleksā Teperis. Šādu dalībnieku samazinājumu Vitkovskis gan izskaidro ar iespējamo demogrāfisko caurumu attiecīgajos dzimšanas gados, nevis bīča popularitātes zudumu. Lai nu kā, bet arī šādā konkurencē bez sviedru kausēšanas zeltu izkalt nebija iespējams. Šajā procesā pārāki

20

bija tīrie bīčisti. Meitenēm — ķekavnieces Kristīne Briede/ Rūta Ozoliņa, puišiem — rīdzinieki Artūrs Rinkevičs/ Rūdolfs Stankevičs, kam tikai finālā pret liepājniekiem Kristeru Ērgli/Martinu Sammu nācās spēlēt ilgāk par diviem setiem. Interesanti, ka potenciālos medaļniekus Igoru Bolsunovski/Jāni Jansonu no Kuldīgas novada jau ceturtdaļfinālā izslēdza aizputnieki Toms Boļšakovs/Valters Kāpiņš, kas izcīnīja bronzas godalgas. ©

Foto: Dainis Caune, Sports

Bronza liepājniecēm. Martai Dēvicai un Sanitai Pungai

Sīksti cīnījās. Andrejs Frolovs/Roberts Teters no Valkas novada

Dainis CAUNE

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

PAUKOŠANA

LOKA ŠAUŠANA

Jaunieši

Jaunieši

Florete. 1. Jegors Aleksejenko (Rīga), 2. Vladislavs Petuhovs (Rīga), 3. Rūdlofs Dapkūns (Rīga) Špaga. 1. Dmitrijs Ņikuļins (Rīga), 2. Vladislavs Dobkevičs (Daugavpils), 3. Ļevs Baziļčuks (Daugavpils) Zobens. 1. Eldars Abidovs (Jūrmala), 2. Genrihs Kuzmičevs (Jūrmala), 3. Nikolajs Guzanovs (Jūrmala)

1. Dāvis Blāze (Ventspils), 2. Gļebs Kononovs (Rīga), 3. Arturs Bublauskis (Durbes nov.), 4. Nikolajs Siņņikovs (Mārupes nov.), 5. Stepans Morozovs (Ventspils), 6. Matīss Ģelzis (Ventspils)

Jaunietes Florete. 1. Jekaterina Solodkina (Rīga), 2. Juta Mālniece (Rīga), 3. Emīlija Maslobojeva (Rīga), 3. Karīna Elizabete Ramane-Bendika (Rīga) Špaga. 1. Marta Dobkeviča (Daugavpils). 2. Nellija Mihejeva (Daugavpils), 3. Julianna Bižāne (Daugavpils) Zobens. 1. Viktorija Kitaicika (Jūrmala), 2. Anna Mikuleviča (Jūrmala), 3. Arīna Trukšane (Jūrmala)

Jaunietes 1. Vendija Skeltona (Jūrmala), 2. Jekaterina Soņeca (Ventspils), 3. Kintija Laima Trinkūna (Durbes nov.), 4. Jūlija Gurinoviča (Ventspils), 5. Nadežda Percova (Ķekavas nov.), 6. Elza Līna Andersone (Pārgaujas nov.) Jauktās komandas 1. Dāvis Blāze, Jekaterina Soņeca (Ventspils), 2. Jūlija Gurinoviča. Stepans Morozovs (Ventspils), 3. Arturs Bublauskis, Kintija Laima Trinkūna (Durbes nov.)

Čempioni Vienības laukumā. Lai arī volejbolā sacensības norisinājās Smiltenē, uzvarētājiem cēsiniekiem zelta medaļas tika pasniegtas Cēsīs — Vienības laukumā

GALDA TENISS

ŠAUŠANA

Jaunieši

Jaunietes

Jaunieši

Vienspēles. 1. Andrejs Čemirtans (Rīga), 2. Eduards Spāģis (Liepāja), 3. Aleksejs Kuzņecovs (Rīga) Komandas. 1. Liepāja, 2. Rīga, 3. Kuldīgas nov.

MP 30+30. 1. Selīna Kovaļevska (Dobeles nov.), 2. Laura Vdob­ čenko (Dobeles nov.), 3. Santa Grimailova (Daugavpils), 4. Māra Ģirne (Dobeles nov.), 5. Jekaterina Jakimova (Rīga), 6. Aleksandra Vasiļjeva (Daugavpils) PŠ-40. 1. Dženeta Evardsone (Dobeles nov.), 2. Nikola Cinovska (Aizputes nov.), 3. Anastasija Sediha (Viļakas nov.), 4. Helēna Rozenberga (Aizputes nov.), 5. Nika Dregiša (Krāslavas nov.), 6. Elva Cinovska (Aizputes nov.) PP-40. 1. Aleksandra Vasiļjeva (Daugavpils), 2. Ingrīda Mendriķe (Daugavpils), 3. Jekaterina Jakimova (Rīga), 4. Selīna Kovaļevska (Dobeles nov.), 5. Rūta Laila Spriņģe (Tukuma nov.), 6. Laura Vdob­ čenko (Dobeles nov.)

PP-60. 1. Ernests Erbs (Dobeles nov.), 2. Rihards Zorge (Dobeles nov.), 3. Danila Jesarevs (Rīga), 4. Artjoms Soboļevs (Rīga), 5. Mārcis Gulbis (Tukuma nov.), 6. Krišjānis Baraks (Tukuma nov.) PŠ-60. 1. Ivo Pētersons (Aizputes nov.), 2. Modris Mareks Langenfelds (Dobeles nov.), 3. Andžejs Gūtmanis (Aizputes nov.), 4. Mareks Mjadjuta (Krāslavas nov.), 5. Kristers Kolužs (Tukuma nov.), 6. Reinis Ratnieks (Aizputes nov.) MŠ-60. 1. Modris Mareks Langenfelds (Dobeles nov.), 2. Andžejs Gūtmanis (Aizputes nov.), 3. Toms Endziņš (Dobeles nov.), 4. Mareks Mjadjuta (Krāslavas nov.), 5. Aigars Keziks (Krāslavas nov.), 6. Reinis Ratnieks (Aizputes nov.) MP-60. 1. Ernests Erbs (Dobeles nov.), 2. Rihards Zorge (Dobeles nov.), 3. Mārcis Gulbis (Tukuma nov.), 4. Krišjānis Baraks (Tukuma nov.), 5. Rolands Romanovskis (Tukuma nov.), 6. Deniss Koževnikovs (Daugavpils)

Jaunietes Vienspēles. 1. Liāna Zeltiņa (Rēzeknes nov.), 2. Diāna Afanasjeva (Preiļu nov.), 3. Darina Piskunova (Preiļu nov.) Komandas. 1. Preiļu nov., 2. Liepāja, 3. Jēkabpils

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

21


Jaunā ampluā. Olimpietis, treneris Raivis Belohvoščiks individuālajā distancē sūta Līnu Svarinsku, kura kļūs par olimpiādes vicečempioni

Arī jauni treneri

22

sprintera dotības, ar vienas sekundes pārsvaru par čempionu kļuva Jāņa Krišlauka audzēknis Pauls Rubenis, kurš individuālajā distancē finišēja trešais. Savukārt jaunietēm abus zeltus tikpat sīvā cīņā ieguva Santa Sanija Jurgena no Ķekavas novada, kuru trenē pieredzējušais Uldis Puzaks. Rets gadījums — gan individuālajā, gan grupas braucienā meitenēm labāko trijnieks bija identisks. Šī sešotne ieguva tiesības Latviju šosejas riteņbraukšanā pārstāvēt Eiropas Jaunatnes olimpiādē Ģērā. MTB olimpiskajā XCO krosā sacensības notika sarežģītajā Priekuļu trasē, kurā pēc nedēļas par Latvijas

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

I

ndividuālajā braucienā,10 km pa Cēsu ielām veicot ar vidējo ātrumu 42,52 km/h, uzvarēja rīdzinieks Daniēls Kažis. Viņu par jauniešu sezonas līderi izaudzinājis Mārtiņš Trautmanis, kurš pirms sešiem gadiem pats bija Latvijas čempions elites grupā. Savukārt otrais finišēja Kristiāns Belohvoščiks, kura treneris un tēvs Raivis Latviju pārstāvēja Sidnejas un Pekinas olimpiskajās spēlēs. Viņa audzēknes Līna Svarinska un Enia Kaņepēja izcīnīja pa divām sudraba un bronzas medaļām jauno dāmu konkurencē. Bet arī veco buku pulveris joprojām ir vairāk nekā sauss. 54 km grupas braucienā, kārtējo reizi apliecinot savas

Foto: Dainis Caune, Sports

Ne tikai jauni sportisti. Latvijas Jaunatnes olimpiāde akcentēja, ka riteņbraukšanā ienāk jauni talantīgi treneri. Arī ar olimpisko spēļu pieredzi.

Zelts un sudrabs. Daniēls Kažis uzvarēja 10 km distancē ar intervāla startu, bet 54 km grupas braucienā finišēja otrais sekundi aiz Paula Rubeņa

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


RITEŅBRAUKŠANA Jaunietes 54 km grupas brauciens. 1. Santa Sanija Jurgena (Ķekavas nov.) 1.30:24, 2. Līna Svarinska (Rīga) 1.30:25, 3. Enia Kaņepēja (Rīga) 1.30:25, 4. Kitija Siltumēna (Rīga) 1.30:25, 5. Kima Troicka (Dobeles nov.) — 1 aplis, 6. Eva Elīza Leikarte (Smiltenes nov.) — 1 aplis. 10 km individuāli. 1. Santa Sanija Jurgena (Ķekavas nov.) 14:28, 2. Līna Svarinska (Rīga) 15:11, 3. Enia Kaņepēja (Rīga) 15:28, 4. Kitija Siltumēna (Rīga) 15:31, 5. Kima Troicka (Dobeles nov.) 16:09, 6. Nadīna Kučere (Smiltenes nov.) 16:11. MTB XCO. 1. Evelīna Ermane Marčenko (Dobeles nov.) 40:34, 2. Alise Gaiķe (Lielvārdes nov.) 43:05, 3. Eva Elīza Leikarte (Smiltenes nov.) 43:15.

Foto: Dainis Caune, Sports

Jaunieši

† Zelts Dobelei. Savu guvumu demonstrē XCO čempione Evelīna Ermane Marčeko

54 km grupas brauciens. 1. Pauls Rubenis (Rīga) 1.26:08, 2. Daniēls Kažis (Rīga) 1.26:09, 3. Roberts Andersons (Rīga) 1.26:09, 4. Bruno Mārtiņš Binovskis (Rīga) 1.26:09, 5. Dans Raivo Bekmanis (Rīga) 1.26:09, 6. Kristiāns Belohvoščiks (Rīga) 1.26:09. 10 km individuāli. 1. Daniēls Kažis (Rīga) 12:42, 2. Kristiāns Belohvoščiks (Rīga) 12:58, 3. Pauls Rubenis (Rīga) 13:05, 4. Dans Raivo Bekmanis (Rīga) 13:23, 5. Eduards Strēlis (Rīga) 13:26, 6. Mārtiņš Maslovs (Rīga) 13:33. MTB XCO. 1. Arvo Godiņš (Rīga) 44:30, 2. Jēkabs Vītols (Siguldas nov.) 47:45, 3. Rodžers Petaks (Cēsu nov.) 48:28, 4. Ronalds Blumbergs (Ikšķiles nov.) 49:28, 5. Oskars Blumbergs (Ikšķiles nov.) 51:00, 6. Mārcis Klāvs Beitāns (Stopiņu nov.) 56:21.

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Foto: Dainis Caune, Sports

Ō Ar smaidu. XCO trases finiša taisnē varēja izbraukt uzvarētājs Arvo Godiņš

čempionu elitē kļuva Arnis Pētersons, bet otrais finišēja U-23 Pasaules kausa izcīņas līderis Mārtiņš Blūms. Ar pārliecinošu uzvaru Jaunatnes olimpiādē gatavību sekot šiem vīriem apliecināja Mečeslava Bartuševica audzēknis Arvo Godiņš (Rīga). Meiteņu konkurencē par čempioni kļuva šīs sezonas MTB atklājums Evelīna Ermane Marčenko, kuru Dobelē trenē Tamāra Bumbiere. ©

† Atbilstoši Siguldas reljefam. Par sudraba medaļu Priekuļos cīnās siguldietis Jēkabs Vītols Ō Divkārtēja čempione. Santa Sanija Jurgena no Ķekavas novada, kuru uzvarām sagatavojis Uldis Puzaks Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Dainis CAUNE 23


Eiropas vicečempionu fināls

“Ļ

oti apdāvināts un cerīgs,” tā par čempionu saka viņa treneris Olafs Lakučs, norādot, ka Edvards sešu gadu vecumā savas gaitas BMX klubā Tālava sācis olimpieša Edžus Treimaņa vadībā, bet pēc pirmās sezonas, kad Treimanis aktīvāk pievērsies savas sporta karjeras vei­ došanai, nonācis Olafa Lakuča nometnē.

24

Treneris atgādina, ka Glā­ zers jau iepriekšējā Latvijas olimpiādē, būdams tikai četrpadsmit gadus vecs, iekļuvis finālā, kur gan pirmajā virāžā kritis. Toties tajā sezonā kļuvis par Eiropas B 14 čempionu, piecpadsmitgadnieku konkurencē bijis ceturtais gan mūsu kontinenta, gan pasaules čempionātos. Šogad 76 dalībnieku konkurencē Eiropas sudrabs un ap-

vienotajā B 15-16 grupā izcīnīts kontinenta kauss. Starp citu, pasaules čempionātā ASV Edvardu gaidīja 133 pretinieki. Tāds, lūk, Latvijas jaunatnes BMX līmenis. Arī meiteņu, kurām vēl nesen konkurences trūkuma dēļ nācās startēt kopā ar puišiem, šajā sportā pamazām parādās vairāk. Smiltenē par čempioni kļuva ventspilniece Airisa Galiņa. ©

Foto: Dainis Caune, Sports

Divi Eiropas vicečempioni — Edvards Glāzers no Burtnieku novada un Niks Rožukalns (Saldus novads) uzvarēja visos priekšbraucienos, kā arī savos pusfinālos. Izšķirošajā cīņā, kad Silvas trasē Smiltenē beidzot abi tikās plecu pie pleca, pārāks bija vecākais — Edvards, kurš kontinenta titulu ieguvis sešpadsmitgadnieku (B 16) konkurencē. Eiropas B 15 vicečempionam Nikam Rožukalnam nācās samierināties ar sudrabu, jo Latvijas Jaunatnes olimpiādē šīs abas vecumu grupas bija apvienotas.

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Foto: Dainis Caune, Sports

Galvenie duelanti. Niks Rožukalns (Nr. 407) un Edvards Glāzers (attēlā pa labi)


BMX Jaunietes 1. Airisa Galiņa (Ventspils), 2. Helēna Amanda Brūvere (Rīga), 3. Maija Bingele (Ventspils)

Jaunieši

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

1. Edvards Glāzers (Burtnieku novads), 2. Niks Rožukalns (Saldus novads), 3. Markuss Valdmanis (Ventspils), 4. Justs Lapiņš (Rīga), 5. Krists Dundars (Smiltenes novads), 6. Rolands Pommers (Ventspils)

Bez ķiverēm. Vicečempions Niks Rožukalns (no kreisās, čempions Edvards Glāzers un bronzas laureāts Markuss Valdmanis

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

Drošā attālumā. Konkurentes noturēja ventspilniece Airisa Galiņa (Nr. 334)

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Ō Prieks iepazīties. Apgūt mūsu pieredzi jaunatnes spēļu organizēšanā bija ieradies Gruzijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Emzars Zenaišvili, kas savulaik bija viens no olimpiskās kustības atjaunotājiem savā valstī. Attēlā Zenaišvili kopā ar LOK prezidentu Aldonu Vrubļevski

Dainis CAUNE 25


BURĀŠANA

Ķīšezera skolnieki jūrā Žaklīnas Litaunieces 27. vieta Europe jahtu klasē Sidnejas olimpiskajās spēlēs diezin vai paliks viņas augstākais sniegums sportā, jo olimpiete veido sekmīgu treneres karjeru. To apliecināja arī Latvijas Jaunatnes olimpiādes regate, kas pirmo reizi notika jūrā pie Engures.

No

sešām zelta medaļām pusi izcīnīja Žaklīnas Litaunieces Rīgas jahtklubā Ķīšezerā trenētie audzēkņi. Turklāt rīdzinieki visas uzvaras guva vairāk nekā pārlie-

cinoši. Pat kuplajā Optimist klasē puišiem (17 jahtas) Eduards Muciņš trijos braucienos finišēja pirmais, divos — otrais. Meitenēm rīdzinieces pat guva dubultuzvaru: čempione — Agate Einause,

Foto: Ināra Aile

Trīs čempioni vienā distancē. Pagrieziena zīmi apņem Anna Vernere (Laser 4,7), viņai seko Agate Einause un Eduards Muciņš, kas izcīnīja zeltu Optimist klasē

Rīdzenes puikas. Labākie vindsērfingā — ­ Emīls Punte (no kreisās), Namejs Eduards Dreimanis (čempions) un Kristaps Jānis Dzirnieks

26

vicečempione — Elza Cibule. Savukārt Laser 4,7 klasē itin visos braucienos nepārspējams bija Robins Li Špats. Engurē šos jauniešus cīņās vadīja Žaklīnas kolēģis Dāvis Andersons, jo Litauniece tobrīd strādāja Eiropas jauniešu čempionātā Gdiņā, kur olimpiskajā Laser Radial klasē no

Latvijas vissekmīgākā, izcīnot 20. vietu 60 jahtu konkurencē, bija Agija Ēlerte, kas vēl pirms diviem gadiem stāvēja uz Latvijas Jaunatnes olimpiādes goda pjedestāla. Engurē Laser 4,7 klasē jaunietēm, atgādinot nesenu tradīciju, pārliecinoši uzvarēja Priedaines jahtkluba

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


BADMINTONS Jaunietes

Jaunietes

1. Una Berga, 2. Liāna Lenceviča, 3. Diāna Stognija, Diāna Baltiņa

Vienspēles. 1. Patrīcija Špaka (Liepāja), 2. Elza Tomase (Liepāja), 3. Kristiāna Zahare (Rīga). Dubultspēles. 1. Margarita Ignatjeva, Kristiāna Linda Zahare (Rīga), 2. Patrīcija Špaka, Elza Tomase (Liepāja), 3. Elizabete Kļavinska, Agrita Gavronska (Mārupes nov.)

Jaunieši 1. Ardis Daniels Bedrītis, 2. Artūrs Ķelpe, 3. Patriks Krūze Jauktie pāri

Jaunieši Vienspēles. 1. Mārtiņš Rocēns (Ādažu nov.), 2. Renārs Grodskis (Liepāja), 3. Valerijs Vorobjovs (Liepāja). Dubultspēles. 1.Renārs Grodskis, Valerijs Vorobjovs (Liepāja), 2. Renards Skutels, Māris Locs (Daugavpils), 3. Artūrs Mihejevs, Kārlis Stenders (Mārupes nov.)

Foto: Ināra Aile

1. Ardis Daniels Bedrītis/Liāna Lenceviča, 2. Mairis Loiko/Una Berga, 3. Artūrs Ķelpe/ Danuta Sēne

Jaunietes

TENISS

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Techno 239 OD. 1. Aleksandra Kaupa (Liepāja) 3,00, 2. Annija Punte (Ķekavas nov.) 5,00, 3. Elizabete Meņģele (Rīga) 8,00 Laser 4,7. 1. Anna Vernere (Jūrmala) 5,00, 2. Ance Anna Sekace (Salacgrīvas nov.) 9,00, 3. Loreta Amsila (Engures nov.) 14,00 Optimist. 1. Agate Einause (Rīga) 5,00, 2. Elza Cibule (Rīga) 10,00, 3. Laura Ozoliņa (Ventspils nov.) 13,00

Jaunieši

treneres Ināras Ailes audzēkne Anna Vernere. Techno 293 OD vējdēļiem visu pjedestālu aizņēma Rīdzenes treneru Arņa Kraukļa un Jāņa Preisa Ķīšezerā sagatavotie puiši ar Nameju Eduardu Dreimani priekšgalā. Jaunietēm kārtējo uzvaru guva liepājniece (treneris Jānis Jēkabsons) Aleksandra Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Kaupa. Šajā klasē mūsu labākajiem jācīnās par ceļazīmēm uz pasaules Jaunatnes olimpiskajām spēlēm. ©

BOKSS Līdz 52 kg. 1. Ņikita Ptičkins (Jelgava), 2. Artūrs Ivanovs (Ozolnieku nov.), 3. Deniss Suško (Daugavpils), 3. Ņikita Bodrovs (Rīga) Līdz 56 kg. 1. Andris Kleins (Jūrmala), 2. Aleksandrs Zalmans (Rīga), 3. Roberts Aušmanis (Rīga), 3. Jurijs Boikovs (Liepāja) Līdz 60 kg. 1. Sergejs Hodjušins (Rīga), 2. Francis Rozentāls (Rīga), 3. Aleksejs Semjonovs (Daugavpils), 3. Eriks Mantula (Jelgava) Līdz 64 kg. 1. Mārcis Grundulis (Ķekavas nov.), 2. Iļja Šmakovs (Daugavpils), 3. Ņikita Čerkovskis (Olaine), 3. Emils Plīsis (Daugavpils nov.) Līdz 69 kg. 1. Daniils Tenčs (Ozolnieku nov.), 2. Aleksandrs Kravčuks (Rīga), 3. Edvīns Kotels (Daugavpils nov.), 3. Romāns Gorbačovs (Rīga) Līdz 75 kg. 1. Edgars Korženevskis (Daugavpils), 2. Emils Špiss (Iecavas nov.), 3. Kirils Vasiļjevs (Daugavpils), 3. Daniels Vasiļjevs (Daugavpils nov.) Līdz 81 kg. 1. Edmunds Lindermanis (Jelgava), 2. Andrejs Nikolajevs (Rīga), 3. Edgars Šnore (Rīga), 3. Iļja Murzakovs (Daugavpils) Līdz 91 kg. 1. Iļja Ivanovs (Rīga), 2.Valerijs Ivanovs (Daugavpils nov.), 3. Dinārs

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Foto: Ināra Aile

Techno 293 OD. 1. Namejs Eduards Dreimanis (Rīga) 3,00, 2. Emīls Punte (Rīga) 6,00, 3. Kristaps Jānis Dzirnieks (Rīga) 9,00, 4. Marks Rumjancevs (Rīga) 11,0, 5. Kristers Adrians Ivsins (Ķekavas nov.) 16,0, 6. Miks Murans (Ķekavas nov.) 17,0 Laser 4,7. 1. Robins Li Špats (Rīga) 5,00, 2. Rihards Bendrats (Salacgrīvas nov.) 10,00, 3. Emīls Rudzītis (Jūrmala) 15,00 Optimist. 1. Eduards Muciņš (Rīga) 6,00, 2. Emīls Haralds Amsils (Jelgava) 10,00, 3. Roberts Štāls-Buls (Jelgava) 17,00, 4. Kārlis Dubra (Engures nov.) 18,00, 5. Emīls Mikus Baškevics (Rīga) 24,00, 6. Emīls Sekacis (Rīga) 27,0

Dreimanis (Liepāja), 3. Arturs Razasčonoks (Daugavpils) Virs 91 kg. 1. Milāns Volkovs (Rīga), 2. Eriks Balodis (Jelgava), 3. Maksims Seļakovs (Rīga), 3. Konstantīns Pavlovs (Daugavpils)

Dainis CAUNE 27


VINGROŠANA

Vihrova bērni Tūkstošgades mijas spēlēs Sidnejā Igors Vihrovs, uzvarot vingrošanā brīvajās kustībās, neatkarīgās Latvijas vēsturē kļuva par pirmo olimpisko čempionu. Septiņpadsmit gadus vēlāk viņa audzēkne un meita Elina Vihrova izcīnīja visas piecas Latvijas Jaunatnes olimpiādes zelta medaļas, kļūstot par absolūto čempioni un ar labām cerībām dodoties uz Eiropas Jaunatnes olimpiādi (EYOF) Ungārijas pilsētā Ģērā. Tur viņa nebūs vienīgā Igora Vihrova audzēkne. Puišu konkurencē daudzcīņā un vēl uz diviem rīkiem nepārspējams bija Oļegs Ivanovs.

28

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

Pirms 17 gadiem un tagad. Igors Vihrovs, saņemot olimpisko spēļu zelta medaļu Sidnejā (apakšējā attēlā), un kopā ar saviem audzēkņiem Oļegu Ivanovu (pa kreisi) un Vihrovu

Ar četrām par maz

Foto: Dainis Caune, Sports

“Šodien startēju ne pārāk labi,” pēc sacensībām Rīgas Vingrošanas skolā, saņēmis četras (vēl sudrabu brīvajās kustībās) no septiņām iespējamajām medaļām, atzina Vihrova audzēknis Oļegs Ivanovs, kurš palika nepārspēts daudzcīņā, kā arī vingrojumā riņķos un atbalsta lēcienā. Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Viņa vingrošanas vēsture sākusies pirms 13 gadiem, kad Oļegu trīs gadu vecumā uz sporta zāli atvedusi mamma — toreiz mērķis bija fiziskās aktivitātes veselības stiprināšanai. “Sanāca tā, ka treneris uzlika uz mani aci — man viss labi padevās — un mani uzreiz paņēma grupā pie vecākiem bērniem. Tā nu es trenējos un trenējos, un

29


vēkam galvenais ir gribēt,” gadu laikā secinājis Oļegs. Jaunietis savā vecuma grupā līdz šim uzvarējis visos Latvijas čempionātos. Viņš gan nav apmierināts ar to, ka mazāk veicas izbraukumos, kur viņš parasti paliekot ceturtais vai piektais. “Bet mēs trenējamies, cenšamies. Šoreiz varbūt izdosies uzvarēt,” ieceres Eiropas olimpiādē iezīmēja sportists.

Realitātes ceļā Izaugot divu vingrotāju ģimenē, 15 gadus vecā Elina Vihrova apgalvo, ka bērnībā viņai esot bijusi brīva vaļa izvēlēties jebkuru sporta veidu. Kopš trīs gadu vecuma Elina kopā ar vecākiem gājusi uz vingrošanas zāli rotaļāties, bet jau piecu gadu vecumā kopā ar mammu sākusi trenēties vingrošanā. Un kurš gan to varēja paredzēt... Elina savu izvēli nenožēlo — sporta vingrošanā ir gūzma elementu, kas jāiemācās, un tas radot interesi un azartu. Turklāt grēks sūdzēties, ja darbs tiek atalgots ar augstiem rezultātiem. Pēc divu dienu sacīkstēm meitene priecājas, ka

nav kritusi un guvusi traumu. Norit gatavošanās Eiropas Jaunatnes olimpiādei, kurā tāpat kā Oļegs meitene cer parādīt visu, uz ko ir spējīga. Rūpes par izvairīšanos no traumām saistās arī ar kādām pagājušā gada starptautiska līmeņa sacīkstēm, kurās sa-

Foto: Dainis Caune, Sports

tagad esmu labākais vingrotājs Latvijā,” pavisam mierīgi stāsta Oļegs, kuram sportiņš veselībai pārvērties par smagu darbu. Sešpadsmit gadus vecais Oļegs gan atzinās, ka 13 gadu laikā bijuši brīži, kad vingrošana apnikusi līdz kaklam un uz brīdi pat pamesta. Taču pēc panīkuma puisis atgriezies. “Tas ir mans sports, jūtu, ka esmu savā vietā,” skaidroja Oļegs. Ārpus treniņiem laika daudz neesot, tāpēc pārsvarā veicamas divas lietas — mācības skolā un treniņi. “Vēl pagulēt,” steidz piebilst jaunais vingrotājs. Vasarā tā dūšīgāk sanākot atpūsties vien pāris nedēļas augustā, un pēc tam viss sākoties no gala. Vislabāk Oļegam patīk līdztekas un stienis. Šoreiz gan viņš ir neapmierināts, jo sniegums uz tiem ļāvis ierindoties tikai ceturtajā vietā. “Vajadzēja būt pirmajam,” bez kautrības saka Oļegs. Viņaprāt, ne kurš katrs spēj izturēt šo sporta veidu, turklāt ne vienu reizi vien redzēts, kā līdzgaitniekiem nolaižas rokas, sastopoties ar neveiksmēm. “Lai trenētos vingrošanā, cil-

Puišu pjedestāls. Daudzcīņā sudrabs ķekavniekam Ričardam Plātem (no kreisās), zelts Oļegam Ivanovam (Rīga), bronza Edvīnam Rodevičam (Rīga)

30

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


VINGROŠANA

vainojuma dēļ nācies startēt ar vieglāku programmu. Šogad gan iecerēts atgūt iekavēto un sacensībās izlikt visus spēkus un varēšanu. Vingrošanas zālē Elinai visi rīki vienlīdz mīļi, turklāt uz visiem viņa gūst labus rezultātus. Galvenais daudz tre­nēties, būt pacietīgai un mērķ­ tiecīgai, atzīst sportiste. Starp­tautiskajā sporta vingrotāju vidē Elinai īpaši pie sirds ir spēcīgās amerikānietes, kuras pēdējās olimpiskajās spēlēs izcīnīja visvairāk medaļu. Arī Elina grib cīnīties olimpiskajās spēlēs. Tas ir viņas lielais mērķis, ko viņa sapņo sasniegt — kā pati atzina — ne tik garajā sporta vingrotāju karjerā. Protams, gadās arī izņēmumi, piemēram, Oksana Čusovitina 41 gada vecumā visai sekmīgi startēja savās septītajās — Riodežaneiro — olimpiskajās spēlēs. Taču Elina saprot, ka lielos panākumus jāspēj gūt tuvākajos gados. Meitene, kurai piemērs ir pašas tēvs, nešaubās, ka, ieguldot lielu un pašaizliedzīgu darbu, sapni par olimpiskajām spēlēm iespējams pārvērst realitātē. ©

Jaunieši Brīvās kustības. 1. Maksims Šibarševs (Rīga) 12,75, 2. Oļegs Ivanovs (Rīga) 12,7, 3. Ričards Plāte (Ķekavas nov.) 12,25, 4. Emils Nasirovs (Rīga) 11,9, 5. Aleksandrs Ļitvinovs (Olaines nov.) 11,65, 6. Aleksis Krūze (Jūrmala) 11,35. Atbalsta lēciens. 1. Oļegs Ivanovs (Rīga) 13,3, 2. Aleksandrs Ļitvinovs (Olaines nov.) 12,2, 3. Edvīns Rodevičs (Rīga) 12,025, 4. Edgars Čudovskis (Rīga) 11,92, 5. Maksims Šibarševs (Rīga) 11,775, 6. Boriss Voroņko (Rīga) 11,025. Zirgs. 1. Viktors Jermakovs (Rīga) 11,7, 2. Martins Lodjagins (Rīga) 11,45, 3. Ričards Plāte (Ķekavas nov.) 11,0, 4. Pāvels Gustovs (Rīga) 10,7, 5. Aleksandrs Ļitvinovs (Olaines nov.) 10,5, 6. Dmitrijs Mickevičs (Rīga) 9,95. Līdztekas. 1. Ričards Plāte (Ķekavas nov.) 12,45, 2. Maksims Šibarševs (Rīga) 12,4, 3. Aleksandrs Ļitvinovs (Olaines nov.) 12,0, 4. Oļegs Ivanovs (Rīga) 11,7, 5. Edvīns Rodevičs (Rīga) 11,6, 6. Viktors Jermakovs (Rīga) 11,2. Apļi. 1. Oļegs Ivanovs (Rīga) 13,05, 2. Ričards Plāte (Ķekavas nov.) 12,45, 3. Viktors Jermakovs (Rīga) 11,95, 4. Pāvels Gustovs (Rīga) 11,5, 5. Edvīns Rodevičs (Rīga) 10,7, 6. Boriss Voroņko (Rīga) 10,35. Stienis. 1. Ričards Plāte (Ķekavas nov.) 11,4, 2. Dmitrijs Mickevičs (Rīga) 11,35, 3. Maksims Šibarševs (Rīga), 11,15, 4. Oļegs Ivanovs (Rīga) 11,1, 5. Martins Lodjagins (Rīga) 10,6, 6. Edvards Dergačevs (Ogres nov.) 10,6. Daudzcīņa. 1. Oļegs Ivanovs (Rīga) 77,87, 2. Ričards Plāte (Ķekavas nov.) 71,91, 3. Edvīns Rodevičs (Rīga) 68,97, 4. Maksims Šibarševs (Rīga) 68,81, 5. Aleksandrs Ļitvinovs (Olaines nov.) 68,61, 6. Viktors Jermakovs (Rīga) 68,41.

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

Jaunietes Atbalsta lēciens. 1. Elina Vihrova (Rīga) 13,416, 2. Anna Ločmele (Liepāja) 12,2, 3. Maija Ojere (Baldones nov.) 12,166, 4. Sabīne Anna Cinovska (Ventspils) 11,699, 5. Alīna Garaščenko (Rīga) 11,549, 6. Elena Meļķe (Liepāja) 11,466. Baļķis. 1. Elina Vihrova (Rīga) 12,833, 2. Karīna Titova (Liepāja) 11,5, 3. Maija Ojere (Baldones nov.) 11,2, 4. Arīna Oļenova (Daugavpils) 11,1, 5. Zane Petrova (Liepāja) 10,866, 6. Lelde Šternberga (Rīga) 10,766. Līdztekas. Elina Vihrova (Rīga) 12,066, 2. Karīna Titova (Liepāja) 9,933, 3. Zane Petrova (Liepāja) 9,7, 4. Sabīne Anna Cinovska (Ventspils) 9,1, 5. Arīna Oļenova (Daugavpils) 8,166, 6. Jūlija Karpuka (Ventspils) 7,766. Brīvās kustības. 1. Elina Vihrova (Rīga) 12,866, 2. Karīna Titova (Liepāja) 11,133, 3. Maija Ojere (Baldones nov.) 11,0, 4. Zane Petrova (Liepāja) 10,833, 5. Arīna Oļenova (Daugavpils) 10,2, 6. Sabīne Anna Cinovska (Ventspils) 9,833. Daudzcīņa. 1. Elina Vihrova (Rīga) 51,8, 2. Karīna Titova (Liepāja) 45,05, 3. Zane Petrova (Liepāja) 44,032, 4. Arīna Oļenova (Daugavpils) 42,983, 5. Maija Ojere (Baldones nov.) 41,766, 6. Anna Ločmele (Liepāja) 41,216.

Tēva meita. Elina Vihrova, tēva drošināta, izpilda vingrojumu uz baļķa Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Anastasija TETARENKO, LETA.lv 31


SMAIĻOSANA UN KANOE AIRĒŠANA

Princese un jelgavnieks K

opš janvāra arī Lim­ bažu olimpiskajā centrā atvērts sporta internāts, un Sabīne pieredzējušā Genādija Zujeva vadībā trenējas tieši tajā. Savukārt kanoe airēšanā absolūti labākais bija jelgavnieks Roberts Lagzdiņš, kas kļuva par divkārtēju čempionu. Jaunatnes olimpiāde Lim­ bažos, kurā startēja sportisti līdz 18 gadu vecumam, bija nopietns pārbaudījums sešpadsmitgadniekiem, kas savukārt posās uz Eiropas Jaunatnes olimpiādi. No eiropiešiem sekmīgākais bija Edvards Ceipe, kas rīdzinieku četrinieka smailītē 1000 m distancē aizairē-

32

ja līdz čempiona titulam, bet 200 m sprintā finišēja trešais, savukārt Nauris Tomsons un Aigars Cīrulis no Salacgrīvas 1000 m uzvarēja divnieku konkurencē, bet jelgavnieks Aleksejs Ševcovs ar savu jaunāko brāli Juriju kanoe divniekā kļuva par vicečempionu 1000 m distancē. “Strikta turēšanās pie olim­ piskajām disciplīnām sacensības noplicina,” uzskata Limbažu un Salacgrīvas sporta skolas direktore Diāna Zaļupe. “Prasītos arī sacensības, piemēram, 500 m distancē jauniešiem, kurā notiek gan Eiropas, gan pasaules čempionāti.” ©

Foto: Guntis Apse

Vairāk nekā simt dalībnieku no visiem airēšanas centriem — pēdējā laikā tik kupls ir jauniešu skaits kanoe un smaiļošanas sacensībās, kurās par Latvijas Jaunatnes olimpiādes princesi ar trim zelta medaļām kļuva Limbažu vidusskolniece Sabīne Cirša.

Trīskārtēja čempione. Limbažniece Sabīne Cirša

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


Foto: Guntis Apse

Paldies trenerim! Olimpiādes čempiones Sabīne Cirša un Santa Dreimane kopā ar savu treneri Genādiju Zujevu

Foto: Guntis Apse

Sūri saldā uzvara. Jelgavnieks Roberts Lagzdiņš uzvarēja gan kanoe vieninieku, gan kopā ar Matīsu Ozolu divnieku konkurencē

Viens par visiem, visi par vienu! Četrinieku pjedestāls. Sudrabs — Jelgavas, zelts — Rīgas, bronza — Limbažu smaiļotājiem Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

33


SMAIĻOSANA UN KANOE AIRĒŠANA

Foto: Guntis Apse

Jaunietes 200 m. K-1. 1. Sabīne Cirša (Limbažu nov.) 47,09, 2. Līva Parfenkova (Rīga) 48,19, 3. Eva Altrofa (Rīga) 49,10, 4. Santa Dreimane (Limbažu nov.) 50,36, 5. Margarita Oša (Rīga) 50,86, 6. Elīna Veispale (Jūrmala) 51,17 500 m. K-1. 1. Sabīne Cirša (Limbažu nov.) 2:05,38, 2. Eva Altrofa (Rīga) 2:10,56, 3. Santa Dreimane (Limbažu nov.) 2:10,77, 4. Elīna Veispale (Jūrmala) 2:12, 34, 5. Katrīna Smiltniece (Jelgava) 2:13,77, 6. Linda Krilovska (Ventspils) 2:15,21 500 m. K-2. 1. Sabīne Cirša/Santa Dreimane (Limbažu nov.) 1:56,92, 2. Līva Parfenkova/Margarita Oša (Rīga) 1:59,37, 3. Elīna Veispale/Valērija Kačana (Jūrmala) 2:03,19, 4. Anna Saļņikova/Linda Krilovska (Ventspils) 2:04,76, 5. Reina Rituma/ Eva Altrofa (Rīga) 2:09,25, 6. Laura Mazburša/Kitija Pusķeire (Rīga) 2:14,43 500 m. K-4. 1. Līva Parfenkova/Eva Altrofa/Margarita Oša/Reina Rituma (Rīga) 1:56,42, 2. Sabīne Cirša/Santa Dreimane/Sigita Monta Dreimane/Kristīne Poļaka (Limbažu nov.) 1:56,88, 3. Anna Saļņikova/Linda Krilovska/Alīna Mihailova/Megija Kūle (Ventspils) 1:59,97 200 m. C-1. Jūlija Gutova (Jelgava) 53,58, 2. Līga Kariņa (Salacgrīvas nov.) 1:02,94, 3. Romina Alise Grīnvalde (Salacgrīvas nov.) 2:21,23

Rīdzinieču līdere. Līva Parfenkova, kas izcīnīja vienu zelta un divas sudraba medaļas

Foto: Guntis Apse

Jaunieši

Ūdens nemaz nav gluds... Salacgrīvietis Aigars Cīrulis divniekā kopā ar Nauri Tomsonu kļuva par čempionu, bet vieninieka laivā tik gludi viņam negāja

34

200 m. K-1. 1. Roberts Altmanis (Jelgava) 38,69, 2. Mārtiņš Gvazdžiausks (Rīga) 38,84, 3. Edvards Ceipe (Rīga) 39,76, 4. Kristofers Lamberts (Rīga) 39,90, 5. Artjoms Kokarevs (Jūrmala) 40,28, 6. Nauris Tomsons (Salacgrīvas nov.) 40,62 1000 m. K-1. 1. Māris Cilinskis (Limbažu nov.) 4:03,01, 2. Roberts Altmanis (Jelgava) 4:05,07, 3. Ansis Aleksandrs Ziemelis (Jelgava) 4:05,72, 4. Kristaps Laube (Rīga) 4:08,70, 5. Artjoms Kokarevs (Jūrmala) 4:13,88, 6. Egils Kalns (Jelgava) 4:20,31 1000 m. K-2. 1. Nauris Tomsons/Aigars Cīrulis (Salacgrīvas nov.) 3:42,14, 2. Māris Cilinskis/Uvis Arbidāns (Limbažu nov.) 3:46,09, 3. Edvards Ceipe/Kristofers Lamberts (Rīga) 3:46,45, 4. Artūrs Derkusovs/ Rihards Krauklis (Jelgava) 3:47,01, 5. Rei­ nis Kaspars Kalnarājs/Mārtiņš Gvazdžiausks (Rīga) 4:01,60, 6. Zigmārs Cinovskis/Rihards Silārs (Jelgava) 4:04,92 1000 m. K-4. 1. Edvards Ceipe/Kristofers Lamberts/Mārtiņš Gvazdžiausks/Kristaps Laube (Rīga) 3:24,73, 2. Roberts Altmanis/Artūrs Derkusovs/Ansis Aleksandrs Ziemelis/Rihards Krauklis (Jelgava) 3:24,84, 3. Māris Cilinskis/Reinis Jānis Brunēvics/Rainers Švecs/Uvis Arbidāns (Limbažu nov.) 3:36,67, 4. Vladislavs Fostijs/ Gregorsebastjans Gerhards Nīss/Lukass Florians Nīss/Jurijs Avkštols (Rīga) 3:39,21, 5. Artjoms Kokarevs/Edijs Bajārs/Gustavs Lauris Ruģelis/Mārcis Livmanis (Jūrmala) 3:46,15, 6. Reinis Kaspars Kalnarājs/Roberts Napituhuns/Ingus Justs/Rauls Abasovs (Rīga) 3:53,17 1000 m. C-1. 1. Roberts Lagzdiņš (Jelgava) 4:18,67, 2. Matīss Ozols (Jelgava) 4:26,52, 3. Ansis Grišāns (Brocēnu nov.) 4:32,92, 4. Aleksejs Ševcovs (Jelgava) 4:35,87, 5. Kristiāns Kacars (Salacgrīvas nov.) 4:38,87, 6. Artūrs Belāns (Rīga) 5:06,47 1000 m. C-2. 1. Roberts Lagzdiņš/Matīss Ozols (Jelgava) 4:14,99, 2. Aleksejs Ševcovs/Jurijs Ševcovs (Jelgava) 4:23,94, 3. Vitālijs Upenieks/Aleksejs Čikuns (Jelgava) 4:24,81, 4. Artūrs Belāns/Artūrs Krasnoluckis (Rīga) 4:28,30, 5. Ansis Grišāns/ Mārtiņš Grundmanis (Brocēnu nov.) 4:35,95, 6. Kristers Frišenfelds/Aleksejs Sabarņa (Ventspils) 4:37,27

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


AIRĒŠANAS SLALOMS Jaunietes K-1. 1. Marta Zandere (Rīga) 138, 2. Kristīne Strazdīte (Valmiera) 147,81, 3. Daila Grāvīte (Baldones nov.) 158,94, 4. Annija Kristīne Glezere (Liepāja) 179,53, 5. Elīza Šēfere (Nīcas nov.), 6. Elīna Leščišina (Rīga)

Jaunieši

Foto: Viesturs Lācis

K-1. 1. Krišs Meļņikonis (Beverīnas nov.) 107,04, 2. Ivo Kurvins (Liepāja) 122,84, 3. Edgars Grāvītis (Baldones nov.) 126,79, 4. Lauris Gints Ciguzis (Valmiera) 131,51, 5. Stefans Romanoss (Rīga) 134,73, 6. Guntars Mieriņš (Baldones nov.) C-1. 1. Emīls Putniņš (Kocēnu nov.) 115,85, 2. Gļebs Voroņko (Rīga) 122,14, 3. Stefans Romanoss (Rīga) 152,52, 4. Krišs Meļņikonis (Beverīnas nov.) 155,32, 5. Mārcis Bogdanovičs (Valmiera) 217,89, 6. Bruno Vēbers (Liepāja)

Foto: Viesturs Lācis

Prasmīgākā slalomiste. Marta Zandere no Rīgas

† Zelts Beverīnai. Smaiļotāju konkurencē pārliecinoša uzvara Krišam Meļņikonim no Beverīnas novada

Foto: Viesturs Lācis

Ō Kanoistu pjedestāls. Gļebs Voroņko (no kreisās), čempions Emīls Putniņš, Stefans Romanoss, Krišs Meļņikonis, Mārcis Bogdanovičs un Bruno Vēbers

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

35


MĀKSLAS VINGROŠANA

Foto: Dainis Caune, Sports, Nikon

Automātiskie kūleņi

Par to, kā mest kūleņus vai ar muguras izliekumu uztvert bumbu, stāvot vien uz vienas kājas pirkstgaliem, aizdomāties gados jaunajai, taču mākslas vingrošanā jau pieredzējušajai Jekaterinai Djominai pirms starta vairs nevajagot. “Viss notiek automātiski. Viss mūžs man jau te,” ar piecpadsmitgadniekam neraksturīgu secinājumu dalās Jekaterina, pirkstos virpinot vairākas nule izcīnītās Latvijas Jaunatnes olimpiādes medaļas. 36

L

iepājniece Jekaterina, kurai patlaban ir tikai piecpadsmit, ar mākslas vingrošanu nodarbojas vairāk nekā pusi mūža — jau astoto gadu. Savulaik uz skolu bija atnākušas treneres, vaicājot, kuras meitenes vēlētos pievērsties šim sporta veidam. “Es ļoti gribēju, atnācu un — lūk,” pēc triju zelta un vienas sudraba medaļas izcīnīšanas Elektrum olimpiskajā centrā Rīgā sacīja meitene. Tagad viņa trenējas pieredzējušu treneru — Tatjanas Ņikitinas, Viktorijas

Viena no trim. Vienu no savām trim zelta medaļām liepājniece Jekaterina Djomina izcīnīja vingrojumā ar vālītēm

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


Foto: Dainis Caune, Sports, Nikon

Vairāk nekā pussimts. Gandrīz 60 meitenes Elektrum olimpiskajā centrā sacentās par sešiem medaļu komplektiem mākslas vingrošanā

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Se­ļi­vanovas un Jeļenas Riek­ stas — vadībā. Savu izvēli Katja nenožēlo, kaut arī trenēties nākas pa piecām sešām stundām sešas dienas nedēļā. Īpaši daudz laika sev, citiem un hobijiem neatliek, taču, ja iekrājas kāds mirklis, sportiste to labprāt pavada ar draugiem vai grāmatām. “Taču ļoti daudz spēka pēc treniņiem vairs nepaliek. Īpaši jau mācību laikā, kad jāpilda mājasdarbi. Grūti, bet pagaidām tieku galā,” atzīst Jekaterina, kura septembrī sāks mācības Liepājas 7. vidusskolas

9. klasē. “Tas ir mans, tā ir mana vieta,” par izvēlēto sporta veidu saka Jekaterina. “Praktiski visa mana dzīve ir sportā,” pēc divu die­ nu sacensībām sacīja piec­ padsmitgadniece. Viņa atzina, ka, pateicoties sportam, nācies ātrāk kļūt pieaugušai, mācīties būt patstāvīgai un izturīgai. Vienlaikus raksturs tiek audzināts, meitenēm neraksturīgi atsakoties no saldumiem un citiem gardumiem. “No ļoti daudz kā atsakos, taču gadu laikā arī atteikšanās kļuvusi automātiska, zinu, ka

37


Bumba. 1. Jekaterina Djomina (Liepāja) 14,400, 2. Ērika Bogdanova (Rīga) 14,400, 3. Jurate Paula Romānova (Rīga) 13,950, 4. Angelīna Šerstņova (Grobiņas nov.) 13,600, 5. Poļina Račkovska (Grobiņas nov.) 13,450, 6. Evelina Ivanova (Liepāja) 13,100. Aplis. 1. Ērika Bogdanova (Rīga) 15,600, 2. Angelīna Šerstņova (Grobiņas nov.) 14,200, 3. Juliana Sakoviča (Jēkabpils) 13,900, 4. Jekaterina Djomina (Liepāja) 13,800, 5. Evelina Ivanova (Liepāja) 13,750, 6. Arina Jevstafjeva (Rīga) 13,750. Vālītes. 1. Jekaterina Djomina (Liepāja) 14,950, 2. Ērika Bogdanova (Rīga) 14,950, 3. Juliana Sakoviča (Jēkabpils) 13,150, 4. Evelina Ivanova (Liepāja) 12,800, 5. Tamara Lana Petrosjana (Ventspils) 12,700, 6. Līze Pildegoviča (Olaines nov.) 12,650. Lente. 1. Jekaterina Djomina (Liepāja) 13,050, 2. Evelina Ivanova (Liepāja) 12,400, 3. Ērika Bogdanova (Rīga) 11,900, 4. Anastasija Kudrjavceva (Olaines nov.) 11,850, 5. Tamara Lana Petrosjana (Ventspils) 11,500, 6. Alina Baklagina (Rīga) 11,450. Daudzcīņa. 1. Ērika Bogdanova (Rīga) 58,000, 2. Jekaterina Djomina (Liepāja) 53,850, 3. Evelīna Ivanova (Liepāja) 53,850, 4. Jurate Paula Romānova (Rīga) 51,650, 5. Alina Baklagina (Rīga) 51,650, 6. Arina Jevstafjeva (Rīga) 49,750. Grupu vingrojumi. 1. Rīga, 2. Salaspils nov., 3. Jelgava, 4. Ogres nov., 5. Bauskas nov., 6. Ķekavas nov.

Foto: Dainis Caune, Sports, Nikon

MĀKSLAS VINGROŠANA

Foto: Dainis Caune, Sports, Nikon

Stabilitātes čempione. Rīdziniece Ērika Bogdanova uzvarēja ne tikai daudzcīņā, arī visos atsevišķajos vingrojumos viņa izcīnīja vietu uz pjedestāla, zeltu gūstot vingrojumā ar apli, sudrabu — ­ ar vālītēm un bumbu, bronzu — ­ ar lenti

Olimpiskā objektivitātē. Arbitru korpusā darbojās arī Londonas olimpisko spēļu mākslas vingrošanas turnīra tiesnese Gaļina Marjina

no liekiem kilogramiem grūti tikt vaļā,” atklāj meitene. Ar pieaugušajam raksturīgu nopietnību Jekaterina norādīja, ka vissarežģītākais ir rast spēkus sevī. “Kad pirmais vingrinājums neizdodas, bet jāsaņemas pārējiem — tas ir pats sarežģītākais,” secina sportiste. Olimpiādes zelts izcīnīts par vingrojumiem ar bum-

38

bu, vālītēm un lenti — pirmos divus rīkus Jekaterina arī sauc par saviem mīļākajiem. Lai iemīlētu mākslas vingrošanas rīkus, Jekaterinai bija vajadzīgs laiks. Tagad kūleņi, lēcieni un citas krietni sarežģītākas kustības Jekaterinai padodas teju automātiski. Viņa atzīst, ka vairs nav jāpiedomā, kur pārvēlienā ieriktēt kāju,

kur ielikt roku un kur visā šajā procesā atrodas vingrošanas rīks. Ja pašā sākumā ielikti stabili pamati, tad šajā vecumā par to vairs neesot jāuztraucas — atliek iemācīties un noslīpēt vingrojumu virknējumus. Sacensību laikā vēl jāprot sakārtot domas — koncentrēties uz iespējami labāku izpildījumu. “Blakus domu nav — izeju uz starta un vienkārši daru,” atzīst meitene, piebilstot, ka pirms starta viņa gan gaida treneru norādījumus, jo tie palīdzot noskaņoties. Nav noslēpums, ka mākslas vingrošanā sportistu karjera bieži vien beidzas jau jaunībā, taču Jekaterinu tas nebaida. Turklāt viņa apzi-

nās, ka sporta gaitu ritējumam svītru var pārvilkt arī traumas, taču meitene saprot, ka ar to dzīve noteikti nebeidzas, un nākotnē sevi redz kā treneri. Pagaidām viņa mācās skolā, kur vienaudži visai ilgi nav varējuši saprast, kā vispār iespējams tā izlocīties un darboties. Tagad gan esot labāk — skolasbiedri pie viņas nodarbes pieraduši, bet Jekaterina — turpina trenēties. ©

Anastasija TETARENKO, LETA.lv

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


FLORBOLS Jaunietes 1. Kocēnu nov., 2. Ķekavas nov., 3. Salaspils nov. Jaunieši 1. Talsu nov., 2. Lielvārdes nov., 3. Ķekavas nov.

KARATĒ Jaunietes Kata. 1. Daniela Tkačenko (Rīga), 2. Jeļizaveta Kiseļova (Ķekavas nov.), 3. Aleksandra Mihailova (Ķekavas nov.) Kumite. Līdz 54 kg. 1. Aleksandra Mihailova (Ķekavas nov.), 2. Alita Popova (Rīga), 3. Anastasija Bekaite (Dobeles nov.). Virs 54 kg. 1. Jeļizaveta Kiseļova (Ķekavas nov.), 2. Anastasija Ivančaka (Salaspils nov.), 3. Robina Zvirgzdiņa (Rīga), 3. Anastasija Jurgeleviča (Jūrmala)

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Foto: Viesturs Lācis

Jaunieši

HANDBOLS Jaunieši 1. Tērvetes nov., 2. Vaiņodes nov., 3. Ludzas nov. Jaunietes Foto: Viesturs Lācis

Kata. 1. Eduards Doroņins (Salaspils nov.), 2. Marats Morozovs (Salaspils nov.), 3. Patriks Pazāns (Kocēnu nov.), 3. Kirils Vītoliņš (Rīga) Kumite. Līdz 57 kg. 1. Leons Gaiduks (Rīga), 2. Niks Dagnis Dieriņš (Madonas nov.), 3. Deniss Akopovs (Stopiņu nov.), 3. Artūrs Stepanovs (Carnikavas nov.). Līdz 63 kg. 1. Dmitrijs Fedčenko (Rīga), 2. Armands Grosbergs (Daugavpils), 3. Eduards Doroņins (Salaspils nov.), 3. Renārs Kampe (Ķekavas nov.). Līdz 70 kg. 1. Dāvis Palieks (Madonas nov.), 2. Artjoms Golovkins (Rīga), 3. Daniils Suharevs (Rīga), 3. Raimonds Mileika (Salaspils nov.). Virs 70 kg. 1. Kristiāns Platais (Jelgava), 2. Boriss Patika (Rīga), 3. Raitis Ožols (Salaspils nov.), 3. Tomijs Bisenieks (Tukuma nov.)

1. Ludzas nov., 2. Salaspils nov., 3. Jēkabpils

39


3x3 basketbola olimpiskās ēras sākums

Šā gada 9. jūnijā 3x3 basketbols tika iekļauts 2020. gada Tokijas olimpisko spēļu programmā, un tieši mēnesi pēc tam Cēsīs, Vienības laukumā, tika apbalvoti Latvijas Jaunatnes olimpiādes vēsturē pirmie čempioni 3x3 basketbolā. Zelta medaļas saņēma Rīgas puiši un Daugavpils meitenes.

L

īdz šim Latvijas jaunatnes un pieaugušo olimpiādēs medaļas tika izcīnītas klasiskajā 5x5 basketbolā, bet Cēsīs pirmo reizi programmā tika iekļauts 3x3 basketbols, nodrošinot daudz lielāku pilsētu un novadu pārstāvniecību. Cēsīs sacentās 28 puišu un 13 meiteņu vienības.

40

Rīgas basketbolisti — Krišs Helmanis, Pauls Rudz­ roga, Toms Skuja, Gatis Vēgners — aizvadīja lielisku turnīru, izcīnot uzvaras visās astoņās spēlēs. Lielāko pretestību rīdzinieki sastapa pusfinālā, kad Ogres novada pārstāvji tika pārspēti tikai pa­ pild­ laikā.

Čempioni uzbrukumā. Kriša Helmaņa (ar bumbu) pārstāvētā Rīgas komanda uzvarēja visās astoņās spēlēs

Puiši pastāstīja, ka komandu izveidoja Rīdzenes treneris Arvo Kallaste, trijiem šīs sporta skolas audzēkņiem pievienojot DSN pārstāvi Krišu Helmani. Iepriekš Rīgas komandas dalībnieki kopā spēlējuši tikai klasiskā basketbola dažādos izlases sastāvos, bet 3x3 basketbolā pieredzi

guvuši neatkarīgi cits no cita. Izšķirošs zelta medaļu izcīnīšanā bijis pārākums tieši individuālajā meistarībā, īpaši izceļot Toma Skujas prasmi saspēles vadīšanā. Meiteņu konkurencē uzvaru sēriju īstenoja Daugavpils komanda (Katrīne Grabovska, Juta Harčenko, Darja Mazu­

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


BASKETBOLS LJO 3x3 basketbola finālspēles Jaunieši Par 1. vietu. Rīga — Ādažu novads 17:8 (Skuja 8, Vēgners 6, Helmanis 2, Rudzroga 1 — Briedis 4, Valtmanis 2, Vasiļev­skis 2, Indriksons). Par 3. vietu. Ogres novads — Bauskas novads 11:13 (Liepiņš 7, Birnbaums 2, Leitāns 2, Vilciņš — Zinkevičs 6, Kreitiņš 5, Andrejevs 2, Aleksandrovs)

Foto: Renārs Buivids, Sports

Jaunietes

Pirmie čempioni. 3x3 basketbola debijā Latvijas Jaunatnes olimpiādē zelta medaļas guva Rīgas puiši un Daugavpils meitenes

Par 1. vietu. Ķekavas novads — Daugavpils 4:15 (Gabranova 3, Balode 1, Bukova, Zunde — Harčenko 9, Mazurova 4, Grabovska 1, Pudāne 1). Par 3. vietu. Ogres novads — Rīga 4:10 (Bērziņa 3, Miķelsone 1, Teilāne, Smeile — Plukasa 7, Smilga 1, Bērziņa 1, Liepa 1)

LJO 3x3 basketbola rezultatīvākie spēlētāji Jaunieši 1. Toms Liepiņš (Ogres novads) 8 2. Kristaps Arbidāns (Rēzekne) 7 3. Gatis Vēgners (Rīga) 8 4. Toms Skuja (Rīga) 8 5. Kristofers Vasiļevskis (Ādažu nov.) 8 6. Kaido Liepiņš-Liepa (Cēsu nov.) 8

59 58 57 51 44 43

Jaunietes 1. Juta Harčenko (Daugavpils) 2. Ance Krūmiņa (Jelgava) 3. Enija Ķīvīte (Jelgava) 4. Darja Mazurova (Daugavpils) 5. Katrīna Bērziņa (Ogres novads) 6. Katrīna Litte (Valmiera)

7 7 7 7 6 6

52 31 30 28 26 25

LJO 3x3 basketbola olimpiskais sešnieks Jaunieši 1. Rīga (Krišs Helmanis, Pauls Rudzroga, Toms Skuja, Gatis Vēgners) 2. Ādažu novads (Valters Briedis, Kārlis Jānis Indriksons, Artūrs Valtmanis, Kristofers Vasiļevskis) 3. Bauskas novads (Rihards Aleksandrovs, Alens Andrejevs, Kārlis Kreitiņš, Raivis Zinkevičs) 4. Ogres novads (Artūrs Birnbaums, Mārtiņš Leitāns, Toms Liepiņš, Everts Vilciņš) 5. Kandavas novads (Aleksis Ralfs Frīdemanis, Markuss Krists Ķilps, Kārlis Šenbergs, Kristers Šnikvalds) 6. Gulbenes novads (Linards Černoglazovs, Artūrs Garaissils, Simsons Osis, Kristiāns Šulcs)

Foto: Renārs Buivids, Sports

Foto: Renārs Buivids, Sports

Jaunietes

Pielāgošanās māka. Daugavpils basketbolistēm šis bija pirmais 3x3 turnīrs, taču tas netraucēja uzvarēt visās spēlēs

rova, Nikoļe Pudāne), Cēsīs klātesošo basketbola speciālistu vērtējumā svarīgāko panākumu gūstot tieši pusfinālā, kad ar 13:6 tika uzveiktas rīdzinieces. Finālā Daugavpils pārspēja Ķekavas novadu, bet Rīgas 3x3 basketbolistēm nācās samierināties ar bronzas medaļām. Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Daugavpils meitenes pastāstīja, ka iepriekš 3x3 basketbola turnīros nav spēlējušas, bet iemaņas guvušas tikai treniņu laikā. Taktika esot izvēlēta atbilstoši pretiniecēm, bez lieliem sarežģījumiem gūstot panākumus visos mačos. Jaunās čempiones apstiprināja, ka Cēsīs gūtā uzvara kļū-

šot par labu stimulu piedalīties vēl kādā 3x3 basketbola turnīrā. Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins apstiprināja, ka turpmāk arī Latvijas olimpiādēs pieaugušajiem basketbols būs pārstāvēts tieši ar 3x3 basketbolu. ©

1. Daugavpils (Katrīne Grabovska, Juta Harčenko, Darja Mazurova, Nikoļe Pudāne) 2. Ķekavas novads (Šarlote Balode, Sandija Bukova, Samanta Gabranova, Patrīcija Zunde) 3. Rīga (Anda Liepa, Beatrise Plukasa, Katrīna Smilga, Luīze Bērziņa) 4. Ogres novads (Katrīna Bērziņa, Jūlija Miķelsone, Marta Smeile, Roneta Teilāne) 5. Jelgava (Katrīna Dūrēja, Ance Emīlija Krūmiņa, Enija Ķīvīte, Sabīne Rutka); 6. Liepāja (Katrīna Beķere-Brīvkalne, Katrīna Buša, Zane Pelše, Katrīna Elīza Trankale)

Renārs BUIVIDS 41


TRIATLONS 375 m + 10 km + 2,5 km Jaunietes 1. Daniela Leitāne 33:49,35, 2. Aļika Škarstāne 36:59,75, 3. Linda Siliņa 37:53,30 Jaunieši

Foto: Dainis Caune, Sports

1. Savelijs Suharževskis 29:22,80, 2. Artjoms Gajevskis 30:31,50, 3. Edgars Dāvids Aseris 31:54,30, 4. Mārcis Pinups 32:34,30, 5. Jēkabs Audzēvičs 32:45,45, 6. Matvejs Suharževskis 33:13,90

Foto: Dainis Caune, Sports

Burtnieku novadam par godu. Pārliecinošu uzvaru guva Savelijs Suharževskis, kurš tikai peldēšanā 2 sekundes zaudēja Jēkabam Audzēvičam

Foto: Dainis Caune, Sports

Dobeles tradīcijas. Riteņbraukšanā vadību pārņēma un par čempioni kļuva dobelniece Daniela Leitāne

42

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


Foto: Dainis Caune, Sports

PELDĒŠANA

Ar 375 m peldus. Triatlons sākās Cēsu Ruckas parka dīķī, turpinājās ar 10 km riteņbraukšanu un 2,5 km krosu. Pavisam piedalījās 17 sportistu. Šis aizraujošais olimpiskais sporta veids joprojām nav nevienas sporta skolas programmā

Jaunietes

Jaunieši

50 m brīvais stils. 1. Ieva Maļuka (Rīga) 27,00, 2. Meja Anete Kalniete (Jelgava) 27,83, 3. Karolīna Pankratova (Rīga) 28,27, 4. Luīze Kalniņa (Jelgava) 28,79, 5. Sofija Barone (Jūrmala) 28,82, 6. Marija Ļifanova (Liepāja) 29,44 100 m brass. 1. Arina Sisojeva (Rīga) 1:12,48, 2. Marija Goberga (Rīga) 1:13,76, 3. Elīza Lagzdiņa (Jelgava) 1:19,61, 4. Elza Bojāre (Jēkabpils) 1:22,28, 5. Valērija Kiriša 1:26,41, 6. Flavija Aurēlija Babija (Jūrmala) 1:29,10 200 m brīvais stils. 1. Ieva Maļuka (Rīga) 2:10,49, 2. Zelma Mālmane (Valmiera) 2:18,08, 3. Renāte Artamonova (Jelgava) 2:19,13, 4. Anna Avanesova (Ventspils) 2:19,43, 5. Daniela Klišāne (Rīga) 2:21,29, 6. Kate Šķipare (Jēkabpils nov.) 2:24,33 100 m uz muguras. 1. Poļina Kurmeļeva (Rīga) 1:06,98, 2. Sofija Barone (Jūrmala) 1:09,36, 3. Keita Bļodniece (Rīga) 1:10,11, 4. Mareta Kalnišķe (Jelgava) 1:11,95, 5. Luīze Kalniņa (Jelgava) 1:12,38, 6. Sabīne Šnipke (Liepāja) 1:12,38 200 m kompleksā peldēšana. 1. Marija Goberga (Rīga) 2:24,83, 2. Arina Sisojeva (Rīga) 2.29,32, 3. Sabīne Marija Laipniece (Mārupes nov.) 2:31,55, 4. Zelma Mālmane (Valmiera) 2:42,05, 5. Laine Rumpe (Jelgava) 2:43,63, 6. Elza Bojāre (Jēkabpils nov.) 2:48,72 4x50 brīvais stils. 1. Marija Goberga, Karolīna Pankratova, Samanta Ozola, Ieva Maļuka (Rīga) 4:06,51, 2. Meja Anete Kalniete, Mareta Kalnišķe, Luīze Kalniņa, Renāte Artamonova (Jelgava) 4:09,28, 3. Sofija Barone, Elizabete Santa Ozola, Jekaterina Fiļipova, Valērija Brankova (Jūrmala) 4:30,26 100 m brīvais stils. 1. Ieva Maļuka (Rīga) 58,65, 2. Marija Goberga (Rīga) 9,86, 3. Meja Anete Kalniete (Jelgava) 1:00,65, 4. Zelma Mālmane (Valmiera) 1:04,73, 5. Elza Bojāre (Jēkabpils nov.) 1:05,48, 6. Elizabete Santa Ozola (Jūrmala) 1:08,33 200 m uz muguras. 1. Poļina Kurmeļeva (Rīga) 2:25,33, 2. Monta Slaide (Rīga) 2:30,42, 3. Mareta Kalnišķe (Jelgava) 2:35,27 100 m tauriņstils. 1. Ieva Maļuka (Rīga) 1:05,25, 2. Katrīna Kozlova (Rīga) 1:07,43, 3. Sabīne Marija Laipniece (Mārupes nov.) 1:08,54, 4. Renāte Artamonova (Jelgava) 1:12,10, 5. Kate Šķipare (Jēkabpils nov.) 1:15,99, 6. Flavija Aurēlija Babija (Jūrmala) 1:20,75 200 m brass. 1. Arina Sisojeva (Rīga) 2:44,13, 2. Elīza Lagzdiņa (Jelgava) 2:47,27, 3. Darja Širjajeva (Rīga) 2:49,73, 4. Elza Bojāre (Jēkabpils) 3:02,49, 5. Valērija Kiriša (Ventspils) 3:06,74, 6. Anna Kate Zbitkovska (Ādažu nov.) 3:13,31 400 m brīvais stils. 1. Marija Goberga (Rīga) 4:43,60, 2. Zelma Mālmane (Valmiera) 4:55,89, 3. Daniela Klišāne (Rīga) 4:55,98, 4. Anna Avanesova (Ventspils) 4:58,64, 5. Kate Šķipare (Jēkabpils) 5:07,01, 6. Laine Rumpe (Jelgava) 5:18,63 4x100 m jauktais stils. 1. Poļina Kurmeļeva, Arina Sisojeva, Katrīna Kozlova, Ieva Maļuka (Rīga) 4:30,67, 2. Mareta Kalnišķe, Elīza Lagzdiņa, Renāte Artamonova, Meja Anete Kalniete (Jelgava) 4:42,48, 3. Sofija Barone, Flavija Aurēlija Babija, Jekaterina Fiļipova, Valērija Brankova (Jūrmala) 5:05,63

50 m brīvais stils. 1. Rolands Tarhanovs (Ventspils) 23,79, 2. Tomass Jegorovs (Rīga) 24,00, 3. Maksims Panihins (Rīga) 24,29, 4. Vadims Trojanovs (Jūrmala), 5. Arvīds Viļčaks (Jelgava) 24,94, 6. Toms Beķeris (Jelgava) 25,30 100 m brass. 1. Didzis Rudavs (Jelgava) 1:03,51, 2. Kristers Gromovs (Jelgava) 1:06,82, 3. Rihards Kahanovičs (Rīga) 1:07,37, 4. Marko Priednieks (Rīga) 1:08,36, 5. Georgs Gruškevičs (Liepāja) 1:09,97, 6. Markuss Svensons (Valmiera) 1:10,06 200 m brīvais stils. 1. Artūrs Markovs (Rīga) 1:56,97, 2. Dāgs Breģis (Valmiera) 1:57,45, 3. Jēkabs Audzevičs (Jelgava) 2:00,72, 4. Maksims Panihins (Rīga) 2:04,85, 5. Roberts Freimanis (Jelgava) 2:05,41, 6. Daniils Kalašņikovs (Liepāja) 2:05,47 100 m uz muguras. 1. Tomass Jegorovs (Rīga) 58,71, 2. Maksims Daņiļevskis (Liepāja) 1:00,24, 3. Daniels Koļesņikovs (Rīga) 1:02,99, 4. Maksims Ņikitins (Jelgava) 1:03,12, 5. Pēteris Ričards Ozols (Ķekavas nov.) 1:05,23, 6. Gļebs Jemeļjanovs (Liepāja) 1:05.76 200 m kompleksā peldēšana. 1. Artūrs Markovs (Rīga) 2:11,18, 2. Dāgs Breģis (Valmiera) 2:12,99, 3. Alens Ēriks Jaunbērziņš (Rīga) 2:13,42, 4. Vadims Trojanovs (Jūrmala) 2:16,12, 5. Georgs Gruškevičs (Liepāja) 2:21,41, 6. Sergejs Židkovs (Jelgava) 2:23,68 4x50 brīvais stils. 1. Tomass Jegorovs, Alens Ēriks Jaunbērziņš, Artūrs Markovs, Maksims Panihins (Rīga) 3:36,19, 2. Arvīds Vilčaks, Sergejs Židkovs, Didzis Ru­ davs, Toms Beķeris (Jelgava) 3:40,14, 3. Rolands Tarhanovs, Viktors Gurjanovs, Andrejs Talereckis, Dmitrijs Firsovs (Ventspils) 3:45,61 100 m brīvais stils. 1. Artūrs Markovs (Rīga) 52,68, 2. Maksims Panihins (Rīga) 53,47, 3. Rolands Tarhanovs (Ventspils) 53,72, 4. Sergejs Židkovs (Jelgava) 55,10, 5. Arvīds Vilčaks (Jelgava) 55,14, 6. Viktors Gurjanovs (Ventspils) 57,25 200 m uz muguras. 1. Dāgs Breģis (Valmiera) 2:11,42, 2. Maksims Daņiļevskis (Liepāja) 2:12,20, 3. Toms Veinbergs (Rīga) 2:13,74, 4. Daniels Koļesņikovs (Rīga) 2:14,89, 5. Danieliuss Skutulis (Liepāja) 2:20,42, 6. Maksims Ņikitins (Jelgava) 2:21,38 100 m tauriņstils. 1. Alens Ēriks Jaunbērziņš (Rīga) 59,53, 2. Daniils Kalašņikovs (Liepāja) 1:02,04, 3. Vadims Trojanovs (Jūrmala) 1:02,15, 4. Iļja Daņilovs (Rēzekne) 1:02,15, 5. Helmuts Siliņš (Jelgava) 1:02,85, 6. Markuss Svensons (Valmiera) 1:03,33 200 m brass. 1. Didzis Rudavs (Jelgava) 2:25,28, 2. Marko Priednieks (Rīga) 2:26,85, 3. Rihards Kahanovičs (Rīga) 2:30,00, 4. Georgs Gruškevičs (Liepāja) 2:32,61, 5. Daniels Semeņuks (Valmiera) 2:36,39, 6. Edgars Vasiļjevs (Valmiera) 2:38,11 400 m brīvais stils. 1. Dāgs Breģis (Valmiera) 4:09,21, 2. Artūrs Markovs (Rīga) 4:09,80, 3. Jēkabs Audzevičs (Jelgava) 4:18,96, 4. Vadims Trojanovs (Jūrmala) 4:27,06, 5. Roberts Freimanis (Jelgava) 4:30,06, 6. Andrejs Gavriļuks (Rīga) 4:31,86 4x100 m jauktais stils. 1. Tomass Jegorovs, Rihards Kahanovičs, Alens Ēriks Jaunbērziņš, Maksims Panihins (Rīga) 3:57,08, 2. Maksims Ņikitins, Didzis Ru­ davs, Helmuts Siliņš, Arvīds Vilčaks (Jelgava) 4:03,08, 3. Marks Golbergs, Daniels Semeņuks, Markuss Svensons, Dāgs Breģis (Valmiera) 4:11,09

Foto: Dainis Caune, Sports

Jauktās stafetes 4x100 m brīvais stils. 1. Maksims Panihins, Tomass Jegorovs, Karolīna Pankratova, Ieva Maļuka (Rīga) 3:48,49, 2. Arvīds Vilčaks, Renāte Artamonova, Meja Anete Kalniete, Toms Beķeris (Jelgava) 3:51,28, 3. Rolands Tarhanovs, Andrejs Talereckis, Anna Avanesova, Valērija Kiriša (Ventspils) 4:01,81

4x100 m jauktais stils. 1. Tomass Jegorovs, Alens Ēriks Jaunbērziņš, Arina Sisojeva, Ieva Maļuka (Rīga) 4:08,29, 2. Maksims Ņikitins, Elīza Lagzdiņa, Kristers Gromovs, Luīze Kalniņa (Jelgava) 4:27,24, 3. Sofija Barone, Vadims Trojanovs, Vladlens Fedosiks, Valērija Brankova (Jūrmala) 4:33,05

Pārģērbšanās čempioni. Arī ar inventāra un tērpu maiņu sekundes var gan iegūt, gan zaudēt Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

43


AIRĒŠANA

Pa vienam un vair Priedaines trases finišā, Lielupes krastā, pēc apbalvošanas ceremonijas šķindēja kā zvārguļu tirgū, skanēja kā ēdnīcā. Sacensības airēšanā daudziem noslēdzās ar divām un pat trim izcīnītām medaļām.

Ne tā kā visi citi

tām meitenēm izredžu sasniegt finišu pirmajām nebija — kurā laivā sēdēts, ar to arī aizairēts līdz uzvarai, kopumā Annai Rēzijai kļūstot par trīskārtēju Latvijas Jaunatnes olimpiādes čempioni.

Foto: Sandra Bremze

Nu jau 11. klases skolniece Anna Rēzija Līne smej, ka pirms starta viņai trenere sakot, lai airējot priekš sevis. Jaunatnes olimpiādē Lielupē priekš sevis airēts tā, ka ci-

Pavalstnieces un prezidente. Trīskārtējā čempione Anna Rēzija Līne distancē ceļā pēc zelta kopā ar Unu Kristiānu Kasparsoni (attēlā pa labi) un pēc apbalvošanas kopā ar savu māmiņu — ­ Latvijas Airēšanas federācijas prezidenti Renāti Līni

44

Pirms pieciem gadiem Anna uz airēšanu pārnākusi no basketbola — neesot gribējusi darīt to, ko dara visi citi. Savukārt airēšana meitenei nav sveša — mamma ir ne tikai airētāja, bet arī Latvijas Airēšanas federācijas prezidente. “Mamma pabaksta reizēm, ka man jābūt labākajai, salīdzina ar citiem sportistiem. Tas man nepatīk, tāpēc reizēm sastrīdamies, bet kopumā sadzīvojam labi. Viņa

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


Foto: Sandra Bremze

umā saistīt sponsorus, būtu labāk,” pauž atlēte, piebilstot, ka no pagrimuma sporta veidu cenšas izvilkt ikviens, kas tajā aktīvi piedalās.

Foto: Sandra Bremze

No dejām pie airiem

pati labi zina, ka nav viegli,” stāsta prezidentes meita. Patiesi — viegli nav. Pēc mācībām Rīgā teju katru dienu jābrauc uz treniņiem Jūrmalā. Laika daudz pāri nepaliek, un skolasbiedru aicinājumiem piedalīties citos pasākumos nereti nākas atteikt. Anna gan atzīst, ka vislabākie draugi ir tieši treniņbiedri un uz airēšanu gribas nākt arī tāpēc, lai viņus satiktu. Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Sākotnēji jauniete trenējusies pie Ilzes Gunnes, pēc gada pārgājusi pie Sandras Bremzes un Guntas Rotšteinas, kuras tagad palīdz gatavoties startam pasaules čempionātā. Lai gan ir sekmīgi starti divniekos un četriniekos, meitenei labāk tīk airēt vienai, turklāt airēšanā trūkstot meiteņu, lai varētu komplektēt dažādas komandas. Arī pirms sacensībām saairēšanās divniekos un četriniekos notikusi vien pāris

reizes. “Laivā var just, ka nav saairēts,” atzina jauniete. “Meitenes jau negrib platus plecus. Arī ar smieklīgo iedegumu kaut kā jāsadzīvo,” domājot par iemesliem meiteņu kūtrumam trenēties airēšanā, saka Anna, tūlīt atzīstoties, ka viņai gan minētais netraucē. Sportiste teic, ka skolā viņas sporta veidu bieži vien jauc ar smaiļošanu un vispār patlaban ne tuvu nav airēšanas ziedu laiki. “Ja varētu pie-

“Forši un ne tā kā citiem!” par airēšanu stāsta Jānis Timbors, kurš Lielupē palicis nepārspēts gan vieniniekā, gan četriniekā. Pirms četriem gadiem, atsaucoties drauga aicinājumam, Jānis atstājis tautas dejas un atnācis uz airēšanu, par kuru iepriekš nebija zinājis neko. Pēc neskaitāmām stundām treniņos Jānis teic, ka airēšana ir diezgan foršs un rets sporta veids, turklāt viņam patīkot darīt to, kas nav populārs. Lai gan vidusskolēna un sportista gaitas savienot ir grūti, Jānis atzīt, ka pagarākās brīvdienās airēšanas tomēr pietrūkstot. “Tas ir mans dzīves stils,” secina Jānis Timbors, piebilstot, ka trenēties turpinās arī pēc skolas absolvēšanas. Viņš ir pārliecināts, ka airēšanā ļoti nepieciešama pacietība. “Airēšanā nevar ienākt ar domu, ka uzreiz viss būs perfekti,” zina stāstīt sportists, kuram tīkamākā laivu klase ir vieninieki, jo tajā neviens cits vairs nav vajadzīgs. Jānis atzīst, ka reizēm monotonā airēšana treniņos krītot uz nerviem, taču tieši šādos brīžos ir jāmāk sevi kontrolēt un turpināt strādāt. “Turpini un nepadodies,” saka puisis.

45


Foto: Sandra Bremze

AIRĒŠANA

Daugavpils var! Daugavpilieši Jevgeņijs Bobiļevs un Rovoams Gavrilovs Lielupē izcīnīja trīs zelta medaļas Jaunietes 2000 m Vieninieki. 1. Anna Rēzija Līne (Rīga) 8:06,16, 2. Violeta Levinoka (Dobeles nov.) 8:26,66, 3. Nansija Liepiņa (Jūrmala) 8:42,09, 4. Olga Kubiškina (Jūrmala) 8:51,32, 5. Una Kristiāna Kasparsone (Jūrmala) 8:57,36, 6. Līva Karīna Spiģēna (Jūrmala) 9:46,16. Bezstūrmaņa divnieki. 1. Evita Fransķeviča, Diana Bulaša (Daugavpils) 7:58,91, 2. Līga Parfena, Tatjana Grigorjeva (Daugavpils) 8:14,47. 1000 m Bezstūrmaņa divnieki. 1. Evita Francķeviča, Diana Bulaša (Daugavpils) 3:49,83, 2. Līga Parfena, Tatjana Grigorjeva (Daugavpils) 3:56,43, 3. Līva Karīna Spiģēna, Magda Buša (Jūrmala) 4:14,65. Pārairu divnieki. 1. Anna Rēzija Līne (Rīga), Una Kristiāna Kasparsone (Jūrmala) 3:38,06, 2. Violeta Levinoka (Dobeles nov.), Nansija Liepiņa (Jūrmala) 3:41,40, 3. Sanija Strazdiņa, Olga Kubiškina (Jūrmala) 3:54,95. 500 m Pārairu četrinieki. 1. Anna Rēzija Līne (Rīga), Una Kristiāna Kasparsone, Līva Karīna Spiģēna, Magda Buša (Jūrmala) 1:50,40, 2. Olga Kubiškina, Sanija Strazdiņa, Maruta Mičule, Nansija Liepiņa (Jūrmala) 1:58,32.

Ar līdzīgu vēstījumu pirms startiem pie jaunieša vēršoties arī viņa trenere Agita Puriņa, ar kuru viņš sadarbojas jau no paša sākuma. “Mums viss ir saskanīgi. Galvenais tikt pāri paša uztraukumam,” norāda Jānis Timbors, kurš, tāpat kā Anna, skatās pasaules čempionāta virzienā. “Uzvar ne tikai lielās valstis. Mums arī ir iespēja,” tic sportists.

Kad ciešu es un viņš

Foto: Sandra Bremze

Jaunieši 2000 m Vieninieki. 1. Jānis Timbors (Jelgava) 7:10,44, 2. Ints Samanovičs (Ogres nov.) 7:12,84, 3. Artis Pastars (Jūrmala) 7:17,24, 4. Oskars Ansis Ruģelis (Jūrmala) 7:19,69, 5. Pēteris Golmeisters (Jūrmala) 7:36,82, 6. Toms Pencis (Ogres nov.) 7:38,31. Bezstūrmaņa divnieki. 1. Jevgeņijs Bobiļevs, Rovoams Gavrilovs (Daugavpils) 7:04,55, 2. Egīls Kukša (Tukuma nov.), Romeo Mednis (Jūrmala) 7:25,85, 3. Rostislavs Belovs, Artūrs Škutāns (Daugavpils) 7:32,15. 1000 m Bezstūrmaņa divnieki. 1. Jevgeņijs Bobiļevs, Rovoams Gavrilovs (Daugavpils) 3:22,63, 2. Egīls Kukša (Tukuma nov.), Romeo Mednis (Jūrmala) 3:29,72, 3. Rostislavs Belovs, Artūrs Škutāns (Daugavpils) 3:42,00. Pārairu divnieki. 1. Ints Samanovičs (Ogres nov.), Oskars Ansis Ruģelis (Jūrmala) 3:06,12, 2. Jānis Timbors, Kārlis Ozoliņš (Jelgava) 3:09,11, 3. Toms Pencis (Ogres nov.), Pēteris Golmeisters (Jūrmala) 3:12,95, 4. Renārs Karro (Apes nov.), Artis Pastars (Jūrmala) 3:17,24, 5. Lauris Linards Sils, Renārs Mihailovs (Tukuma nov.) 3:20,80, 6. Ņikita Samsonovs, Oskars Dervins (Jelgava) 3:21,31. 500 m Bezstūrmaņa četrinieki. 1. Jevgeņijs Bobiļevs, Rovoams Gavrilovs, Jevgeņijs Simanovičs, Artūrs Škutāns (Daugavpils) 1:39,59, 2. Egīls Kukša, Renārs Mihailovs, Lauris Linards Sils (Tukuma nov.), Romeo Mednis (Jūrmala) 1:43,09, 3. Deniss Parfens, Jevģenijs Ivanovs, Artūrs Trojāns, Rostislavs Belovs (Daugavpils) 1:50,61. Pārairu četrinieki. 1. Jānis Timbors, Kārlis Ozoliņš, Niks Leitis, Oskars Dervins (Jelgava) 1:35,89, 2. Raivo Gaigals, Filips Baumlers, Artis Pastars (Jūrmala), Renārs Karro (Apes nov.) 1:38,87, 3. Jānis Vedļa, Ņikita Samsonovs, Jēkabs Gronskis, Mārcis Izkalns (Jelgava) 1:41,52.

Pārairu meistari. Oskars Ansis Ruģelis un Ints Samanovičs bija ātrākie pārairu divniekos

46

“Tās ir divas dzirksteles, kas viena bez otras nodziest,” mēģinājumu un kļūdu rezultātā secinājusi airēšanas trenere Ludmila Ivanova, kuras audzēkņi Rovoams Gavrilovs un Jevgeņijs Bobiļevs katrs uz mājām Daugavpilī no Latvijas Jaunatnes olimpiādes pārveda trīs zelta medaļas. Abiem puišiem ir 16 gadi. Jevgeņijs airē nu jau piecus gadus. Uz šo sporta veidu viņš atnāca no cīņas sporta, bēgdams no traumas. Savukārt Rovoams pirms četriem gadiem atsaucies draugu aicinājumam nākt paskraidīt un paspēlēt. Realitātē sanāca iepazīšanās ar airēšanas trenažieri Concept un akadēmisko airēšanu kā tādu. Jaunieši atzīst, ka airēšanai piemīt uguns un azarts. “Mums ir 2000 metru distance — nobrauc 1200 metrus, paliek 800 metri, kad ieslēdzas raksturs, un tad uzvar tas, kas spējīgs pieciest sāpes,” saka Rovoams. Taču šo sporta veidu vēl aizraujošāku padara braukšana divniekos. “Kad esi viens, tu esi viens pats kara laukā, nevarēsi paspiest roku pāriniekam. Kad esi ar pārinie-

ku, tad var viens otru atbalstīt un airēt uzreiz ir jautrāk. Viņš cieš un es ciešu. Pārinieks ir kaut kas īpašs,” vērtē puiši. Arī trenere steidz skaidrot, ka abi jaunieši pēc sava rakstura neesot vieninieki. “Tās ir divas dzirksteles, kas pa vienai nodzisīs. Jau pārbaudījām,” stāsta Ludmila Ivanova, piebilstot, ka sākotnēji abi startējuši pārairu divniekā, taču tagad pārgājuši uz bezstūrmaņa laivu klasi. Šajā klasē aizvadīts veiksmīgs Eiropas čempionāts junioriem Francijā. Trenere pastāstīja, ka savā vecuma grupā abi puiši esot labākie arī uz airēšanas trenažiera, kur tāpat notiek dažādas sacīkstes. “Fiziskā sagatavotība ir ļoti laba, tagad jāuzlabo tehnika,” lielīja trenere, piebilstot, ka viņa pati kā sportiste kopā ar Rovoamu jūlija beigās piedalīsies Pasaules spēlēs tieši uz airēšanas trenažiera. Arī Jevgeņijs un Rovoams tēmē uz pasaules airēšanas čempionātu Traķos. Zelta lietu tur paši sev pagaidām neprognozē. “Zinām, ka tur mēs dabūsim pēc pilnas programmas, bet ar kaut ko ir jāsāk. Vēl par agru teikt, ka iekarosim pasauli. Jāsāk ar mazumiņu, un šīs sacensības Lielupē bija viens no mazajiem pakāpieniem uz mērķi,” ir pārliecināti abi Daugavpils puiši, kas veido komandu. ©

Anastasija TETARENKO, LETA.lv

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


GRIEĶUROMIEŠU CĪŅA Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Līdz 46 kg. 1. Jakovs Jakovļevs (Daugavpils), 2. Ruslans Protašovs (Ādažu nov.) Līdz 50 kg. 1. Arturs Seskens (Daugavpils), 2. Harijs Sandis Janusausks (Liepāja), 3. Daņila Kuprenkovs (Rīga) Līdz 58 kg. 1. Artūrs Laugalis (Liepāja), 2. Edgars Ozols (Saldus nov.), 3. Dāvids Rinkevičs (Daugavpils), 3. Tomass Žukovs (Rēzekne) Līdz 63 kg. 1. Aleksejs Cels (Daugavpils), 2. Kristiāns Piskorskis (Ādažu nov.), 3. Dmitrijs Kuzņecovs (Liepāja), 3. Maksims Puzirevskis (Rīga) Līdz 69 kg. 1. Daniels Demčenko (Rīga), 2. Alens Mariss Sprūds (Liepāja), 3. Iļja Osipovs (Rīga), 3. Vladislavs Mihailovs (Daugavpils) Līdz 85 kg. 1. Regnārs Kirejevs (Rēzekne), 2. Artūrs Ozoliņš (Rīga), 3. Vadims Golobovs (Daugavpils), 3. Kārlis Stelps (Liepāja). Līdz 100 kg. 1. Jānis Stepanovs (Balvu nov.), 2. Mareks Krauklis (Liepāja), 3. Jānis Tiltiņš (Rīga)

DŽUDO

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Līdz 50 kg. 1. Andrejs Rižovs (Ādažu nov.), 2. Jānis Edgars Štrauss (Ādažu nov.), 3. Vladimirs Ščerbakovs (Jelgava), 3. Antons Kuzminovs (Jelgava) Līdz 55 kg. 1. Maksims Duinovs (Liepāja), 2. Jānis Bistrovs (Jelgava), 3. Kristaps Bricis (Rīga), 3. Aleksandrs Čerņišovs (Rīga) Līdz 60 kg. 1. Kristaps Gulītis (Rīga), 2. Roberts Dreimanis (Liepāja), 3. Aigars Bundzens (Alūksnes nov.), 3. Edgars Čakšs (Jelgava) Līdz 66 kg. 1. Aleksandrs Skuja (Alūksnes nov.), 2. Ralfs Kārlis Manfelds (Rīga), Ņikita Sidorovs (Liepāja), 3. Juris Vaivods (Riebiņu nov.) Līdz 73 kg. 1. Artjoms Melikovs (Ogres nov.), 2. Ņikita Skorbenko (Jelgava), 3. Arturs Vladimirs Višņauskis (Ventspils), 3. Vjačeslavs Meļņičenko (Liepāja) Līdz 81 kg. 1. Daniels Kulišs (Liepāja), 2. Aleksandrs Špika (Rīga), 3. Kristens Tīrmanis (Ventspils), 3. Edgars Jurgenbergs (Rīga) Līdz 90 kg. 1. Aleksandrs Burdžibaljans (Rīga), 2. Aleksis Deviķis-Cīrulis (Jelgava), 3. Mikus Sīpols (Rīga) Virs 90 kg. 1. Kristaps Pēkšens (Siguldas nov.), 2. Rodions Barinovs (Rīga)

SVARCELŠANA Jaunietes 1. Daniela Ivanova (Dobeles nov.) 155 (70+85), 2. Linda Sprūža (Ludzas nov.) 150 (65+85), 3. Lidija Sokolova (Daugavpils) 110 (50+60) Jaunieši

BRĪVĀ CĪŅA Jaunieši Līdz 46 kg. 1. Aleksandrs Morozovs (Daugavpils), 2. Ričards Pobjarzins (Daugavpils), 3. Arturs Gončaronoks (Krāslavas nov.) Līdz 54 kg. 1. Gaidars Mamedovs (Daugavpils), 2. Krišjānis Ķikurs (Bauskas nov.), 3. Dmitrijs Milnikovs (Jelgavas nov.) Līdz 58 kg. 1. Arturs Zvirbulis (Daugavpils), 2. Dāvis Rimševičs (Bauskas nov.), 3. Niklāvs Stikovs (Rīga), 3. Daniels Bendiks (Rīga) Līdz 63 kg. 1. Gļebs Daņilovs (Rīga), 2. Ņikita Loginovs (Daugavpils), 3. Andrejs Maslabojevs (Bauskas nov.), 3. Miks Jencītis (Gulbene nov.)

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Līdz 69 kg. 1. Artēmijs Judins (Jelgava nov.), 2. Kristiāns Aleksejevs (Bauskas nov.), 3. Rihards Lagons (Daugavpils), 3. Sergejs Satrevičs (Daugavpils nov.) Līdz 76 kg. 1. Marks Vasiļjevs (Daugavpils), 2. Armands Ziediņš (Liepāja), 3. Andrejs Sakūns (Daugavpils), 3. Daniils Poļakovs (Rīga) Līdz 85 kg. 1. Artjoms Sumakovs (Rīga), 2. Oļegs Romanovskis (Daugavpils), 3. Pāvels Borodins (Krāslavas nov.) Līdz 100 kg. 1. Oļegs Gorkins (Daugavpils), 2. Maksims Prokofjevs (Jelgavas nov.)

Jaunietes Līdz 46 kg. 1. Jekaterina Jermaļonoka (Daugavpils), 2. Arina Kuharjonoka (Daugavpils) Līdz 52 kg. 1. Diāna Malavko (Jelgavas nov.), 2. Elīza Marija Jevstigņejeva (Ādažu nov.), 3. Anželika Jakuboviča (Krāslavas nov.) Līdz 56 kg. 1. Viktorija Alberte (Liepāja), 2. Milana Soboļeva (Daugavpils), 3. Monika Kuzņecova (Liepāja) Līdz 65 kg. 1. Ramina Mamedova (Daugavpils), 2. Alīna Aleksandra Antipova (Gulbenes nov.), 3. Arina Haritonova (Rīga), 3. Elīna Ziediņa (Liepāja) Līdz 70 kg. 1. Elma Zeidlere (Liepāja), 2. Lolita Oboļeviča (Daugavpils), 3. Raivita Timofejeva (Gulbenes nov.)

Līdz 50 kg. 1. Vlads Prokofjevs (Ludzas nov.) 135 (60+75), 2. Dāniels Abramenko (Daugavpils) 117 (50+67), 3. Lauris Ruško (Ludzas nov.) 95 (45+50). Līdz 56 kg. 1. Edvīns Lazarevičs (Daugavpils) 168 (74+94), 2. Maksims Petrovs (Ludzas nov.) 157 (72+85), 3. Dāvis Maks (Balvu nov.) 106 (55+58). Līdz 62 kg. 1. Ņikita Vasiļjevs (Daugavpils) 184 (86+98), 2. Andžejs Austis (Daugavpils) 149 (64+85), 3. Edgars Kāpiņš (Ventspils) 148 (64+84). Līdz 69 kg. 1. Artjoms Griščenko (Dobeles nov.) 250 (115+135), 2. Maksims Koļesņikovs (Daugavpils) 191 (86+105), 3. Iļja Sokolovs (Daugavpils) 180 (79+101). Līdz 77 kg. 1. Ivans Timoščenko (Daugavpils) 205 (95+110), 2. Jevgēņijs Haustovs (Ventspils) 196 (88+108), 3. Voldemārs Hrapāns (Daugavpils) 189 (84+105). Līdz 85 kg. 1. Armands Mežinskis (Dobeles nov.) 297 (137+160), 2. Ralfs Boldāns (Balvu nov.) 213 (100+113), 3. Gunārs Krievāns (Ludzas nov.) 205 (100+105). Virs 85 kg. 1. Maksims Divakovs (Daugavpils) 240 (110+130), 2. Ilgmārs Rimicāns (Daugavpils) 204 (88+116), 3. Ričards Vidavs (Ventspils) 103 (47+56)

47


48

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


FUTBOLS Jaunietes 1. Rēzeknes nov., 2. Rīga, 3. Siguldas nov. Jaunieši 1. Daugavpils, 2. Ventspils, 3. Rīga

REGBIJS 7 Jaunietes 1. Jūrmala, 2. Garkalnes nov., 3. Rīga Jaunieši Foto: Viesturs Lācis

1. Rīga, 2. Garkalnes nov., 3. Jelgavas nov.

ORIENTĒŠANĀS Jaunietes Vidējā distance. 1. Agnija Caune (Smiltenes nov.) 28:34, 2. Anna Emīlija Suta (Valmiera) 30:19, 3. Signe Sirmā (Jelgavas nov.) 32:29, 4. Elza Ķuze (Saldus nov.) 34:35, 5. Laura Elīza Lapiņa (Rīga) 34:42, 6. Kristīne Brunere (Siguldas nov.) 34:45. Stafete. 1. Elīna Skopāne, Zanda Stabiņa, Agnija Caune (Smiltenes nov.) 1.25:11, 2. Elvita Alksne, Vilma Alberinga, Aija Denija Trēziņa (Burtnieku nov.) 1.27:08, 3. Elīza Ozola, Kristīne Berķe, Laura Elīza Lapiņa (Rīga) 1.28:30 Jaunieši Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Vidējā distance. 1. Rihards Krūmiņš (Jelgavas nov.) 27:17, 2. Fricis Jēkabs Spektors (Rīga) 33:08, 3. Pauls Alberings (Burtnieku nov.) 33:11, 4. Niks Pļaviņš (Madonas nov.) 33:38, 5. Renārs Kokarevičs (Gulbenes nov.) 34:15, 6. Kristaps Bruners (Siguldas nov.) 34:49. Stafete. 1. Gustavs Dravants, Kārlis Neimanis, Rihards Knēts (Cēsu nov.) 1.42:05, 2. Emīls Stiprais, Arvis Zeibots, Niks Pļaviņš (Madonas nov.) 1.42:43, 3. Dāvis Šolmanis, Rihards Gailis, Fricis Jēkabs Spektors (Rīga) 1.43:52, 4. Matīss Leitlands, Rūdolfs Matīss Vimba, Māris Heinols (Valmiera) 1.44:14, 5. Madis Ciglis, Nils Ciglis, Kristaps Bruners (Siguldas nov.) 1.46:29, 6. Ralfs Jānis Eižvertiņš, Artūrs Freimanis, Rihards Krūmiņš (Jelgavas nov.) 1.50:08

TAEKVONDO Jaunietes

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Līdz 44 kg. 1. Anastasija Koroļova (Daugavpils). Līdz 55 kg. 1. Aleksandra Vasjutina (Liepāja). Līdz 63 kg. 1. Valerija Šlihtova (Ventspils) Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Jaunieši Līdz 48 kg. 1. Danils Galkins (Ventspils). Līdz 55 kg. 1. Aleksandrs Minkevičs (Daugavpils), 2. Tihons Rjabovs (Rīga), 3. Andrejs Zaharenkovs (Rīga). Līdz 63 kg. 1. Kirils Ivanovs (Daugavpils), 2. Ņikita Pivinskis (Ventspils), 3. Markuss Vasiļjevs (Rīga). Līdz 73 kg. Iļja Čemis (Daugavpils), 2. Daniels Likovs (Ventspils), 3. Daniels Ugarinko (Daugavpils). Virs 73 kg. 1. Edgars Tumiņš (Ventspils), 2. Gļebs Pozņaks (Daugavpils), 3. Edgars Janušauskis (Garkalnes nov.) Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

49


VII LATVIJAS JAUNATNES OLIMPIĀDE 2017 Cēsis 7.—9. jūlijs. Izcīnītās medaļas Pašvaldība Rīga

Z S B Kopā 76 47 66 189

Daugavpils 27 20 23 70 Liepāja 18 25 19 62 Jelgava 11 21 15 47 Jūrmala 11 14 17 42 Dobeles novads 11 6 3 20 Ķekavas novads 8 6 6 20 Ventspils 7 8 11 26 Ludzas novads 5 4 4 13 Ogres novads 4 4 6 14 Limbažu novads 4 3 3 10 Valmiera 3 8 2 13 Ādažu novads 3 4 0 7 Jelgavas novads 3 1 4 8 Smiltenes novads 3 0 3 6

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Salaspils novads 2 6 6 14 Siguldas novads 2 4 2 8 Kuldīgas novads 2 2 2 6 Preiļu novads 2 2 2 6 Burtnieku novads 2 1 2 5 Balvu novads 2 1 1 4 Rēzekne 2 1 1 4 Ilūkstes novads 2 1 0 3 Krāslavas novads 2 0 4 6 Cēsu novads 2 0 1 3 Kocēnu novads 2 0 1 3 Rēzeknes novads 2 0 0 2 Aizputes novads 1 4 3 8 Salacgrīvas novads 1 4 1 6 Jēkabpils 1 3 5 9 Garkalnes novads 1 3 3 7 Gulbenes novads 1 2 3 6 Madonas novads 1 2 1 4 Aizkraukles novads 1 1 1 3 Babītes novads 1 1 1 3 Ozolnieku novads 1 1 0 2 Alūksnes novads 1 0 2 3 Valkas novads 1 0 1 2 Beverīnas novads 1 0 0 1 Talsu novads 1 0 0 1 Tērvetes novads 1 0 0 1

50

Bauskas novads 0 3 3 6 Tukuma novads 0 3 3 6 Daugavpils novads 0 2 5 7 Olaines novads 0 2 2 4 Saldus novads 0 2 1 3 Lielvārdes novads 0 2 0 2 Neretas novads 0 2 0 2 Ventspils novads 0 1 1 2 Apes novads 0 1 0 1 Grobiņas novads 0 1 0 1 Iecavas novads 0 1 0 1 Vaiņodes novads 0 1 0 1 Vecumnieku novads 0 1 0 1 Baldones novads 0 0 5 5 Mārupes novads 0 0 4 4 Carnikavas novads 0 0 3 3 Durbes novads 0 0 3 3 Stopiņu novads 0 0 2 2 Brocēnu novads 0 0 1 1 Engures novads 0 0 1 1 Riebiņu novads 0 0 1 1 Vārkavas novads 0 0 1 1 Viļakas novads 0 0 1 1 Saskaņā ar sporta veidu sacensību nolikumiem medaļu tabulā nav iekļauti: BMX jaunietēm (1 medaļu komplekts); džudo jauniešiem, svara kategorijā virs 90 kg (1 medaļu komplekts); taekvondo jaunietēm, svara kategorijās līdz 44 kg, līdz 55 kg, līdz 63 kg (3 medaļu komplekti). Z — zelts, S — sudrabs, B — bronza

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


Eiropas Jaunatnes olimpiāde notiek katru otro gadu. Četrpadsmitajā reizē labākos jaunos sportistus jūlija beigās no visas Eiropas uzņem Ungārijas pilsēta Ģēra. Latvija šajā jauniešu sporta festivālā pārstāvēta ar plašu komandu — 53 sportistiem, kuri piedalās septiņos no desmit sacensību programmā iekļautajiem sporta veidiem.

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Latvija Ģērā

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

an pēc sporta veidu klāsta, gan ceremoniju ziņā Eiropas Jaunatnes olimpiāde līdzinās olimpiskajām spēlēm. Sporta programmā tiek izmantota olimpiskā simbolika un atribūtika, kā arī olimpisko spēļu tradīcijas. Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis akcentē, ka jauniešiem ir svarīgi sajust šo burvīgo gaisotni, kas valda Olimpiskajos pasākumos, un viņš cer, ka tas palīdzēs jaunajiem talantiem izvēlēties pareizo ceļu turpmākajā dzīvē. “Vēlos, lai jaunie sportisti un talanti vasaras olimpiādē Ģērā pierāda sevi, dara visu iespējamo pēc labākās gribas, sasniedz savus labākos rezultātus un mājās atgriežas apmierināti un iedvesmoti turpmākiem darbiem.” Gods nest Latvijas karogu atklāšanas parādē uzticēts jaunajam talantam desmitcīņā Oļegam Kozjakovam. Aizkraukles novada sporta skolas audzēknis Kozjakovs pagājušajā nedēļā Pasaules junioru čempionātā Kenijas pilsētā Nairobi izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot arī jaunu Latvijas rekordu U-18 grupā — 7377 punkti. Ģērā vieglatlētikas

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

G

Gūt panākumus, smelties iedvesmu un mācīties! Mūsu jaunatnes izlases dalībniekiem novēlēja LOK prezidents Aldons Vrubļevskis un komandas vadītājs Juris Titovs sacensību programmā gan nav desmitcīņas, līdz ar to Kozjakovs startēs augstlēkšanas sacensībās. “Šīs spēles jaunos sportistus ieved olimpiskajā saimē, un viņiem ir iespēja sajust olimpisko gaisotni,” atzīst Latvijas jaunatnes Olimpiskās komandas vadītājs Juris Titovs. “Konkurence olimpiādē ir ļoti spēcīga, taču bez sportiskajiem startiem un katra jaunieša individuāli nolikta-

jiem mērķiem, jaunajiem talantiem ir jāatceras, ka šī ir vienreizēja iespēja mācīties un iegūt pieredzi, kādu nekur citur nav iespējams dabūt.” Individuālajos sporta veidos Latvijas pārstāvji startēs vieglatlētikā, peldēšanā, vingrošanā, tenisā, džudo, kanoe un riteņbraukšanā, taču šajā reizē Latvija nepiedalīsies nevienā no komandu sporta spēlēm.

Lielākā mūsu pārstāvniecība ir vieglatlētikā, kurā startē 16 sportisti, džudo sacensībās piedalās 10 mūsu jaunie talanti, peldēšanā, riteņbraukšanā un vingrošanā startē pa sešiem sportistiem, bet kanoe un tenisa sacensībās savu meistarību rāda attiecīgi pieci un četri Latvijas jaunie sportisti. Latvijas sportisti piedalījušies visās Eiropas jaunatnes olimpiādēs, izņemot pirmo, un kopumā izcīnījuši vairāk nekā 30 medaļu. Šajās sacensībās pirmo olimpisko pieredzi guvuši arī vairāki Latvijā tagad labi zināmi olimpieši un sportisti — vieglatlēti Jeļena Prokopčuka (1993. g.), Staņislavs Olijars (1995. g.), Līga Kļaviņa (1997. g.), Inga Kožarenoka (1999. g.), Ilze Gribule (2001. g.), Poļina Jeļizarova (2005. g.), Rita Obižajeva (2005. g.), Laura Ikauniece-Admidiņa (2009. g.), peldētāji Margarita Kalmikova (1993. g.) un Romans Miloslavskis (1999. g.), riteņbraucējs Indulis Bekmanis (2005. g.), tenisiste Aļona Ostapenko (2011. g.). ©

Mārtiņš MĀLMEISTERS 51


KRUSTPUNKTĀ

Sieviete sporta pasaulē − stereotipu laušana Ineta Radēviča nav tikai divkārtēja olimpiete, kuru Londonā no medaļas tāllēkšanā šķīra viens nieka centimetrs, vai apburoša televīzijas žurnāliste. Viņa nav arī tikai Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidente. Jau divus gadus Ineta Radēviča ir viena no astoņām Eiropas Olimpisko komiteju asociācijas (ENOC) Dzimumu līdztiesības komisijas loceklēm.

T

āpēc Sports Inetu Radēviču aicināja uz sarunu par tēmu, kuru mūsu vīrišķīgā sabiedrība nereti cenšas ignorēt. — Kā nonācāt ENOC Dzimumu līdz­ tiesības komisijā? — Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) mani ieteica darbam šai komisijā, un 2015. gadā tiku apstiprināta. Iesaistoties šai darbā, vēlējos būt noderīga Latvijai ne tikai kā sportiste, bet izmantot arī savas valodu zināšanas un pieredzi, lai pārstāvētu valsti ārpus stadiona. Mani interesē visi procesi sportā, un dalība šajā komisijā ļauj man pilnveidoties un sniedz milzīgu starptautisko pieredzi.

52

Dzimumu līdztiesības jautājumi ir ļoti interesanta tēma, kas vienmēr bijusi kontroversiāla. Pat olimpiskās kustības dibinātājs barons Pjērs de Kubertēns 1896. gadā teica: “Neatkarīgi no tā, cik spēcīga un spor­ tiska ir sieviete, viņas organisms nav domāts, lai izturētu noteiktus satricinājumus.” Kaut dzimumu līdztiesības jautājumiem jau ilgstoši tiek pievērsta uzmanība, piemēram, 1978. gadā UNESCO atzina sportu un fiziskās aktivitātes kā cilvēka tiesības, jāatzīst, diez cik tālu ar dzimumu līdztiesības ievērošanu sportā pasaule nav tikusi. Komisijas mērķis nav veikt revolūciju sistēmā un gāzt vīriešu dominanci sportā, bet gan uzdrošināt sievietes aktīvāk ie-

saistīties un ietekmēt norises, piedaloties sporta organizāciju aktivitātēs. Komisijas dalībnieki uzskata, ka sadarbība, kooperācija un abu dzimumu pārstāvniecība virza uz produktīvāku darbu un labākiem panākumiem. Vienādas iespējas ikvienam ir neapstrīdama vērtība modernajā pasaulē. Es piekrītu Dzimumu līdztiesības komisijas locekļa, Polijas Olimpiskās komitejas prezidenta Andreja Krasņicka teiktajam: “Dzimumu līdztiesība sportā ir iespējama, nodrošinot vienādas iespējas atlētiem, treneriem un tiesnešiem, neskatoties uz kultūras, reliģijas un dzimumu dažādību.” Viena no trim sievietēm, kas darbojas Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK)

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

KRUSTPUNKTĀ

Izpildkomitejā, ir Gunila Lindberga, tieši viņa pievērsa uzmanību olimpisko spēļu dalībnieku skaitam: Londonā — 44 % sievietes, 56 % vīrieši, Riodežaneiro — 46 % sievietes, 54 % vīrieši. Tokijā varētu būt 50 pret 50. — Komisiju uztrauc dzimumu līdz­ svars sporta pārvaldībā, jo sieviešu līdzdalība amatos, kas lemj par olim­ piskajiem sporta veidiem savu valstu sporta federācijās Eiropā, ir zemāka par 25%. Tomēr kāpēc vajadzīgas sie­ vietes vadībā, ja pieredze liecina, ka vī­ riešiem vadīšana labāk padodas? — Biznesā jau ir atzīts, ka ātrākais attīstības akselerators ir abu dzimuŽurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

D

omāju, ka negatīvu attieksmi izraisa cilvēks, kas dara darbu, kurā viņš neorientējas, kurā viņam nav zināšanu un kompetenču, nevis konkrēta dzimuma pārstāvis

mu mijiedarbība. Sievietēm piemīt iztēle un intuīcija, vīriešiem — spēja ātri pieņemt lēmumus, rīkoties un arī citas vadītāju spējas. Lai panāktu abu dzimumu mijiedarbību, 2016. gada novembrī Dzimumu līdztiesības komisija pieņēma lēmumu, ka jāpanāk 30 % sieviešu pārstāvniecība sporta federācijās. 17. martā SOK sēdē tika apstiprināts projekts, kura ietvaros tiks pētīts jautājums par dzimumu līdztiesību olimpiskajās kustībās, lai pēc tam izstrādātu ieteikumus izmaiņām. Projekta ietvaros tiks i­zvērtēts sports, veidols, finansējums, pārvaldība un cilvēku resursi.

53


KRUSTPUNKTĀ

Ja vadībā nav sadarbības starp vīriešiem un sievietēm, tas kavē sporta organizācijas attīstību, piederību mūsdienīgiem procesiem un bojā sporta imidžu kopumā. Daudzas Eiropas olimpiskās organizācijas to apzinās un jau mainās. Latvijā 2013.—2107. gadā LOK Izpildkomitejā nebija neviena sieviete, pašlaik ir viena — Biatlona federācijas prezidente Baiba Broka. — Pati esat viens no pozitīvajiem pie­ mēriem, vadot sava sporta veida federāci­ ju. Vai esat sajutusi negatīvu vīriešu at­ tieksmi, ka vīru lietās tagad visu kārtos sieviete? — ENOC Dzimumu līdztiesības komisija man deva iespēju piedalīties vairākos sieviešu līderības semināros un treniņos, kas palīdzēja izvērtēt savas spējas, iegūt pārliecību, ka varu vadīt, un pieņemt lēmumu šogad kandidēt Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidenta vēlēšanās. Manuprāt, dzimumu līdztiesību jautājumos sportā ir pārāk daudz stereotipu, kas izskan arī jūsu jautājumā. Lai gāztu šādus stereotipus, labākais ir sākt ar sevi, ko arī daru. Domāju, ka negatīvu attieksmi izraisa cilvēks, kas dara darbu, kurā viņš neorientējas, kurā viņam nav zināšanu un kompetenču, nevis konkrēta dzimuma pārstāvis. Arī Latvijā. — Vai tiešām sieviešu komandu sa­ censībām gan sabiedrībā, gan arī plašsa­ ziņas līdzekļos tiek pievērsta krietni ma­ zāka uzmanība, kā norāda ENOC? — Amerikā, kur par dzimumu līdztiesību sportā ir veikti vairāki pētījumi, 40% sportojošu cilvēku ir sievietes, bet tikai 6—8% atspoguļojas medijos. Intervijas un raksti, kas vēsta tikai un vienīgi par sievietēm, aizņem 3,5 % no visiem sporta stāstiem četrās lielākajās ASV avīzēs. Līdzīgi ir Eiropā, arī pie mums nav līdzvērtīgs rakstu skaits, un ļoti bieži, rakstot par sievieti, tiek apspriests viņas imidžs, nevis sportiskie panākumi. Esmu to piedzīvojusi arī savas karjeras laikā. — Šķiet, mediju vadība izvairās sievietes iesaistīt sporta žurnālistikā. Tomēr tāds varētu būt arī sabiedrības pieprasījums, jo cilvēkiem patīk, ka par sportu stāsta un to komentē vīrieši. — Kad sieviete sportiste tiek rādīta medijos, kur dominē vīrieši, viņa tiek raksturota, izmantojot fizisko pievilcību

vai caur mājsaimnieces un mātes prizmu. Sievietes, kas sasniedz izcilus rezultātus, bieži raisa bažas par dzimuma atbilstību. Stadionos gadās dzirdēt komentārus: “Viņa skrien kā vīrietis.” Frāze, kas tiek pateikta kā kompliments, patiesībā apšauba īsteno dzimumu. Dažiem ir arguments, ka sieviešu sports vienkārši “nav tik interesants”. Neskatoties uz to, ka ik gadu sieviešu sporta popularitāte aug, tomēr atspoguļojums medijos un sponsoru atbalsts kavējas. Arī sporta žurnālistikā, manuprāt, sieviete, strādājot kopā ar vīriešiem, tikai paaugstina piedāvājamā materiāla atraktivitāti un kvalitāti. Sieviete bieži ir emocionālāka, tai piemīt īpatnējs skatījums un traktējums, kas uzrunātu plašāku auditoriju, un mūsdienu pasaulē ar plašu mediju kanālu piedāvājumu palīdzētu pievērst vairāk uzmanības sportam. — Vai, jūsuprāt, arī pašas sportistes tiek diskriminētas? Kā uz viņām attie­ cas jautājums par dzimumu līdztiesību, ja sieviešu sportā ir savi noteikumi, vī­ riešu sportā — savi. Sievietes nesacen­ šas ar vīriešiem? — Sievietes nesacenšas ar vīriešiem sporta arēnās, bet darba samaksā gan. Saskaņā ar Sieviešu sporta asociācijas datiem ASV katru gadu vīrieši sportisti saņem par 179 miljoniem vairāk ar sporta studijām saistītu stipendiju nekā sievietes sportistes. ASV izglītības iestādes tērē tikai 33% stipendiju budžeta sievietēm. Ir gadījumi, kad par to pašu darbu sportā sieviete saņem mazāk. Komerciālajās sacensībās bieži ir vairāk vīriešu disciplīnu, tāpat sievietei ir mazākas iespējas atrast darbu, jo vīriešu iespējas komandu sporta veidos ir plašākas. Ja runājam par vieglatlētiku, tad pašlaik lielākās diskusijas izraisa 50 km soļošana sievietēm. Šī disciplīna nav iekļauta Starptautiskās Vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) pasaules čempionāta sieviešu sacensību programmā, bet, ja sieviete izpilda normatīvu, kas ir tāds pats kā vīriešiem (4.06:00), tad viņa drīkst startēt. Portugāliete Inesa Henrikeša pavisam nesen uzstādīja pirmo pasaules rekordu 50 km soļošanā. Viņas rezultāts 4.08:26 nenodrošina viņai iespēju piedalīties pasaules čempionātā. Viena no vadošajām Latvijas soļotājām Agnese Pastare

a Inet ĒVIČA RAD ENOC Dzimumu līdztiesības komisijas locekle, Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidente, televīzijas žurnāliste Dzimusi

1981. gada 13. jūlijā Krāslavā

Izglītība

ASV Nebraskas universitātes bakalaura grāds ekonomikā, Diplomātijas akadēmija Maskavā — maģistra grāds starptautiskajās attiecībās

Darbs

žurnāliste Latvijas televīzijā, kopš 2017. gada marta — Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidente

Lielākie sasniegumi sportā 2010. g. Eiropas čempione tāllēkšanā (6,92 m), 2011. g. pasaules čempionātā 3. v. (6,76 m), Latvijas rekordiste tāllēkšanā (6,92 m), piedalījusies divās olimpiskajās spēlēs, 2004. gadā Atēnās — 13. v. tāllēkšanā (6,53 m), 20. v. trīssoļlēkšanā (14,12 m), 2012. gadā Londonā — 4. v. tāllēkšanā (6,88 m) Ģimenes stāvoklis precējusies, vīrs hokejists Pjotrs Sčastļivijs, bērni Marks un Amēlija Vaļasprieks dzeja

ASV

katru gadu vīrieši sportisti saņem par 179 miljoniem vairāk ar sporta studijām saistītu stipendiju nekā sievietes sportistes. ASV izglītības iestādes tērē tikai 33% stipendiju budžeta sievietēm

54

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


KRUSTPUNKTĀ

pavisam nesen piedalījās seminārā, kur tika apspriesta Inesas iespēja rakstīt vēstuli IAAF ar lūgumu ļaut viņai startēt pasaules čempionātā. — Kas jums sakāms par sieviešu līdz­ tiesību sportā pēc piedzīvotā savas spor­ ta karjeras laikā? — Ļoti bieži savā dzīvē esmu dzirdējusi stereotipiskus apgalvojumus. Piemēram: “Tu esi pārāk trausla sportam!” Tas tikai palīdzēja man pacelt 62,5 kilogramus raušanā. Man teica, ka sieviete, trenējoties ar šādu apņēmību, ātri traumēsies — es atbildēju, ka ar treneri izlemsim paši, un turpināju strādāt. Teica, ka sports liks izskatīties kā vī-

S

olīja man vientulību, jo katrs vīrietis vēlas siltas vakariņas, nevis telefona sarunas no treniņnometnēm — es atbildēju, ka mans vīrietis vēlēsies sievieti, kurai ir mērķis un spīd acis

Foto: Ilmārs Znotiņš, LOK

rietim — atbildēju, ka tieši sporta arēnu ģērbtuvēs ir skaisti sieviešu augumi. Teica, ka sportistiem nav laika un tāpēc cieš mācības. Savukārt es teicu, ka kādu dienu man būs maģistra grāds starptautiskajās attiecībās. Solīja man vientulību, jo katrs vīrietis vēlas siltas vakariņas, nevis telefona sarunas no treniņnometnēm — es atbildēju, ka mans vīrietis vēlēsies sievieti, kurai ir mērķis un spīd acis. Un uz stereotipisko frāzi, ka nav iespējams apvienot sportistes karjeru ar bērna audzināšanu, es atbildēju, ka mans bērns kopā ar mani piedzīvos zaudējumus un uzvaras. Protams, arī šodien laiku pa laikam kāds ko līdzīgu apgalvo, bet zinu, ka cilvēks jūtas laimīgs, vesels un izstaro mīlestību pēc labi padarīta darba profesijā, kas ir tuva sirdij. Neatkarīgi no dzimuma. Es gribētu, lai Latvijā cilvēki atbrīvojas no stereotipiem, izvēlas darbu, ieklausoties savā sirdsbalsī, un dara to ar cieņu un mīlestību. Neatkarīgi no dzimuma. ©

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Iveta DAINE 55


AKTUĀLI

Bez skaļiem saukļiem, ar cerībām

Augustā četras aizraujošas starpvalstu spēles ar teju 10 NBA spēlētāju līdzdalību Arēnā Rīga, septembra pirmajā pusē Eiropas vīriešu basketbola milžu cīņas Stambulā — tādi ir šīssezonas galvenie akcenti vīriešu basketbola valstsvienībai, kas pēdējos divos gados atzīta par Latvijas labāko sporta spēļu komandu. Lai šo atzinību iegūtu trešo gadu pēc kārtas, vīriem vajadzēs pamatīgi pasvīst, jo šosezon labs restarts izdevies hokeja izlasei un sasniegumu latiņu jo augstu pacēla sieviešu basketbola valstsvienība, izcīnot ne tikai 6. vietu Eiropā, bet arī iegūstot ceļazīmi uz Pasaules kausa izcīņu. Vīri otrās neatkarības laikos tik augstu nav bijuši. Pagaidām. 56

Pieklusināt ažiotāžu Kopš aprīļa beigām, kad Kristapa Porziņģa jāvārds spēlēšanai valstsvienībā sacēla spārnos līdzjutēju cerības, ažiotāža bāros un sociālajos tīklos ir augusi augumā. Jūnija beigās to vēl par dažiem grādiem uzsildīja otrā NBA pārstāvja Dāvja Bertāna paziņojums par atgriešanos Latvijas galvenajā komandā, bet divas nedēļas vēlāk sekojušais Anžeja

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


PĀRBAUDES SPĒĻU GRAFIKS: 28. jūlijā Tamperē slēgtā treniņspēle ar Somijas izlasi 29. jūlijā 20:00 Tamperē ar Somijas izlasi (LTV7 tiešraide) 4. augustā 16:45 Klaipēdā ar Gruzijas izlasi (LTV7 tiešraide) 5. augustā Klaipēdā turnīra finālspēle (LTV7 tiešraide) 11. augustā 19:30 Arēnā ar Polijas izlasi (LTV7 tiešraide) 19. augustā 19:30 Arēnā ar Lietuvas izlasi (LTV7 tiešraide) 20. augustā 19:30 Arēnā ar Rumānijas izlasi (LTV7 tiešraide) 24. augustā 19:30 Arēnā ar Čehijas izlasi (LTV7 tiešraide) 25. augustā slēgtā treniņspēle ar Čehijas izlasi

EUROBASKET2017 1. posms (31. augusts—7. septembris) — turnīri 4 grupās; pa 4 labākajām komandām kvalificējas izslēgšanas turnīram. A grupa (Helsinki): Francija, Grieķija, Somija, Slovēnija, Polija, Islande B grupa (Telaviva): Lietuva, Itālija, Izraēla, Gruzija, Vācija, Ukraina C grupa (Klužnapoka): Spānija, Čehija, Horvātija, Melnkalne, Ungārija, Rumānija D grupa (Stambula): Serbija, Latvija, Turcija, Beļģija, Krievija, Lielbritānija Latvijas komandas spēles 1. posmā (norādīts Rīgas laiks): 1. septembrī plkst. 17 — ar Serbiju (TV3 tiešraide) 2. septembrī plkst. 14.15 — ar Beļģiju (TV3 tiešraide) 4. septembrī plkst.14.15 — ar Lielbritāniju (TV3 tiešraide) 5. septembrī plkst.14.15 — ar Krieviju (TV3 tiešraide) 7. septembrī plkst.20.45 — ar Turciju (TV 3 tiešraide)

Foto: Aivars Kārkls

9. septembrī astotdaļfināls: A1-B4, B1-A4, A2-B3, B2-A3 10. septembrī astotdaļfināls: C1-D4, D1-C4, C2-D3, D2-C3 12. un 13. septembrī ceturtdaļfināli 14. un 15. septembrī pusfināli 17. septembrī spēle par 3. vietu un fināls

Vecie paziņas. Latvija — ­ Čehija 24. augustā Arēnā Rīga spēlēs ceturto reizi trijos gados. Šoreiz čehu zvaigznei Janam Veselijam (Nr. 24) būs jātiek galā ne tikai ar Dairi Bertānu, bet arī ar Kristapu Porziņģi

Pasečņika atteikums kopējo tonalitāti īpaši neietekmēja. Proti, modelis Latvija 2017 ir stiprākais, kāds bijis pēdējos gadu desmitos. Divi spēlētāji ar NBA pieredzi, trīs Eirolīgas klubu dalībnieki (Jānis Strēlnieks, Dairis Bertāns un nu jau arī Jānis Timma). Plus Eiropas kausa izcīņas labākais jaunais spēlētājs Rolands Šmits un pērn valstsvienības spēlēs novērtētais Ojārs Siliņš. Un kur tad vēl tādas stabiŽurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

las vērtības kā Kristaps Janičenoks, Jānis Blūms un Mārtiņš Meiers... Vai tad kāds brīnums, ka valstsvienības pirmajai darba dienai veltītajā preses konferencē žurnālisti no galvenā trenera Ainara Bagatska un spēlētājiem raudzīja izspiest kādu virsrakstā citējamu frāzi par augstiem mērķiem. Bet — pretī dabūja diplomātiskus formulējumus un aicinājumus nestrēbt karstu. Gan tāpēc,

ka tieši vīriešu basketbola valstsvienība pirms astoņiem gadiem apdedzinājās tik traki, ka sūrst joprojām (2009. gada sauklis Tagad vai nekad! izrādījies nepatīkami dzīvelīgs...). Gan tāpēc, ka aritmētiski mūsu komanda patiesi iznāk stiprāka nekā jebkad, tomēr Eiropā var saskaitīt vismaz deviņas valstis — Spānija, Lietuva, Francija, Serbija, Grieķija, Turcija, Horvātija, Itālija, Krievija, kuru bagātība ir vēl iespaidīgāka (starp citu, ar trijām būs darīšana jau grupas turnīrā). “Bez skaļiem saukļiem jātrenējas, labi jāsagatavojas un tad...” vienā toņkār­ tā runā gan valstsvienības kapteinis Jānis Blūms, kurš gatavojas savam septītajam Eiropas čempionātam, gan potenciālais debitants Kristaps Porziņģis. “Ja ieskriesimies, uzķersim savu ritmu, varam būt nepatīkams pretinieks jebkuram...” piebalso galvenais treneris Ainars Bagatskis. Vecais labais princips soli pa solim būs spēkā arī šoreiz.

Kas ir un kas nav Latvijas basketbola līdzjutējs, kuram būtu bijis lemts ap gadsimtu miju ieslīgt letarģiskā miegā un atmosties tikai tagad, izlasījis karstākās ziņas par valstsvienības komplektēšanas gaitu, visticamāk nolemtu, ka turpina dzīvot sapņu valstībā. Viens 215 cm garš spēlētājs ar Spānijas līgas rūdījumu un NBA drafta apliecību kabatā nebūs pieejams, bet galvenais

57


AKTUĀLI

Deviņi svarīgi soļi līdz Stambulai Valstsvienības pirmais darba cēliens Elektrum olimpiskā centra zālēs un

58

Ventspils sporta bāzēs ielika pamatu, uz kura tiks veidota komandas kopspēle. Trenēšanas klasiķiem savulaik patika teikt, ka labas komandas izveidošanai vajadzīgi trīs gadi. Trenera Bagatska rīcībā ir sešas nedēļas un deviņas pārbaudes spēles. No tām pirmās divas Somijā tiks aizvadītas bez pieciem potenciālajiem līderiem (trene­ ris allaž bijis tolerants pret spēlētāju individuālajiem sagatavošanās plāniem). 29. jūlijā Tamperē, iespējams, pie­ dzīvosim kāda spēlētāja debiju valsts­ vienībā un mazliet skaidrāk ieski­cēsies lomu sadalījums tālāko rezervistu vidū (28. jūlija spēle notiks aiz slēgtām durvīm). Nākamajā pārbaudē 4. un 5. augus­ tā Klaipēdā ierindā būs Strēlnieks, Timma un Dairis Bertāns. Miniturnīra formula paredz, ka pusfinālā Latvijas komanda spēlēs ar

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

treneris brīvprātīgi atsakās no vēl diviem 213 un 208 cm gariem torņiem, kuru CV rotā Eiropā cienījamu klubu ieraksti un valstsvienībā aizvadītais solīdais spēļu skaits, kā argumentu minot faktu, ka pieredzējušajiem vīriem nepietikšot spēles minūšu. Bet vēl pirms nieka 17 gadiem LBS pārstāvji bija gatavi izdabāt ikvienai Francijas otrajā līgā spēlējošā Aleksa Šturma iegribai, lai tikai ASV dzimušo 204 cm garo latvieti dabūtu uz svarīgākajām spēlēm, lai soda laukums nepaliktu pavisam tukšs... Jā, pēdējos gados basketbola talantu dispečers, šķiet, nolēmis atalgot latviešus par pacietību teju 30 neražas gadu garumā, jo virsdivmetrinieku ar starptautiskā basketbola raudzi nu pietiktu pat divām komandām. Gribot negribot trenerim jācērt. Pret Kaspara Bērziņa izredzēm nostrādāja totālais spēļu prakses trūkums teju gada garumā, pret Rolandu Freimani — iepriekšējā pieredzē sakņotā Bagatska atziņa, ka aizsardzībā viņš nav nekāda nesatricināmā klints, bet uzbrukumā trūkst stabilitātes, lai pretendētu uz līdera statusu. Garajā galā bez jau pieminētā Paseč­ ņika nebūs arī OlyBet LBL izslēgšanas turnīra vērtīgākā spēlētāja Mareka Mejera, kurš, izlasēs nospēlējis sešas vasaras no vietas, trenerim palūdza pauzi — jūtot nepieciešamību sakārtot veselību un ķermeni. Tomēr kandidātu sarakstā joprojām ir 11 virsdivmetrinieki un droši var teikt, ka Stambulā neviens sāncensis uz latviešiem nevarēs noskatīties no augšas. Drīzāk otrādi — epizodiski laukumā varētu būt pat pieci vīri, kuru augums būs vismaz 200 cm, jo, piemēram, Žaņa Peinera un Jāņa Timmas individuālās prasmes ir gana piemērotas aizsargu uzdevumam. Taču visur vienlīdz bagāti neesam un pēdējos gados par problemātiskāko sāk kļūt saspēles vadītāja pozīcija. Proti, Jānim Strēlniekam, kurš, starp citu, klubā mēdz spēlēt arī kā otrais numurs, stabils dublieris nav pieteicies. Kasparu Vecvagaru no ierindas izsituši vairāki smagi savai­ nojumi, cerēto stabilitāti nav ieguvuši Ingus Jakovičs un Aigars Šķēle, bet Dāvis Lejasmeiers klubu karjerā nav ticis tālāk par Zviedrijas vicečempionvienību... Epizodiski ielāpu šai pozīcijā var uzlikt Dairis Bertāns un Jānis Blūms, treneris nav atmetis cerību uz Peineru. Lai uzvarētu Beļģiju un Lielbritāniju, ar šiem argumentiem vajadzētu pietikt. Bet, tiecoties pēc augstākiem mēriem, būs jāsaskaras ar nopietnāku pretestību un pretinieku nežēlīgo spiešanu uz vājākajiem punktiem, kurus noslēpt kļūst aizvien grūtāk.

Gruzijas izlasi, kas pēdējos gados bijusi neērta pretiniece. Ja izdosies revanšēties, otrajā dienā vistica­ māk būs jāspēlē ar Lietuvu; ja nāksies zaudēt — ar Poliju. Šī spēle noslēgs sagatavošanās pirmo posmu, pēc kura kandidātu s­ a­ raksts saruks, ierindā paliekot pašiem labākajiem. Un komandas tapšanas izšķi­rošajai fāzei līdzjutēji varēs sekot klātienē Arēnā Rīga. 11. augustā pārbaudes spēle ar Poliju: Kristapa Porziņģa debija un piecus gadus Rīgā neredzētā Dāvja Bertāna atgriešanās cīņā ar komandu, kuras jaunie līderi Mateušs Poņitka un Pržemislavs Karnov­ skis 2011. gadā lieliski spēlēja U-19 pa­ saules čempionātā Rīgā. 19. augustā pārbaudes spēle ar Lietuvu: Kristaps Porziņģis pret Jonu Valančūnu, Jānis Timma pret Jonu Mačuli, Jānis Strēlnieks pret Mantu Kalnieti — būs lielisks basketbols un spilgtas emocijas. 20. augustā pārbaudes spēle ar Rumāniju: lieliska iespēja iejusties Eiropas čempionāta spēļu ritmā, dodoties

laukumā uzvarēt nepilnas 24 stundas pēc emocionālas spēles ar favorītiem. 24. augustā pārbaudes spēle ar Čehiju: Janu Veseliju, Tomašu Satoranski un citiem puišiem, ar kuriem pēdējos gados izveidojušās īpašas attiecības. 2015. gadā EuroBasket turnīrā Rīgā Latvija uzvarēja ar 72:65, nedēļu vēlāk Lillē cīņā par 7. vietu pārāki bija čehi, bet pērn olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā atkal uzvarēja latvieši — 71:59. Visbeidzot 25. augustā ar čehiem tiks spēlēts vēlreiz — bez skatītāju klātbūtnes. “Rīgā būsim pilnā sastāvā un pārbaudes spēlēs ar Polijas, Lietuvas, Rumānijas un Čehijas izlasēm centīsimies gan saspēlēties, gan parādīt labu basketbolu,” Ainars Bagatskis uzsver, ka svece zem pūra netiks turēta. Un ieskicē galveno izaicinājumu: “Nešaubos par spēlētāju profesionālismu un to, ka katrs būs labi sagatavojies. Bet laiks rādīs, cik ātri izdosies no individualitātēm kļūt par KOMANDU.”

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

AKTUĀLI

LATVIJAS VĪRIEŠU BASKETBOLA VALSTSVIENĪBAS KANDIDĀTI Vārds un uzvārds, pozīcija, dzimšanas gads, augums, Klubs 2017, Spēles un punkti izlasē, līdzdalība Eiropas čempionātu finālturnīros un olimpiskajā kvalifikācijā Jānis Strēlnieks 1 1989 Dāvis Lejasmeiers 1 1991 Jānis Blūms 1/2 1982 Aigars Šķēle 1/2 1992 Dairis Bertāns 1/2 1989 Artūrs Ausējs 2 1990 Kristaps Janičenoks 2/3 1983 Žanis Peiners 2/3 1990 Jānis Bērziņš 2/3 1993 Jānis Timma 3 1992 Ojārs Siliņš 3/4 1993 Rolands Šmits 3/4 1995 Dāvis Bertāns 4 1992 Andrejs Gražulis 4 1993 Kristaps Porziņģis 4/5 1995 Mārtiņš Meiers 5 1991 Iļja Gromovs 5 1994 Klāvs Čavars 5 1996

191 192 190 192 193 192 196 203 201 201 204 207 207 202 221 208 208 205

Brose Bamberg (GER) 93 772 3+1 Kings (SWE) 1 2 VEF Rīga 140 1041 6+1 BK Ventspils 16 62 0+1 Darussafaka (TUR) 92 854 3+1 Liepāja/Triobet BK Ventspils 131 1342 5 PAOK (GRE) 14 63 1 Capo d’Orlando (ITA) 14 42 1+1 Zenit (RUS) 37 272 1+1 Bonn Telekom (GER) 5 37 0+1 Fuenlabrada (ESP) 11 36 Sanantonio Spurs (NBA) 27 173 1 BK Ventspils 4 18 New York Knicks (NBA) VEF Rīga 79 545 3+1 VEF Rīga Pertevniyal (TUR)

KOMANDAS VADĪBA Ainars Bagatskis Arnis Vecvagars Artūrs Visockis-Rubenis Viktors Lācis Oskars Ernšteins Juris Sproģis Raivis Aršauskis Mārtiņš Ozoliņš Dinārs Kvedovs Māris Jučmanis

galvenais treneris treneris treneris fiziskās sagatavotības treneris fiziskās sagatavotības treneris ārsts fizioterapeits fizioterapeits menedžeris direktors

Karstā pirts Stambulā Eiropas vīriešu basketbola čempionāta finālturnīrs risināsies pēc tādas pašas formulas kā 2015. gadā. Proti, pirmajā posmā komandas pa sešām sabrauks četrās dažādu valstu pilsētās — Helsinkos (Somija), Klužā Napokā (Rumānija), Telavivā (Izraēla) un Stambulā (Turcija). Katra septiņās dienās izspēlēs piecus mačus, un minimālais uzdevums — finišēt vismaz 4. vietā, lai varētu piedalīties izslēgšanas spēlē Stambulā. Pusei no 16 pirmā posma veiks­ miniecēm vizīte Turcijas metropolē ilgs tikai dažas dienas, jo astotdaļfināla zaudētājiem nāksies doties mājās. Arī ceturtdaļfināla ne­ veiksminiekiem turnīrs būs beidzies, jo 5.—8. vieta neŽurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Vārdi un darbi. Basketbola valstsvienības gatavošanās Eiropas čempionāta finālturnīram sākās ar galvenā trenera Ainara Bagatska uzrunu un smagu darbu trenažieru zālēs. Kristaps Janičenoks (Nr. 12) to piedzīvo jau 6. reizi, bet Aigars Šķēle (Nr. 21) un Kristaps Porziņģis (attēlā pa kreisi) gatavojas debijai

tiks izspēlēta (Eiropas čempionātam šoreiz nav atlases funkcijas — ceļazīmes uz 2019. gada Pasaules kausa izcīņu tiks dalītas īpašā kvalifikācijas turnīrā). Tikai četras labākās komandas aizvadīs pilnu sacensību programmu — deviņas spēles. Jaunie čempioni kļūs zināmi 17. septembrī. Latvijas valstsvienībai izlozē paveicās tādā ziņā, ka gadījumā, ja tiks pārvarēta pirmā barjera, uz izslēgšanas turnīru tālu nebūs jāceļo — tik vien kā no Stambulas Āzijas daļas jāpārceļas pāri Bosforam uz Eiropu (laika ziņā ceļš gan nebūs tik īss, kā varētu šķist — ņemot vērā Stambulas satiksmes īpatnības). Toties par izlozes dāvāto pretinieku sabiedrību jāteic īsi: varēja būt labāk. Skaidrs, ka no izlozes pirmā groza dāvanas gaidīt nebija pamata, tāpēc par olimpisko spēļu sudraba komandas Serbijas izlases trāpīšanos Stambulas grupā bēda nav liela. Pat labi, ka ar ser-

biem jāspēlē pirmajā dienā, kad starta drudzis purina kā favorītus, tā pastarīšus un iespējami visdažādākie pavērsieni. Taču divus pretiniekus — Krieviju un Turciju — vieno tikpat kā neizsmeļami naudas resursi, plašs Eirolīgas klubos rūdītu spēlētāju klāsts un pēdējos EuroBasket turnīros piedzīvotās ne­veiksmes, kas motivē sasprindzināt spēkus un resursus revanšam. Piedevām turki tieši savā laukumā guvuši lielākos pa­n­­ā­kumus — sudraba medaļas EuroBasket2001 un pa­ saules čempionātā 2010. gadā — kurus tagad alkst atkārtot. Latvijas komandai ar krieviem un turkiem vajadzēs spēlēt grupas turnīra pēdējā kārtā, kad, cerams, tabulā jau būs vismaz dažas uzvaras. Bet tās ne­ nāks viegli arī pret grupas pastarīšos ierakstītajām Beļģijas un Lielbritānijas komandām, kuru sastāvos, lai cik dīvaini to būtu dzirdēt dažam Latvijas dīvāna ekspertam, arī netrūkst vīru ar Eirolīgas pierakstu. Jābaidās no viņiem nav, bet ar cieņu jāizturas gan. Un ar vienu aci jāpaseko, kas notiek Rumānijā, no kurienes atbrauks stambuliešu pretinieki astotdaļfinālā. Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka tur aina puslīdz skaidra: pirmā — Spānija, kam ierindā palikuši visi medaļotie veterāni. Seko talantīgā Horvātija ar NBA zvaigžņu piecnieku. Tālāk — labi organizētā Čehija. Savukārt cīņā par 4. vietu basketbola tradīcijām bagātajai Melnkalnei var saskatīt priekšrocības, salīdzinot ar Ungāriju vai Rumāniju. Bet praksē spāņi ne reizi vien pierādījuši, ka labāko rezultātu finišā sasniedz gadījumos, kad lēni ieskrienas (un otrādi). Horvāti un melnkalnieši mēdz apreibt no talanta daudzuma. Čehi prot paņemt arī to, kas viņiem nepienākas, bet laukuma saimnieki vispār mēdz būt neaprēķināmi. Vārdu sakot, mūs gaida interesants turnīrs ar iepriekš neparedzamu sižetu. Arī daudziem riskiem un iespējām. “Kopš 2010. gada, kad uzņēmos valstsvienības vadību, soli pa solim esam gājuši uz priekšu, uzlabojot spēles ­ kvalitāti un pozīcijas Eiropas rangu tabulā, arī attīstot karjeru klubos. 2015. gada Eiropas čempionātā sasniegtā 8. vieta bija atkārtots labākais sasniegums kopš 1992. gada, taču nebija mūsu komandas spēju griesti. EuroBasket2017 ir mūsu iespēja sasniegt vairāk” saka Ainars Bagatskis. Lai piepildās! ©

Guntis KEISELS, www.basket.lv

59


CSIT WORLD SPORTS GAMES 2017

37 valstu atlētu Dažu brīdi Rīgas Kongresu nams atgādināja austrumu tirgu — valodu mikslis, cilvēku pūļi un pūlīši, koši tērpi un smiekli, kas skanēja vienā priecīgu svētku pirmssajūtu valodā. Rīgā no 13. līdz 17. jūnijam risinājās 5. pasaules strādājošo un amatieru sporta spēles, kuras pulcēja gandrīz 4000 dalībnieku no 37 valstu 42 amatiersporta organizācijām. Lielākās delegācijas bija ieradušās no Izraēlas (817 delegātu), Francijas, Meksikas un Irānas.

S

pēļu koordinācijas un informācijas centrs bija izvietots Rīgas Kongresu namā, kurā ne mirkli neapstājās darbs — gan viesojās delegāciju pārstāvji, gan nepaguruši strādāja spēļu brīvprātīgie un paši spēļu rīkotāji — Latvijas Tautas sporta asociācija.

60

karogs un paziņots, ka 5. pasaules strādājošo un amatieru sporta spēles oficiāli atklātas. Zvērestu cīnīties godīgi visu dalībnieku vārdā deva futbola kluba Rīga kapteinis Kaspars Gorkšs. Savukārt tiesnešu vārdā zvērēja spēļu sporta direktors Guntis Zālītis. Sacensības dažādās sporta būvēs notika galvenokārt Rīgā, vieglatlēti no galvaspilsētas devās sacensties uz Zemgales olimpiskā centra stadionu Jelgavā, bet lodes grū-

dēji uz Salaspili. Sporta spēļu dalībnieki piecpadsmit sporta veidos — vieglatlētikā, basketbolā, pludmales volejbolā 3, pludmales cīņā, pludmales tenisā, šahā, futbolā 11, minifutbolā 5, džudo, mamanetā, tenisā, galda tenisā, petankā, volejbolā, peldēšanā un cīņā vienlaikus izcīnīja arī pasaules čempionu titulus amatieriem. Savas disciplīnas bija senioriem, kas vecāki par 55 gadiem. Paralēli notika sacensības arī demonstrējuma sporta veidos.

Foto: Vadims Morozovs

13. jūnija vakarā, pēc gājiena pa Krišjāņa Valdemāra ielu spēļu dalībnieki ieradās Skonto stadiona arēnā. Pēc goda apļa katra komanda ieņēma savu vietu tribīnēs, bet zāliena centrā sveikt dalībniekus izgāja CSIT (Starptautiskās Strādājošo un amatiersporta konfederācijas) prezidents Bruno Molea, Latvijas Tautas sporta asociācijas (LTSA) prezidents Andris Bērziņš, Latvijas Republikas izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, Latvijas Olimpiskās komitejas ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks. Pasaules sporta spēļu dalībniekus uzrunāja Latvijas Republikas prezidents Raimonds Vējonis. Tika pacelts

Foto: Vadims Morozovs

Ar cieņu un atvērtību

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


CSIT WORLD SPORTS GAMES 2017

vienotība Rīgā

Foto: Vadims Morozovs

Augsts līmenis. Angolas parlamenta futbola komanda

Foto: Vadims Morozovs

Meksika. Viena no lielākajām komandām Rīgā

Spēles atklātas. LTSA prezidents Andris Bērziņš (no kreisās), Rīgas vicemērs Andris Ameriks, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

61


Foto: Vadims Morozovs Foto: Vadims Morozovs

Foto: Vadims Morozovs

Zelta mačs. Krievija uzvar Meksiku

Ivana 17 gadi. Divkārtējais olimpiskais čempions volejbolā Ivans Bugajenkovs (centrā) tiekas ar irāņiem, kuru valstī, strādājot 17 gadus, viņš radījis priekšnoteikumus augstas klases volejbolam

Rīgā bija sastopamas arī vairākas profesionālā sporta leģendas, kuras jau beigušas savu karjeru. Piemēram, Brazīlijas sporta delegāciju vadīja divkārtējais olimpiskais vicečempions volejbolā Rui Kampušs Našimento Vieglatlētikas stadionā sacensību pārraudzība bija uzticēta igauņu olimpietim Aleksandram Tammertam, kurš bronzas godalgu pārveda no savām trešajām olimpiskajām spēlēm Atēnās. Spēļu sekretariātā darbojās somu soļotājs Anti Kempass, kurš sekmīgi pārstāvējis savu valsti divās olimpiskajās spēlēs. Pasaules strādājošo un amatieru sporta spēļu sūtība ir popularizēt dažādas sporta aktivitātes. Lai gan sāncensība un konkurence ir neizbēgama, tomēr svarīgāk ir saliedēt dažādu valstu pārstāvjus un ļaut

62

Foto: Vadims Morozovs

Leģendārais Rīgas Ivans

viņiem izbaudīt sporta vienojošo spēku. Tā kādā dienā spēļu koordinācijas centrā mani pārsteidza telefona zvans, kas vēstīja par īpašu notikumu Irānas delegācijai. Latvijā savā seniora ritmā dzīvo viens no pasaules izcilajiem volejbolistiem — divkārtējais olimpiskais čempions (1964., 1968. gada spēlēs), kādreizējais Radiotehniķa spēlētājs Ivans Bugajenkovs. Pēc savas sportista karjeras beigām un sasniegumiem padomijas sportā, kas ļāvuši

viņam iekļūt pasaules volejbola slavas zālē, Ivans pavadīja 17 piesātinātus savas dzīves gadus kā Irānas volejbola eksperts un valstsvienību treneris. Irānā uzskata, ka volejbola popularitāte valstī un šodienas sasniegumi ir Ivana nopelns. Rīgā Bugajenkovs atkal tikās ar Irānas volejbolistiem. Grūti aprakstīt tās emocijas un prieku, ko raisīja šī tikšanās. Irānas komandas pārstāvji, oficiālie delegāti un sportisti visi kā viens lūkojās Ivanā ar cieņu un apbrī-

nu. Gados jaunākie sačukstējās — jā, tas ir TAS Ivans... Sportistiem atkal jādodas uz sacensībām, bet treneris Ivans Bugajenkovs atzīstas: “Septiņpadsmit gados, kurus pavadīju trenera darbā Irānā, es ne reizi netiku redzējis savas audzēknes, spēlējot sacensībās. Mēs varējām kopīgi runāt par taktiku, apgūt spēles elementus, trenēties, taču sacensību dienā vienmēr biju ārpus zāles, kurā notika sieviešu spēle. Tādi ir viņu likumi un paražas...”

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


Foto: Vadims Morozovs

Foto: Vadims Morozovs

Arī petankā. Latvija guva panākumus arī šajā spēlē

Foto: Vadims Morozovs

Foto: Vadims Morozovs

Piemiņai. Spēļu laikā tika izdota īpaša pastmarka

Skats uz pjedestālu Latvijas sportisti spēlēs guva atzīstamus panākumus. Basketbolā vīriešiem 40+ konkurencē uzvarēja komanda Jel­ gava, savukārt jaunākajā grupā Baltijas ekspresis nostājās tūdaļ blakus pjedestālam. Savu spēku apliecināja Latvijas cīņas sporta veterāni, sacenšoties grieķu romiešu cīņā un gūstot individuālas uzvaras. Džudo Latvijas pārstāvji atzina viesu pārākumu un noslēdza sacensības bez godalgām. Futbola 11 sacensībās Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Latvijas komandai ceturtdaļfinālā nācās sastapties ar spēcīgajiem pretiniekiem no Francijas, un šis mačs pārtrauca mūsmāju sportistu uzvaras gājienu. Galda tenisa sacensībās gan Latvijas Galda tenisa federācijas komanda, kura izcīnīja trešo vietu kopvērtējumā, gan Jelgavas un Latvijas Dzelzceļa komandas spēja radīt spēcīgu un nopietnu konkurenci viesu vienībām. Individuāli — jauktajās dubultspēlēs sudrabs Lidijai Kalniņai un Jurim

Siliņam, vīru dubultspēļu turnīrā mājinieki tūdaļ aiz pjedestāla, bet dāmu dubultspēlēs Lidijai Kalniņai un Irinai Paščenko sudraba medaļas, savukārt Ievai Lepšei, kura startēja pārī ar Irānas sportisti, — bronza. Vienspēlēs — dāmu konkurencē Ieva Vēja — tūdaļ aiz pjedestāla, smagā cīņā piekāpjoties Francijas sportistei. Vīru individuālajā vērtējumā Juris Siliņš — trešais senioriem (50+). Minifutbolā kungiem LTSA Rīgas Siltums nespēja ierindo-

ties labāko trijniekā. Liels medaļu komplektu skaits tika izcīnīts peldēšanā — ražīgākais vīrs Masters grupā uz Brazīliju aizveda 16 zelta medaļas. Sporta veidā, kurš daļai mūsu līdzjutēju ir mazāk zināms, — petankā, Latvijas dāmas spēja uzvarēt visas konkurentes: Ingai Apmanei — zelts, Evai Martinsonei — sudrabs, Agitai Lejniecei — bronza. Nāciju kausa vērtējumā arī Latvijas vīru duets Juris Kudrjavcevs un Nikolajs Bogdanovičs i eguva bronzas godalgas. ­

63


Foto: Vadims Morozovs

64

Foto: Vadims Morozovs

Foto: Vadims Morozovs

Foto: Vadims Morozovs

Pludmales cīņā Denisam Leckim sudraba godalga, bet senioru grupā Kristapam Kalnakārklim — bronza svara kategorijā līdz 80 kg, bet svara kategorijā līdz 90 kg — sudrabs Česlavam Besenim. Pludmales volejbolā LTSA Dāmu klubs izcīnīja otro vietu, piekāpjoties meksikāņu sportistēm, bet vīru komandas palika bez godalgām. Šaha zibensturnīrā pirmā vieta mājiniekam Arvīdam Andrejevam, komandu vērtējumā diemžēl bez medaļām. Piesātinātajās un disciplīnām bagātajās vieglatlētikas sacensībās dāmu konkurencē 400 metru distancē Inese Nagle ierindojās trešajā vietā un 5000 metru soļošanā kopvērtējumā arī bija trešā, bet savā grupā (40+) pirmā bija Inese Sirmā. Diska mešanā Latvijas atlēte Dace Šteinerte ieguva zelta godalgu. Vīru konkurencē Jānim Mezītim sudrabs gan 100 metru distancē, gan 200 metros; 1500 metru distancē zelts Jānim Rezgalim, kurš sa-

vam medaļu klāstam pievienoja arī bronzu 800 metru distancē. Lodes grūšanā bronza Matīsam Šalmim. Rezultātos parādījās arī kāda negaidīta uzvara. Irānas delegācijas demonstrāciju sportā

o-sports piedalījās arī pārstāvji no Latvijas cīņas sporta. O-Sporta, kas veidojies kā elementu mikslis — deja, vingrošana un cīņas tehnika, zeltu Latvijā atstāja jaunā sporta zvaigzne Poļina Medvedeva,

kura profesionāli nodarbojas ar taekvondo. Apgūstot o-sporta noteikumus un nedaudz pagatavojoties, jaunā sportiste Rīgā spēja pieveikt daudz pieredzējušākās sāncenses. Dzirkstošs prieks Latvijai!

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Foto: Vadims Morozovs

Foto: Vadims Morozovs Foto: Vadims Morozovs

Foto: Vadims Morozovs

65

Foto: Vadims Morozovs


Smaidošs un lepns ne vien par pavadīto laiku sacensībās, bet arī par sasniegtajiem rezultātiem peldēšanas arēnā bija Vidvuds Maculēvičs — piecas medaļas dažādās disciplīnās — viena zelta godalga, divas sudraba un divas bronzas medaļas rotā pašmāju sportistu.

Foto: Vadims Morozovs

Bagātākais Latvijā. Visvairāk medaļu mūsu delegācijā izcīnīja peldētājs Vidvuds Maculēvičs

Senioriem 5. pasaules strādājošo un amatieru spēļu laikā notika arī virkne īpašu aktivitāšu — futbols staigājot, krolfs, bungu fitness un ritmiskās dejas, body art vingrojumi un citi. Spēles bagātināja arī tādi zināmi un mazāk zināmi sporta veidi kā jufo, Mežaparkā notika pirmais pasaules nūjošanas čempionāts, kuru rīkoja starptautiskās federācijas Latvijas koordinatori. Interesentiem bija iespēja iepazīt cīņas sporta kapoeira nianses, vērot karate Do, sho­ tokan, spikeball, darni, virves vilkšanas sacensības. Spēļu laikā norisinājās arī Latvijas krosmintona sacensības — nolūkā popularizēt šo sporta veidu.

66

Foto: Vadims Morozovs

Futbols staigājot un bungu fitness

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


Foto: Vadims Morozovs

Foto: Vadims Morozovs

Foto: Vadims Morozovs

Foto: Vadims Morozovs Foto: Vadims Morozovs

Foto: Vadims Morozovs

100 komandas vienlaikus

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Ne tikai uzvaras ieies spēļu vēsturē, bet arī fakts, ka Latvijā tika veikts ieraksts Ginesa pasaules rekordu grāmatā. Mamanets ir spēle ar devīzi Katra mamma var!. Tās galvenā ideja — iesaistīt māmiņas, kuras nav nodarbojušās ar sportu vai pēc mazuļa piedzimšanas ar to nodarbojas retāk. Spēle ir ļoti līdzīga volejbolam, līdzīgi ir tās noteikumi, spēlētāju izvietojums un tīkla augstums — tikai spēlētājām bumba jānoķer, pirms to nodot tālāk. Laukuma vienā pusē drīkst veikt trīs piespēles. Bumbas turēšanā sporta zinātāji ieraudzīs rokasbumbas elementus. Mamanets strauji kļuva populārs kā sociāla kustība, kā lieliska iespēja nostiprināt sievietes sociālo statusu, īpaši pēc bērna piedzimšanas, tādā veidā veicinot iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē. Šobrīd mamaneta līga apvieno vairāk nekā 10 000 sievietes visā pasaulē. Pirms vairāk nekā desmit gadiem Izraēlā sākās šā

sporta veida uzplaukums, un šobrīd tas ir viens no populārākajiem tautas sporta komandu sacensību notikumiem. Arī sporta spēlēs Rīgā lielākais komandu skaits bija no Izraēlas — 25. Vienas Izraēlas komandas nosaukums pat bija MamaRiga, kuras formastērpos dominēja Latvijas karoga sarkanais. Divas komandas bija ieradušās no Itālijas, pa vienai — no Austrijas un Meksikas. Latvijas mamaneta vienība, kuru veidoja LTSA kodols, izcīnīja vietu spēļu ceturtdaļfinālā un lepojās ar sasniegumu, jo nokļūt tik tuvu līdervienībām ir necerēti labs rezultāts. Lucavsalas tradicionālie apmeklētāji bija pārsteigti redzēt tādu rosību parka teritorijā, tik daudz dažādu valstu karogu un daudzkrāsainās formās tērptu sportistu. Kā laika zīme un dzīvais ieraksts sporta veida vēsturē palika Latvijā sasniegtais rekords — uz 50 mamaneta laukumiem vienlaikus spēlēja 100 komandas — gan spēļu dalībnieki, gan vienkārši sporta veida interesenti. ©

Mareks MATISONS 67


RUNĀ PREZIDENTS

Lai dvēselei būtu, Neapšaubāmi, sportā amatieru ir daudzkārt vairāk nekā profesionāļu, bet kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad olimpiskās spēles kļuva atvērtas arī tiem, kas ar sportu pelna naudu, šajā jomā treknākus akcentus iespējams likt uz citiem pasākumiem un citām organizācijām, kam arī ir cienījama vēsture. Šādus centienus apliecināja CSIT Pasaules strādājošo un amatieru sporta spēles, kuras šovasar Rīgā rīkoja Latvijas Tautas sporta asociācija (LTSA).

“N

eatkarības laikā Latvijā vēl neviens nebija sarīkojis tādu mazo olimpiādi — gandrīz 4000 sportistu no 37 valstīm. Parādiet vēl kādu pasākumu, kurā kaut kas tamlīdzīgs būtu noticis!” sākot sarunu ar Sportu, palepojas LTSA prezidents Andris Bērziņš. — Latvijas Tautas sporta asociācija nodibināta vēl pirms Latvijas pilnīgas ne­ atkarības atgūšanas — 1991. gada 20. jūnijā... — Tas bija laiks, kad vecā sistēma bruka un jaunā vēl tikai sāka veidoties. Nevienam nebija priekšstata, kā salikt akcentus. Tradicionālās prioritātes bija augsto sasniegumu jeb profesionālais sports un skolu jaunatnes sports. Tās pamatorganizācijas, kas sākumā bija mūsu asociācijā — Vārpa, Daugava, Dinamo —, cita pēc citas nomira. Tām par strādājošo jeb — pareizāk — amatieru sportu arī bija pārprasta filozofija — lai valsts mums dod naudu, tad mēs to attīstīsim. Mūsu asociācija jau pašā sākumā definēja, ka finansējumu veidos trīs puses: cilvēka paša līdzdalība, kas ir ļoti svarīga, jo ne tikai palielina atbildību, bet arī disciplinē un reglamentē; darba devēji, kam svarīgs veselīgs darbinieku dzīvesveids un droši vien ir arī vēlme ar viņu panākumiem profilēties uz konkurentu fona; un trešais avots ir valsts, kas piedalās tajos procesos, kurus tā uzskata par svarīgākiem. Kādu laiku biju labklājības ministrs un manā pārvaldībā bija arī veselības aprūpe. Mēs ļoti nopietni runājām par veselības veicināšanas programmas izveidi. Tā

68

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


RUNĀ PREZIDENTS

pie kā turēties ris And ZIŅŠ BĒR Latvijas Tautas sporta asociācijas (LTSA) valdes priekšsēdētājs Dzimis

1951. gada 4. augustā Rīgā

Izglītība

LU Vēstures un filozofijas fakultāte, vēsturnieks, maģistrs

Sportā

kopš pamatskolas laikiem trenējies Ogres sporta skolā, vieglatlētikā (pirmais treneris Jānis Krivāns), vissekmīgāk — lodes grūšanā (7. v. Latvijas jauniešu ziemas čempionātā), nodarbojies ar atlētisko vingrošanu, tagad nūjo

Darba gaitas skolotājs Ogres vakara maiņu vidusskolā, Ogres 32. pilsētas profesionāli tehniskās vidusskolas direktora vietnieks (1975.—1982. g.), Profesionāli tehniskās izglītības Valsts komitejas vecākais inspektors (1982.—1986. g.), Darba un sociālo jautājumu Valsts komitejas Darba tirgus un demogrāfisko procesu analīzes vienības vadītājs (1986.—1990. g.), LR Ekonomikas reformu ministrijas Labklājības departamenta direktora vietnieks (1990.—1992. g.), labklājības ministra vietnieks (1992.—1993. g.), darba lietu valsts ministrs (1993.— 1994. g.), labklājības ministrs (1994.— 1995. g.), darba lietu valsts ministrs (1995.—1997. g.), Rīgas domes priekšsēdētājs (1997.— 2000. g.), Ministru prezidents (2000.— 2002. g.), individuālais komersants (2003.— 2006. g.), Saeimas deputāts (LC), Ārlietu komisijas priekšsēdētājs (2006.—2010. g.), Saeimas deputāts (2010.—2011. g.), EK International Management Group eksperts Lībijā (2013.—2014. g.), holdinga kompānijas FELIX valdes konsultants (2011.—2014. g.), kopš 2012. g. oktobra biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Ģimenes stāvoklis precējies, divi bērni, trīs mazbērni Vaļasprieki fotografēšana, mazbērnu audzināšana Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

69


RUNĀ PREZIDENTS

Arī Pasaules kausa izcīņa. Pasaules spēļu ietvaros Mežaparkā notika arī Pasaules kausa izcīņa nūjošanā

būtu programma, kas ar fiziskām aktivitātēm un sportu apsteigtu dažādas kaites un slimības, tādā veidā samazinot arī veselības aizsardzības budžetu. Cilvēks kļūtu aktīvāks, pozitīvāks, veselāks, ilgāk dzīvojošs un strādājošs. Šāda jau 26 gadus ir arī mūsu Tautas sporta asociācijas filozofija. Esam biedri visās lielākajās pasaules organizācijās, kas nodarbojas ar amatieru sportu — Pasaules strādājošo un amatieru sporta konfederācijā (CSIT), kas dibināta 1913. gadā Beļģijā un ir visvecākā, Eiropas Kompāniju sporta federācijā (EFCS), Starptautiskajā sporta un kultūras asociācijā (ISCA), starptautiskajā asociācijā Sports visiem un Starptautiskajā nūjošanas asociācijā (INWA). Tieši CSIT simtgadē sadūšojāmies pieteikties konkursam par tiesībām rīkot pasaules spēles. Rīgas pilsēta piekrita kļūt par sabiedroto, atbalstu sniedza arī Nacionālā sporta padome, un četru pilsētu konkurencē mēs uzvarējām. Starp citu, šajā izvēlē ļoti svarīgs ir kultūras pasākumu un tūrisma objektu piedāvājums. Spēļu dalībnieki ir pašpietiekamas personas, kas strādā, pelna naudu un brīvajā laikā nodarbojas ar sportu. Viņiem svarīgi, lai spēlēs gūtu jaunus iespaidus, ne tikai sacensību arēnās vien. Arī šajā ziņā mēs varējām piedāvāt interesantu programmu. Protams, daļa pēc mačiem gāja uz kafejnīcām un krodziņiem, bet bija arī tādi

70

sportisti, kas apmeklēja muzejus, kultūras un mākslas pasākumus. Atvadoties ļoti daudzi ar sajūsmu atzinās, ka neesot gaidījuši, ka Rīga būs tik interesanta pilsēta, un solījās braukt vēl — jau kā tūristi —, lai to apskatītu un izbaudītu bez steigas. Esam devuši pozitīvu pienesumu gan Latvijas tēlam, gan valsts budžetam. Spēļu laikā mūsu Facebook lapa sasniedza pusmiljonu skatījumu. Latvijas mērogiem tas ir dižs skaitlis. — Kā izskaidrot to, ka CSIT dibināta pirms 104 gadiem, bet Rīgā notika tikai piektās Pasaules strādājošo un amatieru sporta spēles? — Agrāk tika rīkotas Eiropas strādājošo spēles, tikai iepriekšējā CSIT prezidenta laikā tika nolemts ik otro gadu rīkot pasaules spēles. To laikā Rīgā piecpadsmit sporta veidos notika amatieru pasaules čempionāti — vieglatlētikā, futbolā, volejbolā, basketbolā, peldēšanā un vēl citos... Pirmo reizi arī jaunajā mama­ net, kas gan pēc būtības ir Izraēlā radīta kustība jauno māmiņu iesaistei fiziskās aktivitātēs. Tajā ļauts piedalīties dzemdējušām sievietēm no 18 gadu vecuma vai nedzemdējušām — no 34 gadu vecuma. Pats sporta veids ir kečbols vai — latviski — ķerbumba, kas gan pārņem visas mamanet kustības nosaukumu. Lai arī mēs varētu piedalīties, pavasarī izveidojām savu komandu, kurā iesaistījām arī dažas bijušās Latvijas volejbola izlases

spēlētājas, kas tagad jau ir vecmāmiņas. Un šīs pieredzējušās dāmas šādu iespēju novērtēja ar sajūsmu, atzīstot, ka šis sporta veids nepavisam nav tik vienkāršs, kā sākumā šķitis. Lai gan šīs ir amatieru spēles, rezultāti bija augstvērtīgi. Piemēram, lai uzvarētu peldēšanā, bija jāmērķē uz Latvijas rekordiem. CSIT spēlēm ir cienījama vērtības apziņa, un daudzās valstīs tām nopietni gatavojas. Cīņas sportiski ir ļoti sīvas. Starp citu, CSIT ievēro arī antidopinga kodeksu, un Rīgas spēļu laikā tika veiktas divpadsmit dopinga kontroles. — Kā CSIT nosaka, kas ir amatieri, kas — strādājošie? — Spēlēs nedrīkst piedalīties neviens, kas iepriekšējos četros gados startējis nacionālajās izlasēs. Šajā ziņā volejbolā mums pat radās strīdīga situācija. Divas līderkomandas — Austrija un Igaunija — viena otrai pārmeta šā punkta pārkāpumu. Termins strādājošais vairāk jāuztver kā sinonīms vārdam amatieris. Spēlēs var piedalīties arī bezdarbnieki, ja vien nenodarbojas ar profesionālo sportu un samaksā dalības naudu. — Kā komplektējāt Latvijas koman­ du šādām sacensībām? — Mums ir 70 juridiskie biedri — sporta klubi, uzņēmumi, arodbiedrības, pašvaldības. Piedalāmies vairāku starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos. Piemēram, katru gadu notiek Eiropas strādājošo sporta spēles. Mums ir arī sa-

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


RUNĀ PREZIDENTS

NĀCIJU VĒRTĒJUMS Nr. Vieta Valsts Sporta savienība Zelts Sudrabs Bronza kopā 1 1 Austrija ASKOE 158 127 86 371 2 2 Nīderlande NCS 76 72 62 210 3 3 Izraēla Hapoel 36 44 38 118 4 4 Brazīlija TEAM BRAZIL 27 42 31 100 5 5 Francija FSGT 20 35 34 89 6 6 Somija TUL 25 24 28 77 7 7 Latvija LTSA 13 26 27 66 8 8 Krievija Atom-Sport 44 9 4 57 9 9 Irāna AFWSI 26 9 10 45 10 10 Meksika INDET 19 11 13 43 11 11 Itālija AICS 17 12 9 38 12 12 Beļģija AFSTB 17 3 2 22 13 13 Beļģija FROS MV 2 7 10 19 14 14 Īrija AAI 10 3 5 18 15 15 Šveice SATUS 2 2 3 7 16 15 Igaunija JOUD 4 3 7 17 17 Francija NC Etang de Berre 1 4 1 6 18 18 Portugāle INATEL 1 4 5 19 18 Bulgārija BWFSH 2 3 5 20 18 Spānija UCEC 3 2 5 21 21 Dānija DAI 1 2 3 22 21 Lielbritānija AJA 2 1 3 23 23 Slovēnija ZZBSS 2 2 24 23 Tunisija UAF 2 2 25 23 Kipra PASEK 1 1 2 26 24 Igaunija KALEV 1 1 27 24 Beļģija Euro Budo 1 1 28 24 Alžīra FAST 1 1 29 24 Francija UASG 1 1 30 24 Lielbritānija Judo for All UK 1 1 Kopā 501 446 378 1325

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

vas iekšējās sacensības, zinām, ko kurš spēj. Šajās spēlēs no mūsējiem viskuplāk bija pārstāvēts Latvijas dzelzceļš. — Kāda ir LTSA sadarbība ar nacio­ nālajām sporta veidu federācijām? — Ļoti laba. Būdami Latvijas Sporta federāciju padomes biedri, mēs saņemam metodisku un konsekventu atbalstu. Rīkojot CSIT spēles, slēdzām līgumus ar visām tām federācijām, kuru sporta veidi bija šā pasākuma programmā. Tās arī tehniski nodrošināja attiecīgo sacensību norisi. — Ar sadarbību es vairāk domāju par amatiersportu. Jo sporta veidu fede­ rācijas jau arī to veicina. Velomaratoni, Stirnu buka skrējieni, pat vindsērfinga re­ gates arī ir gan tautas sports, gan ama­ tieru sports... — Protams, protams. Un mēs esam patiesi gandarīti, ka mūsu sētā sēkla plaukst un zeļ. LTSA ir pilnvarota Latviju pārstāvēt attiecīgajās starptautiskajās amatiersporta organizācijās. Mēs visi saprotam, ka sporta piramīdai, kuras smailē ir profesionālais sports, jābūt kārtīgai, platai pamatnei. Mēs nekādā ziņā necenšamies uzurpēt tiesības uz visu tautas sportu vai visu amatieru sportu. — Līdzīgi kā Olimpiskajai komitejai viens no LTSA galvenajiem uzdevumiem ir organizēt Latvijas līdzdalību attiecī­ gajās Eiropas un pasaules sacensībās? — Ne tikai. Mums ir bezgala daudz savu čempionātu. Piemēram, ziemas čempionātā gluži sabiedriskā kārtā izspēlējam aptuveni 2000 maču vairākās sporta spēlēs. — Ar sevišķām aktivitātēm LTSA iz­ ceļas nūjošanā. — Mēs esam tie, kas nūjošanu uz Latviju atveda. Vispirms to atklājām sev, pēc tam uzaicinājām speciālistus no šā sporta veida dzimtenes — Somijas —, kas apmācīja pašvaldību deleģētus instruktorus, iestājāmies Starptautiskajā Nūjošanas federācijā, vēl vairāk — mūsu LTSA ģenerālsekretāre Gaļina Gorbatenkova kļuva par šīs organizācijas izpildkomitejas locekli. Viņa ir ideju pilna, īstena kustēšanās patriote. Pirms tam Gaļina bija CSIT Basketbola tehniskās komitejas vadītāja, tagad viņa ir arī Eiropas Kompāniju sporta federācijas (EFCS) viceprezidente. — Lai mudinātu kustēties, jūs pat Finanšu ministrijā esot atslēguši liftus!? — Ne tikai Finanšu, arī Satiksmes ministrijā un vēl daudzās citās iestādēs! Tā bija viena no mūsu aktivitātēm — Diena bez lifta. Tādā veidā un vēl citādi mudinām cilvēkus izkustināt kaulus, lai dvēselei būtu, pie kā turēties. — Vēl jums ir populāri ģimeņu sporta festivāli, pludmales volejbols...

— Pirms vairākiem gadiem esam rīkojuši pat starptautisku bīčvoleja festivālu. Protams, amatieriem... — Tātad Samoilovam/Šmēdiņam, aizejot pensijā, būs, kur uzspēlēt! — Četrus gadus pēc pēdējās spēles profesionāļu turnīros — laipni lūgti! Bet viņiem būs diezgan nopietna konkurence. — Vai LTSA ir kāds sakars ar tā dē­ vētajiem siseņiem — 1921. gadā Lat­ vijas Sociāldemokrātu partijas dibināto Strādnieku sporta savienību (SSS), ku­ ru vadīja pats Bruno Kalniņš. Starp citu, SSS piedalījās 1. strādnieku olimpiādē Frankfurtē, kur izcīnīja septiņas pirmās vietas. — Tieša sakara nav. Bet savulaik mums biedros bija daudzas arodbiedrības, tagad to aptvērums Latvijā samazinājies līdz kādiem 10—12 procentiem, un arodbiedrības lielākoties vieno valsts uzņēmumos strādājošos. — 1994. gadā izdotajā Latvijas spor­ ta vēsturē vēl rakstīts, ka 1930. gadā strādnieku olimpiāde desmit sporta veidos ar septiņu valstu pārstāvniecību no­tikusi Rīgā, bet pēc gada Vīnē Latvija ierindojusies ceturtajā vietā aiz Austrijas, Vācijas un Somijas. — Beidzoties Pirmajam pasaules karam, Versaļas miera līguma 13. pantā tika ierakstīti maģiski vārdi, ka konflikti un kari rodas tāpēc, ka darba ņēmēji ar darba devējiem un valdībām nespēj sastrādāties. Tātad visās jomās jāveicina savstarpēja sadarbība. Tā bija klasiska sociāldemokrātiska pieeja, kura daļēji saglabājusies Zviedrijā. Uz šīs ideoloģijas pamata tapa gan šīs sporta internacionāles, gan arī CSIT. — Spēļu atklāšanas parādē Rīgā plī­ voja arī Katalonijas karogs! — Mēs viņiem oficiāli izsniedzām Spānijas karogu, bet viņiem līdzi bija savējais un uzrakstu Spain uz plāksnītes viņi aizlīmēja ar Catalonia. Mēs, kā cilvēki, kas nodarbojas ar sabiedriskām sporta aktivitātēm, politikā nejaucamies nekad un neko tajā nesaprotam... (Šķelmīgi smaida.) Starp citu, nākamās CSIT spēles notiks Katalonijā — Tortošā, kas atrodas netālu no Barselonas. Kad noslēgumā spēļu karogu nodevām CSIT prezidentam, kurš to tālāk pasniedza Tortošas mēram, fonā sāka skanēt Mārtiņa Brauna Saule, Pērkons, Daugava. Es nezinu, kāpēc dīdžejs bija izvēlējies tieši šo mūzikas gabalu, bet tā tas nejauši sakrita. (Smaida.) Un gaviles bija. ©

Dainis CAUNE 71


MĒS VARAM

Ar augošu rosmi Latvijas paralimpiešu vidū nav viegli izcelties — čempionu un medaļnieku mums netrūkst, tomēr atraktīvais sprinteris un tāllēcējs Edgars Kļaviņš ir licis par sevi runāt vēl kādā jomā. 2011. gadā viņš kļuva par Eiropas jauniešu čempionu, tad sekmīgi startēja 2012. gada paralimpiskajās spēlēs Londonā. Pirms gada tikai sekundes zibsnis pietrūka līdz ceļazīmei uz Rio, taču šis notikums bez viņa līdzdalības nepalika, jo Edgars kopā ar Māri Rīmeni Latvijas televīzijā komentēja paralimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju.

Š

obrīd no aktīvā sporta Edgars pa­gā­ jis maliņā, jo muskuļa trauma bija pārāk jūtama, taču viņa rosme sporta jomā tikai augusi. Jau trešo gadu Edgars Kļaviņš vada Latvijas Neredzīgo sporta savienību, strādā par vieglatlētikas treneri Ogres sporta centrā, ar lielu aizrautību vada mazo bērnu sporta grupas Noķer mani!, kuru ideju Edgars izauklējis savās sporta gaitās. Tagad šī sporta kustība, kurā iesaistās bērni no pusotra gadu vecuma (kopā ar vecākiem), darbojas jau piecās Latvijas pilsētās.

Lauks, kas jāuzar Ar Edgaru tiekos kādā Mārupes bērnudārzā, kur viņš strādā ar mazajiem. Labā laikā ārā, citkārt telpās. Kļaviņš nenoliedz, ka šī viņa darbošanās pieņem arvien lielākus apjomus, taču uzsver, ka ļoti nozīmīgs viņam ir Latvijas Neredzīgo sporta savienības prezidenta amats. Neredzīgie sportisti iedalās trijās grupās — vājredzīgie, praktiski neredzīgi un pavisam neredzīgie, kas sacensībās startē kopā ar pavadoņiem. Līdz šim mūsu lielākais šo sportistu panākums ir vieglatlēta Armanda Ližbovska izcīnītā bronzas medaļa 2000. gada paralimpiskajās spēlēs tāllēkšanā, kā arī karatista Kaspara Biezā starts Pekinas spēlēs (2008) un Edgara Kļaviņa — Londonā (2012). Edgars startēja vājredzīgo grupā. Viņš tik labi piemērojies un prot sadzīvot ar to, ka daudzi pat neievēro Edgara atšķirību. Neredzīgo un vājredzīgo sporta kustība Latvijā atgādina neuzartu lauku, kas

72

gaida aktīvu rīcību. Prezidenta krēslā pavadītais laiks vēl ir pārāk īss, lai notiktu kardinālas pārmaiņas. Neredzīgo Latvijā nav mazums, taču aktīvi darbojas 200—300 sportistu. Tādu, kas varētu un gribētu sportot, noteikti ir daudz vairāk. Viņus apzināt un iesaistīt — tāds ir Edgara nodoms. Apgādāt ar informāciju rajonu sociālos dienestus, uzrunāt pēc iespējas vairāk iespējamos sportistus — tas Edgaram ir kārtējais izaicinājums. Iespējams, ka daudzi nemaz nezina par savām iespējām. Tiesa, līdz paralimpiskajam pasaules līmenim pēdējos gados neviens, izņemot Kļaviņu, vairs nav ticis, kaut arī spējīgus pretendentus Edgars savā lauciņā redz. Vajadzīgs milzu darbs, treniņu apstākļi un finanses. Šobrīd visa ir par maz. Prezidenta uzdevums ir sakārtot sacensību kalendāru, labi visu noorganizēt, jo sacensību nav maz — dažādos sporta veidos tādu ir ap 20. Nākamais solis ir saskatīt labākos, radīt viņiem piemērotus treniņu apstākļus.

Latviešu šaudauns, lietuviešu golbols Starptautiskajās sacensībās mūsējie pārāk daudz nepiedalās, jo trūkst nepieciešamās meistarības. Šobrīd tādā līmenī startē karatists Kaspars Biezais, kas jau cīnījās Pekinas paralimpiskajās spēlēs un vairāki šaudauna (nedaudz līdzīgs galda tenisam) spēlētāji. Tas gan nav paralimpiskais sporta veids. Domāts par riteņbraukšanu, iegādāti pirmie divi tandēmam paredzētie velosipēdi.

Visi kopā! Aktīvi ņemot dalību, Edgars vada nodarbības ar bērniem

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


MĒS VARAM

rs Edga IŅŠ V KĻA Latvijas Neredzīgo savienības prezidents, treneris, paralimpietis Dzimis

1991. gada 19. septembrī Ogrē

Izglītība

Strazdumuižas internātvidusskola, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte

Sporta gaitas

džudo, vieglatlētika (treneris Uldis Kurzemnieks)

Lielākie sasniegumi sportā Eiropas jauniešu paralimpiskais čempions tāllēkšanā, vicečempions 100 m sprintā (2011), paralimpiskajās spēlēs Londonā (2012) — 13. vieta tāllēkšanā, 18. vieta 200 m Darba gaitas

vieglatlētikas treneris Ogres sporta centrā, bērnu sporta kustības Noķer mani! vadītājs un treneris

Ģimenes stāvoklis neprecējies, ir draudzene literatūra, sporta aktivitātes, fantazēšana

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Vaļasprieki

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

73


MĒS VARAM

Sāpīga tēma Kļaviņam šķiet golbols, kurā sportisti sēdus pārvietojas 18 x 9 m lielā laukumā (kā volejbolā) un cenšas bumbu ar zvārguļiem iemest pretinieka vārtos. Pa­ gai­ dām nevar nokomplektēt trīs līdz piecus līdzvērtīgus spēlētājus. Piemēri šai intere­ santajai spēlei nav tālu jāmeklē, jo kaimiņi lietuvieši Rio spēlēs kļuva par čempioniem. Komanda ir jāizveido! Edgars stāsta par plāniem tikties ar lietuviešiem un cer, ka viņi mums palīdzēs spert pirmos soļus šī sporta veida nopietnā apgūšanā. Savukārt viņi no mums var mācīties šaudauna iemaņas. Liels notikums neredzīgajiem ir Baltijas valstu spēles, kur latvieši sīvi cīnās par pirmo vietu kopvērtējumā. Lietuvieši ir nedaudz pārāki, jo viņiem ir jūtamāks valsts atbalsts. Igauņi pagaidām atpaliek, jo viņi neredzīgos cenšas integrēt parastajās skolās un viņiem neveidojas tāds domubiedru kodols kā mums Strazdumuižā. Nekas nav vienkārši, un būtībā šis sabiedriskais pienākums aizņem pilnu darba dienu. Smags ir sporta telpu īres jautājums, jo labi saprotams, ka jebkuras zāles uzturēšana prasa līdzekļus, bet pilnu īres maksu bieži nevar atļauties. Paldies tiem, kas nāk neredzīgajiem pretī. Laba bāze ir Strazdumuižas internātvidusskola, kas ir valsts aprūpē. Drīz būs arī stadions, kas ļaus darboties aug­­stākā līmenī un, iespējams, atkal sagatavot dalībniekus paralimpiskajām spēlēm. Lai sasniegtu šo mērķi, vispirms jābūt lielai ticībai, ka to varu! Vismaz Edgaram tāda ir — jau puikas gados ticējis, ka būšot liels sportists, ka vadīšot sporta dzīvi un bū­šot arī žurnālists. Pamazām sapņi piepildās. Pie žurnālistikas jāpieskaita paralimpisko spēļu komentēšana Latvijas televīzijā. Tagad Edgars raksta grāmatu par bērnu iesaistīšanu sportošanā jau no pāris gadu vecuma. Nav arī tā, ka Edgars sportā šobrīd ne­ ko nedara, trenējas gan vairāk prieka pēc. Nesen 5000 metrus noskrējis 19 minūtēs, kas sprinterim un tāllēcējam ir gauži pieklājīgs rezultāts. Tiesa, par lielo sportu, kad treniņi bija vismaz sešas reizes nedēļā, vairs netiek domāts, iejūgtais vezums neļauj spēkus sadalīt. Muskuļa plīsums bija ne tikai fiziska trauma. Turklāt paralimpiskais sports attīstās tik strauji, ka uzvarēt var tikai nopietni, profesionāli sportisti. Edgars negrib būt pastarīša lomā.

Noķer mani! Kopš šī gada Edgars strādā par bērnu treneri Ogres sporta centrā un sadarbojas ar šķēpmetēju treneri Ināru Aperāni. Pie Edgara nāk paši mazākie, un pēc laika abi speciālisti nospriež, vai bērns vairāk piemērots lēkšanas un skriešanas sporta veidiem vai mešanu disciplīnām. Edgars

74

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Sapņot un ticēt

Lidojums Londonā. Paralimpiskajās spēlēs Londonā Edgars izcīnīja 13. vietu tāllēkšanā

skriešanu un lēkšanu sporta veidos trenē arī pieaugušos. Taču Kļaviņa galvenā aizrautība ir sporta kustība Noķer mani!, kas ar katru gadu vēršas plašumā. Šobrīd ir bērnu treniņu grupas Ogrē, Mārupē, Rīgā, Tukumā, Cēsīs... Grupu skaits noteikti augs, jo vecāku interese ir liela. Sākās viss it kā nejauši, Edgars bija iz­ domājis, ka interesants varētu būt darbs ar pašiem mazākajiem līdz ar viņu pirmajiem so­ļiem sportā. Izsūtījis milzum daudz piedāvājumu, viņš saņēma interesantu darba piedāvājumu no Mārupes bērnudārza m’ Kri­pa­ tiņas, kur arī sāka īstenoties Edgara nodomi. Edgars uzskata, ka bērniem šādā vecumā nav jādomā par rezultātiem, izcīnītām vietām vai kāda konkrēta sporta veida do­ minanti. Sports vispirms ir spēle! Visu lai­ ku jābūt jauniem vingrinājumiem, lai ne uz mirkli nekļūtu garlaicīgi. Nodar­bī­bās vajadzīga labestīga gaisotne, kas veicina bērna pašapziņas veidošanos, vairo ticī­ bu savām spējām. Protams, sports attīsta koor­dināciju, dod fiziskas iemaņas, uzlabo veselību. Nodarbībās Edgars pats darbojas visiem līdzi, un reizēm mugura esot slapja. Edgars ļoti piedomā, lai treniņos valdītu draudzīga

gaisotne, viens otru uzmundrinātu, nevis censtos negodīgi pārspēt. Ne vienmēr iet viegli, reizēm no kāda bērna jāšķiras, jo viņam grūti iesaistīties Edgara un bērnu kopīgi radītajā gaisotnē. Vecākiem jāpaskaidro, ka viņu bērnam būs labāk pie cita trenera, kuram varbūt ir citi principi. Ir gadījumi, ka notiek pretējais un vecāki pamet iepriekšējo nodarbību vietu un ved bērnus pie Kļaviņa. Interesanti, ka Edgars šādā vecumā neatzīst trenera un audzēkņa attiecības, viņi ir draugi, kas kopā sporto. Edgars vienkārši ir vecāks, tāpēc viņš vairāk jāklausa. Bet visam ir robežas, un mazie nodarbību sākumā mēģina tās uztaustīt. Rei­ zēm draudzība pārtrūkst, bet Edgars to uzskata par pašsaprotamu, jo bērni, tāpat kā pieaugušie, ir ļoti dažādi. Bērni visu ļoti ātri uztver, un attīstība ir acīmredzama. Reizēm pat pārņem vai skaudība, kad mazs meitēns tik pareizi liek solīti, kas pašam trenerim prasījis piecus smagus darba gadus, un arī tad nav izdevies tik labi... ©

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


PASAULES ČEMPIONĀTS VIEGLATLĒTIKĀ LONDONA 4.—13. augusts

LATVIJAS SPORTU ATBALSTA Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

75


PROFILS

Latvijas Futbola federācija Prezidents Guntis INDRIKSONS Par Latvijas Futbola fede­rā­ cijas (LFF) prezidentu ievē­ lēts sesto termiņu pēc kārtas. 1983. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. 1990. gadā kļuvis par holdinga kompānijas Skon­to pre­zidentu, 1996. gadā ievēlēts Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) izpild­ komitejā, tajā pašā gadā kļuvis par futbola kluba Skonto prezidentu un LFF prezidentu.

Vēsture Par Latvijas futbola aizsā­ kumu tiek uzskatīts 1907. gads, kad fiksētas pirmās bū­ tis­ kās liecības par organizētu futbolu Latvijas teritorijā. Līdz 1918. gadam veidojās pirmās komandas un klubi. Līdz ar Latvijas valsts dibināšanu 1918. gadā sekoja strauja futbola dzī­ ves attīstība — tika izdoti pir­ mie futbola noteikumi latviešu valodā, kā arī attīs­ tījās Latvijas nacionālās izlases identitāte. Pateicoties Herberta Bau­ maņa centieniem, 1923. gadā Latvijas Futbola savienība tika uzņemta FIFA saimē. Līdz 1940. gadam Latvijas valstsvie­ nība aizvadīja 99 spēles. Pēc valsts neatkarības at­gū­ ša­ nas Latvija FIFA atgrie­ zās 1992. gadā, un tā paša gada ap­ rīlī Latvijas izlase atkal spē­ lēja zem sarkanbalt­ sarkanā ka­ ro­ga. Iekļūšana un spēlēšana 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā joprojām ir viens no lielākajiem panākumiem, kas ārvalstu medijos pat no­ dēvēts par vienu no futbola brīnumiem. Klubu vēsturē spilgtu ierakstu atstāja arī FK Ventspils nokļūšana UEFA Eiropas līgas grupu turnīrā 2009. gadā.

76

STATISTIKA Latvijas Futbola federācijas biedru skaits Reģistrētie spēlētāji

Treneru skaits Tiesnešu skaits

117 Līdz 18 g. v. — 11 854 18—34 g. v. — 6466 34—45 g. v. — 50 Vecāki par 45 g. — 31 528 (19 ar PRO UEFA licenci) 250 (16 ar FIFA licenci)

Situācija

Ikgadējie kongresi. Tajos vairāk nekā 100 LFF biedri lemj par būtiskiem attīstības jautājumiem

Par treneru licencēm. LFF sistemātiski pārrauga treneru izglītošanas un klubu attīstības procesus

Šobrīd LFF ir 117 biedri, kā arī 32 biedra kandidāti, taču vairākām no reģistrā eso­ šajām organizācijām nav tieša sakara ar futbolu. Tādēļ LFF tuvākajā laikā veiks nopietnas izmaiņas, kuru rezultātā biedru sarakstā varēs atrast tikai futbola klubus un sporta skolas. “Pēdējos gados esam sa­ kār­ ­tojuši juridisko pusi fede­rā­cijas biedru jautājumā. Piemē­ ram, sekojam līdzi biedru iesaistē un neaktīvos no biedru reģistra izslēdzam ar vie­ notu balsojumu ikgadējā LFF kongresā,” stāsta LFF attīstī­bas projektu vadītājs Renārs Krīgers. “Jaunu biedru uzņem­ša­nas noteikumi kļuvuši daudz striktāki — kongress lemj par biedra uzņemšanu, ja organ­zācija ir bijusi biedra kan­ didāte vismaz 12 mēnešus, bet par biedra kandidātu apstiprinā­ šanu lemj valde. Tāpat biedrs vai biedra kandidāts var tikt iz­ slēgts no federācijas, ja tā

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


Redzamākais. Latvijas izlases mājas spēļu organizēšana ir viens no publiski redzamākajiem LFF ikdienas darba rezultātiem

darbība vai tās mērķi neatbilst LFF statūtiem, LFF, FIFA vai UEFA ētikas kodeksam.” Federācija uzsver, ka ir vē­ lē­ šanās statūtos mainīt sadaļu par federācijas prezidenta dar­ bības maksimālo termiņu, kas šobrīd nav noteikts. Ideja par 12 gadu termiņu ņemta no Eiropas Futbola asociāciju sa­ vie­­ nības (UEFA) labās prakses piemēra, par ko oficiāli tika izziņots 2017. gada februārī. Latvijas Futbola federā­ cijas centieni darboties ētis­ ki un caur­skatāmi ir augsti novērtēti. 2015. gadā starp­ tautiskā pretkorupcijas organizācija Transpa­ rency International Latvijas Fut­ bola federāciju nosauca par vie­ nu no 14 Starptautiskās Fut­ bola federāciju asociācijas (FIFA) 209 futbola organizā­ cijām, kas publicē visu būtisko infor­māciju par savām veikta­jām aktivitātēm, finanšu izlietojumu un asociācijas vērtībām. Pārējās valstis, kas tika ie­kļau­­tas šo 14

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

valstu sarak­ stā, bija Kanāda, Dānija, Anglija, Ungā­ rija, Islan­ de, Itālija, Japā­na, Jaun­zēlande, Ziemeļīrija, Norvē­ģija, Portugāle, Īrija un Zviedrija.

Infrastruktūra “Neskatoties uz to, ka pēdējos gados ir darīts ārkār­ tīgi daudz, pieprasījums pēc futbola laukumiem joprojām ir lielāks nekā to pieejamība. Piemēram, vakaros Elektrum olimpiskajā centrā uz viena laukuma trenējas pat četri vai pieci klubi. Arī Rīgas vidusskolu sporta zāles ir pilnībā pārpildītas, jo spēlētāju ir daudz — kaut vai tikai no METTA un Alberts futbola klubiem. Var teikt, ka visā Latvijā ir nepietiekams laukumu skaits, tas visizteiktāk ir jū­ tams ziemas periodos. Lai ilg­ ter­ miņā varētu sasniegt redza­ mus panākumus, nepiecie­ šams izveidot jaunus futbola laukumus,” par piepra­sījumu pēc futbola laukumiem stāsta Krīgers.

Sabiedrībā, protams, visska­ ļāk izskanēja jautājums par Fut­ bola mājas Barona ielā 116 būv­ niecības plāna atcelšanu. Diem­ žēl projekts apstājās eko­ no­ mis­ kā pamatojuma izvērtēju­ma dēļ, pēc kura Rīgas dome atcēla lēmumu, ar kuru paš­ val­ dībai piederošais stadions Kriš­jā­ņa Barona ielā 116 bija no­ dots bezatlīdzības lietošanā LFF. Tas gan nenozīmē, ka infra­ struktūras jautājums palicis no­ vār­tā. “Agrāk pirms katra jaunā laukuma projekta pie federācijas sākotnēji vērsās futbola klubs ar iesniegumu par nepiecieša­mī­ bu izveidot jaunu vai atjaunot esošo futbola laukumu. Visbie­ žāk klubs līdz tam jau bija ti­ cies un runājis ar novada domi par sporta infra­ struktūras attīs­ tī­ bas iespē­ jām. Turpmākā projekta attīstī­ ba bija atkarīga no sadarbības starp LFF un kon­ krēto paš­ valdību. Tagad pa­ ši esam izpētījuši infrastruk­ tūras pieeja­mību visā Latvijā un apzi­

nā­ juši vietas, kur ir nepie­cie­ša­ mi jauni laukumi. Šobrīd jau pati federācija vēršas pie paš­ val­ dības, lai kopīgi at­tīstītu futbola infrastruktūru,” stāsta Krīgers. Protams, šāda laukuma izveide ir dārga. Tikai segums vien var izmaksāt līdz pat ­ 50 000 EUR, kurus parasti in­ ves­ tē federācija, tomēr šāda investīcija tiek veikta tikai tad, ja projekts ir pilnībā saskaņots ar pašvaldību. Pašvaldība šā­das sadarbības ietvaros garantē nodrošināt laukuma pamatnes sagatavošanu, apsar­dzi, tribī­nes, apgaismojumu, nožogoju­ mu un ģērbtuvju pieejamību. No 2010. līdz 2016. gadam kopā ar pašvaldībām infra­struk­ tūras attīstībā investēts vairāk ­ nekā 15 miljoni EUR. Kā da­ žus no jaunākajiem veik­ smī­ gajiem projektiem var nosaukt Grobiņas sintētiskā seguma lau­­kumu, sporta kompleksa Pārventa un Juglas vidusskolas futbola laukumu. 2015. gadā

77


PROFILS

FUTBOLA IZAUGSMES DINAMIKA

sadarbībā ar Rīgas domi tika labiekārtots Rīgas Klasiskās ģimnāzijas stadions. Ar LFF atbalstu tika izveidots jauns futbola laukums ar mākslīgo zālienu. Teritorija ir apzaļu­mo­ ta un nobruģēta, kā arī apgaismota, tajā darbojas videono­ vērošanas sistēma. Ir izvei­do­tas arī tribīnes skatī­tājiem.

Treneru apmācība Ar treneru izglītību LFF var patiesi lepoties, jo piedāvā treneru apmācību dažādās specializācijās. Pēc specifikācijas vienkāršā­ kā ir C-LFF licence, kas pēc 120 stundu apmācības ļauj trenēt bērnus futbolā. Šī licen­ ce ir visiem jaunajiem trene­ riem, kas trenē bērnus, sākot jau no 4 gadu vecuma. Spe­ cializētāka futbola apmācība sākas 6 vai 7 gadu vecumā, bet 8 un 9 gadu vecumā jau­nie sportisti piedalās pirma­ jās sacensībās. “Vecuma grupā līdz 10 gadiem esam izslēguši spēļu vērtēšanu, jo, pēc mūsu do­ mām, šajā vecumā būtiskāka ir bērnu sportiskā attīstība, ie­ spēja izbaudīt spēli un rezultāti nedrīkst nogalināt spēlētprieku jau pašā saknē. Diemžēl šī pārmērīgā sacensība vērojama komandās vecuma grupā līdz 12 gadiem, kur gan klubu, gan treneru, gan vecāku ambī­ cijas nogalina futbolu,” uzskata Krīgers.

78

“LFF treneru skaits šobrīd ir ap 230, bet kopējais licencē­ to trenerus skaits Latvijā ir 580,” norāda Krīgers. “Pārsva­rā visiem treneriem, kas iegu­ vuši C-LFF licenci, ir vēlme at­ tīs­ tī­ ties un iegūt augstāku tre­ nera kategorijas licenci, re­spek­­tīvi B-UEFA, A-UEFA un PROUEFA licenci. B-UEFA licenci treneris var iegūt, ja ar C-LFF licenci ir vismaz divu gadu tre­ nera darba stāžs, kā arī pa­ pil­ dus tam izieti LFF B-UEFA ka­ te­gorijas treneru kursi un veik­ smīgi nokārtots kvalifikā­ci­jas eksāmens. Pēc līdzīgas sis­tē­­mas notiek pāreja arī no B-UEFA uz A-UEFA un tālāk uz PROUEFA kategorijas licenci.” Strauji progresē. Latvijas sieviešu un meiteņu futbols

Tūkstošiem. Ik gadu LFF organizē vairākus tūkstošus futbola sacensību bērniem un jauniešiem

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


Spēlētāju attīstība

Kulminācija. Viens no gada centrālajiem notikumiem — ­ Latvijas kausa izcīņas finālspēle

Stratēģija

Nacionālo izlašu attīstība

Latvijas Futbola federācijas vīzija ir attīstīt futbolu kā pieejamāko sporta veidu Latvi­ jā līdz 2024. gadam, panākot Latvijas futbola klubu siste­ mā­ tisku attīstību. Latvijas Futbola federācija ir izdalījusi sešus Latvijas futbola attīstības pī­lā­ rus: nacionālo izlašu attīstība, spēlētāju attīstība, futbola klubu attīstība, nacionālo sacen­ sību attīstība, infrastruktūras attīstība un organizācijas attīs­ tība.

Atsaucoties Latvijas futbola 2017.—2024. gada attīstības stratēģijai, LFF ir apņēmusies izstrādāt vienotu Latvijas futbola filozofiju, kā arī ieviest mo­ der­nu spēlētāju attīstības analī­ zes sistēmu un pilnveidot sa­ darbības modeli ar sportistu pārstāvētajiem klubiem. Nacionālo izlašu attīstība nav iedomājama bez līdzjutē­ jiem, tādēļ šīs stratēģijas ietvaros LFF plāno izveidot vienotu un Eiropā atpazīstamu Latvijas futbola līdzjutēju kustību.

Latvijas sportā plašas diskusijas jau izraisījušās dēļ pār­ ag­rās specializācijas proble­mā­ tikas, tāpēc attīstības stratēģijā ir iestrādāta sistēmas fokusa maiņa no komandas rezultā­tiem uz individuālo spē­ lē­ tāja attīstī­ bu. Treneri spēj vistiešāk ie­tek­ mēt bērnu interesi par futbolu, nodrošinot kvalitatīvu treniņpro­ cesu. Šā iemesla dēļ federācija paredzējusi uzlabot esošās tre­ ne­ru izglītības programmas sa­ tu­ ru, kā arī radīt jaunas, tās pa­pildinot ar nepie­ciešamo spe­ ci­ fiku. Lai sasniegtu vēlamo spē­ lētāju pieaugumu vecuma grupā līdz 18 gadiem, no esošajiem 11 854 līdz 21 500, federācija plāno papildināt pro­ fesionālo treneru rindas par 50 procentiem. Tajā pašā laikā plānots izstrādāt un ieviest futbolistu vecāku izglītošanas sistēmu.

Futbola klubu attīstība Lai panāktu futbola attīs­ tību visā Latvijā, tiek ie­ vies­ ta klubu ilgtspējīgas attīstības programma, kā arī ikgadējas atbalsta programmas gan eli­ tes, gan tautas futbolā. Pēdē­ jos gados tiek īpaši pievērsta uzmanība arī sieviešu futbola klubu attīstībai. Līdz 2024. gadam tiks iz­ strādāta un ieviesta Klubu va­dī­

bas kvalitātes zīme visos LFF reģistrētajos klubos, kā arī ievērojami paaugstināts ikgadē­ jās klubu akreditācijas līmenis. Viens no izaicinājumiem sporta klubiem šobrīd ir kon­ ku­rence ar citām aktīvās atpū­ tas aktivitātēm, tādēļ ilgtermi­ ņā skatiens ir uz kon­ ku­ rēt­ spējas paaugstināšanu.

Nacionālo sacensību attīstība Lai realizētu nacionālo sa­ cen­sību attīstību, LFF 2012. ga­ dā izveidoja Latvijas Futbola virs­ līgu, kuras virsmērķis bija Latvijas augstākās līgas sacen­ sību organizēšana un attīstīša­ na. Federācijā šobrīd turpinās aktīva darbība, lai pilnveidotu esošo sacensību izspēles sistē­ mu, celtu sacensību organizatorisko kvalitāti un veici­ nātu sacensību atpazīstamību.

Infrastruktūras attīstība Kā vienu no nozīmīgākajām aktualitātēm LFF šobrīd redz nepieciešamību pēc stadiona valstsvienības vajadzībām, kā arī atbilstoša nacionālo izlašu treniņu centra izveidi. Paralēli tam plānota jaunu mazā un standarta izmēra mākslīgā seguma futbola lau­ku­ mu būvniecība un esošo stadio­ nu infrastruktūras pilnvei­do­šana atbilstoši UEFA pra­ sībām.

Organizācijas attīstība Šajā līmenī federācija domā par LFF, reģionālo centru darbinieku, komiteju, komisiju un valdē strādājošo speciālistu attīstību — jau līdz 2019. ga­ dam federācijā paredzēts ap­ stip­rināt un ieviest pilnveidotu LFF pārvaldes modeli, bet līdz 2020. gadam — ieviest UEFA labas pārvaldes kodeksu. Lai pavēstītu savai mēr­ ķau­ di­ torijai par jau paveikto un turpmākajiem federācijas darbības plāniem, LFF savā attīstības stratēģijā iekļāvusi arī mārketinga komunikācijas stratēģijas pilnveidošanu. © Gada fināls. Tradicionālajā laureātu vakarā tiek godināti futbolā labākie visās jomās

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs

Līga VANAGA

79


PIEREDZE

Statistika − futbola Lielas sporta organizācijas naudas priekšniece — galvenā grāmatvede — reiz man strikti noprasīja: “Kas futbolā ir asesors un ar ko viņš nodarbojas?” Šāda sitiena apžilbināts, atzinos, ka pēdējos pāris gados asesors esmu arī es. Biju jau ievilcis elpu un gatavs skaidrot asesora funkcijas, kad cienījamā dāma, sava amata spīdekle, mani apsteidza: “Kas jums tajā futbolā notiek?! Jauni amati, jauni termini, droši vien arī jauni štati. Līdz šim man bija zināms, ko tiesnešiem nozīmē inspektors, asistents, mentors vai observers, ko daži komentētāji dēvē arī par uzraugu, lai gan agrāk tikai cietumā strādājošos sauca šajā vārdā, jo viņi uzraudzīja ieslodzītos.”

S

aņēmos un šo monologu pārtraucu: “Visi jūsu nosauktie futbolā taisa spēles monitoringu!” Ar šo, manuprāt, mistisko svešvārdu, ko mūsu radio un televīzija skandina ne retāk kā laika ziņas, mūsu vārdu cīņas pirmo puslaiku varējām novērtēt kā neizšķirtu — vismaz 1:1.

Īstie, slēptie, neizprotamie Diskusijas otrajā puslaikā sniedzu lakonisku skaidrojumu, ka komisārs, inspektors un observers (un pat uzraugs) latviešu mēlē tas pats spēles tiesāšanas pārbaudītājs vien ir. Mentors ir stipri līdzīgs kuratoram, kas ilgāku laiku seko tiesneša progresam (vai regresam) un ir par to zināmā mērā atbildīgs. Un visbeidzot — asistents ir kādreizējais līnijtiesnesis, kam paplašinātas pilnvaras. Bet noslēpumainais asesors nav nekas cits kā tiesneša gaitās sirmus matus dabūjušais (vai tos vispār pazaudējušais) seniors, kas apmāca tos inspektorus, kuri aktīvo tiesāšanu beiguši, bet inspektora gaitas tikko sākuši. Neviens no šiem amatiem, kas visai nedaudz pārsniedz hobija līmeni, nav izgudrots Latvijā, bet katrā valstī ienāk tieši no starptautiskajām futbola organizācijām — UEFA un FIFA, Imanta Ziedoņa vārdiem (par balto pūku) runājot, te nu “dīgt un iesakņoties sāk”. Taču, ja uzmetam aci Latvijas virslīgas klubu spēļu programmām, kurās ir ne tikai visu spēlētāju uzvārdi, bet arī

80

vadītāju štāba saraksts, atklājas gan īstie, gan slēptie, gan visai grūti izprotamie amati. Dažam klubam vadītāju saraksts ir garāks par komandas pamatsastāvu (11 spēlētāji). Tas, ka ir galvenais treneris un vēl divi treneri, vārtsargu treneris, liekas normāli. Taču ir vēl arī fitnesa treneris, aizsargu treneris, uzbrucēju treneris, galvenais un arī vienkārši ekipējuma menedžeris. Direktoru mēdz būt vēl vairāk. Piemēram, sporta direktors, kluba ģenerāldirektors, viņa vietnieks un visbeidzot pats galvenais — kluba prezidents. Vienam no valsts populārākajiem klubiem vadības sarakstā ir pat radošais direktors. Taisni brīnums, ka vēl neviena kluba štābā nav parādījies īpašs spēļu un vārtu uzskaitītājs — statistiķis vai vēsturnieks. Ja tādā stilā vadības štāba papildināšana turpināsies, gan jau atradīsies vieta arī kreisās kājas trenerim, otrā vārtsarga galvenajam trenerim, galvas spēles trenētājam vai pēdējā laikā dāmu žurnālos tik populārai profesijai kā personiskās izaugsmes treneris. Varbūt tad pa visiem štata un neštata darbiniekiem kopā to mazo bumbu 7,32 x 2,42 m lielajos vārtos izdosies biežāk par 0:0 iedabūt?

s Arni ANIS ĒRM Futbola statistiķis, Stora Enso Packaging ražošanas operators Dzimis

1955. gada 2. maijā Jelgavā

Izglītība

Rīgas 13. arodvidusskola

Sportā

no 10 gadu vecuma trenējies futbolā (arī vieglatlētikā un distanču slēpošanā)

Lielākie sasniegumi Radiotehniķa komandā (vārtsargs) spēlējis Latvijas kausa izcīņas pusfinālā, RAF Automobilista komandā (vārtsargs) bijis Jelgavas čempions un kausa ieguvējs Ģimenes stāvoklis šķīries, ir dēls Vaļasprieki

viss, kas saistīts ar futbolu

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


PIEREDZE

maize vai našķis? ierodas, vēro spēli, šo to piezīmē un atzīmē. Statistiķa galvenais darbs notiek mājās — no pamatdarba brīvajā laikā. Bet pamatdarbā — starp Rīgu un Jelgavu — kartonāžas fabrikā viņš ir operators. Jau pēc rokasspiediena, sasveicinoties var nojaust, ka viņš nav nekāds pildspalvas dīdītājs vien, kaut arī statistikas hobijdarbs nav veicams nekā citādi, kā ik dienas pierakstot un pārrakstot. Un, ja Latvijas valstsvienības oficiālā spēle beidzas pusnaktī, kad pēdējā električka Rīga—Jelgava jau noskrējusies un atpūšas līdz rītam, viņš pārguļ Purvciemā pie drauga. Pēdējā atpūtas stunda aizskrien vilcienā uz Jelgavu, kas ļauj sakārtot domas par darbu, par kārtējo informāciju Latvijas Futbola federācijas (LFF) izdotajām spēļu programmām pirms nākamajām valstu sacīkstēm, par statistikas materiāliem Jelgavas Futbola klubam utt.

Cipari ar futbola maģiju

Nenokavē sākumu, sagaida beigas Taču visā iepriekš minētajā futbola darboņu sarakstā nav minēta vēl viena un, kā man liekas, visai svarīga nodarbe. Tik svarīga, ka bez tās nav iedomājama un nevarētu ne veidoties, ne pastāvēt pasaules futbola vēsture. Tā ir jau minētā statistika. Jo pēc katras spēles emocijas izgaist, bet rezultāts paliek. Kāds īsti ir šis vidējais, parastais futbola statistiķis? Mēģināsim uzzīmēt. Vidējos labākajos gados vai pat mūŽurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

ža otrajā pusē, nopietns, nav daudzrunīgs, nosvērts, skaļos strīdos neielaižas, uzklausa citus (arī konkurentus), kaut gan citām versijām — gadskaitļiem, rezultātiem, datiem nepiekrīt. Tur vārdu, izpalīdzīgs, pacietīgi sēž bibliotēkās, meklē un rok internetā. Neplātās ar jaunumiem, bet arī tos īpaši neslēpj. Nenokavē spēļu sākumu, sagaida beigas, piedalās preses konferencēs (ja vien laiks to atļauj, jo nedrīkst nokavēt pēdējo sabiedriskās satiksmes līdzekli uz mājām, kas atrodas 40 kilometrus no galvaspilsētas). Nemēdz zīmēties ne ar ko ārēju, klusu

Arņa Ērmaņa statistiku, protams, ar viņa piekrišanu un atļauju esmu bagātīgi izmantojis savās grāmatās par Latvijas futbola vēsturi (2000. un 2006. g.). Es regulāri konsultējos arī ar citiem futbola statistiķiem (V. Nikanu, V. Karpuškinu), taču pirms manis jau to ir darījis arī pats Arnis, un tad mēģinām nonākt pie kopsaucēja. Bet dažkārt arī nenonākam. Piemēram, par Latvijas pirmās neatkarības laiku labākā futbolista un vārtu šāvēja Ērika Pētersona vārtu guvumiem: 24 vai 21? Dažādos izdevumos minēti šie abi skaitļi. Ko darīt? Neko! Katram sava versija. Liekas dīvaini, taču saprotami, ka dažādās ārzemju futbola vēstures enciklopēdijās un līdz ar to arī citos izdevumos pat Latvijas iestāšanās FIFA datēta dažādi — gan ar 1921. gadu, gan ar 1922. vai 1923. gadu. Tikai nesen apdzisuši karsti strīdiņi par Vitālija Astafjeva Eiropas līmeņa rekordu — 167 vai 165 spēlēm valstsvienībā. To gaitā atklājās, ka tās draudzības vai ārzemju turneju spēles, kurās treneri izmantojuši vairāk nekā sešas FIFA noteiktās maiņas, rekordsarakstos nereģistrē, uzskatot par neoficiālām. Pats Vitālijs arī šodien uzstāj, ka viņš piedalījies 167 valstssacīkstēs. Un tikai 2017. gada martā, kad Itālija ar 5:0 pieveica Lihtenšteinu, futbola pasauli aplidoja ziņa, ka uzvarētāju lieliskais vārtsargs Bufons aizvadījis savu 168. spēli valstsvienībā.

81


Foto no Arņa Ērmaņa personiskā arhīva

Futbola statistika mani interesē, jo bez tās futbola vēsturei tāpat kā zupai bez sāls nav garšas. Futbolā statistika ir pamatgarša, ne tikai našķis vien. Taču šajā augsto tehnoloģiju progresa laikmetā statistiķis varētu mierīgi atlaisties uz dīvāna, nesvīst, nesalt vai nemirkt stadionā zem klajas debess un visus datus izdabūt no interneta. “Nē,” Arnis smaidot saka. “Nekas nav salīdzināms ar to atmosfēru, kas valda stadionā spēles laikā. Tas vien, ka savām acīm redzu visu futbola laukumu, ir vairāk vērts nekā visaugstākās klases aparāti. Esmu bijis ārzemēs — Zviedrijā, Ungārijā, Polijā, Portugālē, Vācijā — tur spēles laikā futbola maģija ir simtkārt spēcīgāka nekā Latvijā.”

Bloki, blociņi, klades... grāmata Arnis Ērmanis ir viens no tiem retajiem statistiķiem, kas paveicis ļoti lielu vēsturisku darbu — uzrakstījis bagātīgu grāmatu, kas tā arī saucas Jelgavas futbola vēsture. Liels formāts, gandrīz 200 lappuses, ap 100 fotoattēlu. Liels palīgs grāmatas tapšanā, fotomateriālu atlasē un izgatavošanā bijis Arņa dēls Rolands, kas strādā autoservisā, bet kura hobijs ir fotolietas. Grāmata iznāca 2013. gadā. Varbūt tagadējie Jelgavas futbola panākumi kļūs par pilsētas futbola vēstures turpinājumu? Arnis nosauc veselu sarakstu ar futbolistiem, žurnālistiem, sporta darbiniekiem, kas bijuši ļoti atsaucīgi grāmatas veidošanā. Es varu tikai iedomāties, cik stundu Arnis pavadījis Jelgavas zinātniskajā bibliotēkā, Misiņa bibliotēkā, pētot Latvijas un Jelgavas pirmskara avīzes. Es vairs neiedomājos, bet gan apbrīnoju to rūpību, pacietību un uzmanību, ar kādu Arnis Ērmanis aizpildījis savu kantora grāmatu rūtiņotās lapas. Lūk, viena no šīm grāmatām ar milzīgi ietilpīgu nosaukumu: Latvijas meistarkomandas PSRS meistarsacīkstēs, kausa izcīņās, starptautis­ kās spēlēs. Sākums — 1948. gads. Rīgas Dau­ gavas un Dinamo sastāvi. Katra futbolista spēļu un gūto vārtu skaits. Uzvaras ar sarkano krāsu, zaudējumi — ar melno, neizšķirti — ar zilo. Vārtu guvēji katrā spēlē atsevišķi, sezonas bilance, treneru un kapteiņu uzvārdi, kausa izcīņas rezultāti... Un tā no 1948. līdz 1991. gadam jeb 53 gadus no vietas uzskaitīts un pierakstīts itin viss par Rīgas Dinamo, Daugavas — VEF, Rīgas Daugavas, Liepājas un Jelgavas (RAF) komandām. Bet tādas grāmatas ir vairākas, kur tad vēl klades, bloki un blociņi... vesela kartotēka ar enciklopēdisku informāciju par jebkuras Eiropas valsts futbolu (īsa, bet kodolīga futbola biogrāfija)!

82

Latvijas čempionāta spēlē. Astoņdesmitie gadi, Radiotehniķa vārtos Arnis Ērmanis

Vairāk nekā spēle Ko par to visu saka pats pieredzes bagātais statistiķis? “Jau bērnībā un zēna gados mani interesēja itin viss skatāmais un lasāmais par futbolu,” atceras Arnis Ērmanis. “Lasīju visus pieejamos rakstus avīzēs, žurnālos, grāmatās. Kad manās rokās pirmo reizi nonāca pēckara maza formāta futbola gada grāmatiņa, tas bija kā īsts dārgums. Pēc kāda laika to zināju jau no galvas. Sevišķi interesanta likās vēstures sadaļa, kurā bija tolaik populārās Rīgas Daugavas agrāko gadu rezultāti, komandas sastāvi. Tā arī pamazām interese par futbola vēsturi un futbola skaitļiem kļuva arvien dziļāka. Krāju visus iespējamos materiālus par futbolu, no avīzēm un žurnāliem tos izgriezu un līmēju lielās kladēs. Veidoju arī pierakstus. Īpašu vērību veltīju tieši Latvijas futbola vēsturei. Taču to darīju tikai savas intereses pēc. Nekad nevarēju iedomāties, ka tas vēlāk noderēs grāmatām par Latvijas futbola vēsturi. Tā man sakrājās vesela futbola kartotēka — mazās (vēlāk jau lielāka formāta) futbola gada grāmatiņas, spēļu programmas un — galvenais — pieraksti. Šajā lietā mani ļoti atbalstīja mamma. Viņa bija sapratusi, ka man tas ir ļoti svarīgi. Ne velti mamma manam jauniešu trenerim bija teikusi, ka futbols Arnim neesot tikai spēle vien, bet daudz kas vairāk. Deviņdesmito gadu sākumā šo to sāku piedāvāt laikrakstam Sports. Par lielu

prieku un arī daļēju izbrīnu mani materiāli tika pieņemti. Par to liela pateicība jāsaka tā laika Sporta futbola kuratoram Pēterim Karlsonam. Tā es kopš 1991. gada vasaras līdz pat laikraksta aiziešanai nebūtībā kļuvu par tā ārštata autoru. Vēlāk sākās auglīga sadarbība arī ar Miķeli Rubeni. Mana statistika izmantota viņa grāmatās Latvijas futbola vēsture un Latvijas futbola ceļš uz Portugāli. Tā kā pats esmu jelgavnieks kopš dzimšanas un arī pats futbolu esmu spēlējis šajā pilsētā, tad nolēmu, ka arī Jelgavas futbols ir pelnījis atskatu uz savu vēsturi, kura arī ir jau vairāk nekā 100 gadus sena. Tā radās grāmata Jelgavas futbola vēsture. Kad bērnu rokās redzu spēļu programmiņas, atceros savu bērnību un iedomājos, ka varbūt arī kādam no viņiem tās ir tāds pats dārgums kā toreiz man. Apkopotas un ievākotas man vēl tagad glabājas sešdesmito gadu spēļu programmiņas. Par lielu godu uzskatu, ka varu dot savu artavu arī programmu veidošanā Latvijas izlases spēlēm.” Tā runā vīrs, bez kura aizrautības mūsu futbola vēsture būtu pliekanāka zupa. ©

Miķelis RUBENIS

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

83


PĒC PJEDESTĀLA

Motokrosa skol skolnieks, skolo Vēl pērn Roberts Justs pasaules čempionātā motokrosā MX2 aktīvi cīnījās par vietu labāko desmitniekā. Pērn arī viņam 23 gadu vecumā aktīvo sportu nācās pamest. Tagad viņš trenē jaunos braucējus un neizslēdz iespēju, ka tomēr kādu dienu atgriezīsies trasē.

R

obertam Justam motosportu nācās pamest brīdī, kad viņš bija guvis pārliecību par sevi. “Lai gan šī ir pirmā sezona, kopš nebraucu krosā, sajūta tāda, ka pagājuši teju trīs gadi,” sarunu sākot, atzīst Roberts Justs. “Visi mani komandas biedri turpina braukt. Daudziem, ar kuriem kopā startēju, tagad sāk uzlaboties rezultāti, viņi ir iekļuvuši labāko piecniekā, citi pat trijniekā.”

84

— Pierast pie tā, ka vairs nebrauc, bija grūti? — Diezgan. Atvadīšanos no motokrosa karjeras atviegloja fakts, ka man nepārtraukti sāpēja galva. Pirmos četrus mēnešus pēc kritiena par motokrosu domāt negribējās, jo sāpes sagādāja pat kāpiens pa trepēm. — Kurš bija tavas karjeras augstā­ kais punkts?

— Šķiet, brīdis, pirms iedzīvojos traumās, proti, pagājušais — 2016. — gads. Biju guvis pārliecību par sevi. — Pārliecībai motokrosā un sportā vispār ir liela nozīme. — Tieši tā. Un es domāju, ka iepriekšējos gados man trūka tieši pārliecības. Jutu, ka varu cīnīties ar jebkuru no saviem MX2 sāncenšiem. Neviens no viņiem nebija pārāks. Visi pretinieki vienlīdzīgi.

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


PĒC PJEDESTĀLA

Foto: Jānis Pastars

a, tājs — Kur tu guvi šo pārliecību? — Trenējoties. (Iesmejas.) Turklāt 2015. gada sezonā vairākkārt iebraucu top desmitniekā. — Un vairākkārt arī guvi savainoju­ mus. — Pirmo smadzeņu satricinājumu dabūju Spānijā — treniņos ziemā. Tas nebija nekas traks, jo pēc 10 dienām jau atgriezos ierindā. Pēc tam kritu kvalifikāciŽurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

jas braucienā Francijā. Nākamajā dienā jutos normāli un nolēmu braukt. Tomēr pēc sacensībām galvassāpes arvien pieņēmās spēkā. Ārsts divus mēnešus aizliedza pat domāt par sportu. Augustā pasaules čempionāta posmā Holandē atkal kritu un guvu smadzeņu satricinājumu. Grūti pateikt, kā bija īstenībā, bet citi uzskata, ka nebiju kārtīgi atguvies pēc pirmā kritiena ziemā. — Un kā tev pašam šķiet?

— Man šķiet, ka esmu diezgan stabils braucējs. 2015. gada sezonā biju vienīgais, kurš MX2 pasaules čempionātā katrā braucienā tika pie punktiem. Par nestabilu mani nevarētu saukt. (Pasmaida.) Bet man arvien neciešamāk sāpēja galva. Turklāt, kad veica rentgenu plecam, atklājās, ka man ir lauzta arī lāpstiņa un ribas. Laiks ritēja, bet galvassāpes nemazinājās. Arī ārsti nevarēja pateikt,

85


PĒC PJEDESTĀLA

86

erts b o R S JUST Motosporta treneris Dzimis

1993. gada 21. martā Ogrē

Izglītība Ķeguma komercnovirziena vidusskola, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija Augums, svars

181 cm, 74 kg

Sportā

kopš piecu gadu vecuma

Lielākie sasniegumi trīs reizes kļuvis par Holandes čempionu — 2003., 2004., 2005. gadā; Latvijas čempions 2008. gadā; Eiropas čempions 2004. gadā; pasaules čempionātā MX2 posmā labākais rezultāts — 7. vieta 2016. gadā Ģimenes stāvoklis neprecējies, ir draudzene Vaļasprieki

distanču slēpošana, basketbols, galda teniss

Foto: Jānis Pastars

kad sāpes mazināsies. Daži pat pieļāva, ka ar šādu diskomfortu būs jāsadzīvo visu mūžu. Tā bija viela pārdomām. Galva sāpēja pēc katras niecīgākās kustības. Protams, sajūta nav forša, bet tu samierinies. — Tagad jūties labāk? — Ja dienā esmu novadījis četrus treniņus, tad galva liek par sevi manīt. Skrējis vēl neesmu, bet ar riteni gan izbraucu. Vairāk par četrdesmit minūtēm pagaidām nevar. Godīgi sakot, neesmu vēl kārtīgi sportojis. Šobrīd vairāk trenēju citus. — Tev bija viegli pieņemt lēmumu beigt karjeru? — Galvassāpes palīdzēja ātrāk visu aizmirst. Smags smadzeņu satricinājums nav lauzta roka, kas sadzīs. Pēc katra kritiena man bija īslaicīgi atmiņas zudumi. Cilvēkiem, kuri atradās man apkārt, uzdevu vienu un to pašu jautājumu vairākas reizes, līdz beigās jau pats sāku saprast, ka atkārtojos. Protams, sasniegtajā bija ieguldīts ļoti daudz darba. Pēdējās trīs sezonas dzīvoju vienā ritmā — pieceļos, paēdu, aizvadu pirmo treniņu, atkal paēdu, otrais treniņš, atkal ēdienreize un dodos pie miera. Normāla sportista rutīna. Bet, kad ir mērķis, tad šķiet, ka neko labāku dzīvē pat nevar vēlēties. Tagad, pamostoties no rīta, varu vēl iemigt, jo nav obligāti jāceļas. — Tavs brālis Augusts arī ir beidzis aktīvās motokrosa gaitas? — Ja nemaldos, viņš beidza 2014. gadā. MX GP braucēju starpā konkurence ir tik liela, ka daļa maksā pat naudu, lai tikai tiktu labā satelīta komandā. Bračkam neizdevās tikt ļoti labā komandā, tāpēc viņš izlēma beigt. Pretējā gadījumā vari nonākt komandā, kuras sportisti netiek uz treniņu, jo tehnika nav darba gatavībā. Arī tā ir motokrosa realitāte. — Tu joprojām aktīvi seko līdzi mo­ tokrosam. — Tā kā darbojos MX GP akadēmijā, apmeklēju pasaules čempionāta posmus. Protams, es sekoju līdzi Paulam Jonasam un saviem bijušajiem komandas biedriem. Pauls ir malacis. Pagaidām izskatās, ka viņam ir 95 procentu iespēja šosezon uzvarēt. Pauls brauc visstabilāk. Kaut arī Džeremijs Sīvers dažās epizodēs ir ātrāks, viņš tomēr pieļauj vairāk kļūdu. Redzams, ka Jonass spēj pārslēgties uz mierīgāku braukšanas stilu, ja gadās nedaudz kļūdīties. Viņa vecumā ir ļoti maz tādu, kas tik nosvērti brauc. — Pastāsti, kā izlēmi kļūt par treneri. — Jāsāk ar to, ka studēju LSPA par treneri un man

Foto: Jānis Pastars

gribas savas zināšanas nodot tālāk. Latvijā šobrīd ir diezgan daudz jaunu un talantīgu sportistu. Šeit nav kā Holandē, kur sportisti ir izlutināti. Mūsējie ir pieraduši vairāk visu paši izcīnīt. — Kas ir tas, ko tu vari un gribi nodot saviem audzēk­ ņiem? — Braucot pasaules čempionātā un esot komandā, tu iemācies lietas, ko, neesot tur uz vietas, pat nespētu iedomāties. Es runāju par tehnoloģijām, kas palīdz uzlabot ātrumu, zināšanām par fizisko sagatavotību, pārtiku, izturību un arī psiholoģiju, jo mūsu komandā bija psihologs. Lai stress pasaules čempionātā būtu mazāks, šajā vidē kāds laiks ir jāpavada. Tā ir lieta, ko es nevaru iemācīt. Tam vienkārši ir jāiziet cauri.

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


PĒC PJEDESTĀLA

Vēl pērn. Roberts Justs (priekšplānā) pasaules čempionāta posmā Ķegumā

— Kāda bija psihologa funkcija komandā? — Viņš strādāja gan ar katru individuāli, gan ar visiem kopā. Dažkārt šķita, ka neko nozīmīgu nepasaka, bet iedziļinoties saproti, ka psihologs ir pateicis vienkāršu, bet noderīgu lietu. Es braucu visai turīgā komandā, kurā ikviens izjuta spiedienu no komandas bosa. Ikdienā viņš vadīja loģistikas kompāniju. Protams, viņš arī daudz ko saprata no motokrosa, bet ne simtprocentīgi visu. Dažkārt vajadzēja sagremot to, ka šefam der tikai uzvaras, tādos gadījumos psihologs šo spiedienu izlīdzināja. — Kādas atziņas tevī aizķērušās no psihologa teiktā? — Man palīdzēja tas, ka viņš vienmēr bija pozitīvs. Viņš vienmēr apgalvoja, ka ir jāmācās no kļūdām. Un to es tagad mācu saviem audzēkņiem. Pat ja gonka bijusi slikta, es atrodu un stāstu, ko labu viņš ir izdarījis. Tāpat nedrīkst aizmirst par kļūdām. Arī par tām ir jārunā. Turklāt bez Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

kļūdām vēl neviens nav izsities. Ja nekļūdies, tu, iespējams, baidies kļūdīties. — Pastāsti par MX GP akadēmiju, kurā esi iesaistījies. — Youstream — organizācija, kas rīko pasaules čempionātu, šo projektu ir izveidojusi kopā ar FIM. Šajā akadēmijā darbojas četri treneri, es esmu viens no viņiem. Kopā ar mums ir arī mans bijušais treneris Džons van den Bergs. Akadēmijas nodarbības notiek tur, kur nedēļas nogalē paredzēts MX GP posms. Piektdienā šajā trasē ierodas 15 labākie attiecīgās valsts braucēji. Proti, kad Ķegumā notika pasaules čempionāta posms, 15 latviešu braucēji no 65 un 85 kubikcentimetru klasēm privileģētā kārtā apmeklēja šo akadēmiju. Viņi izbrauc gan MX GP trasi, gan iziet dažādas apmācības. Sestdienā visi mazie akadēmijas dalībnieki apciemo vienu no rūpnīcas komandām un vienu satelīta komandu. Šādas akadēmijas nodarbības notiek astoņos posmos visā Eiropā.

— Tātad tu esi treneris divās vietās. — Jā, akadēmijā un pie sevis. (Smejas.) Man ir vairākas treniņgrupas, pārsvarā es trenēju astoņus līdz sešpadsmit gadus vecus sportistus.

B

ez kļūdām vēl neviens nav izsities. Ja nekļūdies, tu, iespējams, baidies kļūdīties

— Kurā vecuma posmā motokrosā ir grūtāk trenēt? — No trenera aspekta grūtāk strādāt ar astoņgadīgiem. Sešpadsmitgadīgam tehniku iemācīt ir vieglāk, jo viņš braucot vairāk domā par to, ko dara. Turpretī astoņgadīgais uzkāpj uz moča, ierauga konkurentus un močī. Nav tā, ka jaunie neklausās, gluži vienkārši trenerim jāstrādā ar lielāku pacietību un precizitāti. Bet sešpadsmitgadīgais

87


mani saprot no pusvārda un cenšas izdarīt to, ko esmu uzdevis. — Trenerim jābūt arī autoritātei, un, ņemot vērā, ka pats esi jauns, vai tādēļ nerodas kaut kādas problēmas? — Sportisti, kurus trenēju Latvijā, mani respektē un ciena. Viņi vienmēr ļoti uzmanīgi klausās tajā, ko saku. Es tomēr esmu braucis pasaules TOP 10, tāpēc uzskatu, ka man ir zināšanas, lai palīdzētu talantiem. Esmu redzējis tādus trenerus, kuri nekad nav braukuši un neko nesaprot no motokrosa. Zinu, tas izklausās neticami, bet tādi eksemplāri ir. Viņi jaunajiem sportistiem samāca pilnīgi nepareizas lietas. — Tavi audzēkņi brauc Latvijas čem­ pionātā? — Protams, visi brauc. Pasaules junioru čempionātā 65 kubikcentimetru klasē brauc trīs mani puikas, 85 kubikcentimetros — viens un 125 kubikcentimetros — arī viens sportists. — Kurš ir tavs talantīgākais brau­ cējs? — Es nevaru izcelt vienu. Visi, ar kuriem strādāju, ir talantīgi. — Tas nozīmē, ka mums ar motokro­ su nākotnē viss būs labi? — Zini, motokross nav basketbols vai futbols, kur, nopērkot apavus un bumbu, tu jau esi sportists, kurš skrien pa laukumu. Motokrosā jāsakrīt ļoti daudzām lietām. Tas ir finansiāli dārgs pasākums. Ja gribi trenēties profesionāli, tev ir daudz jābrauc, un, jo vairāk brauc, jo dārgāk viss izmaksā. — Kāds, tavuprāt, ir labs treneris? — Nosvērts, ar profesionālu treniņu metodiku savā arsenālā. Ne mazums treneru ir pārlieku nervozi. Tiklīdz bērnam kaut kas nesanāk, tā bļauj. Tajā brīdī bērns noslēdzas un tevi vairs nedzird. — Kā jaunajiem sportistiem pateikt, ka treniņi paredzēti, lai viņi sasniegtu re­ zultātu, un viss, ko viņi dara, nav domāts kādam citam, bet gan tikai pašiem? — Latvijā ar šo jautājumu man problēmu nav. Krievijā un Holandē gan tā ir problēma. Dažkārt man gadās piestrādāt

Foto: Jānis Pastars

PĒC PJEDESTĀLA

Citā ampluā. Roberts Justs — ­ treneris trases malā

jo nejūti, ka to saņem pretī. Mani puikas cenšas un iet uz visu banku. Tas liek paspert soli tuvāk arī man pašam. — Kā Indonēzijas sportisti atrod te­ vi — no Latvijas? — Redzi, Latvijā pret pasaules čempionāta braucēju attieksme ir citādāka nekā, piemēram, Holandē, Vācijā, Itālijā, Francijā, Indonēzijā, Argentīnā, Meksikā vai Brazīlijā. Puiši, kas kādreiz braukuši kaut vai pasaules čempionāta pirmajā divdesmitniekā, ir gribi trenēties profesionāli, zvaigznes. tev ir daudz jābrauc, un, — Divdesmit gadu laikā esam kārtīgi izlutināti! jo vairāk brauc, jo dārgāk — Reiz Holandē sponsoviss izmaksā ri palūdza novadīt labdarības treniņu. Ieradās diezgan kā trenerim arī citās pasaules valstīs, piedaudz braucēju. Treniņš sākās ar autogrāmēram, Indonēzijā. Es savu darbu izdaru fu dalīšanu, jo viņi mani pazina. Brazīlijā fani ir gatavi tev atņemt pēdējās bikses. simtprocentīgi, tomēr redzu, ka ir sportisBija pat gadījums, kad fani no mehāniķa ti, kas tendēti nevis kļūt par profesionāatpirka viņa kreklu. ļiem, bet gan grib tikai iemācīties braukt. Ir arī tādi, kam jābrauc tāpēc, ka tētis — Bet tam var piekrist, ka mūsu to grib. Tāpēc ir grūti strādāt ar atdevi, prasības pret sportistiem ir ļoti augstas.

Ja 88

Pretējā gadījumā gaidāma asins nolieša­ na internetā. — Citās valstīs ir līdzīgi. Internetā visi dabū pa ādu neatkarīgi, no kuras valsts esi. Man šķiet, ka sportisti komentārus nelasa. Daudzi man ir prasījuši, kā es uztveru izteikumus par sevi. Tad man jāatbild, ka es tajā visā vispār neiedziļinos. Intereses pēc kādreiz, protams, esmu palasījis, bet pēdējo divu gadu laikā nekam vairs nesekoju. — Bija viegli no tā atslēgties? Tomēr cilvēcīgajai interesei ir spēcīgas saknes. — Nezinu. Iespējams, palīdzēja joga. Pat nemāku paskaidrot, kāpēc tā, bet sacensībās vienmēr esmu mierīgs un nosvērts. Turpretī mani komandas biedri vienmēr jau stundu iepriekš bija saģērbušies un stresā trinās. — Kā tu nonāci līdz jogai? — Tas notika Holandē. Jogu man ieteica apmeklēt kāds psihologs. Nedomā, ka esmu baigi pieredzējis. Es jogu apmeklēju pāris mēnešus un sakārtoju elpošanu. Ja iemācies sevi kontrolēt galvā, tad mirkļos, kad miers ir nepieciešams, to var saglabāt. Dažkārt mani audzēkņi, pieļaujot kļūdas, krīt, tad viņi sāk stresot un spiež visus kloķus un pedāļus pēc kārtas. Tādos brīžos es saku, ka šāda rīcība nepalīdz. Ir jāmēģina nomierināties. Braucot ar galvu, nevis emocijām, kļūdu ir mazāk. Tādā ziņā Jonass rāda piemēru visiem pārējiem, jo skaidri redzams, ka viņš brauc ar galvu. — Saki godīgi, esi domājis atgriez­ ties trasē sportista statusā? — (Mirkli apdomājas.) Tad jau redzēs. Ja ar veselību viss būs kārtībā, es vēl pabraukšu. Mani privātie sponsori grib, lai atgriežos. Esmu sapratis vienu lietu: kamēr tu brauc, neviens par tevi neizrāda pastiprinātu interesi. Bet, tiklīdz tu beidz, tā cilvēki nāk klāt un saka labos vārdus, mudinot atsākt. Ielēkt atpakaļ GP apritē nav viegli. Viss ir jāsāk no sākuma. MX GP līderis Džulians Lebērs izlaida vienu sezonu, bet pēc tam vairs nebija nevienam vajadzīgs. Viņš sāka no nulles privātajā komandā. Pirmos posmus viņš brauca pa priekšu. Viņam bija sarkanā plāksne, bet, neskatoties uz to, neviens viņu negribēja ņemt komandā. Tāds ir sports. Tu neesi apritē, un tevi ātri vien aizmirst. To nevar salīdzināt ar muzikantu, kurš uzspēlē 60 gados — un visi priecājās. — Tu vari sevi iedomāties ārpus sporta? — Bez sporta es būtu cits cilvēks. Lielākās dzīves gudrības esmu guvis sportā. Motokross norūda un palīdz sakārtot galvu. Sports ir kā skola. ©

Augusts BRANTS

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


LSFP izdod mācību grāmatu Peldēšana

Izdota sporta metodiskās literatūras sērijas otrā grāmata Peldēšana, kas tapusi, Latvijas Sporta federāciju padomei (LSFP) cieši sadarbojoties ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (LSPA) un Latvijas Peldēšanas federāciju (LPF). Grāmatas izdošana ir līdzfinansēta no Valsts budžeta līdzekļiem.

G

rāmatas Peldēšana autore Jeļena Solovjova ir LSPA asociētā profesore ar vairāk nekā 20 gadu akadēmisko darba stāžu, LPF Zinātniskās laboratorijas vadītāja, A kategorijas peldēšanas trenere. Latvijā ir radīta jau otrā sporta metodiskās literatūras sērijas grāmata Peldēšana ar unikālām 3D ilustrācijām. Speciāli šai grāmatai mākslinieki radījuši vienreizēju iespēju ieraudzīt peldēšanas vingrinājumus no dažādiem rakursiem, ko nodrošina 3D tehnikā izstrādātās sportistu figūras. Grāmata paredzēta sporta skolotājiem, sporta treneriem un sporta instruktoriem, kā arī topošajiem sporta speciālistiem un visiem interesentiem peldēšanas prasmju un dažādu peldēšanas veidu apguvei. Grāmatā sniegts ieskats peldēšanas sporta veida vēsturē un sporta zinātnes attīstībā. Tajā apkopotas peldēšanas tehnikas un veidi, kā arī peldēšanas mācīšanas metodika, kas Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

nodrošinātu efektīvu peldēšanas apguvi un pilnveidošanu. Galvenā grāmatas redaktore Dace Zvaigzne stāsta: “Ir liels prieks un pagodinājums, ka turpinām sporta metodiskās literatūras krājumu atjaunošanu ar grāmatu Peldēšana. Peldēšanas tradīciju senums Latvijā mums uzliek par pienākumu šīs paaudzēs uzkrātās zināšanas apkopot un nodot tālāk šādā — koncentrēta materiāla — veidā. Nomainoties treneru paaudzēm, arī citos sporta veidos šādi izdevumi ir nepieciešami, lai mūsu pieredzes bagāto treneru zināšanas nodotu jaunajiem un topošajiem treneriem, kā arī pašiem sportistiem, tādā veidā saistot tradīcijām un zināšanām bagāto pagātni ar šodienu un nākotni.” “Lai šī grāmata visiem Latvijas peldētājiem un viņu treneriem ir kā draudzīgs un vērtīgs padomdevējs ne tikai ceļā uz visaugstākajām sportiskajām virsotnēm, bet arī ikdie-

nas fiziskajās aktivitātēs,” novēl Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis. “Šogad aprit 30 gadu, kopš izdota topošo peldēšanas treneru obligātās literatūras sarakstā atrodamā Arvila Lielvārda grāmata Peldēšana, kas trīs gadu desmitus ir bijis viens no nozīmīgākajiem zināšanu avotiem peldēšanas treneriem Latvijā. Esmu gandarīts, ka Solovjovas grāmata turpinās šo misiju jaunā kvalitātē,” atklāj Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs. Grāmatas tiks dāvinātas Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai un Latvijas Peldēšanas federācijai. Pa vienam eksemplāram saņems arī visas Latvijas vispārizglītojošās skolas, kas nodrošina peldēšanas apmācības. Visiem interesentiem grāmatu drīzumā būs iespējams iegādāties grāmatnīcās visā Latvijā. ©

Līga VANAGA 89


KĀ TAS NOTIEK

Kurpēs ar auto “Trīs darba dienas meklēju kurpes!” tā sievišķīgi sākās saruna ar Latvijā titulētāko rogaininga meistari, soļotāju, olimpieti Anitu Liepiņu. Kurpes izrādās tika meklētas pamatīgai ballītei — šogad 18.—19. augustā Rāznas ezera apkaimē norisināsies pasaules čempionāts rogainingā. Klasiskajā 24 stundu distancē Anita, kā ierasts, dosies kopā ar savu komandas biedru Valteru Kaminski. Gandrīz vienlaikus ar pasaules čempionātu rogainings Latvijā svin 15. gadskārtu, jo nosacīti par tā dzimšanas dienu var saukt 2002. gada 26. jūliju, kad Latvijas rogaininga aizsācēji Guntars Mankus, Raimonds Lapiņš un Anita Liepiņa Čehijā, Lesnā, kļuva par pasaules čempioniem XO (Mix Open — jauktajām komandām visu vecumu kopvērtējumā) grupā.

Par

to, kā norisinās 24 stundu sacensības rogainingā un kā tām sagatavoties, kā tikt līdz finišam, lai pēc tā uzkāptu uz pjedestāla piecas reizes pasaules čempionātos un 14 reizes Eiropas čempionātos (to skaitā vairākkārt arī Mix Open vērtējumā), stāsta Anita Liepiņa. — Cik bieži un kur notiek pasaules čempionāti rogainingā un kā tajos iespē­ jams piedalīties? — Tradicionāli pasaules čempionāti rogainingā norisinājās katru otro gadu, ik reizi citā kontinentā, pat pēc gadaskaitļa varējām iepriekš izrēķināt, kurā gadā un kurā valstī notiks sacensības, jo, piemēram, Austrālijā čempionāts notika gados,

90

kas beidzās ar 6, Eiropā ar 2, Amerikā Eiropas čempionātos, valstu čempioniem. ar 4. Tad tā sistēma nojuka, jo kopš Pēc tam var pieteikties jebkurš. Ir at2011. gada eiropieši pieprasīja, lai pasauļautas jauktas valstu komandas, un sporles čempionāts notiktu katru gadu. tisti to izmanto. Dalībnieku skaita limits Kvalifikācijas pasaules čempionātam nav, var piedalīties ivas nedēļas pirms sacensībām jebkurš, kurš jūtas gaēdu pilnu vēderu. Nav nozīmes, tavs orientēties apvidū vai ogļhidrāti, vai kas cits — 2—3 cilvēku (citās savienkārši jāuzkrāj pilni vaigi ar censībās līdz 5 dalībtaukiem niekiem) komandā 24 stundas. Ierobežo vienīgi dalībnieku skaita limits, un pirmās parasti ir ap 800, bet šogad Latvijā būs pāris nedēļas priekšroka reģistrēties ir 1000, no kuriem vairāk nekā 400 sportitulētākiem sportistiem, kuri pēdējos tisti no Latvijas. Mēs ar Valteru vilkām pieteikšanos līdz pēdējam, kamēr sapra2—3 gados guvuši medaļas pasaules un

D

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


KĀ TAS NOTIEK

riepas zoli S

acensībās nebaudi to rasas pilīti uz dzērvenes, bet salsti, kad ar katru soli kārtīgi iegrimsti dūksnājā. Varbūt vienīgi prieks uzrodas tajā beigu galā, sacensību protokolu izlasot

a Anit IŅA LIEP Trīskārtēja pasaules čempione rogainingā, trīskārtēja olimpiete soļošanā

tām, ka palikušas pēdējās 30 vietas un varam nokavēt. — Kā ar komandas izvēli? — Pirmos gadus godalgas vācām kopā ar Guntaru Manku un Raimondu Lapiņu, bet tad viņi vairāk pieslējās sacensību organizēšanai, dažādi kļuva arī spēku samēri, un man vajadzēja meklēt jaunu komandu. Tā kopš 2009. gada startēju kopā ar Valteru Kaminski. Var jau runāt par psiholoģisko saderību un citām augstām lietām, bet galvenais komandā ir mācēt paciest otru. — Kāds ir rogainera optimālais eki­ pējums? — Ļoti svarīgi ir atrast pareizos apavus. Parasti laikoju un meklēju modeŽurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Dzimusi

1967. gada 17. novembrī Talsos

Izglītība

Latvijas Universitāte, mākslas pedagoģe; Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, trenere

Nodarbošanās pašnodarbinātā — vada vingrošanu, nodarbojas ar floristiku Lielākie sasniegumi sportā triju olimpisko spēļu dalībniece soļošanā, labākais sniegums 1996. gadā Atlantā — 22. vieta 10 000 m distancē; trīskārtēja pasaules čempione rogainingā, divreiz PČ izcīnītas bronzas medaļas Ģimenes stāvoklis precējusies, dzīvesbiedrs Modris Liepiņš — sporta darbinieks, soļotājs, olimpietis; meita Kristīne — sociālā darbiniece, aktīvo pārgājienu, taku skrējienu cienītāja, zumbas trenere

li, kurš perfekti uzlien uz kājas. Turklāt nākamajā gadā jau tā modeļa vairs nav un jāsāk meklēt no gala. Tikko pēc trīs dienu meklējumiem nopirku Adidas kurpes takām ar mašīnas riepu zoli, kas nejūkot ārā. Parasti gan man virspuse jūk ārā, jo man ir soļotāja īkšķis — pēdējā mačā pat divi pirksti izlīda ārā. Rogainings ir dārgs sporta veids, tā tikai saka, ka mežā iet ir lēti. Kurpes ap 130 eiro, zeķes, apakšveļa, kas nespiež, 50 eiro augšiņa, 50 eiro apakšiņa, mugursoma, pareizā jaciņa, lai būtu viegla un lai arī kaut ko turētu. Un tas viss, lai tikai mežā ieietu pa dubļiem pamīcīties. Ideālo apģērbu, kas 24 stundu laikā nesamirktu slapjā, nepļautā zālē vai lietū vēl neesmu atradusi. Arī kompass un pieres lukturis tumšajām diennakts stundām jāiegādājas. — Kā notiek gatavošanās šāda il­ guma sacensībām — kādi treniņi tiek aizvadīti, kāds uzturs uzņemts, vai tiek ievērots speciāls miega režīms? — Mēs speciāli negatavojamies, turpinām strādāt, jo darbu ir daudz. Es vadu vingrošanas nodarbības un organizēju kāzas — tieši šobrīd arī ir trakais kāzu laiks, un man kā floristei jāraujas dienu un nakti, tā kā nakts treniņš man ir darbā, kad strādāju. Muskuļus izstaipu, kad vadu vingrošanu meitenēm. Tomēr ir jāatrod laiks izgulēties pēdējā nedēļā, nedrīkst iet distancē miega badā. Trasē jau gulēt var, bet tad tu atdziesti un salsti, tevi ēd odi. Par ēdienu — pēdējās divas nedēļas pirms sacensībām ēdu pilnu vēderu. Nav nozīmes, vai ogļhidrāti, vai kas cits — vienkārši jāuzkrāj pilni vaigi ar taukiem. Kā treniņmačus izmantojam sešu stundu rogaininga sacensības, kuru Latvijā tagad ir daudz. Sešās stundās 50 km noejam ar karti. Ja tādas sacensības sanāk divas reizes mēnesī, tad ļoti labi, lai normāli atjaunotos.

91


KĀ TAS NOTIEK

— Kas tiek ņemts līdzi mugursomā tik garā distancē? — Parasti eju pa veikalu un skatos, kas kārojas. Sporta pārtiku neņemu, ja nu minimāli rezervē, bet tik garā distancē kuņģīši jau kairināti, tāpēc maizītei, sieram jābūt līdzi vienmēr. Lai piesietu dūšu, ņemam cietās kūpinātās desiņas. Arī kaut ko graužamu ņemu, lai nenāk miegs — mazās baranciņas. Jebkurš sporta dzēriens kairina kuņģi, sākumā vieglu var, bet pamatā ņemam ūdeni. Daudz ne, bet kad pudele tukša, smeļam visur, kur ūdens daudzmaz caurspīdīgs. Dzirdināšanas punkti distancē ir, bet tas atkarīgs no tā, kur organizatori tos ieliek. Mēdz salikt abās kartes malās, bet varam neieplānot tik tālu aiziet vai arī izkrītam no plāna, tāpēc ar tiem nerēķināmies. Ja ir mājas pa ceļam, fermas, ejam prasīt ūdeni un neiespringt uz organizatoru sarūpēto. Ja distance kalnos, tad nepieciešams paņemt kādu jaciņu, jo tur aukstas naktis. Zeķes neņemu, jo nav vērts kurpes vilkt nost. Kādu termoveļu, cimdus kādreiz der līdzi paņemt, bet tas atkarīgs no laikapstākļiem. Igaunijā parasti zāle ir augsta, līst un ir dzīvais slapjums, tad salst — velc, ko gribi. Pa tādu zāli arī nepaskriesi, lai sasildītos. — Cik daudz tiek skriets distancē? — Tas atkarīgs no sacensību apvidus. Ja ir ceļa varianti, tad skrienam, bet es to nesauktu par skriešanu, tā tāda tipināšana — 6—7 minūtēs kilometrs. Komandu līmeņi ir ļoti dažādi, un ir komandas, kas tikai iet. Pēc kādām 8 stundām tomēr iestājas iešanas režīms visiem. Bet beigās, ja nepieciešams, tad jāpiespiež sevi paskriet. — Kuras ir spēcīgākās rogaininga valstis šobrīd un ar kuriem konkuren­ tiem jārēķinās Rāznā? — Mix grupās igauņi ir ļoti stipri, arī jaunie vīrieši, stipri ir paši latvieši, somi, austrālieši, jaunzēlandieši, ir pa kādai stiprai spāņu komandai, ukraiņi ir satrenējušies un tiek trijniekā iekšā, krievi arī. Latvieši Mix 55 grupā (superveterāni) parasti aizņem visu pjedestālu, 40 grupā (veterāni) divas mūsējo komandas parasti ir trijniekā. Mums ir uzradusies spēcīga jauno vīriešu komanda — Andris Ronimoiss un Zigmunds Bībers ar skanīgu nosaukumu Laid mums tur laimē diet! — Kura distance no pasaules un Eiropas čempionātiem palikusi atmiņā kā skaistākā, varbūt ne vieglākā? — 2006. gadā čempionāts bija Austrālijā, eksotika uz katra soļa — varāni, ķenguri, kalnu grēdas — bijām augstu. Kalnos ir liela nozīme plānošanai. Var paņemt visus punktus pa vienu grēdu, tad iet atpakaļ pa citu grēdu, nešķērsojot grēdas. Svarīgi saprast, kā tas

92

kalns būvēts, un vizuāli kartē jāprot tas saskatīt. Man patīk kalni un nepatīk slapjums. Latvijā, Igaunijā, Krievijā ir slapjums, džungļi, bebrāriji. Uzskatu, ka mežs ir, lai tajā atpūstos, bet, kad man liek brist pa purviem, neesmu priecīga, jo sacensību laikā tai purvā nekā skaista nere-

dzu. Sacensībās nebaudi to rasas pilīti uz dzērvenes, bet salsti, kad ar katru soli kārtīgi iegrimsti dūksnājā. Varbūt vienīgi prieks uzrodas tajā beigu galā, sacensību protokolu izlasot. Bet kalni man patīk jebkuros apstākļos. Patīk Spānija, Austrālija, Jaunzēlande — viss, kas nav Igaunija un Latvija.

Tautas rogainingā. Anita Liepiņa kopā ar Andri Mirecki, maršrutu plānojot

Dubultuzvara Eiropas čempionātā. Šāgada aprīlī Toskānā par Eiropas čempioniem rogainingā kļuva Anita Liepiņa un Valters Kaminskis (vidū), sudraba medaļas izcīnīja Irita Puķīte un Guntars Mankus, bronzas — ­ Igaunijas duets

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


KĀ TAS NOTIEK

Sērga pēdējā laikā kavēt finišu, vismaz īsajās distancēs, garajās ne tik ļoti. Karte nelasās, acumērs pieviļ, reizēm paši organizatori sajauc mērogus, kā pērn­ ruden Jelgavas rogainingā. Ir gadījies Ziemsvētkos peldēt pāri upei, lai paspētu finišēt laikā. Pasaules čempionātos jau organizatori parasti nekļūdās, jo tos organizē cilvēki, kas paši tādos mačos gājuši un paredz visus sīkumus. Mums pie organizēšanas šogad ir pieredzējusī Ilze Lapiņa — viņa parasti ļoti izanalizē visas sacensības, tāpēc ar mērogiem un punktu izvietojumu viss būs kārtībā. — Vai distancē, zinot, ka esat titulē­ ta komanda, nemēdz kāds uzsēsties uz Ceļā pēc Latvijas čempionāta zelta. astes? Anita Liepiņa un Aiva Jakovela Kosas — Pēc nolikuma komandām nedrīkst apvidū Latvijas 2016. gada čempionātā sakrist trīs punkti pēc kārtas vienlaicīgi, bet parasti jau komandas ļoti izklīst. Gadās, ka četras stun­ adās, ka četras stundas das nesatiekam nevienu. nesatiekam nevienu. Dažreiz Dažreiz liekas, ka mači liekas, ka mači varbūt atcelti, varbūt atcelti, bet mēs bet mēs par to nezinām par to nezinām. Parasti satiekam citas komandas ap pusnakti un no rīko piedāvā organizatori — siltu ēdienu ta, kad jāgriežas uz māju. Startā satiekas, bet, ja sākumā uz kādu punktu jāstāv rindod no pulksten 18.00, parasti gaļu, makaronus. Un, kad tu esi paēdis, tad kādā, tad tā ir ļoti liela organizatoru kļūda. du laiku tavs kuņģītis ir mierīgs un neParasti sataisa pietiekoši daudz variantu un sastreikos turpmāk tik ļoti. Galvenais, lai tos tuvākos punktus tālu no starta, jo ir dažādi tempi un komandas sadalās. normāls ēdiens — kāds tauciņš, gaļiņa. Mūsu komandām vienmēr uzvarošais — Vai notiek komunikācija, kopīgi gājiens ir labi paēst. Mēs vienmēr to iepasākumi ar citu valstu komandām pa­ plānojam, lai gan tas ir laika kavēklis un saules čempionāta ietvaros? zaudējam vienmēr stundu, bet pēc tam la— Parasti cilvēki šos mačus apvieno bi jūtamies un tas atmaksājas. Ļoti maz ar ceļošanu. Jaunzēlandē mēnesi pavadījām, komandu izmanto barošanas punktu, bet izbraukājot šo zemi no augšas līdz apakšai. mums vajag paēst un vēl, lai atslogotu Tāpēc kopīgu pasākumu sacensību dalībmugursomas, otru pārtikas daļu, kaut kāniekiem nav, jo katrs plāno savu ceļojumu pats. Satiekamies tikai pirms starta, pēc fidas drēbītes paņemam sacensību centrā ēšanas pauzē. niša ne visas komandas gaida apbalvošanu, Plānojam parasti maksimāli izmantot bet dodas tālāk. Atšķiras arī sacensību novisu dienas gaismu un tad uz septiņiem rises vietas, piemēram, ASV vientuļā pļavā astoņiem vakarā apmeklēt sacensību cenbija tikai viena organizatoru telts. — Vai iepriekš ir būts Rāznas apvidū tru. Taisām mazo apli un tad lielo. Tad un ko no tā sagaidāt? distance neliekas tik nenormāli gara — — Pērn tur skrēju Stirnu bukā. Nekā pirmais posms, tad paēd un turpini otro. Kad gaisma ar nakti mijas, tad mums skaista, mežus neredzēju. Paredzu, ka būs iet slikti. Naktis nav labas. Iepriekšējai pļavas un zāle pāri galvai. Stirnu bukā gan komandai bija ideāla nakts bez kļūdām, tikai 30 km skrēju, rogainingā būs ap 150 Guntars mācēja iet naktī, Raimonds — km, bet nepārzinu to apvidu. Plakanajā dienā. Bet mums ir ļoti labas pēdējās četdistancē mums rekords ir 148 km, tas pie ras stundas, varam labi saņemties. 2013. nosacījuma, ja ir mežu ceļi un nav ļoti jāgadā Eiropas čempionātā paskatījāmies, peld. Kalnos visu sarežģī augstummetri, līdz kurai stundai neesam trijniekā, un tad ap 120 km 24 stundās sanāk. Bet Rāzna? Augustā redzēsim! © ka pēdējās četrās stundās esam apskrējuši visus. Starts parasti ir pulksten 12 un līdz nākamās dienas 12. Ap 22 nāk pirmais plīsiens, otrais — ap puspieciem, kad gaisma aust. Lielākās kļūdas ir tad, kad mainās gaisma un lukturiem nav noSanta zīmes, tas ar smadzenēm saistīts. ROZE

G

— Kā norit distances plānošana un cik viegli pieturēties pie plāna? — Parasti plānojot mēģinām nolīst, jo pie mums daudzi gribētu pienākt un paspiegot. Tas ļoti traucē koncentrēties, gribas klusumu. Pasaules čempionātos plānošanai tiek dotas divas stundas no kartes saņemšanas brīža līdz startam, bet laiks aiziet ātri. Tu saplāno un tad sāc mērīt un skatīties atkāpšanās variantus, ja neies tik labi, tad, kā nāksim atpakaļ centrā. Uzvar tas, kas diennakts laikā kontrolpunktos, kam dažāda vērtība, savāc visvairāk punktu. Būtībā tā ir orientēšanās izvēles distancē. Tikai kontrolpunktu ir daudz vairāk, nekā tos iespējams fiziski apmeklēt. Mēs vienmēr distanci plānojam divos apļos, lai ieietu sacensību centrā un nakts ēšanu taisītu ar normālu ēdienu, Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

93


Foto: Renārs Buivids, Sports

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

PIESPĒLE

Nekā personiska. Tikai austrumnieciska pieklājība

Atkal silto ūdeni atslēguši! Šķēršļu skrējiens Ogres stadionā

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Renārs Buivids, Sports

Deguna iztaisnošana. Bez ķirurģiskas iejaukšanās

Ka tik galvas vienā līmenī. Ikdienišķa situācija Igora Vihrova ģimenē

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Renārs Buivids, Sports

Daudzveidība. Spēle ar rokām, bumbu un dibenu

Pretinieka piespiešana. Efektīvs spēles elements 3x3 basketbolā

94

Glābējs vai glābjamais. Situācija pirms triatlona Rucka dīķī

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts


Foto: Viesturs Lācis

PIESPĒLE

Foto: Dainis Caune, Sports

Uzvaram kopā, zaudējam vienatnē. Handbols...

No mana novada nāk olimpiskais prezidents! Smiltenietim Egilam Melderim ir argumenti finišēt pat ar cauru riepu

Foto: Renārs Buivids, Sports

Iespēja. Kamēr sejas maskas basketbolā nav aizliegtas

Pašaizsardzība. Ka tik nesāku vaidēt... Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Foto: Renārs Buivids, Sports

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Ar aerobiku pret uzbrukumu. Rīdzinieču metode

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

Divbumbu volejbols. Jeb — kura bumba īstā...

Es nesmēķēju! Atceroties Patiesajā Dzīvē par sevi rakstīto, no piedāvātās uguns novēršas fotogrāfs Juris Bērziņš-Soms

95


96

Žurnāls Sports • 2017. gada jūlijs/augusts

Žurnāls ''Sports''  

2017. gada jūlija un augusta numurs

Read more
Read more
Similar to
Popular now
Just for you