Page 1

LASI ARĪ WWW.SPORTO.LV

Nr. 7 (352) 2019. JŪLIJS

Kam spīdēja 244 zelti

Jaunatnes OLIMPISKĀ vasara

Jelgavā, Eiropā, pasaulē Cena Eur 1,95


ŠAJĀ NUMURĀ

4. REPORTĀŽA VIII Jaunatnes olimpiāde

56. PROCESĀ Tukuma futbols ceļā uz augšu

70. AUTOSPORTS Roberts Vītols, vecā Vītola puika

36. CERĪBAS

Agija, Estere un Tokija

40. PIETEIKUMS Eiropas čempionāts BMX

58. ATSKATS

74. VĒSTURE

Latvija — pirmā universiādes čempione volejbolā

II Eiropas spēles Minskā

Iznāk kopš 1955. gada 4. oktobra Izdevējs: Sporta apgāda fonds Reģistrācijas apliecība: nr. LV40008097373 Iespiests PNB Print Redakcija: Grostonas ielā 6b, Rīgā, LV 1013 E-pasts: birojs@sporto.lv

MĒNEŠA ŽURNĀLS

Galvenais redaktors: Dainis Caune Galvenā redaktora vietnieks: Kristaps Zaļkalns Fotogrāfs: Juris Bērziņš-Soms Datorgrafiķe: Baiba Barkāne

3


VIII Latvijas Jaunatnes olimpiādē, kas atsevišķos sporta veidos norisinājās arī Dobelē, Brocēnos, Engurē, Tukumā, Ozolniekos, Bauskā, Rīgā un Valmierā, piedalījās gandrīz 2800 sportistu no 77 novadiem un pilsētām. No 244 medaļu komplektiem visvairāk godalgu izcīnīja Rīgas jaunieši (77 zelta, 60 sudraba, 58 bronzas). Šādi vērtējot, otrajā vietā — Daugavpils (23, 28, 29), trešajā — olimpiādes saimnieki jelgavnieki (16, 19, 23). Vēl būtiskāk — medaļas spēja izcīnīt 65 novadu pārstāvji! Tātad olimpiāde mudina, mobilizē un veicina attīstību visā Latvijā. ©

4

Foto: Dainis Caune, Sports Foto: Dainis Caune, Sports

Olimpiskās spēles risinās divarpus nedēļas, Latvijas Jaunatnes olimpiāde, kuras programmā ir pat par trim sporta veidiem vairāk (Rio — 28, Jelgavā — 31), notiek trijās dienās! Tas ir apbrīnojams darbs, ko paveikusi organizācijas komiteja un spēļu saimniece Jelgava, vienlaikus demonstrējot savu attīstību un izaugsmi līdz tik lielai kapacitātei, kas nodrošina spēju uzņemt šādu milzu pasākumu.

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

Kam spīdēja

244 zelti

5


Precizitāte

un nervi

Foto: Kristaps Zaļkalns

Foto: Kristaps Zaļkalns

Lokšaušanas turnīrā bija pārstāvēti septiņi Latvijas novadi, taču valdošajām — Rīgas un Ventspils — lokšaušanas skolām pretestību spēja izrādīt vienīgi Kintija Laima Trinkūna no Grobiņas novada.

Bulta no Grobiņas. Kintijas Laimas Trinkūnas uzvaru nesošais šāviens

Foto: Kristaps Zaļkalns

“M Aiziet kā čempionam. Gļebs Kononovs savā pēdējā Jaunatnes olimpiādē izcīnīja divus zeltus

6

an trīcēja visas iekšas,” pēc zelta medaļu nesošā šāviena ar manāmu atvieglojumu trenerim noteica Kintija Laima Trin­kūna. Lai gan 18 gadus vecā sportiste fināla duelī pret ventspilnieci Luīzi Sakni svinēja pārliecinošu uzvaru un jau pirms tam organizatori viņu uzlūkoja kā sacensību galveno favorīti, par pirmo vietu nevar būt drošs, kamēr zīle nav rokā. “Katra bulta ir svarīga. Tā bija pēdējā, un man bija bail par to,” sacīja Kintija. “Sacensības aizritēja negaidīti labi, esmu pārsteigta. Koncentrējos uz cīņu ar sevi un tā arī turpināju.”

Kintija sporta veidā trenējas četrus gadus. Treneris Ģirts Kauliņš audzēkni raksturoja kā nosvērtu un stabilu jau no laika gala. “Kad citiem nervi netur, viņa savācas,” panākumu stūrakmeni ieskicē Kauliņš. Olimpiādes uzvarētāja lokšaušanā trenējas caurmērā sešas septiņas stundas nedēļā, katru nedēļu aizvadot trīs treniņus. Kauliņš stāsta, ka lielākā daļa sportistu šauj arī mājās, profesionāļi trenējas pat no četrām līdz sešām stundām dienā. Bronzu izcīnīja Evija Siksna, kurai arī zelts komandu mačos, startējot kopā ar Gļebu

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Sporta vingrošana Daudzcīņa

Lokšaušana Jaunieši 1. Gļebs Kononovs 2. Ņikita Babašs 3. Timurs Šavšajevs

Rīga Ventspils Ventspils

Jaunietes 1. Kintija Laima Trinkūna 2. Luīze Sakne 3. Evija Siksna

Grobiņas novads Ventspils Rīga

Jaunieši 1. Ričards Plāte (Rīga) 2. Edgars Čudovskis (Rīga) 3. Boriss Voroņko (Rīga)

74,37 71,133 68,8

Jaunietes 1. Katrīna Jureviča (Daugavpils) 2. Sabīne Anna Cinovska (Ventspils) 3. Maija Ojere (Baldones novads)

46,766 45,632 44,225

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Foto: Kristaps Zaļkalns

Komandu sacensības 1. Rīga 1 Evija Siksna, Gļebs Kononovs 2. Ventspils Lelde Samoviča, Timurs Šavšajevs 3. Rīga 2 Milana Zavacka, Jānis Valdmanis

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Mākslas vingrošana

Sigulda pret Ventspili. Siguldiete Elīna Lilienfelde pusfināla duelī rūpīgi pārbauda ventspilnieces Luīzes Saknes trāpījumus

Kononovu. Evija ir sporta meistares kandidāte un Latvijas jauniešu izlases sastāvā Bukarestē cīnīsies par Eiropas jauniešu kausu, pēc tam rīdziniece gatavosies startam pasaules jauniešu čempionātā Madridē. Kononovs kļuva par divkārtēju olimpiādes čempionu, jo viņam zelts arī puišu individuālajās sacensībās. “Jau pašā sākumā man bija sajūta, ka cīnīšos par medaļām. Sacensības gan nesākās tik labi, kā cerēju, taču savācos un pamazām izdevās uzlabot savu sniegumu. Izdevās sasniegt nosprausto mērķi un izcīnīju Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

Maksimāla koncentrēšanās. Evija Sakne sašāva bronzu individuālajā ieskaitē un zeltu komandu mačos

divus zeltus,” atklāja Kononovs. “Šī man bija pēdējā Jaunatnes olimpiāde, tādēļ priecājos, ka izdevās skaisti aiziet.” Rīdzinieks norādīja, ka viņa nākamais mērķis ir iekļūt labāko desmitniekā Eiropas jauniešu čempionātā. ©

Kristaps ZAĻKALNS

Aukla 1. Alisa Aļeškovska (Rīga) 2. Nikola Ivanauska (Rīga) 3. Santa Stepulāne (Ogres novads)

16,3 15,1 14,25

Bumba 1. Santa Stepulāne (Ogres novads) 2. Nikola Ivanauska (Rīga) 3. Patrīcija Volkova (Jelgava)

16,6 15 13,4

Lente 1. Santa Stepulāne (Ogres novads) 2. Jana Ašmenska (Ķekavas novads) 3. Nikola Ivanauska (Rīga)

14,5 14,4 14

Vālītes 1. Alisa Aļeškovska (Rīga) 2. Santa Stepulāne (Ogres novads) 3. Nikola Ivanauska (Rīga)

16,95 16,5 14,85

Daudzcīņa 1. Nikola Ivanauska (Rīga) 2. Alisa Aļeškovska (Rīgas) 3. Santa Stepulāne (Ogres novads)

62,55 59,1 55,55

Grupu vingrojumi 1. Jūrmala (Filatova Milana, Gazina Ksenija, Boltramoviča Valērija, Smirniha Milāna Melānija, Ozola Jevgenija, Languša Emīlija) 22,85 2. Jelgava (Karpoviča Zlata, Kuzmenko Valerija, Volkova Patrīcija, Belozuba Jeļizaveta, Strogonova Veronika) 19,65 3. Tukuma novads (Daniļeviča Ksenija, Ponomarenko Alisa, Vazne Veronika, Zeltiņa Amanda, Orlova Katerina, Jermolajeva Alina) 19,25

7


Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Par medaļu! Ventspils novada skrējējs Māris Ansbergs (197) un daugavpilietis Mareks Meženiks (42) cīnās par bronzu 2000 m šķēršļu skrējienā

Jelgava–

BAKU

B

rāzmainais vējš dažā labā disciplīnā ienesa savas korekcijas, tāpēc svarīgākais bija uzvarēt, jo ļoti augstu rezultātu nebija tik daudz. Vairākās disciplīnās čempioni vēlreiz apliecināja savas tiesības startēt Eiropas Jaunatnes olimpiādē, kas jūlija beigās notiek Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku. Pēdējā laikā ierasts, ka vesera metēji sacenšas Salaspils stadionā, kur sektors ir tieši piemērots šai disciplīnai. Tas nav slikti, bet vesera metējiem un arī skatītājiem pietrūkst kopābūšanas prieka. Ko darīt, ja zālājā futbolistus nieka bedrītes biedē...

8

Foto: Dainis Caune, Sports

Kā allaž kompleksās sacensībās viskuplāk pārstāvēta bija vieglatlētu saime. Divu dienu olimpiskās cīņas Jelgavas stadionā beidzās ar sacensību programmā diezgan reti iekļauto tā saukto zviedru stafeti, kur jāskrien 100, 200, 300 un 400 m gari stafetes posmi. Tas izraisīja lielas emocijas, jo netrūka nedz misēkļu ar stafetes kociņu nodošanu, nedz negaidītu līderu maiņu. Spēcīgās Rīgas komandas apsteidza gan Valmieras meitenes, gan Liepājas zēni.

Drošās rokās. Liepājnieki traucas pretim uzvarai interesantajā zviedru stafetē

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Finālā! Savā skrējienā uzvarēja lielvārdiete Sindija Ertmane un izcīnīja vietu finālā (6. vieta)

Apņēmīgi. Cēsniece, slavenā lodes grūdēja Māra Urtāna audzēkne Vineta Krūmiņa disku raidīja vistālāk Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Gandrīz septiņi. Tikai nieks pietrūka uzvarētājam Artūram Ignatjevam līdz septiņu metru robežai — ­ 6,95 m

Kura gada olimpieši tie būs? LOK prezidents Aldons Vrubļevskis tincina LVS ģenerālsekretāru valsts rekordistu Dmitriju Miļkeviču

9


Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Ātri un precīzi! Ne tik bieži sacensību ­programmā ir tā saucamā zviedru stafete (100+ 200+300+400 m), kas prasa gan ātrumu, gan teicamu stafetes nodošanas tehniku

Treneri

ķerot

Makars ar veseri iepazinās pirms gadiem sešiem, kad tēvs nolēma pielikt punktu dēla futbolista gaitām. Puisis, kas pirms tam bija tikai dzirdējis par tādu rīku kā veseris, nejutās apbēdināts. Futbols gan patika, zēns centās, taču dūšīgais augums nebija īsti piemērots šai bumbas spēlei. Jau drīz turpat Salaspils stadionā Makars paņēma rokās vien divus kilogramus smago zēniem paredzēto veseri, kas sāka lidot pārsteidzoši tālu. Pirmie rezultāti iedvesmoja, un pamazām vecuma grupas rekordi cits pēc cita pārgāja salaspilieša īpašumā. Puisis atzīst, ka vesera mešana viņam patīk ne tikai rekordu dēļ. Viņš ir pārliecināts, ka šī pirmām kārtām ir tehniska un ļoti sarežģīta disciplīna, tīrs spēks nepavisam nav galvenais. Jābūt ļoti labi sagatavotam, lai smago rīku ne-

10

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Vienīgais Latvijas rekords Jaunatnes olimpiādē tika labots tieši Salaspils vesera mešanas sektorā, kur to spēja Salaspils skolnieks Makars Korotkovs. Piecus kilogramus smago rīku viņš raidīja 74,30 m tālu, pārspējot savu iepriekšējo rekordu. pakļautu savā vaļā palaistam centrbēdzes spēkam. Makars domā, ka ideālu tehniku sasniegt ir jātiecas, taču brīdis, kad varēs teikt, ka tīrāk mest vairs nav iespējams, droši vien nepienāk nevienam vesera metējam. Ir daudz un ļoti dažādu metiena sastāvdaļu — strādā rokas, kājas, mugura, vajadzīgs ātrums, lokanība un visbeidzot vēsa galva, lai izšķirošajā brīdī to visu saliktu vienkopus. Jautāts par nākotni, Makars ir mazrunīgs, trenēsies, sacentīsies. Noteiktu plānu par metriem, jaunām robežām nav. Ja būs pamats, tad rekordi pakļausies. Jautāts par trenera Igora Sokolova valsts rekordu ar lielo veseri (7,257 kg) — 80,14 m, Makars atzīst, ka tas joprojām ir izcils rezultāts pat pasaules mērogā. Izaugs un tad padomās nopietnāk. Tagad galvenais ir starts Eiropas Jaunatnes olimpiādē

Vēl augstāk! Mūsu labākās augstlēcējas Lāsmas Zemītes rezultāts ­— 1,65 m, noteikti būtu daudz iespaidīgāks (personiskais rekords ­— 1,79 m), bet uzreiz pēc uzvaras jēkabpiliete traucās uz bronzas medaļas vērto 200 metru finālskrējienu. Līdz tam jau viņas pūrā bija sudraba medaļa 100 m/b

Baku. Šobrīd jauniešiem līderi ir divi astoņdesmitmetrinieki, bet pārējo rezultāti, arī Makara, ir ļoti tuvu cits citam. Sacensībās liela loma būs spējai koncentrēties, lai tieši olimpiādē sasniegtu savu labāko sezonas rezultātu. Makara treneris, valsts rekordists un trīsdesmitkārtējais Latvijas čempions Igors Sokolovs (joprojām ierindā un gatavojas Eiropas komandu čempionātam), par savu audzēkni izsakās atzinīgi. Kad tēvs zēnu atveda, nekādu pārsteidzošu supertalantu viņš puisī uzreiz nesaskatīja. Taču drīz vien ievēroja Makara centību, spēju izprast katru vingrinājumu, tieksmi mērķtiecīgi sasniegt arvien lielākus attālumus. Lai gan Makars met vēl tikai 5 kg rīku, ir jau pamēģināts gan sešnieks (ap 65 metri), gan septiņnieks (ap 58 metri). Ar sešnieku tikai pusmetra pietrūka, lai kvalificētos Eiropas

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Vieglatlētika

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Jaunietes 100 m 1. Māra Anna Zīverte (Jelgava) 2. Paula Katrīna Skalberga (Rīga) 3. Kristīne Grīnberga (Kuldīgas nov.)

12,18 12,52 12,68

Augstlēkšana 1. Lāsma Zemīte (Jēkabpils) 2. Krista Brasla (Kuldīgas nov.) 3. Elīna Tumša (Jēkabpils)

1,65 1,63 1,61

200 m 1. Amanda Hilda Grīnberga (Iecavas nov.) 2. Patrīcija Sermule (Garkalnes nov.) 3. Lāsma Zemīte (Jēkabpils)

24,46 26,03 26,26

Tāllēkšana 1. Sonora Sergejeva (Saldus nov.) 2. Darja Sopova (Ventspils) 3. Diāna Namniece (Cēsu nov.)

5,86 5,71 5,34

400 m 1. Patrīcija Sermule (Garkalnes nov.) 2. Amanda Hilda Gromova (Iecavas nov.) 3. Amanda Radava (Liepāja)

57,58 58,07 58,44

Kārtslēkšana 1. Ērika Līna Rivseniece (Madonas nov.)

2,70

800 m 1. Kamilla Vanadziņa (Rīga) 2. Alvīne Henriete Auziņa (Rīga) 3. Simona Prikule (Viļānu nov.)

2:15,70 2:20,78 2:21,63

1500 m 1. Kamilla Vanadziņa (Rīga) 2. Alvīne Henrieta Auziņa (Rīga) 3. Elīza Lapiņa (Tukuma nov.)

4:42,53 4:53,99 5:04,50

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

3000 m 1. Una Kraupša (Preiļu. nov.) 2. Veronika Masjuka (Daugavpils) 3. Daniela Keita Lielupe (Madonas nov.)

11:17,07 11:17,60 11:34,06

100 m/b 1. Marta Marksa (Smiltenes nov.) 2. Lāsma Zemīte (Jēkabpils) 3. Emmija Ivule (Ķekavas nov.)

13,93 14,36 14,49

400 m/b 1. Māra Anna Zīverte (Jelgava) 2. Amanda Radava (Liepāja) 3. Emmija Ivule (Ķekavas nov.)

1:00,96 1:02,94 1:05,43

2000 m ar kavēkļiem 1. Una Kraupša (Preiļu nov.) 2. Invida Mauriņa (Rīga) 3. Daniela Keita Lielupe (Madonas nov.)

7:54,04 8:09,30 8:10,23

5000 m soļošana 1. Līva Marija Barkauska (Līvānu nov.) 2. Megija Čakste (Kokneses nov.) 3. Viktorija Krišāne (Ludzas nov.)

Trīssoļlēkšana 1. Olga Ignatjeva (Daugavpils nov.) 2. Jūlija Ignatjeva (Daugavpils nov.) 3. Viktorija Popovičeva (Daugavpils)

11,95 11,79 11,48

Diska mešana 1. Vineta Krūmiņa (Cēsu nov.) 2. Elza Elīzabete Stīpniece (Talsu nov.) 3. Paula Emīlija Retiķe (Iecavas nov.)

39,23 39,01 33,18

Šķēpmešana 1. Ieva Annija Stepiņa (Kandavas nov.) 2. Marija Svistuna (Ventspils) 3. Sanija Ozoliņa (Gulbenes nov.)

48,39 47,31 44,49

Vesera mešana 1. Elva Vestarta (Jelgavas nov.) 2. Natālija Zeica (Kokneses nov.) 3. Ginta Pētersone (Kokneses nov.)

50,02 34,76 25,50

Lodes grūšana 1. Vineta Krūmiņa (Cēsu nov.) 2. Paula Emīlija Retiķe (Iecavas nov.) 3. Elza Emīlija Stīpniece (Talsu nov.)

13,15 12,84 12,70

100+200+300+400 m stafete 1. Valmiera (Sintija Penka, Sonora Pētersone, Daniela Supe, Anna Brode) 2. Rīga (Beatrise Zvirgzdiņa, Jekaterina Bore, Ļiļa Holodkova, Justīne Paula Zīle) 3. Liepāja (Amina Askarova, Sendija Matušonoka, Amanda Sobinova, Amanda Radava)

2:21.07 2:21,32 2:22,26

29:36,74 30:19,77 30:19,97

U-20 čempionātam, kur Makars vēl varēs startēt pāris gadu. Šobrīd galvenais ir uzlabot tehniku, strādāt pie ātruma, spēka. Tā kā Makars vēl ir augošs puisis (šobrīd augums 1,88 m, svars ap 100 kg), tad ar svariem vēl jāuzmanās, slodze nedrīkst būt maksimāla. Vaicāts par sava valsts rekorda mūžu (šogad tas svin desmitgadi), Igors tikai atsmej — laiks rādīs, katrā ziņā viegli labot to nebūs nevienam, jo arī pasaulē šobrīd nav daudz sportistu, kas met pāri astoņdesmit. Igors par treneri strādā jau deviņus gadus, un Salaspils sektorā ik pa brīdim parādās ­spējīgi puiši. Tikko Makara rekordu ar 3 kg veseri laboja vien 14 gadus vecais Roberts Bessarabs. Būs darbs, būs rezultāti! ©

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Es to paveicu! Jelgavnieks Ričards Alans Kļaviņš kļuva par čempionu gan 100 m, gan 200 m skrējienā

Bez aizķeršanās. Valmierietis Jānis Sausais bija ātrākais 110 m/b

11


Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Ar šķēpu rokā

un prātā Šobrīd Arti visbiežāk piemin kā mūsu valsts otra labākā šķēpa metēja Gata Čakša jaunāko brāli. Pats Artis smej, ka reiz gribētu to visu mainīt, jo ceturto gadu cieši un apņēmīgi soļo pa savu izvēlēto šķēpraiža taku. Tieši brālis bija tas, kurš pirms gadiem sešiem divpadsmitgadīgajam brālim vecajā Jelgavas stadionā ierādīja pirmās kustības, lai spīdīgais un garais rīks lidotu. Iepatikās, un jau pēc diviem gadiem Artis nonāca sporta ģimnāzijā Murjāņos — pieredzējušā trenera Andreja Vaivada rokās. Tiesa, tas bija gadu pirms oficiālās iespējas mācīties un sportot ģimnāzijā, un 7. klasi puisis pabeidza netālajā Sējas skolā. Jau pavisam drīz šķēps sāka lidot. Pirmajās sacensībās visvieglāko — 400 g smago — rīku Artis aizmeta gandrīz 50 metrus, jau pēc gada jauniešu šķēps (600 g) lidoja 63 metrus. Šobrīd septiņsimtgramīgais lido jau pāri 70 metriem, kas ļauj cerēt uz panākumiem Eiropas un pasaules mačos. Artis atzīst sevi par atkarīgo un citu ceļu kā ar šķēpu rokā neredz. Ikdienā treniņi notiek vidēji deviņas reizes nedēļā. Tiesa, šķēpa mešana ar pilnu ieskrējienu tiek veikta vien pāris reižu. Treniņos lielākoties ir dažādi vingrinā-

12

jumi, kuru uzdevums ir pēc iespējas pilnvērtīgāk gatavoties metieniem sacensībās. Par galveno šķēpa mešanā Artis uzskata tehniku, spēku un skaidru galvu. Visu jāprot analizēt un izprast kļūdas vai nepilnības. Šķēpa mešana ir gan fiziska, gan garīga disciplīna. Tiesa, Artis ir vēl augošs jaunietis, un pārlieku smagi svaru stieņi treniņos netiek izmantoti. Brālis, kuram ir 24 gadi, noteikti ir daudz spēcīgāks. Pagaidām... Rezultāti aug strauji, bet Artis un viņa treneris īpaši neko nesasteidz — visam savs laiks. Jau nākamo sezonu jelgavnieks pāries junioru kārtā un metīs pieaugušo šķēpu (800 g). Tas puisi nebiedē, pat otrādi — nedaudz smagākais rīks liekas daudz piemērotāks un stabilāks. Dažas reizes vīru šķēps treniņos jau izmēģināts un lidojis krietni pāri 60 metriem. Pēc olimpiādes Jelgavā, kur uzvara nāca viegli, Artis gatavojās olimpiādei Baku. Pirmsstarta rezultāti vēl neko nenozīmē, labāko rezultāti ir ļoti blīvi, daudz ko izšķirs prasme izšaut tieši visatbildīgākajā brīdī. Pēc tam vēl Baltijas čempionāts un augusta beigās notiks brāļu Doniņu meistarsacīkstes, kur būtu interesanti startēt vienā komandā ar brāli, kas Arti ieveda šķēpa mešanas pasaulē. ©

Foto: Dainis Caune, Sports

Vienu no augstvērtīgākajiem olimpiādes rezultātiem sasniedza šķēpmetējs no Jelgavas Artis Čakšs, kurš tikai nedaudz atpalika no sava personīgā rekorda — 71,14 metrus. Tas tobrīd bija Eiropas pirmā desmita cienīgs rezultāts.

Par Daugavpili! Apņēmības pilns bija daugavpilietis Ņikita Bogdanovs, kas palīdzēja savai komandai izcīnīt bronzas medaļas

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Vieglatlētika

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Jaunieši 11,06 11,30 11,39

Augstlēkšana 1. Mārtiņš Konošonoks (Daugavpils) 2. Roberts Mažrims (Ventspils nov.) 3. Filips Seinass (Limbažu nov.)

1,89 1,87 1,85

200 m 1. Ričards Alans Kļaviņš (Jelgava) 2. Matīss Gržibovskis (Lielvārdes nov.) 3. Vladislavs Čemis (Daugavpils nov.)

22,94 23,13 23,25

Tāllēkšana 1. Artūrs Ignatjevs (Ludzas nov.) 2. Emīls Artis Elmanis (Bauskas nov.) 3. Kristiāns Lauva (Bauskas nov.)

6,95 6,60 6,33

400 m 1. Matīss Gržibovskis (Lielvārdes nov.) 2. Dmitrijs Lašenko (Liepāja) 3. Jānis Etjantens (Valkas nov.)

49,01 49,06 50,67

Kārtslēkšana 1. Uvis Pošeika (Balvu nov.) 2. Jurijs Avsiščers (Preiļu nov.) 3. Emīls Līdaka (Kuldīgas nov.)

4,20 4,00 3,35

800 m 1. Jānis Etjantens (Valkas nov.) 2. Ņikita Bogdanovs (Daugavpils) 3. Aleksandrs Mironovs (Liepāja)

1:57,35 1:57,84 1:57:97

Trīssoļlēkšana 1. Aleksandrs Korčagins (Rīga) 2. Krišjānis Kojāns (Aizkraukles nov.) 3. Mariuss Linards Vizbulis (Tukuma nov.)

13,63 13,29 12,66

1500 m 1. Aleksandrs Mironovs (Liepāja) 2. Arsenijs Kadiševs (Rīga) 3. Lauris Lapsa (Gulbenes nov.)

4:06,39 4:08,36 4:08,59

Diska mešana 1. Lauris Krists Lūsis (Valkas nov.) 2. Aksels Griba (Bauskas nov.) 3. Roberts Sorokins (Kuldīgas nov.)

43,36 42,22 41,54

3000 m 1. Arsenijs Kadiševs (Rīga) 2. Lauris Lapsa (Gulbenes nov.) 3. Mareks Meženiks (Daugavpils nov.)

9:00,62 9:21,22 9:28,86

Šķēpmešana 1. Artis Čakšs (Jelgava) 2. Dāvis Krauklis (Smiltenes nov.) 3. Matīss Kaudze (Ventspils)

71,14 56,49 51,57

110 m/b 1. Jānis Sausais (Valmiera) 2. Ralfs Lipenīts (Jēkabpils) 3. Kristiāns Lauva (Bauskas nov.)

14,58 14,81 15,26

Vesera mešana 1. Makars Korotkovs (Salaspils nov.) 2. Viktors Žeikars (Jelgavas nov.) 3. Ramils Gasanovs (Salaspils nov.)

74,30 45,31 44,84

400 m/b 1. Dmitrijs Lašenko (Liepāja) 2. Aleksis Belovs (Līvānu nov.) 3. Ralfs Lipenīts (Jēkabpils)

53,46 55,27 56,59

Lodes grūšana 1. Jēkabs Tomsons (Salacgrīvas nov.) 2. Sandis Šaškovs (Iecavas nov.) 3. Jēkabs Priekulis (Ventspils nov.)

15,87 14,06 13,58

2000 m ar kavēkļiem 1. Artūrs Lapiņš (Rīga) 2. Artjoms Sitņuks (Liepāja) 3. Māris Ansbergs (Ventspils nov.) 10 000 m soļošana 1. Raivo Liniņš (Preiļu nov.) 2. Dāvis Salcevičs (Varkavas nov.) 3. Kristaps Račiks (Ludzas nov.)

6:23,56 6:25,36 6:33,44 50:36,79 58:22,66 60:10,90

100+200+300+400 m stafete 1. Liepāja (Alekss Uļjanovs, Dmitrijs Lašenko, Aleksandrs Mironovs, Guntris Stepiņš) 2. Rīga (Vadims Zaharovs, Artjoms Kalnpurs, Kārlis Romanovs, Aleksandrs Korčagins) 3. Daugavpils (Ņikita Vjugins, Ņikita Bogdanovs, Etjens Beļašovs, Ņikita Ivanovs)

2:01,43 2:01,93 2:04,58

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Jau izaudzis. Marks Harčenko (ārpus konkursa) 5 metru iekarošanu vēlreiz atlika uz nākošajiem mačiem

100 m 1. Ričards Alans Kļaviņš (Jelgava) 2. Vladislavs Čemis (Daugavpils nov.) 3. Artūrs Ignatjevs (Ludzas nov.)

Zelta meitene. Smiltenietes Martas Marksas raitais solis 100 m barjerskrējienā citām cerības neatstāja

Lido! Balvēniete Dita Kuzņecova raida disku 32,08 m tālu (piektā vieta)

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

13


Cīņā jaunas olimpiskās cerības Jelgavas novada sporta centrs dzirksteļoja cīkstoņu sportiskā azartā divu dienu garumā. No masveidības viedokļa dominēja Daugavpils puses sportisti, kuri brīvajā cīņā un grieķu-romiešu cīņā kopā ieguva 21 medaļu. Savukārt sportiskās kvalitātes ziņā īpaši izcēlās divi Visvalža Freidenfelda internāta audzēkņi — gulbeniete Raivita Timofejeva un Viljams Lutkevics no Sējas novada.

“E

smu pārliecināta par 1. vietu,” tā dažas sekundes pirms cīņas ar turnīra kopējo kār­tas numuru 95 jeb dueļa par zelta medaļu žurnālam Sports sacīja Raivita Timofejeva. Lai gan gulbeniete ar izvēlēto sportu nodarbojas tikai divus gadus, viņa ir absolūti spēcīgākā meiteņu olimpiskā turnīra dalībniece. Startējot smagākajā svara kategorijā — līdz 73 kg, spēcīgā jauniete pretiniecēm neatstāja nekādu izredžu, visās trijās cīņās sāncenses noguldot uz dēļiem. Tostarp finālā Raivita nepilnās divās minūtēs nolauza Lindu Sakni no Bauskas. Pēc cīņas baušķeniece saņēma skaļu brāzienu no trenera: “Kur tu sagriezies? Uzreiz dabūji pa bieti.” Iedod tik meistaram mazo pirkstiņu... Tikmēr jaunizceptā čempione burtiski staroja. “Man tā bija nevis grūta, bet gara cīņa. Vajadzēja skaistāk, vajadzēja viņu uzreiz saķert un nomest, bet nekā!” degošām acīm teica 17 gadus vecā Raivita, vienlaikus paužot nelielu vilšanos sevī. 2017. gadā Cēsīs viņa debitēja Latvijas Jaunatnes olimpiādē ar iegūtu bronzu, ko tagad nomainījis zelts. Perspektīvo audzēkni, kura jau pamanījusies kļūt arī par Latvijas čempioni kadetiem, debijas sezonā pamanījis Freidenfelds — kopš septembra viņa ir pārcēlusies uz Rīgu un tre-

14

nējas Armanda Zvirbuļa, Ivara Drupas un arī Freidenfelda vadībā. “Mērķis? Olimpiskās spēles Parīzē 2024. gadā,” atbild Raivita. Kamēr viņas vienaudži pa dienu ir skolā, Raivita aizrautīgi trenējas, bet mācās — Rīgas tālmācības 1. vidusskolā. Viss pakārtots sportam. Augusta vidū viņa dosies uz pasaules U-23 čempionātu Tallinā, kas būs līdz šim nozīmīgākās sacensības gulbenietes karjerā. Savukārt žiperīgais Viljams Lutkevics triumfēja svara kategorijā līdz 55 kilogramiem. Freidenfelda internātā rūdītais Sējas novada cīkstonis uzvarēja visās trijās olimpiādes cīņās. “Pirmajā cīņā bija grūti — šodien nedaudz slikti jūtos, jo pirms starta, lai iekļautos savā svara kategorijā, nometu 4 kg, nekas traks,” sacīja 15 gadus vecais Lutkevics, kuram brīvajā cīņā jau desmit gadu ilgs stāžs. Savu pieredzi Ulbrokas vidusskolas 9. klases absolvents aizstāvēja godam. “Biju cerējis uz smagāku konkurenci,” piebilda Lutkevics. Sacensībās piedalījās dalībnieki, kuri dzimuši 2002.—2004. gadā. ©

Kristaps ZAĻKALNS

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Brīvā cīņa

Punkts olimpiādei. Raivita Timofejeva nomet uz paklāja baušķenieci Lindu Sakni

Jaunieši Svara kategorija līdz 48 kg 1. Aleksandrs Šinkarenko (Daugavpils) 2. Jēkabs Ķikurs (Bauskas novads) 3. Aleksis Šarpings (Jelgava) Svara kategorija līdz 51 kg 1. Ainis Kuļikovskis (Daugavpils) 2. Dāvids Dvīnis (Liepāja) 3. Andris Apsītis (Jelgava)

Foto: Kristaps Zaļkalns

Svara kategorija līdz 55 kg 1. Viljams Lutkevics (Sējas novads) 2. Vadims Gerasimovs (Daugavpils) 3. Aleksejs Nedbailo (Rīga) Svara kategorija līdz 60 kg 1. Ričards Pobjaržins (Daugavpils) 2. Daniils Juferovs (Daugavpils) 3. Daniils Antonovs (Daugavpils) Svara kategorija līdz 65 kg 1. Gaidars Mamedovs (Daugavpils) 2. Artūrs Puriņš (Rīga) 3. Zaharijs Fadeikins (Rīga) Svara kategorija līdz 71 kg 1. Dāniels Bendiks (Rīga) 2. Krišjānis Ķikurs (Bauskas novads) 3. Aleksandrs Glagoļevs (Daugavpils) Svara kategorija līdz 80 kg 1. Kristiāns Aleksejevs (Bauskas novads) 2. Maksims Romanovs (Daugavpils novads) 3. Igors Garais (Jelgavas novads) Svara kategorija līdz 92 kg 1. Romans Atrahimovičs (Daugavpils novads) 2. Andrejs Lipiņš (Daugavpils) 3. Vladislavs Hromenkovs (Daugavpils) Jaunietes

Foto: Kristaps Zaļkalns

Svara kategorija līdz 46 kg 1. Kitija Beāte Lāce (Cēsis) 2. Margarite Čehovska (Rīga) 3. Irina Dedele (Daugavpils)

Freidenfelda skola. Brīvās cīņas speciālists Visvaldis Freidenfelds kopā audzēkņiem Raivitu Timofejevu un Viljamu Lutkevicu

Svara kategorija līdz 53 kg 1. Anastasija Tiliševska (Daugavpils) 2. Nika Strazdiņa (Daugavpils) 3. Anda Jansone (Liepāja) Svara kategorija līdz 57 kg 1. Karīna Andžāne (Krāslavas novads) 2. Jana Agurjanova (Rīga) 3. Elīza Marija Jevstigņejeva (Ādažu novads) Svara kategorija līdz 65 kg 1. Diāna Maļavko (Jelgavas novads) 2. Keita Bērzleja (Bauskas novads) 3. Vineta Alksne (Ādažu novads) Svara kategorija līdz 73 kg 1. Raivita Timofejeva (Gulbenes novads) 2. Linda Sakne (Bauskas novads) 3. Ella Saulīte (Rīga)

Foto: Kristaps Zaļkalns

Grieķu-romiešu cīņa

Bezkompromisa cīņa. Jana Agurjanova lauž pretinieci ar neatlaidīgu tvērienu Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

Svara kategorija līdz 48 kg 1. Kaspars Bondarenko (Liepāja) 2. Iļja Pleškāns (Rēzekne) 3. Ņikita Travins (Ādaži)

Svara kategorija līdz 65 kg 1. Edgars Laugalis (Bauska) 2. Aivis Verdiņš (Daugavpils) 3. Madars Miķelsons (Ādažu novads)

Svara kategorija līdz 51 kg 1. Dāvids Dvīnis (Liepāja) 2. Aleksandrs Klintuhovs (Ādažu novads) 3. Arsenijs Barišņikovs (Daugavpils)

Svara kategorija līdz 71 kg 1. Artjoms Mūrnieks (Liepāja) 2. Maksims Hmeļovs (Liepāja) 3. Tomašs Žukovs (Rēzekne)

Svara kategorija līdz 55 kg 1. Jakovs Jakovļevs (Daugavpils) 2. Ņikita Belous (Liepāja) 3. Kristians Frederiks Ivanovs (Liepāja)

Svara kategorija līdz 80 kg 1. Vadims Komisarovs (Liepāja) 2. Daniels Mensahs (Rīga) 3. Stepans Fiļimonovs (Daugavpils)

Svara kategorija līdz 60 kg 1. Artūrs Šeškens (Daugavpils) 2. Jānis Rutks (Rīga) 3. Daniels Dimerecs (Ādažu novads)

Svara kategorija līdz 92 kg 1. Artis Bramanis (Baldones novads) 2. Aivars Skačkovs (Daugavpils) 3. Daniels Arejevs (Liepāja)

15


Zelta Foto: Kristaps Zaļkalns

pāris

Nezaudējot ne seta. Siguldieši Alens Zandovskis un Liāna Lencēviča (oranžā) sajutuši uzvaras garšu jaukto dubultspēļu finālā pret rīdziniekiem Diānu Stogniju un Jēkabu Blumbergu

Badmintona turnīrā dominēja Siguldas, Valmieras, Talsu un Rīgas badmintonisti. Bet vislielākos aplausus būtu pelnījuši siguldieši Alens Zandovskis un Liāna Lencēviča, kuri izcīnīja medaļas vienspēlēs, dubultspēlēs un pilnai laimei kopā triumfēja jauktajā dubultspēlē.

Badmintons Vienspēles

S

iguldas Valsts ģimnāzijas audzēkne Liāna ir 18 gadus veca un badmintonā trenējas lielāko daļu dzīves. Savukārt viņas pārinieks Alens ir trīs gadus jaunāks un badmintonu spēlē sešus gadus, izglītību apgūstot Siguldas pilsētas vidusskolā. Kopā viņi veido nevainojamu tandēmu, jo olimpiādē uzvarēja visos setos. “Zelts nāca grūti, jo zālē ir ļoti karsti un šodien bija vairāk spēļu nekā vakar. Esmu uz robežas starp kritienu un noturēšanos kājās,” uzreiz pēc finālspēles aizelsusies smaidīgi atzina Liāna, pār kuras vaigiem sviedri burtiski tecēja. “Visu uzvarējām!” uz pozitīvas nots viņa turpināja. Alens piezemētākā balsī ir gatavs pastāstīt par panākumu recepti: “Mums bija gan

16

daudz labāka aizsardzība, gan uzbrukums. Mēs saspēlējāmies labāk.” Liāna iestarpina: “Mēs spējām viņus taktiski nosist zemē un noturējām lēzenu spēli.” Svarīgi ir uzvarēt divos setos, lai varētu veiksmīgi novest turnīru līdz galam, — atzīst jaunieši. Vai abi ir dubultspēļu speciālisti? “Varētu teikt, ka jā,” atbildēja Alens. Savukārt Liāna atplaukst vēl vairāk: “Es dievinu spēlēt jauktās dubultspēles un dubultspēli!” Jāpiebilst, arī klasiskajā dubultspēlē abiem zelts, vienspēlēs Liāna ieguva sudrabu, bet Alens izcīnīja ­bronzu. ©

Kristaps ZAĻKALNS

Jaunieši 1. Mārtiņš Daniels Ķirkums (Rīga) 2. Kristaps Vārna (Talsi) 3. Alens Zandovskis (Sigulda) Jaunietes 1. Una Berga (Valmiera) 2. Liāna Lencēviča (Sigulda) 3. Arta Priedniece (Sigulda) Dubultspēles Jaunieši 1. Gints Bērziņš un Alens Zandovskis (Sigulda) 2. Gustavs Ankravs un Edgars Vaivads (Valmiera) 3. Mārtiņš Daniels Ķirkums un Roberts Renārs Miščenko (Rīga) Jaunietes 1. Liāna Lencēviča un Arta Priedniece (Sigulda) 2. Diāna Baltiņa un Una Berga (Valmiera) 3. Amanda Sofija Grosberga un Annija Rulle-Titava (Sigulda) Jauktās 1. Alens Zandovskis un Liāna Lencēviča (Sigulda) 2. Jēkabs Blumbergs un Diāna Stognija (Rīga) 3. Kristaps Vārna un Ieva Abigaila Valgelina (Talsi)

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Bokss Svara kategorija līdz 52 kg 1. Daniels Klaperis (Rīga) 2. Ralfs Kalniņš (Jūrmala 3. Rauls Konstantinovs (Daugavpils) 3. Ņikita Elksniņš (Daugavpils) Svara kategorija līdz 56 kg 1. Matvejs Prokudins (Rīga) 2. Ruslans Miļuns (Jelgava) 3. Vladislavs Golikovs (Ozolnieki) 3. Edgars Kundičs (Rīga) Svara kategorija līdz 60 kg 1. Artūrs Ivanovs (Jelgavas novads) 2. Andris Mihailovs (Daugavpils) 3. Agris Apsītis (Jūrmala) 3. Maksims Golubovskis (Rīga) Svara kategorija līdz 64 kg 1. — 2. — 3. Jegors Mamaševs (Liepāja) 3. Aleksandrs Smoļuks (Ozolnieku novads)

Foto: Kristaps Zaļkalns

Svara kategorija līdz 69 kg 1. Toms Limbēns (Saldus) 2. Igors Novikovs (Rīga) 3. Aleksandrs Rabotjaga (Daugavpils) 3. Ņikita Zujevs (Daugavpils)

Mirklis pirms nokdauna. Artūrs Ivanovs (zilajā) cīņā par zeltu boksē daugavpilieti Andri Mihailovu

Bokseris

ar harismu

Svara kategorija līdz 75 kg 1. Iļja Šmakovs (Daugavpils) 2. Markus Vlasevičs (Jūrmala) 3. Rihards Baltiņš (Rīga) 3. Ralfs Rullis (Saldus) Svara kategorija līdz 81 kg 1. Romualds Gribanovs (Daugavpils) 2. Daniels Marko Jelinskis (Jūrmala) 3. Ņikita Svečņikovs (Jelgava) 3. Pēteris Megnis (Jūrmala) Svara kategorija līdz 91 kg 1. Leons Dambītis (Rīga) 2. Arturs Jegorovs (Jūrmala) 3. Dmitrijs Smešins (Jūrmala) 3. Pavels Spaskis (Rīga) Svara kategorija +91 kg 1. Roberts Kundziņš (Rīga) 2. Semjons Bojārins (Rīga) 3. Filips Emersons (Jūrmala) 3. Artūrs Razaščonoks (Daugavpils)

Boksa turnīrā Jelgavas pilsētas sporta namā dominēja Rīgas, Jūrmalas un Daugavpils bokseri. Savukārt Jelgavai vienu no trim medaļām izcīnīja Artūrs Ivanovs, kurš ar saviem pretiniekiem tika galā ātri un profesionāli.

T

urnīrs risinājās trīs raundu cīņās, raunds — trīs minūtes. Sacensībās piedalījās astoņi dalībnieki katrā svara kategorijā atbilstoši Latvijas Boksa federācijas reitingam, bet ne vairāk kā divi dalībnieki no vienas pašvaldības. Mājinieks Artūrs Ivanovs spilgti iesāka turnīru. Jau savā pirmajā olimpiādes raundā viņš izslēdza liepājnieku Ruslanu Mazurenko. Otrajā kārtā jūrmalnieks Agris Apsītis atteicās no cīņas, un Ivanovs jau varēja sākt gatavoties finālam. Cīņā par zeltu jelgavniekam pretī stājās augumā raženākais daugavpilietis Andris Mihailovs. Liekot lietā prātu un spēku,

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

jau otrajā raundā pēc Artūra sitieniem tiesnesim nācās pārtraukt cīņu. “Viņš mēģināja likt lietā garās rokas un nelaist sev klāt, lai nepielietoju kombinācijas. Tādēļ strādāju pa apakšu korpusā — tēmēju sitienus ķermenī. Un tā bija viņa problēma, ka viņš man atļāva to darīt,” uzreiz pēc cīņas atklāja Artūrs, guvis uzvaru ar nokdaunu. “Labs turnīrs!” turpināja Jelgavas novada pārstāvis, “atbraukuši daudzi sportisti un bija interesanti paskatīties, kā cīnās citos novados. Tāpat bija grūti.” 18 gadus vecais čempions boksā trenējas septiņus gadus un bija ticis pat Latvijas

Olimpiskajā vienībā. Savulaik uz pirmo treniņu Artūru uzaicinājuši draugi, kuri jau boksējušies, taču tagad viņš vienīgais no viņiem ir palicis boksā. “Man patīk, un boksējos sev,” norāda bokseris. Artūrs mācās Jelgavas tehnikumā par inženierkomunikāciju tehniķi. Redzot stāju, augumu un mieru, ko Artūrs izstaro, šķiet lieki uzdot jautājumu — vai boksā iegūtās prasmes kādreiz nācies likt lietā, lai aizstāvētu sevi. Tomēr pavaicāju: “Man tas nav vajadzīgs,” paskaidro Artūrs. ©

Kristaps ZAĻKALNS 17


Foto: LBS

Jaunais olimpiskais sporta veids 3x3 basketbols, kura pirmie medaļu komplekti tiks sadalīti tikai 2020. gada Tokijas olimpiskajās spēlēs, jau otro reizi tika iekļauts Latvijas Jaunatnes olimpiādes programmā. Gan 2017. gadā Cēsīs, gan šogad Jelgavā meiteņu konkurencē par čempionēm kļuva Daugavpils pārstāves, bet labākās puišu komandas tituls šoreiz mājiniekiem — Jelgavas pilsētas komandai.

Foto: LBS

Daugavpilietes nosargā troni, zelts arī jelgavniekiem

Meiteņu fināls. Daugavpils ar minimālu pārsvaru uzvar Rīgu

D

augavpils zelta tradīcijas pirms diviem gadiem aizsāka Juta Harčenko, Darja Mazurova, Katrīna Grabovska un Nikole Pudāne, bet Jelgavā par čempionēm kļuva Evita Livča, Evelīna Kraveca, Valērija Baranovska un Sņežana Gļeba. Daugavpils BJSS audzēknes pārliecinoši aizvadīja turnīru Jelgavā, izcīnot uzvaras visās desmit spēlēs. Loģiski, ka spraigākā cīņa izvērtās tieši finālā, kurā Daugavpils pārstāves ar 9:8 pārspēja rīdzinieces. Bronzas

18

medaļas ieguva Jūrmalas 3x3 basketbolistes. Puišu konkurencē nevienai no komandām turnīra laikā neizdevās izvairīties vismaz no vie­na zaudējuma. Nākamie čempioni jelgavnieki Roberts Barčevskis, Rainers Barkāns, Maksims Rodins, Kristers Vējš apakšgrupu turnīrā zaudēja Liepājas pilsētas pārstāvjiem, bet sacensību turpinājumā mājinieki bija nepārspējami. Finālā tikai ar minimālu pārsvaru (6:5) Jelgavas pilsēta uzveica

LJO 3X3 BASKETBOLA LAUREĀTI Gads

1. vieta

2. vieta

3. vieta

Jaunieši 2019. Jelgava Rīga 2017. Rīga Ādažu novads

Liepāja Bauskas novads

Jaunietes 2019. Daugavpils Rīga 2017. Daugavpils Ķekavas novads

Jūrmala Rīga

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

3x3 basketbols Jaunieši 1. Jelgava (Roberts Barčevskis, Rainers Barkāns, Maksims Rodins, Kristers Vējš) 2. Rīga (Jānis Burķītis, Ernests Ločmelis, Ralfs Siliņš, Markuss Spīķis) 3. Liepāja (Rihards Dzērve, Alekss Jurevičus, Alans Šterns, Artūrs Vucins) 4. Valmiera (Ivo Amons, Kārlis Bašķis, Rūdolfs Rudmiezis, Matīss Vergins) 5. Jēkabpils (Gaitis Leiskins, Jānis Censonis, Kristiāns Ostrovskis, Uģis Paslauskis) 6. Gulbenes novads (Rihards Berkolds, Rainers Ļisicins, Rinalds Vagulis, Dāvis Vimba) Jaunietes 1. Daugavpils (Valērija Baranovska, Sņežana Gļeba, Evelīna Kraveca, Evita Livča) 2. Rīga (Katrīna Ozola, Līva Gode, Luīze Anna Sila, Enija Vīksne) 3. Jūrmala (Elza Kasakovska, Anastasija Černova, Paula Pētersone, Paula Purmale) 4. Ķekavas novads (Līga Juškēviča, Kate Kondratjeva, Linda Reitupe, Aļona Kļava) 5. Ventspils (Martina Bertāne, Monta Sintija Feldmane, Sintija Priede, Roberta Reinfelde) 6. Kandavas novads (Nikola Korotkova, Līva Laura Liniņa, Laura Pelīte, Tīna Zeberiņa)

Foto: LBS

Ō Uzbrukumā jelgavnieki. Kristers Vējš vairs nav apstādināms

Foto: LBS

Tikai čempioni. No kreisās — Evita Livča, Roberts Barčevskis, Evelīna Kraveca, Maksims Rodins, Valērija Baranovska, Kristers Vējš, Sņežana Gļeba, Rainers Barkāns

Puišu fināls. Maksims Rodins pēc mirkļa gūs kārtējo punktu

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

rīdziniekus. Trešo vietu ieņēma Liepājas pilsēta. “Visi četri čempioni ir no vienas Jelgavas sporta skolas komandas, kura pagājušajā sezonā startēja Latvijas Jaunatnes basketbola līgas U-15 grupā,” žurnālam Sports komentēja jelgavnieku treneris Gatis Justovičs. “Pirms dalības turnīrā veicām nelielu sagatavošanās darbu. Paši puiši īsti neticēja, ka var kļūt par čempioniem, taču mācīju viņiem — nevajag spēkus mērīt pēc panākumiem klasiskajā bas-

ketbolā. Laukumā izdevās apliecināt savu meistarību tieši 3x3 basketbolā, viss notika labvēlīgi mums.” Pirms diviem gadiem Cēsīs 3x3 basketbola turnīrā startēja kopumā 41 komanda, bet Jelgavā — 44 vienības. ©

Renārs BUIVIDS 19


RĪDZINIEKIEM zelta monopols

Z

emgales Olimpiskā centra volejbola laukumos spēkus samēroja pa sešām kvalifikācijas sacensības pārvarējušajām komandām gan jauniešiem, gan jaunietēm. Nākamie čempioni rīdzinieki četrās spēlēs piedzīvoja zaudējumu tikai vienā setā, pārliecinoši izcīnot zelta medaļas. Finālā Rīga ar 3:0 (25:16, 25:17, 25:23) pārspēja Kokneses novadu, kas pusfinālā piecos setos prata uzveikt Daugavpili. “Rīgas pilsētu pārstāvēja Rīgas Volejbola skolas vairāku komandu pārstāvji, jo ar 2001. gadā dzimušajiem puišiem vien nepietiek sastāva komplektēšanai,” žurnālam Sports komentēja rīdzinieku treneris Guntis Atars. “Apzinos, ka bijām šā turnīra favorīti.

20

Foto: Renārs Buivids, Sports

Latvijas Jaunatnes olimpiādē volejbolā un pludmales volejbolā visi zelta medaļu komplekti no Jelgavas aizceļoja uz Rīgu. Laureātu pulkā gan daudz plašāka ģeogrāfija, jo medaļas saņēma arī Daugavpils, Kokneses, Talsu, Siguldas, Babītes un Smiltenes jaunie volejbola meistari.

Fināls jauniešiem. Uzbrukumā rīdzinieks Renārs Pauls Jansons

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Volejbols

Foto: Renārs Buivids, Sports

Jaunieši 1. Rīga (Jānis Bernards, Klāvs Kalvenieks, Gustavs Aleksandrs Klucis, Jēkabs Ekhards, Atis Krebss, Sandis Miķelsons, Dāvis Vīksne, Renārs Pauls Jansons, Kristers Niks Ērglis, Kristaps Bērziņš, Igors Kristers Bolsunovskis) 2. Kokneses novads (Atis Blaus, Kristers Leķis, Kristers Dardzāns, Aldis Sproģis, Raivis Pālēns, Edgars Kalnozols, Matīss Šumskis, Matīss Zaļais) 3. Daugavpils (Aleksejs Bočkarjovs, Tomass Bondars, Leo Catlakšs, Ņikita Guks, Vadims Meļkovs, Deniss Mironovs, Iļja Moskaļenko, Deniss Pavlovs, Mihails Potalujevs, Andrejs Rimša, Dmitrijs Špakovs, Sandis Vilcāns)

Rīgas jaunieši. Pirmajā rindā (no kreisās): Kristers Niks Ērglis, Kristaps Bērziņš, Igors Kristers Bolsunovskis, Klāvs Kalvenieks, Jānis Bernards. Otrajā rindā: Atis Krebss, Gustavs Aleksandrs Klucis, Sandis Miķelsons, Jēkabs Ekhards, Dāvis Vīksne, Renārs Pauls Jansons, treneris Guntis Atars

Foto: Renārs Buivids, Sports

Jaunietes 1. Rīga (Laura Melisa Kukša, Līva Staķava, Kristīne Kramēna, Alise Kjasile, Sofija Anastasija Ignatjeva, Anastasija Deņisova, Elza Reknere, Jekaterina Gordejeva, Katrīna Paula Krustkalne, Vlada Pridatko, Laura Tiltiņa, Linda Broliša) 2. Daugavpils (Kristīne Pankova, Nikola Seile, Nameda Muižniece, Anastasija Ivanova, Valerija Lakizo, Viktorija Kozela, Darja Dimitrijeva, Megija Hakimova, Elīna Golovko, Karolīne Siņavska, Sandra Siņavska, Diana Fiļipova) 3. Talsu novads (Paula Liepiņa, Alise Erdmane, Karīna Marta Alkšbire, Undīne Simbirceva, Gerda Matisone, Patrīcija Palameika, Anete Švēde-Grīnberga, Līva Krista Učelniece)

Rīgas jaunietes. Pirmajā rindā (no kreisās): Laura Tiltiņa, Elza Reknere, Kristīne Kramēna, Sofija Anastasija Ignatjeva, Linda Broliša. Otrajā rindā: galvenais treneris Andrejs Odinokovs, Katrīna Paula Krustkalne, Vlada Pridatko, Jekaterina Gordejeva, Laura Melisa Kukša, Alise Kjasile, Anastasija Deņisova, Līva Staķava, treneris Pāvels Seļivanovs

Pludmales volejbols Jaunieši 1. Leo Saulītis/Markuss Silkalns (Rīga) 2. Sandijs Suhānovs/Martins Dāvis Vēvers (Siguldas novads) 3. Olivers Bulgačs/Dāvis Teteris (Rīga)

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

Jaunietes 1. Terēze Estere Grants/Amanda Ragute (Rīga) 2. Elīza Dreimane/Kate Vasiļjeva (Babītes novads) 3. Justīne Kleina/Līva Vāvere (Smiltenes novads)

21


Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Renārs Buivids, Sports

Foto: Renārs Buivids, Sports

Apbalvošanā. Jelgavas mērs Andris Rāviņš (centrā), Latvijas sieviešu izlases galvenā trenere Inguna Minusa (pa kreisi) un rīdzinieku treneris Guntis Atars

Foto: Renārs Buivids, Sports

Vēl viens punkts. Rīgas volejbolistes sekmīgi cīnās finālā

Rīdzinieku treneri. Andrejs Odinokovs (priekšplānā) un Pāvels Seļivaanovs

22

To arī izdevās apliecināt laukumā. Neuzskatu par lielu pārsteigumu Kokneses novada uzvaru pusfinālā par Daugavpili. Ja Kokneses sastāvā ierindā būtu vēl attiecīgā vecuma izlases volejbolists Matīss Petjukevičs, tad arī fināls būtu daudz interesantāks.” Meiteņu konkurencē Rīgas pārsvars pār sāncensēm bija ievērojams, jo LJO finālturnīra četros mačos rīdzinieču sāncenses nevienā no setiem netika pat līdz 20 punktu atzīmei. Spēlē par zelta medaļām Rīga ar 3:0 (25:17, 25:13, 25:15) pārspēja Daugavpili. “Rīgas pilsētas komandu veidoja Rīgas Volejbola skolas izlase. Ar šo komandu, piesaistot vēl vecākas spēlētājas, startējām arī Baltijas līgā un Latvijas čempionātā,” informēja rīdzinieču treneris Andrejs Odinokovs. “Turpinām strādāt, arī šajā turnīrā devām ie-

Vispirms aizsardzība. Rīdzinieki Sandis Miķelsons un libero Igors Kristers Bolsunovskis

spēju apliecināt sevi gadu jaunākām volejbolistēm. Galvenais, ka mērķis — zelta medaļas — tika sasniegts. Sastāvs ir saspēlēts, un jau rudenī mūs gaida jauns pārbaudījums — dalība Eiropas kausā klubiem. Prieks, ka darbā ar šo komandu mums palīdz arī Pāvels Seļivanovs.” Pludmales volejbola sacensībās par čempioniem kļuva Rīgas dueti Leo Saulītis/ Markuss Silkalns un Terēze Estere Grants/ Amanda Ragute. ©

Renārs BUIVIDS

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Teniss Vienspēles Jaunieši 1. Dāvids Špaks (Liepāja) 2. Renards Skutelis (Daugavpils) 3. Edvards Šnepsts (Ādažu novads)

Iegriež, lai neatlec. Liepājniece Elza Tomase demonstrēja gudru uzbrukuma tenisu

Dubultspēles Jaunieši 1. Dāvids Špaks un Dāvis Rolis (Liepāja) 2. Edvards Šnepsts un Kristaps Tauriņš (Ādažu novads) 3. Kārlis Vēberis un Didzis Vārna (Liepāja) Jaunietes 1. Elza Tomase un Alise Vindiga (Liepāja) 2. Sindija Manovska un Dārta Vorslava (Aizkraukles nov.) 3. Marija Kovaļauska un Agrita Gavronska (Mārupes nov.)

Zeltu aizpūš uz LIEPĀJU Tenisā laurus plūca liepājnieki. Puišu vienspēļu turnīrā par uzvarētāju kļuva Dāvids Špaks. Dubultspēlē viņš kopā ar citu vēju pilsētas tenisistu — Dāvi Roli — izcīnīja otru zeltu. Savukārt meiteņu konkurencē triumfēja olimpiādes turnīra spožākā personība Elza Tomase, kura pārī ar Alisi Vindigu kāpa uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena arī dubultspēlē. Visi uzvarētāji ir Liepājas Tenisa sporta skolas audzēkņi!

T

urnīrā startēja 2002.—2005. g. dzimuši dalībnieki. Vienspēlē Špaks jau pirmajā kārtā ar 6:2, 6:4 pārspēja ar pirmo numuru izsēto Dāvi Alksni. Pusfinālā Špakam pretī stājās Kārlis Vēberis, kurš arī pārstāv Liepāju. Dāvids ar 6:0, 6:0 pārliecinoši nodrošināja sev vietu finālā. Cīņā par zeltu Špaks spēkiem mērojās ar daugavpilieti Renardu Skuteli, kuru pieveica ar 6:2, 6:2, svinot uzvaru olimpiādē. Bronza — ādažniekam Edvardam Šnepstam. Meiteņu konkurencē Tomase un Vindiga, abām demonstrējot teicamu tenisa spēli, sarūpēja liepājnieču finālu. Uzvaru izcīnīja Tomase, kura pārspēja Vindigu ar 6:2, 6:1. Bronzu sadalīja Aizkraukles sportistes, panākumu gūstot Sindijai Manovskai. Sīvā trīs setu mačā viņa pieveica savu dubultspēļu pārinieci Dārtu Vorslavu — 4:6, 7:6 (1), 6:4. “Pirmo reizi Latvijas Jaunatnes olimpiādē Aizkraukle Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

bija pārstāvēta tādā sporta veidā kā teniss!” gandarījumu pauda Aizkraukles novada sporta centra pārstāvji. Laba debija. Dubultspēlē Špaks kopā ar Roli finālā divos setos pieveica Šnepstu un Kristapu Tauriņu, iegūstot zeltu. Liepājnieki Vēberis un Didzis Vārna paņēma bronzu. Meiteņu dubultspēļu sacensībās zelts vienspēļu finālistēm Tomasei un Vindigai, kuras izšķirošajā mačā pārspēja aizkrauklietes Manovsku un Vorslavu. Marijai Kovaļauskai un Agritai Gavronskai no Mārupes novada — bronza. “Es centos aizstāvēt Liepājas pilsētu,” sacīja talantīgā Tomase, kura Starptautiskās Tenisa federācijas (ITF) junioru reitingā ieņem 378. vietu un no Zemgales tenisa kortiem pārbrauca ar divām zelta godalgām. Liepājniece tenisu spēlē kopš pirmsskolas vecuma un šobrīd startē pamatā tikai starptautiskos turnīros.

Foto: Kristaps Zaļkalns

Foto: Kristaps Zaļkalns

Jaunietes 1. Elza Tomase (Liepāja) 2. Alise Vindiga (Liepāja) 3. Sindija Manovska (Aizkraukles novads)

Olimpiski draudzīgā garā. Pēc spēles kopā ar Aniju Paulu Ozoliņu

“Viņa ir izteikta uzbrukuma tenisiste, spēlē gudri un stabili, labi iegriež bumbiņu, lai tā atsitoties paliktu tuvāk pie zemes, maz kļūdās,” komentēja viena no Elzas pretiniecēm, kurai divos setos neizdevās Tomasei iesist nevienu punktu. Nākotni Elza saista ar duālo karjeru Ame­ rikā: “Ceru doties uz koledžu, lai iegūtu izglītību un spēlētu tenisu augstā līmenī. Cerams, tas būs kādā siltākā štatā — varbūt Maiami, kur ir piemērota koledža tenisistiem,” teica uzlecošā zvaigzne. “Perspektīva ir visiem, bet, galvenais, lai saglabājas vēlēšanās spēlēt un būtu finansējums ceļot uz turnīriem arī turpmāk, tenisā tas ir vitāli svarīgi. Jācīnās, jāspēlē. Potenciāls Elzai ir milzīgs,” sacīja Liepājas Tenisa sporta skolas treneris Daņils Kozlovs. ©

Kristaps ZAĻKALNS 23


Orientēšanās sports Sprints Jaunieši 1. Emīls Zērnis (Saldus novads) 16:45 1. Ralfs Jānis Eižvertiņš (Jelgavas novads) 1 6:45 3. Rihards Gailis (Rīga) 16:46 Jaunietes 1. Elza Ķuze (Jelgavas novads) 15:30 2. Aija Denija Trēziņa (Valmiera) 17:10 3. Anda Jaunmuktāne (Smiltenes novads) 17:58 Vidējā distance Jaunieši 1. Austris Kalniņš (Apes novads) 2. Rihards Gailis (Rīga) 3 Jēkabs Ločmelis (Valmiera)

39:29 0:00 40:45 +1:16 40:47 +1:18

Jaunietes 1. Elza Ķuze (Jelgavas novads) 2. Alise Zagorska (Rīga) 3. Līva Cera (Rīga)

34:14 0:00 40:42 +6:28 41:36 +7:22

Liktenīgā sekunde un

Ķuzes triumfs Orientēšanās sprintā puišu konkurencē visi trīs medaļnieki finišēja sekundes (!) robežās. Meiteņu startos ārpus konkurences bija Jelgavas novadu pārstāvošā saldeniece Elza Ķuze, svinot iespaidīgu uzvaru gan sprintā, gan vidējā distancē.

Foto: Kristaps Zaļkalns

J

Ātrā saldeniece. Elza Ķuze soļo pretim otrajam zeltam

24

elgavas Pasta salas apvidū notikušajās sprinta sacensībās negaidītu pavērsienu sarūpēja cits saldenieks Emīls Zērnis kopā ar Ralfu Jāni Eižvertiņu no Jelgavas novada. Abi uzrādīja identisku rezultātu — 16 minūtes 45 sekundes, tādēļ jau pirmajā sacensību dienā puišiem tika pasniegtas divas zelta godalgas. Ja bronzas laureāts Rihards Gailis būtu finišējis vienu sekundi ātrāk, pat visiem trim nāktos saspiesties uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena. Līderiem apbrīnojams rezultātu blīvums. Savukārt meiteņu konkurencē Ķuze uzvarēja ar apaļu 100 sekunžu handikapu. “Sprinta distance bija ļoti interesanti izdomāta, īpaši patika kontrolpunkti pie tilta un tuneļa,” komentēja Ķuze. Vidzemnieces Aija Denija Trēziņa un Anda Jaunmuktāne varēja tikai censties samērīties savā starpā, kura ātrāka — Valmiera vai kaimiņiene Smiltene? Šoreiz ašāka izrādījās valmieriete Trēziņa, iegūstot sudrabu. Sacensību otrajā dienā orientieristi pameta Jelgavas sirdi un devās Lietuvas virzienā —

uz Vilces sporta bāzi, pie kuras mežā risinājās vidējās distances skrējieni. Patīkams pārsteigums, ka pie pusstundu attālā lauku miestiņa no šosejas pieved tikko uzliets jauns asfaltbetona segums 8 km garumā. Prieks braukt pie orientieristiem! Tiesa, gludais ceļš orientieristus veda uz brikšņiem paugurainā apvidū. Puišu konkurencē apvidū meistarībā sapinās pat skrējiena galvenais favorīts Zērnis, šoreiz uzrādot tikai 7. rezultātu. “Jau pirmais kontrolpunkts bija tehnisks — īss etaps, bet kārtīgi jāpaņem virziens. Pēc tam... Nezinu. Pazīstams mežs, un par daudz uzticējos sev,” pēc finiša nopūtās iepriekšējās dienas uzvarētājs. Vilces mežā laurus plūca Austris Kalniņš, izcīnot vienīgo medaļu Apes novadam. Meiteņu konkurencē, lietojot jauniešu terminoloģiju, turpināja spridzināt Ķuze. Šoreiz talantīgā saldeniece, kura nu jau vairākus gadus trenējas Jelgavā pie treneres Ingunas Čākures (starp citu, Ingunas brālēns ir pazīstamais fiziskās sagatavotības treneris Ivars Čākurs), savu tuvāko sekotāju apsteidza jau par sešām

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Mājinieki pret

PĻAVIŅU novadu Skvošā par uzvarētāju meiteņu konkurencē kļuva Latvijas junioru čempione Anna Esiņa no Pļaviņu novada, puišiem 1. vietu ieguva junioru reitinga līderis jelgavnieks Augusts Ūbelis. Olimpiādes čempioni apliecināja favorītu statusu, piecās spēlēs nezaudējot ne geima.

Foto: Kristaps Zaļkalns

“M

Finiša spurts. Sprinta čempions Emīls Zērnis vidējās distances pēdējos metros mēģina kompensēt meža brikšņos pasēto

ačā par zeltu bija jāpacīnās vairāk nekā pret citām meitenēm. Spēle sāka jau slīdēt laukā no rokām, un nevarēju vairs saglabāt mieru. Var just, ka spēlētājas ir augušas!” komentēja pļaviņiete Anna Esiņa, kura trenējas jau septiņus gadus. Interesanti, ka Annas vectēvs Pēteris Kalniņš ir skvoša pamatlicējs Vidzemes dienvidos. Savulaik viņš azartisko sporta spēli aiz stikla ieraudzījis ASV, viesojoties pie radiniekiem, un 70 gadu vecumā atvedis to uz dzimteni, atverot skvoša klubu Pļaviņās. Kalniņa kungs bija arī klāt olimpiādes izšķirošajos mačos un dzīvoja līdzi mazmeitas spēlei. Sīvākas cīņas gan aizritēja starp citiem skvošistiem. Atstājot krietni vairāk sviedru kortā, meitenēm sudrabs un bronza, jelgavniecēm Laurai Badūnei un Hannai Siekai. Puišiem: sudrabs pļaviņietim Aivim Jokumam, bronza — vēl vienam mājiniekam Paulam Rozenvaldam. Tādā veidā jelgavnieki paturēja mājās četras skvoša medaļas, bet divas — aizceļoja uz Pļaviņām. “Tā kā skvošs Jaunatnes olimpiādē iekļauts pirmo reizi, gan sacensības, gan turnīra medaļas skvošistiem ir īpašas. Latvijas Skvoša fede-

rācija ir gandarīta un pateicīga sacensību organizatoriem par skvoša iekļaušanu olimpiādē, kas ļāva jau­najiem sportistiem sajust olimpisko atmosfēru. Ļoti gribētos, lai šī jaunajiem skvošistiem nebūtu pēdējā olimpiāde un skvošs pēc vairāku ga­du centieniem beidzot izcīnītu vietu olimpisko spor­ta veidu pulkā,” rezumēja federācijas valdes locekle un sacensību galvenā tiesnese Baiba Lulle.

Skvošs

Jaunieši 1. Augusts Ūbelis (Jelgava) 2. Aivis Jokums (Pļaviņu novads) 3. Pauls Rozenvalds (Jelgava) Jaunietes 1. Anna Esiņa (Pļaviņu novads) 2. Laura Badūne (Jelgava) 3. Hanna Sieka (Jelgava)

Tāpat kā orientēšanās sports skvošs bija viens no diviem Latvijas Jaunatnes olimpiādes programmā iekļautajiem neolimpiskajiem sporta veidiem. ©

Kristaps ZAĻKALNS

Kristaps ZAĻKALNS Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

Foto: Kristaps Zaļkalns

minūtēm. Tiesa, eiforijā Elza nenonāca, saprotot, ka galvenie konkurenti tobrīd bija Baltijas jūras jaunatnes spēlēs Zviedrijā: “Distance bija sarežģīta, daudz kontrolpunktu, nedrīkstēja atslābt, vietām bija slikta redzamība,” vērtēja Ķuze. “Mana motivācija trenēties ir rezultāti — progress dod sparu trenēties vēl vairāk un nāk vēl labāki sasniegumi. Vienmēr redzu, pie kā strādāt. Kādēļ pati nebraucu uz Baltijas jūras jaunatnes spēlēm? Gods aizstāvēt pilsētu olimpiādē!” Ķuze joprojām dzīvo Saldū. Tā kā māju pusē orientēšanās sports pajuka, viņa vairākas reizes nedēļā mēro 80 km garo ceļu uz Jelgavu un pēc tam atpakaļ, lai trenētos iecienītajā sporta veidā. Pēc olimpiādes Druvas vidusskolas audzēkne devās uz Dāniju, lai jau nākamajā dienā startētu pasaules čempionātā junioriem. ©

Paldies vectēvam. Anna Esiņa dominēja meiteņu skvoša turnīrā

25


Foto: Dainis Caune, Sports

paceļ

Foto: Dainis Caune, Sports

Meitenes

Mirkli pirms. Sandija Keiša gatavojas uzstādīt jaunu Latvijas rekordu jauniešiem svara kategorijā līdz 40 kg

rekordus P

uišiem uzvarētājus katrā svara kategorijā noskaidroja divcīņas summā individuāli. Savukārt stiprākās meitenes noteica pēc Sinklera punktu tabulas (divcīņā paceltie kilogrami attiecībā pret sportista personisko svaru), jaunietēm sacenšoties vienā kopējā ieskaitē. Sacensību pirmajā dienā uz podesta izgāja jaunietes. Skatītāju tribīnēs meiteņu startus ar klātbūtni pagodināja Latvijas Svarcelšanas federācijas šefs Viktors Ščerbatihs un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis. Pārliecinošu uzvaru izcīnīja Eduarda Andruškeviča audzēkne Daniela Ivanova — savā vecuma grupā viena no labākajām svarcēlājām Eiropā. 17 gadus vecā dobelniece, kura tagad pārstāv Ventspili, raušanā pacēla 84 kg smagu svaru stieni, bet grūšanā labākajā mēģinājumā iespēja 109 kg, summā sasniedzot rezultātu 193 kilogrami.

26

Tādā veidā Ivanova laboja divus jaunus Latvijas rekordus jauniešiem svara kategorijā līdz 64 kg — raušanā un summā. “Es neko neredzēju un nedzirdēju sev apkārt,” pēc starta atzina Daniela, apliecinot, cik ļoti bija koncentrējusies saviem uznācieniem. “Man prieks — sacensības izdevās diez gan labi. Raušanā par kilogramu laboju personisko rekordu, bet grūšanā sanāca tikai atkārtot labāko rezultātu. Summā par kilogramu izdevās labot rekordu,” sacīja Ivanova. “Es esmu augstas klases sportiste, un Latvijā sacensībās man ir jācīnās ar sevi, jo konkurenci sastāda lielākoties iesācējas. Taču tāpat ir interesanti, jo neesmu viena. Nākamais mērķis? Rudenī gaidāmajā Eiropas jauniešu čempionātā izcīnīt medaļu. Līdz tam pie rezultāta gribētos pielikt trīs četrus kilogramus.” 2. vietu izcīnīja Ilze Ojere, kura atnesa Ogrei vienīgo svarcelšanas medaļu, bet uz

Foto: Dainis Caune, Sports

Svarcelšanas sacensībās Dobeles sporta hallē augstvērtīgākos rezultātus sasniedza meitenes. Tā kā Starptautiskā Svarcelšanas federācija pirms apaļa gada pārmainīja svara kategorijas, jauniešu startos Dobelē rekordi krita kā pupas.

Daudzpusīgā ludzāniete. Paulas Molodavčenko dosjē tagad ir gan starts Jaunatnes olimpiādē, gan godalgota vieta valsts mājturības olimpiādē

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Svarcelšana Jaunietes (Vieta, vārds uzvārds, dalībnieka svars, pārstāvētā pašvaldība, (raušana + grūšana) summa, Sinklera punkti) 1. Daniela Ivanova 62,75 kg Ventspils (84+109) 193 kg 253,56 2. Ilze Ojere 81,2 kg Ogres novads (67+85) 152 kg 174,56 3. Natālija Kālīte 52,55 kg Ludzas novads (43+55) 98 kg 144,99

Foto: Dainis Caune, Sports

Jaunieši

Min uz papēžiem Kohai. Daniela Ivanova ar jaunu personisko un Latvijas jauniešu rekordu paceļ zeltu

1. Roberts Žulins 2. Valters Vieško 3. Māris Garmolis

Svara kategorija līdz 49 kg Ludzas novads (52+64) 116 kg Ventspils (47+58) 105 kg Daugavpils (43+53) 96 kg

1. Ņikita Pozņaks 2. Ritvars Zaharāns 3. Kristaps Ostrovskis

Svara kategorija līdz 55 kg Ludzas novads (63+72) 135 kg Ludzas novads 60+65) 125 kg Pļaviņu novads (45+62) 107 kg

1. Antons Kovaļonoks 2. Jakovs Sokolovs 3. Vitālijs Petrovs

Svara kategorija līdz 61 kg Daugavpils (74+98) 172 kg Daugavpils (74+88) 162 kg Ludzas novads (68+84) 152 kg

1. Dāniels Abramenko 2. Edvards Juhimenko 3. Vlads Prokofjevs

Svara kategorija līdz 67 kg Daugavpils (105+120) 225 kg Dobeles novads (83+95) 178 kg Ludzas novads (73+90) 165 kg

1. Ēriks Sakovičs 2. Mihails Pozdņaks 3. Ņikita Federovičs

Svara kategorija līdz 73 kg Daugavpils (102+115) 217 kg Ludzas novads (90+110) 200 kg Daugavpils (83+112) 195 kg

Svara kategorija līdz 81 kg 1. Iļja Sokolovs Daugavpils (111+136) 247 kg 2. Andžejs Austis Daugavpils (100+120) 220 kg 3. Jānis Markuss Škrabe Ventspils (80+100) 180 kg

1. Lauris Logins 2. Deniss Cakars 3. –

Foto: Dainis Caune, Sports

Ar skatu uz Parīzi un Losandželosu. Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis apspriežas ar titulēto treneri Eduardu Andruškeviču par svarcelšanas olimpisko nākotni Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

Svara kategorija +96 kg Balvi (113+145) 258 kg Daugavpils (80+100) 180 kg

Foto: Dainis Caune, Sports

Godalgotie palīgi. Svarus riktē svarcēlāji Ritvars Suharevs un Vadims Koževņikovs

Foto: Dainis Caune, Sports

Svara kategorija līdz 96 kg 1. Jevgēņijs Haustovs Ventspils (112+136) 248 kg 2. Māris Ozoliņš Ventspils (95+115) 210 kg 3. Matīss Tomass Bergs Saldus novads (88+114) 202 kg

goda pjedestāla trešā pakāpiena kāpa Natālija Kālīte no Ludzas. Jāizceļ 2005. gadā dzimušās Sandijas Keišas starts. Balvu sportistei līdz medaļai pietrūka pusotra Sinklera punkta, taču viņa savā kontā pierakstīja visus trīs Latvijas rekordus jauniešiem svara kategorijā līdz 40 kg, summā paceļot (32+42) 74 kilogramus. “Mani brāļi trenējās svarcelšanā, mani iedvesmo Rebeka Koha, tādēļ nolēmu pamēģināt arī pati. Skatos internetā, kā sacensībās startē Koha,” pastāstīja Keiša, kura pati sver tikai 38 kg. Iespaidīgs skats, kad tāds mazs ķipars virs galvas uzgrūž 42 kg smagu svaru stieni. Jāpiebilst, puišu sacensībās dominēja Ludzas un Daugavpils sportisti. ©

Kristaps ZAĻKALNS 27


MĒROGA

samazināšana

Lai

gan spēcīgs vējš negantību mačā pār Dobeli sūtīja aumaļu lietu pret krusas zalvēm, šosejas riteņbraukšanā rezultātus tas būtiski neietekmēja. Abās dienās par uzvaru cīnījās vieni un tie paši atlēti. Jau 30 km grupas brauciena sākumā, pagarā taisnē izmantojot sānu vēju, atrāvienā devās rīdzinieki Mārtiņš Maslovs, Toms Ustups un Matīss Kaļveršs, kuri iepriekšējā dienā šādā secībā bija sadalījuši medaļas individuālajā braucienā (10 km) un kuriem pievienojās Roberts Čukurs no Grobiņas novada.

28

Šis kvartets savu pārākumu noturēja līdz fini­ šam, kurā, demonstrējot lieliskas sprintera spējas, uzvarēja Latvijas jauniešu čempions Toms Us­tups. Nedēļu vēlāk Toms un Mārtiņš guva pa uzvarai starptautiskajās sacensībās Beļģijā. Abi trenējas Rīgas Riteņbraukšanas skolā pie Jāņa Krišlauka, kurš izaudzinājis arī Tomu Skujiņu. Vēl medaļu sadalē Dobelē piedalījās divkārtējā olimpieša Raivja Belo­hvošči­ka audzēknis Matīss Kaļ­ veršs (Rīga), kurš 30 km finišēja otrais, bet trene­ ra meita Laura, kas, būdama Latvijas čempione individuālajā distancē, šoreiz medaļu izcīnīja tikai grupas braucienā (varbūt tiešām laikapstākļi!?).

Foto: Dainis Caune, Sports

Vispirms kļūt par valsts čempioniem, pēc tam gūt panākumus Eiropas čempionātā vai citās starptautiskās sacensībās, tad cīnīties Eiropas Jaunatnes olimpiādē, pasaules meistarsacīkstēs — tāds ir vasaras vidus darbu saraksts vairākiem Latvijas Jaunatnes olimpiādes uzvarētājiem tik dažādajā riteņbraukšanā.

Vēlreiz čempions! Latvijas jauniešu čempions grupas braucienā Toms Ustups svin uzvaru arī Latvijas Jaunatnes olimpiādē

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Riteņbraukšana Individuālais brauciens. 10 km Jaunietes 1. Kitija Siltumēna Rīga 2. Marta Petkus Liepāja 3. Evelīna Ermane Marčenko Dobeles novads Jaunieši 1. Mārtiņš Maslovs 2. Toms Ustups 3. Matīss Kaļveršs Rīga

Rīga Rīga 15:41

17:57 18:22 18:25 15:25 15:34

Grupas brauciens Jaunietes. 30 km 1. Marta Petkus 2. Kitija Siltumēna 3. Laura Belohvoščika

Liepāja Rīga Rīga

Jaunieši. 50 km 1. Toms Ustups 2. Matīss Kaļveršs 3. Mārtiņš Maslovs

Rīga Rīga Rīga

54:11,500 54:11,560 54:11,790 1.14:34,910 1.14:35,270 1.14:36,210

MTB

Pirmoreiz. Latvijas Jaunatnes olimpiādē Dobelē dāmas cīnījās atsevišķā grupas braucienā. Iepriekš viņām šajā disciplīnā nācās startēt kopā ar puišiem

Jaunietes. 10,8 km 1. Evelīna Ermane Marčenko Dobeles novads 2. Laura Belohvoščika Rīga 3. Marta Petkus Liepāja

32:56 33:26 33:45

Jaunieši. 21,6 km 1. Kārlis Klismets 2. Oskars Blumbergs 3. Rihards Reinfelds

57:01 57:11 57:16

Rīga Ikšķiles novads Ķekavas novads BMX

Jaunietes 1. Līva Lizete Glāzere 2. Veronika Monika Sturiška 3. Signe Ušerovska

Valmiera Smiltenes novads Saldus novads

Jaunieši 1. Edvards Emīls Liberts 2. Mārtiņs Zadraks 3. Ivars Svarinskis

Mārupes novads Mārupes novads Rīga

Foto: Dainis Caune, Sports

Rīgas Riteņbraukšanas skola. Toms Ustups un RRS treneris Jānis Krišlauks, kura audzēkņi izcīnīja visvairāk medaļu

Pēc individuālā brauciena. Čempiona zelts Mārtiņam Maslovam (vidū), sudrabs — Tomam Ustupam (pa kreisi), bronza — Matīsam Kaļveršam

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

29


30

Ne tikai viesmīlīgi. Dobeles nova­ da domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns ar medaļām varēja sveikt arī sava novada sportistus

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

Trīs čempiones. Marta Petkus (no kreisās), Kitija Siltumēna un Evelīna Ermane Marčenko katra uzvarēja savā disciplīnā

Foto: Dainis Caune, Sports

Mārupiešu tandēms. Zelta un sudraba pozīcijās cīnās Edvards Emīls Liberts (166) un Mārtiņš Zadraks

Foto: Dainis Caune, Sports

Jaunatnes olimpiādes atklājumu topā ierakstāma liepājniece Marta Petkus, kas distancē ar atsevišķu startu zaudēja tikai rīdziniecei Kitijai Siltumēnai, bet grupas brauciena finišā izrāva uzvaru. Savukārt varoņdarbu saraksta augšgalā liekama dobelniece Evelīna Ermane Marčenko, kura pēc kritiena grupas braucienā jau nākamajā dienā spēja uzvarēt 10,8 km MTB distancē, kuras veikšana prasīja ne vien spēku, izturību un meistarību, bet arī drosmi. Šajā disciplīnā atbalsojās Latvijā prasmīgi kultivētais tautas sporta gars, ko apliecināja krietni plašāka novadu pārstāvniecība. Puišiem 21,6 km distancē (6 apļi) 48 dalībnieku konkurencē par uzvaru visapņēmīgāk cīnījās rīdzinieks Kārlis Klismets, ikšķilietis Oskars Blum­bergs, ķekavnieks Rihards Reinfelds, mums jau zināmais Matīss Kaļveršs un Ronalds Blumbergs no Ikšķiles novada, kuri šādā secībā arī finišēja. Mārupietis Edvards Emīls Liberts Jelgavā ieradās kā astoņkārtējs Latvijas čempions. Savu jaunāko titulu viņš bija izcīnījis iepriekšējā dienā sešpadsmitgadīgo (B 16) puišu grupā, uzvarot nule atklātajā Māra Štromberga BMX trasē Valmierā. “Savās pirmajās sacensībās piedalījos triju gadu un deviņu mēnešu vecumā tepat Jelgavā,” uz panākumu atslēgu ar mikroskopa cienīgu precizitāti netieši norāda čempions. “Trenēties sāku pie Kristapa Ozoliņa, tagad gatavojos Valmieras AKSSC Mika Puķīša vadībā.” Jaunatnes olimpiādē Edvards uzvarēja visos braucienos, finālu ieskaitot, bet ne bez pūlēm. “Bija spraiga cīņa ar savu novadnieku Mārtiņu Zadraku,” atzina Liberts. “Sanāca labi starti, pēc tam atlika tikai noturēt vadību.” Šāds stils bija raksturīgs divkārtējam olimpiskajam čempionam Mārim Štrom­ bergam. Tādā Edvards nedēļu vēlāk cīnījās arī Eiropas čempionātā, kur tāpat viņš uzvarēja visos B 16 braucienos, izņemot otro priekšbraucienu, kurā pirmo vietu latvietim spēja atņemt tikai fotofinišs, bet tādēļ čempiona zelts nekļuva mazāk spožs. Arī mūsu BMX junioru līdera Edvarda Glāzera māsa Līva Lizete Jelgavā apliecināja, ka iepriekšējā dienā gūtais Latvijas čempiones tituls izcīnīts pilnībā pamatoti. Eiropas čempionāta finālā Valmieras Tālavas audzēkne, atrodoties otrajā pozīcijā, piedzīvoja kritienu, tomēr guva sesto vietu. BMX līderiem tagad starts pasaules čempionātā Beļģijā, bet jaunajiem šosejniekiem — Eiropas Jaunatnes olimpiādē Baku. Tā meistarība samazina pasauli. ©

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

Ō Lietus, krusa, atkal lietus, spēcīgs vējš... Tie nebija labākie sabiedrotie individuālajā braucienā

Vienā nedēļā trīs zelti. Edvards Emīls Liberts kļuva par Latvijas čempionu, uzvarēja Latvijas Jaunatnes olimpiādē un Eiropas čempionātā

Teicami! Treneris Olafs Lakučs ar uzvaru sveic Līvu Lizeti Glāzeri

Dainis CAUNE

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Ar pistoli un bisi Pirmo reizi kvalificēties olimpiskajām spēlēm šaušanā reālas izredzes ir trim Latvijas sportistiem ar abiem mūsu tradicionālajiem sporta ieročiem — pistoli un stenda bisi.

J

āņu laikā Eiropas spēlēs Minskā Lauri Strautmani šaušanā ar pneimatisko pistoli savā kroņa disciplīnā PP-60 no olimpiskās Tokijas šķīra tikai 0,3 punkti. Ja tukumnieks pēc 60 šāvieniem ar šādu nieka starpību nebūtu zaudējis sudraba medaļu, tad Lauris jau būtu olimpietis. Minskā tika izspēlēta viena ceļazīme uz Tokiju. Sacensību uzvarētājs Artjoms Černousovs no Krievijas

to jau bija ieguvis iepriekš. Tādējādi olimpisko ielūgumu saņēma sudraba medaļas laureāts ukrainis Oļehs Omeļčuks. Strautmanis izcīnīja bronzu. Toties nostiprināja pārliecību, ka šajā disciplīnā iekļūt 29 olimpiešu skaitā ir pilnīgi reāli. Vēl ir pietiekami daudz sacensību, kurās šo mērķi sasniegt. Pašas pēdējās sešas vietas olimpiskās vasaras sākumā tiks sadalītas pēc pasaules ranga,

kurā gan vērtē tikai Pasaules kausa izcīņas posmos un pasaules čempionātos sasniegto. Bet, piemēram, Eiropas reitingā Strautmanis šobrīd ir piektais. Dobelniece Agate Rašmane, kas šovasar ieguva LSPA bakalaura diplomu, šaušanā var kļūt par pirmo mūsu olimpisko dāmu. Arī viņas stihija ir pistoļšau­ šana, turklāt Agate ir vienlīdz precīza gan ar pneimatisko, gan ar m ­ azkalibra i­eroci.

ŠAUŠANA MŪSĒJO LABĀKIE REZULTĀTI 1912.—2016. GADA OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS

3

Harijs Blaus stenda šaušanā

8.

2.

Haralds Marvē ar mazk. pistoli

Afanasijs Kuzmins ātršaušanā ar pistoli

10. vieta

4.

1.

2.

Afanasijs Kuzmins ātršaušanā ar pistoli

6. Afanasijs Kuzmins ātršaušanā ar pistoli

Boriss Timofejevs apaļajā stendā

6. 8.

Afanasijs Kuzmins ātršaušanā ar pistoli

Afanasijs Kuzmins ātršaušanā ar pistoli

20. vieta

14.

Afanasijs Kuzmins ātršaušanā ar pistoli

13.

14. 17.

Dainis Upelnieks apaļajā stendā

2016. Riodežaneiro

1. vieta

Afanasijs Kuzmins ātršaušanā ar pistoli

Pāvels Seničevs tranšeju stendā

2012. Londona

Kungi

Afanasijs Kuzmins ātršaušanā ar pistoli

30. vieta

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

2008. Pekina

2004. Atēnas

2000. Sidneja

1996. Atlanta

1992. Barselona

1988. Seula

1984. Losandželosa

1980. Maskava

1976. Monreāla

1968. Mehiko

1972. Minhene

1964. Tokija

1960. Roma

1952. Helsinki

1956. Melburna

1948. Londona

1936. Berlīne

1932. Losandželosa

1924. Parīze

1928. Amsterdama

1912. Stokholma

40. vieta

31


Foto: Dainis Caune, Sports

Jāpiebilst, ka arī Lauris Strautmanis ir vērā ņemams konkurents mazkalibra pistoļvīru sacensībās. Dainis Upelnieks, kas, diplomēts inženieris būdams, gatavojoties Rio spēlēm pameta vadošu darbu lielā kokapstrādes uzņēmumā, stenda šaušanai turpina kalpot vēl nopietnāk. Tagad viņš ieguvis otru augstāko izglītību, absolvējot LSPA, un reāli cer piedalīties vēl vienās spēlēs, lai sasniegtu ko vairāk par Rio izcīnīto 14. vietu 32 vīru konkurencē. Šopavasar Dainis Baltijas čempionātā sasniedza jaunu Latvijas un Baltijas rekordu — 124 sašauti mērķi no 125 iespējamiem. Līdz absolūtajam pasaules rekordam viņam pietrūkst viens punkts. Jūlijā pasaules čempionātā Itālijā Upelnieks tikai pēdējā sērijā pieļauto divu kļūdu dēļ neiekļuva fināla astotniekā, un 130 šāvēju konkurencē finišēja 25. vietā. Dīvainā kārtā šajās sacensībās olimpiskās ceļazīmes nedalīja. Nākamā iespēja būs augustā PK posmā Lahti. Starp citu, šaušana ir viens no bagātākajiem olimpiskajiem sporta veidiem — tajā startē 360 olimpieši (180 dāmas un kungi), kas izcīna 15 medaļu komplektus. Mēs varam cerēt uz startu četrās disciplīnās. Ja vienā vingrinājumā kvalificējas gan Rašmane, gan Strautmanis, abi iegūst tiesības piedalīties arī jaukto pāru jeb Mix sacensībās.

Ugunslīnijā čempioni. Samanta Jugane un Didzis Aleksāns no Viļakas novada

Meklējiet Savulaik par jaunatnes olimpiādes čempioniem kļuva gan dobelniece Agate Rašmane, gan tukumnieks Lauris Strautmanis. Tagad Dobeles sporta namā bija iespēja iepazīt jaunus vārdus. Izrādījās, ka šaušanā mums ir ne tikai divi centri vien.

Foto: Dainis Caune, Sports

No olimpiādes uz olimpiskajām spēlēm! Ar tik skaistām medaļām cita ceļa nevar būt. Apbalvošanas ceremonijā laureātiem norādīt gatavojas Latvijas Šaušanas federācijas prezidents Kārlis Krēsliņš un ģenerālsekretārs Valērijs Vaskis

32

parasti spēcīgs bija Aizputes novads, bet pistoļšaušanā vairākkārt uz pjedestāla redzējām arī Daugavpils un Rīgas krāsas. Savukārt ar šautenēm čempionu cienīgu prasmi demonstrēja Viļakas un Krāslavas jaunie talanti. Patīkami, ka sacensībām tika izmantotas 20 vismodernākās elektroniskās mērķu iekārtas, kas olimpiādei par godu tika izīrētas no Polijas kolēģiem. Pirmo reizi jaunatnes olimpiādes programmā bija iekļautas sacensības apaļajā stendā. Lai arī dalībnieku Īslīces šautuvē nebija daudz, sēkla ir iesēta un mudinās novados kuplot arī šai disciplīnai. ©

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Šaušana Pneimatiskā pistole. PP-60 Jaunietes 1. Ingrīda Mendriķe 2. Anna Šukste 3. Daniela Donošaite

Daugavpils Daugavpils Rīga

Jaunieši 1. Daniels Vilciņš 2. Danila Jesarevs 3. Daniels Titkovs

Dobeles novads 230,6 Rīga 228,7 Daugavpils

MIX 1. Daila Jesarevs/Natālija Poltoraka Rīga I 2. Ingrīda Mendriķe/Daniels Titkovs Daugavpils I 3. Daniels Vilciņš/Elīza Rasiņa Dobele I

232,9 232,4

458,1 450,0

Pneimatiskā šautene. PŠ-60

rezultātos!

Jaunietes 1. Anna Stieģele 2. Samanta Jugane 3. Sanita Santa Cīrule

Aizputes novads 235,3 Viļakas novads 231,9 Aizputes novads

Jaunieši 1. Mareks Mjadjuta 2. Jānis Lasmanis 3. Didzis Aleksāns

Krāslavas novads 239,1 Aizputes novads 234,1 Viļakas novads

MIX 1. Samanta Jugane/Didzis Aleksāns Viļakas novads I 475,9 2. Mareks Mjadjuta/Dana Soskova Krāslavas novads 471,6 3. Jānis Lasmanis/Anna Stieģele Aizputes novads I Mazkalibra pistole. MP-30+30 Jaunietes (Sport pistol) 1. Ingrīda Mendriķe 2. Daniela Donošaite 3. Anete Kristiāna Jēkabsone

Daugavpils Rīga Dobeles novads

15 14 10

Jaunieši 1. Daniels Vilciņš 2. Mārcis Gulbis 3. Eduards Roberts Graudiņš

Dobeles novads Tukuma novads Dobeles novads

555 541 530

Foto: Dainis Caune, Sports

Mazkalibra šautene. MŠ-3x20

Ne tikai sarīkojām, arī vinnējām. Kopā ar saviem audzēkņiem Danielu Vilciņu un Elzu Rasiņu priecājas dobelnieku treneris un viens no olimpiādes šaušanas sacensību rīkotājiem Vilnis Celmiņš Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

Jaunietes 1. Anna Stieģele 2. Sanita Santa Cīrule 3. Dana Soskova

Aizputes novads 424,1 Aizputes novads 418,5 Krāslavas novads

Jaunieši 1. Didzis Aleksāns 2. Jānis Lasmanis 3. Niks Gedrims

Viļakas novads 436,9 Aizputes novads 428,6 Aizputes novads

1. Oskars Pudņiks 2. Dāvis Zommers 3. Renārs Voroškovs

Apaļais stends Iecavas novads Saldus novads Iecavas novads

38+2 38+1 31

Dainis CAUNE 33


Burāšana Optimist 5 braucieni Jaunietes 1. Agate Einause 2. Karlīna Vaivode 3. Šārona Caune

Rīga Rīga Jūrmala

5 6 13

Jaunieši 1. Eduards Muciņš 2. Emīls Haralds Amsils 3. Ričards Muciņš

Rīga Jelgava Rīga

6 7 9

Laser 4,7 6 braucieni Jaunietes 1. Elza Cibule Rīga 2. Paula Laipniece Rīga 3. Leila Helga Sāra Tolstika Engure

5 11 15

Jaunieši 1. Eduards Pļaviņš 2. Roberts Štāls-Buls 3. Kārlis Dubra

7 7 15

Rīga Rīga Engure

Bic Techno 293 6 braucieni Rīga Ķekava Ķekava

5 16 18

Jaunieši 1. Dāvis Mazais 2. Edijs Bušmanis 3. Jēkabs Čeže

Babīte Carnikava Rīga

9 10 10

Lai arī burāšanas regatē, kas risinājās jūras līcī pie Engures, bija pārstāvētas 14 pašvaldības, visus čempionus bija sagatavojuši divi treneri. Jahtās četras zelta medaļas, kā arī divus sudrabus un vienu bronzu izcīnīja olimpietes Žaklīnas Litaunieces Rīgas jahtklubā trenētie burātāji. Savukārt vindsērfingā neuzvarami bija viņas Ķīšezera Jaunciema krasta kaimiņa Arņa Kraukļa sporta skolas Rīdzene audzēkņi.

Foto: Dainis Caune, Sports

Jaunietes 1. Viktorija Gailuma 2. Kate Eglīte 3. Dārta Cīrule

Ar Ķīšezera vēju skolu

Tikai divi puiši. Optimist klasē burāja prasmīgāk par Agati Einausi

34

Tālāk pa vējam. Elza Cibule zelta burājumā maina kur

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Foto: Dainis Caune, Sports Foto: Dainis Caune, Sports Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Arnis Krauklis

Mazais brālis priekšā! Pēdējā braucienā uzvarēja Ričards Muciņš (pa labi), otrajā vietā atstājot savu vecāko brāli Eduardu (pa kreisi), kurš kļuva par olimpiādes čempionu

Viņus šķīra tikai viens punkts. Vindsērfinga čempions Dāvis Mazais (vidū), vicečempions Edijs Bušmanis (pa kreisi) un bronzas laureāts Jēkabs Čeze

Foto: Dainis Caune, Sports

rsu Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

Par uzvaru. Distancē cīnās Roberts Štāls-Buls

parasti meitenes startēja kopā ar puišiem un arī sarežģītajos laikapstākļos, kādi valdīja jaunatnes olimpiādes regatē, nekautrējās apliecināt dzimumu līdztiesības iespējamību burāšanā. Optimist klasē ar brāļiem Muciņiem un Emīlu Haraldu Amsilu katrā braucienā par uzvaru cīnījās arī Agate Einause un Karlīna Vaivode. Agatei to izdevās gūt ceturtajā braucienā un vēl trīs reizes finišēt trešajai, šādu vietu izcīnot arī 33 jahtu absolūtajā vērtējumā. Par šādā veidā iegūtām zelta un sudraba medaļām jaunietēm īpašs prieks. Savukārt Laser 4,7 klasē, kurā par uzvaru punkts punktā cīnījās Roberts Štāls-Buls un Eduards Pļaviņš, šo puišu aizņemtību savstarpējā duelī izmantoja Elza Cibule, regati sākot

ar otro vietu un beidzot ar uzvaru, kas viņai dāvāja čempiones titulu jauno dāmu konkurencē. Vindsērfingā (Bic Techno 293) gan puiši ārkārtīgā nopietnībā visas lietas kārtoja tikai savā starpā. Dāvis Mazais uzvaru izcīnīja tikai pašā pēdējā sestajā braucienā, turklāt ar viena punkta pārsvaru. Sudraba un bronzas medaļas savā starpā sadalīja Edijs Bušmanis un Jēkabs Čeže, katrs izcīnot pa divām uzvarām, divām tre­šajām vietām un pa reizei finišējot kā otrajiem. Patīkami, ka divas medaļas (savam novadam olimpiādē vienīgās) izcīnīja arī regates saimnieki — engurieši. ©

Dainis CAUNE 35


Foto: Dainis Caune, Sports

Jahta un bura nemainās, bet... Vējš, viļņi, situācija vienmēr citādāka. Treniņā Agija Ēlerte (pa kreisi) un Estere Kumpiņa

Burvība un sāls “Burāšana bija un ir mans pirmais sporta veids!” lepni paziņo deviņpadsmitgadīgā Agija. Viņa tajā nonākusi, pateicoties mammai, kura, savulaik būdama prasmīga jaunatnes zēģelētāja, deviņgadīgo meitu aizveda pie savas draudzenes Ilzes Ledaunieces, kas skautu ostā Lielupē strādāja par treneri. “Tā tās vasaras sāka paiet,” turpina Agija Ēlerte. “Tikai ar burāšanu. Negribējās neko citu vairs darīt.” Manot meitenē šādu degsmi un izaugsmes potenciālu, pēc trim gadiem Ilze Agiju sūtīja trenēties uz Rīgas jahtklubu Ķīšezerā pie olimpietes Žaklīnas Litaunieces.

36

Estere Kumpiņa vispirms nopietni aizrāvās ar peldēšanu, bet pēc četriem treniņu gadiem ģimenes ārste vecākus brīdināja, ka tik intensīvas nodarbības var kaitēt strauji augošās meitas veselībai, un ieteica pameklēt kādu mierīgāku sporta veidu. Jūrmalnieki būdami, vecāki izvēlējās Priedaines jahtklubu, kurā Esteri ar burāšanas burvību un sāli sāka iepazīstināt Ināra Aile. Uz jaunatnes burāšanas centru un vienlaikus Rīgas jahtklubu Pāvu ielā Mežaparkā pie Žaklīnas Litaunieces Estere pārgāja, meklējot stiprāku konkurenci treniņos, kas tagad jau ir vēl intensīvāki nekā kādreiz peldēšanā.

Foto: Dainis Caune, Sports

Viņas abas nesen sasniedza pilngadību. Abas ilgstoši trenējušās vienā klubā pie vienas treneres. Tagad abas konkurē cīņā par vienīgo ceļazīmi uz Tokijas olimpisko regati. Agija Ēlerte un Estere Kumpiņa...

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Agija, Estere

un Tokija

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

37


LĪDERES

Puišiem jāpiekāpjas 2014. gadā Optimist klasē Agija Ēlerte kļuva gan par Latvijas čempioni, gan ieguva Latvijas kausu, pārspējot arī visus puišus. Nākamajā sezonā viņa pirmo reizi piedalījās pasaules čempionātā (“Tā bija vienreizēja pieredze!”) un pēc tam jau pārsēdās olimpiskā Laser R mazākajā māsā — Laser 4,7. Gadu jaunākā Estere šajā klasē sāka burāt jau divas sezonas iepriekš, jo viņas slaidajam augumam mazajā un kantainajā Optimist jahtiņā vienkārši nepietika vietas. Abas, būdamas viena kluba pārstāves, pirmo reizi Latvijas čempionātā vienā klasē tikās tikai 2017. gadā, kad arī Agija sāka zēģelēt ar lielo dāmu Laser R, kam buras laukums par kvadrātmetru lielāks. Debija bija veiksmīga, izcīnot čempiones titulu, kuru Agija sev paturēja arī pērn, no puišiem piekāpjoties vienīgi Robinam Špatam, kuru gan tāpat kā visus pārējos vīriešu cilvēkus sezonas otrajā pusē uzvarēja jauniešu čempionātā.

Tika sakoncentrēti līdzekļi, lai jaunā burātāja jau no gada sākuma varētu piedalīties Kanāriju salās bāzētās Eiropas Burāšanas akadēmijas treniņnometnēs kopā ar spēcīgām vienaudzēm kvalificētu treneru vadībā. Jūnija vidū pabeigusi Ziemeļvalstu ģimnāzijas 11. klasi, Estere aizbrauca uz savu burāšanas akadēmiju un mājās atgriezīsies tikai pēc pasaules čempionāta. Jūlija sākumā Eiropas Jaunatnes čempionātā Atēnās no 102 dalībniecēm Kumpiņa finišēja 67. pozīcijā. Savukārt Agija jūnija beigās World Sailing Nāciju attīstības programmas ietvaros gatavojās un startēja Ķīles regatē. “Mums nebija svarīgs rezultāts, bet starta manevru pilnveidošana blīvā konkurencē, kāda Latvijā nav iespējama, kā arī ātruma palielināšana pavēja kursos,” skaidro

Septītā un divpadsmitā pasaulē! Starp abām viena kluba biedrenēm vienas treneres vadībā sākās sīva konkurence par tiesībām startēt pasaules čempionātos, kuros Latvijai bija tikai viena vieta. Aizpērn Laser R pasaules U-19 čempionātā, izcīnot divpadsmito vietu, debitēja Ēlerte. Pērn viņa Starptautiskās Burāšanas federācijas World Sailing Nāciju attīstības programmas ietvaros jau tika uz pieaugušo čempionātu Dānijas Arhusā, kurā sākās kvalifikācija Tokijas spēļu regatei. Tik grandiozā 119 dāmu konkurencē astoņpadsmitgadīgajai Teikas vidusskolas skolniecei tā bija pirmā pieredze, kas tika noslēgta ar 99. pozīciju. Savukārt Estere Kumpiņa pārsteidza ar septīto vietu pasaules U-19 čempionātā ASV. Abas skolnieces izrādīja nepārprotamu vēlmi cīnīties par ceļazīmi uz Tokijas olimpisko regati. Vienas treneres vadībā šī konkurence brīžiem radīja neveiklas situācijas, un pēc pērnās sezonas Agija Ēlerte pārgāja uz kluba 360 Burāšanas akadēmiju pie Riharda Vaivoda.

Programmas un akadēmijas Arī uz šo sezonu Estere Kumpiņa bija godam nopelnījusi vietu Starptautiskās Burāšanas federācijas Nāciju attīstības jaunatnes programmā, no kuras viņa atteicās, jo tika izvirzīts mērķis debitēt pasaules pieaugušo čempionātā, kurā turpinās kvalifikācija olimpiskajām spēlēm. “Par nākotni domājot, šāda izvēle ir vērtīgāka,” komentē Žaklīna Litauniece. “Mums ir ilgtermiņa gatavošanās plāns. Spēles Japānā ir iespēja, bet īstais mērķis ir Parīzes olimpiskā regate 2024. gadā. Tagad Estere tikai mācās. Bez desmit gadiem šajā klasē par TOP burātāju grūti kļūt.”

38

re Este PIŅA KUM

a Agij TE R ĒLE RSU reflektante, burātāja

Ziemeļvalstu ģimnāzijas 12. klases skolniece, burātāja

Dzimusi

200. gada 1. februārī Rīgā

Dzimusi

2001. gada 5. maijā Rīgā

Izglītība

Rīgas Teikas vidusskola

Izglītība

Sportā

no 9 gadu vecuma burāšanā, pirmā trenere Ilze Ledauniece, pēc tam Žaklīna Litauniece, Rihards Vaivods

paralēli mācībām ģimnāzijā beigusi Jūrmalas Mūzikas skolu (kokles klasi) un Jūrmalas Mākslas skolu

Sportā

no 6 gadu vecuma peldēšanā (pirmā trenere Tatjana Ļeonova), no 10 — burāšanā, pirmā trenere Ināra Aile, tagad Žaklīna Litauniece

Augums, svars 174 cm, 68 kg Lielākie sasniegumi 2017. g. Laser R pasaules čempionātā U-19 12. vieta; Latvijas čempione Optimist, Laser 4,7 un Laser R klasē Vaļasprieki

fotografēšana, gleznošana, ģitārspēle, teātris

Augums, svars 182 cm, 78 kg Lielākie sasniegumi 2018. g. Laser R pasaules čempionātā 7. vieta; Latvijas čempione Laser 4,7 Vaļasprieki

gleznošana, mūzika

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Foto: Dainis Caune, Sports

LĪDERES

Apliecinājums. Sidnejas spēļu olimpiete Žaklīna Litauniece (27. vieta Europe) Jaunatnes burāšanas centrā/ Rīgas jahtklubā Ķīšezerā apliecinājusi savu treneres talantu, izaudzinot ne tikai daudzus Latvijas čempionus, bet arī olimpisko spēļu kandidātes

BURĀŠANA MŪSĒJO LABĀKIE SASNIEGUMI 1928.—2016. GADA OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS Aleksandrs Muzičenko “Star” (Valentīna Mankina (PSRS) ekipāžā)

1. vieta

10. vieta

Dāmas Kungi

1.

11. Ilona Dzelme “Mistral”

Kārlis Klāsens “12F Dinghy”

Ilona Dzelme “Lechner”

20. vieta

18. 21.

Ansis Dāle “Lechner”

29.

1984. Losandželosaa 1988. Seula

1992. Barselona

Ketija Birzule “RS:X”

20.

20. Ansis Dāle “Mistral”

30. vieta

Vita Matīse “Mistral”

22. Vita Matīse “Mistral”

24.

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

2016. Riodežaneiro

2008. Pekina 2012. Londona

2004. Atēnas

2000. Sidneja

1996. Atlanta

1980. Maskava

1932. Losandželosa 1936. Berlīne 1948. Londona 1952. Helsinki 1956. Melburna 1960. Roma 1964. Tokija 1968. Mehiko 1972. Minhene 1976. Monreāla

1928. Amsterdama

40. vieta

Agija, priecājoties, ka dažos braucienos jau izdevies turēt līdzi pasaules labākajām burātājām. Izcīnīto 32. vietu Ēlerte īpaši neizceļ, jo daudzas spēcīgas sportistes tajā laikā jau gatavojušās pasaules čempionātam Japānā. Starp citu, 64 jauniešu konkurencē ar Laser 4,7 Ķīlē piektais finišēja Eduards Pļaviņš, bet vienpadsmitā (kopējā konkurencē ar puišiem) — Elza Cibule, kas arī šādu meistarību sasnieguši Ķīšezerā, pateicoties Žaklīnai Litauniecei. Nāciju attīstības programmas dalībniecēm šogad Ķīles regatē bija iespējams izmantot trenera pakalpojumus, savukārt pasaules čempionātā tiek apmaksāta uz­ tu­ rēšanās, kā arī puse no ceļa izdevumiem uz Japānu un puse no dalības maksas. Pērn pirms pasaules čempionāta tika noorganizēta arī divu nedēļu treniņnometne. Agija šajā programmā iekļuva pirms 2017. gada pasaules U-19 čempionāta Ķīnā un to nostiprināja ar 12. rezultātu, kas starptautiski pagaidām ir viņas augstākais sasniegums. Trenējoties mājās Riharda Vaivoda vadībā, Agijai iespējams digitāli sazināties ar World Sailing burāšanas un fiziskās sagatavotības treneriem, analizējot arī ar GoPro kameru fiksētus jahtas manevrus.

Bet piemēri ir Jūnijā Agija Ēlerte absolvēja Rīgas Teikas vidusskolu un rudenī gatavojas sākt studijas RSU, izlaiduma dēļ viņa bija spiesta nokavēt starptautiskas regates pirmo dienu Pernavā, kura pārliecinoši uzvarēja Estere, tā nu pirmās pilnvērtīgās sacensības, kurās abas latvietes tiksies, būs pasaules čempionāts Japānā. Iepriekšējā PČ Arhusā Laser R klasē olimpiskajai regatei kvalificējās pirmās 18 valstis, Latvija Ēlertes personā no 44 nācijām bija 41. vietā. Šajā čempionātā olimpiskās tiesības iegūs vēl desmit valstis. Jāņem vērā, ka spēcīgākās valstis pasaules čempionātos var startēt pat ar piecām dalībniecēm, bet olimpiskajā ieskaitē tiek vērtēta tikai viena. Tādā veidā burāšanā olimpisko ceļazīmi var izcīnīt, pat neiekļūstot vairāk nekā 100 dalībnieču pirmajā pusē jeb Zelta flotē. Pēdējās divas vietas Eiropai 2020. gada Tokijas regatē tiks izcīnītas nākamsezon Pasaules kausa izcīņas posmā Dženovā. Deviņpadsmit un astoņpadsmit gadus vecām jaunkundzēm kvalificēties olimpiskajai burāšanas regatei, kas bez taktiskās un fiziskās sagatavotības prasa arī lielu pieredzi, būtu visai liels brīnums. “Bet brīnumi ir iespējami!” nekavējoties iesaucas Agija. “Ja vien tiem tic. Un ir piemēri, kam sekot.” ©

Dainis CAUNE 39


PIETEIKUMS

Publicitātes foto

Ō Izaudzināja čempionu, radīja trasi. Māra Štromberga treneris Ivo Lakučs panācis, ka Valmierā ir arī šāda sporta būve

Valmieras sporta hektāri. Māra Štromberga BMX trase un olimpiskais centrs Vidzeme

Foto: Dainis Caune, Sports

sportā!

Foto: Dainis Caune, Sports

Gada balvu

Pasaules čempiona izmisums. Francūzis Silvēns Andrē (1. numurs) ar Māra Štromberga trases knifiem galā netika

40

Mūsu žurnāls Gada balva sportā 2019 žūrijai kā labāko sporta pasākumu piesaka Eiropas BMX čempionātu Valmierā, kas bija ne tikai perfekti precīzi un emocionāli grandiozi sarīkotas sacīkstes vairāk nekā 1000 sportistiem no 25 kontinenta valstīm, bet arī radīja paliekošu bāzi šī sporta veida tālākai attīstībai Latvijā.

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Foto: Dainis Caune, Sports

PIETEIKUMS

Foto: Dainis Caune, Sports

Čempionāts beidzies, gandarījums un trase paliek. Latvijas BMX federācijas pirmais prezidents, tagadējais LOK prezidents Aldons Vrubļevskis, Eiropas Riteņbraukšanas savienības (UEC) viceprezidents Henriks Jess Jensens, Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un UEC ģenerālsekretārs Enriko Della Kasa

Foto: Dainis Caune, Sports

Superfinišs. Pasaules čempione Laura Smuldersa (1. numurs) kļūst arī par Eiropas čempioni

Foto: Dainis Caune, Sports

Tādi mēs bijām Valmierā! Uz Eiropas čempionāta pjedestāla tikai nīderlandieši

Kā komandu braucienā. Pēc Eiropas čempionāta medaļām dodas nīderlandieši Niks Kimmans (313), Tvans van Gents (148) un Deivs van der Burhs (8)

V

ienlaikus ar iespēju baudīt Eiropas BMX līderu bezkompromisa cīņas Latvijas sports ieguvis ilgtspējīgu un unikālu sporta būvi, kādai nav analogas visā pasaulē. Māra Štromberga trasei Valmierā ir divi starta kalni un trīs starta barjeras, padarot to piemērotu gan vismeistarīgākajiem pasaules klases braucējiem, gan iesācējiem. Trase integrēta Valmieras olimpiskā centra Vidzeme infrastruktūrā, BMX sportistiem piedāvājot arī trenažieru un sporta spēļu zāles, peldbaseinu un dažādas rekreācijas ieŽurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

spējas, mākslīgā ledus hokeja laukumu un pat futbola stadionu. Dažos hektāros Valmierā radīts pārdomāti un blīvi koncentrēts, daudzveidīgs sporta centrs. Mums ir pasaulē vienīgais BMX divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs. Viņa treneris Ivo Lakučs teic, ka Eiropas čempionātam būvētā trase mums ir kā trešā olimpiskā medaļa, kas palīdzēs atkal atgriezties uz visaugstākā pjedestāla. Šajā čempionātā elites konkurencē finālā neiekļuvām. Vistālāk tika Kristens

Krīgers, kurš aizcīnījās līdz devītajai vietai. Toties jaunieši un amatieri izcīnīja astoņas godalgas. Savās grupās par čempioniem kļuva Paula Kibare, Edgars Langmanis, Edvards Emīls Liberts un Klāvs Lisovskis. Viņiem un daudziem citiem tagad Valmierā ir vēl viena vieta, kur augt. ©

Dainis CAUNE 41


Foto: www.triatlons.lv

Raksturs pret taktiku. Artūrs Liepa ar vecāka tipa velosipēdu pieveic labāk ekipētos Daugavpils triatlonistus Daņilu Proščinko un Sandi Kornijenko, kuri viltīgi iesēdušies carnikavieša aizvējā

Triatlonā trīs medaļas DAUGAVPILIJ, bet… Vienīgo zelta godalgu medaļu Carnikavas novadam atveda triatlonists Artūrs Liepa, kurš spraigā cīņā aiz muguras atstāja divus Daugavpils sportistus. Meiteņu konkurencē pārliecinošu uzvaru svinēja rīdziniece Kristiāna Maskava.

K

amēr apkārt zibeņoja un bira krusa, triatlona olimpiāde patīkamos laika apstākļos risinājās Ozolniekos. Dalībnieki sacentās sprinta distancē — jānopeld 350 m Ozolnieku ezerā, ar velosipēdu jānobrauc 10 km un jāveic 2,35 km skrējiens apkārt ezeram. Sacensībās varēja piedalīties dalībnieki, kuri dzimuši 2001.—2004. gadā. Puišu konkurencē izvērtās sīva un taktiska sacensība. Pēc četras minūtes ilgā peldējuma vadībā izvirzījās Liepa, bet viņam uz papēžiem mina abi daugavpilieši — Daņila Proščinko un Sandis Kornijenko, kuri atpalika tikai 10 sekundes. Kamēr Liepa maiņas zonā tika līdz velosipēdam, Kornijenko viņu bija jau

42

iedzinis, turpat bija arī otrs daugavpilietis. Velotrasē trio sagrupējās cieši kopā. “Varēja redzēt, ka daugavpilieši strādāja taktiski, iesēžoties aizvējā, lai kāds no viņiem aizmuktu no Liepas,” komentēja Triatlona federācijas prezidents Aigars Strauss. Tomēr daugavpiliešu stratēģija nenostrādāja, un pēdējo maiņas zonu trijnieks sasniedza nemainīgi kopā. Skrējienā favorīts jau bija Proščinko, taču Liepa nodemonstrēja raksturu — carnikavietis noskrēja Daugavpils pārstāvi, izcīnot skaistu uzvaru ar 14 sekunžu handikapu! Bronza — Kornijenko, kurš acīmredzot pulveri izšāva, atbalstot komandas biedru veloetapā, skrējienā samazinot tempu.

Meitenēm ātrākā visās trijās disciplīnās bija Kristiāna Maskava no Rīgas. Interesanta izvērtās cīņa par sudrabu. Daugavpiliete Darja Beļeviča pēc peldēšanas bija tikai piektajā pozīcijā, taču riteņbraukšanā panāca otrajā vietā esošo Elīzu Zvīguli un skrējienā apsteidza ādažnieci, izcīnot sudrabu un nodrošinot Daugavpilij trešo medaļu triatlonā. “Labas sacensības izdevās!” rezumēja Strauss. ©

Kristaps ZAĻKALNS

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Peldēšana 4x100 m jauktā stafete brīvais stils 1. Rīga (Boriss Zubkovs, Deniss Suhanovskis, Patrīcija Žvīgure, Jekaterina Gaidamanova) 2. Jelgava (Donats Dragasjus, Elizabaete Sproģe, Pauls Audzevics, Laura Šinkus), 3. Jūrmala (Anrijs Ansis Bergmanis, Ņikita Homics, Alise Marija Josta, Jeļizaveta Savčenko).

Triatlons Jaunieši 1. Artūrs Liepa (Carnikavas novads) 2. Daņila Proščinko (Daugavpils) 3. Sandis Kornijenko (Daugavpils)

29:02 29:16 30:35

Jaunietes 1. Kristiāna Maskava (Rīga) 2. Darja Beļeviča (Daugavpils) 3. Elīza Zvīgule (Ādažu novads)

34:01 37:23 37:55

50 m brīvais stils Jaunietes. 1. Jeļizaveta Savčenko (Jūrmala), 2. Laura Šinkus (Jelgava), 3. Jekaterina Smirnova (Rīga). Jaunieši. 1. Kārlis Ādamsons (Rīga), 2. Ēriks Marks Lisjuks (Rīga), 3. Rainers Līcis-Līcītis (Ādažu novads). 100 m brasā Jaunietes. 1. Marta Valkovska (Rīga), 2. Elza Šipkova (Jūrmala), 3. Ģertrūde Grjunberga (Ogres novads). Jaunieši. 1. Germans Golcvarts (Jelgava), 2. Artūrs Liepa (Carnikavas novads), 3. Romans Krasnoscoks (Rīga). 200 m brīvajā stilā Jaunietes. 1. Jekaterina Gaidamanova (Rīga), 2. Jekaterina Smirnova (Rīga), 3. Linda Atvare (Ķekavas novads). Jaunieši. 1. Ņikita Gorbačovs (Rīga), 2. Kārlis Ādamsons (Rīga), 3. Pauls Audzēvičs (Jelgava) 100 m uz muguras Jaunietes. 1. Paula Elizabete Ozola (Stopiņu novads), 2. Laura Šinkus (Jelgava), 3. Sofija Krasauska (Jūrmala) Jaunieši. 1. Kristaps Miķelsons (Valmiera), 2. Donāts Dragasjus (Jelgava), 3. Ričards Jānis Sniedze (Rīga)

Foto: www.triatlons.lv

200 m kompleksais peldējums Jaunietes. 1. Patrīcija Žvīgure (Rīga), 2. Elizabete Fersta (Rīga), 3. Elza Šipkova (Jūrmala). Jaunieši. 1. Ņikita Gorbačovs (Rīga), 2. Kristaps Miķelsons (Valmiera), 3. Germans Golcvarts (Jelgava).

Līderi atpeldējuši. Liepa kustībā pārģērbjas riteņbraukšanai

4x100 m stafete brīvajā stilā Jaunietes. 1. Rīga (Jekaterina Smirnova, Poļina Petrova, Jekaterina Gaidamanova, Patrīcija Žvīgure), 2. Mārupes novads (Annija Balčūne, Milana Stalmakova, Mare Starta, Veronika Hmelevska), 3. Jelgavas pilsēta (Poļina Krasikova, Elizabete Sproģe, Anna Marija Zelmene, Laura Šinkus). Jaunieši. 1. Rīga (Kārlis Ādamsons, Ēriks Marks Lisjuks, Deniss Suhanovskis, Ņikita Gorbačovs), 2. Jelgava (Donāts Dragasjus, Alens Butāns, Germans Golcvarts, Pauls Audzēvičs), 3. Ventspils (Pāvels Davidovs, Arturs Kiriša, Timurs Kiselcuks, Rinats Mavludovs). Jauktā 4x100 m stafete kompleksajā peldējumā 1. Rīga (Ričards Jānis Sniedze, Marta Valkovska, Elizabete Fersta, Ēriks Marks Lisjuks), 2. Jelgava (Laura Šinkus, Germans Golc­varts, Donāts Dragasjus, Elizabete Sproģe), 3. Jūrmala (Ņikita Homics, Elza Šipkova, Sofija Krasauska, Anrijs Ansis Bergmanis). 100 m brīvajā stilā Jaunietes. 1. Jekaterina Smirnova (Rīga), 2. Jeļizaveta Savčenko (Jūrmala), 3. Jekaterina Gaidamanova (Rīga). Jaunieši. 1. Ņikita Gorbačovs (Rīga), 2. Kārlis Ādamsons (Rīga), 3. Natans Vorobejciks (Liepāja). 200 m uz muguras Jaunietes. 1. Elizabete Paula Ozola (Stopiņu novads), 2. Laura Šinkus (Jelgava), 3. Poļina Petrova (Rīga) Jaunieši 1. Kristaps Miķelsons (Valmiera), 2. Donāts Dragasjus (Jelgava), 3. Kirils Panfjorovs (Rīga). 100 m tauriņstilā Jaunietes. 1. Elizabete Fersta (Rīga), 2. Sofija Krasauska (Jūrmala), 3. Jeļizaveta Savčenko (Jūrmala). Jaunieši. 1. Deniss Suhanovskis (Rīga), 2. Daniels Bobkovs (Rīga), 3. Kārlis Dobelnieks (Siguldas novads). 200 m brasā Jaunietes. 1. Marija Babina (Rīga), 2. Daniela Meclere (Rīga), 3. Ģertrūde Grjunberga (Ogres novads). Jaunieši. 1. Germans Golcvarts (Jelgava), 2. Pāvels Kudrjavcevs (Rēzekne), 3. Vladislavs Maksimčuks (Ventspils).

Foto: www.triatlons.lv

400 m brīvais stils Jaunietes. 1. Patrīcija Žvīgure (Rīga), 2. Jekaterina Gaidamanova (Rīga), 3. Veronika Hmelevska (Mārupes novads) Jaunieši. 1. Kristaps Miķelsons (Valmiera), 2. Artūrs Liepa (Carnikavas novads), 3. Ņikita Gorbačovs (Rīga).

Skaista uzvara. Rīdziniece Kristīnei Maskava sāncensēm nedeva cerības, iesaistīties cīņā par zeltu Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

4x100m stafete kompleksajā peldējumā Jaunietes. 1. Rīga (Poļina Petrova, Marta Valkovska, Elizabete Fersta, Jekaterina Smirnova), 2. Jūrmala (Sofija Krasauska, Elza Šipkova, Jeļizaveta Savčenko, Alise Marija Josta), 3. Jelgava (Laura Šinkus, Angelina Sidorova, Anna Marija Zelmene, Elizabete Sproģe). Jaunieši. 1. Rīga (Kirils Panfjorovs, Ēriks Marks Lisjuks, Deniss Suhanovskis, Ņikita Gorbačovs), 2. Jelgava (Alens Butāns, Germans Golcvarts, Donāts Dragasjus, Pauls Audzē­ vičs), 3. Ventspils (Timurs Kiselcuks, Vladislavs Maksimčuks, Rinats Mavludovs, Arturs Kirisa)

43


Neuzvaramā

LUDZA

Latvijas Jaunatnes olimpiāde noslēdzās ar handbola turnīru, kurā gan puišu, gan meiteņu konkurencē triumfēja Ludza. Zīmīgi, ka ludzāniešu jauniešu komandu Latvijā vēl neviens nav uzvarējis sešos gados, kopš vienība izveidota...

H

andbola turnīrā startēja 2002.— 2004. gadā dzimušie sportisti. Puišu konkurencē spēkiem mērojās astoņas komandas, kas bija sadalītas divās apakšgrupās. A apakšgrupā sacentās Ludzas novads, Vaiņodes novads, Ogres novads un Inčukalna novads; B grupā — Salaspils novads, Jūrmala, Dobeles novads un Stopiņu novads. Turnīra formāts paredzēja, ka apakšgrupas uzvarētāji uzreiz tiekas zelta spēlē, bet 2. vietu ieguvēji — mazajā finālā noskaidro bronzas ieguvēju. Pārliecinošu sniegumu demonstrēja Ludzas novads, izcīnot trīs uzvaras trīs spēlēs. Ludzānieši vispirms pārliecinoši ar 37:12 apspēlēja Inčukalna novadu, kam sekoja uzvaras arī pret Vaiņodes novadu (33:19) un Ogres novadu (38:10). Savukārt otrā grupā spēcīgākā bija Dobeles novada komanda, kas smagākā

44

cīņā pieveica Jūrmalu (19:13), Stopiņu novadu (15:8) un Salaspils novadu (22:16). Finālspēlē Ludzas novads turpināja demonstrēt rezultatīvu handbolu, taču Dobele iesāka apņēmīgi, liekot pretiniekiem panervozēt. Tad cīņu savās rokās paņēma Endijs Kušners, kurš ar iespaidīgu individuālo meistarību un spēku gan bombardēja pretinieku vārtus, gan piesaistīja aizsargu uzmanību sev, atbrīvojot rokas partneriem. Vairākas kļūdas pieļāva dobelnieku vārtsargs, un vilciens bija aizbraucis... Pēc pirmā puslaika ludzānieši bija vadībā ar 15:8, bet visā spēlē uzvarēja ar 32:19. Trešo vietu izcīnīja Vaiņodes novads, kas aizraujošā bronzas spēlē tikai ar divu punktu pārsvaru pārspēja Stopiņu novadu. Par turnīra rezultatīvāko spēlētāju kļuva pieminētais Kušners, kurš četrās spēlēs guva 42 vārtus. Endijs ir vienīgais no savas koman-

das, kurš spēlē Ludzas virslīgas vienībā Latgols. Turklāt 16 gadus vecais puisis nevis vienkārši ir sastāvā, bet atsevišķās cīņās jau nodemonstrējis, ka savā vecumā spēj būt līderis pat virslīgas play-off līmenī. “O! Sajūta ir forša. 1. vieta — tas ir labs rezultāts,” ar patīkamu saviļņojumu sarunu iesāka Endijs Kušners, “uz zeltu gājām, zeltu dabūjām. Turnīru nospēlējām stabili, uzvarot visās spēlēs ar +10. Finālā sākumā mačs ritēja punkts punktā, bet cīņas gaitā soli pa solim mums izdevās sniegumu uzlabot. Viss kārtībā.” “Gribu savu dzīvi saistīt ar handbolu un spēlēt profesionālā līmenī,” kodolīgi izsakās talantīgais puisis. Viens no Ludzas komandas treneriem pastāstīja, ka Kušners šovasar dosies sevi pierādīt uz slaveno Parīzes Saint-Germain klubu, ar kuru līgumu nesen parakstīja Latvijas handbola jaunāko laiku etalons Dainis Krištopans.

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Handbols Foto: Kristaps Zaļkalns

Jaunieši 1. Ludzas novads 2. Dobeles novads 3. Vaiņodes novads Jaunietes 1. Ludzas novads 2. Jēkabpils pilsēta 3. Dobeles novads

Foto: Kristaps Zaļkalns

Handbola nākotne. Ludzas puiši un meitenes gavilē čempionu kopbildē

Zvaigzne ir dzimusi. Endijs Kušners kļuva par turnīra rezultatīvāko spēlētāju un drīzumā dosies atrādīties slavenajam Parīzes Saint-Germain klubam Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

“Mēs, Ludzas novads, Latvijas Jaunatnes olimpiādē kopumā izcīnījām 13 medaļas, no kurām sešas ir zelta,” sarunu patriotiski iesāka komandas galvenais treneris Gunārs Dalibo. “Mums ir pierdzējušāks sastāvs nekā Do­ belei — septiņi komandas spēlētāji ir Latvijas U-17 izlases pamatsastāvā. Ar šo vienību Lat­ vijā vēl neesmu zaudējis, kopš strādāju ar to sešus gadus,” atklāja treneris, korekti piebilzdams, ka tas skaidrojams ar zemo konkurenci. Arī meiteņu konkurencē Ludzas novads bija pārliecinoši labākais. Olimpiādē startēja piecas komandas, aizvadot viena apļa turnīru, kurā arī tika sadalīts medaļu komplekts. Ludzānietes uzvarēja visās četrās spēlēs — pret Jēkabpili (29:19), Dobeles novadu (25:13), Salaspils novadu (21:13) un Vaiņodes novadu (33:18). Otro vietu izcīnīja Jēkabpils pilsētas komanda, kas vienīgo zaudējumu pie-

dzīvoja pret Ludzu, bet pēdējā spēļu dienā dramatiskā cīņā ar +3 pieveica Dobeli, pretinieces atstājot trešajā vietā. “Ja mums būtu vairāk laika, mēs šo spēli būtu uzvarējušas,” pēc cīņas pārliecināta bija dobelniece Patrīcija Prūse. Latvijas junioru izlases spēlētāja uzsver, ka komanda atspēlējusies no mīnus astoņi. “Turnīra sākumā mums veicās kā paredzēts — viegli. Tad trešajā spēlē pret Ludzu diskvalificēja vienu no mūsu līderēm, un tas atņēma mums izredzes cīnīties par zeltu.” Par turnīra rezultatīvāko spēlētāju ar 38 gūtiem vārtiem kļuva Ludzas handboliste Linda Krole. ©

Kristaps ZAĻKALNS 45


Foto: Sandra Bremze

Vējiem spītējot

Foto: Sandra Bremze

A

irētāji sacentās pilsētas centrā — Liel­upes ūdeņos Pasta salā. Sacen­sības no­tika 500 m distancē vieninieku, divnieku un četrinieku konkurencē. Mainīgie laikap­stākļi, ko pavadīja brāzmains vējš, no jaunajiem prasīja ne tikai spēku un ātrumu, bet arī prasmi piemēroties dabas kaprīzēm. Kopumā jaunieši pa­rādīja raksturu un, par spīti atsevišķu airētāju neplānotām peldēm Lielupes ūdeņos, spēcīgākie tika līdz finālam, kur sadalīja medaļu komplektus. Par cīņu sparīgumu liecina rets gadījums, kad bezstūrmaņa četrinieku braucienā otrās vietas ieguvēju noteikt nespēja pat elektronika, tāpēc abām ekipāžām tika olimpiādes sudrabs. Meiteņu konkurencē ar spēju koncentrēties izcēlās jūrmalniece Laura Pohevica, kas sīvā cīņā ti­ka pie divām zelta un vienas sudraba medaļas. Di­vi zelti un bronza jūrmalniecei Violetai Levinokai. Jauniešu konkurencē Andrejam Vipiham, Staņisla­vam Koroskovam (abi Pļaviņu novads) un Reinim Jur­kam (Ogres novads) pa divām zelta medaļām. ©

Zelta meitenes. Laura Pohevica (no kreisās) un Violeta Levinoka

Airēšana 500 m Jaunietes

Vieninieks 1. Laura Pohevica (Jūrmala) 2. Evita Franckeviča (Daugavpils) 3. Violeta Levinoka (Jūrmala)

2:15,67 2:16,11 2:17,53

Bezstūrmaņa divnieks 1. Līga Parfēna, Anna Kučika (Daugavpils) 2. Diana Bulaša (Daugavpils)

2:19,58 2:22,01

Pārairu divnieks 1. Laura Pohevica, Violeta Levinoka (Jūrmala) 2:01,20 2. Evita Franckeviča, Diana, Bulaša (Daugavpils) 2:02,62 3. Ance Veļičko, Laine Rumpe (Babītes nov./Jelgava) 2:05,72

Pārairu četrinieks 1. Anna Veļičko, Marenda Patrīcija Lāce, Sanija Strazdiņa, Violeta Levinoka (Babītes novads/Jūrmala) 2. Laura Pohevica, Līna Agare, Līva Grundmane, Sabīne Grundmane (Jūrmala) 3. Evita Franckeviča, Krista Jukša, Evita Salīte, Diana Bulaša (Daugavpils)

1:50,43 1:51,91 1:53,44

Jaunieši Vieninieks 1. Andrejs Vipihs (Pļaviņu nov.) 2. Renārs Mihailovs (Tukuma nov.) 3. Egils Kukša (Tukuma nov.)

1:51,70 1:52,04 1:53,16

Pārairu četrinieks 1. Egils Kukša, Jorens Žeiers, Lauris Linards Sils, Renārs Mihailovs (Tukuma nov./Jūrmala) 1:32,46 2. Hugo Lipko, Markus Imants Saulīte, Rihards Purgailis, Valters Dirnēns Babītes nov./Jūrmala) 1:33,43 3. Klāvs Barkovskis, Laurens Lablaiks, Markuss Adrians Viļumsons, Ralfs Kristians Valdovskis (Jūrmala/Babītes nov.) 1:36,15

Pārairu divnieks 1. Eduards Beņķis, Renārs Odziņš (Jūrmala) 2. Rainers Kašs, Romeo Mednis (Jūrmala/Jelgava) 3. Rihards Purgailis, Hugo Lipko (Babītes nov./Jūrmala)

1:46,81 1:50,54 1:51,18

Bezstūrmaņa četrinieks 1. Andrejs Vipihs, Reinis Jurka, Rolands Dreijers, Staņislavs Koreškovs (Ogres nov./Pļaviņu nov.) 2. Maksims Čukins, Renārs Januzis, Dmitrijs Višņevskis, Jevgeņijs Bobiļevs (Daugavpils) 3. Ivo Širms, Otto Fedukovičs, Reinis Skvarcovs, Toms Veļičko (Babītes nov./Kandavas nov.)

Bezstūrmaņa divnieks 1. Reinis Jurka, Staņislavs Koreškovs (Ogres nov./Pļaviņu nov.) 1:43,81 2. Rolands Dreijers, Toms Veļičķo ( Pļaviņu nov. /Babītes nov.) 1:53,00 3. Maksims Čukins, Renārs Januzis ( Daugavpils) 2:00,56

46

1:37,39 1:42,04 1:42,04

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Pateicīgās pārmaiņas Airēšanas sporta veidi mūsu zemē ir tradīcijām bagāti. Latvijas sportisti pie medaļām tikuši Monreālas (1976. g.), Maskavas (1980. g.), Seulas (1988. g.), Barselonas (1992. g.) un Atlantas (1996. g.) olimpiskajās spēlēs. Pēdējās divās desmitgadēs olimpiādes godalgas izpalikušas, taču Latvijas airētāji allaž iesaistījušies cīņā par visaugstākajām vietām, tostarp Riodežaneiro olimpiādē Aleksejam Rumjancevam izcīnot 5. vietu. Pastāv reālas izredzes, ka Latvija airēšanā būs pārstāvēta arī Tokijā. SMAIĻOŠANĀ UN KANOE airēšanā atlase Tokijas olimpiskajām spēlēm notiks 2019. gada pasaules čempionātā, kas risināsies no 19. līdz 26. augustam Ungārijas pilsētā Segedā. Viens no reālākajiem pretendentiem cīņai par ceļazīmi uz olimpiādi ir talantīgais smaiļotājs Roberts Akmens, kurš startē vieniniekā 200 metru distancē, un smailīšu četrinieka ekipāža 500 metru distancē — Aleksejs Rumjancevs, Deniss Volkovs, Kaspars Tīklenieks un Aldis Artūrs Vilde no Limbažiem un Salacgrīvas novada. Kanoe airēšanā cīņā par ceļazīmi reāli varētu iesaistīties Roberts Lagzdiņš vieniniekā un liepājnieku Gata Pranka un Aivja Tinta divnieks. Interesanti, ka jaunā atlases sistēma paredz, ja Tokijas olimpiskajām spēlēm kvalificējas četrinieka ekipāža, tās dalībnieki var piedalīties arī divnieku sacensībās ar divām laivām un vēl vieninieku sacensībās ar divām laivām. Tātad viens četrinieks var nodrošināt startu piecām laivām. Līdzīga sistēma ir arī divnieku ekipāžām — ceļazīmi ieguvušie varēs startēt vieniniekos. Savukārt vieninieku ekipāžām papildus būs minimāla iespēja iesaistīties olimpiskajā atlasē 2020. gadā, kurā vairs tiks sadalītas vien atsevišķas ceļazīmes. Olimpiskais kvalifikācijas cikls noslēdzas nākamā gada jūnijā.

AKADĒMISKAJĀ AIRĒŠANĀ latviešiem ir vairākas komandas, kas pretendē dalībai Tokijas olimpiādē. Vispirms Latvijā notiek atlase starp pašmāju komandām, lai noskaidrotu vienu vislabāko. Stiprākā komanda sacenšas Starp­ tautiskās Airēšanas federācijas (FISA) rīkotajās sacensībās, kurās ir iespēja iegūt ceļazīmi uz Tokijas spēlēm. Latvijas Airēšanas federācijā norā­dīja, ka uz olimpiskajām spēlēm tiek atlasīts noteikts skaits ekipāžu, taču to sastāvs katrā no disciplīnām var mainīties. Piemēram, ja viens sportists kva­lificējas olimpiādei startam gan vieniniekos, gan divniekos, neatkarīgi no tā, kurš atlēts izcīnīja kuru ceļazīmi, vieniniekā startēs nomināli spēcīgākais airētājs. Tuvākās FISA atlases sacensības ir 2019. gada pasaules čempionāts Lincā (Austrija), kas risināsies no 25. augusta līdz 1. septembrim. 2020. gada aprīļa izskaņā gaidāma Eiropas kvalifikācijas regate Itālijā, bet pēdējā iespēja nodrošināt dalību Tokijas olimpiādē akadēmiskajiem airētājiem būs no 17. līdz 19. maijam Šveices pilsētā Lucernā, kur notiks Olimpisko spēļu kvalifikācijas regate. Latvijas kandidātu sarakstā ir Elza Gulbe un Jeļizaveta Simačeva, kuras startē vieniniekos, un Olga Svirska un Evita Bole — pārairu divniekā. ©

Kristaps ZAĻKALNS AIRĒŠANA, KANOE, SMAIĻOŠANA MŪSĒJO LABĀKIE REZULTĀTI 1968.—2016. GADA OLIMPISKAJĀS SPĒLĒS Airēšana kungi Smaiļošana Kanoe

Airēšana dāmas Artūrs Garonskis/ Dimants Krišjānis/ Dzintars Krišjānis/ Žoržs Tikmers/Juris Bērziņš; četriniekā ar stūrmani

Aivars Lazdenieks; PSRS pārairu četriniekā

1. vieta

2.

2. 7.

10. vieta

7./11. Vitolds Barkāns/ Guntis Niedra/ Elmārs Rubīns; PSRS bezstūrmaņa četriniekā

Ivans Ivans Klementjevs; Ivans C-1 1000 m Klementjevs; Klementjevs; C-1 1000 m C-1 1000 m

Aleksandrs Avdejevs; PSRS K-4 1000 m

Sarmīte Stone; PSRS bezstūrmaņa divniekā

1.

2.

5.

2.

Uģis Lasmanis

Gunta Lamaša/Liene Sastapa; bezstūrmaņa divniekā

9. 11.

Jefimijs Klementjevs; C-1 1000 m

7. 9. 11.

Sanita Ozoliņa/Liene Lutere; pārairu divniekā

Andris Reinholds/ Uģis Lasmanis; pārairu divniekā

20. vieta

Dagnis Vinogradovs; C-1 1000 m

6.

Krists Straume/ Kristaps Zaļupe; K-2 1000 m

Aleksejs Rumjancevs; K-1 200 m

5.

7. 11. 14./15.

Miķelis Ežmalis; C-1 500 m

Krists Straume/ Aleksejs Rumjancevs; K-2 200 m

13. Dagnis Iļjins; C-1 1000 m

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

2016. Riodežaneiro

2012. Londona

2008. Pekina

2004. Atēnas

2000. Sidneja

1996. Atlanta

1992. Barselona

1988. Seula

1984. Losandželosa

1980. Maskava

1976. Monreāla

1972. Minhene

1968. Mehiko

30. vieta

47


Ogas ūdenī “Katra olimpiāde ir ar savu odziņu,” uzskata Latvijas Kanoe federācijas viceprezidente Lelde Laure. Astotā, kas norisinājās Cieceres ezerā, Brocēnos, izcēlusies ar labu organizāciju, pieņemamiem laikapstākļiem un sīkstām cīņām par visvērtīgākajām ogām — desmit medaļu komplektiem.

Dainis CAUNE 48

Foto: Dainis Caune, Sports

B

rocēnos savu varējumu demonstrēja Latvijas juniori, kas šajā sporta veidā ietver 15—18 gadus vecus atlētus. Lielu pārsteigumu nebija, bet mazu pietika. Dažs labāko trijnieks finišēja citādā secībā, nekā bija gaidīts, bet tas labām sacensībām piedien. Savukārt airēšanas slalomisti sacentās ierastajās Kazu krācēs Valmierā. Nedēļu vēlāk olimpiādes čempioni smaiļošanā Nauris Tomsons/Aigars Cīrulis (Salacgrīvas novads) Eiropas junioru čempionātā izcīnīja piekto vietu. Savukārt no kanoistiem A finālā (tiesa, neolimpiskajā 200 m distancē) iekļuva Iļja Lučenkovs (Rīga), kas Brocēnos piecreiz garāku olimpisko gabalu noairēja trešais. Tagad Latvijas olimpiādes laureāti turpinās rūdīšanos pasaules čempionātā. ©

† Treneris un čempioni. Kaspars Močāns sveic savus audzēkņus Nauri Tomsonu un Aigaru Cīruli, kas Salacgrīvas novadam sagādāja ne tikai zeltu smailīšu divniekā vien

§ Par godu Jelgavai. 1000 metru distancē uzvarējuši kanoisti Aleksejs un Jurijs Ševcovs, kuri arī individuāli Cieceres ezerā bija nepārspējami

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Smaiļošana un kanoe airēšana 200 m. K-1

500 m. K-1

Jaunietes 1. Margarita Oša 2. Linda Breidaka 3. Katrīna Smiltniece

Rīga Brocēnu novads Jelgava

Jaunieši 1. Aigars Cīrulis 2. Jēkabs Kalenda 3. Nauris Tomsons

Salacgrīvas novads 36,10 Ventspils 36,76 Salacgrīvas novads 37,26

45,86 46,02 46,29

Jaunietes 1. Katrīna Smiltniece 2. Santa Strode 3. Margarita Sokolova

Jelgava 2:12,32 Limbažu novads 2:13,32 Rīga 2:14,00 500 m. K-2

Jaunietes 1. Elizabete Vīksne/Sammera Pojarkova Limbažu novads 2:01,86 2. Margarita Oša/Reina Rituma Rīga 2:05,54 3. Santa Strode/Monta Sigita Dreimane Limbažu novads 2:06,32

500 m. K-4 Jaunietes 1. Santa Strode/Sammera Pojarkova/Elizabete Vīksne/Monta Sigita Dreimane 2. Margarita Oša/Reina Rituma/Margarita Sokolova/Valērija Kleine 3. Kitija Evija Pusķeire/Laura Liene Mazburša/Rozanna Ieva Kanajeva/Melina Smirnova

Limbažu novads Rīga Rīga

1:48,02 1:53,54 2:02,80

Jaunieši 1. Otto Gerbers/Zigmārs Cinovskis/Rihards Silārs/Kārlis Dumpis 2. Nauris Tomsons/Aigars Cīrulis/Ralfs Kariņš/Mārtiņš Pēteris Jirgensons 3. Kristaps Leinišs/Juris Alsbergs/Reinis Jānis Brunēvics/Ričards Vagulis

Jelgava Salacgrīvas novads Limbažu novads

1:29,89 1:30,89 1:33,82

1000 m. Jaunieši K-1 1. Aigars Cīrulis 2. Nauris Tomsons 3. Otto Gerbers

Salacgrīvas nov. 3:57,92 Salacgrīvas nov. 3:59,00 Jelgava 4:00,36

K-2 1. Nauris Tomsons/Aigars Cīrulis 2. Otto Gerbers/Zigmārs Cinovskis 3. Edvards Ceipe/Ingus Justs

Jelgava Jelgava Rīga

C-2 1. Aleksejs Ševcovs/Jurijs Ševcovs Jelgava 2. Antons Kalatiļins/Valters Mārtinsons Rīga 3. Arturs Ikšelis/Kārlis Grunte Talsu novads

C-1 1. Aleksejs Ševcovs 2. Jurijs Ševcovs 3. Iļja Lučenkovs

4:26,89 4:34,54 4:42,95

Salacgrīvas nov. 3:28,92 Jelgava 3:31,82 Rīga 3:33,10 4:02,86 4:25,54 4:38,17

Airēšanas slaloms C-1 Baldones novads Liepāja Liepāja

Jaunieši 1. Ivo Kurvins 2. Ralfs Baldiņš 3. Elvis Fiļipovs

Liepāja Beverīnas novads Valmiera

Jaunietes 1. Enija Ļaksa

Baldones novads

Jaunieši 1. Ralfs Baldiņš 2. Bruno Vēbers 3. Jānis Dombrovskis

Beverīnas novads Liepāja Rīga

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

K-1 Jaunietes 1. Enija Ļaksa 2. Elīza Šēfere 3. Annija Glezere

Divas medaļas Limbažiem. Elizabete Vīksne/Sammera Pojarkova (baltajā laivā) un Santa Strode/Monta Sigita Dreimane ved mājās zelta un bronzas medaļas Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

49


Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Bez variantiem. Darbībā čempione Paula Elīza Cera (baltajā)

Pret Eiropas vicečempioni. Alūksniete Patrīcija Marķitāne met izaicinājumu Unai Dolgiļevičai

Dvīņu

Meistarība sit augstu vilni. Džudo jauniešu vidū Latvijā kļūst aizvien populārāks

na Dolgiļeviča no galvaspilsētas Jelgavā ieradās ar tikko iegūtu Eiropas vicečempiones titulu kadetiem vecumā līdz 18 gadiem. Jaunatnes olimpiādē uz tatami viņai pretī stājās tikai viena pretiniece — Patrīcija Marķitāne no Alūksnes novada, kuru Una pārspēja divas reizes. Ņemot vērā Dolgiļevičas izcīnīto vietu kontinentā starp vienaudzēm, diez vai turnīra uzvarētājs Unas svara kategorijā varētu būt bijis cits arī ar lielāka dalībnieku skaitu... Tikmēr Unas dvīņubrālis Andis, spēkiem mērojoties 11 dalībnieku konkurencē, svinēja uzvaras visās cīņās un arīdzan ieguva zelta medaļu, apliecinot, ka abiem klubiem Kyodai džudistiem piemīt cerīgs potenciāls.

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Metiens. Paņēmienu izpilda ķekavietis Daniels Paņkovs

Pirmo reizi Jaunatnes olimpiādes džudo turnīrā pie zelta medaļām tika dvīņi — puisis un meitene. Una Dolgiļeviča ieguva pirmo vietu svara kategorijā līdz 70 kg, bet viņas brālis Andis Dolgiļevičs sīvākā konkurencē triumfēja svara kategorijā līdz 60 kilogramiem.

Foto: Kristaps Zaļkalns

U

50

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Džudo Jaunieši Svara kategorija līdz 50 kg 1. Artjoms Gorbatenko (Ventspils) 2. Jaroslavs Petrovs (Liepāja) 3. Daniels Rūsis (Jelgava)

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Svara kategorija līdz 55 kg 1. Roberts Javorskis (Alūksnes novads) 2. Vladimirs Ščerbakovs (Jelgava) 3. Artjoms Kvašņins (Ventspils) 3. Ivans Mihaļovs (Liepāja) Svara kategorija līdz 60 kg 1. Andis Dolgiļevičs (Rīga) 2. Edvards Kinčs (Saldus novads) 3. Igors Medvedevs (Liepāja) 3. Inarts Tumšais (Rīga) Svara kategorija līdz 66 kg 1. Andris Džemo (Rīga) 2. Arturs Laufmanis (Rīga) 3. Artūrs Gorniks (Jelgava) 3. Valters Jenerts (Saulkrasti)

Svara kategorija līdz 73 kg 1. Dmitrijs Gukovs (Rīga) 2. Ņikita Lizunovs (Daugavpils) 3. Ēriks Osis (Jūrmala) 3. Ņikita Skorbenko (Jelgava) Svara kategorija līdz 81 kg 1. Maksims Duinovs (Liepāja) 2. Marks Sutika (Jelgava) 3. Edgars Jurgenbergs (Rīga) 3. Oļegs Maistruks (Stopiņu novads) Svara kategorija līdz 90 kg 1. Aleksandrs Špika (Rīga) 2. Ņikita Jaroševičs (Jelgava) 3. Aleksandrs Bubnovs (Liepāja) 3. Arturs Višņausks (Ventspils) Svara kategorija virs 90 kg 1. Daniels Paņkovs (Ķekavas novads) 2. Aleksijs Ivaščenko (Rīga) 3. Edgars Dukaļskis (Jelgava) Jaunietes

džudo

Svara kategorija līdz 52 kg 1. Paula Elīza Cera (Rīga) 2. Annija Strupā (Jelgava) Svara kategorija līdz 57 kg 1. Anastasija Sokirjanska (Rīga) 2. Elīza Marija Jevstigņejeva (Ādažu novads) 3. Evelīna Graumane (Rīga) 3. Darja Lizunova (Daugavpils) Svara kategorija līdz 63 kg 1. Alevtīna Špika (Rīga) 2. Marija Selezņova (Ventspils) 3. Sofija Gžibovska (Preiļu novads) 3. Vineta Alksne (Ādažu novads) Svara kategorija līdz 70 kg 1. Una Dolgiļeviča (Rīga) 2. Patrīcija Marķitāne (Alūksnes novads)

Kurš kuru. Dvīņi Una un Andis Dolgiļeviči katrs savā disciplīnā izcīnīja pirmo vietu. Treniņos viņiem nākas cīnīties arī savā starpā

Foto: Kristaps Zaļkalns

“Es pirms fināla biju pārliecināts, ka uzvarēšu, jo biju jau cīnījies ar fināla pretinieku — Edvardu Kinču (Saldus novads), zināju, kā viņš cīnās, biju viņu pieveicis,” sacīja Andis. “Sajūta Jelgavā pozitīva, jo zālē daudz skatītāju un džudo ir pieprasīts sporta veids.” “Ar brāli ir samērā grūti cīnīties, viņš ir diezgan stiprs. Lielākoties viņš mani pieveic, bet dažreiz man arī izdodas viņu uzvarēt,” atklāj Una. Ziemeļvalstu ģimnāzijas audzēkne norāda, ka atšķirībā no puišiem meiteņu vidū džudo nav populārs, jo pastāv stereotips, ka šis sporta veids nav meitenēm. “Tādēļ jābrauc piedalīties uz starptautiskām sacensībām ārzemēs, lai gūtu pieredzi, vai treniņos jācīnās ar puišiem, jo citādi ir grūti uztrenēties. Kādēļ pati trenējos džudo? Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

Bērnudārza vecumā vecāki aizveda uz tuvāko pieejamo sporta veidu — tie bija džudo treniņi —, un man iepatikās.” Patlaban Una ir devusies uz Azerbaidžānu ar mērķi cīnīties par medaļām Eiropas Jaunatnes olimpiskajā festivālā, bet pēc tam viņas plānā ir iegūt kādu no pasaules junioru čempionāta godalgām Kazahstānā. Olimpiādes turnīra galvenais tiesnesis Vilnis Mīlenbergs komentēja, ka sportistiem bija jāiztur liela konkurence, lai tiktu uz Jaunatnes olimpiādi: “Daudzas pašvaldības uz olimpiādi piesaista citu novadu un pilsētu džudistus, ja tie netiek pārstāvēto klubu pašvaldību komandās, jo katru pašvaldību vienā svara kategorijā var pārstāvēt tikai divi labākie. Piemēram, ja sportists savā svara kategorijā nav starp vadošajiem audzēkņiem

Rīgā, viņu piesaista Pierīgas novadi, kuros jaunieši ir uzauguši vai dzīvo viņu vecāki.” Viņš norāda, ka džudo popularitāte Latvijā saistāma ne tikai ar Vsevoloda Zeļonija olimpiskajiem panākumiem 2000. gadā Sidnejā. “Latvijas džudo klubā Maccabi izauga virkne džudistu, kuri kļuva par treneriem un nodibināja aptuveni sešus savus klubus, radot ievērojamu grūdienu sporta veida kustībā,” skaidroja Mīlenbergs. Olimpiādē pārstāvētajā vecuma grupā līdz 18 gadiem Latvijā reģistrēti 300 džudisti. ©

Kristaps ZAĻKALNS 51


GAVARIEM zelts, sudrabs un bronza Tukuma golfa kluba deviņu bedrīšu laukumā Odiņi puišu konkurencē izvērtās dramatiska cīņa un čempionu izdevās noskaidrot tikai pēc pēkšņās nāves pārspēlēm, bet meiteņu turnīrs nesa pārsteigumu.

S

pītējot nešpetnām vēja brāzmām, pēc pirmās dienas ar sitiena starpību vadībā izvirzījās divi brāļi no Jūrmalas — Fēlikss un Francis Gavari. Tikmēr meiteņu konkurencē negaidīti par līderi kļuva Fēliksa dvīņumāsa Marlēna, kura par trim sitieniem apsteidza citu jūrmalnieci — pieredzējušo

vas reizes ilgāk nekā viņas galvenā konkurente — Gustafssone spēlē jau 13 gadus. Sacensību otrajā dienā korekcijas spēles gaitā ieviesa lietus, taču tas neliedza atvērties Marekam Nikam Ataram. Rīdzinieks laukumu veica ar fantastisku rezultātu — 67 sitieniem! — no ceturtās pozīcijas uzlecot uz pirmo. “Tas ir tikai par pieciem sitieniem vairāk nekā laukuma noteiktais ideālais rezultāts!” jūsmoja golfa laukuma saimnieks un vietējā kluba prezidents Tukuma laukums Odiņi Andris Pētersons. Līdz tam labākais Vieta, pilsēta, summā Par, rezultāts dienā, punkti rezultāts bija 73 sitieni, ko sasniedza Jaunieši Fēlikss. Šo rezultātu par sitienu vi1. Mareks Niks Atars (Rīga) +31 78+67+72 217 2. Fēlikss Gavars (Jūrmala) +31 73+72+72 217 ņam izdevās uzlabot gan otrajā, gan 3. Francis Gavars (Jūrmala) +31 74+70+73 217 trešajā turnīra dienā, tāpat jaunākais Jaunietes brālis Francis uzlaboja savu bilanci, 1. Marlēna Gavare (Jūrmala) +27 73+68+72 213 2. Katrīna Jana Gustafssone (Jūrmala) +35 76+74+71 221 otrajā dienā sasniedzot pēdējo bed3. Karīna Elvīra Sala (Ādažu novads) +219 130+138+137 405 rīti jau ar 70 sitieniem. Savukārt pēc turnīra trešās dienas, kas atkal nesa citādus laik­ Katrīnu Janu Gustafssoni. “Turnīrs nav iesāapstākļus, gala kopvērtējums bija mulsinošs — cies diez ko spīdoši,” negribīgi atzina Katrīna gan Ataram, gan brāļiem Gavariem visiem pa pašā spēles sākumā, kura golfā trenējas di217 punktiem... Turnīra nolikums paredz, ka ar

Foto: Kristaps Zaļkalns

Golfs

Par mata tiesu. Francim Gavaram pietrūka viena precīza sitiena

52

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Foto: Kristaps Zaļkalns

Foto: Dainis Caune, Sports

Baudot saimnieka fanātisma augļus. Tukuma pierobežas piekalnes, kuru pļavās izvietots Odiņu golfa laukums, ir arī pirmās, kas pavasaros māj atvadas ziemai, dodot spēlētājiem sajust spēles prieku

Laukums jāpazīst. Marlēna Gavare (zilajā) pārspēja favorīti Katrīnu Janu Gustafssoni (zaļajā), jo bija iepriekš spēlējusi Odiņos vienādu punktu skaitu uzvar tas, kurš labāk nospēlējis pēdējā dienā. Bet — še tev — Ataram un Fēliksam Gavaram, kurš izrādās ir arī 2015. gada Latvijas skolu Ziemas olimpiskā festivāla čempions slidošanā, atkal vienādi — pa 72 sitieniem. Vienas kļūdas dēļ Gavaram jaunākajam nācās samierināties ar bronzu, bet Atars un Fēlikss atgriezās laukumā, lai aizvadītu vienas bedrītes pārspēli, kā saka golferi, pēc pēkšņās nāves principa. Roka nenodrebēja Ataram, un zelts aizceļoja uz galvaspilsētu. Meiteņu turnīrā pirmajā dienā godam uzņemto kursu noturēja Marlēna. Gavare veiksmīgi izmantoja to, ka Gustafssone iepriekš nebija spēlējusi Tukuma laukumā, pašai demonstrējot lielisku meistarību (labākais dienas rezultāts — 68 sitieni). Ar krietni lielāku sitienu summu bronza Karīnai Elvīrai Salai no Ādažu novada. ©

Kristaps ZAĻKALNS Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

Jātnieku sports 1. Aleksandra Sīle/Lauren 2. Alise Grēta/Rhadamanthus 3. Sintija Elizabete Apsīte

Iejāde Rīga Ozolnieku novads Ozolnieku novads

Regbijs

582,5 69,35% 573,0 68,21% 573,0 68,21%

Konkūrs 1. Elizabete Krista Juraša/Lagūna N Kocēni 2. Kristina Zommera/Quanta Costa Valmiera 3. Amanda Zariņa/Clea Salaspils

65,5 48,9 44,7

Jaunieši 1. Jelgavas novads 2. Baldones novads 3. Jelgava Jaunietes 1. Jelgavas novads 2. Rīga

Galda teniss Vienspēles

Komandu sacensības

Jaunieši 1. Daniels Kogans (Rīga) 2. Deniss Vasiļjevs (Rēzekne) 3. Aleksandrs Pahomovs (Preiļu novads)

Jaunieši 1. Rīga (Pēteris Ēriks Sudrabiņš, Daniels Kogans) 2. Preiļu novads (Aleksandrs Pahomovs, Raimonds Mūrnieks) 3. Rēzekne (Dāvis Pavlovs, Deniss Vasiļjevs)

Jaunietes 1. Sabina Musajeva (Rīga) 2. Diāna Afanasjeva (Preiļu novads) 3. Viktorija Poriņa (Kuldīgas novads)

Jaunietes 1. Rīga (Sabina Musajeva, Aurika Pučkovska) 2. Preiļu novads (Valērija Mihailova, Diāna Afanasjeva) 3. Iecavas novads (Rēzija Meļķe, Līva Bogdanoviča, Ance Šostakoviča)

Paukošana Zobens

Špaga

Jaunieši 1. Andrejs Bistrovs (Jūrmala) 2. Žans Husainovs (Rīga 3. Matvejs Želtiševs (Rīga) 3. Vasilijs Tverskojs (Jūrmala)

Jaunieši 1. Daniels Loginovs (Daugavpils) 2. Dmitrijs Ņikuļins (Rīga) 3. Kirils Kuzņecovs (Daugavpils) 3. Artūrs Skadiņš (Rīga)

Jaunietes 1. Anna Mikuļeviča (Jūrmala) 2. Ieva Perlovska (Jūrmala) 3. Juta Mālniece (Rīga) 3. Poļina Kašina (Jūrmala)

Jaunietes 1. Darja Besecka (Daugavpils) 2. Marija Orlova (Rīga) 3. Milana Ņeško (Rīga) 3. Ērika Marija Babenko (Daugavpils)

Florete Jaunieši 1. Alekss Gafe (Rīga) 2. Žans Husainovs (Rīga) 3. Ņikita Kuceba (Rīga) Jaunietes 1. Juta Mālniece (Rīga) 2. Olga Sitova (Rīga) 3. Gabriela Sinkoviča (Rīga) 3. Ksenija Kuzmina (Rīga)

53


Futbolā valda RĪGA

F

utbola turnīrā startēja 2003.—2004. gadā dzimušie jaunieši un jaunietes, bet spēles notika Zemgales olim­ piskajā centrā un FK Jelgava treniņbāzē. Puišiem finālsa­censībās piedalījās astoņas ko­ mandas, kas bija izturējušas atlasi. Šoreiz finālturnīrā nenotika grupu turnīri, bet uzreiz risinājās izslēgšanas mači. Jau ceturtdaļfinālā tikās divi tradicionālie pretendenti uz pirmo vietu — rīdzinieki ar 1:0 pieveica Daugavpils komandu. Atgādināšu, ka pirms diviem gadiem Jaunatnes olimpiādē par čempioniem kļuva daugavpilieši. Tāpat negaidīti no cīņas par titulu izstājās vēl viens mūsu ierastais futbola ­centrs — Liepāja ar 0:1 zaudēja Olaines novada vienībai. Pusfinālā Rīgas jaunieši ar 1:0 pārspēja laukuma saimniekus no Jelgavas, bet olainieši ar 3:1 uzveica tukumniekus. Finālā rīdzinieki atklāja

54

rezultātu, bet Olaines komanda panāca neizšķirtu 1:1, taču pēcspēles vienpadsmitnieku sērijā tomēr virsroku ar 4:1 guva Viktora Vicehovska trenētā Rīgas Futbola skola. Trešo vietu izcīnīja Jelgavas jaunie futbolisti. Savukārt meitenēm Jelgavā sacentās tikai trīs komandas, bet pirmo vietu izcīnīja Tatjanas Šaļimovas trenētā Rīgas komanda, kas vispirms ar 4:2 apspēlēja Olaines novada meitenes, bet tad ar 2:0 pārspēja arī Rēzekni, kas triumfēja Jaunatnes olimpiādē pirms diviem gadiem. Otro vietu ieguva rēzeknietes, ar 4:0 uzvarot Olaines vienību. ©

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Pirmo reizi Latvijas Jaunatnes olimpiādes futbola sacensības noslēdzās ar kādas pilsētas dubultuzvaru — šogad Jelgavā triumfēja gan Rīgas jaunie futbolisti, gan futbolistes. Dramatiskākie notikumi risinājās puišu konkurencē, kur čempionu noteikšanai bija pat nepieciešama 11 m sitienu sērija.

Kristiāns GIRVIČS

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Futbols Ceturtdaļfināls Tukuma novads — Madonas novads Valmiera — Jelgava Daugavpils — Rīga Olaines novads — Liepāja

6:4 0:4 0:1 1:0

Pusfināls Tukuma novads — Olaines novads Jelgava — Rīga

1:3 0:1

Spēle par 7. vietu Madonas novads — Valmiera

1:2

Spēle par 5. vietu Liepāja — Daugavpils

0:2

Spēle par 3. vietu Tukuma novads — Jelgava

0:4

Fināls Olaines novads — Rīga

1:1 (1:4)

Jaunietes Olaines novads — Rīga Rīga — Rēzekne Rēzekne — Olaines novads

2:4 2:0 4:0

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Jaunieši

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Čempioni. Olimpiādes futbola finālā puišiem Rīgas komanda, ko pārstāvēja RFS, guva virsroku pār Olaines jauniešiem

Futbolistes. Meiteņu turnīra noslēgumā Rēzeknes un Olaines jaunietes izspēlēja otro vietu Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

Sākums. Olimpiādes futbola turnīra atklāšanas mačā Tukuma jaunieši apspēlēja Madonas komandu

55


PROCESĀ

Tukums

ceļā uz augšu Lai gan Latvijas futbola sezona vēl tikai sasniegusi ekvatoru, šobrīd viss liecina, ka nākamgad mūsu virslīgu pirmo reizi vēsturē var papildināt Tukuma futbola klubs, kas pārliecinoši izvirzījies pirmās līgas līderpozīcijās. Tukuma futbolisti liek par sevi runāt ne tikai pirmajā līgā, bet arī sagādāja milzīgu sensāciju Latvijas kausa izcīņā, skaistā stilā izsitot no turnīra nopelniem bagāto FK Ventspils.

Tukumnieku uzvaru pār otru titulētāko mūsu valsts klubu droši var saukt par vienu no visu laiku lielākajiem Latvijas kausa izcīņas pārsteigumiem. Atšķirībā no futbola lielvalstīm, kur pietiekami regulāri zemāko līgu klubi izsit no kausa izcīņas valsts elites līgas komandas, pie mums tomēr atšķirība starp profesionālo virslīgu un pārējiem ir pārāk liela, tāpēc katrs šāds gadījums ir liels notikums (nekas tāds nebija noticis jau sešus gadus). Starp citu, tieši Tukuma komanda savulaik jau izcēlās ar līdzīgu sensāciju — 2002. gadā tukumnieki, vēl spēlējot otrajā līgā, uzvarēja tolaik ierasto virslīgas komandu Daugavpils Dinaburgu, arī tiekot ceturtdaļfinālā. Turklāt FK Tukums 2000/TSS apspēlēja ventspilniekus vairāk nekā pārliecinoši, uzvarot ar 4:1. Liepājnieka Jurģa Kalna trenētā komanda jau pirmajā puslaikā ieguva trīs vārtu pārsvaru, kad ar galvu vārtus guva Kristers Eduards Švāns un francūzis Ndualu Luī Mvemba Pamā, bet Dāvis Sandis Strods realizēja 11 m so-

56

Foto: FK Tukums-2000

Kausa sensācija

Šefi. Tukuma futbola kluba prezidents Verners Akimovs (no kreisās) pirms sezonas pozē kopā ar komandas jauno galveno treneri Jurģi Kalnu

da sitienu. Lai gan īsi pirms pārtraukuma Pamā saņēma otro dzelteno kartīti un visu otro puslaiku tukumnieki aizvadīja, spēlējot mazākumā, liepājnieka Jurģa Kalna trenētā komanda droši nosargāja uzvaru (tukumniekiem vēl vienus vārtus ar galvu guva Švāns). Ceturtdaļfinālā Tukuma komandu eksaminēs pagājušā gada Latvijas čempioni un kausa ieguvēji Riga FC. Šī Latvijas kausa izcīņa ir īpaša ne tikai ar Tukuma komandas aizkļūšanu līdz ceturtdaļfinālam, bet jau tagad zināms, ka pirmo reizi vēsturē Latvijas kausa

pusfinālā spēlēs arī otrās līgas komanda, jo ceturtdaļfinālā izloze kopā savedusi divas mūsu pēc kārtas trešās līgas vienības — Rīgas Caramba un Liepājas Karosta. Tiesa, abi veiksmīgie otrās līgas klubi tik tālu tikuši ne tik daudz savu varoņdarbu dēļ, bet gan pateicoties veiksmīgai izlozei — Karosta iepriekšējās četrās kārtās uzvarēja citas otrās līgas komandas, bet Caramba astotdaļfinālā pieveica pirmās līgas klubu JDFS Alberts (1:0). Starp citu, Caramba rindās joprojām dažreiz uzspēlē leģendārais Latvijas valstsvienības uzbrucējs Māris

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


PROCESĀ

KOMANDA.LV 1. LĪGA (turnīra tabula pēc 20. jūlija spēlēm) FK Tukums 2000/TSS 12 11 1 0 FK Smiltene/BJSS 12 8 2 2 JDFS Alberts 11 7 1 3 SK Supernova 11 7 1 3 FK Auda 12 6 2 4 Rēzeknes FA/BJSS 11 5 3 3 Grobiņas SC 12 4 0 8 FC New Project 12 2 2 8 Dinamo Rīga/Staicele 12 1 0 11 Balvu SC 11 1 0 10

51:5 34 36:20 26 22:18 22 28:6 22 26:18 20 23:13 18 22:42 12 16:16 8 9:39 3 8:64 3

Foto: New Project

Rezultatīvākie spēlētāji: Šuma Nagamacu (FK Tukums 2000/ TSS) — 13, Kristers Aldis Puriņš (FK Smiltene/BJSS), Ndualu Luī M’vemba Pamā (FK Tukums 2000/TSS) — 12.

Otrais līmenis. Tukuma komandas labākais snaiperis Šuma Nagamacu (centrā no labās) cīņā par bumbu ar pirmās līgas debitantu New Project kapteini Oskaru Ikstenu

Verpakovskis. Vēl ceturtdaļfinālā spēkiem mērosies divi virslīgas pāri — BFC Daugavpils pret FK Jelgava un FK Liepāja pret RFS. Ceturtdaļfināla mači notiks no 20. līdz 22. augustam, bet Latvijas kausa fināls otro reizi vēsturē risināsies Jelgavā 26. oktobrī. “Šogad Ventspils spēlē kā pa kalniem, šis mačs viņiem arī bija pēc Eirokausiem, bet mēs nopietni sagatavojāmies, izanalizējām Ventspils spēli. Toties viņi mačam ar mums laikam pilnībā nebija gatavojušies. Kausa izcīņā ir viena spēle, tāpēc viss ir iespējams. Skaidrs, ka nākamajā kārtā Rīga tādu kļūdu vairs nepieļaus un arī nopietni sagatavosies. Šobrīd neredzu, ar ko viņus varēsim pārsteigt, bet vēl ir daudz laika,” skaidro FK Tukums 2000/TSS galvenais trene­ ris Jurģis Kalns.

Uzvaru sērija Pirmajā līgā FK Tukums 2000/TSS čempionātu sāka ar 11 uzvarām pēc kārtas, tikai 12. kārtā zaudējot punktus Rēzeknē (1:1). Salīdzinājumam — pagājušajā sezonā Tukuma vienība pirmajā līgā finišēja trešajā vietā, piedzīvojot astoņus zaudējumus. Interesanti, ka šobrīd otrajā vietā izvirzījusies Smiltenes Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

komanda, kas pērn bija tikai septītajā vietā. Šosezon pirmajā līgā 10 komandas aizvada trīs riņķu sacensības. Tukumnieku līderpozīcijas pirmajā līgā nav pārsteigums — vēl pirms sezonas pirmās līgas konkurenti tieši Tukuma komandu sauca par galveno pretendenti uz pirmo vietu. Pirms šīs sezonas Tukuma klubs ļoti pastiprinājās — no SK Supernova, kas pērn pirmajā līgā ieņēma otro vietu, pie konkurentiem pārcēlās gan galvenais treneris Jurģis Kalns, gan vairāki spēlētāji — Daniels Pelcis, Oskars Deaks, Vadims Avdejevs un japānis Šuma Nagamacu, kurš ar 13 gūtajiem vārtiem ir izvirzījies čempionāta rezultatīvāko spēlētāju saraksta priekšgalā. Ļoti sva­ rīgu lomu komandā spēlē divi franču leģionāri — Ndualu Luī M’vemba Pamā un Terenss Emanuels Muimba pa diviem pirmajās 12 spēlēs guvuši 20 vārtus. Pieredzes ziņā neatsverama ir 39 gadus vecā aizsarga un vairākkārtējā Latvijas čempiona Pāvela Mihadjuka pievienošanās no Jūrmalas Spartaka, bet no cita virslīgas kluba Metta šogad uz Tukumu pārcēlies nesenais Latvijas U-21 izlases spēlētājs Dāvis Sandis Strods. “Godīgi sakot, šogad pirmajā līgā pretinieki nav tik spēcīgi kā agrāk —

ir kādas trīs komandas, kam var zaudēt punktus, bet pārējās tomēr ir klasi zemāk. Pēc pirmajām uzvarām cerējām šogad punktus nezaudēt, bet pēc lielām uzvarām gadās mazi kritumi, tāpēc pirms spēles Rēzeknē pieļāvu, ka var būt visādi. Mūsu pārākumu rada treniņprocess, jo citi netrenējas pusprofesionālā režīmā. Trenējamies katru dienu, spēlētāji algas nesaņem, bet ir prēmijas. Mums ir visādi spēlētāji — pāris strādā, citi mācās, vēl citi ir jauniešu treneri klubā, tātad arī strādā. Esam spējīgi uzaicināt leģionārus, kuriem ir jāgūst vārti. Tāpēc jau viņi tiek ņemti, jo leģionāram ir jābūt galvastiesu pārākam par vietējo,” atklāj Tukuma galvenais treneris. Tukuma futbols vēl nekad agrāk nav bijis pārstāvēts virslīgā, lai gan jauniešu līmenī tukumnieki vienmēr ir strādājuši godam. Agrāk pazīstamākie tukumnieku futbolisti bija Kristaps Blanks un Ritvars Rugins, kuri dažādos laikos spēlējuši Latvijas valstsvienībā. Simboliski, ka viņi tiksies ar dzimto pilsētu Latvijas kausa ceturtdaļfinālā — Blanks strādā par Riga FC galvenā trenera palīgu, bet Rugins ir Latvijas čempionu pamatsastāva spēlētājs. Ja nenotiks brīnumi, tad nākamgad Tukuma komanda debitēs virslīgā. “Ja mēs paši neradīsim sev problēmas, tad viss būs labi. Vēl jau daudz jāspēlē, bet konkurentiem būs grūti mūsu panākt, jo viņi nespēs uzvarēt visus pēc kārtas. Mēs noteikti esam gatavi spēlēt virslīgā, jau ir doma par jaunu stadionu. Mērķis ir iekļūt virslīgā un tur uzkavēties. Bieži ir tā, ka komanda iekļūst virslīgā ar ­vienu sastāvu, bet tad par 70 procentiem nomainās. Mums ir spēlētāji, kuri grib sevi pierādīt,” uzskata Kalns. ©

Kristiāns GIRVIČS 57


ATSKATS

Eiropas sporta svētki Minskā Desmit jūnija pēdējās dienās Baltkrievijas galvaspilsēta Minska kļuva par Eiropas sporta galvaspilsētu, uzņemot Eiropas Olimpiskās komitejas (EOK) organizētās II Eiropas spēles. Pirmās šādas sacensības notika pirms četriem gadiem Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku. Līdz tam Eiropas reģions bija palicis pēdējais pasaulē, kurā vēl netika organizētas kompleksas sporta sacensības spēcīgākajiem kontinenta valstu atlētiem. Minskā savu meistarību 15 sporta veidu 23 disciplīnās pārbaudīja 4000 atlētu no 50 valstīm.

M

inska tiesības rīkot II Eiropas spēles ieguva 2016. gada oktobrī, kad no organizēšanas atteicās Nīderlande, bet Krievijas piedāvājums rīkot spēles saistībā ar dopinga skandāliem tika noraidīts. Minskai, lai sagatavotos Eiropas spēlēm, bija atlikuši nedaudz vairāk par divarpus gadiem, kas varēja radīt bažas par spēļu sarīkošanu pienācīgā līmenī, taču baltkrievi pārsteidza Eiropu, un rekordīsā laikā tika saorganizētas vienas no labākajām kompleksajām sacensībām pasaulē.

58

Karognesējiem pirmajā reizē neveicas. Tā mums kļūst par Eiropas spēļu tradīciju. Pirms četriem gadiem Baku karogs bija uzticēts šāvējam, junioru pasaules čempionam Laurim Strautmanim, kurš toreiz finālsacensībās neiekļuva. Toties Minskā izcīnīja sudraba (kopā ar Agati Rašmani) un bronzas medaļas. Savukārt II Eiropas spēļu karognesējs Jevgeņijs Borodavko (attēlā) uz Minskas džudo tatami panākumus neguva. Jāgaida trešās spēles...

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


50 OZOLI UN 53 SPORTISTI Latviju vērienīgajā sporta forumā pārstāvēja 53 sportisti, kuri piedalījās sacensībās 13 sporta veidos, izņemot vienīgi galda tenisa un pludmales futbola turnīrus. Viskuplāk mēs bijām pārstāvēti viegl­ at­ lētikā, kurā Eiropas izlašu komandu sacensībās Latvija startēja ar pilnu vienību 15 sportistu sastāvā, kā arī ar sešiem rezervistiem. I Eiropas spēlēs Baku 2015. gadā Latvijas izlases ko­ manda vieglatlētikā nepiedalījās, jo toreiz noritēja Eiropas komandu čempionāta zemākās jeb trešās līgas sacensības ar 14 valstu līdzdalību. Latvija II Eiropas spēlēs piedalījās arī ar 3x3 basketbola komandām sievietēm un vīriešiem. Pieci sportisti bija pārstāvēti kanoe sacensībās, četri startēja šosejas riteņbraukšanā, pa trim piedalījās boksa un cīņas turnīros, divi pārstāvji bija arī džudo un šaušanas sacensībās, bet pa vie­nam sportistam no Latvijas startēja badmintona, karatē, loka šaušanas, sambo un vingrošanas sacensībās. Dienu pirms II Eiropas spēļu atklāša­ nas ceremonijas Atlētu ciematā notika visu Eiropas valstu komandu oficiālā sveikšanas ceremonija. Pēc svinīgās daļas visu Eiropas valstu komandu vadības Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

pārstāvji ņēma rokā lāpstas un iestādīja 50 ozolus. Latvijas ozols Minskā tagad kuplo, pateicoties delegācijas vadītāja vietniekiem Raitim Keselim un Andrim Lupikam. Atklāšanas ceremonija Dinamo stadio­ nā Minskā izvērtās kā krāšņs baltkrievu kultūras un vēstures priekšnesums, kurā viena no gaidītākajām sadaļām bija valstu parāde. Latvijas komandas pirmajā rindā gāja pieredzējušais džudo cīkstonis Jevgēņijs Borodavko, kuram bija uzticēts gods nest Latvijas karogu. Atklāšanas ceremonijā viesus un II Eiropas spēļu dalībniekus videouzrunā sveica ANO ģenerālsekretārs Antonio Guterešs, savukārt EOK vadītājs Janežs Kocijančičs pirmo savas runas daļu teica baltkrievu valodā, par ko saņēma neviltotu patiku no skatītājiem. Beigās vārds tika dots Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko, kurš pasludināja II Eiropas spēles par atklātām. Par atklāšanas ceremonijas kulmi­nā­ci­ju kļuva spēļu uguns iedegšana. Ceremonijā piedalījās visslavenākie baltkrievu sportisti — olimpiskie čempioni Darja Domračeva, Aleksejs Grišins, Mak­ sims Mirnijs, Jūlija Ņesterenko, Romāns Petrušenko, Nadežda Skardino un Dmitrijs Dovgaļonoks.

59


ATSKATS

DUBULTZELTS UZ PAKLĀJA Atšķirībā no pirmajām spēlēm Baku, kurās, startējot ar 65 sportistiem, izcīnī­ jām tikai pa vienai zelta (pludmales volejbolā — Mārtiņš Pļaviņš/Haralds Regža) un bronzas (cīņas sportā — Anastasija Grigorjeva) medaļai, Minskā klājās ievērojami labāk. Tika izcīnītas septiņas godalgas, bet medaļas kaklā tika kārtas desmit Latvijas sportistiem, turklāt šāvējam Laurim Strautmanim pat divas. Minskā brīvā stila cīkstone Anastasija Grigorjeva kļu­ v a par Eiropas spēļu čempioni. Svara kate­ gorijā līdz 68 kg Gri­ gorjeva finālā ar 5:3 pie­ veica Krievijas sportisti Anastasiju Bratčikovu. Anastasijas kontā ir ne tikai I Eiropas spēļu bronzas medaļa, daugavpiliete ir arī trīskārtēja Eiropas čempione. Savukārt Latvijas cīkstones fināla pretiniecei ir divi šādi tituli, kas gūti pavisam nesen — iepriekšējos divos gados. Tiesa, aprīlī šāgada Eiropas čempionātā Bratčikova cieta zaudējumu jau pirmajā cīņā, bet Grigorjeva izcīnīja bronzas medaļu. Čempione Anastasija Grigorjeva. Cīņā uz Minskas paklāja; gavilējot par uzvaru kopā ar Cīņas federācijas prezidentu Armandu Zvirbuli; pēc apbalvošanas kopā ar laulāto draugu, cīkstoni Imantu Lagodski un dēlu Alanu

Līgo svētki bez alus, bet ar medaļām. Latvijas delegācija ar īpašiem krekliem ne tikai sveikusi Līgas un Jāņus, bet arī sagaidījusi Madaras Palameikas un Laura Strautmaņa bronzas medaļas

60

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


ATSKATS

Sākums ar izlūkošanu. Cīņu sāk Karolina Tjapko

Čempions Kalvis Kalniņš. Karatē finālcīņā un uz goda pjedestāla

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

Otru zelta medaļu Latvijai pēdējā sacensību dienā nopelnīja kara­ t ists Kalvis Kalniņš, kurš Minskā tika kronēts par II Eiropas spēļu čempionu kumite disciplīnā svara kategorijā līdz 60 kilogramiem. Kalniņš finālcīņā ar 4:0 pārspēja Azerbaidžānas karatistu Firdovsiju Farzali­ jevu. II Eiropas spēles karatistiem bija iekļautas 2020. gada olimpisko spēļu kvalifikācijas ciklā. Zelta medaļa Eiropas spēlēs gan vēl negarantē dalību olimpiskajās spēlēs, bet pēc atlases cikla beigām 2020. gada 6. aprīlī tā dos priekšrocības. Kalniņš ir 2017. gada Eiropas čempions, bet pērn viņš kontinenta meistarsacīkstēs guva bronzu. Latvietis pie medaļām ticis arī citos Eiropas čempionātos, 2012. gadā viņš ieguva sud­ rabu, bet gadu vēlāk — bronzu. Līdz ar to viņa kontā šāda mēroga sacensībās ir viens zelts, viens sudrabs un divas bronzas. 2010. gadā Kalniņš izcīnīja bronzas medaļu arī pasaules čempionātā.

61


ATSKATS

PIRMĀ KAROGNESĒJA PACIETĪBA Pirmo no Latvijas komandas trim izcīnītām sudraba godalgām sarūpēja sambo cīkstonis Viktors Reško. Svara kategorijā līdz 100 kg Reško pirmajā kārtā jeb ceturtdaļfinālā ar sāpju paņēmienu lika kapitulēt ungāram Ferencam Siranko, bet pusfinālā Latvijas cīkstonis pēc punktiem ar 5:4 uzveica francūzi Antonī Segāru. Finālā gan Reško ar 0:2 nācās piekāpties spēcīgajam gruzīnam Daviti Loriašvili. Reško kontā ir četras pasaules čempionātu bronzas medaļas, bet Eiropas meistarsacīkstēs viņam ir viena sudraba un trīs bronzas godalgas. Otru sudraba medaļu izcīnīja Lauris Strautmanis un Agate Rašmane šaušanā ar pistoli 50 m distancē jaukto komandu sacensībās. Vispirms kvalifikācijā Latvijas duets guva trešo rezultātu un droši kvalificējās izšķirošajām cīņām, pēcāk pusfinālā Strautmanis un Rašmane pārspēja Baltkrievijas pirmo ko­ mandu. Izšķirošajā cīņā par zeltu latvieši cīnījās ar krieviem Margaritu Lomovu un Artjomu Černousovu. Pārāki gan bija Krievijas sportisti, kuri iekrāja 94,0 punktus, bet Strautmanis un Rašmane ieguva 83,1 punktu. Mūsu komandas karognesējs I Eiropas spēlēs Lauris Strautmanis, kas Baku izcilus panākumus neguva, Minskā spēja izcīnīt arī bronzu ar pneimatisko pistoli 10 m distancē. Par spēļu čempionu kļuva Krievijas šāvējs Artjoms Černousovs, kurš 11 sērijās guva 241,4 punktus, bet sudrabs tika Oļeham Omeļčukam no Ukrainas, kurš ieguva 239,6 punktus. Strautmanis pirmo trijnieku noslēdza ar 219,3 punktiem. Zīmīgi, ka kvalifikācijā sešās sērijās Strautmanis ieguva 579 punktus un kā pēdējais iekļuva astoņu finālistu vidū. Par aizraujošu sportisku izklaidi parūpējās un finālā sudraba medaļas izcīnīja mūsu 3x3 basketbola vīriešu komanda, kura grupu turnīrā guva divas uzvaras trīs cīņās un droši iekļuva starp apakšgrupas divām spēcīgākajām komandām, kas nodrošināja iespēju sacensties ceturtdaļfinālā. Latvijas 3x3 basketbola izlase ar Armandu Seņkānu, Armandu Ginteru, Mārtiņu Šteinbergu un Robertu Pāži sastāvā vispirms ceturt­ daļfinālā ar 21:14 pārspēja Franciju, pēc tam pusfinālā Latvijas basketbolisti aizraujošā cīņā pagarinājumā ar 19:17 apspēlēja mājinieci Baltkrieviju, bet vēlāk finālā Latvijas ko­ mandai ar 14:21 nācās piekāpties spēcīgajai Krievijas 3x3 basketbola komandai. Septīto godalgu Latvijai izcīnīja šķēp­ metēja Madara Palameika, kura kāpa uz goda pjedestāla trešā pakāpiena.

62

Ugunslīnijā sasniegtais. Jaukto komandu sacensībās šaušanā ar mazkalibra pistoli Agate Rašmane un Lauris Strautmanis kļuva par spēļu vicečempioniem, bet individuāli Lauris ar pneimatisko pistoli izcīnīja bronzas medaļu

Pārliecinoši. Līdz finālam visās sambo cīņās uzvarēja Viktors Reško, kurš kļuva par spēļu vicečempionu

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


3 x 3 = sudrabs. Armands Seņkāns, Roberts Pāže un Armands Ginters basketbola laukumā, kā arī kopā ar Mārtiņu Šteinbergu uz goda pjedestāla. Laurai Okuņevai, Felicitai Liepiņai-Liepai, Ligitai Līgai Golovko un Anetei Blūmai medaļas jākaļ nākamajās sacensībās

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

63


ATSKATS

NEPARASTĀ VIEGLATLĒTIKA Komandu sacensībās vieglatlētikā tika izmantota Dynamic New Athletics (DNA) sistēma. Vienas dienas laikā sacentās četras grupas pa sešām izlasēm katrā, labākajām iekļūstot pusfinālā. Latvija savā grupā bija ceturtā aiz uzvarētājas Čehijas, Baltkrievijas un Lietuvas, kas nozīmēja, ka Latvijas vieglatlētikas komandai nāksies startēt ceturtdaļfinālā. Individuāli vislabāk veicās šķēp­ metējai Madarai Palameikai, turklāt viņai sacensības noritēja pēc izslēgšanas turnīra formāta. Tajās viņa svinēja uzvaru, sa­ sniedzot savu sezonas labāko rezultātu — 63,22 metrus. Pēc visu četru kvalifikācijas grupu sacensībām kļuva zināms, ka Palameika ar šo rezultātu ir izcīnījusi bronzu šķēpmešanā un papildinājusi Latvijas medaļu krā­ jumu. Zīmīgi, ka priekšsacīkstēs Pala­ meika pārspēja baltkrievieti Tatjanu Haladoviču, kura pēc tam duelī par piekto vietu šajā grupā sasniedza 64,37 metrus un individuāli tika pie zelta šķēpmešanā. Ceturtdaļfināla barjeru Latvijas vieglat­ lētikas komandai neizdevās pārvarēt, savā grupā ierindojoties trešajā vietā starp sešām komandām, pusfinālu sasniedza divas labākās komandas.

Bronzas šķēps. Madara Palameika ar sezonas labāko rezultātu (63,22 m) izcīnīja bronzas medaļu

64

Ceturtdaļfinālā tāllēkšanā dā­ mām ar 6,12 m uzvarēja Lauma Grīva, šķēpme­ šanā bronzu ieguvusī Palameika bija labākā ar 60,10 m tālu raidījumu. Sindija Bukša bija otrā 100 m sprintā sievietēm, sa­ sniedzot savu sezonas la­ bāko rezultātu — 11,62 sekundes. Augstlēkšanā vīriešiem Rihards Bremze bija trešajā pozīcijā, spē­ jot pārvarēt 2,12 m latiņu, bet ceturtā 100 m barjerās bija Ilona Dramačonoka (14,67 sekundes), kamēr 4x400 m stafetē Latvijas komanda ar Mariju Medvedevu, Patrīciju Sarmuli, Austri Karpinski un Iļju Petrušenko, finišējot pēc 3:31,83, bija piektā. Tikmēr Elvijs Misāns 100 m sprintu veica 11,01 sekundē un palika pē­dējais starp sešiem konkurentiem, bet Kristaps Sietiņš nesasniedza finišu 110 metru barjerās. Ceturtdaļfināla sacensības vieglatlētikā noslēdzās ar jaukto iedzīšanas stafeti, kur Daniels Bambāls, Līga Velvere, Jānis Leitis un Gunta Vaičule finišēja trešie. Iedzīšanas stafetē dalībniekiem bija jāveic 800, 600, 400 un 200 metru distances. Pirms stafetes Latvijai bija sešu sekunžu deficīts, bet pēc tās Latvija tieši ar tādu pašu deficītu atpalika no otro vietu ieguvušās Grieķijas. Savukārt aiz Latvijas palika Polija, Slovākija un Šveice.

Iesildījās. Sindija Bukša Minskā iesildījās uzvarai Eiropas U-23 čempionātā 200 m sprintā

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Savā stihijā. Tāllēcēja Lauma Grīva. Starp konkurentēm. Ilona Dramačonoka 100 metru barjerskrējienā

Grupas brauciens. Pa labi — ­ Māris Bogdanovičs 4 x 400 m. Par Latvijas komandu cīnās Iļja Petrušenko

Iedzīšanas stafete. Daniels Bambāls un Gunta Vaičule savas distances veikuši Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

Ar 33. vietu. Sacensības loka šaušanā beigs Jānis Bružis

65


ATSKATS

Aivis Tints un Gatis Pranks. Cīnās 1000 m distancē

Kanoe vieninieku kilometrā. Airē Roberts Lagzdiņš

Krāja pieredzi. Ieva Pope badmintona turnīrā

Kad karogus nolaidīs. Paliks koku birzs, Latvijas ozolu stāda delegācijas vadītāja Žorža Tikmera vietnieki Andris Lupiks un Raitis Keselis

66

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs. Vēl ceļā uz labāko sportisko formu

Elīna Vihrova. Olimpiskā čempiona Igora Vihrova meita un audzēkne sacensībās un spēļu noslēguma ceremonijā karognesējas godā

27. EIROPAS RANGĀ Latvijas delegācija II Eiropas spēļu medaļu kopvērtējumā ierindojās 27. vietā. Latvijas sportisti spēlēs izcīnīja divas zelta, trīs sudraba un divas bronzas medaļas, kas bija ražīgāks sniegums, salīdzinot ar I Eiropas spēlēm Baku 2015. gadā, kad bija pa vienai zelta un bronzas medaļai. Šogad sasniegtais Latvijai šajās sacensībās medaļu vērtējumā ļāva gūt 27. vietu starp 43 godalgas ieguvušajām valstīm. Ražīgākā bija Krievija, kas guva 44 zelta, 23 sudraba un 42 bronzas godalgas, aiz sevis atstājot mājinieci Baltkrieviju (24+16+29) un Ukrainu (16+17+18). Latvija bija labākā no Baltijas valstīm, jo Lietuva ar divām zelta un vienu sudraŽurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

ba medaļu ieņēma 29. vietu, Igaunija ar divām sudraba un trim bronzas godalgām bija 35. pozīcijā. II Eiropas spēlēs Minskā astoņos sporta veidos — loka šaušanā, viegl­ atlētikā, badmintonā, šosejas riteņbraukšanā, džudo, karatē, šaušanā un galda tenisā — noritēja arī kvalifikācija 2020. gada Tokijas olimpiskajām spēlēm, bet boksā un džudo tika noskaidroti arī labākie Eiropas čempionāta ietvaros. EOK Ģenerālajā asamblejā Minskā tika apstiprināts, ka III Eiropas spēles 2023. gadā uzņems Polijas pilsēta Krakova un viss Mazpolijas reģions. Polija bija vienīgā kandidāte spēļu rīkošanai. Neoficiāli tika minēts, ka savu kandidatūru varētu pie­

teikt arī Krievijas pilsēta Kazaņa, taču tas nenotika. Iepriekš bija paredzēts, ka Krakovas vietā spēles varētu notikt Katovicē, bet pilsētas iedzīvotāji referendumā nobalsoja pret pieteikumu rīkot 2022. gada ziemas olimpiskās spēles, līdz ar to tika pieņemts lēmums arī Eiropas spēļu kandidatūru pārcelt uz Krakovu. ©

Teksts un foto

Mārtiņš MĀLMEISTERS 67


Sporta pieredze no Kārlstades

Ar 11 zelta, 15 sudraba un 18 bronzas medaļām Latvijas sportisti atgriezās no Baltijas jūras jaunatnes spēlēm Kārlstadē. Visaugstvērtīgākos rezultātus sasniedza orientieristi, izcīnot 23 medaļas, 16 godalgas vieglatlētiem, četras — peldēšanā un viena — badmintonā.

B

altijas jūras jaunatnes spēles pulcēja ap 800 dalībnieku vecumā no 13 līdz 19 gadiem, sacenšoties sešām reģiona valstīm — Latvijai, Zviedrijai, Polijai, Krievijai, Baltkrievijai un Vācijai. Jaunieši spēkiem mērojās badmintonā, tenisā, galda tenisā, brīvajā cīņā, basketbolā, džudo, vieglatlētikā, loka šaušanā, karatē, orientēšanās sportā un peldēšanā. Latvijas delegācijā startēja četri badmintonisti, astoņi galda tenisisti, 14 peldētāji, 22 vieglatlēti un 16 orientieristi. Kā pastāstīja orientēšanās sporta trenere Baiba Smila, kura pavadīja orientieristu delegāciju uz Zviedriju, sacensības izdevās. “Rezultāti bija ļoti, ļoti labi,” vērtēja Smila. “Konkurence skaitliskā izteiksmē nebija liela, taču spēcīga. Divas medaļas pirms Baltijas jūras spēlēm risinājās Eiropas čempionāts junioriem, kuram bijām īpaši gatavojušies, taču, dodoties uz Kārlstadi, mūsu orientieristi joprojām bija tehniski, taktiski un fiziski labā formā. Pēc

68

Eiropas čempionāta sportistus pavadīja psiholoģisks vieglums, tādēļ Baltijas jūras spēlēs izdevās sasniegt izcilus rezultātus — aiz mums palika Krievijas un Zviedrijas sportisti, kuri Eiropas čempionātā stāvēja uz goda pjedestāla.” Lielākā daļa Latvijas orientieristu klinšainajos Zviedrijas mežos, ko bagātināja nelieli purvi, skrēja pirmo reizi. Tādēļ īpašs gandarījums, ka vidējā distancē veiksmīgi izdevās konkurēt ar mājiniekiem. “Lielākais izaicinājums ir iemācīties skriet, kad zem kājām uz katra soļa ir akmeņi, kuriem uzkāpjot tie kustas,” raksturoja Smila. Sprinta distancē, kas risinājās pilsētvidē, latviešiem izdevās izcīnīt vēl vairāk godalgu. Vieglatlētu delegāciju pavadīja Bauskas novada bērnu un jaunatnes sporta skolas treneris Mārtiņš Rūgums. “Daudzi atlēti sasniedza personiskos rekordus, daudziem starti neizdevās. Zviedrijā barjerskriešanas disciplīnās atšķī-

Medaļu birums. Latvijas delegācija no Baltijas jūras jaunatnes spēlēm atgriezās ar optimistiskiem rezultātiem

rās atstarpe starp barjerām... Domāju, nostartējām labi, jo vieglatlētikas kopvērtējumā piekāpāmies tikai Baltkrievijas sportistiem,” atklāja 25 gadus vecais treneris. Domājot par ilgtspējību, zviedri laureātiem pasniedza medaļas bez svinīgajām lentītēm. Tam jau bija paredzētas akreditāciju karšu lentes, vēršot jauniešu uzmanību uz produktīvu materiālu izmantošanu un izvairīšanos no lieku atkritumu saražošanas, piešķirot otru dzīvību akreditāciju noformējumā izmantotajiem materiāliem. Domas par šo iniciatīvu dalījās. “Baltijas jūras jaunatnes spēles lielai daļai Latvijas sportistu bija pirmais nopietnais pārbaudījums starptautiskā sacensību līmenī, kas var kalpot gan kā labs tramplīns jau lielākām sacensībām, kā, piemēram, Eiropas un pasaules čempionātiem jauniešiem, gan kā vērtīga dzīves pieredze,” norāda LSFP prezidents Einars Fogelis.

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


BALTIJAS JŪRAS JAUNATNES SPĒLES Orientēšanās sportā 1. vieta: sprintā Kristīne Brunere, Laura Berķe un Matīss Saulīte; sprinta stafetē Laura Berķe, Emīls Lazdāns, Matīss Saulīte un Kristīne Brunere; vidējā distancē Emīls Lazdāns, Anna Emīlija Suta un Matīss Saulīte. 2. vieta: sprintā Anna Emīlija Suta, Leonarda Baltiņa, Emīls Lazdāns un Artems Babins; sprinta stafetē Sanda Lapiņa, Dāvis Vintišs, Nils Ciglis un Kristīne Berķe; vidējā distancē Dāvis Vintišs, Anete Strauta, Kristīne Brunere un Nils Ciglis; 3. vieta: sprintā Kristīne Berķe, Sanda Lapiņa un Gustavs Staņa; sprinta stafetē Leonarda Baltiņa, Gustavs Staņa, Artems Babins un Anna Emīlija Suta; vidējā distancē Gustavs Staņa, Aiga Irbe Blūma un Uģis Beķeris. Vieglatlētikā 1. vieta: šķēpmešanā Hanna Gabriēla Ziemiņa (41,52 m), 2000 m Agate Caune (6:30,42), 4x100 m stafetē meitenēm Arina Matvejeva, Kitija Zaula, Annija Miļūne un Rēzija Grēta Štrausa, 4x100 m stafetē zēniem Edgars Avens, Jorens Maskals, Rihards Robins Helmanis un Rolands Blūms; 2. vieta: šķēpmešanā Toms Žmuida (53,68 m), lodes grūšanā Rikardo Ivanovs (14,67 m) un Alise Ciemiņa (13.31 m), 80 m/b Rēzija Grēta Štrausa (12.04); 3. vieta: 80 m Arina Matvejeva (10,49), augstlēkšanā Edvarts Eglītis (1,81 m), 800 m Amanda Valtasa (2:22,09), 300 m Rolands Blūms (38,89), kārtslēkšanā Andris Skadiņš (2,00 m) un Paula Bojāre (2,62 m), 2000 m Roberts Aleksis Glazers (6:16,33) un tāllēkšanā Rihards Robins Helmanis (6,26 m). Badmintonā 2. vieta komandu kopvērtējumā Anna Kupča, Annemarija Lorēna Priede, Dāvis Strazdiņš un Rihards Žugs. Peldēšanā 2. vieta: 100 m brasā Matīss Kaktiņš (1:08.31), 3. vieta: 100 m uz muguras, Roberts Gūtmanis (1:01.88), 3. vieta: 4x100 brīvā stila stafetē, Daniela Bērziņa, Lūka Lieģis, Zlata Pettinena, Germans Veidemans (3:56,80) un 100 m tauriņstilā Daniela Bērziņa (1:09.80).

Iepriekšējās Baltijas jūras spēlēs 2017. gadā Brestā (Baltkrievija) Latvija tika pārstāvēta ar gandrīz tādu pašu sportistu skaitu, taču latvieši izcīnīja krietni mazāk medaļu — vienu vienu zelta, sešas sudraba un trīs bronzas godalgas. Savukārt pirmās Baltijas jūras jaunatnes spēles norisinājās 1999. gadā Šverīnē, Vācijā. Šīs reģiona starptautiskās sacensības notiek ik pēc diviem gadiem, sportistiem caurmērā sacenšoties 10—15 sporta veidos. Baltijas jūras jaunatnes spēles tiek organizētas ar mērķi sekmēt jaunatnes sporta attīstību un sadarbību jaunatnes sportā Baltijas jūras reģiona līmenī, kā arī veicināt savstarpēju komunikāciju jauniešu vidū, iepazīt atšķirīgas kultūras un citu vidi. Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) organizē Latvijas jauno sportistu piedalīšanos Baltijas jūras jaunatnes spēlēs kopš 2003. gada, kad Šauļos tās norisinājās trešo reizi. ©

Kristaps ZAĻKALNS Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

Piesaki savu

Eiropas Sporta nedēļas pasākumu! Ar mērķi aicināt iedzīvotājus būt fiziski aktīvākiem un tā arī veselākiem Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) no 23. līdz 30. septembrim visā Latvijā aicina iesaistīties un pieteikt savus Eiropas Sporta nedēļas pasākumus! Eiropas Sporta nedēļa ir Eiropas Komisijas iniciatīva, kas apvieno 46 valstis un ko Latvijā īsteno LSFP. Pērn Latvijā notika vairāk nekā 1200 Eiropas Sporta nedēļas pasākumi, no kuriem lielu daļu pieteica tieši sporta entuziasti

#BeActive vēstnesis un nūjošanas treneris Roberts Radičuks ir iededzies par Eiropas Sporta nedēļas iniciatīvu. “Eiropas Sporta nedēļa ir vērienīgs projekts, ko veido cilvēki, kuri ir savā īstajā vietā. Mēs, sportisti un sporta entuziasti, darbojamies gluži kā savā ekosistēmā: treniņos vai sacensībās, vērojot līdzīgi domājošos, katru reizi pārliecinos, ka sports ir mūsu baterijas, kas mūs bagātina un dod enerģiju. Tādēļ noteikti iesaku sporta entuziastiem publiskot savus koptreniņus Eiropas Sporta nedēļas mājaslapā www.beactivelatvia.lv un savlaicīgi tos popularizēt sociālajos tīklos. Tas ir svarīgi gan sabiedrības veselībai, gan arī mums, pašiem sportistiem, lai mūsu sportiskajā kopienā ienāk svaigas vēsmas un tā varētu attīstīties,” uzsver Radičuks. Jaunākie Eirobarometra pētījuma dati liecina, ka lielākā daļa eiropiešu nenodarbojas ar fiziskām aktivitātēm vispār. Turklāt 69% iedzīvotāju pavada ikdienas 2,5—8,5 stundas sēžot. Kā vienu no iemesliem pasivitātei iedzīvotāji aptaujā min vietējo sporta autoritāšu aktivitātes trūkumu. Nepietiekama fiziskā aktivitāte ne tikai negatīvi ietekmē sabiedrību un cilvēka veselību, bet arī rada ekonomiskas izmaksas. Eiropas Sporta nedēļa šogad svin piecu gadu jubileju. Aktivitātes norisināsies visā Latvijā dienā un naktī, ūdenī un svaigā gaisā, stadionos un pļavās, pilsētās un reģionos. Eiropas Sporta nedēļas lielajiem pasākumiem iesildīsimies ar Olimpisko dienu skolās, bet 28. septembrī visā Eiropā notiks sporta nedēļas galvenais notikums #BeActive Sporta un fitnesa nakts, lai netradicionālā veidā izbaudītu sportiskas aktivitātes, kas Latvijā risināsies Elektrum Olimpiskajā centrā Rīgā. Vienlaikus tumsas aizsegā vairākās Latvijas pilsētās notiks Nakts peldējums un Vislatvijas Orientēšanās nakts. Ikviens sporta draugs, personība, treneris, komanda, klubs, federācija vai pašvaldība ir aicināta organizēt un pieteikt (atzīmēt kartē) www.

#BeActive vēstnesis. Nūjošanas treneris Roberts Radičuks mudina sportistus paraudzīties plašāk un radīt savus Eiropas Sporta nedēļas pasākumus

beactivelatvia.lv savus atvērtos koptreniņus, sacensības un citas sportiskas aktivitātes. Fokusa tēmas — sports brīvā dabā, darba vietā, mā­ cību iestādēs, fitnesa centros un sporta klubos. Veido sportisku savu apkārtējo vidi! ©

Kristaps ZAĻKALNS 69


ATTĪSTĪBA

Roberts Vītols, vecā Vītola puika Šāgada autosporta sezona ir straujš solis Latvijas jaunā rallijkrosa braucēja Roberta Vītola karjeras izaugsmē. Iepriekšējiem panākumiem krājas klāt jaunas uzvaras, par braucēju jau runā starptautiskā līmenī. Sasniegumiem fonā neiztrūkstoši ir tēvs — ekstravagantais auto eksperts Uģis Vītols. Jā, Roberts ir tā Vītola puika! Uģis Vītols — autosportists Latvijas mediju vidē daudzus gadus bija gandrīz vai tradīcija — ja kaut kas ir slikti ceļu satiksmē, visi zvana Paulam Timrotam. Ja notikušas svārstības auto tirdzniecībā, visi zvana Uģim Vītolam. Uģis kļuva par auto tirgošanas pazinēju līdz ar sava uzņēmuma izveidošanu. Viņa atraktīvā personība un latviskā kautrīguma pozitīvais trūkums Vītolu ieveda televīzijā, kur viņam un kolēģiem ilgstoši bija raidījums par lietotām automašīnām, to plusiem un mīnusiem, cenām un problēmām. Veca Audi preparēšana Vītolam sanāca tik atraktīvi, ka viņš nevarēja nepalikt ļaužu atmiņā. Tāds viņš ir arī šobrīd — atraktīvs, valodā izteiksmīgs, emocionāls, kas var būt gan pluss, gan mīnuss, sevišķi tik saspringtā un jūtīgā vidē kā autosports. Vītols daudzu prātos ir arī autosportists, jo tāds viņš bijis vienmēr. Spilgtākie laiki (subjektīvs viedoklis) bija deviņdesmitie gadi, kad Latvijā strauju izrāvienu demonstrēja autokross. Rāviena iemesls bija Latvijas sportistu starts Eiropas au-

70

tokrosā, Divīzija 1 klases izveidošana arī nacionālajā čempionātā. Vītols bija tur, kopā ar zināmajiem Gintu Bujānu, Aldi Zēbergu, Aigaru Nitišu (Reiņa tēvu), Vladislavu Šlēgelmilhu (Haralda tēvu), Andri Dambi... Tā laika krosam viņam bija gana moderna Lancia Delta HF Integrale, ar kuru Uģis nesās līdzi Eiropas līmenī startējošajiem tautiešiem. Starp citu, leģendārā Lancia tikai pirms pāris gadiem beidzot pārdota. Noteiktā brīdī Uģa autosportista karjera apstājās, autokrosa rezultātos viņa vārds atrodams vēl 2001. gadā, vēlāk daži izbraucieni Latvijas rallijreidu sacensībās ar Mitsubishi Pajero. Tas sakrīt ar faktu, ka 2002. gada septembrī pasaulē nāk Roberts.

Roberts Vītols — spītīgs ceļš uz panākumiem Vēl seši gadi, un mazais Roberts Vītols jau debitē Latvijas bērnu autokrosa čempionātā Mini bagiju klasē. Otrā sacīkste, un pirmā uzvara rokā. Sākas garš un ļoti interesants ceļš, kurā tagad nāka-

Vecākais. Uģis Vītols, aizvadījis daudzus gadus autosportā kā sportists, izrādījies labs menedžeris, konstruktors un inženieris dēlam Robertam

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


ATTĪSTĪBA

Līderis. Latvijas rallijkrosa čempionātā Roberts Vītols šobrīd ir Super 1600 klases līderis, trijos posmos gūstot divas uzvaras un otro vietu

majam solim vajadzētu būt lielam lēcienam starptautiskajā līmenī. 2009. gadā juniors kļūst par Mini ba­ giju Latvijas čempionu. Kad Roberts no bagija izaug kā no vecām biksēm, Vītolu ģimene no autokrosa pārceļas uz kartingu, kas nešaubīgi ir perfekta skola katram jaunajam autosportistam. Arī kartingā panākumi — Latvijas un Baltijas čempions, vadošu pozīciju ieguvējs prestižajā Igaunijas čempionātā. Pēc asfalta pieredzes komanda atgriežas krosa sacensībās. 2015. gadā Vītols debitē kroskartu sacensībās, kas ir pirmais solis rallijkrosa virzienā — trases veido gan grunts, gan asfalta segums. Panākumi gan Baltijā, gan NEZ Ziemeļeiropas čempionātā. 2016. gada beigās paralēli kroskartu cīņām arī debija pie automašīnas stūres, startējot aizmugures piedziņas Lada automašīnu klasē. Pēc ieskrējiena gadiem par pirmo pilnvērtīgo sezonu var uzskatīt 2017. gadu, kad aizvadīta pilna sezona NEZ kroskartu čempionātā, kā arī gandrīz visa sezona Latvijas rallijkrosa kausa Super 1600 Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

klasē. Ziemeļeiropā sasniegta piektā vieta 50 dalībnieku konkurencē, bet Latvijā sešos rallijkrosa seriāla posmos četrreiz kāpts uz pjedestāla, bet kopvērtējumā gūta bronzas medaļa. Tomēr spožākais panākums tika gūts NEZ rallijkrosa čempionātā. Būdams tikai 14 gadus vecs, Vītols kļuva par NEZ Super 1600 klases čempionu. Līdz ar čempionāta likvidēšanos pēdējo pāris gadu laikā Roberts tā arī būs palicis kā visu laiku jaunākais uzvarētājs.

Ļaut pašam izvēlēties 2017. gada panākumi nāca pēc Roberta pārdomu perioda. Iepriekš strauji progresējošās karjeras laikā braucējs bija pārdomu priekšā, vai autosports ir tas, ko viņš patiešām vēlas darīt. Uģis Vītols toreiz teica: “Robis ļoti aizrāvies ar basketbolu un citām aktivitātēm, savukārt autosports — kartings, kroskarti — paņem lielus resursus gan laika, gan emociju ziņā. Kādā brīdī jutu, ka viņa vēlme pēc šī sporta atdziest un viņam patīk darīt citas lietas. Bija skaidrs, ka man jā-

ļauj dēlam saprast — viņš vēlas autosportu vai darīt kaut ko citu. Ja viņš nejustos laimīgs tajā, ko dara, nebūtu jēgas nedz spiest uz viņu, nedz arī ieguldīt darbu un līdzekļus.” Iespējams, šis tēva solis atpakaļ drīz kļuva par diviem soļiem uz priekšu. Pagāja laiks, un Roberts atgriezās autosportā — nobriedušāks, pieaugušāks un vēl izsalkušāks pēc panākumiem. Turklāt skaidrs, ka braucējs ir ātrs ne tikai vietējā mērogā, ka būtu jāmet acis uz plašākiem apvāršņiem. Tas gan nozīmē milzīgus finanšu līdzekļus, ja runa ir par, piemēram, Eiropas rallijkrosa čempionāta Super 1600 klasi. To apzinoties, Vītoli nesasteidz mešanos neprātīgās avantūrās, bet gan pakāpeniski piesaka savu vārdu ar panākumiem visur, kur rodas iespēja startēt. Uģa un Roberta pacietība ir uzkrītoša — pēc iepriekš minētajiem panākumiem būtu jārodas sajūtai — mums taču pienākas, mēs esam pelnījuši tagad un uzreiz, mēs jau visu zinām un protam. Tā vietā ir izaugsmes meklējumi un interesanti veidi, kā gūt papildu zināšanas.

71


ATTĪSTĪBA

2018. gadā Roberta rīcībā nonāca Super 1600 klases Peugeot automašīna, kura atšķirībā no iepriekš īrētās tehnikas bija komandas īpašumā. Parametri solīja daudz un daudz arī sarūpēja, ieskaitot sāpīgus momentus, kas saistīti ar mašīnas izturību — ne visos braucienos izdevās finišēt, ne visus Latvijas rallijkrosa čempionāta punktus izdevās izcīnīt. Seriāla kopvērtējumā Vītolam otrā vieta. Taču paralēli tika nodibināti kontakti ar Lielbritānijas rallijkrosa čempionāta pārstāvjiem, kas noslēdzās ar pārbaudes sacīksti slavenajā Lidenhilas trasē ar Lielbritānijas junioru čempionāta klases Suzuki Swift automašīnām. Sacīkstē izdevās nodemonstrēt labākos rezultātus — svešā trasē, svešā mašīnā, turklāt ar stūri labajā pusē. Tika nolemts, ka 2019. gadā šajā ieskaitē jāpiedalās visā britu čempionātā. Klasē visi braucēji startē ar vienādām Suzuki Swift automašīnām, kuras tehniski uztur viena kompānija. Tādā veidā uzvar tie braucēji, kuri tiešām ir ātrāki, precīzāki un talantīgāki. No malas tas šķiet pamatīgs risks jaunā braucēja prestižam un līdzšinējiem panākumiem.

§ Lielbritānijas tests. Skola, mācības, zināšanas bija galvenie iemesli, kāpēc startēt Lielbritānijas rallijkrosa čempionāta Junior klasē. Tests izturēts, sezonas vidū kopvērtējumā viens no līderiem

Bez bailēm svešās teritorijās Iedomājieties, ka puisis, kurš savā reģionā savā vecumā ir guvis galvu reibinošus panākumus, aizbrauc uz tālāku Eiropas malu un tur dabū pa mizu no vienaudžiem, kuri startē ar tādām pašām mašīnām? Tas daudzu prātos pārvilktu svītru visam sasniegtajam. Taču Vītoli no šīs iespējas nenobijās, vēl vairāk — jau pirmajā sacīkstē Roberts aizvadīja cīņu par uzvaru un šobrīd pēc vairākām kārtām ir viens no seriāla līderiem, pat neskatoties uz izstāšanos vienā no posmiem tehnikas problēmu dēļ, atrodoties fināla līderpozīcijā. Gan ar Roberta, gan ar nācijas prestižu viss ir kārtībā. 2019. gada sezonas sākums bijis sarežģīts, taču ar panākumiem — gūtas uzvaras Latvijas rallijkrosa čempionātā, uzvaras Lielbritānijas čempionātā. Jūlija otrās puses nedēļas nogalē Rīgā norisinājās RallyX Nordic seriāla kārtējās sacensības, kuru paspārnē darbojas arī RX Academy programma — rallijkrosa skola jaunajiem braucējiem, kurā — jau atkal — visi startē ar vienādām automašīnām, jau atkal ir risks nonākt svešā teritorijā un piedzīvot sakāvi. Tomēr Vītoli jau atkal nenobijās, pieņemot piedāvājumu stāties uz starta Akadēmijas posmā Biķerniekos. Arī šo uzdevumu Roberts veica pārliecinoši — otrā vieta, pirmo reizi sēžoties pie stūres Renault Clio turbomašīnai.

Vēl viens tests. Pasaules un Eiropas rallijkrosa zvaigžņu veidotā un vadītā RX Academy uzaicināja Vītolu piedalīties Rīgas posma sacīkstē. Jau ar pirmajiem treniņu apļiem Roberts bija līderu vidū, finālā gūstot otro vietu

Ģimenes lieta Lai gan autosports joprojām lielā mērā tiek uzskatīts par vīriešu lietu un

72

Ģimenes lieta. Uģis, Roberts, Alise un Laura Vītoli — bīstams grupējums autosporta konkurentiem. Arī Laura pavisam drīz varētu uzsākt savas gaitas autosportā

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


ATTĪSTĪBA

RX ACADEMY: KĀ TAS NOTIEK? Roberts Vītols pirms Rīgas RallyX Nordic posma saņēma piedāvājumu startēt somu RX Academy rindās. Pirmkārt, tas ir Vītola kā jaunā un daudzsološā novērtējums rallijkrosa speciālistu acīs, otrkārt, Robertam tā ir kārtējā skološanās iespēja. Ko viņš un viņa komanda uzzināja, sākot dalību Rīgas sacīkstē? Kamēr sestdienas rītā pilots trenējās un apguva mašīnas nianses, komentāru sniedza viņa tēvs Uģis Vītols: “Šajā akadēmijā tik tiešām tiek strādāts ar braucējiem skolas režīmā, nevis tikai ļauj viņiem sākt un beigt sacīksti. Sākumā notiek izloze, kurš inženieris būs kuram braucējam, tāpat tiek izlozēti arī treneri, kurš ar kuru strādās. Savukārt spoteri mainās braucienu no brauciena, atkarī-

bā, kurā starta vietā braucējs atrodas. Šķiet, tādā veidā tiek trenēti un mācīti ne tikai braucēji, bet arī inženieri un pārējais personāls. Un man ļoti patīk šī dažādība. Tas, ka braucējs nav saistīts ar vienu inženieri, ir ļoti vērtīgi. Izcila skola. Arī tas, ka ceturtdien bija iespēja veikt daudz treniņapļu — savus 40, kas šķiet nenormāli daudz. Vakarā Robis bija pārguris. Maksājums par šo sacīksti ir atmaksājies pilnībā dažādā ziņā. RX Academy uzstādījums ir izveidot braucējus, kuri vēlāk droši var dodies pasaules rallijkrosā, jau zinot, kas un kā ir jādara. Un es redzu, ka tas tā arī notiek. Jebkurā gadījumā esam nonākuši tādā kolektīvā, ko pirms gada mēs sauktu par sapņu valstību, bet tagad strādājam kopā.”

AUTO NEUZVEDAS TRADICIONĀLI

arī stāstā minētie lēmumi šķiet pieņemti Uģa un Roberta starpā, patiesībā tajos iesaistīta visa ģimene. Sacīkstes — ne toreiz Mini bagijā un kartingā, ne tagad rallijkrosā — nav iedomājamas bez mammas Alises, bet pavisam nemierīgi pēdējos pāris gadus uzvedas māsa Laura, kura arī vēlas sākt savas gaitas autosportā. Šajā komandā tiek paslēptas gan Roberta labās emocijas, gan sliktie garastāvokļi sacensību rītos, gan uzvaras prieki, gan zaudējuma asaras — jā, tādas ir. Ārvalstu rallijkrosa speciālisti bez Roberta talanta novērtē arī viņa pieklājību attiecībās ar ikvienu, kurš viņu uzrunā, arī ar jebkuru, kurš pret viņu cīnās trasē. Stājoties uz starta, Vītols ir korekts braucējs, taču viņš nebaidīsies no citu radīta kontakta trasē un pratīs arī skarbi aizstāvēties, ja būs nepieciešams. Vītola karjera autosportā ir Latvijas apstākļiem piesātināta, netipiska un tiek būvēta no pareiziem klucīšiem. Intriģējoši zināt, cik tālu tā aizvedīs Robertu? © Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

Roberts Vītols uzsāka cīņu RX Academy sacīkstē, uzreiz fiksējot noteiktu laika zaudējumu pret akadēmijas līderi Rasmusu Tuominenu. Treniņos starp abiem bija 0,7 sekundes, bet pirmajā kvalifikācijā, lai arī Vītols bija augstajā otrajā vietā, soms bija priekšā par trim sekundēm, faktiski saglabājot to pašu 0,7 sekundes/aplī attiecību. Uģis Vītols vakarā komentēja: “Mēs nevarējām saprast, kāpēc tik konsekventi zaudējam līderim. Parunājot ar akadēmijas speciālistiem, uztaustījām svarīgu niansi — šis Renault krietni atšķiras no visa, ar ko esam līdz šim braukuši — kroskarts, Peugeot, Suzuki... Mūsu līdzšinējo auto uzvedība vairāk vai mazāk ir līdzīga — ieiešana pagriezienā, bremzēšana, paātrināšanās, vadīšana, tas viss ir, var teikt, tradicionāli un ierasti. Šī mašīna savā uzvedībā ļoti atšķiras.” Roberts par mašīnas specifiku: “Var sākt ar vienkāršotu kartinga pamatu izklāstu, lai saprastu, ko mēs domājam ar tradi­ cionālu mašīnas uzvedību: piebrauc pie līkuma, negriežot stūri, nobremzē, iebrauc pagriezienā, izbrauc no tā. Šī mašīna prasa, jau bremzējot griezt līkumā, maigi turot bremzes. Tad līkuma izejā mašīna ir jānoliek praktiski taisni un tikai pēc tam jāsāk paātrināties. Mašīnai ir elektriskā gāze, nevis trosīte, tāpēc pirmais pieskāriens gāzes pedālim uzreiz rada rāvienu. Visa Biķernieku trase ir ar lielu saķeri, un visvairāk somu brau­cējam es zaudēju tieši divos asfalta līkumos. Pirmajā braucienā arī nedaudz pārcentos, meklējot veidu, kā šķietami ātrāk izbraukt pagriezienus. Rezultātā minimāli, niansēti laika zudumi, kas kopā jau izveido

prāvu zaudējumu līderim. Pēc pirmās kvalifikācijas ar skolotāju izgāju cauri visam, kur esmu ko darījis, rītdien būs uzdevumi, kurus trasē risināt. Kopumā šajā nedēļas nogalē ir tikai daudz mācību! Sākot ar psiholoģisko sagatavošanu, turpinot ar katra brauciena onboard analīzi, telemetrijas pētīšanu, preses lietas, preses konference... Komanda un mehāniķi ir ļoti atsaucīgi, mehāniķus un trenerus no rīta visu acu priekšā izlozēja. Arī braucēji visi ir ļoti draudzīgi un komunikabli. Nebiju gaidījis tik labus iespaidus un emocijas pirms šīs nedēļas nogales.” Uģis papildina: “Tuominena mehāniķis šajā dienā bija mūsu pašu Andris Kaļķis, kurš zināja teikt, ka soms ir ļoti ātrs, nāk no šosejas sacensībām un viņa meistarību nevar noliegt. Līdz ar to, startējot ar šo auto jau no sezonas sākuma, ir atrasta precīza mašīnas vadāmība. Kopumā varu papildināt Roberta teikto — es arī no malas redzu, ka gaisotne šeit ir lieliska, mehāniķi savā starpā viens par otru pajoko, radot nepiespiestu un jauku atmosfēru. Mums, vecākiem, ir ierādīta atsevišķa telts, kur pasēdēt, iemalkot kafiju, bet pārējās lietās mēs neko ietekmēt nevaram. Kad Roberts nobrauc savu braucienu, viņš izdara savas darbus un secinājumus, tikai tad mēs viņu varam satikt. Procesā ir perfekta kārtība, mašīnas — maksimāli vienādas. Sportistiem dodoties trasē, visām mašīnām, piemēram, ir identiski riepu spiedieni. Ļoti svarīgi, ka tehnika visiem vienāda, tad braucēju sniegums vērtējams objektīvāk.”

Viesturs SAUKĀNS 73


VĒSTURE

Astoto pasaules akadēmisko meistarsacīkšu jeb, kā tagad teiktu, universiādes norisei bija izvēlēta gleznainā Vidusjūras piekraste. Studentu olimpiāde norisinājās 1939. gada 20.—27. augustā Monako, kur ieradās arī Latvijas studējošo sportistu delegācija. Mūsējo starts izvērtās veiksmīgs — tika izcīnīts zelts volejbolā, divas sudraba godalgas un viena bronzas — vieglatlētikā. Šīs studentu spēles izrādījās pēdējās pirms lielās katastrofas — pēc dažām dienām sākās Otrais pasaules karš.

P

agājušā gadsimta 30. gados iedibinājās kārtība, ka akadēmiskās meistarsacīkstes norisinās ik pēc diviem gadiem — kā ziemā, tā vasarā. 1939. gada vasaras pasaules studentu spēles uzņēma Monako valstiņa. Tolaik ārpolitiskā situācija Eiropā un citviet pasaulē bija nokaitēta, taču cilvēki vēl cerēja, ka visus sarežģījumus izdosies atrisināt miera ceļā. Tomēr par sarežģīto stāvokli liecināja arī sporta norises. Līdztekus oficiālajām akadēmiskajām meistarsacīkstēm Monako 1939. gada augustā notika studentu sacīkstes Vīnē, ko iepriekšējā gadā Vācija bija sagrābusi līdz ar visu Austriju. Tur sacentās Vācijas un dažu citu valstu studenti.

Zvērests, salūts, miera baloži un basketbols Akadēmisko meistarsacīkšu svinīgā atklāšana notika 20. augustā Luī II stadionā, kur mūzikas pavadījumā iesoļoja ap 20 dalībvalstu studentu delegācijas ar karogiem. Pavērās iespaidīga ainava. “Stadions izbūvēts 10 000 sēdvietām un atrodas pašā Vidus jūras krastā. Laukuma vienā pusē paveras skats uz Vidus jūru, bet otrā pusē pāri augstai skatītāju tribīnei paceļas vēl augstākas stāvās klinšu sienas. Pēc īsām uzrunām un dalībnieku zvērasta cīnīties godīgi pāri skatītāju galvām augstajā Luisa II pils pagalmā nodārdēja lielgabalu salūt­ šāvieni,” no Monako rakstīja notikumu aculiecinieks Kārlis Šleicers. Debesīs tika izlaisti simtiem baložu un pavēstīts par studentu sporta spēļu oficiālu atklāšanu.

74

Luī II stadions kļuva par akadēmisko meistarsacīkšu epicentru — te norisinājās gan basketbola un volejbola, gan vieglatlētikas sacensības. Kā jau ierasts, panākumi tika gaidīti no Latvijas studentu basketbola izlases, kas tika uzskatīta par vienu no turnīra favorītēm. Proti, latviešu studentu komanda bija kļuvusi par čempionvienību divās iepriekšējās akadēmiskajās meistarsacīkstēs (1935, 1937), un, protams, arī tagad bija cerības uz godalgotu sniegumu. Pirmajā spēlē Latvijas studentu basketbola izlase sacentās ar Brazīlijas vienību. Jau no paša sākuma pretinieki uzspieda spēles tempu. “Dominē straujums, kuru diktē brazilieši. Redzams, ka tie braukuši uz šīm spēlēm labi sagatavoti. Apbrīnojami viņi pārvalda bumbu. Pie lielā spēles ātruma tomēr rīkojas precizām piespēlēm. Braziliešu spēle pēc straujuma un efekta līdzīga italiešu spēlei, tikai daudz precīzāki metieni un līdz pilnībai izkopta zonu aizsardzība,” ziņoja Sporta Pasaule. Dramatiskā cīņā pamatlaiks noslēdzās ar neizšķirtu — 22:22. Papildlaikā mūsējiem nācās atzīt brazīliešu pārākumu — 22:24. “Sacīkste notika latviešiem nepierastā, tropiskā karstumā. Tas ļoti iespaidoja mūsu vienību sacīkstes beigu daļā, kad aptrūka izturības,” pēc spēles secināja avīzes Latvijas Kareivis korespondents. Nākamajā spēlē latviešu studentu basketbola izlase piekāpās Francijai (17:24) un pēc tam — arī Igaunijas studentu izlasei (22:31). Spēle pret kaimiņiem igauņiem, kā jau ierasts, bija principiāli svarīga, taču šoreiz mūsējiem nekādi neveicās ar precizitāti. “Sekmes bija stipri mainī-

Foto: autors nezināms; Induļa Laukevica kolekcija Latvijas Sporta muzeja krājumā

Latvija –

pirmā čempi

Monako, 1939. gada augusts. Latvijas studentu sportistu delegācija

gas — ar to starpību, ka latviešiem nebija laimes metienos, kurpretim Igaunijai šodien bija laimīga diena,” ziņoja Sporta Pasaule. Rezultātā Latvijas studentu basketbola izlase ieņēma pēdējo vietu četru komandu konkurencē, bet par jauno pasaules studentu čempionvienību kļuva Francija. Saskaņā ar Latvijas sporta preses aprēķiniem Latvijas studentu basketbola izlasē rezultatīvākais Monako turnīrā bija Voldemārs Elmuts ar 19 punktiem. Pa 10 punktiem guva Eduards Andersons un Indulis Laukevics.

Pēc revanša volejbola laukumā Togad volejbols akadēmisko meistarsacīkšu programmā bija iekļauts pirmo reizi. Volejbola turnīrs norisinājās pēc tam, kad bija beigušās basketbola sacīkstes. “Volejbola spēles iesākām ar apņemšanos vismaz šeit visiem spēkiem censties revanšēties par zaudējumiem, jo jāspēlē bija tieši ar tām pašām valstīm, kurām tik nelaimīgi zaudēts basketbolā,”

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


VĒSTURE

rakstīja Latvijas studentu volejbola izlases dalībnieks Kārlis Šleicers. Jāpiebilst, ka tieksme pēc revanša bija diezgan burtiska, jo lielākā daļa mūsu studentu volejbola vienības sportistu bija spēlējuši arī basketbola izlases sastāvā. Volejbola turnīrs sākās 24. augustā, un arī tajā latviešu pirmie pretinieki bija brazīlieši, kuri nesagādāja lielas problēmas. “Brazīlieši gan veikli zēni, kas prata cīnīties pēc bumbas, bet tiem vēl sveši tie volejbola mākslas noslēpumi, kurus jau atklājuši igauņi un latvieši,” no Monako ziņoja Kārlis Šleicers. Latvija pieveica Brazīliju divos setos — 2:0 (15:2, 15:3). “Daudz grūtāk gāja ar frančiem. Viņi gan spēlē nesalīdzināmi vājāk par mums, bet tieši šī sajūta un arī karstais laiks, kas valdija spēles laikā, iespaidoja jūtami mūsu spējas,” skaidroja K. Šleicers. Francijas studentu volejbola izlase tika pieveikta trijos setos — 2:1. Aizķeršanās notika otrajā setā, taču trešajā tika izcīnīta uzvara. Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

Foto: autors nezināms; Induļa Laukevica kolekcija Latvijas Sporta muzeja krājumā

universiādes one volejbolā!

LATVIJAS STUDENTU VOLEJBOLA IZLASE 1939. GADĀ MONAKO Latvijas studentu volejbola zelta komanda Monako brauciena laikā. No kreisās: priekšā — Alfreds Hermanovskis, Indulis Laukevics; aizmugurē — Arvīds Pētersons, Kārlis Šleicers, Uldis Ģērmanis, Voldemārs Elmuts

Voldemārs Elmuts Uldis Ģērmanis Alfreds Hermanovskis Indulis Laukevics Arvīds Pētersons Kārlis Šleicers

75


VĒSTURE

Foto: autors nezināms; Induļa Laukevica kolekcija Latvijas Sporta muzeja krājumā

Monako, 1939. gada augusts. VIII Akadēmisko meistarsacīkšu sportistu parāde

Foto: autors nezināms; Alfreda Hermanovska kolekcija Līgas Aberbergas-Augškalnes ģimenes arhīvā

Pirmie studentu pasaules čempioni volejbolā! Tajā pašā dienā, kad tika spēlēts pret frančiem, pēc divu stundu pauzes sekoja izšķirošā spēle pret igauņiem, kurus uzskatīja par akadēmisko meistarsacīkšu volejbola turnīra favorītiem. “Ja lielākā daļa cerēja, ka latvji izies kā uzvarētāji basketbolā, tad retais to cerēja volejbolā, vēl jo sevišķi, kad noskaidrojās, ka līdzdalību pieteikusi labākā volejbola mākslas pratēja Igaunija,” ziņoja Sporta Pasaule. Tas, ka igauņi iepriekš bija divos setos pārliecinoši sakāvuši frančus un mūsējiem tā bija otrā spēle pēc kārtas vienā dienā, “deva kaimiņiem pārāk lielu paļāvību uz savām spējām”. “Bet visu to salauza mūsu spēlētāju neatlaidīgais cīņas gars un lielā izturība; pilnu sparu gājām no spēles pirmās līdz pēdējai sekundei. Liekas, Latvijas studenti šai spēlē deva labāko, ko vien kādreiz spējuši,” ziņoja Latvijas vienības dalībnieks Kārlis Šleicers. Latviešu volejbolisti izšķirošajā cīņā devās maksimāli koncentrējušies un ar lielu apņēmību. Kaut arī pirmajā setā bija jūtams liels Latvijas vienības pārsvars un tika uzvarēts ar 15:3, katrā epizodē norisinājās neatlaidīga cīņa. Mūsējie neatslāba ne mirkli. Otrajā setā igauņi cīnījās ārkārtīgi pašaizliedzīgi, cenšoties izmantot savas auguma priekšrocības un kurinot tempu. Taču latvieši nebija ņemami. “Pareiza izrādījās mū­ su spēles taktika. Izmantojām spēcīgās serves un garo pretinieku vājo spēli aizmugurē,” secināja Šleicers. Sīvā cīņā tika izcīnīta uzvara otrajā setā (17:15) un visā spēlē kopumā. Latviešu studenti bija kļuvuši par pirmajiem pasaules studentu čempioniem volejbolā! Tas bija saviļņojošs brīdis, “kad arī pirmo reizi uzvaras mastā uzvijās Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs un pāri stadionam plūda Latvijas valsts himnas skaņas”.

76

Latviešu sportisti atpūtas brīdī. “Pils priekšā uz neliela laukuma nostādīti pret jūru vērsti vēl no veciem laikiem uzglabājušies lielgabali,” rakstīja volejbolists Kārlis Šleicers. Pateicoties viņa detalizētajām vēstulēm, kas publicētas Sporta Pasaulē, varam sekot līdzi mūsu sportistu gaitām Monako pirms 80 gadiem

Volejbolā izcīnītais zelts Latvijai bija augstākā godalga akadēmiskajās meistarsacīkstes togad, taču bija arī labi panākumi dažādās vieglatlētikas disciplīnās. Sudraba godalgas izcīnīja Arnolds Bērziņš pieccīņā un Ralfs Balodis 1500 metru skrējienā. Savukārt bronzu “4 reiz 100 m maiņskrējienā” jeb stafetē ieguva Latvijas vieglatlēti Georgs Ālers, Ābrams Feldhuns, Ar­ turs Kravinskis un Vitolds Pormanis. Vērā ņemams sniegums bija arī Nikolaja Zariņa 4. vieta šķēpmešanā un Ābrama Feldhuna 6. vieta 200 metru skrējienā.

Mājupceļā caur kara pārņemto Eiropu Atriešanās Latvijā izrādījās krietni ilgāka, nekā tas bija plānots. Eiropas valstis bija pārņēmis ārkārtas stāvoklis, norisinājās mobilizācija, vilcienu reisi tika atcelti, 1. sep­tembrī sākās Otrais pasaules karš. Lat­ vijas studentu delegācija iesprūda Berlīnē. Tagad dzelzceļa maršrutos primāri tika pārvietoti karavīri un militārā tehnika. Mūsu studenti sadalījās divās grupās, kas turp-

māk ceļoja atsevišķi un Latvijā pārradās ar dažu dienu starpību. Saskaņā ar laikrakstu ziņām pēdējie latviešu sportisti no Monako pārradušies Rīgā vien 8. septembra rītā. Viena grupa ceļoja caur Kopen­ hāgenu Dā­ nijā, Stokholmu Zviedrijā un Tallinu Igau­ ni­ jā. Citai grupai ceļš bija nedaudz taisnāks — no Vācijas ziemeļiem ar prāmi uz Zviedriju un no Stokholmas ar kuģi uz Rīgu. Kara sākums viennozīmīgi aizēnoja akadēmisko meistarsacīkšu rezultātus. “Gan pēdējo dienu politiskie mākoņi aizklāja spožo cīņu sauli, finālcīņas bija jāsasteidz, dažu valstu sportisti aizbrauca cīņas pat nenobeiguši, bet tomēr tās bija spraigas, augstvērtīgas un pārsteigumiem bagātas cīņas,” laikrakstā Sporta Pasaule rakstīja volejbolists Kārlis Šleicers. Latvijas sarkanbaltsarkanajam karogam tas izrādījās pēdējās studentu spēles uz vairākām desmitgadēm. ©

Andris ZEĻENKOVS

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Karatē

34 olimpiskās cerības

Kata Jaunietes 1. Lana Nešina, Mārupes novads 2. Diana Tokare, Rīga 3. Kristīne Trimalnieka, Rēzekne 3. Annemarija Dūrēja, Jelgava Jaunieši 1. Mihails Sazonovs, Rēzekne 2. Deivs Birzulis, Salaspils novads 3. Artemijs Slišāns, Salaspils novads 3. Igors Agafonovs, Jelgava Kumite Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

Jaunietes līdz 54 kg 1. Ludmilla Popeliško, Ķekavas novads 2. Anna Jurgeleviča, Jūrmala 3. Karina Steimakova, Rīga 3. Irina Maksimova, Salaspils novads Jaunietes virs 54 kg 1. Jūlija Smirnova, Madonas novads 2. Elīna Smirnova, Salaspils novads 3. Veronika Markuna, Rīga 3. Annemarija Dūrēja, Jelgavas pilsēta Jaunieši līdz 52 kg 1. Ivo Volčoks, Madonas novads 2. Artemijs Slišāns, Salaspils novads 3. Iļja Zenkovs, Daugavpils 3. Vladimirs Molčanovs, Rīga Jaunieši līdz 57 kg 1. Ralfs Prancāns, Ogres novads 2. Deivs Birzulis, Salaspils novads 3. Nikolajs Romancevičs, Daugavpils 3. Igors Fomenko, Ozolnieku novads Jaunieši līdz 63 kg 1. Igors Agafonovs, Jelgavas pilsēta 2. Haralds Ikvilds, Dobeles novads 3. Dmitrijs Važeņins, Daugavpils pilsēta 3. Ainārs Mazbušs, Daugavpils pilsēta Jaunieši virs 63 kg 1. Pēteris Andrejs Preisis Ogres novads 2. Daniils Jaškulis Salaspils novads 3. Oskars Loguncovs Rēzeknes pilsēta 3. Radions Seljanins Ozolnieku novads

Taekvondo Jaunieši līdz 55 kg 1. Aleksis Kevins (Mārupes novads) 2. Dzintars Bogdanovs (Daugavpils) 3. Arturs Banga (Rīga) Jaunieši līdz 63 kg 1. Kristofers Šulcs (Rīga) 2. Daniils Galkins (Ventspils) 3. Maikls Gasanovs (Ventspils) Jaunieši līdz 73 kg 1. Vladislavs Hmelnickis (Daugavpils) 2. Staņislavs Dubrovskis (Garkalnes novads) 3. Romāns Brukovs (Daugavpils) Jaunieši virs 73 kg 1. Gļebs Pozņaks (Daugavpils) 2. Antons Vavilovs (Daugavpils) 3. Dmitrijs Razukovs (Daugavpils) Jaunietes līdz 49 kg 1. Ieva Kristīne Caunīte (Garkalnes novads) 2. Džesika Logina (Skrundas novads) 3. Paula Saknīte (Rīga) Jaunietes līdz 55 kg 1. Viktorija Helviga (Rīga) 2. Nadežda Jefimova (Daugavpils) 3. Andžela Mamrovska (Jelgava)

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

Eiropas Jaunatnes olimpiāde notiek katru otro gadu, un šoreiz labākos jaunos sportistus no visas Eiropas uzņem Azerbaidžānas galvaspilsēta Baku, kur pirms četriem gadiem risinājās I Eiropas spēles. Latvija šajā jauniešu sporta festivālā pārstāvēta ar plašu komandu — 34 sportistiem, kuri piedalās septiņos no desmit sacensību programmā iekļautajiem sporta veidiem.

L

atvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ilggadējā atbalstītāja AS Latvijas Valsts meži centrā olimpiskās ko­ mandas Baku 2019 prezentācijā LOK prezidents Aldons Vrubļevskis akcentēja, ka jauniešiem ir svarīgi sajust šo burvīgo gaisotni, kas valda olimpiskajos pasākumos, un viņš cer, ka tas palīdzēs jaunajiem talantiem izvēlēties pareizo ceļu turpmākajā dzīvē. “Gan pēc sporta veidu klāsta, gan cere­ moniju ziņā Eiropas Jaunatnes olimpiāde līdzinās olimpiskajām spēlēm. Sporta programmā tiek izmantota olimpiskā simbolika un atribūtika, kā arī turpinātas olimpisko spēļu tradīcijas,” atzina Latvijas jaunatnes olimpiskās delegācijas vadītājs Juris Titovs. “Konkurence olimpiādē būs ļoti spēcīga, taču bez sportiskajiem startiem un katra jaunieša individuālajiem mērķiem jaunajiem talantiem ir jāatceras, ka šī ir vienreizēja iespēja mācīties un iegūt pieredzi, kādu nekur citur nav

iespējams dabūt, kā arī viņi pārstāv visu Latviju.” Latvijas pārstāvji Baku startē vieglatlētikā, peldēšanā, vingrošanā, tenisā, džudo, cīņā un riteņbraukšanā, bet nepiedalās nevienā no komandu sporta spēlēm. Latvijas sportisti piedalījušies visās Eiropas Jaunatnes olimpiādēs, izņemot pirmo, un kopumā ir izcīnījuši vairāk nekā 30 medaļu. Šajās sacensībās pirmo Olimpisko pieredzi guvuši arī vairāki Latvijā tagad labi zināmi sportisti — vieglatlēti Jeļena Prokopčuka (1993. g.), Staņislavs Olijars (1995. g.), Līga Kļaviņa (1997. g.), Inga Kožarenoka (1999. g.), Ilze Gribule (2001. g.), Poļina Jeļizarova (2005. g.), Rita Obižājeva (2005. g.), Laura Ikauniece (2009. g.), peldētāji Margarita Kalmikova (1993. g.) un Romans Miloslavskis (1999. g.), riteņbraucējs Indulis Bekmanis (2005. g.), tenisiste Jeļena Ostapenko (2011. g.).

Mārtiņš MĀLMEISTERS 77


Rīgas svētki –

sportojot pludmalē Rīgas svētkos 17. un 18. augustā Lucavsalā un Ķīpsalas pludmalē risināsies BeActive Pludmales spēles — ikvienam, kas vēlas piedzīvot fiziskās aktivitātes mūsdienīgā pludmalē un uz ūdens. Dalībnieku reģistrācija sacensībām un turnīriem notiks līdz 12. augustam. Ģimeņu kausa uzvarētājiem balvā dalība BeActive Pludmales spēlēs Portugālē.

“S

ākot ar mūsu katra personīgo pieredzi, bērnībā spēlējot pagalmā bumbu, līdz pat olimpiskajām spēlēm, sports ir pierādījis — tas var būt lielisks veids, kā rast kopīgu valodu atšķirīgām paaudzēm, nojaukt barjeras starp dažādām sociālām grupām, sākt sarunāties ar kādu, kurš līdz tam stāvējis malā,” norāda spēļu rīkotāju — Latvijas Sporta federāciju padomes — prezidents Einars Fogelis. Viņš uzsver, ka viens no Pludmales spēļu attīstības mērķiem ir paplašināt #BeActive kustību, aktīvi piedāvājot idejas pieejamam, iekļaujošam un aizraujošam fiziskās aktivitātes veidam jaunā vidē. BeActive Pludmales spēļu programmā Rīgas svētkos — sacensības, iespēja izmēģināt sporta veidus speciālistu vadībā, paraugdemonstrējumi un izklaidējošas aktivitātes mūsdienīgā pludmalē un ūdenī pavisam 24 sporta veidos.

78

Dalībniekiem iepriekš reģistrējoties, pludmalē notiks skrējiens un nūjošana 5 km un 10 km distancēs, pludmales volejbols (3 pret 3), skeitbords, pludmales trīscīņa (šaušana, peldēšana, skriešana) pludmales handbols, florbols (3 pret 3), pludmales teniss, tautas bumba, krosmintons, pludmales futbols. Savukārt ūdens sporta veidos var pieteikties sacensībām peldēšanā atklātā ūdenī, burāšanā, SUP airēšanā un akvatlonā (skriešana—peldēšana—skriešana). Pēc katru sacensību un turnīra noslēguma jebkurš interesents aicināts izmēģināt interesējošo sporta veidu tā pārstāvja vadībā, lai spertu pirmo soli izvēlētajā fiziskajā aktivitātē. Varēs pamēģināt arī kāpšanas sportu, petanku, virves vilkšanu un sēdvolejbolu un dzīvot līdzi paraugdemonstrējumiem šajos sporta veidos. Ar iespaidīgiem trikiem skatītājus izklaidēs triāla kluba Karters riteņbraucēji.

Bet BeActive Pludmales spēļu mazākie dalībnieki neizsīkstošo enerģiju aicināti likt lietā bērnu vieglatlētikas aktivitātēs (Kids Athletics). Vienlaikus risināsies aktivitātes ģime­nēm jeb Ģimeņu kauss, sacenšoties par galveno balvu — dalību BeActive Plud­males spēlēs Portugāles kūrortpilsētā Portimaunā. Vairāk informācijas mājaslapā www.pludmalesspeles.lv, turpat arī dalībnieku reģistrācija, kas turpināsies līdz 12. augustam. Sporta veida izmēģinājumiem un individuālajām aktivitātēm varēs pieteikties sacensību vietā bez iepriekšējas reģistrācijas. Sekojiet aktuālajai informācijai sociālajos tīklos, lietojot mirkļbirkas #BeActiveAtBeach un #RīgasSvētki2019! Baudi vasaru kustībā un piedalies! ©

Kristaps ZAĻKALNS

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs


Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

79


80

Žurnāls Sports • 2019. gada jūlijs

Profile for sporto.lv

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada jūlija numurs

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada jūlija numurs

Profile for sporto.lv
Advertisement