Page 1

Nr. 6 (327) 2017. JŪNIJS

LASI ARĪ WWW.SPORTO.LV

. 7 1 0 2 T E K S A B s O n R e i EU u u z n ā c i l s t s m a l ā o D URAČA futb E R G S A G a r Edga u š ī s k Fi

o T s i l kar a

B S L A ms

. S N I J Ļ I s i v . A Ar rēšana Ņ I C O i K a v e t Stā e n A a maģ ija Š ķē p

Cena Eur 1,95


rā u m u n ā j Ša 14. ORIENTĒŠANĀS SPORTS

Latvijas izlases galvenais treneris Jari Ikaheimonens

10. ATSKATS Sporto visa klase trešā sezona

22. PROFILS Latvijas Jātnieku federācija

28. GAUDEAMUS XXXIII SELL studentu spēles

26. KARATĒ Redzēt sevi nākotnē

36. PLUDMALES VOLEJBOLS Marta Ozoliņa/Alise Lece

MĒNEŠA ŽURNĀLS Iznāk kopš 1955. gada 4. oktobra Izdevējs: Sporta apgāda fonds Reģistrācijas apliecība nr. LV40008097373

42. ČEMPIONS

Fiksīšu karalis Toms Alsbergs

Iespiests PNB Print Redakcija: Grostonas ielā 6b, Rīgā, LV 1013 E-pasts: birojs@sporto.lv

52. PERSONĪBA Edgara Gaurača futbola stils

Galvenais redaktors: Dainis Caune Fotogrāfs: Juris Bērziņš-Soms Datorgrafiķe: Baiba Barkāne e-pasts: birojs@sporto.lv

46. MOTOSPORTS Smilšu vilks Arnis Kalniņš Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

58. FUTBOLS Nacionālās sezonas ievads 3


AKTUĀLI

Ap Jāņiem ciemos pie Šveika “Daudzām valstsvienības spēlētājām raksturs, cīņasspars un komandas saliedētība palīdzēja sasniegt labus rezultātus jaunatnes izlasēs. Tagad no viņām gaida labus rezultātus pieaugušo konkurencē. Centīsimies spēlēt ātru basketbolu — ātrums varētu būt mūsu priekšrocība cīņās ar pieredzējušajām pretiniecēm. Un, protams, komandas saliedētība,” galvenais treneris Mārtiņš Zībarts iezīmē Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības iespējamos trumpjus 2017. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā.

No

16. līdz 25. jūnijam 16 Ei­ ro­ pas valstu komandas Če­ hi­ jas pilsētās Prāgā un Hradec­ krālovē cīnīsies par čempionu titulu, kā arī piecām ceļazīmēm uz 2018. gada Pasaules kausa izcīņu.

Katra spēle izšķiroša Pēc īsa eksperimenta ar 20 koman­ du līdzdalību Eiropas sieviešu 2015. ga­ da čempionāta finālturnīrā Starptautiskā Basketbola federācija atgriezusies pie 16 komandu formāta. Turklāt tā skarbākajā variantā, kāds krietni sen tika izman­ tots vīriešu EuroBasket turnīros un pēdējā laikā sieviešu Pasaules kausa izcīņā. Proti, pirmajā posmā tiks izspēlēti četri grupu turnīri. Katra kvarteta labākā komanda uzreiz iekļūs ceturtdaļfinālā, 2. un 3. vietu ieguvējas cīnīsies astotdaļfinālā (A2-B3, B2-A3, C2-D3, D2-C3), bet vājākās komandas brauks mājās jau pēc trim spēlēm, sūkstoties par gatavošanās posmā velti izlietajiem sviedriem. Daudz labāks garastāvoklis nebūs arī četrām astotdaļfināla zaudētājām. Savukārt asto­ ņas labākās komandas gaida aizrau­ jošs izslēgšanas turnīrs, cīnoties ne tikai par medaļām, bet arī ceļazīmēm uz 2018. gadā Spānijā paredzēto Pasaules kausa izcīņu. Tā kā spānietēm jau pienākas rīkotājvalstij paredzētā vieta, šī spēcīgā komanda kopējā konkurencē nepiedalās, tātad uz PK2018, iespējams, tiks arī sestās vietas ieguvējas.

4

Šāda sistēma līdz minimumam sama­ zina nevajadzīgo spēļu skaitu, sagādājot papildu spriedzi dalībniecēm, toties sekotājiem neatstājot vaļu žāvāties. Savulaik vīriešu turnīrā šāds reglaments dāvāja EuroBasket2001 pērli Latvija— Lietuva, kad labāk motivētie un saga­ tavotie latvieši lielos favorītus no cīņas izsita jau astotdaļfinālā. Gan jau bez pārsteigumiem neiztiks arī šoreiz. Turklāt pēcolimpiskajā sezonā nacionālajās izlasēs tradicionāli notiekošās pārmaiņas ietekmē spēku samērus, un priekšplānā izvirzās komandas, kurām ir jaudīgāks jauno spēku pieplūdums.

Latvija: pārstartētais modelis Potenciālo pārsteigumu autoru grupai ir pamats pieskaitīt arī Latvijas sieviešu valstsvienību, jo komandas līderu loku tagad veido basketbolistes, kuras Eiropas U-20 čempionātos savulaik izcīnījušas bron­ zas medaļas (Anete Šteinberga, Elīna Babkina, Ieva Krastiņa, Kristīne Vītola) vai bijušas tuvu pjedestālam (Kitija Laksa, Kate Krēsliņa, Paula Strautmane). Šis saraksts varētu būt garāks, taču šopavasar to paretināja ne tikai traumas (to dēļ no cīņas par vie­ tu komandā izstājās Liene Priede, Baiba Eglīte un Dita Rozenberga), bet arī sieviešu basketbola realitāte — nepieciešamība saskaņot sportiskos mērķus ar darba pienākumiem (Sabīnei Niedolai). Basketbola valstsvienību dalībniekiem

Jaunā līdere. Anete Šteinberga 2013. gada Eiropas čempionātā pieteicās kā sparīga debitante, 2015. gadā nostiprinājās starp komandas līderēm, bet uz 2017. gada finālturnīru dodas kā komandas līdere ar divu Eirolīgas Final 4 pieredzi

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


2017. GADA EIROPAS SIEVIEŠU ČEMPIONĀTS ČEHIJĀ (16.—25. JŪNIJS) 1. posms (16.—19. jūnijs) A grupa (Hradeckrālove): Spānija, Čehija, Ukraina, Ungārija B grupa (Hradeckrālove): Turcija, Baltkrievija, Slovākija, Itālija C grupa (Prāga): Serbija, Francija, Grieķija, Slovēnija D grupa (Prāga): Krievija, Latvija, Melnkalne, Beļģija Katras grupas labākā komanda kvalificējas ceturtdaļfinālam, 2. un 3. vietas ieguvējas — astotdaļfinālam Izslēgšanas turnīrs (20.—25. jūnijs) 20. jūnijā astotdaļfināls: A2—B3, B2—A3 (Hradeckrālovē), C2—D3, D2—C3 (Prāgā) 22. jūnijā ceturtdaļfināls: A1—C2/D3, B1—D2/C3, C1—A2/B3, D1—B2/A3 (Prāgā) 24. jūnijā pusfināls: par 1.—4. un 5.—8. vietu (Prāgā) 25. jūnijā finālspēles: par 7., 5., 3. un 1. vietu 1.—5.vietas ieguvējas iegūst ceļazīmi uz 2018. gada Pasaules kausa izcīņu

Foto: Aivars Kārkls

Latvijas valstsvienības spēles grupas turnīrā 16. jūnijā 16.00 ar Krieviju 17. jūnijā 13.30 ar Melnkalni 19. jūnijā 13.30 ar Beļģiju Spēles sākums norādīts pēc Latvijas laika, spēles translēs TV6.

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

prēmijas par līdzdalību netiek maksātas, un tikai augstāka līmeņa klubos līgumi ir tik dāsni, ka ļauj koncentrēties vienīgi uz spēlēšanu. Tostarp valstsvienības 2017. ga­ da modelī papildus jau minētajai jauna­ jai līderu paaudzei ir gan superpieredze (Gunta Baško-Melnbārde, kurai aiz muguras jau seši čempionāti un Pekinas olimpiskās spēles), gan pieredze (Aija Brumermane un Aija Putniņa), gan jaunības enerģija (Ilze Jākobsone). Gandrīz tikpat labs balanss, kā starp dažādu paaudžu basketbolistēm, šoreiz iz­ veidojies arī starp līnijām. Zem groziem stabils spēks ir Latvijas Gada basketboliste 2016 Anete Šteinberga. Spēcīgās Turcijas līgas rūdījums acīmredzami gājis labumā Aijai Putniņai un Kristīnei Vītolai, ku­ ras aizvien drošāk jūtas arī nopietnajā spēka spēlē. Šai trijotnei drošības rezervi sagādā pieredzējusī Aija Brumermane, ku­ ra atsaucās uzaicinājumam pēc trīs gadu pārtraukuma atgriezties valstsvienībā, no­ mainot darba dēļ no ierindas izgājušo Ieva Kūlīti. Ārējā līnijā ir gan izteiktas snai­ peres un agresīvu caurgājienu meistares, gan universālas basketbolistes. Savukārt mazās spēj gan diktēt a­ugstu spēles tempu, gan, ja nepieciešams, piebremzēt ­ komandu, pārkārtojoties pozicionālam uz­ brukumam. Pārbaudes spēlēs ne vienmēr tas izdevās perfekti, bet šie mači bija

5


Foto: Aivars Kārkls

AKTUĀLI

Foto: Aivars Kārkls

Pieredzes vērtība. Aija Putniņa (pa kreisi) Eiropas čempionāta finālturnīrā piedalīsies ceturto reizi, bet Guntai Baško-Melnbārdei šis būs jau septītais starts

domāti tieši trūkumu pamanīšanai un novēršanai. Īsāk sakot — kaujasspējīgs salikums, kas, par laimi, pasargāts no favorītu nas­ tas. Jo mazāka ažiotāža, jo lielākas iz­ redzes uz labu rezultātu.

Autoritāte vēl jāiekaro Maija vidū publicētajā pirmajā neofi­ ciālajā spēku rangā FIBA eksperti mūsu komandai bija ierādījuši 15. vietu starp 16 Eiropas čempionāta dalībniecēm,

6

nespējot novērst uzmanību no Anetes Jēkabsones-Žogotas nespēlēšanas. Dažas dienas vēlāk pārbaudes spēlēs latvie­ tes divreiz pārspēja prognozēs otrajā (!) vietā iecelto Ukrainas izlasi (68:62 un 75:68), bet maija beigās prestižajā turnīrā Karlovivaros uzvarēja Čehiju (69:65) un Ķīnu (81:68), kā arī tikai galotnē zaudēja Eiropas čempionvienībai Serbijai (61:69). Pēc tam sekoja divas līdzvērtīgas cīņas ar Baltkrievijas koman­ du (75:70 un 73:66). Pieredze māca nepārvērtēt pārbaudes

spēļu nozīmi, tomēr tendence nav peļama. Zaudējumi divās spēlēs Turcijā (62:87 un 70:82) tika piedzīvoti bez Šteinbergas, Babkinas un Brumermanes. “Gan pret Ukrainas izlasi, gan Čehiju izdevās enerģiski nospēlēt mača galot­ ni, panākot uzvaras. Tātad ir gan spēks un izturība, gan raksturs un cīņasspars,” galvenais treneris Mārtiņš Zībarts uz­ sver pozitīvo. Protams, bijuši arī ne tik patīkami brīži un sagādāta viela pārdomām — kas darāms, lai uzlabotos

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


AKTUĀLI

Tiesa, no otras puses, iezīmējušās arī problēmas. Dažā spēlē kļūdu bijis vairāk, nekā pieklātos augstas klases komandām. Tiklīdz kādu iemeslu dēļ pajūk koman­ das kopspēle, iezīmējas individuāli spilg­ tu līderu trūkums. Spēlētājām, kurām da­ žādu iemeslu dēļ klubu sezonas laikā pietrūcis spēļu prakses, vēl nav izdevies stabili ieiet ritmā. Starp citu, pat veiksmīgi aizvadītās pārbaudes spēles Latvijas vienī­ bu neoficiālajā spēka rangā līdz jūnija sā­ ku­ mam nepacēla augstāk par 12. vie­ tu, apliecinot starptautiskās basketbola sa­ bied­ rības neticību atjauninātā Latvijas modeļa konkurētspējai. Bet spēlētājām tas ir papil­ du stimuls pierādīt, ka eksperti kļūdās. Par augstiem mērķiem LATVIJAS SIEVIEŠU VALSTSVIENĪBA skaļi runāt Latvijas bas­ Vārds un uzvārds, augums, dzimšanas gads, klubs 2017. gada sezonā, pieredze Eiroketbolā pēdējā laikā gan pas čempionātu finālturnīros un olimpiskajās spēlēs nav pieņemts, un šī reize Elīna Babkina 172 1989 H.O.L.A. (Spānija) 2+1 nav izņēmums. Tāpat Ilze Jākobsone 168 1994 Vega 1/Liepāja Ieva Krastiņa 172 1990 TTT Rīga 1 skaidrs, ka trešo reizi Kate Krēsliņa 184 1996 Fordham (ASV) pēc kārtas jau pirmajā Gunta Baško-Melnbārde 181 1980 TTT Rīga 6+1 Kitija Laksa 184 1996 USF (ASV) 2 posmā izstāties negrib Paula Strautmane 185 1997 Quinpac Bobcats (ASV) neviens, tātad minimālā Anete Šteinberga 190 1990 USK Praha (Čehija) 2 Kristīne Vītola 196 1991 Galatasaray (Turcija) 1 programma ir vismaz 3. Aija Putniņa 192 1988 Istanbul Universitasi (Turcija) 3+1 vieta grupā un līdzdalība Aija Brumermane 191 1986 Dunkerque Malo (Francija) 4+1 astotdaļfinālā. Ja izdosies Anna Dreimane 197 1997 Colorado State, NCAA (ASV) iekļūt labāko astoņniekā, Valstsvienības vadība priekšā vīdēs iepriekšējās Mārtiņš Zībarts galvenais treneris Aigars Nerips treneris paaudzes nesasniegtā vir­ Artūrs Visockis-Rubenis treneris sotne — līdzdalība Pa­ Ēriks Visockis fiziskās sagatavotības treneris saules kausa izcīņā. Tas Mārtiņš Pulveris ārsts Līga Folkmane fizioterapeite ir mērķis, kura dēļ ir Ansis Biedris fizioterapeits vērts šogad Jāņus no­ Edijs Eglītis direktors Māris Jučmanis direktors svinēt Šveika pilsētā.

Foto: Aivars Kārkls

Foto: Aivars Kārkls

kvalitāte un sniegums kļūtu stabilāks. “Ļoti svarīgi ir nodrošināt, lai uzbrukumā tiek iesaistīts viss piecnieks. Mūsu cent­ ri ir bīstami pretinieču soda laukumā, un, ja vien viņām izdodas iespēlēt bum­ bu, ir gan punkti, gan atraisās rokas ārējai līnijai. Līdz šim labākā spēle bi­ jusi ar Ķīnas izlasi, kad bija kvalitāte gan uzbrukumā, gan aizsardzībā un bi­ ja stabilitāte visas 40 minūtes. Īpaši patīkami, ka visas spēlētājas deva savu ieguldījumu, iegūstot pārliecību, ka var palīdzēt komandai. Tas ir ļoti svarīgi, jo varam būt stipri tieši ar visas komandas spēku. Ja to izdosies nodrošināt, pretiniecēm nebūs viegli.”

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

7


AKTUĀLI

Pirmie trīs soļi Prāgā

Triumvirāts. Latvijas sieviešu valstsvienības galvenais treneris Mārtiņš Zībarts (no kreisās) iepriekš izcīnījis Eiropas bronzu ar U-20 izlasi, Aigars Nerips (vidū) ilgi strādājis valstsvienībā, jaunatnes izlasēs un TTT Rīga, bet Artūrs Visockis-Rubenis papildina kolēģus ar vīriešu basketbolā iekrāto pieredzi

Foto: Aivars Kārkls

Mārtiņš Zībarts pieder pie treneriem, kuri basketbola maču vispirms izspēlē kā šaha partiju, cenšoties pēc iespējas detalizētāk izpētīt pretinieku komandas spēles īpatnības, lai tām pieskaņotu savas pretdarbības. Pretinieču komandu dosjē krāts gadiem, un nav šaubu, ka cīņu plāni būs precīzi līdz sīkākajām niansēm. Jo īpaši svarīgi tas būs aizsardzībā, kur latvietēm dažās pozīcijās būs darīšana ar fizisko parametru ziņā pārākām sāncensēm, tāpēc uz pliku spēku vai au­ guma centimetriem paļauties vis nevarēs. Toties ar gudru pretdarbību pretinieču pārsvaru var pamatīgi ierobežot, ko pirms diviem gadiem izdevās izdarīt mačā ar vareno Krievijas izlasi. Toreiz uzvara (68:62) bija kā skaists punkts turnīram, nepaverot gan durvis uz otro posmu. Tagad mačs ar Krievijas vienību būs pats pirmais, uzdodot toni visam čempionātam. Krievijas izlase 21. gadsimtā trīs rei­ zes kļuvusi par Eiropas čempioni un vēl trīs reizes izcīnījusi otro vietu, taču pēdējie divi turnīri nav bijuši veiksmīgi. 2013. gadā krievietes, tāpat kā Latvijas koman­ da, devās mājās jau pēc pirmās kārtas, bet 2015. gadā palika 6. vietā, zaudējot cerības kvalificēties Rio olimpiskajām

Emocijas un cīņasspars. Sieviešu basketbolā cīņas kļūst aizvien vīrišķīgākas. Zem groziem tam būs gatavas Kristīne Vītola (attēlā pa kreisi) un Aija Brumermane (vidū), bet saspēles vadītājas pozīcijā ar pretinieču asu pretdarbību būs jātiek galā Elīnai Babkinai

8

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


spēlēm. Trešo neveiksmi sieviešu basket­ bola lielvalsts negrib pieļaut. “Informācijas par pretiniecēm ir pie­ tiekami. Kopš iepriekšējā čempionāta arī Krievijas izlasei nomainījies galvenais treneris, pamainījies sastāvs un mazliet arī spēles stils. Manam kolēģim Aleksandram Vasinam patīk komandu nopietni noslogot treniņos, un skaidrs, ka viņu uzmanība būs fokusēta, lai labi sagatavotos izslēgšanas turnīra cīņām. No šī viedokļa pat labi, ka spēlējam pirmajā dienā,” domā Mārtiņš Zībarts. Ar grupas galvenajām favorītēm patiešām labāk spēlēt pirmajā dienā, kad starta stress var izlīdzināt spēku samērus. Otrajā kārtā Latviju gaida tikšanās ar Melnkalnes izlasi, kas finālturnīrā pie­ dalīsies ceturto reizi pēc kārtas. Līdz šim labākais rezultāts sasniegts 2011. gadā, kad melnkalnietes izcīnīja 6. vietu (turnīra gaitā savstarpējā spēlē, kurai, tiesa, tobrīd nebi­ ja izšķirošas nozīmes, Latvija zaudēja ar 70:74). Kopš tā laika pretinieču trumpji nav mainījušies — bijušās Dienvidslāvijas basketbola skolai raksturīgā individuālā meis­ tarība apvienojumā ar sportisko ne­ kau­ nību. Jo īpaši tas attiecas uz koman­ das līderēm — WNBA čempioni spēka uzbrucēju Jelenu Dubljeviču, saspēles vadī­ tāju Jelenu Sekeroviču u. c. Melnkalnes iz­

Foto: Aivars Kārkls

Foto: Aivars Kārkls

AKTUĀLI

la­ses sastāvā spēlēs arī naturalizētā ame­ri­ kāniete Andželika Robinsone, bet koman­du cīņā vadīs spāņu treneris Roverto Inihess. Visbeidzot pēc brīvdienas grupas turnīra pēdējā kārtā Latvijas vienības pretinieces būs Beļģijas izlase, ko Mārtiņš Zībarts sa­ vulaik nosauca par bīstamāko komandu izlozes ceturtajā grozā. Beļģijas vienības varenākais spēks acīmredzot būs WNBA rūdītais centra spēlētāju duets Enna Voutersa (šosezon Turcijas Kayseri) un Emma Mēsemana (Jekaterinburgas UMMC). Sekojot notikumiem D grupas turnīrā, ar vienu aci pasekosim arī cīņām C grupā, ar kuras komandām var iznākt darīšana astotdaļfinālā. Tur sapulcējusies nopiet­ na sabiedrība — 2015. gada čempiones Serbijas basketbolistes, bronzas ieguvēja Francijas izlase, kā arī kvalifikācijas turnīrā jau iepazītā Slovēnijas izlase un Grieķijas vienība.

Cīņa par EuroBasket2019 Lai kā Latvijas komandai veiksies Prāgas laukumā, viena intriga mums noteikti saglabāsies līdz čempionāta priekšpēdējai dienai. Proti, 24. jūnijā FIBA Eiropas zonas valde lems par 2019. gada Eiropas sieviešu čempionāta norises vietām un Latvijas Basketbola savienības nelielā delegācija bargās komisijas priekšā cels arī Rīgas kandidatūru. Konkurence ir neliela, bet nopiet­ na. Krievijas un Serbijas basketbola federācijas pieteikušās rīkot divu grupu turnīrus un izslēgšanas spēles, Latvija un Izraēla pretendē uz divu grupu turnīriem un divām astotdaļfināla spēlēm. Mūsu trumpji labi zināmi un nesen veiksmīgi pārbaudīti cīņā par tiesībām piedalīties EuroBasket2015 rīkošanā: laba infrastruktūra dzīvošanai un sportošanai, deviņos augstākā līmeņa turnīros (tai skaitā Eiropas 2009. gada čempionātā) pārbaudīta profesionāla un viesmīlīga rīkotāju koman­ da, ērta satiksme. Piedevām vēl sieviešu basketbola tradīcijas, par kurām atgādinās gan videoprezentācija, gan Eiropas 2007. gada basketbolistes Anetes JēkabsonesŽogotas līdzdalība LBS delegācijas sastāvā. Izredzes lielā mērā atkarīgas no tā, kā rīkosies pirmā dueta neveiksminieki, kas netiks pie fināldaļas rīkošanas. Ja krievu un serbu cīņas zaudētājas negribēs pretendēt uz mazumiņu, visticamāk, 2019. gada jūnijā Rīgā varēsim baudīt 14 interesantas spēles un sieviešu valstsvienībai nebūs jānervozē kvalifikācijas mačos. Ja būs jācīnās ar kādu no lielvalstīm, izredzes procentuāli samazināsies, bet tik un tā būs reālas. ©

Guntis KEISELS, www.basket.lv

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

9


SPORTO VISA KLASE

Grandiozs trešās Ar finālsacensībām Zemgales Olimpiskajā centrā Jelgavā noslēdzās Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) rīkotā projekta Sporto visa klase trešā sezona. Visa šī mācību gada garumā 130 3., 4. un 5. klases no visas Latvijas sportoja piecas reizes nedēļā, sešas labākās trīs vecumu grupās no katra reģiona tikās projekta finālsacensībās.

“Š

is ir bijis neaizmirs­ tams piedzīvojums dau­ dziem skolēniem visa mācību gada garumā, tādēļ vē­ los pateikties visiem dalībnie­ kiem, pedagogiem un vecākiem par atbalstu un vēlmi sportot piecas reizes nedēļā. Esam ie­ guvuši plašu atbalstu, jo pro­ jekts Sporto visa klase ir intere­ sants, radošs un pozitīvs pasā­ kums, kas nostiprina bērnu ve­ selību, uzlabo stāju, sniedz ie­ maņas strādāt komandā un mo­ tivāciju nodarboties ar fiziskām aktivitātēm,” uzskata projekta idejas autors un LOK ģenerāl­ sekretārs Žoržs Tikmers. “Vēro­ jot finālsacensības, nevienu brī­ di mūs nepameta sajūta, ka se­ kojam līdzi lielām sporta sacen­ sībām, kas aizrauj to dalībnie­ kus un skatītājus. Paldies vi­ siem dalībniekiem, un tiekamies

10

Programma uzvarētājiem. Finālsacensību galvenais tiesnesis Juris Titovs iepazīstina ar uzdevumiem, kurus veicot būs iespējams kļūt par čempioniem

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


SPORTO VISA KLASE

sezonas fināls

Gandarījums. Projekta idejas autors, LOK ģenerālsekretārs, olimpiskais vicečempions Žoržs Tikmers

projekta ceturtajā sezonā, kurā piedalīsies jau gandrīz 6000 sportot gribētāju. Šogad projektā piedalījās vairāk nekā 3000 bēr­ nu, tātad nākamgad būs teju divreiz vairāk dalībnieku.”

Kā noteica čempionus

Ir kam līdzināties. Finālsacensību dalībniekus uz­ru­ nāja arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, kas pats bijis triju olimpisko spēļu dalībnieks Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

Lai noskaidrotu finālsacensī­ bu dalībnieces trijās vecumu gru­ pās, projekta gaitā dalībnie­ ­ kiem bija jāveic vispārējās fiziskās sa­ gatavotības testi, atlases sa­cen­ sības stafetēs, labais darbs ar mo­to Visi kopā mēs to varam!, kā arī tika vērtētas skolēnu sekmes.

11


3. klašu grupa Rīgas 41. vidusskolas 3.a klase 42,5 punkti Mārupes vidusskolas 3.c klase 34 punkti Ogres sākumskolas 3.a klase 32 punkti Limbažu sākumskolas 3.a klase 31 punkts Aizkraukles novada vidusskolas 3.b klase 30,5 punkti Kandavas K. Mīlenbaha vidusskolas 3.klase 19 punkti

ētāji r a v Uz

4. klašu grupa Jūrmalas sākumskolas Taurenītis 4. klase 53 punkti Krimuldas vidusskolas 4. klase 32 punkti Ķekavas vidusskolas 4.b klase 31 punkts (labāk veicās stafetēs) Daugavpils 3. vidusskolas 4.a klase 31 punkts Ādažu vidusskolas 4.g klase 24 punkti Kuldīgas Alternatīvās sākumskolas 4.a klase 18 punkti 5. klašu grupa (projekta 6 pilotklases) Jelgavas 4. vidusskolas 5.c klase 87,5 punkti Rīgas Hanzas vidusskolas 5.a klase 78,5 punkti Liepājas 8. vidusskolas 5.a klase 70,5 punkti Ventspils 4. vidusskolas 5.b klase 68,5 punkti Daugavpils 3. vidusskolas 5.b klase 54,5 punkti Valmieras Pārgaujas sākumskolas 5.d klase 54,5 punkti

Finālsacensību dalībniekiem bija jāpierāda sevi gan stafešu sacensībās, gan zināšanu kon­ kursā par olimpisko kustību, gan arī aktīvi jāatbalsta savi pedagogi, kuriem bija nozīmīga loma uzvaras kaldināšanā. Tā­ pat visas dienas garumā sacen­ sību dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar Zemessardzes sarū­ pēto iespaidīgo armijas tehniku, ieročiem un citu ekipējumu. Uzvarētājus noteica, vērtē­ jot gan skolēnu sekmes, drau­ dzības sacensību rezultātus, kā arī finālsacensībās paveikto.

Kad sirsniņas sāk drebēt “Kad sapratām, ka esam trijniekā, sirsniņas jau sāka

12

drebēt, bet to, ka uzvarēsim, gan nedomājām,” sacīja Rīgas 41. vidusskolas sporta skolotā­ ja Tija Tripāne, kuras audzēk­ ņi uzvarēja trešo klašu grupā. “Sajūtas ir fantastiskas, un bēr­ ni ir bezgala priecīgi. Šis gads izgaisinājis jebkādas šau­ bas par projekta lietderību. Projektā piedalās visa klase, un tas bērnus ļoti motivē. Tur­ klāt svarīgas ir arī mācības, sadarbī­ ba, kolektīvais gars un rūpes citam par citu. Piemē­ ram, zie­ mā cits citu uzpasēja — paši bērni neļāva iet bez cimdiem un cepurēm, skolotājiem nemaz neko nevajadzēja teikt.” Jūrmalas sākumskolas Tau­ renītis sporta skolotājs Mārtiņš

Liepa izteicās, ka projekts ar katru gadu aug, kļūst plašāks, un šajā laikā klase ir ļoti mai­ nījusies — bērni ir kļuvuši pie­ augušāki, vienotāki un discipli­ nētāki, salīdzinot ar citām sko­las klasēm. “Priekšsacīkstēs mūsu bērniem veicās ļoti labi, tāpēc arī augusi pārliecība un uzvara finālsacensībās mums nav pārsteigums,” atzina Mār­ tiņš Lie­ pa. “Bijām labi sagata­ vojušies. Protams, satraukums bērniem bija, bet tāpēc līdzās esam mēs, kuru uzdevums ir uzmundrināt un mazināt sa­ traukumu.” “Vēl 3. klasē katrs bija par sevi, bet tagad var redzēt ko­ mandas garu, un tas ir atmak­

sājies — esam uzvarējuši fināl­ sacensībās!” priecājās Jelgavas 4. vidusskolas sporta skolotāja Nataļja Gorškova. “Mēs esam vienota komanda — daudz kur piedalāmies, braucam pārgājie­ nos un ekskursijās. Mūsu kla­ se un parastā klase ir kā die­ na pret nakti.” Bez kausiem, medaļām un diplomiem, 3. un 4. klašu uzva­ rētāji balvās saņēma arī vienas dienas ekskursiju uz Tartu zi­ nātnes centru Ahhaa, bet labā­ kie 5. klašu grupā dosies uz Latvijas un Polijas pārbaudes spēli basketbolā. Tāpat visām 5. klasēm būs iespēja piedalī­ ties Jaunsargu nometnē. Visas klases, kuras bija iekļuvušas fi­

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


SPORTO VISA KLASE

Olimpiskā audzinātāja. Jelgavas 4. vidusskolas 5.c klases uzvaras kaldināšanā aktīvi piedalījās arī olimpiete Ineta Radēviča

Gandrīz 6000 dalībnieku. Noslēguma ceremonijā projekta apmērus nākamgad atzinīgi novērtēja arī labklājības ministrs Jānis Reirs

nālsacensībās, Latvijas Olimpis­ ­ kā komiteja nākamajā mācību gadā nodrošinās arī ar ekipēju­ mu.

Nākamās sezonas vēriens Sporto visa klase turpināsies arī 2017./2018. mācību gadā, un projekta ceturtajā sezonā, kas sāksies šāgada rudenī, ie­ saistīsies jaunas 112 3. klases no visas Latvijas. Tas nozīmē, ka projekta 3., 4., 5. un 6. kla­­ šu grupās piecas reizes ne­ dēļā sportos kopumā 235 kla­ ses no visas Latvijas jeb gan­ drīz 6000 dalībnieku. 3. klašu grupā apstiprinātas 112 klases, 4. klašu grupā dalību projektā turpinās 81 klase, 5. klašu

gru­ pā 37 klases, savukārt 6. klašu grupā piecas reizes nedē­ ļā sportos 6 projekta pilotkla­ ses. Notikusi arī oficiālā projek­ ta ekipējuma un inventāra izlo­ ze, kurā noskaidrotas tās 3. klases, kuras saņems ekipēju­ ma un inventāra komplek­ tus — 6 pilnos ekipējuma komplektus, 18 nepilnos ekipē­ juma komplektus, kā arī 30 futbola bumbu komplektus. Projektā Sporto visa klase dalībnieki piedalās bez maksas, tas paredz iesaistīto skolu 3., 4., 5. un 6. klašu skolēniem kat­ ru nedēļu nodrošināt papil­ dus trīs fakultatīvās sporta no­ darbības, kas notiek saskaņā ar

Latvijas Sporta pedagoģijas aka­ dēmijas (LSPA) izstrādātu meto­ diku. Mērķis ir palielināt projek­ tā iesaistīto izglītības iestāžu, klašu un audzēkņu skaitu, iz­ strādājot projekta metodiskās programmas 3.—6. klašu gru­ pai un četru mācību gadu lai­ kā mērķtiecīgi uzlabot visu klases skolēnu fizisko sagata­ votību, stāju, sniedzot motivāci­ ju nodarboties ar sportu. Projekts Sporto visa klase paredz trīs fakultatīvās sporta nodarbības nedēļā: µ stājas uzlabošana un vis­ pārējā fiziskā sagatavotība; µ futbola iemaņu apguve;

µ peldēšana vai sporta no­ darbība svaigā gaisā. Projektu organizē LOK sa­ darbībā ar Olimpisko Solida­ritāti, pašvaldībām un Latvijas Futbola federāciju, to atbalsta Izglītības un zinātnes ministrija un Aizsardzības ministrija, LOK ģe­ nerālsponsors Latvijas Mobi­lais Telefons, LOK partneris LDz Cargo un spor­­­ ta preču veikals tīkls SIA Sport­land. ©

Mārtiņš MĀLMEISTERS Foto: Vadims Morozovs, LOK arhīvs

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

13


TRENERIS

Palīdzēt otram s Nākamgad pasaules čempionāts orientēšanās sportā notiks Latvijā, un kopš 2014. gada rudens mūsu valsts izlases galvenais treneris ir Somijas orientēšanās sporta speciālists Jari Ikaheimonens. “Nepieciešamība pēc trenera ar lielu pieredzi nāca reizē ar sporta veida attīstības stratēģiju turpmākajiem pieciem gadiem,” norāda Latvijas Orientēšanās federācijas prezidents Viesturs Tamužs.

J

ari Ikaheimonens bija pirmais nopiet­ nais Dānijas orientēšanās izlases tre­ neris, kas nu kļuvusi par vienu no panākumiem bagātākajām nacionāla­ jām izlasēm pasaulē. Ikaheimonena va­ dībā Edgars Bertuks 2012. gadā kļuva par pasaules čempionu, atnesot ne tikai Latvijai, bet arī Baltijas valstīm pirmo zelta medaļu orientēšanās sportā. Šobrīd federācijai ir mērķis 2018. gada pasau­ les čempionātā savās mājās izcīnīt zeltu stafetes komandai. Kā sokas darbs ar iz­ lasi un kā vēl pietrūkst, lai šo lielo mēr­ ķi sasniegtu, par to saruna ar Latvijas orientēšanās izlases galveno treneri Jari Ikaheimonenu. — Kādi ir jūsu galvenie pienākumi Latvijas orientēšanās izlases galvenā tre­ nera amatā?

14

ENS Jari EIMON H IKA Orientēšanās sporta treneris Dzimis

1972. gada 19. novembrī

Izglītība

Helsinku universitātē studējis bioķīmiju, ķīmiju, fiziku, Kopenhāgenas un Jiveskiles universitātēs ­— fizioterapiju, Ālto universitātē ­— mārketingu un starptautiskā biznesa vadību

Sportā

trenējies vieglatlētikā, bijis Somijas izlasē 3000 m šķēršļu skrējienā (labākais rezultāts — ­ 8:59), orientēšanās sportā ­— 3. v. pasaules veterānu čempionātā (2012.)

Darba gaitas 1995.—1999. klubu Sjundeå IF un Turun Metsänkävijät treneris 2000.—2001. Somijas B izlases trenera asistents 2002.—2003. Dānijas izlases galvenais treneris 2004.—2005. Japānas izlases galvenais treneris 2011.—2013. treneris konsultants Somijas izlases sprinta komandai 2014.—pašreiz Latvijas izlases galvenais treneris Kopš 1994. gada vairāku sportistu personīgais treneris, ieskaitot pasaules čempionus Martenu Bostromu (Somija) un Edgaru Bertuku (Latvija).

Uz savas ādas pārbaudīts. Nākamais Latvija izlases galvenais treneris Jari Ikaheimonens ceļā pēc 2012. gada pasaules čempionāta bronzas medaļas veterāniem

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


TRENERIS

asniegt iecerēto — Jau no darbības sākuma tie bija paaugstināt gan Latvijas elites orientieris­ tu profesionalitāti, gan arī sakārtot sis­ tēmu, kādā tiek organizēta Latvijas izla­ ses gatavošanās svarīgākajiem startiem. Augstākajā līmenī tas nozīmē izveidot precīzas vadlīnijas un veidus, kā kvalita­ tīvi organizēt visas nacionālās izlases ak­ tivitātes. Svarīgi bija plānot un sekot līdzi izlases sportistu progresam, kā arī nodro­ šināt skaidrību un caurskatāmību komuni­ kācijā. Praktiski mani pienākumi ir plānot izlases kalendāru un visus koordinācijas jautājumus sacensību un arī treniņu lai­ kā, kā arī organizēt treniņnometnes un individuālos treniņus. — Kā tad īsti tagad notiek Latvijas iz­ lases treniņu process? — Sportisti lielāko daļu laika trenē­ jas atsevišķi. Kā izlase viņi vienkopus tiekas sezonas lielākajās treniņnometnēs. Piemēram, piecu līdz sešu vīkendu no­ metnēs, kas bez maksas pieejamas visām izlašu grupām, arī senioriem, junioriem un jauniešiem, un pasaules čempionā­ ta treniņnometnē, kas ik gadu notiek šo sacīkšu norises vietai līdzīgā apvidū. 2016. gadā tā bija Čehija, gatavojoties Eiropas čempionātam, un Zviedrija, gata­ vojoties pasaules čempionātam. Protams,

Ilgstoša sadarbība. Jari Ikaheimonena vadībā Edgars Bertuks (vidū) kļuva par pasaules čempionu Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

15


TRENERIS

esam sāncenši cīņai par vietu TOP6 gan — Kādi ir jūsu galveni secinājumi, vīriešu, gan sieviešu konkurencē stafetē. sekojot līdzi Latvijas jauno orientieris­ Paredzu, ka augusts, kad Latvijā notiks tu sniegumam? Pasaules kausa izcīņas posms, būs ļoti — Īpaši gribu vērst uzmanību uz jau­ interesants un lielā mērā parādīs, kas no nietēm vecumā no 16 līdz 18 gadiem. mūsu sportistiem sagaidāms 2018. gada Viņu vidū ir vairākas talantīgas orien­ pasaules čempionātā. tieristes ar pareizu attieksmi pret eli­ — Kuriem izlases sportistiem jūsu tes sportu. Noteikti vērts sekot līdzi arī vērtējumā novērojams lielākais progress, Latvijas jaunajiem puišiem, īpaši vecu­ salīdzinot ar iepriekšējo gadu? mā no 18 līdz 20 gadiem. Fiziski vi­ — Pieaugušo vi­ ņi jau šobrīd ir starptautiskā līmenī sa­ dū gribu izcelt Sandru vā vecuma grupā un arī tehniski ir vērā ņemami konkurenti citu valstu junioriem Grosbergu, kura no la­ īņa par individuālajām medaļām vietējos platuma grādos. Apvidū, kāds ir bas vietējā līmeņa spor­ būs ļoti sīva, tāpēc nekādus tistes šogad izaugusi Ziemeļvalstīs, vietējiem, protams, ir vairāk solījumus nevaru dot, bet ticu, jau par labu starptau­ priekšrocību pār Baltijas sportistiem, un, ka esam sāncenši cīņai par vietu tiska līmeņa sportisti. saprotams, ka ir grūti šos apvidus apgūt, Rezultātā šogad mūsu ja tur nepavada daudz laika. Redzu, ka TOP6 gan vīriešu, gan sieviešu juniori par augstām vietām nacionālās iz­ dāmu stafešu komanda konkurencē stafetē ir stiprāka nekā jebkad lases sastāvā varētu sākt cīnīties jau nā­ iepriekš. Vīru rindās kamgad, pavisam nopietni no 2019. gada, kas būs augusta beigās. Savukārt citi varu minēt 2017. gada trīskārtējo Latvijas bet visdrīzāk tas būs 2020. gads. — Kuras distances mūsu orientieris­ Pasaules kausa izcīņas posmi — Somijā čempionu Artūru Pauliņu, kurš spēj de­ un Šveicē — ir lieliska iespēja sportis­ monstrēt pasaules līmeņa ātrumu, īpaši tiem šobrīd ir parocīgākas? tiem gatavoties individuāli un krāt vēr­ sprintā. Vairums Latvijas izlases orientie­ — Vidējā distance tradicionāli ir tā, tīgos pasaules ranga punktus. Ļoti nozī­ ristu nemitīgi uzlabo savu sniegumu, jo kurā varam lepoties ar visaugstākajiem mīgs Latvijas izlasei visās vecuma grupās sevišķi juniori. Tāpēc var teikt, ka orien­ sasniegumiem. Edgars Bertuks tajā kļu­ bija arī Baltijas čempionāts, kas notika tēšanās sporta nākotne Latvijā izskatās vis par pasaules čempionu, bet Mārtiņš maija vidū. No tā Latvijas sportisti atgrie­ ļoti cerīga — ar daudziem dedzīgiem jau­ Sirmais divas reizes Eiropas orientēšanās čempionātā izcīnījis sudrabu. Sprints jau zās mājās ar 23 godalgām. Protams, sa­ niešiem. censību kalendārā svarīgs ir arī Latvijas čempionāts, kas atsevišķi notiek septiņās disciplīnās. — Kādas prasmes līdz svarīgākajam notikumam — pasaules čempionātam — Latvijas sportistiem vēl jāuzlabo? — Atlikušo nedēļu laikā mūsu orien­ tieristu mērķis joprojām ir uzlabot fizis­ ko izturību, kas noteikti būs izšķiroša svarīgākajos pasaules čempionāta startos. Sprinteriem jātrenē ātrs skrējiens pa as­ faltu, vidējā distancē izšķiroši būs stā­ vie kalni, bet vispārējā izturība orientie­ ristiem noderēs garajā distancē. Turklāt gaidāms, ka vēl uzlabosies orientēšanās veiklība specifiskajā apvidū, ko trenēsim lielajā pasaules čempionāta nometnē jūni­ ja beigās. Tā notiks Igaunijā pavisam ne­ tālu no čempionāta norises apvidus. Lai vairotu konkurenci, treniņnometni rīkosim kopā ar Somijas izlasi. Līdzīgi esam rī­ kojušies arī iepriekšējos gados, trenējo­ ties kopā ar Baltijas orientieristiem, īpa­ ši igauņiem. — Kā jūs vērtējat Latvijas izla­ si šosezon? Vai varam gaidīt medaļas Pasaules kausa izcīņā un pasaules čem­ pionātā? — Orientieristu sagatavotība šo­ brīd ir ne sliktāka kā pagājušajā gadā. Izņēmums ir Edgars Bertuks, kurš jopro­ jām atkopjas pēc augšstilba divgalvainā Sprinta eksperts. Trīskārtējais Latvijas čempions Artūrs Pauliņš distancē atstājis visus spēkus muskuļa operācijas. Cīņa par individuāla­ jām medaļām būs ļoti sīva, tāpēc nekā­ dus solījumus nevaru dot, bet ticu, ka izlase tiekas arī visos lielākajos starptau­ tiskajos startos, šogad arī Baltijas čem­ pionātā, kas ir vēl viena iespēja, kur vi­ siem startēt kopā kā lielai komandai. — Kuras Latvijas elites sportistiem ir šīs sezonas pašas svarīgākās sacensības? — Pats svarīgākais ir pasaules čem­ pionāts orientēšanās sportā Igaunijā, kas norisināsies jūlija sākumā. Tam seko Pasaules kausa izcīņas posms Latvijā,

C

16

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


TRENERIS

ilgāku laiku Latvijas orientieristiem nav bijis interesants, bet tas šobrīd mainās, un jauktā sprinta stafete palīdz šīs dis­ ciplīnas popularitāti veicināt. — Kuras valstis ir mūsu tuvākie kon­ kurenti un kādas ir viņu priekšrocības? — Vissīvākie pretinieki, protams, ir bagātās nācijas ar spēcīgām orientēšanās tradīcijām. Tās ir visas Skandināvijas val­ stis un Šveice. Vīriešu konkurencē ļoti spēcīga ir arī Francija, bet sieviešu kon­ kurencē — Krievija. Viņu priekšrocības visnotaļ ir plašie resursi — nauda, ap­ maksāts personāls, augstā kvalitātē funk­ cionējoša sporta veida struktūra un, pro­ tams, daudz spēcīgu orientieristu. — Kādi, jūsuprāt, būtu galvenie soļi, lai orientēšanās sportu padarītu par po­ pulārāko sporta veidu Latvijā līdz 2020. gadam? Šādu mērķi savā attīstības stra­ tēģijā izvirzījusi Latvijas Orientēšanās fe­ derācija. — Manuprāt, Latvijas Orientēšanās federācija šobrīd strādā pareizi. Man būtu grūti ieteikt, kā rīkoties citādi. Un man šajā ziņā ir liela pieredze, jo dažādās starptautiskās orientēšanās federācijās es­ mu strādājis jau teju 20 gadus. Galvenā problēma šobrīd būtu atrast vairāk cilvē­ ku, kas visus lielos plānus galu galā palī­ dzētu arī īstenot. Ceru, ka Latvijas orien­ tēšanās sabiedrība gaida un ir gatava izmantot visu lielo publicitāti, kas nākam­ gad nāks līdz ar pasaules čempionātu. — Kādi ir izlases galvenie mēr­ ķi nākamā gada pasaules čempionātā Latvijā? — Pirmkārt, medaļa stafetēs, otrkārt, atrast reālu kandidātu, vienalga, vīriešu vai sieviešu konkurencē, kurš varētu ie­ kļūt TOP6 jebkurā disciplīnā — sprin­ tā, vidējā un garajā distancē. Protams, pats svarīgākais šajā procesā ir treni­ ņi — sportisti vērsīs lielu uzmanību, lai sacensībām sagatavotos, bet mēs, pārējie, centīsimies atbalstīt un palīdzēt visos ie­ spējamos veidos. Arī lasītāji ir laipni aici­ nāti piedalīties — vismaz ar uzmundrinā­ juma saucieniem sacensību arēnā. — Kādi ir jūsu mērķi, strādājot Latvi­ jas izlases trenera amatā? — Labs jautājums... Mans lielākais atal­ gojums ir redzēt sportistus sasnie­ dzam mērķus, ko viņi sev izvirzījuši. Palīdzēt otram sasniegt viņa iecerēto ir tas, kas mani vada. Es arīdzan vēlos būt drošs, ka tad, kad es darbu Latvijā pa­ beigšu, Latvijas izlase būs kļuvusi daudz profesionālāka nekā iepriekš. © Izaugsme. Pateicoties Sandras Grosbergas izaugsmei, spēcīgāka kļuvusi mūsu dāmu stafetes komanda

Aija PAKALNA Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

17


KĀ TAS NOTIEK

Vēl viena airēša Vējš gaudoja kokos, viļņi no maziem vāliem cēlās arvien lielākos, un rīkotāji, saslējuši degunus ciklona plosītajās Somijas debesīs, saspringti vēroja skrejošos ziemeļu mākoņus. Arvis un Dagnis Iļjini, gatavojoties debitēt Eiropas mačos stāvairēšanā, pēc savas ilggadējo gludūdens kanoistu pieredzes nosprieda: “Viss skaidrs, tūlīt slikto laikapstākļu dēļ startu atcels.” Viņi kļūdījās par 180 grādiem. Organizatori gaidīja, kad pūtiens kļūs vēl stiprāks, viļņi vēl lielāki, lai tieši tad sāktu sacensības stāvairēšanā.

J

aunais sporta veids — Stand Up Paddle (SUP) prasa arī jaunus lat­ viskus terminus. Mēs piedāvājam — stāvairēšana, airdēlis, airdēļotāji vai stāvairētāji. Citādi sarunvalodas sups un supisti mudina meklēt zupas terīni.

Ziema aiz moliem Tagad Arvis trenējas Daugavas iztekā un priecājas par kuģiem, kuru dzenskrū­ ves jaudīgi kuļ upes ūdeni: “Supā vajag viļņus, pret moliem tie atstarojas un nāk atpakaļ no visām pusēm, tas gluži tāpat kā tad, kad simt vīri startē stāvairēšanā. Ja šādos viļņos nespēj nostāvēt, tev sacensībās nav ko darīt.” Turklāt jā­ spēj ne tikai tajā putrā uz dēļa noturē­ ties, bet arī dūšīgi airēt, izmantojot viļņu dotās hidrodinamiskās iespējas savā la­

18

bā. “Tāpēc janvārī pārcēlos uz jahtklubu Auda,” paskaidro Arvis. “Visu ziemu pa jūru noairēju, katru rītu gāju ārā aiz mo­ liem.” Pat nekādu superbiezo hidrotērpu neesot vajadzējis, ar trijnieku pilnībā pie­ ticis. “Supā jau silti, visu laiku jākustas, jāairē!” Vienīgi kājās zābakus vilcis bie­ zākus — no septiņu milimetru neoprēna. Arvis ir vidējais no trim Valdemārpils brāļiem Iļjiniem, tagadējiem airētājiem. Ceturtais un vecākais — Edijs — sporto­ šanai licis punktu. Dagnis pērn Rio spē­ lēs kanoe aizairēja līdz 13. vietai 1000 m distancē, visjaunākais — Dāvis — cer tikt vēl augstāk. Lai gan ar šo gadu ai­ ru dēlis pasludināts par prioritāti, Arvis joprojām treniņos izmanto arī savu kanoe laivu. Starp citu, jūnija sākumā Sudraba airos Limbažos klasiskajā airēšanā sa­

centās visi trīs Iļjini. Vieninieku sprin­ tā Arvis finišēja tūlīt aiz Dagņa, bet divniekos Arvis kopā ar Dāvi uzvarēja. Savukārt pērnvasar, kad rumāņu un balt­ krievu dopingotāji vēl nebija pieķerti un Dagnis atradās pirmais aiz olimpiešu svīt­ ras, viņš kopā ar Arvi izmēģināja spēkus Eiropas mačos stāvairēšanā tajā pašā ie­ vadā aprakstītajā Somijā. Šķiet, kas tur ko rūdītam kanoistam neuzvarēt savam dzimtajam visai līdzīgā sporta veidā, kas vēl tikai kūņojas ārā no bērnudārza?! Bet ir viena būtiska problēma — atšķirībā no sporta kanoe laivas dēlim jāairē gar abiem bortiem. “Gads pagāja, kamēr to apguvu, vēl gan drusku jūtu, ka kreisā nav manējā puse un īriens iznāk mazliet vājāks,” atzīst Arvis.

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


s Arvi S IĻJIN

Lucavsalas airēšanas seriālā. Gludā ūdenī smailītes un kanoe ir ātrākas par airdēļiem

Valsts policijas darbinieks, Prestol SUP team airētājs Dzimis

1994. gada 21. decembrī Valdemārpilī

Izglītība

Valdemārpils vidusskola (mācījies arī MSĢ), mācās treneru kursos

Augums, svars

172 cm, 75 kg

Sportā

no 7 gadu vecuma, pirmais treneris (kanoe) Zigurds Zujevs

Lielākie sasniegumi kanoe: 2012. g. Eiropas junioru čempionātā 5. v. 200 m, 2011. g. pasaules junioru čempionātā 8. v. 500 m, 9. v. 200 m; SUP: 2016. g. Eiropas tūres posmā 6. v. sprintā. 2017. g. Eiropas tūres posmā 11. v. maratonā

na

Ģimenes stāvoklis neprecējies kanoe airēšana

Foto no Arvja Iļjina personiskā arhīva

Foto: Dainis Caune, Sports

Hobijs

Parīze, 2016. gada 4. decembris. Sēnas maratona vadībā Arvis Iļjins

Vista vai ola? Par stāvairēšanas pirmsācējiem uz­ skata sērfotājus, kas, lai vieglāk tiktu līdz okeāna lielajai bangai, paņēma ro­ kās airi. Tāpēc arī šo sporta veidu sa­ vā pārziņā pārņēmusi 1964. gadā dibinā­ tā Starptautiskā sērfinga asociācija (ISA), starp kuras 86 dalīborganizācijām ir arī Latvian SUP Association (LSUPA) — vienī­ gā no Baltijas valstīm. Kopš 2012. gada ISA rīko pasaules čempionātus arī stāvai­ rēšanā. Šogad septembra sākumā tas pir­ mo reizi notiks Eiropā — Kopenhāgenā, programmā debitējot arī stafetei un kla­ siskajam 200 m gludūdens sprintam. “Tas ir tas, kam mēs gatavojamies,” uzsver Arvis. Atbilstoši vēsturiskajai pēctecībai, daudzi labākie stāvairētāji nāk no viļ­ Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

ņu sērfinga, kas bauda savas priekš­ rocības, airējot okeānu piekrastēs metrīgos viļņos. Bet arvien nopiet­ nāku konkurenci viņiem izrāda bi­ jušie smaiļotāji un kanoe airētāji. Būtībā jau šī būtu īstā discip­ līna, ar ko uzšķilt aizrautības liesmu pagurušajās olimpiska­ jās regatēs, bet Starptautiskā Kanoe federācija attapu­ sies tikai tagad, kad arī ISA kļuvusi par piln­ tiesīgu Starptautiskās Olimpiskās komite­ jas (IOC) locekli, jo Tokijas spēļu program­ mā pirmo reizi būs viļņu sērfings.

19


KĀ TAS NOTIEK

Saule pēc rītausmas

Foto: Dainis Caune, Sports

Latvijā stāvairētāji no SUP Rīga, Surf Pro un Pāvilostas sērfkluba savu asociāci­ ju (LSUPA) izveidoja 2014. gadā, par tās pirmo un joprojām vienīgo prezidentu ievē­ lot Normundu Barinovu, kurš informē, ka asociācija nule mainījusi nosaukumu un pār­ reģistrēta kā Latvijas Sērfošanas un SUP federācija, jo galu galā arī mums ir viļņu sērfotāji, kam nu ļauts nodoties olimpiskām cerībām. Pašu prezidentu stāvairēšanā noveda burāšanai nelabvēlīgi laikapstākļi. Būdams aktīva dzīvesveida piekritējs, 42 gadu ve­ cumā viņš ieradās Burusporta Ķīšezera pludmalē, lai sāktu apgūt vindsērfingu. Bet 2013. gada 1. jūlijā Rīgā valdīja bula laiks, un instruktors Kaspars Meņģelis, norādī­ jis, ka ir absolūts bezvējš, piedāvāja pamē­ ģināt airu dēli. Pēc trim dienām Normunds Barinovs jau startēja pirmajās sacensībās, bet decembrī Bic One Design pasaules čem­ pionātā Puertoriko 1000 m distancē izcīnī­ ja bronzas medaļu, kas Latvijai joprojām ir

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto no Arvja Iļjina personiskā arhīva

Turēties uz viļņa. Arvis Iļjins trenējas, sacensībās izmantojot smailītes vilni

Piepūšamais airdēlis. Ērts transportēšanā, populārs pat sacensībās

Brāļu cīņa. 300 m sprints ar trim pagriezieniem — Eirotūres Somijas posma pusfinālā cīnās Arvis (10. numurs) un Dagnis (9. numurs) Iļjini

vienīgā starptautiskā godalga stāvairēšanā. Protams, šādi brīnumi iespējami tikai sporta veida rītausmā, bet nu jau saule uzlēkusi.

par šo lietu domāt nopietni, ziemā uzbūvē­ jām pirmo sporta dēli, un tam jau bija pavi­ sam cits ātrums, tiesa, arī nostāvēt uz tā bi­ ja grūtāk,” Arvis ar sajūsmu stāsta, ka Prestol no citiem ražotājiem ir atšķirīga kon­ cepcija. Akcentējot savas saknes klasiskajā sērfingā, vadošās firmas savus airdēļus bū­ vējot plakanus no putuplasta, kas tiek at­ tiecīgi apstrādāts. Rīdzinieku no karbona lī­ mētajiem dēļiem ar tukšumu vidū zemūdens daļa zināmā mērā līdzinās laivas dibenam. Tas palielina ātrumu, bet vienlaikus sama­ zina stabilitāti. Dažādiem laikapstākļiem lieto dažādus dēļus. “Re, šis ir perfekts gludūdenim,” Arvis rāda Prestol dēli, kam purns šaurs kā

Prestol piegājiens Arvis Iļjins pirmo reizi airdēli ievēroja Itālijā, kur kāds draugs uzaicināja pamēģi­ nāt šo sporta rīku. Tā Arvim pēc pusotra gada pārtraukuma bija atgriešanās airēšanā. Tieši ap to laiku Oto Dzenis, kas agrāk ka­ noe divniekā bija airējis kopā ar nākamo olimpieti Miķeli Ežmali, bet tagad Prestol uzņēmumā aizrāvās ar sporta laivu būvi, bi­ ja dabūjis gatavu savu pirmo airdēli. Arvis ar to trīs nedēļas patrenējās un kļuva par Latvijas čempionu sprintā. “Tad arī sākām

20

smailītei. “Ar to var airēt ātri, kamēr brauc visiem pa priekšu. Bet, ja esi barā, tad va­ jag dēli ar lielāku tilpumu priekšgalā, lai var aiz citiem uz viļņa sēdēt. Lielajās sa­ censībās cits citu tā velk, pierādīts, ka ot­ rajam jau par 30 procentiem vieglāk, treša­ jam ceturtajam — vēl vairāk. To cenšamies apgūt, bet Latvijā grūti, man nav, aiz kā airēt. Tāpēc sacenšos kopā ar smaiļotājiem, smailīte gan veido daudz mazāku vilni ne­ kā dēlis ar savu plato ahteri.”

Airēt kā... riteņbraukšanā Tā vien rādās, ka sacensības stāvairē­ šanā atgādina grupas braucienu riteņbrauk­ šanā, kur komandām galvenais aizvējā savu

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


KĀ TAS NOTIEK

Otrajā dienā ir sprints. Bet ne tuvu olim­piskās 200 m distances izpratnē, to arī dēvē citādi — par tehnisko disciplīnu. “Man tajā nācies airēt arī 20 minūtes,” nopūšas Arvis. “Parasti tā ir trīs četrus kilometrus gara distance ar daudziem asiem pagriezie­ niem. Airdēli atšķirībā no laivas var ļoti viegli pagriezt.” Nereti īsākā distancē šādu sprintu rīkojot kā aizraujošas izslēgšanas sacensības līdz sešiem finālistiem, kas sa­ dala godalgas. Pērn Somijā šajā disciplīnā arī Arvis guvis pirmo panākumu, aizcīnījies līdz finālam, bet Dagnis palicis pusfinālā. Tikai tad pārējie ievērojuši, ka latvieši airē savādāk. Nevis kā īsteni supisti, uz dēļa kā­ ju pēdas turot paralēli, bet, stāvot nelielā izklupienā, kā jau kanoisti. Latvieši ir gatavi pierādīt, ka viņi vēl šo un to darīs citādāk un labāk. Būvēs savus dēļus un treniņos izmantos Latvijas olimpis­ kajā kanoe airēšanā gūto pieredzi. Eiropā pagaidām spēcīgākie esot dāņi, itāļi, fran­ cūži, kuru nacionālajā čempionātā vien šo­ gad startējuši 200 stāvairētāji. Latvijas meistarsacīkstēs pērn dalīb­ nieku pulks jau bija lielāks par 40, kas mūsu apjoma valstij nepavisam nav tik maz. Šogad piektais mūsu čempionāts jūli­ ja beigās Ventspilī notiks pēc ISA pasau­ les čempionāta programmas: Ventā 18 km

maratons un 200 m sprints, jūrā 5 km teh­ niskais brauciens ar 8 pagriezieniem. Daudzposmu maču sezonas garumā tra­ dicionāli organizē Burusports. Visu veidu un stilu airētājus pie sevis līdz pat septembra beigām aicina Lucavsalas airēšanas seriāls. Pērn Valdis Kļaviņš sekmīgi noorganizēja Priedaines maratonu. Nēģu svētkos Carnika­ vā Dainis Pūka jau sesto gadu visus airdē­ ļotājus aicina būt ātrākiem par Gaujas nē­ ģiem. Tiek rīkotas arī citas sacensības, ku­ rās visās cītīgi piedalās arī daiļā dzimuma pārstāves.

30 km dienā

Foto no Arvja Iļjina personiskā arhīva

līderi aizvest iespējami svaigu līdz brīdim, kad jāsāk izšķirošais finiša spurts. “Tā arī ir,” piekrīt Arvis Iļjins. “Pasaules mačos grūti cīnīties pret lielajām Starboard vai Naish komandām, kas darbojas pēc stingras vienotas stratēģijas un taktikas.” Arī aug­ stākā līmeņa sacensības tāpat kā profesio­ nālajā riteņbraukšanā tiek dēvētas par pa­ saules vai Eiropas tūrēm. Mūsu kontinentā šie mači notiek divpadsmit kārtās un vai­ rāk iekšējos ūdeņos. Sešos pasaules tūres mačos, uz kuriem, iepriekš apliecinot savu meistarību, var tikt tikai ar īpašu uzaici­ nājumu, jau pavisam droši būs jāsacenšas arī, airējot okeāna viļņos. Ierastas sacen­ sību vietas ir Havaju un Kanāriju salas, Austrālijas bangainā piekraste... Bet notiek arī itin daudzas citas komercsacensības, un atšķirībā no klasiskā kanoe maču dzīve air­ dēļotājiem rit intensīvāk un daudz jautrāk. Nepilnus 20 kilometrus garajā maratonā kopējais starts nereti tiek dots pludmalē. Kāds simts vīru ar dēļiem padusēs metas ūdenī, lec tiem virsū un airē līdz bojai pret vilni, pēc tam līdz nākošajai bojai — pa vil­ ni... Nesen Francijā pēc šādām atrakcijām okeānā cīņa turpinājusies, airējot upē pret straumi. Savukārt maijā Beļģijā Arvis star­ tējis itin gludā ūdenī — četros apļos 14 ki­ lometri.

Foto no Arvja Iļjina personiskā arhīva

Sprints. Eirotūres Somijas posma finālā startē Arvis Iļjins (10. numurs)

2017. gada Eirotūres Beļģijas posms. Arvis Iļjins (priekšplānā) maratona distancē Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

Pasaules un Eiropas tūrēs airdēļi ne­ drīkst būt garāki par 14 pēdām (aptuveni 4, 30 m). Savukārt pasaules čempionāts no­ tiek ar 12,6 pēdu (aptuveni 3,80 m) dēļiem. Garāki dēļi ātrāki. “Šie 14 pēdu dēļiem zaudē vidēji vienu kilometru stundā,” vērtē Arvis. Airi, kuram ir mazāka lāpstiņa nekā klasiskajā kanoe, parasti izvēlas 10 procen­ tus garāku par augumu. Spuras lieto dažā­ das. Piemēram, lielos viļņos lielākas, star­ tējot no krasta — mazākas. “Manai garā­ kajai ir 35 cm,” norāda Iļjins. Obligāta ir kājsaite jeb līša, jo, pazaudējot dēli tālu no krasta, dzīvības apdrošināšanas polisē norā­ dīto summu var nākties saņemt radiniekiem. Varbūt aiznākamo olimpisko spēļu pro­ grammā būs arī stāvairēšana, Arvis sapņaini prāto, bet tuvākais mērķis ir pasaules čem­ pionāta sprinta distance, kurai Prestol tiek būvēts īpašs, vēl šaurāks dēlis. “200 met­ ru sprints stāvairēšanā būs pirmo reizi, vi­ ņi nezina, kā to īsti braukt, bet es kanoe airēšanā tieši biju sprinteris, ne maratonists. Savulaik Eiropas U-18 čempionātā finišēju piektais.” Tāpēc Arvis Iļjins trenējas divas reizes dienā. Ja noairēti 30 kilometri, tā Arvim skaitās normāla diena. Pērn visā gadā no­ airējis gandrīz 5000 kilometrus. “Bija ga­ ra sezona, vēl 3. decembrī startēju Parīzē. Sēnā vienlaikus devās 600 dalībnieku, sākumā izvirzījos vadībā, finišēju 23. vietā. Pirmajai sezonai nav slikti.” Kad atgriezās, Latvijā jau viss aizsalis. Vienīgi jūra vaļā, tur tad arī turpinājis trenēties. Šo sezonu maijā atklāja Eirotūres Beļ­ ģijas posma 14 km maratonā jau ar 11. vie­tu. “Nemācēju līderu desmitniekam ielēkt astē, man vajadzēja tajā nosēdēt un pēc tam finišā iet garām, bet paliku 10 sekun­ des aiz viņiem,” klāsta Arvis. “Tas man vēl jāapgūst, bet vienatnē to izdarīt nevar.” Lai tas skan kā mudinājums pārējiem stāvairētājiem, censties tikt blakus Arvim Iļjinam. ©

Dainis CAUNE 21


PROFILS

Latvijas Jātnieku federācija

Agris BLAUS. Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidents kopš 2002. ga­ da; šajā amatā pārvēlēts ce­ turto termiņu pēc kārtas. Pēc profesijas Agris Blaus ir jurists — beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakul­ tāti un aizvien vēl strādā šajā specialitātē. Viņš aktīvi darbo­ jas arī uzņēmējsabiedrībā un vairākus gadus ir valdes lo­ ceklis Latvijas Zirgaudzētāju biedrībā. “Mans stāsts sportā aizsā­ kās bērnībā. Jau vidussko­ las laikā nodarbojos ar viegl­ atlētiku — trenējos pie Ulda Kurzemnieka. Pēc tam bi­ ju pirmajā virknējumā PSRS izlasē bobslejā. Vēlāk sāku studēt, un toreiz izvēle kri­ ta par labu studijām. Tajā laikā augstskolas nebija tik pretimnākošas studentiem, kas vēlējās nodarboties ar spor­ tu profesionālā līmenī,” Agris Blaus stāsta par šķēršļiem duālajai karjerai PSRS laikā. “Zirgi man ir patikuši jau kopš bērnības, bet iespējas trenēties toreiz nebija. Pēc augstskolas beigšanas, sākot strādāt juridiskajā sfērā, es satiku domubiedrus, man bi­ ja arī lauku īpašums. Tajā laikā radās ideja iegādāties zirgu atpūtai. Pēc pirmā zir­ ga iegādes sapratu, ka vēlos visu attīstīt tālāk — uzcēlu stalli, iegādājos vairākus zir­ gus,” par savu aizraušanos ar zirgiem atklāj Latvijas Jātnieku federācijas prezi­ dents. “Šī aizraušanās pārauga profesionālā zirgaudzēšanā — manā īpašumā tobrīd bija vairāk nekā 20 sporta zirgu.

22

LJF prezidents. Agris Blaus

Foto no Latvijas Jātnieku federācijas arhīva

Prezidents

Garkalnes novada un Pierīgas pašvaldību kauss. Sintija Semeņkova ar zirgu Claire de Lune

STATISTIKA Sportisti Jaunieši līdz 18 gadu vecumam Treneri Izplatība

Kādi 6—7 zirgi tiek gatavo­ ti augsta līmeņa sacensībām.” Ar Agra zirgiem sacensībās piedalās divas perspektīvas sportistes no Saldus Jāšanas sporta skolas — Mārīte Pinte un Monta Pareiza. Monta Pareiza ir 16 gadus veca, bet Mārīte Pinte startē pieaugušo konkurencē. “Man liels gandarījums par Montu, jo viņai izdev­ ies strauji attīstīt savu spor­ tistes karjeru, un jau šobrīd

300—350 40—45 23, no tiem 7 sporta centrā Kleisti Rīga, Mārupe, Jelgava, Salaspils, Ropaži, Ķekava, Burtnieki, Saldus un citur Latvijā

viņa spēj konkurēt sacensībās ar pieaugušajiem,” ar lepnumu atzīst Agris Blaus.

Kādēļ izvēlēties jāšanas sportu? Šis sports aizrauj kā mazos, tā lielos. Mūsdienās tiek izdomāti arvien jauni vei­ di, kā nākt pie zirga, jo ar tā palīdzību var attīstīt līderības prasmes. Zirgs arī nomierina un palīdz atbrīvot prātu no pasaulīgām problēmām. Pat

tie, kas nejāj, var relaksēties, pēc garas un nogurdinošas darba dienas uzliekot dzīvnie­ kam roku, to pabarojot ar burkānu vai izstaigājoties. Nodarbošanās ar jāšanu ir uzskatāma par vidējas intensitātes treniņu — nodar­ bojoties ar rikšošanu, stun­ das laikā var sadedzināt līdz pat 360 kalorijām. Šajā spor­ ta veidā tiek nodarbinātas vi­ sas muskuļu grupas. “Paralēli jāšanas treni­ ņiem, jaunie sportisti apgūst tādas iemaņas kā dzīvnieka padzirdīšana, tīrīšana, apseg­lo­ šana un izvešana pastaigā — tā viņos radot apziņu, ka par zirgu ir jārūpējas. Protams, blakus ir treneris, kas pamāca un seko līdzi. Es ticu, ka, darbojoties ar zirgiem, bērns izaugs par labestīgu cilvēku,”

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


Foto no Latvijas Jātnieku federācijas arhīva

Foto no Latvijas Jātnieku federācijas arhīva

LJF kausa izcīņas pirmais posms šķēršļu pārvarēšanā. Uzvarētājs Ģirts Bricis

Cienījami. Starptautiskās kategorijas tiesnesis Dainis Līvmanis (no kreisās), Andis Vārna, kas konkūrā piedalījies vairākos Pasaules kausa izcīņas posmos un vairākkārt atzīts par Latvijas labāko jātnieku, un LJF prezidents Agris Blaus

par papildu apmācībām treniņu procesā stāsta Blaus.

Situācija “Jāšanas sports Latvijā strauji attīstās. Ir jūtama liela jauniešu interese uzsākt treniņus. Īpaši var izcelt mei­ tenes no 12 līdz 14 ga­ du vecumam. Sacensības no­ tiek katru nedēļas noga­

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

li, un gandrīz katru mēnesi federācijā tiek uzņemti jau­ ni biedri — vēl 2014. gadā federācijā darbojās 55, šogad jau 70 biedri,” jāšanas spor­ ta aktuālo situāciju Latvijā īsi raksturo LJF prezidents. Disciplīnas. J ā š a n a s sporta veida disciplīnas ir konkūrs, iejāde, poniju jāšana, paralimpiskā iejāde, pajūgu

Foto no Latvijas Jātnieku federācijas arhīva

Latvijas 2017. gada ziemas čempionāts iejādē. Uzvarētāja Terēze Rozenberga ar Kivi

braukšana, amatieru jāšana un tautas klases jāšana. Latvijā populārākie ir konkūrs jeb šķēršļu pārvarēšana un iejāde. Reizi gadā Latvijā no­ tiek Pasaules kausa izcīņas Centrāleiropas posms konkū­ rā, kurā piedalās sportis­ ti no septiņām līdz pat des­ mit Eiropas valstīm. Šajās sacensībās dalībnieki krāj punktus pasaules reitingam, kā arī punktus Pasaules kausa finālam. Pasaules kausa finālā 2015. un 2016. gadā Latviju pārstāvēja Kristaps Neretnieks, iegūstot 19. un 21. vietu, savukārt pērn Pasaules kausa finālā Lasvegasā piedalījās Andis Vārna. Paralimpiskā disciplīna. Pateicoties Darjas Tihomirovas entuziasmam, Latvija ir sa­ sniegusi augstus rezultātus paralimpiskajā disciplīnā. Paralimpietis Rihards Sni­ kus Londonas spēlēs 2012. gadā izcīnīja ceturto, bet Riodeža­ neiro — sesto vietu. Pasaules čempionātā paralimpiskajā iejādē Rihards ieņēma piekto vietu. Latviju ar labiem rezultātiem šobrīd pārstāv vēl trīs četri sportisti. “Rezultātu ziņā mēs apsteidzām ne tikai pārējās Baltijas valstis, bet arī Krieviju. Latvijā paralimpiskā jāšana aizsākās no reitte­ rapijas, kurā cilvēkiem ar fiziskiem traucējumiem ir iespēja kontaktā ar zirgu uzlabot savu veselību. Rihards

Snikus bija viens no viņiem,” stāsta Agris Blaus. Sacensības. Zirgaudzēšanā jāiegulda liels darbs. Likum­ sakarīgi, ka, investējot spor­ ta zirgos, to vērtība spēj krasi pieaugt. Iegādājoties četrgadīgu zirgu, ar to sāk strādāt sportists individuāli vai arī sportists kopā ar tre­ neri. Piecus gadus vecs zirgs sāk startēt sacensībās, lecot mazākos augstumus — līdz 1 m vai 1,10 m. Sešos gados zirgi sāk lēkt 1,20 m un 1,25 m, bet septiņu gadu vecumā jau 1,25 m un 1,30 m. Astoņus un deviņus gadus ve­ ci zirgi var lēkt augsta līmeņa jāšanas sporta sacensību (Grand Prix) maršrutus, kas ir 1,50 m un pat 1,60 m. Pārvaramo šķēršļu aug­ stums variē atkarībā no sacensību līmeņa un to or­ ganizatoru iecerēm. Pasaules kausu posmos, kas ik gadu tiek rīkoti Rīgā, šķēršļi var būt līdz pat 1,60 m augsti. Izmaksas. Trīsgadīgu līdz četrgadīgu zirgu var iegādāties par 5 līdz 10 tūkstošiem eiro. Šajā gadījumā jārēķinās ar to, ka būs nepieciešams pašaizliedzīgs un ilgstošs darbs, lai sagatavotu zirgu sacensībām. Pērkot jau saga­ tavotu zirgu, summa, no kuras būs jāšķiras, var sasniegt pat vairākus miljonus. Cenu diktē tas, kā zirgs startē sacensībās, kādi ir panākumi un cik perspektīvs ir ilgtermiņā.

23


Foto no Latvijas Jātnieku federācijas arhīva

Viens no Latvijas labākajiem konkūristiem. Dainis Ozols guvis panākumus Latvijas un starptautiskās sacensībās

Foto no Latvijas Jātnieku federācijas arhīva

Par izmaksām jāšanas sportā. Agris Blaus uzskata, ka Latvijā pārsvarā iegādājas salīdzinoši lētākus zirgus, tos sagatavo un pārdod jau par augstāku cenu. Tas dod iespēju izdzīvot šajā industrijā, jo jāšanas sports ir dārgs — dzīvnieks ir jātransportē uz sacensībām, nepieciešams speciāls inventārs, kā arī papildu tam — veterinārārsta pakalpojumi. Iesaistītās puses. Jāšanas sporta specifika ir tāda, ka vi­ su iesaistīto pušu — jātnieka, zirga īpašnieka, trenera, spor­ ta federācijas vai kluba — in­

Foto no Latvijas Jātnieku federācijas arhīva

PROFILS

Gan lielmeistariem, gan iesācējiem. Pieredzējušais Ģirts Bricis izcīnījis kārtējo uzvaru (2016. gada Rīgas atklātajā čempionātā), bet ceļš uz panākumiem sākas ar pirmo medaļu jauniešu sacensībās

tereses ir jāsaskaņo. Ir situā­ cijas, kad īpašnieks grib zirgu pārdot, bet federācija ir cerējusi ar šo zirgu attiecīgajā gadā startēt un sasniegt aug­ stus rezultātus Šobrīd tikai aptuveni 25 % sportistu ir arī zirga īpašnieki, kaut gan jauno jātnieku grupā (līdz 16 gadiem) ir pretēja tendence. Jo sportists startē augstākā līmenī, jo biežāk sportistam zirgu dod sponsors. Sadarbība ar veterinār­ ārstiem. Latvijas Jātnieku federācija sadarbojas ar Valsts Veterināro dienestu un dau­ dziem veterinārārstiem, kuri specializējas zirgu kopšanā. Vieni no zināmākajiem LJF sadarbības partneriem ir Lat­

24

vijas Lauksaimniecības univer­ sitātes Veterinārās klīni­ kas speciālisti Nauris Laizāns un Daina Laizāne, kas kopīgi ir izveidojuši Eiropas stan­dartiem atbilstošu klīniku. Apmācības. Latvijas Jāt­ nieku federācija saviem biedriem organizē apmācību seminārus galvenajās sporta veida disciplīnās — konkūrā, iejādē un pajūga braukšanā. Vadīt šos seminārus aicina augstas klases speciālistus no Somijas, Krievijas, Vācijas, Baltkrievijas un Norvēģijas. Ik rudeni notiek Starptautiskās Jātnieku federācijas (FEI) neklātienes sacensības iejā­ dē — FEI World Dressage Challenge. Tās reizē ir gan

apmācības, gan sacensības. Tiesnešus šīm sacensībām norīko Starptautiskā Jātnieku federācija. 2016. gadā šīm sacensībām tika piesaistīts tiesnesis no Brazīlijas. Šā­ das tikšanās, kurās piedalās treneri no vairākām pasaules valstīm, palīdz lauzt ierūsē­ jušus uz­ skatus un mainīt veidu, kā tiek organizēti treniņi. Kā piemēru var minēt to, ka pa­ domju laikā valdīja uzskats, ka jātniekam zirgs ir jātur ciešā kontrolē, taču mūsdienās, lai zirga lēciens būtu dabiskāks, pavadai ļauj būt elastīgai.

Stratēģija Viens no galvenajiem stra­ tēģiskajiem mērķiem ir pie­

saistīt sponsorus, lai va­ rētu atbalstīt sportistus. Lie­ lākais izaicinājums ir piesaistīt finanšu līdzekļus no uzņē­ mumiem, ja potenciālā sponso­ ra vadītājam ģimenē vai drau­ gu lokā nav saistības ar jāšanas sportu. Federācijas ilggadējie sponsori ir Moduls Riga, Archers un Wess Motors. Liels atbalsts tiek saņemts arī no Izglītības un zinātnes mi­ nis­ trijas, Latvijas Sporta fe­ derāciju padomes un Latvijas Olimpiskās komitejas, kas ir atvērtas un ieinteresētas šā sporta veida attīstībā Latvijā. Federācijas mērķis ir dalība Pasaules kausa izcīņā un olimpiskajās spēlēs. ©

Līga VANAGA

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

25


CERĪBA

Redzēt sevi nākotnē Pērn Rio spēļu laikā karatē kļuva par olimpisko sporta veidu. Februārī Bulgārijā Eiropas junioru čempionātā kumitē jeb divcīņās septiņpadsmitgadīgā Cesvaines vidusskolniece Kristīne Vīča svara kategorijā līdz 53 kg izcīnīja bronzas medaļu. Latvijai tā bija pirmā tāda mēroga godalga kopš karatē ir olimpisks.

tīne Kris VĪČA Karatiste, skolniece Dzimusi

1999. gada 22. martā

Augums, svars 166 cm, 53 kg Izglītība

Cesvaines vidusskolas 12. klases skolniece

Sportā

kopš 8 gadu vecuma, treneris — Rolands Družoks

Lielākie sasniegumi 3. vieta Eiropas junioru čempionātā karatē Vaļasprieki

aktīvs dzīvesveids, ģitāras spēle

26

Foto: Viesturs Lācis

T

ādējādi arī Kristīnei Vīčai spor­ tā mērķi kļuvuši augstāki, tajos iezīmējot Tokijas olimpisko spē­ ļu kontūru. Tiekos ar Kristīni Cesvainē, kad vidusskolā viņai rit pēdējās mācību stundas 11. klasē. — Kā sāki nodarboties ar karatē? — Mācoties 2. klasē, pie skolas ziņo­ juma dēļa ieraudzīju afišu ar aicinājumu iet uz karatē treniņiem Cesvainē. Gribēju pamēģināt, aizgāju — iepatikās un turpināju. — Karatē ir mainījis tavu dzīvi? — Jā, ļoti! Nespēju iedomāties, kāda būtu, ja nebūtu aizgājusi uz karatē. Esmu kļuvusi patstāvīga, fiziski stiprāka, ieguvusi kontaktus un draugus. Māku sevi motivēt, esmu iemācījusies nepa­ doties, dzīvot veselīgi un ritmā. Ar karatē sanāk arī daudz ceļot. — Ko skolas biedri domā par tavu nodarbošanos, čaļi baidās?

— Jā, baidās, ja kāds konflikts, tad — labi, labi, Kristīne karatē bērns... (Smejas) Klasesbiedri par mani saka ti­ kai to labāko. — Kas līdz šim ir bijis grūtākais? — Grūtākais bija mans pirmais Ei­ ropas čempionāts Spānijā 2012. gadā. Tā atmosfēra, lielais troksnis, visi fano par savām valstīm. Tu cīnies, izliec visu sevi un zaudē. Tik ilgi esi trenējies un pirmajā cīņā pēc divām minūtēm zaudē. Bet tā ir pieredze, ko var iegūt, tikai piedaloties sacensībās. Nesen, 4. maijā, Turcijā notika turnīrs pieaugušajiem. Pieaugušo sacensībās piedalījos pirmo reizi. Tur valdīja pilnīgi cita atmosfēra. Visi nopietni trenējušies jau vairākus gadus. Manā kategorijā bija visstiprākās konkurentes — aus­ triete Betina Planka un francūziete Aleksandra Rekja. Daudzi teica, ka nepaveicies ar izlozi, bet man likās

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


CERĪBA

Foto: Viesturs Lācis

tieši forši, ka jāstājas pretī stiprākajām — redzi, uz ko tiekties, kādai man jākļūst nākotnē, lai uzvarētu. — Kā juties, izcīnot trešo vietu Eiropā? — Tajā momentā nesapratu kas no­ tiek, visi nāk, apsveic. Grūti bija — kopumā piecas cīņas, īpaši pēdējās trīs — pretinieces nāca atpūtušās, es piekususi. Domāju — vajag saņemties, nedrīkst padoties. Vēl viena, vēl vie­ na, elpot vairs nebija, ko... Kad beidzās cīņas, visa trīcēju, bet pēc tam sajūtas bija ļoti labas. Tajā brīdī vēl nesapratu, kas ir izdarīts arī Latvijai. — Kas notiek pirms cīņas? — Grūti izstāstīt. Mēģinu noska­ ņoties. Treniņos attīstu visus sitien­ us, bet sacensībās izvēlos trīs labākās kombinācijas. Iesildos, atkārtoju apsteig­ šanu, izvairīšanos. Arēnā nostājos un skatos pretiniecei tieši acīs, tad var Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

redzēt, ka pretiniece sāk knosīties, uz­ traukties. Pirmais iespaids ir svarīgs, bet pats svarīgākais ir cīnīties līdz galam. Dažreiz pretī nostājas stipra pretiniece, bet, sākot cīņu, saproti, ka vari uzvarēt, jācīnās tikai līdz galam. Ir bijušas cīņas, kurās uzvaru gūstu pēdējās sekundēs. — Kas notiek tavā galvā cīņas laikā? — Visu laiku jādomā, nedrīkst ne mirkli atslābināties. Ja atslābināsies, punktus sapelnīs pretiniece. Visu laiku jādomā līdzi, ko tu tagad darīsi, kad apsteigsi, kad izvairīsies, ko darīsi, lai nepamanītu sitienu. Jāparedz, kur preti­ niece atradīsies pēc sitiena, jādomā. Daži uzskata, ka nostājies un vienkārši sit, nē, tā nav. Tajā pašā laikā jādzird, ko treneris saka. Pirmajās sacensībās bija grūti, neko nesapratu, bet ar laiku pie visa pierod. — Kāds ir tavs nākamais mērķis?

— Kādreiz iegūt medaļu likās neiespējami, bet tagad vairs tā neliekas. Nākamās sacensības ir oktobrī — pa­ saules čempionāts Tenerifē. Noteikti gri­ bu aizbraukt arī uz Eiropas un pasaules čempionātu pieaugušajiem. — Kāda ir komandas loma šajā spor­ ta veidā? — Profesionāls sportists treniņu zālē ir ļoti liels ieguvums komandai, jo tas palīdz jaunākajiem sportistiem labāk sagatavoties sacensībām. Daudz ko dod spēcīga komanda, tas ir ļoti svarīgi. Ja nebūtu komandas, nebūtu medaļas. ©

Viesturs LĀCIS 27


ATSKATS

Svinot panākumus,

Starptautiskās studentu sacensības SELL Student Games gluži kā vēlēšanas Latvijā atgriežas ik pēc četriem gadiem — arī šopavasar aptuveni pusotrs tūkstotis studentu sportiskā varēšanā sacentās Rīgā, Ogrē (vieglatlētikā) un Dobelē (svarcelšanā), pulcējot studējošos no 13 valstīm un spēļu ģeogrāfijai izplešoties arī tālu aiz Eiropas robežām. Starptautiskā vide studentijā ir ierasta prakse, tāpēc izbrīnam par Latvijā uz starta stāvošiem austrāliešiem, libāniešiem un ķīniešiem nav pamata.

Karš un miers SELL studentu spēles ir kombinētās sporta sacīkstes, kuru pirmsākums meklē­ jams tālajā 1923. gadā. Sacensībās drīkst startēt dalībnieki no visas pasaules. Vienīgais kritērijs — jābūt augstskolas studentam. Šo sacensību pamatmērķis ir rosināt studentus aktīvi iesaistīties da­ žādos sporta pasākumos. Spēļu pamat­ princips iemiesojas uzskatā, ka tajās var piedalīties ikviens, tādā veidā apvienojot augsta līmeņa sporta notikumu ar dzīves­ priecīgu studentu pasākumu. Spēļu nosaukums cēlies, apvieno­ jot četru organizētājvalstu — Somijas, Igaunijas (Eesti), Lietuvas un Latvijas — nosaukumus. Pirmās SELL studentu spē­ les 1923. gadā notika Igaunijas pilsētā Tartu. Toreiz tās tika izveidotas, intensī­

28

vi sadarbojoties minēto valstu studentiem. Otrā pasaules kara dēļ spēļu norise ar VI SELL ziemas spēlēm aprāvās 1940. gadā. Karam beidzoties, sacīkstes netika atjau­ notas — SELL atdzimšana notika līdz ar Baltijas valstu neatkarības atgūšanu, XV SELL spēles gluži kā pirmajā reizē 1998. gadā aizvadot Tartu. SELL kustības pa­ stāvēšanas laikā notikušas ne vien vasa­ ras, bet arī ziemas spēles, kā arī trīs rei­ zes izspēlēti šaha turnīri.

VALSTIS PĒC IZCĪNĪTO MEDAĻU SKAITA Vieta, valsts, zelts, sudrabs, bronza, kopā 1. Lietuva 51 50 42 143 2. Latvija 29 24 41 93 3. Krievija 7 9 7 23 4. Igaunija 6 10 5 21 5. Ķīna 6 6 6 18 6. Somija 4 3 7 14 7. Austrālija 1 0 0 1 8. Vācija 0 1 2 3 9. Čehija 0 1 0 1 10. Slovākija 0 0 1 1

Atkal Latvijā Maija priekšpēdējās piektdienas vaka­ rā ar atklāšanas ceremoniju kultūras pi­ lī Ziemeļblāzma (nav mums Rīgā pienā­ cīga stadiona!) tika dots oficiāls starts jau XXXIII SELL studentu spēlēm. Tās Latvijā atriežas jau astoto reizi — inter­

nacionālā studentu saime pulcējusies ne tikai Rīgā, bet divreiz arī Jelgavā. Šogad dalībnieki spēkiem mērojās 15 sporta vei­ dos — vieglatlētikā, badmintonā, basket­ bolā, pludmales volejbolā, florbolā, futbo­ lā (7 pret 7), cīņā, džudo, orientēšanās

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


ATSKATS

baudot emocijas nos mājās devās Libānas un Lielbritānijas studenti. Kopumā šogad savā starpā sacen­ tās 65 augstskolu izlases. Lielākā ko­ manda bija Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai (LSPA), sacensībām piesakot 146 dalībniekus. Liels bija arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) spor­ tistu pulks — attiecīgi 90 un 89 studen­ ti. Nedaudz mazāka, bet vienlaikus lielā­ kā ārzemju komanda bija Lietuvas Sporta universitātei (LSU), kura jau vairākus ga­ dus sacensību kopvērtējumā ieņem stabilu pirmo vietu. Šīs augstskolas sportisti iz­ cīnīja 40 medaļas, ļoti pārliecinoši apstei­ dzot pārējās studentu komandas. LSPA studentiem izdevās ierindoties augstskolu reitinga otrajā vietā, kopumā savā kontā ieskaitot 24 dažādu kalumu medaļas. Savukārt trešajā vietā ar 18 iz­ cīnītām godalgām ierindojās Lobačevska universitāte no Krievijas. Bez medaļām sacensības diemžēl noslēdzās 18 augst­ skolām.

Foto: Andris Pimenovs

Paši arī labi

sportā, spēka trīscīņā, regbijā 7, peldēša­ nā, galda tenisā, volejbolā un svarcelšanā. Rīgā ieradās aptuveni 1500 studen­ tu no 13 valstīm — SELL valstīm, kā arī Vācijas, Krievijas, Čehijas, Slovākijas, Libānas, Ķīnas, Itālijas, Lielbritānijas un Austrālijas. Pēdējos četros gados tas ir lielākais dalībvalstu skaits. Pērn uz Tamperi Somijā bija sabraukuši studenti no septiņām valstīm, 2015. gadā Kauņā, Lietuvā, tika pārstāvētas 11 valstis, bet 2014. gadā Tartu, Igaunijā, — desmit valstu augstskolas. Varētu jau uzdot jau­ tājumu, kāpēc uz tik tālām spēlēm at­ braucis arī pulks Ķīnas studentu, taču iepriekšējo gadu statistika liecina, ka ķīnieši SELL spēles jau varētu būt iemīlē­ juši, uz tām dodoties jau ceturto gadu pēc kārtas. Tieši Ķīnas delegācija bija pirmā, Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

kas pieteicās dalībai šāgada SELL spēlēs. Uz spēlēm gribēja doties arī Angolas stu­ denti, taču pieteikumi vīzai bija sagatavoti par vēlu. Gluži kā teicienā par studentiem un visa atlikšanu uz pēdējo brīdi.

Līderi — ciemiņi Piecpadsmit sporta veidos kopumā ti­ ka sadalīti 105 medaļu komplekti. Ar lie­ lu pārsvaru medaļu reitingā līdera pozīciju ieņēma Lietuvas studenti, kuri uz mā­ jām aizveda 143 medaļas — 51 zel­ ta, 50 sudraba un 42 bronzas medaļas. Aptuveni par trešdaļu mazāk medaļu izcī­ nīja Latvijas studenti, kopumā 94 dažādu kalumu medaļas (29 + 24 + 41), savu­ kārt trešajā vietā ar 23 godalgām palika Krievijas augstskolu studenti (7 + 9 + 7). Tukšā, taču ar prieku par piedalīša­

Latvijas studentiem pa kādai meda­ ļai iegūt izdevās gandrīz visos sporta vei­ dos. Arī, piemēram, galda tenisā, kur tradicionāli pieņemts uzskatīt, ka ķīnie­ šiem nav konkurentu. RSU un LSPA dā­ mām dubultspēlēs izdevās izcīnīt attiecīgi sudraba un bronzas godalgas, tomēr at­ zīstot, ka Ķīnas studentes ir meistarīgā­ kas. Latvijas augstākās izglītības iestāžu studenti sekmīgi startēja gan individuāla­ jos, gan komandu sporta veidos — neie­ karots palika tikai badmintona goda pje­ destāls, kuru pilnībā aizņēma Lietuvas un Ķīnas studenti. Populārākais un dalībniekiem bagātā­ kais sporta veids bija vieglatlētika, kas Ogres stadionā pulcēja aptuveni 200 da­ lībnieku un kurā tika labots arī SELL re­ kords. Sacensību pirmajā dienā tika gāzts Latvijas labākās šķēpmetējas Madaras Palameikas 2010. gadā sasniegtais SELL studentu spēļu rekords — LSPA studen­ te Anete Kociņa šķēpu raidīja 61,6 metru attālumā, iepriekšējo rekordu labojot par 2,47 metriem. Kociņa, tuvāko sāncensi LSU studenti Simonu Dobilaiti apsteidza par nepilniem četriem metriem. Vienīgo, toties zelta medaļu Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai 200 metru sprintā izcīnīja Riodežaneiro olimpisko spēļu dalībniece

29


AUGSTSKOLAS PĒC MEDAĻU SKAITA Vieta, augstskola, zelts, sudrabs, bronza, kopā 1. Lietuvas Sporta universitāte 17 14 9 40 2. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija 7 5 12 24 3. Ņižņijnovgorodas Lobačevska valsts universitāte 6 7 5 18 4. Rīgas Tehniskā universitāte 6 4 7 17 5. Latvijas Universitāte 5 7 7 19 9. Rīgas Stradiņa universitāte 5 4 4 13 21. Daugavpils Universitāte 2 1 1 4 23. Liepājas Universitāte 1 1 0 2 24. Valsts Robežsardzes koledža 1 1 0 2 28. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija 1 0 0 1 29. Valsts Policijas koledža 1 0 0 1 35. Biznesa augstskola Turība 0 1 0 1 36. Latvijas Lauksaimniecības universitāte 0 0 6 6 44. LU Paula Stradiņa Medicīnas koledža 0 0 1 1 45. Transporta un sakaru institūts 0 0 1 1

jās 11 vīriešu un 10 sieviešu komandas, Latvijas augstskolu studentiem veicās īpaši labi, zaudējot tikai vienu medaļu. Vīriešu konkurencē bronzu cīņā starp LLU un Naņčanas universitāti tomēr ie­ guva Ķīnas studenti, kuri divos setos ar vienādu rezultātu (25:22) pieveica jelgav­ niekus. Zelta godalgas izcīnīja RTU vīri, ar sudrabu liekot samierināties Valsts ro­ bežsardzes koledžas (VRK) studentiem. Savukārt dāmu konkurencē sacensību pē­ dējā dienā bija skaidrs, ka visas godal­ gas paliks Latvijā — vajadzēja atrisināt tikai to, kurā no Rīgas mikrorajoniem no­ nāks augstākā kaluma medaļas, kā arī to, vai jelgavniecēm izdosies atņemt bron­ zu rīdziniecēm. Mačs par trešo vietu LLU studentes atstāja ceturtajā vietā, LSPA sieviešu izlasei nodrošinot trešo vietu, sa­ vukārt finālspēlē ar diviem uzvarētiem se­ tiem pārākas izrādījās RSU studentes, ot­ rajā vietā ierindojot LU volejbolistes. Mūsējiem izdevās sekmīgi konkurēt arī peldbaseinā, kurā dažādās disciplīnās Latvijas studenti izcīnīja septiņas, bet stu­

30

dentes — sešas uzvaras. Svarcelšanā un spēka trīscīņā kā sieviešu, tā arī vīriešu konkurencē mūsējie medaļas izcīnīja vai­ rumā svara kategoriju.

Atvadīties, lai atkal tiktos Pa kādai medaļai arī orientēšanās trasēs un džudo, kā arī LSPA sudrabs regbijā un VRK zelts futbolā — kopu­ mā medaļu pļauja noteikti neļauj skumt par Latvijas studentijas startiem XXXIII SELL studentu spēlēs, taču, Lietuvai at­ kal savācot lielu medaļu skaitu, pašmāju studentiem nu āķis lūpā. Nākamajā gadā studentus uz kopī­ gām sporta spēlēm aicinās Tartu. Svinīgā Rīgas studentu spēļu noslēguma cere­ monijā, rīkotāju pienākumus nododot Igaunijas studentu sporta kustības pār­ stāvjiem, organizatori atviegloti uzelpoja un daļa dalībnieku steidzās uz lidostu, lai mērotu tuvāku vai tālāku ceļu uz mājām. Savukārt citi pēc sportisku notikumu ba­ gātām trim dienām, kā arī ballītes vienā no Rīgas klubiem apmetās zālītē turpat pie Elektrum olimpiskā centra, ar kādu alus malku starptautiskā vidē svinot pa­ nākumus, jaunu draudzību un patīkamas emocijas. Viss kā studentiem pienākas. Lietuvas studentus un šogad nesa­ sniegto badmintona bastionu mūsējiem varbūt izdosies pievārēt nākamgad. ©

Foto: Valts Baumanis

Gunta Latiševa-Čudare. Kopumā vieglat­ lētikā Latvijas studenti izcīnīja 23 meda­ ļas, vairāk nekā divas trešdaļas godalgu kopējā katliņā sametot dāmām. SELL spēļu ritums Rīgā sākās un beidzās volejbola un basketbola lauku­ mos, kas Latvijas studentiem izrādījās vi­ sai veiksmīgi. Sacensību pēdējais akords bija Latvijas Universitātes (LU) basketbo­ listu pārliecinošā uzvara pār Vītauta Dižā universitātes basketbola izlasi. Dāmu kon­ kurencē izdevās uzkāpt uz diviem pjedes­ tāla pakāpieniem, pēc LSU secīgi ierin­ dojoties RSU un LU sieviešu basketbola komandām. Pretinieču laukumā sekmīgi tika raidī­ tas LSPA dāmu pludmales volejbola du­ eta — Alises Leces un Martas Ozoliņas — bumbas, šajā sporta veidā abām stu­ dentēm izšķirošajā cīņā divos setos ap­ spēlējot Viļņas universitātes pludmales volejbolistes. Arī studentu spēlēs plašāk pārstāvētajā komandu sporta spēlē kla­ siskajā volejbolā, kurā savā starpā cīnī­

Foto: Sandra Škutāne

ATSKATS

Anastasija TETARENKO, LETA.lv

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


ATSKATS LATVIJAS STUDENTU PJEDESTĀLS

Vīrieši

Foto: Valts Baumanis

Foto: Valts Baumanis

Vieglatlētika 400 m. 3. vieta Valērijs Valinščikovs 48,85, RTU 4x100 m. 3. vieta LU (Kristers Kalniņš, Rihards Parandjuks, Rihards Pričins, Ilmārs Kalniņš) 43,22 Šķēpmešana. 2. vieta Gatis Čakšs 70,09 m, LSPA Tāllēkšana. 2. vieta Pēteris Pauls Vīksne 7,08 m, LU 200 m. 3. vieta Valērijs Valinščikovs 22,17, RTU 5000 m. 2. vieta Jānis Višķers 14:58,95, LU Trīssoļlēkšana. 3. vieta Ilmārs Kalniņš 14,30 m, LU Augstlēkšana. 1. vieta Jānis Vanags 2,00 m, LU, 2. vieta Māris Birziņš 1,95 m, RTU

Basketbols 1. vieta Latvijas Universitāte Florbols 2. vieta Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija Futbols 7 1. vieta Valsts robežsardzes koledža

Foto: Valts Baumanis

Brīvā cīņa Līdz 74 kg. 3. vieta Rolands Dreimanis, LLU Līdz 86 kg. 2. vieta Edgars Spuriņš, LSPA Līdz 97 kg. 3. vieta Dāvis Dāniels Naumčiks, LSPA Līdz 125 kg. 3. vieta Artjoms Ivanovs, DU

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

Grieķu-romiešu cīņa Līdz 66 kg. 1. vieta Aleksandrs Jurkjans, DU Līdz 85 kg. 2. vieta Česlavs Bestenis, DU Līdz 98 kg. 3. vieta Dāvis Dāniels Naumčiks, LSPA Līdz 130 kg. 1. vieta Vladislavs Šmeišs, DU

31


Foto: Anna Zelonaja

ATSKATS

Džudo Līdz 66 kg. 3. vieta Arturs Kušins, RTU Līdz 73 kg. 1. vieta Dmitrijs Fedosejenkovs,VRK Līdz 81 kg. 2. vieta Filips Mikuckis LU, 3. vieta Nikita Sapega, TSI Līdz 90 kg. 1. vieta Dāvis Dūda, LU Līdz 100 kg. 1. vieta Vadims Lando, RTU, 3. vieta Rojs Skrebels, LU Virs 100 kg. 3. vieta Antons Vasiļjevs, LSPA

Spēka trīscīņa Līdz 66 kg. 1. vieta Ivo Liepiņš (130 + 70 + 120), LSPA Līdz 93 kg. 3. vieta Aleksandrs Jasinskis (225 +150 +275), LUPSMK Līdz 105 kg. 3. vieta Dāvis Drīns (210 + 162,5 + 260), LLU Virs 120 kg. 1. vieta Didzis Bērziņš (260 +165 +280), LU

Foto: Anna Zelonaja

Orientēšanās Vidējā distance (6,3 km). 1. vieta Alvis Reinsons 35:56, RTU Sprints. 1. vieta Valters Āboliņš 15:13, LSPA

Sievietes

Foto: Sandra Škutāne

Foto: Sandra Škutāne

Vieglatlētika 100 m. 3. vieta Beatrise Upeniece 12,85, RSU 400 m. 1. vieta Anna Paula Auziņa 56,42, RSU, 3. vieta Diāna Daktere 56,87, RTU Lode. 2. vieta Krista Susekle 11,85 m, LU Šķēpmešana. 1. vieta Anete Kociņa 61,60 m, LSPA, 3. vieta Gundega Grīva 48,91 m, LU Tāllēkšana. 1. vieta Alevtina Tarasova 5,80 m, RTU, 3. vieta Anete Veinberga 5,57 m, LKA 100 m/b. 2. vieta Diāna Daktere 14,45, RTU 200 m. 1. vieta Gunta Latiševa-Čudare 24,02, RTA, 3. vieta Anna Paula Auziņa 24,69, RSU Trīssoļlēkšana. 2. vieta Santa Matule 13,12 m, BA Turība, 3. vieta Madara Apine 12,76 m, RTU Disks. 1. vieta Anna Tuulia Olkkonen 44,21 m, RSU, 2. vieta Krista Susekle 35,90 m, LU, 3. vieta Jurita Agneta Matuseviča 32,71, m, LU Augstlēkšana. 2. vieta Madara Onužāne-Saliņa 1,70 m, LU

32

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


ATSKATS Regbijs 7 1. vieta Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija

Volejbols 1. vieta Rīgas Tehniskā universitāte, 2. vieta Valsts robežsardzes koledža Svarcelšana 69 kg. 1. vieta Ulvis Bērzons (115 + 150), LSPA, 3. vieta Toms Upenieks (70 + 95), LSPA 85 kg. 1. vieta Vitālijs Volkovs (128 + 158), LSPA

Foto: Valts Baumanis

Foto: Valts Baumanis

Foto: Valts Baumanis

Peldēšana 100 m brīvais stils. 2. vieta Ģirts Feldbergs 51,80, RTU 100 m brass. 1. vieta Daniils Bobrovs 1:04,28, RTU 100 m tauriņstils. 3. vieta Iļja Boicovs 1:01,03, LLU 50 m brīvais stils. 1. vieta Nikolavs Maskaļenko 23,78, RTU 100 m uz muguras. 2. vieta Ģirts Feldbergs 56,90, RTU 200 m jauktais stils. 3. vieta Daniils Bobrovs 2:11,63, RTU 4x50 m jauktais stils. 3. vieta Rīgas Tehniskā universitāte (Renāte Tomilova, Smaida Sunepa, Daniils Bobovs, Nikolajs Maskaļenko) 2:00,75

Basketbols 2. vieta Rīgas Stradiņa universitāte, 3. vieta Latvijas Universitāte Pludmales volejbols 1. vieta Alise Lece/Marta Ozoliņa, LSPA Futbols 7 2. vieta Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 3. vieta Latvijas Lauksaimniecības universitāte Cīņa Līdz 63 kg. 1. vieta Viktorija Lukjaneca, LSPA Džudo Līdz 52 kg. 1. vieta Karīna Beķere LiepU, 3. vieta Anita Aiga Bērziņa, LU Līdz 57 kg. 3. vieta Krista Cīrule, LSPA Līdz 63 kg. 2. vieta Patricia Jacqueline Desiree Heidemann, RSU Orientēšanās Vidējā distance (4,9 km). 1. vieta Sandra Grosberga 32:36, LU, 3. vieta Ieva Ivbule 41:45, LLU Spēka trīscīņa Līdz 57 kg. 3. vieta Sofija Vostrecova (90 +42,5 + 120), RSU Līdz 63 kg. 3. vieta Jana Jansone (80 + 60 + 100), LSPA Peldēšana 100 m brīvais stils. 3. vieta Gundega Jankovska 1:03,25, LLU 50 m brīvais stils. 3. vieta Gundega Jankovska 28,78, LLU 100 m uz muguras. 1. vieta Diāna Nikitina 1:09,94, RSU, 3. vieta Laura Slavinska 1:17,58, RSU 200 m jauktais stils. 3. vieta Sofia Katarina Zdolsek 3:25,46, RSU

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

Foto: Valts Baumanis

Foto: Valts Baumanis

Galda teniss Dubultspēle. 2. vieta Lisa-Christin Hemmersbach/ Aileen Heister, RSU, 3. vieta Ieva Lepse/ Ilva Baltute, LSPA Volejbols 1. vieta Rīgas Stradiņa universitāte, 2. vieta Latvijas Universitāte, 3. vieta Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija Svarcelšana 1. vieta Johanna Tammela (60 + 68), RSU, 2. vieta Ieva Pikse (60 + 76), RSU, 3. vieta Žanna Matvijuka (50 + 60), LSPA

33


ATSKATS

S

tudenti ir mērķtiecīgi un spē­ jīgi, viņi nebaidās no grū­ tībām un sava likteņa vei­ došanas — tā XXXIII SELL studentu spēļu dalībniekus rak­ sturo Latvijas Sporta pedagoģi­ jas akadēmijas (LSPA) profeso­ re Agita Ābele. Taču vispārināt to uz visu studentiju laikam nevarot — redzams, ka daži labāk izvēlas atrasties mājās, neiesaistīties sociālās aktivitā­ tēs un aizbildināties ar plaša spektra ne-, ne-, ne-. Tad arī nevajagot brīnīties, ka tāds cilvēks nespēj veidot savstarpējās attiecības, izvērtēt savas spējas, kā arī apzināties, ka bez grūta darba nekas nav sasniedzams. Ābeles ieskatā sports rada iespēju apgūt šīs vērtības — jo īpaši studiju procesā, kad cilvēkā veidojas nākotnes līderis un sava dzīves ceļa gājējs.

34

Foto: Andris Pimenovs

Studiju procesā veidojas sava ceļa gājēji, norāda Latvijas Augstskolu sporta savienības (LASS) prezidente Agita Ābele, uzsverot, ka tieši sports šajā dzīves posmā palīdz pārvarēt visus kavējošos ne. Bet sportiskai aizrautībai nepieciešami arī dedzīgi cilvēki, kas spētu augstskolu sporta dzīvi uzlabot.

Foto: Valts Baumanis

Ja sāc rīkoties,

“Sociālā joma, aktivitāte, pārliecī­ bas veidošana, grūtību pārvarēšana, spē­ ja iekļauties komandā, priecāties ne tikai par saviem, bet arī citu panākumiem — tas ir tas, kas jāatrisina šajā personības brieduma periodā,” uzskaita Agita Ābele, uzsverot, ka dzīves posmā, kad sportoša­ na vairs nav obligāta prasība, katram jā­ sāk domāt pašam ar savu galvu, izstrā­ dājot savas dzīves pašmenedžmentu, kas esot viena no tām īpašībām, kas atšķir vienkāršus cilvēkus no tiem, kas spēj kļūt par līderiem. Tādēļ viņa visiem stu­ dentiem novēl pievērsties sportam — ne tikai sasniegumu, bet arī personības īpa­ šību veidošanas dēļ. Viņa cer, ka nākamie studenti, kas skolas gados būs piedalījušies, piemēram, programmā Sporto visa klase, nonāks pie atziņas, ka svarīga ir ne tikai medaļa un rezultāts, bet arī pati personība, kas spēj realizēt savu potenciālu. “Tik ļoti daudzi cilvēki ir potenciāli spējīgi, bet, iespējams, viņi nav nonākuši vidē, kas motivētu rea­ lizēt savas ieceres. Ja tici, ka vari, tad tev ir iespēja darīt. Un, ja ir iespēja, tad esi uzvarētājs,” ir pārliecināta Ābele.

Aktivitātes veido aktīvie Vērtējot iemeslus, kāpēc studen­ ti kopumā visai kūtri iesaistās spor­ tiskās aktivitātēs, LASS prezidente kā galveno min šajā jomā aizrau­ tīgu cilvēku trūkumu Latvijas aug­ stākās izglītības vidē. “Aktivitāte vei­ dojas ap aktīviem cilvēkiem, bet mums daudzās augstskolās vienkārši nav vie­ nas personas, kas nodarbojas ar sporta jomu — nav, kam aizsūtīt informāciju, nav, kam paprasīt padomu,” secina Agita

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


ATSKATS

Foto: Sandra Škutāne

Foto: Andris Pimenovs

esi uzvarētājs

Ābele. Uz sporta organizāciju jautājumiem nereti mēģinot atbildēt augstskolu rektori vai prorektori, taču tas ne tikai nav viņu uzdevums, bet visbiežāk viņiem trūkst arī nepieciešamās kompetences. Ābeles ieskatā katrā augstskolā ir jābūt vienam cilvēkam, kas būtu atbildīgs par sporta dzīves organizēšanu. Viņa pie­ krīt, ka tas ir dārgi, ka tādēļ ne vi­ sas augstskolas steidz šajā jomā ieguldīt līdzekļus, taču LASS prezidente vienlai­ kus domā, ka nākotnē nav izslēgta var­ būtība, ka viens no augstskolu pastāvēša­ nas pamatprincipiem būs arī sporta jomas esamība. “Jebkurš klubiņš organizējas ap perso­ nībām, kas aktivizē, dalās pieredzē, rea­ lizē idejas. Taču tad, ja ir personība, ku­ ra deaktivizē, ir krietni sarežģītāk. Tas piedzīvots arī šo SELL spēļu sagatavoša­ nas procesā — dalībnieki būtu gribējuši piedalīties, paši atraduši līdzfinansējumu, bet treneris izvēlējies pozīciju, ka, ja ne­ būs uzvaru, tad nav vērts startēt,” stās­ ta LASS prezidente, norādot, ka tad, ja treneris rīkotos citādāk, būtu jauni cilvē­ ki, kas mēģinātu pierādīt sevi un realizēt savas idejas. Taču atbildība noteikti gulst arī uz pašu studentu pleciem. “Izvēlēties hamburgera dzīves ceļu vai arī aktivitāti,” piebilst organizācijas vadītāja.

sadalē noteikti jābūt punktam par izglītības iestādē realizētajām sportiskajām aktivitātēm. Fokusēties uz medaļām, vi­ ņasprāt, nebūtu īsti pareizi, jo galvenais ir veselīgs un kustīgs dzīvesveids, nevis tas, kādus rādītājus students spēj uzrādīt sporta jomā. Patlaban Augstskolu likumā teikts, ka augstākās izglītības iestādēm ir jādod ie­ spēja nodarboties ar sportu, taču Ābeles ieskatā šāds formulējums ir pārāk plaši interpretējams, ļaujot augstskolām lavierēt skaidrojumos, ko īsti nozīmē — dot iespē­ ju sportot. Viņa atsaucās uz Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadības norādēm, ka augstskolu program­ mu akreditācijā būšot iekļauti daži papildu jautājumi saistībā ar sportu, lai veicinātu jau likumā noteikto normu izpildi. Līdztekus tam studiju kursu piedā­ vājumā sports būtu jāparedz kā izvēles priekšmets. Kredītpunktu iegūšanas iespē­ ja kalpotu par papildu motivējošu fakto­ ru, lai studenti pievērstos sportam. “Visai Eiropai ir nepieciešami spēcīgi, veselīgi cil­ vēki, lai nestu intelektu — dažkārt ir tā, ka ar intelektu viss ir kārtībā, bet fiziski vienkārši nav spējas to realizēt,” norāda Ābele, akcentējot nepieciešamību nopietni pievērsties augstskolu sporta attīstībai.

Dodiet iespēju!

Sports augstskolās nodrošina ne tikai iespēju sevi pilnveidot, bet arī paver dur­ vis uz daudziem studentu sporta pasāku­ miem, kas regulāri notiek dažādās pasau­ les malās. Pasaules universiādē sacenšas valstu izlases, bet studentu spēlēs katrai augstskolai ir iespēja iziet arēnā ar savu komandu. Vienlaikus sekmīgi starti nodro­

“Jebkurai sevi cienošai augstskolai sa­ viem studentiem ir jādod iespēja nodar­ boties ar sportu — ne tikai augstu sa­ sniegumu sportu, lai palepotos, bet iespēja ikvienam,” uzskata Agita Ābele. Viņa ir pārliecināta, ka augstskolu darbības izvērtējumā, kā arī piešķiramā finansējuma Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

Sportot un doties uz SELL

šina punktus tiem, kas vēlas pretendēt uz Latvijas Sporta federāciju padomes vai duālās karjeras stipendijām. Lai gan SELL studentu spēles pama­ tā ir Ziemeļeiropas reģiona universiādes, tās, ņemot vērā Latvijas studentu spor­ ta atrašanos vairāku starptautisku orga­ nizāciju patronāžā, ir atklātas, līdz ar to SELL dalībvalstīm jāuzņem visu val­ stu pārstāvji. Līdzīgi ir arī, piemēram, ar Eiropas Augstskolu sporta asociāci­ jas spēlēm, Milānas turnīru un Maskavas studentu spēlēm, kurās arī var piedalīties ikviens. Galvenais nosacījums — studēt, sportot un gribēt. Un tādu cilvēku, kā liecina SELL studentu spēles Rīgā, pie­ tiek kā Eiropā, tā arī krietni tālāk.

Ar optimistisku skatu Šogad, lai gan koncentrējoties galve­ nokārt Rīgā, SELL studentu spēles notika arī citviet — Ogres stadionā un Dobeles Sporta centrā. Agita Ābele uz Daugavas stadiona rekonstrukciju raugās ar cerīgu skatu: “Varbūt pēc četriem gadiem bei­ dzot atkal visi varēsim tikties vienuviet.” “Ceru, ka nākotnē studentus no dažā­ dām pasaules malām Latvijā varēs uzņemt arī, piemēram, Ventspils un Valmiera,” sa­ ka Agita Ābele, norādot, ka masveida sporta pasākumiem nepieciešamas ne ti­ kai sporta būves, bet arī sadzīviskā in­ frastruktūra, kas ļauj izmitināt dalībnieku simtus. Šis aspekts pagaidām sagādā gal­ vassāpes. ©

Anastasija TETARENKO, LETA.lv 35


ČEMPIONES

Mosties spēles laikā Hanzas ielas pludmales volejbola laukuma smiltīs Viļņas universitātes dāmu duets pirmajās padsmit minūtēs tika pieveikts ar rezultātu 21:16, un likās, ka uzvara otrajā setā un arī visā turnīrā Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) studentēm Alisei Lecei un Martai Ozoliņai jau tūlīt, tūlīt būs rokā. Taču, sānvējam sākot purināt smalkās, saulē uzkarsušās smiltis, otrajā setā bumba te lidoja pāri pretinieču laukuma līnijām, te netika uztverta savā laukuma pusē. “Vajadzēja mosties,” vēlāk atzina jaunietes. Pēc 24 setā gūtiem punktiem, kļūstot par SELL studentu spēļu čempionēm, LSPA studentēm tas arī izdevās.

“V

ienā brīdī Alise galīgi aizmi­ ga,” sūrojās Marta, saņemot komandas biedrenes komentā­ ru, ka, jā, laukumā kādu brīdi teju gu­ lēts. “Nesapratu, ko teikt, ko darīt, jo likās, ka Alise vienkārši sapņo. Bet bei­ gu galā saņēmās, un viss kārtībā,” pēc spēles secināja Marta.

Turpināt tradīciju Uz LSPA abas pārnākušas no Mur­ jāņu sporta ģimnāzijas, kur, protams, arī spēlēts volejbols. Jaunietes duetā salik­ tas vēl Murjāņos. “Mūs jau pirms vairā­ kiem gadiem pārī salika treneris Ilmārs Pūliņš,” atminas jaunietes, un tā nu abas joprojām servē, ceļ un gremdē vie­ nā pārī. Marta, ienākot volejbolā, turpina ģimenes tradīciju — viņas saimē visi spē­ lējot volejbolu. Savukārt otrai dueta dalīb­ niecei Murjāņos savulaik mācījusies māsī­ ca, un vecāki turp veduši arī Alisi. Šādu attīstības ceļu neviena no meitenēm ne­ nožēlo. Gluži pretēji — vairākas reizes abas uzsver, cik šāds ceļš, lai gan darb­ ietilpīgs, ir aizraujošs. Alise un Marta LSPA apguvušas tre­ nera profesiju. Absolvējušas augstskolu, iegūstot pirmā līmeņa augstāko izglītību,

36

durvis uz studiju vidi pašlaik netiek no­ slēgtas — abas plāno akadēmijā stāties vēlreiz. Īsi pirms akadēmiskā gada nos­ lēguma vēl neesot izlemts. “Tad jau re­ dzēs,” viņas sacīja.

Modes lieta Latvijas pludmales volejbolistu panā­ kumi mobilizējuši šā sporta veida saimi. Abas ir pārliecinātas, ka pludmales vo­ lejbols šodien Latvijā savā ziņā ievirzī­ jies modes gultnē — visi seko, visiem patīk. Cilvēki Latvijā ir kvēli pludmales volejbolistu fani un atbalstītāji, vērojot dažādo sacensību norisi, secinājušas jau­ nietes Turklāt notiek ne tikai līdzjušana labāko gaitām, bet arī pašu līdzjutēju ie­ saistīšanās šajā sportā. “Un ko gan citu vēl siltā vasarā darīt? Braukt uz plud­ mali uzspēlēt bumbu!” tam piekrīt abas. Ambīciju nākotnei ir daudz. Pēc triumfa Latvijas čempionātā 2014. gadā, kā arī uzvaras ERGO Open 2016, šāgada maijā titulu krājkasi papildinot ar labā­ ko pludmales volejbolistu godu studen­ tu vidū, 11 pāru konkurencē pārspējot dāmas no Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Ķīnas, tiek tēmēts uz Eiropas čem­ pionāta posmiem, pa nopietnam iesaisto­ ties profesionālajā konkurencē.

Sestais gads tīkla vienā pusē. Marta Ozo­liņa (no kreisās) un Alise Lece uzbrukumā

Viss kā dzīvē Laukumā spēlētājas te viena otru uz­ mundrina, te priecājas, te atkal pamāca. Abas pārī sacensībās startē kopš 2011. gada, un aiz muguras ir turnīri ne tikai Eiropā vien, taču viņas vēl aizvien joko, ka viena otru nezinot. “Es viņu nepazīs­ tu!” saka Marta, uz ko Alise atbildi pa­ rādā nepaliek. “Izkaujamies!” viņa saka. Abu starpā kā ikdienā, tā arī laukumā viss kā jau pie dāmām — te saprotas, te nesaprotas, taču kopumā sadarbība, viņu ieskatā, esot laba.

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


Jaunu audzēkņu uzņemšana Murjāņu sporta ģimnāzijā 2017./2018. m. g. Šā gada 17. jūnijā un 22. jūlijā Murjāņu sporta ģimnāzijā notiks jauno audzēkņu atlases konkurss. Audzēkņus uzņem šādās sporta veidu nodaļās: vieglatlētika, riteņbraukšana, volejbols — zēni un meitenes, kamaniņu sports, rokasbumba — zēni. Ģimnāzijā konkursa kārtībā saskaņā ar sporta veidu federāciju izstrādātiem un ģimnāzijas direktora apstiprinātiem normatīviem tiek uzņemti: 8.—10. klasēs audzēkņi ar iepriekšēju sportisko sagatavotību sporta izglītības iestādēs, sporta klubos un reģionālajos olimpiskajos centros; 11.—12. klasēs valsts izlašu komandu kandidāti un dalībnieki; bez iepriekšējas sportiskās sagatavotības var uzņemt audzēkņus pēc attiecīgās sporta veida federācijas ieteikuma.

Kandidātu mācību sasniegumu izvērtēšana 1. Vērtēti gada mācību sasniegumi visos izglītības programmas mācību priekšmetos. 2. Konkursa dienā 10. klašu audzēkņi (kandidāti) kārto iestājeksāmenu matemātikā, latviešu valodā, angļu valodā. 3. Rakstiska psiholoģiskā izpēte.

Foto: Valts Baumanis

Konkursam iesniedzamie dokumenti:

“Bumba ir apaļa,” viņas norāda. “Šis nav vīriešu pludmales volejbols — šis ir sieviešu, un tajā ir iespējams pilnīgi viss, pat no 20 punktu pārsvara iespējams no­ nākt iedzinējos.” Tāpēc viss vēl ir tikai priekšā un viss ir iespējams. ©

µ vecāku iesniegums par uzņemšanu MSĢ; µ izglītības dokuments — liecība, apliecība (kopija); µ dzimšanas apliecība, pase (kopija); µ medicīna: — medicīniskā uzziņa, kuru izsniedz ģimenes ārsts, par veselības stāvokli un atļauju trenēties MSĢ; — obligāta EHO kardiogramma; — 26.u forma (no skolas); — 63. formas kopija, potēšanas pase; — asins un urīna analīzes vai to kopijas; — uzziņa no zobārsta par salabotiem zobiem; raksturojums (ja skola izsniedz). Uz uzņemšanas konkursu līdzi ņemami sporta apavi un sporta apģērbs, jo konkursa gaitā kārtojami uzņemšanas kontrolnormatīvi. Tie pretendenti, kuri sekmīgi nokārtojuši uzņemšanas kontrolnormatīvus, iziet padziļināto medicīnisko pārbaudi (EKG, sporta ārsts). Ar katras nodaļas kontrolnormatīviem var iepazīties skolas mājaslapā www.msg.edu.lv sadaļā uzņemšana MSĢ. Murjāņu sporta ģimnāzijas uzņemšanas atestēšanas komisijas paziņojumu par uzņemšanu ģimnāzijā saņemsiet līdz 2017. gada 1. augustam, provizoriska informācija saņemama pēc uzņemšanas konkursa, to sniedz attiecīgā sporta veida treneri. Jūrmalas filiāles sporta veidos — airēšanā, smaiļošanā un kanoe airēšanā — par uzņemšanu interesēties, zvanot uz tālr: 29238821.

Anastasija TETARENKO, LETA.lv Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

37


CERĪBA

Anetes Kociņas maģija

te Ane IŅA KOC Šķēpmetēja, LSPA studente Dzimusi

1996. gada 5. februārī Limbažos

Augums, svars

176 cm, 67 kg

Izglītība

Salacgrīvas vidusskola, Rīgas Tehniskā koledža, LSPA studente

Sportā

sākusi trenēties septiņu gadu vecumā basketbolā, vēlāk vieglatlētikā, šķēpu met no 15 gadu vecuma

Treneri

pirmā trenere Rasma Turka, vēlāk Indra Eversone, kopš 2014. gada Valentīna Eiduka

Lielākie sasniegumi sportā 3. v. pasaules jauniešu (U-18) meistarsacīkstēs (2013), 2. v. Eiropas junioru (U-20) meistarsacīkstēs (2015), 1. v. Latvijas ziemas čempionātā (2015), personiskais rekords — 61,60 m (2017) Ģimenes stāvoklis neprecējusies, ir draugs Vaļasprieks

38

atpūta laukos

Lai Salacgrīvas apkaimes meitene nokļūtu pasaules labāko šķēpmetēju apritē ar talanta pieskārienu un lielu gribu vien ir par maz. Anete Kociņa, kas SELL studentu spēlēs izpildīja šīgada pasaules meistarsacīkšu normatīvu, sasniedzot ceturto visu laiku labāko rezultātu Latvijā — 61,60 m, uzskata, ka viņai palaimējies ar cilvēkiem, kas bijuši blakus. Var teikt, ka tagad kopā ar Aneti lielajā arēnā atgriežas Valentīna Eiduka.

A

netes pirmā trenere bija Rasma Turka, kas ierādīja daudzu viegl­ atlētikas disciplīnu pamatus, vē­ lāk rosinot pievērsties šķēpmešanai. Uzņēmību prasīja lēmums 15 gadu ve­ cumā atstāt vecāku mājas un doties uz Rīgu, sākt studēt koledžā un trenēties jau pie īstenas šķēpmešanas treneres Valentīnas Eidukas. Tiesa, kādu laiku Aneti trenēja Indra Eversone, kura strā­ dā vienā ritmā ar daudzu šķēpmetēju māti Eiduku. Nevienu neizbrīnīja, ka pie­ redzējusī trenere nebūt ne tik vareno do­ tību apveltītajā Anetē saskatīja dimanta aprises, kuras vērts slīpēt. Pēc 2015. gadā izcīnītā Eiropas junio­ ru vicečempiones sudraba sekoja dažas

traumu un slimību pilnas epizodes. Anete Kociņa centās pretendēt uz līdzdalību vis­ augstākā ranga sacensībās, taču nedaudz pietrūka. Turklāt šķēpmešana sievietēm Latvijā ir īpaši augstā spirāles griezienā, jo Rio spēlēm kvalificējās trīs mūsu atlē­ tes — Madara Palameika, Sinta OzoliņaSprudzāne un Līna Mūze — maksimālais dalībnieču skaits no vienas valsts. Šajā sezonā Anetes Kociņas prāts mierīgāks, jo Sinta ir ģimenes pieauguma gaidībās un dalība pasaules meistarsacīk­ stēs nodrošināta. — Kurā brīdī saprati, ka šķēpmešana ir tava disciplīna? — Kad pāri Salacai akmeņus sā­ ku lidināt tālāk nekā puikas... (Smejas)

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


CERĪBA

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Sākumā vieglatlētikā izmēģināju dau­ dzas disciplīnas, daudzcīņu ieskaitot, taču šķēps vilināja visvairāk. Vēl pus­ audze būdama, sapratu, ka manas pir­ mās treneres Rasmas Turkas būvēta­ jam pamatam nākamo kārtu var veidot tikai īstens šķēpmešanas treneris, un devos uz Rīgu. Nebija viegli iedzīvo­ ties lielpilsētā, koledžā, taču to uztvēru kā vienīgo iespēju palikt kopā ar šķē­ pu. Pie treneres Indras Eversones, vē­ lāk pie pašas Valentīnas Eidukas sā­ ku pamazām aptvert, ko varu darīt, lai spētu maksimāli izmantot savas dotī­ bas. Salīdzinot ar mūsu lielajām mei­ tām, man nav tik varena auguma un arī spēka, taču par to īpaši nepārdzīvo­ Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

ju, jo šķēpmešana ir dažādību pilna un nebūt nebiju izveidojusi nepieciešamo fi­ man ir savas priekšrocības. ziskās formas bāzi un daudzmaz savedu — Ko tu uzskati par savām priekš­ sevi kārtībā tikai pavasara treniņu no­ rocībām? metnē Portugālē. Stiprināja apņēmība, ka — Tas jāprasa tre­ nerītei, taču pati domā­ ju, ka, pirmkārt, tā ir ad pirms metiena izvēlos mana asā roka, arī rak­ šķēpu, notiek kaut kāda sturs, jo nekad netaisos mistika — jūtu, no kura šķēpa padoties. Pirms diviem nāk enerģija, no kura ne gadiem Eiropas junioru čempionātā nebūt nebiju līdere, taču izdevās kļūt par vicečempioni, turklāt pēdējā mēģinā­ šī būs sezona, kad jāiet tikai uz priekšu. jumā — 58,88 m! Jau Latvijas studentu spēlēs pirmajā star­ Šogad divas reizes laboju personis­ tā laboju personisko rekordu no 60,01 m uz 60,83 m. ko rekordu, kaut arī pēc slimīgās ziemas

K

39


CERĪBA

Pirms otrajām sacensībām sezonā — SELL spēlēm — nesaspringu, jo kon­ kurence nesolījās būt barga. Vajadzīgos punktus savai komandai ieguvu bez īpa­ šas piepūles. Kad dienu iepriekš mana vienaudze turciete Eda Tugsuza sasnie­ dza 67,21 m, tad sev pateicu — man jāmet no sirds! Interesanti, ka turcie­ ti trenē puisis, kas savulaik kā šķēp­ metējs trenējās pie Valentīnas Eidukas. Mūsu skola... Piektajā metienā šķēps aizlidoja — 61,60 m! Aiz prieka vai trīcēju, jo izpil­ dīju arī pasaules čempionāta normatīvu.

Trenere gan uzskata, ka man ļoti daudz jāpieliek spēkā un tehnikā. Ja ie­ liktu vairāk spēka, pareizāk noliktu kāju izmetiena brīdī un darītu to tik asi, cik vien varu, tad šķēps laukumā būtu jā­ meklē kaut kur daudz tālāk. Pēdējā gadā es treneri vairāk saprotu, apjaušu, ko viņa no manis vēlas. Lai gan esmu turpat četrreiz jau­ nāka, es treneri uztveru gandrīz kā draudzeni. Viņa ir ļoti tieša un prot pa­ teikt īstos vārdus katrā situācijā. Varu viņai prasīt padomu arī ar sportu ne­ saistītās lietās. — Vai no svaru stie­ ņa nebaidies? — Kas tur ko bai­ ķēpmešana ir interesanta ar to, dīties, mans pienākums ka nav vienas pareizas tehnikas. nav censties pēc mus­ Cik metēju, tik tehniku. Pat pie kuļu kalniem. Par svara pieaugumu arī īpaši neuz­ viena trenera katrs audzēknis traucos — tagad man ir met citādi, jebkurš šķēpmetējs ap 67 kilogramiem, bet ir ir unikāls bijuši arī 74... Varbūt tik daudz nevajag, bet pāris kilogramus vajadzētu pie­ likt. Cenšos, bet svars šobrīd neaug, ēd, Rīgas kausu izcīņā, kur piedalījās arī cik gribi. sezonas līdere turciete Eda Tugsuza, ne­ tiku galā ar uztraukumu un savu skatītā­ — Vai šķēpmešana vispār ir piemēro­ ju priekšā paliku otrā ar 59,07 m. ta sievietēm? Trenerīte gan minēja, ka ar tādu ie­ — Tā ir grūta disciplīna, reizēm skrējienu kā šajās sacensībās labāk bū­ slodze ķermenim ir pārcilvēcīga, bet to­ tu iet sēņot... mēr tas ir arī sievišķīgs sporta veids. — Rekordi rodas metot. Vai esi sev Vai tad mēs slikti izskatāmies? nospraudusi kādas jaunas atzīmes? Saspraužam matus, ieliekam lentītes — Šobrīd man maģiski ir 60 metri. — smukas taču! Un stipras arī! Ja veselības problēmu nebūs, gribu nosta­ — Kas tev visvairāk patīk šķēp­ bilizēties 59—61 metru robežās un tiek­ mešanā? — Vispirms tas ir šķēpa lido­ ties pēc tā, kad viss sastāsies iespējami labvēlīgi, lai šķēps lidotu tālāk nekā jums. Ja jūti, ka esi pareizi izme­ ierasti. Ļoti gribētos, lai tas notiktu jūli­ tusi, trāpījusi pareizajā punktā un ja vidū Polijā Eiropas U-23 čempionātā. leņķī, tad skudriņas skrien, tauriņi vē­ — Pasaules čempionāts Londonā nav derā un tu ar cerībām skaties, kā svarīgāks? šķēps lido. Vai būs tāls metiens, to var — Protams, bet tās ir cita līmeņa just jau pēdējā krustsolī pirms sacensības. Man tādas tās būs pirmās, izmetiena. Žēl, ka tas vēl ne­ un es nevaru solīt to, ko nezinu un ne­ esmu izjutusi. Gribu to izbaudīt un tiek­ notiek tik bieži. ties pēc sava labākā rezultāta, par vie­ — Vai tu metiena brīdī tu nedomāju. domā par pareizām kustī­ — Kā trenere vērtē tavu šī brīža bām, īsto trajektoriju? sniegumu? — Kādreiz varbūt, bet tagad viss notiek — Trenerīte saka, ka beidzot es kaut automātiski. Trenere ko sākot saprast no šķēpmešanas. Pirms man iemācījusi pirms tam viņa visu laiku šausminājās, kāda starta domās veikt gan jēga viņai esot kaut ko man stāstīt, katru soli, katru jo es tāpat neklausoties... Klausījos gan, kustību, lai īstajā bet man nesanāca mest pareizi! Nevarēju reizē lieku domu savienot domas galvā ar ķermeņa kustī­ nebūtu — tikai ie­ bām. Tikai šogad uzķēru pavedienu, un SELL spēlēs trenere atzina, ka esmu iz­ skrietos un mestu. Ļoti liela nozīme ir pildījusi savu labāko metienu mūžā. Tas tam, ka trenerīte ir tribī­ gan nebija tas metiens, kur sasniedzu 61,60 m, cits, bet tajā pārkāpu līniju. nēs vai kaut kur maliņā un visu Tātad kaut kas sāk veidoties. vēro. Saprotu, ka sacensībās vairs

Š

40

AR ASU ROCIŅU Trenere Valentīna Eiduka: “Aneti es ievēroju jau pirmajā reizē. Sīka, bet apņēmīga, ar neparasti asu rociņu. Sapratu, ka trenējoties un augot viņa var mest tālu. Uzaicināju pie sevis, bet manu veselības likstu dēļ Anete kādu laiku trenējās pie kolēģes Indras Eversones. Tiku uz kājām, un Anete atgriezās pie manis. Jūtu, ka šosezon mēs esam jau tuvāk tam, ko viņa var un ko mēs abas vēlamies. Ja Anete uzlabos savus fiziskos rādītājus, nostabilizēs tehniku, tad rezultāti būs. Vispār es brīnos, ka ar savu fizisko sagatavotību viņa met gandrīz 62 metrus! Man liekas, ka pasaulē otras tādas nav. Turu īkšķus par startu U-23, ceru, ka viņa godam nostartēs arī pasaules čempionātā. Nedomājam par augstu vietu, bet starts pasaules vislabāko konkurencē dos viņai pārliecību un apņēmību mest tālāk, stipri tālāk. Biju jau nolēmusi šogad beigt treneres gaitas, man tomēr 80, bet, ja esi vajadzīga saviem audzēkņiem, tad jāturpina... Pie manis vēl trenējas talantīgs puisis Patriks Gailums. Vēl metīsim!”

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

CERĪBA

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

neko daudz neizlabošu, viss bija jāda­ ra treniņos, taču pāris teikumi, viens vārds ļauj atgriezties uz pareizā ceļa. Tas noņem arī uztraukumu. — Vai šķēpa izvēlei ir kāda nozīme? — Noteikti. Kaut gan sacensībās vi­ si ir pārbaudīti un akceptēti, tomēr rīki nav vienādi. Kad pirms metiena izvēlos šķēpu, notiek kaut kāda mistika — jū­ tu, no kura šķēpa nāk enerģija, no ku­ ra ne. Dažreiz paņemu rokās, pacilāju, nolieku atpakaļ un mēģinu citu. — Vai sacensībās seko pretinieču metieniem? — Agrāk varbūt, tagad koncentrējos tikai uz savām izjūtām. Klausos mūzi­ ku, iesildos, ne ar vienu nerunāju, izņe­ mot trenerīti. Varbūt tas izklausās ļauni, bet ne­ vienai arī neaplaudēju, jo esmu iegri­ musi sevī un lieku enerģiju negribu dāļāt. — Kā saproties ar pārējām mūsu šķēpmetējām? — Tik bieži viņas nesatieku, taču attiecības mums ir labas. Vairāk sapro­ tos ar Līnu (Mūzi), jo viņa man ir tu­ vāka vecuma ziņā. Kā paraugs agrāk man bija Madara Palameika, tagad vairāk domāju par savu ceļu, jo mūsu parametri tomēr stipri atšķiras. Prieks, ka startējam kopā, viņa ir viena no pa­ saules klases metējām. Vispār šķēpmešana ir interesanta ar to, ka nav vienas pareizas tehnikas. Cik metēju, tik tehniku. Pat pie viena tre­ nera katrs audzēknis met citādi, jebkurš šķēpmetējs ir unikāls. Tāpēc par tehnikas niansēm es ar citām nerunāju, tikai par vispārīgām lie­ tām. — Cik startu tev šosezon paredzēts? — Precīzi nezinu — tādās niansēs neielaižos, jāvadās pēc pašsajūtas. Par galveno startu tomēr uzskatu Eiropas U-23 čempionātu. Tur gan konkurence būs iespaidīga — olimpiskā čempione horvātiete Sāra Kolaka, mums zināmā turciete Eda Tugsza, vairākas citas, to­ mēr es nebaidos un ceru cīnīties par medaļām. Pagaidām nākotni īpaši neplānoju, ce­ ru mest vēl ilgi un raudzīties brīnišķīga­ jā šķēpa lidojumā. Man tā ir kaut kā­ da maģija! ©

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS 41


ČEMPIONS

Fiksīšu karalis Mācījies lauku skoliņā, sporta veidam, kurā kļuvis par pasaules čempionu, pievērsies tikai studiju gados, savās pirmajās starptautiskajās sacensībās startējis ar gandrīz 30 gadus vecu divriteni un uzvarējis. Novērtējot ceļu uz panākumiem, velosportists, Red Bull Mini Drome čempions Toms Alsbergs saka: “Vienmēr esmu ticējis, ka drosme un mērķtiecība ir panākumu atslēga uz kaut ko patiešām lielu un aizraujošu. Tam pievienoju vēl trešo un, iespējams, man nozīmīgāko faktoru — drosmi noticēt sev.” 42

Īstais atradums Skolas gaitas Toms sācis vienā no Talsu rajona mazāko pagastu skolām, kur viss ir ierasts un pazīstams, tāpēc vecā­ ku lēmums, ka bērniem jāturpina mācības galvaspilsētā, licies biedējošs. “Mācījos 7. klasē, kad reiz, pārnākot no skolas, vecā­ ki paziņoja, ka sūtīs mani un māsu mācī­ ties uz Rīgu. Melotu, ja teiktu, ka sākums mums, zaļajiem gurķiem, bija viegls,” at­ ceras Toms. Skolas gados nodarbojies ar dažādiem sporta veidiem, riteņbraukšanā Toms Alsbergs nokļuva, tikai students būdams, kad draugs iepazīstinājis ar fiksīti jeb fik­ sētā pārnesuma velosipēdu. “Izbraucu pār­

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


ČEMPIONS

s Tom ERGS B ALS Uzņēmējs, Poloandbike komandas riteņbraucējs Dzimis

1986. gada 8. jūnijā Talsos

Izglītība

Banku Augstskola

Pirmie treneri

Diāna Stupele (VingroSev.lv), Jānis Mūsiņš (Train2Win.lv)

Lielākie sasniegumi divpadsmitkārtējs Red Bull Mini Drome čempions Citi sporta veidi futbols, vieglatlētika, basketbols Ģimenes stāvoklis divi bērni, līgaviņa & suns Vaļasprieki ceļošana, makšķerēšana, gards ēdiens

simt metru un sapratu — tas ir mans! Nākamās divas nedēļas katru brīvo brīdi pavadīju, meklējot visu iespējamo informā­ ciju par fiksīšiem internetā,” smejas Toms. “Fiksēto velosipēdu sports radies no treka velosporta,” Toms Alsbergs ieskatās vēsturē. “Oriģinālais fiksītis ir treka velosi­ pēds, kas nedaudz advancēts un pielāgots braukšanai pa ielu. Kādreiz arī Latvijā bi­ ja vairāki velotreki, bet tagad diemžēl vairs nav neviena. Treka divriteņu pārdzimšana citā jeb fiksīšu dimensijā notika 90. gadu vidū lielajās metropolēs, kurās šos velosipē­ dus sāka izmantot kurjeri, jo tie bija vieg­ li, askētiski un pietiekami izturīgi. Pagāja pāris gadu, un fiksētu velosipēdu kultūra Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

iznāca ielās un sacensību laukumos. Kad vairāki populārākie velozīmoli sāka ražot fiksīšus, ar ko pārvietoties pa ielām (jo pie­ prasījums pēc tiem kļuva milzīgs pāris ga­ du laikā), radās arī dažādas sacensības tieši šādiem velosipēdiem. To veiksmīgi izman­ toja Red Bull kompānija, un drīz vien tika izveidotas Mini Drome sacensības. Savukārt pēdējos gados ļoti populāri kļuvuši kritērija braucieni. Mūsdienās ir dažādu veidu fik­ sētie velosipēdi, piemēram, fast-bike fiksītis, kas ir ļoti līdzīgs velotreka divritenim, BMX tipa fiksītis sarežģītu triku izpildei un, pro­ tams, arī vienkāršs fiksītis, kas paredzēts, lai ar to pietiekami ērti varētu pārvietoties pa ielām.”

Kritērija brauciens bez bremzēm un bez brīvgaitas Lai gan pirmās sacensības puiši uz­ tvēruši nenopietni, drīzāk kā izklaides braucienus, sacensību garša motivējusi Tomu izmēģināt piedalīties pa īstam — šoreiz sacensībās Varšavā. Nopircis auto­ busa biļeti, ar veco riteni azotē Toms aiz­ brauca. Varšavā ieradās 6.00 no rīta un turpat uz soliņa atvilka elpu, lai uzkrātu spēkus. Sacensībās Polijā Toms startēja ar riteni, kuram bija vēl padomju laika rāmis jeb, kā pats sportists saka — no­ guris dzelzis. Bet diena bija veiksmīga — tās beigās Toms Alsbergs stāvēja uz pje­ destāla augstākā pakāpiena.

43


ČEMPIONS

Kritēriju braucienā fiksīšiem. Bez bremzēm, bez pārnesumiem, bez brīvgaitas... Pa kreisi — Toms Alsbergs

Sākot nodarboties ar riteņbraukšanu, daudzi no panākumiem, kas sasniegti šo­ dien, Tomam šķituši pilnīgi neiespējami. “Man likās, ka tas ir neaizsniedzami, ka es to nespēju. Tagad varu teikt — no­ spraužot mērķi un drosmīgi uz to ejot, ik­ viens no mums var sasniegt un piepildīt to, kas sākotnēji varbūt šķiet neiedomā­ jams. Galvenais ir — uzdrīkstēties,” stās­ ta fiksīšu čempions. Pēc uzvaras starptautiskajās sacensī­ bās Polijā Toms saprata, ka vairs apstā­ ties nedrīkst, un četrus mēnešus vēlāk jau startēja nākamajās sacensībās Skotijā un Anglijā. “Tas bija pavisam cits vē­ riens,” bilst Toms, kurš atkal izvirzījis jau­ nu mērķi. “Agrāk galvenokārt trenējos un pie­ dalījos tikai Red Bull Mini Drome sacensī­ bās, bet šobrīd savus spēkus koncentrēju treniņiem un sacensībām kritērija braucie­ nos,” skaidro Toms Alsbergs. Mini Drome un kritērija braucieni patiesībā ir pavisam atšķirīgi sporta veidi. Mini Drome sacen­ sībās vienkāršā un ļoti nelielā trekā jā­ veic apmēram 250 m sprints 10 apļos, savukārt kritērija braucieni jau ir izturī­ bas sacensības, kas noris ielās. Parasti jāveic 30 aptuveni 1 km gari apļi. Tā ir ļoti tehniska, neparedzama un pat bīsta­ ma disciplīna, kurā vidējais ātrums trasē ir aptuveni 45 km/h. Būtībā šosejas brau­ ciens jāveic ar treka divriteni, kuram nav ātrumu pārnesumu, nav brīvgaitas un nav bremžu. Nekad nevari būt drošs, vai priekšā braucošajam negadīsies ķibele ar riteni un krītot viņš nepaķerts tevi līdzi. Red Hook Criterium ir pasaulē ātrākās un populārākās šādas sacensības fiksētajiem

44

velosipēdiem. Tajās startēju spāņu ko­ mandā, kas ir viena no līderēm, un kritē­ rija sacensībām šobrīd atdodu lielu daļu savas enerģijas. Pagaidām Latvijā man īsti nav konkurentu, bet tas tikai tāpēc, ka pie mums šīs sacensības ir attīstības sākuma posmā. Vienīgās, kas pie mums norisinās, organizēju kopā ar saviem līdz­ gaitniekiem no Tru Fix Kru apvienības.”

tāju Haraldu Silovu. Lai būtu formā, visu gadu trenējos arī sporta zālē pie fiziskās sagatavotības trenera. Ziemā, kad nav ie­ spējami āra treniņi, savu divriteni lieku uz trenažiera un minos uz ruļļiem. Bieži tiek mērots ceļš uz Paņevežu Lietuvā, kur ir pieejams lielais velotreks. Lai gan man ir privātā dzīve un pamatdarbs, tomēr treni­ ņiem veltu daudz laika un enerģijas.”

Ko prasa uzvaras

Iedvesmot drosmei

Čempions ir pārliecināts, ka viņa vietā būtu varējis būt jebkurš cits jaunietis, kas gatavs strādāt, lai sasniegtu mērķus. “Veiksmīgi paguvu ielēkt fiksīšu sportā īs­ tajā brīdī, taču, gūstot pirmos panākumus, sapratu — ja gribu palikt virsotnē, jātre­ nējas ļoti daudz un ceļš uz katru nākamo uzvaru ir arvien grūtāks,” stāsta Toms. Lai gan ikdienā par to bieži vien neaizdomājamies, arī spēja nemānīt se­ vi prasa lielu drosmi. Ceļā uz mērķa sa­ sniegšanu — neatkarīgi no tā, cik liels vai mazs tas būtu, — svarīgi ir uz se­ vi paskatīties kritiski: vai esmu pret se­ vi patiess? “Ja esmu nolēmis kaut ko sa­ sniegt kādā jomā, es nospraužu sev konkrētus atskaites punktus — cik ilgā laikā un ko tieši vēlos izdarīt. Tas ir sis­ temātisks darbs — es vienkārši zinu, ka man tas ir jādara, jo gribu būt pret sevi godīgs. Nav jēgas nospraust mērķi un se­ vi mānīt, saprotot, ka tu uz to nemaz ne­ virzies,” pieredzē dalās velosportists. Toms trenējas gandrīz katru dienu ap­ mēram divu stundu garumā, brīva esot ti­ kai pirmdiena. “Strādāju pēc trenera sa­ stādīta grafika,” stāsta Toms. “Parasti braucu viens vai kopā ar draugu, ātrslido­

Tomam ir paveicies būt vienam no tiem retajiem, kuriem izdevies savu sirds­ lietu pārvērst darbā. Kopā ar tiem pašiem draugiem, ar kuriem viņš iepazina fiksī­ šu kultūru, Toms jau vairākus gadus va­ da savu veikalu, kurā atrodami velosipēdi un dažādi ar riteņbraukšanu saistīti akse­ suāri. “Sākums, protams, nebija viegls — bija bail atstāt stabilus ienākumus, lai dotos nezināmajā, taču, ejot uz darbu, ar­ vien ciešāk sakostiem zobiem, saproti — vecīt, tas ir jādara,” smaida Toms. “Kopā ar draugiem un Tru Fix Kru ir uzbūvēts Mini Drome ovāls, kas agrāk atradās pie Piena, bet tagad pie Monsterparks skeit­ parka. Vairākas reizes gadā organizējam arī sacensības, piemēram, Playground fes­ tivāla ietvaros un citur.” Toms Alsbergs kopā ar Agnesi Pastari, Vestardu Šimku, Renāru Zeltiņu, Gacho, Kārli Bardeli un citām pazīstamām personībām iesaistījies 7.—9. klašu skolē­ niem paredzētajā motivācijas programmā MOT. Izvēlies drosmi! Tieši tās trūkums jauniešiem neļauj noticēt sev, izvirzīt mēr­ ķus un gūt panākumus dzīvē. Toma pie­ redzes stāsti spēj iedvesmot drosmei. ©

Ilze PAIDERE-STAĶE

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

45


TRENERIS

Smilšu vilks

Ir cilvēki, kas par sportistiem piedzimst. Gan pēc stājas, gan domā­ šanas. Bijušais moto­ sportists un tagadējais motokrosa treneris Arnis Kalniņš ir viens no viņiem. Lai gan Kalniņš nav startējis pasaules elitē, savu karjeru viņš ir piepildījis — piedalījies Nāciju motokrosā, vairākkārt uzvarējis Polijas čempionātā un audzis sava tēva Andra Kalniņa moto klubos Atlantika un Cīrava. Viņa dzīves skola šobrīd noder Edvardam Bidzānam, vienpadsmit gadus vecajam Eiropas čempio­nam 65 kubikcentimetru klasē. 46

A

rnis Kalniņš, Andra Kalniņa dēls — šie raduraksti raisa loģis­ ku pirmo jautājumu — Esi dzimis liepājnieks? — Nē, es piedzimu Saldū un sešus gadus nodzīvoju Brocēnos. Tad tētim pie­ šķīra dzīvokli Liepājā un mēs pārvācā­ mies. Man gan ļoti negribējās braukt prom, jo Brocēnos palika visi draugi. Pirmos trīs gadus gāja grūti, jo sētā biju vienīgais bērns latvietis starp deviņiem krieviski runājošajiem. — Bērnību un jaunību esi pavadījis motokrosa zīmē, jo tavs tēvs bija mo­

tokluba Atlantika, vēlāk arī Cīrava vadī­ tājs un treneris. — Esmu audzis motokrosā, lai gan par motokrosu ģimenē runāja maz. Mamma bi­ ja pret manām gaitām šajā sporta veidā. Līdz 13 gadu vecumam nodarbojos ar bas­ ketbolu un futbolu. Biju Liepājas zēnu fut­ bola izlasē vārtsargs, un arī basketbola izlasē mani uzņēma. Taču tēvam skaidri pateicu: kad pienāks laiks un drīkstēšu braukt, es to arī darīšu. Mani neviens ģi­ menē nespieda braukt. Es pats gribēju. Tāpēc vēlāk bija vieglāk. Kad guvu trau­ mas, mani nevajadzēja motivēt.

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


TRENERIS

Foto: Jānis Pastars

— Iespējams, būtu pavisam citādi, ja tēvs tevi pats būtu virzījis motokrosā. — Noteikti. Jo pusaudžu gados, kad kāds tev saka — dari tā, gribas darīt pre­ tēji. Kad vajadzēja braukt tēvam līdzi uz sacensībām, spēju celties kaut vienos nak­ tī. Bet — kad vajadzēja celties, lai ietu uz skolu, biju spējīgs izdomāt visdažādākos iemeslus, lai nebūtu jāiet. Tomēr skola bi­ ja pirmajā vietā. Tikai pēc tam — sports. Un to es mācu arī saviem audzēkņiem. Ja skolā sekmes sāk klibot, sports atkrīt. Galvenais — atrast vidusceļu starp mācī­ bām un sportošanu. Ir nepieciešama vīzija Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

Ir

nepieciešama vīzija un izvirzīti mērķi, lai zinātu, uz ko tiekties. Ja to nav, tad grūtā mirklī salūsti

un izvirzīti mērķi, lai zinātu, uz ko tiek­ ties. Ja to nav, tad grūtā mirklī salūsti. — Cik tev bija gadu, kad nonāci mo­ tosportā? — Trīspadsmit. Un motokrosā es no­ nācu ne tāpēc, ka mans tētis ir treneris

un viņš man palīdzētu. Man vajadzēja iz­ turēt konkursu tāpat kā pārējiem. Es iestājos motoklubā Atlantika, kuru vadīja mans tētis. No mājām vajadzēja at­ nest vecāku parakstītu zīmi, ka viņi pie­ krīt manām motokrosa gaitām. Es pieru­ nāju mammu, apsolīju, ka mājās viss būs kārtībā un par skolu viņai vispār nav jāsa­ traucas. Tēvs par manu kandidatūru uzzi­ nāja tikai iepriekšējā vakarā pirms pārbau­ dēm. Viņš netīšām ieraudzīja manu vārdu kartotēkā, kurā apkopoti visi kandidātu vārdi. Uz desmit vietām kandidēja 150 jaunieši. Pirmajā dienā pārbaudīja fizisko

47


TRENERIS

48

Motokrosa treneris Dzimis

1974. gada 15. martā Saldū

Augums, svars

190 cm, 85 kg

Izglītība

LSPA maģistrs

Sportā

trenējies futbolā un basketbolā, no 13 gadu vecuma motokrosā (treneris Andris Kalniņš, tēvs)

Lielākie sasniegumi motokrosā 1995. gada Latvijas čempions, pieckārtējs (1995., 1996., 1997., 1998., 2000. g.) Polijas čempions, 1998. gada Baltijas čempions Ģimenes stāvoklis precējies Hobiji

sporta spēles, ceļošana un makšķerēšana

Dzīves moto

caur ērkšķiem uz zvaigznēm

Polijas čempiona titulu aizstāvot. Arnis Kalniņš 1996. gadā Olštinas trasē cīņā par savu otro Polijas čempiona titulu pēc kārtas

Foto: Jānis Pastars

sagatavotību, kurā ietilpa atspiešanās uz rokām, pietupieni, 5 kilometru kross un pievilkšanās pie stieņa. Otrajā dienā mēs braucām ar motociklu. Pirmajā pārbaudī­ jumā vajadzēja iesākt no vietas ar izspoli, apbraukt riepu un atgriezties izejas punk­ tā. Pat šajā pārbaudījumā daudzi izkrita. Pēc tam braucām divus apļus Laumas tra­ sē uz laiku. Tad abu dienu rezultātus ap­ kopoja un desmit labākos uzņēma klubā. Mani uzņēma kā septīto labāko no 150 kandidātiem. Puisis ar pirmo numuru tika pie jauna motocikla, es kā septītais dabū­ ju salauztu ČZ motociklu, kuru vajadzē­ ja salabot. — Ko nozīmēja būt klubā? — Tas nozīmēja dušu un pirts tīrīša­ nu, atkritumu nešanu un tualetes tīrīša­ nu. Piemēram, ar lupatiņu vajadzēja no­ tīrīt flīzes tā, lai tās spīdētu. Man tas nebija nekas jauns. Es visu bērnību biju strādājis laukos. — Ko šie uzkopšanas darbi tev kā sportistam sniedza? — Pacietību katru darbu izdarīt līdz galam, perfekti. Es nekad nejautāju: kāpēc man jātīra dušas, ja gribu braukt moto­ krosā. Katrs darbs pilnveido. Ne tā kā ta­ gad, kad daudzi puiši pēc sacensībām no­ met netīro formu un zābakus un paļaujas, ka tētis vai mamma izmazgās. Tie spor­ tisti, kuri šobrīd trenējas pie manis, pa­ ši kārto vidi ap sevi. No tā viss sākas. Lai motokrosā gūtu panākumus, jāpieveic seši līmeņi. Jāsāk ar 50 kubikcentimetru klasi, kam seko 65 un pēc tam 85 kubikcentimetru klase. Tad tu brauc ar 125 kubikcentimetru motociklu, un tas, manuprāt, jau ir līmenis. Tad ir MX2, kas ir teju pati virsotne, un tai seko MX1, kas ir pats augstākais līmenis. Es uzaugu vilku barā, kurā bija divas iespējas — vai nu tu audz un pilnveidojies, vai salūsti. Tur ne­ viens nejautāja — vai tev kaut kas nesāp? Izlaižot treniņu, tu spēcī­ gāks nekļūsti. Turklāt klubā bi­ ja sistēma. Spēcīgākais saņēma vislabāko tehniku, kamēr piek­ tie un sestie — to, ko līderis pa sezonu jau nobraucis. — Tas, ka biji trenera dēls, tavu dzīvi klubā nesarežģīja? — Man bija divreiz grūtāk. Leons Kozlovskis, ar kuru klubā augām kopā, man vienmēr jautā­ ja, kāpēc no manis spiež vairāk. Citiem vingrinājums bija jāpil­ da desmit reizes, bet man vaja­ dzēja izpildīt divpadsmit reizes. Tikai vēlāk sapratu, ka ma­ ni mēģināja padarīt par labā­ ko un stiprāko. Tolaik visi centās iekļūt PSRS moto­ krosa izlasē, kur valdīja

s Arni IŅŠ N KAL

dzelzs likumi un attieksme. 1990. gādā man izdevās izlasē ielauzties. Bet, sāko­ ties neatkarībai, viss beidzās. — Tevi klubā neapcēla? — Nē. Es drīzāk biju pie tiem, kas atspēlējās stukačiem. Patiesībā man gāja grūti, jo arī mājās šad tad tiku izjautāts. Lielie puikas mani iesākumā apcēla, bet, kad saprata, ka no manis informācija ne­ noplūst, pieņēma kā savējo. — Ko jūs darījāt ar tiem, kas sūdzē­ jās? — Mēģinājām ietekmēt. Ne fiziski, bet citādāk. Piemēram, pirms treniņa aizmetināt kluba biedra skapīti, lai viņam grūtāk saga­ tavoties un aizbraukt uz treniņu. Klubā bija viens džeks, kurš braucot vienmēr skatījās pār plecu, lai gan viņam vairākkārt teica, ka pie mums atpakaļ neskatās. Viņš tomēr pastāvēja uz to, ja brauc pa priekšu, tad jāredz arī tas, kas notiek aizmu­ gurē. Lūk, mēs viņa motociklam pirms treniņa piemetinā­ jām spoguļus. Reiz jau­ nieši, kuriem pašiem vadītāja tiesību nebija, paņēma kluba mašīnu, lai pavizinātos. Iesākumā puiši meloja, sa­ kot, ka nav ņēmuši. Tomēr vainīgos atmas­ koja. Tajā pašā dienā viņus atbrīvoja. Lai gan vecāki brauca un mēģināja vēl kaut ko glābt un sarunāt, tas bija veltīgi. Tēvs pēc tam man teica: “Ja tu būtu trāpījies tajā barā, arī tu būtu izslēgts no kluba. Tāpēc vienmēr domā līdzi, ko dari.”

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


— Kuri bija tavi lielākie konkurenti klubā? — Leons Kozlovskis un Raimonds Piebalgs. Mēs bijām trīs perspektīvie jau­ nieši. Mēs visi trīs saņēmām algu. Mums bija mehāniķis, motocikls un dzīvesvie­ ta. Tolaik mēs ar Leonu nezinājām, ko ar sapelnīto naudu darīt. Brauc kaut uz Liepāju vai Aizputi, bet algu iztērēt nav iespējams. — Cik jūs īsti saņēmāt? — 220 rubļus, kamēr skolotāji pelnī­ ja labi ja 150 rubļus. Atceros, mēs gājām pie grāmatvedes, un skolotājas noskatī­ jās, kā mēs saņemam savu žūksni. Tas bija iespaidīgi. Par šo naudu tēvs teica: “Mācies krāt un mācies dzīvot!” — Kādu laiku dzīvoji Polijā un star­ tēji vietējā klubā. Pastāsti par to sīkāk. — Jā, tas notika laikā, kad Latvijā pilnībā sagruva motoklubu sistēma. Es, Raimonds Piebalgs, Leons Kozlovskis un Raimonds Baltgalvis braucām uz nometni Čehijā. Atceļā iebraucām Polijā, kur noti­ ka Polijas čempionāts. Tajā piedalījās ti­ kai vietējie klubi. Nezinu, kā tas notika, bet mēs startējām kā Cīravas klubs. Šo sacensību vinnējām bez variantiem, visās kubatūrās. Uzreiz pēc sacensībām saņē­ mām piedāvājumu braukt vietējos klubos. Leons brauca vienā no vadošajiem klu­ biem, bet es startēju kādā zemas raudzes klubā. Taču finansiālā un tehnikas ziņā viss bija sakārtots. Pēc diviem gadiem Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

Foto no Arņa Kalniņa personīgā arhīva

Foto no Arņa Kalniņa personīgā arhīva

TRENERIS

Arī dakteris... 1994. gads, Latvijas čempionāts Apē. Treneris, menedžeris un tēvs Andris Kalniņš prāto, kā tikt galā ar dēla braucienos gūtajām roku tulznām

mani paņēma Euštinas klubs, kuru spon­ sorēja Elf eļļa. Mēs noslēdzām līgumu uz pieciem gadiem. No tā laika līdz mūsdie­ nām nekas daudz nav mainījies. Lielajiem klubiem interesē tikai pirmā vieta. Un bonusu sistēma kalpoja kā motivējošs faktors labiem rezultātiem. Man ir pieci Polijas čempiona tituli. Kā es saku — ti­ tuls tiek izcīnīts tikai uz gadu. Savā dzī­ vē šo to esmu sasniedzis. Iekšēji, pro­ tams, ļoti gribējās startēt pasaulē, bet rokas izrādījās par īsām. Motokrosā katru gadu viss attīstās lieliem soļiem — gan

tehnika, gan darbs ar fizisko sagatavotī­ bu. Ja tā padomā, man nekad sportojot nav bijis grūti. Pirms diviem gadiem aktī­ vi piedalījos MTB sacensībās Latvijā, un arī tur izdevies dažus mačus vinnēt. — Ko, tavuprāt, nozīmē būt sportis­ tam? — Es kādreiz biju profesionālis, bet, salīdzinot ar šo laiku standartiem, man līdz profesionālam sportistam būtu ļoti tālu. Šodien katra stunda, pat minūte ir izplānota. Ar vienu sportistu strādā vai­ ­ rāki cilvēki.

49


TRENERIS

50

P

irmajā vietā līdz 16 gadu vecumam ir skola, aiz skolas sports, bet pēc tam ģimene un izklaide. Viss ir pakārtots. Ģimene zina gan treniņu, gan sacensību plānu, un viņi, pēc tā vadoties, plāno atlikušo laiku

Ar lielāku motociklu. Edvardam Bidzānam šī sezona sākās 85 kubikcentimetru klasē

Foto: Jānis Pastars

— Bet vai tas jau nav par traku? — Šī sistēma no cilvēkiem prasa vi­ su. Pret pasaules TOP 10 motokrosis­ tiem žēlastības nav. Agrāk sezonā bija līdz desmit etapiem, bet tagad jau ir te­ ju 20 posmi. Kādreiz Eiropā brauca tikai cietajās trasēs. Tagad ir gan cietās, gan mīkstās, gan dubļainās trases. Braucējam jābūt vispusīgam visās niansēs, tāpēc pa­ saules čempiona tituls ir kaut kas īpašs. Lai Dievs Paulam Jonasam dod veselību! Visu pārējo viņš sasniegs. — Cik sen strādā trenera arodā? — Par treneri sāku strādāt 2007. ga­ dā. Pirms tam nebiju aizdomājies, ka tre­ nera darbs ir kas vairāk par stāvēšanu ar hronometru trases malā. Patiesībā trenera atbildība sniedzas visai tālu, viņam ir jā­ paredz vismaz trīs soļi uz priekšu. Mans tēvs kādreiz teica, ka labs treneris ir tas, kurš var lepoties ar sportistu, kuru no nulles izaudzinājis līdz līmenim. Vienalga, vai tas būtu Latvijas, Eiropas vai pasau­ les līmenis. Un sportists nekad nedrīkst atslābt, jo pretinieks nekad neguļ. — Tavs audzēknis Edvards Bidzāns 2016. gada sezonu noslēdza ar Eiropas čempiona titulu 65 kubikcentimetru kla­ sē. Cik sen jūs strādājat kopā? — Šobrīd ir pagājuši četri gadi. Viņam pašam ir 11 gadi. Kad sākām strādāt, ķērāmies pie fiziskās sagatavo­ tības. Lēnām, solīti pa solītim. Bet ar braukšanu nopietni strādājam trešo ga­ du. Pirms tam Edvards brauca ar 50 kubikcentimetru mocīti Bieriņos pie Aivara Ābola. Starp citu, Aivars jau bi­ ja ieminējies, ka, viņaprāt, Edvardam ir ķēriens. Mani uzmeklēja zēna tēvs. Viņš kopā ar dēlu mani uzrunāja. Tēvs teica, ka pieņēmuši lēmumu nopietnāk pievērsties motokrosam. Es atbildēju, ka nav problēmu. Vienīgi jautājums — kurš no jums vairāk grib braukt? Lai nav tā, ka dēls pilda tēva gribu. Edvards pa­ skatījās uz mani un teica, ka viņš pats to grib darīt. Tad es pajautāju, ko tie­ ši viņš grib. Un to, šķiet, atcerēšos uz visu mūžu. Edvards atbildēja, ka vēlas kļūt par pasaules čempionu. Es pasmai­ dīju, piebildu, ka tas ir labi, un paskaid­ roju, ka būs smagi jāstrādā. Kad sākām strādāt, viņš Latvijā bija stabils trešais ceturtais numurs. Es redzēju viņa attiek­ smi un atdevi treniņos. Tā mani ieprieci­ nāja, jo bija mērķtiecīga. — Un jūsu kopīgais darbs vainagojās ar titulu. — Sākoties Eiropas čempionāta zonu pusfināliem, braukšanas plāns bija skaid­ ri zināms. Arī Edvards šo plānu zinā­ ja. Mūsu sadarbībā nav tā, ka nopiet­ nās lietas pārspriežam tikai ar tēvu. Nē! Svarīgās sarunās piedalās arī Edvards. Lai gan viņam ir 11 gadu, viņa skatī­

Augstākais pjedestāls. Edvardu Bidzānu ar Eiropas čempiona titulu Nāciju motokrosa ietvaros Madžioras trasē Itālijā sveica Youthstream prezidents Džuzepe Longo (pa kreisi) un FIM Europe prezidents Volfgangs SRB

jums atbilst divdesmitgadīgam jaunietim. Brīžiem atliek vien pabrīnīties, no kurie­ nes Edvardam tāds ķēriens. Man viņam nav daudz jāstāsta. Un tas atvieglo dar­ bu. Ar viņu strādājot, es nevis enerģiju patērēju, bet uzlādēju. Tas, kā apstāk­ ļi sakrita izšķirošajā Eiropas čempionāta dienā, nav tikai trenera, vecāku vai pa­ ša braucēja pirksts. Tur bija jūtama arī Dieva klātbūtne. — Kādā ziņā? — Sestdien, kad notika pirmais brau­ ciens, Edvards saslima. Naktī uz svētdie­ nu Edvards teju negulēja. Viņš murgoja. Viņam bija aizdeguna iekaisums, no kā aizpampa viena acs. No rīta pieceļoties, es Edvardam teicu: “Izskatās, ka mums šodienas sacensības ies secen.” Viņš atbildēja: “Nē, vienalga, kā, bet es to izdarīšu.” (Arņa balss aizlūst un acīs parā­ dās asaras.) Tas uzsita pamatīgas emo­ cijas. Un tas, ko Edvards izdarīja, man deva dzinuli priekšdienām. Tad arī sa­

pratu, ka šis ir čalis, kas var daudz sa­ sniegt. Pirmajā dienā viņš finišēja trešais. Mēs vēlreiz izanalizējām trasi. Svētdien Edvards nevienam neatstāja izredzes. Līdz pat piecām sekundēm aplī viņš apdzina savus sāncenšus. Visam vajag laiku. Šogad esam nonā­ kuši nākamajā līmenī, 85 kubikcentimet­ ru klasē. Lai gan vēl varējām palikt ie­ priekšējā kubatūrā, nolēmām spert soli tālāk, jo Edvardam jākrāj pieredze sacen­ sībās ar lielākiem čaļiem. Viņam jākļūst arī psiholoģiski spēcīgākam un noturīgā­ kam. Mēs jau šogad esam aizvadījuši sa­ censības Eiropā. Edvards Eiropas zonas sacensībās stabili ierindojās astotajā vie­ tā. Viņam nepadevās abi starti. Ja tie bū­ tu veiksmīgāki, Edvards varētu cīnīties par medaļām, jo no pirmās līdz desmita­ jai vietai visiem puikām apļa laiks atšķī­ rās vien par simtdaļām. — Edvarda panākumos noteikti arī ģimene spēlē lomu.

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


TRENERIS

Foto: Jānis Pastars

Foto: Jānis Pastars

ras viņš pavadīja ar klasi. Vakar mēs braucām uz treniņu, un es viņam teicu, ka ir forši spēt atslēgties no motokrosa, jo dzīvē nav tikai sports vien. Pagājušās sezonas beigās iedevu viņam divu nedēļu atvaļinājumu. Pēc nedēļas viņš man zva­ na: “Arni, klausies, kad mēs sāksim tre­ nēties? Es visus darbus pa nedēļu jau esmu izdarījis.” Protams, esmu viņa tre­ neris un vienlaikus arī labs draugs, ku­ ram var izstāstīt visu, kas nomāc vai ne­ patīk, jo man tas ir jāzina, lai varētu pilnvērtīgi strādāt. Dažkārt es viņam sa­ ku: “Aizritēs vēl pāris gadi, un tev, ie­ spējams, būs jāmeklē nākamais treneris.” Tad viņš atbild, ka esmu tas, kas viņam vajadzīgs līdzās. — Tu vari to pieņemt, ka kaut kad jū­ su ceļiem būs jāšķiras? — Šobrīd ne. Jo ir mērķi, plāni un darbi, kas jāizdara. Tomēr tas ir normāli. Zinu, ka tā no­ tiek. Un droši vien es nevarēšu būt visu laiku blakus. Man patiešām gribētos, lai Edvards tiek labā komandā, nevis kaut kādā, tikai tāpēc vien, ka jātiek. Ja tie­ šām viss tā sagriezīsies, būšu tas, kurš ievāc informāciju par komandu un tās iekšējo dzīvi. Jo ne visās komandās ir tik skaisti, kā no ārpuses izskatās. Ir jābūt gatavam dažādiem notikumu pavērsieniem. Un mēs esam gatavi. Šogad Edvards ļoti daudz ir pielicis visos rādī­ tājos. Un tas liecina, ka ejam pareizo ce­ ļu — nevis kaut kur un kaut kā. Mēs strādājam pēc zinātniskas metodikas. Nav tā, ka Arnis, kaut ko uz savu galvu bū­ tu izdomājis (smaida). — Proti, viss darbs notiek ar pama­ tojumu. — Liels paldies Vladimiram Demče­ ko, kurš bija mans pasniedzējs Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā — baka­ laura un maģistra darba vadītājs. Viņš Ekspertu sarunas pie trases. Filips Kempelis (no kreisās), Leons Kozlovskis un Arnis kā cilvēks mani iedvesmoja jaunām lie­ Kalniņš tām. Ikvienam ir kļūdas, jebkurā līmenī. Bet no tām ir jāmācās. Tam, ko tu da­ — Lai gan Edvards ir tikai skolnieks. māk viss sakritīs līdzīgi, mēs spēsim vir­ ri, ir jābūt sirds lietai, nevis lietai, kas atnesīs tev slavu. Tas nevar būt pašmēr­ viņš jau skaidri definējis, ka vēlas būt zīties uz priekšu. liels motobraucējs. Viņš un ģimene man — Tev ir bijusi vajadzība Edvardu psi­ ķis. Kad Edvards uzvarēja Eiropā, es stū­ uzticas, un tas ir svarīgi. Mēs strādājam holoģiski motivēt? rītī nosēdos un man sirsnīgi nāca ārā kā komanda un pēc plāna. Pirmajā vie­ emocijas. Sēdēju kādas tā līdz 16 gadu vecumam ir skola, aiz piecas minūtes. Neviens skolas sports, bet pēc tam ģimene un pat klāt nenāca, lai kvienam ir kļūdas — jebkurā līmenī. gan gribēja apsveikt. izklaide. Viss ir pakārtots. Ģimene zina Bet no tām ir jāmācās. Tam, ko tu gan treniņu, gan sacensību plānu, un vi­ Edvardam jau teicu, ka dari, ir jābūt sirds lietai, nevis lietai, tas, ko mēs šobrīd da­ ņi, pēc tā vadoties, plāno atlikušo laiku. Tāpat Edvardam piesaistīts fizioterapeits rām, ir tikai mazumiņš. kas atnesīs tev slavu Smagais darbs vēl nav un sporta ārste Maruta Noveičuka, kurai jāsaka milzīgs paldies. Viņa seko Edvarda sācies. Viss notiek fiziskajam stāvoklim un analīzēm. Maruta komfortā, ar prieku. Bet pienāks 14 ga­ — Nē, to man nav nācies darīt. Man piemeklē maksimāli dabīgus līdzekļus, jo drīzāk nākas viņu ierobežot. Un tas ir di un būs smagi. Es zinu, ka vajadzēs ir homeopāte. Edvards nedzer nekādus normāli. Viņam ir pilnvērtīgi jāatjauno­ smagi svīst. © sporta dzērienus. Šobrīd mums ir izvei­ jas un jāatpūšas. Nesen pēc sacensībām Augusts BRANTS dojusies ļoti laba komanda, ja vien turp­ Edvardam iedevu divas brīvas dienas, ku­

I

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

51


PERSONĪBA

Edgara Gaurača futbola stils Latvijas čempionvienības Jūrmalas Spartaka uzbrucējs Edgars Gauračs savā ziņā ir unikāls futbolists, jo spēlēšanu viņš apvieno ar kluba ģenerāldirektora amatu. Ar to vien nebeidzas Gaurača aktivitātes — 29 gadus vecais rēzeknietis ir arī izveidojis jaunatnes futbola apmācības projektu Future Football. Katrā ziņā Spartaka kapteinim ir bagātīga pieredze, ar ko padalīties, jo karjeras laikā viņš spēlējis sešās valstīs, kā arī aizvadījis divus desmitus maču Latvijas valstsvienībā. Savukārt modīgās ģērbšanās, daudzo tetovējumu un publiskā imidža dēļ Edgaru bieži vien arī sauc par Latvijas stilīgāko futbolistu.

Edgars Gauračs ar futbolu sāka nodar­ boties dzimtajā pilsētā Rēzeknē, kur arī vietējās komandas Dižvanagi sastāvā debitēja Latvijas virslīgā. Tomēr jau debijas sezonas vidū astoņpadsmitgadīgais Edgars devās meklēt laimi uz Itāliju, kur pēc pārbaudēm dažādos A sērijas klubos noslēdza līgumu ar tā laika A sērijas vienību Ascoli. Tiesa, Itālijas augstākajā līgā Gauračs tā arī neuzspēlēja, pavadot vairākus gadus Ascoli dublieru vienībā un drusku uzspēlējot pēc skaita ceturtajā Itālijas līgā. Tomēr tieši Itālijā Edgars ielika pamatus savai futbola profesionālajai karjerai. “Sanāca diezgan labi sevi parādīt Latvijas U-19 izlasē, tad aģents atrada iespēju man doties atrādīties uz Itāliju. Biju dažos klubos, bet labākais piedāvājums, arī ar perspektīvu, bija no Ascoli. Bija arī piedāvājumi no Skonto un Liepājas metalur­ ga, kas tad bija Latvijas čempione, bet es sapņoju par ārzemēm un gribēju pamēģināt. Man bija doma, ka Latvijā vienmēr varēs

52

Foto: Nora Krevņeva-Baibakova

Itālijas skola

Kapteinis. Šosezon uzbrucējs Edgars Gauračs (pa kreisi) virslīgā vienmēr bijis Latvijas čempionvienības Spartaka starta vienpadsmitniekā

atgriezties, bet, ja ir iespēja aizbraukt, tad tā ir jāizmanto. Itālijā biju četrus gadus, tas man daudz ko iemācīja gan kā futbolis­ tam, gan kā personai. Man ļoti palīdzēja spēcīgi treneri, kuri darbam ar mani veltīja daudz laika. Tas, protams, bija cits līmenis. Gan infrastruktūras, gan treniņu ziņā. Itālijā biju ļoti laimīgs,” stāsta Edgars Gauračs. Tik agrā vecumā doties spēlēt uz ārzemēm mūsu futbolā bija neierasta lieta. Tagad jaunieši dodas meklēt laimi ārzemēs arvien aktīvāk, taču joprojām ir strīdi, vai tas ir pareizi, jo ir uzskats, ka vispirms ir

jākļūst labākajam Latvijas čempionātā, tikai tad jāsāk skatīties tālāk. “Manuprāt, ja ir iespēja aizbraukt uz kādu Top līgu, tad vajag braukt un mācīties kaut ko jaunu. Tā ir cita mentalitāte, cita pieeja futbolam, tā ir fantastiska pieredze. Itāļu treneri man daudz ko iemācīja, Itālijā notika pāreja no jauniešu futbola uz lielo, tur guvu jaunu iedvesmu,” uzskata Gauračs.

Apceļojot Eiropu Pēc Itālijas Gauračs 2009. gadā uz pusgadu pievienojās tā brīža Latvijas

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


PERSONĪBA

čempionvienībai FK Ventspils, kas bija izcīnījusi tiesības spēlēt Eiropas līgas grupu turnīrā. Gauračs uzreiz izcēlās jau Eiropas līgas pirmajā mačā, Berlīnē gūstot vārtus mačā ar pazīstamo Vācijas klubu Hertha. Latvijā gan Edgars ilgi neaizkavējās, karjeras turpinājumā uzspēlējot vienā no spēcīgākajiem Rumānijas klubiem Bukarestes Rapid, titulētākajā Moldovas komandā Tiraspo­les Šeriff, Krievijas pirmajā līgā (Krasnojarskas Jeņisej un Maskavas Torpedo), kā arī Šveices augstākajā līgā klubā Aarau. Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

“Visur bija labi. Ar Šeriff spēlēju Eiropas līgā, tur piepildījās mans bērnības sapnis spēlēt pret Andriju Ševčenko, kad tikāmies ar Kijevas Dinamo. Turklāt mēs uzvarējām. Maskavas Torpedo bija fantastiski fani un atmosfēra, ko nevaru aizmirst. Torpedo atradu kontaktu ar faniem, pēc spēlēm ar tūkstoš faniem svinējām uzvaras. Futbola ziņā īpaši izceltu Šveici, kur gan nebiju tik ilgi, jo guvu nopietnu traumu. Fantastiska komanda bija Ventspilī, kad spēlējām Eiropas līgā, tur bija daudzas Latvijas futbola zvaigznes. Tad arī savā debijas

spēlē Eiropas līgā Berlīnē pret Hertha man izdevās gūt vārtus — vēl šodien atceros, ka aiz priekiem nezināju, kur skriet un kā svinēt. Nospēlējām neizšķirti 1:1. Sadzīviskā ziņā ļoti labi ar ģimeni jutāmies Itālijā un Šveicē. Tur ar ģimeni labprāt atgriez­ tos,” atklāj Edgars. Starp citu, Gauračs prot piecas valodas — latviešu, krievu, itāļu, angļu un rumāņu. “Pārceļoties uz jaunu valsti, tā ir pirmā lieta, kas ir jāizdara, — jāiemācās valoda. Tas ir cieņas jautājums. Tikai tā arī var iejusties vietējā sabiedrībā, iepazīt kultūru.”

53


PERSONĪBA

Spartaka plāni

“Esmu reālists, bija man piedāvājumi no citām valstīm, bet es vairāk redzu sevi Latvijā, tāpat jau domāju par perspektīvu, kas būs pēc futbola. Drīz man būs 30 ga­ di, tāpēc ir laiks aizdomāties, ko darīšu pēc pieciem sešiem gadiem. Es vienmēr domāju uz priekšu, par nākotni. Ja ne šis amats, tad Latvijas līmenī vēl varētu mierīgi spēlēt piecus sešus gadus, bet amats visu mai­ na. Varbūt spēlēšu līdz sezonas beigām, bet varbūt vēl piecus gadus,” saka Spartaka uzbrucējs, kapteinis un ģenerāldirektors. Gauračs neslēpj, ka Spartakam ir lieli plāni un ambīcijas. “Šogad Spartakam ir uzdevums nosargāt čempionu titulu. Izcīnīt titulu ir ļoti grūti, nosargāt — vēl grūtāk. Bet tāds ir mūsu mērķis. Protams, kļūstot par čempioniem, mums ir iespēja spēlēt Čempionu līgā, tad pienākas arī nauda attīstībai no UEFA. ogad Spartakam ir uzdevums Varu pateikt, ka transfēru logā mēs nosargāt čempionu titulu. Izcīnīt titulu ir ļoti grūti, nosargāt to — vēl plānojam piesaistīt vēl dažus stiprus fut­ grūtāk. Bet tāds ir mūsu mērķis bolistus no ārzemēm, kā arī vēl skatāmies izšķirošajiem notikumiem viņš atgriezās uz mūsu latviešu puikām. Saprotam, ka Spartaka rindās, pirmo reizi kļūstot par Čempionu līga ir drīz un mums vajag vēl jaunus spēkus. Pie tā arī strādājam.” Latvijas čempionu. Arī šogad Spartaks ar 11 mačos izcīnītajiem 22 punktiem ir izvirzījies čempionāta līderpozīcijās, Baltijas talismans bet Gauračs, kura rēķinā šosezon Vēl pagājušajā gadā Gauračs tika virslīgā ir trīs gūtie vārti, visos mačos aicināts arī uz Latvijas valstsvienību, ar ko trešo reizi pēc kārtas izcīnīja Baltijas ir devies laukumā pamatsastāvā. Tas ir apbrīnojami, ņemot vērā, ka kopš maija kausu (2012., 2014. un 2016. gadā). Spartaka kapteinis Gauračs pilda arī kluba Tiesa, pērn abos turnīra mačos Gauračs ģenerāldirektora pienākumus. palika rezervē, bet viņa zvaigžņu brīdis “Kad biju Torpedo, saņēmu piedāvā­ bija 2012. gada Baltijas kausa izcīņa, jumu no Spartaka, uzzināju, ka klubam ir kad Edgars ar divos mačos gūtajiem trim lieli mērķi un ambīcijas. Devu jāvārdu un vārtiem kļuva par turnīra rezultatīvāko nenožēloju. Šosezon vienu dienu atbrau­ spēlētāju. Starp citu, Gauračs ar 10 vārtu ca kluba akcionāri un izteica piedāvājumu guvumiem ir visu laiku rezultatīvākais kļūt par kluba ģenerāldirektoru. Man Latvijas U-21 izlases spēlētājs. Īpaši tas bija negaidīti, bet, tā kā es vēl va­ atmiņā palikusi 2009. g. Eiropas jauniešu ru turpināt spēlēt, tad piekritu,” stāsta čempionāta atlases spēle, kad Gauračs Gauračs. guva hettriku pret spēcīgo Rumāniju, “Kluba prezidents Spartaks Melkum­ palīdzot Latvijas U-21 izlasei svinēt jans nevar viens paveikt visas lietas, va­ iespaidīgu uzvaru 5:1. Savukārt valsts jag kādas svaigas idejas, tagad kopā galvenajā komandā Gauračs debitēja strādājam. Viņam ir liela pieredze, no ku­ 2011. gadā, pavisam aizvadot 20 ras varu mācīties, tāpat arī es varu ie­ spēles, kurās guva piecus vārtus. nest kaut ko jaunu. Mūsu kopīgais mērķis “Baltijas kausā esmu tāds kā ir izvest klubu citā līmenī, jo rezultāti talismans. Tāpēc, ja Starkova kungs pēc gada grib vinnēt šobrīd ir ļoti labi, bet ir jāstrādā arī pie citām lietām. Man ir daudz funkciju, bet Baltijas kausu, tad viņam vajag cenšos to apvienot ar futbolu. No rīta ir saukt mani,” smejas Edgars. “Man šogad bija uzdevums treniņš, pēc tam braucu darīšanās kluba labā. Pagaidām to fiziski un psiholoģiski atgriezties izlasē, zināju, ka varu apvienot, kā būs tālāk, grūti pa­ treneris atkal būs Aleksandrs teikt, jo patiešām tas ir grūts darbs, liela Starkovs. Cenšos pierādīt sevi atbildība.” laukumā, bet mūsu futbola Vai tas nozīmē, ka Gauračs Spartakā pasaule ir maza, un Starkova ir uz palikšanu un vairs negaida piedā­ kungs noteikti zināja, ka man vājumus no spēcīgākām līgām? ir jauns ­ amats un ka tas Jauna ēra Gaurača karjerā sākās 2014. gadā, kad viņš no Maskavas Torpedo atgriezās dzimtenē, parakstot līgumu ar Jūrmalas Spartaku. Tolaik Edgars neslēpa, ka vēl cer sagaidīt labāku piedāvājumu no kāda stiprāka Eiropas čempionāta. Tā arī notika — 2014. gada sezonā Gauračs Latvijas virslīgā 16 mačos guva 14 vārtus, un vasarā viņš jau pārcēlās uz Šveices augstāko līgu. Šveicē Edgars kluba Aarau rindās uzreiz debitēja ar uz­ varas vārtiem, taču jau otrajā Šveices čempionāta mačā Gauračs guva nopietnu krustenisko saišu traumu, kas viņam lie­ dza turpināt spēlēt Šveicē. Savukārt pagājušajā gadā Edgars se­ zonas pirmo pusi ar īres tiesībām pavadīja FK Liepāja rindās, bet uz čempionāta

Š

54

rs EdgaRAČS GAU Futbolists, FK Spartaks ģenerāldirektors Dzimis

1988. gada 10. martā Rēzeknē

Pozīcija uzbrucējs Pirmais treneris

Žanis Ārmanis

Klubs

Spartaks (Jūrmala)

Pārstāvētie klubi Rēzeknes Dižvanagi, Ascoli (Itālija), Rodengo Saiano (Itālija), FK Ventspils, Bukarestes Rapid (Rumānija), Tiraspoles Šeriff (Moldova), Krasnojarskas Jeņisej (Krievija), Maskavas Torpedo (Krievija), Aarau (Šveice), FK Liepāja Debija valstsvienībā 2011. g. 4. jūnijs (Latvija—Izraēla 1:2) Spēles Latvijas izlasē 20 (5 vārti) Ģimenes stāvoklis sieva Jūlija, dēls Enriko, meita Emīlija

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


PERSONĪBA

Verpakovskis ar savu redzējumu, Kaspars Gorkšs arī drīz beigs karjeru, ir daudz jaunu futbolistu ar pieredzi ārzemēs, kuri paveiks kaut kādas izmaiņas.”

Nākotnes futbols

Foto: LFF

Foto: FutureFootbal

Gaurača darbība futbolā neaprobežojas tikai ar Spartaku — viņš ir izveidojis jau­ natnes futbola projektu Future Football jeb Nākotnes futbols. Tās ir papildu nodarbības bērniem, kuri jau trenējas savos klu­ bos, akadēmijās, bet vienreiz nedēļā var nākt uz papildu treniņiem. Šobrīd Future Football darbojas septiņās Latvijas pilsētās — Rīgā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Varakļānos, Preiļos un Līvānos. “Dibinājām to kopā ar brāli Rihardu Ivanovu, kurš man arī palīdz ar darbu Spartakā. Mūsu mērķis ir popularizēt fut­ bolu Latvijā un motivēt jaunos futbolis­ tus kļūt par profesionāliem futbolistiem. Bieži aicinām arī profesionālos sportistus, lai viņi dalītos ar savu pieredzi. Šobrīd darbojamies septiņās Latvijas pilsētās, kur katru nedēļu notiek nodarbības, tāpat arī ir atvērtas filiāles Itālijā un Kazahstānā. Daudz kur esmu spēlējis, daudz palicis draugu. Mums diezgan labi iet, tagad ir plāni Baltijas valstīs un Krievijā. Mēs neesam futbola klubs vai akadēmija, bet piedāvājam vēl papildu treniņus, nometnes, turnīrus, rīkojam labdarības pasākumus. Principā ideja radās, jo man ir dēls Enriko, kurš trenējas futbolā. Viņš trenējās arī Krievijā, Šveicē, Jūrmalā, Liepājā, bet divi vai trīs treniņi nedēļā ir par maz. Ja grib kļūt par labu futbolistu, kurš var spēlēt Latvijas izlasē vai labā līgā, tad ir jāstrādā vairāk. Man ir liela pieredze, jo esmu daudz ceļojis, skatījies, tagad gribu to izmantot,” stāsta Gauračs. “Mūsu darbības karte ir interesanta, jo bija doma sākt ar vismazākajām pilsētām, kur patiešām ir vajadzīga palīdzība, Rīgā ir ļoti daudz piedāvājuma, var izvēlēties skolu un treneri, bet, piemēram, Varakļānos nav izvēles, ir viens treneris, un viss. Mūsu ideja bija palīdzēt tām mazajām pilsētām ar kaut kādu alternatīvu, citu redzējumu. Palīdzēt, Paraugs. Edgars Gauračs izveidojis bērnu futbola apmācības projektu Future teiksim, Varakļāniem attīstīties ar idejām, Football, kā arī viņš regulāri piedalās dažādos LFF rīkotajos pasākumos pasākumiem, labāku inventāru. Esam vēl Rēzeknē, Līvānos, Preiļos, kur uz mūsu treniņiem nāk 30— būtu nepareizi. Kad mani uzaicināja ad mani uzaicināja kļūt par 40 cilvēku, un viņiem kļūt par Spartaka ģenerāldirektoru, Spartaka ģenerāldirektoru, es es apzinājos, ka Latvijas izlasē patiešām patīk. Uz Rīgu apzinājos, ka Latvijas izlasē vairs gribējām atnākt tad, kad vairs nevarēšu spēlēt. Tas būtu nevarēšu spēlēt smieklīgi. Tagad izlasē uzaicināti jau būsim zināmi. Tagad esam ienākuši ar savām daudzi jauni, talantīgi spēlētāji, bet es savu lēmumu esmu pieņēmis.” idejām arī Rīgā. Mēs strādājam kopā ar sporta skolām. Man Pēdējā laikā Latvijas izlases faniem tumos: “Esmu simtprocentīgi pārliecināts, nav daudz, par ko priecāties, bet ka Latvijas futbolu nākotnē vēl gai­ ir futbols, tāpēc par naudu nav jādomā. pazīstamākais Rēzeknes futbola audzēknis da lielas uzvaras. Ja neticētu, tad neko Galvenais ir tas, ka šis projekts pēc 10 ir pārliecināts, ka nākotnē Latvijas futbol­ gadiem, kad būšu beidzis spēlētāja karjeru, nedarītu futbola labā. Redzu, ka nāk jaunā būs tā lieta, ko esmu paveicis.” am ir iespējas atgriezties agrākajos augs­ paaudze, kas arī to dara — nāk Māris

K

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

55


Foto: Nora Krevņeva-Baibakova

PERSONĪBA

Foto: LFF

Līderi. Pagājušā gadi valsts čempioni Jūrmalas Spartaks arī šosezon izvirzījušies līderos

Baltijas čempions. Pirms gada Edgars Gauračs jau trešo reizi pēc kārtas ar Latvijas izlasi triumfēja Baltijas kausa izcīņā

Uzmanības centrā Gauračs ir ne tikai pamanāms futbo­ la laukumā, bet izceļas arī ārpus tā. Jau spēlējot Maskavas Torpedo, Gauračs tika saukts par vienu no Krievijas čempionāta stilīgākajiem futbolistiem, bet tagad to pašu var teikt arī par Latviju. Edgars ir viens no visaktīvākajiem latviešu futbolistiem sociālajos tīklos — viņš regulāri publicē savus foto instagramā, kur viņam ir vairāk nekā 21 tūkstotis sekotāju, bet tviterī Edgaram ir vairāk nekā četri tūkstoši sekotāju. No Latvijas futbolistiem tviterī vairāk sekotāju ir ti­ kai Latvijas izlases kapteinim Kasparam Gorkšam, bet salīdzinājumam var pie­ bilst, ka pārsvarā valstsvienības fut­

56

bolistiem tviterī seko tikai daži sim­ ti cilvēku. “Manai sievai ir stila izjūta, tāpēc man ir jātur līdzi. Daudz ko viņa iemācīja, daudz ko redzēju Itālijā, daudz esam ceļojuši pa ārzemēm. Latvijā tas ir mazāk, bet ārzemēs, ja esi futbolists, tad uz tevi daudzi skatās, vienmēr ir foto, video, fani, tāpēc ir jābūt solīdam, jo uz tevi skatās arī bērni, pusaudži. Es neko speciāli nees­ mu darījis. Tas ir tikai normāli — ja esi profesionāls futbolists, tad vajag izskatīties labi. Tetovējumiem ir sava nozīme, bet tas ir personīgi,” atklāj Edgars. “Man ir septiņus gadus vecs dēls Enriko, viņš trenējas futbolā FK Liepāja, bet meitiņai Emīlijai ir trīs gadi, viņa de­

Stils. Jau spēlējot Krievijā, publika un prese sāka novērtēt Edgara Gaurača stila izjūtu, aicinot piedalīties fotosesijās

jo. Ģimene joprojām dzīvo Liepājā, es tur laiku pa laikam braukāju no Jūrmalas, bet ar jauno amatu varbūt drīz pārvāksimies uz Rīgu. Labprāt gribētu, lai dēls kļūtu par profesionālu futbolistu, bet nekādā gadījumā nespiežu. Viņš pats redz, kā tēvs spēlē, staigā uz stadionu, man arī ir liels prieks skatīties, kā viņš spēlē, gūst vārtus, tas ir fantastiski, bet es respektēšu viņa izvēles. Protams, futbolis­ tam ir smags darbs, bet plusu ir vairāk par mīnusiem.” ©

Kristiāns GIRVIČS

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

57


PROCESĀ

Kurzemes brālība

Kamēr Latvijas futbola draugi dzīvoja Krištianu Ronaldu vizītes noskaņās un Latvijas virslīga paņēma nelielu pauzi, varējām izdarīt pirmos secinājumus par nacionālās sezonas ievadu. Vismaz intrigas ziņā šis čempionāts neliek vilties — visas komandas var atņemt punktus viena otrai, un sešām vienībām joprojām ir reālas izredzes cīnīties par medaļām. Turnīru vislabāk iesākuši pērnie čempioni Jūrmalas Spartaks, bet par gada pirmajiem gaviļniekiem jau kļuva FK Ventspils futbolisti, kuri dramatiskā veidā izcīnīja Latvijas kausu. Par to gan ne mazāk priecājās Liepājā, kas tādējādi arī ieguva iespēju šogad spēlēt Eiropā.

Ventspils kauss FK Ventspils Latvijas kausu ieguva jau septīto reizi, pārtraucot FK Jelgava hegemoniju, kas šo trofeju izcīnīja iepriekšējos trijos gados. Īpašam priekam par šo uzvaru jābūt FK Ventspils galve­ najam trenerim anglim Polam Ešvortam, kurš Latvijā ieradās jau 2001. gadā, ar pārtraukumiem šeit strādājot jau 12. se­ zonu. Šajā laikā Ešvorts vairākkārt ti­ ka pie Latvijas čempionāta sudraba un bronzas medaļām, bet šī ir pirmā angļa izcīnītā trofeja.

58

Latvijas kausa finālmačs, kurā FK Ventspils tikai pēcspēles 11 m sērijā ar 6:5 pieveica Riga FC, kļuva par īstu vietējā fut­ bola reklāmu, kur bija cīņa par katru lau­ kuma metru no pirmās līdz pēdējai minūtei, skaisti gūtie vārti, negaidīti sižeta pavērsieni un īsta drāma beigās. Spēles pamatlaiks beidzās neizšķirti 1:1, papildlaikā Ēriks Punculs izvirzīja vadībā rīdziniekus, bet sešas minūtes pirms beigām ventspilnieks Artjoms Vaskovs panāca, ka uzvarētāju noteikšanai bija ne­pieciešama 11 m sitie­nu sērija (2:2). Tā saucamajā pēcspēles loterijā

Riga FC nonāca viena precīza sitiena attālumā no kausa, bet Hizirs Apajevs nespēja pārspēt FK Ventspils pieredzējušo vārtsargu Andreju Pavlovu. Viss izšķīrās ti­ kai pendeļu sērijas astotajā sitienā, kad par mača galveno varoni kļuva 38 gadus ve­ cais Pavlovs, kurš atvairīja jau trešo vien­ padsmitnieku, tiekot galā ar Latvijas U-21 izlases aizsarga Antonija Černomirdija si­ tienu. Jāpiebilst, ka Pavlovs, kurš šogad vēl nav spēlējis virslīgā (tur FK Ventspils pir­ mais numurs ir Maksims Uvarenko), spilg­ ti sevi parādīja jau kausa pusfinālā pret

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


PROCESĀ

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

un Spartaka starts

Triumfs. Par sezonas pirmajiem gaviļniekiem kļuva FK Ventspils futbolisti, kuri izcīnīja Latvijas kausu

Rīgas Futbola skolu, kad pēdējās minūtēs atvairīja RFS un Latvijas izlases pussarga Alekseja Višņakova izpildīto 11 m soda si­ tienu, izglābjot ventspilniekiem vietu finālā. Starp citu, šis ir īpašs gads, jo pir­ mo reizi vienā sezonā Latvijā tiks no­ skaidroti divi kausa ieguvēji. Jaunajā kausa izcīņā jau notikušas pirmās kārtas spēles, kur sacenšas otrās līgas klubi, tad otrajā posmā sacensībās iesaistīsies pirmās līgas vienības, divās kārtās noskaidrojot astoņas komandas, kam astotdaļfinālā pievienosies virslīgas klubi. Atšķirībā no šī pavasara Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

pusfināla stadijā uzvarētāji tiks noteikti vienā spēlē, bet fināls risināsies oktobrī. Latvijas čempionātā ventspilnieki pēc 11 kārtām ar 17 punktiem ieņem cetur­ to vietu. FK Ventspils ir pārliecinoši labākā čempionāta aizsardzība (tikai pieci zaudētie vārti), taču ne viss ir tik spīdoši uzbrukumā (11 gūtie vārti). Lai gan ventspilnie­ ki piedzīvojuši tikai divus zaudējumus (zīmīgi, ka abas reizes viņu pāridarītāji bijuši Jelgavas futbolisti), pieci neizšķirti neļauj būt turnīra tabulas priekšgalā. FK Ventspils stabilo spēli aizsardzībā novērtējis

arī Latvijas izlases galvenais treneris Alek­ sandrs Starkovs, kurš pirmo reizi uz valsts galveno komandu uzaicinājis 21 gadu veco centra aizsargu Ņikitu Koļesovu.

Līderu trio Latvijas čempionātā sezonas starts vislabāk izdevies pagājušā gada čempion­ vienībai Jūrmalas Spartaks, kas 11 mačos svinējusi sešas uzvaras un piedzīvojusi ti­ kai vienu zaudējumu. Tas ir diezgan negai­ dīti, jo pirms sezonas retais progno­zēja, ka Spartaks atkal iesaistīsies cīņā par

59


PROCESĀ

60

Rīgas nedienas Zaudējums Latvijas kausa finālā bija smags trieciens ambiciozajam klubam Riga FC, kas šogad savas rindas papildināja ar trim Latvijas valstsvienības pamata spēlētājiem Kasparu Gorkšu, Valēriju Šabalu un Artūru Zjuzinu. Rīdzi­ nieki ļoti cerēja jau šovasar debitēt Eirokausos, taču tagad šis sapnis būs jāatliek uz vēl vismaz vie­ nu gadu. Lai nodrošinātu vietu Eirokausos uz nākamo gadu, šosezon virslīgā Riga FC ir jātiek pirmajā trijniekā, bet pagaidām čempionāta zvaigžņotākā komanda nerāda diez cik izteiksmīgu spēli. Jau pirms se­ zonas daudzi skeptiķi paredzēja, ka Riga FC var kļūt par pirmo komandu, kurā būs treneru maiņa. Tas notika jau pēc ceturtās kārtas, kad viena Krievijas trenera Vladimira Volčeka vietu ieņēma cits viņa tautietis Jevgēņijs Perevertailo. Ātrus augļus gan šīs pār­maiņas nav nesušas. Pirmssezonas ambīcijas pagaidām laukumā neizdodas realizēt arī citam ambi­ ciozam galvaspilsētas klubam Rīgas Futbola skolai. Blāvais sniegums abiem Rīgas klu­ biem gan netraucēja deleģēt uz valstsvienību pa trim futbolistiem — Gorkšu, Šabalu un Oļegu Laizānu no Riga FC (Zjuzins traumas dēļ šosezon gandrīz nav spēlējis), kā arī Alekseju Višņakovu, Aleksandru Solovjovu un Robertu Uldriķi no RFS. Interesanti gan, ka jaunais Uldriķis šogad klubā biežāk sācis spēles uz komandas rezervistu soliņa nekā starta vienpadsmitniekā. Sev jau visai ierastajā priekšpēdējā vietā virslīgā atrodas trešā Rīgas koman­ da FK Metta/LU, taču gandrīz visos mačos studenti ir bijuši ciets rieksts favorītiem. Pirmo reizi vēsturē kāds FK Metta/LU pārstāvis arī ir saņēmis uzaicinājumu uz Latvijas valstsvienību — 22 gadus vecais pussargs Dāvis Indrāns. Pagaidām pavisam bēdīgi klājas virs­ līgas debitantiem SK Babīte/Dinamo, kuri 11 mačos izcīnījuši tikai divus punktus. Babīte arī kļuva par otro komandu, kur notika treneru maiņa — pēc astoņiem mačiem Mihailu Miholapu aizstāja Krievijas speciālists Aleksandrs Gorbačovs.

Pirmā līga Šosezon interesanti notikumi risi­ nās arī pirmajā līgā, kur jau sezonas startā sevi visskaļāk pieteikuši čempionāta debitanti — pagājušā gada otrās līgas uzvarētāji Grobiņas SC. Tiesa, Grobiņas komanda šajā laikā ir piedzīvojusi lielas pārvērtības, kļūstot būtībā par FK Lie­ pāja filiāli. Grobiņas vienību trenē biju­ šais FK Liepāja galvenais treneris Viktors Dobrecovs, bet galvenās lomas komandā spēlē virslīgā ne vienu vien sezonu aizvadījušais Toms Gucs, tāpat arī Liepājas galvenajā komandā jau spēlējušie Emīls Knapšis, Jānis Jēkabsons, savukārt Krists

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

čempionu titu­lu. Šķiet, ka čempioni ir visai viegli pārdzīvojuši treneru maiņu, kad pēc pagājušā gada triumfa baltkrievu Oļegu Kubarevu aizstāja polis Mareks Zubs. Lai gan jau pēc trim spēlēm traumas dēļ no ierindas uz vairākiem mēnešiem izgāja pa­ gā­ jušās sezonas otrs rezultatīvākais virs­ līgas spēlētājs Dmitrijs Platonovs, Spartaks arī bez sava uzbrukuma līdera ar 19 gū­ tajiem vārtiem ir čempionāta rezul­tatī­vākā komanda. Baltkrievu uzbru­ cēja prom­ būtnē par Spartaka galveno vārtu guvēju kļuvis Krievijas leģionārs Jevgeņijs Koz­ lovs — seši vārti. Spartaka pārlie­cinošais sniegums nav palicis nepamanīts arī Star­ko­vam, kurš pirmo reizi uz valstsvienību uzaicinājis di­ vus Jūrmalas komandas pussargus — Jevgeņiju Kazačoku un Edgaru Vardanjanu. Paradoksāli, bet, pat neizejot lauku­mā, lielu panākumu šosezon svinēja FK Liepāja, kas pēc FK Ventspils uzvaras Latvijas kausa finālā ieguva tiesī­bas šovasar startēt Eiropas līgā. Pērn liepājnieki virslīgā finišēja ceturtajā vietā, tāpēc Eiropas ceļazīmi viņi varēja iegūt tikai tad, ja paši iegūtu kausu vai to izdarītu kāda no pagājušās sezonas medaļu ieguvējām. Virslīgā Tamaza Pertijas trenētajai ko­ mandai pēc nepārliecinošā starta (pir­majās sešās kārtās tikai divas uzvaras un trīs zaudējumi) izdevās četru uzvaru sērija, kad piecus vārtus guva un sevi par īstu koman­ das līderi pieteica Rīgas Skonto audzēknis Artūrs Karašausks. Kad Karašauskam dzelteno kartīšu limita dēļ bija jāizlaiž spēle ar RFS, tad liepājnieku panākumi uz­ reiz aprāvās — 0:2. Jāpiekrīt Pertijam, ka nav izprotams, kāpēc Latvijas čempionāta spilgtākajam uzbrucējam nav atradusies vie­ ta valstsvienībā. Kuluāros mēļo, ka tur pie vainas varētu būt vecie konflikti. Latvijas čempionāta rezultatīvāko spē­ lētāju sarakstā Karašausks dala pirmo vietu ar Spartaka uzbrucēju Kozlovu un FK Jelgava... centra aizsargu (!) Mārci Ošu, kurš arī guvis sešus vārtus. Tas tiešām ir ekstraordinārs gadījums, kad aizsargs konkurē ar uzbrucējiem par labākā snaipera godu. Ošs ir pielicis roku pie vēl daudzām vārtu gūšanas iespējām, turklāt roku vārda tiešajā nozīmē, jo viens no Jelgavas kluba galvenajiem trumpjiem ir limbažnieka mes­ tie sānu iemetieni, piemēram, uzvarētajā mačā ar FK Ventspils jelgavnieki vienīgos vārtus guva pa tiešo pēc Mārča auta, kad pretinieku vārtsargs Uvarenko nespēja savaldīt bumbu. Iespējams, ka FK Jelgava vienkāršais un arī agresīvais spēles stils ne visiem iet pie sirds (piemēram, FK Metta/LU treneris Andris Riherts pēc zaudējuma jelgavniekiem sūdzējās, ka pretī bijuši regbisti), bet svarīgākais, ka moldoviešu trenera Aleksandra Kurtejana vadītā komanda prot regulāri izspiest vajadzīgo rezultātu.

Lielie. Latvijas izlases un Riga FC kapteinis Kaspars Gorkšs (no labās) cīņā par bumbu ar pagājušās sezonas virslīgas labāko snaiperi Ģirtu Karlsonu no FK Ventspils

Kristers Gulbis un Deivids Dobrecovs pat no pirmās līgas ir uzaicināti uz Latvijas U-21 izlasi. Pirmajās astoņās spēlēs Grobiņa svinēja sešas uzvaras un divreiz spēlēja neizšķirti, dalot punktus ar Rīgas JDFS Alberts un Valmieru. Pirms sezonas par pirmās līgas favo­ rītiem tika uzskatīti pagājušās sezonas otrās vietas ieguvēji FK Progress/AFA Olaine, kas pērn ne bez pretestības divu spēļu summā tikai ar minimālu rezultātu pārspēlēs par iekļūšanu virslīgā zaudēja FK Metta/LU (1:1 un 0:1). Gatavojoties čempionātam, Olaines klubs pat aizvadīja divu nedēļu treniņnometni Ēģiptē, tomēr se­ zonas ievads pieredzējušā trenera Viktora Ņesterenko vadītajai komandai ne pārāk izdevies — piedzīvoti jau divi zaudējumi mačos ar RTU/Skonto Academy un Jēkabpili, kā arī vēl punkti zaudēti, spēlējot neizšķirti ar Valmieru un Rēzekni. Ņemot vērā, ka pērn no virslīgas uz pirmo līgu pārcēlās BFC Daugavpils, tad Latvijas otrās lielākās pilsētas ko­ manda arī automātiski pieskaitāma pie pretendentēm uz atgriešanos elitē. Taču pagaidām daugavpiliešiem klājas visai grūti — astoņos mačos četras uzvaras un trīs zaudējumi. Jāpiebilst, ka šogad Latgale pirmo reizi atjaunotās valsts laikā paliku­ si bez virslīgas futbola. Toties bez zaudējumiem cīnās Valmiera Glass VIA, kas jau svinējusi piecas uz­

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


PROCESĀ SYNOTTIP VIRSLĪGA Spartaks FK Liepāja/Mogo FK Jelgava FK Ventspils Riga FC Rīgas Futbola skola FK Metta/LU SK Babīte/Dinamo

11 6 11 6 11 6 11 4 11 4 11 5 11 2 11 0

4 1 1 4 1 4 5 2 5 2 1 5 3 6 2 9

OTRĀ LĪGA 19:10 17:12 16:13 11:5 10:8 11:12 14:21 7:24

22 19 19 17 17 16 9 2

Vidzeme A grupa FK Limbaži DSVK Traktors (Rīga) FK Priekuļi FK Salaspils Riga United-2 FK Valmiera Glass-2 FK Pļaviņas DM B grupa SK Cēsis FK Aliance (Rīga) FK Alberts FK Lielupe (Rīga) FK Smiltene/BJSS-2 BFK Salaspils FK Balvi FK Salacgrīva

Rezultatīvākie spēlētāji: Jevgeņijs Kozlovs (Spartaks), Mārcis Ošs (FK Jelgava), Artūrs Karašausks (FK Liepāja) — 6, Tosins Aijeguns (FK Ventspils) — 5, Roberts Uldriķis (RFS), Dāvis Indrāns (FK Metta/LU) — 4.

KOMANDA.LV 1. LĪGA Grobiņas SC 8 6 2 0 Valmiera Glass VIA 8 5 3 0 FK Progress/AFA Olaine 8 4 2 2 FK Tukums2000/TSS 8 4 2 2 BFC Daugavpils 8 4 1 3 FK Auda 8 4 1 3 FK Ogre 8 3 3 2 RTU/Skonto Academy 8 4 0 4 Rēzeknes FA/BJSS 8 3 2 3 FK Smiltene/BJSS 8 3 1 4 JDFS Alberts 8 2 2 4 FK Jēkabpils/JSC 8 2 0 6 FK Staiceles Bebri 8 1 1 6 Preiļu BJSS 8 1 0 7

18:7 23:8 13:7 14:10 17:5 20:14 16:14 17:13 13:15 11:18 8:12 13:29 6:19 9:27

20 18 14 14 13 13 12 12 11 10 8 6 4 3

Kurzeme/Zemgale

28:2 15 12:5 9 8:17 6 0:24 0

Foto: Preiļu BJSS

5 5 0 0 5 3 0 2 6 2 0 4 4 0 0 4

Latgalē. Šogad virslīgā vairs nav nevienas komandas no valsts Austrumiem. Attēlā: daugavpilietis Elvis Bovins (no kreisās) pret Miku Babri no Preiļiem

varas. Atgādināšu, ka jau pērn Valmieras komandai tika piedāvāta iespēja spēlēt virslīgā, ieņemot Skonto vietu, taču valmierieši atteicās no šādas dāvanas. Cerēsim, ka agrāk vai vēlāk virslīgas futbols atgriezīsies Valmierā, kur savu­ laik bija labas futbola tradīcijas. To pašu Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

var teikt arī par Rēzekni, kas pēdējo se­ zonu virslīgā bija 2010. gadā. Valmiera no virslīgas atvadījās 2003. gadā. Pagājušajā sezonā Rēzeknei un Valmierai bija labākais spēļu apmeklējums pirmajā līgā — tur uz spēlēm regulāri nāca pāris sim­ ti skatītāju.

Ziemeļaustrumi Lubāna/Degumnieki BSC Balvi Ludzas NSS Kvarcs/Madonas BJSS FB Gulbene

FK Karosta (Liepāja) FK Roja/Kolka Grobiņas SC-2 Saldus SS/Brocēnu BJSS SK Supernova (Rīga) FK Senči (Jelgava) JFC Dobele Talsi/FK Laidze JFK Saldus FC Nikers (Kuldīga) Bauskas BJSS/SC Mēmele

SIEVIEŠU FUTBOLA LĪGA Rīgas Futbola skola FK Liepāja Riga United Ladies Spartaks/46. vsk.

Latgale LDZ Cargo-DFA (Daugavpils) FK Krāslava Rēzeknes NBJSS FK Kalupe Ilūkstes NSS Preiļu BJSS-2 Viesīte BFC Daugavpils-2

Rīga A grupa FK Progress-2 Monarhs-Flaminko Caramba Kengaroos/Salaspils AMOKO/02 Riga United Fortūna/Ogre Sirius B grupa Ogres NSC EXCONDO FK Jūrnieks Raita FK Dinamo/Babīte New Project BFS Reinards-Ropaži Albatroz SC

Lai gan Latvijas titulētākais klubs Skonto šogad nesaņēma licenci dalībai pirmajā līgā, Latvijas futbola slavenākais zīmols tomēr joprojām figurē pirmajā līgā, jo RTU komanda pārtapa par RTU/Skonto Academy. Pērn tikai viens punkts no otrās vietas un pārspēlēm par iekļūšanu virslīgā šķīra FK Auda, taču šogad jau turnīra sākumā piedzīvotie trīs zaudējumi laikam liecina, ka liepājnieka Jurģa Kalna trenētajai ko­ mandai vēl pāragri domāt par virslīgu. Vēl interesants fakts, ka FK Ogre rindās pirmajā līgā joprojām turpina spēlēt ilggadējais Latvijas valstsvienības uzbrucējs 43 gadus vecais Vits Rimkus. Viņš ir pēdējais no mūsu leģendārā Euro 2004 sastāva, kurš vēl turpina doties laukumā oficiālos mačos. Latvijas čempionāta otrajā līgā šose­ zon spēlē 55 komandas, kas sadalītas pie­ cos reģionos. Visplašākā pārstāvniecība ir Rīgā, kur spēlē 16 vienības, kas sadalītas divās grupās, bet par vienu komandu mazāk sacenšas Vidzemes čempionātā. Šogad vienā kopējā turnīrā ir apvieno­ ti Kurzemes un Zemgales reģioni (11 komandas), vēl astoņas vienības spēlē Latgales čempionātā, bet piecas — Ziemeļaustrumu reģionā. Jāpiebilst, ka sadalījums pa reģioniem ir diezgan brīvs, jo, piemēram, Rīgas čempionātā piedalās divas Ogres komandas, bet vairākas galvaspilsētas vienības spēlē Vidzemē. ©

Kristiāns GIRVIČS 61


Foto: Renārs Buivids, Sports

Kāda ir līdzjutēju reakcija? Uzreiz pēc bronzas medaļu izcīnīšanas steidz uzzināt Barons kvartāla basketbolisti Taurs Jogela un Deniss Krestiņins

Foto: Renārs Buivids, Sports

Foto: Renārs Buivids, Sports

PIESPĒLE

Jauna sadarbība? Igaunijas izlases volejbolistes aizsardzībā pārbaudes spēlēt pret Latviju

Foto: Renārs Buivids, Sports

Foto: Renārs Buivids, Sports

Foto: Renārs Buivids, Sports

Caur sāpēm uz panākumiem. Slavenā Tas tiešām esmu es! Kristaps Dārgais Ceļš uz titulu nav viegls! BBBL U13 vecuma Igaunijas izlases basketbolista Aivara mierina Dāvi Rozīti, atgriežoties sastāvā pēc grupas finālspēlē tiekas Maskavas CSKA un Kūsmā dēls Kaspars (uz grīdas) BBBL spēlē pret Valmieru vairāku mēnešu izlaišanas traumas dēļ Rīgas DSN

Foto: Renārs Buivids, Sports

Foto: Renārs Buivids, Sports

Vai tiešām izdosies? Notikumus Latvijas — ­ Igaunijas pārbaudes spēlē vēro tiesnesis Ilgvars Ozoliņš

Līdzjutēji atbalsta, uzvaras būs. Latvijas sieviešu volejbola izlase turpina cīnīties

62

Klusā daba! Latvijas sieviešu volejbola izlases fizioterapeite Evita Bole, treneris Jānis Grīnfelds un dzērienu pudeles gaida spēles pārtraukumu

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs


Foto: Renārs Buivids, Sports

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

PIESPĒLE

Foto: Renārs Buivids, Sports

Labprāt parādītu piemēru! Latvijas volejbola izlases galvenais treneris Jānis Leitis

Jauna recepte. Barons kvartālam šajā pavasarī bronzas iedegums ar dzirkstošā vīna garšu Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

Foto: Renārs Buivids, Sports

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Pirmais finišs! Emociju pārpilnība — Rīgas Kausu jauninājums bērniem

Foto: Renārs Buivids, Sports

Turies, Ukraina! Fotogrāfu medusmaize — 3000 m šķēršļu skrējiens

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Kur nu skriesi! Kad vēlmes nesakrīt ar īstenību

Pēc bronzas medaļām aizskrēja baroni. Olybet LBL sērijā par 3. vietu Barons kvartāls uzveica čempionus Valmieru/Ordo

Kurš te galvenais? Baronu fiziskās sagatavotības treneris Maksims Kazaks pulcējis visu komandu pie sava telefona

63


64

Žurnāls Sports • 2017. gada jūnijs

Žurnāls ''Sports''  

2017. gada jūnija numurs

Read more
Read more
Similar to
Popular now
Just for you