Page 1

LASI ARĪ WWW.SPORTO.LV

Nr. 3/4 (336/337) 2018. MARTS/APRĪLIS

s a n a h č n o j h P . I s Š ē l E ē I p V LAT iskajās s s p a m i m l o i un drā ņ o r Va

Cena Eur 1,95


Uz 1. vāka. Startē Oskars Melbārdis un Jānis Strenga Foto: Ilmārs Znotiņš, LOK

rā u m nu ā j a Š

18. SKELETONS Vai jauna ēra?

4. BOBSLEJS Kā rodas varoņi un notiek traģēdijas

24. KAMANIŅU SPORTS No divām pozīcijām

30. DAIĻSLIDOŠANA Kur pazuda punkti

33. ŠORTTREKS Labāko trešdaļā

34. ĀTRSLIDOŠANA Kaunistes rekords labots

44. KALNU SLĒPOŠANA Kamēr neesi pirmais

48. DISTANČU SLĒPOŠANA Baltās maģijas diktāts

69. SABIEDRĪBA Budžets, reformas, dramatiskas prognozes

MĒNEŠA ŽURNĀLS Iznāk kopš 1955. gada 4. oktobra

36. BIATLONS Cerību dejas ar vēju

Izdevējs: Sporta apgāda fonds Reģistrācijas apliecība nr. LV40008097373 Iespiests PNB Print Redakcija: Grostonas ielā 6b, Rīgā, LV 1013 E-pasts: birojs@sporto.lv Galvenais redaktors: Dainis Caune Fotogrāfs: Juris Bērziņš-Soms Datorgrafiķe: Baiba Barkāne

58. LATVIJAS SKOLU ZIEMAS OLIMPISKAIS FESTIVĀLS

74. TENISS Jauns kapteinis un komanda

Spraigi, radoši un plaši

78. FUTBOLS

Dāvis Indrāns

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

88. FLORBOLS Millenium florbolists Ragovskis 3


BOBSLEJS

Foto: Dainis Caune, Sports

Kā rodas varoņi un notiek traģēdijas Lielais priekškars beidzot ir vaļā, un bobsleja skatuve kā Alpensijas kalna iežos 16 līkumos iegrauzusies viltīgi lunkana čūska blāv negaidīti cietā ledū. Arī ģenerālmēģinājums noticis — seši oficiālie treniņbraucieni divnieku ekipāžām aizvadīti. Mazā neziņa beigusies, lielā tikai sākas, dzenot pulsu pirmsstarta drudzī.

4

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Foto: Dainis Caune, Sports

Tērauda Latvija. Trasē Oskara Ķibermaņa, Jāņa Jansona, Helvija Lūša un Matīsa Mikņa ekipāža

BOBSLEJS Divnieki 1. Džastins Kripss/Aleksandrs Kopačs (Kanāda) 1. Frančesko Frīdrihs/Torstens Margiss (Vācija) 3. Oskars Melbārdis/Jānis Strenga (Latvija) 4. Niko Valters/Kristians Pozers (Vācija) 5. Johanness Lohners/Kristofers Vēbers (Vācija) 6. Jundžons Vons/Junvu So (Dienvidkoreja) 9. Oskars Ķibermanis/Matīss Miknis (Latvija)

P

irms četriem gadiem Sočos Oskara Melbārža četrinieks izcīnīja sud­ raba medaļas, divniekos mūsu lī­ derekipāža finišēja piektajā pozīcijā. Pēc grandiozajā dopinga afērā iesaistī­ to Krievijas bobslejistu diskvalifikācijas latvieši sevi var uzskatīt par olimpiska­ jiem čempioniem un vēl bronzas laureā­ tiem. Tas pat fiksēts Phjončhanas spē­ ļu oficiālajā mājaslapā. Bet par to, kas mainīts bijušajā, mūsējie neprāto ne ar domu galiņu. Te sākas jauna cīņa, kurā kārojas tikt vēl augstāk. Un ne jau vi­ ņiem vienīgajiem. Īpaši liela zeltkārība jūtama tradi­ cionāli spēcīgajos vāciešos, kas Sočos pjedestālam netika tuvāk par sesto vietu, bet pirms Phjončhanas pilota Frančesko Frīdriha personā kļuva par pasaules čem­ pioniem abās disciplīnās. Olimpiskās se­ zonas Pasaules kausa izcīņas kopvērtē­ jumā četriniekiem vācieši pat aizņēma visu pjedestālu. Zīmīgi, ka sudraba lau­ reāts Frīdrihs nav guvis nevienu uzva­ ru, bet tas tikai liecina par viņa stabi­

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

3:16,86 3:16,86 +0,05 +0,20 +0,28 +0,54 +0,94

Četrinieki 1. Frančesko Frīdrihs/Kendijs Bauers/Martins Grotkops/Torstens Margiss (Vācija) 2. Niko Valters/Kevins Kuske/Aleksanders Rēdigers/Eriks Franke (Vācija) 2. Jundžons Vons/Džunlins Juns/Junvu So/Donhjuns Kims (Dienvidkoreja) 4. Riko Peters/Tomass Amreins/Simons Frīdli/Mihaels Kuonens (Šveice) 5. Oskars Melbārdis/Daumants Dreiškens/Arvis Vilkaste/Jānis Strenga (Latvija) 6. Džastins Kripss/Džesijs Lamsdens/Aleksandrs Kopačs (Kanāda) 10. Oskars Ķibermanis/Jānis Jansons/Helvijs Lūsis/Matīss Miknis (Latvija)

litāti. Kausa ieguvējs Johanness Lohners finišējis pirmais četros no astoņiem pos­ miem, Niko Valters, kam trešā vieta, — trijos. Piektajā pozīcijā šajā rangā atrodas Oskars Melbārdis, septītajā — Oskars Ķibermanis. Bet spēļu dienaskārtībā pirmās ir divnieku ekipāžas, kuru konkuren­ cē Pasaules kausa izcīņas kopvērtēju­ mā Frīdrihs ar divām uzvarām iespiests starp diviem kanādiešiem — sezonas līderi Džastinu Kripsu un Kristoferu Springu, kuri tikai pa reizei finišēju­ ši pirmie. Tūlīt šim trio seko pasaules labākā juniora Oskara Ķibermaņa ekipā­ ža, bet Melbārža sarežģītās sezonas re­ zultāts ir astotā pozīcija.

Daži džeki no Latvijas Neviens vairs nesūrojas par sliktu le­ dus kvalitāti vai pavirši veidotām virāžām. “Ledus labs, kvalitatīvs,” pēc treniņbrau­ cieniem vērtē mūsu pirmais pilots Oskars Melbārdis. “Trase tāda, kādā man patīk braukt. Var izbaudīt virāžas, nekrata, nav

3:15,85 +0,53 +0,53 +0,74 +0,80 +0,84 +1,56

haosa. Protams, ir grūtas vietas — otrā un devītā virāža, kas jāņem ļoti precīzi.” “Trase ātra,” piekrīt galvenais trene­ ris Sandis Prūsis. “Līdz ar to sarežģī­ ta. Liela daļa jau pārspējusi tos rekor­ dus, kurus te sasniedza pērnajā sezonā Pasaules kausa mačos. Profili izmainīti uz labo pusi. Tajā ziņā viss ir kārtībā. Trase ir interesanta un prasa augstu meistarību. Pagaidām daudzi brauc ar lielām kļūdām. Favorīti ir tie paši — vācieši, kanādieši, nezināmais korejietis un, es ceru, — arī daži džeki no Latvijas.” Starp šiem “dažiem džekiem” pēkšņi nav ierastā Melbārža stūmēja un Latvijas karognesēja šo spēļu atklāšanas cere­ monijā Daumanta Dreiškena, viņa vietā startam gatavojas tikpat ierastais pirmā pilota partneris četrinieka ekipāžā Jānis Strenga. Tā gan nav pirmā pīpe uz jum­ ta, abi kopā divniekā pērn startējuši pat pasaules čempionātā. “Tikai labāka fi­ ziskā forma!” komandas vadības argu­ ments šai maiņai ir nepielūdzams kā sporta būtība.

5


BOBSLEJS

Pirmais sacensību brauciens jebkā­ das spekulācijas par šo jautājumu aiz­ met pār bortu. Melbārdis/Strenga šīs olimpiskās spēles sāk ar trases rekor­ du (49,08)! Par divām sekundes simt­ daļām atpaliek Pasaules kausa ieguvē­ ja kanādieša Džastina Kripsa ekipāža, vēl par divām — vācieša Niko Valtera eki­ pāža. Savukārt Oskars Ķibermanis/Matīss Miknis finišē ceturtie! Tiesa, tautiešiem zaudējot 0,13. Ar vienas simtdaļas at­ starpi seko pasaules čempions Frančesko Frīdrihs, divas tādas pašas niecības tālāk nostājas vēl viens vācietis — Johanness Lohners. Otro braucienu Frančesko Frīdrihs kopā ar neseno vācu desmitcīņas talan­ tu Torstenu Margisu sāk, par sekundes simtdaļu labojot pašiem piederošo starta rekordu (4,85), tomēr virāžās abi ir iz­

Foto: Dainis Caune, Sports

Ieteikums labam miegam

Foto: Dainis Caune, Sports

Esam klāt! Latvieši uz pirmo treniņbraucienu no boksiem izceļ savu slepeno ieroci. Pa kreisi Daumants Dreiškens, pa labi Jānis Strenga

šķērdīgi sīkumu kaisītāji un augstāk par to pašu piekto pozīciju netiek. Oskars Ķibermanis kopā ar Matīsu Mikni tāpat kā pirmajā startā uzstumj 4,91, kas šoreiz ir otrs labākais rezultāts, bet kļūdās tik dīvaini neērtajā otrajā vi­ rāžā un jau trešo kontrolatzīmi sasniedz tikai astotie, bet finišu — divpadsmitie, sacensību pirmo dienu beidzot sestajā po­ zīcijā un dusmīgiem prātiem. Niko Valters/Kristians Pozers startā ir tikai piecpadsmitie (5,00), bet trasē nesas ar tādiem paātrinājumiem, ka finišē ar kri­ tienu un... kļūst par sacensību līderiem!

6

Džastins Kripss/Aleksandrs Kopačs tāpat kā korejieši Jundžons Vons/Junvu So, kas pirmajā braucienā bija tikai vien­ padsmitie, finišē ar trešo rezultātu un no­ stiprinās otrajā pozīcijā. Melbārdis/Strenga šoreiz startā tikai ceturtie, tālāk septītie, vienpadsmitie, vienpadsmitie, vienpadsmi­ tie un finišā desmitie ar + 0,27. 1. Valters, 2. Kripss + 0,10, 3. Lohners + 0,19, 4. Melbārdis + 0,23, 5. Frīdrihs + 0,29, 6. Ķibermanis + 0,39. Tāds ir labāko sešnieks pēc pirmās sa­ censību dienas.

Foto: Dainis Caune, Sports

Treniņu process turpinās arī spēļu laikā. Lec Jānis Jansons, gatavojas Helvijs Lūsis, uzmana Jānis Ozols, fotografē Ilmārs Znotiņš

Pēc olimpiskā zelta. Brauc Džastins Kripss un Aleksandrs Kopačs

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Foto: Dainis Caune, Sports Foto: Dainis Caune, Sports

Startē. Oskars Ķibermanis un Matīss Miknis

Foto: Dainis Caune, Sports

Cerības kļūst bezcerīgas. Franči Dorians Otervils un Romēns Enrišs

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

7


BOBSLEJS

“Otrajā braucienā otrajā virāžā dabū­ jām bortu,” uz ātruma zudumu norāda Strenga. “Nebūtu šīs kļūdas, būtu vēl labāk, bet kopumā ir okei!” nevar sa­ prast, — pilots pietēlo vai patiesi jūtas mundrs. “Rīt divi braucieni, šobrīd esam ārpus medaļām, viela pārdomām. Būs la­ bāks miegs, nebūs jāguļ medaļu pozīci­ jās. Rīt jāsāk ar skaidru galvu un jaunu sparu.” Oskars Melbārdis turpmākai rīcī­ bai jau sastādījis optimistiski pragmatisku programmu, norādot, ka ķert viņam patīk labāk nekā bēgt. “Precīza pirmās virāžas izeja un ieeja otrajā ir pats galvenais, lai tās galā neatrastos augstu, kas garantē atsitienu pret bortu,” Oskars izskaidro, kā pareizi atslēdzama trase. Kārtējo reizi. Visos četros braucienos Frančesko Frīdrihs un Torstens Margiss ir ātrākie startā

Foto: Dainis Caune, Sports

Trešajā braucienā Valtera ekipāžas tradicionāli vājais starts (5,05) nekādiem brīnumlīdzekļiem netiek pārvērsts labā rezultātā un vācieši no pirmās vietas noslīd uz piekto pozīciju. Toties Kripss ar stabilitāti pārņem vadību. Frīdrihs, Melbārdim atņemot trases rekordu (48,96), kanādietim pietuvojas līdz 0,06, trīs simtdaļas tālāk novietojas Lohners, vēl trīs — Melbārdis, kam šajā braucie­ nā otrais labākais rezultāts un no kura par 0,01 atpaliek Valters. Atgūties cen­ šas Ķibermanis: startā otrais — 4,90, finišā dalīta sestā vieta ar Bendžaminu Maieru (Austrija), tomēr pēc trim brau­ cieniem — septītais ar 0,06 aiz korejie­ ša Vona, un mūsu otrajai ekipāžai la­ bāko trijnieks vairs nešķiet panākams. Bet arī vieta sešniekā būtu cienījams panākums.

Foto: Dainis Caune, Sports

Piecas simtdaļas līdz unikalitātei

Konkurents. Ja nebūtu kļūdas pirmajā braucienā, uz medaļām pretendētu arī korejieša Jundžona Vona ekipāža

8

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


lis organizatorus glāba no nepieciešamības kalt trešo zeltu. Nu ietaupījās sudrabs, Oskaram Melbārdim un Jānim Strengam pasniedzot bronzas medaļas, kuras viņi izcīnījuši, vienīgie šajā trasē spējot uzva­ rēt divos braucienos. Olimpiskā čempiona Kripsa rēķinā ir tikai viena otrā vieta un trīs trešās, turklāt no tām divas dalītas, savukārt Frīdriham — divas piektās, pir­ mā un otrā vieta. Lūk, cik tuvu mūsējie bija pilnai laimei! Ķibermanis pēc laba starta (4,90 — divreiz pēc kārtas otrs ātrākais) otra­ jā virāžā atkal palaiž kļūdu virteni, kas braucienā ļauj finišēt vien četrpadsmi­ tajam (49,70), noslīdot uz devīto vietu un sacensību vietu pametot neatsveicino­ ties. “Mēs nebraucām uz šejieni pēc de­ vītās vietas,” paskaidro ekipāžas stūmējs Matīss Miknis. “Bet ar vienu labu brau­ cienu nevar uzvarēt.”

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

O, Latvia! Mūsējos sveic Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas (IBSF) prezidents Ivo Feriāni

Vēl viss ir iespējams. Ja Vons nebū­ tu kļūdījies pirmajā braucienā (11. re­ zultāts), arī viņš cīnītos par medaļām. Pēdējā braucienā Melbārdis/Strenga at­ kal ir visātrākie (49,21) un tiek ga­ rām Lohneram, kam tikai astotais re­ zultāts. Tātad medaļa! Tikai — kāda? Frīdrihs ceturto reizi pēc kārtas ir āt­ rākais startā, bet finišā latviešiem zau­ dē vienu simtdaļu, kopvērtējumā par pie­ cām nostājoties mūsējiem priekšā. Viss Kripsa rokās, kas trešo reizi kamanas līdz finišam aizvada ar trešo rezultātu (49,28) un ciparu mirgu uz tablo aptur jau redzētā pozīcijā — 3:16,86! Tas no­ zīmē, ka četru braucienu summā abām ekipāžām ir vienāds rezultāts. Otro rei­ zi bobsleja vēsturē vienā disciplīnā divi olimpiskie čempioni! Piecas sekundes simtdaļas šo panā­ kumu padarītu vēl unikālāku. Tāds mirk­

Foto: Dainis Caune, Sports

Dramatisks prieks. Par dubultuzvaru divnieku konkurencē visatraktī­ vāk līksmoja Frančesko Frīdriha ekipāžas stūmējs Torstens Margiss

Zvaigznēs ierakstīts? Oskaram Ķibermanim/ Matīsam Miknim ar devīto numuru devītā vieta Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

9


BOBSLEJS

Pēc plāna B

Trīspadsmit ir trīs! Oskars Melbārdis un Jānis Strenga sāk izšķirošo cīņu par bronzas medaļām

Foto: Dainis Caune, Sports

“Izbraucu otro virāžu, sapratu, ka la­ bi, jātur tikai ritms, tiku cauri devītajai, jutu, ka iet...” Oskara stāstījumā brau­ ciens pēc olimpiskās bronzas medaļas šķiet viegls kā bērnu spēlīte. “Zināju, ka kamanas skries, ka tās būs labas, bet trauma īsi pirms olimpiādes izsita no ritma. Divniekos starts ir ļoti svarīgs, abiem nepieciešama teicama fiziskā sa­ gatavotība. Sezonā biju jau sasniedzis la­ bu fizisko formu, viss gāja pēc plāna, bet tad viss pēkšņi sabruka — musku­ lis pušu. Divas dienas pasēdēju mājās, pagruzījos. Tad izdomājām plānu B un gājām tālāk. Daudzi necerēja, ka mēs te būsim.” Melbārdis pēc muguras operācijas sacensību apritē atgriezās pērnās sezo­ nas otrajā pusē un jau cienījami cīnījās pasaules čempionātā, bet... “Diskomfortu jūtu joprojām, ar to visu mūžu būs jā­ sadzīvo,” skaidro Osis. “Reizēm no rīta pieceļos un nesaprotu, kāpēc te vispār esmu, ko gan varu izdarīt?! Psiholoģiski ir grūti. Bet lēnām gatavojāmies, gājām soli pa solim uz priekšu.” Divniekos Melbārdis neesot foku­ sējies uz medaļu, galvenais bijis no­ braukt labāk nekā Sočos, kur finišē­ ja piektie. Vairāk cerēts uz četrinieku. “Paldies Jānim, startā atkal bijām turpat aiz vāciešiem,” Oskars nobeidz sarunu. “Super,” Prūsis ar vienu vārdu novērtē Melbārža finālbraucienu. “Četros braucie­ nos zaudēt piecas simtdaļas — tas nav nekas.”

Komandas prieks. No kreisās pirmajā rindā: fizioterapeits Jānis Kaupe, delegācijas vadītāja vietnieks Andris Lupiks; otrajā rindā: fizioterapeits Arnis Noveičuks, delegācijas vadītājs Žoržs Tikmers, treneris Jānis Ozols, galvenais treneris Sandis Prūsis, treneris Olafs Kļaviņš, olimpiskās bronzas laureāti Oskars Melbārdis un Jānis Strenga, Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas prezidents Jānis Kols un ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis — pirmais latvietis, kurš izcīnījis olimpisko medaļu bobslejā (3. vieta 1984. gada spēlēs)

10

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Foto: Dainis Caune, Sports Foto: Ilmārs Znotiņš, LOK

Foto: Dainis Caune, Sports

Prieks par tautiešiem. Kanādieši Niks Poloņiato (no labās) un Džese Lumsdens, finišējuši septītie, priecājas par Džastina Kripsa ekipāžas uzvaru

Foto: Dainis Caune, Sports

Nenovērtējami. Cik sviedru, cik asiņu, cik emociju atdots par šīm medaļām... Oskars Melbārdis (no labās) un Jānis Strenga. Fonā — galvenais treneris, četrkārtējais olimpietis Sandis Prūsis

1998. gadā Nagano par olimpis­ kajiem čempioniem divniekos kļuva Gintera Hūbera (Itālija) un Pjēra Lidēra (Kanāda) ekipāžas. Starp citu, četrinie­ kos toreiz nācās pasniegt divus bron­ zas medaļu komplektus, jo pēc četriem braucieniem ar vienādu rezultātu fi­ nišēja Lielbritānija I (Šons Olsons) un Francija I (Bruno Minžons). Phjončhanā vēsture atkārtojas. Un ne tikai divnieku sacensībās.

Sākām kopā ar pirmajiem 1924. gadā... Pirmo medaļu Latvijai ziemas spēlēs izcīnījām tikai 2006. gadā Turīnā. Par garo ceļu delegācijas vadītāja vietniekam Andrim Lupikam atgādina Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas iniciators un LOK Goda prezidents Vilnis Baltiņš Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

11


BOBSLEJS

12

Foto: Dainis Caune, Sports

“Jauna disciplīna, jaunas sacensības,” pirms starta četriniekos prātoja Sandis Prūsis. “Lielāka mašīna, lielāka centrbē­ dze. Otro virāžu būs vēl grūtāk izbraukt, būs problēmas devītajā, vēl nāks klāt trīs­ padsmitā četrpadsmitā, kas nav diez ko la­ ba, kur četrinieks iet uz krišanas robežas.” Četriniekos, kur mūsējo izredzes tika vērtētas pat augstāk, Oskars gribēja un cerēja sniegt gandarījumu savam uztica­ majam stūmējam un draugam Daumantam Dreiškenam, kuru divnieka kamanās tre­ neris mazliet negaidīti pirms pašām sa­ censībām nomainīja ar Jāni Strengu. Šīs rīcības pareizību apstiprināja bronzas me­ daļas. Protams, tās tika izcīnītas Latvijai, un publiski Daumanta seja palika cieta kā tērauds, kura toņos bija ieturēti Bruno Birmaņa darinātie bobslejistu sacīkšu tēr­ pi. Bet, kas ciešāk ieskatījās viņa acīs, tas redzēja emociju spoguli. Droši vien tieši tāpēc pirmie Oskara vārdi par savu veikumu četriniekos bi­ ja satriecoši: “Kauns. Pievīlu komandas biedrus, viņi savu darbu izdarīja, es vie­ nā virāžā noraku četru gadu darbu. Tas ir viens mirklis, it kā iespertu pa spaini un izgāztu visu ūdeni...” Pilots sev pār­ meta kļūmi otrā brauciena otrajā virāžā, kas bijusi izaicinājums visiem. Divnieku treniņbraucienos viņš ar to spējis tikt ga­ lā tikai katrā otrajā reizē, sacensībās ar lielu uztraukumu klājies labāk, četrinie­

Foto: Dainis Caune, Sports

Spēriens pa ūdens spaini

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


kos jau pavisam labi, un tad otrais brau­ ciens, kas, paša pilota vārdiem runājot, bijis briesmīgs, viņš izsists no ritma, ne­ esot varējis tikt atpakaļ sliedēs, lai labi nobrauktu vismaz trases lejasdaļu, un fi­ nišā divpadsmitais rezultāts. Bet: “Piektā vieta arī ir jāizcīna, di­ ži augstāk sezonas laikā neesam bijuši. Jāpriecājas par to, kas ir,” komandas lī­ deris pēc garā paššaustīšanās monologa mudināja uz optimismu. Arī ideālā vari­ antā diezin vai augstāk par trešo vietu būtu tikuši. Melbārdi mulsinot, ka, pilotē­ jot gan divnieku, gan četrinieku, identis­ kas kļūdas pieļāvis tieši otrajos braucie­ nos: “Par to jāpadomā uz priekšdienām.” Trešais brauciens bijis mazliet samocīts. Pēdējais — labākais no visiem četriem. Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

Foto: Dainis Caune, Sports

Te izšķīrās gandrīz viss. Šķietami vienkāršajā 2. virāžā Oskara Ķibermaņa (12. numurs), Fračesko Frīdriha (07.) un Oskara Melbārža (10.) četrinieki

“Šoziem mums nebija labākie star­ ta laiki, veselības problēmas bija gan Oskaram, gan Arvim, bet te mēs bijām vislabākajā fiziskajā formā, atpalikām ti­ kai dažas simtdaļas,” atzina Daumants Dreiškens. “Skaitot treniņus, ar četrinie­ ku nobraucām 10 braucienus, no tiem sliktākais bija vakardienas otrais sacensī­ bu brauciens. Bet tāds ir sports, ne jau pirmo reizi mēs kaut kur kļūdāmies. Lai būtu blakus līderiem, mums jābūt per­ fektiem, bet visas četras reizes tādi ne­ bijām.”

Bobslejs nav pasaka “Mēs zinām, uz ko esam spējīgi un ko gribam. Nav tā, ka mēs esam palikuši piektie, mēs šo vietu izcīnījām,” turpinā­

ja Daumants, saglabājot kritisku skatu uz realitāti. “Kaut kas padarīts, bet ne līdz galam.” Pēc šiem vārdiem sekoja kaut kas negaidīts. “99 procenti, ka šis bija mans pēdējais brauciens,” paziņoja Dreiškens, vienu procentu tomēr atstājot brīnumiem, kas, kā pats atzina, mēdzot notikt. “Cienījami,” tā savukārt Oskara Mel­ bār­­ ža, Daumanta Dreiškena, Arvja Vilkas­ tes un Jāņa Strengas paveikto novērtēja Sandis Prūsis. “Protams, var meklēt sīku­ mus, var rēķināt — vakar nebūtu tā, šo­ dien būtu šitā, būtu medaļa, bet tā jau var daudz kur aizrēķināties.” Šī atziņa attieci­ nāma uz to pašu nelaimīgo otro braucie­ nu, kurā lielais Oskars finišēja tikai dalī­ tā divpadsmitā pozīcijā ar krieva Maksima Andrianova ekipāžu. “Bet vieta sešniekā

13


Foto: Dainis Caune, Sports

BOBSLEJS

Vajadzīgi māli. Par nākamās olimpiskās komandas veidošanu izsakās Sandis Prūsis § Tomēr desmitniekā. Oskara Ķibermaņa kvarteta reakcija

arī ir labi,” treneris vēlreiz uzsvēra atzinī­ bu par paveikto, norādot uz Melbārža pār­ dzīvotajām traumām. “Daudzi neticēja, ka viņš pat tiks sešniekā.” “Protams, medālis jau izskatās smu­ ki,” piekrita Prūsis. “Tad pasakai vai drā­ mai ir skaistas beigas. Bet es tiešām ne­ vienam neko nevaru pārmest. Džeki šādā sastāvā brauca tikai pēdējos trīs mačus. Pirms tam katram bija veselības problē­ mas. Labi, ka viss vēl tā beidzās.”

Frančesko Frīdriha kvartets sacensī­ bas sāka ar trases rekordu (48,54) un arī nākamajos divos braucienos bija ātrākais, iekrājot pietiekamu pārsvaru, lai pēdējā varētu atļauties finišēt trešais trīs sekun­ des simtdaļas aiz Riko Petera (Šveice) un vienu aiz Oskara Melbārža. Divniekos zel­ ta likteni izšķīra piecas sekundes simt­ daļas, bet četriniekos — piecas desmit­ daļas. Savukārt Džastina Kripsa ekipāža maču sāka un beidza ar starta rekor­ diem (4,80), kas gan kanādiešiem nepa­ līdzēja tikt augstāk par sesto vietu kop­ vērtējumā. Šoreiz jau pirmajā braucienā ar otro vietu pretenzijas uz medaļām pie­ teica korejieša Vona četrinieks, trešais finišēja Valters, ceturtais — Melbārdis, piecpadsmi­ tais ar neizteiksmīgu startu (4,94) — Ķibermanis. Pēc otrā brauciena (un arī nākama­ jiem) labāko trijnieks nemainījās. Kripss

14

Foto: Dainis Caune, Sports

Simtdaļu vienveidība un dubultsudrabs

Es un bobslejs... Foto piemiņai

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

pārcēlās uz ceturto pozīciju, bet trīs (!) ekipāžas, kuras pilotēja Lohners, Melbārdis un Peters, ar vienādu rezul­ tātu ieņēma piekto vietu. Ķibermanis, finišējis septītais, aizsniedzās līdz des­ mitniekam. Trešajā braucienā Kripss un Lohners vienveidību saglabāja, nostājo­ ties uz ceturtā plauktiņa. Melbārdis ar piekto rezultātu noslēdza labāko sešnie­ ku, Ķibermanis aizslīdēja uz vienpadsmi­ to pozīciju. Ceturto braucienu, tāpat kā visus ie­ priekšējos sākuši ar trešo ātrāko startu, Oskars Melbārdis/Daumants Dreiškens/ Arvis Vilkaste/Jānis Strenga veica pa ide­ ālām trajektorijām, sasniedzot otro labāko rezultātu, kas gan kopvērtējumā ļāva pa­ kāpties tikai par vienu pozīciju augstāk. Līdz ceturtajai vietai pietrūka sešas simt­ daļas, līdz pjedestālam — 0,27 sekundes. Šoreiz uz tā brīvs palika bronzas pakā­ piens, jo Niko Valtera un Jundžona Vona ekipāžas sasniedza absolūti vienādus re­ zultātus, kļūstot par šo spēļu dubultvice­ čempioniem. Savukārt Oskars Ķibermanis/ Jānis Jansons/Helvijs Lūsis/Matīss Miknis spēja atgriezties labāko desmitniekā.

† Korejas televīzijā. Visaktīvākie Latvijas bobsleja fani

Ō Un kur amerikāņi? Interesējas ASV prezidenta Donalda Trampa meita Ivanka

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

15


BOBSLEJS

“Ja man tādi būtu divniekos, es prie­ cātos,” par saviem braucieniem četrinie­ kos izteicās Oskars Ķibermanis. “Katrā bija savas nianses, bet ar stabilitāti bija okei.” Tiesa gan, divnieku ekipāžu kon­ kurencē viņš izcīnīja augstāku vietu. “Bet rezultāti ir neapmierinoši,” tā veikumu kopumā savās otrajās spēlēs novērtēja mūsu jaunākais pilots. Zīmīgi, ka gan divniekos, gan čet­ riniekos Melbārdim sliktākie bija otrie braucieni. “Kāds jau droši vien uzskatīs, ka tajos zaudējām zeltu, četriniekos — bronzu vai pat sudrabu,” prātoja Prūsis. “Bet — nē. Tāds ir sports. Uz papīra viss izskatās citādāk nekā dzīvē. Džeki izdarīja maksimāli labi, treneri, visa ko­ manda — tāpat.” Vienīgi slidu apstrādē, lai uzlabotu slī­ damību, mēs joprojām esot akmens laik­ metā. Tur mūsu zināšanas beidzoties. Šajā cīņā par sekundes simtdaļām to mums visvairāk trūkstot. “Ja gribam arī turpmāk kaut ko sa­ sniegt, jābūvē jauna komanda,” izla­ ses galvenais treneris kļuva katego­ risks. “Jautājums, vai būs, no kā būvēt. Pirmkārt, vai būs cilvēki. Protams, ir pa­ matvīri, kas var iekļauties. Var sūdzē­ ties par naudu, kuras vienmēr visiem ir par maz, bet mums trūkst arī cilvē­ ku. Nevienam jau negribas tikai piedalī­ ties, iebraukt tikai desmitniekā vai seš­ niekā. Es runāju par tiem, kas grib kaut ko pakarināt kaklā. Pēdējos četros g­ ados

Foto: Ilmārs Znotiņš, LOK

Mālu deficīts Latvijas laukos

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

Dzelzsvīru starts. Trasē dodas Oskara Melbārža ekipāža

Neapmierināts, bet ar perspektīvu. Oskars Ķibermanis vēl būdams juniors šajās spēlēs abās disciplīnās spēja iekļūt labāko desmitniekā

16

Šis bija mans pēdējais brauciens. Paziņo Daumants Dreiškens

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

Liktenis... Pirms Turīnas spēlēm Intars Dambis guva traumu, Vankūverā viņa ekipāžas pilotu Jāni Miņinu no trases aizveda uz operāciju zāli un nu otrajās spēlēs pēc kārtas Intars atrodas oficiāla rezervista statusā. Plecīgā gulbenieša acis ir nedaudz skumjas. Lai beidzot kļūtu par pilnvērtīgu olimpieti, gandrīz vai jācer uz kāda kolēģa neveiksmi?! “Vajadzēja kvalificēties ar Žaļimu, savu pamatveci!” Intars šādu aizdomu ar kāju iesper pagultē. “Pērn rudenī pēc mugurkaula diska trūces operācijas pat pastaigāt nevarēju, bet tagad esmu olimpiādē. Tā jau ir daļa uzvaras.” Arī šajās spēlēs Dambja vārds starta protokolā netika ierakstīts. Trenēties melnās miesās vēl vienu olimpisko ciklu? Septembrī viņš kļūs 35 gadus vecs.

Klātbūtne. Bobsleja un skeletona sa­cen­sības vietējie līdzjutēji apmeklēja visaktīvāk

b­obslejā ienākuši tikai divi jauni cilvē­ ki, kas startē otrajā ekipāžā. Viņiem nav konkurences, tas ir mūsu vājums. Arī bobslejā mēs jūtam, ka Latvijā slēdz sko­ las, ka cilvēki brauc prom strādāt uz Eiropu, stadioni paliek tukšāki. Diemžēl... Nevar tikai auklēties ar mūsu zvaigznēm, ar labākajiem un domāt, ka viņi bez kon­ kurences izaugs. Ja gribam ko sasniegt, tad konkurence vajadzīga visos līmeņos. Bet tās ir idejas, kuras varbūt nemaz nav izpildāmas.” Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

Sudraba korejieši. Pēc savām medaļām dodas Jundžona Vona ekipāža

Jābūt vairāk par trim pilotiem? “Kaut vai trīs, bet, lai viņi būtu saka­ rīgi, lai māli būtu kārtīgi, lai no tiem kaut ko varētu izmīcīt, — tas ir sva­ rīgākais.” Vai tad no juniora Ķibermaņa ne­ ko vairāk izmīcīt nevar? “Var jau, var. Atsevišķos braucienos, atsevišķās epi­ zodēs viņš parādīja, ka potenciāls ir. Iespējams, psiholoģiski daudzām lietām viņš vēl nebija gatavs. Pasaules kausos jau viss bija normāli. Bet te tomēr ir

olimpiskās spēles, te ir cits spriegums, ar daudz ko jātiek galā, daudzi aplau­ žas. Tāpēc jau olimpiādes ir — tajās rodas varoņi, notiek traģēdijas.” ©

Dainis CAUNE 17


SKELETONS

Vai jauna ēra? Sacīkšu rīkotāji trešajās spēlēs pēc kārtas, izmantojot savas jaunbūvētās trases īpašnieku priekšrocības, skeletonā bija sagatavojuši līderi, kuram uzvaru varēja atņemt tikai neveiksme, nevis sāncenši. Šajā četrgadē par tādu bija kļuvis Sunbins Juns, kurš olimpiskajā sezonā pirmo reizi karjerā ieguva Pasaules kausu, pārtraucot Martina Dukura astoņu gadu dominanci. Bet lielākie pārsteigumi Phjončhanas olimpiskajā trasē ar negaidīti cietu un gludu ledu nāca no pavisam citas zemeslodes daļas.

“Ir

dažas vietas citādākas, bet te nav nekādu sazvērestību,” pēc pirmajiem treniņbraucieniem mūsējo galvenais treneris Dainis Dukurs varēja novērtēt, ar ko sacīkšu arēna at­ šķiras no tās, kas skeletonistiem tika pie­ dāvāta oficiālajā pirmsolimpiskajā treniņu nedēļā oktobrī. “Arī Siguldā ledus meis­ tariem katru reizi trase sanāk mazliet ci­ tādāka, tas atkarīgs no laikapstākļiem, meistara sajūtām. Korejieši rudenī speciā­ li nerādīja, kāda būs īstā olimpiskā trase, lai mēs visu neuzķertu. Šobrīd trase ir

18

perfekta un attieksme arī. Mums pašiem jātiek galā ar savām lietām un jābrauc tā, kā mēs protam braukt.”

Nojausmas un pārliecība Ko var teikt par iepriekš izdaudzinā­ to neērto devīto virāžu? “Pērn aiz tās bija kabata. Tagad tā pieaudzēta pilna ar ledu. Bet tas nenozīmē, ka vienkāršāk izbrauca­ ma. Trase ir ātra, perfekta,” vēlreiz uzsver Dukurs seniors, piebilstot, ka mūsējo slidas labāk strādā siltākā laikā — ap nulli vai nelielos mīnusos. Šajā ziņā pro­

gnozes neiepriecina, un arī tas ir pārstei­ gums, kas latviešiem nav patīkams. Korejietis Sunbins Juns, lai tiktu pie­ laists pie sacensībām, piedalās tikai pēc noteikumiem nepieciešamajos divos treniņ­ braucienos, toties abas reizes finišē otrais. Atšķirībā no konkurentiem, viņam te nekas nav jāpēta, nekāda Amerika vai Eiropa nav jāatklāj. Viss jau iepriekš piebraukts līdz pēdējai ledus švīkai. Pēdējā treniņdienā tra­ sē neparādās arī brits Doms Pārsonss, kas iepriekš divas reizes finišējis pirmais un ku­ ra veikumam plašāka publika īpašu uzmanī­

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Dāmas 1. Elizabete Jārnolda (Lielbritānija) 2. Žaklīna Lēlinga (Vācija) 3. Lora Dīza (Lielbritānija) 4. Janīna Floka (Austrija) 5. Tīna Hermane (Vācija) 6. Anna Fernšteta (Vācija) 7. Lelde Priedulēna (Latvija) Kungi 1. Sunbins Juns (Dienvidkoreja) 2. Ņikita Tregubovs (OAR) 3. Doms Pārsonss (Lielbritānija) 4. Martins Dukurs (Latvija) 5. Tomass Dukurs (Latvija) 6. Džisu Kims (Dienvidkoreja)

3:27,28 +0,45 +0,62 +0,64 +0,70 +0,76 +1,21 30:20,55 +1,63 +1,65 +1,76 +2,19 +2,43

Foto: Ilmārs Znotiņš, LOK

Foto: Dainis Caune, Sports

SKELETONS

Divas situācijas. Sunbina Juna uzvara ir absolūta, Martins Dukurs paliek bez medaļas

bu nepievērš. Tā teikt — tie ir tikai treniņ­ braucieni! Pārsonss ne reizi vēl nav kāpis uz pjedestāla, šogad Pasaules kausa (PK) izcīņas posmos tikai divreiz iekļuvis labāko desmitniekā, izcīnot vienu ceturto un vienu devīto vietu. Bīstamāks šķiet jaunais krievu talants Ņikita Tregubovs, kam šogad jau ir divi PK pjedestāli un kas arī treniņos gro­ zās pa trijnieku. Priekšpēdējā treniņu dienā Martins un Tomass brālīgi sasniedz pa sestajam un septītajam rezultātam. Nākamās dienas pirmajā braucienā Martins ir labākais un Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

no otra atsakās. Tomass finišē ceturtais un trešais. Šķiet, pārliecība par saviem spēkiem iegūta.

Korejieši jūsmo, latvieši atgūstas Pirmais olimpiskais brauciens sajūsmi­ na tikai korejiešus, kuru trasē ir krietni vairāk nekā sniega Phjončhanas kalnos. Sunbins Juns, ar 50,28 labojot Martina Dukura pērnajā pavasarī PK posmā sa­ sniegto trases rekordu, dodas 0,31 sekun­ di lielā atrāvienā! Ceturtais finišē Džisu Kims (+0,52). Otrais iekārtojas Ņikitina

Tregubovs, trešais — vācietis Aksels Jungs. Martins līdz pēdējai kontrolatzīmei turas otrajā trešajā pozīcijā, bet finišē... piektais (+0,57). Tādu pašu rezultātu sa­ sniedz Doms Pārsonss, kam startā ir tikai 21. ieskrējiens un kas pustrasē vēl nav pat desmitniekā. Nākamo vietu ­ protokolā ieņem Tomass. Nu jau jāsāk rēķināt pie­ ticīgāk. Līdz pjedestālam Martinam paliek 26 sekundes simtdaļas, Tomasam — 29. “Varbūt šādiem apstākļiem pārāk ag­ resīvi,” par sava skeletona slieču sprie­ gojumu izsakās Martins. “Negaidīju, ka

19


Kā glodene uz akmeņiem. Phjončhanā izritinājusies ledus trase

Foto: Ilmārs Znotiņš, LOK

ledus būs tik ciets un slidens. Daudzās vietās jutu, ka kamana zem manis stai­ gā. Kļūdījos devītajā virāžā, no kuras iz­ nācu ar sānslīdi un iedriftēju nākamajā. Tas paņēma diezgan daudz laika.” Pēc Martina otrā brauciena, kurā viņš ir gandrīz par pussekundi ātrāks, kon­ kurentiem sāk drebēt lūpiņa. Kļūdās ko­ rejietis Kims, aiz latvieša paliek Jungs. Lēnāks ir Tregubovs, tomēr noturoties ot­ rajā pozīcijā. Martins viņam jau ir bla­ kus, tikai 14 simtdaļu attālumā — tre­ šais. Bet arī Pārsonss ar tikpat sliktu startu kā iepriekš paceļas par vietu augs­ tāk. Savukārt Juns sāk ar starta rekordu (4,59) un beidz ar trases rekordu (50,07). Martins visās pozīcijās un starpfinišos ir otrais (4,68 un 50,38). Mūsu vecākais olimpietis Tomass (36 gadi), par spīti vasarā pārciestajai nopietnajai ceļgala operācijai, ar cienījamu startu (4,76) un

Foto: Dainis Caune, Sports

SKELETONS

Domās jau otrajā virāžā. Martins Dukurs vēl starta taisnē

Kā es varēju tā kļūdīties?! Sāpīgākie mirkļi Martina sporta karjerā

precīzām trajektorijām paceļas uz piekto pozīciju. Nu viņu no pjedestāla vairs šķir tikai 0,23 sekundes. “Mani tā devītā virāža līdz galam neap­ mierina,” atzīst Tomass. “Ir sānslīdes, no ku­rām jātiek vaļā, starta ieskrējienā vajadzē­ tu kādu simtdaļu nomest. Visur tā pa simt­ daļai, un rezultāts uzlabojas. Drusku jācer arī uz veiksmi. Tāds tas mūsu sports ir.”

strādes inženieris Kristians Bromlijs, saukts par Dr. Ice, ir četrkārtējs olimpietis (5. vie­ ta Turīnā), 2008. gada pasaules čempions un divu Pasaules kausu (2004. un 2008. g.) ieguvējs, kuram savulaik kamanas palī­ dzēja būvēt brālis, radot firmu, kuras zvaig­ žņu stunda sit Phjončhanā. Finālā Bromley Technologies būs medaļu rekordisti. Vīriešiem pēdējais sacensību dienas rīts atnācis kopā ar austrumnieku Jauno gadu. Visapkārt skan Happy New Year! un notiek nemitīga klanīšanās. Korejieši krāšņos seno tautu tērpos tribīņu priek­ šā sarīko iespaidīgu, šamanīgu rituālu ar

Bromley Tecnologies Ltd galaktika Par Sunbina Juna pārsvaru neviens nebrīnās. “Viņam šajā trasē visvairāk braucienu, viņam, manuprāt, vislabākās

20

kamanas, kas šosezon visātrāk slīd vi­ sās trasēs. Diezgan likumsakarīgi,” tā korejiešu līdera pārsvaru vērtē Tomass. “Anglis Pārsonss gan nokļuvis citā galak­ tikā: ar tik sliktu startu un tādiem brau­ cieniem — tik labi rezultāti!” Šajā galaktikā Pārsonsu, un, kā vē­ lāk izrādīsies ne tikai viņu vien, iecēlu­ ši citi briti — brāļi Kristians un Ričards Bromliji, ar kuru Šefīldas uzņēmumā Bromley Tecnologies Ltd būvēto skeletonu brauc Sunbins Juns un, protams, arī vi­ si Lielbritānijas olimpieši. Turklāt ne viņi vien. Uzņēmuma līderis diplomēts metālap­

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Foto: Ilmārs Znotiņš, LOK

Pēc ceļgala kaulu operācijas. Tomass Dukurs starta ieskrējienu atkal spēja veikt cienījamā ātrumā

Foto: Dainis Caune, Sports

Ō Pēdējais finišs. Tomass Dukurs no olimpiskajām spēlēm atvadās ar piekto vietu

grandiozu bungu rībināšanu, un Sunbins Juns, startējot pirmais un viņiem paklau­ sot, savas līdera pozīcijas nostiprina vēl vairāk, šoreiz gan nevienu rekordu nela­ bojot. Tregubovs braucienā spēj būt ti­ kai piektais, noslīdot no eventuālā pjedes­ tāla. Martins beidzot ieņem savu vietu, Junam zaudējot tikai 0,14 un pārceļo­ ties uz sudraba pozīcijām. Visa Latvija atviegloti nopūšas, medaļa šķiet garan­ tēta. Pārsonss vēlreiz pēc tikpat slikta brauciena sākuma finišē trešais. Tomass simtdaļas nevis krāj, bet zaudē, tomēr saglabājot piekto pozīciju, kurai bīstami tuvu pielavās Džisu Kims.

Foto: Dainis Caune, Sports

Gaviļu jūra un klusuma duncis

Kur skeletons, tur latvieši. Mūsu cilvēki Dienvidkorejā Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

“Jāizdara tikai savs darbs. Neko vai­ rāk nevajag. Tikai izdarīt savu darbu,” kā mantru skaita Dainis Dukurs. Vecākais dēls to izdara nevainojami, ar ceturto la­ bāko rezultātu braucienā savu vietu kop­ vērtējumā nosargājot. Savu labāko brau­ cienu veic Tregubovs un kļūst par līderi. Pārsonss atkal startā ir lēns, pirmajā starpfinišā tikai piecpadsmitais, otrajā — divpadsmitais, bet trešajā jau piektais, vēl vienu reizi finišējot ar trešo rezultā­ tu (Bromlijs!) un kopvērtējumā nostājo­ ties divas simtdaļas aiz krieva. Martins sāk, kā gaidīts — trešo reizi startā otrs ātrākais, bet tad... negribas ticēt savām

21


SKELETONS Jārnolda, kas pēc spēlēm, kļuvusi par pa­ saules čempioni, vienu sezonu izlaida, bet Phjončhanas ziemā tikai reizi spējusi fini­ šēt labāko trijniekā (3. vieta Leikplesidā). Kuluāros atkal tiek locīts brāļu Bromliju firmas vārds. Lelde Priedulēna, visas tra­ ses garumā cīnoties par vietu sešniekā, iegūst septīto vietu, kuru arī saglabā, ot­ rajā braucienā finišējot dalītā piektajā po­ zīcijā. Savukārt Jārnolda sasniedz tikai devīto rezultātu, noslīdot uz trešo pozī­ ciju. Liekas jau, ka lietas sakārtojas lo­ ģiskā secībā. Pēc pirmās dienas par sa­ censību līderi kļūst pasaules čempione, pēdējo divu gadu Pasaules kausu ieguvē­ ja vāciete Žaklīna Lēlinga, viņai seko pa­ zīstamā austriete Janīna Floka. Bet tad atkal neparastība — uz ceturto pozīciju ar otro labāko rezultātu paceļas vēl vie­ na Bromlija kamanu lietotāja — anglie­ te Lora Dīza, kas pēdējos divos gados ne reizi nav kāpusi uz PK pjedestāla.

Stabilitāte. Summējot septīto, piekto, devīto un astoto rezultātu braucienos, Lelde Priedulēna izcīnīja septīto vietu

Foto: Dainis Caune, Sports

† Visaugstākajā līmenī. Ar sekmīgu finišu Leldi Priedulēnu apsveic Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents Tomass Bahs (pa kreisi) un Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas prezidents Ivo Feriāni

Angļu detektīvs dāmu izpildījumā Atšķirībā no vīriešu sacensībām dāmas sāk ar pārsteigumu. Pirmajā braucienā ar trases rekordu uzvar Soču olimpiskā čempione angliete Elizabete

22

§ Nevainojami. Pat starta grope regulāri tika iztīrīta

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

Foto: Dainis Caune, Sports

acīm — viena kļūdiņa tam gluži netipis­ kā vietā, zemāk otra sānslīde, un latvie­ ša rezultāts uz tablo sāk degt arvien sar­ kanākās ugunīs. Finiša taisnes izskrējienā divkārtējais olimpiskais vicečempions ilgi paliek sakņupis uz ceļiem porolona lokš­ ņu nobremzētajā skeletonā. Šajās spēlēs viņam medaļas nebūs. Kā gan viņš varēja tik rupji kļūdīties?! Apkārtējo, neiedomā­ jami skaļo troksni pārklājis klusums, ku­ rā skan tikai šis viens jautājums. “Pārejā uz piekto virāžu viss nobru­ ka kā kāršu namiņš,” ar īsta vīra stāju Martins spēj paskatīties neveiksmei acīs un pēc finiša nevairās no nepatīkamajiem žurnālistu jautājumiem. “Nākamajās virā­ žās tikai lasi kļūdas, netiec atpakaļ rit­ mā un saproti, ka tas maksā laiku — tur garām, tur garām un vēl tur arī... Principā vainīga bija otrās virāžas tra­ jektorija. Centimetrus desmit paņēmu par augstu, tāpēc trešo izbraucu par zemu un ceturtajā nonācu pa vidu... Iespējams, sāpīgākais brauciens manā karjerā. Paies laiks, varbūt radīsies citas domas, bet šo­ brīd negribu sev tādas kļūdas piedot. Tik ilgi un smagi bija strādāts! Tu četrus ga­ dus ej ar vienu domu un mērķi, bet... Tas ir sports, brīžiem nežēlīgs.” Par savu turpmāko karjeru Martins saka: “Domāju, ka pietiks.” Bet pēc brīža piebilst: “Mājās mums ir viena jauna kamana, intereses pēc patestēšu, pabraukšu, kamēr sajūtas ir noķertas un Siguldā labs ledus.” Vēl ilgāk runājoties, Martinā izdodas pat at­ dzīvināt interesi par nākamajām spēlēm: “Tad man būs 37 gadi, sagatavoties jau var. Tomass to pierādīja. Bet vai tādēļ sezonu no sezonas jācīnās par Pasaules kausiem — diezin, vai es to vairs gribu.” “Man nav sev ko īpaši pārmest, bet arī uz pleca sev nevaru sist, ka būtu vi­ su par simts procentiem izdarījis,” at­ zīst Tomass, kurš divām ceturtajām vie­ tām iepriekšējās spēlēs pievienojis piekto. “Īpašu variantu tikt trijniekā nebija.” Sunbins Juns ceturtajā braucienā trešo reizi labo trases rekordu (50,02) un uz­ varu izcīna ar graujošu pārsvaru — 1,63 sekundes. Izskatās, ka kopā ar korejie­ šu Jauno gadu skeletonā sākusies jauna ēra. Kopš skeletons atgriezies olimpiska­ jā apritē (2002. gadā Soltleiksitijā) vēl ne reizi čempions četros braucienos tuvāko konkurentu nebija apsteidzis vairāk nekā par sekundi. Divas reizes zelta un sudraba likteni izšķīra simtdaļas (arī Vankūvērā, kur Martins Dukurs ar 0,07 zaudēja ka­ nādietim Džonam Montgomerijam).


Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

Leldes otrais ceļš

Ļoti labi! Leldi Priedulēnu sveic Dainis Dukurs

Par vienu valsti vairāk! Olimpiskajā skeletonā debitē Nigērija

“Salīdzinot ar treniņiem, braucieni bi­ ja normāli. Vēl cīnos ar otro virāžu, man nepatīk tās izeja. Otrajā braucienā bija jā­ cīnās ar ieeju astotajā un izeju no devī­ tās,” Lelde analizē. “Ar tādu pašu vēsu prātu jāsagaida rītdiena un jānobrauc vēl divi tādi paši braucieni. Bet nav ko sa­ priecāties — vieglākais aiz muguras, grū­ tākais vēl tikai priekšā.” Trešajā braucienā izgāžas Lēlinga, ar septīto rezultātu noslīdot uz trešo vietu. Toties Jārnolda finišē otrā, šādā pozīcijā sagaidot arī finālu. Pateicoties stabilitā­ tei, ar divu simtdaļu pārsvaru par sacīk­ šu līderi kļūst Floka. Apbrīnojamā ātrumā pa trasi atkal nesas Dīza, kura tikai pašā

beigu daļā, nespējot savaldīt skeletonu, zaudē labāko rezultātu. Lelde finišē devī­ tā, saglabājot savu iecienīto septīto vietu. Fināls ir angļu detektīva cienī­ ga drāma. Pēc pavāja starta ieskrējie­ na 29 gadus vecā Elizabete Jārnolda vēlreiz labo trases rekordu, kļūstot par divkārtēju olimpisko čempioni un pasaules čempionei Žaklīnai Lēlingai atstājot sudra­ bu. Savukārt Jārnoldas vienaudze un ko­ mandas biedrene Lora Dīza ar divu se­ kundes simtdaļu pārsvaru aizsniedzas līdz trešajai vietai. Pa divām zelta un bronzas medaļām — tāds ir Bromley Tecnologies Ltd galīgais veikums Phjončhanas olim­ piskajās spēlēs.

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

Lelde Priedulēna finišē ar prieka asa­ rām acīs. “Pirms četriem gadiem Sočos biju četrpadsmitā, tagad septītā, tātad tendence ir pozitīva. Ja tā turpināsies, kaut kas var sanākt.” Lelde jūtas ganda­ rīta, ka izdevies koncentrēties visiem čet­ riem braucieniem līdz pat pēdējai virāžai. “Ar katru braucienu ieguvu lielāku stabi­ litāti. Prieks, ka pievārēju devīto virāžu, prieks par divpadsmito—trīspadsmito, ku­ rā šoreiz roku nesalauzu. Īsti līdz galam neizpratu otro virāžu, bet stāsts ir ar lai­ mīgām beigām.” Lelde joprojām labi atceras 3. augus­ tu Siguldā, kad treniņā, izpildot vienkāršu vieglatlētikas vingrinājumu, plīsa ceļga­ la krusteniskās saites. Bija jāizšķiras — operācija un zaudēta iespēja startēt ša­ jās spēlēs vai arī mēģinājums kompensēt traumas sekas, nostiprinot ceļgala mus­ kuļus tā, lai vismaz taisnvirziena skrējie­ nu varētu veikt pilnvērtīgi. “Sākās mans otrais ceļš uz spēlēm,” stāsta Lelde. “Pirms tam viss bija pa­ kārtots vienam startam Phjončhanā, par Pasaules kausa izcīņas posmiem es īpa­ ši neuztraucos. Tagad man vispirms at­ kal vajadzēja atgūt savu vietu pasaules reitingā, domājot, vai vispār spēšu kvali­ ficēties spēlēm. Turklāt sezona sākās ar kaula plīsumu un ieģipsētu roku treniņ­ nedēļā olimpiskajā trasē. Pēc tam sekoja sešpadsmitā vieta Pārksitijā, astoņpads­ mitā Leikplesidā un tikai Vistlerā atgu­ vu daļu ticības sev.” Starp citu, nepilnus četrus mēnešus pēc ceļgala traumas pa­ saules ātrākajā trasē Vistlerā Priedulēna atkārtoja savu karjeras rekordu, izcī­ not ceturto vietu. Savukārt janvāra sā­ kumā Altenbergā Lelde jau pirmo reizi uzvarēja PK izcīņās atsevišķā braucienā, kopumā vēlreiz nostājoties tieši blakus pjedestālam. Pārliecība par savām spējām atkal sašķobījusies pirmajos olimpiskajos tre­ niņbraucienos. “Labākajiem rezultātiem, kurus sasniedza nebūt ne stiprākās brau­ cējas, zaudēju divas sekundes. Sāka jau likties — ko es šeit daru? Šo trasi es neatkodīšu,” atceras latviete. “Bet tad pa­ mazām braucienu pēc brauciena mēģinā­ ju to izdarīt. Līdz sanāca stabili četri sa­ cīkšu braucieni.” Traumētais ceļgals Phjončhanā Leldi nepievīla. Visos četros startos viņa spēja ieskriet labāko desmitniekā, pirmajā — pat sešniekā. Tūlīt pēc atgriešanās Rīgā ķirurgs tam atdeva zaudētās saites. ©

Dainis CAUNE 23


KAMANIŅU SPORTS

No divām pozīcijām

Latvijas kamaniņu sporta piecdesmitgadē Atis Strenga ir visilglaicīgākais federācijas prezidents. Pirmo reizi viņš amatā ievēlēts apaļajā 2000. gadā. Šajā pilngadībā kamaniņu braucēji Latvijai izcīnījuši visas olimpiskās medaļas: 2006. gadā Turīnā — Mārtiņš Rubenis bronzu, 2010. gadā Vankūverā — brāļi Andris un Juris Šici sudrabu, 2014. gadā Sočos — bronzu komandu stafetē (Elīza Tīruma, Mārtiņš Rubenis, Andris un Juris Šici), kā arī divniekiem (Andris un Juris Šici).

XXIIII ziemas olimpiskās spēles Atis Strenga vēroja no divām pozīcijām. Sočos debitējis kā kamaniņu braukšanas sa­ censību žūrijas loceklis, Phjončhanā viņš jau bija žūrijas prezidents, savas spē­ jas veikt šīs funkcijas iepriekš aplieci­ not trijos šīssezonas Pasaules kausa iz­ cīņas posmos. — Līdz februārim par olimpiskās trases ledus kvalitāti galvenokārt bija dzirdami šausmu stāsti. Bet, spēlēm sāko-

24

ties, viss izskatījās gludi un nevainojami. Kā brauciens, tā trases rekords! — Rekordus vispirms veicināja laik­ apstākļi. Nekad šajā trasē nebija startēts tādā aukstumā. Šogad marta beigās tre­ niņos Siguldā mēs arī braucām rekordāt­ rumos, jo bija ideāls laiks. Rudenī, kad testējam kamanas, trase ir trīs četras se­ kundes lēnāka. Olimpiskajām sacensībām Alpensijā trase bija labi sagatavota. Bet lielos ātru­

Foto: Dainis Caune, Sports

mus vispirms ietekmēja zemā temperatūra un sausais gaiss. Tāpēc neveidojās sarma un ledus kvalitāte nemainījās. — Ko sacensībās dara žūrija un tās prezidents? — Sacensību laikā žūrijas locekļi at­ rodas starta un finiša zonās, vēro, lai viss notiktu pēc reglamenta, arī svērša­ nas un kontroles procedūras. Mēs uzma­ nām, lai sacensības precīzi ritētu pēc no­ teikumiem, lai tiesneši tiesātu pareizi. Ja

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


KAMANIŅU SPORTS Kungi Vieninieki 1. Dāvids Gleiršers (Austrija) 2. Kristofers Mazdzers (ASV) 3. Johanness Ludvigs (Vācija) 4. Dominiks Fišnallers (Itālija) 5. Fēlikss Lohs (Vācija) 6. Sems Ednijs (Kanāda) 11. Kristers Aparjods (Latvija) 20. Inārs Kivlenieks (Latvija) 24. Artūrs Dārznieks (Latvija)

3:10,702 +0,026 +0,230 +0,232 +0,266 +0,319 +0,754 +2,120 2:25,578

Divnieki 1. Tobiass Vendls/Tobiass Arlts (Vācija) 1:31,697 2. Pēters Pencs/Georgs Fišlers (Austrija) +0,088 3. Toni Egerts/Saša Benekens (Vācija) +0,290 4. Tomass Štei/Lorencs Kollers (Austrija) +0,587 5. Tristans Volkers/Džastins Snaits (Kanāda) +0,672 6. Andris Šics/Juris Šics (Latvija) +0,745 14. Oskars Gudramovičs/Pēteris Kalniņš (Latvija) +1,510

Dāmas 1. Natālija Geizenbergere (Vācija) 2. Dajana Eitbergere (Vācija) 3. Aleksa Gafa (Kanāda) 4. Tatjana Hīfnere (Vācija) 5. Kimberlija Makreja (Kanāda) 6. Īrina Hemlina (ASV) 12. Ulla Zirne (Latvija) 16. Elīze Cauce (Latvija) 22. Kendija Aparjode (Latvija)

2:24,517 +0,355 +0,471 +0,574 +0,576 +0,798

Foto: Ilmārs Znotiņš, LOK

Komandu stafete 1. Vācija (Natālija Geizenbergere, Johanness Ludvigs, Tobiass Vendls/Tobiass Arlts) 2. Kanāda (Aleksa Gafa, Sems Ednijs, Semjuels Ednijs, Tristans Volkers/Džastins Snaits) 3. Austrija (Madeleine Ēgle, Dāvids Gleiršers, Pēters Pencs/Georgs Fišlers) 4. ASV 5. Itālija 6. Latvija (Ulla Zirne, Kristers Aparjods, Andris Šics/Juris Šics)

3:05,232 +0,367 +0,412 +0,481 +0,646 +0,680 +1,870 +2,419 2:22,326

Žūrijas prezidents. Olimpiskajās spēlēs šo funkciju pildīja Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents Atis Strenga Pirmais brauciens... Andrim un Jurim Šiciem beidzās ar devīto rezultātu, otrajā brāļi finišēja ceturtie, kopumā izcīnot sesto vietu

tiek iesniegts kāds protests, mēs to iz­ skatām. — Jūsu iejaukšanās bija nepieciešama? — Oficiāli protesti iesniegti netika. Bet bija strīdīga situācija, kurā mēs jau iepriekš izteicām savu nostāju, un tālā­ ka darbība nesekoja. Galvenais tiesnesis negribēja akceptēt kādu korejiešu kama­ nu tehnisko risinājumu, mēs atzinām, ka šis jauninājums atbilst tehniskajiem notei­ kumiem. Korejieši gan to izmantoja tikai Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

treniņbraucienos. Ja tas tiktu pielietots arī sacensībās un kāds iesniegtu protes­ tu, mēs to noraidītu. — Kamaniņas taču ir stingri reglamentēta konstrukcija. Bet tajā nemitīgi tiek meklēti jauninājumi! — Šis bija vizuāli redzams jauninā­ jums, bet vēl jau ir neredzamie, kas nav fiksējami, par kuriem mēs tikai nojaušam. Jauninājumi noteikti bija austriešiem un vēl dažu valstu komandām. Visu sportis­

tu kamanas pārbauda tehniskā komisija. Ir priekšā noteikumu grāmata un ir ka­ manas, kas tiek pētītas pēc visiem para­ metriem. Bet, ja kāds uzlabojums nav re­ dzams un nav arī definēts, tad to nevar ne noteikt, ne izmērīt, ne aizliegt. — Runa galvenokārt ir par sliecēm? — Ir vairākas nianses. Metāls, me­ tāla apstrāde, iespējams, ragos iestrādā­ tas sistēmas, kas slāpē vibrāciju, uzlabo amortizāciju.

25


— Pārsteigumu šajās spēlēs, šķiet, bija vairāk nekā iepriekšējās? — Lielāko pārsteigumu sagādāja aus­ trietis Dāvids Gleiršers, kurš iepriekš ne reizi nebija kāpis uz pasaules maču goda pjedestāla, bet nu uzreiz kļuva par olim­ pisko čempionu. — Savukārt trīskārtējais olimpiskais čempions vācietis Felikss Lohs palika tikai piektais! — Tā bija viņa paša rupja kļūda pēdējā braucienā. Līdzīgi kā mūsu Martinam skeletonā. Var teikt, ka ceturtajā braucienā medaļu pazaudēja arī vāciete Tatjana Hīfnere. Tādi notikumi, lai arī to varoņiem nav patīkami, vairo cīņas skaistumu. — Žūrijas vērtējums par sacensībām kopumā? — Tās noritēja korekti. Komandas un sportisti bija ļoti disciplinēti, mazu haosu brīžiem varbūt radīja daudzie tiesneši. Mēs Siguldā pasaules čempionātu noorganizējam ar piecpadsmit tiesnešiem, spēlēs to bija piecas sešas reizes vairāk. Bet tāds ir olimpiskais standarts.

Foto: Ilmārs Znotiņš, LOK

KAMANIŅU SPORTS

Foto: Dainis Caune, Sports

Jaunākais un labākais. Jaunatnes olim­ pisko spēļu čempions Kristers Aparjods, būdams mūsu jaunākais kamaniņu brau­ cējs, īsi pirms savas 20. dzimšanas dienas individuāli bija arī labākais, pirmajos divos braucienos finišējot sestais, bet kopumā izcīnot vienpadsmito vietu Visuzticīgākie. Latviešu līdzjutēji Phjončhanas kamaniņu trasē

— Un uz ko sava sporta veida piecdesmitajā gadadienā klusībā cerēja Atis Strenga kā Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents? — Mēs būtu ļoti priecīgi par vienu medaļu. — Tikai!? — Kamaniņu sportā pavisam izcī­ na četrus medaļu komplektus. (Smaida.) Phjončhanā mums zvaigznes nesakrita tik labi kā Sočos. Veiksme ir vajadzīga. Nebijām jau mēs no pjedestāla nekur tā­ lu. Zelta medaļa stafetē mums bija tuvāk nekā Sočos, kur izcīnījām bronzu. Tagad laika izteiksmē čempioniem zaudējām ma­ zāk, bet ieguvām sesto vietu.

26

Phjončhanā rezultāti bija ļoti blīvi. Protams, varējām startēt mazliet labāk, bet neteikšu, ka būtu milzīgi izgāzušies. Kristers Aparjods nenoturēja savu vietu. Ja viņš paliktu sešniekā, tas būtu ideā­ li. Viņa jaunajos gados tikpat kā me­ daļa. Ja Ulla Zirne paliktu astoņniekā, kur viņa bija pēc diviem braucieniem, tas būtu teicami. Brāļiem Šiciem kļū­ diņa pirmajā braucienā liedza pacīnīties par medaļu. Arī Gudramovičam/Kalniņam vajadzēja būt desmitniekā. Tāpat Elīzai Caucei, kura šosezon vairāk cīnījās ar tehniku. Kendijai Aparjodei, kas nupat ti­ kai pārsniegusi juniores vecumu, viss vēl priekšā. Arī Artūrs Dārznieks savās pir­

majās spēlēs pārdega. Ināra Kivlenieka 20. vieta neatbilst viņa spējām. Joprojām nav skaidrs, kāpēc mēs īsti labi nevarē­ jām izbraukt devīto virāžu. Varbūt pārlie­ ku ieciklējāmies uz vienu vienīgo teorētis­ ki pareizo līniju, kādā tā jāveic, un kaut ko citu ne mazāk svarīgu palaidām ga­ rām. Varbūt tā bija mūsu kopējā kļūda, ko pieļāva ne tikai sportisti, bet arī tre­ neri. Iepriekšējā sezonā Pasaules kausa izcīņas posmā Phjončhanā visi trīs puikas bija pirmajā desmitniekā. — Pēc spēlēm visi olimpieši un viņu treneri rindas kārtībā gāja uz federāciju kā uz tiesu. Kāds spriedums? Kādi secinājumi?

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Atis NGA E STR Foto: Dainis Caune, Sports

Kamaniņu sporta federācijas prezidents, uzņēmējs

Foto: Ilmārs Znotiņš, LOK

Gluds kā Samsung ekrāns! Korejieši apgu­ vuši ne tikai izcilu mobilo telefonu ražoša­ nu, bet arī mākslīgā ledus sagatavošanu

1958. gada 3. oktobrī Siguldā

Izglītība

Inčukalna astoņgadīgā skola, Murjāņu Sporta internātskola, LVFKI (tagad LSPA)

Sportā

vidējo un garo distanču skrējējs, vairākkārtējs Latvijas junioru un jauniešu čempions

Darba gaitas kopš 1981. gada kamaniņu sportā, ASK, vēlāk Latvijas (arī PSRS junioru) izlases kamaniņu braucēju vispārējās fiziskās sagatavotības treneris, no 1995. līdz 1998. gadam — Latvijas izlases galvenais treneris, 1997. gadā pievērsies uzņēmējdarbībai, kompānijas ADI kartes vadītājs, kopš 2000. gada Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents, Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas Sporta komisijas loceklis Ģimenes stāvoklis precējies, divu dēlu tēvs Vaļasprieki

akordeons, dziedāšana, zaļš dzīvesveids laukos

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Ilmārs Znotiņš, LOK

Ja ciparu 6 apgriež otrādi... Iznāk deviņi. Šādā pozīcijā otro braucienu pabeidza Oskars Gudramovičs (no labās) un Pēteris Kalniņš. Īsi pirms finiša viņi vēl bija cetur­ tie, pirmā brauciena vidusdaļā — sestie, bet mērķi sasniedza tikai septiņpadsmitie. Sacensības noslēdzot 14. vietā

Dzimis

Foto: Dainis Caune, Sports

Jāmācās no brāļa. Kendijai Aparjodei Phjončhanā nācās samierināties ar trim braucieniem, bet viņai ir piemērs, kam sekot

Sekojiet man! Phjončhanā aicina Mārtiņš Ru­be­ nis, kurš pirms 12 gadiem Turīnā Latvijai zie­mas sporta vēsturē izcīnīja pirmo olimpisko medaļu Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

Pārbaudīt, kontrolēt, uzmanīt. Žūrijas prezidents Atis Strenga, pildot pienākumus

27


Foto: Ilmārs Znotiņš, LOK

KAMANIŅU SPORTS

28

Pirmajā braucienā devītā, otrajā — septītā... Tomēr nākamajā dienā Ullai šādas stabilitātes pietrūka un nācās atkāpties uz 12. vietu kopvērtējumā

Foto: Ilmārs Znotiņš, LOK

— Tā nebija tiesa, bet individuālās diskusijas, pēc kurām man pierakstītas pilnas trīs mapes. Ļoti labi, ka veicām šādu iekšējo analīzi. Un ne tikai pie gal­ da. Vēl mēnesi pēc spēlēm Siguldā uz le­ dus notika treniņi. Tik ideāli laikapstākļi Siguldā pavasarī vēl nekad nebija bijuši. Ļoti intensīvi strādājām, eksperimentējām. Šis noteikti bija produktīvākais pavasaris pēdējo desmit gadu laikā. Jau skaidrs, ja šodien vajadzētu braukt uz olimpiskajām spēlēm, kamanas būtu citādākas. Dažam pat ievērojami. — Tātad galvenā vaina kamanās? — Es tā neteiktu. Kļūdiņas var atrast visur — tehnikā, treniņu procesā, trases trajektorijās. Nav vienas galvenās kļūdas. Nevaru apgalvot ­— būtu mums šādas ka­ manas, mēs uzvarētu. Kaut arī iepriekšējās spēlēs mums bi­ ja medaļas, pārējie no līderiem atpalika vairāk. Šīs bezmedaļu spēles liks mums vairāk mobilizēties — sportistiem, fede­ rācijai, visiem. Starp citu, visiem olim­ piešiem ir ambīcijas pierādīt, ka viņi var sasniegt labākus rezultātus nekā aizvadī­ tajās spēlēs. — Kas mainīsies izlasē? — Aktīvā sportista karjeru beidz Kristaps Mauriņš. Bet kamaniņu sportā viņš paliek. Vēl gan nav skaidrs, kādā kapacitātē. Projām iet komandas mene­ džere Maija Tīruma... — ... Jūs viņu skalpējat?! — Nekādā gadījumā Maiju mēs ne­ skalpējam. Viņai beidzas līgums, un per­ sonīgo apstākļu dēļ Maija grib paiet mali­ ņā. Domāju, ka viņa paliks pie kamaniņu sporta Latvijā un tuvākajā nākotnē mums atkal sadarbība būs. Komandas vadībā noteikti strukturālas izmaiņas būs. Varbūt kāda rotācija, varbūt piesaistīsim kādu ārvalstu speciālistu, lai būtu svaigāks skats, bet, protams, ne kā galveno treneri. Vēl turpinās analīzes un

Foto: Ilmārs Znotiņš, LOK

Stafetes komanda. Ulla Zirne finišēja astotā, Kristers Aparjods sasniedza septīto rezultātu, brāļi Šici — trešo, un Latvijas komanda kopā izcīnīja sesto vietu

Koncentrēšanās. Startā Andris un Juris Šici

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Vēl pieci medaļu komplekti!?

“Ne visu priekšlikumu iniciators ir mūsu federācija. Dažas idejas nāk no Starptautiskās Olimpiskās komitejas, ku­ ras mērķis ir nodrošināt dzimumu vien­ līdzību, lai nākotnē olimpiskajās spē­ lēs piedalītos vienāds skaits sieviešu un vīriešu. Tad nu jāizšķiras, vai kā­ du disciplīnu laist mazumā, mūsu gadī­ jumā tās būtu sacensības vīriešu divnie­ kiem, vai arī programmu papildināt, lai līdzsvaru nodrošinātu. Tātad iedzīvināt sacensības sieviešu divnieku ekipāžām. Tuvākais mērķis ir aprobēt šo disciplīnu Jaunatnes III ziemas olimpiskajās spēlēs Lozannā un tad jau censties to iekļaut nākamo lielo spēļu programmā Pekinā. Vienlaikus strādājam, lai līdz ar to spēles kamaniņu sportā papildinātu čet­ ras jaunas sacensības, kuras jau notiek Pasaules kausa izcīņā un pasaules čem­ pionātos. Tie ir sprinti vīriešiem, sievie­ tēm, divniekiem un perspektīvā arī sie­

Foto: Dainis Caune, Sports

Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija (FIL) Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK) izteikusi vēlmi olimpisko spēļu programmu papildināt ar vairākām jaunām disciplīnām. Komentē FIL viceprezidents Einars Fogelis:

viešu ekipāžām. Tādējādi kamaniņu sportā tiktu izcīnīti deviņi medaļu komplekti. Bet līdz tam vēl garš ceļš ejams. Vislabākās izredzes ir sieviešu ekipā­ žām, jo to vēlas arī SOK. Bet iespējams, ka jau Pekinas spēlēs būs arī sprints, jo šīs sacensības nepalielina dalībnieku skai­ tu. Mums tikai jāvienojas ar Starptautisko

Bobsleja un skeletona federāciju, kā sa­ dalīt trases izmantošanas laiku, kas ir ie­ robežots. Kā zināms, vīrieši un sievietes spēlēs sacenšas četros braucienos. Iespējams, nāksies variēt ar šo skaitu, tajā pašā laikā valstīm dodot lielāku ie­ spēju izcīnīt medaļas. Aizvadītajā sezonā juniorēm tika or­ ganizētas vairākas starptautiskas treniņ­ nometnes, no kurām pati pirmā notika Siguldā, lai aprobētu sieviešu divniekus, kas ir konstruēti tā, lai būtu stabilā­ ki — ar zemāku smaguma centru, lie­ lāku attālumu starp sliecēm. Panākta vienošanās ar ražotāju, un vasaras bei­ gās katra nacionālā federācija saņems šīs jaunās kamanas. Vēl ir daudz teh­ nisku nianšu, kuras šopavasar jāizdisku­ tē. Piemēram, ko un cik daudz drīkstēs pielāgot sportistu augumiem? Vai visas brauks ar viena ražotāja kamanām, vai arī ekipāžas drīkstēs īstenot individuālos pasūtījumus. Vēl viens priekšlikums par olimpisko sacensību rīkošanu dāmām un kungiem arī dabiskā trasē bez mākslīgi veidotām virāžām atkarīgs no spēļu organizato­ ru iespējām un vēlmes pasākumu pa­ darīt aizraujošāku un demokrātiskāku. Pagaidām dāmu divnieki olimpiskajam mērķim tikuši tuvāk.”

Foto: Dainis Caune, Sports

pārdomu process. Bet domāju, ka visi ka­ maniņu sportā esošie cilvēki tajā arī paliks. — Siguldā jau notikuši 26 Pasaules kausa izcīņas posmi, divi pasaules čempionāti, trīs pasaules junioru čempionāti, trīs Eiropas čempionāti un nu 2026. gadā briest arī olimpiskās spēles... — Ja šis brīnums notiks, trasē būs lielas pārmaiņas. — Rekonstrukcijas dēļ kādas divas ziemas būs jāiztiek bez trases?! — Nu nē. Daudzas trases ir pār­ būvētas — Īglsā, Vinterbergā, Kēnigszē, bet neviena tādēļ nav izkritusi no apri­ tes. Reni var pārbūvēt pa vienu vasaru. Pārējā infrastruktūra prasa ilgāku laiku, bet trase jau tad ir lietojama. ©

Divu Tobiasu prieks. Uzvaru svin vācieši Tobiass Vendls un Tobiass Arlts Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

Dainis CAUNE 29


DAIĻSLIDOŠANA

Kur pazuda pun Iepriekšējo reizi Latvija olimpiskajā daiļslidošanā bija pārstāvēta gandrīz pirms ceturtdaļgadsimta, kad Lillehammerē Jeļena Berežnaja un Oļegs Šļahovs izcīnīja astoto vietu pāru slidojumos. Arī pirms Phjončhanas spēlēm lolojām klusas cerības. Jo sevišķi tāpēc, ka īsi pirms tām Deniss Vasiļjevs finišēja ceturtais Eiropas čempionātā. Daugavpilieša trenera olimpiskā vicečempiona Stefana Lambjēla (Šveice) vadībā debijai zem piecapļu karoga gatavojās arī Latvijas delegācijas jaunākā sportiste septiņpadsmitgadīgā Diāna Ņikitina. Bet Phjončhanas ledus veiksmei neļāva lidot, un stingā konkurences atmosfēra — atraisīties spējām. Vasiļjevam cerēto vietu labāko desmitniekā nācās nomainīt ar aizķeršanos divdesmitniekā (19. rezultāts), Ņikitina īsajā programmā palika 26. vietā, nekvalificējoties izvēles programmai.

Foto: Ilmārs Znotiņš, LOK

DAIĻSLIDOŠANA Dāmas 1. Aļina Zagitova (OAR) 2. Jevgēnija Medvedeva (OAR) 3. Keitlina Osmonda (Kanāda) 4. Satoko Mijahara (Japāna) 5. Karolīna Kostnere (Itālija) 6. Kaori Sakamoto (Japāna) 26. Diāna Ņikitina (Latvija)

239,57 238,26 231,02 222,38 212,44 209,71 51,12

Kungi 1. Judzuru Hanju (Japāna) 2. Šoma Uno (Japāna) 3. Havjērs Fernandess (Spānija) 4. Bojans Dzjiņs (Ķīna) 5. Neitans Čens (ASV) 6. Vinsents Žou (ASV) 19. Deniss Vasiļjevs (Latvija)

317,85 306,90 305,24 297,77 297,35 276,69 234,58

Agita Ābele, Latvija! Olimpiskajā daiļslidošanas arēnā publika tiek iepazīstināta ar olimpiskajiem tiesnešiem

No

13 tiesnešiem, kas gatavo­ jas sacensībām un kas ie­ priekš nedrīkst kontaktēties ne tikai ar treneriem un sportistiem, bet kam arī savstarpējās attiecībās jā­ būt atturīgiem, 45 minūtes pirms to sākuma izloze nosaka deviņus, kam jāieņem vietas pie laukuma apmales. Savukārt no viņu vērtējuma augstāko

30

un zemāko neieskaita, no pārējiem iz­ rēķina vidējo. Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) augstākās kategorijas tiesnesei LSPA profesorei Agitai Ābelei šie noteikumi dāvāja iespēju sportistus vērtēt četrās sacensībās, arī tajās, ku­ rās piedalījās abi Latvijas daiļslidotā­ ji. Lūdzām viņas viedokli par mūsējo sniegumu:

“Deniss Vasiļjevs par savu izvēles programmu saņēma 155,06 punktus, ASV daiļslidotājs Neitans Čens — 215,08 par vienādā laikā izpildītiem daiļslidošanas elementiem un to virknējumiem. Atņemot no lielākās summas mazāko, iegūstam to starpību, kura Denisu šķīra no līdera, kas pirmo reizi sacensībās spēja veikt sešus četrapgriezienu lēcienus.

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Foto: Ilmārs Znotiņš, LOK

kti

Denisa Vasiļjeva secinājums. Olimpiskās spēles tomēr atšķiras no visiem citiem turnīriem Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

31


Deniss startēja labi — bija lēcieni un elementi, kurus varēja novērtēt arī ar +2 vai +1. Kopumā programma bija la­ ba, plusos. Bet bija arī trīsarpus apgrie­ zienu aksels, ko viņš parasti izlec, bet šoreiz no diviem veiksmīgi tika galā tikai ar vienu, otrajā nokrita. Bija divapgrie­ zienu aksels, kurš absolūti nesaprota­ mā veidā Denisu paklupināja. Acīmredzot sportists piezemējās uz papēža un no­ krita. Tas bija galīgi negaidīti, jo šis lē­ ciens ir vienkāršāks. Bet dažkārt tā ga­ dās — koncentrējoties uz sarežģītāku elementu, liekas, ka vienkāršākais iz­ dosies pats no sevis. Vēl vienā trīs­ apgriezienu flipā kaskādē nebija pilnībā piegriezts lēciens. Kopumā programma patīkama, komponentes pietiekami aug­ stas. Denisam, nobriestot un apgūstot četrapgriezienu lēcienu, ir labas izredzes nākotnē iesaistīties visnopietnākajās cīņās. Tas attiecas arī uz īso jeb obligā­ to programmu, kura bija diezgan akurā­ ta, tika izpildīts arī trīsarpus apgriezienu lēciens, bet tā nevar konkurēt ar tiem, kuri kvalitatīvi izpilda četrapgriezienu lēcienus. Lēcieniem īsajā programmā jāat­ bilst noteiktiem kritērijiem. Ir jābūt ne­ vis vienkāršiem lēcieniem, bet lēcie­ niem, kas izpildīti pēc dažādiem soļiem bez pauzes pirms tiem. Tieši tas neiz­ devās Diānai Ņikitinai. Viņa pirms lē­ ciena izpildīja vienu pagrieziena soli, ku­ ram sekoja sagatavošanās un gaidīšana. Vienkāršāk ir veikt lēcienu, kuram vel­ ta īpašu gatavošanos, nekā to savirknēt ritmā ar citiem soļiem vai elementiem. Diānas slidojumā bija jūtama milzīga at­ bildība, redzams, ka viņa ļoti akurāti, mierīgi, lēni iet uz katru lēcienu, bet tas nenozīmē, ka skaisti izpildīja pro­grammu ar lēcieniem. Kaskādē viens lēciens ne­ bija līdz galam piegriezts — tas nebi­ ja trīs apgriezienu, bet nedaudz mazāk — ceturtdaļas pietrūka. To pašu teh­ nisko ekspertu grupa, kas vienīgā pē­ ta videoatkārtojumus palēninājumā, fik­ sēja divarpus apgriezienu akselī, kuru Diāna parasti lec ļoti augstu un skais­ ti, bet kas šoreiz sanāca zems un tāpēc arī kļūdains. Bet vissliktāko vērtējumu viņa saņēma par kombinēto pirueti, kurā nebija divu apgriezienu pilnā pietupiena pozā. Plānotās trīs pozu ceturtā līmeņa piruetes vietā iznāca divu pozu otrā līmeņa piruete. Ar to arī viņas tālākā dalība spēlēs bija izšķirta, jo Diānas tuvākās konkurentes šoreiz piruetes grieza ļoti labi. Kaut gan Eiropas čem­ pionātā ar šādu slidojumu Ņikitina no­ teikti būtu iekļuvusi starp tām 24 labākajām, kas cīņu turpina izvēles pro­

32

Foto: Ilmārs Znotiņš, LOK

DAIĻSLIDOŠANA

Pārlieka atbildība. Bija tas faktors, kas visvairāk traucēja Diānai Ņikitinai

grammā, bet šoreiz viņa neieguva tiesī­ bas arī piedalīties pasaules čempionātā.” Mēnesi vēlāk pasaules čempionātā Milānā Deniss Vasiļjevs pārsteidza, sen­ sacionāli izcīnot sesto vietu. Nē, viņa iz­ vēles programmā joprojām nebija neviena četrapgriezienu lēciena, Deniss vienkārši izcili izpildīja to pašu, ko centās paveikt Phjončhanā, šoreiz nopelnot 170,61 pun­ ktu (5. rezultāts), īsajā programmā viņš bija labāks par 4,73 punktiem (9. re­ zultāts). Starp citu, Neitans Čens, kas spēlēs palika tikai piektais, par pasau­ les čempionu kļuva galvenokārt tāpēc,

ka krietni uzlaboja sniegumu tieši īsajā programmā (spēlēs tikai 17. rezultāts — 82,27, Milānā — 101,94, tiesa, vairāk spēts arī izvēles programmā — 219,46). Divkārtējais olimpiskais čempions Judzuru Hanju (Japāna) Milānas turnīrā nepieda­ lījās. ©

Dainis CAUNE

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Foto: Dainis Caune, Sports

ŠORTTREKS

Labāko trešdaļā Phjončhanā uz olimpiskā ledus pirmo reizi kāpa divi Latvijas šorttrekisti. Un abi — gan Roberto Puķītis, kam šīs bija jau otrās spēles, gan divdesmitgadīgais Roberts Zvejnieks — spēja iekļūt labāko trešdaļā. Puķītis abās savās distancēs (1500 m un 1000 m) izcīnīja vienpadsmito vietu. Zvejnieks 500 m pat aizsniedzās līdz desmitniekam.

L

ūk, kā tas notika. Pasaules šort­ treka ranga pirmais numurs ķīnie­ tis Dadzjins Vu, kas Sočos 500 m distancē izcīnīja olimpisko sudrabu, cīņas Phjončhanā sāka ar olimpisko rekordu (40,264). Mūsu Roberts Zvejnieks savā priekšslidojumā laboja Latvijas rekordu (40,563). Viņi abi tikās vienā ceturtdaļfi­ nālā, kurā latvietis ar teicamu startu tū­ līt iekārtojās aiz slavenā ķīnieša, turoties viņam līdzi līdz pat pēdējam aplim, kuru jau nācās veikt vienatnē, jo Vu mērķis

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

bija labot pasaules rekordu, ko viņš arī izdarīja (39,800). Roberts (40,904), spē­ kus pārtērējis, pašos pēdējos metros neti­ ka galā ar pasaules ceturtās slidas kore­ jieša Dēhona Hvana uzbrukumu (40,861). Tādējādi Zvejniekam desmitā vieta, bet abi pāridarītāji cauri pusfinālam sekmī­ gi nokļuva A finālā, kurā Vu, kļūstot par olimpisko čempionu, vēlreiz laboja pasau­ les rekordu (39,584), bet Dēhons izcīnīja sudraba medaļu. ©

Dainis CAUNE

ŠORTTREKS 500 m 1. Dadzjins Vu (Ķīna) 39,584 2. Dēhons Hvans (Dienvidkoreja) 39,854 3. Hjodžuns Ļims (Dienvidkoreja) 39,919 4. Samiels Žirārs (Kanāda) 39,987 5. Šaolins Šandors Liu (Ungārija) 40,399 6. Žeņs Dzivei (Ķīna) 40,032 10. Roberts Zvejnieks (Latvija) 40,563 1000 m 1. Samiels Žirārs (Kanāda) 2. Džons Henrijs Krīgers (ASV) 3. Jira So (Dienvidkoreja) 4. Hjodžuns Ļims (Dienvidkoreja) 5. Rjosuke Sakazume (Japāna) 6. Semjons Jeļistratovs (OAR) 11. Roberto Puķītis (Latvija) 15. Roberts Zvejnieks (Latvija)

1:23,894 1:24,187 1:24,053 1:23,971 1:24,099 1:23,893 1:24,022 1:24,306

1500 m 1. Hjojuns Ļims (Dienvidkoreja) 2. Sjinkī Knegts (Nīderlande) 3. Semjons Jeļistratovs (OAR) 4. Samiels Žirārs (Kanāda) 5. Šandors Šaoļiņs Ļu (Ungārija) 6. Itzaks de Lāts (Nīderlande) 11. Roberto Puķītis (Latvija)

2:10,485 2:10,555 2:10,687 2:11,176 2:11,520 2:12,362 2:26,525

33


ĀTRSLIDOŠANA

Lāsma Kauniste var priecāties Lai arī šķita, ka bijušajam šorttrekistam Haraldam Silovam ātrslidošanā vislabākās izredzes būs jaunajā olimpiskajā disciplīnā — 16 apļu slidojumā ar kopējo startu, kurā tiek krāti punkti trijos starpfinišos, galvenos rēķinus nokārtojot finālā, un kas tādējādi līdzinās Haraldam tik labi zināmajai slidošanai īsajā celiņā, statistikā bija atrodami arī citi solījumi. Šosezon Pasaules kausa izcīņas posmos Haralds visaugstāk — līdz septītajai vietai — bija ticis 1500 m distancē, kurā 2016. gada pasaules čempionātā finišējis astotais. Un grāmatvežiem bija taisnība.

34

Foto: Dainis Caune, Sports

S

avu trešo olimpisko spēļu pirmajā disciplīnā — 1500 m slidojumā — Haralds Silovs turējās teicamā gra­ fikā līdz pat finišam, un, kad sacensības beidza pēdējais pāris, viņš varēja ļauties emocijām. Ceturtais! Ātrslidošanā šī vieta bija medaļas vērta. Tas bija arī sirsnīgs veltījums aizsaulē aizgājušajam brālim — Haralda paraugam un treniņu biedram. Tieši pēc pusgadsimta tika labots pa­ saules eksčempiones Lāsmas Kaunistes labākais olimpiskais sniegums. Grenobles spēlēs viņa izcīnīja piekto vietu, starp citu, šajā pašā 1500 m distancē. Lāsma savu roku pielikusi arī šorttreka iedzīvināšanā, tātad arī tam, ka Haralds Silovs nonācis ātrslidošanā. “Neatradu savu ritmu, kaut kur sa­ steidzu, parādījās paviršības... Noteikti va­ ru ātrāk,” tā 10 dienas vēlāk Haralds ko­ mentēja savu 15. vietu 1000 m slidojumā. “Izloze arī nebija parocīga, ielika uzreiz pēc ledus liešanas. Tad pirmie pāri parasti iekustina gaisu. Šķiet, neviens nav vinnē­ jis tūlīt pēc ledus liešanas.” Silovs norādīja uz vissmalkākajām ātrslidošanas niansēm. Nākamajā dienā tās vajadzēja likt lie­ tā vissarežģītākajā slidojumā, kurā 12 vīri dodas kopā, lai noteiktu astoņus ātrākos, veiklākos un stiprākos, kas cīnīsies finālā. Pirmie trīs saņem attiecīgi 60, 40 un 20

Ar savu transporta līdzekli. Olimpiskajā ciematā Haralds Silovs lielākoties pārvietojās ar skrituļdēli

punktus, pie 5, 3 vai 1 punkta iespējams tikt trijos starpfinišos. Ja punktu skaits vienāds, vietu nosaka pēc rezultāta 16 apļu distancē. Haralds spurto jau pirmajā starpfinišā un savāc trīs punktus, cenšas arī otrajā, bet paliek bešā. Tas gan prasī­ jis drusku par daudz spēka, un, kad viņš attopas, ka trīs punkti ir arī francūzim Aleksim Kontēnam, finišā viņu noķert ne­ izdodas. “Es reāli aplauzos,” atzīstas mū­ su atlēts. “Vienmēr ar trim punktiem pie­

ticis, lai tiktu tālāk. Bet šīs nav parastas sacensības. Varēju jau arī riskēt, taupīties līdz pēdējiem apļiem un tad ņemt lielo fi­ nišu. Šoreiz varbūt tas atmaksātos.” Minorīgo fināla noskaņu uzlabo mū­ su olimpiskās delegācijas balsojums, ar kuru Haraldam Silovam uzticēts nest Latvijas karogu spēļu noslēguma ceremo­ nijā. Haralds saka paldies par šo godu, piebilstot, ka arī Vankūveras spēļu noslē­ gumā bijis karognesējs. ©

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


1000 m 1. Kjelds Noiss (Nīderlande) 2. Hovars Lorencens (Norvēģija) 3. Tējuns Kims (Dienvidkoreja) 4. Džojs Mantija (ASV) 5. Takuro Oda (Japāna) 6. Kai Verbejs (Nīderlande) 15. Haralds Silovs (Latvija) 18. Martens Līvs (Igaunija)

1:07,95 1:07,99 1:08,22 1:08,564 1:08,568 1:08,61 1:09,50 1:09,75

1500 m 1. Kjelds Noiss (Nīderlande) 2. Patriks Rūsts (Nīderlande) 3. Minsoks Kims (Dienvidkoreja) 4. Haralds Silovs (Latvija) 5. Takuro Oda (Japāna) 6. Barts Svingss (Beļģija) 33. Martens Līvs (Igaunija)

1:44,01 1:44,86 1:44,93 1:45,25 1:45,44 1:45,49 1:50,23

Foto: Dainis Caune, Sports

Masu starts 1. Sunhuns Ļi (Dienvidkoreja) 60 2. Barts Svingss (Beļģija) 40 3. Kuns Vervejs (Nīderlande) 20 4. Livio Vengers (Šveice) 11 5. Viktors Halds Torups (Dānija) 8 6. Linuss Heidegers (Austrija) 6 17. Haralds Silovs (Latvija) 3

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

ĀTRSLIDOŠANA

Foto: Dainis Caune, Sports

Tradicionāli. Ātrslidotāju treniņu līdzeklis mūždien bijis velosipēds. Arī ziemā, arī olimpiskā ciemata istabiņā

Garajā aplī kā šorttrekā. Haralds Silovs (6. numurs) 16 apļu slidojumā ar kopējo startu Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

Dainis CAUNE 35


BIATLONS

Cerību dejas ar Phjončhanas olimpiādes četrgadē Latvijas biatlons izteikti kļuva par viena līdera sportu. Iepriecināja vienīgi tas, ka kopā ar Andreju Rastorgujevu, kas nereti spēja būt starp ātrākajiem pasaules biatlonistiem, bet nestabilās šaušanas dēļ savā 10 gadus ilgajā karjerā tikai reizi bija guvis vietu uz Pasaules kausa (PK) izcīņas pjedestāla, finišējot otrais pirmsolimpiskās sezonas noslēdzošajā mačā — 15 km ar kopējo startu, PK ieskaites punktus sāka gūt arī septiņus gadus jaunākā Baiba Bendika, kas reiz pat ieslēpoja labāko sešniekā. Pārsteidzoši, bet spēlēm kvalificējās arī Andreja vienaudzis un kādreizējais treniņu biedrs Oskars Muižnieks — jau piecus gadus RSU diplomēts fizioterapeits un sportā amatieris ar tik profesionālu attieksmi, cik vien tāda iespējama, strādājot ikdienas darbu. 36

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


BIATLONS 7,5 km sprints 1. Laura Dālmeiere (Vācija) 2. Marte Olsbū (Norvēģija) 3. Veronika Vitkova (Čehija) 4. Marī Dorēna Abēra (Francija) 5. Vanesa Hinca (Vācija) 6. Liza Vitoci (Itālija) 22. Johanna Taliherma (Igaunija) 39. Baiba Bendika (Latvija) 65. Diāna Rasimovičūte (Lietuva) 80. Natālija Kočergina (Lietuva)

21:06,2 (0+0) +24,2 (1+0) +25,8 (0+1) +33,1 (1+0) +40,3 (0+1) +40,5 (0+1) +1:20,8 (0+1) +2:08,4 (3+1) +2:54,6 (1+0) +4:10,0 (1+4)

10 km iedzīšana 1. Laura Dālmeiere (Vācija) 30:35,3 (0+1+0+0) 2. Anastasija Kuzmina (Slovākija) +29,4 (0+1+2+1) 3. Anaī Beskona (Francija) +29,6 (0+0+1+0) 4. Marte Olsbū (Norvēģija) +1:07,3 (1+2+0+1) 5. Hanna Ēberja (Zviedrija) +1:08,9 (1+2+0+0) 6. Denīze Hermane (Vācija) +1:19,4 (1+0+0+1) 26. Johanna Taliherma (Igaunija) +2:59,4 (0+1+2+1) 33. Baiba Bendika (Latvija) +3:24,1 (1+0+2+0) 15 km klasiskais biatlons 1. Hanna Ēberja (Zviedrija) 41:07,2 (0+0+0+0) 2. Anastasija Kuzmina (Slovākija) +24,7 (0+1+1+0) 3. Laura Dālmeiere (Vācija) +41,2 (1+0+0+0) 4. Franciska Preisa (Vācija) +59,7 (0+0+0+0) 5. Paulīna Fialkova (Slovākija) +1:02,3 (1+0+0+0) 6. Monika Hojniša (Polija) +1:54,8 (0+1+0+0) 30. Natālija Kočergina (Lietuva) +4:01,9 (0+0+1+0) 39. Baiba Bendika (Latvija) +4:25,6 (0+1+1+2) 50. Johanna Taliherma (Igaunija) +5:36,8 (1+2+0+0) 75. Diāna Rasimovičūte (Lietuva) +8:46,1 (1+2+0+2) 10 km sprints 1. Arnds Peifers (Vācija) 2. Mihals Krčmaržs (Čehija) 3. Dominiks Vindišs (Itālija) 4. Julians Eberhards (Austrija) 5. Erlenns Bjentegors (Norvēģija) 6. Benedikts Dolls (Vācija) 17. Toms Kaukēns (Lietuva) 24. Andrejs Rastorgujevs (Latvija) 36. Kalevs Ermitss (Igaunija) 41. Rolands Lesings (Igaunija) 49. Vītauts Stroļa (Lietuva) 66. Oskars Muižnieks (Latvija) 75. Rene Zahna (Igaunija) 76. Kauri Koivs (Igaunija)

L

īdzīgi kā Siguldu jau iztālēm iezīmē bobsleja un kamaniņu trases starta estakāde, Alpensijas olimpiskā par­ ka dominante Phjončhanā ir tramplīna tornis, kas turklāt kā milzu dzelzsbetona zīmulis iesprausts diža kalna virsotnē. Apkaimē, kurā tradicionāli saimnieko spēcīgi vēji, šim sporta veidam tā šķiet visnepiemērotākā vieta. Bet... Sacensības tramplīnlēkšanā, kurā katra spēcīgāka brāzma var būt pat bīstama sportistu dzīvībai, notiek bez aizķeršanās, toties turpat lejā kādu kilometru tālāk biatlona šautuvē vējš pa gaisu plivina reklāmas banerus tik sparīgi, ka mači tiek atcelti. No loģistikas viedokļa biatlona centrs iz­ vietots ideāli — pirms tā pa labi atrodas Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

Foto: Dainis Caune, Sports

vēju distanču slēpošanas stadions, mazliet uz priekšu ceļa otrā pusē biatlona skatītāju tribīnes, to priekšā pirms ugunslīnijas — starta un finiša zonas, no kurienes trase aizcilpo piekalnē apkārt šautuvei.

Dejas šautuvē Nav tikai saprotams, kāpēc tieši šajā vietā vējam patīk dejot. Ne valsi vai tan­ go, bet visbiežāk kādu pilnīgi neritmisku hip-hopu ar trakām tempa un vietas mai­ ņām. Vienā šautuves malā valstu karogi nostiepjas kā stīgas, otrā — pēkšņi no­ šļūk uz pussešiem. Pēc mirkļa viss ir ot­ rādi. Gadās, ka pat vienā mērķa celiņā karodziņi vienlaikus plīvo ne tikai uz da­ žādām pusēm, bet pat pret šāvēju. Un, ja

23:38,8 (0+0) +4,4 (0+0) +7,7 (0+1) +8,4 (0+1) +17,4 (0+2) +17,6 (0+1) +44,7 (0+1) +55,6 (1+2) +1:28,4 (2+0) +1:40,9 (1+1) +1:53,6 (1+1) 2:17,5 (1+1) +2:41,1 (1+2) +2:44,5 (2+1)

12,5 km iedzīšana 1. Martēns Furkads (Francija) 32:51,7 (1+0+0+0) 2. Sebastians Sāmuelsons (Zviedrija) +12,0 (0+0+1+0) 3. Benedikts Dolls (Vācija) +15,1 (0+1+0+0) 4. Tarjeijs Bē (Norvēģija) +1:02,6 (0+0+1+2) 5. Simons Šemps (Vācija) +1:02,7 (0+0+1+2) 6. Benjamins Vēgers (Šveice) +1:03,1 (1+0+0+1) 12. Andrejs Rastorgujevs (Latvija) +1:37,6 (1+0+1+2) 13. Toms Kaukēns (Lietuva) +1:40,1 (0+0+1+1) 41. Kalevs Ermitss (Igaunija) +4:51,3 (1+3+0+2) 43. Vītauts Stroļa (Lietuva) +4:55,6 (1+0+2+1) 53. Rolands Lesings (Igaunija) +6:02,7 (2+1+3+1) 20 km klasiskais biatlons 1. Juhanness Tiness Bē (Norvēģija) 48:03,8 (1+0+0+1) 2. Jakovs Faks (Slovēnija) +5,5 (0+0+0+0) 3. Dominiks Landertingers (Austrija) +14,2 (0+0+0+0) 4. Sebastians Sāmuelsons (Zviedrija) +29,1 (0+0+1+0) 5. Martēns Furkads (Francija) +42,4 (0+0+0+2) 6. Benjamins Vēgers (Šveice) +48,6 (1+0+0+0) 32. Kalevs Ermitss (Igaunija) +3:39,8 (1+0+1+0) 42. Oskars Muižnieks (Latvija) +4:02,2 (0+0+0+0) 59. Andrejs Rastorgujevs (Latvija) +5:38,0 (1+1+3+1) 65. Rene Zahna (Igaunija) +6:16,3 (1+1+1+1) 68. Kauri Koivs (Igaunija) +6:32,6 (0+0+0+3) 70. Rolands Lesings (Igaunija) +6:42,2 (0+1+2+1) 78. Toms Kaukēns (Lietuva) +7:34,6 (0+2+1+3) 82. Vītauts Stroļa (Lietuva) +8:23,2 (0+2+1+3) 15 km ar kopējo startu 1. Martēns Furkads (Francija) 35:47,3 (1+0+0+1) 2. Simons Šemps (Vācija) +0,0 (0+0+0+1) 3. Ēmils Hegle Svensens (Norvēģija) +11,2 (1+0+1+0) 4. Eriks Lesers (Vācija) +11,6 (0+0+0+2) 5. Benedikts Dolls (Vācija) +18,8 (0+0+1+0) 6. Julians Eberhards (Austrija) +30,7 (1+0+1+1) 28. Andrejs Rastorgujevs (Latvija) +3:00,1 (0+1+0+2) 30. Toms Kaukēns (Lietuva) +3:10,7 (2+0+2+1)

37


Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

BIATLONS

Baiba Bendika, gatavošanās. Stundu pirms starta sākas piešaude (augšējā attēlā). Pēc iesildīšanās ar trenera Ilmāra Briča palīdzību tiek veikts mugurkaula starpskriemeļu locītavas mobilizējošs vingrinājums un pašā pēdējā brīdī, labu domu pavadīta, skriešus prom uz startu!

šajā spēlē vēl piedalās sniega šaltis, tad notiek kā 4 x 6 km stafetē dāmām, ku­ rā ne jau nu nemākulības dēļ soda apļus dabūja slēpot gan trīs vācietes, gan trīs itālietes, gan divas norvēģietes. Protams, savu reizi neveiksme var piemeklēt kat­ ru, arī pēdējo gadu pasaules biatlona līderi un nu jau pieckārtējo olimpisko čempionu Martēnu Furkadu (Francija). Bet aizdomī­ gi, ka tā savējo pulkā 150 m soda aplī pat divreiz ievilka arī viņa komandas bied­ ru Simonu Destjē, ka tai tikpat mīļi bi­ ja vācu biatlona asi Benedikts Dolls un Simons Šemps, pēdējā norvēģu vecās pa­ audzes zvaigzne Ēmils Hegle Svensens, raženais austrietis Julians Eberhards un

38

daudzi citi. 4 x 7,5 km stafetē no soda apļiem izvairīties izdevās tikai vienai ko­ mandai — Zviedrijai, kas arī kļuva par olimpisko čempioni, diviem sudrabiem pie­ vienojot otro zeltu un kā biatlonā trešā labākā valstsvienība noslēdzot šīs spēles, kurām zviedri bija pārsteidzoši izcili saga­ tavojušies. Vairāk zelta medaļu — pa trim — izcīnīja tikai Vācija (vēl viens sudrabs, trīs bronzas) un Francija (vēl divas bron­ zas). Bet dižās Norvēģijas himna biatlonā skanēja tikai vienreiz. Paradoksāli, bet tas vienlaikus ir un nav attaisnojums tiem, kam neveicās šau­ šanā, jo Martēns Furkads Phjončhanā to­ mēr spēja izcīnīt trīs čempiona titulus, pie

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Foto: Dainis Caune, Sports

Kā spēles, tā zelts! Vankūverā un Sočos Anastasija Kuzmina (Slovākija) kļuva par olimpisko čempioni sprintā (2010. gadā vēl arī vicečempiones tituls iedzīšanā), Phjončhanā viņa sāka ar diviem sudrabiem — iedzīšanā (attēlā) un 15 km, bet beidza ar uzvaru 12,5 km distancē ar kopējo startu

diviem tika Laura Dālmeiere (Vācija), vie­ nu zelta medaļu ieguva Anastasija Kuzmina (Slovākija), Darja Domračeva (Baltkrievija), Arnds Peifers (Vācija) un Juhanness Tiness Bē (Norvēģija), kuriem visiem ar lielāku vai mazāku procentuālo attiecību uzvaras arī tika prognozētas. Vienīgais izņēmums bija spēļu debitanti — zviedru jaunieši: 22 gadus vecā Hanna Ēberja, kas bija nepār­ spējama 15 km biatlonā, un divdesmitgadī­ gais Sebastians Sāmuelsons, kas, 12,5 km iedzīšanā izcīnījis sudrabu, kopā ar piere­ dzējušākajiem biedriem kļuva par čempionu 4x7,5 km stafetē. Individuālajās disciplīnās abi panākumus guva, pateicoties tam, ka bi­ ja triju izcilāko snaiperu skaitā. Citiem vār­ diem sakot, viņi spēja trāpīt tad, kad stip­ rākie konkurenti masveidīgi un katastrofāli šāva garām.

Pieliekot zaudētais. Gatavojoties spēlēm, Baiba Bendika bija ievērojami palielinājusi slēpošanas ātrumu, bet pazaudējusi ierasto precizitāti šaušanā, kuru vēl sarežģītāku padarīja brāzmainais vējš. Tik braši plīvojoši karogi sacensībās priecētu burātājus, bet tie nepiestāv biatlonam Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

Foto: Dainis Caune, Sports

Cik maz vajag slavai Laura Dālmeiere 7,5 km sprintā šauj netipiski lēni, jo sevišķi stāvus ugunslīni­ jā, kur, nogaidot, kad brāzmas atvilks elpu, piecām patronām velta gandrīz 45 sekun­ des. Ātrākajai šāvējai vāciete šajā vingri­ nājumā zaudē 22 sekundes, toties ir viena no tikai trim (!) biatlonistēm, kas šajā vē­ ju dienā spēj būt absolūti precīza, un kļūst par olimpisko čempioni. Baiba Bendika šauj ievērojami ātrāk, stāvus pat 27,3 sekundes, bet trijām kļūdām pirmajā šautuvē pievieno vēl vienu un četriem soda apļiem, spēkus neskaitot, iztērē divas minūtes un sešas sekundes. Finišā latviete, izcīnot 39. vietu, čempionei zaudē divas minūtes un astoņas sekundes. Formāli ņemot, cik maz vajag, lai kļūtu tikpat slavena kā Ēberja!

39


Foto: Dainis Caune, Sports

BIATLONS

Karaliene. Pirms četriem gadiem, debitējot olimpiskajās spēlēs, Laura Dālmeiere (Vācija) netika augstāk par 13. vietu (15 km), Phjončhanas dramatiskajos laikapstākļos viņa bija vienīgā, kas spēja uzvarēt divreiz — sprintā un iedzīšanā, kā arī izcīnīt bronzas medaļu 15 km

40

Iemesls optimistiem Bet arī 10 km iedzīšanas biatlonā problēmas sākas ar piešaudi. Bricis rāda mērķa tablo, kurā fiksētas divas sērijas. Pirmajā visas piecas lodes rātni sagūlu­ šas tieši centrā, otrajā tikpat draudzī­ gi aizlidojušas pa kreisi garām mērķim krietnu gabaliņu aiz gabarīta. Trešajā sē­ rijā jau vējš pūš no otras puses. Ko da­ rīt ar tēmēkli? Taisīt nemitīgas korekcijas mača laikā? “Kamēr pagriezīsi, vējš jau atkal var mainīt virzienu,” skaidro seš­ kārtējais olimpietis. “Pirms katra šāviena jāskatās, kas notiek, un, ja nepieciešams, jāvelk ārā.” Tas nozīmē, ka nevis jāgroza tēmēkļa diopters, bet jātēmē uz vienu vai otru pusi mazliet ārpus mērķa. Baiba tā arī cenšas rīkoties, tomēr pirmajā šautuvē tāpat kā vairākums no­ pelna soda apli, otrajai tiek cauri svei­ kā, pēc trešās slēpo liekus 300 metrus, ceturtajā ir precīza un finišē sešas po­ zīcijas augstāk nekā sākusi — 33. vie­ tā. “Šīs bija īpatnējas sacensības,” pēc fi­ niša vērtē sportiste. “Ar slēpošanu vien bija grūti ko panākt. Tik ātrā iedzīša­ nā vēl nekad nebiju piedalījusies.” Kāpēc trešajā šautuvē divi soda apļi? “Nepaspēju noskaņoties,” atzīstas Baiba. “Ātrums ne­ normāls. Nesies distancē un pēkšņi atkal esi šautuvē! Organisms vēl bija stresā, nepaspēju nomierināties.”

Foto: Dainis Caune, Sports

Būtībā jaunās zviedrietes panākums spēlēs nav nejaušība, bet precīzs slavenā trenera Volfganga Pihlera darba rezultāts. Pieteikumu čempiones medaļai ar vienu soda apli un septīto rezultātu viņa ie­ skandina jau sprintā, iedzīšanā pakāpjas līdz piektajai vietai, bet klasiskajā biat­ lonā uzvar. Arī Ilmārs Bricis panācis, ka Phjončhanā Baiba Bendika slēpošanas āt­ rumā spēj turēt līdzi līderēm, bet, kā tas bieži šādās situācijās gadās, šaušanā sva­ ru kauss noslīdējis uz leju un nav pieticis laika atrast to mazo knifu, kas abas bi­ atlona pretrunīgās sastāvdaļas notur līdz­ svarā jau augstākā kvalitātē. Piešaudē, kas sākas stundu pirms starta, Baibas Bendikas pozīcijā vilka stiprs vējš no kreisās puses. Sacensībās, viņai liekot plecā šauteni, pūtiens pēkšņi aprāva valodu, Baiba tēmēkļa korekciju neveica, un trīs lodes sagūla ārpus mēr­ ķa uz vienpadsmitiem. Stāvus vēl viens soda aplis, bet meitēns degunu nenokāra un finiša aplī bija devītā ātrākā. Ar pa­ pildus veiktiem 600 metriem — 39. re­ zultāts 87 pasaules spēcīgāko biatlonis­ tu konkurencē — tāda ir Cēsu biatlona skolas audzēknes debija olimpiskajās spēlēs. Tomēr... “Noskaņojums nav tas labākais,” pēc finiša atzīst debitante. Pati kļūdas pārdzīvo, solās šo dienu aizmirst, lai jaunu cīņu sāktu ar svaigu galvu.

Par katru sniega centimetru, par katru sekundes desmitdaļu. Iedzīšanas distancē cīnās Baiba Bendika

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Foto: Dainis Caune, Sports

Ō Uz darbu. Savas vietas šautuvē gatavojas ieņemt treneri Intars Berkulis un Ilmārs Bricis

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

† Viens pret pieciem. Andrejs Rastorgujevs šautuvē

Pēc Kubertēna principiem. Amatieris Oskars Muižnieks biatlonā olimpiskajās spēlēs vienīgais izpildīja to, ko solīja Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

41


BIATLONS Arī 15 km klasiskajā biatlonā Bendika Ēberjas efektu neizmanto. Lai gan ie­ spējas ir. Pēc pirmās šautuves latviete atrodas trešajā pozīcijā. Bet tad pa vienai liekai minūtei nākamajās divās, pēdējā pat divas un... vēlreiz 39. vieta. Bet opti­ mistiem ir iemesls neklusēt — spēļu de­ bitante visās disciplīnās finišējusi labāko pirmajā pusē, kas neizdodas pat mūsu lī­ derim Andrejam Rastorgujevam.

12 vietas augstāk. Finišā līdz 12. vietai iedzīšanas sacensībās nonāks Andrejs Rastorgujevs (24. numurs) Foto: Dainis Caune, Sports

Toties Andrejs kā parasti liek drebēt sirdīm un cerībām kāpt debesīs, kurās gan pat neviena lidmašīna vēl nav pali­ kusi. Sprinta pirmajā šautuvē alūksnietis ielido kā sestais ātrākais, nopelna vie­ nu soda apli, bet līdz otrajai ugunslīnijai uzkāpj vēl augstākā pozīcijā — Latvijas krāsas deg otrajā vietā! Beidzot trāpīt visā sērijā un — pjedestāls garantēts. Bet... pirmā un pēdējā lode lido garām, un mēs atkal varam krāt cerības nākama­ jam Andreja iznācienam, lai gan pie ka­ tastrofālas neveiksmes šo pieskaitīt ne­

Foto: Dainis Caune, Sports

Kad cerības kāpj debesīs

Divus pa kreisi? Par tēmēkļa korekciju piešaudē interesējas Oskars Muižnieks

var — ar trim soda apļiem Rastorgujevs finišē 24. vietā tikai 55,6 sekundes aiz čempiona Arnda Peifera (Vācija), kurš, tāpat kā sudraba laureāts čehs Mihals Krčmaržs, ir vieni no četriem, kas spēju­ ši būt nekļūdīgi. Alpensijas vēja orģijas pazudina pat abus Pasaules kausa izcīņas līderus Martēnu Furkadu, kas, nopelnījis trīs so­ da apļus pirmajā šautuvē, finišē astotais, un Juhannesu Tinesu Bē, kuram ar čet­ rām kļūdām (3+1) 31. vieta. Rezultātu

42

Miers un ātrums. 30 labākie olimpieši cīnījās 15 km distancē ar kopējo startu. Ugunslīnijā Andrejs Rastorgujevs (27. numurs) un... Kad piecas lodes izšautas. Vai tiešām atkal soda apļi?!

blīvums ir apbrīnojams. Pirmais sešdes­ mitnieks iespraucas divās minūtēs un 13 sekundēs. Oskaram Muižniekam, kas de­ bitē ar 66. vietu, līdz šai kārotajai un reāli sasniedzamai iedzīšanas robežai pie­ trūkst četrarpus sekunžu! Ja divu soda apļu (1+1) vietā būtu tikai viens...

Nepaklausīgs novēlējums 12,5 km iedzīšanā Andrejs pēc katras šautuves slēpo kādā grupā, līdz nākama­ jai ugunslīnijai cenšoties no tās aizbēgt,

bet lielākoties velkot pārējos sev līdzi gluži kā riteņbraukšanā. Sevišķi cerīgs ir ceļš uz trešo šautuvi. Pēc viena soda apļa (1. ugunslīnijā) Rastorgujevs ir pul­ ciņā, kas reāli var noķert labāko sešnie­ ku. Tomēr izmisīgā spēku tērēšana prasa vienu soda apli, pēc tam vēl divus. Bet rezultāts nav peļams, finišā Andrejs pa­ cēlies par 12 vietām augstāk, šādu vietu arī ierakstot protokolā. “Kopumā mačs bija labs,” savu snie­ gumu novērtē sportists, neaizmirstot pa­

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Foto: Dainis Caune, Sports Foto: Dainis Caune, Sports

Tomēr Martēns Furkads! Fotofinišs čempiona titulu 15 km distancē ar kopējo startu piešķīra francūzim, nevis vācietim Simonam Šempam (14. numurs)

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

Vienīgais. Biatlonā vienīgo zelta medaļu Norvēģijai izcīnīja Juhaness Tiness Bē, kurš uzvarēja klasiskajā 20 km distancē

Pieredzējis brīvprātīgais. Rīdzinieks Mareks Matisons, kas jau strādāja iepriekšējo spēļu biatlona centrā Sočos, Phjončhanā koordinēja fotogrāfu darbību šautuvē

slavēt servisa komandu, kas gādājusi gan par teicamu slīdamību, gan par in­ formāciju trasē. “Vienīgi pēdējā šautu­ vē tie divi sodi daudz ko izsaka. Jāšauj pārliecinošāk.” Šis novēlējums jau attie­ cas uz viņu pašu, un to nekādi neizdo­ das izpildīt 20 km klasiskajā biatlonā, kurā Andrejs savam rezultātam pieskai­ ta klāt sešas minūtes — 59. vieta. Šī nu ir tā reize, kad amatieris Oskars Muižnieks, ar trim soda minūtēm izcī­ not 42. vietu, pārspēj profesionāli. Un Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

atkal — arī šajā sacensībā Alpensijas brāzmas nekļūdīgiem ļauj būt tikai tri­ jiem biatlonistiem. 15 km distancē ar kopējo startu, ku­ rā ļauts cīnīties tikai 30 labākajiem, bez soda apļiem neiztiek neviens. Šautuvē Rastorgujevs šoreiz darbojas salīdzinoši sekmīgi — ar trim kļūdām viņš citkārt stabili būtu labāko desmitniekā. Bet šī nav viņa diena — pirms otrās šautuves alūksnietis gan atrodas otrajā pozīcijā, bet tad distancē piedzīvo kritienu un iz­

skatās arī, ka slēpes neslīd gluži tā, kā meistars vēlētos — 28. rezultāts. XXIII ziemas olimpiskās spēles biatlo­ nā beigušās. Sākas jauns cikls. Tikai di­ viem trim Latvijas biatlonistiem? ©

Dainis CAUNE 43


KALNU SLĒPOŠANA

Kamēr neesi pirmais

Kristapa Zvejnieka uzvara Vispasaules studentu spēlēs kombinācijā (nobrauciens plus slaloms), Leldes Gasūnas spēja iekļūt Pasaules kausa izcīņas posma labāko trīsdesmitniekā slalomā — tie bija galvenie argumenti, kas pamatoja mūsējo ambīcijas Phjončhanā. Turklāt Zvejnieks bija ieguvis tiesības startēt visās kalnu slēpošanas disciplīnās.

V

ējš olimpisko spēļu pirmās svēt­ dienas rītā atceļ nobraucienu, aiz­ bīdot to aiz kombinācijas sacensī­ bām. Kristapam Zvejniekam zūd iespēja ar lielo nobraucienu labāk sagatavoties mazajam. Turklāt izmaiņu dēļ pirmdien nevar notikt arī treniņbrauciens kombi­ nācijas nobrauciena trasē. Bet viņš bija lielā nobrauciena startam gatavs! Veikti trīs secīgi treniņbraucieni, iegūta pārlie­ cība. Atlika doties trasē ceturto reizi pēc oficiāla rezultāta.

44

Trajektorijas lidojumos un sniegā Kombinācijas nobrauciens sākas, kā paredzēts — otrdien, 13. datumā, kas Kristapam rādās labvēlīgs. Kaut gan... Vējš negrasās atkāpties, trases viducī raujot gaisā sniega virpuļus, startu uz minūtēm padsmit atceļot, pēc tam, kad jaunais vācietis Tomass Dresens (8. po­ zīcija PK kopvērtējumā) sasniedzis labā­ ko rezultātu (1:19,24), sacensības uz brī­ di pat pārtraucot, bet tad ļaujot tām ritēt savu gaitu.

Zvejnieks startē ar piecdesmito numu­ ru un 65 vīru konkurencē finišē ar 51. re­ zultātu, līderim 2050 m garajā trasē (25 vārti, 650 m augstumu starpība) ar četriem mākslīgi veidotiem tramplīniem gariem lidojumiem un sešiem dabiskā reljefā paslēptiem zaudējot tikai 3,78 sekundes. “Esmu diezgan apmierināts,” atzīst mūsu trīskārtējais olimpietis. “Braucienu veicu pa iecerētajām trajektorijām. Mazāk par četrām sekundēm zaudēt nobraucienā — man tas nav slikti. Drošības sajūta bija pat pārāk

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Foto: Dainis Caune, Sports

KALNU SLĒPOŠANA Dāmas Milzu slaloms 1. Mikaela Šifrina (ASV) 2:20,02 2. Rangnhilla Mūvinkele (Norvēģija) +0,39 3. Federika Brinjone (Itālija) +0,46 4. Viktorija Rebensburga (Vācija) +0,58 5. Marta Basino (Itālija) +0,67 6. Frīda Hansdotere (Zviedrija) +1,03 43. Lelde Gasūna (Latvija) +13,93 54. Ieva Januškevičūte (Lietuva) +27,00 80. Anna Lota Jegeva (Igaunija) nefinišēja Slaloms 1. Frīda Hansdotere (Zviedrija) 1:38,63 2. Vendija Holdenere (Šveice) +0,05 3. Katarīna Galhūbere (Austrija) +0,32 4. Mikaela Šifrina (ASV) +0,40 5. Anna Svenna Lāšone (Zviedrija) +0,98 6. Nīna Havere-Lēseta (Norvēģija) +1,53 37. Lelde Gasūna (Latvija) +10,68 43. Ieva Januškevičūte (Lietuva) +15,92 48. Anna Lota Jegeva (Igaunija) +21,88

Foto: Dainis Caune, Sports

Kungi 2:06,52 +0,23 +1,02 +1,35 +1,45 +1,50 +5,24 2:18,04 +1,27 +1,31 +1,73 +1,79 +1,81 +10,23 +12,84 +20,15 1:38,99 +0,34 +0,67 +0,71 +0,73 +0,76 +28,18 nefinišēja nefinišēja

Foto: Dainis Caune, Sports

Īsās un garās slēpes. Kristaps Zvejnieks atgriežoties no treniņa nobraucienā un cīnoties kombinācijas slalomā, kurā viņš sasniedza 14. rezultātu

Kombinācija 1. Marsels Hiršers (Austrija) 2. Aleksis Pinturo (Francija) 3. Viktors Mifā-Žandē (Francija) 4. Marko Švarcs (Austrija) 5. Teds Ligetijs (ASV) 6. Tomā Mermilo-Blondēns (Francija) 26. Kristaps Zvejnieks (Latvija) Milzu slaloms 1. Marsels Hiršers (Austrija) 2. Henriks Kristofešens (Norvēģija) 3. Aleksis Pinturo (Francija) 4. Žans Kranjecs (Slovēnija) 5. Tomā Fanarā (Francija) 6. Viktors Mifā-Žandē (Francija) 35. Kristaps Zvejnieks (Latvija) 40. Tormiss Laine (Igaunija) 41. Andrejs Drukarovs (Lietuva) Slaloms 1. Andrē Mīrers (Zviedrija) 2. Ramons Cēnheizerns (Šveice) 3. Mihaels Mats (Austrija) 4. Klemāns Noels (Francija) 5. Aleksis Pinturo (Francija) 6. Viktors Mifā-Žandē (Francija) 41. Andrejs Drukarovs (Lietuva) Kristaps Zvejnieks (Latvija) Tormiss Laine (Igaunija)

Pjedestāla vīri. Kombinācijā zelta medaļu izcīnīja Marsels Hiršers (2. numurs), sudrabu — ­ Aleksis Pinturo (7.), bronzu — ­ Viktors Mifā-Žandē Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

45


liela, tiecoties pēc ideālām līnijām, atļā­ vos pat mazliet riskēt, lai tiktu tuvāk trīs­ desmitniekam. Vieta neizskatās īpaša, bet atstarpe līdz līderiem nav liela. Un kom­ binācijā tas ir galvenais.” Vējš lielajos li­ dojumos brīžiem gāzis atpakaļ, cēlis par daudz uz augšu. Pēc dažām stundām sacensības turpinās slalomā, kurā Kristaps pārsteidz vēl vairāk, sasniedzot četrpadsmito rezultātu un divu disciplīnu rezultātu summā pārceļoties uz 26. vietu. Tikai divas sekundes simtdaļas pietrūkst, lai būtu labots Ivara Ciaguna re­ kords, kam līdz šim olimpiskajās spēlēs vei­ cies vislabāk, Soltleiksitijā izcīnot 25. vietu. “Slaloma brauciens nebija tas labākais,” tū­ līt pēc finiša Kristaps vērtē kritiski. “Bet... 26. vieta — nav slikti. Varēja labāk, bet tā ir vienmēr, kamēr neesi pirmais.”

Foto: Dainis Caune, Sports

KALNU SLĒPOŠANA

Rezervētāk, nekā gribētos. Vienos no pēdējiem slaloma trases vārtiem Lelde Gasūna (44. numurs) un zviedriete Frīda Hansdotere, kas kļūst par olimpisko čempioni Foto: Dainis Caune, Sports

Latvietis atzīst, ka atšķirībā no ci­ tām šīssezonas sacensībām šoreiz braucis uz riska robežas, tādējādi vācot arī sīkas kļūdiņas. “Trase bija uzsprausta sarežģī­ ta,” viņš atzina. “Pat pēdējā čūskā pirms paša finiša daudzi lidoja ārā. Ne viens vien tāpat kā es Sočos uzbrauca virsū mietam. Tā šodien bija populāra kļūda.” Starp citu, nobraucienā Kristaps star­ tējis ar sava drauga čeha Krištofa Križla slēpēm, kurš nedēļu pirms spēlēm sarāvis ceļgala krusteniskās saites. Sacensībām tās sagatavojis arī Krištofa servisa meistars. Paldies viņam par labo slīdamību! Savukārt slaloma slēpēm iepriekšējā vakarā Kristaps pats gan asinājis kantes, gan uz slīdvirs­ mas kausējis parafīnus. Kā parasti. Kalnos kā knaģi veļas auklā šūpojas pacēlāju vagoniņi un spēcīgā vēja dēļ tiek atceltas pat sacensības slalomā dāmām. Iecerētā sacensību programma kļūst par ilūziju, un Kristapam Zvejniekam nākas pie­ ņemt lēmumu, kas nozīmē, ka viņš nebūs pirmais latvietis, kas olimpiskajās spēlēs

46

startējis visās disciplīnās. Izlaists tiek arī supergigants, jo izmaiņu dēļ tas tagad pār­ klājas ar treniņiem tehniskajās disciplīnās.

Paškritiskā stilā Leldei Gasūnai otrās olimpiskās spē­ les sākas ar milzu slalomu, kurā viņa no 79 dalībniecēm pirmajā braucienā finišē 43. pozīcijā, bet otrajā aizsniedzas līdz 43. vietai, olimpiskajai čempionei un Pasaules kausa īpašniecei Mikaelai Šifrinai (ASV) zaudējot vairāk, nekā cerēts (13,93 sekun­ des). Slalomā siguldiete ir mazliet veiksmī­ gāka un izcīna 37. vietu. “Tas nav tas, ko spēju,” klaji sarūg­ tināta pēc abām sacensībām jūtas Lelde. “Zinu savu potenciālu, zinu, ko varu iz­ darīt, bet patlaban neesmu savā labākajā formā,” turpina pukoties slēpotāja, liekot atcerēties neveiksmīgo sezonas sākumu un veselības likstas janvārī, kuru dēļ pirms spēlēm tika zaudēta arī sacensību prakse. “Iepriekšējais starts bija gandrīz pirms diviem mēnešiem,” atgādina Lelde.

“Nebiju atguvusi pārliecību. Vārtu veik­ šanai izvēlējos pārāk piesardzīgas līnijas, līdz ar to sekundes desmitdaļas krājās. Tā bija visos braucienos un gandrīz visos vārtos. Pārāk tālu turējos no mietiem. Necīnījos pietiekami uzbrūkošā stilā.” “Grūti gāja, kājas juta, plaušas ju­ ta, sirds strādāja, bet esmu ticis līdz le­ jai gluži cienījamā kompānijā, tad jau iz­ devusies diena,” vēl aizelsies pēc finiša 35. vietā milzu slalomā klāsta Kristaps Zvejnieks, atzīstot, ka šajā disciplīnā šī vi­ ņam bijusi otra smagākā sacensība karje­ rā. “Tā bija cīņa līdz pašam pēdējam mie­ tam. Pirmajā trasē varēja redzēt, ka tie, kas beigās atlaida, domāja — trīs vārti palikuši, mierīgi izbraukšu cauri, nē, nekas viņiem neiznāca, visi izlidoja ārā. Daudzi vārti bija uz pakalniem uzlikti, kuros ejot nākamo mietu neredz un grūti noturēt pareizo trajektoriju, turklāt tevi met gaisā, bet, ja slēpes nav pie sniega, līniju mainīt nav iespējams. Otrā trase ar vairāk šķēr­ sām liktiem vārtiem fiziski bija grūtāka.”

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Foto: Dainis Caune, Sports Foto: Dainis Caune, Sports

400 metrus zemāk. No starta vietas milzu slalomā nonācis Kristaps Zvejnieks

Un tagad izstāstīsi visu, ko mēs neredzējām. Kristapu Zvejnieku pēc finiša nobraucienā pie Latvijas žurnālistiem ved LOK preses atašejs Mārtiņš Mālmeisters

Tāpat kā kombinācijā, arī milzu slalo­ mā uzvar izcilākais šo laiku kalnu slēpo­ tājs — vienīgais vīrs, kas savos 29 ga­ dos spējis izcīnīt septiņus lielos Pasaules kausus pēc kārtas, — seškārtējais pasau­ les čempions austrietis Marsels Hiršers.

Neveiksmes pusē Trīspadsmitās sacensību dienas rīts Kristapam Zvejniekam ir neveiksmīgs. No pirmās slaloma trases viņš izlido jau augšdaļas stāvumā, gandrīz turpat, kur nu jau divkārtējais olimpiskais čempi­ ons Marsels Hiršers. Līdzīgas neveiks­ Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

mes no 106 dalībniekiem pirmajā tra­ sē piedzīvo 54 slēpotāji. Otrajā — vēl deviņi, arī norvēģis Henriks Kristofešens, kurš, būdams līderis, startē pats pēdē­ jais. Tādējādi par čempionu kļūst zviedrs Andrē Mīrers, kas, pirmajā trasē fini­ šējis otrais, cīņu turpina mazliet rezer­ vētāk (8. rezultāts). Citi konkurenti 62 slaloma vārtos metas pēc klasiskā prin­ cipa — visu vai neko! Un iegūst itin daudz — austrietis Mihaels Mats no 12. vietas paceļas uz trešo, šveicietis Ramons Cēnheizerns no devītās uz otro. Jāpiebilst, ka Mīrers ir otrais zviedrs pēc leģendā­

rā Ingmāra Stenmarka (uzvaras slalomā un milzu slalomā 1980. gadā), kas kļuvis par olimpisko čempionu kalnu slēpošanā. Turklāt savos 35 gados viņš labojis na­ cionālo vecuma rekordu, kas iepriekš pie­ derēja Sikstenam Jernbergam, kurš 1964. gada spēlēs 50 km slēpojumā uzvarēja 34 gadu un 364 dienu vecumā. Savukārt norvēģi pazaudē kārtējo zelta medaļu. Kalnu slēpošanā, tāpat kā biatlonā viņiem jāapmierinās ar vienu uzvaru. Distanču slēpošanā gan tiek izcīnītas septiņas pirmās vietas, tomēr karaliskajā 50 km slēpojumā pjedestāls paliek vispār bez norvēģiem. Un spēļu noslēgumā ar 14 zelta medaļām Norvēģijai pirmā vieta jāda­ la ar Vāciju. Kopumā gan piecmiljonīgajai ziemeļu tautai ir par astoņām medaļām vairāk — 39. ©

Dainis CAUNE 47


DISTANČU SLĒPOŠANA

Baltās maģijas diktāts

Juris Ģērmanis bija pirmais latviešu distanču slēpotājs, kas olimpiskajās spēlēs spēja finišēt labāko piecdesmitniekā, 2002. gadā Soltleiksitijā 15 km distancē klasiskajā stilā izcīnot 49. vietu. Vecbebros Patrīcijas Eidukas mūžā tad ritēja tikai otrā ziema. Bet tieši viņa Phjončhanā ar 44. rezultātu 10 km slēpojumā brīvajā stilā ne tikai laboja Ģērmaņa rekordu, bet arī pirmo reizi šajā sporta veidā ziemas spēlēs Latvijas vārdu ierakstīja protokola pirmajā pusē.

48

“E

smu ļoti, ļoti gandarīta!” vēl aizelsusies pēc finiša, sajūsmu neslēpa Patrīcija. “Bija uzde­ vums slēpot tā, lai finišā nebūtu ne­ padarīta darba sajūtas. To arī paveicu. Izdarījām maksimālo — visu, ko varē­ jām.” Ar šiem vārdiem tiek teikts paldies arī trenerim un tēvam Ingum Eidukam, kurš slēpes pratis sagatavot lieliskai slī­ damībai.

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


DISTANČU SLĒPOŠANA Dāmas 10 km brīvais stils 1. Rangnhilla Haga (Norvēģija) 2. Šarlote Kalla (Zviedrija) 3. Marita Bjergena (Norvēģija) 3. Krista Permekoski (Somija) 5. Džesika Diginsa (ASV) 6. Natālija von Zībentāle (Šveice) 44. Patrīcija Eiduka (Latvija) 50. Tatjana Mannima (Igaunija) 73. Marija Kaznačenko (Lietuva) 80. Inga Paškovska (Latvija)

25:00,5 +20,3 +31,9 +31,9 +35,2 +49,8 +3:13,1 +3:36,5 +5:43,7 +6:34,4

1,25 km sprints 1. Stīna Nilsone (Zviedrija) 2. Maikene Kaspešena Falla (Norvēģija) 3. Jūlija Belorukova (OAR) 4. Natālija Ņeprjajeva (OAR) 5. Hanna Falka (Zviedrija) 6. Džesika Diginsa (ASV) 39. Tatjana Mannima (Igaunija) 62. Patrīcija Eiduka (Latvija)

3:03,84 +3,03 +3,37 +9,14 +11,16 +11,23 3:28,57 3:49,70

Kungi 15 km brīvais stils 1. Dārio Kolonja (Šveice) 33:43,9 2. Sīmens Hegstads Krīgers (Norvēģija) +18,3 3. Deniss Spicovs (OAR) +23,0 4. Martins Junsru Sunbijs (Norvēģija) +24,9 5. Moriss Manifikā (Francija) +27,0 6. Hanss Kristers Holunns (Norvēģija) +34,5 22. Karels Tammjervs (Igaunija) +1:45,5 58. Andreass Vērpalu (Igaunija) +3:32,3 59. Raido Renkels (Igaunija) +3:38,0 65. Indulis Bikše (Latvija) +4:00,8 94. Mants Stroļa (Lietuva) +6:47,5 96. Modests Vaičulis (Lietuva) +7:09,1

Foto: Dainis Caune, Sports

1,4 km sprints 1. Juhanness Hesflots Klēbu (Norvēģija) 2. Federiko Pellegrīno (Itālija) 3. Aleksandrs Boļšunovs (OAR) 4. Pols Golbergs (Norvēģija) 5. Oskars Svensons (Zviedrija) 6. Ristomati Hakola (Somija) 18. Marko Kilps (Igaunija) 31. Raido Renkels (Igaunija) 44. Modests Vaičulis (Lietuva) 52. Karels Tammjervs (Igaunija) 63. Indulis Bikše (Latvija) 64. Mants Stroļa (Lietuva)

3:05,75 +1,34 +1,36 +3,81 +7,73 +20,72 3:15,05 3:17,88 3:21,10 3:22,68 3:30,53 3:31,11

50 km klasiskais stils 1. ±vo Niskanens (Somija) 2:08:22,1 2. Aleksandrs Boļšunovs (OAR) +18,7 3. Andrejs Larkovs (OAR) +2:37,5 4. Alekss Hārvijs (Kanāda) +2:43,6 5. Martins Junsru Sunbijs (Norvēģija) +2:43,7 6. Hanss Kristers Holunns (Norvēģija) +2:50,1 17. Algo Karps (Igaunija) +5:23,6 38. Andreass Vērpalu (Igaunija) +12:51,1 57. Indulis Bikše (Latvija) +22:45,4 61. Mants Stroļa (Lietuva) par apli

72 vīri, cerības un 50 kilometri. Ar 59. numuru maratonā dodas Indulis Bikše

Ātrums, kas nežēlo Alpensijas grūtā trase ar garajiem un stāvajiem kāpumiem Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas 11. klases skol­ niecei itin labi gājusi pie sirds. Lai gan... “Ātrums bija nežēlīgs, tas te ne­ žēlo nevienu,” atzīst Patrīcija. “10 ki­ lometru distance liekas kā garāks sprints.” Šajā distancē ar intervāla startu visu laiku priekšā bijusi kāda Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

konkurente, ko ķert. Trīs četras arī ap­ steigtas, turklāt ar labākiem FIS punk­ tiem. Būdama labākā Baltijas valstu slē­ potāja, Patrīcija joprojām staro un, lai arī spēles viņai beigušās, jau vakarā so­ la doties uz treniņu. Tātad sākas ceļš uz nākamajām spē­ lēm?! Patrīcija kļūst nopietna: “Par paš­ reizējo rezultātu varu priecāties, bet pēc četriem gadiem sasniegt tādu pašu vairs

nebūtu patīkami. Motivācija turpināt ir, bet tā jāsamēro ar iespējām.” Tā runā šo spēļu otra jaunākā distanču slēpotāja, kurai nule palicis astoņpadsmit. Arī eksbiatloniste Inga Paškovska bi­ ja apmierināta ar paveikto distancē, kas gan viņai deva tikai 80. vietu. Vienīgi pa­ šai žēl, ka nav varējusi startēt sprintā, kam esot nopietni g ­atavojusies. Patrīcija savu 62. vietu 1,25 km distancē klasiskajā

49


Foto: Dainis Caune, Sports

DISTANČU SLĒPOŠANA

Foto: Dainis Caune, Sports

Kā sprints 10 kilometru garumā. Patrīcija Eiduka cīnās par labāko rezultātu Latvijas distanču slēpošanas vēsturē

Ar gandarījumu. Patrīcija Eiduka atvadās no savām pirmajām olimpiskajām spēlēm

50

Ģimeņu spēles. Eiduki, Bikšes... Arī Inga Paškovska spēlēm kvalificējās, galvenokārt pateicoties ģimenes atbalstam

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


s­tilā vērtēja paškritiski, tomēr atzīstot, ka rezultāts atbilst tam, ko viņa sprintā pat­ laban spēj.

Foto: Dainis Caune, Sports

Meistarības un masveidības parāde

Foto: Dainis Caune, Sports

Slazds, kas neaizcirtās. Pēc pirmā 8,43 km apļa norvēģi Martins Junsru Sunbijs (4. numurs), Ēmils Iversens (12.) un Hanss Kristers Holunns (3.) pilnībā kontrolē situāciju, bet nākamais čempions soms Īvo Niskanens (vidējā rindā trešais) turas ēnā. Vēl pēc apļa norvēģi jau centīsies ķert viņu, bet neaizsniegsies pat pēc bronzas medaļas

Labākais sniegums. Indulim Bikšem padevās 15 km distancē brīvajā stilā Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

Indulis Bikše augstāku vietu (57.) iz­ cīnīja 50 km distancē klasiskajā solī, bet kvalitatīvāku rezultātu sasniedza 15 km brī­ vā stila slēpojumā (65. vieta), kur saņē­ ma 95,18 FIS punktus (jo mazāk pun­ ktu, jo mazāks atstatums no uzvarētāja), 50 km — 248,19 punkti. Tieši 15 km slē­ pojums spēlēs bija ne tikai meistarības, bet arī masveidības parāde — pavisam startē­ ja 119 dalībnieki. To pašu var teikt par 10 km distanci brīvajā stilā dāmām — 90 slēpotājas. Iespējams, 15 km slēpojumā madonie­ tis mazliet pārķēra sākumu. Pēc pusotra ki­ lometra viņš atradās 18. pozīcijā, bet pēc tam noslīdēja uz sesto desmitnieku, kurā arī sasniedza finišu. Lai gan tēva gatavotās slēpes slīdējušas labi, pašsajūta neesot biju­ si izcila. “Četras minūtes! Tik daudz uzvarē­ tājam pēdējās divās sezonās slidsolī neesmu zaudējis,” pukojās Indulis. Savu sašutumu sportists mazināja, tikai iemetot aci proto­ kolā: “Igauņi, kuriem šķita, ka zaudēšu ap divām minūtēm, pat 30 sekundes nav vin­ nējuši. No baltkrieviem, ar kuriem konkurē­ ju, viens ir aiz manis. Iznāk, ka esmu savā vietā. Augstāk būtu ticis, ja sākuma tempu noturētu visu distanci.” Ātrākais igaunis Karels Tammjervs gan patiesi latvieti apsteidza vairāk nekā par di­ vām minūtēm, no šveiciešu čempiona Dārio Kolonja atpaliekot tikai par 1:45,5 un izcī­ not 22. vietu. Toties puskailais Tongas ka­ rognesējs Pita Taufatofua Indulim zaudēja gandrīz pusstundu (+22:57,2) un nemaz ne­ palika pēdējais, izcīnot 114. vietu. Turklāt Austrālijā dzimušajam inženierim šīs bija jau otrās olimpiskās spēles divos gados. Distanču slēpošanai Taufatofua pievērsās ti­ kai pēc tam, kad... bija beigušās Rio spē­ les, kurās viņš cīnījās taekvondo. Savukārt igaunis Raido Renkels, kam Indulis 15 km zaudēja tikai sešas vietas, 1,4 km sprintā (klasiskajā stilā) palika pir­ mais aiz kvalifikācijas svītras, ieņemot 31. pozīciju. Bikše šajā disciplīnā no 79 dalīb­ niekiem finišēja ar 63. rezultātu, 18. Marko Kilps (Igaunija). Bet visaugstāk mūsu zie­ meļu kaimiņi tika 50 km klasiskā stila slēpojumā ar kopējo startu, kurā septiņ­ padsmitais finišēja Algo Karps (+5:23,6 čempionam).

Eksāmens un teicamnieku stils Pirmajā no sešiem 8,43 km apļiem 70 vīru grupas priekšgalā dominēja nor­ vēģu krāsas, bet ar to arī viņu diktāts beidzās. Jau 17. kilometrā atrāvienu sāka Soču olimpisko spēļu čempions komandu

51


DISTANČU SLĒPOŠANA saglabāt trešo pozīciju, kura piecus kilomet­ rus pirms finiša tika neglābjami pazaudē­ ta (15. vieta finišā). Savukārt soli solī aiz soma arvien tālāk no pārējiem sekotājiem devās jaunais krievs (21 gads) Aleksandrs Boļšunovs. Īsi pirms pēdējā apļa beigām Niskanens sāncensi palaida sev priekšā, ie­ slēpojot stadionā pat nedaudz atpalika un,

Foto: Dainis Caune, Sports

vās stundās, daudz nozīmīgāka par izturī­ bu ir ātruma izturība. Alpensijas pakalnos Niskanens pierādīja, ka viņam tās netrūkst, un arī taktiskās gudrības pietiek. Trešajā aplī somam pievienojās pazīs­ tamais kazahs Aleksejs Poltoraņins, kurš pēc 30. kilometra Niskanena tempu izturēt vairs nespēja, turpmāk vienatnē cenšoties

Foto: Dainis Caune, Sports

s­printā soms Īvo Niskanens. Par avantūris­ tu gan 26 gadus veco ziemeļnieku saukt nevarētu. Soču piecdesmitniekā, kas bija jā­ slēpo brīvajā stilā, viņš finišēja desmitais, 15 km klasiskajā solī izcīnīja ceturto vietu, 2017. gadā šajā distancē kļūstot par pa­ saules čempionu. Galu galā mūsdienās, kad 50 kilometrus klasiskajā stilā noslēpo di­

Vispirms cīņa ar sevi. Un ļoti bieži vie­ natnē — tāds ir 50 kilometru slēpojums. Indulis Bikše distancē un pēc finiša

Foto: Dainis Caune, Sports

iemidzinājis pretinieku, metās boksos no­ mainīt slēpes. Boļšunovs, kas tobrīd jau atradās aiz maiņas zonas, atskatījās un burtiski saminstinājās, izpratis konkurenta viltību. Pēc pusotra kilometra Niskanens ar svaigām slēpēm Boļšunovu bija panācis, ļā­ va viņam vadību saglabāt gandrīz līdz pē­ dējam kilometram un tad ar neapturamu spurtu skaisti piebeidza peli. Vēji Alpensijas aukstumā mākslīgo snie­ gu bija izsaldējuši sausu un graudainu, sa­ vukārt no apkārtnes plikajiem tīrumiem to piebārstījuši putekļu graudiņiem. Arī laik­ apstākļi šajā slēpojumā mainījās visai bū­ tiski ­ — no idilliskas saules līdz mitrai miglai. Tāpēc slēpju maiņas zona bija bie­ ži apmeklēta. Divas reizes tajā iegriezās arī Indulis Bikše. Vairāk gan viņu nomocīja ci­ ta problēma. “Trīsdesmitajā kilometrā mu­ guras muskuļus sāka raut krampji. Cerēju, ka kādā brīdī paliks vieglāk, bet neatlaida ne uz mirkli,” latvietis atgādināja, ka 50 km maratons distanču slēpošanā vispirms ir vīrišķības eksāmens. Indulis Bikše, kurš šo distanci sacensībās veica otro reizi mū­ žā (pirmo reizi klasiskajā stilā), olimpiskajās spēlēs to nokārto­ ja, finišējot ar godu. © Ar ziemeļniecisku atturību... Par olimpiskā čempiona titulu priecājas soms Īvo Niskanens

52

Dainis CAUNE

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Foto: Dainis Caune, Sports

Pilni cerību un degsmes. Latvijas olimpieši, karognesēja Daumanta Dreiškena vadīti, iesoļo Phjončhanas stadionā

Baltijā labākie Pirmo reizi ziemas olimpiskajās spēlēs piedalījās vairāk nekā 90 valstu atlēti — 92 delegācijas ar 2925 atlētiem, kas 17 dienās sadalīja 102 medaļu komplektus 15 sporta veidos. 34 Latvijas sportisti, piedaloties 33 godalgu izcīņās, ieguva vienu bronzas medaļu un nāciju vērtējumā ierindojās dalītā 28 vietā.

“P

hjončhanas spēlēs šajā tūk­ stošgadē piedalījāmies ar ma­ zāko sportistu skaitu, jo ne­ bijām pārstāvēti hokejā,” padarīto vērtē Latvijas delegācijas vadītājs LOK ģene­ rālsekretārs Žoržs Tikmers. “Lai gan gu­ vām tikai vienu bronzas medaļu, labāko desmitniekā iekļuvām desmit reizes. Tas ir vairāk nekā četrās iepriekšējās spē­ lēs un zināmā mērā raksturo mūsu po­ tenciālu. Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

Pirmo reizi pēc Latvijas Olimpiskās komitejas valdes lūguma federācijas pirms spēlēm saviem sportistiem formu­ lēja ­ konkrētus uzdevumus. Tagad varam novērtēt paveikto. Biatlonā savu uzdevu­ mu izpildījis vienīgi Oskars Muižnieks 20 km distancē. Bobslejā un skeletonā, kur visiem bija plānots izcīnīt 1.—10. vie­ tu, plāns tika izpildīts simtprocentīgi. Ar labiem panākumiem startēja kamaniņu braucēji, no kuriem federācijas mērķus

sasniedza Andris un Juris Šici, Ulla Zirne un Kristers Aparjods. Latvijas Slēpošanas federācija ļāva sportistiem pašiem sev no­ teikt uzdevumus. Tos distanču slēpoša­ nā izpildīja Patrīcija Eiduka un Indulis Bikše. Tomēr jāuzteic arī kalnu slēpotāji, kas nebija pieticīgi un apliecināja gribu iekļūt labāko divdesmitniekā. Alpu kom­ binācijā ar 26. rezultātu tuvu tam bija Kristaps Zvejnieks.

53


Foto: Dainis Caune, Sports

Kopā ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un viņa kundzi Ivetu. Olimpieši un delegācijas locekļi olimpiskajā ciematā pirms svinīgās Latvijas karoga pacelšanas ceremonijas

Ātrslidošanā ar izcilu rezultātu, 1500 m distancē izcīnot ceturto vietu, izcēlās Haralds Silovs. Savus uzdevumus izpildīja arī šorttrekisti Roberts Zvejnieks un Roberto Puķītis, ko nevar teikt par mūsu daiļslidotājiem. Kopumā no 22 spor­ tistiem tik labi, kā plānots, nenostartēja 12. Salīdzinot ar kaimiņiem, Latvijai vie­ nīgajai ir medaļa. Mums ir desmit vietas labāko desmitniekā, Igaunijai — viena, savukārt divdesmitniekā Latvijai 12 vie­ tas, Igaunijai — 7, Lietuvai — 3. Pašas federācijas savu sportistu snie­ gumu lielākoties novērtējušas kā labu, as­ toņi atlēti saņēmuši viduvēju novērtējumu, un tikai viens starts atzīts par vāju. Izcili novērtēts bobslejistu Oskara Melbārža, Jāņa Strengas, Daumanta Dreiškena un Arvja Vilkastes, kā arī skeletonistu † Vēl tuvāk jūrai nekā Sočos. Kannina, kurā risinājās olimpiskās sacensības visos sporta veidos uz slidām, atrodas pašā Austrumu jūras, kā korejieši dēvē mums zināmo Japāņu jūru, piekrastē. Nieka 40 kilometrus tālāk, kalnos, ir Phjončhana. Neapšaubāmi, jūra bija lielākais šo spēļu vēja ģenerators Ō Divpadsmitās spēles. Īpašā ceremonijā Starptautiskā Sporta žurnālistu asociācija Phjončhanā godināja tos kolēģus, kas strādājuši vismaz piecās ziemas olimpiskajās spēlēs. Sporta galvenajam redaktoram Dainim Caunem šī bija jau septītā, bet kopā ar vasaras spēlēm — divpadsmitā olimpiskā pieredze

54

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Foto: Dainis Caune, Sports

Dāvana olimpiskā ciemata mēram. Latvijas delegācijas vadītājs Žoržs Tikmers Latvijas karoga pacelšanas ceremonijā

Tomasa Dukura un Leldes Priedulēnas sniegums. Tādu pašu atzīmi saņēmis ātr­ slidotājs Haralds Silovs un distanču slē­ potāja Patrīcija Eiduka. Vairāk nekā 60 valstis palika bez me­ daļām. Šīm spēlēm bija raksturīgs nere­ dzēts rezultātu blīvums un milzīgs kon­ kurences pieaugums, kā arī daudziem neparasti, neērti un neierasti laikap­ stākļi. Mīnus 20 grādi un spēcīgs vējš ziemas sporta veidos ir pieredzēts, bet Phjončhanā tas bija negaidīti. Jo iepriek­ šējās sezonās, startējot šajās pašās tra­ Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā 1. Norvēģija 14 14 11 39 2. Vācija 14 10 7 31 3. Kanāda 11 8 10 29 4. ASV 9 8 6 23 5. Nīderlande 8 6 6 20 6. Zviedrija 7 6 1 14 7. Dienvidkoreja 5 8 4 17 8. Šveice 5 6 4 15 9. Francija 5 4 6 15 10. Austrija 5 3 6 14 11. Japāna 4 5 4 13 12. Itālija 3 2 5 10 13. OAR 2 6 9 17 14. Čehija 2 2 3 7 15. Baltkrievija 2 1 0 3 16. Ķīna 1 6 2 9 17. Slovākija 1 2 0 3 18. Somija 1 1 4 6 19. Lielbritānija 1 0 4 5 20. Polija 1 0 1 2 21. Ungārija 1 0 0 1 21. Ukraina 1 0 0 1 23. Austrālija 0 2 1 3 24. Slovēnija 0 1 1 2 25. Beļģija 0 1 0 1 26. Spānija 0 0 2 2 26. Jaunzēlande 0 0 2 2 28. Kazahstāna 0 0 1 1 28. Latvija 0 0 1 1 28. Lihtenšteina 0 0 1 1

sēs, tik ekstrēmi laikapstākļi nevaldīja. Bet spēles bija kompaktas, ar ļoti la­ bu loģistiku. Sekmīgi strādāja viss mūsu olimpiskās delegācijas personāls, ļoti la­ ba sadarbība mums bija ar Latvijas vēst­ niecību Dienvidkorejas Republikā. Turpmāk mums vajadzētu padomāt par lielāku iekšējo konkurenci iekļūša­ nai olimpiskajā komandā visos sporta veidos. Iespējams, Latvijas Olimpiskajai komitejai nepieciešams izstrādāt savus kritērijus olimpiskās komandas veidoša­ nai. Nepieciešams turpināt programmu

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

MEDAĻU SADALĪJUMS

TOP 50 un tās tehnisko sadaļu ne tikai ziemas, bet arī vasaras sporta veidiem. Jāturpina sadarbība ar RTU un citiem zi­ nātniekiem, meklējot inovatīvus risināju­ mus. Atsevišķos sporta veidos nobriedusi nepieciešamība piesaistīt arī ārvalstu spe­ ciālistus, lai uzlabotu mūsu sportistu sa­ gatavošanas metodiku, kā arī pilnveidot tehnisko inventāru. Tad nākotnē varēsim atbildēt līdzjutēju replikai — starts bija labs, bet mēs gaidījām vairāk.” ©

Dainis CAUNE 55


Sniega arhitek

Tūkstošgades sākumā no saplākšņa Cēsīs sev taisījuši pirmos sniegadēļus, Jānis Jansons un Jānis Daļeckis Phjončhanas olimpiskajām spēlēm būvēja grandiozo sloupstaila trasi. Abi snovbordu izkoduši līdz kaulam. Snovojuši, strādājuši par instruktoriem Žagarkalnā, būvējuši trases, organizējuši mačus, paši tajos piedalījušies, metuši salto turp — šurp, arī dažus kaulus lauzuši, kopā ar Tomu Vasinu pat pa Eiropas kausu izcīņām borderkrosā pabraukājuši, tagad abi savu pieredzi izmanto, būvējot trases visaugstākās klases snovborda meistariem.

“K

opš 2010. gada esam kādus 30 projektus dažādos pasau­ les kalnos īstenojuši,” stās­ ta Jānis Jansons, kurš šim nolūkam pirms vairākiem gadiem dibinājis uzņē­ mumu We Build Parks. Lielā mērā tas bijis iespējams, pateicoties sekmīgai sadarbībai ar vācu firmu Schneestern. Kopā arī uzvarējuši iepirkumā par snovborda trašu būvniecību olimpiska­ jām spēlēm. Pie līguma gan tikuši tikai tad, kad šādu pat milzīgu sniega parku

56

Phjončhanā uz kalna sekmīgi uzbūvēju­ ši pirms gada — Pasaules kausa izcī­ ņas posmam. Olimpisko trasi ar datorprogrammu projektēja Schneestern speciālisti Vācijā. Latvieši 40 dienas vadīja internacionālu vīru komandu, kas to īstenoja dabā. Darbi sākās, iedarbinot vismodernākās sniega ražošanas iekārtas. Pēc tam desmitiem tūkstoši kubikmetru tika stumdīti ar pie­ ciem sešiem retrakiem, veidojot konfigu­ rācijas pamatu. Bet tramplīni, virāžas un

slaidi līdz galam tika noslīpēti ar sniega skrāpjiem un izjūtām. “Svarīgi trasi loģiski sabalansēt,” norāda Jānis Daļeckis. “Visi sāk ar ātrumu 0 km/h, kas pieaug līdz kādiem 80 km/h. Sākumā mazi slaidi un kastītes, pa kuriem vai katrs var rātni nošļūkt. Bet beigās pāri lielajam tramplīnam jau lido metrus trīsdesmit.” Tā Žagarkalna snovbordparkā gūtā pieredze Cēsu zēniem palīdzēja radīt vienas no aizraujošākajām sacensībām Phjončhanas olimpiskajās spēlēs. ©

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Foto: AFI/Scanpix

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

izjūtu ti

† Lidojums pēc zelta. ASV snovbordists Redmonds Džerārds kļūst par olimpisko čempionu sloupstailā

Foto: Dainis Caune, Sports

Ō Gan ar retrakiem, gan ar lāpstam un skrāpjiem, gan komandējot pussimts palīgu komandu. Jānis Jansons (augšējā attēlā no kreisās, apakšējā — no labās puses) un Jānis Daļeckis veidoja olimpisko sloupstaila trasi

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

Dainis CAUNE 57


Spraigi, radoši un plaši Pērn pirmo reizi ragaviņu braukšana, lielā skolu stafete un ziemas orientēšanās, šogad papildus vēl kērlings, distanču slēpošanas kross un 3x3 hokejs — tā attīstās Latvijas Skolu ziemas olimpiskais festivāls, kas nemainīgi notiek Ērgļos un Viešūra kalnā pie Gaiziņa un kuram nu jauns rekords — 1418 dalībnieki no 146 skolām.

A

tklāšanas ceremonijā pie Ērgļu vidusskolas, kurā tradicionāli tiek iz­ mantoti olimpiskie simboli — pacelts olimpiskais karogs, dots sportistu, tiesnešu un tre­ neru zvērests, kā arī iedegta olimpiskā lāpa, Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis savā uzrunā pozitīvi novērtēja ziemas festi­ vāla vienreizējo gaisotni, drau­ dzības un sacensības garu, kā arī dalībnieku atsaucību, kas ir festivāla panākumu atslēga.

Dronu piloti un dīdžeji Festivāla programmā šo­ gad bija iekļautas gan sporta

58

sacensības, gan dažādas izklai­ dējošas un izglītojošas aktivi­ tātes. Jauno žurnālistu konkur­ sa dalībniekus apmācīja sporta žurnālisti Lauris Lizbovskis un Armands Tripāns, kuri dalījās arī ar iespaidiem par reportā­ žu veidošanu ziemas olimpis­ kajās spēlēs Phjončhanā. No sacensībām brīvajos brī­ žos festivāla dalībnieki apguva teoriju un praktiskās iemaņas dronu vadīšanā, piedaloties dro­ nu pilotu sacensībās. Par pras­ mīgākajiem vadītājiem tika atzīti Francis Gusts no Berģu mūzi­ kas un mākslas pamatskolas un Viktorija Laura Vītola no Jelgavas 4. vidusskolas.

Olimpiskā garā. Festivāla lielo lāpu iededzināja Lauma Kodola no Ērgļu vidusskolas

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Draudzība un sacensība. Latvijas Sporta federāciju padomes priekšsēdētājs Einars Fogelis norādīja, ka skolu ziemas festivāls vieno šķietami pretējo Ar vairāku čempionu sagatavošanas pieredzi. Treneru vārdā zvē­ restu nodod Mārupes vidusskolas sporta skolotāja Jana Zvejniece

Viešūra kalnā festivāla dalībnie­ kus priecēja slēpošanas frīstaila paraugdemonstrējumi un Rīgas DJ skolas dīdžeju kon­ kursa dalībnieku uzstāšanās grupas Triānas parks dalībnieka un producenta Kristapa Ērgļa vadībā. Kausu Ziemas Olimpiskā festivāla 2018 DJ ieguva dīdžejs Kaspars Krievs no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas.

Īsteni olimpieši Vēstnesis un čempions. Iepriekšējā festivāla čempions kalnu slēpošanā Dāvis Zvejnieks šajā piedalījās vēstneša statusā Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

Ziemas galvaspilsēta un tās mērs. Ērgļu novada domes priekšsēdētājs Guntars Velcis

No festivāla programmā ie­ kļautajiem desmit sporta vei­ diem tāpat kā iepriekšējos ga­ dos vislielāko dalībnieku skaitu (343) piesaistīja distanču slē­ pošana, kurai popularitātes zi­

ņā pievienojas ragaviņu brauk­ šana ar 288 skolēniem. 5 km slēpojumā, godam pārstāvot sa­ vu Ilmāra Gaiša Kokneses vi­ dusskolu, skaistu uzvaru guva Phjončhanas olimpiete Patrīcija Eiduka. “Novēlu ikvienam, kurš vēlas sākt sportot ziemā, nebai­ dīties no laikapstākļiem un tre­ nēties tikai ar prieku, lai sa­ sniegtu iecerēto rezultātu,” pēc sekmīgā finiša atzina 11. kla­ ses skolniece. Ziemas festivā­ lā savulaik piedalījušies arī tā­ di Latvijas elites sportisti kā Daumants Dreiškens, Kristaps Zvejnieks, Liene Fimbauere, Roberts Rode, Madara Līduma, Anete Brice un citi olimpieši.

59


DISTANČU SLĒPOŠANA

Distanču slēpošanā jaunie­ šiem 5 km distancē 1. gru­ pā uzvarēja Ivars Bisenieks (Madonas Valsts ģimnāzi­ ja), 2. grupā jauniešiem — Aleksandrs Artūrs Ļūļe (Rīgas Valsts vācu ģimnāzija), 3 km distancē jaunietēm — Samanta Krampe (Rīgas Valsts 2. ģimnāzija), 3. grupā zēniem — Silvestrs Švauksts (Madonas pilsētas vidusskola), 2 km distancē meitenēm — Karīna Bernāne (Ugāles vidusskola), 4. grupā zēniem — Aleksandrs Pometuns (Alūksnes pilsētas sākumskola), 1 km distan­ cē meitenēm — Madara Veckalniņa (Madonas pilsētas vidusskola).

† No Phjončhanas uz Ērgļiem. Pēc sekmīgas cīņas olimpiskajās spēlēs distanču slēpotājai Patrīcijai Eidukai nākamais starts bija skolu ziemas festivālā Ērgļos, kur viņa, pārstāvot savu I. Gaiša Kokneses vidusskolu, kārtējo reizi kļuva par čempioni

60

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


† Jaunus talantus meklējot. Latvijas Biatlona federācijas viceprezidents, četrkāršais olimpietis Gundars Upenieks, kā ierasts, vadīja biatlona sacensības ar gaisa šautenēm

KROSS Krosā 1. grupā jaunie­ šiem uzvarēja — Niks Pļaviņš (Madonas Valsts ģimnāzija), jaunietēm — Laura Elizabete Kvāle (Rīgas Valsts 1. ģimnā­ zija), 2. grupā jaunietēm — Kristīne Brunere (Siguldas Valsts ģimnāzija), jaunie­ šiem — Uģis Roberts Beķeris (Kusas pamatskola), 3. grupā zēniem — Rainers Upenieks (Madonas pilsētas vidussko­ la), meitenēm — Elza Bleidele (Cēsu 1. pamatskola), 4. gru­ pā zēniem — Pēteris Lukstiņš (Rīgas Angļu ģimnāzija), mei­ tenēm — Evelīna Lazdiņa (Gulbenes 2. vidusskola).

BIATLONS

Biatlona sacensībās 1. grupā jaunietēm uzvarēja — Elizabete Paura (Madonas Valsts ģimnāzija), jauniešiem — Kalvis Kristers Krīgers (Madonas pilsētas vidussko­ la), 2. grupā jaunietēm uzva­ rēja Zlata Pancerko (Laucesas pamatskola), jauniešiem — Imants Maļina (Daugavpils 9. pamatskola), 3. grupā meitenēm — Solvita Maļina (Daugavpils 9. vidusskola), zēniem — Iļja Zilis (Daugavpils 3. vidusskola), 4. grupā meitenēm — Linda Kaparkalēja (Madonas pilsētas vidusskola), zēniem — Rainers Krišmanis (Talsu sākumskola). Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

61


RAGAVIŅU BRAUKŠANA Ragaviņu braukšanā 1. grupā uzvarēja Rīgas Franču liceja skolēni, 2. grupā — Rīgas Angļu ģimnāzijas skolē­ ni, 3. grupā — Siguldas pilsē­ tas vidusskolas skolēni.

Ar šādiem pasākumiem Latvija ir unikāla. Uzskata Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis (no labās) un bijušais ilggadējais Latvijas Sporta federāciju padomes vadītājs Andris Kalniņš

62

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


KALNU SLĒPOŠANA Kalnu slēpošanā 1. gru­ pā jauniešiem uzvarēja — Edgars Žurevskis (Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģim­ nāzija), jaunietēm — Helēna Mūrniece (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), 2. grupā jaunie­ šiem — Kristofers Gulbis (Rīgas Katoļu ģimnāzija), jaunietēm — Alise Natālija Liepiņa (Rīgas Valsts vā­ cu ģimnāzija), 3. grupā jau­ nietēm — Frīda Saļņikova (Siguldas pilsētas vidusskola), jauniešiem — Pauls Pēteris Prancāns (Siguldas pilsētas vi­ dusskola).

ZIEMAS ORIENTĒŠANĀS SPORTS Ziemas orientēšanās sportā 1. grupā jaunietēm uzvarēja Elizabete Ločmele (Valmieras Viestura vidusskola), jauniešiem — Pauls Alberings (Valmieras Viestura vidusskola), 2. grupā jau­ nietēm — Anna Emīlija Suta (Valmieras Pārgaujas ģimnāzija), jauniešiem — Uģis Roberts Beķeris (Kusas pamatskola), 3. gru­ pā meitenēm — Elīza Madsena (Ērgļu vidusskola), zēniem — Gustavs Marts Staņa (Rīgas 49. vidusskola), 4. grupā meite­ nēm — Marta Kalniņa (Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskola), zēniem — Ritvars Ļepeškins (Cesvaines vidusskola). Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

63


SLIDOŠANAS STAFETE Slidošanas stafetē 1. gru­ pā uzvaru izcīnīja Strenču no­ vada vidusskola, savukārt 2. un 3. grupā triumfēja Jelgavas 4. vidusskola.

KĒRLINGS Kērlingā uzvaras laurus plūca Babītes vidusskola, ie­ gūstot gan 1., gan 3. vietu, otro vietu izcīnīja Rīgas Valsts 3. ģimnāzija.

64

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


SNOVBORDS

Snovbordā 1. grupā jau­ niešiem uzvarēja — Emīls Klāvs Liepiņš (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), jaunietēm — Venija Amanta Ozola (Siguldas Valsts ģimnāzija), 2. grupā jauniešiem — Jānis Pundiņš (Rīgas Centra humanitārā vi­ dusskola), jaunietēm — Alise Natālija Liepiņa (Rīgas Valsts vācu ģimnāzija), 3. grupā jau­ nietēm — Taiga Apšiniece (Iļģuciema vidusskola), jau­ niešiem — Deivids Reinhards (Mārupes vidusskola).

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

65


HOKEJS HOKEJS 3X3 Hokejā ar pārliecinošu uz­ varu (4:0) Brocēnu vidussko­ la pārspēja Ventspils 4. vidus­ skolu, trešajā vietā — Rīgas Teikas vidusskola. Hokejā 3x3 zelts Jelgavas 4. vidusskolai, sudrabs — Tukuma Raiņa ģimnāzijai, bronza — Babītes vidusskolai.

LIELĀ SKOLU STAFETE Tāpat kā pērn lielajā skolu stafetē uzvarēja Madonas Valsts ģimnāzija, aiz sevis — 2. vietā — atstājot Babītes vidusskolu, bet 3. vietā — Rīgas Angļu ģimnāziju. Festivāla galvenais organizators Juris Titovs. Paldies Ērgļu vidusskolai, novadam, brīvprātīgajiem, visiem skolotājiem un treneriem!

Jelgava starp divām Madonām Pēc izcīnīto medaļu skai­ ta skolu kopvērtējumā uzvarēja Madonas pilsētas vidusskola, kuras audzēkņi izcīnīja sešas zelta, četras sudraba un vienu bronzas godalgu. Otrajā vietā Jelgavas 4. vidusskola (5, 2, 3), trešajā — Madonas Valsts ģimnāzija (3, 7, 2), kam meda­ ļu visvairāk, bet mazāk uzvaru. Pirmo trīs vietu ieguvējas pēc rezultātu kopvērtējuma sa­

66

ņems naudas balvas inventāra iegādei, lai sagatavotos nāka­ majiem olimpiskajiem panāku­ miem — informēja Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis. Madonas pilsētas vidusskola piedalījusies visos Ziemas festi­ vālos jau vairāk nekā 20 ga­ du garumā, šogad tajā startēja 30 skolēni, kuri ikdienā regu­ lāri trenējas slēpošanā un bi­ atlonā. Sporta skolotājs Dainis Vuškāns atzīst, ka panākumu

atslēga ir lielais pašvaldības un vecāku ieguldījums, kā arī spor­ ta bāzes tuvums un tās kvali­ tāte. Ar projektiem Erasmus+ Sports un Sporto visa klase tiek attīstīta arī sporta metodika, sa­ vukārt resursi maksimāli tiek virzīti inventāra iegādei tieši ziemas sporta veidos. Pašvaldības lielo atbal­ stu ceļā uz skolas panāku­ miem uzsvēra arī Jelgavas 4. vidusskolas sporta skolotāja Nataļja Gorškova, kas priecā­

jas par iespēju ikvienam skolē­ nam piedalīties Ziemas festivā­ lā, pateicoties Jelgavas pilsētas finansiālajam atbalstam: “Mūsu skola ir ar sporta novirzienu, un bērni jau no 1. klases tre­ nējas slidošanā un hokejā. Vienu reizi nedēļā notiek sli­ došanas apmācība divu gadu garumā. Taču pamēģināt ātru braucienu ar ragaviņām, kērlin­ ga spēli vai arī piedalīties lie­ lajā skolu stafetē var ikviens bērns, un tās ir lieliskas pa­

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Jura BĒRZIŅA-SOMA fotoreportāža

pildu aktivitātes Ziemas festi­ vālā tāpat kā jauno žurnālistu un dīdžeju konkursi.” Ziemas festivāla galvenais organizators Juris Titovs īpaši pateicās Ērgļu vidusskolai un brīvprātīgajiem, kā arī skolo­ tājiem un treneriem par milzī­ go aktivitāti un augstajiem re­ zultātiem. Ziemas festivāla organi­ zatorisko vadību nodrošinā­ ja Latvijas Sporta federāciju padome sadarbībā ar Latvijas Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

Olimpisko komiteju, Ērgļu no­ vada pašvaldību, sporta veidu federācijām un Viešūra kalnu. Izšķirošajām cīņām bija iespē­ jams sekot līdzi tiešraidē viet­ nē LMT Straume. ©

Laura BORISLAVA

Vieta

Skolas nosaukums

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 8. 8. 11. 11. 13. 14. 15. 16. 16. 16. 19. 19. 21. 22. 22. 22. 22. 22. 22. 22. 22. 22. 22. 22. 22. 22. 22. 36. 36. 38. 38. 40. 41. 41. 41. 41. 41. 41. 41. 48. 48. 48. 48. 48. 48. 48. 48. 48. 48. 58. 59. 59. 59. 59. 59. 59. 59. 59. 59. 59. 59. 59. 59. 59. 59.

Madonas pilsētas vidusskola 6 Jelgavas 4. vidusskola 5 Madonas Valsts ģimnāzija 3 Rīgas Valsts 1. ģimnāzija 3 Siguldas pilsētas vidusskola 3 Siguldas Valsts ģimnāzija 2 Rīgas Angļu ģimnāzija 2 Daugavpils 9. vidusskola 2 Kusas pamatskola 2 Rīgas Valsts 2. ģimnāzija 2 Rīgas Valsts vācu ģimnāzija 2 Valmieras Viestura vidusskola 2 Strenču novada vidusskola 2 Babītes vidusskola 1 Cēsu 1. pamatskola 1 Daugavpils 3. vidusskola 1 I. Gaiša Kokneses vidusskola 1 Iļģuciema vidusskola 1 Alūksnes pilsētas sākumskola 1 Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola 1 Gulbenes 2. vidusskola 1 Brocēnu vidusskola 1 Cesvaines vidusskola 1 Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija 1 Laucesas pamatskola 1 Mārupes vidusskola 1 Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskola 1 Ozolnieku vidusskola 1 Rīgas 49. vidusskola 1 Rīgas Centra humanitārā vidusskola 1 Rīgas Katoļu ģimnāzija 1 Talsu sākumskola 1 Ugāles vidusskola 1 Valdorfskola 1 Valmieras Pārgaujas ģimnāzija 1 Pļaviņu novada ģimnāzija Rīgas Teikas vidusskola Cēsu 2. pamatskola Ventspils 4. vidusskola Rīgas Valsts 3. ģimnāzija Ādažu Brīvā Valdorfa skola Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola Laurenču sākumskola Ogres 1. vidusskola Priekuļu vidusskola Rīgas 6. vidusskola Vestienas pamatskola Ādažu vidusskola Gulbenes sākumskola Lejasciema vidusskola Pastendes pamatskola PIKC Daugavpils tehnikums Rīgas 22. vidusskola Rīgas 7. pamatskola Rūjienas vidusskola Tukuma Raiņa ģimnāzija Vijciema pamatskola Talsu 2. vidusskola Alūksnes novada vidusskola Baložu vidusskola Carnikavas pamatskola Cēsu Pilsētas vidusskola J. Raiņa 6. vidusskola Kalsnavas pamatskola Lubānas vidusskola Nīgrandes pagasta Kalnu vidusskola Ogres Valsts ģimnāzija PIKC “Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola” Rīgas 93. vidusskola Rīgas Imantas vidusskola Rīgas Tālmācības vidusskola Rīgas Ziepniekkalna sākumskola Talsu pamatskola Par kārtības noteikumu neievērošanu netiek vērtētas Rīgas Franču licejs 1 Ērgļu vidusskola 1 Grundzāles pamatskola

Zelts

Sudrabs

4 2 7 2 2 4 1 1 1 1

Bronza

1 3 2

4 2

1 1 3 1 1 1 1

3 4

2 2 1

2 2 2 2 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1

2 2

3 1 1 1 1 1 1 1

2 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1 1

67


Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Karstā olimpiskā ziema Ulla Ērkšķe (Ventspils 4. vidusskolas 4.a klase), jauno žurnālistu konkursa uzvarētāja

P

iektdien, 2. martā, no gandrīz visām Latvijas pilsētām Ērgļos sabrauca ziemas sportu cieno­ ši 1418 skolēni no 146 skolām, kā arī žurnālisti un reportieri. Te jautrība sita augstu vilni — Viešūra kalnā no­ tika sacensības dažādos sporta veidos, piemēram, slidošanā, hokejā, kērlingā, snovbordā, distanču slēpošanā. Gandrīz visas aktivitātes vadīja un publiku uz­ kurināja jautrais Lauris Lizbovskis. Laurim palīdzēja arī distanču slēpotājs Dāvis Zvejnieks, piemēram, dalot me­ daļas. Pirmās dienas beigās es aizmi­ gu, uzlikusi galvu uz klasesbiedrenes Artas pleca, kaut arī vēl bija jāklausās 1. dienas noslēguma ceremonija. Mūsu sporta treneris Roberts Bahmans mani nofilmēja un tikai pēc tam pamodināja. Nogurums milzīgs, bet foršs, uz vakara diskotēku daudziem pietrūka spēka aiz­ iet. Man ļooooti patika žurnālistikas no­ darbības kopā ar Lauru. Es šo noteikti gribētu atkārtot!!! Bija arī nenopietnākas sacensības Viešūra kalnā — sametot vairākas bum­ biņas kartona grozā, varēja iegūt gar­ šīgo green coca-cola. Piekrišana liela!

68

Brokastis, pusdienas un vakariņas bija ļoti gardas un veselīgas Priekuļu tehni­ kumā Ērgļi. Ēdām mannas biezputru, zir­ ņus, kartupeļus... Gandrīz tāpat kā mā­ jās, tikai mazāk. Sestdien, 3. martā, pasākums turpi­ nājās. Šajā visā neiztika arī bez maziem

strīdiņiem slidošanas dalībnieku starpā. Sāka grūstīties un klaigāt. Bet bez tā jau neiztikt. Noslēguma ceremonijā daudz lauru plūca Jelgavas 4. vidusskola. Arī mūsu skola, Ventspils 4. vidusskola, ti­ ka pie medaļām — sīvā cīņā sudrabs hokejā un stafetes slidošanā. Urā! Mājās visi braucām noguruši un pateicīgi par jauko piedzīvojumu, ar divām sudraba medaļām un 38. vietu kopvērtējumā. Paldies LSFP par organizēšanu, pal­ dies Ventspils 4. vidusskolas sportistiem, ka ņēmāt mūs līdzi! Paldies par ziemīgi saulaino laiku! Man ļoti patika intervēt sportistus. Intervija ar distanču slēpotāju Kristiānu: — Kāda atmosfēra? — Jautra, sportiska, pozitīva. Domāju, ka visi ir draudzīgi. — Kur bija novērojama draudzība? — Redzot, kā cits citam izpalīdz, ne­ šķirojot, no kuras skolas katrs ir. — Kas tevi visvairāk pārsteidza? — Garās pusdienu rindas Viešūra kalnā, bet tomēr patika tur valdošā sa­ liedētība un godīgums tāpat kā sacen­ sībās.

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


SABIEDRĪBA

Budžets un dramatiskas prognozes

Foto: Mārtiņš Mālmeisters, LOK

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Ģenerālās Asamblejas sesijā tika apstiprināta LOK ieņēmumu un izdevumu tāme 2018. gadam, kur vairāk kā 70% finanšu līdzekļu tiks novirzīti olimpisko sporta veidu federāciju atbalstam. Katrs gads sākas ar bažām. Norādīja LOK prezidents Aldons Vrubļevskis, īpaši uzsverot nodokļu politikas izraisītās sponsorēšanas zudumu sportam

“2017. gadā esam veiksmīgi realizējuši LOK galvenos darbības virzienus — pie­ dalīšanos Eiropas Jaunatnes vasaras olim­ piādē Ģērā, kā arī gatavojoties un šā ga­ da februārī sekmīgi aizvadot Phjončhanas ziemas olimpiskās spēles,” LOK Ģenerālās asamblejas sesijā atzina LOK prezidents Aldons Vrubļevskis. “2017. gads ziemas sporta veidu pārstāvjiem pagāja, galveno­ kārt gatavojoties olimpiskajām spēlēm un izcīnot vairākas medaļas gan Eiropas, gan pasaules arēnās. Vērā ņemamus rezultā­ tus 2017. gadā guva arī vairāki vasaras sporta veidu pārstāvji, kuru skats jau ta­ gad vēršas Tokijas olimpisko spēļu virzie­ nā 2020. gadā.” Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

“Par veiksmīgu un progresējošu var nodēvēt LOK sadarbību ar valdību, ar Izglītības un zinātnes ministriju un Iekšlietu ministriju, kā arī ar Saeimu, val­ dību un Nacionālo Sporta padomi, veido­ jot Valsts sporta budžetu 2018. gadam,” turpina LOK prezidents. “Taču katrs gads sākas ar bažām par nepietiekamo plānoto sporta programmu bāzes finansējumu nā­ kamajos gados. Daudz pūļu un laika tiek patērēts, lai sasniegtu mērķi — saglabāt valsts budžeta bāzes finansējumu sportam iepriekšējā gada līmenī. Šobrīd esam at­ raduši kopīgu valodu ar IZM un Saeimas deputātiem, tādēļ trīs nākamo gadu bu­ džetā šī problēma ir novērsta. Cīnīsimies

par budžeta papildinājumu jau 2019. ga­ dā. Bet jāatzīmē, ka 2017. gadā veiktā nodokļu reforma un jaunie likumi, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī, rada neskaidrības par iespējamo sponsoru at­ tieksmi pret sporta atbalstīšanu no uzņē­ mumu peļņas, jo uzņēmumu attīstībā ie­ guldīto 2018. gada peļņu turpmāk vairs neapliks ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Sekas šai reformai sajutīsim jau tuvākajā laikā, jo sponsorēšana sportam 2018.— 2019. gadā var samazināties dramatiski.” “Aizvadītais gads un jau noslēgu­ šās Phjončhanas ziemas olimpiskās spē­ les ir bijušas nozīmīgas Latvijas olimpis­ kajai saimei un Latvijas sportam,” LOK

69


Jauna tradīcija. LOK olimpisko spēļu medaļniekus un viņu treneri apbalvoja ar OMEGA Phjončhanas olimpiskās kolekcijas rokas pulksteņiem. No kreisās: LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers, bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis, olimpisko bronzas medaļu ieguvēji Jānis Strenga un Oskars Melbārdis, LOK prezidents Aldons Vrubļevskis

Ģenerālās asamblejas sesijā izteicās LOK ģenerālsekretārs un olimpiskais vicečempi­ ons Žoržs Tikmers. “Lai gan Phjončhanas ziemas olimpiskās spēles Korejā ir noslē­ gušās, sporta veidu attīstība neapstājas. Mūsu sportisti pierādījuši, ka spēj konku­ rēt ar ikvienu, un brīžiem tikai veiksme nav bijusi mūsu sabiedrotā. Lai sagaidītu panākumus olimpiskajās spēlēs, jāiegulda arī nozīmīgi finanšu līdzekļi garākā laika posmā. Ir jāpiesaista jauni speciālisti un jāattīsta jauni talanti.” LOK Ģenerālās asamblejas sesijas darbā piedalījās arī Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Jānis Upenieks un Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītājs Edgars Severs. Ministru prezidents Māris Kučinskis sa­ vā apsveikuma vēstulē LOK Ģenerālajai

70

asamblejai uzsvēra: “Šī ir lieliska iespē­ ja izvērtēt iepriekšējā periodā paveikto un izdarīt secinājumus, lai mūsu sportis­ tu starti starptautiska līmeņa sacensībās būtu pēc iespējas sekmīgāki. Vienlaikus jāatceras, ka jebkuru olimpisko spēļu no­ slēgums faktiski ir sākums ceļam uz jau­ niem sportiskiem sasniegumiem, un tas nozīmē, ka jums nav laika sēdēt, rokas klēpī salikušiem, jāgatavojas jauniem star­ tiem, jauniem izaicinājumiem, jaunu talan­ tu meklējumiem. Jūs esat pierādījuši, ka mēs spējam konkurēt ar lielajām nācijām, un šeit nav runa tikai par veiksmi — ir jāiegulda smags darbs, lai Latvijas ka­ rogs tiktu uzvilkts visaugstākajā mastā.” LOK Ģenerālās asamblejas dalībnie­ ki analizēja Latvijas olimpiskās koman­ das Phjončhana 2018 sportistu sasniegtos rezultātus Phjončhanas ziemas Olimpisko

spēļu laikā, un Latvijas komandas starts tika novērtēts kā labs. Ziemas sporta veidu federācijas pirms olimpiskajām spēlēm Phjončhanā sportis­ tiem bija izvirzījušas uzdevumus par sa­ sniedzamajiem rezultātiem. LOK veiktā analīze liecina, ka vairākos sporta vei­ dos un disciplīnās sportisti viņiem uzdo­ tos mērķus ir sasnieguši — no 34 izlases sportistiem 22 ir izpildījuši savu federāci­ ju izvirzītos uzdevumus. LOK darba galvenajām prioritātēm — olimpisko spēļu sagatavošanās program­ mām — budžetā atvēlēti 2 269 532 ei­ ro. No šīs summas 690 885 eiro atvēlēti Ziemas olimpiskās spēles Phjončhana 2018 programmas apmaksai, savukārt Individuālo sporta veidu federāciju/savie­ nību finansējumam un bāzes finansēju­ mam individuālo sporta veidu federācijām/

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


SABIEDRĪBA

LATVIJAS OLIMPISKĀS KOMITEJAS ĢENERĀLĀS ASAMBLEJAS REZOLŪCIJA

Foto: Mārtiņš Mālmeisters, LOK

LATVIJAS OLIMPISKĀ KOMITEJA: µ domājot par sporta nozares pārvaldības un finansēšanas modeli nākotnē un saprotot, ka 2017. gadā realizētā nodokļu reforma rada nopietnus draudus nevalstiskā sektora, ieskaitot sporta organizācijas, turpmākajai eksistencei, vairākkārtēji samazinot sponsoru līdzekļu apjomu 2018.—2019. gadā un tādā veidā būtiski apdraudot sporta nozares pastāvēšanu un attīstību; µ izvērtējot LOK programmas TOP-50 un tās tehniskās sadaļas pozitīvo ietekmi uz Latvijas sportistu gatavošanos ziemas un vasaras Olimpiskajām spēlēm; µ rūpējoties par kvalificētu Latvijas jauno treneru un speciālistu sagatavošanas sistēmas attīstību un pieejamību nākotnē; µ novērtējot labas pārvaldības principu nozīmīgumu kopēja sporta nozares tēla veidošanā sabiedrībā, AICINA: 1. Latvijas Nacionālo sporta padomi: µ izskatīt sporta nozarei aktuālos jautājumus par nodokļu reformas negatīvo fiskālo efektu sporta nozarē un kompensējošā mehānisma izveidošanu, nozares papildu finansēšanas iespēju radīšanu un valsts sporta nozares pārvaldības modeļa pilnveidošanu ar mērķi izskatīt tos valdības sēdē līdz 2018. gada 31. augustam. 2. Izglītības un zinātnes ministriju: µ apkopot informāciju par 2015.—2018. gada 1. pusgadā saņemtajiem ziedojumiem, līdz 2018. gada 1. augustam sniegt LOK Izpildkomitejai informāciju un priekšlikumus par iespējamo kompensējošo mehānismu izveidošanu vai citu sporta valsts budžeta finansēšanas mehānismu izveidošanu; µ sākot ar 2019. gadu, nodrošināt ikgadēju LOK programmas TOP-50 tehniskās sadaļas finansējumu vasaras un ziemas sporta veidu federācijām; µ atbalstīt Latvijas Sporta federāciju padomes 2018. gada 15. marta kopsapulces pieņemto Rezolūciju par sporta izglītības sistēmas pilnveidošanu, treneru izglītības un kvalifikācijas uzlabošanu un treneru pieejamības nodrošināšanu, valsts pārvaldes līmenī veidojot konstruktīvu dialogu ar sporta sabiedriskajām organizācijām. 3. Sporta sabiedriskās organizācijas: µ nodrošināt labas pārvaldības principu ievērošanu, nepieļaujot kaitējumu sporta nozares tēlam un reputācijai sabiedrībā; µ iekšējo strīdu vai neskaidrību gadījumā tos risināt organizāciju iekšienē vai, ja nepieciešams, vērsties LOK Ētikas komisijā, atbilstoši LOK Ētikas kodeksam; ierosināt un veicināt sporta veidu ētikas kodeksa izstrādi un ieviešanu. Rezolūcija pieņemta LOK Ģenerālās asamblejas sesijā Rīgā 2018. gada 23. martā.

savienībām ir paredzēti 1 446 667 eiro. III Pasaules Jaunatnes olimpisko spēļu Buenosairesa 2018 programmas apmaksai ir paredzēti 99 430 eiro, bet 32 550 ei­ ro atvēlēti olimpiskās sagatavošanas pro­ grammai Tokija 2020. Īpašiem mērķiem iezīmētie līdzekļi ir 1 035 225 eiro. Šī nauda paredzēta tre­ neru tālākizglītības, sporta veidu federā­ ciju, LOK reģionālās, sporta veidu at­ tīstības, olimpisko spēļu sagatavošanās programmu, Latvijas olimpiskās akadēmi­ jas, Latvijas olimpiešu kluba un citu at­ balsta programmu apmaksai. Tāpat finan­ sējums paredzēts Olimpiskās dienas 2018 organizēšanai un projekta Sporto visa klase nodrošināšanai. Minētās programmas tiek īstenotas ciešā sadarbībā ar 39 olimpisko sporta veidu federācijām. Līdzekļi galvenokārt ir Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

paredzēti sportistu treniņu darba apstākļu nodrošināšanai, sacensību inventāra iegā­ dei un izgatavošanai, kā arī medicīniska­ jam nodrošinājumam. Daļa no federāci­ jām piešķirtajiem līdzekļiem ir paredzēta Latvijas Olimpiskās vienības komandas sastāvos iekļauto treneru un sportistu mācību un treniņu darba nodrošināšanai. Olimpiskās izglītības un informāci­ jas programmu nodrošināšanai, kas pa­ redz Latvijas Gada balva sportā 2018 un LOK Ģenerālās asamblejas 2018 organizato­ riskās izmaksas, kā arī olimpiskās izglītī­ bas un informatīvo nodrošinājumu, ir pa­ redzēti 123 665 eiro. LOK 2018. gadā turpinās atbalstīt de­ viņu reģionālo un sporta veidu olimpisko centru attīstību, veicinot jaunatnes, tau­ tas un augstu sasniegumu sporta aktivitā­ tes valstī. 135 000 eiro plānoti kā līdzfi­

nansējums visu reģionālo olimpisko sporta centru modernizācijai un attīstībai. Olimpisko programmu un pasāku­ mu īstenošanai LOK saņem finansējumu no valsts pamatbudžeta, Starptautiskās Olimpiskās komitejas budžeta, kā arī no ziedotājiem un pašu saimnieciskās dar­ bības. Asamblejas sesijā piedalījās LOK indi­ viduālie locekļi un Olimpisko sporta vei­ du federāciju pilnvarotie pārstāvji, valsts amatpersonas, Nacionālās sporta padomes locekļi, viesi un žurnālisti, kā arī pirmo reizi asamblejas darbā pieda­ lījās Latvijas Sērfošanas un SUP federācijas pārstāvji. ©

Mārtiņš MĀLMEISTERS 71


Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais projekts, lai reformētu sporta speciālistu (treneru) sertifikācijas kārtību, paredz, ka turpmāk par treneriem strādāt nedrīkstēs lielākā daļa C kategorijas trenera sertifikātu ieguvušie sporta speciālisti — viņiem vienīgais risinājums būs doties studēt uz Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, kas ir vienīgā augstskola, kura atbilst izmaiņu projektā paredzētajai iegūstamajai izglītībai. Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) kopsapulcē pret to iebilda sporta nozares pārstāvji, aicinot nesagraut gandrīz 15 gadus pastāvējušo sporta treneru sertifikācijas kārtību, bet gan uzlabot esošo sistēmu un ieviest tajā trūkstošo, bet tik būtisko kontroles mehānismu.

S

askaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, lai strādātu par treneri, ir nepieciešams sertifikāts, izņēmums ir sporta studiju programmu absolventi, kas pirmos piecus gadus pēc diploma iegūšanas ir tiesīgi strādāt bez sertifikāta, kā arī ir atsevišķi nosacījumi, kurus izpildot, tiesības strādāt par treneri var saņemt sporta studiju otrā kursa studenti. Sporta speciālistu (treneru) sertifikācija iedalās trīs kategorijās: uz A un B kategorijas sertifikātu var pretendēt speciālisti ar augstāko izglītību sportā, A kategorijai papildus nepieciešami audzēkņu augsti sasniegumi sportā; savukārt C kate­ gorijas sertifikātu iespējams sa­ ņemt, apgūstot profesionālās pilnveides programmas un nokār­ tojot sertifikācijas eksāmenu LSFP. Visos gadījumos ir nepieciešams saņemt arī attiecīgā sporta veida federācijas atzinumu. LSFP prezidents Einars Fogelis savā uzrunā, uzsverot līdzšinējo konstruktīvo sadarbību, aicināja IZM uz konstruktīvu dialogu un sporta nozares iesaisti IZM ģenerēto reformu īstenošanā: “Esam pārsteigti par radikālo reformu treneru sertifikācijai, kurā pietiktu ar rūpīgi pārdomātām korekcijām esošajā kārtībā, bet — kas svarīgāk — ne-

72

pieciešama atbilstoša kontroles mehānisma izstrāde. Jo, neskatoties uz to, ka sertifikācijas kārtība ir ieviesta kopš 2004. gada, joprojām ir ļoti liels skaits cilvēku, kuri vada treniņus bez kvalifikācijas!” Par plānotajām reformām ­savs viedoklis ir Noa Bootcamp trenerim, kurš tikko ieguvis C kategorijas sertifikātu, Ivo Erdma­ nim: “Es uzskatu, ka IZM virzītie grozījumi pārkāpj tiesiskās paļāvī­ bas principu, ir diskriminējoši, kā arī neradīs loģisku situācijas un problēmas risinājumu, bet tikai pasliktinās to treneru tiesisko un dzīves kvalitātes stāvokli, kuri ir ieguvuši C sertifikātu, kā arī veicinās vēl lielāku personu skaitu, kas strādā par treneriem bez nepieciešamās izglītības. IZM nav jā­ cīnās ar C sertifikātu ieguvušiem speciālistiem, kuri centušies padarīt tiesisku savu profesionālo darbību, bet gan jāievieš regulējums uzraudzības un kontroles jomā, kas mudinās bez sertifikāta un attiecīgas izglītības strādājošos trenerus sakārtot savu profesionālo darbību. Es uzskatu, ka ir nepieciešams atstāt tiesisko pamatu turpināt strādāt par treneriem jau C kategorijas sertifikātu ieguvušiem speciālistiem. Sva­ rīgāk ir ieviest uzraudzības un

Foto: Romāns Kokšarovs

Reforma pret treneri

Latvijas Sporta federāciju padomes kopsapulce strādā. No kreisās LSFP izpilddirektors Māris Liepiņš, prezidents Einars Fogelis un viceprezidents Raimonds Emuliņš

kontro­les regulējumu attiecībā uz personām, kas veic savu profesionālo darbību bez attiecīgās izglītības un tiesiskā pamatojuma.” Pēc plānotajām izmaiņām basketbola trenera pienākumi būtu jāpārtrauc arī Raimondam Feld­ manim: “Lielāko daļu savas dzīves esmu bijis saistīts ar basketbolu, spēlējis to dažādos līmeņos, ieskaitot U-20 izcīnīto sudraba medaļu, spēlējot Latvijas izlasē 2013. gadā, un mana kļūšana par basketbola treneri bija pašsaprotama. Ņemot vērā manu iepriekšējo pieredzi sporta veidā, C kategorijas iegūšanas kārtība man šķita adekvāts risinājums, ko arī izmantoju, lai varētu oficiāli uzsākt savu trenera karjeru. Papildu tam, ka ikdienā aktīvi trenēju, esmu VEF skolas galvenais treneris, kā arī BJBS Rīga/Rīdzene treneris un papildinu savas zināšanas, sekojot līdzi inovācijām basketbolā, kā to pa­ redz spēkā esošie noteikumi, apmeklēju arī kvalifikācijas paaugstināšanas seminārus. Lai izmantotu iespēju turpināt paaugstināt savu profesionālo kvalifikāciju, šobrīd studēju, lai, pabeidzot studijas, iegūtu B kategorijas sertifikātu, balstoties uz manu audzēkņu augstajiem sasniegumiem. Taču ierosinātās izmaiņas treneru kvalifikāci-

jas iegūšanas kārtībā mani mulsina, jo to apstiprināšanas gadījumā es ne vien zaudēšu jau iegūto C trenera kategoriju, bet arī manas studijas zaudēs jēgu, jo arī B kategoriju pēc jaunā regulējuma vairs nevarēšu iegūt. Uzskatu, ka šādas izmaiņas ir absolūti destruktīvas un novedīs ne vien pie C kategorijas treneru tiesību aizskāruma, bet arī pie vēl dziļākām problēmām ar treneru piesaisti sporta skolām un pulciņiem, kas mākslīgi zaudēs iespē­ ju nodarbināt daudzus no šobrīd aktīvajiem treneriem. Ilggadējais Latvijas vīriešu volejbola izlases bijušais galvenais treneris Raimonds Vilde uzsvēra, ka absurds lobijs nedrīkst sagraut loģisku sistēmu, kura ir vērsta uz talantīgu treneru iesaisti: “Refor­ ma, kas aizliedz augstu sasniegumu sportistiem strādāt par treneriem ar C kategorijas sertifikātu, ir absurda, kā arī ir pretrunā ar sporta tradīcijām un labo praksi. Tāda reforma nenāk no cilvēkiem, kuri izprot, kas ir sports un profesionāls treneris. Tā grautu sistēmu, kura deva iespēju talantīgiem profesionāliem un pieredzējušiem treneriem strādāt sporta veidā, kurā atdoti gadu desmiti. Pieredze konkrētajā sporta veidā ir viena no galvenajām sastāvdaļām profesio-

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


SABIEDRĪBA

em

Foto: Romāns Kokšarovs

LSFP kopsapulces rezolūcija

nāla trenera darbībā. Teorētiskās zināšanas, apgūstot C kategorijas sertifikāta kursu, ir pietiekamas.” Olimpiskais čempions volejbolā, treneris Pāvels Seļivanovs: “Man jau ir divas augstākās izglītības, esmu olimpiskais čempions un divkārtējs Pasaules kausa volejbolā ieguvējs. Esmu pārliecināts, ka ar to, kā arī ar sporta pedagoģijas kursu C kategorijā pietiek, lai strādātu par treneri un virzītu Latvijas volejbolistes ceļā uz augstākajiem sportiskajiem sasniegumiem. Trešajai augstākajai izglītībai 65 gadu vecumā var nepietikt laika!” Basketboliste un trenere Liene Jansone: “Kurss C kategorijas iegūšanai pēc karjeras beigšanas bija pats labākais, kas varēja notikt ar mani kā profesionālu sportisti, kas vēlas turpināt gaitas savā sporta veidā. Tā ir iespēja nekavējoties nodot savu pieredzi un zināšanas jaunajiem talantiem. Esmu lepna, ka ar savu līdzšinējo augstāko izglītību varu strādāt par treneri.” Kopsapulces laikā tika uzsvērts, ka nav skaidrs, kādi ieguvumi ir sagaidāmi no regulējuma projektā paredzēto izmaiņu ieviešanas, tāpēc, lai nodrošinātu nozares līdzdalību, IZM tiek aicināta izveidot darba grupu situācijas izŽurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

pētei un Noteikumu projekta izstrādei. Diskusija un konstruktīva sadarbība par piedāvātajām reformām palīdzētu sasniegt gan augstus treneru kvalifikācijas standartus, gan nodrošinātu regulējuma kvalitatīvu izpildi, vienlaikus būtiski nepalielinot birokrātisku un administratīvu slogu. Kopsapulcē vairākkārt tika uzsvērts, ka piedāvātais regulējums vēl vairāk apgrūtina treneru darba atbilstības un kvalitātes uzraudzību, neskatoties uz to, ka uzraudzības procesa mehānisms joprojām nav ticis ieviests. Turklāt piedāvātais regulējums neatrisina nevienu no C kategorijas programmas sākotnējiem uzdevumiem — atvieglot pieredzējušu sporta speciālistu piesaisti treniņu darbam, mazināt nesertificēto treneru skaitu un kopumā mazināt sporta speciālistu trūkumu. Diskusijas gaitā tika secināts, ka, lai iecerētais regulējums darbotos, jāparedz precīzs atbildības sadalījums par noteikumu neievērošanu, jo ir diezgan paredzami, ka būs sagaidāmi pārkāpumi un formāla regulējuma izpilde, jo sporta iestādes speciālistu trūkuma apstākļos centīsies kompensēt trūkstošo speciālistu skaitu, nodarbinot trenera palīgus bez tiešas treneru vadības un uzraudzības.

Latvijas Sporta federāciju padomes kopsapulce, uzņemoties atbildību par sporta speciālistu sertifikācijas procesa kvalitatīvu izpildi, kā arī rūpējoties par kvalificētu sporta speciālistu pieejamību sporta klubos un sporta skolās, pēc iepazīšanās ar Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto projektu, lai reformētu Sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktās prasības, aicina Izglītības un zinātnes ministriju uz konstruktīvu diskusiju Ministru kabineta 2010. gada 26. janvāra noteikumu Nr. 77 Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām (turpmāk — Noteikumi) izmaiņu projekta izstrādes procesā un izvirza tālākai apspriešanai sekojošo: Atgādina, ka Noteikumu ieviešanas sākotnējais mērķis bija jaunu sporta speciālistu iesaistīšana un nesertificēto — nodarbināto speciālistu skaita mazināšana, ko esošais regulējums ir spējis sasniegt vien daļēji, savukārt jaunais regulējuma projekts vēl vairāk apgrūtina iepriekš minēto mērķu sasniegšanu. Aicina, ievērojot efektīvu sporta nozares pārvaldības modeli, skaidri definēt sporta speciālistu sertifikācijas plānotā jaunā regulējuma mērķus un iecerētos uzlabojumus salīdzinājumā ar spēkā esošajiem MK noteikumiem. Pieprasa nodrošināt sporta nozares sabiedriskā sektora kā līdzvērtīga partnera līdzdalību un diskusiju par piedāvātajām reformām, izveidojot darba grupu situācijas izpētei un Noteikumu projekta izstrādei. Atsaucoties uz Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.—2020. gadam noteikto, aicina ieviest efektīvu kontroles mehānismu sporta speciālistu (treneru) kontroles kārtībai, kā arī normatīvajos aktos paredzēt administratīvo atbildību par sporta speciālistu sertifikācijas noteikumu neievērošanu (gan darba devējam, gan darbiniekam). Lai veicinātu topošo sporta speciālistu profesionālo izaugsmi un motivētu sertificētos trenerus turpināt mācības un iegūt augstāku trenera kategoriju, rosina izveidot sporta speciālistu (treneru) atalgojuma piesaistes modeli, kas paredz darba samaksas diferenciāciju starp treneru kategorijām, paredzot augstāku atlīdzību treneriem ar augstiem sasniegumiem un augstāku profesionālās kvalifikācijas līmeni. Nodrošināt izglītības standarta projektā sporta stundām noteikto prasību atbilstību Sporta politikas plānošanas dokumentos noteiktajam, izvērtēt to ietekmi uz sporta nozari ilgtermiņā, kā arī noteikt papildu termiņu izglītības standarta projekta sadaļas Veselības un fiziskās aktivitātes mācību joma sabiedriskajai apspriešanai. Rezolūcija pieņemta Latvijas Sporta federāciju padomes kopsapulcē 2018. gada 15. martā, piedaloties 75 dalībniekiem no visas Latvijas, ieskaitot 75 atzīto sporta federāciju pilnvarotos pārstāvjus, Padomes sadarbības partnerus un citu sporta nozares institūciju pārstāvjus.

Diskusijas noslēgumā tika uzsvērts, ka jaunā regulējuma projekts negarantē speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanos kopumā, bet vēl vairāk ierobežo iespējas kļūt par sporta veida treneri, kas ir pretrunā ar nepieciešamību aizpildīt vakantās treneru vietas, īpaši reģionos. Par šo jautājumu tika pieņemta LSFP kopsapulces rezolūcija.

Kopsapulce apstiprināja 2017. gada pārskatu, LSFP prezidenta Einara Fogeļa ziņojumu un 2018. gada budžeta projektu, kas pie­ ejams interneta vietnē www.lsfp.lv. ©

Laura BORISLAVA 73


Foto: Māris Rīmenis

iss Den OVS L PAV Deivisa kausa izlases kapteinis tenisā Dzimis

1983. gada 15. aprīlī

Augums, svars 185 cm, 82 kg Pirmais treneris Pjotrs Hmeļņickis, vēlāk — Māris Rozentāls, Māsimo Labroka (Itālija), Romāns Batmanovs un Aleksandrs Mihailovs

74

Sportā

ar tenisu sācis nodarboties astoņu gadu vecumā

karjeras rekords ATP reitingā vienspēlēs 263. vieta, dubultspēlēs — 155

vienspēlēs ieguvis četrus ITF Future turnīra uzvarētāju titulus, Challenger labākais panākums iekļūšana ceturtdaļfinālā

dubultspēlēs vairāk nekā 30 uzvarētāja titulu Future līmenī, divreiz uzvaras Challenger turnīros (ar Ernestu Gulbi Sarajevā un Andi Jušku Samarkandā)

Deivisa kausa izlasē spēlējis 11 sezonas. Vienspēļu bilance — 8 uzvaras un 9 zaudējumi. Dubultspēlēs — 9 uzvaras un 6 zaudējumi

profesionāli spēlējis tenisu līdz 2012. gadam, vēlāk treneris

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


AKTUĀLI

Jauns kapteinis un komanda Aprīlī atjaunotā Latvijas tenisa izlase Melnkalnē aizvadīs Deivisa kausa izcīņas spēles Eiropas/ Āfrikas trešajā grupā. Jā, par pakāpi zemāk, nekā spēlējām iepriekšējos gados. Pretiniekos mazas valstis, ar ne pārāk diženām tenisa tradīcijām, taču arī Latvijas izlases sastāvs nav optimāls, tāpēc nav pamata lielam optimismam. Mūsu izlases sastāvā kaut cik vērā ņemama pieredze ir Mārtiņam Podžum, visi pārējie spēlētāji ir ļoti jauni. Savukārt izlases kapteiņa postenī debitēs Deniss Pavlovs. LATVIJAS IZLASES SASTĀVS 1. 2. 3. 4.

Mārtiņš Podžus Arturs Lazdiņš Roberts Grīnvalds Mārtiņš Rocēns

Dzimis Dzimis Dzimis Dzimis

1994. 1997. 1999. 2000.

gada gada gada gada

29. jūnijā 9. aprīlī 10. maijā 9. aprīlī

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Bilance un iespējas

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

Latvija pasaules reitingā vīriešiem, ku­ rā ir 132 valstis, pašlaik ir 71. vietā, par vienu pozīciju apsteidzot Igauniju, savu­ kārt Lietuva ir 41. pozīcijā. Latvijai šogad jāspēlē Eiropas/Āfrikas zonas trešajā gru­ pā — zemākais līmenis kopš 2003. gada. Parasti mūsu tenisisti cīnījušies Eiropas/ Āfrikas otrajā grupā, bet vēl trīs gadus (2008., 2010. un 2014. gadā) bijuši pa­ kāpi augstāk — I grupā. Visspēcīgākā ir Pasaules grupa, kurā spēlē 16 labā­ kās izlases. Kopš neatkarības mūsu valsts tenisisti Deivisa kausa izcīņā aizvadījuši 25 sezo­ nas, kopējā bilance ir pozitīva — 65 cī­ ņās 38 uzvaras un 27 zaudējumi. Pa vi­ siem šiem gadiem kopā izlasē visvairāk spēlējis Andis Juška — 70 mači. Andrim Fiļimonovam ir 46, Ģirtam Dzeldem — 43 un Ernestam Gulbim — 42 spēles. Visefektīvākais sniegums ir Gulbim, ku­ ram vienspēlēs 22 panākumi un tikai pie­ ci zaudējumi. Pašam sportistam pēc hro­ niskiem savainojumiem gan vairs tik labi neveicas, un Gulbis šoreiz izlasē nespē­ lēs. Jau vairāk nekā gadu viņš cenšas at­ griezties pasaules reitinga simtniekā, un pagaidām tas notiek ne īpaši sekmīgi.

ATP vienspēļu ATP ATP ATP

reitingā: 574. vieta reitingā: 1375. vieta reitingā: 1583. vieta reitingā: 1815. vieta

Izlases līderis nu būs Mārtiņš Podžus, kurš septiņu sezonu laikā aizvadījis 23 spēles Deivisa kausā. Mārtiņam ir 23 ga­ di, un būtībā viņš pats vēl pieder pie jau­ najiem spēlētājiem, toties uz komandas biedru fona Mārtiņš ir visvairāk pieredzē­ jis — Arturam Lazdiņam ir 20 gadi un divas spēles izlasē, abi pārējie ir debitan­ ti — Robertam Grīnvaldam ir tikai 18 gadi, Mārtiņam Rocēnam — 17. Diemžēl savainojuma dēļ nevarēs palīdzēt Miķelis Lībietis, kurš bija stabils balsts pēdējās sezonās, it īpaši dubultspēlēs. Latvija aprīlī spēlēs grupu turnīrā Ulčinā, Melnkalnē. Kopā ir astoņas izla­ ses, kas pēdējā brīdī tiks salozētas divās grupās — spēles apakšgrupās pēc riņķa sistēmas, pēc tam uzvarētāji savā starpā cīnīsies par vienīgo ceļazīmi uz Eiropas/ Āfrikas otro grupu. Kopā ar Latviju Ulčinā spēlēs mājiniece Melnkalne, arī pārējās izlases nepieder pie pasaules sporta un tenisa lielvalstīm To varētu dēvēt pat par tādu kā mazo valstu turnīru — vēl Kosova, Moldova, Monako, Lihtenšteina, Malta, Sanmarīno. Nekā īpaši diža, ta­ ču arī šajās zemēs māk spēlēt tenisu un pret to pašu Monako Latvija ir mocījusies arī daudz spēcīgākā sastāvā. Otrs turnīrs

75


vienlaikus būs Plovdivā. Un te nu gan ir dažas valstis, kas arī tenisā labi zinā­ mas — Bulgārija un Kipra, kaut gan nav zināms, vai to sastāvos būs līderi Grigors Dimitrovs un Marks Bagdatis. Izspēles formula citādāka nekā augstā­ kās grupās. Šeit nav piecu spēļu ik mačā, kad kopējai uzvarai nepieciešami trīs pa­ nākumi, bet tikai trīs, turklāt katrs mačs līdz diviem uzvarētiem setiem. Līdzīgi kā Federācijas kausā sievietēm nesen Igaunijā: trīs spēles ik mačā — divas vienspēles un viena dubultspēle. Uzvar tā komanda, kas gūst vismaz divus panākumus. Pēc reitinga Latvija šajā sabiedrībā Ulčinā ir otrā, tikai par vienu vietu atpalie­ kot no Monako. Moldova ir 76., Melnkalne 84. vietā, Lihtenšteina ar Maltu dala 101.—102. pozīciju, Sanmarīno ir 126., Kosova pēdējā — 132. Līdz ar to neva­ jadzētu spēlēt vienā apakšgrupā ar spēcī­ gāko Monako, kaut arī reitings vispār ir nosacīts, tajā tiek ņemti vērā rezultāti vai­ rākās sezonās. Atklāti sakot, ar šādu sa­ stāvu Latvija noteikti nav favorīte, jāsāk veidot jaunu izlasi, un šis uzdevums nu uzticēts Denisam Pavlovam.

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

AKTUĀLI

Amats kā izaicinājums

Pirms 11 gadiem. Latvijas Deivisa kausa izcīņas komanda (no kreisās): Kārlis Lejnieks, Deniss Pavlovs, Andis Juška, Ernests Gulbis un izlases kapteinis Ģirts Dzelde

Deniss Pavlovs aprīlī svinēs 35 ga­ du jubileju, un kapteiņa amatam viņš vēl ir samērā jauns, lai gan viņa priekšgājējs Kārlis Lejnieks bija vēl jaunāks. Deivisa kausa izcīņā Deniss Pavlovs izlasē aizva­ dījis 32 spēles. Savulaik Pavlovs pasau­ les reitingā sasniedza 263. pozīciju vien­ spēlēs un 155. — dubultspēlēs. Vienspēlēs no mūsu tenisistiem augstāk reitingā bi­ juši vien divi — Ernests Gulbis un Andis Juška. Savu pēdējo profesionālo spēli Deniss aizvadīja 2012. gada augustā, kad Jūrmalas Future turnīra ceturtdaļfinālā pie­ kāpās Andim Juškam. Tiesa, vēl pēc tam bija iekļauts arī Deivisa kausa izcīņas iz­ lasē, taču Liepājā mačā pret Ukrainu vairs laukumā neizgāja. Jauno kapteini sastopu Enri jeb tagad — Aļonas Ostapenko vār­ dā nosauktajā tenisa centrā Pierīgā, netā­ lu no lidostas, kur Deniss Pavlovs ikdie­ nā strādā par treneri. — Vai Latvijas Tenisa savienības piedāvājums kļūt par Deivisa kausa izlases kapteini nenāca mazliet negaidīti? — Vienmēr esmu gribējis būt par kapteini izlasē, bet nedomāju, ka tas no­ tiks tik ātri. Paša audzēkņi jau vēl nav izauguši līdz izlases līmenim. Man piedā­ vāja, un es piekritu, par to pat daudz ne­ domādams. Jā, mēs tagad esam diezgan zemu, bet mani nemulsina, ka būs jāsāk no trešās grupas. Man pašam pirmo rei­ zi sanāca debitēt Deivisa kausā arī tre­ šajā grupā, mēs toreiz bijām Botsvānā. Laikam ir pareizi sākt no apakšas — lie­ lāks izaicinājums.

— Sastāvs gluži optimāls neizskatās. Ernests Gulbis nespēlēs, Miķelis Lībietis traumēts, tāda nopietnāka pieredze tikai Mārtiņam Podžum... — Jā, Ernests vismaz šajā stadijā ne­ spēlēs, Miķelis atlabst pēc smaga kājas savainojuma. Balstīties varu vairāk uz pir­ majiem diviem nominētajiem spēlētājiem šajā izlasē — Mārtiņu Podžu un Arturu Lazdiņu, viņiem tomēr abiem augtāks lī­ menis, pārējie abi ir jaunie, no viņiem va­ rēsim kaut ko gaidīt pēc dažiem gadiem. — Vai neviens cits vairs nebija pat kandidāts uz šo izlasi? — Par sastāvu mēs runājām ar LTS prezidentu. Ir jau vēl Krišjānis Stabiņš, bet viņš tagad ir treneris, vairs ne aktīvs spē­ lētājs, kaut gan šobrīd varētu būt spēcīgāks par jaunajiem. Ja apskatāmies reitingā, vi­ siem trim vienāds punktu skaits ATP, ja man jāizvēlas no trim spēlētājiem, es labāk ņemšu jaunos, ja domājam par nākotni, tad tā ir labāk. Tāpat jau spēlētāji būs jāmai­ na, jo diezin vai divi varēs izvilkt četras spēļu dienas pēc kārtas, tas ir pārāk grūti. — Cik saprotu, pats pašlaik nemaz tik labi savus padotos nepazīsti? — Tā noteikti ir, pat Mārtiņu Podžu sen neesmu redzējis klātienē. Diemžēl pā­ rējos arī slikti zinu, tas sanāca ļoti strau­ ji, par kapteini kļuvu tikai marta sākumā. Pirms spēlēm arī īsti neizdosies kopā pa­ strādāt. Lazdiņš un Rocēns uzreiz lidos uz Melnkalni — Lazdiņš tagad trenējas Itālijā un spēlē tur turnīros, nupat arī Ēģiptē.

76

Latvijas čempioni. Deniss Pavlovs kopā ar Anastasiju Sevastovu pēc uzvaras 2006. gada Latvijas čempionāta jauktajās dubultspēlēs

Rocēns trenējas Spānijā, tur notiek turnī­ ri, Podžus trenējas un spēlē Ķīnā. Mārtiņš 25. martā ierodas Latvijā, tad dažas die­ nas būšu ar viņu un jauno Grīnvaldu, kas vienīgais ir mājās. Braucam prom 1. aprīlī, spēles Melnkalnē sākas 4. aprīlī — laukā, māla seguma laukumos. Mārtiņš gan pār­ svarā tagad spēlē uz hard jeb cietā segu­ ma, būs jāpielāgojas. Lazdiņam tas ir labi, bet kopumā laikam ne tas labākais segu­ ma variants mums.

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

AKTUĀLI

Kapteinis kā treneris un arī draugs — Kas kapteinim jādara, kas ir pats galvenais maču laikā? — Kad pats spēlēju izlasē, man tā­ da pastāvīga trenera nemaz nebija, varbūt Itālijā, kur dzīvoju kādus divus gadus un mani trenēja Māsimo Labroka, bet uz ma­ čiem parasti braukāju viens pats. Faktiski arī izlases kapteinis nebija redzējis, kā es spēlēju mačos ārzemēs. Gribēju, lai kaptei­ Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

nis vairāk palīdz tehniski, lai gan vienā ne­ dēļā to grūti izdarīt. Man tagad būs līdzīgi, es nevienu tik labi nepazīstu, pat Mārtiņu Podžu ne. Pats trenēju piecus gadus — visu laiku strādāju ar bērniem — un ne­ daudz biju izkritis no pieaugušo tenisa, būs pašam jauns izaicinājums. Uzskatu, ka ļoti svarīga ir atmosfēra, lai visi justos kā viena komanda. Katram spēlētājam sava pieeja, jāskatās uz vietas, ko nu kuram pateikt. Mani vajadzēja uzmundrināt, man vajadzē­ ja tonusu, kādu spērienu. Citam atkal gluži pretēji — vajag nomierināt, savaldīt. — Par iespējamiem pretiniekiem ir kas vairāk zināms? — Neko daudz nezinu. Varbūt par Monako, ja būs tie paši spēlētāji, kas ag­ rāk, tos es zinu. Esam spēlējuši, un gājis ir pat visai grūti, dubultspēli zaudējām, Ernests Gulbis vienspēlēs atspēlējās pat no 2:5 beigu setā. Zinu vēl dažus pui­ šus no Moldovas, bet kopumā informāci­ jas par pretiniekiem nav daudz. — Kādu konkrētu uzdevumu Latvijas Tenisa savienība ir devusi? — Konkrēta uzdevuma nav, bet vi­ si jau grib tikt augstāk — uz otro līgu. Man pašam svarīgi ir izdarīt visu, kas mūsu spēkos, tas ir galvenais. — Vai Latvijā teniss attīstās, ja runājam par jauno maiņu? — Pēc Aļonas panākumiem interese ir lielāka, daudzi mazie tagad nāk trenē­ ties četru, piecu, sešu gadu vecumā, arī halle Aļonas vārdā nosaukta. Daži jaunie

ir ļoti labi, bet nu redzēsim, kā viss at­ tīstīsies, tenisā nākotni tik viegli progno­ zēt nevar. Danielai Vismanei ir viss, kas vajadzīgs, — labs raksturs, cīnās. Viņai gluži kā Aļonai ir izcils cīnītājas raksturs, un tenisā tas ir ļoti svarīgi. — Ja pats varētu sākt visu no gala, ko tagad profesionālajā tenisā darītu citādāk? — Noteikti daudz ko. Jau bērnībā, jau­ niešu tenisā un arī pēc tam vajadzēja spē­ lēt vairāk lielākos turnīros, ne tikai mā­ ju tuvumā. Naudas arī nebija tik daudz, lai būtu visas iespējas, vajadzēja vairāk braukt uz lielākiem turnīriem. Tur bija grūti, varēji zaudēt uzreiz pirmajā kārtā, bet vajadzēja vairāk mēģināt. Ko es vēl mainītu? Noteikti fizisko sagatavotību, pie­ vērstu tai daudz vairāk uzmanības jau no bērnības, tenisa pašā sākumā. Tas viss vē­ lāk atmaksājas. Par turnīru izvēles takti­ ku jau arī var diskutēt. Es daudz punktu dabūju Dienvidamerikā, tur it kā spēles lī­ menis ir zemāks nekā Eiropā, bet ir citas grūtības. Ne tik labi apstākļi, jāpierod pie ēdiena, ir arī augstkalne, nekvalitatīvi lau­ kumi, bumbas pavisam citādāk atlec. Aiz laukumiem nav arī tādu nožogojuma fonu, visu redz cauri, skatītāji staigā šurpu tur­ pu, grūtāk koncentrēties. Ar to arī nebija viegli tikt galā, bet man kaut kā izdevās. — Deivisa kausa izcīņā laikam gan atmiņā noteikti ir vinnētais mačs dubultspēlē Tamperē pret Somiju, kad mājinieku sastāvā bija pat ilggadējs pasaules TOP 30 spēlētājs Jarko Nieminens? — Jā, to maču pret somiem mēs vin­ nējām kopumā un uzvarējām arī tieši du­ bultspēlē. Es pat atceros, ka tā biju ie­ gājis spēlē, ka beigās nezināju, kāds ir rezultāts. Izrādās, jau servēju uz uzva­ ru visā mačā — vinnējām punktu — un Ernests Gulbis nāk klāt un sveic ar uz­ varu. Tobrīd es vispār nesapratu, vai tie­ šām viss jau beidzies. Tas noteikti bija labs mačs — pret Nieminenu un Ketolu, ar Ernestu mēs kopā vēlāk vinnējām arī Challenger dubultspēļu turnīru Sarajevā. — Ko tagad trenē ikdienā tenisā? — Es sākumā pārsvarā trenēju tikai meitenes, tagad tās jau ir 15—16 gadus vecas, savulaik pret Aļonu arī esmu diez­ gan daudz spēlējis. Puiši ir jaunāki, vēlāk sāku ar tiem strādāt, tagad daudzi ir ti­ kai astoņus, desmit gadus veci. Līdz šim vairāk iznācis strādāt ar meitenēm, līdz ar to arī kapteiņa amats vīriešu izlasē tagad būs pašam jauns izaicinājums. ©

Māris RĪMENIS, LTV Sports

77


CERĪBA

Dāvis Indrāns − jaunās paaudzes kapteinis? Latvijas futbola izlasē pilnā sparā rit paaudžu maiņa — gada laikā mūsu valstsvienības krāsas pirmo reizi aizstāvējuši 15 jauni futbolisti. Jau pērn valsts galvenajā komandā debitēja deviņi futbolisti, turklāt uzreiz pieci no viņiem kļuva par pamatsastāva spēlētājiem. Šogad šis process turpinās — februārī valstsvienībā debitēja vēl seši spēlētāji. Latvijas izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs īpašas uzslavas veltījis pussargam Dāvim Indrānam, saucot viņu par iespējamo nākotnes valstsvienības kapteini.

Debitantu gads Pagājušajā vasarā par īstu debitan­ tu maču kļuva Latvijas izlases tikšanās ar Eiropas čempioniem portugāļiem, kad mūsu valstsvienības galvenais trene­ ris Aleksandrs Starkovs sūtīja laukumā četrus šāda līmeņa maču iesācējus — FK Ventspils aizsargs Ņikita Koļesovs un pussargs Jevgeņijs Kazačoks no Jūrmalas Spartaka tika iekļauti pat star­ ta vienpadsmitniekā, bet pussargi Dāvis Indrāns no FK Metta/LU un spartakietis Edgars Vardanjans iesaistījās spēlē uz maiņu. Ļoti zīmīga bija arī nākamā at­ lases spēle Ungārijā, kad mūsu vidējās līnijas centra pussargu trio veidoja debi­ tanti Indrāns, Kazačoks un Vardanjans. Ne visi no izlases debitantiem bi­ ja nepieredzējuši jaunekļi — pērn par valstsvienības pamata kreisās malas aizsargu kļuva Rīgas Futbola skolas pārstāvis Aleksandrs Solovjovs, kurš tikko nosvinējis jau savu 30. dzimšanas dienu. Vēl pasaules čempionāta atlas­ es mačos nedaudz uzspēlēja arī Roberts Uldriķis un Daniils Ulimbaševs no RFS, bet pāris pārbaudes mačos pērn

78

laukumā tika FK Jelgava aizsardzības balsts Mārcis Ošs un liepājnieku pussargs Dmitrijs Hmizs. Savukārt šogad Starkovs turpināja uzņemto kursu uz valstsvienības paaudžu maiņu, februāra pārbaudes mačā ar Dienvidkoreju (zaudējums 0:1) dodot iespēju debitēt valsts galvenajā komandā uzreiz sešiem fut­ bolistiem. Pieredzējušākais no viņiem bi­ ja 29 gadus vecais vārtsargs Kaspars Ikstens, kurš jau gadiem regulāri ti­ ka aicināts uz valstsvienību, taču ti­ kai šogad ieguva iespēju arī iziet laukumā. Mačā ar Dienvidkoreju star­ ta vienpadsmitniekā devās arī jaunais liepājnieks Raivis Andris Jurkovskis, bet otrajā puslaikā laukumā uz maiņu nāca arī Jūrmalas Spartaka pussargs Ingars Sarmis Stuglis, kā arī trīs FK Metta/LU pārstāvji — Vladislavs Fjodorovs, Eduards Emsis un Ņikita Ivanovs (oficiālajās pārbaudes spēlēs ir atļautas sešas maiņas). Taisnības la­ bad gan jāpiebilst, ka šajā mačā no­ pietnas korek­ cijas potenciālajā izlases sastāvā ieviesa tas, ka šī spēle notika

ārpus oficiālā starptautiskā izlašu maču loga, tāpēc malā palika gandrīz visi mūsu ārzemju klubu spēlētāji (izņemot Rumānijā spēlējošo aizsargu Vitāliju Jagodinski), kā arī savus spēlētājus uz izlasi nepalaida abi mūsu galvaspilsētas stiprākie klubi Riga FC un Rīgas Futbola skola (vienīgais izņēmums bija vārtsargs Ikstens, kurš šoziem pārgāja uz RFS no FK Jelgava). Jebkurā gadījumā šoreiz Starkova spēlētāju izvēle futbola sabiedrībā izraisīja daudzus jautājumus (skaļākais kritiķis bija FK Liepāja galve­ nais treneris Tamazs Pertija).

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

CERĪBA

Uzvara! Dāvis Indrāns (Nr. 14) Latvijas izlasē ienāca ne pašos labākajos laikos, taču oktobra mačā ar Andoru viņš beidzot varēja baudīt arī uzvaras priekus

Straujais izrāviens Viens no jaunajiem futbolistiem, kurš pērn ātri vien kļuva par valstsvienības pamatspēlētāju, ir 22 gadus vecais cen­ tra pussargs Dāvis Indrāns — debi­ jas mačā ar Portugāli viņš iesaistījās spēlē uz maiņu otrā puslaika sākumā, bet pēc tam septiņās no nākamajām astoņām izlases spēlēm Indrāns devies laukumā starta vienpadsmitniekā (maču Fēru salās Dāvis izlaida diskvalifikācijas dēļ). No mūsu jaunajiem tikpat lielu treneru uzticību valstsvienībā izpelnījies vēl tikai ventspilnieku aizsargs Ņikita Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

Koļesovs, kurš kopš debijas izlasē bi­ jis pamatsastāvā visos nākamajos ma­ čos. Tomēr Starkovs tieši Indrānam ir veltījis visglaimojošākos komplimentus, atklājot, ka nākotnē Dāvis varētu kļūt par Latvijas valstsvienības kapteini. “Indrānam ir tādas rakstura īpašības, lai viņš nākotnē kļūtu par Latvijas izlases kapteini. Domāju, šie mani vārdi viņu nākotnē nesabojās,” decembrī tei­ ca Starkovs. Ņemot vērā, ka pērn Indrānam bi­ ja tikai otrā pilnvērtīgā sezona Latvijas virslīgā, turklāt spēlējot ne jau kādā

no čempionāta vadošajām komandām, Dāvja straujais progress ir vairāk nekā iespaidīgs. “Pagājušais gads tiešām bija labs. Protams, bija prieks par izsaukumu uz izlasi un debiju jau pirmajā spēlē. Paldies, izlases treneriem par uzticību, jo uzreiz tiku pie spēles laika. Mačā ar Portugāli sākumā biju rezervē, taču bija liels spēles temps, centra pussar­ gi sāka pagurt, tāpēc jau domāju, ka būs maiņas un kādam centra pussar­ gam būs jāiet laukumā, bet tāpat bi­ ja pārsteigums, kad Staņislavs Olijars

79


CERĪBA

(Latvijas izlases fiziskās sagatavotības treneris) māja man, lai nāku gatavo­ ties, tad sapratu, ka iešu laukumā,” saka Dāvis Indrāns. “Protams, esmu redzējis trenera labos komentārus, bet neņemu to galvā — ja ir līderības īpašības, tad tās ir jāizmanto. Nevar staigāt pa mākoņiem, ir jānolaižas uz zemes.” Pēdējā laikā Latvijas izlase gan nelu­ tina savus līdzjutējus un zaudējumu ir daudz vairāk nekā uzvaru, tāpēc līdzjutējiem nekas cits neatliek, kā ar cerībām skatīties uz mūsu futbola jau­ no paaudzi. “Rezultāti nav spoži, bet izlasē ir no­ tikusi paaudžu maiņa, daudzi tikai tagad parādās Eiropas kontekstā. Mums ir perspektīva un kaujas spējīga izlase, bet, krājot tās spēles, pieredze palīdzēs arī spēlēt Eiropā.”

Alberta skola Lai gan Dāvis Indrāns plašākas audi­ to­rijas uzmanības lokā nonāca, iepriekšējos divus gadus spēlējot virslīgā FK Metta/ LU rindās, pirmos soļus futbolā viņš vei­ ca Rīgas FK Alberts (vēlāk no kluba atdalījās jauniešu komandas, izveidojoties Jura Docenko futbola skolai Alberts), bet pēc tam Dāvis arī ieguva vērtīgu pieredzi abos titulētākajos Latvijas klubos — FK Ventspils un Rīgas Skonto. “Futbolā sāku trenēties septiņu gadu vecumā, kad futbols bija topā. Tajā laikā, pirms Euro 2004, visi puikas mūsu rajonā Upesciemā spēlēja futbolu. Mans tētis bi­ ja nopietni nodarbojies ar riteņbraukšanu, taču negribēja mani laist riteņbraukšanā. Sāku nodarboties ar futbolu pie trenera Jura Docenko, kurš diemžēl vairs nav starp mums, futbola klubā Alberts. Pēc tam mans treneris bija Artūrs Zakreševskis, uz kuru vienmēr var paļauties, viņš vienmēr īstajos brīžos atradīs pareizos vārdus. Arī vēlāk Ventspilī bija labi treneri, vairāk ar mūsu koman­ du strādāja Māris Smirnovs. Savukārt Mettā varu teikt paldies Andrim Rihertam un fiziskās sagatavošanās trenerim Jānim Skābardim, bez viņiem es netiktu izlasē. Man ir paveicies strādāt ar daudziem labiem treneriem,” uzskata Indrāns. Pēc desmit gadu ilgas futbola skolo­ šanās FK Alberts un vēlāk JDFS Alberts jauniešu komandās, jau 16 gadu vecumā Indrāns pārcēlās uz FK Ventspils futbo­ la internātu. Divu gadu laikā Indrāns FK Ventspils sastāvā izgāja laukumā arī dažās virslīgas spēlēs, tāpēc viņam ir 2013. un 2014. gada Latvijas čempionu medaļas. “Ventspils mani noskatīja jauniešu čempionātā. Mans treneris Artūrs Zakre­ ševskis piedāvāja doties pie viņiem uz pārbaudi, kur piedalījās vairāk nekā 30 jauniešu. Pēc piecu dienu treniņiem pali­

80

s Dāvi ĀNS R IND Futbolists Dzimis

1995. gada 6. jūnijā Rīgā

Augums

181 cm

Pozīcija pussargs Pirmais treneris Juris Docenko, Artūrs Zakreševskis Klubs RFS Pārstāvētie klubi FK Alberts, JDFS Alberts, FK Ventspils, Skonto, FK Metta/LU Spēles Latvijas izlasē

8

Debija valstsvienībā 2017. gada 9. jūnijā (Latvija—Portugāle 0:3, PČ atlase)

ku Ventspilī. Varēju doties arī uz Skonto vai Liepāju, bet Ventspils solīja man nākt pretī skolas jautājumos, lai varētu normāli pabeigt skolu. Tā arī notika. Ventspili at­ ceros tikai ar labām atmiņām,” atceras Dāvis. Pēc pāris Ventspilī pavadītajiem ga­ diem Indrāns pārcēlās uz Rīgas Skonto, kur gan aizvadīja tikai vienu sezonu, virslīgā laukumā tiekot tikai uz īsu brīdi dažos mačos. Pa īstam Latvijas virslīgā Dāvis sāka spēlēt 2016. gadā, bet pērn viņš kļuva par pirmo futbolistu vēsturē, kurš, spēlējot Mettā, saņēma uzaicinājumu uz Latvijas valstsvienību. “Skonto izpirka manu līgumu, var teikt, ka apbērēju Skonto, jo tā bija viņu pēdējā sezona virslīgā. Tajā laikā Skonto

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


CERĪBA

FUTBOLISTU DEBIJA LATVIJAS IZLASES OFICIĀLAJĀS SPĒLĒS 2017.—2018. GADĀ Šveice—Latvija 1:0, 25.03.2017., PK atlase Aleksandrs Solovjovs (aizsargs, šobrīd 30 gadu vecs) Gruzija—Latvija 5:0, 28.03.2017., pārbaudes spēle Mārcis Ošs (aizsargs, 26) Latvija—Portugāle 0:3, 09.06.2017., PK atlase Ņikita Koļesovs (aizsargs, 21) Jevgeņijs Kazačoks (pussargs, 22) Dāvis Indrāns (pussargs, 22) Edgars Vardanjans (pussargs, 24) Latvija—Igaunija 1:2, 12.06.2017., pārbaudes spēle Roberts Uldriķis (uzbrucējs, 19) Latvija—Andora 4:0, 10.10.2017., PK atlase Daniils Ulimbaševs (pussargs, 26) Kosova—Latvija 4:3, 13.11.2017., pārbaudes spēle Dmitrijs Hmizs (pussargs, 25)

Foto: LFF

Dienvidkoreja—Latvija 1:0, 03.02.2018., pārbaudes spēle Kaspars Ikstens (vārtsargs, 29) Raivis Andris Jurkovskis (aizsargs/pussargs, 21) Vladislavs Fjodorovs (pussargs, 21) Eduards Emsis (pussargs, 22) Ingars Sarmis Stuglis (pussargs, 22) Ņikita Ivanovs (uzbrucējs, 22)

Zvaigžņu debija. Dāvis Indrāns (no kreisās) jau savā debijas mačā Latvijas izlasē tikās ar Eiropas čempioniem portugāļiem un pašu Krištianu Ronaldu

jau bija problēmas, izjutu, kā ir vairākus mēnešus nesaņemt algu, bet komanda bi­ ja ļoti spēcīga, un, lai gan apstākļi nebi­ ja tie labākie, treniņu process bija ļoti labs. Skonto treneris bija Tamazs Pertija, viņš motivēja komandu cīņā par čempionu titulu (galarezultātā Skonto togad finišēja otrajā vietā — K. G.). Metta profesionālā ziņā arī bija ļoti tuvu mūsu titulētākajiem klubiem, tur cilvēki ir fanātiķi, treniņu apstākļi arī bija ļoti labi.”

Jaunais superklubs Pēc pārliecinošās iekļaušanās valsts­ vienībā bija skaidrs, ka Indrāns spers nākamo soli karjerā, pārejot uz kādu spēcīgāku komandu. Perspektīvā pussar­ ga izvēle krita uz Rīgas Futbola skolu, Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

kas pērn virslīgā gan finišēja tikai piektajā vietā, taču šogad RFS kriet­ ni pastiprinājusi sastāvu un solās būt galvenā favorīte uz valsts čempionu titu­ lu. Par komandas galveno treneri kļuvis lietuviešu treneris Valds Dambrausks, kurš pirms tam visai veiksmīgi vadīja Viļņas Žalgiri, bet RFS rindās ir des­ mit pašreizējo Latvijas izlases futbolis­ tu. Īpaši iespaidīgi izskatās RFS vidējā līnija, ko papildinājis ne tikai Indrāns, bet vēl divi Latvijas izlases pamatsastāva pussargi — Jevgēņijs Kazačoks no Jūrmalas Spartaka un Gļebs Kļuškins no FK Jelgava. “Protams, ka mēs esam galvenie favorīti uz titulu, bet čempionāts būs ļoti interesants. Mūsu mērķis ir uzvarēt gan

čempionātā, gan iegūt Latvijas kausu. Līdz pēdējam brīdim cerēju tikt uz ārzemēm, bet tas nav tik vienkārši, jāsavāc vairāk spēļu izlasē. Bija piedāvājumi no vairākām Latvijas komandām, bet RFS bija vissimpātiskākais projekts, uzrunāja arī lietuviešu trenera pievienošanās. No konkurences par vietu sastāvā nav jābaidās, izaugsme ir tikai stresa apstākļos. Neviens no mums negrib sēdēt rezervē, tāpēc visi spēlēs ar 120 procentu atdevi.” Neatkarīgi no straujā progresa Indrāns labi apzinās, ka vēl ir tikai sava futbo­ la ceļa sākumā un ir daudz jāstrādā, lai sasniegtu savus mērķus. “Visās spēles jomās vēl ir jāpieliek. Izlases mačos redzēju, ka trūkums ir fiziskais spēks, jo Eiropā ir drusku būdī­ gāki vīri. Jābūt mierīgam un nosvērtam, lai laukumā izdarītu pareizās izvēles un pieņemtu labākos lēmumus,” saka Indrāns. “Mans tuvākā laika mērķis ir kļūt par stabilu izlases vērtību, izcīnīt vietu klu­ ba pamatsastāvā un uzvarēt Latvijas čempionātā. Pēc tam gribētu nokļūt Ei­ ro­ pas apritē, nevis vienkārši kaut kur Eiropā, bet kādā TOP 5 čempionātā. Ang­ lijā ir fizisks futbols, man piemērotāka būtu Itālija vai Spānija, tur ir arī siltāks.” ©

Kristiāns GIRVIČS 81


AKTUĀLI

Stirnu buks jubilejas atklās Pasaku mežā Stirnu buks grib gāzt rekordus Uzsākot jauno 2018. gada taku skriešanas sezonu, Stirnu buks var lepoties ar titulu — skriešanas seriāls ir apbalvots ar prestižo Latvijas Gada balvu sportā 2017, triumfējot nominā­ cijā Gada notikums tautas sportā. Sacensību seriāla dibinā­ tājs Rimants Liepiņš norāda, ka panākumi arī sacensību or­ ganizatoriem dod jaunu enerģi­ jas lādiņu kļūt vēl labākiem un turpināt pārsteigt sacensību da­ lībniekus katrā posmā ar jau­ nām vēsmām atkal un atkal! “Es ticu, ka Latvija kļūs par Stirnu buku lielvalsti,” joprojām ambiciozs ir sacensību galve­ nais organizators. Jāpiebilst, ka pērn Stirnu bukā sezonas gaitā piedalījās absolūts rekordskaits dalībnie­ ku — pavisam 18 000, sagla­ bājot strauji progresējošu po­ pularitātes tendenci jau kopš pirmajām Āža kalna Stirnu buka sacensībām, kas notika 2014. gadā Engures novada Milzkalnē kā veltījums Baltijas ceļa jubilejai.

82

Interesanti, ka trasēs sa­ stopams līdzīgs skaits abu dzi­ mumu skrējēju — 53 procenti vīriešu un 47 procenti sievie­ šu. Kā liecina statistika, lau­ vas tiesa Stirnu buka dalībnieku ir jauni un nobrieduši veselīga dzīvesveida cienītāji. Vāveres, Zaķa, Buka un Lūša trasēs vis­ biežāk sastopamā skrējēja port­ rets ir ģimenes cilvēks vecumā no 30 līdz 40 gadiem, kurš uz sacensībām dodas kopā ar bēr­ niem, kuri var izmēģināt kus­ tību prieku Susura distancītē. Pagājušajā Stirnu buka se­ zonā visapmeklētākais bija tie­ ši sezonas 1. posms — Ogres Zilajos kalnos, pulcējot 3367 skrējējus, tostarp arī no vai­ rākām citām valstīm. Protams, Latvijas simtgadē, savā ju­ bilejas 5. sezonā, Stirnu buka mērķis ir gāzt jaunus rekordus.

Katram sava zvēra distance Arī 2018. gada sezonā no­ skaidrosim ātrākos taku skrē­ jējus gan katra posma sum­ mā un vecumu grupās, gan

Kalnu karaļa un Kalnu karalienes sprinta etapā, gan sezonas kopvērtējumos. Pašiem mazā­ kajiem tradicionāli būs iespē­ ja sacensties vienā no divām Susura distancēm (~1 km), ra­ dinot mazos ķiparus pie sacen­ sību atmosfēras un skriešanas brīvā dabā. Skriešanas iesācējiem pa­ redzēta Vāveres trase, kurā ri­ sināsies arī skolu čempionāts, jaunu izaicinājumu cienītājiem ideāla būs populārā Zaķa dis­ tance, pieredzējušajiem — Stirnu buka trase, izturīgāka­ jiem — visgarākā — Lūša taka. LVM Tērvetes dabas parkā Vāveres trases dalībnie­ ki veiks 5 km distanci, Zaķi — 10,7 km, Stirnu buki — 22,5 km un Lūši — 28,6 km. Visi finišu sasniegušie da­ lībnieki saņems greznu pie­ miņas medaļu, maltīti, loteri­ jas biļeti un citus labumus, ko sedz sacensību dalības maksa.

Ceļojums dabā un laikā LVM Tērvetes mežā izbau­ dīsim gan ceļojumu dabā, gan arī ceļojumu Latvijas vēsturē.

Tērvetes dabas parks ir vie­ na no tūristu iecienītākajām un ģimenei draudzīgākajām vietām — Stirnu buka sezonas 1. posma mājvieta savulaik at­ zīta par izcilāko Eiropas tūris­ tu galamērķi Latvijā! Tērvetes dabas parks izpelnījies Apeirons balvu kā pieejamākais apska­ tes objekts, ko novērtēja ģime­ nes ar bērniem. Latvijas sakop­ tākais dabas parks gadu gaitā saņēmis arī virkni citu cildino­ šu apbalvojumu, un pērn par­ ku apmeklēja teju 150 tūksto­ ši cilvēku. LVM Tērvetes dabas par­ ka kopējā platība ir aptuve­ ni 1200 ha, no kuriem trešo daļu aizņem Pasaku pasaule. Iecienītākās parka vietas ir Pasaku mežs, Atrakciju laukums un Rūķīšu mežs. Parkā taku skrējēji sastaps Sprīdīti un Lutausi, Meža Ķēniņu ar galmu, Anneli ar draudzenēm un rūķu saimi, kā arī dzīvus pasaku tēlus... Šeit iepazīsiet arī seno zemgaļu varenību. Tie mūsdienu paaudzēm māj, pakā­ pušies trīs senajos pilskalnos, kuru virsotnes un pakāji šķēr­

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


AKTUĀLI

Tikai skaitītas dienas palikušas līdz mirklim, kad 14. aprīlī ainaviskais taku skriešanas seriāls Stirnu buks ieskandinās sacensību 5. sezonu ar pasakainu skrējienu virkni Latvijas valsts mežu Tērvetes dabas parkā! Vai tu jau esi pieteicis savu blici, komandu vai skolu čempionātam?

sezonu Tērvetē! sos Stirnu buka līkloču takas. Zemgaļi bija viena no militā­ ri visattīstītākajām senlatviešu tautām, un tieši Tērvetē reiz mitis Nameisis, pazīstams arī kā Namejs, Nameitis, Tērvetes zemgaļu vecākais, vēlāk visas Zemgales ķēniņš un brīvības cīņu vadonis... Pēc marta paliem, kad no krastiem iznāca Tērvetes upe, dabas parks ieguvis jaunus lai­ ka nospiedumus, kas sola tra­ ses padarīt vēl pievilcīgākas.

Skriet zaļi kļūst aizvien populārāk! AS Latvijas valsts meži ko­ munikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs uzsver, ka Latvijas valsts meži vienmēr ir pastāvējuši par zaļu dzīvošanu un uzturēšanos dabā. “Tādēļ Stirnu buks ir absolūti ideāls — tā nav skriešana pa akmeņiem vai mākslīgi veidotām trasēm, bet gan patiešām būšana īstā dabā — viens pret vienu ar mežu, svaigu gaisu un bagātī­ gām naturālām ainavām,” sa­ darbību ar Stirnu buku pama­ to T. Kotovičs. “Būtiskākais Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

ir tas, kas Stirnu buka takas ved lielus un mazus skrējējus cauri mežam visās tā attīstī­ bas fāzēs: jaunaudzes, izkoptas un pieaugušas audzes, izcir­ tumi un atkal jaunaudzes — viss, kas notiek meža vidū!” Runājot par gaidāmo sezonas atklāšanas Stirnu buku, kurš 2018. gadā pirmos soļus lēks tieši Latvijas valsts mežu da­ bas parkā Tērvetē, Tomass so­ la pārsteigumu. “Šis ir pasaku mežs — skriešana Tērvetē būs interesanta un ietvers tikšanos ar ko neparastu...” Latvijas valsts mežu pārstāvis saglabā noslēpumainību. Latvijas Sporta federā­ ciju padomes (LSFP) prezi­ dents Einārs Fogelis slavē sa­ censību seriāla daudzveidību. “Stirnu buks, audzējot musku­ ļus, ir pratis piesaistīt plašus iedzīvotāju slāņus visdaudz­ pusīgākajā vecumu spektrā. Vissimpātiskākais šajā stās­ tā ir iespēja ģimenēm būt ko­ pā un sportot kopā brīvā dabā un veselīgā atmosfērā,” komen­ tē E. Fogelis. LSFP prezidents pauž atzinību, ka ainaviskajā

taku skriešanas seriālā kat­ ru gadu dalībnieku skaits aug, tiek izstrādātas jaunas sacen­ sību programmas un piesaistī­ ti jaunieši, kas LSFP pārlie­ cina jau otro sezonu atbalstīt Stirnu buku.

Skolu čempionāta balvu fonds kļūst lielāks Jau 2. sezonu risināsies Latvijas valsts mežu čempio­ nāts skolu jauniešiem taku skrējienos, ko atbalsta LSFP. Stirnu buks grib ievest skolē­ nus izcili ainaviskās Latvijas mežu takās — apvidū, kur cilvēks kļūst labāks, draudzī­ gāks, sirsnīgāks un atvērtāks. Stirnu buks grib padarīt iesīk­ stējušo jēdzienu man riebjas skriet par nenozīmīgu un ie­ drošināt katru Latvijas skolē­ nu ieskriet mežā. Trīs visvairāk pārstāvētās skolu komandas tiks apbalvo­ tas ar sporta inventāru, attie­ cīgi 1000, 600 un 400 EUR apmērā. Savukārt trīs stiprā­ kās komandas, kuras sasniegs vislielāko punktu summu visos septiņos taku skriešanas pos­

mos, tiks apbalvotas ar spor­ ta inventāru 600, 400 un 250 EUR apmērā. Balvu fondu no­ drošinās veikals Sportland.

Stirnu buki kuģos ar Tallink Stirnu buks kopā ar sadar­ bības partneri Tallink nodrošina skrējējiem iespēju iegūt jūras ceļojumu ar lielisku atpūtu un izklaidi uz kuģa un Stokholmā. Dāvanu karti jūras ceļojumam 1—4 personām saņems ikviens dalībnieks, kurš būs piedalījies un finišējis vismaz 4 skrieša­ nas seriāla posmos. Sāksim Stirnu buka izaici­ nošo ceļojumu jau 14. aprīlī plaukstošajā Tērvetes dabas parkā. Stirnu buka ciltī gai­ dīts ir ikviens, un savu ta­ ku mežā — vienalga, ar vai bez nūjām — atradīsi arī tu. Kā saka Vieglatlētikas savienī­ bas prezidente Ineta Radēviča: “Nešaubies, bet — piedalies!” ©

Kristaps ZAĻKALNS 83


AKTUĀLI

Tikai un vienīgi par pirmo vietu! Uzreiz pēc Lieldienām aprīļa sākumā Rīgā notiks pasaules jauniešu U-18 hokeja čempionāts pirmās divīzijas A grupā. Mūsu jauno hokejistu mērķis ir skaidrs — pēc gada pārtraukuma atgriezties elites grupā. Latviešu pretinieki būs Slovēnijas, Norvēģijas, Vācijas, Dānijas un Kazahstānas vienaudži. Ceļazīmi uz augšu izcīnīs tikai turnīra uzvarētāji, bet vājākā komanda nākamgad pārcelsies uz pirmās divīzijas B grupu.

L

atvijas U-18 jauniešu izlase pa­ saules čempionāta augstākajā līgā spēlējusi septiņas reizes, visilgāk elites grupā noturoties no 2015. līdz 2017. gadam. Tomēr pirms gada mūsu jaunieši pasaules čempionātā augstākajā līgā ieņēma pēdējo — desmito — vietu, tāpēc tagad atkal jācīnās par atgriešanos elitē. Šīs misijas vadīšana ir uzticēta galvenajam trenerim Oļegam Sorokinam,

84

kuram palīdzēs vēl divi bijušie Latvijas izlases hokejisti Herberts Vasiļjevs un Juris Ozols.

Sorokina 34 Sorokins Latvijas U-18 izlases kandidātu sarakstā iekļāvis 34 spēlētājus, tostarp arī astoņus ārzemēs spēlējošus hokejistus — trīs no Ziemeļamerikas, di­ vus no Zviedrijas un Šveices, bet vie­

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

AKTUĀLI

PASAULES ČEMPIONĀTA 1. DIVĪZIJAS A GRUPA LATVIJAS IZLASES SPĒĻU KALENDĀRS (visas spēles plkst. 21.15) Pirmdiena, 2. aprīlis Slovēnija Otrdiena, 3. aprīlis Norvēģija Ceturtdiena, 5. aprīlis Vācija Piektdiena, 6. aprīlis Dānija Svētdiena, 8. aprīlis, Kazahstāna

LATVIJAS U-18 IZLASES KANDIDĀTI Vārtsargi Jānis Voris (HK Rīga), Artūrs Šilovs, Rihards Norvaišs, Bruno Brūveris (visi HS Rīga) Aizsargi Nauris Sējējs (Geneve-Servette, Šveice), Patriks Ozols, Ņikita Mateiko, Harijs Brants, Ernests Ošenieks (visi HK Lido), Rihards Ķuzis (HK Prizma), Gustavs Bergs (HK Rīga/HS Rīga), Kārlis Reinis Štolcs (Wings HC, Zviedrija), Arkādijs Topoļevs (HIFK, Somija), Haralds Jirgens (The Hill Academy, Kanāda) Uzbrucēji Deniss Fjodorovs, Roberts Priževoits, Antons Siņegubovs, Antons Trastašenkovs (visi HK Rīga), Ričards Grīnbergs, Mikus Mintautišķis (abi HK Rīga/HS Rīga), Rūdolfs Polcs, Patriks Marcinkēvičs, Patriks Trasūns, Raivis Kristiāns Ansons, Gļebs Prohorenkovs (visi HS Rīga), Vladislavs Barkovskis (Daugavpils/LDZ CARGO), Maksims Semjonovs (Orebro HK, Zviedrija), Artjoms Lapiks (The Gunnery Prep, ASV), Kristers Arnicāns (GCK Lions, Šveice), Ričards Fomins (Liepāja/SSS), Gustavs Millers, Kristaps Skrastiņš (abi HK Lido), Artjoms Kopass (Boston Jr. Bandits, ASV), Rihards Krastiņš (HK Prizma)

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Uzdevums. Latvijas jauniešu U-18 izlases galvenais treneris Oļegs Sorokins mērķē uz uzvaru pasaules pirmās divīzijas čempionātā

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

nu no Somijas. Vēl astoņi izlases kandidāti HK Rīga sastāvā šosezon krājuši pieredzi Krievijas Jaunatnes hoke­ ja līgā (MHL), bet pārējie spēlē Latvijas čempionātā (visvairāk — 11 — ir HS Rīga pārstāvju). Šajā sastāvā ir tikai divi hokejisti, kuri jau pērn spēlēja pasaules čempionātā elites grupā — vārtsargs Jānis Voris un uzbrucējs Artjoms Lapiks. Savukārt uzbrucējs Rūdolfs Polcs februārī jau debitēja Latvijas pirmajā izlasē. “Skaidrs, ka visiem hokejistiem nebūs vienāda kondīcija. Daudziem aiz mugu­ ras ir ļoti gara sezona, piemēram, HK Rīga spēlētāji sezonai sāka gatavoties jau piektajā jūnijā, citi klubos vēl spēlē play-off. Dažiem ir veselības problēmas — Denisam Fjodorovam ir problēmas ar plaukstu, Ernests Ošenieks tikko sāk atveseļoties pēc atslēgas kaula lūzuma. Izskatās, ka visi būs uz svītras,” atklāj Latvijas U-18 izlases galvenais treneris Oļegs Sorokins. “Nav tā, ka leģionāri ir labāki par vietējiem spēlētājiem, līderi ir tieši Latvijā spēlējošie. No ārzemniekiem par līderi var saukt aizsargu Nauri Sējēju, no uzbrucējiem līderu statusā gribētos redzēt Artjomu Lapiku un Kristeru Arnicānu.”

85


AKTUĀLI

Vēsture. 2006. gadā Latvijas U-18 izlase gavilē, pirmo reizi vēsturē izcīnot ceļazīmi uz pasaules čempionāta elites grupu (apakšējā attēlā). Toreiz jauniešu komandas līderis bija tagadējais Latvijas izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš (augšējā attēlā)

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Pasaules jauniešu U-18 čempionāts pirmajā divīzijā Latvijā norisināsies jau piekto reizi — 2003. gadā sacensības risinājās Ventspilī, bet 2006., 2008. un 2011. gadā spēles notika Rīgā. Iespējams, ka hokeja līdzjutēji ar stāžu vēl at­ ceras 2006. gadu, kad mūsu jaunieši izšķirošajā mačā Arēnā Rīga emocionālā spēlē pārspēja dāņus, pirmo reizi izcīnot ceļazīmi uz eliti. Toreiz daudzi fani pir­ mo reizi iepazinās ar tādiem hokejistiem kā Kaspars Daugaviņš, Oskars Cibuļskis, Artūrs Kulda, Andris Džeriņš, kuri vēlāk kļuva arī par lielās izlases vērtībām. Vai šā gada komandā ir tādi spēlētāji, kuri nākotnē varētu kļūt par atzītiem meis­ tariem? “Ceru, ka tādi būs. Patiesībā no 2000. gadā dzimušajiem mums ir diezgan maz spēlētāju, nevar salīdzināt ar 2001. gadu, tāpēc komandā iekļauti vairāki par gadu jaunāki spēlētāji, bet ir arī pāris 2002. gadā dzimušie. Lai izdotos karjera, daudz kas būs atkarīgs no pašiem puišiem, vairāki ir ar labu galvu, slidojumu, bet vēl būs jāpieliek svars, spēks. Gribētos pievērst viņiem skautu uzmanību,” saka Latvijas U-18 izlases galvenais treneris.

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Daugaviņš, Cibuļskis, Kulda, Džeriņš...

86

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

AKTUĀLI

Vienalga — Latvijā vai Austrālijā Kas būs Latvijas komandas galvenie trumpji šajā turnīrā? “Ceru, ka mums būs kolektīvs. Pārbaudes spēlēs visi apliecinājuši sevi no labākās puses. Mums nav izcilu snaipe­ ru, mēģinām dabūt līderismu no katra spēlētāja. Komandā nav strikta sadalījuma pirmajā vai ceturtajā piecniekā, mums ir vienmērīgs sastāvs, spēles stils arī visiem līdzīgs. Vārtsargam Jānim Vorim ir MHL pieredze, spēlējot pret vecākiem puišiem. Uzbrukumā varbūt nav tik spilg­ tu spēlētāju, izņemot jau lielajā izlasē spēlējušo Rūdolfu Polci. Pārbaudes spēlēs tika dota iespēja piedalīties vairāk spēlētājiem, ar skatu uz nākotni,” saka Sorokins. Gatavojoties čempionātam, februārī Latvijas komanda aizvadīja pārbaudes turnīru Liepājā, kur tikās arī ar konkurentiem — Sorokina trenētā ko­ manda izcīnīja pirmo vietu, uzvarot Norvēģiju (3:2) un Austriju (4:0) un tikai pēcspēles metienos zaudējot Dānijai (1:2). Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

Savukārt decembrī komanda aizvadīja trīs pārbaudes spēļu sēriju Austrijā (4:0, 3:1, 8:0), bet novembrī — Norvēģijā (3:0, 4:3, 2:3). “Visas ir ļoti labas un līdzvērtīgas komandas. Ļoti iespaidīgi ir vāciešu rezultāti, pārbaudes mačos viņi uzvarējuši slovākus, šveiciešus, čehus. Norvēģija un Dānija arī ir pieaugušo līmenī elites grupā, pārbaudes spēlēs ar mums viņi jau noteikti arī eksperimentēja,” uzska­ ta Sorokins. “Spēlēsim savās mājās, un noteikti būs brīži, kad tas būs pluss. Cerams, ka spēlētāji spēs pārvarēt star­ ta satraukumu un spēsim sabalansēt aizsardzību un uzbrukumu. Mūs interesē tikai un vienīgi pirmā vieta, cita uzde­ vuma nemaz nevar būt. Vienalga, vai spēlējam Latvijā vai Austrālijā.” ©

Kristiāns GIRVIČS

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports, Nikon

Gatavība. Latvijas jauniešu U-18 izlases kandidāti gatavojas saviem sezonas galvenajiem mačiem

87


CERĪBA

Millenium florbolists Septiņpadsmitgadīgais valdemārpilnieks Jānis Ragovskis Valmierā aizvadītajā pasaules florbola čempionāta kvalifikācijas turnīrā sensacionāli kļuva par Latvijas nacionālās izlases rezultatīvāko spēlētāju, palīdzot valstsvienībai kvalificēties Prāgā decembrī gaidāmajām 2018. gada planētas meistarsacīkstēm. Neskatoties uz savu vecumu un pozīciju laukumā, talantīgais komandas Talsi/Krauzers spēlētājs pamanījies kļūt par vienu no Latvijas izlases līderiem, iemantojot iesauku Radziņš. “Viņš vienmēr un visur redz iespēju!” aizsarga panākumu atslēgu komentē Ragovska treneris Mārtiņš Maķevics.

Bez lieka respekta Jānis florbolu sāka spēlēt Val­ demārpils skolā, kas atrodas 15 kilo­ metrus no Talsiem. Gadu pabumbojies un sapratis, ka tā lieta patīk, 10 ga­ dus vecais puika pats apņēmīgi zvanījis Talsu florbola kluba vadītājam trenerim Mārtiņam Maķevicam. “Neiedziļinājos, cik labs esmu vai neesmu, — spēlē­ ju florbolu ar draugiem, man patika un

88

gribēju pamēģināt uzspēlēt komandā. Piezvanīju trenerim, pārrunājām treniņu laikus un pievienojos klubam,” sarunu ie­ sāk Ragovskis. Treneris Maķevics atce­ ras, ka jau ar Ragovska pirmajām kustī­ bām laukumā bija redzams, ka tur kaut kam ir jābūt... Florbolists nāk no sportiskas ģime­ nes — Jāņa mamma nodarbojusies ar vieglatlētiku un basketbolu, arī tēvam fi­

ziskas aktivitātes ir cieņā. Profesionāli at­ lēti viņi gan nav bijuši. Pieaugušo florbolā Jānis debitēja 14 gadu vecumā. Jau savās ugunskristī­ bās 1. līgā — savā pirmajā spēlē! — Ragovskis pamanījās iemest divus golus Rīgas Stradiņa universitātes komandas vārtos, palīdzot komandai Apelsīns/Talsi 2014. gada 25. septembra vakarā atklāt sezonu ar uzvaru 8:2. “Mums bija salīdzi­

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Foto: Ritvars Raits

CERĪBA

noši viegls pretinieks, un komanda ļāva man spēlēt,” Jānis pieticīgi atceras debijas maču. Jāpiebilst, ka viņš kļuva par pie­ redzējušās komandas rezultatīvāko spēlē­ tāju, vienīgais pārsniedzot 50 punktu ro­ bežu sezonā.

Atsper Latvijas izlases durvis Ar Jāņa Ragovska talantu Latvijas florbola sabiedrība plašāk tika iepazīsti­ nāta pirms apaļiem diviem gadiem. Tobrīd 15 gadus vecais aizsargs bija spoži aizva­ dījis savu pirmo sezonu Elvi vīriešu virs­ līgā — arī elites līgas florbola koman­ dā Talsos Jānis jau savā pirmajā sezonā kļuva par vienības labāko bombardieri. Tādēļ talantīgais spēlētājs tika uzaici­ nāts uz interviju sportacentrs.com studi­ jā, lai pastāstītu par savām sportista gai­ tām. Proti, no šodienas skatpunkta Jāņa talants florbola aprindās bija pamanīts jau sen, taču kurš varēja iedomāties, ka Ragovskis ar tādu blīkšķi atspers Latvijas valstsvienības durvis? Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

Vispirms 2017. gada pavasarī, spēlējot pie divus gadus vecākiem puišiem (kopā ar talantīgajiem Pēteri Trekši, Klāvu Ozoliņu, Ralfu Orsti, Kristeru Eglīti), Ragovskis de­ bitēja junioru izlasē, palīdzot Latvijas U-19 valstsvienībai pasaules čempionātā izcīnīt 5. vietu, izceļoties ar četriem vārtiem un rezultatīvu piespēli. Savukārt aizvadītajā vasarā Latvian Open pirmssezonas pārbaudes turnīrā valdemārpilnieks debitēja Latvijas nacio­ nālajā izlasē. Un tad pasaules čempionā­ ta kvalifikācijas turnīrs — uzreiz piecas atbildīgas spēles, 13 (6+7) rezultativitā­ tes punkti, no kuriem divi vārti un re­ zultatīva piespēle pret pasaules čempio­ nāta laureāti Šveici. “Mums bija jāspēlē arī pret tādām komandām, par kurām iepriekš nebiju dzirdējis — Ungārija un Islande,” piezemēti iestarpina Jānis. Vai tas viņam pašam bija pārsteigums, ka izdevās tik rezultatīvi iekļauties valsts­ vienības rindās? “Varbūt... nedaudz...” at­ bild Jānis.

JānisOVSKIS RAG Florbolists, Talsu 2. vidusskolas 11. klases skolnieks Dzimis

2000. gadā 28. maijā

Augums, svars 178 cm, 72 kg Izglītība

9 klases Valdemārpils vidusskolā, mācās Talsu 2. vidusskolas 11. klasē

Treneri

Mārtiņš Maķevics un Artis Raitums

Lielākie sasniegumi LČ 1. līgas čempions, Latvijas jaunatnes olimpiādes čempions, LČ U-14 čempions, divas sudraba un bronzas medaļa bērnu un jauniešu LČ Citi sporta veidi basketbols, futbols, pludmales volejbols

89


CERĪBA

Kvalifikācijas turnīru Latvijas izlase sā­ ka ar panākumu 12:1 pret Ungāriju. Jānis izcēlās ar vārtu guvumu un trim rezultatī­ vām piespēlēm un tika atzīts par spēles la­ bāko spēlētāju Latvijas izlasē. “Ungāri spē­ lē aizsardzības florbolu. Viņi mūs šokēja, izvēloties aizsardzības taktiku cilvēks cilvēku, ko mūsdienās florbolā reti kāds spēlē. Pielāgojāmies un uzvarējām!” jaunais aiz­ sargs individuālās meistarības ziņā ungārus salīdzina ar Latvijas čempionāta 1. līgas lī­ meņa komandu, kas ir fiziski labi sagata­ vota. Pateicoties Jāņa rezultatīvai piespē­ lei un precīzam metienam mača sākumā, latvieši ātri izvirzījās vadībā ar komfortab­ lu pārsvaru. “Mums veiksmīgi izdevās rea­ lizēt standartsituācijas, kur man bija jābūt piespēlētāja lomā. Savukārt, kad guvu vār­ tus, partneri man izkārtoja brīvu metienu,” sekmīgās epizodes Ragovskim devušas pār­ liecību pār saviem spēkiem un apziņu, ka turnīrs jāturpina tādā pašā stilā. Otrajā cīņā Latvija tikās ar Itālijas flor­ bola izlasi, kas ir vēl mazāk pazīstama nekā ungāru florbols. “Itālieši spēlē pa­ sīvu aizsardzības florbolu, un mēs varē­ jām daudz kontrolēt bumbiņu,” stāsta Jānis. Rezultāts līdzīgs kā pret ungāriem — uz­ vara 11:1, Jānim asistējot devīto vārtu gu­ vumā. “Meistarības ziņā abas šīs komandas varētu likt uz vienas līnijas, taču itālieši spēlē organizētāk,” piebilst aizsargs. Pirms trešās spēles pret mums jau la­ bāk zināmo Krievijas valstsvienību šķita, ka šis mačs latviešiem varētu izvērsties visner­ vozāk. Jau 5. minūtē rezultātu atklāja krievi, taču tieši Ragovskis pēc īsa brīža ļāva uzel­ pot — 1:1. “Tā bija rakstura cīņa. Spējām atspēlēties un noturēt uzvaru. Grūti spēlēt pret krieviem — fiziski stipra komanda,” iespaidus pārstāsta aizsargs. Latvieši 1. pe­ riodu noslēdza ar pārsvaru 4:1, bet pirms izšķirošajām 20 minūtēm slāvi atjaunoja sli­ deno divu vārtu starpību — 4:2. Grūtā brī­ dī precīzi meta Morics Krūmiņš, Ragovskis un mazākumā Abramovs, novedot rezultātu līdz uzvarai ar 7:3. Un kārotā ceļazīme uz Prāgu teju bija rokā. Gaidot pirmspēdējo spēli ar florbolā eksotisko Islandi, Latvijas valstsvienības treneri mūsējiem neļāva uzelpot. Salinieki bija atstājuši kaujiniecisku iespaidu, pirms mača ar Latviju pieveicot itāliešus (3:2), tā saglabājot teorētiskas izredzes kvalifi­ cēties pasaules čempionātam. Turklāt vi­ ņu uzbrukuma motors ir naturalizētais zviedrs Andreass Stefansons, kurš ir su­ perlīgas kluba AIK līderis. Pirmās 15 mi­ nūtes islandieši pakutināja nervus latvie­ šiem (0:0), taču pirmā perioda izskaņā ar 6 (!) vārtu birumu latvieši saplosīja sān­ cenšus. Iznākumā graujoša uzvara 14:0. “Diezgan labi nostāvēja vārtsargs, un ko­ pīgiem spēkiem izdevās izcīnīt sauso uz­

90

Foto: Ritvars Raits

Florbols ar eksotisku piegaršu

Veiksmīgā debija. Perspektīvais aizsargs savā faktiski pirmajā oficiālajā starptautiskajā spēlē Latvijas pieaugušo izlasē pasaules čempionātā kvalifikācijas turnīrā pret Ungāriju izcēlās ar vārtiem un trim rezultatīvām piespēlēm, tiekot atzīts par mača labāko spēlētāju Latvijas nacionālajā izlasē. Attēlā kopā ar Valmieras domes priekšsēdētāju Jāni Baiku

varu. Galvenais bija nosegt viņu trīs lī­ derus, kuri spēlē Zviedrijā. Pārējie viņu spēlētāji nepārliecināja — spēles izprat­ nes ziņā viņi ir vājāki nekā ungāri vai itālieši,” komentē Ragovskis.

Uz šveiciešu skatuves Turnīra noslēguma spēle pret Šveici tika gaidīts kā saldais ēdiens. Abas ko­ mandas bija nodrošinājušas ceļazīmi uz pa­ saules čempionātu, un latvieši varēja bez papildu atbildības nastas izbaudīt cīņu pret pasaules trešo spēcīgāko florbola koman­ du. Tiesa, spēles pirmajā pusē Latvija no­ nāca bezcerīgā situācijā, zaudējot ar 0:6. Savukārt mača otrajā daļā, aktivizējoties Jānim Ragovskim, latvieši bija labāki ar

4:3, galarezultātā piedzīvojot zaudējumu ar 4:9. Jaunais Ragovskis nenodrebēja arī uz šveiciešu skatuves, ar golu un divām re­ zultatīvām piespēlēm noorganizējot pir­ mos trīs Latvijas izlases vārtu guvumus. “Saņēmāmies, sapratām savas kļūdas un, nenokarot galvu, turpinājām spēlēt,” divas dažādās spēles daļas skaidro Jānis. “Nebija daudz izdevību, bet sanāca savas epizodes veiksmīgi izmantot, daudz palīdzēja partne­ ri Raitums un Rajeckis,” savu veikumu ko­ mentēja Jānis. Uzreiz pēc mača intervijā Latvijas Televīzijai Ragovskis sacīja, ka ir īpaši patīkami iemest vienai no lielā četri­ nieka valstsvienībām. Zīmīgi, ka aizvadītajā kvalifikācijas tur­ nīrā par Latvijas izlases rezultatīvākajiem

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


CERĪBA

spēlētājiem kļuva divi aizsargi ar iniciā­ ļiem J. R. — Jānis Ragovskis un Jānis Rajeckis. “Florbols ir universāla un dina­ miska spēle. Pozīcijas laukumā vairs nav tik noteiktas kā agrāk — veidojot uzbru­ kumu, aizsargam sanāk būt pretinieku zo­ nā aiz vārtiem. Spēlējām aktīvu, kustī­ gu florbolu, laukumā mainoties vietām. Tā vienkārši sanāca, ka metiena pozīcijās bie­ ži vien nonāca aizsargi,” Ragovskis norā­ da, ka tā nebija treneru taktika uzbruku­ mus akcentēt uz aizsargiem.

Foto: Ritvars Raits

Prāgā jāķer čehi

Talsu komanda — briest Elvi virslīgas regulārajā čempionātā Talsu/Krauzers florbolisti šosezon 22 spēlēs uzvaras un zaudējumus dalī­ ja uz pusēm (11/11), finišējot 7. vietā. Talsiniekiem bija tikai par uzvaru mazāk nekā Ķekavai, FBK Valmiera un Cēsu

Foto: Ritvars Raits

Itāļu garša. Jānis Ragovskis Itālijas florbola izlases meistarības līmeni salīdzina ar spēcīgu Latvijas čempionāta 1. līgas komandu

Dažas dienas pirms intervijas notika 2018. gada pasaules florbola čempionāta fi­ nālturnīra apakšgrupu izloze, kurā noskaid­ rojās, ka Latvija spēlēs A apakšgrupā kopā ar Vāciju, Šveici un mājiniekiem Čehiju, ar kuriem latvieši spēkosies 17 000 skatītā­ ju ietilpīgajā O2 arēnā. Jānis izlozi vērtē kā veiksmīgu, jo nebūs jāspēlē pret Zviedriju un Somiju. “Būs jācīnās ar Vāciju, bet pret Čehiju un Šveici — jāparāda labs snie­ gums,” reālistisks ir Jānis. Talantīgais aiz­ sargs neizslēdz iespējamību, ka, pie zinā­ mas apstākļus sakritības un parādot labu

sniegumu, Latvijai pa zobam ir arī čehi vai šveicieši. “Ja salīdzina Čehiju ar Šveici, tad čehi, manuprāt, mums ir parocīgāks preti­ nieks. Viņi spēlē uz pretuzbrukumiem, uz ko čehus varētu arī noķert. Šveice spēlē uzbrukumā organizētāk, viņiem ir izteiktā­ ka komandas spēle,” raksturo Ragovskis. Apakšgrupas labākās divas koman­ das uzreiz kvalificēsies 1/4 finālam, bet valstsvienības, kas ieņems 3. un 4. po­ zīciju grupā, aizvadīs 1/8 finālu cīņas ar otrās divīzijas labākajām komandām. Tas nozīmē, ka 1/4 finālā visticamāk būs jāspēlē pret vienu no florbola milžiem — Zviedriju vai Somiju, kas potenciāli sola ārkārtīgi interesantu turnīra scenāriju. Arī Jānis ar entuziasmu gaida iespēju nākot­ nē notestēt sevi pret spēcīgajām ziemeļu komandām.

Bez lieka respekta. Jānis cementē Talsi/Krauzes aizsardzību cīņā pret Latvijas Virslīgas pastarīšiem Ogres Vilkiem Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

91


Lekringam, kuri secīgi ierindojās 4.—6. vietā, ieskicējot Ragovska pārstāvētā kluba perspektīvu... Izslēgšanas spē­ ļu turnīra 1. kārtā talsiniekiem nācās spēkoties pret čempionvienību Betsafe/ Ulbroka. Sērijā līdz četrām uzvarām, sā­ kuši iedzinēju lomā, talsinieki bija tuvu tam, lai izlīdzinātu sēriju 4. spēlē, ta­ ču savā laukumā pie rezultāta 4:4 tre­ šajā periodā talsinieki ielaida savos vār­ tos 2 no 4 (!) pretinieku metieniem, kas lidoja rāmī, un piedzīvoja sāpīgu zaudē­ jumu (4:6), nonākot bezdibeņa malā (sē­ rijā 1—3) un nākamajā mačā Ulbrokā noslēdzot sezonu... “Ulbroka ir spēcī­ ga komanda ar atsevišķiem pieredzēju­ šiem spēlētājiem, no kuriem īpaši jāizceļ Ainārs Juškēvičs. Viņi ir arī universāla komanda ar aizsargiem, kuri var pieslēg­ ties uzbrukumam, un kreatīviem spēlē­ tājiem kā Rolands Kovaļevskis un Juris Gribusts,” Jānis raksturo Latvijas čem­ pionus, kurus arī šogad redzēsim flor­ bola finālu dienā Arēnā Rīga 14. aprīlī. Nākamā sezona Ragovskim solās būt ļoti interesanta. Tā kā būs jābeidz mā­ cības 12. klasē, Jāni visticamāk vēl vis­ maz nākamgad redzēsim Talsu virslīgas komandas sastāvā, kuram pats aizsargs pirms diviem gadiem pieminētajā intervi­ jā prognozēja spēka gadus tieši ap nā­ kamo sezonu. Tiesa, divu gaidu laikā talsinieku sastāvs ir pamainījies, taču komandas kodols kopumā palicis jaudī­ gāks. Decembrī gaidāms pasaules čem­ pionāts Prāgā, bet pēc tam pavasarī Kanādā risināsies 2019. gada pasaules junioru čempionāts U-19. “Negribētos tik tālu aizbraukt un palikt tukšā!” Jānis ko­ mentē Halifaksā gaidāmo turnīru, kurā viņš būs savā juniora vecuma pilnbriedā.

Trīs brāļi Ragovski Jānis jau ir paguvis iejusties trenera ādā. Vasarā Arta Raituma rīkotajā bēr­ nu un jauniešu treniņnometnē Ragovskis Artim palīdzējis kā trenera asistents. “Man liekas, ka neesmu labs treneris. Man nepatīk komandēt un pacelt balsi,” Jānis atzīst, ka nākotnē diez vai gribē­ tu strādāt pedagoģiskā profesijā, vienlai­ kus apzinoties, ka dzīvē vēl viss ir ie­ spējams. Interesanti, ka Jānim ir divi brāļi — Roberts (13) un Egīls (8), kuri arī tre­ nējas florbolā. Ej nu sazin’ — varbūt nākotnē redzēsim trīs brāļus Ragovskus darbībā vienā virknējumā! Katrā ziņā brāļu tēvs ikdienā strādā Zviedrijā — tuvāk florbola Mekai... Kaut kad jau mēs piedzīvosim (vai jau piedzīvojām?) tūkstošgades izcilāko florbolistu. Un kā­ pēc, lai tas nebūtu 2000. gadā dzimu­ šais Jānis Ragovskis? Visas iespējas, ti­ kai jānotur uzņemtais kurss. ©

92

Foto: Ritvars Raits

CERĪBA

JEBKURĀ BRĪDĪ IZVILKS TRUSI NO CEPURES Treneris Mārtiņš MAĶEVICS: “Jānis jau savā pirmajā treniņā lika saprast, ka viņš ir lietaskoks — dzīvīgs, plastisks spēlētājs, kam dega acis un kas apveltīts ar milzīgu vēlmi uzvarēt. Ar neapbruņotu aci bija redzams, ka viņš ir labs materiāls — Jānim piemīt iedzimts talants. Viņš izceļas ir īpaši labu koordināciju, spēju pieņemt pretiniekam negaidītus lēmumus un novest pat šķie­tami bezcerīgas situācijas līdz rezul­tātam. Jānis ir tas spēlētājs, kuram trenerim ir jāuzticas — viņš var jebkurā situācijā nospēlēt nestandartā: nekad nevar zināt, ko viņš konkrētajā epizodē laukumā izdarīs, un man šķiet — viņš arī pats to nezina... Viņš jebkurā brīdī var izvilkt trusi no cepures un piegriezt spēli citā virzienā! Reizēm Jāņa pārgalvība noved pie kļūdām, taču trenerim ir jāsakož zobi un jāļauj viņam spēlēt — viņu nedrīkst ierobežot.

Ātrums, metiens, piespēļu kultūra Jānim ir labā līmenī, taču spilgtākais viņā ir kāju darbība un tas, ko viņš var paveikt ar nūju — tā nav tikai tehnika. Kā jau visiem jaunajiem spēlētājiem, ir jāstrādā pie spēles izpratnes — daudzas lietas var atrisināt ar vienu ātru piespēli, nepārturot bumbiņu. Jānim ir jāstrādā pie fiziskā spēka un jāveido sevi kā atlētu, lai gan izturības rādītāji viņam ir labi. Domāju, Jānim nav nekādu ierobežojumu, lai viņš sasniegtu jebkurā līgā — Latvijā, Šveicē, Somijā vai Zvied­ rijā — ļoti laba spēlētāja kvalitātes un pilnveidotu sevi līdz superspēlētāja līmenim, jo Jānim ir zelta vērta īpašība: vienalga, vai tas būtu treniņš vai jebkāda līmeņa spēle, Jānis nerespektē pretinieku un vienmēr redz iespēju! Jo sarežģītāka spēle, jo labāk viņš spēlē.”

Kristaps ZAĻKALNS

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


PIEMIŅAI

Andris Vītols 1936. gada 19. oktobris — 2018. gada 17. marts Kopš 1971. gada Starptau­tiskās kategorijas tiesnesis handbolā, kopā ar Jāni Ķuzuli tiesājis 1976. gada un 1980. gada olimpisko spēļu turnīros, piedalījies Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) atjaunošanā, LOK goda biedrs, bijis Starptautiskās Handbola federācijas spēļu inspektors, Latvijas Handbola federācijas tiesnešu kolēģijas priekšsēdētājs, trīskārtējs Latvijas čempions, diplomēts inženieris, strādājis Latvijas Rakstnieku savienībā, Latvijas vēstniecībā Krievijā, Latvijas olimpiešu Sociālajā fondā

Labestīgajam virsotnes cilvēkam Fragmenti no Ērika Hānberga atvadu runas Astoņdesmit otrajā gadā ieiedams, Andris Vītols iegāja arī mūžībā. Atvadas ir tāds ciemošanās brīdis, kad pēdējo reizi Andris ir ar mums un nav vairs ar mums. Šis ir tas brīdis, kad atmiņas salec kā sienāži. Pirmais sienāzītis manī ielēca, atceroties Andri un domājot par Andri vispirms kā par cilvēku zenītā. Man spilgti palicis atmiņā tas brīdis, kad Andris savu dzīves pieredzējumu dzīvošanā un sportā stāstīja Andžilam Remesam, lai taptu grāmata par diviem rokasbumbas tiesnešiem ar pasaules vārdu — Andri Vītolu un Jāni Ķuzuli. Atceros, ar kādu lepnumu viņš pauda, ka 1965. gada PSRS čempionātā izpelnījies titulu — labākais. Tātad labākais Padomju Savienībā. Un šis labākais Andrim un Jānim gadu gaitā ir bijusi galvenā mērvienība, jo sportā taču mēs runājam — kurš tālāk, kurš augstāk, par uzvarām. Bet tiesnešiem ir tikai viens kritērijs — labi, vēl labāk un ļoti labi. Andris, pieaicinādams pāriniekos Jāni Ķuzuli, turējies ļoti labi kategorijā, un šo titulējumu abi aizstāvējuši gadiem cauri Vissavienības mērogā, olimpiskajā mērogā, pasaules mērogā un neatkarīgās Latvijas mērogā. Kā apliecinājums tam ir Andra Vītola un Jāņa Ķuzuļa atzīšana par labākajiem tiesnešiem Latvijas rokasbumbas 50. gadskārtā. Vispirms šajā atvadu brīdī paužu ardievas virsotnes personībai — Andrim Vītolam. Andris ir vispusības cilvēks. Vispara­ doksālākais ir tas periods, kad Andris Vītols kopā ar Jāni Ķuzuli — divi tehnokrāti — gadu gadiem strādāja Rakstnieku savienībā. Patīkami, ka rakstnieku saime saprata, kāda pasaules sportā ir nozīme Andrim un Jānim, ļaudama regulāri doties uz sacensībām tiesāt. Savukārt viņi abi popularizēja Rakstnieku savienību, un brīžiem bija pat vaicājums, kurš ir populārāks — Rakstnieku savienība vai rokasbumbas tiesneši? Tā bija simbioze. Andris, arī pēc dabas būdams dzejisks, bija Dzejas dienas norišu organizators. Viņš bija cilvēks, kurš ļoti labi saprata radošo inteliģenci. Tajā laikā, kad PSRS valdīja sausais likums, Andris tomēr saskandināja glāzīti ar populāro Krievijas dzejnieku Jevgeņiju

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

Jevtušenko, kurš sacīja: “Valsts, kas liedz dzert šņabi, sabruks.” Drīz vien tas arī notika. Andris Vītols tik labi saprata rakstniekus, ka šī saime ievēlēja viņu par savas arodbiedrības valdes priekšsēdētāju. Viņš saprata, ka ģēniji ikdienā brīžiem ir kā bērni. Savukārt šie ģeniālie bērni palīdzēja Andrim uzaudzināt viņa paša bērnus, kuriem ģēniji bija vienkārši tantes un onkuļi. Andra sadarbību ar rakstniekiem novērtēja Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Jānis Peters. Kad viņš kļuva par Latvijas vēstnieku Krievijā un stacionējās Maskavā, Peters Vītolu uzaicināja par savu palīgu. Atcerēdamies šo posmu Rakstnieku savienībā, es saku ardievas prozas un dzejas veicinātājam. Savā praktiskajā darbībā viņš patiesi tāds arī bija. Andris visu dzīvi bijis labsirdīgs. Tāpēc nav brīnums, ka viņš, strādājot kopā ar Uļu Semjonovu Latvijas olimpiešu Sociālajā fondā, uzturēja sporta veterānu vakariņu tradīciju, pulcējot kopā cilvēkus, kas tik nozīmīgi bijuši Latvijai, bet nu kļuvuši stipri vecāki, klibāki un

līkāki. Tas bija milzīgs gandarījums, ka Uļa kopā ar Andri teica paldies šai auditorijai gan šajā pasākumā, gan visa gada ritumā dažādi atbalstot. Jānim Ķuzulim un man kā ārpus sporta cilvēkam it īpaši bija pagodinājums, ka mūs uzaicināja vadīt šīs sirsnīgās olimpiešu vakariņas. Taču, kad olimpieši pacēla pirmo glāzīti un iesila, viņi vairs nebija savaldāmi klausīties vadītāju un ciemiņu uzrunas. Andris bija tas, kurš ierunājās, ka uzmanību vajadzētu piesaistīt ar kaut ko vizuālu. Ar Jāni Ķuzuli no cirka sarunājām baložu dresētāju, un Latviešu biedrības Zelta zālē pēkšņi izlidoja putni, kas sniedza savu priekšnesumu. Čalas zālē apklusa. Pēc tam pie manis pienāca bokseris Jānis Lancers un — bliukt! — pa žokli. Ne jau tā, ka jākrīt, bet tomēr jūtami. Nevarēju saprast, ko tas nozīmē un kā man jāuzvedas? Bet tūlīt atskanēja: “Veči, paldies! Tas bija baigi forši!” Tad es sapratu sporta veterānu skarbo sirsnību un tās izpausmes. Šis olimpiskais sirsnīgums un omulība Andri Vītolu uz ilgu laiku sasaistīja ar Rīgas Latviešu biedrības Omulību klubiņu. Andra tiecība ar saviem anekdotiskumiem, ar optimistiskajiem dzīves epizožu stāstījumiem ir veicinājusi gan olimpiešu, gan Omulību klubiņa biedru garastāvokļa un arī veselības sakārtošanu. Tālab ardievas sakām labestības un optimisma uzturētājam. Andris vienmēr bijis tuviniekos, meitās — Ditā, Zanē, Rutā. Jo vairāk gadu gūlās viņam uz pleciem, jo vairāk Andris atcerējās savu bērnību. Kā rāpies pāri Daugavas stadiona žogam, kā Pelnu dienā skolotājam žaketes aizmugurē iekāris pelnu maisiņu. Kā nemitīgi bijis sportā. Sākumā futbolā, slidošanā, hokejā, volejbolā, basketbolā... Pats interesantākais, ka kaut kad zēnībā Andris redzējis sapni, kurā spēlējis dīvainu spēli — it kā basketbolu, bet bumbu vajadzējis mest nevis grozā, bet pa vārtiem. Rokasbumba Latvijā tad vēl nav bijusi pazīstama. Tālab gribu sacīt paldies Andrim par bērnības un savas esības turpināšanu labestībā un tālredzībā, uzturot nezūdamību savos bērnos un mazbērnos.

93


Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

PIESPĒLE

Foto: Dainis Caune, Sports

Kājas uz galda. Var atļauties turēt korejiešu labākais distanču slēpotājs Magnuss Kims, kad 15 km distancē 119 dalībnieku konkurencē izcīnījis 45. vietu

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

Zaudēt tikai olimpiskajam vicečempionam, palikt desmitajam. Tik maz 500 m slidojuma ceturtdaļfinālā Roberts Zvejnieks zaudēja korejietim Dēhonam Hvanam, kas finālā izcīnīja sudraba medaļu

Finišs. Pirms finiša

Bārbija. Korejas versija ziemā

Foto: Dainis Caune, Sports

Visu cieņu! Milzu slalomā finišē olimpiskais vicečempions Henriks Kristofešens (Norvēģija)

Tik tiešām līka. Savu šorttreka slidu pārbauda Roberts Zvejnieks

94

Tas ir atnācis! Tiek iebungots austrumnieku jaunais gads

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

Abi strādā. Šorttrekists Roberts Zvejnieks un fotogrāfs Ilmārs Znotiņš

Skaistākās līdzjutējas. Protams, šorttrekistiem

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis


Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

PIESPĒLE

Foto: Dainis Caune, Sports

Kad visi fotogrāfi ieslēgušies. Brīvprātīgā atslēgu sardze sapņo par modeles karjeru

Foto: Dainis Caune, Sports

Nost no ceļa! Slaloma vārtu mietam uzbrūk olimpiskā čempione Frīda Hansdotere (Zviedrija)

Bez kareivīguma. Sūhorangs un Dienvidkorejas armijas vīri Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

Foto: Dainis Caune, Sports

Foto: Dainis Caune, Sports

Goda sardze. Pie ieejas Phjončhanas mediju centrā

Foto: Dainis Caune, Sports

Kā būtu ar vienu medaļu Latvijai par godu? Valsts prezidents Raimonds Vējonis olimpiskajai komandai izsaka izpildāmu lūgumu

Es jums vēl velnu parādīšu! Finišējot otrais biatlona iedzīšanā, sola divdesmitgadīgais zviedrs Sebastians Sāmuelsons

Putni un... Olimpiskā kustība

95


96

Žurnāls Sports • 2018. gada marts/aprīlis

Žurnāls ''Sports''  

2018. gada marta/aprīļa numurs

Žurnāls ''Sports''  

2018. gada marta/aprīļa numurs

Advertisement