Page 8

TRENERIS

— Kas ir galvenās aktualitātes un uzstādījumi LHF treneru komitejas darbā? — Vēl esam pašā sākumā — cenšamies izprast, kādus pienākumus varam virzīt un cik daudz lemttiesīga var būt šāda struktūra. Aktuālas ir atļaujas hokejistiem spēlēt dažādās vecuma grupās. Šis process ir iziets, nākamgad varēsim konsultēt klubus, kā organizēt darbu, lai mazinātu spēlētāju staigāšanu no kluba uz klubu un lai nebūtu novēloti iesniegumi. Darbā aktīvi iesaistās valde un palīdz risināt jautājumus, kurus nākotnē valdei nevajadzētu risināt, bet atstāt treneru un tiesnešu komiteju ziņā. Valdei lietas jāskatās globāli, to nevajadzētu tik daudz noslogot. — Kurš treneris uz tevi ir atstājis lielāko iespaidu? — Iespaidi ir pozitīvi un negatīvi. Arī negatīvais ir vērtīgs, un tā ir pieredze. Mani kā spēlētāju, kā treneri un kā cilvēku ir ietekmējuši visi treneri, pie kuriem esmu spēlējis klubos vai Latvijas izlasē — Vītoliņš II, Banovs, Linkevičs, Beresņevs, Lidstrēms, Znaroks, Vasiļjevs, Šuplers un citi. Paldies viņiem visiem! — Vai ir kāds treneris, kuram ir līdzīga hokeja filozofija kā tev? — Hokejs ir mainījies. Agrāk domāju, kā nākotnē vadīšu komandu taktiski, tagad viss ir citādāk. — Kas ir galvenās atšķirības? — Kā tu sagaidi pretspēlētāju zonā, kā agrāk aizsargi izvietojās zonā — svarīgi bija ieņemt tādu pozīciju, lai var izdarīt metienu ar vienu pieskārienu (one-timer), turot nūju no ķermeņa pret laukuma vidusdaļu. Tagad ir otrādi — spēlē ar nūju pret laukuma apmali. Mainījušies ir hokeja noteikumi — manā spēlētāja karjeras sākumā bija aizliegtas piespēles pāri divām līnijām, aizsardzības zona kļuvusi plašāka — aizsargam jāspēlē citādāk. Bija runas, ka svarīgi vienkāršot spēli. Arī pagājušajā gadā skatījos uz lietām citādāk — šogad uzsvaru lieku uz citiem spēles komponentiem. Agrāk no spēlētājiem prasīja vairāk spēka paņēmienu, tagad — nospēlēt gudrāk: nevis izmantot spēka paņēmienu, bet slidot tālāk. — Bieži amatieru hokejā ir diskusijas, vai aizsargam efektīvāk spēlēt tajā laukuma pusē, kurā borts ir tuvāk nūjas lāpstiņai vai otrā malā, lai ar ķermeni var nosegt apmali, bet nūja paliek pret laukuma vidusdaļu. Sanāk, vienas pareizās atbildes nav? — Man pašam patika spēlēt ar nūju apmales virzienā, bet, ja spēlētājs prot metienu ar vienu pieskārienu, spēli var virzīt caur viņu, lai gan bieži vien spēlē sanāk izdarīt tikai vienu metienu. Runājot par aizsardzību, atkarīgs no slidošanas prasmes — uz kuru pusi ērtāk ir sagriezties, vai spēlētājs ar nūjas neērto pusi ir gatavs nospēlēt pret pretspēlētāju, kurš uzbruks gar laukuma apmali. Hokejā viss

8

sākās no pavarda, kā krievi saka — no aizsardzības. — Kādēļ spēlē ar nūjām apmaļu virzienā? — Lai cīnītos ar tādu aizsardzību, kad pretinieki ir cieši izvietojušies ap saviem vārtiem. Ņemot vērā, ka aizsardzības zona ir kļuvusi plašāka, uzbrucējam ir vieglāk piespēlēt aizsargam un aizsargam ir vieglāk ripu saglabāt zonā vai nosegt uzbrucēju, kas no aizvārtes lien uz vārtu priekšu. Latvijā tā joprojām ir problēma, trūkst tādu spēlētāju, bet Kanāda var mierīgi nokomplektēt izlasi ar četriem kreiļiem — līdz ar to visos virknējumos ir spēlētāji ar nūjām pret apmalēm. Kanāda tā uzvarēja Soču olimpiskajās spēlēs — tā bija pirmā reize, kad kāda komanda acīmredzami bija likusi uzvaru uz šādu pieeju. — Arī skaitliskais vairākums ir mainījies. — Vairākumos agrāk izteikti lika uzsvaru uz spēlēm, kas noslēdzās ar metienu, ko izpildīja ar vienu pieskārienu. Tagad aizvien biežāk var redzēt skaitliskā vairākuma kombinācijas, kur izmanto aizsargu zonas vidusdaļā, pa malām izvietojot divus uzbrucēju pārus, kuriem nūjas novietotas uz ārpusi — tuvāk laukuma apmalei. Līdz ar to spēlētāji būtībā nav tādā pozīcijā, lai noslēgtu vairākumu ar vienu pieskārienu — lielākās zonas dod priekšrocību slidot ātrāk aizsarga virzienā, kurš stāv statiski, un apspēlēt viņu. Protams, ir spēlētāji kuri tikai strādā uz metieniem ar vienu pieskārienu, kā Ovečkins, kurš lielākoties tā gūst vārtus. Tas nav viegls metiena, precīzāk, sitiena veids. — Ievērojami mainījušies ne tikai hokeja spēles noteikumi, bet arī inventārs. Kā tas ir ietekmējis hokeja attīstību? — Visvairāk ir mainījušās nūjas un slidzābaki. Pats sāku slidot ar slidzābakiem, kuriem bija metāla apakšas. Tā bija fantastika, kad parādījās slidas ar plastmasas apakšām! Hokejs ir kļuvis ātrāks, attiecīgi mainījusies spēles izpratne un tālākās tehnoloģiskās prasības — slidu asināšanas veidi, dziļāka grope sniedz lielāku ātrumu tāpat kā vieglāks slidzābaks. Nūjas kļuvušas vieglākas, mainījusies to elastība — nūjām ir katapultas efekts, līdz ar to metieni kļuvuši stiprāki. Koka nūja pie tādas slodzes vienkārši salūst. Tāpat mainījusies vārtsargu spēles izpratne un tehniskais izpildījums, ko ietekmē arī ekipējuma izmaiņas, aizsargi citādāk bloķē metienus, palīdzot vārtsargiem. Sports ir kļuvis profesionālāks un fiziskāks. Nebiju tik spēcīgs jauniešu vecumā, cik stipri ir mani audzēkņi. Viņi ir monstri, salīdzinot ar to, kādus svarus varēju pacelt es. Septiņdesmitajos gados pat labāko hokejistu vidū plaši izplatīta parādība bija smēķēšana. Tiesa, cits jautā-

jums, vai spēlētāji ir kļuvuši meistarīgāki. Man ļoti patika to spēlētāju meistarība, kuri agrāk spēlēja — tas pats Balderis vai Znaroks spēles izpratnes ziņā. Bija cita kultūra, cita audzināšana — uz mums bļāva, un PSRS režīmā izdzīvoja stiprākais. Mūsdienās ne vienmēr izdzīvo stiprākais. Mūsdienās var mainīt domāšanu 16 gados, agrāk, ja tas nenotika bērnībā, atskaitīja bērnu... — Tava atbilde pārsteidz, jo bieži nācies uzklausīt treneru viedokli, ka kopumā bērni un jaunieši ir fiziski vājāki nekā audzēkņi senāk. — Domāju, tas ir nodrillētais stāsts par to, ka agrāk bērni vairāk laika pavadīja pagalmos sportojot, par to, ka agrāk bija viens televīzijas kanāls, kurā pa dienu bērniem bija viena vai divas interesantas

Žurnāls Sports • 2019. gada oktobris

Profile for sporto.lv

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada oktobra numurs

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada oktobra numurs

Profile for sporto.lv
Advertisement