Page 7

TRENERIS

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

— Reiz treniņā parādīju, taču spēles laikā neviens to vēl nav izdarījis. Spēlējot virslīgā pret večiem, viņi noteikti vēl baidās — viss nāk ar laiku. Daudziem maniem treneriem nepatika, ja izpildīju pirueti, lai gan vairāk nekā 100 reižu spēlēs esmu veicis šo manevru un labi atceros, ka esmu kļūdījies tikai divas reizes. — Ja atmiņa neviļ, Latvijā nebija neviena no šīm divām reizēm... — Bija, taču tas notika pirms gadiem 20 Latvijas izlases pārbaudes spēlē, nekas traks nenotika. Otra reize bija Itālijā pēc tam, kad piecas reizes spēlē biju uzgriezis pirueti — laukumā jutos viegli, taču sestajā reizē nogāzos. — Treneri skeptiski raudzījās uz šo akrobātisko manevru. — Daudzi treneri man ir jautājuši, kas tā ir par klaunādi. Taču tas mani nekad nav atturējis, tieši otrādi — tas piespieda mani vēl vairāk iespringt un parādīt, ka tas ir efektīvs manevrs un nav domāts tikai skatītājiem. Spēlējot Zviedrijā Sēderteljē (Södertälje SK), sākoties izslēgšanas spēļu turnīram, treneris pateica: “Izbeidz savu šito te!” Cīņas pirmajā trešdaļā divas reizes maksimālā ātrumā uzgriezu pirueti viņa priekšā — viņš nekad vairāk neko man par šo tēmu neteica. Man nepatika, ka aizrāda par lietām, kuras strādā. — Kā tu apguvi pirueti? — Kopš junioru vecuma spēlēju vienā pārī ar Kārli Skrastiņu. Viņš uzbrukuma zonā pie zilās līnijas uz vietas izpildīja apgriešanās manevru, lai apmānītu pretinieku. Nezinu, kā man tas sanāca, bet kādā reizē izpildīju šādu pagriezienu slidojumā. Tad sapratu, ka varētu to attīstīt, un individuāli atstrādāju pirueti. Sākumā varēju pagriezties uz vienu pusi, bet pēc tam arī pretējā virzienā. Kad puspagriezienā ar acs kaktiņu redzēju, ka manevrs varētu nesanākt, griezos atpakaļ. Sajutu, kad pretiniekam bija jānotic. Joprojām neesmu redzējis, ka kāds šo pirueti izpildītu uz tik augstas riska robežas, kā to darīju es. Šobrīd ko līdzīgu var izpildīt Ralfs Freibergs, taču viņš to dara mazākā ātrumā. Ja spēlētāji pirueti izpildītu tā un tādos brīžos, kā es to darīju, neliegtu viņiem to darīt. Žurnāls Sports • 2019. gada oktobris

— Ko tu domā par to, ka mūsdienās jebkurš izglītots cilvēks, kurš nekad pats nav spēlējis hokeju, arī var kļūt par sertificētu treneri? — Tā vienmēr ir bijis. Ja runājam par C kategorijas trenera sertifikātu, ko iegūst pusgada laikā, viss ir atkarīgs no personības — cik ir liela interese par sporta veidu, cik tas ir tuvs. Ir bijuši daudzi labi treneri, kuri paši īsti nav spēlējuši hokeju. Lielākoties par C kategorijas treneriem kļūst bijušie hokejisti, bet, domāju, ceļam uz trenera sertifikātu vajadzētu būt garākam. — NHL retais ģenerālmenedžeris nav bijis hokejists, precīzāk, tikai viens — Toronto. — Kanādā retais nav hokejists. — Speciālisti uzsver: ir svarīgi, lai konkrētā sporta veidā ienāk personības, kas pašas ar to nav nodarbojušās. Tad neesot konservatīvas ievirzes, bet profesionāls un tehniski tīrs skatījums uz notiekošo. — Nezinu. Man ļoti palīdz, ka esmu bijis hokejists — hokejā daudz ko izšķir sīkumi. Tas, kurš nav spēlējis hokeju, nevar pilnvērtīgi izprast sīkumus. Arī kaislīgākie hokeja līdzjutēji, kuri paši nav spēlējuši, nezina nianses. Trenera darbā mani visvairāk piesaista tas, ka spēlētājiem var nodot uzkrāto pieredzi dažādos spēles elementos, sākot ar to, kā pareizi pagriezt ķermeni. NHL ir citādāk — tur strādā jau ar pieredzējušiem spēlētājiem un vairāk ir jādomā, kā salikt maiņas un veidot komandā psiholoģisko klimatu. — Kā tu vērtē pašreizējo treneru sertifikācijas sistēmu? — Domāju, ka A kategorijas trenera sertifikātu varētu piešķirt arī tiem treneriem, kuri ilgstoši trenē bērnus un jauniešus, citādi viņi šobrīd nevar pretendēt uz A kategorijas trenera sertifikātu, kuru piešķir par augstiem sasniegumiem ar valstsvienībām. Iespējams, vajag nodalīt, piemēram, A kategorijas bērnu trenera sertifikātu un A kategorijas pieaugušo trenera sertifikātu. Būtu vērtīgi pārliecināties — lūk, augstākās klases speciālists konkrētā vecuma grupā. Galvenais ir zināšanas, nevis tas, kā tās tiek iegūtas, eksāmens, kas atspoguļo speciālista potenciālu. Ar laiku lietas aizmirstas. Viena no manām iecerēm Hokeja federācijā ir pirms katras sezonas nodrošināt seminārus un eksāmenus treneriem atbilstoši spēlētāju vecuma grupai, ar kuriem viņš strādā. Trenerim nav jādomā uzreiz par visām vecuma grupām, bet jākoncentrējas uz savas jomas specifiku — lai katrā vecumā bērns apgūtu attiecīgās prasmes. Vērtīgi būtu pirms katras sezonas atsvaidzināt zināšanas, nevis paļauties uz 10 gadus atpakaļ iegūtu augstāko izglītību.

7

Profile for sporto.lv

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada oktobra numurs

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada oktobra numurs

Profile for sporto.lv
Advertisement