Page 32

Apņemšanos atgriezties pasaules labāko komandu sabiedrībā Latvijas sieviešu basketbola valstsvienība galvenā trenera Mārtiņa Zībarta vadībā izpildīja jau pirmajā piegājienā. 2017. gada Eiropas čempionātā uzvara astotdaļfinālā pār tobrīd vēl Eiropas čempioņu statusā esošo Serbijas izlasi un panākumi mačā ar ambiciozo Itālijas komandu nodrošināja tiesības pirmo reizi vēsturē piedalīties Pasaules kausa izcīņā. Panākumu eiforiju mazliet piezemēja trīs zaudējumi Tenerifē, tad vēlreiz uzjundīja TTT Rīgas veiksmīgais starts Eirolīgā (un jo īpaši latviešu spēlētāju lielais pienesums). Tomēr cerētajai kulminācijai — Eiropas čempionātam Rīgā — pietrūka Laimes mātes svētības. Dažādu iemeslu dēļ ierindā nebija vairākas līderes, un, kad pirmā mača piektajā minūtē ar sarautu kājas muskuli no laukuma nokliboja lielisku sezonu savā klubā aizvadījusī Kristīne Vītola, kļuva skaidrs, ka ceļu uz Tokiju var pavērt tikai brīnums. Otro čempionātu pēc kārtas Latvijas komanda tādu paveikt nebija gatava, četrās spēlēs izdevās izcīnīt tikai vienu uzvaru, un Mārtiņa Zībarta laikam valstsvienības vadītāja amatā cerētās izsaukuma zīmes vietā iznāca tikai daudzpunkte. Abos Eiropas čempionātos gan izdevās tikt augstāk, nekā iepriekšējā četrgadē bija tikuši priekšteči (attiecīgi 6. un 11. vieta pret 16. un 13. pozīciju), tomēr 0-3 un 13. vieta pasaules čempionātā skanēja klusāk nekā 1-4 un 9. vieta Pekinas spēlēs.

Restarts: meklējam jaunas emocijas! Vienā ziņā gan Rīga 2019 Latvijas basketbola vēsturē paliks kā netipisks piemērs. Sportā ierasts, ka mērķu nesasniegšanas gadījumus pavada negatīvas emocijas un nopietnas pārmaiņas sastāvā, bet šoreiz komanda pat neveiksmē palika apbrīnojami vienota, solidāri paužot gan sāpi par nepiepildītajām iecerēm, gan apņēmību revanšēties pirmajā izdevīgajā brīdī. Lasi — EuroBasket Women 2021 kvalifikācijas turnīrā. Lai uzturētu 2005. gadā aizsākto tradīciju un devīto reizi pēc kārtas kvalificētos Eiropas čempionāta finālturnīram, šāds kolektīvais entuziasms bija īsti vietā, jo radikālām pārmaiņām sieviešu valstsvienības sastāvā Latvijas basketbola saimniecība patlaban objektīvi nav gatava. Kaut gan Latvijas meiteņu izlases pēdējos piecus gadus stabili turējušās Eiropas čempionātu elitē un četrus gadus pēc kārtas izcīnījušas tiesības spēlēt Pasaules kausa izcīņā, jaunu talantu pieplūdums profesionāļu saimei bijis knaps, stingri ierobežojot valstsvienības vadītāju izvēles iespējas. Jaunatnes sacensībās

32

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

PROCESĀ

Atgriezusies ierindā. Kristīnes Vītolas savainojums Eiropas čempionāta pirmās spēles pašā sākumā krietni vājināja Latvijas komandas cīņasspējas. Trauma izārstēta, Kristīne veiksmīgi iekļāvusies Spānijas komandā Perfumeria Avenidas un novembrī izies laukumā valstsvienības sastāvā

Latvijas komandām uzvarēt palīdz taktiskā disciplīna, kvalitatīvs spēles plāns un prasme to precīzi izpildīt, neizsīkstošs cīņasspars un atsevišķu talantu uzplaiksnījumi. Bet, lai pilnvērtīgi sevi pieteiktu pieaugušo basketbolā, vispirms vajadzīga mērķtiecīgos treniņos noslīpēta un asā konkurences cīņā norūdīta individuālā meistarība, nostiprināta veselība, kā arī milzīga, jaunatnes vecumā neremdēta motivācija spēlēt basketbolu. Precīzāk — iekarot savu vietu skarbajā profesionāļu pasaulē, dzīves ritmu pilnībā pieskaņojot sportiskajai mērķtiecībai. Vētot valstsvienības kandidātu sarakstu, iepriekšējais galvenais treneris Mārtiņš Zībarts bija saskaitījis, ka šo ceļu 2019. gada pavasarī gāja tikai 22 latviešu basketbolistes. Ieskaitot arī spēlētājas, kuru meistarība atbilda otro līgu līmenim, un ASV augstskolu studentes, kuras ziemā valstsvienībai nav pieejamas. Problēmu iemeslu un iespējamo risinājumu izrunāšanai būtu vajadzīgs cits raksts, bet vislabāk — ilgtermiņa darbs vairāku gadu garumā, ar kura vispusīgi izstrādātu un reāli īstenojamu plānu, cerams, nāks klajā Latvijas basketbolā pār-

maiņas sološie spēki. Taču starptautisko spēļu kalendārs negaidīs latviešu rosīšanos, un valstsvienības tuvāko nākotni nosakošus lēmumus vajadzēja pieņemt jau drīz pēc Eiropas čempionāta beigām, vispirms atrodot jaunu galveno treneri. Praksē ar stūresvīra meklēšanu nodarbojās sieviešu valstsvienības ģenerālmenedžere Gunta Baško, kura, pirms ķerties pie izaicinošā darbiņa, iezīmēja kursu uz pārmaiņām. “Esmu pārliecināta, ka Latvijas sieviešu valstsvienībai nepieciešamas jaunas emocijas un jauna pieredze, tāpēc, izvērtējot kandidātus uz galvenā trenera amatu, priekšroku došu speciālistiem, kuri iepriekš nav vadījuši mūsu komandu.” Ņemot vērā sieviešu basketbolā strādājošo speciālistu nelielo skaitu, šī tēze mudināja mest skatu pāri žogam, kas palielināja intrigu. Līdz nāca atrisinājums, kas neatstāja vienaldzīgus arī tos, kuri sieviešu spēlēm met līkumu. Un neba tikai tāpēc, ka 28 gadus vecais Mārtiņš Gulbis būs jaunākais treneris, kurš jebkad vadījis Latvijas valstsvienību oficiālā spēlē (1935. gadā Eiropas čempionāta laikā Valdemāram Baumanim bija 30).

Žurnāls Sports • 2019. gada oktobris

Profile for sporto.lv

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada oktobra numurs

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada oktobra numurs

Profile for sporto.lv
Advertisement