Page 29

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

RUNĀ PREZIDENTS

Jātver cieši! Rolanda Štrobindera personīgais rekords — ­ 85,07 m (ar to pasaules čempionātā Dohā būtu pieticis ceturtajai vietai) ir augstāks par Tokijas olimpisko spēļu normatīvu, bet sasniegts divus gadus par agru. Jācenšas vēlreiz un visatbildīgākajās sacensībās

vispirms gan ticība, kas viņš varētu kļūt par pasaules klases šķēpmetēju, un šobrīd viņš met pāri 90 metriem. Mani pārsteidz, ka mēs nespējam sekot piemēriem pasaulē un mums nav atbalsta sportistiem nedz armijā, nedz policijā, nedz arī augstskolās. Par to runā gadiem, bet pagaidām nekas nemainās. Domāju, ka pareizi dara tie, kas izlemj studijas turpināt ASV, kur radīts viss, lai students spētu ne tikai mācīties, bet arī profesionāli trenēties visaugstākajā līmenī. Gandrīz visi pēc mācībām atgriežas Latvijā un ir jau Latvijas izlases dalībnieki ar attiecīgu valsts atŽurnāls Sports • 2019. gada oktobris

balstu. Protams, ne visi vēlas pamest mājas, ģimeni, tāpēc viņu tālākā izaugsme kļūst problemātiska. Tāda šobrīd ir realitāte un ne LVS spēkos ir to mainīt. Ceru, ka jaunais plāns par prioritāriem sporta veidiem valstī kaut ko mainīs, jo vieglatlētika ir viens no populārākajiem sporta veidiem valstī. Kā rāda statistika par pēdējām piecām vasaras olimpiskajām spēlēm, vieglatlēti veido pusi no Latvijas olimpiskās komandas, un domāju, ka līdzīgi būs arī Tokijā. — Ar mūsējo sniegumu pasaules čempionātā Dohā droši vien neesat apmierināts?

— Protams, ka ne, bet tā nebija traģēdija, kā dažs labs grib to pasniegt. Interesants bija vieglatlētikas statistiķa Andra Staģa bezkaislīgais skaitļu vērtējums. Pēc jaunajiem atlases principiem vairs nevērtē tikai atsevišķās sacensībās sasniegtos rezultātus, bet ir vispārēja pasaules vieglatlētu rangu tabula, kurā iekļauti nozīmīgāko sacensību rezultāti, Latvijas čempionātu ieskaitot. Tad pēc šīs tabulas gandrīz visi mūsu izlases dalībnieki izcīnīja atbilstošas, daudzos gadījumos pat labākas vietas nekā rangā pirms pasaules čempionāta. Ja tās nav izcilas, tad tā ir viela pārdomām gan treneriem, gan pašiem sportistiem, bet tādā meistarības līmenī mēs šobrīd esam. Protams, katram ir savi skaidrojumi — savainojumu sekas, nepietiekama koncentrēšanās sezonas atbildīgākajam startam, vienkārši veiksmes trūkums. Sāpīga bija Lauras Ikaunieces atjaunotā trauma, kas neļāva viņai iziet uz starta un pacīnīties par kādu no medaļām. Nedrīkst aizmirst, ka vieglatlētikā ar katru gadu pieaug konkurence un medaļas izcīna tādu valstu sportisti, par kuriem agrāk pat dzirdēts nebija. Kas būtu domājis, ka šķēpmešanā uzvarēs Grenādas sportists Andersons Pīterss! Domāju, ka pareizie secinājumi tiks izdarīti un Dohas sastāvs ar lielāku degsmi un profesionālu pieeju turpinās gatavošanos Tokijas olimpiskajām spēlēm. Tāpat ceru, ka olimpiskos normatīvus vai atbilstošu vietu rangu tabulā spēs sasniegt vairāki jaunie sportisti, kas ir tuvu nepieciešamajai robežai. Vismaz šķēpmešanā es ceru redzēt trīs mūsu meičas un trīs puišus. — Vieglatlētika Latvijā neiznīks? — Tas nav iespējams. Cits jautājums, cik augstā līmenī spēs pacelties mūsu labākie. Bāzes, finanses, talanti, gudrs un mērķtiecīgs treneru darbs — tas viss veido to apstākļu kopumus, kas ļautu mums izcelties pasaulē. Ja šobrīd ir nelieli atplūdi, tas nenozīmē, ka nākotnē nekas nemainīsies. Darīšu visu, kas man atvēlētajā laikā ir iespējams, bet ceru, ka nākamais prezidents būs jaunāks, enerģisks, mūsdienu vieglatlētiku saprotošs un es kā Goda prezidents varēšu nodot viņam uzkrātās zināšanas un pieredzi. ©

Juris BĒRZIŅŠ-SOMS 29

Profile for sporto.lv

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada oktobra numurs

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada oktobra numurs

Profile for sporto.lv
Advertisement