Page 28

Sports mūsdienās ir tirgus, ja tam neko nozīmīgu nevaram piedāvāt, lasi — pārdot reklāmas iespējas, tad mēs no aprites kā sacensību organizatori esam izkrituši. Paliek vien labāko sportistu un viņu menedžeru pūliņi, lai mēs skanētu starptautiskā nozīmē. — Vai tici Daugavas stadiona izbūves plāniem? — Nevar nebūt! Šobrīd pie vieglatlētikas manēžas un iesildīšanās stadiona projektēšanas (tur pirmkārt jārada labi apstākļi mešanas disciplīnām) strādā arhitekti un plānotāji. Stadiona galvenās arēnas specifikācija vēl tiek saskaņota un tur jāizlemj par kvalitatīva seguma uzklāšanas iespējām. Tas nav tik vienkāršs jautājums, kā no malas liekas. Vieglatlēti zina, ka treniņiem vajag mīkstāku celiņu, sacensībām — cietāku, tāpēc jāatrod iespējami piemērotākais abām vajadzībām, kas nebūt nav lētākais. Līdz šim Latvijā celtajos stadionos viss noticis tieši pēc šāda principa, vizuāli izskatās pieņemami, bet sportistu muskuļiem segums rada problēmas. Viena no iespējām ir devītajam celiņam un brīvajiem laukumiem, kurus sacensībās neizmanto, uzlikt mīkstāku segumu (biezāku), kas varētu labāk noderēt treniņu vajadzībām. Ceru, ka 2022. gadā šā brīža plāni būs izpildīti un mums būs starptautiskiem vieglatlētikas noteikumiem atbilstoša sporta bāze. Stadionam un iesildīšanās laukumam segums gan būtu jāuzliek gadu agrāk. Tāpat ceru, ka teicams un mūsdienīgs būs rekonstruētais Valmieras stadions, tāpat sporta manēža, kas arī tur strauji top. Tad Latvijā vieglatlētikā varētu būt divas starptautiskas nozīmes sporta bāzes. Ceru, ka 2021. gadā Valmierā atkal notiks Prezidenta kausu izcīņa. Grūti runāt par sekmīgu sporta veida attīstību, ja nav piemērotas sporta bāzes. — Ne mazāk svarīgi ir citi jautājumi — treneru sastāva atjaunināšana, jaunu audzēkņu piesaiste... — Protams. Piemēram, kas reiz nomainīs Valentīnu Eiduku šķēpmešanā? Ir daudz treneru, kas jau manā pirmajā valdīšanas laikā bija pirmspensijas vecumā. Tiesa, nāk arī jauni treneri. Mani iepriecina Mārcis Štrobinders Talsos. Tur trenējas viņa dēls Rolands Štrobinders, kurš bija labākais no Latvijas vieglatlētiem Dohā un kurš jau izpildījis Tokijas olimpisko spēļu normatīvu, Eiropas junioru medaļnieks Krišjānis Suntažs, kā arī vairāki citi perspektīvi jaunie šķēpmetēji. Ja runājam par šķēpu, tad rosīgs Smiltenē ir Arnolds Markss, jaunie treneri sekmīgi darbojas arī citās Latvijas pilsētās.

28

Foto: Juris Bērziņš-Soms, Sports

RUNĀ PREZIDENTS

Pārdomas. Cik daudz būs jātrenējas, lai Gunta Čudare (agrāk — Latiševa-Čudare) būtu cienīga pārstāvēt Latviju olimpiskajās spēlēs Tokijā, ja 400 m līdz normai (51,35) pietrūkst 0,02 sekundes, 200 metros (22,80) — 0,14 sekundes

Audzēkņu skaits, protams, nebūs tāds, kāds bija manā jaunībā. Latvijā samazinās iedzīvotāju skaits, palielinājies sporta veidu skaits, taču uz vieglatlētiku jaunie joprojām nāk. Šobrīd mums ir aptuveni 280 treneri un 6500 jauno vieglatlētu. Ja būs labas sporta bāzes un labi treneri, tad vieglatlētika pastāvēs. — Kā jūs kopumā vērtējat šā brīža situāciju savā sporta veidā? — Ja runājam par jaunatnes, junioru vecumu, tad kopumā to vērtēju kā labu. Ar medaļām Eiropas un pasaules mērogā, ar augstām izcīnītām vietām vai visās nozīmīgākajās sacensībās. Ar šiem

sasniegumiem mēs esam augstajā 16.— 18. vietā Eiropā. Problemātiskāks stāvoklis ir pieaugušo sportā. Jaunietim, junioram nonākot pieaugušo kārtā, rodas tīri materiālas problēmas. Ja neesi LOV sastāvā, ja tev nav brīnumaini personīgie atbalstītāji, tad lielajam sportam negribot jāsaka ardievas. Tā pazūd daudzi sportisti, kas, iespējams, nobriestot spētu sasniegt augstvērtīgus rezultātus. Tas pats igauņu šķēpmetējs, pasaules vicečempions Magnuss Kirts (29 gadi). Kas viņu zināja pirms gadiem trim četriem? Lēca augstumu ap 2,10 metriem... Taču igauņiem atradās līdzekļi,

Žurnāls Sports • 2019. gada oktobris

Profile for sporto.lv

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada oktobra numurs

Žurnāls ''Sports''  

2019. gada oktobra numurs

Profile for sporto.lv
Advertisement