a product message image
{' '} {' '}
Limited time offer
SAVE % on your upgrade

Page 54

›››

s Sporta

No Latvija

Pirmā Eiropas vieglatlētikas čempionāta dalībnieka karte. Izsniegta garo distanču skrējējam Voldemāram Vītolam

Čempionātu noslēdzot Sacīkšu trešajā un noslēdzošajā dienā, 9. septembrī, cīņas bija jāturpina Jānim Dimzam un 5000 metru skrējienā bi­ ja jāstartē Voldemāram Vītolam. Diemžēl Dimzam vairs neveicās tik labi, un pozīci­ jas kopvērtējumā pamazām tika zaudētas. 110 metru barjerskrējienā rezultāts bija 17,2 sekundes; citkārt Dimza to veica bū­ tiski labāk. Toties Jānis Dimza disku me­ ta 43,53 metru attālumā, kas bija otrs la­ bākais rezultāts pie desmitcīņniekiem. Pēc diska mešanas kopvērtējumā Dimza ieņē­ ma otro vietu, bet drīz no tās bija jāat­ vadās. Kārtslēkšanā Dimzam bija pieticīgi 3,20 metri. Aculiecinieki ziņoja, ka nebija iznākuši soļi. Šķēpmešanā (46,20 m) un 1500 metru skrējienā (5 minūtes 39,6 se­ kundes) izcīnītais rezultāts bija pirmā des­ mita noslēgumā starp desmitcīņniekiem. Noslēdzoties desmitcīņas sacensībām, Jānis Dimza ar 7451,40 punktiem ieņēma 4. vietu, paliekot vienu soli nost no pjedestā­ la. Pirmo vietu bija izcīnījis vācietis Zīverts (8103,245 punkti), otro — zviedrs Leifs Dālgrēns (7770,83 punkti), trešo — polis Plavčiks (7552,345 punkti). Aiz mūsu spor­ tista ierindojās: 5. vietā šveicietis Gūls, 6. vietā vācietis Volrāds Eberle. Dimzas snie­ gums sacīkšu gaitā bija ļāvis sporta drau­ giem cerēt uz medaļām arī desmitcīņā, tā­ dēļ pēc sacensībām dažam, iespējams, bija vilšanās. Taču Jāņa Dimzas 4. vieta desmit­ cīņā bija vērā ņemami augsts sasniegums Latvijas vieglatlētiem vispār. Eiropas čempionāta norises laikā lie­ lu sajūsmu izraisīja kāda oficiāla ziņa, kas liecināja par jaunākajām tehnoloģiskajām vēsmām vieglatlētikas sportā. “Lielāko pie­ krišanas šalti izsauc paziņojums, ka ties­ neši groza vakardienas lēmumu un paslu­ dina Bergeru (Holande) par uzvarētāju 100

54

ājuma

muzeja kr

Foto: autors nezināms; no Latvijas Sporta muzeja krājuma

Ar pēdējiem spēkiem. Voldemārs Vītols Turīnā pie 5000 metru skrējiena finiša saļima, taču finiša līniju šķērsoja — rāpus... Foto: Voldemārs vītols citās sacīkstēs 20. gs. 30. gados

metros. To rādīja filma, kura pagājušā nak­ tī Milānā attīstīta. Arī visi uzņēmumi rāda, kā Bergers pirmais rauj lenti,” avīzē Brīvā Zeme ziņoja Pauls Polis. Proti, tika izman­ totas fotofiniša sniegtās iespējas. Sacīkšu noslēguma dienā 5000 metru distancē devās latviešu jaunais un daudz­ sološais garo distanču skrējējs Voldemārs Vītols. Viņš Turīnā bija ieradies ar sāpošu plecu, un vēl dažas dienas pirms čempionā­ ta sākuma prese ziņoja, ka pastāv bažas, vai Vītols vispār varēs startēt. Viņš startē­ ja. Kā ziņoja avīzes Rīts speciālkorespon­ dents A. Reins, latviešu skrējējs Vītols jau no paša sākuma pirmos apļus skrēja ār­ kārtīgi ātrā tempā, bet īsu gabalu pirms fi­ niša saļima. “Vītols pienāk kā 11., bet ap 20 mtr. pirms mērķa grīļojas un tad vēl di­ vi metri — pakrīt, mēģina celties, bet at­ kal klūp un uz rokām izvelkas caur mērķi. Viņš bija savus spēkus pārvērtējis un par ātru iesācis,” laikrakstā Jaunākās Ziņas in­ formēja Jānis Daliņš.

Starp pirmajiem čempioniem Pirmais Eiropas vieglatlētikas čempio­ nāts noslēdzās 1934. gada 9. septembrī ar balvu pasniegšanu. Latvija bija kļuvusi par vienu no deviņām valstīm, kas bija izcīnī­ jusi pirmos Eiropas čempionu titulus viegl­ atlētikā. Visvairāk čempionu titulu ieguva Vācija — septiņās disciplīnās, Somijai — pieci tituli, Nīderlandei — trīs, Ungārijai — divi. Pa vienam čempionam bija Francijai, Igaunijai (lodes grūšanā), Itālijai, Zviedrijai un Latvijai! Vācieši līdz ar to arī ieguva Nāciju balvu jeb Musolīni kausu. Jāpiebilst, ka vairākas dalībvalstis vispār neiekļuva stiprāko sešniekā nevienā no disciplīnām. Latvijas sporta žurnālisti mūsu vieglat­ lētu startu pirmajās Eiropas meistarsacīk­ stēs novērtēja itin atzinīgi. Jo taču nelielās

Baltijas valstis — Latvija un Igaunija — čempionāta kopvērtējumā ieņēma dalītu 10.—11. vietu starp visām Eiropas nāci­ jām. Un tas tiešām bija virs vidējā un itin pieklājīgi, salīdzinot ar deleģēto sportistu un ar valsts iedzīvotāju skaitu. Taču paši sportisti bija diezgan paškri­ tiski. Bija, uz ko tiekties gan sportiskā, gan organizatoriskā ziņā. Mūsu atlēti ar sajūsmu noskatījās uz vadošo Eiropas ko­ mandu organizāciju, glītajiem tērpiem, kas attiecīgās valstis izcēla citu vidū. Tāpat mūsu sportisti no gūtās pieredzes guva arī secinājumus. “Un cik pelēki un neievē­ rojami mēs bijām ārējā formā, tādi bijām arī rezultātos. Ja vienu, otru reizi arī izde­ vās drusku paspīdēt, tad tam bija vairāk itkā gadījuma raksturs. Daudz un steidzī­ gi mums jāmācas, lai kaut cik varētu tu­ rēties ārzemniekiem līdzi. Turklāt mēs at­ braucām vissliktākā laikā — dienas trīs pirms sacīkstēm. Jābrauc, vaj nu tikai kā­ du dienu iepriekš, vaj atkal labi agri, jo, cik novērots, tad taisni trešā un ceturtā dienā jūtama vislielākā klimata maiņa. Tā es otrā dienā pēc atbraukšanas jutos daudz labāk treniņā nekā sacīkšu dienā,” jau pēc Eiropas čempionāta rakstīja Jānis Daliņš. Lai arī ko runāja paši sportisti, taču da­ lība pirmajā Eiropas vieglatlētikas čempio­ nātā 1934. gadā ir viena no spilgtākajām lappusēm pirmskara Latvijas sporta vēstu­ rē, un latvieši var lepoties ar pirmo Eiropas čempionu soļošanā. To novērtēja arī laika­ biedri. Sporta izdevums Starts pēc čempionā­ ta 1934. gada septembrī rakstīja: “Ne mūžam mēs, latvji, ne­ drīkstam aizmirst valmierieša Jāņa Daliņa vārdu!” ©

Andris ZEĻENKOVS

Žurnāls Sports • 2020. gada marts

Profile for sporto.lv

Žurnāls ''Sports''  

2020. gada marta numurs

Žurnāls ''Sports''  

2020. gada marta numurs

Profile for sporto.lv
Advertisement