a product message image
{' '} {' '}
Limited time offer
SAVE % on your upgrade

Page 51

Foto: autors nezināms; no Latvijas Sporta muzeja krājuma

VĒSTURE

Čempionāta pirmās dienas pozitīvais pārsteigums! Latvijas čempions šķēpmešanā Otto Jurģis izrādījās viens no labākajiem visas Eiropas šķēpmetēju konkurencē. Šajā foto Otto Jurģis 20. gs. 20. gados LSB laukumā Rīgā

Latviešu izaicinājumi pirmajā dienā Kad pēdējie parādes dalībnieki pame­ ta laukumu, sekoja nākamās sacīkstes. Sākumā kārtslēkšana, pēc tam — 100 m skriešanā — kvalifikācijas skrējieni, ko­ pā četri. Jānis Ķīvītis gatavojās 100 met­ ru sprintam, taču, kā ziņoja aculiecinieki, nebija paguvis lāgā iesildīties. “Arī mū­ su Ķīvītis nervozēdams skraida pa iežo­ goto laukumiņu, un līdz ar viņu citi, kā iesprostoti kumeļi,” par notiekošo avīzē Jaunākās Ziņas rakstīja Jānis Daliņš. “Jau pirmais priekšskrējiens garām un jāstar­ tē Ķīvītim. Viņam otrais celiņš. Visi stip­ ri dalībnieki. Šāviens... un mērķis klāt. Ķīvītis piektais,” informēja Daliņš. Jānis Ķīvītis savā priekšskrējienā ieņēma 5. vie­ tu, ar ko bija par maz, lai kvalificētos nā­ kamajai kārtai — pusfināla skrējieniem, kuros bija paredzēta 12 sportistu dalī­ ba. Lielākas cerības Ķīvītis licis uz 200 metru skrējienu, kam jānorisinās otra­ jā dienā. Sacīkšu pirmās dienas, 7. septembra, turpinājumā pakāpeniski pienāca laiks šķēpmešanai. Aculiecinieki no Turīnas ziņoja, ka labākais Latvijas šķēpmetējs Otto Jurģis ļoti nervozējis pirms sacīk­ stēm — baidījies pirmajos metienos kļū­ dīties un netikt pie tālākiem metieniem. Jurģis sagādāja patīkamu pārsteigumu un pēc pirmajiem metieniem bija starp līde­ riem, un rezultātā ar sasniegtiem 67,60 metriem ieņēma 4. vietu. Kaut arī līdz medaļām mazliet pietrūka, tas tika no­ Žurnāls Sports • 2020. gada marts

vērtēts kā augsts sasniegums. Todien par pirmo Eiropas čempionu šķēpmešanā ar jaunu pasaules rekordu (76,66 m) kļu­ va soms Mati Jērvinens, bet soli priek­ šā Jurģim palika un bronzas godalgu iz­ cīnīja Igaunijas šķēpmetējs Gustavs Sule. “Mūsu sporta pirmā labākā reprezentā­ cija — šķēpa mešana. Jurģis ar saviem 67,60 mtr. lika savu vārdu minēt vairāku tūkstošu itāļu mutēs. Jurģa vārds nu iespiests visas Eiropas laikrakstos,” pēc pirmās dienas sacīkstēm priecājās Brīvā Zeme.

Daliņš cīņā ar karstumu un ne tikai Uz Turīnu aizbraukušie un mājās pa­ likušie latvieši ar nepacietību gaidīja sa­ cīkšu otro dienu, 8. septembri, kad bi­ ja paredzētas soļošanas sacīkstes un Latvijas sporta zvaigznes Jāņa Daliņa starts. Pirmajā Eiropas čempionātā so­ ļošana norisinājās tikai vienā — 50 ki­ lometru — distancē, un tas bija izaici­ nājums tikai izturīgākajiem vīriem. Lai informācija par sacīkšu iznākumu nonāk­ tu pie Rīgā palikušajiem līdzjutējiem āt­ rāk, avīze Jaunākās Ziņas sacīkšu dienā solīja, ka rezultātus laikraksta redakcijas skatlogā izvietos uzreiz pēc sacīkstēm — sestdienas vakarā. Pirms soļošanas sacīkstēm laikraksti priecīgi ziņoja, ka Daliņš ir lieliskā for­ mā un drošs kandidāts uz zelta godalgu. Taču tā gluži nebija — pats Daliņš pēc tam informēja, ka tieši pirms sacensībām

bija problēmas ar veselību. “Jau no paša rīta nedienas — sabojāts vēders. Nezinu, no kā, jo tas man gadās pirmo reizi. Un tā līdz pat startam nevaru ēst ne ku­ mosa,” jau pēc sacīkstēm rakstīja pats Daliņš. Turklāt sestdiena, 8. septembris, bijusi vēl karstāka par atklāšanas dienu. “Un tā kā starts nolikts pašā karstākā laikā, tad nejūtos visai labi. Ēnā rāda 30 gr. C. Kad līdz startam vēl minūtes 15, izsauc visus pie ārsta. Mani izmeklē kā pirmo. Izmeklēšana notiek visai sīki. Pieci ārsti, katrs savā specialitātē. Beigās vēl uz Rentgena stariem. Rezultāts — nekas nekaitot, esot ļoti laba veselība. Ka stipri sāp vēders, to nedrīkstu teikt, jo tad ne­ pielaistu pie starta,” notikumu gaitu ap­ rakstīja Jānis Daliņš. Lai kaut nedaudz glābtos no kar­ stuma, latviešu soļotājs uz startu de­ vās vieglā cepurē un ar lakatiņu uz ple­ ciem. Šāviens — starts! Jau pašā sākumā Daliņš ieturēja augstu tempu un izvirzī­ jās līderpozīcijā. Soļotājiem vispirms bija jāveic divarpus apļi pa Musolīni stadiona skrejceļu, un tad distance veda ārā no sporta laukuma ielās. Soļotājus pavadīja vairākas automašīnas ar tiesnešiem, medi­ cīnas personālu, atvēsināšanās auto tiem, kuri būtu izstājušies, kā arī — preses autobuss. “Eju kā pirmais un domāju: ja karstuma dēļ neizturēšu līdz galam, tad vismaz tagad parādīšu krāsas, kas šūtas man uz krūtīm. Apriņķojuši noteiktos lo­ kus, izejam uz ielas un turpinām ceļu. Ne mazākās vēsmiņas, saule spiež bez žēlas­ tības, gandrīz stāvus virs galvas. Drīz iz­ ejam uz klajas šosejas. Šeit karstums vēl nepanesamāks. Itāļu soļotāju treners jau iepriekš teica, ka saule un karstums vi­ ņiem palīdzēšot. Šķiet, tā arī būs,” par sacīkšu sākumu ziņoja Daliņš. Cits sacīkšu aculiecinieks, Pauls Polis, rakstīja, ka visi klātesošie slēpu­ šies ēnā. Māju logi aizdarīti ciet, un vie­ nīgi soļotājiem jāpārvietojas pa ielas vidu. “Nedrīkst ēnā iet, nedz kaut kur slēpties aiz automobiļa, vaj autobusa. Noliegumu soļotājiem bez skaita: nedrīkst soļotājiem neko pasniegt, nedrīkst ūdeni liet virsū, nedrīkst pat laiku ziņot. Tādi noteikumi bija izziņoti priekš sacīkstēm. Par pārkā­ pumu draudēja diskvalifikācija. Bet izrā­ dījās, ka tie rakstīti priekš ārzemniekiem, itāļi visādi palīdzēja saviem. To pat uz­ ņēmumā [t. i., fotoattēlā] fiksēja,” avīzē Brīvā Zeme rakstīja Pauls Polis. Viņš bi­ ja pārliecināts, ka organizatori soļošanas sacīkstes ieplānojuši pašā tveicē, lai pa­ lielinātu mājinieku itāļu izredzes uzvarēt. Tāpat latviešu žurnālistiem bija bažas, ka šajā karstumā, nemaz nepārvarot 20 ki­ lometrus, Daliņš būs spiests izstāties. Kā teica itāļu pārstāvji, viņi lielākās izredzes lika uz... karsto sauli.

51

›››

Profile for sporto.lv

Žurnāls ''Sports''  

2020. gada marta numurs

Žurnāls ''Sports''  

2020. gada marta numurs

Profile for sporto.lv
Advertisement