a product message image
{' '} {' '}
Limited time offer
SAVE % on your upgrade

Page 50

VĒSTURE

››› Eiropas čempionāta pirmajā dienā, 7. septembrī, bija paredzētas pirmās sacīk­ stes un oficiālā atklāšana. Tā bija saulai­ na un ļoti karsta piektdiena. Neierastajos apstākļos latviešu sportisti mēģinā­ ja izprātot, kā labāk sagatavoties star­ tam — ko lietot uzturā un kā nepār­ karst. “Pirmās sacīkšu dienas rītā mūsu viesnīcā liela rosība. Manāmi uztraukti Jurģis ar Ķīvīti, kuriem šodien jāstartē. Visi liek padomus kopā, kad ēst, cik ēst,” avīzē Brīvā Zeme no Turīnas ziņoja spor­ ta darbinieks un žurnālists Pauls Polis. Tika nospriests, ka Otto Jurģim un Jānim Ķīvītim pirmspusdienā nemaz nevajadzētu doties uz stadionu, taču abu sportistu in­ terese par notiekošo bija liela un abi to­ mēr devās noraudzīties čempionāta pirmās sacīkstes citās disciplīnās. Sacīkstes norisinājās jaunajā stadio­ nā, kuram bija dots Itālijas vadoņa Benito Musolīni vārds. Stadions bija gan Turīnas, gan visas Itālijas lepnums — tas va­ rējis pulcēt aptuvemi 80 000 skatītāju, bija viena no modernākajām un tehnis­ ki advancētākajām sporta būvēm pasau­ lē ar speciāli nodalītām ejām un zonām. “Laukumā sportisti var uznākt pa seviš­ ķu eju no stadiona apakštelpas. Šinī tel­ pā jāsadalās visiem sportistiem 20 min. pirms starta. Kas nav ieradies — to iz­ slēdz. Stadionā uznākušos novieto ierobe­ žotā laukumiņā, no kura izsauc uz star­ tu,” par kārtību Turīnas stadionā rakstīja sacensību dalībnieks Jānis Daliņš. Pulksten 14.30 bija paredzēta Eiropas čempionāta oficiālā atklāšana. Pirms tās stadionā valdīja lielā rosība. “Skrejceļi tiek pēdējo reizi gludināti. Spodrina skrej­ ceļa baltās strīpas un gludina pašu lau­ kumu. [..] Lielajos karogu mastos pretim galvenām tribīnēm divi lieli itāļu karo­ gi; vidū Turīnas pilsētas karogs ar vēr­ ša attēlu. [..] Viss apkārt tribīnēm aug­ stu gaisā plīvo visu dalību ņēmušo nāciju karogi. Mūsu sarkanbalt-sarkanais goda vietā — pie vietu izziņojamās tāfeles,” no Turīnas ziņoja avīzes Brīvā Zeme spe­ ciālkorespondents. Ar stadiona tornī no­ vietoto triju skaļruņu tauru palīdzību tika izrīkoti čempionāta darbinieki, kārtībnie­ ki un tiesneši. “Žurnālisti, kuru ne ma­ zāk kā 50, no visām Eiropas valstīm, sa­ vās vietās jau plkst. 1.30. Daži raksta uz mašīnas iespaidus, citi norīko foto aparā­ tus. Šodien jāfotografē no savām sēdvie­ tām, jo laukumā atļauts tikai vienam fo­ togrāfam, kurš nosolījis. Mūsu fotospeci Sprūde ar Kuķeiņikovu, kuri arī sēž pre­ ses sēdekļos, brīnās par itāļu fotogrāfu nemoderniem aparātiem. [..] Laukums jau pilnīgi gatavs un sarkanais skrejceļš ar piena baltām strīpām gaida sākumu. Kino operators novietojies laukuma vidū, pre­

50

tim finišam uz speciāli būvēta paaugstinā­ juma, mūsu radiomastam līdzīgu, bet uz riteņiem. Tiesnešiem — laika ņēmējiem un mērķa zinātājiem savs nodalījums pie finiša: tas ir — grīda ar sētiņu apkārt,” turpināja Brīvā Zeme. Sportisti parādei pulcējās katrs pie savas valsts karoga stadiona mazajā tre­ niņu laukumā. Notikuma dalībnieki ziņo­ ja, ka valdījusi liela tveice. “Karstums nepanesams. Pat žurnālistu vietās, ku­ ras ir ēnā, mierīgi kreklā sēžot, svīst tik stipri, ka stipri, ka liekās, it kā kāds lē­ nām ūdeni lietu uz galvas,” ziņoja Pauls Polis. Pulksten 14.30 ceremonijmeistars deva zīmi atklāšanas sākumam. Lielajā laukumā tika aicinātas valstu delegācijas, kas iesoļoja laukumā vienlaikus pa di­ vām. Kā pirmās divas uznāca Latvijas un Dienvidslāvijas sportistu grupas. Plāksnīti ar Latvijas nosaukumu nesa organizato­ ru piekomandētais jaunietis, karogu — Latvijas Vieglatlētikas savienības darbi­ nieks Pēteris Kroģis. Viņam sekoja pieci

Foto: autors nezināms; no Latvijas Sporta muzeja krājuma

Sportistu parāde tveicē

Labākais Latvijas sprinteris. Jānis Ķīvītis centās, taču tālāk par 100 m un 200 m skrējienu priekšsacīkstēm netika. Foto Ķīvītis 1933. gadā Rīgā

sportisti — Vilhelms Rozenbergs, Jānis Dimza, Jānis Ķīvītis, Jānis Daliņš un Voldemārs Vītols. Tā kā drīz pēc atklā­ šanas ceremonijas bija gaidāmas šķēpme­ tēju sacīkstes, gājienā nepiedalījās tikai Otto Jurģis — viņš palika ģērbtuvēs at­ pūsties, t. i., nepārkarst un sagatavoties. Tajā pašā dienā starts bija paredzēts arī sprinterim Ķīvītim, bet viņš parādē gāja. “Ķīvītis tomēr nāk parādē un saka, ka, ja vairāk nekas neiznākšot, tad parādē vis­ maz būšot izgājis,” avīzē Jaunākās Ziņas rakstīja parādes dalībnieks Jānis Daliņš.

Pēc uznākšanas lielajā laukumā sportistu delegācijas nostājās iepretim goda ložai. Tika teiktas svētku uzrunas. Skatītāju gan bijis salīdzinoši maz — tikai daži tūkstoši. Jo pasākums taču norisinājās darbdienas vidū. Un trakā karstumā. “Pēc uzrunas notiek parāde. Visas valstis alfabēta kārtībā iet garām goda tribīnei, gan paceltām rokām, gan tikai pagrieztu galvu. Mūsu puiši gā­ ja tiešām visdisciplinētāki, cik nu va­ rēja iet bez marša,” no Turīnas ziņoja Pauls Polis.

Žurnāls Sports • 2020. gada marts

Profile for sporto.lv

Žurnāls ''Sports''  

2020. gada marta numurs

Žurnāls ''Sports''  

2020. gada marta numurs

Profile for sporto.lv
Advertisement