a product message image
{' '} {' '}
Limited time offer
SAVE % on your upgrade

Page 31

TRENERIS

vi par profesionāli neuzskatīju. Iespēju bija vairāk, jo tolaik audzēkņu bija ma­ zāk un nebija nometnes ārzemēs, kā ta­ gad, piemēram, Kiprā.” “Piedaloties sacīkstēs, domāju tikai par uzvaru. Bet, kad izjutu, cik grūti pa­ dodas pēdējais starts, sapratu, ka laiks pielikt punktu. Ultratriatlonā aizvadīju se­ šas sezonas, bet savādi, ka daudzi vēl pēc tam ilgus gadus bija pārliecināti, ka es joprojām piedalos sacensībās, lai gan kopš pēdējām sacīkstēm pagājuši 20 ga­ di.” Ja sākotnēji vērtība bija rezultāts, vēlāk tas bija process.

Bez spiediena

Pēc veiksmīga starta Ventspilī. Nebija pilnīgas pārliecības par saviem spēkiem, vajadzēja sev stādīt augstākus mērķus, biju pārāk piesardzīgs... Ļevšas audzēkņiem (attēlā) ir izcila iespēja mācīties no minētajām trenera kļūdām

nāts. Lielākā daļa Latvijas čempionu bija tieši no Daugavpils. Divtūkstošajos gados triatlons sāka attīstīties arī citās pilsē­ tās. Bija vairāk sacensību, pieauga klubu skaits un konkurence. Bez Daugavpils triatlons vēl organi­ zēts Dobelē un Valmierā, daži sportisti ir no Carnikavas, bet pārējie trenējas indivi­ duāli. “Problēma atduras pret treneru jau­ tājumu,” norāda Ļevša.

Labākie gadi Deviņdesmito gadu vidū Anatolijs atkal plānoja pielikt punktu sportista gaitām un koncentrēties tikai uz au­ dzēkņu trenēšanu. Rūdītajam Latvijas sportistam jau bija 35 gadi, taču Lietuvas triatlona personība Vidmants Urbons piedāvāja startēt dubultajā triat­ lonā Paņevēžā — veicot divkāršu ironman jeb dzelzs vīru distanci: 3,8 km peldējums, 180 km riteņbraukšana un maratons 42,195 km. Un tas viss jā­ veic divkāršā apjomā. “Tobrīd es tuvojos vecumam, kad jau domā par to, ka profesionālais sports jāpamet, bet uzradās Vidmants ar sa­ vu priekšlikumu. 1996. gadā pirmo rei­ zi startēju Paņevēžā. Lielākā nozīme bija nevis fiziskajai sagatavotībai, bet psiholo­ ģiskajai stabilitātei. Šādā trasē sportists, pirmkārt, cīnās pats ar sevi, nevis preti­ Žurnāls Sports • 2020. gada marts

nieku. Pašam par pārsteigumu uzvarēju!” stāsta Ļevša. Panākums sportista karje­ ru pagarināja vēl par septiņiem gadiem. 35 līdz 40 gadu vecums izturības spor­ tu pārstāvjiem ir gana labs. “Rodas vī­ rieša spēks, kuru tikai sāc pa īstam sa­ just, tāpēc ne jau viss ir tik vienkārši,” uzsver Ļevša.

35 stundas distancē Nākamajā gadā Anatolijs meta iz­ aicinājumu savam pirmajam trīskārša­ jam triatlonam Francijā, taču sacensības neizdevās, kā plānots — būdams dis­ tances līderis, Ļevša izstājās. “Francijā man pietrūka pieredzes, vēlāk ieviesu izmaiņas sagatavošanās procesā — mā­ cījos no kļūdām. Būtībā sacensībām ga­ tavojos pāris gadus, dienā trenējoties četras līdz astoņas stundas. Aleksandrs Prokopčuks arī bija triatlonists, bet, kad viņš pārgāja tikai uz maratonu skrie­ šanu, teica: “Es jūtos brīvs!”” Tāpat daudz jātrenējas, bet triatlonā vēl kriet­ ni vairāk. Nākamajā gadā Ļevša uzvarēja trīs­ kāršajā triatlonā Austrijā (rezultāts — 35 h 45 min), pēc gada Austrijā viņš uzlaboja savu rezultātu par 13 minūtēm, bet 2000. gadā Francijā šajā pārcilvēcis­ kajā distancē Anatolijs trešo reizi pēc kārtas kļuva par čempionu. “Nekad se­

Sākot trenera darbu, Anatolijam nav bijis viegli aprast, ka kā treneris no jauniešiem nevar sagaidīt to, ko pats varēja paveikt. Bērni vispirms Anatolija vadībā mācās peldēt un strādā ar vispā­ rējo fizisko sagatavotību, nedaudz skrien un nodarbojas ar sporta spēlēm. “12 un 13 gadu vecumā vairāk ar velosipēdiem minamies — mums ir atsevišķa trase. Viens otrs grib tikai iemācīties peldēt, un neko citu viņam nevajag. Starp spor­ ta skolu un interešu izglītību tomēr ir būtiska starpība — te nekas nav obligā­ ti,” piebilst Ļevša. Ieskicējot treniņu grafiku vecākiem jauniešiem, 10 gadus veciem bērniem treniņi ir trīs reizes nedēļā. Lielākoties peldēšanas treniņi, reizi nedēļā treniņš zālē, resp., sporta spēles, un skrieša­ nas nodarbība. “Lielākā vecumā — pel­ dēšanā jātrenējas kā peldētājam, riteņ­ braukšanā kā riteņbraucējam, skriešanā kā skrējējam,” uzsver Ļevša. Triatlonisti piedalās arī peldēšanas sacensībās, līdz­ vērtīgi konkurējot ar peldētājiem un šad tad pamanoties arī uzvarēt. Vai otrā­ di — peldētājs Artūrs Liepa 2019. ga­ da jaunatnes olimpiādē izcīnīja medaļu gan savā pamata sporta veidā, gan triat­ lona distancē. “Mēģinu dažādot treniņu procesu, ve­ dot audzēkņus uz dažādiem skriešanas seriāliem, startējot vietējos riteņbraukša­ nas mačos, ejam pārgājienos un, ja zie­ mā ir sniegs, slēpojam,” pieredzē dalās treneris. “Triatlonā panākumu atslēga ir audzēkņu ieguldītais darbs. Rezultātu nevar un nevajag nemaz mēģināt iz­ spiest, bet nemitīgi dažādot treniņproce­ su, dažādot maršrutus — kas trenējas, tas trenējas... Pats triatlons jau ir da­ žāds, bet katrs triatlonā var atrast ko savu. Varbūt arī triatlons patiešām pa­ saulē ir visgrūtākais sporta veids, taču man šķiet, ka visgrūtākā ir tieši riteņ­ braukšana, kur ir jāiegulda vislielākais darba apjoms, lai būtu rezultāts.

››› 31

Profile for sporto.lv

Žurnāls ''Sports''  

2020. gada marta numurs

Žurnāls ''Sports''  

2020. gada marta numurs

Profile for sporto.lv
Advertisement