Issuu on Google+

Apturi vardarbĂŽbu


Apturi

vardarbîbu

Rokasgråmata izveidota vienaudΩu izglîtotaju darbam

Íî rokasgråmata ir sagatavota ar ES finansiålu atbalstu. Par ßîs rokasgråmatas saturu pilnîbå atbild Latvijas Sarkanais Krusts un tas nakådå ziña neatspogu¬o ES viedokli.

2


Apturi

vardarbîbu

Saturs Ievads

I Noda¬a.

II Noda¬a.

Literatüras saraksts

4

VienaudΩu vardarbîba VienaudΩu vardarbîbas definîcija

6

VienaudΩu vardarbîba - kautiñß vai spéle?

7

VienaudΩu vardarbîbas tipi

8

Kur bérni tiek pak¬auti vienaudΩu vardarbîbai?

11

Kådi bérni cieß no vienaudΩu vardarbîbas?

11

Kas ir varmåka un kas ir upuris?

12

Kådé¬ jaunießi izturas vardarbîgi pret citiem?

13

Aizskaroßas un vardarbîgas attiecîbas

13

Sekas, kådas atståj vienaudΩu vardarbîba

16

Kå palîdzét jaunietim, kurß cieß no vienaudΩu vardarbîbas?

17

Statistika Latvijå un pasaulé

18

Ko paredz likums?

19

Kur meklét palîdzîbu?

21

VienaudΩu izglîtotåju aktivitåtes Metodes vienaudΩu izglîtîbå

23

Iepazîßanås metodes

25

Témas apguves metodes

27

Nodarbîbas novértéßanas metodes

30

Nodarbîbas izvértéßanas anketa

31

32

3


Apturi

vardarbîbu

Ievads "Es uz turieni vairs nevaru iet... Tas ir ßausmîgi, man ir bail iet uz skolu. Es jütos atvieglota, kad man ir citas stundas nekå viñiem. Stundå es cenßos sédét tålu no viñiem un nepievérst uzmanîbu." "Es gribétu aizmirst un nepamosties...." "Tas såkås ar apsaukåßanos un tamlîdzîgåm lietåm, un tad k¬uva arvien ¬aunåk – ar grüstîßanos un sißanu. Ja es mé©inåju pretoties, tad k¬uva aizvien sliktåk...."

Jaunießu vardarbîba – tå ir jaunießu uzvedîba, ar kuru esam saskårußies més visi. Íåda uzvedîba var padarît jaunietim skolas dzîvi nepatîkamu un skolas laiku briesmîgu. Ir ¬oti svarîgi atceréties, ka jaunießu vardarbîba nav normåla un dabiska parådîba. Daudzi bérni un jaunießi uzskata, ka viñiem ir jåklusé par to, kas ar viñiem notiek, jo viñiem liekas, ka ir pelnîjußi izsmieklu, büdami savådåki nekå påréjie. Tåpéc ir ¬oti svarîgi un nepiecießami, lai més sadzirdétu un pamanîtu bérnu un jaunießu saucienus péc palîdzîbas, iedroßinåtu runåt par citu pårdarîjumiem jau paßå såkumå. Pétîjumi pierådîjußi, ka vardarbîba ir sastopama daΩådos vecumposmos gan starp zéniem, gan meiteném. Jaunießu vardarbîba it îpaßi ir izplatîta skolås, tådé¬ ir svarîgi veidot sarunas ar skoléniem klases kolektîvå. Ja pret jaunieti tiek vérsta vienaudΩu vardarbîba, jaunietis jütas izoléts, nobijies, nereti dusmîgs par citu izturéßanos, tådéjådi tiek nopietni ietekméta paßpa¬åvîba un paßvértéjums. Pazemojums un bezpalîdzîba ir vienîgais, par ko cietußais domå, turklåt nereti gadiem ilgi. Daudziem ßîs izjütas traucé veidot attiecîbas ar citiem un ietekmé viñu spéju pilnvértîgi dzîvot. Kauns un pazemojums traucé gan paståstît to citiem, gan arî ko mainît. Nereti bérnam var büt somatiski traucéjumi (såpét véders vai galva, kuñ©a çüla u.t.t.) grütîbas måcîbås, kavé skolu. Var büt paßdestruktîvas tendences (vélme sevi ievainot) un suicîdas tendences (domas par paßnåvîbu) vai to mé©inåjums. Iedroßinåt jaunießus runåt par vardarbîbu ir pirmais solis, kas palîdz cînîties ar to. Krîzes centra "Skalbes" apkopotajå materiålå par vienaudΩu vardarbîbu ir aprakstîts, ka skolås par ¬oti veiksmîgåm metodém atzîst iespéjas pårrunåt ßos jautåjumus klasés un bérnu grupås, ¬aujot jaunießiem paßiem rast iespéju, kå palîdzét sev un citiem. 2004.gada 9.martå ar MK rîkojumu Nr.150 ir apstiprinåta "Sabiedrîbas veselîbas straté©ijas ievießanas rîcîbas programma 2004.-2010.gadam". Íîs programmas ietvaros ir plånots veikt regulårus pétîjumus par skolas vecuma bérnu un pusaudΩu veselîbu. Ir jåkoncentréjas uz jaunießu izglîtoßanu un attieksmes veidoßanu par jaunießu vardarbîbu. Ir jåiedroßina jaunießus runåt par ßo problému, lai viñi saprastu un parådîtu citiem kå viñi jütas un kå tas ir viñus ietekméjis. Ir nepiecießamas pårrunas ar vienaudΩiem viñiem saprotamå valodå un veidå. Íî vecumposma psiholo©iskås îpatnîbas råda, ka par savåm autoritåtém jaunießi uzskata savus vienaudΩus un populårus sabiedrîbå cilvékus.

4


Apturi

vardarbîbu

VienaudΩu izglîtîba ir kvalitatîva neformålås izglîtîbas metode, ko var izmantot, izglîtojot daΩådas mér˚auditorijas. Tas ir process, kura laikå izglîtoti un motivéti jaunießi veic daΩådas izglîtojoßas aktivitåtes savu vienaudΩu vidü ar mér˚i attîstît mér˚auditorijas zinåßanas, attieksmes un iemañas, kas palîdzétu viñiem uzñemties atbildîbu un aizsargåt savu veselîbu. VienaudΩu izglîtîba atbalsta un papildina skolå veselîbas måcîbas un psiholo©ijas stundås iegütås zinåßanas un palîdz sociålajiem darbiniekiem. Pétîjuma "B‰RNU - NOZIEDZÈGO NODARÈJUMU UPURU - TIESISKÅ UN SOCIÅLÅ AIZSARDZÈBA" kopsavilkumå teikts: "Lai cik lielus izdevumus arî prasîtu bérnu audzinåßanai un aizsardzîbai veltîtie pasåkumi, tiem visas sabiedrîbas attîstîbas interesés neatliekami jånodroßina intensîvi un efektîvi rezultåti bérnu droßîbas, veselîbas ståvok¬a, izglîtîbas un attîstîbas uzlaboßanå, kå arî bérnu - upuru skaita samazinåßanå".

Vardarbîba – müsdienås no tås aizbégt laikam neizdosies. Tådé¬ ir jådomå, kå to novérst. Sevis paßa labå. Neviens nav pelnîjis, lai viñam darîtu påri.

NEKAD! Iedroßiniet jaunießus, kas cieß no vardarbîbas, uzdrîkstéties par to runåt un lügt palîdzîbu.

5


Apturi

vardarbîbu I noda¬a

VienaudΩu vardarbîba VienaudΩu vardarbîbas definîcija VienaudΩu vardarbîbai (ang. bullying - årpusreglamenta attiecîbas) ir vairåkas definîcijas. Uzskata, ka skoléns cieß no vienaudΩu vardarbîbas tad, ja viñß ir atkårtoti un laika gaitå pak¬auts negatîvåm darbîbåm no viena vai vairåku skolénu puses. (Olweus, 1991). Tå ir ilgstoßa vardarbîba pret cilvékiem, kuri nevar sevi aizståvét (Roland, 1988) mér˚tiecîga un apzinåta sistemåtiska spéka un varas pielietoßana (Smith, 1994). Skoléni paßi vienaudΩu vardarbîbu raksturo un definé: 

"VienaudΩu vardarbîba ir tad, kad otrs aizskar, pagrüΩ citu tådé¬, ka viñß ir atß˚irîgs nacionalitåté, svarå, garumå vai izskatå ... " (meitene 8 gadi)



"VienaudΩu vardarbîba ir tad kad otrs ietekmé fiziski kådu par sevi våjåku, kad cits jaunietis darto ko viñß vélas". (zéns 10 gadi)



"Tå ir grüstîßana un apsaukåßana, draudéßana, ka piekaus Tevi". (zéns 12 gadi)



"Ja izturas nejauki pret cilvékiem un padara viñu dzîves nepatîkamas ". (meitene 9 gadi)



"Grüstîßana, sißana, ñirgåßanås, apsaukåßana, aprunåßana" (meitene 14 gadi)

Bérni apliecina, ka vardarbîba var büt netîßa/tîßa, nejaußa/mér˚tiecîga, vienreizîga/sistemåtiska. Tas liecina, ka ikviens jaunietis, bérns var nok¬üt situåcijå, kad pret viñu tiek vérsta vienaudΩu vardarbîba vai arî viñß pats ir bijis vardarbîgs. BieΩåk skoléni uzskata, ka vienaudΩu vardarbîba ir :  Mantu atñemßana  Grüstîßana  Sißana, sperßana  Apsaukåßana, zåkåßana, zoboßanås  Ignoréßana, izstumßana Apkopojot varétu teikt, ka:  vardarbîba ir tîßa uzvedîba ar nolüku såpinåt otru  vardarbîba ir atkårtota laika gaitå VienaudΩu vardarbîba var nåkt no ©imenes, kur agresîvas metodes tiek izmantotas, lai pårvarétu sareΩ©îtas situåcijas. Svarîga loma ir arî redzétai vardarbîbai televîzijå, filmås vai video spélés. Ja vienaudΩu varmåka redz, ka skolotåja vai vecåki nerea©é uz viña uzvedîbu, tad tå ir kå zîme, ka viñß var turpinåt. VienaudΩu vardarbîba var ietvert sevî vairåkas formas: fizisku vardarbîbu (grüßanu, sißanu), verbålu (apsaukåßana, rasistiskas piezîmes, zåkåßana, demogråfiska rakstura piezîmes), emocionålu vardarbîbu (aizskaroßa izturésanås, pårtraukta draudzîba), seksuålu vardarbîbu, izstumßanu no sociålås vides, kå arî cita veida uzvedîbu, kas saistîta ar varas izrådîßanu pår otru cilvéku. Jautåjums diskusijai:

Kå izpauΩas jaunießu vardarbîga uzvedîba?

6


Apturi

vardarbîbu

VienaudΩu vardarbîba - kautiñß vai spéle? BieΩi vien vienaudΩu vardarbîba ir turpinåjums verbålai un fiziskai bérnu un jaunießu savstarpéjo attiecîbu iedarbîbai. Ne vienmér tå ir antisociåla uzvedîba, tådé¬ ir svarîgi atß˚irt, kad bérni un jaunießi "spéléjas", "˚ircina", "kaujas". Atß˚irîbu ir svarîgi noteikt arî, lai saprastu, vai tå ir spéle vai attaisnojums varmåkam attiecîbå pret upuri, kad vienaudΩu varmåka tådå veidå "més tikai spéléjamies" attaisno savu uzvedîbu pieaugußo acîs. RobeΩa starp spéli un vardarbîbu ir ¬oti neliela – tikko kåds kådu aizskar vairåkas reizes, kad smejas un jütas labi tikai viens no draugiem, turpretim otrajam ir pårdzîvojums un neizpratne – tå jau ir vienaudΩu vardarbîba. VienaudΩu vardarbîbas raksturs DaΩådas vienaudΩu vardarbîbas formas var identificét: tießå un netießå; viena cilvéka vai grupas vadîtas;  verbåla vai fiziska. Ir svarîgi atzîmét, ka verbålå vienaudΩu vardarbîba ir daudz vairåk un bieΩåk sastopama kå fiziskå vardarbîba.  

Vardarbîgas uzvedîbas izpausmes ir daΩådas. VisbieΩåk ßîs atß˚irîbas ir saistîtas ar dzimumu, vecumu, rasi. Dzimums Pétîjumos ir pierådîjies, ka zéni vairåk ir fiziski (agresîvi) vardarbîgi. Zéni ir çetras reizes bieΩåk saistîti ar tießi vérstu vienaudΩu vardarbîbu, ieskaitot fizisku uzbrukumu un apsaukåßanos. Savukårt meitenes ir vairåk tendétas uz verbålo vardarbîbu, sociålo izstumßanu un tenkåm. Meitenes bieΩåk izmanto netießås vardarbîbas metodes. Gadu saistîba Vidusskolas skoléni visbieΩåk ir pak¬auti vienaudΩu vardarbîbai savå klasé. Pamatskolas skoléniem ir lielåka tendence büt pak¬autiem vienaudΩu vardarbîbai gan starp savu vecumposmu skoléniem, gan arî vecåko klaßu skoléniem. Såkumskolas skoléniem vienaudΩu vardarbîba nav tik organizéta un izteikta kå pamatskolas un vidusskolas skoléniem. (Elliott, 1991, 9 lpp)

Jautåjums diskusijai:

Kåda veida vienaudΩu vardarbîba ir raksturîga meiteném un kåda – zéniem?

7


Apturi

vardarbîbu

VienaudΩu vardarbîbas tipi 1. Apsaukåßanås "Bütu vieglåk, ja tå bütu fiziska, tad man iesistu un aizietu prom, bet tagad kad tieku apsaukåts, tas paliek ar mani, neiziet man no pråta, tas visu laiku skan man galvå un liek noticét, ka tå ir patiesîba" (zéns, 13 gadi) BieΩi vien skolås bérni un jaunießi, kå vienaudΩu vardarbîbas såkumposmu, apraksta apsaukåßanos vai ˚ircinåßanu. Apsaukåßanås ir atß˚irîga vienaudΩu vardarbîbas forma no ˚ircinåßanas. Apsaukåßanås lielå mérå ietver skoléna personîgås, fiziskås un uzvedîbas rakstura iezîmes (rase; sociålais status u.t.t. ) Bérni un jaunießi, zvanot uz "Bérnu uzticîbas tålruni" un runåjot par apsaukåßanos, kå iemeslus min - ir par resnu vai tievu; pütîtes; brilles u.c. BieΩi vien apsaukåßanås såkas no pilnîgi nepamatota sîkuma, taçu, ja jaunietim tas nepårtraukti tiek atgådinåts un akcentéts - viñß pats tam notic un såk justies vainîgs, ka ir savådåks. Bérni, kuri tiek apsaukåti ilgu laiku, bieΩi vien jütas bezspécîgi kaut ko mainît. 2. ircinåßana Bérni un jaunießi izmanto vårdu "˚ircinåßana", lai aprakstîtu daudz vispårîgåku vienaudΩu vardarbîbu. ircinåßana ietver sevî dzélîgåkas piezîmes un ir kå turpinåjums apsaukåßanai, tåpéc tai ir daudz spécîgåka ietekme uz turpmåko bérna un jaunießa dzîvi un attiecîbåm ar påréjiem cilvékiem. Ir bérni un jaunießi, kuri tiek ˚ircinåti par viñu ©imenes apståk¬iem, vai specifiskiem viñu dzîves apståk¬iem - adoptéßanu, dzîvoßanu bérnu namå vai ©imené kur ir tikai viens no vecåkiem, vai arî tådé¬, ka ir draugos tikai ar zéniem vai meiteném. 3. Draudéßana ar piekaußanu un fiziski aizskårumi Var izpausties kå:  Grüstîßanås,  Raustîßana,  Mantu atñemßana,  Dzenåßana apkårt pa skolu vai tås teritoriju. Íis jaunießu vardarbîbas veids bieΩi vien tiek veikts grupås ar kådu lîderi, kas nosaka ko darîs kompånija. Fizisku påridarîjumu bieΩi vien pavada arî apsaukåßana, ˚ircinåßana. Grüstîßanos, raußanu un uzmåkßanos var büt grüti ievérot un kontrolét, jo pieaugußajiem bieΩi vien var likties, ka tas ir "normåls" bérnu un jaunießu augßanas process. Vecåki uzskata, ka bérni tådå veidå iemåcås sevi aizståvét, kå rezultåtå bérniem un jaunießiem var rasties priekßstats, ka viñi tießåm neko nevar pasåkt, lai apturétu vienaudΩu vardarbîbu. 4. Fiziskå vienaudΩu vardarbîba Fizisks påridarîjums ir tad, ja bérni, jaunießi tiek piekauti, sisti, spårdîti ar vai bez redzamåm traumåm. Pétîjumi liecina, ka skolå no fiziskiem påridarîjumiem ir cietußas 13% meitenes un 31 – 43% zéni. Fiziskås vardarbîbas pazîmes cietußå uzvedîbå:  cietußais bieΩi vien nevar paståstît, atceréties (vai arî izvairås to darît), kå radußies ievainojumi uz viña ˚ermeña;  izvairås vai novérßas no fiziskå kontakta ar cilvékiem, ir piesardzîgs pret apkårtéjiem;  var büt pårlieku pasîvs, vai arî ¬oti agresîvs;  zems paßvértéjums;  ©érbjas tå, lai sléptu ievainojumu;  bieΩi kavé stundas, måcîßanås grütîbas;  sliktas attiecîbas ar vienaudΩiem;  emocionålas problémas – viegli ievainojams, noskumis vai satraukts.

8


Apturi

vardarbîbu

5. Pårtraukta draudzîba un vienaudΩu vardarbîba "Visvairåk mani såpinåja tas, ka més kådreiz bijåm labas draudzenes" (meitene, 16 gadi). VienaudΩu vardarbîba var attîstîties arî no pårtrauktas draudzîbas. Íî tipa vienaudΩu vardarbîba ir vairåk izplatîta meiteñu vidü. Ja viens no draugiem pårtrauc draudzîbu, var rasties konflikts. Tas var izpausties, pieméram, kad kåds no jaunießiem izveido sev apkårt grupu un, uzbrük otram – bijußajam draugam/draudzenei. 6. Seksuålå vienaudΩu vardarbîba VienaudΩu seksuålo vardarbîbu var iedalît: 1. Fiziskå 2. Verbålå 1. Fiziska Seksuålå vienaudΩu vardarbîba ir, ja jaunietis aizskar cita jaunießa intîmås vietas, kad otrs to nevélas. No ßådas vienaudΩu vardarbîbas vairåk cieß meitenes. Par vardarbîbu uzskata arî gadîjumu, kad zénam ir vélme iepazît meitenes ˚ermeni, bet meitene to nevélas un, baidoties, ka zéns varétu viñu pamest, ¬auj to darît. Íis vienaudΩu vardarbîbas veids ir raksturîgs vecumå no 13 – 16 gadiem, tå saucamajå pubertåtes vecumå. 2. Verbåla Seksuålå vienaudΩu vardarbîba ir apsaukåßana ar seksuålas nozîmes vårdiem. Íis veids ir ¬oti izplatîts un tas ir sastopams gan meiteñu, gan zénu vidü.

9


Apturi

vardarbîbu

Mîti un patiesîbas par seksuålo vardarbîbu

Mîts Seksuålie varmåkas visbieΩåk ir sveßi, nepazîstami cilvéki.

Patiesîba Lielåkå da¬a seksuålo varmåku ir cilvéki, kurus cietußais pazîst un kuriem uzticas.

Mîts Seksuålais varmåka jau péc izskata ir aizdomîgs, ¬auns cilvéks.

Patiesîba Seksuålie varmåkas paståv visdaΩådåkos sociålos slåños, un viñu izskats ir parasts.

Mîts Glåstîßana, sküpstîßana vai pieskarßanås intîmåm ˚ermeña da¬åm nevarétu nosaukt par seksuålo vardarbîbu, ßådas darbîbas nenodara ¬aunu cietußajam.

Mîts Seksuålais varmåka var büt tik piedzéries vai atrasties tådå narkotisko vielu reibumå, ka viñu nevar saukt pie atbildîbas par seksuålo vardarbîbu.

Patiesîba Jebkurß tießs vai netießs seksuåls kontakts ar cietußo, ja varmåka ir pieaugußais, vecåks vai par cietußo nobriedußåks vienaudzis, ir vardarbîba. Katram cilvékam seksuålå vardarbîba rada atß˚irîgas, individuålas sekas - neatkarîgi no seksuålås vardarbîbas formas, smaguma pakåpes un ilguma.

Patiesîba Tas ir vienalga, vai varmåcîba izdarîta, varmåkam esot vai neesot reibuma ståvoklî. Seksuålais varmåka ir pilnîbå atbildîgs par to, ko viñß ir izdarîjis.

Mîts Zéns, pret kuru ir notikusi seksuålå varmåcîPatiesîba ba, pieaugot k¬üs par pedofilu (bérnu seksuå- No statistikas ßåda sakarîba neizriet. lo varmåku).

Mîts Patiesîba Bérni, pusaudΩi un jaunießi, kurus ir seksuåli Tås personas dzimums, kura veic seksuålo varizmantojis tå paßa dzimuma varmåka, péc darbîbu, nekådå veidå nenosaka cietußå kåda laika k¬üst homoseksuåli vélåko seksuålo orientåciju.

Patiesîba Daudzi bérni, pusaudΩi un jaunießi, kas ir bijußi seksuålås vardarbîbas upuri, sañemot viñiem Mîts nepiecießamo palîdzîbu, izdziedina seksuålås Seksuålo vardarbîbu pårcietis cietußais ir vardarbîbas traumas atståtås sekas un dzîvo trauméts jeb ievainots uz visu müΩu. normålu dzîvi. Lielåkoties seksuålå vardarbîba neatståj redzamas fiziskas pazîmes, un påréjie cilvéki nevar zinåt, ka cilvéks ir pårcietis seksuålo vardarbîbu, ja vien viñß pats par to nepaståsta.

10


Apturi

vardarbîbu

Kur bérni tiek pak¬auti vienaudΩu vardarbîbai? 



 

Skola ir viena no izplatîtåkajåm vietåm, kur bérni, jaunießi cieß no vienaudΩu vardarbîbas. Tå var büt tualete, kur neviens skolotåjs vai cits pieaugußais to neredz; spé¬u laukums, klase, starpbrîΩi, skolas diskotékas vai kådi citi izklaidéjoßi pasåkumi. Ce¬å uz vai no skolas – bieΩi jaunießi savu upuri sagaida (pa bariñiem vai pa vienam), lai atñemtu viñam mantas vai vienkårßi pazobotos par viñu. Transporta lîdzek¬os. Parkos, veikalå, jebkurå sabiedriskå vietå, kur tiek pamanîts potenciålais upuris.

Kådi bérni cieß no vienaudΩu vardarbîbas? Pétîjumos ir pierådîjies, ka vardarbîbai tiek pak¬auti jaunießi, kuri nav tik spécîgi kå varmåkas. Tie ir jaunießi, kuri atß˚iras:  Sociålå statuså;  Reli©iskå piederîbå;  Rasé;  Izskatå, ir savådåkas intereses u.c. No vienaudΩu vardarbîbas nav pasargåts neviens, seviß˚i, ja jaunietis nav pårliecinåts par sevi un nezina kur vérsties péc palîdzîbas. BieΩi vien vienaudΩu vardarbîba iet pa apli: varmåkas rada upurus un upuri péc tam, atriebîbas dé¬, pårtop varmåkås.

Jautåjums diskusijai:

Kådas ir potenciålo upuru pazîmes (kas liek noteikt, ka jaunietis tiks pak¬auts vienaudΩu vardarbîbai)?

11


Apturi

vardarbîbu

Kas ir varmåkas un kas ir upuris? Varmåkas un upuru raksturîgåkås îpaßîbas un céloñi: 1. Lielåkå da¬a no vienaudΩu varmåkåm ir daudz agresîvåki, paßpårliecinåtåki, fiziskai stipråki, pårgalvîgåki, kå citi bérni. 2. BieΩi vienaudΩu varmåka såkumå ir piederéjis grupai, kura nav populåra. 3. Upuri ir fiziski våjåki un ar zemåku paßvértéjumu, nav populåro jaunießu vidü. 4. Ir bérni un jaunießi, kas vienlaicîgi ir gan upuri, gan varmåkas. Íie bérni un jaunießi ir vieglåk provocéjami. VienaudΩu vardarbîbå iesaistîtås personas. VienaudΩu vardarbîbå ir iesaistîtas trîs grupas: 1. Varmåka (jaunietis, kurß izturas vardarbîgi) 2. Upuris (jaunietis, pret kuru tiek vérta vienaudΩu vardarbîba) 3. Kluséjoßais vairåkums (ir daudzi bérni, kuri ir vienaudΩu vardarbîbas liecinieki, bet neko nedara, lai to pårtrauktu). Bérni baidås vérsties pret vardarbîbu, jo domå, ka sekos atriebîba.

Attiecîbu trijstüris

Glåbéjs

UPURIS

   

Varmåka - izturas agresîvi pret upuri. Upuris - jütas bezspécîgs mainît esoßo situåciju. Glåbéjs - cilvéks, kas uzñemas glåbéju lomu (mamma, tuvs draugs, skolotåjs). Glåbéjs parasti vélas nokårtot vai pårtraukt esoßo situåciju, nepårrunåjot to ar upuri, kå rezultåtå upuris sajütas vél bezspécîgåks un varmåkam ir iemesls apsaukåties vai ˚ircinåt vél vairåk (piem: "memmes déliñß"; "skolotåjas mîlulîtis"; "stukaça"). Upurim ir jådod iespéja PAÍAM risinåt situåciju.

12

VARMÅKA


Apturi

vardarbîbu

KådélJaunießi izturas vardarbîgi pret citiem? 

  

Viñiem ir savas problémas - viñi jütas noskumußi vai dusmîgi par to, kas notiek viñu dzîvé, un skola vai tås apkårtne ir vieta, kur viñi var izlådét savas negatîvås emocijas. Iespéjams, ka viñi cieß no vecåku, vecåkås måsas vai brå¬a vardarbîbas Viñiem ir bail, ka büs tie, kurus izsmies vai sitîs, tådé¬ viñi to dara pirmie. Daudziem bérniem, kas izturas vardarbîgi, ir zems paßvértéjums un, liekot citiem baidîties no viñiem, ir iespéja celt paßapziñu.

Jautåjumi diskusijai vai pårrunåm:

Vai Tu kådreiz esi: Kliedzis uz kådu? Pagrüdis kådu? Apzinåti såpinåjis kådu, apsaukåjot? ircinåjis kådu? Sitis kådam? Draudéjis kådam?

Aizskaroßas un vardarbîgas attiecîbas "Deniss savu draugu klåtbütné teica, ka mans dibens esot patiesi milzîgs. Kad viñß redzéja, ka tas mani aizvaino, viñß ironiski pasmaidîja, ieknieba un teica, ka viñam ir vairåk, ko mîlét" meitene 16 gadi Vardarbîgas attiecîbas tiek definétas kå: "tîßa, aizskaroßa attieksme un fiziskå spéka lietoßana, lai iegütu un saglabåtu varu, kontroli pår tuvu partneri." Vardarbîba attiecîbu laikå galvenokårt saistîta ar varas un kontroles izrådîßanu. Emocionålå aizskarßana var büt vispostoßåkais varas un kontroles veids. Statistika liecina, ka pirms ikvienas fiziskås vardarbîbas attiecîbås jau paståvéjusi ilgstoßa emocionålå vardarbîba. Emocionålå vardarbîba ir kå vårti uz turpmåko fizisko un/vai seksuålo vardarbîbu. [6.]

13


Apturi

vardarbîbu

Varas un kontroles ritenis sniegs îsu un viegli uztveramu informåciju par aizskaroßas uzvedîbas tipiem [6.]

Izoléßana/ izslégßana  kontroléßana, ko otrs dara, ar ko tiekas, sarunåjas;  greizsirdîbas izrådîßana savas rîcîbas attaisnoßanai Noliegßana/vainoßana vainas novelßana uz partneri; aizskarßanas fakta noliegßana; aizskarßana.

VienaudΩu spiediens  bailes izrådît våjumu un dot iemeslu baumåm;  ¬aunpråtîgu melu Sociålå ståstîßana par kådu statusa no grupas citiem izmantoßana vienaudΩiem.  izturéßanås kå pret zemåku radîjumu, izkalpinåßana;  vienpersoniska visu lémumu pieñemßana; VARAS  kundziska izturéßanas. UN

KONTROLES RITENIS

Dusmas/emocionålå aizskarßana noniecinåßana; sarügtinåßana, pazemoßana; Pazemoßana vainas sajütas baidîßana ar radîßana skatieniem, Ωestiem, otram rîcîbu; priekßmetu bojåßana un iznîcinåßana; måjdzîvnieku spîdzinåßana

14

Seksuålå uzmåkßanås  manipuléßana ar seksuålajåm attiecîbåm vai draudéßana ar tåm;  piedzirdîßana vai narkotiku iedoßana, Draudi lai ståtos draudi atståt, seksuålajås izdarît paßnåvîbu, attiecîbås. ziñot policijai; likßana rîkoties pretlikumîgi,


Apturi

vardarbîbu

Attiecîbu lîdztiesîbu ritenis [6.]

Godîgums un atbildîba  personîgås atbildîbas atzîßana;  iepriekßéjås vardarbîbas atzîßana, ja tå bijusi. Neatkarîba un patståvîba katra neatkarîbas atzîßana; savstarpéjås atkarîbas nepiecießamîba

Uzticéßanås un atbalsts savstarpéja atbalsta sniegßana; skaudîbas pårvaréßana; katram ir tiesîbas uz draugiem,

Droßa uzvedîba bez draudiem tåda sarunåßanås un rîcîba, lai partneris justos droßi un izteiktos. Sarunåßana un taisnîgums  pårmaiñu atzîßana un pieñemßana;  vélme rast kompromisu;  abpuséja risinåjuma ATTIEC BU ATTIECÈBU mekléjumi konfliktos un strîdos

LÈDZTIESÈBAS LÈDZTIES DZTIESÈBAS BAS RITENIS Sazinåßanås  atklåta un patiesa sazinåßanås  godîga attieksme pret cilvéku un viña jütåm.

Dalîta atbildîba Cieña kopîga lémumu uzklausîßana pieñemßana. bez aizspriedumiem; emocionåla droßîba un izpratne.  citu viedok¬u atzîßana.

IEGAUM‰ 

   

 

Ja attiecîbås kaut reizi parådås vardarbîba un tå netiek pårrunåta un atklåta, tå turpinåsies un pieaugs pat tad, ja visådi citådi otra pusîte liksies îsts eñ©elis. Tas nav normåli, ja cilvéks izturas vardarbîgi savstarpéjås attiecîbås! Varmåka parasti noliedz vardarbîbas faktu vai arî saka, ka tas nav bijis nekas seviß˚s. Varmåka parasti notikußajå vaino upuri, citus cilvékus un apkårtéjo situåciju. Vardarbîga rîcîba nenotiek tåpéc, ka varmåka nebütu sevi kontroléjis. Tå ir viña paßa izvéle – rîkoties vardarbîgi. Tas ir viña pilnîgi apzinåts lémums. Varmåkas rîcîba nav stresa radîta. Varmåkas var büt tik simpåtiski un pievilcîgi cilvéki, ka no malas nav iespéjams pateikt, ka viñu uzvedîba var büt vardarbîga.[6.]

15


Apturi

vardarbîbu

Sekas, kådas atståj vienaudΩu vardarbîba fiziskås

kognitîvås

sociålås

Vardarbîbas sekas

uzvedîbas

emocionålås

Fiziskås sekas: izmaiñas fiziskajå veselîbå:  daΩådas såpes, kuråm nav atrodams fizisks iemesls (visbieΩåk - galvassåpes, védersåpes, temperatüras svårstîbas, slikta düßa);  fiziski ievainojumi, brüces, zilumi;  traucéta nervu sistémas darbîba vai attîstîba. Uzvedîbas sekas:  mazkustîgums;  agresivitåte;  paßdestruktîva uzvedîba - véléßanås ievainot sevi vai citus. Emocionålås sekas: izmaiñas emocionålajå paßsajütå un psihiskajos procesos:  vainas sajüta;  zems paßvértéjums, neskaidrs paßtéls;  trauksme un bailes;  pasivitåte;  agresija pret sevi un citiem;  neuzticéßanås;  Noskumis, vientu¬ß. Jaunietim, ir izjüta, ka viñu neviens nesaprot un neviens ar viñu nevélås draudzéties. Sociålås sekas:  grütîbas veidot noturîgas attiecîbas, neuzticéßanås;  grütîbas veidot draudzîgas attiecîbas agresîvas uzvedîbas un impulsivitåtes dé¬;  tendence izoléties no sociåliem kontaktiem. Kognitîvås sekas: izmaiñas domåßanå, atmiñas, uzmanîbas un uztveres procesos:  grütîbas koncentrét uzmanîbu;  sekmes måcîbås k¬uvußas sliktåkas;  züd interese par måcîbåm. Pétîjumi råda, ka vardarbîba jaunîbå vai bérnîbå var atståt sekas uz turpmåko dzîvi un var izpausties kå:  Depresija, nomåkts garaståvoklis;  Zems paßvértéjums;  Sociålå izoléßanås ( Olweus, 1991; Rivers, 1996 )

16


Apturi

vardarbîbu

Kå palîdzét jaunietim, kurß cieß no vienaudΩu vardarbîbas? Ja jaunietis cieß no vienaudΩu vardarbîbas, galvenais par to ir kådam paståstît. Paståstot un uzticot kådam savas såpés, ir iespéja iegüt atbalstu un lîdz ar to ir lielåkas iespéjas un spéks cînîties. Kå uzdrîkstéties runåt:  Praktizéjies tajå, ko vélies pateikt  Skaidri noformulé to, ko vélies sacît (lai nebütu stostîßanås)  Esi pårliecinåts (runåjot skaties acîs, ieturi ståju)  Runå ska¬i, skaidri, pårliecinåti Pieci so¬i kå pårtraukt vienaudΩu vardarbîbu: 1. Sajüties droßi - svarîgi apzinåt visus iespéjamos variantus (skolotåji, vecåki, måsa vai brålis, draugs, paziña), kas varétu atbalstît un uzklausît. 2. Pårtrauc kluséßanu. Varmåkas turpina iespaidot, ja ir pårliecinåti, ka upuris klusés un nevienam to neteiks. 3. Iegüsti draugus - Vardarbîbu apstådina arî tas, ja iegüsi daudz draugu, kas aizståvésies kopå ar Tevi. 4. Problémas risinåßanå jåiesaistås skolai - visai skolas komandai vajadzétu büt skaidrîbå, kådu rîcîbu varétu uzsåkt saistîbå ar jaunießu vardarbîbu. Kå sodît varmåku un kå palîdzét upurim. 5. Nepadodies - svarîgi ir atceréties, ka nedrîkst padoties péc pirmå mé©inåjuma, jo iespéjams, ka satiksies ar cilvékiem, skolotåjiem, kuri neticés vai pat ignorés. Pieaugußo neveiksmîgas rea©éßanas veidi:  Ignoré vai noliedz problému;  Rîkojas bérna vietå (svarîgi ir bérnam paßam risinåt to, kas notiek ar viñu)  Uzskata, ka bérnam situåcija jåatrisina vienam paßam (Vecåki vienaudΩu vardarbîbu uztver kå dzîves skolu) Svarîgi ir atbalstît un uzklausît jaunieti. Òoti bütisks ir gan emocionålais atbalsts, gan reålas darbîbas, vérstas uz vardarbîbas pårtraukßanu. Sniedzot atbalstu ir svarîgi stiprinåt jaunießa paßapziñu un likt saprast, ka viñß nav vainojams notikußajå. Skolås par ¬oti veiksmîgu tiek atzîtas iespéjas pårrunåt ßo jautåjumu klasés, bérnu grupås - gan par paßu vardarbîbu, gan tås sekåm, kå arî izspélét lomu spéles. Årkårtîgi nozîmîga ir sadarbîba starp skolu, bérniem un vecåkiem. Skolai bütu jåuzñemas iniciatîva par ßådu sadarbîbas veidoßanu. Neviena darbîba vai konfliktu risinåßana nedrîkst tikt veikta bez paßa cietußå iesaistîßanas. Ko darît, ja man liekas, ka draugam dara påri? CITU VALSTU PIEREDZE Igaunijå, Tallinas bérnu Atbalsta centrs ir izveidojis bukletiñu "Müsu klasé necieß ñirgåßanos". Íajå bukletiñå ir ståstîts par to, ka vardarbîbas situåcijås klasé parasti ir 3 "dalîbnieki"; 1) varmåka, 2) cietußais un 3) kluséjoßais vairåkums - klasesbiedri, kuri klusé un neiejaucas. Bukletiñß îpaßi uzrunå kluséjoßos klasesbiedrus, kuri noskatås, kå stipråkais ñirgåjas par våjåko un neiejaucas, tådå veidå atbalstot varmåku. IEGAUM‰!  Nokluséjot par påridarîjumiem, tiek stiprinåta uzbrucéja varas apziña - viñß sañem iedroßinåjumu turpinåt iesåkto.  Påridarîtåjiem patîk slepenîba!  Neviens nav pelnîjis, lai viñam nodarîtu pårestîbas, un tås nedrîkst atståt bez ievérîbas!

17


Apturi

vardarbîbu

Statistika Latvijå un pasaulé No vardarbîbas cietußo iedzîvotåju skaits ir pieaudzis, ja pétîjuma datus salîdzina ar 1997. gadu. Vîrießi no vardarbîbas cieß vairåk årpus måjas, bet sievietes to bieΩåk piedzîvo ©imenés. Tomér gan sievietes, gan vîrießi sastopas ar vardarbîbu no laulåtå vai partnera un vecåkiem. Pédéjo piecu gadu laikå no vardarbîbas cietußi 26% sievießu un 17% vîrießu. Palîdzîbu mekléjußi 21% cietußo vîrießu un 25% sievießu. Pétîjumi råda, ka 3 no desmit skoléniem ir vai nu vienaudΩu varmåkas vai upuri. Trîspadsmit procenti no viñiem ir vienaudΩu varmåkas; vienpadsmit procenti ir upuri, un seßi procenti ir gan upuri, gan varmåkas. No fiziskås vardarbîbas cietußo sievießu skaits ir 29%. No fiziskås vardarbîbas cietußo vîrießu procents ir sasniedzis 34%. Vîrießi visbieΩåk cietußi fizisku varmåcîbu no vienaudΩiem skolå (18%), sveßiniekiem (14%), vecåkiem (12%) un policistiem (9%). Sievietes visbieΩåk cietußas no partnera vai vîra rokas (13%), vecåkiem (11%), vienaudΩiem skolå (6%). Divkårßojies to aptaujåto skaits, kuri cietußi no emocionålås vardarbîbas, sasniedzot 40% vîrießiem un 52% sievietém. VisbieΩåk emocionålå vardarbîba vîrießiem piedzîvota no vienaudΩiem skolå (17%), vecåkiem (16%), skolu personåla (14%), priekßniecîbas (11%), sveßiniekiem (10%), policistiem (9%) un sievas vai partneres (9%). Sievietes bieΩåk cietußas no vecåkiem un vîra vai partnera (22%), vienaudΩiem skolå (19%), priekßniecîbas, sveßiniekiem, skolu personåla (12%), brå¬iem, måsåm (3%). Ievérojami pieaudzis cietußo skaits arî no seksuålås vardarbîbas, sasniedzot 17% sievietém un 3% vîrießiem. Vîrießi visbieΩåk atzîst, ka seksuålu vardarbîbu lietojusi sieva vai partnere (1%), paziñas vai draugi (1%). Sievietes seksuålu vardarbîbu piedzîvojußas cießot no sveßiniekiem (8%), partnera vai vîra (5%) un draugiem un paziñåm (3%). 2003.gada laikå uz "Bérnu uzticîbas tålruni" (BUT) piezvanîja 80337 bérni. Pårsvarå bérni zvana par problémåm, kas saistîtas ar vienaudΩu attiecîbåm (33%). Apméram 27% zvanîtåju cieß no daΩåda veida vardarbîbas skolå vai ©imené. No ßiem 27 % zvanîtåju 49% zvanîtåji cieß no vienaudΩu vardarbîbas. Vairums gadîjumu (82 %) bérni cieß no emocionålås vienaudΩu vardarbîbas, 32 % - no fiziskås un 6% - no seksuålas vienaudΩu vardarbîbas. Vecuma ziñå izteiktåka vienaudΩu vardarbîba ir vecumå lîdz 11 gadiem, kur 32% ir ilgstoßa vardarbîba un 6% vienreizéja, 11 - 13 gadiem 20% ir ilgstoßa vienaudΩu vardarbîba 3% vienreizéja, 13 - 15 gadiem 17% cieß no ilgstoßas vienaudΩu vardarbîbas un 3% no vienreizéjas. Kå jau teorijå tika pieminéts, palielinoties vecumam vienaudΩu vardarbîba samazinås. Vairåk informåcijas par iespéjåm sañemt palîdzîbu un sabiedrîbas izglîtoßanu ir visvairåk minétie lîdzek¬i cîñå pret vardarbîbu. Liela da¬a vardarbîbas upuru nezina, kur meklét palîdzîbu, un daudzi to nemeklé, arî pårzinot palîdzîbas iespéjas.[4] Vardarbîba pret bérniem ir ¬oti plaßi izplatîta arî citås valstîs. Pétîjumi liecina, ka tikai 0.01% gadîjumu vardarbîbas akti pret bérniem nok¬üst tiesîbu aizsardzîbas ieståΩu un citu institüciju uzmanîbas lokå. Aptaujas liecina, ka fiziskå vardarbîba pret bérnu ir treßå visplaßåk izplatîtå probléma bérnu tiesîbu aizsardzîbas jomå. ASV pétîjumi liecina, ka 10% no visåm bérnu traumåm ir tießi vardarbîbas rezultåts.[1]

18


Apturi

vardarbîbu Ko paredz likums?

B‰RNU TIESÈBU AIZSARDZÈBAS LIKUMS 2. pants. Likuma uzdevums (1) "Íå likuma uzdevums ir noteikt bérna tiesîbas, brîvîbas un to aizsardzîbu, ñemot vérå, ka bérnam kå fiziski un intelektuåli nenobriedußai personai vajadzîga îpaßa aizsardzîba un gådîba." (3) "Bérnu tiesîbu aizsardzîba ir valsts politikas saståvda¬a. Valsts un paßvaldîbas organizé un kontrolé bérna tiesîbu aizsardzîbu viså valsts teritorijå." 3. pants. Bérns un bérna tiesîbu vienlîdzîbas princips (1) "Bérns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izñemot tås personas, kuråm saskañå ar likumu pilngadîba ieståjas agråk, tas ir personas, kuras izsludinåtas par pilngadîgåm vai ståjußås laulîbå pirms 18 gadu vecuma." 6. pants. Bérna tiesîbu aizsardzîbas princips (5) "Darbîba vai bezdarbîba, kuras rezultåtå netiek ievérotas bérna tiesîbas vai citas darbîbas, kas ierobeΩo bérna personiskås tiesîbas un brîvîbas, uzskatåmas par amorålåm un pretlikumîgåm." 51. pants. Bérna aizsardzîba no prettiesiskåm darbîbåm (1) "Par vardarbîbu (prettiesisku darbîbu) pret bérnu, par pamudinåßanu vai piespießanu piedalîties seksuålås darbîbås, par bérna izmantoßanu vai iesaistîßanu prostitücijå vainîgås personas saucamas pie likumå noteiktås atbildîbas." (2) "Bérnam, kurß ir noziedzîga nodarîjuma, seksuålås izmantoßanas, vardarbîbas vai jebkådas citas nelikumîgas, cietsirdîgas vai cieñu aizskaroßas darbîbas upuris, Ministru kabineta noteiktajå kårtîbå bez maksas sniedzama nepiecießamå palîdzîba, lai viñß atgütu fizisko un psihisko veselîbu un integrétos sabiedrîbå." (3) "Katrai personai ir pienåkums ziñot policijai vai citai kompetentai iestådei par vardarbîbu vai citu pret bérnu vérstu noziedzîgu nodarîjumu. Par neziñoßanu vainîgås personas saucamas pie likumå noteiktås atbildîbas." 57. pants. Bérna atbildîba par likumpårkåpumiem. (1) "Saskañå ar likumu pie administratîvås atbildîbas var saukt bérnu (turpmåk- nepilngadîgo), kurß likumpårkåpumu izdarîjis péc 16 gadu vecuma sasniegßanas, bet pie kriminålatbildîbasnepilngadîgos, kurß noziedzîgo nodarîjumu izdarîjis péc 14 gadu vecuma sasniegßanas."

KRIMINÅLLIKUMS 174. pants. Cietsirdîba un vardarbîba pret nepilngadîgo. "Par cietsirdîgu vai vardarbîgu apießanos ar nepilngadîgo, ja ar to nepilngadîgajam nodarîtas fiziskas vai psihiskas cießanas un ja tås nodarîjußas personas, no kuråm cietußais ir materiåli vai citådi atkarîgs,– soda ar brîvîbas atñemßanu uz laiku lîdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu."

19


Apturi

vardarbîbu

160. pants. Vardarbîga dzimumtieksmes apmierinåßana (1) "Par pederastiju vai dzimumtieksmju citådu apmierinåßanu pretdabiskå veidå, ja tådas darbîbas izdarîtas, lietojot vardarbîbu, draudus vai izmantojot personas bezpalîdzîbas ståvokli, soda ar brîvîbas atñemßanu uz laiku lîdz seßiem gadiem vai ar arestu." (2) "Par tådåm paßåm darbîbåm, ja tås izdarîtas ar nepilngadîgo vai atkårtoti vai ja tås izdarîjusi persona, kas jau agråk izdarîjusi izvaroßanu, vai ja tås izdarîjusi personu grupa, -soda ar brîvîbas atñemßanu uz laiku no trim lîdz divpadsmit gadiem." (3) "Par ßå panta pirmajå vai otrajå da¬å paredzétajåm darbîbåm, ja tås izraisîjußas smagas sekas, kå arî ja tås izdarîtas ar mazgadîgo, -soda ar brîvîbas atñemßanu uz laiku no pieciem lîdz piecpadsmit gadiem." 65 .pants. Soda pieméroßana nepilngadîgajiem (1)" Nepilngadîgajiem piemérojami ßådi pamatsodu veidi: 1) brîvîbas atñemßana; 2) arests; 3) piespiedu darbs; 4) naudas sods, kå arî ßajå likumå paredzétie papildsodi." 159. pants. Izvaroßana (1) "Par dzimumsakariem, lietojot vardarbîbu, draudus vai izmantojot cietußås bezpalîdzîbas ståvokli (izvaroßana), - soda ar brîvîbas atñemßanu uz laiku lîdz septiñiem gadiem un ar policijas kontroli uz laiku lîdz trim gadiem vai bez tås." (3) "Par izvaroßanu, ja tå izraisîjusi smagas sekas, kå arî par mazgadîgås izvaroßanu -soda ar müΩa ieslodzîjumu vai ar brîvîbas atñemßanu uz laiku no desmit lîdz divdesmit gadiem un ar policijas kontroli uz laiku lîdz trim gadiem vai bez tås."

20


Apturi

vardarbîbu

Kur meklét palîdzîbu? Bezmaksas uzticîbas telefons viså Latvijå: 8009000 ( no 9:00 lîdz 22.00) Kurzeme Kandavas novada ©imenes atbalsta centrs "Vesta"  Konsultåcijas klåtiené;  Psiholo©iskås konsultåcijas;  VienaudΩu izglîtîba;  Nodarbîbas skoléniem, skolotåjiem;  Veselîbas un atkarîbas profilakses programmas;  Atbalsta grupas;  Sociålå aprüpe; Talsu iela 3, Kandava, Tukuma rajons, LV-3120



SO "Levestes spice"  Konsultåcijas klåtiené;  Psiholo©iskås konsultåcijas;  VienaudΩu izglîtîba;  Nodarbîbas skoléniem, skolotåjiem;  Seminåri skolotåjiem, vecåkiem un jaunießiem;  Veselîbas un atkarîbas profilakses programmas;  Atbalsta grupas;  Juridiskie pakalpojumi;  Brîvå laika pavadîßanas iespéjas Leveste, Jaunpils pag., Tukuma raj., LV- 3145



Telefons: 9180934

Telefons: 6526519

Kandavas novada domes, paßvaldîbas a©entüra "Kandavas novada sociålås palîdzîbas centrs"  Konsultåcijas klåtiené;  Psiholo©iskås konsultåcijas;  Veselîbas un atkarîbas profilakses programmas Kandava, Jelgavas iela 4a, LV- 3120 Telefons: 3182063; 9171921

Latgale Bérnu un jaunießu konsultatîvais centrs "Paspårne"  Bérnu un jaunießu sociålo un veselîbas problému risinåßana;  Konsultåcijas;  Nodarbîbas, lekcijas skoléniem, skolotåjiem;  Seminåri skolotåjiem, vecåkiem un jaunießiem;  Veselîbas un atkarîbas profilakses programmas;  Atbalsta grupas;  Sociålå aprüpe; Låçpléßa iela 28, Lîvåni, LV-5316 Telefons: 5343868 Daugavpils Universitåtes veselîbas veicinåßanas centra jaunießu klubs "Par to"  Konsultåcijas klåtiené;  Uzticîbas e-pasts;  VienaudΩu izglîtîba;  Nodarbîbas, lekcijas skoléniem, skolotåjiem;  Seminåri skolotåjiem, vecåkiem un jaunießiem;  Vasaras måcîbu nometnes Parådes ielå 1, Daugavpils, LV-5401, Latvija.

Telefons: 9123775



21


Apturi

vardarbîbu

Lîvånu fonds "Baltå måja"  Konsultåcijas;  Medicînas, psiholo©iskie pakalpojumi;  Uzticîbas telefons;  Nodarbîbas skoléniem, skolotåjiem;  Seminåri skolotåjiem, vecåkiem un jaunießiem;  VienaudΩu izglîtîba;  Atbalsta grupas;  Sociålå aprüpe Stacijas iela2, Lîvåni, Prei¬u raj., LV - 5316

Telefons: 5381707



Vidzeme Jaunießu centrs "Båka"  Konsultåcijas klåtiené;  VienaudΩu izglîtîba;  Nodarbîbas skoléniem, skolotåjiem;  Seminåri skolotåjiem, vecåkiem un jaunießiem;  Veselîbas un atkarîbas profilakses programmas; Salaspils, Lauku ielå 1, 56., LV-2121 Telefons: 7980106; 6897850 Ogres jaunatnes veselîbas centrs  Konsultåcijas;  Nodarbîbas skoléniem, skolotåjiem;  VienaudΩu izglîtîba Parka iela 1. Ogre, LV 5000 Valkas rajona jaunießu veselîbas kustîba  Konsultåcijas klåtiené;  Nodarbîbas skoléniem, skolotåjiem;  Seminåri skolotåjiem, vecåkiem un jaunießiem Dakteru iela 27, Smiltene, LV-4729

Telefons: 5023360



Telefons: 4773474; 4773605



Zemgale Zemgales re©ionålais veselîbas veicinoßo skolu centrs  Uzticîbas e-pasts;  VienaudΩu izglîtîba;  Nodarbîbas skoléniem, skolotåjiem;  Seminåri skolotåjiem, vecåkiem un jaunießiem;  Veselîbas un atkarîbas profilakses programmas Draudzîbas iela 14; Kalnciems, Jelgavas rajons



Dobeles rajona jaunatnes veselîbas centrs  Konsultåcijas klåtiené;  Psiholo©iskås konsultåcijas;  Uzticîbas e-pasts;  VienaudΩu izglîtîba;  Nodarbîbas skoléniem, skolotåjiem;  Seminåri skolotåjiem, vecåkiem un jaunießiem;  Veselîbas un atkarîbas profilakses programmas;  Atbalsta grupas Dobeles tirgus laukums 2a



Telefons: 3069701

Telefons: 3725550

Èslîces pagasta Ìimenes un jaunießu sociålå atbalsta centrs  Konsultåcijas;  Medicînas, psiholo©iskie pakalpojumi;  Nodarbîbas skoléniem, skolotåjiem. Bauskas rajons, Èslîces pagasts, Rîtausmas laukums 6 Telefons: 3925843, mob. 9224279

22


Apturi

vardarbîbu II noda¬a

VienaudΩu izglîtotåju aktivitåtes Metodes vienaudΩu izglîtîbå Lai izglîtojoßo procesu padarîtu interesantåku un daudzveidîgåku, var izmantot daΩådas metodes. Izmantojot interaktîvås metodes ar daΩådu uzdevumu palîdzîbu, kuros iesaista paßu dalîbnieku, tiek veidota viña attieksme un papildinåtas zinåßanas un prasmes par konkréto tematu. Lekcija Lekcija ir viszinåmåkais teorétiskås informåcijas izklåsta veids. Lekcija sniedz pamatzinåßanas, kas rada iespéju uzdot jautåjumus, izmantot diskusiju un interaktîvås spéles. Lekcija dod iespéju veidot dialogu, jautåt un atbildét uz uzdotajiem jautåjumiem. Lekcijas nepilnîba ir, ka tås laikå grupas dalîbnieki ir izslégti no lîdzdalîbas. Íî metode ir veiksmîgi lietojama, ja:  grupa ir ieintereséta un spéj klausîties;  ir piemérots laiks un vieta;  runåtåjs ir attiecîgi sagatavots informét par konkréto tematu;  metode atbilst konkrétajam tematam. IETEIKUMI VEIKSMÈGAI LEKCIJAI   





Sagatavojies savlaicîgi! Veido îsas lekcijas (10-15 min.) Dinamiska lekcijas uzbüve - tas ir saistîts ar uzståßanås stilu un saturu. Rîkojies tå, lai klausîtåji nesåktu garlaikoties. Vislabåk izmanto vienkårßu, saprotamu valodu, îsus teikumus, izvairies no Ωargoniem, saîsinåjumiem. Ja jåsniedz detalizéta un sareΩ©îta informåcija, labåk to piedåvå grupas dalîbniekiem rakstveida formå. Informåciju raksti uz papîra vai tåfeles, vai arî iepriekß sagatavo izdales materiålus. Lekcijas såkumå sniedz îsu vispårinåjumu par lekcijas tematu. Lekcijai beidzoties, apkopo paveikto.[7.,13.]

Lomu spéles Lomu spéles ¬auj tås dalîbniekiem iejusties radîtajå situåcijå vai lomå. Lomu spéle labi paråda dalîbnieku iegütås zinåßanas, attieksmes un prasmes. Lomu spéles laikå dalîbnieki izmanto savas saskarsmes iemañas, lai atrisinåtu situåciju. IETEIKUMI LOMU SP‰LEI     



Iekårto telpu, lai visi dalîbnieki varétu brîvi redzét un dzirdét notiekoßo. Rakstiskå veidå dod dalîbniekiem uzdevumus (tiem, kuri spélés lomas). Nevienu nedrîkst piespiest piedalîties lomu spélé. Veido un uzturi grupå droßu, atbalstoßu un draudzîgu noskañojumu. Péc lomu spéles var veidot diskusiju. Esi atbalstoßs un seko, lai grupa nav påråk kritiska, atceroties neveiksmes, kas tika pamanîtas lomu spéles laikå. Vari izmantot iesildîßanås spéles [7.,13.]

Grupu darba metodes Tå ir interaktîva metode, kurå katram tås dalîbniekam ir sava loma. Grupu darba metodes galvenokårt tiek izmantotas, lai dalîbnieki cits citu iepazîtu, kopîgi darbotos, dalîtos pieredzé,

23


Apturi

vardarbîbu

iegütu iemañas darbam grupå, veiktu konkrétu uzdevumu, uzklausîtu viens otru, måcîtos motivét savas domas, dotu iespéju uzklausît un respektét atß˚irîgus viedok¬us, mazinåt stresu Grupu darba noteikumi, par kuriem vajadzétu vienoties pirms såk darbu: 1. Piedalîßanås grupå ir brîvpråtîga.  Ikvienam jebkurå brîdî ir tiesîbas atteikties no piedalîßanås grupas darbå.  Uz grupu darbu jåierodas laikå. 2. Esiet aktîvi!  Nebaidies izteikt savas domas. 3. Esiet patiesi, esiet îsti!  Runå tikai to, ko domå vai jüti.  Runå par to, kas ar tevi notiek ßeit un tagad. 4. Atbalsti påréjos grupas dalîbniekus!  Nekritizé.  Ievéro principu "kad viens runå, tad visi klausås".  Izslédz mobilo telefonu. 5. Tam, kas noticis, dzirdéts vai redzéts grupå un attiecas uz kådu konkrétu personu, ir jåpaliek grupå.  Neapspried notikumus årpus grupas!  Neizpaud grupas dalîbnieku paustås domas un jütas - ßî informåcija ir konfidenciåla! Noteikumus, par kuriem vienojas grupa var uzrakstît uz lapas un piestiprinåt nodarbîbu telpå pie sienas. IETEIKUMI GRUPAS VADÈTÅJIEM 

  

  



Pirmo nodarbîbu ieteicams såkt ar iepazîßanos. Iepazîstini ar sevi, grupu, kuru pårståvi, kåpéc esi vienaudΩu izglîtotåjs. Vélåk iepazîsties ar grupas dalîbniekiem. Var izmatot interaktîvås metodes. Svarîgi noskaidrot, ko grupas dalîbnieki sagaida no konkrétås nodarbîbas. Nodarbîbas laikå visi viedok¬i un vértîbas ir brîvi apsprieΩami. Atceries, ka tu esi tikai grupas vadîtåjs, nevis profesors vai zinåtnieks, un nav jåkaunas, ka kaut ko nezini. Ieteicamais dalîbnieku skaits grupå bütu lîdz 20 dalîbniekiem. Atceries, ka tu esi vienaudΩu izglîtotåjs, tådé¬ grupå mé©ini radît neformålu gaisotni. Vadot nodarbîbas, centies iekårtot telpu, tå lai grupas dalîbnieki séΩ aplî, jo aplis rada lielåku kopîbas sajütu un liecina par to, ka sédoßie ir lîdzvértîgi, vienådi. Nodarbîbas beigås izmanto atgriezenisko saikni - noskaidro, ko grupas dalîbnieki ir ieguvußi nodarbîbå. Íim nolükam var izmantot jautåjumus ("Nosauc trîs lietas, kuras tev pirmås nåk pråtå atceroties ßîs nodarbîbas?", "Nosauc, kas Tev patika ßajå nodarbîbå un, kas varéja büt labåk?"). Iespéju izteikties jådod visiem!

Jautåjumi, kurus varétu apspriest izmantojot grupu darba metodes:         

24

Kå Tu saproti jédzienu "vardarbîba"? Kådus vardarbîbas veidus Tu pazîsti? Kå Tev ß˚iet, kåpéc cilvéki rîkojas vardarbîgi? Vai esi kådreiz cietis no vardarbîbas? Vai esi kådreiz bijis vardarbîgs, kåpéc? Kådas tavupråt ir vardarbîgas attiecîbas? Ko vajadzétu darît cilvékiem, lai mazinåtu vardarbîbu? Kur meklét palîdzîbu vardarbîbas gadîjumos? Kådas tavupråt ir vardarbîbas sekas?


Apturi

vardarbîbu

Iepazîßanås metodes

MANS NOSKAˆOJUMS Nepiecießams

Iepriekß sagatavoti aplîßi sekojoßås kråsås: dzelteni, sarkani, za¬i, zili, balti, oranΩi. Liela lapa (vislabåk tumßå tonî); sagatavoti lîmlentes gabaliñi vai lîme.

Mér˚is

Iepazîstinåt nodarbîbas dalîbniekus savå starpå, dot iespéju radoßi domåt un darboties, veidot draudzîgu gaisotni nodarbîbå.

Apraksts



Grupas vadîtåjs ¬auj katram dalîbniekam izvéléties vienu kråsainu aplîti. Katrs dalîbnieks uz aplîßa uzraksta savu vårdu.  Grupas vadîtåjs paskaidro, ka tam, kurß izvéléjies: DZELTENO aplîti - jåpaståsta, kas viñå var izraisît saulainu noskañojumu; SARKANO - jåpaståsta, kas viñå var izraisît dusmas; ZAÒO – kas viñå var izraisît sapñainu noskañojumu; ZILO – kas viñå var izraisît bédîgu noskañojumu; BALTO – kas viñå var izraisît nopietnu noskañojumu; ORANÛO – kas viñå var izraisît nebédnîgu noskañojumu.  Tiek dotas 5–7 minütes laikå pårdomåm.  Ap¬a vidü, uz grîdas, atrodas liela (vislabåk tumßå tonî) lapa. Blakus lapai – lîme  Lîmédami uz papîra lapas savu aplîßus (vietu uz papîra jaunietis izvélas pats) ståsta par sevi. 

Komentårs

Péc tå, kur salîméti aplîßi, pirmkårt var spriest par skoléna statusu klasé. Vislabåk var pamît tos, kuri jütas atstumti.  Péc tå, kur aplîßi vairåkumå pielîméti - lapas augßå, vidü vai apakßå, var spriest, kå kopumå skoléni jütas ßajå nodarbîbå (jo aplîßi augståk, jo labåk jütas).  Ío metodi var izmantot arî kå témas apguves metodi. Taçu tådå gadîjumå jaunietim ir jåbüt pietiekami izglîtotam un gatavam runåt par tému personificéjot varmåku, cietußo un kluséjoßo vairåkumu. 

KR‰SLI Nepiecießams

Krésli izvietoti aplî.

Mér˚is

Iepazîstinåt nodarbîbas dalîbniekus savå starpå, dot iespéju radoßi domåt un darboties, veidot draudzîgu gaisotni nodarbîbå. Iespéja fiziski izkustéties måcîbu stundå.

Apraksts



Komentårs

Íajå uzdevumå svarîgi bütu arî piedalîties grupas vadîtåjam, lai iepazîstinåtu påréjos arî ar sevi.

Aplî ir novietoti krésli. Kréslu skaits ir par vienu mazåk nekå cilvéki. Spélé piedalås arî skolotåjs.  Viens cilvéks ståv ap¬a vidü, påréjie séΩ kréslos. Tas, kas ståv ap¬a vidü, nosauc vienu personîbas îpaßîbu vai kådu citu pazîmi (horoskops, hobijs, utt.). Tiem sédoßajiem, kam ßî pazîme piemît, mainås sédvietåm. Arî kåjås ståvoßajam ir jåpaspéj apsésties. Tådå veidå visu laiku mainås cilvéki, kas ståv kåjås ap¬a vidü.

25


Apturi

vardarbîbu VIZÈTKARTE

26

Nepiecießams

Rakståmpiederumi, vizîtkarßu papîra lapas, kråsainie zîmu¬i, piespraudîtes.

Mér˚is

Iepazîstinåt nodarbîbas dalîbniekus savå starpå, dot iespéju radoßi domåt un darboties, veidot draudzîgu gaisotni nodarbîbå.

Apraksts



Komentårs

Ío uzdevumu var veikt arî vienå no pédéjåm nodarbîbåm, tikai tad dalîbnieku uzdevums bütu: izveido savu vizîtkarti, ñemot vérå, ka Tu esi speciålists vardarbîbas jautåjumos"

Grupas vadîtåjs iepazîstina dalîbniekus ar uzdevumu – izveidot savu vizîtkarti: uz tås ir jåbüt zîméjumiem un simboliem, kas citiem var paståstît par Tevi, sniegt îsu raksturojumu. Vizîtkartes forma ir katra brîva izvéle un improvizåcija, taçu uz tås ir jåbüt vårdam vai iesaukai, kådå jaunietis gribétu, lai viñu nodarbîbas laikå uzrunå.  Kad uzdevums paveikts, katrs dalîbnieks iepazîstina ar savu vizîtkarti påréjos.  Vizîtkarti piesprauΩ sev pie krüts un saglabå to uz visu nodarbîbas laiku.


Apturi

vardarbîbu

Témas apguves metodes

KÅ PIEV‰RST UZMANÈBU Nepiecießams Lielas papîra lapas un mar˚ieri. Mér˚is



Apzinåt iespéjamos verbålos un neverbålos saskarsmes lîdzek¬us, veidojot savstarpéjås attiecîbas.  Dot iespéju jaunießiem apzinåties kå pievérst uzmanîbu, neizmantojot varas un vardarbîbas metodes.

Apraksts



Dalîbnieki sadalås çetrås grupås. Grupu uzdevums ir izdomåt iespéjamos uzmanîbas pievérßanas veidus (kuri nekådå ziñå nav vardarbîgi), satiekot personu, kura ß˚iet simpåtiska.  Vienai grupai - satiekoties ballîté, otrai - satiekoties veikalå, treßajai – satiekoties savå klasé, ceturtajai - satiekoties uz ielas.  Péc 10 min. katra grupa prezenté savu situåciju.  Påréjås grupas var izteikt savus ierosinåjumus un papildinåjumus, kå arî uzdot jautåjumus. 

Komentårs

Uzdevumu var pielietot runåjot par to, kå nevardarbîgå veidå var pievérst sev uzmanîbu.

PRÅTA V‰TRA Mér˚is

Metodes pamatideja - maksimåli rosinåt radoßi domåt, spriest un izteikt paßas neiedomåjamåkås idejas, nedomåjot par to, vai tås ir praktiskas, pieñemamas vai né. Ío metodi lieto, lai péc iespéjas îsåkå laikå radîtu vairåk ideju, atceré tos visu, kas ir zinåms par doto tému, iesaistîtu darbå ikvienu.

Apraksts



Telpu iekårto aplî vai pusaplî, bet tå, lai ikviens varétu redzét tåfeli. Grupai dod uzdevumu, tematu, problému vai uzdod jautåjumu, par kuru grupas dalîbnieki izsaka visas idejas, kuras vien ienåk pråtå.  Izvirza 1 - 2 cilvékus, kuru uzdevums ir pierakstît visas izteiktås idejas uz tåfeles.  Pie tåm idejåm, kas atkårtojas likt ˚eksîßus tik reizes, cik tås atkårtojas. Tås idejas, pie kuråm ir vairåk ˚eksîßu, ir vissvarîgåkås un aktuålåkås. 

Komentåri

Pierakstiet katru ideju, pat tad, ja tå ß˚iet pavisam mu¬˚îga un neatbilstoßa tematam.  Pie idejas pierakstît skoléna vårdu, kas to ir teicis, jo tådå veidå skoléns jütas svarîgåks.  Ideju radîßanå censties iesaistît visus dalîbniekus.  Nedrîkst lietot aizskaroßus izteicienus, pieméram, "Kur tas dzirdéts?" u.c.  Péc ideju radîßanas dalîbnieki var såkt diskusiju, komentéjot idejas, sagrupét lîdzîgås idejas, izvéléties labåkås no tåm vai sakårtot tås noteiktå secîbå. 

27


Apturi

vardarbîbu PLENÅRDISKUSIJA

Mér˚is

Diskusijas laikå dalîbnieki, brîvi pårrunåjot, argumentéjot, analizéjot aplüko kådu uzdoto jautåjumu.

Apraksts

 

 

   



Komentåri

 



Tiek izvirzîts jautåjums apsprießanai. Tiek izvirzîti skoléni sekojoßåm lomåm: 2 galvenie runåtåji (katrs pårståv atß˚irîgas noståjas), katram runåtåjam ir 3 referenti, kå arî 2 reportieri. Diskusijas såkumå vadîtåjs iepazîstina dalîbniekus ar tému. Tiek dotas 10 min, lai runåtåji kopå ar referentiem varétu sagatavot ziñojumu par doto jautåjumu. Runå pirmais runåtåjs, kurß tému aplüko no sava viedok¬a. Runå otrais runåtåjs, kurß tému aplüko no pretéjå viedok¬a. Skatîtåji tiek aicinåti uzdot jautåjumus, komentét teikto. Vadîtåjs noskaidro, cik skatîtåju atbalsta pirmå referenta domas un uzskatus, cik – otrå. Diskusijas noslégumå reportieri, kuri fikséjußi diskusijas norisi, sniedz nelielu reportåΩu. Referenti palîdz runåtåjiem atbildét uz jautåjumiem. Jaunießi bieΩi vien iekarst, aizståvédami savu viedokli, tåpéc diskusijas vadîtåjam jåkontrolé, lai runåtåji iek¬autos laikå un nesåktu viens otram izteikt aizskaroßas piezîmes. Diskusijå nav uzvarétåju. Ir tikai spécîgåk vai mazåk spécîgi pamatoti viedok¬i.

TAVS VIEDOKLIS

Nepiecießams

10-20 attéli, kuros atainota vardarbîba ikdienå.

Mér˚is

Atpazît vardarbîbu ikdienas dzîvé, dalîties pieredzé un emocijås.

Apraksts









Komentårs

28

Attéli, kuros parådîtas vardarbîbas situåcijas un konflikti, atrodas uz galda vai uz grîdas. Katrs grupas dalîbnieks izvélas vienu attélu, kurß piesaistîjis viña uzmanîbu. Jaunießi saståjas vienå lînijå. Lînijas vienå galå ir jaunießi, kam uz bildém attaisnota spécîga vardarbîba; lînijas otrå galå – kam mazåk spécîga vardarbîba. Katrs grupas dalîbnieks råda izvéléto attélu citiem grupas dalîbniekiem un ståsta kas uz tås attélots; pamato, kåpéc viñß ir izvéléjies tießi ßo attélu. Grupå atkarîbå no situåcijas var apspriest ßådus jautåjumus: Vai kåds grupas dalîbnieks ir bijis lîdzîgå situåcijå, kåda attélotå kådå no bildém? Vai kåds ir redzéjis lîdzîgas situåcijas skolå u.c.?

Ikdienå ir ¬oti bieΩi sastopamas situåcijas, kuras atspogu¬o agresîvu uzvedîbu. Katram cilvékam ir savs viedoklis par vardarbîbu, par to kur tå rodas, un kur beidzas. Íådå veidå var uzzinåt citu vienaudΩu viedok¬us un emocijas.


Apturi

vardarbîbu NEPIESKARIES MAN!

Nepiecießams

2 papîra figüras (1 - sievießu figüra, 1 - vîrießu figüra). Apgalvojuma kartîtes (var büt parastås lîmlapiñas) ar ßådiem uzrakstiem:  Nav problému! Íai manai ˚ermeña da¬ai drîkst pieskarties ikviens!  Íai ˚ermeña da¬ai drîkst pieskarties tikai mani draugi!  Íai ˚ermeña da¬ai drîkst pieskarties tikai mans draugs/draudzene!  Íai ˚ermeña da¬ai nedrîkst pieskarties neviens! Vélams katram apgalvojumam sagatavot citas kråsas lapiñas.

Mér˚is

Izteikt vårdos savas véléßanås un izjütas saistîbå ar pieskårieniem. Izjust savu ˚ermeni, izprast ierobeΩojumus saistîbå ar citu cilvéku pieskarßanos tavam ˚ermenim.

Apraksts

  





Komentårs

Grupas vadîtåjs sadala grupu divås da¬ås – zéni un meitenes. Zénu grupai tiek iedota zéna figüra, meiteñu grupai – meitenes figüra. Katras grupas dalîbnieki savås grupås izsaka viedokli par to, kuråm ˚ermeña da¬åm at¬autu pieskarties citiem (daΩåda sociålå statusa cilvékiem un kuriem – né). Attiecîgi katrs salîmé lapiñas uz figüras. Kad tas ir izdarîts grupas sanåk kopå un prezenté, kå pårsvarå izvietotas lîmlapiñas uz figüråm. Izdomåt fråzes, ar kuråm vislabåk var pateikt N‰ varmåkam.

Ikdienå ir ¬oti bieΩi sastopamas situåcijas, kuras atspogu¬o agresîvu uzvedîbu. Katram cilvékam ir savs viedoklis par vardarbîbu, par to kur tå rodas un kur tå beidzas. Íådå veidå var uzzinåt citu vienaudΩu viedok¬us par to, kådi ir patîkami un nepatîkami pieskårieni.

SAULE UN M‰NESS Nepiecießams

Rakståmais, papîra lapas. Metamais kauliñß ar saules un méness attéliem. Kårtis ar uzdevumiem: SAULES kårtis (dzeltenås) simbolizé pozitîvas izjütas. Uzdevumu pieméri uz SAULES kårtîm: 1. Es lepojos ar.......(nosaukt 2 lietas ar ko tu lepojies) 2. Es esmu vislabåkais......... (turpinåt teikumu) 3. Pateikt komplimentu cilvékam, kurß séΩ pa labi no tevis (vai arî katram dalîbniekam). 4. Es jütos laimîgs(a), kad.........(turpinåt teikumu) 5. Mani iepriecina.....................(turpinåt teikumu) M‰NESS kårtis (sarkanås) simbolizé nepatîkamas izjütas. Uzdevumu pieméri uz M‰NESS kårtîm: 1. Paståsti påréjiem grupas dalîbniekiem, ko tu dari, kad esi dusmîgs. 2. Paståsti situåciju, kad tu esi bijis vardarbîbas upuris. 3. Paståsti situåciju, kad tu pats esi bijis vardarbîgs. 4. Paståsti situåciju, kad tu esi bijis vardarbîbas liecinieks. Ko tu darîji?

Mér˚is

Verbalizét (izteikt vårdos) savas izjütas, måcîties pieñemt tås. Dalîties pieredzé ar citiem par tému "vardarbîba".

Apraksts

Dalîbnieki séΩ aplî, un katrs péc kårtas met metamo kauliñu. Ja uz metamå kauliña izkrît saule – dalîbnieks ñem dzelteno kartîti un pilda tur aprakstîto uzdevumu, ja méness – ñem méness kartîti un dara tåpat.

Komentårs

Jaunietim ir jåbüt pietiekami izglîtotam un gatavam runåt par tému personificéjot varmåku, cietußo un kluséjoßo vairåkumu.

29


Apturi

vardarbîbu

Nodarbîbas novértéßanas metodes Novértéßanas metodes – uzdevumi, ar kuru palîdzîbu var noskaidrot dalîbnieku vértéjumu aktivitåtei, nodarbîbai, pasåkumam.

CILV‰KS

Nepiecießams

A4 lapas, kråsainie zîmu¬i.

Mér˚is

Atkårtot zinåßanas péc nodarbîbas

Apraksts



Katram dalîbniekam tiek izdalîta lapa, uz kuras ir uzzîméta cilvéka kontüra. Katrå ˚ermeña da¬å ir skoléns ieraksta: GALVA- kådas zinåßanas tu esi ieguvis nodarbîbå? ROKAS- kådas prasmes tu esi ieguvis nodarbîbå? V‰DERS- kådas emocijas tu esi ieguvis nodarbîbå?



Komentårs

Darbi var tikt izstådîti pie sienas (par to bütu jåvienojas ar skoléniem iepriekß) vai arî darbi tiek nodoti vadîtåjam un vadîtåjs tad izanalizé pats.

KAS LABS, KAS JAUNS Nepiecießams Mér˚is

 

30

Atkårtot zinåßanas péc nodarbîbas. Jaunießu noskañoßana uz pozitîvås nots péc nodarbîbas beigåm.

Apraksts



Katrs dalîbnieks nodarbîbas beigås paståsta påréjiem ko jaunu ir ieguvis no nodarbîbas.  Katrs paståsta, ko no nodarbîbas noteikti pañems lîdzi un mé©inås pielietot savå ikdienas dzîvé.

Komentårs

Darbi var tikt izstådîti pie sienas (par to bütu jåvienojas ar skoléniem iepriekß) vai arî darbi tiek nodoti vadîtåjam un vadîtåjs tad izanalizé pats.


Apturi

vardarbîbu

Nodarbîbas izvértéßanas anketa Mums ir svarîgi uzzinåt Tavas domas par ßo nodarbîbu. Lüdzu atbildi uz ßiem jautåjumiem godîgi! Skola: Nodarbîbas vadîtåjs: Tavs dzimums: Nodarbîbas téma: Tavs vecums: Íîsdienas datums: 1.Cik viegli Tev bija saprast, ko nodarbîbas vadîtåjs ståstîja? Òoti viegli Viegli Grüti Òoti grüti 2. Vai Tev likås, ka nodarbîba bija noderîga (tå Tev lika aizdomåties, mainît viedokli, tå palîdzés)? Pilnîbå piekrîtu Piekrîtu Da¬éji piekrîtu Nepiekrîtu 3. Lüdzu, atzîmé 3 lietas, kas vislabåk raksturo ßo nodarbîbu Sañému atbildi uz sev svarîgu jautåjumu Nodarbîbu vadîtåjs nezinåja vairåk par mani Varéju uzzinåt citu jaunießu viedokli Man bija garlaicîgi Nodarbîbå jutos ¬oti labi Varéja brîvåk runåt par mulsinoßåm témåm 4. Kå Tu vérté ßo nodarbîbu? Lüdzu, novérté skalå no 1 lîdz 5 (1- vissliktåkais, 5 – vislabåkais vértéjums) 1 2 3 4 5 5. Ja bütu iespéja, vai Tu vél kådreiz gribétu piedalîties ßådå nodarbîbå? Jå, noteikti Jå, varétu Drîzåk né Noteikti né 6. Par kuråm témåm Tu vél vélétos ßåda veida nodarbîbu?

7. Komentåri?!

Paldies!

31


Apturi

vardarbîbu Literatüras saraksts

1.

Bérni Latvijå. Statistikas bi¬etens. – Rîga, 2003.

2.

Bérnu tiesîbu aizsardzîbas likums (Saeimå pieñemts 2004. gada 20.maijå).

3.

Eljota M. Proti aizståvét sevi. – Zvaigzne ABC, 1998.

4.

Iedzîvotåju reproduktîvå veselîba. Pårskats par situåciju Latvijå 1997–2003.

5.

Kriminållikums (Saeimå pieñemts 1998. gada 17.jünijå).

6.

Mareja DΩ. Bet es taçu viñu mîlu. – Avots, 2003.

7.

Metodiskais materiåls projektam "Mobilås un psiholo©iskås palîdzîbas dienests bérniem". – Rîga, 2002.

8.

Mi˚elsone L. Måcîbu metodes sociålajås zinîbås. – RAKA, 2002.

9.

Nucho O.A., Vidnere M. Garîgås veselîbas veicinåßana. – RAKA, 2002.

10. Psiholo©ijas pasaule. Ûurnåls. – 2004/11 11. Rokasgråmata skolotåjiem. Kå palîdzét vardarbîbå cietußiem bérniem. – Rîga, 1999–2000. 12. Rokasgråmata vienaudΩu izglîtotåjiem. HIV/AIDS un reproduktîvå veselîba. – Rîga: ANO Attîstîbas programma, 2003. 13. Strauta A. Metodiskais lîdzeklis profesionå¬iem, kas iesaistîti bérnu seksuålås izman toßanas gadîjumu risinåßanås. – Rîga, 2002. 14. Vorobjovs A. Vispårîgå psiholo©ija. – Rîga, 2000. 15. Våcijas Sarkanå Krusta projekta "FAIL-MOBIL" metodes 2004 . 16. Fyy K. Gcb[jkjubxtcrbq nhtybyu c gjlhjcnrfvb. - Gbnth> 2003 17. Christine Oliver and Mano Candappa Tackling bullying: Listening to the views of children and yong people – Queens printer 2003 18. Mary Mac Leond and Sally Morris. Why Me? 1996 19. Smith, P.K. The nature of school bullying: a cross – national perspective. London: Routledge – 1999

32


Apturi vardarbību