Issuu on Google+

TEODORA KALNIŅA

LATVIJAS RADIO KORIS

www.radiokoris.lv

1


Idejas ierosinātājs – Sigvards Kļava Atmiņu un fotomateriālu vācēja, arhīvu gājēja – Ieva Ezeriete Teksta autors – Orests Silabriedis Māksliniece – Laila Apšeniece Foto no bijušo un esošo koristu personīgā arhīva, publicitātes attēli Paldies Ivaram Bērziņam, Zigrīdai Bīrītei, Dinai Dūdiņai-Kurmiņai, Jurim Kļaviņam, Edgaram Račevskim, Leonorai un Jānim Ratniekiem, Margitai Tonei, Laimai Vanagai. Burtnīcas veidotāji lasīja atmiņu krājumu par Teodoru Kalniņu, Vitas Lindenbergas grāmatu par Radio kori, Laimas Mūrnieces grāmatu par Edgaru Račevski, tekstu krājumu “Latvijas Radio – 75”, klausījās Diānas Albinas un Rūtas Paulas veidotos radioraidījumus.

Septiņdesmit – tas ir atspēriena punkts lielās 75. dzimšanas dienas svinēšanai. Burtnīca, kuru patlaban turat rokā, ir konspektīvs plāns lielajai grāmatai, kas, domājams, nāks klajā 2015. gadā. Latvijas Radio kora pagātne joprojām ir pilna noslēpumu un neskaidrību. Laipnais lasītājs (Karela Čapeka vārdiem runājot, tā ir obligātā pieklājības formula tiem, kas meklēs un atradīs kļūdas un neprecizitātes), tātad – Laipnais lasītājs laipni aicināts dot ieguldījumu Radio kora vēstures papildināšanā un kļūdu labošanā, rakstot papīra vai elektronisko vēstuli uz kora jauno mājvietu Maskavas ielā 4 vai koris@radiokoris.lv.


Septiņdesmit pastāvēšanas gados Latvijas Radio korim bijušas dažādas sejas. Šai dažādībai nav nekādas saiknes ar vecumu. Tad jau varētu teikt, ka nupat vieds sirmgalvja vecums klāt, laiks pagātni vētīt un pie miera iet. Patiesībā ir gluži otrādi – Latvijas Radio koris gluži jauneklīgā kārtā ne tikai definējies par vienu no pasaules labākajiem profesionālajiem koriem, bet arī nonācis pie revolucionāras saprašanas par to, kas ir koris mūsdienīgā izpratnē. Tā nav dziedāšanas biedrība kā sendienās, un tas arī nav tīrskaņā vienots organisms, kurā ik dziedātājs iekļaujas kā ūdeņraža vai skābekļa bezvārda atoms ūdens molekulā. Latvijas Radio kora molekulā ik atomam ir savs personības vārds un savs individuāls balss saišu paraksts. Un ir svarīgi, ka tieši šis atoms, ne cits, dzied tieši šo frāzi. Ik korists ir konkrēts vārdā saucams cilvēks, un katram ir savs neatkārtojams uzdevums un pienesums. Tā dziedāt nemāca nevienā akadēmijā. To zina mūsdienu komponists, un viņš komponē konkrētam koristam. Tāds koris dzimst ilgā un mērķtiecīgā kristalizācijas

-

^

Daudz laimes dzimsanas diena!

procesā – gadiem noritējušā pavisam īpašu cilvēku kopā saukšanas darbā, kas nupat

Latvijas Radio koris dibināts trīs reizes, tātad korim ir trīs dzimšanas dienas.

nosaukumi un pavisam reāli likvidēšanas draudi. 2010. gada janvārī Latvijas Radio ko-

Pirmā saistās ar 1940. gada vasaru, kad Teodoru Kalniņu aicina veidot Radio-

ris pēc sešdesmit deviņiem darba gadiem vienā un tajā pašā telpā atstāja Radionamu

fona kori. Otrreiz koris veidots 1945. gadā pēc gadu ilga darba pārtraukuma.

Doma laukumā un pārcēlās uz dzīvi Spīķeru koncertzālē. Pasaules kormūzikas vēstures

Trešoreiz Latvijas Radio koris dzimis 1957. gada sākumā un kopš tā laika

tapšanas karstākais punkts patlaban ir tās dažas augšstāva istabas Daugavas krastā

darbojas nepārtraukti, kaut reāli eksistences draudi uzglūnējuši vēl arī 1995.

Maskavas ielā 4, kur savulaik ar auzām, linsēklām, striķiem un putnu iekšām tirgojās. Un

un 2009. gadā.

tie divdesmit pieci, kas tur dzied, – tas ir fenomens, kura tapšanas liecinieki mēs esam.

jau vairākus gadus nes leknus augļus starptautiskajā arēnā. Viss kas ir bijis Radio kora pagātnē – vibrējoša un nevibrējoša dziedāšana, ansambļa apmēru amplitūda no simtgalvaina augstāko priežu lauzēja līdz kamerīgam “kaut ko klusiņām”, ceļojumi salauztos Ikarus autobusos un teju gaismas ātruma laineros, goda


1940–1944 1940. gada martā nomirst Mihails Bulgakovs un Edvarts Virza 1940. gada maijā piedzimst Josifs Brodskis un Ivars Vīgners

1940. gada 17. jūnijā Latvijas robežu šķērso Sarkanās armijas karaspēks, ap pusdienlaiku tas jau ieradies Rīgā. Radiomājā ienākušie padomju virsnieki norīko raidīt tikai mūziku. 17. jūnija vakarā Kārlis Ulmanis teic savu slaveno runu, kas beidzas ar vārdiem par palikšanu katram savā vietā. Vairākus mēnešus ilgst Radiofona reorganizācija, tās būtība – sadalīt iestādi divās pamatdaļās, kur viena ir tehniska (Radiocentrs jeb visu Latvijas raidstaciju pārraudzība), otra – ideoloģiska (Radiokomiteja). Par Radiokomitejas priekšnieku ieceļ rakstnieku Indriķi Lēmani (1904–1960) – neviens nezina, kādēļ, vismazāk pats ieceltais. Šādā situācijā Teodors Kalniņš saņem aicinājumu veidot Latvijā pirmo profesionālo koncertkori – Radiofona kori. Slaikais briļļainais kungs ir pieredzējis koru vadonis. Tiesa, viņa jaunības sapnis bijis spēlēt vijoli, taču vingrinoties pārspēlētais pirksts pārtraucis ceļu uz koncertmākslinieka karjeru. “Vijole bija viņa sirdslieta,” saka Radio kora ilggadējs tenors, arhivārs un bibliotekārs Arnolds Bīriņš. Teodors Kalniņš tomēr labi zina, ka viņa ceļš jebkurā gadījumā vedīs mūzikas laukos. Neiedziļinoties izcilā maestro biogrāfijas finesēs, uzsvērsim, ka pirms Otrā pasaules kara viņš guva ievērojamus panākumus, visu brīvvalsts laiku strādādams par Nacionālās operas kormeistaru, vadīdams un kormeistarēdams vairākus amatierkorus, kā arī diriģēdams Dziesmu svētku kopkori. 1928. gadā – laikā, kad operas kora priekšgalā ir Pauls Jozuus un Teodors Kalniņš, koris saņem pasaules mūzikas praksē reti sastopamu aicinājumu kopā ar Fjodoru Šaļapinu uzstāties izrādēs Berlīnē un Leipcigā. Iedomājieties tik – uz viesizrādēm īrē veselu kori! Aizkulišu koru diriģēšanas laikā Teodors Kalniņš, kurš vienmēr tik savaldīgs un dzelžaini 4

profesionāls, pirmoreiz mūžā esot redzēts mazliet satraucies.

Vispārējo dziesmu svētku virsdiriģenta tribīnē maestro pirmoreiz kāpj 1931. gadā. Debija ir veiksmīga – koristi jauno diriģentu novērtē atzinīgi un labprāt pakļaujas viņa žestam. Kad Pauls Jozuus 1935. gadā uz neilgu laiku kļūst par konservatorijas rektoru, Teodors Kalniņš manto viņa zizli opernamā. Un tad pienāk 1940. gads: kam Baigais, kam jaunas darba rītausmas gads. Potenciālo Radio kora dziedātāju izvēle notiek mikrofona priekšā. Skaidrs – Teodors Kalniņš vēlas nevis solistiski spožas balsis, bet gan tādas, kas bez piepūles iekļautos ansamblī un palīdzētu veidot viendabīgu kora skanējumu. Tolaiku Latvijai revolucionārs piegājiens. Pirmā sastāva, iespējams, vienīgā mūsdienās satiekamā koriste Margita Tone atceras, ka aicinājumu uz konkursu teju nejauši dzirdējusi radio, varbūt pat no reproduktora, kādi tolaik rotāja Rīgas ielas. Konkurss bijis milzīgs, piemēram, soprāniem uz vienpadsmit vietām 120 pretendentu. Vērtējis pats Kalniņš un vēl kādi kungi. Jaunizveidotais koris sākotnēji strādāja divas reizes nedēļā un nesaņēma algu. Galīgais pamatsastāvs izveidojās tikai novembrī. Tas nenozīmē, ka līdz tam koris būtu publiski klusējis – ja ticam tālaika radioprogrammām, pirmā tiešraide notiek 16. jūlijā septiņos vakarā. Rakstīts “Latvju tautas dz. izpilda jaukts koris T. Kalniņa vadībā”. 29. jūlija tiešraides pieteikumā rakstīts, ka uzstājas Teodora Kalniņa koris. Programmā – Jāzepa Vītola “Kad mēs jauni bijām”, Emiļa Melngaiļa “Jau vakarblāzma dziest” un Jurjānu Andreja “Lūk, roze zied”. Kopš tā laika koris tiešraidēs uzstājas divas trīs reizes nedēļā, dziedot pārsvarā latviešu autoru darbus. Patiesības labad atzīmēsim, ka diriģentu pieņem darbā tikai augustā. 1940. gada 1. novembrī – tajā pašā datumā, kas ir Latvijas Radio dzimšanas diena, –


Teodors Kalniņš ar savu kori vecajā Radiofona ēkā 1941. gadā

5


pirmoreiz radioprogrammā rakstīts “LPSR Radiofona koris T. Kalniņa vadībā”. 6. novembrī notiek revolūcijas svētku svinēšana kopā ar operas māksliniekiem. Kora vēsturniece Ieva Ezeriete izpētījusi, ka pirmā “eiropārraide” notiek 3. decembrī. Runa ir par Maskavas Kominternes raidstacijas translētu koncertu, kurā latviešu tautasdziesmas atskaņo Herta Lūse, Mariss Vētra, Hermanis Brauns un, protams, arī LPSR Radiokomitejas koris. Divas dienas vēlāk Jāņa Mediņa vadībā citstarp izskan Arama Hačaturjana “Poēma par Staļinu”. Kā nedziedāsi – 5. decembris ir Staļina klātbūtnē tapušās 1936. gada konstitūcijas svētku diena. 1941. gada 1. janvārī koris pirmoreiz sadarbojas ar ārzemju kolēģiem – koncertā piedalās Lietuvas un Igaunijas Radiokomiteju orķestri. LPSR Augstākās padomes prezidija priekšsēdētāja Augusta Kirhenšteina uzrunai seko Pētera Barisona “Pa zvaigžņu ceļu”, Jāzepa Vītola “Upe un cilvēka dzīve”, “Diena aust” un kantāte “Dziesma” ar Ernas Traviņas solo. Mūzika, kas tiklab varētu skanēt arī 1940. gada 1. janvārī (pēdējā Jaungadā pirms padomju okupācijas) vai 1942. gada pirmajā dienā vācu režīma okupācijas apstākļos. 21. janvārī – Ļeņina nāves dienā – atskan “Ai, tā nakts bij tik ļauna” vēlākā koncertkokles attīstītāja Sergeja Krasnopjorova apdarē. 6. februārī koris dzied latviešu tautasdziesmas meistarīgā komentētāja Volfganga Dārziņa apdares. Radiokomitejas koris atskaņojis arī skatuves darbus. 16. februārī plkst. 16:50 sākas pārraide Leona Paegles drāma “Dievi un cilvēki” (diriģents Jānis Mediņš, kormeistars Teodors Kalniņš), kori no Mediņa operas ar šādu nosaukumu skan 29. aprīlī, savukārt 1. maiju Radiokomiteja svin ar literāri muzikālu montāžu “Proletāri, esiet solidāri”, kur kopā ar Radiokomitejas kori piedalās vēlākos gados komunistu ne visai mīlētais dziedātājs un vokālais pedagogs Herberts Ozolītis. Gaisotne korī bijusi profesionāla un draudzīga. Dāmām atļauts mēģinājumu laikā tamborēt un adīt, saprotams, tikai tajos brīžos, kad dziedājušas citas balss grupas. Koris esot bijis visai mazkustīgs, taču Margitai Tonei atmiņā palicis brauciens vaļējā kravas auto uz pili “Ziemeļblāzma”, lai ieskaņotu Bruno Skultes mūziku Voldemāra Pūces spēlfilmai 6

“Kaugurieši” (1941): “Sasēdām kur kurais, un braucienam nebija ne vainas.”

Radiofona kora soliste Margita Tone 1943. gadā


Otrā pasaules kara ierašanās Rīgā ir dramatiska. Lūk, Margitas Tones atmiņas: “Radio izziņoja, ka korim un orķestrim svētdien, 29. jūnijā, plkst. 10:00 jāpulcējas Melngalvju namā. Kas dzirdēja, atnāca. Ne kāds diriģents ieradies, ne kāds kaut ko ziņo. Kādu stundu vai vairāk mierīgi sēdējām. Cits palasīja avīzes, cits parunājās. Un tad sākās apšaude. Rīgai tuvojās vācietis, bet mēs bijām krievu pusē. Pēc vairākām stundām sākām interesēties, vai kāds nāks kaut ko strādāt. Viens aiz otra ieskrēja iekšā karavīri un atkal aizgāja. Vienā brīdī izrādījās, ka kāds aizslēdzis lielās durvis. Logi aizrestoti, mēs netiekam ārā. Mēģinājām sazvanīt direkciju, tur pateica – te vairs neviena nav, direktors Indriķis Lēmanis jau Maskavā, tieciet galā paši. Pa rezerves kāpnēm kāds no mūsējiem uzkāpa augšā un ziņoja, ka deg Pēterbaznīcas tornis, liesmas nāk uz mūsu pusi. Nu bija problēma, kā tikt ārā. Nervozākie gribēja lēkt pa augšstāva logu, viņus atturēja, lai nenošautu. Beidzot kāds pagrabā atrada cirvi vai lauzni, taču lielās durvis tāpat neatlauzīsi. No šāvieniem krietni gruva apmetums un atsprāga vaļā lielās seifa durvis. Es ielīdu tur iekšā, tomēr drošāk. Galu galā izdevās atlauzt mazās durtiņas uz Grēcinieku ielas pusi. Visi skrien laukā, bet man tāds kā miers, kā apātija, es laižu, lai visi skrien man garām, līdz beidzot kāds no orķestrantiem izrāva mani ārā, un tajā brīdī iegruva degošā mazo durvju aploda.

Radiofona koris dodas ieskaņot Bruno Skultes “Kauguriešus” (1941. gada vasara)

Mēs varējām sadegt kopā ar Melngalvju namu.” Kara laikā mēģinājumi esot notikuši filharmonijā. Kad kara beigās Rīgai atkal tuvojās Sarkanā armija, šķiet, tas bija Jānis Ivanovs, kurš bija spiests paziņot korim – jūs tiekat atlaisti.

7


1945–1953 1953. gada 5. martā nomirst Josifs Staļins. Sēro visa padomju tauta. 1953. gada 5. martā nomirst Sergejs Prokofjevs. To nepamana gandrīz neviens.

Rīgas kamerkori Ave Sol vēlāk jo spoži pārņems un izkops Imants Kokars. Talantīgo algebras, ģeometrijas un trigonometrijas skolotāju Teodors Kalniņš pamana pēc tam, kad varen uzņēmīgais jauneklis ar Cēsu Skolotāju institūta kori divreiz (1948 un 1950) ieguvis I vietu Dziesmu svētku koru skatēs. 1951. gada maijā Imants Kokars kļūst par Teodora Kalniņa kolēģi – Radio kora kormeistaru.

8

1944. gada vasarā Maskavā notiek Latvijas Radiokomitejas atdzimšana – pa pēdām

Pa to laiku radio darbinieki atkal svinējuši jurģus, jo Skolas ielas nams ir aplam neērts.

varonīgajai Sarkanajai armijai Rīgai tuvojas nākošie radio speciālisti, kuru rokās būs

Atbildīgo personu acu skats apstājies pie bijušās Latvijas Kredītbankas ēkas Doma

Radiofona darba atjaunošana. Radionams tramvaja galapunkta aplokā smagi sapostīts.

laukumā. Pēc apjomīgiem remontdarbiem 1948. gada 5. novembrī atklāj koncertstudiju,

Tiek meklēta vieta, kur ierīkot raidīšanas iespēju. Par nākošo radio māju kļūst ēka Skolas

gadu vēlāk darbu sāk pilnībā izbūvētais jaunais Radionams. Teodora Kalniņa vadītā

ielā 6. Kā nebūt telpas tiek pielāgotas darbam. 1944. gada vēlā rudenī Jāņa Ivanova rokas

piecdesmitbalsīgā kora mēģinājumiem ierāda II studiju. Maestro prioritātes mūzikā nav

uzliek uz skaņuplašu atskaņotāja plati ar Emīla Dārziņa dziesmas “Mūžam zili” ierakstu.

mainījušās – joprojām cieņā ir latviešu tautasdziesma un Latvijas komponistu mūzika.

Necik ilgi – un šo dziesmu aizliegs. Tomēr tas būs bijis pirmais mūzikas raidījums Latvijā

Apbrīnojamā un sev neraksturīgā lēnprātībā Teodora Kalniņa interpretācijas slavē pa-

pēc pasaules vēsturē pagaidām nežēlīgākā kara.

domju varas relatīvā atzinības saulē nonākušais Emilis Melngailis. Kora veikumu atzinīgi

Orķestra vadīšanai visi gaida ierodamies Jāni Mediņu. Jānis Mediņš neierodas. Viņa

novērtē ar sevišķi augstām prasībām pazīstamais Alfrēds Kalniņš. Jaunu lappusi daiļradē

mītnesvieta turpmāk būs Stokholma. Orķestra vadība tiek uzticēta Dmitrijam Kuļkovam.

šķir Marģeris Zariņš, kura mūza nu uzplaukst dziesmoti dejisku daudzbalsīgu kompozīciju

Kora vadīšanai visi gaida atgriežamies Teodoru Kalniņu. Teodors Kalniņš pa tam, uz ielas

radīšanas sparā.

notverts, bijis spiests doties līdzi vācu armijai uz Vāczemi. Krāvējs lidostā, citi darbi.

Tiek stiprinātas draudzības saiknes ar “lielo brāli”. 1947. gadā Radio koris iestudē pir-

Radiokomiteja neziņā, ģimene neziņā. Kora vadību uztic Jēkabam Mediņam. Pienāk

mo lieldarbu – Mocarta Rekviēmu, ko Latvijas Universitātes aulā diriģē no Ļeņingradas

1945. gada augusts. Teodoram Kalniņam izdevies atgriezties dzimtenē. Jānis Ivanovs

atbraukušais Kurts Zanderlings. 1949. gada ziemā koncertstudijā Radio koris satiekas

ar neslēptu lepnumu iepazīstina radio kolēģus ar tābrīža Latvijas labāko kordiriģentu.

ar citiem Ļeņingradas viesiem – Gļinkas Valsts akadēmisko kapelu un tās vadītāju

Vienu mēnesi, kamēr Jēkabs Mediņš iekārtojas konservatorijas rektora amatā, Kalniņam

Georgiju Dmitrevski, lielu autoritāti Krievijas kordiriģentu aprindās. Kora repertuārā nonāk

jānostrādā mūzikas raidījumu redaktora postenī, un tad – kopš oktobra Latvijas Radio

Čaikovska “Maskava”, Rahmaņinova “Pavasaris”, Prokofjeva “Aleksandrs Ņevskis”,

koris turpina darbu sava prasmīgā dibinātāja vadībā.

Šostakoviča “Dziesma par mežiem”, Arutunjana “Kantāte par Dzimteni” u. c. Lai neliktos,

Tā kā kora sastāva veidošana notikusi bez Teodora Kalniņa klātbūtnes, nākas rīkot jaunu

ka skan tikai brālīgo republiku komponistu mūzika, pateiksim arī, ka koris iestudē Jurjānu

konkursu. Maestro stingri pastāv uz to, ka Radio kora dziedātājam jādzied non vibrato –

Andreja “Līgojiet, līksmojiet”, Vītola laicīgo kantāšu triādi un Eiropas klasiku – Haidna

tā rodas jauna kolektīvās dziedāšanas paradigma, kas ar laiku kļūst par visas Latvijas

“Gadalaikus”, Bēthovena Devīto simfoniju. Iecienīta laika pavadīšana ir piedalīšanās

kordziedāšanas kustības speciāli koptu īpatnību. Šo dziedāšanas paņēmienu darbā ar

operu koncertiestudējumos sadarbībā ar diriģentiem Arvīdu Jansonu, Dmitriju Kuļkovu,


Teodoru Vēju. Kora profesionalitātes stiprināšanas vai varbūt vienkārši darba dzīves daudzveidīgošanas nolūkā Teodors Kalniņš izveido vīru dubultkvartetu un dāmu sekstetu, kam bijusi paredzēta sevišķa loma, sadarbojoties ar 1950. gadā nodibināto Radio kokļu ansambli. 40. gadu beigās arvien skaidrāk definējas vēl kāda vajadzība. Skaidrs, var izklaidēties ar Teodora Kalniņa iecienītā Jēkaba Graubiņa greznajām un grūtajām apdarēm, var smalkumoties ar Jāņa Zālīša režģainajām un skaistajām dziesmām, taču tautas tieksmi pēc skaņumākslas vislabāk, protams, apmierinās “padomju masu un sadzīves dziesmu” skandēšana. Visticamāk, ne jau no laba prāta, taču – kas jādara, jādara, – Teodors Kalniņš kļūst arī par Radio padomju dziesmu ansambļa vadītāju. Dzimst sadarbība ar Veru Davidoni, Leonardu Daini, Elvīru Volšteini, Miķeli Fišeru, Pēteri Grāveli, Aleksandru Daškovu. Jaunas dziesmas dāvina Jurijs Glagoļevs, Jānis Ozoliņš, Marģeris Zariņš (varam iedomāties, cik uzjautrināts viņš varēja justies, komponējot, piemēram, dziesmu “Jaunā

Radiofona koris pie pirmās radio ēkas (40. gadi)

Rīga”), Arvīds Žilinskis un citi. Par ierakstu mākslinieks saņem 18 rbļ. Pavisam cita nauda, nekā 50 kapeiku tā sauktās “salmu naudas”, ko izsniedz koncertceļojuma laikā kā kompensāciju par nakšņošanu lauku klubā vai šķūnī. 1953. gadā no Maskavas pienāk aicinājums likvidēt Baltijas republiku Radio korus. Mūzikas vēsturniece Diāna Albina atceras, ka Igaunija cīnījusies pret šādu rīkojumu un pratusi saglabāt savu Radio kori, turpretim Latvijas amatpersonas tūlīt piekritušas, jo Radio koris taču dziedot tikai tautasdziesmas un rekviēmus, tad jau labāk aktivizēt masu dziesmas izplatību. Indriķis Lēmanis pieņem lēmumu likvidēt kori. Maz ticams, ka tā bija viņa personiskā pārliecība. Stāsta, ka cienījamais rakstnieks politiskajās spēlēs bijis tikai bandinieks. Tā beidzas Radio kora darbības otrais posms.

9


1957–1962 1957. gada oktobrī PSRS delegācija iesniedz ANO priekšlikumu globāli samazināt Bruņoto Spēku apjomu 1957. gada nogalē nomirst Ērihs Volfgangs Korngolds un piedzimst Arturs Maskats

Varbūt radionams var iztikt bez sava kora, taču Latvijas komponisti nevar. Komponistu savienībā izskan aicinājumi atjaunot daiļrades laboratoriju – kori, kas vienmēr gatavs palīdzēt skaņdarim tikt pie skaidrības, ko tad viņš galu galā sakomponējis. Arī Mūzikas raidījumu redakcija pukst, ka nav neviena, kas varētu kvalitatīvi ieskaņot kaut vai pasaules tautu daudzveidīgās dziesmas. Ir politiskā atkušņa laiks. Plaukst nacionālkomunistu ideju un priekšstatu pasaule. Tiek atjaunots, faktiski gan dibināts no jauna Latvijas Radio koris. Vēlāk kļūst zināms, ka pēc niekošanās Radio padomju dziesmu ansamblī, Teodors Kalniņš uzņēmies kora veidošanu ar noteikumu, ka pirmajā darbības gadā koris dziedās tikai latviešu tautasdziesmas un Latvijas komponistu mūziku. Arnolds Bīriņš saka:

Koristes uzstājas savās kleitiņās, koncerttērpi vēl tikai taps (ap 1958. gadu)

“Teodors Kalniņš bija pietiekoši drosmīgs, lai pateiktu, un pietiekoši domājošs, lai zinātu, ko teikt. Viņam aiz muguras bija Jānis Ivanovs un visa redakcija. Visi gribēja, lai būtu koris.” Tā nu maestro atkal meklē dziedātājus. Viņam vairs nav vajadzīga mikrofona starpniecība, lai saprastu, kura balss būs derīgāka par citām. Aina Ozoliņa atceras, ka pieteikusies trīs mēnešus vēlāk, soprānu grupā vēl bijušas trīs brīvas vietas, un uz tām rindā stāvējuši astoņdesmit septiņi pretendenti. Konkurss noticis trijās kārtās, uz trešo kārtu palikusi kāda operetes soliste un viņa pati: “Saspringums bija liels – aizgāju uz dzīvokli, izraudājos, noskaitīju lūgšanu un nācu uz konkursu. Acīmredzot, solistiskas balsis Teodoram Kalniņam nebija tik pieņemamas kā mana mazskolotā balss bez lielas vibrācijas.” 10

Arnolds Bīriņš stāsta, ka viņu neuzņēma Valsts korī, jo pārāk taisna balss. Valsts koris

Kora dvēsele, ilggadējais dziedātājs un bibliotekārs Arnolds Bīriņš


bija solistu koris. Radio koris – ansambļa koris. Dziedātāju uzņemšana notiek komisijas klātbūtnē, klausās Imants Kokars, kādi no koristiem, iespējams, arī radio mākslinieciskais vadītājs Jānis Ivanovs. Ikvienam darbā pieņemtajam nosaka pārbaudes laiku. “Biju nodziedājis vienu mēnesi, mēģinājuma starpbrīdī krāmējos ap notīm, pienāk Teodors Kalniņš un saka – turpiniet strādāt; un viss eksāmens,” saka Arnolds Bīriņš. Darba diena ilgst četras stundas. Divas no tām strādā kormeistars, viņa uzdevums – jāiedziedina koris un jāiemāca jaunās dziesmas. Otrās divas stundas strādā Teodors Kalniņš, veidojot priekšnesumu. Darbam gatavs jaunais koris ir tikai gadu pēc darbības sākšanas – pirmais “dzīvais raidījums” jeb koncerts notiek 1958. gada 1. martā. Tas ilgst 25 minūtes. Katru nedēļu jānodzied divi šādi koncerti. Pirmajā darbības gadā koris apguvis tik apjomīgu repertuāru, ka veselu mēnesi var dziedāt tiešraides, ne reizi neatkārtojot nevienu dziesmu.

Latvijas Radio koris ar ilggadējo kormeistaru Imantu Kokaru

Arnolda Bīriņa arhīvs ir unikāls: “Katrai darba dienai, katrai stundai man bija ieraksts

Bijušais LPSR Augstākās padomes prezidija priekšsēdētājs Augusts Kirhenšteins diriģē savu iemīļoto tautasdziesmu “Pūt, vējiņi” (1962. gada novembris)

dienasgrāmatā. Diriģents pie vienas takts varēja nostrādāt divas stundas, lai izslīpētu tā, kā tai vietai jāskan. Tolaik jau vairs tikai Teodors Kalniņš un Leonīds Vīgners zināja, kā savas dziesmas iecerējuši mūsu klasiķi.” 1990. gada 24. novembra laikrakstā “Literatūra un Māksla” publicēts fragments no Arnolda Bīriņa dienasgrāmatas – 1957. gada 24. marta ieraksts: 1) I. Kokars. J. Zālīša “Vasara”;

2) I. Kokars. J. Zālīša “Ceļš uz dzimteni”;

3) T. Kalniņš. Alfr. Kalniņš “Bezdelīgām aizejot”; T. Kalniņš. Alfr. Kalniņš “Kluss –

visur miers”; T. Kalniņš. Alfr. Kalniņš “Sena aukles dziesma”;

4) T. Kalniņš (turpina “Sena aukles dziesma”); T. Kalniņš. Jāz. Mediņš “Smaržīgs

brīnums”; T. Kalniņš. Alfr. Kalniņš “Imanta”; T. Kalniņš. P. Barisons “Latvijā”. 11


Intensīvs darbs. Galvenās prasības – intonācija, dikcija, izlīdzināts ansamblis. Ja darbs vienubrīd kļūst pārāk saspringts, diriģents saka – tagad piecas minūtes parunājieties. Pēc tam darbs turpinās. Ziņu par adīšanu un tamborēšanu mēģinājumu laikā vairs nav. Apsveicot kori jaunā gadā, Teodors Kalniņš vienmēr pasaka nākošā gada īpašo uzdevumu – tas varēja būt darbs pie ansambļa izkopšanas, noteikta dinamiskā gradācija vai vēl kas cits. Kad jau nu koris nācis atklātībā Radio studijā, ir tikai viens solis jāsper līdz koncertskatuvei, uz kuras jauntapušais kolektīvs kāpj 1958. gada 18. decembrī. PSKP kongresu gaidot, Latvijas Universitātes Lielajā aulā notiek Latvijas padomju komponistu 1958. gada jaundarbu skate, kurā Radio koris dzied Edmunda Goldšteina, Aldoņa Kalniņa, Valtera Kaminska un Kārļa Tennes kordziesmas. Nākošajā dienā “Rīgas Balss” publicē Viktora Sama rakstu “Jauno kora dziesmu koncertā”, kura autors slavēt slavē kora paveikto “rūpīgo, augsti kvalificēto darbu”. Taču – ko nepamana recenzents, to ievēro mūžam modrie padomju darbaļaudis un, visticamāk, 1959. gada sākumā tajā pašā “Rīgas Balsī” lasāms jautājums “Vai Radio koris tik nabadzīgs?”. Kas noticis? Izrādās, “mūzikas draugus sarūgtina mākslinieciski augstu līmeni sasniegušā kora raibu raibais izskats. Republikā neatrast pašdarbības kolektīva, kam nebūtu vai nu krāšņu tautas tērpu, vai arī kādu citu vienādu tērpu. Vienīgi Radio koris šai ziņā palicis pastarīša lomā. Vai tiešām Radio vadība neko nevar līdzēt?” Vadība var līdzēt, un koris beidzot tiek pie tērpiem. 1959. gada martā Oļģerts Grāvītis vērtē triju koru uzstāšanos Komponistu kongresa koncertā – Skolotāju nama vīru koris “Tēvija” un Haralds Mednis, kā arī Valsts akadēmiskā kora dziedājums nopelna pa kritiskai piezīmei (“vai nebūtu laiks papildināt [Valsts] kori ar jauniem spēkiem?”), turpretim “nelielais Latvijas PSR Radio jauktais koris” uzslavēts kā “profesionāli pilnvērtīgs kora kolektīvs”. Neliels – tas nozīmē, ka dziedātāju skaits tobrīd bija “tikai” ap četrdesmit. 12

Teodora Kalniņa laikā gaisotne korī bijusi draudzīga un izteikti latviska, caur ko Latvijas

Radio kora dāmas vasaras atpūtas gaitās Pie kreisera “Aurora” Ļeņingradā


komponistu mūziku koristi izjutuši vislabāk. Dziedātāju biežas maiņas nav populāras. Ja kāds aiziet no kora, tad galvenokārt rakstura īpašību dēļ. Pikants gadījums noticis ar kādu II soprānu grupas pārstāvi, kas bijusi ziņotāja. Visi, protams, zina, ka viņa pienes ziņas, un “neko lielu no tā neiztaisa” (Arnolds Bīriņš). Taču vienā brīdī sākas apmelojumi pret dāmām. Gadās divas stiprākas koristes, kas neklusē un saka, ko domā. Briest dumpis. Kadru daļas priekšnieks Lazdiņš (“vecs frontinieks, godavīrs, uz viņu varēja paļauties”, saka Arnolds Bīriņš) sasauc sapulci. Sarkanajā stūrītī ir liela sēdēšana, un viss tiek noskaidrots. Tā kā dāma ziņotāja ir īpaši tuva persona Indriķim Lēmanim, sapulcē uzstājas arī Radio priekšnieks, sak, nav viņa nekāda ļaundare, savulaik glābusi mani no politpārvaldes špikiem... Kad galu galā dāma ziņotāja aizgājusi no kora, priekšnieks esot licies tīri apmierināts, ka ticis vaļā no sava “melnā eņģeļa”, atceras korists Māris Pavasars. 1962. gada ziemas sezona sākas kā ierasts. Teodora Kalniņa kundze Hermīne rosina vīru, lai viņš pamet darbu Radio un atstāj tikai nodarbības ar konservatorijas studentiem (vasarā bijusi neliela sirdslēkme). “No kora gan es pats neiešu prom, kamēr mani nedzīs,” skan atbilde. 16. oktobrī koris ieskaņo mariešu tautasdziesmu “Pavasara diena” Jakova

“Salmu naudas” pelnīšana pēc izbraukuma koncerta (50. gadu beigas) Pie Kuršu kāpas

Ešpaja apdarē. 17. oktobrī paredzēts mariešu tautasdziesmas “Varenais ozols” ieraksts. Teodors Kalniņš ierodas studijā, novelk žaketi un pāri ejamām brillēm pārliek lasāmās brilles. Negaidot veras durvis, un studijā ienāk vīri uzvalkos. Teodors Kalniņš uz mirkli sastingst. Ilggadējā koriste Zigrīda Bīrīte izvirza versiju, ka maestro iedomājies par tiem laikiem, kad viņa neslēpti nacionālā nostāja varējusi rosināt čekas represijas. Viesi uzvalkos izrādās brālīgās Rumānijas pārstāvji, kurus pavada Radiokomitejas vadība un filharmonijas darbinieki. Koris rāda paraugdemonstrējumu – nodzied divas mariešu tautasdziesmu apdares. Viesi aiziet. Teodors Kalniņš paceļ roku ieelpas mājienam, it kā ieskatās nošlapā un noslīgst zemē. Pēc laika atbrauc divas neatliekamās palīdzības mašīnas. Nekas nav līdzams. Septiņdesmit vienu gadu vecā diriģenta sirds ir apstājusies. 20. oktobrī cauri ļaužu pārpilnām Rīgas ielām koris pavada savu Meistaru uz Meža kapiem.

13


1962–1963 1962. gada 17. oktobrī mirst krievu avangarda māksliniece Natālija Gončarova 1962. gada 29. novembrī piedzimst Sigvards Kļava

No 1951. gada līdz Teodora Kalniņa aiziešanai mūžībā maestro līdzās ir viņa kormeistars Imants Kokars, kurš par darbu Radio saka – “mana otrā konservatorija”. Jauneklis paņemts gandrīz kā līdzvērtīgs partneris. Protams, ikdienas pienākums ir zeļļa lietas – iedziedināšana un “melnais” darbs, taču Imanta Kokara vārds pavīd arī koncertprogrammās un dažā Radio fonda ierakstā. Pēc Teodora Kalniņa aiziešanas mūžībā visi ir pārliecināti, ka Imants Kokars mantos sava skolotāja posteni. Tā nenotiek. Radiokomitejas priekšnieks tolaik ir aktieris Rihards Zandersons, Ļeņina lomas allažīgais tēlotājs, un viņam Imanta Kokara kandidatūra nav pieņemama. Skaidrojumi ir dažādi – joprojām jauneklīgā diriģenta dzīvespriecīgais dzīvesveids, asā, neapdomīgā valoda, nevēlamas radniecības saites (Gido Kokars atceras,

Teodors Kalniņš 1962. gada aprīlī

ka tajā laikā vairākkārt aicināts uz nepatīkamām pārrunām svarīgās iestādēs)… Imantam Kokaram piedāvā turpināt darbu kormeistara ampluā, un viņš, saprotams, atsakās. Kopā ar Imantu no kora aiziet arī soprānu grupas dziedātāja Edīte Kokare. Neilgu laiku kori vada Centis Kriķis. Koristu atmiņā palicis, ka pretendentu vidū pavīd Jura Skrīvera un Anša Alberinga kandidatūra. 1963. gada 1. augustā par Radio kora galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju kļūst Edgars Račevskis, kuram tobrīd divdesmit septiņi gadi.

14

Centis Kriķis kādas kora sapulces laikā


1963–1987

Teodora Kalniņa televīzijas un radio koris 1986./87. gada koncertsezonā, maestro Edgaram Račevskim – 50

1963. gada 17. maijā notiek Jāņa Ivanova Desmitās simfonijas pirmatskaņojums 1987. gada 22. februārī tiek nodibināts Vides aizsardzības klubs

15


Arnolds Bīriņš uzskata, ka kora saprašanās ar jauno diriģentu bijusi tūlītēja. Račevskis uzreiz meklējis koristu atbalstu, veidojis komandu, necenties diktēt ko principiāli jaunu. Ilggadējais korists, vēlāk kora inspektors Jānis Ratnieks gan bilst, ka bijusi jūtama opozīcija no kādu vecajo koristu puses. Iespējams, kāds nomana “jaunās slotas” vēlmi profesionalizēt kori. No vienas puses, apbrīnojami, ka Teodors Kalniņš sasniedza tik labu rezultātu ar dziedātājiem, kas faktiski uzskatāmi par amatieriem. No otras puses, profesionālam radio korim piestāv dziedātāji, kas vismaz nedaudz mācījušies dziedāšanu kā skunsti. Kormeistars Leons Amoliņš

Edgars Račevskis nevēlas būt revolucionārs karsta strēbējs. Viņš izrāda cieņu kora regulārajai ciemos iešanai pie Teodora Kalniņa atraitnes Hermīnes, arī citām tradīcijām. Kora reorganizēšana notiek pamazām, neuzkrītoši. Galvenā problēma, ar ko jācīnās – īsa elpa. Ar to pilnīgi pietiek tautasdziesmu dziedāšanai, taču izvērstākiem opusiem, tā sakot, “par īsu”. Račevskis aicina palīgā vokālos pedagogus. Pirmā palīdzētāja ir Skaidrīte Lepasepa, Teodora Kalniņa laika dziedātāja, pēc diriģenta liecības, laba profesionāle, kas lieliski sapratusies ar dziedātājiem. Lepasepa strādās līdz 1980. gadam, un viņas vietā nāks ekstravagantā, impulsīvā lietuviete Rita Treimane. Tajā laikā Radio koris jau būs ieguvis raksturīgo skanējumu, kas ir Edgara Račevska radošā rokraksta apliecinājums. Maestro nenoliedz savu ieguldījumu: “Ir jau, kas smejas, ka es ilgi iedziedinu kori –

Kora mākslinieciskais vadītājs Edgars Račevskis

Kormeistars Vitolds Rijnieks

divdesmit minūtes. Taču tas ir vienīgais, kā uzbūvēt pašam savu paklausīgu, elastīgu instrumentu. Vingrinājumi ar plašu elpu, melodiju pāri oktāvai, frāzējuma elementiem. Tā bija Radio kora ikdiena – neatlaidīgs vingrinājumu darbs pirms dziedāšanas.” Radio koris kļuva par nevainojamu, intonatīvi stabilu instrumentu. Īpaši Edgara Račevska darba perioda pēdējā desmitgadē. Kad diriģents pats būvē kori, kormeistars lieks. Edgars Račevskis netieši atzīst, ka šis postenis viņa laikā bija zināmā mērā formalitāte. Vislabākā sadarbība izveidojusies ar Leonu Amoliņu. Pirms viņa divus gadus nostrādāja Juris Skrīveris un divus mēnešus – 16

Anna Ķēniņa. Pēc Leona Amoliņa savukārt nāca Vitolds Rijnieks un Egils Ķepītis,

Kormeistars Egils Ķepītis

Kormeistars Ivars Bērziņš

Kormeistars Arnis Paurs


Teodora Kalniņa krustdēls, komponista Jāņa Ķepīša dēls. Kormeistaru sarakstā redzam arī Arņa Paura un Ivara Bērziņa vārdu. Pret Bērziņu koris sākotnēji ir ļoti pretimnākošs – jauns, daudzsološs diriģents, ar izcilību beidzis augstskolu, eksāmenā viņam dziedājusi pati Žermēna Heine-Vāgnere... “Man vienmēr bija jābūt gatavam stāties kora priekšā un strādāt ar jaunu skaņdarbu, kaut arī tas tiktu paziņots piecas minūtes pirms mēģinājuma sākuma. Tā varēja notikt, ja maestro pēkšņi gadījās steidzama sapulce vai kas cits.” 1985. gada ziemā sekmīgi noliktais asistentūras eksāmens ar kori “Sindi putnu dārzs” maina Ivara Bērziņa radošās gaitas, kas neapšaubāmi labāk piemērotas neatkarīgam un tiem laikiem revolucionāram projektam, nekā otrā diriģenta statusam valsts subsidētā oficiālā kolektīvā. Saņemot kori 1963. gadā, Edgars Račevskis situāciju novērtē vēsu prātu – algas mazas, tērpi trūcīgi, uz ārzemēm nebrauc, darba daudz. Ar laiku diriģents iekārto tā, ka korim ir tikai piecas darbdienas, neraugoties uz to, ka mākslinieciskiem kolektīviem likums

Tālivaldis Deksnis, Ivars Bērziņš, Egils Ķepītis, Edgars Račevskis un Radio koris LU aulā 80. gadu sākumā Ieraksta laikā Latvijas Radio I studijā ar diriģentu Edgaru Tonu

toslaikus noteicis sešas (vēlāk šo noteikumu pārkāpšanu kā vienu no argumentiem liks svaru kausā līdz ar lēmumu atbrīvoties no straujā, enerģiskā maestro). Pēc apmēram piecpadsmit gadu ilga darba izdodas panākt algas pielikumu. Uz ārzemēm brauc filharmonijas koris, mazliet vēlāk arī 1969. gadā izveidotais Ave Sol. Tiem koriem nav problēmu atrast labus dziedātājus. Ar laiku tomēr Radio koris no bezlogu svinīgās Radio I studijas iznāk dienasgaismā un pat palaikam tiek ārā – vispirms aiz Latvijas PSR, vēlāk arī aiz PSRS robežām, kaut tik uz demokrātisko brālīgo Vāciju vai Poliju. Gadu pēc Teodora Kalniņa aiziešanas mūžībā Radio koris jau uzstājas ar viņa vārdu. Pirmā lielākā publiskā parādīšanās – dalība Komponistu savienības 1963. gada plēnuma koncertā – tiek novērtēta atzinīgi. Mūzikas raidījumu redakcija un tās vadītāja Diāna Albina ir vienisprātis ar jauno kora vadoni, ka jāturpina Teodora Kalniņa laikā iekoptais paradums palaikam uzstāties publikas priekšā, tā sakot, korim nav tikai jāgrauž mikrofons, vajadzīga 17


aktīvāka koncertdarbība. 60. gadu vidū Jēkabs Vītoliņš nāk klajā ar ierosinājumu veidot divus monumentālus koncertciklus, pārlūkojot latviešu kormūziku. 1966.–1967. gada sezonā tie ir astoņi koncerti ar tēmu – tautasdziesma latviešu mūzikā, sezonu vēlāk – faktiski antoloģija “Latviešu mūzika deviņos gadu desmitos”. 1972. gadā akcija turpinās ar latviešu kordziesmas divpadsmit koncertiem. Populāra un akustiski augstvērtīga koncertvieta ir Latvijas Universitātes Lielā aula. Virkne koncertu notiek Zinātņu akadēmijas zālē, kas no dziedamības viedokļa Edgaram Račevskim nav palikusi labā atmiņā, tur vajadzējis prast īpaši nostāties. Šī perioda sākumā ar tērpiem ir visai bēdīgi. Situācija mainās, kad Teodora Kalniņa radio un televīzijas koris pārtop par Teodora Kalniņa televīzijas un radio kori. Divas reizes mēnesī televīzijā raida kora koncertus, skaidrs, ka vajag labi izskatīties. Parādās jaunas kleitas, krāsainas žaketes. Televīzija visādā ziņā ir svarīgāka par radio, tāda ir amatpersonu noklusētā vienošanās. Starp citu, koris piedalās ne tikai TV koncertos, bet arī TV iestudējumos, kuru vidū mūsu pirmā “opera” – Jāņa Ozola “Spoku stunda” un Marģera Zariņa “Vecais Taizels”. “Prasības pret dziedātājiem tolaik ir stingras,” atceras Jānis Ratnieks. Ik gadu jārīko iekšējie konkursi – katrs dzied vispirms solo, pēc – kvartetā, katram pārbauda diapazonu un mūzikas atmiņu. Vērtē Radio apstiprināta mākslinieciskā padome. Tikpat stingri jāturas pie noteiktā darba plāna – divi “dzīvie” raidījumi nedēļā. Dziesmu rotācijas periods ir trīs mēneši – šodien nodziedāji, šajā kvartālā vairāk nedziedāsi. Bijusi speciāla grāmata, kur rūpīgi pierakstīts viss nodziedātais, ka, nedod die’s, neatkārtojas... Diāna Albina atceras, cik rūpīgi vētīti dziesmu teksti. To pašu “Mūžam zili”, ko Ivanovs 1944. gadā atskaņoja kā pārraides atsākšanas dziesmu, aizliedza pavisam. Atbildīgo personu šaubas raisīja Dārziņa “Ciānas bērni” (kas tie par nelaimīgajiem, kas te sēd un raud?!). Tas pats ar Barisona “Brīnumzemi” – kas tā par laimes zemi, kas parādās (jau atkal!) mums, nelaimīgiem? Melngaiļa “Latgales laikakārta” bija nevēlama, jo tur 18

piesaukti Ziemassvētki. Un tā tālāk. Jurjānu Andreja kantāti “Tēvijai” drīkstēja dziedāt


tikai ar Ziedoņa Purva pārdzejojumu, kas vidusdaļā vēsta – “Tev, tēvija dārgā, tev mūžam dzīvot, tev mūžīgi būt”. Koriste Aina Ozoliņa atceras notikumu 1981. gadā. Radio koris gatavojas Jurjāna 125. dzimšanas dienai. Vispirms ar lielu pacilājumu dzied kantātes oriģināltekstu, pēc tam tomēr nākas pārmācīties. Maijā Kuldīgā notiek Dziesmu dienas. Vakarā koncerts Skrundā – brīnišķīgs repertuārs bez nodevām varai, cilvēku nav sevišķi daudz, toties tā ir īstā publika. Programmas noslēgumā – Jurjānu Andreja “Tēvijai”. Solo dzied Māra Krenberga. “Edžus pamāj Mārai, un pēkšņi es dzirdu – Māra dzied “Dievs Kungs, Tevi lūdzam”. Viņa nevis dziedāja, bet lūdza, reizēm likās, ka balss aizlūzīs. Es jau jūtu, ka nāku pie tādas aizkustinājuma robežas, ko korists nedrīkst atļauties. Paceļu acis uz Edžu, redzu, viņam pilnas acis asarām, pametu skatienu sānis – redzu, vienai jau līst asaras, jūtu, ka man pašai arī birst pār vaigiem. Kā mēs nodziedājām līdz galam... Tā bija liela, liela lūgšana.” Radio koris ir labi trenēts – vokāli veikls un lapas lasīšanā acīgs. Var expromptum “ielēkt” jebkurā situācijā. Zvans no kinostudijas – rīt jānodod filma, nav ieskaņota mūzika, vai Radio koris nevarētu naktī to darbiņu padarīt? Radio koris varētu.

Soliste Mirdza Kalniņa un koristi TV uzvedumā (70. gadi) Koris ar Edgaru Račevski un Vitoldu Rijnieku Latvijas Radio I studijā 1977. gadā

“Mēs bijām ugunsdzēsēju brigāde,” saka Edgars Račevskis, “gadījumos, kad pēdējā brīdī mainījās plānošana, mūs mētāja no viena plāna uz otru, taču koris varēja iekļauties jebkurā modifikācijā.” Reizi gadā uz Rīgu brauc Maskavas skaņu ierakstu brigāde – tad koris apmetas uz dzīvi Reformātu baznīcā, kur atrodas skaņu ierakstu firma “Melodija”, un nevar vien beigt dziedāt. Ierakstam paredzētā stunda beigusies, taču Maskavas kolēģi lūdz piedevas. Labi samaksā. Un kur nu vēl kontrasts starp Latvijas Radio I studijas pasauso akustiku, novecojušo tehniku un “Melodijas” dzidro akustiku un moderno tehnisko aprīkojumu. Edgars Račevskis atceras, ka viņu pagalam neapmierināja Radio skaņu režisoru darbs: “Studijā koris kā koris – varens, kupls. Ieeju skaņu režisora telpā paklausīties – liekas, it kā telefona klausulē kāds dziedātu.” Situācija mainās, kad uzrodas jaunā pults. Vislabāk

19


Tiešraide no Latvijas Televīzijas. Meitenes tērpušās jaunajās kleitās (1966. gads)

Darbaļaužu svētku koncerts Latvijas Televīzijā 1985. gada 1. maijā Marģera Zariņa “Mahagoni” atskaņojums Maskavas Valsts konservatorijas Lielajā zālē (1966. gada oktobris)

20


ar to apieties iemācās skaņu režisors Kārlis Rūtentāls. I studijas akustiskajām īpatnībām viņš atrod jaunu risinājumu – labāko “pults pogu kombināciju”, dabisku telpas tā saukto “eho”. Edgara Račevska 50. jubilejas gadā top divi izcili iestudējumi, kas apliecina kora fenomenālo radošo spēku un nevainojamo, intensīvo un raksturīgo skanējumu. 1986. gada 14. aprīlī Universitātes Lielajā aulā izskan Jēkaba Graubiņa vokāli dramatiskā poēma “Atraitnes dēls”. 27. septembrī turpat aulā četrdesmit septiņus gadus pēc uzrakstīšanas pirmoreiz oriģinālversijā plašākai publikai izskan Pētera Barisona izcilā un izcili grūtā kantāte “Nāves sala”. Šo skaisto mūziku emocionālā un profesionāli spožā koncertatskaņojumā talantīgi lentē iemūžina Kārlis Rūtentāls. 1987. gada janvārī viņš Radio I studijā ieskaņos “Atraitnes dēlu”. 1987. gada maijā būs nobriedusi situācija, kuras iznākumā Edgars Račevskis pametīs darbu Latvijas Radio. Kā vienmēr šādos gadījumos, ir dažādas versijas par notikušo. Maestro pats uzskata, ka kādam Radionamā tobrīd esot bijusi pārāk liela teikšana. Ir dzirdēti stāsti, ka diriģents vairs neesot ieguldījis savā darbā tik daudz sirsnības un pūļu kā agrāk. Ieraksti un citu koristu atmiņas savukārt liecina pretējo – Radio kora kvalitāte tobrīd ir zenītā. Maija sākumā notiek sapulce, kurā piedalās Radio mākslinieciskā un administratīvā vadība, kā arī koristi. Daži no viņiem izsaka pretenzijas pret diriģenta darba stilu. Uz klavierēm kaudze ar anonīmiem, nepatīkamiem jautājumiem. “Jutos tiešām no sirds aizvainots. Netika novērtēts nekas no tā, ko koris paveicis. Galu galā nolēmu, ka jāraksta atlūgums. Pietiek plēsties ar skaņu režisoriem, risināt plānojuma problēmas... Līdz ar aiziešanu no Radio manā dzīvē pavērās citas iespējas.”

Pēc Jēkaba Graubiņa poēmas “Atraitnes dēls” koncertuzveduma kopā ar solistiem un komponista ģimenes pārstāvjiem (1986. gada pavasaris) Pētera Barisona kantātes “Nāves sala” atskaņojuma laikā – solisti Leonora Ratniece un Andris Miķelsons, diriģents Edgars Račevskis (1986. gada rudens)

21


1987–1992 1987. gada martā nākošā kormūzikas paradigmas apvērsēja Santa Ratniece svin 10. dzimšanas dienu 1987. gada jūlijā Ronalds Reigans ierosina MIhailam Gorbačovam nojaukt Berlīnes mūri

Latvijas Radio kora jauno māksliniecisko vadītāju izvēlas Raimonds Pauls, toreiz Mūzikas raidījumu redakcijas galvenais redaktors. Juris Kļaviņš saka: “Domāju, mani uzaicināja tāpēc, ka man bija pieredze radio darbā kā skaņu režisoram, es ilgstoši un labi sastrādājos ar Edgaru Račevski un labi pazinu kori.” Par otro diriģentu Juris Kļaviņš aicina Sigvardu Kļavu, kuram tobrīd divdesmit pieci gadi. Iepriekšējā gadā Sigvards ieguvis I vietu Šostakoviča diriģentu konkursā Ļeņingradā. Pieredze neliela, toties stāju uztur sajūta, ka būt māceklim tādā postenī ir labākā iespēja saprast, ko nozīmē jēdziens “profesionāls koris”. Pēc Sigvarda teiktā, galvenais bija izveidot Radio kori par prestižu kolektīvu. Tas nenozīmē, ka korim tobrīd būtu bezslavas statuss. Runa ir par vēlmi celt kora reputāciju un caur to panākt, lai ikviens dziedātājs būtu simtprocentīgi lepns, ka dzied tieši šajā kolektīvā. Tā ir saprotama, taču arī nedaudz metafiziska vēlme, kuras īstenojums pienāks pēc gadiem desmit. Juris Kļaviņš piecus amatā pavadītos gadus atceras kā ļoti interesantu laiku – pirmsatmodas noskaņas un pirmie neatkarības gadi piedāvājuši milzum daudz iespēju. Nu var atklāti dziedāt to komponistu mūziku, kas līdz tam nebija vēlami. Repertuārā parādās Ādolfs Ābele, Alfrēds Feils, Bruno Skulte, Jāzepa Vītola kantātes ar Bībeles motīviem... Juris Kļaviņš ķeras pie bibliotēku revidēšanas un atrod notis, kas glabātas maisos. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā Sigvards Kļava uzrok Lūcijas Garūtas un Jāzepa Vītola līdz tam zudušas kordziesmas. Daudz atklājumu gan pašiem, gan klausītājiem. 22

1988. gada 30. janvārī notiek pirmais abu jaunatnākušo vadoņu diriģētais koncerts.

Kora mākslinieciskais vadītājs Juris Kļaviņš Koris 1991. gada 29. jūnijā Garezerā (ASV), priekšplānā Sigvards Kļava, Solveiga Raja un Juris Kļaviņš


Jāzepa Vītola 125 gadu jubilejas koncerts Ļeņingradas Valsts konservatorijas zālē, centrā Juris Kļaviņš un Sigvards Kļava (1988. gads)

23


(Joprojām) Teodora Kalniņa televīzijas un radio koris uzstājas Latvijas Universitātes Lielajā

arī Mūzikas akadēmijas mācību koris un Rīgas Doma zēnu koris. Tā ir tā sauktā “Bruknera

aulā. Programmā gan Vītola “Dievozolu trijotne” un Dārziņa “Ciānas bērni”, gan Dambja

akcija”, kas ne tikai piedāvā brīnumskaisto un iespaidīgo Antona Bruknera Mesu

“Dzelzu vārdi”, gan Džona Ratera Rekviēms – angļu sakrālās mūzikas tipisks paraugs,

mi minorā (dzied apvienotais koris), bet arī uzdod jautājumu – kādai jābūt profesionālajai

kas Latvijā tolaik likās bezmaz kā pavasara vēstnesis. Guntars Pupa slavē Jura Kļaviņa

kora kultūrai? Tālaika koru dzīves raksturlielumi ir nenoteiktība, vēlme reformēt izglītību,

pieredzējuši drošo un Sigvarda Kļavas jutīgo un apgaroto žestu. Kora esošajām kvalitātēm

neziņa par nākotni un koristu staigāšana – lielāks skaits dziedātāju vairākkārt migrē no

klāt nākušas spilgtākas jūtu izpausmes, atvērtība, dinamiskums. Raimonds Pauls novērtē

Radio kora uz Valsts kori un otrādi, turp un atpakaļ. Šo pārgājienu virziena vējš pārsvarā

padarīto un atzīmē, ka tas esot tas, kas gaidīts.

pat nav lielāka vai mazāka alga, bet gan mākslinieciskā veiksme.

Tā paša gada Ziemassvētkos koris sniedz koncertu Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā –

Kad arī augusta pučs kļuvis par pabaisu vēsturi, domas par “Satikšanos mūzikā” rosās

programmā gan iepriekš aizliegtais Feils, gan Barisona aizdomīgā “Brīnumzeme”, Helmers

tālāk. 1992. gadā izskan Alfrēda Šnitkes Rekviēms (Anša Rūtentāla iekārtotā Universitātes

Pavasaris un Jēkabs Poruks... Radio kora pienākums ir arī veikt Valsts himnas oficiālo

aulā), Arvo Perta Te Deum (Pētera Pētersona gandrīz nosvilinātā Pēterbaznīcā), Mocarta

ieskaņojumu – Universitātes aulā ar orķestri (šī ieraksta diriģents Sigvards Kļava vēlāk

Rekviēms Jura Podnieka piemiņai un citi iespaidīgi koncerti. Pa vidu Radio koris atkal

dabūs balvu par visvairāk lejuplādēto ieskaņojumu) un Rīgas Domā ar ērģelēm.

piedzīvo pārmaiņas – mainās koristu skaits un mākslinieciskā vadība. Juris Kļaviņš nosa-

Darbs rit ritēdams, taču knieš sajūta, ka vajadzīgs kāds izrāviens. Viens no grūdieniem

ka: “Jauni laiki, jauna slota.” 1992. gada 30. jūlijā par kora māksliniecisko vadītāju un

apvāršņa paplašināšanai ir starptautiskais Radio koru festivāls “Rīga’90”, kas notiek no

galveno diriģentu kļūst Sigvards Kļava.

28. novembra līdz 1. decembrim. Festivālā piedalās Somijas Radio kamerkoris, Lietuvas Radio un televīzijas koris, Igaunijas Televīzijas un radio koris, kā arī abi šī starptautiskā foruma ierosinātāji – Zviedrijas Radio koris un Latvijas Radio un televīzijas Teodora Kalniņa koris. Sigvards Kļava saka: “Tā bija vērtību pārskatīšana, satikšanās ar aroda brāļiem ne bez sacensības gara. Toreiz skaidri parādījās dažādas profesionālās kultūras un to atšķirības.” Līdz ar pārdomām parādās cerība. Neformulēts sapņojums par to, ka reiz Latvijas Radio koris būs viens no Eiropā visvisvis ... Paies padsmit gadu, un tā ar�� būs. 1991. gada janvārī radiomājā iebrūk OMON. Juris Kļaviņš atceras, kā tika glābtas ierakstu lentes un notis. Kad vētras pagājušas, Sigvardam Kļavam dzimst ideja rīkot koncertciklu “Satikšanās mūzikā”. Īstenojuma kodols ir Latvijas Radio koris, ap kuru pulcējas tobrīd 24

katrs savā ceļā esošie vērā ņemamie kamerkori “Sindi putnu dārzs”, “Versija” un Sacrum (uzņēmīga biznesvīra Vadima Makarenko uzturēts un neilgu brīdi saukts par Consum), kā

Pirms došanās Toronto latviešu dziesmu svētku gājienā (1991. gads)


Viens no pirmajiem “jauno laiku” reklāmas foto (1990. gads)

25


1992–2010 1992. gada 2. oktobrī piedzimst Latvijas internets 2010. gada 1. decembrī Latvijas Banka laiž apgrozībā niobija un sudraba “Laika monētu III”

“Bruknera akcijai” un citiem koncertcikla “Satikšanās mūzikā” pasākumiem trenējot Festivāla kori jeb tālaika labāko kordziedātāju “olimpisko izlasi”, Sigvards Kļava nāk pie secinājuma, ka ideālo kora skanējumu nevar panākt, rīkojot kampaņas, – nepieciešams lēns, mērķtiecīgs ceļš. Tūlīt pēc apstiprināšanas jaunajā amatā Sigvards izvēlas par kolēģi aicināt Kasparu Putniņu. Tas notiek pēc kora “Balsis” koncerta, kurā Kaspara sniegums liekas gana pārliecinošs, lai bez šaubīšanās piedāvātu viņam jaunas daiļrades iespējas. “Zvanīju no savas mājas Nīcgales ielā, vārds vārdā atceros, ko toreiz teicu Kasparam. Saruna bija ilga,” saka Sigvarda Kļava. Nu šī saruna turpinās jau astoņpadsmit gadu. Kļuvuši par Radio kora vadītājiem, Sigvards un Kaspars kora labskaņu uztur, sistemātiski

Kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava

pārbaudot dziedātāju spējas – rīkojot atdziedāšanās gan solo, gan kvartetos. Visai drīz nākas atzīt, ka šāds paņēmiens ļauj palikt noteiktā kvalitātes punktā, taču īsti nekur neved. Pamazām nostiprinās viedoklis, ka koris ir nevis četras vairāk vai mazāk saskanīgas balsu grupas, bet gan personību kopums. Grūti iedomāties, cik stundu un diennakšu pagājis sarunās par to, kā jāskan Latvijas Radio korim. Vai tas būtu jābūvē kā mazāks operkoris, kur skanējumu līdzina “pēc vienas cepurītes”? Vai un kā saglabāt dabisku dziedāšanas manieri? Vai korim vajadzīgs vokālais pedagogs? Un kur tad vēl mūžīgais jautājums par Latvijā nu jau vairākus gadu desmitus piekopto non vibrato dziedāšanas manieri – kā vērtējams šis fenomens un kā tas ietekmējis mūsu dziedāšanas kultūru? Pārdomās un pārrunās aizrit četri gadi. Pienāk 1995. gads, un Finanšu ministrija atsūta ziņu, ka nespēj visiem Radio darbiniekiem samaksāt algu. Dzimst eksistenciāls 26

jautājums – vai un kāpēc vajadzīgs Radio koris? Radio vadības uzskats ir – šāda kora

Trīs gudrie – Guntars Ķirsis, Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš – 2002. gada Ziemassvētku ballītē

Diriģents Kaspars Putniņš


uzturēšana nav Radio darbības pamatuzdevums. Šāda paša likteņa priekšā ir arī Radio bigbends. Iznākumā – koris paliek, bigbendu likvidē. Arnolds Bīriņš saka ierasti jūsmīgi: “Sigvards, Kaspars un Guntars vienā naktī atrisināja Radio kora likteni.” Risinājumu atrada tajā pašā Nīcgales ielas namā – kora sastāvu samazināja uz divdesmit četriem dziedātājiem un iezīmēja darbības modeli, kas darbojas līdz pat mūsdienām. Visa pamatā klasisks kamerkoris. Kādu laiku bija cerība, ka līdzās šim pamatsastāvam un 1994. gadā nodibinātajai Latvijas Radio kora grupai, ko vadīja Kaspars Putniņš, būs iespēja palaikam (regulāri) sapulcēt lielāku sastāvu, lai atskaņotu izvērstas formas vokāli instrumentālus opusus. Tā arī notiek, taču regularitāte izvēršas stipri reta. Daudzi toreiz uzskatīja, ka kora sastāva samazināšana ir noziegums pret latvju kormūziku. Tajā pašā laikā var teikt, ka tieši līdz ar šo drakonisko soli izveidojās vislabvēlīgākā platforma, lai mērķtiecīgi sāktu augt tas Radio koris, kādu pazīstam šodien.

Koris Reformātu baznīcā fotosesijas laikā (1994. gads)

Sigvards saka: “Viss sakrita. Tā vietā, lai mēģinātu veidot kora kodolu, paši dziedātāji

Koris Reformātu baznīcā 55. dzimšanas dienas sezonā (1995. gads)

parādīja ceļu, kāds ejams. Darbojās katra cilvēka iekšējais dabas dotais talants, nevis iepriekš izdomāta shēma. Šie paši cilvēki iespaidoja attiecību modeli, kuru nevarētu klonēt neviens cits kolektīvs. Attiecību shēma un muzicēšanas process ir ļoti personisks.” Lielākā sastāvā Radio koris turpina satikties vasarās, kad Dienvideiropas koncertzāles atvērtas ekspadomju lieliskajam daudzbalsu organismam. Vienā no šādiem braucieniem jau agrāk – 1992. gada vasarā – Sigvards un Kaspars izdomā, ka korim vajadzīgs jaunajiem karjeras apstākļiem atbilstošs kora direktors. Kurš cits, ja ne Rīgā un Valmierā pazīstamais kordiriģents Guntars Ķirsis. 90. gadu sākumā uz Latviju (un citām neatkarību atguvušajām valstīm) pasāka braukt Eiropas mūzikas dzīves aģenti. Viņu vidū bija, piemēram, tāds Lumiss, skaņu ierakstu producents no Šveices, kā arī Alēns Findlings, kurš pavēra korim ceļu uz Dienvideiropu un, citstarp, arī uz Francijas Radio festivālu Monpeljē, kur Latvijas Radio koris no 1993. gada fenomenālā kārtā ir neiztrūkstošs un

27


siltiem aplausiem allaž sveikts ikgadējs dalībnieks līdz pat šodienai (izņēmumi – 1995. un 2010. gada vasara). Sākotnēji šie braucieni (lieki atgādināt) faktiski līdzinājās vairākdienu transam nolietotos ungāru autobusos. To kompensēja, piemēram, iespēja Džansuga Kahidzes vadībā dziedāt Verdi Rekviēmu zem Parīzes jaunās arkas La Défense rajonā. Nākošajās vasarās Sigvards, Kaspars un Guntars līksmi apbraukāja Latviju, lai pulcētu dziedātājus no visiem valsts novadiem. Kad koris izdomāja, ka vairs negrib braukt ar autobusu, saikne ar Findlingu izjuka. Koris turpināja vērt durvis uz Eiropu. Kāds valsts jubilejas koncerts kādā vēstniecībā, kāda tūre ar Zviedrijas Rikskonserter. Svarīgi ir nevis nofotografēties pie Eifeļa torņa vai polārā loka zīmes, bet gan vēlme koristos raisīt gandarījumu par darba procesu, lai tas būtu sabalansēts un daudzveidīgs. Pasaules skatiens Latvijas Radio korim tā pa īstam pievēršas ap 2005. gadu, kad Eiropas profesionālo koru apvienības Tenso dibinātāji nolemj, ka no visas Baltijas jāvēršas tieši pie Sigvards Kļava Drēzdenes Frauenkirche (2009. gads)

28

Drēzdenes Frauenkirche (2009. gads) Austrijas mūsdienu mūzikas festivālā Klangspuren (2005. gads)


Latvijas radionama kora. Saruna Luksemburgas Hilton viesnīcā, un Latvijas Radio koris iekļaujas vienā apritē ar RIAS kamerkori, Francijas kori Accentus, Nīderlandes kamerkori. Viss pēkšņi sāk notikt straujāk. Sigvards saka: “Tas lielais mehānisms, kas likās neaizsniedzams sapnis, piepeši nokļuva tepat blakus. Uz visa šī fona mums un Latvijas mūzikai ir daudz privilēģiju.” Šajā pašā gadā Guntars Ķirsis kļūst par “Latvijas Koncertu” direktoru, un Radio kora izpilddirektora amatā stājas Reinis Druvietis, kura pārziņā nu ir kora vadīšana pa pasaules ceļiem. No skanējuma viedokļa Latvijas Radio korim ir izdevies neiekļūt vilinošā slazdā. “Mēs nelauzāmies uz Eiropas vienotā standarta kolektīva statusu. Tāda iespēja bija laikā, kad uzstājīgi triumfēja zviedru slavenā korvadoņa Erika Eriksona iekoptā kordziedāšanas paradigma. Skaņu bilde kļūst visiem vienāda, visur vieni un tie paši standarti, viens un tas pats vokālais piegājiens… Mums izdevās noturēt savu individualitāti, jo mēs ar Kasparu vienmēr esam varējuši kārtīgi un labi izrunāties pirms lēmumu pieņemšanas. Populārs ir

Francijas Radio festivālā Monpeljē ar Faniju Ardānu un Žerāru Depardjē (2009. gads) Amsterdamas Concertgebouw (2009. gads)

viedoklis, ka mēs allaž esam pretējās domās. Diemžēl nekāds asais stāsts te neiznāk. Mums izdevās laikus saprast, kas notiek pasaulē, un savlaicīgi reaģēt, lai paliktu pie sava.” Projektu vadītāja Elīna Karaseva

Izpilddirektors Reinis Druvietis

29


Izrādās, divi diriģenti citur pasaulē nereti tiek uztverti kā šarmanta īpatnība. Skaidrs – citiem profesionālajiem koriem nav neviena, viņi iztiek ar pieaicinātajiem maestri. 2010. gada beidzamajā tūrē koncertu rīkotāji pat apzināti ierīkojuši tā, ka viens diriģē vienu koncerta daļu, otrs – otru.

CD “Rīgai 800” prezentācija (2001. gads) Tenso dienās Berlīnes Radial System zālē (2006. gads)

30


Ierakstu sesija Latvijas Radio I studijā (2007. gads)

Ģirta Biša Press to Play “Grīvas mēbelēs” (2007. gads)

Kora sadarbības partneres projektā “Suitu mēle” – “Suitu sievas” Latvijas Radio I studijā (2008. gads) Mārtiņa Viļuma Aalomgon Rīgas Sv. Pētera baznīcā (2007. gads)

31


Ar pasaules elpu Latvijas Radio koris sastopas festivālos Klangspuren, La Musica, Ultima, Baltic Sea Festival, Venēcijas biennāle u. c., kā arī tādās prestižās koncertzālēs kā Amsterdamas Concertgebouw un Muziekgebouw, Berlīnes Konzerthaus, Parīzes Elizejas lauku teātris, Drēzdenes Frauenkirche u. c. Skaņu ierakstu namu sarakstu papildina BIS, GB Records, Ondine, Naïve, Hyperion u. c. Vēl pirms nedaudz gadiem bija grūti iedomāties, ka Eiropas starptautiskā mūzikas festivālā kādu no rīkotājiem varētu interesēt vēl arī kāds cits latvju komponists bez Pētera Vaska. Nu situācija ir mainījusies. Zināmā mērā pakāpiens uz to bija Radio kora veikto ieskaņojumu lieliskie panākumi UNESCO kompozīciju konkursā ROSTRUM: 2005. gadā I vietu lielajā konkurencē iegūst Mārtiņa Viļuma Le temps scintille, 2006. gadā I vietu jauno komponistu grupā (līdz 30 gadu vecumam) iegūst Ērika Ešenvalda “Leģenda par iemūrēto sievu”, savukārt 2010. gadā I vietu jauno komponistu konkurencē iegūst Kristapa Pētersona “Mijkrēšļa dziedājumi”. Artura Maskata “Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts” Dailes teātrī (2003. gads) KKK Gretchen Rīga.lv (1999. gads)

32

Džakomo Pučīni operas “Bohēma” iestudējumā Luksemburgā (2004. gads)


Līdzās nosauktajiem trim (joprojām) jaunajiem komponistiem Radio kora sadarbības partneru sarakstā noteikti jānosauc neaprēķināmais ideju priesteris Juris Ābols, elektronisko vienādojumu asprātīgais risinātājs Ģirts Bišs, arvien vairāk skaistuma alkstošais Andris Dzenītis, skaņas apbūrējs un tēsējs Voldemārs Johansons, spāniska noslēpuma glabātāja Gundega Šmite, jasmīnu prieka un novembra krēslas dzejnieks Arturs Maskats, gaismas un tumsas spēku sadursmes allažīgais liecinieks Pēteris Vasks.

Izrādes “Melns pār sarkanu” reklāmattēls (2001. gads)

“Aīda” Latvijas Nacionālajā operā (pirmizrāde 1998. gadā)

Uldis Bērziņš, Orests Silabriedis un Juris Rubenis koncertciklā “Vakara sarunas Jāņa baznīcā” (2010. gads) Skati no izrādes “Operācija: Orfejs” (2007. gads)

33


Pateicoties Radio korim, atdzima Maijas Einfeldes radošais gars – viņas kompozīcija “Pie zemes tālās” Kaspara Putniņa vadītās kora grupas ieskaņojumā 1996. gadā ieguva pirmo vietu Bārlova kompozīciju konkursā ASV, un kopš tā brīža Maijas radošie ceļi ik palaikam mijas ar Radio kora gaitām. Pateicoties Santas Ratnieces vīzijām un pilnīgi jaunajam priekšstatam par mūsdienīgu kormūziku, Radio korim izdevies tik oriģināli definēt savu šodienu. Īpaša pētījuma vērts ir virsskaņu dziedāšanas starptautiskais projekts Concrescence. Stāstot par ceļu uz starptautiskiem panākumiem, neaplūkots palicis daudz kas no Latvijā paveiktā. Iecerētajā Radio kora vēstures grāmatā netiks aizmirsts ne 1996. gads un pirmās Latviešu jaunās mūzikas dienas, ne Baha lieldarbu atskaņojumu sērija, ne Šnitkes Kora koncerts, ne Maskata triumfālais “Klavierkoncerts” Dailes teātrī, ne Brāmsa kvarteti Latvijas ārēs, ne “Vakara sarunas” un “Nakts lūgšana”, ne “Četri gadalaiki četros Latvijas novados”, nedz teatrāli muzikālie iestudējumi, kuros kora dziedātāji atklājas kā teicami skatuves cilvēki, nedz arī visas tās koncertprogrammas, kuru nosaukšanai šī burtnīca gluži vienkārši par plānu. Noslēgsim ar Latvijas profesionālās mūzikas aprites augstāko apbalvojumu – Lielo mūzikas balvu, ko Radio koris saņēmis piecas reizes: 2007 – par koncertu “Nakts lūgšana” (gada koncerts), 2005 – par koncertdarbību Latvijā un latviešu kora mūzikas popularizēšanu ārzemēs, 2004 – par latviešu komponistu darbu atskaņojumiem Sigvarda Kļavas un Kaspara Putniņa vadībā, 2000 – par kora sešdesmitgadei veltītajām koncertprogrammām un ieguldījumu latviešu komponistu jaunrades veicināšanā, 1994 – par 1994. gada koncertprogrammām. Īpašs notikums Radio kora (un arī Lielās mūzikas balvas pasniegšanas) vēsturē ir Lielā mūzikas balva 2007, kas par izcilu darbu ansamblī piešķirta Ievai Ezerietei – viņai arī vislielākā pateicība par informācijas vākšanu un fotoattēlu aprakstīšanu šajā burtnīcā. 34

Latvijas Radio kora grupa (2007. gads)


Sigvards Kļava, Edgars Račevskis un Latvijas Radio koris pie Teodora Kalniņa atdusas vietas II Meža kapos 2010. gada 1. novembrī

35


LATVIJAS RADIO KORA VADĪBA MĀKSLINIECISKIE VADĪTĀJI UN GALVENIE DIRIĢENTI

Teodors Kalniņš (1890–1962) no 1940. gada augusta līdz 1944. gada septembrim no 1945. gada augusta līdz 1962. gada 17. oktobrim

Edgars Račevskis (1936) no 1963. gada 1. augusta līdz 1987. gada 4. maijam

Juris Kļaviņš (1944) no 1987. gada 16. maija līdz 1992. gada 12. augustam

Sigvards Kļava (1962) mākslinieciskais vadītājs: no 1992. gada 30. jūlija diriģents: no 1987. gada 22. maija

36

DIRIĢENTI UN KORMEISTARI

IZPILDDIREKTORI

Imants Kokars (1921) 1951–1953 / 1957–1963 Centis Kriķis (1930) no 1962. gada decembra līdz 1963. gada vasarai Juris Skrīveris (1934–1997) no 1963. gada vasaras līdz 1965. gadam Anna Ķēniņa (1937) no 1964. gada 7. jūlija līdz 5. septembrim Leons Amoliņš (1937) 1965–1975 Vitolds Rijnieks (1949) 1975–1978 Egils Ķepītis (1948–2001) no 1977. gada 13. oktobra līdz 1982. gada 7. jūnijam Arnis Paurs (1961) kormeistars: no 1986. gada 16. jūnija līdz 1987. gada 22. maijam dziedātājs: no 1984. gada 25. aprīļa līdz 1988. gada 27. novembrim Ivars Bērziņš (1954) no 1980. gada 1. jūlija līdz 1986. gada 1. aprīlim Kaspars Putniņš (1966) diriģents no 1992. gada 1. septembra

Raimonds Veidenbaums (1962) no 1990. gada 9. janvāra līdz 1992. gada 31. janvārim Ārijs Biķis (1934) no 1992. gada 2. februāra līdz 1992. gada 31. decembrim Guntars Ķirsis (1965) no 1993. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 22. septembrim Reinis Druvietis (1979) no 2005. gada 23. septembra

VOKĀLIE PEDAGOGI Skaidrīte Lepasepa (1915–) no 1966. gada 23. jūnija līdz 1980. gada 31. oktobrim Rita Treimane (1946) no 1980. gada 26. februāra līdz 1988. gada 10. janvārim Mirdza Kalniņa (1932–2005) dziedātāja, soliste: no 1958. gada 10. oktobra līdz 1973. gada 12. novembrim vokālā pedagoģe: no 1989. gada 11. septembra līdz 1992. gada 3. augustam

PROJEKTU VADĪTĀJA Kristīne Zolotorenko (1977) 2001–2006 Elīna Karaseva (1981) no 2006. gada 1. februāra KONCERTMEISTARI Tālivaldis Deksnis (1946) no 1976. gada 21. janvāra līdz 1984. gada 1. oktobrim Arita Orrava (1963) koncertmeistare: no 1986. gada 16. augusta līdz 1988. gada 1. martam dziedātāja: līdz 1994. gada 31. martam ĢĒRBĒJAS ŠUVĒJAS Amālija Spīgule (1928) no 1979. gada 22. februāra līdz 1994. gadam Aina Ozoliņa (1928) dziedātāja: 1957–1984 ģērbēja: 1984–1996


LATVIJAS RADIO KORIS 2010. GADA NOGALĒ

Aldis Andersons (dz. 1965. gada 6. jūnijā) kopš 1991. gada 2. decembra Inga Baltā (dz. 1978. gada 2. februārī) kopš 2010. gada 23. augusta Kristīne Barkovska (dz. 1971. gada 6. februārī) kopš 2002. gada 3. janvāra Ilze Bērziņa (dz. 1982. gada 12. janvārī) kopš 2007. gada 11. jūnija Rūdolfs Bērtiņš (dz. 1986. gada 11. oktobrī) kopš 2010. gada 1. jūlija Kārlis Bimbers (dz. 1952. gada 11. novembrī) no 1976. gada 15. novembra līdz 1992. gada 9. februārim / kopš 1993. gada 1. janvāra Antra Dreģe (dz. 1966. gada 3. decembrī) kopš 1996. gada 2. septembra Gundars Dziļums (dz. 1964. gada 3. novembrī) kopš 1995. gada 1. februāra Ieva Ezeriete (dz. 1963. gada 30. maijā) kopš 1985. gada 2. janvāra

Aigars Reinis (dz. 1975. gada 30. jūnijā) kopš 2001. gada 3. septembra

Egils Jākobsons (dz. 1975. gada 12. jūnijā) kopš 1998. gada 7. oktobra

Iveta Romancāne (dz. 1975. gada 20. maijā) kopš 2006. gada 12. oktobra

Elīna Kalnakārkle (dz. 1978. gada 9. februārī) kopš 2000. gada 24. oktobra

Inga Rūtentāle (dz. 1982. gada 13. martā) kopš 2006. gada 11. septembra

Santa Kokina (dz. 1978. gada 12. oktobrī) kopš 2004. gada 5. janvāra

Kārlis Rūtentāls (dz. 1980. gada 2. oktobrī) kopš 2004. gada 4. septembra

Jānis Kokins (dz. 1981. gada 29. martā) kopš 2005. gada 2. janvāra

Dace Strautmane (dz. 1967. gada 29. maijā) kopš 2000. gada 10. janvāra

Gundega Krūmiņa (dz. 1976. gada 17. martā) kopš 2001. gada 3. janvāra

Jānis Strazdiņš (dz. 1984. gada 10. septembrī) kopš 2010. gada 1. maija

Normunds Ķirsis (dz. 1971. gada 28. martā) kopš 1993. gada 1. jūnija

Ārijs Šķepasts (dz. 1961. gada 10. septembrī) kopš 1989. gada 7. septembra

Inga Martinsone (dz. 1970. gada 10. augustā) kopš 1993. gada 1. janvāra

Inita Vindava (dz. 1971. gada 19. aprīlī) kopš 1992. gada 18. maija

Ferijs Millers (dz. 1953. gada 5. novembrī) kopš 1993. gada 1. janvāra

Inga Žilinska (dz. 1981. gada 19. martā) kopš 2005. gada 1. septembra

37


KORA DALĪBNIEKI 1980–2009

38

Ančāne Sarmīte 1989–2008 Apsāne Marita 1982–1985 Āboliņa Anita 1978–1984 Āboltiņa Līga 1986–2005 Āboltiņš Aldis 1986–1988 Baņņikova Žanna 1984–1992 Beinerts Kārlis 1979–1980 Bergmane Edīte 1989–1992 Bēniņš Jēkabs 1974–1987 Biķis Ārijs 1983–1994 Bite Inga 1991–1992 Bīriņš Arnolds 1957–1988 (līdz 1998. gada 6. oktobrim kora bibliotekārs) Blūma Dzintra 1993–1995 Bokums Laimonis 1969–1985 Bombāns Ludis 1986–1992 Braže Linda 1987–2004 Breidaka Antoņina 1976–1981 Brūveris Oskars 1983–1987 Ceriņš Juris 1975–1988 Cielavs Elmārs 1984 Cinkuss Ivars 1998–2004 Cīrule Diāna 1975–1980 Dalbiņš Jānis 1964–1992 Debesnieks Ivars 1963–1992 Dimante Lidija 1980–1992 Doņņikova Tatjana 1982–1983 Drēviņš Māris 1992–1994 Drozdova Daiga 1990–1992 Dzenuška Maija 1978–1987

Dziļums Edvīns 1994–1995 Eglītis Andris 1980–1982 Eglītis Valdis 1992–1995 Ezeriņš Raimonds 1978–1985 / 1989–2005 Filipenkovs Guntars 1988–1989 Freimanis Olafs 1990–1993 Gaile Kristīne 1993–2008 Gailis Andris 1993–1999 Godiņa Lilija 1987–1992 Granovska Inese 1982–1992 Gravāne Ira 1963–1981 Greste Inese 1976–1984 Grigale Antoņina 1981–1994 Grīva Zane 1984–1986 Gulbe Aija 1990–1992 Gulbis Tālivaldis 1987–1988 Husainova Jeļena 1982–1985 Indriksons Modris 1977–1980 Intlere Žanete 1982–1992 Jaksone Ģertrūde 1971–1981 Jansons Kārlis 1988–1992 Jaunalksne Baiba 1984–1987 Jaunbrāle Karmena 1979–1981 Juhņeviča Sarma 1973–1992 Jumītis Jānis 1970–1982 Jurgensons Bruno 1963–1982 Kalniņa Ilze 1979–1984 Kalniņa Ingrīda 1977–1979 Kalniņš Aivars 1989–1992

Kalniņš Imants 1994–1996 Kamarūts Ēriks 1972–1983 / 1985–1992 Kaša Daina 1982–1989 Kārkliņa Anita 1981–1992 Knese Inese 1987–1992 Knesis Ritvars 1986–1992 Knēta Vija 1980–1985 Krenberga Māra 1970–1993 Krūmiņš Ronalds 1992–1998 Kublinska Jolanta 1975–1982 Kūkojs Gunārs 1992–1994 Ķepīte Anita 1979–1982 Ķimene Dace 1978–1982 Ķirse Daina 1995–2002 Ķivulis Ivars 1978–1986 Lapiņš Haralds 1983–1984 / 1986–1996 Laugalis Aivars 1982–1986 Leja Daina 1982–1994 Leja Jānis 1981–1989 / 1992–1994 Lentionovs Artūrs 1981–1989 Liepiņa Vija 1980–1985 Linde Kaija 1984–1985 Lovniece Iveta 1985–1987 Lubiņa Ginta 1989–1991 Ļebedeva Lauma 1958–1981 Macata Sandra 1980–1992 Makars Arnis 1982–1984 Marecka Līvija 1978–1980 Maskins Nikolajs 1979–1980 Meidropa Aija 1980–1987 Meijers Andrejs 1971–1989 Mellenberga Maija 1970–1987 Mendrika Ināra 1988–1996 Mēness Ainārs 1992–1996 Mickus Antra 1986–1990 Mieze Valērija 1975–1987

Milzarājs Aldans 1993–1995 Mirošņičenko Grigorijs 1976–1991 Misiņš Jānis 1995 Naudušēvics Aleksandrs 1963–1983 Nākuma Anita 1994–2004 Nececka Rita 1981–1982 Neilande Astra 1978–1980 Neimane Dace 1992–1996 Nereta Inese 1989–1991 Norbūts Egīls 1998–2010 Ņesterova Svetlana 1986–1991 Opincāns Aivars 1981–1982 Opincāns Bruno 1987–1992 Oša Mudīte 1979–1982 Ošlejs Māris 1992 Ozoliņa Aina 1957–1984 (līdz 1996. gada 31. janvārim ģērbēja) Ozols Edmunds 1964–1980 Pagraba Nellija 1992–1994 Pasīte Inese 1984–2008 Paura Zaiga 1976–1989 Pāvulēna Sarmīte 1988–1992 Pele Jānis 1992–1992 Petrovskis Jānis 1997–2006 Pimenova Ludmila 1993–1996 Pizika Agija 1983–1984 Plesis Ādolfs 1979–1983 Pluča Vaclava 1980–1987 Poriete Ivita 1976–1987 Porietis Jēkabs 1980–1991 Pūce Dace 1987–1994 Ratniece Leonora 1969–1991 Ratnieks Jānis 1967–1988 (līdz 1995. gadam mūzikas kolektīvu galvenais redaktors) Redbergs Einārs 1986–1996 Rijniece Dace 1984–1985 Rižovs Jurijs 1978–1991

Romāne Janīna 1975–1980 Rubiķis Ainārs 2006–2010 Rupeika Valda 1969–1996 Rūda Aira 1992–1994 Sala Helēna 1974–1996 Sala Ilgars 1975–1992 Sebris Uldis 1986–1988 Seilis Ilmārs 1991–1996 Sila Sulamīte 1980–1992 Siliņa Inese 1983–1992 Siliņa Ineta 1988–1991 Sirmais Atvars 1980–1982 Sīlis Lilija 1985–1986 Spale Anda 1988–1998 Spīgulis Jānis 1974–1988 Stetjuha Tatjana 1978–1987 Strautniece Ieva 1982–1996 Svelpe Olga 1986–1988 Šlesers Olafs 1980–1987 / 1991 / 1995–1996 Šulcs Ervīns 1989–1991 Tomenass Olafs 1979–1981 / 1983–1989 Tračuma Valda 1990–1996 Valenta Velta 1975–2001 Valters Pāvils 1978–1980 Vanaga Laima 1974–1987 Vanags Romāns 1983–1986 Verro Einārs 1989–1990 Vilsons Jūnijs 1986–1991 Vilsons Miks 1989–1992 Vucins Tālivaldis 1986–1986 Zaikovs Artūrs 1981–1982 Zariņš Jānis 1984–1992 Zvaigzne Ervīns 1993–2001


KORA DALĪBNIEKI 1957–1979 I soprāni

II soprāni

I alti

I tenori

I basi

Aizpuriete Ludmila Balode Laila Bīrīte Zigrīda Būrija Tatjana Dzintare Lidija Erta Rasma Grīnupa Mirdza Gulbe Austra Jakovela Velta Jankovska Hilda Kalniņa Vizma Larionova Saulcerīte Medne Velta Morozova Lidija Pēsla Lūcija Ramate Ilona Reinholde Ļena Upīte Aija Zommere Laima

Amoliņa Maija Bērziņa Ņina Brože Skaidrīte Čeče Sandra Freimane Ieva Kalče Zenta Kokare Edīte Krūmiņa Iveta Morozova Skaidrīte Rigerte Janina Stengrēvica Olita Strautmane Vija Švāne Lauma

Keiere Lidija Krūmiņa Aina Ķimene Dace Laugale Estere Libauere Konkordija Liepiņa Marija Ozoliņa Aina Plātere Skaidrīte Putika Anita Skuja Leontīne Veisbārde Irīna

Kalniņš Pauls Kārklis Aivars Maļinovskis Leons Melkuss Egons Mengots Ojārs Mežmačs Mārtiņš Moks Mati Plešs Ādolfs Romānovs Filips Vizulis Ojārs

Agulis Kārlis Amoliņš Jānis Bikšis Arnolds Groblis Vilnis Klēvers Laimonis Kļaviņš Roberts Krauja Rūdolfs Ozols Edmunds Pavasars Māris Pizāns Viktors Rubīns Edgars Šajuks Jānis Timulis Vladislavs Upmalis Pauls Vanadziņš Gunārs Zīlmanis Aivars

II tenori II alti Adlere Daina Boša Ausma Jurgilēviča Silvija Kožmjakova Herta Krīgena Maija Plēsuma Maiga Putniņa Aija Romāne Janīna Rubīna Brigita Saveiko Lidija Ulmane Lidija Zilpauša Vera

Grunte Ēvalds Linde Georgs Linde Inārs Petrovs Voldemārs Rijkuris Juris Sokoveņins Ilja Sondors Antons Zariņš Kārlis

II basi Apsītis Arvīds Cīrulis Andris Feders Ints Janovs Jānis Kalče Ojārs Kreicis Oskars Libauers Verners Ozoliņš Artis Sokolovs Georgs

39


LATVIJAS RADIO KORA SKAŅU PLATES

1966 “Par tiem kas ceļā” Valtera Kaminska kora dziesmas Diriģents Centis Kriķis un Edgars Račevskis 7171 “Melodija”

no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas fonotēkas

LRK LRK

LRK

1968 “Jāzeps Vītols Kantātes un kora dziesmas” Diriģenti Centis Kriķis un Leonīds Vīgners

1956 Latvijas Radio dziesmu ansamblis Edgars Arro, Arvīds Žilinskis Diriģents Teodors Kalniņš

17018 “Melodija”

14679 RSF

1968 “Jāzeps Vītols Skaņdarbi korim” Diriģenti Centis Kriķis un Edgars Račevskis

1957 Latvian music Latviešu tautasdziesmu apdares Diriģents Teodors Kalniņš

11666 “Melodija”

65733 Latvian Music (Zviedrija)

1968 “Līgo, līgo!” Latviešu tautasdziesmu apdares Diriģents Teodors Kalniņš

1960 Latvijas Radio koris Latviešu komponistu dziesmas Diriģents Teodors Kalniņš

7788 “Melodija”

10350 “Melodija”

LRK

1961 “Latvijas Radio koris. Latviešu kora mūzika” Emīls Dārziņš, Aldonis Kalniņš, Valters Kaminskis Diriģents Teodors Kalniņš

LRK

1968 “Emilis Melngailis Latviešu tautas dziesmu apdares” Diriģents Edgars Račevskis 7318 “Melodija”

2461 “Melodija”

LRK

1961 “Latvijas Radio koris dzied latviešu tautasdziesmu apdares” Diriģents Teodors Kalniņš

LRK

13054 “Melodija”

LRK

1965 “Jāzeps Vītols Kantātes un kora dziesmas” Diriģents Centis Kriķis 36402 “Melodija”

40

1968 “Dzied Latvijas Radio koris” Nilss Grīnfelds, Aldonis Kalniņš, Valters Kaminskis, Ādolfs Skulte, Marģeris Zariņš Diriģents Teodors Kalniņš “Melodija”

LRK

1969 Marģeris Zariņš Oratorija “Mahagoni” Diriģents Edgars Tons “Melodija”


LRK

1969 “Aldonis Kalniņš Kora dziesmas” Diriģents Centis Kriķis

1971 “Latvijas PSR Radio un Televīzijas T. Kalniņa koris” Pēteris Barisons, Teodors Kalniņš, Romualds Kalsons, Jānis Ķepītis, Paula Līcīte, Leonīds Vīgners. Marģeris Zariņš u. c. Diriģents Edgars Račevskis

“Melodija”

16393 “Melodija”

LRK

1969 “Latviešu tautas dziesmas un dejas” Jāņa Cimzes un Gunāra Ordelovska latviešu tautasdziesmu apdares Diriģenti Edgars Račevskis un Gunārs Ordelovskis

1973 Marģeris Zariņš “Latviešu tautas dejas un rotaļas” Diriģents Edgars Račevskis 20704 “Melodija”

14861 “Melodija”

1969 Emilis Melngailis “Birzēs i norās” Diriģents Edgars Račevskis

LRK

LRK

1974 “Lielā Tēvijas kara dziesmas” Diriģents Edgars Račevskis

9274 Melodija

25550 “Melodija”

1970 Lūcija Garūta Oratorija “Dzīvā kvēle” Diriģents Leonīds Vīgners

1977 “Es savai ļaudavai” Latviešu tautasdziesmas Edmunda Goldšteina apdarē Diriģents Edgars Račevskis

“Melodija”

30629 “Melodija”

LRK

1970 “Jānis Reinholds Kora dziesmas” Diriģents Edgars Račevskis

1978 “Oļģerts Grāvītis Kora dziesmas” Diriģents Edgars Račevskis

9849 “Melodija”

33916 “Melodija”

1970 “Jēkabs Graubiņš Latviešu tautasdziesmu apdares” Diriģents Edgars Račevskis

1979 “Teodora Kalniņa kora koncerts” Diriģents Edgars Račevskis

16953 “Melodija”

36498 “Melodija”

1970 “Latviešu tautas mūzika” Jurjānu Andreja un Pāvula Jurjāna tautasdziesmu apdares Diriģents Edgars Račevskis

1979 “Alfrēds Kalniņš Kora dziesmas” Diriģents Edgars Račevskis 35855 “Melodija”

24328 “Melodija”

41


1980 “Pauls Dambis” Diriģents Edgars Račevskis

1984 “Pēteris Plakidis Kamermūzika” Diriģents Edgars Račevskis

37324 “Melodija”

45676 “Melodija”

1980 “Visu gadu dziesmas krāju” Līgo dziesmas Pēteris Barisons, Edmunds Goldšteins, Alfrēds Kalniņš, Jānis Mediņš, Jānis Reinholds, Edgars Račevskis Diriģents Edgars Račevskis

1985 “Latvijas Radio koris” Raimonda Paula dziesmas Diriģents Edgars Račevskis 47988 “Melodija”

37300 “Melodija”

1980 “Pūt, Jānīti, vara tauri” Diriģents Edgars Račevskis 37297 “Melodija”

1986 “Apliecinājums” Mārtiņš Brauns, Imants Kalniņš, Juris Karlsons, Arturs Maskats, Pēteris Plakidis u. c. Diriģents Edgars Račevskis 50967 “Melodija”

1981 “Teodora Kalniņa koris dzied Edmunda Goldšteina dziesmas” Diriģents Edgars Račevskis

1988 Romualds Jermaks Oratorija “Salaspils sirdspuksti” Diriģents Edgars Račevskis 53280 “Melodija”

40599 “Melodija”

1981 “Anatols Liepiņš Requiem” Diriģents Edgars Račevskis 39010 “Melodija”

1989 “Dziesma brīvai Latvijai” Baumaņu Kārlis, Jurjānu Andrejs, Jānis Kalniņš, Jānis Norvilis u. c. Diriģents Juris Kļaviņš 54520 “Melodija”

1983 “Jānis Zālītis Kora dziesmas” Diriģents Edgars Račevskis 45044 “Melodija”

1990 “Mana dziesma” 20. Vispārējo latviešu dziesmu svētku repertuārs Diriģenti Ivars Bērziņš, Jānis Dūmiņš, Jānis Erenštreits, Gido Kokars, Imants Kokars, Daumants Gailis, Juris Kļaviņš, Haralds Mednis, Pauls Kvelde, Jānis Zirnis 56265 “Melodija”

1983 “Latviešu komponistu skaņdarbi korim” Jāzeps Vītols, Marģeris Zariņš Diriģents Edgars Račevskis 42

44009 “Melodija”

1991 “Jāzeps Vītols Garīgā mūzika” Diriģenti Juris Kļaviņš un Sigvards Kļava 57055 “Melodija”


LATVIJAS RADIO KORA DISKOGRĀFIJA

“KRUSTA DANCIS” Ilgas Reiznieces un Uģa Prauliņa mūzika Latvijas Radio koris, “Iļģi”, diriģents Sigvards Kļava 2008 (C) Latvijas Radio, 2002 (P) Latvijas Radio

“SKAISTI DZIEDI” 23 populārākās latviešu tautas dziesmas Diriģents Sigvards Kļava 2008 (C) un (P) Latvijas Radio un “upe tt”

SALINE / “SĀLSEZERS” Santas Ratnieces mūzika Latvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga Diriģenti Sigvards Kļava, Kaspars Putniņš, Normunds Šnē

“SUITU MĒLE” Mārtiņa Brauna, Pētera Butāna, Ērika Ešenvalda, Jura Karlsona, Jura Kulakova, Valta Pūces un Ārija Šķepasta dziesmas Latvijas Radio koris, “Suitu sievas”, diriģents Sigvards Kļava

2010 (P) Latvijas Radio (P) “Latvijas Koncerti” (C) + (P) LMIC

2008 (C) un (P) Latvijas Radio

SERGEI RACHMANINOV LITURGY OF ST JOHN CHRYSOSTOM Sergeja Rahmaņinova “Sv. Jāņa Zeltamutes liturģija” korim a cappella Diriģents Sigvards Kļava Pirmais Latvijā veiktais kora ieraksts Hybrid SACD (Super Audio CD) formātā

IL DUCA D’ALBA Gaetāno Doniceti opera “Hercogs d’Alba” Ieraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestri Diriģents Enrike Madzola (Mazzola)

2010 (C) un (P) Ondine Inc., Helsinki

STRAUSS A CAPPELLA Riharda Štrausa a cappella kora mūzika Latvijas Radio koris, kamerkoris Accentus, diriģente Lorānsa Ekilbē (Equilbey) 2009 (C) & (P) Naïve

“JAUTRA SABIEDRĪBA” Gunāra Ordelovska tautas dziesmu apdares un Jura Ābola kumulatīvā kantāte “Jautra sabiedrība” Latvijas Radio koris, Altera veritas, diriģents Sigvards Kļava 2009 (P) Latvijas Radio

ESMERALDA Luīzes Bertēnas (Bertin) opera “Esmeralda” Ieraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestri Diriģents Lourenss Fosters (Foster) 2009 (C)+(P) Collection Euterp. Accord-Universal

2008 (C)+(P) Collection Euterp. Accord-Universal

MESA DO MAŽORĀ UN KANTĀTE ĶEIZARA JOZEFA II NĀVEI Ludvigs van Bēthovens Ieraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestri Diriģents Frīdemanis Laijers (Layer) 2008 (C)+(P) Collection Euterp. Accord-Universal

EESTI HELILOOJAD | ESTONIAN COMPOSERS V Erki Svens Tīrs (Tüür), Gaļina Grigorjeva (Grigoryeva) Senās mūzikas ansamblis Hortus musicus, Latvijas Radio koris, diriģents Andress Mustonens (Mustonen) 2008 (C)+(P) ERR

GLORIOUS HILL Gevina Braiersa (Bryars), Pētera Vaska un Ērika Ešenvalda mūzika Latvijas Radio koris, diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš 2007 (C) GB Records

43


PATER NOSTER Pētera Vaska mūzika Latvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga, diriģents Sigvards Kļava 2007 (P) Ondine Inc., Helsinki

MARION DELORME Amilkāres Ponkjelli (Ponchielli) opera “Mariona Delorma” Ieraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestri Diriģents Frīdemanis Laijers (Layer) 2007 (C)+(P) Collection Euterp. Accord-Universal

LIVONIA Selgas Mences un Pētera Butāna mūzika Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava 2006 (C) un (P) Latvijas Radio

“KLAVIERKONCERTS” Artura Maskata mūzika un Ojāra Vācieša dzeja Solisti, aktieri, Latvijas Radio koris, pianisti, diriģents Sigvards Kļava 2003 (P) Latvijas Radio (C) 2006, apgāds “Valters un Rapa”

KÖNIGSKINDER Engelberta Humperdinka (Humperdinck) opera “Ķēniņbērns” Ieraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestri Diriģents Armins Jordans (Jordan) 2005 (C) un (P) Collection Euterp. Accord-Universal

CUM ESSEM PARVULUS Rita Mažuļa mūzika Latvijas Radio kora grupa, Chordos kvartets, diriģents Kaspars Putniņš 2004 (C) un (P) Megadisc

“ZEMES AUGĻI” Nika Gothama mūzika Latvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš 2004 (C) un (P) Latvijas Radio, Nic Gotham

“TAVAS KLUSĒŠANAS GRĀMATA” Andra Dzenīša opera Latvijas Radio koris, instrumentu grupa, diriģents Kaspars Putniņš 2004 (C) un (P) Latvijas Radio

“PĀRCĒLĀJS” Valda Muktupāvela oratorija “Pārcēlājs” Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava

“LĪGO DZIESMAS” Jāņu dziesmu aranžējumi korim Latvijas Radio koris, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, diriģents Sigvards Kļava

2005 (C) un (P) Latvijas Radio

2004 (C) un (P) Latvijas Radio

ON PHOTOGRAPHY Gevina Braiersa (Bryars), Artura Maskata un Valentīna Silvestrova mūzika Latvijas Radio koris, vokālā grupa Cosmos, Gevins Braierss Diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš

“GADALAIKU DZIESMAS” Valta Pūces mūzika Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava

2005 (C) un (P) GB Records

“SAULES LĒKTS” Jura Ābola, Andra Dzenīša un Maijas Einfeldes mūzika Latvijas Radio koris, “Rīgas kamermūziķi”, diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš 44

2005 (C) un (P) LMIC un Latvijas Radio

2003 (C) Valts Pūce (P) Latvijas Radio

LUTHER Mūzika mākslas filmai “Luters” Latvijas Radio koris, diriģents Ričards Hārvijs (Harvey) 2003 (C) BMG Ariola Media GmbH, NFP Teleart, Fireworks Music Ltd.


“DIVĒJĀDA SAULE TEK” Andra Dzenīša, Maijas Einfeldes un Viļņa Šmīdberga mūzika Latvijas Radio koris, diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš 2003 (C) & (P) Latvijas Radio

ESTHER Kristiāno Džuzepes Lidarti (Lidarti) opera “Estere” Ieraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestri Diriģents Frīdemanis Laijers (Layer) 2003 (C)+(P) Collection Euterp. Accord-Universal

RISURREZIONE Franko Alfāno (Alfano) opera “Augšāmcelšanās” Ieraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestri Diriģents Frīdemanis Laijers (Layer) 2003 (C)+(P) Universal Classics France

LES FEES DU RHIN Žaka Ofenbaha (Offenbach) opera “Reinas meitas” Ieraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestri Diriģents Frīdemanis Laijers (Layer) 2003 (C)+(P) Collection Euterp. Accord-Universal

“EŅĢEĻI VIŅAS AUSĪ” Andra Dzenīša, Maijas Einfeldes un Gustava Fridrihsona mūzika Latvijas Radio koris, diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš 2002 (C) & (P) Latvijas Radio

LACRIMOSA Artura Maskata mūzika Latvijas Radio koris, “Rīgas kamermūziķi”, diriģenti Sigvards Kļava un Normunds Šnē 2002 (C) & (P) BIS Records AB

“MĀTE SAULE” Pētera Vaska mūzika Latvijas Radio koris, diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš 2001 (C) & (P) BIS Records AB

GLI ESILIATI IN SIBERIA Gaetāno Doniceti (Donizetti) opera “Sibīrijas izsūtītie” Ieraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestri Diriģents Enrike Dimeks (Diemecke) 2001 (P) O.N.M.

“RĪGA” Vokāli instrumentāli elektronisks Uģa Prauliņa veltījums Rīgas 800. dzimšanas dienai – Latvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš 2000 (C) Uģis Prauliņš (P) Latvijas Radio

CASSANDRA Vitorio Njeki (Gnecchi) opera “Kasandra” Ieraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestri Diriģents Enrike Dimeks (Diemecke) 2000 (C) AGORA

PARISINA Pjetro Maskanji (Mascagni) opera “Parizīna” Ieraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestri Diriģents Enrike Dimeks (Diemecke) 1999 (C)+(P) O.P.M.

MACBETH Ernsta Bloha (Bloch) opera “Makbets” Ieraksts veikts Monpeljē Kongresu namā operas koncertatskaņojuma laikā ar solistiem un Langdokas Rusijonas Monpeljē Nacionālo orķestri Diriģents Frīdemanis Laijers (Layer) 1999 (C)+(P) O.P.M.

“MŪZIKA SVĒTAJĀ NAKTĪ” Ziemassvētku dziesmas Jāņa Lūsēna un Uģa Prauliņa aranžējumā Latvijas radio koris, diriģents Sigvards Kļava 1999 (C)+(P) Latvijas Radio

45


“LATVIEŠU MŪZIKA RĪGĀ” Jura Ābola, Paula Dambja, Andra Dzenīša, Maijas Einfeldes, Imanta Kalniņa, Romualda Kalsona, Jura Karlsona, Artura Maskata, Pētera Plakida, Pētera Vaska un Jāzepa Vītola mūzika

LATVIAN SACRAL MUSIC Egila Straumes sakrālie skaņdarbi Latvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš

1999 (C)+(P) Latvijas Radio

MUSICA SACRA Inese Galante (soprāns), Latvijas Radio koris, diriģenti Juris Kļaviņš un Sigvards Kļava

REGINA COELI Egils Siliņš (bass), Aivars Kalējs (ērģeles) Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava 1999 (C)+(P) Latvijas Radio

“PIE ZEMES TĀLĀS” Maijas Einfeldes mūzika Latvijas Radio koris, diri enti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš 1999 (C)+(P) Latvijas Radio

“SEPTIŅI DZIEDĀJUMI PAR SAPNI GARU” Mārtiņa Brauna balāde fantāzija korim, klavierēm elektroniskajiem taustiņinstrumentiem (nezināma agrīna viduslaiku norvēģu dzejnieka balādes “Dziesma par sapni” teksts) Latvijas Radio koris, diriģents Kaspars Putniņš 1998 (C) Mārtiņš Brauns (P) Latvijas Radio

MAGNIFICAT Jānis Sproģis (tenors), Aivars Kalējs (ērģeles) Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava 1998 (C)+(P) Campion Records, England

STABAT MATER Antra Bigača (mecosoprāns), Aivars Kalējs (ērģeles) Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava

46

1997 I.N.M.C. CD 1003

1997 (C)+(P) Campion Records, England

SANCTA MARIA Jāni Sproģis (tenors), Aivars Kalējs (ērģeles) Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava 1996 (C)+(P) Latvijas Radio

“MIRDZI KĀ ZVAIGZNE” Latviešu komponistu klasisko vīru kora dziesmu izlase Latvijas Radio kora vīru grupa, diriģents Sigvards Kļava 1996 (C)+(P) Latvijas Radio

“VAKARA MŪZIKA” Rietumeiropas klasisko komponistu instrumentālie hiti Sigvarda Kļavas un Zigmara Liepiņa pārlikumā korim un elektroniskajiem taustiņinstrumentiem 1996 (C)+(P) “SWH L&M ieraksti”

“MĀTE SAULE” Pētera Vaska un Pētera Plakida a cappella kora darbi Latvijas Radio koris, diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš 1995 (C)+(P) Latvijas Radio

“RĪGA DIMD” Latviešu komponistu kordziesmas un tautasdziesmu apdares Latvijas Radio koris, diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš

1998 (C)+(P) Latvijas Radio

1995 (C)+(P) Prophone Records, Sweden

SALVE REGINA Inga Kalna (soprāns), Aivars Kalējs (ērģeles) Latvijas Radio koris, diriģents Sigvards Kļava

“LATVIEŠU KORA MŪZIKAS IZLASE” Pirmais digitālā formātā izdotais klasiskās mūzikas albums Latvijā – latviešu kordziesmas “zelta fonds” Latvijas Radio koris, diriģenti Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš

1997 (C)+(P) Latvijas Radio

1993 (C) Remix productions


47 Latvijas Radio koris pie jaunās mājvietas – Spīķeru koncertzālē (2010. gada rudens)


Latvijas Radio koris un pirmais mākslinieciskais vadītājs Teodors Kalniņš 1959. gads Latvijas Radio koris un tā mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava 2010. gads

48


Latvijas Radio koris