Page 1


Priekšvārds Šajā informatīvajā materiālā esam mēģinājuši sniegt pārskatu par paaugstinātas bīstamības uzņēmumu, kas savā darbībā izmanto ķīmiskās vielas lielos daudzumus, darbības uzraudzības juridiskos un praktiskos aspektus. Materiāls tapis balstoties uz 20 gadu pieredzi, kas uzkrāta strādājot ar paaugstinātas bīstamības uzņēmumiem, pašvaldībām un valsts pārvaldības iestādēm ar vienotu mērķi – nepieciešamā drošības līmeņa nodrošināšanā. Andris Maurāns SIA “PSI Risks un audits”

Materiāls domāts visiem, kas ir iesaistīti, vai kuriem vienkārši ir interese par paaugstinātas bīstamības uzņēmumu darbības pārraudzību un savām tiesībām dzīvot drošā vidē. Lielāko uzsvaru esam likuši uz riska novērtējumu un riska vadības pasākumu izskaidrošanu, kā arī uz riska novērtējuma rezultātu izmantošanu lēmumu pieņemšanā. Noteicošais paaugstinātas bīstamības objektu riska novērtējumu veikšanā ir pareizas metodes izvēle, jo katrai metodei ir savas pielietošanas iespējas. Latvijā pagaidām maz tiek pielietotas skaitliskās riska novērtēšanas metodes, kuras dod objektīvāku novērtējumu par riska iestāšanās varbūtību un tā radīto seku kaitīgo iedarbību.

Jānis Prindulis

SIA “PSI Risks un audits”

Otrs aspekts, kam šajā materiālā ir pievērsta uzmanība, ir riska novērtējuma rezultātu izmantošana teritorijas attīstības plānošanā. Vairākās Eiropas un pasaules valstīs ir uzkrāta ļoti liela pieredze lēmumu pieņemšanā balstoties uz riska novērtējuma rezultātiem. Lielākais panākums ir sasniegts Nīderlandē, kur īstenojot ilglaicīgas valsts riska samazināšanas programmas ir panākts, ka no 2010. gada neviens Nīderlandes iedzīvotājs nedzīvo paaugstināta riska zonā.

Materiāls sagatavots Vides valsts pārraudzības biroja darbinieku apmācības projekta ietvaros


Foto: Liepājas osta

Paaugstinātas bīstamības objekti mums apkārt Mūsdienu sabiedrības dzīve vairs nav iedomājama bez dabīgajiem un sintētiskajiem ķīmiskajiem produktiem un infrastruktūras, kas to visu iegūst, transportē, uzglabā un pārstrādā. Latvijā kopumā ar ķīmiskajām vielām lielos apmēros nodarbojas aptuveni 50 uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa strādā ar naftas produktiem. Otra lielākā uzņēmumu grupa nodarbojas ar sašķidrināto naftas gāzi. Vairāk kā puse no minētajiem uzņēmumiem darbojas Latvijas lielajās ostu pilsētās. Rīgā strādā 16 uzņēmumi, Ventspilī - 8 un Liepājā - 4. Šie ostu termināļi pamatā pārkrauj no Krievijas un Baltkrievijas pa dzelzceļu un maģistrālajiem cauruļvadiem piegādātās ķīmiskās vielas un produktus, kas tālāk tiek transportēti ar kuģiem. Publiski atpazīstamākie uzņēmumi, kas darbojas Rīgas brīvostas teritorijā ir SIA „Man Tess”, AS „BLB Baltijas termināls”, SIA „Latvijas propāna gāze” Bolderājas eksporta bāze un AS „Alfa osta”, savukārt Ventspilī darbojas SIA „Ventspils nafta” termināls””, AS „Ventbunkers”, AS „Ventamonjaks” un AS „Kālija parks”, bet Liepājas ostā - AS „DG Termināls” un SIA „NPK termināls”. Bez uzņēmumiem, kas darbojas ar bīstamo kravu tranzītu, Latvijā vairākās pilsētās ir izvietoti un strādā uzņēmumi, kas nodrošina reģionālo apgādi ar naftas produktiem un sašķidrināto naftas gāzi. Rīgā un Olainē darbojas vairāki ķīmiskie un farmācijas uzņēmumi, bet Inčukalnā ir izvietota pazemes gāzes krātuve. Apzinoties šādu uzņēmu potenciālo bīstamību, lēmumi par jaunu uzņēmumu darbības atļauju izsniegšanu tiek rūpīgi izvērtēti un esošo uzņēmumu darbība no valsts un pašvaldības puses tiek stigri uzraudzīta.

Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinātajai SEVESO II direktīvai (96/82/EK), kuras prasības Latvijas likumdošana ir pārņemtas ar MK Noteikumiem Nr. 532. „Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novēršanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem” (19.07.2005) uzņēmumi, kuri nodarbojas ar ķīmiskajām vielām lielos daudzumos tiek kvalificēti, kā valsts vai reģionāla līmeņa paaugstinātas bīstamības objekti. Galvenais atbildīgais dienests par direktīvas prasību ievērošanu Latvijā no valsts puses ir Valsts vides dienests. SEVESO II direktīva un atbilstoši Latvijas MK Noteikumi uzliek par pienākumu paaugstinātas bīstamības uzņēmumiem veikt savas darbības riska novērtējumus, noteikt nepieciešamos riska samazināšanas pasākumus, kā arī izveidot un uzturēt uzņēmuma drošības pārvaldības sistēmu. Atkarībā no kvalificējošo vielu daudzuma, kas vienlaicīgi var atrasties objekta teritorijā, paaugstinātas bīstamības uzņēmumi izstrādā un iesniedz Vides pārraudzības valsts birojā Rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai Drošības pārskatu. Iesniegto dokumentu izskatīšanai tiek izveidota komisija, kurā piedalās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, pašvaldības, Valsts darba inspekcijas un citu atbildīgo valsts iestāžu pārstāvji. Komisijas uzdevums ir izvērtēt vai esošie drošības pasākumi un izveidotā drošības pārvaldības sistēma nodrošina nepieciešamo iedzīvotāju aizsardzībai pret uzņēmuma potenciālo bīstamību. Komisijai ir tiesības ierobežot uzņēmuma darbību un prasīt ieviest papildus drošības pasākumus. Valsts vides dienests nodrošina sistemātisku paaugstinātas bīstamības uzņēmumu darbības uzraudzību, veicot periodiskas kompleksās inspekcijas ar visu atbildīgo valsts un pašvaldības dienestu līdzdalību. Paaugstināta riska objektu pārvaldība Latvijā | 1


Naftas produktu rezervuāra peļķes ugunsgrēks, Gribaltārā

KĀ VAR IZPAUSTIES INDUSTRIĀLO OBJEKTU BĪSTAMĪBA

Ķīmisko vielu avārijām ir raksturīgi trīs galvenie avāriju veidi, kas var radīt apdraudējumu uzņēmuma apkārtnē esošo cilvēku veselībai un dzīvībai.

laukumu. Peļķes ugunsgrēka radītā siltumstarojuma izplatības virziens ir atkarīgs no metroloģiskajiem apstākļiem. Strūklas ugunsgrēks Strūklas ugunsgrēks rodas zem spiediena esošu uzliesmojošu gāzu vai šķidrumu izplūdes un vienlaicīgas degšanas gadījumā. Strūklas ugunsgrēka liesmas virziens, līdz ar to arī tās radītā siltumstarojuma iedarbības izplatība ir vienāds ar gāzes vai šķidruma izplūdes virzienu (tas var būt gan horizontāls, gan vertikāls, gan jebkurā citā virzienā vērsts).

Strūklas ugunsgrēks

No avārijas kaitīgās iedarbības izplatības viedokļa, ugunsgrēku radītajam siltuma starojumam parasti ir vismazākās kaitīgās iedarbības attālums, jo siltuma starojuma intensitāte strauji samazinās attālinoties no ugunsgrēka avota. Sprādziena kaitīgā iedarbība būs tālāka par ugunsgrēka iedarbības attālumu, bet vistālāk no avārijas vietas izplatīsies ķīmisko vielu toksiskā iedarbība. Peļķes ugunsgrēks Peļķes ugunsgrēku var raksturot kā izplūdušā ugunsbīstamā šķidruma degšanu pa tā virsmas

2 | Paaugstināta riska objektu pārvaldība Latvijā

Foto: NOVA_Fireman

Gāzu vai šķidras ķīmiskas vielas tvaiku mākoņa sprādziens Uzliesmojošas šķidras ķīmiskās vielas vai gāzu izplūdes gadījumā veidojas vielas tvaiki, kas noteiktā proporcijā ar gaisu nodrošina sprādzienbīstamu gāzu masu. Šādu gāzu aizdedzināšanas gadījumā var notikt vielas sprādzienbīstamās masas eksplozija ar tās radītā pārspiediena iedarbības izplatību.


Foto: B`anna

Tvaiku mākoņa sprādziens Foto: www.flickr.com/RETRO STU

Toksisku tvaiku izplatība Rūpnieciskajās avārijās izskata gāzveida ķīmisko vielu vai šķidro ķīmisko vielu toksisko tvaiku izplatību avārijas vietas apkārtnē. Toksisko vielu tvaiki, salīdzinot ar ugunsgrēkiem, var radīt tālākās nelabvēlīgās iedarbības sekas. Toksisko vielu tvaiki var būt gan bezkrāsaini, gan ar specifisku krāsu, kas ļauj savlaicīgāk reaģēt vielas noplūdes gadījumā.

Toksisko tvaiku izplatība

Ugunslodes ugunsgrēks

Foto: news.kievukraine.info

Paaugstināta riska objektu pārvaldība Latvijā | 3

Foto: Jonathan Perera

Ugunslodes ugunsgrēks jeb BLEVE Ugunslodes ugunsgrēks var izveidoties ilglaicīgi karsējot tvertni vai rezervuāru, kurā tiek uzgalabātas zem spiediena sašķidrinātas gāzes. Tvaiku spiediena rezultātā rezervuārs tiek sagrauts un gāzes tvaiki strauji sajaucoties ar gaisu sadeg. Degšana ir ļoti intensīva. Šādi ugunsgrēki ilgst no dažām sekundēm līdz dažiem desmitiem sekunžu, tāpēc tie var nogalināt tuvumā esošos cilvēkus, bet parasti nepaspēj uzkarsēt un sagraut citas būves un konstrukcijas.


Foto: BG_Group

Procesu vadības uzdevums ir uzturēt optimālu tehnoloģisko režīmu, pastāvīgi kontrolējot svarīgākos tehnoloģiskos parametrus un ierosinot nepieciešamos vadības pasākumus parametru noviržu gadījumos.


RISKU VADĪBA Risku vadība uzņēmumā sākas ar savu iekšējo un ārējo risku apzināšanu. Tas ir process, kurā uzņēmuma vadošie darbinieki vai pieaicināti riska eksperti identificē iespējamos apdraudējumus, nosaka to iestāšanās varbūtības un raksturo riska izpausmju kaitīgās iedarbības pakāpi un izplatības zonas. Tālāk tiek veikts riska novērtējums un rezultātu analīze, kuras uzdevums ir noteikt riska līmeni. Daudzās Eiropas un pasaules valstīs ar normatīvajiem aktiem ir noteikts akceptējamā riska līmenis. Lai nodrošinātu tehnoloģiskajos procesos vismaz akceptējamā riska līmeni, tiek ieviesti risku vadības pasākumi. Tie iedalās divās grupās: 1. Tehniskajos 2. Organizatoriskajos Riska vadības pasākumu uzdevums ir samazināt vai novērst avārijas iespējamību vai ierobežot avārijas apjomus. Daudzi tehniskie riska vadības pasākumi ir jau iestrādāti tehnoloģisko iekārtu konstrukcijās un nav viegli pamanāmi. Tā ir iekārtu mehāniskā izturība, noturība pret koroziju vai vibrodrošība. Lai iekārtas pasargātu no nepieļaujami augstas slodzes tās tiek aprīkotas ar drošības vārstiem, kustības ierobežotājiem un citām drošības ierīcēm. Savukārt avārijas seku ierobežošanai tiek pielietoti tādi tehniski risinājumi, kā apvaļņojuma izbūve ap ķīmisko vielu rezervuāriem, dubultsieniņu cauruļvadu un rezervuāru pielietošana , kā arī ķīmisko vielu tilpnes izmēru izvēla ar mērķi samazināt izplūdes apjomus tilpnes bojājuma rezultātā.

kas noviržu gadījumos dod signālu operatoram, kura pienākums ir pieņemt atbilstošus vadības pasākumus. No Latvijas paaugstināta riska uzņēmumiem lielākajā daļā ir izveidota pusautomātiskā procesu vadības un drošības sistēma. Zemākais procesu vadības līmenis ir tad, ja procesa uzraudzības un vadības funkcijas pilnībā veic cilvēks. Procesa vadības līmenis ir tiešā veidā saistīts ar spēju novērst lielas avārijas. Pilnībā automatizētos procesos lielas avārijas novēršanas iespējamība ir 99% un augstāka. Tas nozīmē, ka procesu automātika tikai vienā gadījumā no 100 nespēs savlaicīgi identificēt avārijas iestāšanās priekšnosacījumus un novērst lielu avāriju. Pusautomātisko procesu vadības sistēmu drošības līmenis tiek pieņemts vienāds ar 90%. Savukārt, rokas vadības, jeb procesos, kurus pilnībā kontrolē un vada cilvēks, lielas avārijas novēršanas iespējas nav augstākas par 10%. No organizatoriskajiem riska vadības pasākumiem svarīgākie ir darbības procedūru izstrāde un darbinieku apmācība. Dokumentētas darbības procedūras palīdz darbiniekiem saprast procesa norisi un izvēlēties pareizus darba paņēmienus. Procesu aprakstos parasti tiek norādītas procesa kontroles vietas, veids, kontroles parametri un to pieļaujamās vērtības. Zinot to, ka 75% avāriju tehnoloģiskajos procesos izraisa cilvēks, atbildīgākie uzņēmumi, veic metodisku savu darbinieku apmācību un atestāciju.

Liela nozīme drošības nodrošināšanā ir arī organizatoriskajiem drošības pasākumiem, no kuriem svarīgākā loma ir procesu vadībai. Procesu vadības uzdevums ir uzturēt optimālu tehnoloģisko režīmu, pastāvīgi kontrolējot svarīgākos tehnoloģiskos parametrus un ierosinot nepieciešamos vadības pasākumus parametru noviržu gadījumos. Vadības sistēmas būtiski atšķiras atkarībā no uzņēmuma vecuma, pielietotās tehnoloģijas un automatizācijas pakāpes. Modernākie uzņēmumi nodrošina pilnībā automatizētu tehnoloģisko procesu vadības automātiku, kurā ir integrēta arī drošības sistēma. Šādās tehnoloģijās cilvēks veic tikai vadības sistēmas darbības pārraudzību. Diemžēl Latvijā šāda līmeņa uzņēmumu nav daudz. Par pusautomātisku procesu vadības un drošības sistēmu var runāt gadījumos, kad parametru kontroli veic procesu automātika, Paaugstināta riska objektu pārvaldība Latvijā | 5


Foto: BG_Group

OBJEKTA INDUSTRIĀLĀ RISKA NOVĒRTĒŠANA Riska novērtēšana ir nozīmīgs pirmais solis jebkurā riska vadības procesā un viens no būtiskiem elementiem uzņēmuma riska stratēģijas veidošanā. Riska novērtējuma rezultātus izmanto, nepieciešamo uzlabojumu objekta drošības nodrošināšanai noteikšanai, pasākumu iespējamo avāriju seku mazināšanai noteikšanai, vai nosakot rekomendācijas objekta drošības līmeņa paaugstināšanai u.c. Industriālais risks ir rūpnieciskas darbības radīts risks, kam var būt pakļauti, gan ar pašu rūpniecisko darbību saistīti, gan tās veikšanas vietas apkārtnē esoši cilvēki, apkārtējā vide, tehnoloģiskās iekārtas, būves u.c. Industriālais risks ietver divas komponentes: 1. notikuma (avārijas) atgadīšanās varbūtība; 2. sagaidāmās sekas šāda notikuma realizēšanās gadījumā. Industriālā riska novērtējumos tiek vērtētas abas minētās komponentes, analizējot, gan notikumu attīstību pirms nevēlamā notikuma iestāšanās, gan radīto seku iedarbības izplatību šāda notikuma gadījumā. Riska novērtējumos, atkarībā no uzdevuma sarežģītības un nepieciešamā rezultāta, tiek lietotas dažādas riska novērtēšanas metodes. Riska novērtēšanas metodes iedala kvalitatīvās un kvantitatīvās riska novērtēšanas metodēs. Kvalitatīvās riska novērtēšanas metodes balstās uz ekspertu pieredzi un pieņēmumiem, kas dod iespēju samērā ātri un principāli novērtēt riska situāciju objektā. Pie kvalitatīvā riska novērtēšanas metodēm pieskaitāmas tādas metodes kā: 1. Riska matricas 2. HAZOP 3. FMEA 6 | Paaugstināta riska objektu pārvaldība Latvijā

Kvalitatīvo riska novērtēšanas metožu priekšrocības: ͳͳ Samērā vienkāršas; ͳͳ Liels metožu spektrs; ͳͳ Plaši pielietotas; ͳͳ Pietiekami informatīvas, lai pieņemtu objektīvus riska vadības lēmumus. Kvalitatīvo riska novērtēšanas metožu trūkumi: ͳͳ Katra metode izstrādāta specifiskam mērķim; ͳͳ Atsevišķi veiktu novērtējumu rezultāti nav savstarpēji salīdzināmi.


Kvantitatīvās riska novērtēšanas metodes balstītas uz uzkrātiem statistikas datiem, kas saistīts ar papildus laiku un zināšanām datu apstrādei un analīzei, bet dod precīzāku novērtējuma rezultātu.

Kopējās riska situācijas raksturošanai tiek izmantoti tādi raksturotāji, kā: 1. Individuālais risks; 2. Sociālais risks.

Kvantitatīva novērtējuma pazīmes: ͳͳ Skaitliski noteikta notikuma varbūtība; ͳͳ Aprēķināts notikuma gadījumā sagaidāmo seku iedarbības veids un izplatības attālumi.

Individuālā un sociālā riska novērtējumos neizskata vienu unikālu sliktāko avārijas scenāriju ar tā maksimālo avāriju seku iedarbību nelabvēlīgākajos avārijas apstākļos, bet gan vērtē visu konkrētajā tehnoloģijā aplūkoto avārijas scenāriju radīto seku izplatību pie objekta apkārtnē raksturīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem.

Kvantitatīvā riska novērtējumā nosaka un analizē notikumu savstarpējo saikni. Notikumu atgadīšanās iespējamību raksturo ar notikumu varbūtību skaitliskajām vērtībām, savukārt notikuma realizēšanos raksturo tā rezultātā sagaidāmās sekas un to izplatība. Eiropā, industriālā riska objektu riska novērtēšanai, samērā plaši tiek lietotas Nīderlandes kvantitatīvā riska novērtēšanas vadlīnijās (“Guidelines for quantitative risk assessment”, “Purple Book” CPR 18E) aprakstītie principi. Lai raksturotu notikumu savstarpējo saikni, var izmantot: ͳͳ Lineārus riska scenārijus; ͳͳ Kļūdu loģiskās analīzes metodi (KLA); ͳͳ Notikumu loģiskās analīzes metodi (NLA); ͳͳ Barjeru diagrammas; ͳͳ Tauriņa diagrammas u.c. Šo metožu priekšrocības: ͳͳ Zinātniski pamatotas; ͳͳ Objektīvas (rezultāti ir pārbaudāmi); ͳͳ Rezultāti ir savstarpēji salīdzināmi; ͳͳ Daudzas metodes ir ļoti informatīvas. Šo metožu trūkumi: ͳͳ Laikietilpīgas; ͳͳ Parasti ir nepieciešama plaša informācija; ͳͳ To var veikt eksperti ar specifiskām zināšanām. Avāriju seku izplatības noteikšana ir otrs kvantitatīvā riska novērtēšanas elements, kā arī var tikt veikta neatkarīgi no riska novērtējuma, nosakot avārijas seku izplatību konkrēta avārijas attīstības scenārija gadījumā. Avāriju seku izplatības noteikšanai izstrādāti dažādi datormodelēšanas instrumenti, kurus izmanto, lai noteiktu avāriju seku iedarbību uz cilvēku un vidi, kā arī veicot “domino efekta”, jeb bīstamo objektu savstarpējās iedarbības novērtēšanu. Latvijā pazīstamākās avāriju seku izplatības modelēšanas datorprogrammas ir: ͳͳ TNO Effects ͳͳ ALOHA ͳͳ Breeze Fire and Explosion. ͳͳ PyroSim ͳͳ DNV PHAST

Šeit tiek ņemtas vērā gan pašu avāriju atgadīšanās varbūtības, gan varbūtības, ka izpildīsies konkrēti meteoroloģiskie apstākļi un avārijas sekas sasniegs konkrētu ģeogrāfisku punktu bīstamā objekta apkārtnē. Tikai šo radītāju kopums dod iespēju aprēķināt varbūtību, ar kādu varētu iet bojā cilvēks atrodoties konkrētā vietā pret bīstamo objektu vai, ar kādu varbūtību varēt iet bojā konkrēts cilvēku skits industriālās avārijas gadījumā. Šī metode dod iespēju vienlaicīgi raksturot gan avārijas varbūtību, gan tās radītās sekas. Individuālais risks norāda uz cilvēka bojāejas varbūtību atrodoties noteiktā punktā pret objektu un to attēlo kā individuālā riska izolīnijas ap riska avotu. Tipiski individuālā riska kontūrus attēlo ar vienas pakāpes individuālā riska intervālu. Izolīniju konfigurāciju nosaka riska avotu izvietojums, meteoroloģisko apstākļu specifika objekta apkārtnē un citi avāriju izplatību ietekmējošie faktori. Sociālais risks savukārt raksturo varbūtību, ar kādu rūpnieciskās avārijas gadījumā varētu tikt apdraudēts noteikts cilvēku skaits. Sociālo risku attēlo kā grafiku sociālā riska matricā, kur viena ass norāda uz cilvēku skaitu, kuri varētu iet bojā, bet otra ass uz varbūtību ar kādu šāda apjoma avārija varētu realizēties Komponentes, kas tiek iekļautas individuālā un sociālā riska novērtējumā: ͳͳ Avārijas atgadīšanās varbūtība; ͳͳ Avārijas seku kaitīgā iedarbība – cilvēka dzīvības apdraudējums; ͳͳ Avārijas vietai raksturīgie meteoroloģiskie apstākļi; ͳͳ Apdraudētās populācijas raksturojums (sociālai risks). Individuālā un sociālā riska modelēšanu iespējams veikt ar tādām datorprogrammām kā: ͳͳ TNO Riskcurves; ͳͳ DNV Safeti u.c.

Paaugstināta riska objektu pārvaldība Latvijā | 7


8 | Paaugstināta riska objektu pārvaldība Latvijā

Foto: Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra

Avārijas seku izplatības modelis, kurā ir parādīta iespējamība cilvēkam iet bojā atrodoties avārijas iedarbības zonā


1 × 10-9 gadā

1 × 10-8 gadā

1 × 10-7 gadā

1 × 10-6 gadā

Foto: Google Earth

Individuālais risks norāda uz cilvēka bojāejas varbūtību atrodoties noteiktā punktā pret objektu un to attēlo kā individuālā riska izolīnijas ap riska avotu. Tipiski individuālā riska kontūrus attēlo ar vienas pakāpes individuālā riska intervālu.

Paaugstināta riska objektu pārvaldība Latvijā | 9


Foto: LDz

GATAVĪBA AVĀRIJAS SITUĀCIJĀM Neskatoties uz to, ka uzņēmumā ir uzstādītas mūsdienīgas tehnoloģiskās iekārtas un ieviesta pilnīgi automatizēta vadības sistēma, ir jānovērtē uzņēmuma spēja operatīvi reaģēt avārijas situācijās. Pirmais nosacījums ir savlaicīga avārijas situāciju konstatēšana. Jo ātrāk tiks konstatētas avārijas iestāšanās pazīmes, jo lielāka ir iespēja tās novērst vai vismaz lokalizēt. Gatavības nodrošināšana avārijas situācijām ir svarīga gan no bīstamo uzņēmumu viedokļa, gan no valsts un pašvaldības atbildīgo dienestu puses, gan sabiedrības. Katram ir savi pienākumi un atbildība. Uzņēmums ir atbildīgs, lai novērstu iespējamos iekšējos avārijas cēloņus un savlaicīgi brīdinātu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, ja situācija ir kļuvusi nekontrolējama. Valsts un pašvaldību atbildīgo dienestu uzdevums ir glābt avārijas apdraudētos cilvēkus un materiālās vērtības, savukārt sabiedrības locekļiem ir jābūt gataviem pašiem veikt elementārus pasākumus, lai aizsargātu sevi un citus sabiedrības locekļus no avārijas kaitīgās iedarbības. Lai avārijas situācijas nevienu nepārsteigtu ir nepieciešama skaidra un atklāta komunikācijas starp visām iesaistītajām pusēm, ko uzskatāmi parāda blakus esošais attēls. Savu gatavību un rīcības spēju avārijas situācijām paaugstināta riska objekti raksturo Civilās aizsardzības (CA) plānā, ko apstiprina VUGD. Šajā plānā ir definēti uzņēmuma atbildīgo darbinieku pienākumi un atbildība, raksturotas avārijas atklāšanas iespējas un apziņošanas shēmas, uzskaitīti resursi, kas tiks pielietoti avāriju lokalizācijai un seku novēršanai, kā arī noteiktas darbinieku rīcības tipisku avāriju 10 | Paaugstināta riska objektu pārvaldība Latvijā

gadījumos. Uzņēmuma pienākums ir informēt potenciāli apdraudētos cilvēkus par uzņēmumā iespējamajām avārijām, to kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un dzīvību, un iedzīvotāju rīcībām, saņemot brīdinājumu par avāriju. Uzņēmuma darbinieki katru gadu tiek instruēti par rīcībām avāriju situācijās. Atbildīgākie uzņēmumi periodiski organizē kopējas CA mācības ar VUGD un pašvaldības atbildīgajiem dienestiem. Balstoties uz informāciju par bīstamā objekta riska līmeni, potenciāli apdraudēto cilvēku skaitu un objekta rīcības spēju avārijas situācijās, VUGD lemj par Ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izstrādi. Šī plānā uzdevums ir konkretizēt valsts un pašvaldību dienestu rīcības, ja paaugstināta riska objektā notiek avārija. Ārpusobjekta civilās aizsardzības plānam tiek organizēta sabiedriskā apspriešanā, kuras laikā sabiedrība var ne tikai iepazīties ar plāna saturu, bet arī to komentēt un ieteikt ieviest Ārpusobjekta CA plānā būtiskus uzlabojumus. Lai pārliecinātos par valsts un pašvaldību atbildīgo dienestu gatavību saskaņoti un efektīvi darboties dažādās avārijas situācijās, tiek organizētas glābšanas dienestu praktiskās mācības un pašvaldību CA štābu galda mācības.


Foto: BG_Group

VALSTS INSTITŪCIJAS UN TO LOMA PAAUGSTINĀTA RISKA OBJEKTU UZRAUDZĪBĀ Bīstamo uzņēmumu uzraudzību veic sekojošas valsts pārraudzības institūcijas: ͳͳ Valsts vides dienesta Reģionālās vides pārvaldes; ͳͳ Vides pārraudzības valsts birojs; ͳͳ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests; ͳͳ Patērētāju tiesību aizsardzības centrs; ͳͳ Valsts darba inspekcija. Valsts vides dienesta Reģionālā vides pārvalde (RVP) izsniedz uzņēmumam piesārņojošo darbību atļauju, kurā nosaka prasības un ierobežojumus uzņēmu darbības ietekmei uz vidi un vides monitoringa veikšanu. RVP identificē savā teritorijā paaugstinātas bīstamības objektus, nosaka nepieciešamo drošības dokumentāciju, kas objektu atbildīgajā personām ir jāizstrādā un organizē periodiskas objektu kompleksās inspekcijas. Vides pārraudzības valsts birojs (VPVB) ir atbildīgs par plānoto darbību Ietekmes uz vidi novērtējuma projektu izvērtēšanu un paaugstinātas bīstamības objektu iesniegto drošības dokumentu – Rūpniecisko avāriju novēršanas programmu un Drošības pārskatu izvērtēšanu. Balstoties uz minēto dokumentu izvērtējuma rezultātiem VPVB pieņem lēmumu par plānoto darbību uzsākšanas vai un paaugstinātas bīstamības objektu darbības Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saskaņo paaugstināta riska objektu iekšējos Civilās aizsardzības plānus, vajadzības gadījumā izstrādā Ārpus objekta civilās aizsardzības plānu, kā arī īsteno un vada operatīvos glābšanas pasākumus avārijas situācijās. VUGD darbinieki piedalās paaugstināta riska objektu kompleksajās inspekcijās. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) veic bīstamo iekārtu reģistrāciju un uzraudzību un piedalās paaugstināta riska objektu kompleksajās inspekcijās. Valsts darba inspekcija (VDI) veic darba aizsardzības prasību ievērošanas uzraudzību un piedalās paaugstināta riska objektu kompleksajās inspekcijās. Paaugstināta riska objektu pārvaldība Latvijā | 11


PAŠVALDĪBU ATBILDĪBA Pašvaldību galvenā atbildība saistībā ar paaugstinātas bīstamības uzņēmumu darbību pašvaldības teritorijā ir pārdomātas teritorijas izmantošanas plānošana un mērķtiecīga iedzīvotāju apdraudētības samazināšana ar teritorijas plānošanas instrumentiem. Daudzās Eiropas un pasaules valstīs ar normatīvajiem aktiem ir noteikts akceptējamā riska līmenis, kas balstīts uz individuālā riska un sociālā riska kritērijiem.

pie noteikta sociālā riska līmeņa; ͳͳ Balstoties uz iesniegtajiem riska novērtējuma rezultātiem izvērtēt teritoriju izmantošanas zonējuma izmaiņu lietderību.

Individuālais risks raksturo cilvēka bojāejas varbūtību tam atrodoties noteiktā punktā pret riska avotu. To attēlo ar individuālā riska izolīnijām ap riska avotu, kas norobežo zonas ar noteiktu riska līmeni. Sociālais risks raksturo varbūtību, ar kādu rūpnieciskās avārijas gadījumā varētu tikt apdraudēts noteikts cilvēku skaits. Sociālo risku attēlo kā grafiku sociālā riska matricā, kur viena ass norāda uz cilvēku skaitu, kuri varētu iet bojā, bet otra ass uz varbūtību ar kādu šāda apjoma avārija varētu realizēties. Starptautiski atzīts teritorijas apdraudējuma zonējuma iedalījums balstoties uz individuālā riska līmeni: ͳͳ Nepieļaujama riska zona – individuālā riska zona > 1 × 10-5 gadā; ͳͳ Pieļaujama riska zona ar papildus nosacījumiem individuālā riska zona 1 × 10-5 līdz 1 × 10-6 gadā; ͳͳ Pieļaujama riska zona – individuālā riska zona 1 × 10-6 līdz 1 × 10-8 gadā; ͳͳ Nenozīmīga riska zona – individuālā riska zona < 1 × 10-8 gadā Teritorijas izmantošanas lēmumu pieņemšana esošajiem bīstamajiem objektiem: ͳͳ Objektiem, kuru radītā individuālā riska akceptējamais līmenis neiziet ārpus objekta teritorijas, teritorijas izmantošanas aprobežojumus noteikt atbilstoši normatīvajos aktos par aizsargjoslām noteiktajām prasībām; ͳͳ Objektiem, kuru radītā individuālā riska līmenis ir augstāks par akceptējamo risku un iziet ārpus objekta teritorijas, teritorijas izmantošanas aprobežojumus noteikt balstoties uz izstrādātajiem teritoriju izmantošanas kritērijiem pie noteikta individuālā riska līmeņa; ͳͳ Teritorijās, kur individuālā riska zonas, kas augstākas par akceptējamā riska līmeni, sasniedz apdzīvotas teritorijas pieprasīt objektam veikt papildu sociālā riska novērtējumu un noteikt teritorijas izmantošanas aprobežojumus balstoties uz izstrādātajiem teritoriju izmantošanas kritērijiem 12 | Paaugstināta riska objektu pārvaldība Latvijā

Lēmumu pieņemšana par jaunu objektu būvniecību un esošo objektu paplašināšanās vai rekonstrukcijas: ͳͳ Pieprasīt no jauni plānotajiem un esošajiem paaugstinātas bīstamības objektiem individuālā riska novērtējuma rezultātus, kas izriet no plānotajām bīstamajām darbībām; ͳͳ Balstoties uz iesniegtajiem riska novērtējuma rezultātiem, pieņemt lēmumu par jaunu objektu izvietošanas iespējām plānotajā teritorijā un esošo objektu paplašināšanās vai rekonstrukcijas iespējām. Ieteikumi teritorijas izmantošanas aprobežojumiem apkopoti blakus tabulas veidā.


Ieteikumi teritorijas izmantošanas aprobežojumiem

Paaugstināta riska objektu pārvaldība Latvijā | 13


Foto: LUV Riga

SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA riska objektu Drošības pārskata un Ārpus objekta civilās aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana. Pirms sabiedriskās apspriešanas, sabiedrībai tiek nodrošināta iespēja iepazīties ar minētajiem dokumentiem , lai sabiedriskās apspriešanas laikā būtu iespēja uzdod konkrētus jautājumus un saņemt skaidrojumus no Jaunu paaugstināta riska objektu būvniecība Latvijā uzņēmumu pārstāvju, kā arī no valsts atbildīgo amatnav iespējama bez nopietnas plānotās darbības ietek- personu puses. mes uz vidi analīzes. To pieprasa LR likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (14.10.1998). Atkarībā Bez tiesībām zināt par paaugstināta riska objektu no plānotās darbības un objekta izvietojuma, Vides potenciālo apdraudējumu sabiedrībai ir arī zināma pārraudzības valsts birojs (VPVB) sastāda ietekmes uz atbildība par paaugstināta riska objektu darbības vidi novērtējuma programmu, kas ietver visas vides uzraudzību. Objekta tuvumā dzīvojošie cilvēki var aizsardzības prasības un papildus pētījumus. ziņot Reģionālajai vides pārvaldei par paaugstināta vides piesārņojuma vai drošības prasību neievērošanas Uzsākot Ietekmes uz vidi novērtējuma procesu, ide- gadījumiem. Avārijas gadījumā iedzīvotāju pienākums jas attīstītājs publicē vietējā laikrakstā informāciju par par to nekavējoši ziņot VUGD uz ārkārtas palīdzības plānoto darbību. Daudzos gadījumos tiek veikta plānotās telefonu „112”. darbības sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kuras laikā sabiedrība var ierosināt veikt konkrētus pētījumus par Saņemot brīdinājumu no paaugstināta riska objekta vai plānotās darbības ietekmi uz vidi. Tālāk sabiedrība VUGD par avārijas situāciju vai tās draudiem, iedzīvotāju tiek iesaistīta Ietekmes uz vidi ziņojuma apspriešanā. pienākums ir rīkoties saskaņā ar paaugstināta riska Lēmumu par plānotās darbības akceptēšanu VPVB objekta sagatavoto drošības informāciju vai VUGD pieņem rūpīgi izvērtējot Ietekmes uz vidi ziņojuma un norādījumiem. Avārijas situācijās iedzīvotājiem ekspertu atzinumiem par sabiedriskās apspriešanas vajadzētu respektēt VUGD rīkojumus, lai lieki gaitā paceltajiem jautājumiem. nesarežģītu avārijas situāciju pārvaldību un nepamatoti nepiesaistītu sev glābšanas dienestu resursus. Daudzās Sabiedrībai ir dotas tiesības aktīvi izvirzīt savas prasības avārijās iedzīvotāji cieš tieši no nevajadzīgas ziņkārības, arī attiecībā uz esošo paaugstinātas bīstamības objek- atrodoties par tuvu avārijas epicentram bez atbilstošas tu darbības regulējumu. Atbilstoši MK Noteikumu Nr. apmācības un individuālās aizsardzības līdzekļiem. 532., prasībām ir jāveic valsts nozīmes paaugstināta Latvijas normatīvajos aktos ir iestrādātas pietiekami plašas tiesības sabiedrībai zināt un izteikt savu viedokli par plānotajām darbībām un paaugstināta riska objektu darbību. Sabiedrības viedokļa noskaidrošanai bieži tiek organizēti speciāli pētījumi vai aptaujas.

14 | Paaugstināta riska objektu pārvaldība Latvijā


PSI „Risks un audits” SIA ir konsultāciju uzņēmums ar vairāk kā 15 gadu pieredzi risku vadības jomā. Savā pastāvēšanas laikā esam realizējuši vairāk par 50 riska novērtējuma projektus. Pirmie riska novērtējumi tika veikti novērtējot stacionāro industriālo objektu riskus un bīstamo kravu pārvadājumu riskus. Vēlāk riska novērtējumu lauks tika paplašināts un tagad mēs piedāvājam saviem klientiem plašu riska vadības spektru. Vairākās Latvijas pašvaldībās esam veikuši kompleksos riska novērtējumus, kas ietver industriālos riskus, transporta riskus, dabas katastrofu riskus, veselības riskus un sociālos riskus. Savukārt rūpnieciskajiem uzņēmumiem mēs piedāvājam veikt vides risku, avāriju risku un saimnieciskās darbības risku novērtējumu. Balstoties uz riska novērtējumu rezultātiem tiek izstrādātas risku samazināšanas programmas, Civilās aizsardzības plāni, kā arī riska vadības procedūras un arī riska pārvaldības sistēmas. Mūsu klientu lokā ir gan lielākie Latvijas termināli un industriālie objekti, kā SIA „„Ventspils nafta” termināls”, AS „Ventbunkers”, AS „Ventamonjaks”, SIA „LatRosTrans”, AS „Alfa osta”, AS „BLB Baltijas termināls”, SIA „Latvijas rietumu termināls”, AS „Latvijas gāze” Inčukalna pazemes gāzes krātuve, AS „Latvenergo”, SIA „Riga fertilizer terminal” gan daudzi mazāki industriālie objekti, kas izmanto vai nodarbojas ar bīstamo ķīmisko vielu pārkraušanu. Šo paaugstinātas bīstamības objektu darbību regulē SEVESO II direktīva, kas nosaka, ka minētajos objektiem jāveic to radītā riska novērtēšana un jāievieš drošības pārvaldības sistēma, ko apraksta drošības pārskatā vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmā. Otra nozīmīgā mūsu klientu grupa ir pašvaldības. Pēc pašvaldību pasūtījumiem esam veikuši kompleksos riska novērtējumus, ietverot industriālos, sociālos un veselības riskus Jelgavā, Liepājā, Jēkabpilī un Preiļos. Sadarbībā ar Jelgavas, Jelgavas rajona un Šauļu apgabala pašvaldībām esam piedalījušies vairākos starpvalstu sadarbības projektos ar mērķi celt pārrobežu sadarbības kapacitāti industriālo un dabas katastrofu risku vadībā Latvijas un Lietuvas pierobežas zonā. Trešā klientu grupa ir valsts iestādes. Pēc valsts iestāžu pasūtījuma esam veikuši Latvijas vispārējās riska situācijas raksturojumu, kā arī ir izstrādāti vairāki metodiskie materiāli riska novērtējuma un vadības jomās. Kā vietējie riska vadības eksperti esam piedalījušies vairākos starptautiskos projektos saistībā ar riska vadību un civilās aizsardzības speciālistu apmācībām. Savos darbos izmantojam praktiski visas praksē biežāk lietotās kvalitatīvā, kvantitatīvā, kā arī daļēji kvantitatīvā riska novērtējuma metodes. Avāriju seku kaitīgās ietekmes modelēšanai tiek pielietotas vairākas starptautiski atzītas datorprogrammas. Esam apguvuši un varam piedāvāt saviem klientiem arī 3D ugunsgrēka un cilvēku evakuācijas iespēju simulācijas ar datorprogrammām, kas ļauj novērtēt esošu vai projektējamu objektu no ugunsbīstamības un cilvēku evakuāciju viedokļa. PSI „Risks un audits” SIA īpašumā ir Baltijā vienīgais Nīderlandes kompānijas TNO izstrādātais datorprogrammu komplekss, kurā ietilpst seku iedarbības izplatības modelēšanas datorprogramma Effects un kvantitatīvā riska analīzes datorprogramma Riskcurves. Minētās datorprogrammas izstrādātas balstoties uz tā sauktajām Nīderlandes „Krāsainajām grāmatām”, un nodrošina pilna kvantitatīvā riska novērtējuma sagatavošanu atbilstoši Nīderlandes kvantitatīvā riska novērtēšanas vadlīnijām (“Guidelines for quantitative risk assessment”, “Purple Book” CPR 18E). Nepieciešamās zināšanas darbam ar datorprogrammām esam apguvuši pie programmatūras izstrādātājiem Nīderlandē. Tāpat uzturam kontaktus ar TNO gan par programmatūras lietošanu dažādās specifiskās situācijās, gan pašas kvantitatīvā riska novērtēšanas metodes izmantošanas niansēm. KONTAKTI: Slokas iela 42, Rīga, LV-1007, Latvija Tālrunis: +371 67807090 Fakss: (+371) 67807089 E-pasts: psi@psi.lv www.psi.lv

Profile for PSI Grupa

Paaugstināta riska objektu pārvaldība Latvijā  

Materiāls domāts plašam interesentu lokam, kuri vēlas uzzināt vairāk par paaugstinātas bīstamības objektu radīto risku un to darbības uzraud...

Paaugstināta riska objektu pārvaldība Latvijā  

Materiāls domāts plašam interesentu lokam, kuri vēlas uzzināt vairāk par paaugstinātas bīstamības objektu radīto risku un to darbības uzraud...

Profile for psigrupa
Advertisement