Page 1

Laikraksts Tukuma, Kandavas, Engures un Jaunpils novadiem

Ceturtdiena, 2011. gada 31. marts

Nr. 38 (1599) – Ls 0.40 ISSN 1407-8252

www.ntz.lv

Gluþi kâ çrìeles spçlçjot...

Redakcijas sleja Sâròus aizskalos spirdzinoðs bçrzsulu malks

Tukuma mūzikas skolas akordeonistu ansamblis ar vadītāju Daigu Akmani-Moricu-Okmani Tukuma mûzikas skolâ vakar, 30. martâ, skançja festivâlskoncerts «Lai skan akordeons». Tajâ uzstâjâs Tukuma, Kandavas mûzikas skolas un Tukuma 2. pamatskolas akordeonisti. Akordeons ir gluþi kâ ma­ zas çrìelîtes. Nav ðaubu, ka tas

ir tautâ vispopulârâkais mûzikas instruments. Var sacît – oríestris. Cik gan kâzu, citu godu, kulðanas talku, ballîðu ar vienu vien akor­ deonu nospçlçts! Ja lîdzâs vçl bun­ gas, iespçjams, kâds pûðamais vai smalkâ vijole, tad ne tikai kâjas, bet arî sirds mierâ nevar nosçdçt. Mûspuses akordeonistiem ir tradîcija pavasarî, kad daba vaïâ raisâs, plecos celt akordeonus,

vilkt plçðas, uz taustiòiem, ba­ siem melodijas izspçlçt. Pavasarî koncerts notiek tâpçc, ka pa zie­ mu visu ko iemâcîjuðies un ir ko draugiem, vecâkiem priekðâ celt. Festivâls koncerts «Lai skan akor­ deons» ir tâ vieta, kur pirmo rei­ zi ar mazajâm çrìelîtçm var visu priekðâ droði stâties, sçsties. Vi­ si tâ vai tâ aplaudçs, domâs lîdzi spçlçs.

Vakar 23 priekðnesumi pârdesmit jauno mûziíu izpildîjumâ aizskrçja kâ vçja spârniem. Jaunie mûziíi prot koncertus beigt tad, kad vçl ïoti gribas ko dzirdçt. Tas tâpçc, lai ir iemesls nâkamreiz arî atnâkt un cerçt, kad mûzikas skola tiks pie lielâkas zâles. Jânis Vîtols

Ja otrajâ simtâ esi, jâdzîvo vien ir “Es meitiòa kâ rozîte, kâ sarkana magonîte,” tâ smejoties un saòemot ziedus 102. dzimðanas dienâ, vakar, 30. martâ, savus apsveicçjus uzrunâja tukumniece Mirdza Gintçna – Tukuma novada vecâkâ iedzîvotâja. Tuvâko draugu un aprû­pç­ tâju vidû viòu sveica novada do­ mes priekðsçdçtâjs Juris Ðulcs, sociâla dienesta vadîtâja Ina Balgalve, pensionâru biedrîbas priekðsçdçtâja Sarmîte Krece­ re un «Neatkarîgâs Tukuma Ziòas».

Varçtu atnâkt arî tâpat – kâ cilvçks Lai arî, kâ saka pati gaviïniece, viòai esot pagrûti ar kâjâm, re­ dzçðanu un dzirdçðanu, nespçku nemanîjâm ne mirkli. Viòa ne vien labi zinâja, ka ðoziem kurinâðanai aizgâjuðas trîs kra­ vas malkas un ka îsti laba tâ ne­ esot bijusi, bet arî ik pa brîdim pârliecinâjâs, vai cienasts uz gal­ da pietiekamâ daudzumâ un vai visi viesi kârtîgi pacienâti. Mir­ dzas kundze ïoti labi atcerçjâs, ka paðvaldîbas vadîtâjs Juris Ðulcs pçrn viòu neesot apcie­ mojis, tomçr nu jau kâdu laiku pirms ðîs jubilejas zinâjusi, ka

u3. lpp.

Ceturtdienas sarunas FOTO - Jānis Vītols

Pavasaris atnâcis un, neskato­ ties uz nepatîkamajâm ziòâm par gâzes, degvielas, elektrîbas cenu un nodokïu kâpumu, kas mûsu dzîvi manâmi sareþìîs nâkamajâ apkures sezonâ, tâ vien gribas atstât telpas un doties dabâ – meþâ, dârzâ vai kur citur, lai ne­ palaistu garâm dabas atmoðanâs brînumu, kas liek atgriezties gan dzîvespriekam, gan veselîbai. Esmu pârliecinâta, ka lielâkâ daïa no mums jau pierâdîjusi, ka spçj izdzîvot arî krîzes apstâkïos un bez sarûgtinâjuma strâdât ar cerîbu uz labâku rîtdienu. Tomçr ir lietas, kas, pârlapojot presi un skatoties medijus, dau­ dzus cilvçkus vienkârði aizkaiti­ na – tas ir cinisms, ar kâdu amat­ personas, atïaujas runât par dau­ dziem cilvçkiem visai sâpîgâm problçmâm. Vispirms viedoklis par pensijas nenopelnîjuðiem pensionâriem, tad kâdas valsts ierçdnes nievâjoðâ ru­ na par nevienam nevajadzîgajiem, nepareizâ s augstskolas beiguða­ jiem pusinteliìentajiem jaunajiem speciâlistiem, kuriem nu neviens vairs nevarot piedâvât darbu. (Nav jau gan arî nekâds noslçpums – lai iekârtotos darbâ valsts institûcijâs, nepiecieðama vien atbilstoða parti­ jas piederîba...) Nu finanðu ministrs Andris Vilks raidîjumâ «Labrît, Lat­ vija!» uz þurnâlista jautâjumu, kâ cilvçki lielos rçíinus samaksâs (aptaujas rezultâti jau tagad râda – 60% Latvijas iedzîvotâju uzskata, ka nespçj par visu norçíinâties) atbild kategoriski, ka cilvçkiem jâlemj, kur viòam dzîvot un strâdât... Nepârmetu tiem, kuriem ir pieticis spçka izlemt, lai do­ tos darbâ uz ârzemçm, lai sev un ìimenei sagâdâtu cilvçka cienîgus dzîves apstâkïus, tomçr skumji, ka cilvçki aizbrauc celt ci­ tas valsts labklâjîbu, ka savâ valstî esi kïuvis liekais... Bet laukâ spîd saule... Jânoskurinâs par dzirdçto un jâdzîvo vien tâlâk. Sâròus taèu aiz­ skalo un spçku dod spirdzinoðs bçrzsulu malks, un saule sildîs aizvien vairâk...

FOTO - Jānis Vītols

Rûta Fjodorova

Ðodien no 18.00 lîdz 19.00 pa tâlruni 28444558 vai 63125250 jûs uzklausîs laikraksta žurnāliste Rūta Fjodorova


Ziņas

2 latvijā un pasaulē

Lai nelietotu gâzi, staigâsim pa Tçrbatas ielu? Nodokïu dçï pieaugs dabas­ gâzes tarifi. Lemjot par budþeta konsolidâcijas pasâkumiem, valdî­ ba atbalstîja izmaiòas akcîzes nodokïa piemçroðanâ dabasgâzei, paredzot no 1. jûlija samazinât akcîzes nodokïa likmi kurinâmajam no 15,6 latiem lîdz 12 latiem jeb par 23,1% par 1000 kubikmetru (m³). Nolemts ar akcîzes nodokli aplikt arî visu enerìçtikâ izmantojamo dabasgâzi – gan elektroenerìijas, gan siltumenerìijas raþoðanai. Sa­ biedrisko pakalpojumu regu­ lçðanas komisijas (SPRK) pado­ mes priekðsçdçtâjs Valdis Loken­ bahs: “Lietotâjiem ar patçriòu lîdz 500 m³ gadâ, kas ir lietotâji, ku­ ri gâzi patçrç tikai plîtiòâs, tarifs varçtu pieaugt par 17%. Tur ir ieskaitîts gan akcîzes nodokïa, gan pievienotâs vçrtîbas nodokïa pie­ augums. Savukârt lietotâjiem, kas patçrç virs 500 m³ gâzes gadâ un gâzi izmanto arî apkurç, tarifs pie­ augs par 22%.” SPRK ir neatkarîga valsts iestâde, kas izveidota un darbojas, lai valsts regulçjamajâs nozarçs – enerìçtikâ, telekomunikâcijâs, pastâ, dzelzceïa transportâ – aizstâvçtu sabiedrisko pakalpojumu lietotâju intereses un veicinâtu sabiedrisko pakalpoju­ mu attîstîbu. Vai Tçrbatas iela bûs tikai gâjçjiem? Rîgas domes Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods ðodien, 31. martâ, Investîciju un uzòçmçjdarbîbas veicinâðanas padomes sçdç ziòos par gâjçju un transporta plûsmu izpçti, tâdçjâdi vçrtçjot iespçju veidot gâjçju ielu Tçrbatas ielas posmâ no Elizabe­ tes lîdz Lâèplçða ielai. Eksperti ie­ rosina projektu realizçt trîs pos­ mos. Pirmajâ posmâ 2011. gadâ gâjçjiem tiktu atvçlçta Tçrbatas ie­ la no Elizabetes lîdz Lâèplçða ie­ lai. Otrais posms – no Elizabe­ tes lîdz Matîsa ielai – gâjçjiem tik­ tu nodots 2014. gadâ, bet treðais posms – no Elizabetes lîdz Tallinas ielai – tiktu ieviests ekspluatâcijâ 2018. gadâ. Pagaidâm nav zinâms, kâ RD Satiksmes departaments plâno veidot automaðînu plûsmu, ja Tçrbatas iela kïûs par gâjçju ie­ lu. Kâ arî nav zinâmas izmaksas, kas noteikti nebûs “nelielas”, jo bûs jâkoriìç gan sabiedriskā trans­ porta marðruti, gan jâpârorganizç automaðînu plûsma. Dzemdîbas skolas ekskursijâ. Nîderlandç skolas ekskursijas laikâ kâdai skolniecei sâkuðâs vçdera sâpes. Skolotâja izsau­ kusi mediíus, kas konstatçjuði, ka meitenei sâkuðâs dzemdîbas. Ne pati meitene, ne skolas bied­ ri vai skolotâji nav zinâjuði par grûtniecîbu. Nekas nav zinâms par grûtniecîbas ilgumu vai bçrna tçvu. Par ðo gadîjumu policija sâks izmeklçðanu. Pçc neoficiâlâm ziòâm, meitene ir kristîgâs sko­ las skolniece. Nîderlandes sociâlâ dienesta direktore saka, ka jaunas mâmiòas valstî nav retums, bet 12 gadîga meitene par mâti kïûstot pirmo reizi. Ziòu portâlus “pârlapoja” Zane Vimbule

Ceturtdiena, 2011. gada 31. marts

Vilciena sastâvs sadragâjis baïívedçju 29. martâ 6.15 Íegumâ uz dzelzceïa pârbrauktuves notika elektrovilciena un baïívedçja sadursme; uz laiku tika apturçta vilcienu satiksme abos virzienos. Sadursmç bojâ gâjuðo un smagi cietuðo nav. Neoficiâla informâcija liecina, ka automaðînai, braucot pâr sliedçm, ieíîlçjusies âtrumkârba. Zinot, ka baïívedçjs pieder Tukumâ reìistrçtai firmai – SIA «Stiga AR» mçìinâjâm noskaidrot

Kandavniekiem darba aizsardzîbas konkursâ – 3. vieta

vairâk par avârijas iemesliem. Lûk, SIA «Stiga AR» valdes locekles An­ nas Ramoliòas rakstiskais skaidro­ jums: «… Baïívedçja vadîtâjs pirms elektrovilciena sadursmes ar automaðînu jau bija apturçjis vie­ nu vilciena sastâvu, kas tuvojâs pârbrauktuvei no Íeguma puses, un lûdzis tâ vadîtâju paziòot pa râciju par avârijas situâciju citiem vilcienu sastâviem, kâ arî devâs pretî otrajam vilciena sastâvam, lai apturçtu arî no Rîgas tuvojoðos vilciena sastâvu. To, kâpçc elektrovilciena sastâvs nebremzçja vai nenobremzçja, vçl noskaidros izmeklçtâji. SIA «Stiga

Ceturtdienas sarunas Gribu sapurinât to tanti, kas ðoferîtim biïeti atdod!

Kurzemi tajâ pârstâvçja Kanda­ vas K. Mîlenbaha vidusskolas ko­ manda, kura spçja pârvarçt sîvo konkurenci 1. kârtâ, pusfinâlâ un finâlâ ieguva godpilno 3. vietu. Jaunieðus ðim darba aizsardzîbai un darba tiesîbâm veltîtajam kon­ kursam sagatavoja skolotâja Da­ ce Vilkauða. Vairâk par konkur­ sa norisi un to, kâ kandavniekiem izdevâs gût panâkumus, lasiet sest­ dienas, 2. aprîïa, laikrakstâ.

– Te jûs traucç viena autobu­ sa braucçja, kas regulâri brauc no Veïíiem. Negribu savu vârdu no­ saukt, bet izteikt dusmas, kas ro­ das uz Veïíu iedzîvotâjiem. Man iznâk visai bieþi braukt un esmu novçrojusi, ka sievas, kâpjot ârâ, tâs biïetes atdod ðoferim. Man vienkârði gribas paòemt kâdu veèu aiz apkakles un sapurinât! Vai tad paðas nesaprot, ko dara!? Ne tikai transporta uzòçmumu, bet paðas sevi palîdz apzagt! Ko tad, kad noòems tos reisus (jo, pçc biïetçm skatoties, neviens taèu nebûs brau­ cis!) – tad visi te bïausim! Bet, kad valdîbai nauda neienâk, tad – ko sûtîs to tukðo autobusu!? Vai tieðâm tâs veèas nesaprot, ka nevajadzçtu tâ darît! Un otrs – vai priekðniecîba to nezina? Ðoferim jau labi – naudiòa kabatâ... Nezinu, kâ citos reisos, bet marðrutâ no poliklînikas lîdz Veïíiem tas regulâri notiek.

Agita Puíîte

Vents Dubrovskis

29. martâ Vidzemes, Kurzemes, Zemgales, Latgales un Rîgas skolu komandas piedalîjâs konkursa «Smarts. Spçle tiem, kas mâcâs» finâlâ Rîgas kinostudijâ.

AR» uzsver, ka nekâdâ gadîjumâ transportlîdzekïa vadîtâjs nebija pametis notikuma vietu, bet darîja tajâ brîdî iespçjamo, lai novçrstu negadîjumu un brîdinâtu tuvojoðos vilciena sastâvus, kas bija vairâk nekâ viens.” Zinâms, ka a/s «Pasaþieru vil­ ciens» nebija apdroðinâts, tâpçc uzòçmuma pârstâvji lçmumu – piedzît vai nepiedzît zaudçjumus no baïívedçja firmas – apsvçrðot tikai pçc iekðçjâs izmeklçðanas pabeigðanas. Savukârt SIA «Stiga AR» valdes locekle A. Ramoliòa ir pârliecinâta, ka automaðînas vadîtâjs ir rîkojies atbilstoði

visâm likuma prasîbâm, tâpçc vçl jautâjums – kurð kuram piedzîðot zaudçjumus. A. Ramoliòa arî norâdîjusi, ka automaðînai bi­ ja obligâtâ civiltiesiskâ apdro­ ðinâðana OCTA, bet ne KASKO, tâpçc zaudçjumus uzòçmums segðot no iekðçjiem resursiem. Policija uzsâkusi administratîvo lietvedîbu – tas, kâpçc baïívedçjs atradâs uz sliedçm, vçl tiks skaid­ rots. Pagaidâm zinâms, ka ne baïívedçja, ne vilciena vadîtâjs ne­ bija alkohola reibumâ. Vents Dubrovskis

ir

Žurnāla jaunākajā numurā Viòð saviïòo mûs

Mûziíis Ainars Mielavs intervijas sniedz ïoti reti. Ðoreiz viòð runâ par to, kas sakrâjies uz sirds — kâ viòð zaudçjis draugu Valdi Zatleru, kâpçc neklausâs populâro mûziku un nelasa avîzes, un kur rod mieru.

Cunami upuri Baltijâ Vçl pirms mçneða gaisâ virmoja politiska nolemtîba — Krievija kâ tanks gâja uz priekðu ar savu Kaïiòingradas atomelektrostacijas projektu. Tad nâca cunami. Apturçjis reaktorus Japânâ, tas var nogremdçt arî abus atomstaciju projektus Baltijâ — gan Kaïiòingradâ, gan Visaginâ, ko kopâ iecerçjuðas visas trîs Baltijas valstis.

Nacionâlais kabarç „Nesafanojieties. Labâk aizejiet skeptiski. Vai vienkârði — negaidiet brînumus, un jûs tos dabûsiet,” par Nacionâlâ teâtra jauno parodiju izrâdi „100 gra-

mi þurkas” saka asprâtis Aldis Kalniòð. Skatoties Godmaòa kariíçðanu uz skatuves, pats Godmanis zâlç íiíinâjis.

Nâkamâ pietura – demokrâtija? Uz kurieni pçc vçsturiskâ dumpja virzâs lielâkâ arâbu valsts — Çìipte? Gaidâmajâm vçlçðanâm vislabâk sagatavojusies islâmistu kustîba, bet sekulâro aktîvistu vidû ir liels jûklis un sabiedrîbâ izplatâs baumas, ka demokrâtija nozîmç mainîðanos ar sievâm.

Dzeguzēnu meitençm un zçniem – 40 Mûziíis Kârlis Bûmeisters jeb Kaþa – „pçdçjais sliòíis”, þurnâliste Ilze Jaunalksne – „spica lîderiene”, aktieris Mârtiòð Egliens – „kârtîgs lauku puika”, bijuðos dzeguzçnus ar smaidu atceras ansambïa ilggadçjâ vadîtâja Daila Martinsone, bet ko atceras viòi paði?

Melnā hronika

28. un 29. martâ Tukuma poli­ cijas iecirknî reìistrçti 23 notiku­ mi un noformçti 32 administratîvo pârkâpumu protokoli; tai skaitâ divi par automaðînas vadîðanu reibumâ. Reìistrçts viens ceïu trans­ porta negadîjums bez cietuðajiem. 27. martâ 23.00 Engures novada Milzkalnç aizturçts kâds 1991. gadâ dzimis jaunietis, kas ar krâsas baloniòu apzîmçja autobusa pieturas no­ jumi. Noformçts administratîvâ pârkâpuma protokols. 23.30 Milzkalnç autobu­

sa pieturâ pieíerts kâds nepiln­ gadîgais – 1994. gadâ dzimis puisis, kurð sabiedriskâ vietâ smçíçja; noformçts administratîvâ pârkâpuma protokols. 28. martâ 7.24 Engures novadâ Smârdes dzelzceïa stacijas çkai izsists loga ârçjais stikls. 15.00 Kandavâ, Liepu ielâ, no kâda dzîvokïa nozagts digitâlais fotoaparâts «Sony» un divi mo­ bilie tâlruòi «Nokia». Nodarîts zaudçjums Ls 120 vçrtîbâ. Uzsâkts kriminâlprocess. 23.02 Ðosejas Rîga-Ventspils 67. km aizturçts kâds 1989. gadâ dzimis vîrietis, kurð reibumâ vadîja automaðînu VW GOLF. Izrakstîts administratîvâ pârkâpuma proto­ kols.

29. martâ 10.00 Tukumâ, Melnezera ielâ, nelikumîgi iekïûts galdniecîbas telpâ, kur nozagts 60 m garð elektrîbas kabelis un remontatslçgu komplekts; nodarîts materiâlais zaudçjums Ls 240 apmçrâ. Uzsâkts kriminâlprocess. 14.50 Jaunpilî iekïûts muiþâ un nozagts DVD atskaòotâjs, dators un motorzâìis. Materiâlie zaudçjumi tiek noskaidroti. 30. martâ

2.00 Tukuma novadâ, TukumaKuldîgas ceïa 5. km, kâds 1993. gadâ dzimis vîrietis ar automaðînu NIS­ SAN SUNNY noslîdçjis no brauktu­ ves un auto apgâzâs. Autovadîtâjs brauca bez tiesîbâm un alkohola reibumâ; uzsâkts kriminâlprocess. Ziòas sniedza VP Zemgales reìionâlâs pârvaldes priekðnieka palîdze Ieva Sietniece; apdarinâja Vents Dubrovskis

Brîvîbas laukums 10, Tukums, LV - 3101; Tâlr. : 63125216

www.ntz.lv

Fakss : 63125022 Mob. : 28338989, 28444558 E-pasts: ntz@ntz.lv

Galvenâ redaktore Ivonna Plaude. Iznâk otrdienâs, ceturtdienâs un sestdienâs. Metiens 6920 eks. Izdevçjs SIA «Novadu Ziòas». Abonçðanas indekss 3069. Masu informâcijas reìistrâcijas apl. #000702425. Darba laiks no 8.00 lîdz 18.00, sestdienâs no 9.00 lîdz 14.00. Pârpublicçðana, bez redakcijas rakstiskas atïaujas, aizliegta. Par sludinâjumu un reklâmu saturu atbild iesniedzçjs. Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli. Iesniegtos manuskriptus nerecenzç un atpakaï neizsniedz. Honorârus par iepriekðçjo mçnesi var saòemt pirmdienâs, ceturtdienâs. Iespiests tipogrâfijâ «Mûkusala», Rîgâ, Mûkusalas ielâ 41.


Ceturtdiena, 2011. gada 31. marts

3

Muzejam piesaistîs pusotru miljonu latu Agita Puíîte

Daudz ðíçpu lauzti Ðis ir jau otrais mçìinâjums ar Eiropas Savienîbas lîdzekïu at­ balstu divu gadu laikâ atjaunot iztrûkstoðo Durbes pils komplek­ sa Vâgûþa çku – tâs vçsturiskajâ vietâ un veidolâ. Tajâ bûs moder­ ni aprîkotas un apmeklçtâjiem pie­ ejamas telpas krâjuma glabâðanai, eksponçðanai un restaurâcijai. J. Ðulcs stâstîja, ka ðis ir ïoti apjomîgs projekts ne vien Tu­ kuma muzejam, bet visam no­ vadam, par ko politiíiem nâcies daudz diskutçt – îstenot to vai ne. Vajadzçjis apzinâties, ka tas prasîs ne vien prâvus finanðu ieguldîjumus celtniecîbâ, bet arî çkas tâlâkajâ uzturçðanâ. Tomçr, domâjot par nâkotni, paðvaldîba saredzçjusi ðî projekta ieguvumu, tâpat kâ savulaik liela daïa pilsçtu un pagastu vadîtâju redzçjuði nâkotni paðai Durbes pilij. To, ka ðis projekts atbilst devîzei – domât par ieguldîjumu mûsu nâkotnei –, kâdu finansçjuma ieguldîjumam Latvijâ uzstâdîjis Ei­ ropas Reìionâlâs attîstîbas fonds, atzina arî CFLA direktors A. Eberhards. Viòð teica, ka, finansçjot kultûrvçsturisku pieminekïu atjau­ noðanu, tiek domâts arî par eko­ nomisko attîstîbu kâ dzinçjspçku:

Par karstâ ûdens maksu vçl lems 24. martâ notika novada domes sçde, kurâ izskatîja 40 darba kârtîbas jautâjumus. Kâpçc nodokïu paziòojumu nevar saòemt elektroniski?

FOTO - Agris Jansons

Otrdien, 29. martâ, Durbes pilî Tukuma novada domes priekðsçdçtâjs Juris Ðulcs un Centrâlâs finanðu un lîgumu aìentûras (CFLA) direktors Armands Eberhards parakstîja lîgumu par projekta «Mûsdienîgs muzejs un reìionâls restaurâcijas centrs Durbes pils kompleksâ Tukumâ» îstenoðanu. Lîgums paredz vairâk nekâ pusotra miljona latu piesaisti Durbes pils tâlâkai restaurâcijai.

novada domes sçdç

“Mûsu visu spçkos ir nodroðinât, lai ðajâ projektâ ieguldîtu ne vien Lat­ vijas nodokïu maksâtâju lîdzekïus, kas ir pirmais solis, bet arî lai atgûtu lîdzekïu atmaksu no Eiropas Komi­ sijas. Profesionalitâte un iepriekðçjâ pieredze ir garantija, kas ïaus virzîties uz priekðu.”

Kâds sapnis îstenojies Kâ atzina Tukuma muzeja di­ rektore Agrita Ozola, Tukuma mu­ zejam ðis ir ïoti nozîmîgs lîgums, kas turklât tiek noslçgts muze­ ja 75. dzimðanas dienas gadâ: “1991. gadâ, kad muzeja rîcîbâ nonâca pils, visiem stâstîjâm, ka pçc 25 gadiem pils pagalma çkas bûs restaurçtas un izskatîsies tâdas, kâdas tâs reiz bija, lai gan tobrîd konkrçtu plânu nemaz nebija. Pamazâm radâs iecere izveidot çku, kurâ saglabât visus tos vçrtîgos priekðmetus, kâdi Tukuma muze­ jam ir. Pagâjuðâ gadsimta 80. gados tie glabâjâs nelielâ ðíûòveida çkâ, kas kâdâ ziemas dienâ zem liela sniega sabruka. Ðobrîd krâjums at­ rodas kâdâs seðâs çkâs pilsçtâ, taèu Vâgûþa projekts ïautu to glabât vie­ nuviet un, galvenais, arî parâdît.” Jâpiebilst, ka projekta kopçjâs iz­ maksas ir Ls 1 550 000, tostarp

ERAF finansçjums Ls 1 111 728,81, valsts budþeta dotâcija – Ls 31 764, paðvaldîbas lîdzfinansçjums – Ls 403 396,19. Projekta neattiecinâmâs izmaksas – Ls 163 927,54.

Ne visiem projekts izprotams Lai arî paðvaldîba teikusi, ka ðis lîgums vçrsts uz attîstîbu, dzirdçts arî cits viedoklis – laikâ, kad novadam nemaz tik viegli neklâjoties, ðâds projekts tomçr esot liela greznîba un tam paredzçto naudu varçtu tçrçt arî citâm, daudz aktuâlâkam vajadzîbâm. Paðvaldîbas vadîtâjs J. Ðulcs skaidroja – ja novads no ðîs naudas atteiktos, tâ netik­ tu pieðíirta citâm vajadzîbâm. Ja konkurss tiek izsludinâts vienâ programmâ (Sociâlekonomiski nozîmîgu kultûras mantojuma ob­ jektu atjaunoðana. – Red.), tad struktûrfondu lîdzekïus var saòemt tikai tad, ja iesniegtais piedâvâjums ðai programmai atbilst un ja valsts saredz ðâdam projektam jçgu. Lîdzîgi tas ir arî paðvaldîbas budþetâ – ja tajâ apstiprinâts konkrçts finansçjums konkrçtâs sadaïâs, tad nevar atòemt naudu, piemçram, muzejam un iedot to bçrnudârzam vai otrâdi.

Ja otrajâ simtâ esi, jâdzîvo vien ir u1. lpp.

Apòemðanâs jâpilda

Draugi visapkârt

ðogad bûðot klât – tâ arî draudzençm teikusi. Par lielâkajâm vajadzîbâm viòa klusîtiòâm priekðsçdçtâjam pie auss arî pastâstîja un piebil­ da, viòð jau varçtu atbraukt ciemos arî tâpat – kâ cilvçks, nevis tikai kâ priekðsçdçtâjs, un arî citâ laikâ... Viòa gan teica, ka Ðulca kungam noteikti esot daudz darba, tomçr viòam par tiem palîgiem vajadzçtu padomât – vai tik tie tiekot ar visu galâ... Par to, ka krîze, ka grûti laiki un nau­ das nav, dzirdçjusi televîzijâ. To ik pa brîdim paskatoties, lai gan neesot tie raidîjumi tik labi kâ kâdreiz. Un viòu izbrînot, ka daudz runâjot krie­ vu valodâ... Par valdîbu viòa neko daudz neinteresçjoties, lai gan savu izvçli vçlçðanâs izdarîjusi. Bet tâpat ievçlçti tie, kurus vajadzçja. Saeimas vçlçðanu dienâ viòa televîzijâ filmçta, toreiz vçlçjusi, lai tikai deputâti ne­ zog.

Kad I. Balgalve apvaicâjâs, kâ ziema pagâjusi un vai daudz slimo­ jusi, Mirdzas kundze saka – visâdas likstas neatstâjoties nevienu brîdi, tomçr gripa neesot noíçrusi. Bet, lûk, iesnas, esot nepârtraukti... Tâs nu ne ar ko nevarot izârstçt. Viòai gan esot laba daktere Matisone, ku­ ra atbraucot un apskatot, ja vajag. “Un ko lai citu dara – ja reiz esmu tai otrajâ simtâ iegâjusi, tad jâdzîvo vien ir,” saka jubilâre un piebilst, ”kas iesâkts, tas jâpabeidz...” Un, ap­ stiprinot savu apòemðanos turçties ilgi jo ilgi, kâ arî þurnâlista Jâòa Vîtola aicinâta, gaviïniece noskaitîja vairâkus dzejoïus vairâkiem pan­ tiem, kuri tâpat vien dzîves laikâ palikuði prâtâ. To, ka bûtu Skalbes, Raiòa, Aspazijas rindas un tautas dziesmas pantu pantiem mâcîjusies, neatceroties, taèu grâmatas gan daudz savâ dzîvç izlasîjusi. Tikai ta­ gad acu dçï nevarot izlasît neko.

Ikdienas mâjas soli jubilârei palîdz apdarît aprûpçtāja Daiga, draugi un kaimiòi, kas sarûpç pârtiku, pagatavo çst, izkurina krâsnis un izdara citus mâjas darbus. Vairâk tuvinieku bla­ kus neesot: “Vienîgi mâsa ir, bet viòa jau Amerikâ. Viòa ir jaunâka par mani èetrus gadus, bet ar to veselîbu viòai tâpat kâ man – mugura, kâjas sâp. Mçs visu mûþu tikai sarakstâmies, jo visu mûþu esam ðíirtas. Kad vçl viòai vîrs bija dzîvs, tad atbrauca, bet ta­ gad sen jau ne. Tikai apsveikumus un vçstules raksta.” Kamçr ciemojamies, Mirdzas kundze ïoti labprât fotografçjas un ik pa brîdim fotogrâfu pamâca, ka nevajagot to fotoaparâtu tik tuvu sejai turçt – labâk pa gabaliòu. Un, lîdzîgi kâ citâs ciemoðanâs reizçs, atgâdina, lai tikai tâs bildîtes neaiz­ mirstot viòai atgâdât... Agita Puíîte

Deputâts Jânis Ozols sçdç vaicâja, kâpçc nekustamâ îpaðuma nodokïa paziòojumi tiek sûtîti aizlîmçtâ aploksnç, ja tos tikpat la­ bi varçtu nosûtît elektroniski, kâ tas jau sen notiekot ar daudziem citiem rçíiniem. Domes îpaðumu nodaïas vadîtâjs Viesturs Bçrzâjs skaidroja, ka ðâda iespçja esot jau tagad un kâdi 50 nekustamo îpaðumu îpaðnieki to jau esot izdarîjuði. To var izdarît, pirmkârt, mâjas lapâ www.epakal­ pojumi.lv sadaïâ Pieteikðanâs elektroniskai maksâðanas paziòojumu saòemðanai. Vçl var atsûtît e-pas­ ta vçstuli Tukuma novada domei ar lûgumu nosûtît paziòojumu, kâ arî uzrakstot iesniegumu un iesnie­ dzot Tukuma novada domç vai pa­ gastu pârvaldç.

Par siltumapgâdes pârtraukðanu Katru gadu novada dome no­ saka laika posmu vasarâ, kad tiek pârtraukta centrâlâs katlu mâjas darbîba un iedzîvotâji nesaòem karsto ûdeni. Ðogad precîzs laiks netiek noteikts, jo tas centrâlâs kat­ lu mâjas rekonstrukcijas darbu dçï precîzi vçl neesot zinâms. Kâ teikts lçmuma projektâ, tas varçtu notikt jûlijâ un augustâ. Deputâti uzde­ va SIA «Tukuma siltums» 10 dar­ ba dienas pirms darbu uzsâkðanas informçt pilsçtas iedzîvotâjus un apsaimniekotâju SIA «Tukuma na­ mi». Atgâdinâm, ka rekonstrukcijas darbu gaitâ paredzçts iebûvçt vçl divus ðíeldas katlus ar kopçjo jau­ du 10 MWh.

Apstiprina amatâ Jau rakstîjâm, ka bija izsludinâts konkurss jaundibinâmâ èetru pa­ gastu – Tumes, Degoles, Irla­ vas un Lestenes – komunâlâ uzòçmuma vadîtâja amatam. Tajâ par piemçrotâko kandidâtu ti­ ka atzîts Ìirts Veidenbergs. Viòð piedalîjâs arî domes sçdç, lai varçtu atbildçt uz iespçjamiem jautâjumiem, taèu deputâti viòa kandidatûru apstiprinâja bez pa­ pildu izvaicâðanas. Tiesa gan, ar smaidu tika pieteikts, ka pirmais komunâlâ dienesta vadîtâja uzde­ vums bûðot izdomât uzòçmumam nosaukumu. Jâpiebilst, ka pret sâkotnçjo nosaukumu «TIL­ De» deputâtiem bija iebildu­ mi, jo tas lîdzinoties labi zinâma programmçðanas uzòçmuma no­ saukumam.

Jâpârvçrtç samaksa par silto ûdeni Tâ kâ dome bija saòçmusi deputâta Agra Jaunkïaviòa pieprasîjumu, kurâ lûgts izskaidrot karstâ ûdens maksas aprçíinâðanas kârtîbu, komunâlo jautâjumu ko­ mitejas priekðsçdçtâjs Arvîds Driíis informçja, ka jautâjums jau

izskatîts komunâlo jautâjumu ko­ mitejas sçde. Viòð stâstîja, ka karstâ ûdens maksas aprçíinâðanas me­ todika izstrâdâta 2006. gadâ un, iespçjams, tagad bûtu jâpârskata. Lai to izdarîtu, jâuzklausa speciâlistu priekðlikumi, kam bûtu jâanalizç, vai sistçma ir taisnîga pakalpoju­ mu saòçmçjiem. Lîdz ðim bijis tâ, ka par karsto ûdeni visi maksâjuði vienâdi, lai arî reâlâs izmak­ sas katrai mâjai bijuðas atðíirîgas (atðíirîba bijusi vienîgi mâjâm ar cirkulâciju vai bez). A. Driíis arî piebilda, ka ir domâts ðo jautâjumu izskatît maija vai jûnija komiteju sçdçs, taèu pirms tam vajadzçtu aicinât iedzîvotâjus ar ðo jautâjumu iepazîties un izteikt savu viedokli, jo tas skar daudzus. Deputâts Ar­ tis Jomerts piebilda, ka jautâjums par ûdens cenu tieðâm varçtu bût svarîgs daudziem daudzdzîvokïu mâju iedzîvotâjiem, jo, iespçjams, viòi labprât pârietu no elektriskâ boilera uz pilsçtas karsto ûdeni, ja tas bûtu lçtâks. Turklât, kâ zinâms, no aprîïa pamatîgi pieaugs samak­ sa par elektrîbu, lîdz ar to boile­ ra ûdens maksâs vçl dârgâk. A. Jo­ merts ieteica izdarît aprçíinus – cik maksâ ûdens, ja to silda ar elektrîbu un ja to saòem no centrâlâs katlu mâjas, lai iedzîvotâjiem bûtu vairâk skaidrîbas. Domes priekðsçdçtâjs Juris Ðulcs teica, ka komunâlai nodaïai sadarbîbâ ar apsaimniekotâju vajadzçtu informçt iedzîvotâju par iespçju saòemt karsto ûdeni un par ðî pa­ kalpojuma izmaksâm.

Var izteikties par attîstîbas programmu Deputâti jau iepriekð komite­ ju sçdçs bija iepazinuðies ar nova­ da paðvaldîbas integrçtâs attîstîbas programmas no 2011. lîdz 2017. gadam pirmo redakci­ ju un nolçma nodot to publiska­ jai apsprieðanai. Tâ norisinâsies no 28. marta lîdz 26. aprîlim, savukârt sabiedriskâs apsprieðanas sanâksme notiks 13. aprîlî 17.00 Tukuma ledus halles konferenèu zâlç. Turpmâk vçl.


4

Ceturtdiena, 2011. gada 31. marts

Aizvadîtajâ nedçïâ turpinâjâs Kandavas novada paðvaldîbas amatpersonu tikðanâs ar novada iedzîvotâjiem. Mçs piedalîjâmies Cçres pagasta iedzîvotâju sapulcç. Kaut arî tikðanâs laiks bija nolikts paðâ darba dienas vidû, Cçres pamatskolas zâlç bija sapulcçjuðies vairâki desmiti pagastâ dzîvojoðo ïauþu, kas uz kopçjâ iedzîvotâju skaita (pagastâ dzîvo ap 600 iedzîvotâju) bija visnotaï pozitîvs aktivitâtes râdîtâjs. Paðvaldîbu pârstâvçja domes priekðsçdçtâjs Rolands Bârenis, viòa vietniece Leonârija Gudakovska un SIA «Kandavas komunâlie pakalpojumi» pârstâvis Edgars Makovskis. Cerîba par asfaltu – ir un paliek tikai cerîba Sapulce iesâkâs un noslçdzâs ar cçrenieku ðî brîþa paðu sâpîgâko, daudzu gadu garumâ samilzuðo un joprojâm neatrisinâto jautâjumu – ceïa posma no Kandavas pa­grieziena lîdz Cçres apvedceïam asfaltçðanu. ”Kad Cçre pievienojâs novadam, jau tad solîja, ka ceïu lîdz novada centram noasfaltçs!” – tâ deviòdesmito gadu beigâs varas vîru solîto atcerçjâs kâda pagasta iedzîvotâja. Vçlâk sarunâ to apstiprinâja arî pagasta pârvaldes vadîtâja Maija Jçce, minot, ka 1996. gadâ arî satiksmes ministrs Vilis Kriðtopans apsolîja, ka ceïu lîdz novada centram klâs asfalts. Bet, kâ redzam, solîjums vçl aizvien nav izpildîts. R. Bârenis: – Pirms gadiem èetriem pieciem ðis ceïa posms tika iekïauts prioritâro ceïu sarakstâ, kurus plânots asfaltçt. Pagâjuðajâ gadâ, ja nemaldos, uzrakstîju trîs vçstules Satiksmes ministrijai, lûdzot ðo prioritâti atkal atjaunot, uz ko saòçmu îsu atbildi: ”Atvainojamies, lîdzekïu nav.” Lai kaut mazliet uzlabotu situâciju, pagâjuðajâ gadâ droði vien pamanîjât mûsu eksperimentu – ceïu divas reizes atputekïojâm. Pavasarî izdevâs, rudenî noðâvâm garâm – pârâk âtri uznâca lietus, un maisîjums tika îsâ laikâ no ceïa seguma aizskalots. – Bet apvedceïð, kur ir tik daudz mâju un garâm brauc grants vedçji, atputekïots ne­ tiek un vasarâ putekïi pa lo­ gu nâk iekðâ. Vai tâlâk ceïu atputekïot nav paredzçts? R. Bârenis: – Pagâjuðajâ gadâ par to netika runāts. Galvenais bija, lai lielâkâs mâjas, kas tuvumâ, lîdz apvedceïam tiktu no putekïiem pasargâtas. – Bet tâlâk lîdz karjerâm ir vairâkas mâjas un tuvu ceïam. Ceïa posmu caur meþu jau ne­ vajag atputekïot, galvenais bûtu gar mâjâm to izdarît. M. Jçce: – Kâ saprotu, atputekïoðana

galvenokârt ir domâta satiksmes droðîbai. – Un kad cilvçkiem vasarâ putekïi diendienâ pa logu nâk iekðâ, ko darît tad? R. Bârenis: – Es pilnîgi piekrîtu, ka tas nav labi. Tad jûsu priekðlikums bûtu – atputekïot arî tâlâko apvedceïa posmu? Labi, òemsim jûsu ieteikumu vçrâ. Cik tur kilometru sanâk kopâ? M. Jçce: – No Kandavas pagrieziena – kâdi 14 km. Lîdz apvedceïam – aptuveni 6 km. Lai par to maksâ grants karjera izmantotâji, kuru maðînas tur visvairâk brauc! R. Bârenis: – Pagâjuðajâ gadâ mçs tâ arî darîjâm – karjera izmantotâjus piespiedâm maksât. Vçl viens jautâjums – kâ nepieïaut, ka grants maðînas ar kravu itin bieþi izbrauc caur Cçres centru. Îpaði tagad, pavasarî, kad kûst ceïi un apvedceïð arî kïuvis grûtâk izbraucams, esot ïoti bedrains un tur, kur pagâjuðajâ gadâ uzbçra granti, tagad izveidojusies nesmuka putra, bet izbraukt varot. Esot novçrots, ka brîþam daþas maðînas ar kravu tomçr pamanoties izbraukt pa taisno cauri centram, jo tâ sanâk gabaliòu îsâks ceïð, turklât vçl pa asfaltu. (Jautâjums vietâ, kâpçc gan domnieki, tai skaitâ visu nosakoðais domes priekðsçdçtâjs, prasîbu – sakârtot ceïu, iespçjams, arî noasfaltçt – jaunajam karjera nomniekam neizvirzîja kâ prioritâti, kâ iepriekð gan tika solîts!? – Red.)

Par dzîvokïiem, ûdens projektu, iespçju radît darba vietas – Kâpçc sociâlâs mâjas ir tikai Kandavâ? Mums nav daudzdzîvokïu mâju, kur dzîvokïus jaunajiem pieðíir, un tâ viòi aiziet prom no lau­ kiem R. Bârenis: – Nu nav gluþi, ka sociâlâs mâjas ir tikai Kandavâ. Sociâlâs mâjas ir vairâkos pagastos, un, pateicoties projektam ar Eiropas lîdzfinansçjuma piesaisti, tâs tiek renovçtas. Bija mums vairâkkârt saruna ar îpaðnieku par ðo te nedabûvçto, pusnojaukto mâju «Bunkuri» paðâ pagasta centrâ. Solîjumus esam dzirdçjuði, bet vçl, kâ redzams, nekas nenotiek. Savulaik bija runa, ka te varçtu bût skolotâjiem dzîvokïi. Bet tâlâk par ideju neesam tikuði. Iespçjami drîz tâ mâja bûs jânojauc, jo kïuvusi bîstama – gala sienas ir nestabilas, var sabrukt. – Vai pastâv kâda reâla iespçja izveidot kâdu raþotni, radît darba vietas? Saprotam, ka nopietnu raþotni ir grûti uzsâkt, jo mums pagastâ nav attîrîðanas iekârtu. E. Makovskis: – Paðlaik atvçrti projekti ûdensapgâdes, kanalizâcijas un attîrîðanas ietaiðu uzlaboðanai visâ novadâ. Esoðâ attîrîðanas tra-

se Cçrç ir sena un nolietojusies, izbûvçta septiòdesmitajos gados. Nav jau tâ, ka nekas netiek darîts, lai situâciju uzlabotu. Rudenî, oktobra beigâs, iespçju robeþâs tika izjauktas un iztîrîtas attîrîðanas ietaises, trase izskalota. Priecîgâ ziòa ir vienîgi tâ, ka ðoziem esam sagatavojuði visu dokumentâciju, ko projekta izvçrtçðanas komisija atbalstîjusi un paðlaik tiek projektçts pilnîgi jauns ûdensvads ar jauniem pieslçgumiem, divâm sûkòu mâjâm, ar kanalizâcijas novadîðanas sistçmu, kas apkalpos visu Cçres centru. Jaunâs attîrîðanas iekârtas plânotas izbûvçt aiz parka, kur ir paðvaldîbas zeme. Ar domes atbalstu, ja viss gludi ritçs, jûlija beigâs, augusta sâkumâ varçtu izsludinât iepirkuma konkursu bûvniecîbai. – Vai esat apmierinâti ar at­ kritumu apsaimniekoðanu? – tâ R. Bârenis. Pagasta pârvaldniece M. Jçce skaidroja, ka ar paðreizçjo atkritumu apsaimniekoðanas pakalpojuma sniedzçju SIA «Kurzemes ainava» iedzîvotâji pamatâ ir apmierinâti. Cilvçki slçdz lîgumus par konteineru nomu, bet oranþie maisi vairs apritç netiek izmantoti. Atkritumi tiek savlaicîgi izvesti, un arî dziïais sniegs îpaðas raizes nesagâdâja. Arî Lielajâ pavasara talkâ ðogad, tâpat kâ iepriekðçjos gadus, bûs iespçja atbrîvoties no lielgabarîta atkritumiem. Par talkas organizçðanu atbild domes izpilddirektora vietniece Sandra Bçrziòa. Drîzumâ tiks publiskota informâcija par lielgabarîta atkritumu savâkðanas vietâm visâ novadâ.

Iedzîvotâjus interesç – Vai paðvaldîbai piederoðos dzîvokïos ðogad kâdi uzlaboju­ mi tiks veikti? R. Bârenis: – Ja tâda nepiecieðamîba radusies un dzîvoklis ir kritiskâ stâvoklî, tas ir jâremontç, informçðu «Kandavas namsaimnieku» par nepiecieðamîbu veikt atkârtotu pagastmâjas çkâ esoðâ dzîvokïa apsekoðanu, noskaidrojot veicamo darbu apjomu un prognozçtâs izmaksas. – Kad tiks uzsâkta paðvaldîbas ceïu greide­ rçðanu? R. Bârenis: – Ar Ivaru Maraðinski, atbildîgo par novada ceïu uzturçðanu, par to pirms daþâm dienâm runâjâm. Ja ir kaut kas neatliekams saistîbâ ar novada ceïiem, var zvanît deþurantam un jautâjumu kopâ risinât. – Kad nâks tautas skaitîtâji? Vai tie bûs zinâmi vai sveði ïaudis? – Skaitîðana jau notiek un ilgs lîdz 29. maijam. Skaitîtâja pienâkumus pilda vietçjais, cçrenieks Ainârs Krûmiòð.

Par medicînu un kultûru – Lîdz mums nonâca kâda pacienta neapmierinâtîba par to, ka feldðeru punkts Cçrç nestrâdâ pilnu darba laiku, bet tikai divas stundas dienâ.

FOTO - Inese Valtenberga

Karjerus izmanto, naudu iekasç, bet kârtîga ceïa – nav

Tâdçï mçs, daþi deputâti, bijâm atbraukuði apsekot un izvçrtçt medicînas darbi­ nieces, ârsta palîdzes Ilzes Skvarcovas darbu. Secinâjâm, ka darbinieks strâdâ labi, uzgaidâmajâ telpâ gaidîja cilvçki. Vai esat apmierinâti ar feldðerpunktu, vai pietiek ar divâm pieòemðanas stundâm dienâ? – tâ L. Gudakovska. – Mûs apmierina gan darbiniece, gan pieòemðanas laiks. Kam vajadzîga Ilzes palîdzîba, tas to vienmçr ir arî saòçmis. Viòa parasti ierodas laicîgi, bet, ja nu gadâs aizkavçties pie kâda pacienta blakus pagastâ Zentenç, tad mazliet jâpagaida, bet tas gadîjies reti. Viòa neskatâs pulkstenî un pieòem visus, kas atnâkuði. R. Bârenis: – Vai esat apmierinâti ar kultûras pârvaldes darbu? Kâ ir – vai vadîba bijusi un zina, kas notiek pie jums vai arî sçþ siltos krçslos? – Uz izrâdçm, liekas, pie mums Cçrç pârvaldes vadîtâja gan nav bijusi. Kandavâ uz mûsu jaunâs izrâdes pirmizrâdi Iveta Grunte bija. Runâjot par kultûras dzîvi, jâatzîst, ka cçrenieki var lepoties ar savu amatierteâtri, kas sezonâ pagûst iestudçt pat vairâkas izrâdes, ko izrâda ne tikai daudzviet novadâ, bet arî aiz tâ robeþâm. Pagasta kultûras darba vadîtâja Lîga Roze informç, ka “izrâdes notiek ar kultûras pârvaldes ieejas biïetçm, viss ir oficiâli un mçs neko nepelnâm. Visa naudiòa tiek ieskaitîta kultûras nama kasç”. Pagasta iedzîvotâji uzskata, ka tas nav îsti pareizi, ja paðiem nekas no ieòçmumiem nepaliek. Vismaz degvielas nauda, lai brauktu uz viesizrâdçm, noderçtu, tâpat arî dekorâcijâm, tçrpiem. Lîga gan piebilda, ka tâ jau gluþi vis nav, ja transports nepiecieðams, no kultûras pârvaldes to var dabût. – Mums ïoti vajadzçtu jau­ nu skolçnu autobusu. Esoðais, zaïais 40 vietîgais armijas tipa autobuss ir vecs un nolietots, ziemâ auksts. R. Bârenis: – Esam vienu autobusu pieteikuði. Iegâdâts tas vçl nav, sola tagad, drîzumâ, marta beigâs, aprîïa sâkumâ. Tad skatîsimies kopâ ar Izglîtîbas pârvaldi, kurai

skolai autobusu dot. Jaunais autobuss jums bûtu par mazu, tas bûs 19 vietîgs. Varbût iespçjama kâda maiòa ar citu skolu vai kâds cits risinâjums.

Iedzîvotâji iesaka: – Prasîtos jaunu ðíûni , kur skolai malku salikt, jo tagadçjais sâcis ðíobîties. – Vajadzētu ziòojuma dçli un tâ otrâ pusç Cçres pagasta karti, kur atspoguïoti pagastâ apskatâmie tûrisma objekti. – Labi bûtu, ja atjaunotu pamatskolas fasâdi, nosiltinâtu çkas ârsienas. – Derçtu nomainît vai atjaunot ieejas kâpnes skolâ un pagastmâjâ, kur flîzes ir nolietojuðâs, vietâm saplaisâjuðas, ziemâ – slidenas. – Neatstât automaðînas pie pagastmâjas durvîm. Tas traucç un sareþìî pârçjo autobraucçju kustîbu, un neba visi braucçji ievçro âtruma ierobeþojumu. Stâvlaukumi ir pagastmâjas abâs pusçs. – Ceïu uzturçtâjiem – uz ceïa negâzt mâlainu, bet tîru granti, kâ to darîja agrâk, padomju laikos. Tagad kâjâmgâjçjam paiet grûti, bet blakus izrakts grâvis, tâ ka uz lauku pat pamukt nevar. Savukârt no amatpersonâm izskançja aicinâjums – ja jautâjumi rodas, rakstiet vçstules. Galvenais, savus priekðlikumus iesniedziet laicîgi. Ja paði nebraucat uz Kandavu, iesniedziet savus priekðlikumus sava pagasta pârvaldniecei Maijai un viòa tos nogâdâs. *** Ar pagasta pârvaldes vadîtâjas Maijas Jçces darbu visi klâtesoðie vienprâtîgi teicâs esam apmierinâti un ieteica, ja nepiecieðams paveikt kâdu kopîgu darbu, droði saukt talkâ. Arî par sociâlo darbinieci Ingu Junkurçnu dzirdçja tikai pozitîvas atsauksmes. Ðogad paðvaldîba katram pagastam no kopçjâ budþeta ir atvçlçjusi konkrçtu finansçjumu, kurâ ietverts pagasta pârvaldes darbinieku atalgojums, sociâlais nodoklis, ikmçneða pakalpojumu (telefona, elektrîbas (arî feldðerpunkta un bibliotçkas telpâs)) un citu neatliekamu, ar pagasta infrastruktûras sakârtoðanu saistîtu pakalpojumu apmaksai, saimnieciskajiem izdevumiem. Cçres pagastam tie ir Ls 8 755. Uzklausîja Inese Valtenberga


Ceturtdiena, 2011. gada 31. marts

5

«Saulainais skats» uz dzîvi un cilvçkiem Muzeja direktore Mudîte Bçrzi­ò a vçlçjâs, lai pavasaris atnâk ar kaut ko skaistu – un tieði tâdi ir Kristînes darbi. Mâkslinieci uz Lapmeþciemu atveda viòas vecâkie kolçìi, tostarp mâkslinieki Olita Ìçrmane-Gulbe un Andrejs Ìçrmanis, kurð pats nu ir kïuvis par pagasta iedzîvotâju un aizvien ir aktîvs pagasta mâkslas dzîves atbalstîtâjs. Muzikâlu priekðnesumu izstâdes atklâðanâ sniedza Lapmeþciema 8. klases skolniece Dagnija Bçrziòa. Uz tikðanos ar Kristîni bija atnâkuði mâkslas cienîtâji gan no Lapmeþciema, gan Ragaciema un Bigauòciema. Izstâdes atklâðanâ jaunâ mâksliniece teica nelielu uzrunu, kurâ pastâstîja, ka izstâdei bija iecerçti it kâ divi nosaukumi «Saulainais skats» vai «Saulainâ dzîve», jo darbi, kas nodoti skatîtâju vçrtçjumam, mâksliniecei saistâs ar saulainiem un jaukiem brîþiem. Izstâdç apskatâms maìistra darbs «12 se-

kundes», kas plaðâkam publikas vçrtçjumam nodots pirmo reizi, kaut tas tapis 2006. gadâ. Arî meitiòas portrets, suns, ziedi – visi darbi ir izstrâdâti grafikas tehnikâ. Kristîne beigusi Latvijas Mâkslas akadçmijas grafikas nodaïu un ieguvusi humanitâro zinâtòu maìistra grâdu mâkslâ. Paðlaik Kristîne esot gan studente, gan pedagoìe, gan mâksliniece, gan rûpîga mâmiòa savai meitiòai. Izstâdç skatâmi gan dobspiedes, gan augstspiedes tehnikâ veidoti darbi, gan arî zîmçti. Visu ðo darbu tapðanâ bija vajadzîga ïoti liela autores pacietîba, seviðíi runâjot par dobspiedes tehnikâ veidoto darbiòu «12 sekundes». Mâksliniece arî pastâstîja, kâ top linogriezums: tiek òemts vecais, brûnais padomju laika linolejs, uz tâ tiek veidots zîmçjums, pçc tam tas izgrebts spoguïattçlâ. Ar rullîti izgrebtajam zîmçjumam tiek uzziesta krâsa un izdarîti vairâki novilkumi. Lai panâktu divu vai triju krâsu darbu, Kristîne uz izgrebtâ linoleja veic jaunus grebumus un novelk otru krâsu, tâpat arî tiek pie treðâs krâsas. Ir mâkslinieki, kas katrai krâsai gatavo savu atseviðíu grebumu. Kristînes dar-

bi paðlaik topot vçlos vakaros, naktîs – pa stundiòai vien, un tâ mçneða laikâ varot cerçt skatît rezultâtu. Daudzi izstâdes apmeklçtâji piestâja pie mâkslinieces Vidus­ âzijas aitu sunenes Grejas portreta. Ðajâ darbiòâ mâksliniece ir pratusi panâkt tâdu efektu, ka rodas sajûta – suns ar savu uzticîgi ieinteresçto skatienu seko cilvçkam lîdzi izstâþu zâlç. A. Ìçrmanis pasâkuma dalîb­ niekiem pastâstîja, ka Kristîne veidojusi maketu bukletam «Latvijas Mâkslinieku savienîbas Jûrmalas nodaïai 90», un ðis buklets atzîts par veiksmîgâko vizuâlâs mâkslas projektu. Viòa piedalîjusies arî kalendâru un bukletu izdoðanâ, plençros Somijâ, Igaunijâ un Francijâ. Bet izstâde Lapmeþciema muzejâ apskatâma lîdz 16. ap­ rîlim.

Kristīne Belte savu grafikas darbu «Rudzupuķes», (pa kreisi no mākslinieces) dāvāja Lapmežciema muzejam

FOTO - Rûta Fjodorova

Pagâjuðâs nedçïas nogalç Lapmeþciema muzejâ atklâja jaunâs Jûrmalas mâkslinieces Kristînes Beltes grafikas darbu izstâdi.

Pârtikas pakas trûcîgajiem sagaidâmas aprîïa vidû Izskatâs, ka viena grûta ziema bûs atkal pârvarçta. Samazinâsies maksa par siltumu, dârzâ sâks augt pirmie agrie dârzeòi, lauku un citos darbos bûs vajadzîgi strâdnieki. Un, kaut arî tâ varbût nebûs pastâvîga, garantçta darba vieta, tâ tomçr bûs iespçja, kamçr varçs sameklçt ko labâku. Þçl, ka tik vçlu, tomçr aprîlî trûcîgos cilvçkus bûs sasnieguðas arî ar Eiropas Savienîbas atbalstu tapuðâs pârtikas pakas. Vairâk par situâciju sociâlajâ jomâ izjautâjâm Engures novada sociâlâ dienesta vadîtâju Ligitu Vîku. – Kad ðogad sagaidâmas pârtikas pakas un cik daudz Engures novadam tâs pieteik­ tas? – Pieprasîjâm pârtikas pakas tik, cik reâli mums ir trûcîgâs personas. Pagâjuðâ gadâ pakas pieprasîjâm pçc saviem aprçíiniem, ar domu, cik mums varçtu bût trûcîgo cilvçku plus vçl mazu rezervîti, bet mums iedeva uz pusi mazâk. Pirmajos mçneðos bijâm spiesti knapinâties, lai gan sâkumâ bija rçíinâta viena paka uz vienu ìimenes locekli. Izdales perioda beigâs gan ierobeþojums tika noòemts, jo ne visi izmantoja iespçju saòemt pârtikas pakas. Paðâs gada beigâs varçjâm arî veikt pârdali pagastu griezumâ, tomçr daþiem, kas ar pieteikðanos kavçjâs, pârtikas pakas pietrûka. Jau ðobrîd daudzi zvana un interesçjas. Bija solîts, ka pârtikas pakas bûs jau

martâ, bet nu pçdçjâ informâcija ir, ka tomçr aprîlī. Kavçðanâs saistîta ar iepirkumiem un garo birokrâtisko procedûru. – Vai paku saòçmçjiem bija arî kâdi iebildumi par paku sa­ turu? – Ïoti daudzi neprot izmantot sauso vâjpiena pulveri. Par citiem produktiem iebildumu nebija. Ja par iebildumiem, tie vairâk ir par paku kastçm, ko ir ïoti grûti paòemt un aiznest. Cilvçki parasti tâs pârpakoja uz vietas maisiòos. Sauso vâjpiena pulveri nereti atstâja, lai dodot kâdam citam, kurð protot to izmantot. Savukârt piens garðoja seviðíi tur, kur paku saòçmçjas bija ìimenes ar bçrniem. Man nav informâcijas par to, ka mûsu cilvçki, kuri saòçma pakas, bûtu tâs izmantojuði nelietderîgi vai kâ citâdi izniekojuði. – Novadâ darbojas arî zu­ pas virtuve? – Zupas virtuve darbojas tikai Engurç, un tâ ir privâta iniciatîva. – Vai trûcîgo cilvçku skaits ir audzis vai samazinâjies? – Nevarçtu teikt, ka ðis skaits bûtu mainîjies. Lielâkoties tie ir vieni un tie paði cilvçki, reti parâdâs tâdi, kuri mûsu dienestâ vçrðas pirmo reizi. Protams, vissliktâkajā situâcijâ ir ìimençs ar bçrniem, îpaði tajâs, kur ir viens pelnîtâjs. – Kâdu palîdzîbu ìimençm ar bçrniem sniedz sociâlais dienests? – Domâju, ka ïoti liels atspaids ir brîvpusdienas skolâ. Smârdes pagastâ brîvpusdienas saòem pilnîgi visi bçrni, kas mâcâs Milz­ kalnes sâkumskolâ un Smârdes pamatskolâ. Pârçjâs skolâs brîv­ pus­dienas ir lîdz 4. klasei, kâ arî

brîvpusdienas saòem bçrni no trûcîgâm ìimençm. – Kâdas varçtu bût progno­ zes, vai sociâlajiem pabalstiem nepiecieðamâ nauda nâkotnç varçtu pieaugt? Vai varbût cilvçki atrod darbu un kaut kas mainâs uz labo pusi? – Man paðai ðíiet, ka situâcija vairs nav tik saspringta, kâ bija pçrn, tomçr skaitïu, kas to pierâdîtu, man nav. Grûtâk atrast darbu ir tiem, kam nav nekâdas izglîtîbas, kam nav nekâdu iemaòu un prakses, daþkârt arî nav vçlmes braukt un kaut ko savas lietas labâ darît. Tie ir atseviðíi gadîjumi. Domâju, ka mûsu novadâ liels pluss ir tas, ka neviens uzòçmums nav slçgts. Zivju pârstrâdes uzòçmumi strâdâ un pieòem darbiniekus, viòus uz darbu vadâ. Un tajâ pat laikâ darbâ pieòem cilvçkus no citiem novadiem, kaut arî bezdarbs pietiekami liels ir uz vietas paðu novadâ. Tad ir jautâjums, kâpçc uzòçmçji ðos cilvçkus darbâ neòem, iespçjams, tam ir kaut kâds objektîvs iemesls. – Kâ pildâs simtlatnieku programmas? – Joprojâm ðajâ programmâ piedalâmies. Mums lîdz aprîlim ir nodroðinâtas 32 simtlatnieku vietas. Visu jau nosaka cilvçka personîba. Ðobrîd patieðâm ir krîze, un cilvçki izmanto ðo iespçju nopelnît iztiku un arî iznâkt sabiedrîbâ. Cilvçks parâda, ka grib strâdât, un mums ir bijuði gadîjumi, ka tâdçjâdi daudzi arî darbu sameklç. Daþkârt pat noticis tâ, ka uzòçmçjs savus darbiniekus atrada tieði simtlatnieku vidû. Tâ, piemçram, pansionâtâ «Rauda» pastâvîgâ darbâ pieòemti èetri cilvçki. – Vai bezdarbnieki izman­ to iespçju, ko piedâvâ Valsts

Nodarbinâtîbas aģentūra – apmâcîbas, profesiju ieguvi? – Es îsti nezinu, kâdi ir ðie piedâvâjumi. Katrs no bezdarbniekiem man par to stâsta savu stâstu. Ir cilvçki, kuri ir mâcîjuðies vairâkas reizes, bet ir tâdi, kuri saka, ka viòiem nekad neko nepiedâvâ. Ir cilvçki, kuri mâcîjuðies lietvedîbas kursos, ir, kuri mâcîjuðies datorkursos, ir valodu kursus beiguðie. – Vai cilvçki vçrðas arî pçc mâjokïa pabalsta? – Jebkurâ gadîjumâ cilvçkam ir jâpierâda savs trûcîgâs personas statuss. Ja viòð ðo statusu saòem, lîdzdarbojas savu problçmu risinâðanâ, mâjokïa pabalsti tiek pieðíirti, vairâk gan ir pieðíirti pabalsti malkas iegâdei. Sociâlajiem pabalstiem plânotie lîdzekïi ðogad ir Ls 194 265 apjomâ. Februârî garantçtâ minimâlâ ienâkuma lîmeòa pabalstam ir iztçrçti Ls 6 775, dzîvokïu pabalstam – Ls 5 225; valsts paðvaldîbai apmaksâ 50% no garantçtâ iztikas minimuma un 20% no dzîvokïu pabalsta. Novadâ ir 605 personas, kam ir trûcîgâs personas statuss. – Vai ciemos darbojas soci­ âlie aprûpçtâji? Cik tâdu ir? – Ðobrîd ir divas aprûpçtâjas – viena ir Lapmeþciemâ, otra – Smârdç. – Vai novadam ar to pietiek? – Mums bûtu jâattîsta aprûpes mâjâs pakalpojums, bet tas ir jâreìistrç sociâlo pakalpojumu sniegðanas reìistrâ, tas prasîs papildus gan cilvçku, gan naudas resursus. Lîdz ðim visiem, kas ir izteikuði vçlmi pçc ðiem pakalpojumiem, mçs esam raduði risinâjumu. Piemçram, Engurç ir kâds simtlatnieku programmâ strâdâjoðais, kurð palîdz ziemas laikâ ienest

*Pârtikas pakâ ietilpst: 1kg mieþu putraimi, 1 kg a/l kvieðu miltu, 1 kg èetrgraudu pârslu, 0,5 kg auzu pârslas, 100 gr piena pulvera, 1 l divprocentîgâ piena. *Latvija lûdza pârtikas pakâm 11 miljonus, ES iedalîja 6,7 miljonus, tâpçc tâs ir pieticîgâkas nekâ 2010. gadâ *Pakas komplektç a/s «Dobeles dzirnavnieks» *Pakas vedîs lîdz pat decembrim, tâs bûs iespçjams saòemt pçc 15. aprîïa Lapmeþciemâ un Engurç, pçc 21. aprîïa – Smârdç *Katru mçnesi uz Enguri vedîs 266, uz Smârdi 173 un uz Lapmeþciemu 106 pârtikas pakas. * Engures novadâ februârî bija 382 bezdarbnieki, bezdarba lîmenis – 7,3%, salîdzinâjumam: Tukuma bezdarba lîmenis bija 11,1% un Jûrmalâ – 10,7% malku, notîrît no sniega celiòus un paveikt citus lîdzîgus darbiòus. Ðajâ lietâ gan mînuss ir tas, ka simtlatnieki tomçr ir gadîjuma cilvçki un ne vienmçr ðo darbu viòiem var uzticçt. – Vai ir kas tâds, ko gribçtos novada iedzîvotâjiem, kuri nonâkuði grûtîbâs, pateikt ar avîzes starpniecîbu? – Lai cilvçki nekautrçjas, lai vçrðas sociâlajâ dienestâ. Ne vienmçr naudas palîdzîba ir tâ bûtiskâkâ. Ïoti bieþi cilvçkiem ir vajadzîga informâcija, kas varçtu palîdzçt risinât problçmas. Lappusi sagatavoja Rûta Fjodorova


6, 7

Arî Latvijâ iespçjamas postoðas zem Vents Dubrovskis

Pçc 11. marta zemestrîces un tai sekojoðâ postoðâ cunami Japânâ arî Latvijâ aktualizçjies jautâjums – vai kas tâds iespçjams pie mums? Ar ðâdu jautâjumu vçrsâmies pie Ìeoloìisko zinâtòu doktora, Latvijas Vides, ìeoloìijas un meteoroloìijas centra seismologa Valçrija Òikuïina. Jautâjumos par seismiskajâm aktivitâtçm viòð ðobrîd ir viens no zinoðâkajiem cilvçkiem Latvijâ. Vçsturiskâ pieredze Zinot, ka zemestrîces Latvijâ bijuðas arî agrâk, sarunu ar Valçriju Òikuïinu sâkâm par ðo – vçsturisko pieredzi. V. Òikuïins: – Savâ laikâ (20. gadsimta sâkumâ) Rîgas Politehniskajâ institûtâ strâdâja profesors Bruno Doss (pçc izglîtîbas ìeologs), kurð apkopoja informâciju par zemestrîcçm Baltijâ; galvenokârt Latvijâ un Igaunijâ. Pçc viòa datiem pirmâ zinâmâ zemestrîce Baltijâ notikusi 1616. gadâ Bauskas apgabalâ ar aptuveno satricinâjuma intensitâti uz zemes virsmas – no 6 lîdz 7 ballçm pçc 12 ballu Starptautiskâs Satricinâjumu skalas MSK-64. Vçlâk vairâkas samçrâ spçcîgas zemestrîces bijuðas daþâdâs Latvijas un Igaunijas vietâs. No izpçtes vçstures: pagâjuðajâ gadsimtâ Skandinâvijâ un Krievijâ izveidoja seismiskâs stacijas, taèu tâs reìistrçja lielâkoties tâlas un spçcîgas zemestrîces – Japânâ, Indonçzijâ, Èîlç un citur. Ar ðo aparatûru nebija iespçjams fiksçt reìionâlus seismiskos notikumus, un tikai 50. gados tika instalçta aparatûra, ar kuru varçja reìistrçt arî reìionâlus seismiskos notikumus. Latvijâ savâ laikâ seismiskâ stacija atradâs Baldones astrofizikas observatorijâ – arî tâ reìistrçja tikai tâlas un spçcîgas zemestrîces. Tikai 1994. gadâ Valmieras rajonâ tika uzstâdîta seismoloìiskâ aparatûra, kas varçja reìistrçt vietçju seismisko notikumu. No pagâjuðâ gadsimta vidus pirmâ spçcîgâ zemestrîce tika reìistrçta 1976. gadâ Igaunijâ, Osmosâres salâ, ar 4,7 magnitûdu pçc Rihtera skalas; zemes virsmas satricinâjuma intensitâte bija 6 balles. Otra spçcîgâ zemestrîce 2004. gadâ bija Kaïiòingradas apgabalâ – patiesîbâ notika divas spçcîgas zemestrîces; pirmâ ar magnitûdu 5, bet otra – ar magnitûdu 5,2; Zemes virsmas satricinâjuma intensitâte otrajai zemestrîcei bija 6,5 balles, tâpçc ðobrîd varam apgalvot, ka lîdz ðim spçcîgâkâ zemestrîce Baltijas reìionâ notika 2004. gadâ. Pçc tam sabiedrîbai radâs interese par zemestrîcçm – mçs saòçmâm finansçjumu un varçjâm instalçt otru seismisko staciju Slîteres bâkas tuvumâ. Pçc starpvalstu vienoðanâs ðî stacija tika pieslçgta starptau-

Izziòai:

Magnitûda – seismiskâs enerìijas raksturojums noteiktâ dziïumâ – zemestrîces izcelsmes vietâ. Magnitûdu raksturo pçc 10 lîmeòu Rihtera skalas un nosaka ar instrumentâlâ pierakstîjuma metodi – ar seismogrâfa svârsta amplitûdas un perioda decimâlo logaritmu (M = lg A/T, kur A – amplitûda, mikrometros un T – periods, sekundçs). Satricinâjuma intensitâte – zemestrîces raksturojums uz zemes virsmas. To raksturo pçc Starptautiskâs 12 ballu satricinâjuma skalas MSK-64 – makroseismiskajiem vizuâlajiem novçrojumiem.

tiskam seismisko staciju tîklam «GEOFON» ar centru Potsdamâ (Vâcijâ). Sadarbîba joprojâm ir spçkâ – mçs saòemam informâciju ne tikai no mûsu stacijas Slîterç, bet online reþîmâ arî no trim stacijâm Igaunijâ, divâm – Somijâ un dâòu stacijas Bornholmas salâ. Suvalku stacija Polijâ pçdçjâ laikâ negrib dot informâciju, bet Pulkovas stacijai Krievijâ ir liels seismisko darbîbu fons. Ðobrîd paði varam noteikt seismisko notikumu epicentru un vairâkus citus parametrus. Latvijâ lielâkoties reìistrçjam sprâdzienus daþâdos karjeros: teiksim, Aiviekstç, Saurieðos, Saldus rajona «Kûmâs», Apes novada Dârzciemâ, Ropaþu novada Tûrkalnç un cituviet. Ïoti spçcîgi sprâdzieni ir Igaunijâ, Kohtlajarves rajonâ.

Japânâ – ceturtâ vai piektâ stiprâkâ zemestrîce gadsimta laikâ – Japânâ notika ïoti spçcîga zemestrîce – ar 8,9 magnitûdu pçc Rihtera skalas. Protams, Japânas salas atrodas ïoti bîstamâ rajonâ – divu tektonisku plâtòu sadurvietâ, kur Klusâ okeâna plâtne grimst zem kontinentâlâs Eirâzijas plâtnes. Sadursmes notiek visâs Zemes garozas robeþjoslâs; dziïâk ir zemes mantija – par Zemes garozu mazâk blîva matçrija ar ïoti augstu temperatûru, kurâ plâtnes kûst, tâpçc dziïâk par 600 lîdz 700 km zemestrîces nenotiek. Pçc ASV Ìeoloìijas dienesta datiem, novçrtçjot pasaules spçcîgâkâs zemestrîces, atklâju, ka Japânas zemestrîce ir ceturtâ, piektâ spçcîgâkâ zemestrîce, kas notikusi uz plançtas kopð 1900. gada. Pirmâ spçcîgâkâ bija 1960. gadâ Èîlç ar 9,5 magnitûdu. Taèu atðíirîba liela: Japânas zemestrîce bija piecas reizes vâjâka, taèu redzam, cik katastrofâlas ir sekas. Skaidrs, ka vislielâkais kaitçjums nodarîts atomenerìçtikai – Japânâ pavisam ir 55 atomelektrostacijas (AES), kas lielâkoties atrodas piekrastç; pçc galvenâ pazemes grûdiena 11. martâ bija vçl daudzi vâjâki, ko sauc par autoðokiem; tikai èetru dienu laikâ – lîdz 15. martam – tika reìistrçts apmçram 400 autoðoku ar magnitûdu, sâkot no 4,3...

Var prognozçt zemestrîces vietu, bet ne laiku – Ja zinâtnieku rîcîbâ ir tik moderna aparatûra, kâpçc nav iespçjams zemestrîces prognozçt? – Nu, teiksim, laika apstâkïus var novçrot no kosmosa – mçs redzam atmosfçras procesus, ciklonus un anticiklonus, un hidrometeorologi lielâ mçrâ spçj

prognozçt laiku, bet to, kas zem zemes paslçpts, mçs nevaram redzçt. Varam vien ar aparatûru sekot procesiem pazemç un apkopot statistiku. Pastâv tâds zemestrîèu atkârtoðanâs likums – saskaòâ ar to zemestrîces pçc noteikta laika mçdz atkârtoties vienâ un tajâ paðâ vietâ; turklât vâjas zemestrîces notiek daudz bieþâk nekâ stiprâs. Taèu joprojâm prognozçðanas problçma nav efektîvi atrisinâta, lai gan – ir bijuði atseviðíi veiksmîgi gadîjumi. Tâ Íînâ tika paredzçta zemestrîce, taèu pçc kâda laika – 2008. gada 12. maijâ – notika vçl spçcîgâka – Sièuaòas zemestrîce, kur bojâ gâja 70 000 cilvçki, bet to nespçja paredzçt. Tas ir paradokss, ka mçs joprojâm lîdz galam neesam izpratuði procesus, kas notiek zemes dzîlçs. Katrâ reìionâ ir sava unikâla situâcija – atðíirîga no citiem. Tas ir viens no iemesliem, kâpçc prognozçðana joprojâm nav efektîva. Runâjot par prognozçðanu, jâatzîmç trîs tâs faktori: 1) spçja noteikt vietu, kur notiks zemestrîce; 2) spçja noteikt zemestrîces spçku; 3) spçja noteikt laiku, kad zemestrîce notiks. Pirmâs divas problçmas – vietu un spçku – spçjam noteikt; ðim nolûkam izmanto seismiskâs rajonçðanas metodi seismiskâ riska novçrtçðanai. Latvijas teritorijas seismiskâ rajonçðana tika veikta jau 1998. gadâ kopâ ar Ukrainas seismologiem. Atzîmçjâm 17 seismogçnas zonas; proti, 17 vietas, kur potenciâli iespçjama zemestrîce; katrâ zonâ tika novçrtçta arî iespçjamâ satricinâjuma intensitâte. Mûsu vçrtçjumâ visintensîvâkie (lîdz 7 ballçm) satricinâjumi iespçjami Bauskas un Daugavpils rajonâ. Tâtad vietu un spçku apmçram zinâm, bet laiku ne, un tâ ir pati galvenâ problçma. Lai to risinâtu, bûtu jârada kompleksa novçroðanas sistçma: jâveic seismiska novçroðana, ìeodçziski novçrojumi par zemes kustîbâm un hidroìeoíîmiski novçrojumi: jâseko, kâ mainâs ûdens lîmenis akâs un tâ íîmiskais sastâvs, kur viena no komponentçm ir radona gâzes daudzums. Tas ir viens no indikatoriem, kas uzrâda, ka zemes garozâ krâjas spriedze. Zemestrîces ir saistîtas ar tektoniskas spriedzes uzkrâðanos zemes garozâ, un, kad ðî spriedze pârvar ìeoloìiskâs noturîbas robeþu, notiek pârbîde.

Olaines – Inèukalna tektoniskais lûzums ir aktivizçjies – Lûk, reâls gadîjums. Tâtad viena no mûsu seismiskajâm stacijâm

Seismologs Valērijs Ņikuļins atrodas Slîterç, otra – Valmieras rajona Skuju pagastâ. No Rîgas – tâlu. Pçrn 22. novembrî rîdzinieki daþâdâs vietâs bija sajutuði pazemes grûdienu; jo îpaði – namu augðçjos stâvos. Satricinâjums bija neliels – es to novçrtçju 2 lîdz 3 ballu robeþâs. Veicot aptauju, atzîmçju punktus, kur cilvçki sajutuði ðo satricinâjumu, un, izrâdîjâs, ka visvairâk punktu atrodas uz Olaines-Inèukalna tektoniskâ lûzuma. Mums Latvijâ tâds lûzums nav vienîgais – jûsu, Jûrmalas virzienâ, iet Slokas-Carnikavas lûzums. Vârdu sakot, iznâca tâ, ka ïaudis satricinâjumu bija sajutuði, bet aparatûra to nebija fiksçjusi. Tas tâpçc, ka stacijas tâlu un grûdiens bija vâjð. Ja viena seismiskâ stacija bûtu Rîgâ, tâ fiksçtu ðâdu satricinâjumu. Papildus izanalizçju hidroíîmiskos râdîtâjus – paskatîjos ûdens lîmeòa svârstîbas Latvijas upçs un noskaidroju, ka viskrasâkâs lîmeòa maiòas bijuðas Gaujâ (lîdzâs Siguldai ir monitoringa punkts) – tur pirms 22. novembra pazemes grûdiena bija novçrojama anomâlija – strauji pacçlâs ûdens lîmenis. Ðâda lîmeòa celðanâs upçs un jo îpaði akâs ir skaidrs signâls tektoniskâs spriedzes pieaugumam zemes garozâ; turklât – uz dienvidrietumiem no Siguldas atrodas Kaïíugravas avoti, un viens cilvçks man ziòoja, ka 21. novembrî viòð òçmis ûdeni, bet tas mainîjis krâsu – kïuvis iedzeltens. Arî to var uzlûkot kâ ìeoloìiskâs vides izmaiòu indikatoru. Un vçl – ne katrs tektoniskais lûzums ir aktîvs, bet zemestrîces saistîtas ar aktîviem tektoniskajiem lûzumiem. (Mums Latvijâ tektoniskie lûzumi ir salîdzinoði lielâ dziïumâ, tâpçc, ja izmaiòas redzamas zemes virspusç, tas liecina, ka lûzums ir aktîvs.) Tâ sanâk, ka guvu

apstiprinâjumu tam, ka Olaines – Inèukalna tektoniskais lûzums ir aktivizçjies – izrâda seismotektonisku aktivitâti. – Un kâdi secinâjumi? – Ðeit bûtu jâuzstâda aparatûra seismiskâs aktivitâtes reìistrçðanai, taèu pagaidâm nekas tâds netiek darîts. – Bet ko domât iedzîvotâjiem – ka gaidâma nopietnâka zemestrîce vai tikai tas viens no vâjajiem pazemes grûdieniem? – Konkrçti atbildçt pagaidâm ïoti grûti. Ðo izpçtes darbu es veicu pçc savas iniciatîvas – hobija lîmenî. Mans pamatdarbs ir seismiskais monitorings – sekot seismisko staciju datiem un analizçt râdîtâjus. Tâ zemestrîci Japânâ mçs reìistrçjâm pçc 11 minûtçm; tâtad seismiskais vilnis lîdz Latvijai iet 11 minûtes – ar vidçjo âtrumu 7 lîdz 9 km/s...

Pïaviòu HES – potenciâli bîstamâ vietâ – Jûsuprât, cik lielâ mçrâ zemestrîces izraisa cilvçka dar­bî­ba? – Ïoti labs jautâjums – tas saistîts ar inducçtajâm jeb tehnogçnajâm zemestrîcçm. Pagâjuðajâ gadsimtâ, attîstot hidroenerìçtiku, tika veidotas daþâdas ûdenstilpnes, nepadomâjot, ka tâs rada milzîgu slodzi Zemes garozai. Tektonisko struktûru tajâ laikâ maz pçtîja, bet visbieþâk nepçtîja vispâr. Un tâ sanâcis, ka lielu HES(u) kaskâdes rada tehnogçnâs zemestrîces. Pirmais brîdinoðais piemçrs – 1967. gadâ Koinas (Koyna) ûdenskrâtuvç Indijâ. Pirms ûdens­ krâtuves izveidoðanas ðajâ rajonâ zemestrîces nebija novçrotas, taèu neilgu laiku pçc HES uzcelðanas notika zemestrîce ar 6,4 magnitûdu. Tâpat Sajânu-Ðuðenskas HES traìçdijai ir tehnogçna izcelsme; joprojâm pastâv bîstamîba, ka HES pamats var neizturçt un tad sekas


Ceturtdiena, 2011. gada 31. marts

mestrîces

bûs dramatiskas – tâ bûs milzîga ekoloìiska katastrofa. Arî mums ir Pïaviòu HES. Vecâs atskaitçs atradu tektonisko lûzumu kartes fragmentu – pçc tâs redzams, ka spçkstacijas vietâ ûdenskrâtuvi ðíçrso divi – Aizkraukles un Piebalgas – lûzumi. Kartç attâlums lîdz kristâliskajam pamatklintâjam ir apmçram 1 km. Ja aizvâksim ðo 1 km biezo nogulumieþu slâni, tad lûzuma vietâ ieraudzîsim apmçram 50 m dziïu iegruvumu. Neviens îsti nezina – ir ðie lûzumi aktîvi vai nav. HES darbinieki veic konstrukciju monitoringu, un viss. Tâ ir izmaiòu kontrole ïoti ierobeþotâ teritorijâ, bet – kas notiek lûzumos, nav ne jausmas... Senos fotouzòçmumos, pirms tika uzpludinâta ûdenskrâtuve, redzams, ka pie Pïaviòâm Daugavu ðíçrso tektoniska plaisa (nereti par ðîm plaisâm liecina ûdenskritumi); kâ zinâm, izmaiòas zemes virskârtâ jau liecina par seismiski-tektonisko aktivitâti... Kâ to veic – izdara nelielus sprâdzienus un reìistrç seismiskos viïòus zemes garozâ. Kartç redzams, ka lûzuma lînija pirms HES apraujas – visticamâk, droðîbas apsvçrumu dçï spridzinâðanu pârtrauca, tâpçc nezinâm, cik tâlu lûzums sniedzas... – Tad jau mûsu elektroapgâde varçtu bût apdraudçta? – Jâ, cita starpâ esmu runâjis ar hidroenergçtiíiem par ðo problçmu – viòi to zina, bet neko nedara. Esmu teicis, ka jâveic plaðâka pazemes struktûru kontrole... Atbildçja, – jâ, – paskatîðoties, bet viss palicis pa vecam...

Rîga pârvietojas par 23 mm gadâ

– Pastâstiet, uz kâdas tektoniskâs plâtnes Latvija atrodas? – Globâlâ mçrogâ Latvija atrodas uz Eirâzijas plâtnes un nosacîti tâlu no tâs robeþâm – sadurvietâm ar

citâm plâtnçm. Tuvâkâ robeþa uz ziemeïiem ir Îslandes rajonâ, Eiropas virzienâ – pie Grieíijas, Itâlijas un Turcijas. Tomçr, manuprât, mûs vairâk ietekmç tâ daïa, kas Îslandes pusç – ðajâ vietâ zemes garoza it kâ izpleðas un pârvietojas mûsu virzienâ. Plâtnes vidçjais biezums ðeit ir 200 km, bet augðçjâ daïa sadalîta sîkâkos lûzumos. Pat zinot, no kurienes nâk spiediens, ïoti grûti pateikt, kâds spriegums kurâ vietâ veidosies. Âtrums, ar kâdu Klusâ okeâna plâtne virzâs zem Eirâzijas plâtnes, ir 92 mm gadâ – tas ir liels âtrums. Salîdzinâjumam – Rîgas Botâniskajâ dârzâ ir uzstâdîts Globâlâs pozici­ onçðanâs (GPS) reperis – tas nolasa vertikâlâs un horizontâlâs lçnâs kustîbas. Noskaidrots, ka gada laikâ Rîga paceïas par 2 mm, bet horizontâlâ plaknç pârvietojas par 23 mm gadâ un Olaines-Inèukalna lûzuma virzienâ! Arî pie mums zemes garoza ir aktîva, tikai ðie procesi notiek piecas reizes lçnâk nekâ Japânâ.

Baltijas apdraudçjumi – piecas AES

– Ìeofizikas speciâliste Ludmila Kartunova paredz, ka Latvijâ pçc vairâkâm desmitgadçm iespçjamas gan spçcîgas zemestrîces, gan vulkâna izvirdumi. Olaines – Inèukalna lûzuma joslâ esot pat trîs seni vulkâni... – Zinu, par ko viòa runâ – savâ laikâ ðo informâciju publicçja Vladimirs Vetreòòikovs. Viòð izveidoja Latvijas kristâliskâ pamatklintâja rajonçðanas kartes shçmu. Tajâ viòð norâdîja, ka Rîgas jûras lîèa virzienâ atrodas vulkâniska josla – viòð atklâja apïveida struktûras un

secinâja, ka tâs ir senas vulkâniskas darbîbas apliecinâjums. Saskaòâ ar viòa koncepciju Kurzemes daïa savulaik nolaidusies zemâk par Latvijas vidusdaïu. Par to þurnâlâ «Zinâtne» viòð savulaik publicçja rakstu «Latvijas okeâns – kontinenta pareìojums». Kartunovas viedokli par to, vai vulkâniska darbîba ðodien ir iespçjama, es labâk nekomentçðu – viòai patîk cilvçkus biedçt. Uzsveru – ðî ir tikai Vetreòòikova teorija un citu diemþçl nav. Diemþçl lielâkâ daïa ìeologu nodarbojas tikai ar zemes garozas virsçjo slâòu izpçti lîdz 300 m dziïumam... Ðobrîd aktuâlâki ir citi apdraudçjumi – pçc Japânas ze­ mes­trîces ïoti sarosîjâs Skan­dinâvijas kolçìi: izrâdâs, Baltijas reìionâ ir salîdzinoði daudz AES. Kaïiòingradas apgabalâ jau izvçlçts laukums un uzsâkti zemes darbi jaunas AES bûvniecîbai. Baltkrievijâ pagaidâm tikai runâ par kredîta pieðíirðanu. Bet bûtu svarîgi zinât, ka mûsu reìionâ darbojas piecas AES! 19. martâ Somijâ tika reìistrçta zemestrîce, par kuru neviens îpaði nerunâja, taèu, kad paskatîjos, kur atrodas zemestrîces epicentrs – pçc èetru aìentûru datiem tuvâkâ koordinâta tikai 15 km attâlumâ no AES! Bija skaidrs, kâpçc neviens îpaði par to nerunâja... Pçc daþâdiem datiem, zemestrîces epicentrs atradâs 1 lîdz 3 km dziïumâ ar 2,8 magnitûdu. Avîzçs par to nerakstîja, radio nerunâja – es ðo informâciju zinu, bet – ko ar to iesâkt? Saprotiet – arî japâòi ðobrîd nestâsta visu patiesîbu par situâciju atomreaktoros; lai cilvçkus neba­i­ dîtu un ekonomiskie indeksi birþâ nekristu, bet padomâjiet – ja nu arî somi ne visu gribçs teikt?! Tâpçc vienîgi tad, ja spçsim paði se-

Zemestrîces Latvijâ *1616. gada 30. jûnijâ Birþu-Baus­kas-Dobeles posmâ kon­sta­tçta 6 lîdz 7 ballu stipra zemestrîce. *1783. gadâ – Ventspilî. *1821. gada februârî 6 balles stipra zemestrîce novçrota KoknesesSausnçjas-Madonas posmâ; sabruka Kokneses pils. *1853. gada februârî Cesvainç un Madonâ bija tik spçcîgs satricinâjums, ka cilvçki izkrita no gultas. *1857. gadâ zemestrîce fiksçta Irbes ðaurumâ *1908. gada decembrî Cesvainç, Madonâ un Daugavpilî bijusi 6 vai 7 balles stipra zemestrîce; pie Medumiem zemç izveidojâs lîdz 10 cm plata plaisa. *1909. gadâ zemestrîce novç­rota Liepâjâ. *1986. gadâ Latvijâ novçrota 2 – 4 balles stipra zemestrîce. *2004. gadâ Latvijâ fiksçti 6,5 balles stipri pazemes grûdieni, kuru epicentrs bija Kaïiòingradâ; çkas ðûpojâs, krita priekðmeti, sienâs parâdîjâs plaisas. kot situâcijai, varçsim kaimiòiem prasît paskaidrojumus. Ðajâ gadî­ jumâ gan nekas traìisks nenotika, taèu jautâjums paliek atklâts – vai seismiskajâm aktivitâtçm kaimiòzemçs bûtu jâseko lîdzi vai nç? Taèu patiesîbâ mçs pat nezinâm, kas pie mums notiek... – 2009. gadâ Slîterç notika sprâdziens, kuram tâ arî netika rasts izskaidrojums... – Par ðo gadîjumu LU konferencç pat tika nolasîts izmeklçðanas komisijas ziòojums. Runa ir par to, ka 2009. gada 27. jûlijâ Ventspils un Tukuma rajonâ cilvçki bija jutuði satricinâjumu. Gan mçs – seismologi, gan universitâtes speciâlisti apkopojâm pieejamo informâciju – izplatîjâm anketas un noskaidrojâm, ka vislielâkais satricinâjums sajusts Slîteres apkaimç, taèu cilvçki dzirdçjuði arî skaòu. Ja reiz skaòas signâls, tad tâ nevar bût zemestrîce, bet lidmaðînas gaisa vilnis, kâds rodas, kad tâ pârsniedz skaòas âtrumu. Ðo triecienu fiksçjusi arî Slîteres seismiskâ stacija – trie-

cienvilnim atduroties pret zemi, radâs satricinâjums. Agrâk NATO lidmaðînas nepatrulçja virs Latvijas, tâpçc arî nebija ðâdu efektu. – Patruïlidojumi notiek jau septîto gadu, bet lîdzîgu gadîjumu taèu nav bijis? – Piekrîtu, taèu mçs varam pateikt vienîgi to, ka zemestrîce tâ nebija, bet satricinâjumu, visticamâk, radîja gaisa triecienvilnis. – Vai ticat pareìojumiem par pasaules galu? – Nu, laikrakstâ «Vesíi Segodòa» bija nopublicçts ukraiòu ìeofiziíes Emmas Òesmejanovièas raksts par to, ka Latvijâ martâ iespçjama postoða zemestrîce. Arî pirms diviem gadiem bija lîdzîgs raksts. Kur ir tâs zemestrîces? Vai ar to bija domâjusi zemestrîci Somijâ? Gribçtu dzirdçt viòas komentâru... Pret pareìojumiem jâizturas kritiski. Varam salîdzinât – 2009. gadâ Skandinâvijas un Baltijas reìionâ fiksçtas 150 vâjas zemestrîces, bet – cik Japânâ?! No 11.marta lîdz 15.martam vien vairâk nekâ 400!...


8

Ceturtdiena, 2011. gada 31. marts

Dziesmu konkursi Dþûkstes skolâ Marts mûsu skolâ aizsâkâs ar senâm tradîcijâm – diviem jaukiem muzikâliem pasâkumiem. 10. martâ skatîtâjus un klausîtâjus priecçja 1. lîdz 4. klaðu skolçnu konkurss «Câlis-2011», kurâ piedalîjâs 24 câlîtes un câlçni. Dziesmas bija viena par otru skanîgâkas, un katrs bija padomâjis par savu priekðnesumu. Protams, arî uztraukums neizpalika – lai uzstâtos uz skatuves un dziedâtu mikrofonâ, vajadzîga milzîga drosme un uzdrîkstçðanâs. Tâpçc dalîbniekus uzmundrinâja ar vçtrainiem aplausiem. Jaunos solistus vçrtçja þûrija, kas câlçniem pieðíîra daþâdas nominâcijas, piemçram, Muzikâlâkais câlis, Skanîgâkais câlis, Dziedoðâkais câlis, Melodiskâkais câlis un citas. Katram dalîbniekam tika arî pa saldai balvai. Savukârt 17. martâ dziedât­ prasmi demonstrçja 5. lîdz 8. klaðu skolçni konkursâ «Ko tu proti?», kurâ dalîbnieki dziedâja savu iemîïoto izpildîtâju dziesmas, bet þûrijas lomâ bija skatîtâji. Tâ, piemçram, Andrim Jaunzemam patîkot L. Reinika dziesmas, tâpçc viòa izpildîjumâ dzirdçjâm dziesmu «Es esmu tev dzîslâs», savukârt Karîna Hodjukova dziedâja tik populâro «Es skrienu». Dzirdçjâm arî dziesmu «Pasaka» Aivitas Muiþnieces

izpildîjumâ, «Pçc mums» – Itas Tinkevièas, «Tikai tâ» – Anetes Sarmules, «Es vçlos, lai man bûtu» – Mâras Rûples, «Asaru krelles» – Lauras Sîpolas izpildîjumâ. Kâ jau pavasarî – puiði dziedâja

par meitençm un mîlestîbu, piemçram, Sandra Aïeksçjeva izpildîjumâ dzirdçjâm «Mîlestîba karsta putra», bet Kaspars Jakubovskis izpildîja dziesmu «Kafejnîca Olivjç». Apkopojot

þûrijas rezultâtus, noskaidrojâs, ka visvairâk þetonu un skatîtâju simpâtiju ieguva 8. klases skolniece Elîna Jurka. Viòa izpildîja dziesmu «Sasatiku puisîti». Par to, ka mûsu skolâ patīk

dziedât, paldies skolotâjam Jurim Pavlovam. Pavasaris ieskandinâts, gâjputni sagaidîti, un maijâ Dþûkstes skola gaidîs bijuðos absolventus. Dþûkstes skolas kolektîvs

Piedalâs No mâcîbu grâmatu pçtîðanas vokâlistu lîdz siltuma sistçmâm konkursâ 19. martâ Rîgâ, Stradiòa Univer­ sitâtes aulâ, notika otrais Latvijas jauno vokâlistu un popgrupu konkurss «Nâc, sadziedât!», kurâ piedalîjâs 242 talantîgi un radoði dalîbnieki no Jelgavas, Ventspils, Cçsîm, Ludzas, Tukuma, Talsiem un Kuldîgas. Tukumu pârstâvçja jaunâs dziedâtâjas Santa Rundâne, Edîte Ðtrausa un Laura Vièmane, kuras uzstâjas katra savâ vecuma grupâ un kuras konkursam sagatavojusi Tukumu mûzikas skolas skolotâja Inâra Vièmane. Konkursa dalîbniekus vçrtç­ ja þûrija: Guntars Raès, Igo Fomins, Ieva Kerçvica, Aigars Grâvers, Ieva Akurâtere. Edîte Ðtrausa konkursâ uzstâjâs vidçjâ vecuma grupâ kopâ ar mâsâm Loretu un Lauru Vièmançm un ieguva þûrijas veicinâðanas balvu par labâko priekðnesumu. Daira Ðtrausa

Lai arî katru dienu skolçni iegûst milzum daudz zinâðanu daþâdâs jomâs, daïa jaunieðu izvçlas strâdât papildus un kâdu problçmu, ideju vai tçmu pçta padziïinâti. Viòu darba rezultâts ir zinâtniski pçtnieciskais darbs, ar kuru reizi gadâ skolçns iepazîstina pedagogu komisiju novadâ, veiksmîgâkie to paðu dara reìionâ un visvisveiksmîgâkie – valstî. Novada un reìiona posmi ðajâ mâcîbu gadâ jau noslçguðies, taèu valsts skate vçl priekðâ. Novadâ – 62 zinâtniski pçtnieciskie darbi

Kâ stâstîja Tukuma novada Izglîtîbas pârvaldes metodiíe Jolanta Leríe, Tukuma, Engures un Jaunpils novada zinâtniski pçtniecisko darbu konkursâ, kas norisinâjâs 2. martâ Tukuma Raiòa ìimnâzijâ, pavisam bija pieteikti 62 darbi, kurus veselu nedçïu lasîja un vçrtçja 72 þûrijas komisijas locekïi. No 22 sekcijâm humanitâro, sociâlo un dabaszinâtòu ciklâ Tukuma, Engures un Jaunpils skolçni bija pârstâvçjuði 18 sekcijas. J. Leríe atzina, ka pçtniecisko darbu un prezentâciju vçrtçðanai izstrâdâti precîzi kritçriji un noteikts, cik katrs kritçrijs punktu ziòâ

ir vçrtîgs: “Tas jau ir pierâdîts – jo precîzâki ðie kritçriji, jo pamatîgâk strâdâts sagatavoðanâs posmâ, rîkojot konsultâcijas un seminârus, jo vienkârðâk skolotâjiem skolçnu darbus izvçrtçt. Protams, komisijas locekïu vidû ir diskusijas, bet tas ir tikai saprotami un arî auglîgi.” Vaicâta, vai ðî skate atklâjusi arî kaut ko jaunu, J. Leríe atzina, ka sekmîgi startu konferencç turpina pamatskolu skolçni no Tukuma E. Birznieka Upîða 1. pamatskolas, Dþûkstes pamatskolas un arvien vairâk nostiprina savas pozîcijas. Tomçr tâpat kâ pçrn esot skolas, kuras skatç nepiedalâs, piemçram, Tumes vidusskola, ðogad arî Tukuma vakara un neklâtienes vidusskola. J. Leríe saka paldies visiem skolotâjiem, kas iesaistîjuðies novada pçtniecisko darbu vçrtçðanâ un ziedojuði tam garas stundas pçc sava tieðâ darba, kâ arî visiem tiem pedagogiem, kas palîdzçjuði bçrniem ðos darbus izstrâdât.

Reìionâ labi panâkumi Tâpat kâ pagâjuðajâ gadâ, arî ðogad reìionâlâs pçtniecisko darbu skates dalîbniekiem noteiktas kvotas – atbilstoði skolçnu skaitam novados. Ðogad skatç, kas 17. martâ notika Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtç (LLU), piedalîjâs 28 Tukuma, Engures un Jaunpils novada skolçni ar 21 darbu. J. Leríe pastâstîja, ka

LLU profesore Baiba Briede konferences gala ziòojumâ nosaukusi ðî gada izcilîbas, tostarp Anastasiju Andrejevu valodniecîbâ, Kristas Kaziòas pçtîjumu par grâmatâm pedagoìijâ un Oskara Dravenieka metodisko materiâlu par prezentâciju veidoðanu; îpaði ticis uzteikts mûsu novadu skolçnu kvalitatîvais devums konferencç. To apliecina arî iegûtâs èetras 1. vietas, seðas – 2. vietas, 6. – treðâs vietas un deviòu skolçnu iegûtâs atzinîbas. Desmit jaunieði saòçmuði apliecinâjumu par to, ka viòam pieðíirta budþeta vieta LLU. Rezultâti: Tukuma 2. vidusskola: Anastasija Andrejeva (skolotâja Evita Korna, 1. vieta, LLU budþeta vietas apliecinâjums (turpmâk – apliecinâjums), uzaici­ nâjums uz valsts ZPD konferenci, Edmunds Jurçvics (Inâra Kravale) – 3. vieta, Kristîne Dudareva (Skaidrîte Prancâne) – atzinîba; Tukuma Raiòa ìimnâzija: Zane Stalidzâne, Zane Maksima (Una Bçrziòa) – 3. v., apliecinâjums; Kriðjânis Be­bers, Artis Koðkins (Inta Supe) – 1. vieta, apliecinâjums, valsts konference; Annija Andrejsone, Ieva Feldberga (Inta Supe) – 2. v., valsts konference; Monta Lorence, Lana Misa (Gunta Aumale) – 2. v.; Oskars Kupès, Kristians Melnis (Maija Lanka) – atzinîba, valsts konference; Zane Lanka,

Ìirts Greivulis (Maija Lanka) – 2. v., apliecinâjums, valsts konference; Monta Iesala, Sannija Klaviere (Ludmila Reimate) – atzinîba, valsts konference; Engures vidusskola: Oskars Dravenieks (Aivika Draveniece) – 3.v., apliecinâjums, valsts konference; Krista Kaziòa (Ilze Kaln­ ozola) – 1. vieta, apliecinâjums, valsts konference; Mârtiòð Âbele (Edîte Jurka) – atzinîba; Heinrihs Rozens (Arta Ðteinberga) – atzinîba; Grieta Kambala (Mârîte Bçrziòa) – atzinîba; Zemgales vidusskola: Lâsma Meòìelsone (Sandra Ieviòa) – 3. vieta, valsts konference; Iluta Skromane (Zaiga Ðirina) – 3. vieta, apliecinâjums, valsts konference; Rihards Zvanîtâjs (Zaiga Ðirina) – atzinîba; Irlavas vidusskola: Maira Belova, Lâsma Apine (Anna Antâne) – atzinîba; Jaunpils vidusskola: Agnis Zîverts (Ineta Miíelsone) – atzinîba; Dþûkstes pamatskola: Ilze Lçruma (Dace Pole) – atzinîba.

Valstij gatavi Jâpiebilst, ka valsts konferencei izvirzîti desmit darbi, kurus aizstâvçs 15 skolçni. Valsts konference norisinâsies no 15. lîdz 17. aprîlim. Agita Puíîte


Ceturtdiena, 2011. gada 31. marts

9

Mūsu absolventi

Izglîtîbas ziòas

Nâkotnes tiltâ – pa ðodienas mirklim

Ja skolçnam ir mâcîðanâs grûtîbas

Ar domu par nâkotni, par iespçju arî pçc gadiem desmit, divdesmit ieraudzît ðodien ieliktos pamatus, esam nolçmuði nofotografçt Tukuma, Kandavas, Jaunpils un Engures novada skolu 9. un 12. klaðu absolventus, arî Valsts Kandavas tehnikuma beidzçjus. Gribam arî uzzinât, kâ viòus raksturo skolotâji, kâdus viòi redz sevi paði, kâdas ir ðî gada absolventu nâkotnes ieceres. To paveiksim lîdz izlaidumiem, vçlot labas sekmes un panâkumus turpmâkajâ dzîvç.

Skate skolotâjiem Rît, 1. aprîlî, Jelgavas 4. vidus� skolâ notiks Zemgales reìiona pe� dagogu metodisko iz­strâdòu ska� te, kurâ ar saviem darbiem pie� dalîsies skolotâjas Ineta Èerpinska, Silva Vçvere, Ilze Rasa un Lin� da Rukmane no Tukuma vakara un neklâtienes vidusskolas, Ive� ta Âboliòa no Tukuma Raiòa ìimnâzijas, Evita Korna no Tuku� ma 2. vidusskolas, Lîga Bierande no Irlavas vidusskolas un Daiga Elpere no Tumes vidusskolas.

Kandavas Lauksaimniecîbas tehnikums Ðogad Kandavas Valsts lauk­ saimniecîbas tehnikumu apòç­ mîbas pilni beigt ir 148 audzçkòi. Ðoreiz apciemojâm divus kursus. Turpmâk vçl no Kandavas tehni� kuma bûs èetri kursi.

Jâpiesakâs lîdz 10. aprîlim

Çdinâðanas serviss Gan paði nâkamie çdinâðanas pakalpojuma speciâlisti Natâlija Arika, Oskars Arkliòð, Baiba Brauna, Signese Dviïa, Baiba Granovska, Lauris Kukða, Sinta Krûka, Elîna Liepa, Ruta Millere, Vita Ogòanika, Kaspars Oïševskis, Aiva Pauliòa, Edîte Puriòa, gan viòu kursa audzinâtâja Lilija Íieìele ir pârliecinâti, ka gardâ amata meistariem dzîvç veiksies. Lai vai kâdi laiki – labi, ne tik labi, çst vienmçr vajadzçs. Putriíiem – tâ saîsinâti viòi paði se� vi dçvç – darbs atradîsies. Sâtîga putra, maize ir taèu çdiena pamatâ. Puiði – nâkamie pavâri, kondito�

30. martâ 10.00 ������� Tukuma va� ��� kara un neklâtienes vidusskolâ notiks seminârs sociâlo zinîbu skolotâjiem, kurâ stâstîs par to, kâ palîdzçt skolçniem ar mâcîðanâs grûtîbâm. Ðajâ skolâ arî izstrâdâts atbilstoðs metodiskais ������������������������� materiâls so� ciâlajâs zinîbâs.

ri, kulinâri – protams, mçríç uz augstâkajiem plauktiem – smalku çstuvju, restorânu virtuvçm. Meite� nes visas vçl nezina, kur strâdâs, tâlâk mâcîsies, bet visas bûs labas sievas, mammas. Mîlestîba taèu ejot caur vçderu. Bet kandavnie� ce Elîna Liepa lîdztekus mâcîbâm jau strâdâ Jaunmoku pilî, naudiòu pelna.

Lauku tûrisma pakalpojumi Tehnikuma Lauku tûrisma pa� kalpojumu 4. kursâ mâcâs skaistu

meiteòu un staltu puiðu, var sacît, pilna buíete. Kursa audzinâtâjai Anitai Cîrulei ðis ir treðais izlai� duma kurss. Pirmie bija elektriíi, pçc tam – viesnîcu pakalpojumu speciâlisti un nu – tûristi. Audzçkòu vidû ir arî pûrenieces Zane Kreic� berga un Lana Kodoliòa. Meite� nes ir apòçmîbas pilnas veidot sa� vus uzòçmumus. Pûres apkaimç, Kurzemç, Latvijâ ir skaista da� ba, un grçks to saulîtç necelt. Tâ domâ arî visi 4. kursa audzçkòi: Maija Ansberga, Lâsma Dzin-

tare, Lîva Dombrovska, Ance Dindendorfa, Ilze Gedrovièa, Iveta Gluþìe, Viesturs Ivans, Ketija Justa, Evija Krûmiòa, Lana Kodoliòa, Eva Korsunova, Zane Kreicberga, Adelîna Laukðteine, Elîna Lazdiòa, Uìis Lazdiòð, Mârtiòð Liepa, Lîga Lîdaka, Kârlis Piníis, Rolands Riekstiòð, Lîba Rozefelde, Kristîne Stavro, Madara Vinslava un Agnese Volmane. Jânis Vîtols

Visiem tiem, kam jau ir vidçjâ izglîtîba, bet kam nepiecieðams kârtot centralizçtos eksâmenus, lîdz 10. aprîlim jâiesniedz augstskolâ rakstisks iesniegums. Tajâ jânorâda eksâmeni, kurus vçlas kârtot. 2010./2011. mâcîbu gadâ centralizçtos eksâmenus varçs kârtot Latvijas Universitâtç, Daugavpils Universitâtç, Liepâjas Universitâtç un Vidzemes Augst­ skolâ. Pçc tam, kad augstskola bûs saòçmusi ðo iesniegumu, tâ reìistrçs to valsts pârbaudîjumu informâcijas sistçmâ. Eksâmeni augstskolâs notiks vienlaikus ar eksâmeniem skolâs. Tiesa, iespçja kârtot centralizçto eksâmenu ir maksas pakalpojums, par tâ apmçru vairâk informâcijas var iegût augstskolu pirmsstudiju cen� tros vai mâjas lapâs.

Aicina skolotâjus pieteikties Valsts Izglîtîbas un satura centrs aicina mâcîbu priekðmetu peda� gogus un speciâlistus pieteikties 2011. gada centralizçto eksâmenu vçrtçðanai. Pieteikumu var aizpildît elektroniski VISC mâjas lapâ. Termiòð – 2. maijs 11.00.

Aicina Latvijas Lauksaimniecîbas universitâte LLU aicina Atvçrto durvju dienâ 8. aprîlî uzzinât visu par studijâm, kultûras un sporta dzîvi studentu galvaspilsçtâ Jelgavâ un piedalîties fakultâðu organizçtajos pârbaudîjumos ârpus konkursa studiju vietas iegûðanai. Topoðos studentus no 9.00 lîdz 17.00 LLU Aulâ un Aulas foajç sagaidîs deviòu fakultâðu pârstâvji, lai informçtu par studiju norisi un sniegtu izsmeïoðas atbildes uz jautâjumiem.

RTU – Atvçrto durvju diena Sestdien, 9. aprîlî, no 10.00 lîdz 15.30 Rîgas Tehniskajâ universitâtç (RTU), Rîgâ, Kaïíu ielâ 1, notiks Atvçrto durvju diena visai ìimenei. 14.00 tiks organizçta autobusa ekskursi� ja uz RTU studentu pilsçtiòu Íîpsalâ, kur varçs apmeklçt RTU fakultâtes un iepazît augstskolas zinâtnieku darbu laboratorijâs. Agita Puíîte


10

Reklト[a un sludinト)umi

Ceturtdiena, 2011. gada 31. marts


Ceturtdiena, 2011. gada 31. marts

Reklト[a un sludinト)umi

11


12

Ziņas

Ceturtdiena, 2011. gada 31. marts

aptauja

Kâ savâ ìimenç atgûstat spçkus pçc garâs ziemas? simtus deju kad nodejo, nogurums pa gabalu turas.

Darba nav, tâpçc jâiet uz sporta klubu savu fizisko uzlabot.

Vladimirs (pensionârs):

Antoòina (pensionâre):

– Viss ir normâli. Noguruma nemaz nav. Pa ziemu íiplokus, paðu lociòus, sîki sagrieztus zaïus sîpoliòus uzturâ lietojâm. Vairâk jâkustas, tad nogurumu nejût. Katru dienu pâris, trîs stundas laukâ, svaigâ gaisâ uzturos, staigâju. Apmeklçju pensionâru balles Tukumâ, uz Kandavu aizbraucu. Pâris

– Nav ne vainas. Sniegs âtri, nemanot nokusa. Nejûtam nekâdu smagumu. Priecâjamies, ka saulîte spîd un atkal ir klât pavasaris. Lieldienas tuvojas. Ceram, ka laiks vçl siltâks kïûs. Uz Dievu jâpaïaujas. Dievs dod darbu, un daba, ja ar to saskaòâ dzîvo, nenogurdina.

Anita (bezdarbniece):

Imants (strâdâ):

– Labs jautâjums. Lûk, nupat biju Sporta centra klubâ. Sâkðu kaut ko darît. Man iedeva programmiòu, pçc kuras izvçrtçt, ko man vajadzçtu darît. Nogurums ir. Laikam vitamînu trûkums organismâ. Çdu lokus, zaïumus.

– Mani ziema nenogurdina. Gluþi otrâdi. Sals, sniegs, baltais laiks mundrumu dod. Dzîvoju Jelgavâ. Ðodien atbraucu uz Tukuma pusi. Apmeklçjâm Jaunmoku pili. Apskatîjâm pilsçtu. Pie jums ir jauki.

Jânis Vîtols

dzīvesziņa

Mçness dienu kalendârs 28. diena (dilstoðs mçness Zivju zîmç) – lotoss; viena no cikla labâkajâm dienâm; enerìçtika ïoti harmoniska, attîroða un labvçlîga; Saules diena; iespçjama garîga apskaidrîba; jâdomâ labas domas, jâdara labi darbi; ieteicams meditçt; praktisku lietu diena; ieteicams nodoties apcerei; ðajâ dienâ dzimuðajiem ir labas vadîtâja dotîbas; uzturâ ieteicams lietot sulas; sapòi tikai brîdina – to piepildîðanâs atkarîga no katra cilvçka paða – no 1. aprîïa 5.52 lîdz 2. aprîïa 6.02. 29. diena (dilstoðs mçness Zivju/Auna (14.17)

zîmç) – astoòkâjis; viena no cikla sareþìîtâkajâm dienâm: liels spçks kârdinâjumiem, apgrûtinâta patiesîbas izziòa; kosmisko ilûziju laiks; jâizvairâs no tumsas gan tieðâ, gan pârnestâ nozîmç; jârûpçjas, lai visur deg spilgta gaisma; nedrîkst nodarboties ar seksu; ðajâ dienâ dzimuðie visu dzîvi ar kaut ko cînâs; uzturâ ieteicami piena produkti un miltu izstrâdâjumi; sapòi var nobaidît, taèu tie ir nepatiesi – no 2. aprîïa 6.02 lîdz 3. aprîïa 6. 13.

2011. gada 31. marts  

Neatkarīgās Tukuma Ziņas

Advertisement