UNWRITTEN

un Koncertu komplekss, kā arī Jaunatnes pils (S. Hačikjans, G. Pogosjans, A. Tarhanjans, 1975) un Džima Torosjana projekti – metro stacija “Ļeņina laukums” (1982, tag. “Republikas laukums”) un memoriālais komplekss “Kaskāde” (20. gs. 60. gadi–2009. g.).

Atsevišķi noteikti jāatzīmē Zvartnocas Starptautiskā lidosta (S. Hačikjans, A. Tarhanjans, L. Čerkisjans, 1980). Lai arī, kā jau pieminēts, atsaucoties uz K. Framptonu, tā nepārprotami atgādina Parīzes Šarla de Golla lidostas pirmo termināli, Erevānas lidostas neaizmirstamās aprises veidotas, ņemot par paraugu arī seno Zvartnocas templi, kura drupas joprojām atrodamas turpat netālu.

Likteņa ironijas pēc pasaulslavenajā Parīzes La Sainte-Chapelle, kas celta 13. gadsimtā, atrodas akmens cilnis ar Noas šķirsta atveidu un Zvartnocas templi fonā: cik savādi arhitektūras motīvi lido šurpu turpu no Erevānas uz Parīzi un atpakaļ.

Visu padomju republiku vidū visciešāk ar Eiropas tradīcijām bija saistīta Baltijas valstu arhitektūra. Trijām to galvaspilsētām – Rīgai, Viļņai un Tallinai – ir viduslaicīgs pilsētas kodols, vēsturiskas vecpilsētas un daudzi pasaules līmenim atbilstoši baroka, gotiskās, renesanses un Art Nouveau arhitektūras paraugi. Saikne ar Eiropu bija ciešāka arī ģeogrāfiskā tuvuma dēļ: pastāvēja attiecības ar tuviniekiem un draugiem, kuri pirms Otrā pasaules kara beigām bija paspējuši pārcelties uz tuvīnajām Skandināvijas valstīm, tūrisma braucieni uz Somiju un zināma pieeja kaimiņvalstu televīzijai. Šiem sakariem Baltijā bija nozīmīga loma, un tie atspoguļojās arī eiropeiskākā dzīvesstilā, piemēram, kafejnīcu kultūrā. Arhitektūras ziņā Baltija uz citu PSRS republiku fona izcēlās ar atturīgumu, racionālu plānošanu un vērīgu attieksmi pret detaļām.

Padomju filmās ainas ārzemēs bieži tika iegūtas, nešķērsojot PSRS robežas. Stambulu un Teherānu varēja filmēt Baku, savukārt Rietumeiropu pārliecinoši tēloja Rīga un Tallina. Piemēram, Berlīnes un Bernes ainas populārajā padomju spiegu seriālā, 1973. gadā uzņemtajā divpadsmit epizožu trillerī “Septiņpadsmit pavasara mirkļi” bija filmētas Rīgā, bet citā PSRS teleseriālā, “Šerloka Holmsa un doktora Vatsona piedzīvojumi”, Rīgas līkumainajām, bruģētajām