IMIGRANTU INTEGRĀCIJAS POLITIKAS INDEKSS III
39
010. gada janvārī Naturalizācijas pārvalde tika likvidēta un 4 no 0 personāla locekļiem tika pārcelti uz PMLP. Taču tas var uzlabot vispārējo procedūru. PMLP tagad atbild par visu integrācijas procesu, kas var padarīt ceļu uz pilsonību skaidrāku. Procedūra var arī kļūt pieejamāka ar 30 nodaļām, pretstatā 8 nodaļām, kas pastāvēja pārvaldes laikā. PMLP plāno veikt analīzi, kāpēc cilvēki naturalizējas, un tās mērķis ir vienkāršot procesu, piem., līdzīgi valodas zināšanu testi dažādām situācijām (NL, UK).
PILSONĪBAS IEGŪŠANAS IESPĒJAS ATBILSTĪBA IEGŪŠANAS NOSACĪJUMI
MIPEX III %
MIPEX II %
0 37
STATUSA DROŠĪBA
0
DUBULTPILSONĪBA
25
PILSONĪBAS IEGŪŠANAS IESPĒJAS
15
39
16
Pastāvīgo iedzīvotāju demokrātiska iekļaušana sabiedrībā ir nopietns izaicinājums Igaunijai un Latvijai. Ierobežotas iespējas, ierobežojoši nosacījumi un nedrošība, ko turpina izjust naturalizējušies pilsoņi, drīzāk kavē, nevis veicina vispārēja pilsoņu kopuma veidošanos. Turklāt bērni, kas dzimuši veselu paaudzi pēc neatkarības atgūšanas, vēl joprojām ir ārvalstnieki. Eiropas jaunās imigrācijas valstis aizvien vairāk ievieš pilsonību no dzimšanas (15 valstīs) un atzīst dubultpilsonību (18) kā pilsoņu kopuma veidošanās stūrakmeņus (nesen arī GR, LU). Centrāleiropā šīs debates ir tikai sākušās. Jaunajiem Latvijas pilsoņiem viņu statusu var atsaukt dažādu iemeslu dēļ bez pārsūdzības tiesībām (pretstatā 19 valstīm, tajā skaitā arī EE), pat novedot pie bezvalstnieku statusa (sk. pārmaiņas HU). Tas kontrastē ar kaimiņvalstīm, tādām kā CZ un PL, kur visi pilsoņi jūtas vienlīdz droši.
PRETDISKRIMINĀCIJA PIEMĒROŠANAS JOMAS PIEMĒROŠANAS MEHĀNISMI
MIPEX III % 29 8 29
VIENLĪDZĪBAS RĪCĪBPOLITIKAS
33
PRETDISKRIMINĀCIJA
25
(TAS( SPATS, MIPEX I P E X II) AS M II) A ME KAS
DEFINĪCIJAS UN JĒDZIENI
Latvija ievēro minimālo pieeju diskriminācijai (tāpat kā EE, CZ). Vairākas citas Centrāleiropas valstis ir priekšgalā (piem., BG, HU, RO), kamēr citas (LT, SK) velta visus pūliņus, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības likumdošanai. Latvijas likumdošana ir ne tikai nesaskaņota, jo skaidri neaizliedz diskrimināciju uz reliģijas vai pilsonības pamata visās dzīves jomās (pretstatā rasu/etniskajai diskriminācijai), bet tā ir arī noraidoša pret cietušajiem, kuriem doti visvājākie mehānismi savu tiesību izmantošanai Eiropā. Vairākumā valstu, arī Centrāleiropā, ir mazliet labvēlīgāki mehānismi, kas nodrošina bezmaksas tiesisko palīdzību un plašāku sankciju spektru. Izņemot Eiropas Savienības līdzekļus un Tiesībsarga mazliet labvēlīgāko mandātu, valsts nav uzņēmusies nekādas tiesiskas saistības, lai nodrošinātu vienlīdzību savā darbā.
LATVIJA
Krīze rada iespējas?
Sk. EE un www.mipex.eu
Diskriminācijas, politiskās līdzdalības, pilsonības jomā daudzas citas valstis atrodas uz pilnveides ceļa, taču Latvijas pagaidām to vidū nav.