Irēna Saprovska SAPRATNE / 2006

Page 1

Iréna Saprovska

DOMU CEÒOS III

Rîga 2006


UDK 821.174 (081) Sa 676

Iréna Saprovska Domu ce¬os III – SAPRATNE Måkslinieciskais noforméjums Agnija Saprovska, Kristîna Sunepa-Celmiña Korektore Laura Riekstiña Maketétåja Agnese Kurdeko Gråmata izgatavota tipogråfijå «Madonas poligråfists»

Gråmata nåkusi klajå ar LR Kultüras ministrijas finansiålu atbalstu

ISBN-9984-39-020-9

© Iréna Saprovska, 2006


3

Priekßvårds

Priekßvårds Lai nestrîdamies ßeit par îstiem un neîstiem Dieviem. Visi Dievi ir îsti, ja tie ir nåcijas Dievi! Dievs ir viens un nekad citåds nav bijis. Tautas iet pretim ßim Dievam katra pa savu îpatnéjo ce¬u un skata to katra savå îpatnéjå apgaismojumå. Dievs tautu lietiß˚å dzîvé ir augståkå labuma ideåls un tikuma mérogs. Kåds tautai ß˚ietas Dievs, tådi ir tautas tikumi un kultüra, tåda ir dzîves åriß˚îba.* Brastiñu Ernests Dainas ir müsu tautas svétraksti, kas gaida sençu gudrîbu atkal iece¬am saulîté. Atjaunotai senlatvießu reli©ijai ir jåtop par tautas vienojoßo saikni. Bez Dieva nav tautas. Pie Dieva jåvérßas savå valodå ar savåm tradîcijåm. Domu spéks ir lielåkais spéks Esîbas telpå, un Dievs atbild uz to ar savu spéku, bet Dieva spéks ir liels, jo tikai Dievam var büt visi groΩi rokås – cilvékam tikai domu groΩi. Latvju dainås Dievu daudzina ar sirdi un pråtu. Notikumus viñß maina, ja redz, ka daudzinåtåjs ir goda vîrs, bet, ja nav, tad nelîdz ne lügumi, ne pélumi – Dieva gaisma kam tiek daudz, kam tikai stariñß. Paßam ir darbs jådara, lai staru külis bütu Dieva sütîts tev. Dievam katras tautas dzîvé ir noteicoßa nozîme. Ja uzrunåsiet Dievu SAVÅ veidå, büs jums viss, kå teikts pasakå: «Tur piens un medus pa zodu tecéja,un es tur biju un saku – tå tas ir!» Nemåcîsimies ñemt visu no citiem, îpaßi tad, ja viss ir paßiem. Latvietim Dieva turéßana nav bijusi reli©ija vien, bet gan dzîvesveids, un tie, kas izjauca müsu dzîvesveidu, zinåja, ko dara, jo tas ir pirmais priekßnoteikums, lai varétu iznîcinåt tautu un iekarot tås zemi. Kåds tad îsti izskatås latvießu Dievs: vai Dievs ir viens; vai Dievs ir redzams; kåds ir Dievs; kå Dievs palîdz; kå Dievs turams u.c. jautåjumi ir atrodami latvju dainås, bet «Sapratne» jums dos tikai îsu ieskatu pamatjautåjumos. ˆemsim vérå, ka ßî «Sapratne» nav veidota kå müΩam nemainîgs darbs, bet pie¬auj iespéju, mainoties gadu simtiem, aizvien jaunu atklåsmju ietverßanu savos apcirkños. Tikai tå var padarît dzîvu un müΩîgu LIELO DOMU – saverot kå krelles tajå katra laikmeta jaunåkås atziñas un nepazaudéjot garamantas no iepriekßéjiem laikiem. Piebilde: indießu valodnieks profesors S.K. ÇaterdΩi savå gråmatå «Balti un årießi» – 57. lpp. raksta: «Jådomå, ka vedu DH‰NÅ un Avestas DA‰NÅ pamatå ir indoeiropießu sakne DHI, DHUEI ar nozîmi DOMÅT, SAPRAST. No tå jau pavisam vienkårßi atvedinåms indoeiropießu vårds DHAINA.» * Brastiñu Ernests. Latviskas Latvijas labad, 27. lpp.





Sapratne ir latviskas Dieva izpratnes îss skaidrojums.

Izlasot ßo, neesi kütrs garå, pacel pürlådes våku, jo müΩu nodzîvot nav p¬avu pårstaigåt. Ar «Sapratni» vien büs par maz, büs jåliek «Sapratnei» blakus gribéßana, varéßana, darîßana un lielå doma. Bez tå «Sapratne» paliks nesaprasta un laime neies pa tavu taku.

Tikai tu esi savas laimes kaléjs. Esi kaléjs un nebaidies — kal savu laimi ar latvisko, milzîgo pürlådes saturu, jo tur ir vairåk nekå divus tükstoßus gadu kråts pürs — tur ir desmit un vairåk tükstoßus gadu kråts pürs. Tad iesim kopå, ßo ieskatot par pirmo soli.

Såc pirmo soli — otrais pats raisîsies!




Kas ir latviskå Dieva ziña jeb Dievturîba Kas ir Dievturîbas gudrîbas püri Kur célußås tautas dziesmu gudrîbas Kå dainås izteikta Dievturîba Kådas ir greznåkås teiksmas dainås Ko måca latviskå Dieva ziña jeb Dievturîba Kas ir Dievturîbas piederumi Kåda ir latvießu Dievturîbas zîme Kas ir Dievnams Kas ir baznîca Kas ir daudzinåjums Kas ir vîcéji jeb vîkßéji Kas ir draudze Kas ir Råmava Kas ir diΩvadonis jeb priesteris Ko Dievturîba dod mums, latvießiem Ko Dievturîba var dot citåm tautåm


11

Kas ir Dievturîba

Kas ir latviskå Dieva ziña jeb Dievturîba Dievturîba ir – savs vårds sava Dieva turéßanai. Par Dievturîbu dévéjama latvießu reli©ija. Es Dieviñu pieminéju I rîtå, vakarå; Íe ce¬os, ße gu¬os Zem Dieviña kåjiñåm.

Aust gaismiña, lec saulîte, Tas pirmais gaißumiñß. Labrîtiñ, Dievs palîdz! Tå pirmå valodiña.

Dieva turéßana – ßis nosaukums sastopams dainås un ir atvasinåts no plaßi lietotå vårda TUR‰T: godu turét, labu pråtu turét. Dieva atskårsme – ir Dieva apzinåßana, sapraßana, sajußana, kas izpauΩas Dieva turéßanå – domåßanå uz Dievu, dzîvoßanå ar Dievu. Cenßanås sasniegt dieviß˚u pilnîbu savå dzîvé un darbå, nevis akla ticéßana, ir izveidojusi Dieva un cilvéku attiecîbas. Tåtad Dievturîba ir cilvéka personîbas tapßana (PATS), kas visnota¬ saistås ar Dieva padomu. Roberts Müks raksta: «PATS kå apzinåtås psihes sintéze ir jaunais smaguma centrs, kas izsaka indivîda augståko pakåpi (sasniegumu). Un reizé pårsniedz indivîdu. Par to var runåt tikai paradoksåli, jo tå ir dzîvinoßa pieredze, kurå apvienojas åréja un iekßéja realitåte. Tas ir müsu mér˚is un vienlaicîgi avots, no kura més nåkam. Reli©iskå valodå individuåciju var dévét par cilvéka individualitåtes dieviß˚u realizåciju. Var arî teikt, ka tas ir dieviß˚ais, kas manifestéjas cilvékå.» Citviet: «PAÍU var îstenot, tikai sekojot müsu aicinåjumam. Katrs, kam ir aicinåjums, dzird iekßéja cilvéka balsi: viñß ir aicinåts.» * Latvietis paråda veselîgu paßapziñu, gådîbu un savstarpéju sadarbîbu ar Dievu. Latvießu dievestîbå cilvéka un Dieva attiecîbas ir izveidojußås tießas, bez starpniekiem. Katrs cilvéks ir tießå saskaré ar Dievu, jo viñß to atskårst, sajüt, apzinås kå da¬u no sevis un savas vides. Ar ßo veselîgo paßapziñu cilvéks atzîst Dievu par Augståko padomu un varenîbu, bet tomér pats sevi nenoniecina. Tåpéc arî latvießu dievestîbå nav pieñemta ce¬os krißana. Més zinåm, ka brînums ir tas, kas rada dvéselé izbrînu un aizgråbtîbu. Brînums ir tas, ko nespéjam izskaidrot, kas ß˚ietami pretéjs mums zinåmiem dabas likumiem. Un, visbeidzot, par brînumu mums jåatzîst tas aizdabîgais, aizpasaulîgais Padoms, kas var pats tießi iejaukties céloños un norisés. Íådu brînumu atzîst visas reli©ijas un arî latvießu Dievturîba. Tåpéc varam teikt, ka izbrîns ir latvju Dievturîbas viens no céloñiem, un to uzturét ir katra pienåkums. Izbrînam lîdzås iet pasaules izziña, kas ir ar Dieva padomu saistîta, – ko müsu sençi ir kråjußi atziñu pürå un ietvérußi dainås. Müsu pienåkums ir ßo püru kuplinåt un atståt nåkamajåm paaudzém. Zinåtne tikai no pusizglîtotiem pråtiem aizdzen izbrînu un ziñkårîbu. Tie parasti saka: «Nekåda brînuma nav, viss ir dabîgi. Matérija saståv no molekulåm, molekulas – no atomiem, atomi – no elektroniem. Daba ir organisko un neorganisko vielu sajaukums. Viss ¬oti vienkårßi.» Tießåm, viduvéjiem pråtiem viss ß˚iet ¬oti vienkårßi. Tå runå civilizåcijas apmåtie un nogurdinåtie ¬audis, kuri aizmirsußi brînîties un domå, ka visu zin. Bet «kå meΩå sauc, tå atsaucas», saka paruna. * Roberts Müks. Dievs, Dievi un velniñi, 115. lpp. un 47. lpp.


12

Sapratne

Izbrînam züdot, nåk pragmatiska izturéßanås pret visu pasauli un norisém tajå un viss, kas bija brînumains, k¬üst parasts. Un parasts ir parasts – tas nav ne brînums, ne saudzéjams. Un nu més esam tur, kur esam... Visas mitolo©iskås personas var iedalît trîs puduros péc savas nozîmes un vietas senajå reli©ijå: • dievîbas – Dievs, Måra, Laime; • gadskårtu personifikåcijas – Metenis, Ësiñß, Jumis, Mårteñß u.c.; • debesu parådîbas – Saule, Méness, Auseklis, Austra, Pérkons, Dievadéli, Saulesmeitas u.tml. Dieva turéßana, svétrüpes vai kulta darbîbas izpauΩas çetrås jomås: • lügßanå; • daudzinåßanå; • ziedoßanå; • zintéßanå. Íajås darbîbås cilvéks sajüt sevî dvéseles pårdzîvojumu, kas viñu tuvina Dievam, tajå paßå laikå likdams apzinåties cilvéka vietu un ståvokli Dieva laistajå pasaulé. Latvietis lüdz Dievu visås Tå izpausmés un darbîbas jomås. Tas ir, ne tikai Dievu kå augståko garîgo jédzienu un Padomu, bet arî Dieva materiålo îpaßîbu un izpausmi Måru un Dieva léméja îpaßîbu un izpausmi Laimi. Latvießi savå dievestîbå nepielüdz un nece¬ dieviß˚os augstumos nevienu citu teiksmu télu, simbolu vai jédzienu. Lügßana – ir darbîba, ar ko cilvéks tuvojas Dievam. Lügßana – pielügßanas nozîmé – ir dievestîbas pazîme. Tikai tas, ko pielüdz, ir dievestîgs. Dieva lügßana izpauΩas: lügßanå péc Dieva padoma; lügßanå péc Dieva palîga; lügßanå péc Dieva aizsardzîbas; lügßanå péc veselîbas; lügßanå péc labuma dzîvé, måjå, laukå. Parasti ßådås lügßanås redzam uzrunu: «Dod, Dieviñ...» Latvießu dievestîbå paståv uzskats, ka Dieva padoms ir lielåkais labums, ko cilvéks var iegüt. Péc Dieva lügßanas un sañemtås palîdzîbas vai devuma Dievam pienåkas pateicîba. Daudzinåßana – ir Dieva godåßana, bieΩa pieminéßana vårdos, darbos, greznås dziesmås. «Ar Dievu såc, ar Dievu beidz,» saka paruna. BieΩa Dieva daudzinåßana vienmér atgådina cilvékam augståkås garîgås vértîbas – ideålus, péc kå censties. Latvießi izsenis uzskata, ka to, ko daudzina, to arî piedaudzina. BieΩa Dieva daudzinåßana ir cenßanås sasniegt visu labo, gudro, spécîgo. Tå palîdz cilvékam dzîvot dievåju dzîvi. Ziedoßana – ir dåvåßana, ar ko pastiprina lügßanu, pateicîbu vai goda doßanu Dievam, izmantojot ziedus, bet reizém dodot dzîparus, prievîtes vai citu sîku lietu. Ziedoßana jeb zieda doßana ir dainås sastopamais apzîméjums, ko nevajag sajaukt ar upuréßanu. Dievam ir ziedi, jo Tam pienåkas sañemt skaiståko, ko cilvéks var dot. Ziedojumu var izdarît arî ar uguns kurßanu, sadedzinot malku, sausus ziedus. Latvießiem ziedoßanas norise stipri atß˚iras no citu reli©iju upuréßanas. Upuréßana saistås ar asiñu izließanu, bet latvießu dievestîbå neprasa asiñu ziedu. Dainås nav nekådu norådîjumu, ka senie latvießi bütu nonåvéjußi dzîvu radîbu upuréßanas nolükam. Latvießu svinîbås un svétkos, kur daudzinåti teiksmu téli, kautais dzîvnieks izmantots par mielasta saståvda¬u. «Ësiñam gaili kåvu, deviñiem nadziñiem...» Zintéßana – savå norisé izmanto lîdzîbas jeb analo©ijas likumu, kur lîdzîgais veicina lîdzîgå raßanos. Tå cilvéks, domådams labas domas, darîdams labus darbus – zintédams, cer sañemt Dieva padomu, svétîbu un palîdzîbu. Zintéßana ieñem ¬oti ievérojamu vietu krustabu norisés, kad Pådes dîdîßanå kümas ar lîdzîgåm darbîbåm vélas iedîdît bérnam labas îpaßîbas un tikumus. Nobeidzot domu, lükosim, ko teikußi gadsimta lielie domåtåji. Roberts Müks: «Vårdu «reli©ija» drîkstétu attiecinåt uz dainu pasaules ticéjumiem vai uz dievturîbu tikai ierobeΩoti. Tå vietå bütu adekvåtåk runåt par gnosis – par viedîbu,


Kas ir Dievturîba

13

dzîvesziñu, kas nebüt nav «primitîvåka» par citås reli©ijås atrodamo ezotérismu. Tas nozîmé tikai to,– kamér mums zinåmås reli©ijas balstås uz aklu ticîbu, tikmér latvießu dievturîba ir viedîba – zinåßanu kopums par Dievu un Dieva laisto pasauli, un tås likumiem.» Citviet: «Par zîmîgu jåuzskata arî tas, ka tautasdziesmås gandrîz nekur nav atrodams vårds «ticét» reli©iskå nozîmé. Latvietim nav bijis jåtic Dievam, jo viñß to ir atskårtis, nojautis intuitîvå ce¬å. Tikpat zîmîgi – ßåda atskårßana parasti ietérpjas dzejas télos.. Dzejniekam nav jåtic, jo itin viss Dieva laistajå pasaulé ir acîm redzami dzîvs un apdvése¬ots.» * Rainis: «Paståvoßie reli©iju tipi nau vél pilnîgi; viñi dibinåti uz nepareiziem principiem.. Budisms grib galîgu altruismu: nepretoties ¬aunam, atdot savu dzîvîbu, noliegt pat savu eksistenci. Kristîba sludina arî: nepretoties ¬aunam, bet pats Kristus izdzina no temp¬a ¬aunos ar påtagu, Påvils arî lietoja varu, un kristîgie galu galå tika par lieku¬iem, kas kå izkårtni lietoja nepretîbu ¬aunam, bet ¬aunu apkaroja ar vél lielåku ¬aunumu un ieveda savu ticîbu ar asinskristîbu. Muhamedisms nelieku¬o: pretoties ¬aunam, ievest labo ticîbu ar ¬auna palîdzîbu. Visam pamatå k¬üda tå, ka neatzina labu par spéku, ticéja tikai ¬aunam kå spékam. Atzina tikai mehånisko spéku.. Nezinåja, ka gars, jütas, domas ir arî spéks, un lielåkais spéks.. Garam jåtop brîvam: tas dzîves uzdevums. Tas arî reli©ijas uzdevums.. Bet: cînîties pret ¬aunu ne ar ¬aunu, bet ar labu; ne ar mehånismu un rupjo varu, bet ar garu; ne ar nebrîvîbu, dogmu, bet ar brîvîbu. To gribéja arî vecå reli©ija..gars ierocis un brîva griba.. Kåds reli©ijas veids jaunais? Jåpieslédzas pie vecå, uzturot kultüras sakarus un sevî radot visu kultüras vésturi. Uzturéjusi visu pirmatnîbu lîdz ßai dienai pilnå skaidrîbå latvießu ticîba.» ** Brastiñu Ernests: «Tåtad, noteikti runåjot, jåuzmodina dainu Dievs, kurß iemiga, tautai verdzîbå slîgstot, sveßai reli©ijai iekarojot müsu zemi. Jåatgüst atpaka¬ reli©ija, kura atkal noliekama par tautas dzîves reglamentu. Neviena no lîdzßinéjåm reli©ijåm nav tautas tålåko mér˚u ietvéréja un dvéseles izteicéja.» *** Roberts Müks: «Müsdienu simbols ir bezpajumtnieciskums.. Cilvéki ce¬o no Austrumiem uz Rietumiem, no Rietumiem uz Austrumiem mekléjumos péc jaunåm un sveßåm reli©ijåm, péc «måjåm». Tås nevar büt efektîvas zåles müsdienu kritiskajå situåcijå..vairs nav iespéjams samierinåties nedz ar paternålistisku kristietîbu kå pasaules reli©ijas rietumniecisko formu, nedz ar maternålistisko budismu kå pasaules reli©ijas austrumniecisko formu. Lai justos «kå måjås», ir nepiecießami abi – tévs un måte. Bet kaut kas tåds nedrîkstétu büt tikai måkslîgs kristiånisma un budisma konglomeråts. Lîdz ar to varétu îstenot domu par cilvéka, dabas un Dieva nediferencétîbu vai kopîgumu (kå tas ir dabas reli©ijås), kå arî kopienas principu (kå tas ir etniskajås reli©ijås). Cilvéks, daba un Dievs tad bütu skaidri diferencéti un tomér harmoniski saliedéti.» **** Ivars Vîks: «Latvju dainås paustå attieksme pret Dievu krasi atß˚iras no patlaban valdoßo reli©iju uzskatiem. Dainu latvietis nelüdz Dievam ne Ωélastîbu, ne dåvanas. Müsu dainås cilvéks nav pazemots, nekur nav uzsvérta Dieva visvarenîba, iespéja bargi sodît cilvékus. Dainu latvietis lüdz Dieva Padomu, ko var iegüt ar çaklu darbu un godîgu dzîvi. Dainås nekur nemanåm, ka Dievs kådam draudétu un cilvékam tåpéc bütu jåbaidås. Müsu sençi nenesa asiñainus upurus, un müsu zemé nav atrodami vésturnieku izdomåtie upurakmeñi vai citådas upuréßanas vietas.» ***** Roberts Müks: «Latvietis savå reli©iskajå dzîvé nekad nav bijis ieintereséts abstrakti metafiziskos pråtojumos un ar tiem saistîtå impozantu filozofisku sistému un pasaules uzskatu celßanå. Bet jåuzsver, ka viñß nav arî iestidzis otrå galéjîbå, nav mé©inåjis * Roberts Müks. Latvju velis Junga un arhetipiskås psiholo©ijas skatîjumå, 23. lpp. ** Rainis. Kopoti raksti, 24. séj., 667., 668.lpp. *** Brastiñu Ernests. Latviskås Latvijas labad , 85. lpp. **** Roberts Müks. Dvésele – tilts starp Rietumu un Austrumu reli©ijåm (lekciju kurss), 74.lpp. ***** Ivars Vîks. Müsu diΩå senatne, 495., 496. lpp.


14

Sapratne

gremdéties savas iekßéjås dzîves bezdibeños, lai – lîdzîgi austrumu misti˚iem – apvienotos ar tajos paslépto dievîbu. Latvietis uztver lietas aistétiskå skatîjumå un pieiet tåm ar bagåtu fantåziju..«poétiskå lo©ika», kas paklausa nevis tradicionålås lo©ikas likumîbåm, bet plaukst un ze¬ metaforu pasaulé. Tå ir dzejiskå vai måkslinieciskå lo©ika..latvietis piekopj aktîvu «darba tikumu». Viñß nekalpo jütu, bet gribas mistikai. Senlatvießa reli©ija ir reizé estétiska un étiska. Tas ir aktîvs, pasauli apliecinoßs misticisms, kas, kå vélåk redzésim, balstås iztélé.. Dainu pasaule ir darbîga, saistîta ar reålo dzîvi, optimistiska.» *

Kas ir Dievturîbas gudrîbas püri Dainas jeb tautas dziesmas ir galvenais Dievturîbas gudrîbas pürs. Teic, måmiña, tu dziesmiñas, Tu dziesmiñas daudz zinåji No sålîtes, no maizîtes, No gudraja padomiña.

Pieci püri man dziesmiñu Brå¬` åbe¬u dårziñå; Kad gribéju, tad dziedåju, Labas vien lasîdama.

Lîdz ßim laikam no tautas mutes uzrakstîtas vairåk nekå 9 tükstoßi dainu, kas piemin vai runå par Dievu. Íais dainås izteikts viss, ko müsu tauta domåjusi par Dievu, Laimi un Måru, par To turéßanu, par Visuma un Esîbas telpas galvenåm likumsakarîbåm. Tautas dziesmås ir atrodama pamatdoma par tikumiem, par svinîgåm paraΩåm un dzîvoßanu vispår. Nevienai citai tautai pasaulé nav tik daudz ßådu grezno dziesmu, kas apdzied Dievu un Dieva laisto pasauli. Dziesmu pürs ir tik liels, ka vél ßodien nav pabeigta to våkßana un kårtoßana. Dainas, tautas dziesmas, pasakas, teikas un citi folkloras materiåli var daudz atklåt vérîgam cilvékam no viña tautas vissenåkås pagåtnes. Parunås dzîvo tautas tikumi un nerakstîtie Dieva likumi.

Latvießu pirmie dievturi bija Ernests Brastiñß un Jékabs Bîne. Visus lielos darbus viñi veica ar savu gara spéku, un tas ir galvenais ßo cilvéku nopelns, ka Dievturîba ir dzîva ßodien un dzîvos arî nåkotné. Tå ir inteli©ences galvenå pazîme, kad cilvéks redz un saprot savas tautas dvéseli.

Esi sveicinåts, latvi, kas pañémi rokås «Sapratni», tas liecina par to, ka tu centies saprast savas tautas dvéseli!

* Roberts Müks. Latvju velis Junga un arhetipiskås psiholo©ijas skatîjumå, 7., 8. lpp.


15

Kas ir Dievturîba

Kur célußås tautas dziesmu gudrîbas Latvießu garamantas ir mantotas no aizvéstures – no letu sençiem. ˆemiet, jauni, padomiñu No veciem ¬autiñiem: Vecajiem ¬autiñiem`i Dieviñß devis padomiñu.

Veci vîri nomirußi, Padomiñu pametußi. Jauni vîri salasîj`ßi, Padomiñu gribédami.

Tautas dziesmas jeb dainas nav tikai Krißjåña Barona savåktås vårsmas no klaußu laikiem, bet tås ir mantojuma neséjas no aizvésturiskiem laikiem, un proti, Antons Rupainis – zinåtnieks ar pasaules vårdu darbå «ARCHEOLINGVISTIKA – pétîjums par senvalodu izcelsmi un tautu radniecîbu. Dainu loma senajås valodås» pieråda, ka dainas nåkußas vismaz no aiz çetriem leduslaikmetiem – 60 000 gadiem. Grüti ar domu aptvert un ar pråtu noticét, bet sirds saka priekßå, ka tå tas varétu büt, un liecîbas arî ir – Lielvårdes josta, raksti un zîmes u.c. Patiesîbai büs jåspéj paraudzîties acîs – latvju tautas dziesmas ir senåkais véstîjums no aizlaikiem. Tås, protams, sevî ir uzsükußas arî jaunåkås vésmas un tomér...

Dievs, Måra, Laime ir vienota Visuma jégas un satura izpausme télos, kas ietver sevî Dievu – debesu gaismu, Måru – Zemes Måti visås tås izpausmés un Laimi – céloñu un seku likuma izteicéju.

Ar skumjåm ir jåatzîst, ka da¬éji esam pazaudéjußi izpratni par dainu dzi¬åko jégu. Zaudéjot izpratni par dainåm, tauta zaudéjusi milzîgas garîgås vértîbas. Priesteru kårtai züdot, ir zudusi arî dainu îstenå jéga. Maz ir to cilvéku, kas izprot to patieso nozîmi, bet ar laiku, atgüstot zaudétås zinåßanas, tauta spés pacelties savos gara augstumos un atjaunos savu izpostîto dzîvesveidu un dzîvesziñu. Müsu tauta nekad nav veidojusi slégtas jeb slepenas organizåcijas, lai zinåßanas saglabåtu ßauram IZREDZ‰TO lokam, bet påréjos nostådot nezinîßu jeb PROFÅNU lomå. Tå ir garîgi liela cilvéka noståja. Tautas dziesmas bija un ir piejamas katram, bet to dzi¬åkå jéga atklåjas tiem, kas ir «kalnå kåpéji» un dara to ar visu savu sirds degsmi, tå cenßoties sasniegt Dieva padomu, bet, galvenais, patiesîbu, kura atklåjas tikai un vienîgi viedajiem – lielas dvéseles cilvékiem. Dainas nes sevî gan pasaules radîßanas mistériju, gan tautas misijas apjégumu, bet atsléga paslépta tautas paßas sirdsapziñas labirintos. Atjaunojot savu dievestîbu un tås kultu, büs atvérti vårti uz tiem Esîbas telpas plaßumiem un zinåßanu avotiem, kas ßobrîd ir slégti, jo liels pulks, kas sevi dévé par latvießiem, ir sveßu dievu un varu iespaidå. Atbrîvojoties no garîgås verdzîbas, més büsim liela tauta citu tautu vidü. Atgriezîsimies pie senåkiem laikiem. Un tå, zemi, no Urålu jeb Ripeju kalniem lîdz Elbai un tålåk lîdz Atlantijas okeånam, ilgstoßi, iespéjams, vairåkus starpleduslaikmetus, apdzîvoja hiperboreji (Hiperborejs – Lielais zieme¬véjß), kas ir minéti grie˚u un citu tautu mîtos, kå arî vésturnieku liecîbås. Hiperboreji bija izcili viedie, bet valsts sabrukuma iemesls bija kårtéjais leduslaikmets, kad viñi bija spiesti izklîst pasaulé. Íajå laikå baltådainie cilvéki parådîjås arî Eiråzijå un cauri biezajiem meΩiem devås uz dienvidiem, kur ieviesa jaunus dzîves morålos principus. Protams, leduslaikmetam beidzoties, viñi atgriezås savå tévu tévu zemé. Tie bija letu sentévi – atlanti (gara milΩi), Prometeji un Ausek¬i, kas no tiesas spéja turét uz pleciem pasauli. Sengrie˚u mîti


16

Sapratne

ståsta par Hiperboreju – valsti zieme¬véja viñå pusé. Tå bija måkslas dieva Apollona dzimtene, kur viñß bieΩi brauca viesoties. Èsi varétu teikt, ka Hiperboreju zeme bija Dievu ßüpulis, ko apliecina arî daudzi rakstiskie avoti. Ivars Vîks: «..trîs dievîbas – Léto, Apollons, Artemîda – ir ¬oti senas.. Tås såkums mekléjams müsu – letu zemé. Diodors ståsta, ka Léto dzimusi hiperboreju zemé.. Sengrie˚u mîti vésta par Léto ce¬ojumu uz jau minéto Délas salu. Tur uz peldoßås Asterijas (ZvaigΩñu) salas viña dzemdéja gaißmatainos dvîñus – Apollonu un Artemîdu.. Artemîda, Apollons un viña déls Asklépijs bija kultürvaroñi, gara gaismas neséji, kuri ievadîja lielu pagriezienu Hellådas vésturé.. jo grie˚u mîti un vésturnieki daudzas reizes apliecina, ka galvenås zinåßanas viñi sañéma no zieme¬u zemes ‰ridånas jeb Hiperboreju zemes.» * Jåpiemin, ka müsu zemé ilgstoßi bija uzturéjußies ELTI. elti bija baltu tå saucamie «kaujas cirvji» – kaujas vienîba, kas varonîgi pretojås Romas vergturu impérijas tieksmém iekarot visas årießu zemes un paverdzinåt to iedzîvotåjus. Brîvîbu mîloßiem ¬audîm nebija pieñemama Romas vergturu sabiedrîbas moråle, bet jo îpaßi attieksme pret sievieti. Ío tautu viena no raksturîgåkajåm îpaßîbåm bija lîdztiesîba starp vîrieti un sievieti, ko saglabåjusi lîdz ßai dienai latvießu Dievturîba (lîdzinåßana – kur kopdzîvi vîrietis ar sievieti uzsåk kå lîdzîgs ar lîdzîgu). Par ˚eltiem ir zinåms, ka to saståvå bija vismaz deviñas tautas – tås bija: senîri, ©é¬i (pikti), kimri jeb velsießi, bretañi, sensakßi, paleo – grie˚i, dako – rumåñi, galli u.c. Vésturnieki to varétu dévét par ˚eltu laiku uz Latvijas zemes. Daudz liecîbas par ßo tautu eksistenci saglabåjußås vietvårdos – toponîmos un hidronîmos plaßå teritorijå no Uråliem Lîdz Atlantijas okeånam un, protams, arî Latvijå. Ir vieglåk nosaukt vietas, kur nav bijußi ˚elti, nekå otrådi. Viss to laiku periods bija savstarpéjås ietekméßanås laikmets. Toreiz tautas vienoja arî senais kults, ko vadîja ˚eltu druîdi. Druîdiskais reli©iskais kults neß˚iroja péc etniskås piederîbas. Druîdismå bija trîs kårtas: pirmå kårta bija zintnieki – za¬os térpos; otrå kårta bardi – zilos térpos; treßå priesteri – baltos térpos. Bardiem divdesmit gados bija jåiemåcås 20 000 dziesmas, un tikai tad viñi bija tiesîgi iet dziesmodami, nesot tautå gan Dieva iedibinåtos likumus, gan tikumus. Te varétu nojaust tautas dziesmu izcilo jégu un nozîmi arî visåm tåm tautåm, kas bez letiem dzîvoja ßajå Måras zemé. Antons Rupainis apgalvo, ka tautas dziesmas bija arî valodas gramatikas veidotåjas. Vårdi, kas bija gari (salikteñi) un neiek¬åvås ritmå, bija jåatmet kå nederîgi. Tå latvietim viss notika vienkårßi un skaisti, jo, kå zinåms, skaistums slépjas vienkårßîbå. No pirmtautåm vélåk izcélås daudzas Eiropas tautas. Tås ir daΩådos veidos jaukußås – mijås un maisîjås, karoja un mîléjås, un ßeit, uz müsu Latvijas zemes, bija tåds virpulis, ka grüti pat vårdos izteikt. Laikam ritot, savukårt sadalîjås jaunås tautås, starp kuråm daΩas iznîkußas, bet daudzas dzîvo vél joprojåm. Tå sanåk, ka bija uz ßîs zemes viss, par ko ståsta pasakas, teikas, dainas – såkot ar sakßu kara¬iem, beidzot ar krievu kñaziem. Taisnîba viena, ka Dievam visas tautas ir labas un tîkamas, un mu¬˚îgi bütu domåt, ka tauta, kas sevi ßodien dévé par IZREDZ‰TO, no tiesas tåda ir. Íodien ßis jautåjums ir jånoliek malå, bet RÈT büs skaidrs katram, kura tauta no tiesas Dieva izredzéta, bet kura iek¬uvusi izredzéto skaitå ar viltu un vardarbîbu. Més esam savas – letu kultüras neséji un arî citu pirmtautu kultüru pécnåcéji dzîves izpratné un Dievturîbå. Nenoliedzami, ka esam ietekméjußies arî no ˚eltu druîdisma, kas ilgstoßi bija visas Eiropas dominéjoßais spéks, bet, atß˚irîbå no ˚eltiem un tautåm, kas ßodien sevi dévé par BALTIEM (pieméram, lietuvießi), kuriem Dievs ir – P‰RKONS, müsu – latvießu Dievs nemainîgi ir – DIEVS – DEBESU GAISMA, bet Pérkons ir tikai Dieva rîks. Latvietis ir bijis uzticîgs savai dievestîbai, cauri daudziem gadu tükstoßiem, iznesdams savu gaismas Dievu lîdz müsdienåm, neskatoties uz kariem, plüdiem, krustneßu vardarbîbu un iekarotåju cinismu. Latvießi kå tauta izgåjusi cauri ilgiem un neΩélîgiem véstures periodiem, un ßobrîd varam tikai nojaust, kas ir müsu pirmsençi, bet büsim lepni, ka bija spéks paståvét un iznest valodu un Dievu cauri gadu tükstoßiem. Dainas ir jaukåkå un dårgåkå manta, kas pieder latvießiem un ar kuru kråßñumu un neparastumu més labpråt izejam plaßajå pasaulé. * Ivars Vîks. Müsu diΩå senatne, 121., 124. lpp.


17

Kas ir Dievturîba

No Dieva ir tautas laistas, un såkums bütu labs – tautas izveidojußås, tagad bütu jåveido garîgå virsbüve – tikai jåsaprot, ka caur nacionålo, ne kiçu, jo kiçs ir NEKAS!

Latvietim ßodien ir tikai jåsaprot, ka tautas dziesmas ir vienîgå LIKUMU GRÅMATA, kas viñam ir saistoßa no tiesas, jo tik sena un vieda tauta savå pürlådé kråjusi graudus, ne sénalas, un tas tad arî jåpasaka tiem saviem tautießiem, kuri, mankurtisma pårñemti, sveßu ståda augståk par savéjo. Tikai tad katrs atseviß˚i un visi kopå nebüsim båreños, kad atsauksim savu Dievu måjås – Latvijå un mî¬i palügsim piedoßanu par nevérîbu pret sençu garîgo kultüras mantojumu.

No visu årießu pirmtautu Dieva redzéjuma müsu tauta ir saglabåjusi sev derîgåko un dzîvotspéjîgo un, galvenais, to, lai cilvéks jütas labi uz zemes ßodien – laikå, ko viñam Dievs devis dzîvi nodzîvot.

Tautas dziesmu gudrîbas ir sens tautas mantojums, kuram ir ne tikai pagåtne, bet tås ir arî nåkotnes izjütu un dzîves jégas neséjas. Elpa aizraujas, par to domåjot, jo lîdzi mums ar ßo sapratni par Dievu un Dieva laisto pasaules kårtîbu ies visa pasaule, tikai nevis ar zobenu un krustu piespiesta, bet gan labpråtîgi un uz müΩu.

Kå dainås izteikta Dievturîba Dievturîba dainås izteikta greznå jeb dzejiskå valodå. Labåk grezni padziedåju Nekå niekus daudzrunåju: Dievam tika greznas dziesmas, Òaudîm nieka valodiñas.

Jo man süri, jo man grüti, Jo es grezni padziedåju; Dievam tika greznas dziesmas, Skau©im gauΩas asariñas.

Vissenåkais kådu atziñu veids vienmér ir bijis greznais jeb dzejiskais. Latvießu pasaules uzskats dainås ir ietverts greznå måkslas darbå. Kad tautas senåk runåjußas par dieviß˚åm lietåm, tad tås vienmér lietojußas grezno dziesmu valodu un atmetußas ikdieniß˚o. Greznå valoda, kå zinåms, lieto dai¬as lîdzîbas, teiksmainus dzîvinåjumus, cilvékojumus (personificéjumus) un dzejiskus télojumus. Tikai daudz vélåk radås pråtnieciskå un pédîgi zinåtniskå izteiksme. Zinåtne ir jaunåkais cilvéka pråta sasniegums, bet dzeja – vissenåkå sirdslieta. Dzejiskais, pråtnieciskais un zinåtniskais domu izpausmes veids ir vienlîdz vértîgs, ja viens papildina otru. Dieva dainas, kas ir dzejå izteiktas lîdzîbas un télojumi par Dievu un cilvékiem un viñu savstarpéjåm attiecîbåm, ir radußås, Dieva atskårsmei attîstoties un izveidojoties latvießu sençu sabiedrîbå. Dainas ir vecåkå tautas måksla, kur palîgå ñemta iztéle, kas pråtam nesasniedzamo ietérpusi teiksmainå ståstîjumå. Cilvéks izteica Dievu ar sev saprotamiem lîdzek¬iem, bet augståkå, célåkå, dievåjåkå lîmenî.


18

Sapratne

Roberts Müks raksta: «Un, atceroties Dainu jégpilnumu, ir pat lieki piebilst: latvießu tautas dziesmås forma nav ß˚irama no satura, tås spogu¬o kosmiskås radîßanas aktu tautas dzejdara dvéselé. Ne velti tautas dziesmas sauktas par Dieva dziesmåm. Tajås atklåjas sençu «dievestîgå dzîvoßana». Bet ßådu dzîvoßanu seviß˚i neizdalîja, jo nebija tådas vajadzîbas. Latvietis par Dievu nevis runå, diskuté, bet dzied, jo Viñu var izteikt tikai télu valodå.» * Raksturîgi latvießu dievestîbå ir tas, ka Dievs sagaida, lai cilvéks dara savu da¬u, aicinot Dievu savå vidü – sétå, istabå, svinîbås. Dieva dainås redzams, ka Dievs, tåpat kå cilvéks, darbojas lauku apståk¬os, bet Tå séta daudz greznåka. Nav tåda darba måjås, sétå un laukå, kur nebütu redzama Dieva klåtbütne un lîdzdalîba. Dievs nekad neuzspieΩ cilvékam savu klåtbütni vai nedraud ar nepatikßanåm, bet gan sagaida, lai cilvéks atver Tam savu sirdi un pråtu un bez kåda åréja spiediena aicina Dievu palîgå.

Kådas ir greznåkås teiksmas dainås Dainu svétteiksmåm ir trejådi puduri: par Dievu, Laimi un Måru; par Sauli un debesu spîdek¬iem; par gadskårtåm. Opaçå, mî¬ß Dieviñß, Tu augßam, es zemé, Tu augßam debesîs, Es zemé skaidienå.

Augsti dzied cîrulîtis Par visiem putniñiem; Augsta Dieva valdîßana Par visiem kundziñiem.

Pirmajå pudurî minétås dievîbas jeb Dieva daΩådås izpausmes – Dievu, Laimi, Måru – latvietis ne vien grezni daudzinåjis, bet arî nopietni pielüdzis, jo tås varéjußas virzît viña dzîvi, bet påréjos vienmér godå turéja un visur daudzinåja. Dievam dainu pürå ir veltîtas aptuveni 9000 pamatdziesmas, no tåm Laimei 1000 un Mårai 350 pamatdziesmas. Visos puduros ietverto teiksmu ma©iskais raksturs visskaidråk izpauΩas saulgrieΩu svinîbås, ©imenes godos un gadalaiku svinîbås. Tikai jåzin, ka latvietis nekad nav Sauli pielüdzis kå pirmå pudurî minéto Dievu vai kå citådi jaucis lietu kårtîbu. Skatoties sençu kalendårå (skat. uz gråmatas 2. un 3. våka), varam ievérot, ka taisns krusts sadala apli, veidojot saulgrieΩu svinamos laikus – ziemas, pavasara, vasaras un rudens saulgrieΩus, kuri ir stacionåri nemainîgi un müΩîgi. Tajos tiek godinåta Saule, bet Dievs, Laime, Måra tiek aicinåti ciemos kå goda viesi. Citådi ir ar çetriem laikiem – pavasari, vasaru, rudeni un ziemu, kurus attiecîgi ievada Metenis, Ësiñß, Måra un Mårtiñß jeb Mårteñß. Tie ievada cilvéka aktîvos dzîves un darboßanås laikus, un te godos galvenais ir Dievs. Savienojot attiecîgos laikus kalendårå ar taisnåm lînijåm – veidojas «Zelta krusts», kas ir Dieva krusts – dzîvîbas krusts. Tas simbolizé müΩîgo ritumu, dzîvîbu, darbîbu un nåk sakarå ar cilvéka müΩa ritéjumu uz Måras zemes. Tautas dziesmas prasa godbijîbu, lîdzjütîbu, labvélîbu arî visai radîbai, pat za¬ai zålîtei, un tai paßå laikå tås pace¬as påri zemes lietåm. Greznåm dziesmåm ir sakars ne tikai ar kultu, bet arî ar darbu, rota¬u un deju.

* Roberts Müks. Ce¬å uz Rietumu nirvånu – caur Latviju, 105. lpp.


19

Kas ir Dievturîba

Müsu tautai ir Saules ce¬ß ejams un Saules dziesmas dziedamas – tur ir skaistums, un tur ir doma. Kas tautai traucé plaukt un ziedét, tas malå jånoliek un par to nav jådzied savas dziesmas. Visas teiksmas ir greznas, bet trîs puduri izcélås ar Lielo domu, ko Esîbas telpa nes sevî un uzticéjusi nest tålåk Jums caur greznåm dziesmåm uz nåkotni.

Ko måca latviskå Dieva ziña jeb Dievturîba Latviskå Dieva ziña måca, kå müΩs jådzîvo, lai nesariebtu sev un Dievam. Kad es bütu zinåjusi, Kå dzîvot ßai saulé: Netît spo¬u vakarå, Nedegt skalu abu galu.

Dzîvo labi ßai saulé, Viñas saules bîdamies: Íî saulîte visiem laba, Viña – laba müΩiñam.

Dievturîba ir tautas jütu, domu un ticéjumu darinåjums, kas nes sevî Lielo domu par cilvéka esmes un Esîbas telpas kopsakaru. Dievturîba glabå sensenu gudrîbu par Dievu – Augståko padomu, Laimi – MüΩa licéju, MüΩa Måti un Måru – Zemes Måti, Ve¬u Måti. Dievs, Laime un Måra müslaikos ir saucami par GARU, LIKTENI un MAT‰RIJU – tås ir trîs müΩîgas, neizdibinåmas un nenoliedzamas esmes. Visi ßie trîs principi ir vienas un tås paßas bütîbas daΩådas izpausmes. Ar ßîm dievîbåm ir cießi saistîta pasaule un cilvéka dzîvoßana ßajå un viñå pasaules da¬å. Dievturîba måca svarîgu måcîbu, ka ßajå pasaulé tiek darinåts viñpasaules cilvéks, ka ße tiek likti pamati nåkamai dzîvei un tas viss notiek ne bez Dieva klåtbütnes – bez Dieva nav arî tautas. Latvießiem izdevies Dieva ideju ietvert tik gaißos télos un tik greznos vårdos, kas liecina, ka esam lielas un îpatnéjas reli©ijas mantinieki.

Dievturîba måca, kå jådzîvo, lai nesariebtu sev un Dievam. Dievturîba uztur dzîvu tautas garu un liek tai iet gaismas ce¬us, tumsu neñemot par lîdzgaitnieci nevienå ce¬a posmå. Visu, ko måca Dievturîba, visu to måca jums arî Dievs, jo katras tautas Dievs ir tås domu izaukléts.


20

Sapratne

Kas ir Dievturîbas piederumi Dievturîbas piederumi ir dievainas lietas, vietas, zîmes un iestådîjumi. Dievaina, dievaina Tautiñu séta: Kur kåju spéru, Tur zieda vajag.

Lai istaba, ko istaba, DiΩens nams tautiñåm: Viena puse skujåm jumta, Otra Dieva debesîm.

Dievainîbas jédziens ir ¬oti tuvs svétuma jédzienam, tikai plaßåks. Dievaini ir visi ierîkojumi un iestådîjumi, kas nodomåti Dieva turéßanai, kå Dievnami, baznîcas, Råmavas, svétzîmes, vîcéji, draudzes un citi åréjie piederumi, kas vajadzîgi tås kultam. Bez ßådiem kulta iestådîjumiem un kulta piederumiem neviena reli©ija nevar dzîvé parådîties, nevar tapt par posumu jeb kultüras pamatu. Katram latvietim, atseviß˚i ñemot, dievainas jeb svétas ir bérzu un ozolu birzis, atseviß˚i koki, akmeñi, avoti, ezeri, sençu atdusas vietas, pie kuråm tiek likts zieds jeb ziedojums Dievam. Tå, pieméram, åbeli uzlüko par Dieva un måtes koku, bet åbe¬u dårzu dévé par Dieva dårzu. Egli, priedi, paegli uzlüko par dzîvîbas kokiem. Roberts Müks: «Bet kas tad ir t.s. pagånisms, resp., elkdievîba, ko parasti asocié ar mîtos sastopamo daudzdievîbu vai politeismu? Reli©iju vésturnieki visumå ir pårliecinåti, ka seno ebreju elkdievîbas izpratne bija aplama.. Pagåni nekad nav pielügußi kokus, klintis, akmeñus kå burtiskas – tauståmas un mérîjamas – lietas. Viñu pielügsmes objekti ir caurspîdîgi – lîdzîgi logam, ko redz un kam tanî paßå laikå redz cauri. Objekts ir materiåls starpnieks (medijs), kuram pateicoties percepcija ir apvienota ar atklåsmi. (Lîdzîga situåcija atrodama dzejå.) Amerikåñu indiåñi izskaidro ßo pielügsmes aktu ßådi: «Viss, kas kustas, ßad tad ßur tur apståjas. Putns savå lidojumå apståjas kådå vietå, lai taisîtu ligzdu, citå vietå, lai atpüstos. Cilvéks savå gaitå apståjas, kad viñß to grib. Tåpat arî Dievs ir apståjies. Saule, kas ir tik gaißa un skaista, ir vieta, kurå viñß apståjies. Viñß ir apståjies kokos, dzîvniekos.» Indiånis domå par ßîm lietåm un süta lügßanas, lai tås aizsniegtu vietu, kurå Dievs ir apståjies..cilvéks «piedalås» ßådås dievîbas apmeßanås vietås. Piedalîßanås (participåcija) ir «nojauta, ka aiz fenomeniem un to otrå pusé atrodas kaut kas tåds, kas dalås ar cilvéku kopéjå dabå». Senie jüdi ßo «kaut ko tådu» nevaréja atzît un uzsåka pret to karagåjienu, kas turpinåjås agrînajå kristietîbå un vélåk k¬uva par vienu no iemesliem, kura dé¬ noraidîja grie˚u un romießu pagånismu.» *

Dievturîbas piederumi ir viss, kas nepiecießams Dieva turéßanai, un viss, kas nepiecießams Dieva daudzinåßanai.

Piebilde: Pats vårds PAGÅNS ir célies no latîñu PAGANUS, kas nozîmé pagastu iedzîvotåjs un laucinieks, PÅGUS – lauku iecirknis vai pagasts. Íodien ßis vårds apzîmé dabas reli©ijas. Pagåni – ßo reli©iju adepti jeb piederîgie.

* Roberts Müks. Latvju velis Junga un arhetipiskås psiholo©ijas skatîjumå, 24., 25. lpp.


21

Kas ir Dievturîba

Kåda ir latvießu Dievturîbas zîme Dievturîbas svétzîme ir krustukrusts jeb Måras krusts. – Meteni, Meteni, Kur likt plåceni? – Klétî, plauktå, Krustiñß virsü.

Krustu kruståm pu˚es auga Mî¬as Måras dårziñå. Kura meita godu tura, Tai pin pu˚u vainadziñu.

Latvießi lietojußi daΩådus krusta zîmes veidus. No ßiem Dievturîba izraudzîjusies bieΩåk lietoto un vairåk daudzinåto krustukrustu, ko sauc arî par Måras krustu vai Måras svétzîmi. Krustukrusts ir taisnleñ˚a krustojums, kam visi çetri gali vélreiz pårkrustoti (skat. gråmatas pielikumå). Kamér cilvéks dzîvo Íajå saulé un viñß ir saistîts ar Måras materiålo da¬u, tikmér Måras zîme ir kå ßîs dzîvoßanas galvenais simbols un Dievturîba ir ¬auΩu pamats dzîvoßanai pasaulé. Måra ir gådniece no dzimßanas lîdz aizießanai Tai saulé, bet Dievs un Laime – visu cilvéka müΩu – gan Íai saulé, gan arî Tajå saulé. Svarîgi saprast, ka statiskais Måras krusts dievturiem bütu jåmaina pret ritå ielikto Måras krustu, kas sasauktos ar Dieva ZELTA KRUSTU un nozîmétu kustîbu, dzîvîbu, ritu. Tas nozîmétu Dievturîbas attîstîbu un ceroßanos – ießanu kuplumå, kamér statiskais Måras krusts ir Zemes Måtes müΩîbas simbols. Ar ßo zîmi – krustukrustu – ticis apzîméts maizes klaips pirms ielaißanas kråsnî.

Kas ir Dievnams Dievnams ir Dievam svétîta vieta. Kuplis auga ozoliñß Dieva nama galiñå: Sper Pérkons, rîb zemîte, Ne lapiña nedrebéja.

Pårjåja brålîtis No Dieva nama Ar tautu meitiñu Saderinåts.

Senie Dievnami bijußi k¬avåm un ozoliem apstådîtas énainas vietas, sauktas arî par Dieva paénåm, svétåm paénåm, piem., «ietin baltå palagå, ienes svétå paénå». Dainås paéna saukta arî par PASEJU. Ar citiem piedék¬iem tas skan kå PASIENA, PASENÈCA, kas vélåk izrunåts kå BAZNÈCA. Vélåk ßais vietås tiek uzceltas ékas. Nebütu k¬üda, ja més teiktu, ka Dievnams ir nams, kurå ir ienåcis Dievs. Agråk katra lauku séta bija Dieva nams jeb Dieva séta un tur viss ritéja saskañå ar latviskåm tradîcijåm. Katrs nama saimnieks bija priesteris savai dzimtai. Katrs darbs tika iesåkts, Dievu piesaucot, un nobeigts ar pateicîbu Dievam. Dievs bija lauku sétas draugs un goda viesis kå priekos, tå bédås. Müsu dienås par Dievnamu sauksim éku, kas uzcelta Dieva daudzinåßanas sanåksmém.


22

Sapratne

Valodnieks profesors Blesse par dievnama nosaukumu un nozîmi raksta tå: «Íis ir vecs izteiciens, un te laikam uzglabåjusies vårda NAMS pirmatnéjå nozîme, kurß sanskrita NAMAH – noliekßanås, godinåßana, senîru NEM – debess un NEMED – svétnîca, seno gallu NEM‰TOU, NEMETODURUM – svétnîca, svéta, Dievam veltîta birzs, latîniski NEMUS – birzs, meΩs.»

Dievnams ir nams vai svéta birzs, vai svéts akmens, vai svéts ozols, kur tauta grib savu Dievu daudzinåt. Nav jåce¬ lieli temp¬i, lai runåtu ar Dievu, tå ir lieka greznîba, kas kalpo, lai mulsinåtu cilvéku pråtus.

Kas ir baznîca Baznîca ir Dievam un Mårai svétîta vieta. Vecais tévs, sirmu bårdu, NelaiΩ bérnu baznîcå. Ejiet, bérni, pielüdziet, Ielaidîs baznîcå.

Ak tu manu baznîciñu, Tavu skaistu cekuliñu! Trîs dieniñas puru bridu, Cekulå vérdamies.

Müsu sençiem baznîca bija vai nu kokiem apdéstîta vieta, vai arî gluΩi neaizskartas un neaiztiekama vieta måjok¬u tuvumå. Parasti katras måjas dårzå bijusi ßåda svétvieta, par kuråm runå vél iepriekßéjo gadsimtu senraksti. Baznîcas tiek daudzinåtas kå Måras baznîcas, un daudzinåti veci baznîcu kalni. Ir zinåms, ka ap avotiem, lai tie neizΩütu vai neaizbirtu, audzétas birzes un celtas nojumes, kuras vélåk ieñem Måras baznîcu un svétbirΩu vietu. Daudzie baznîcu un PASEJU kalni müsu zemé pa lielåkai tiesai célußies jau priekßkristus laikos. Kristießu baznîcas tika celtas vietås, kur savulaik atradås müsu sençu temp¬i un svétås birzis.

Kas ir daudzinåjums Latvießu dievestîbas kopßana vislabåk izpauΩas daudzinåjumå, daudzinot Dievu, Måru, Laimi un dainu garîgås vértîbas ar dai¬åm dziesmåm, svétsvinîbu un vårda spéku. Òaudis éda, ¬audis dzéra, Dievs aiz loga klausîjås, Dievs aiz loga klausîjås, Vai Dieviñu pieminéja.

Dievam devu labu rîtu, Dievam labu vakariñu, Dievpalîgu i gribéju, Kur iedamis, tecédamis.


Kas ir Dievturîba

23

Cilvéks daudzinot güst dievestîgu dvéseles pårdzîvojumu, ar to stiprinot savas dzîves garîgos pamatus un güstot garîgu spéku dzîves likstu pårvaréßanai. Daudzinådami tikumus, kuros izpauΩas müsu dievestîbas garîgås vértîbas, més cenßamies saskañot savu ståju, izturéßanos un darbîbu ar tikumisku un dievåju dzîvoßanu. Daudzinådami Dievu – jütam Dieva padomu, dievpalîgu, un cilvéks k¬üst garîgi stipråks. Daudzinådami Måru – jütam Tås gådîbu un tuvumu savå ikdienas dzîvé, kas palîdz mums darît labus darbus Íai saulé, lai tie müs pavadîtu arî Aizsaulé un Viñsaulé. Daudzinådami Laimi – més cenßamies dzîvot Tås likto müΩu ar Dieva padomu. Dievu daudzinåt var cilvéks vienatné, kå arî lielåkå pulkå, bet tad ßo norisi kårto cilvéks, ko sauc par VÈK͉JU. Latvießiem ir jau senas tradîcijas daudzinåßanas rita kårtoßanå, kam més daudz neveltîsim laiku, bet tikai îsi jåsaka, ka tur parasti ir koklétåji, dziedåtåji, müzikas priekßnesumi un centrålå loma ir diΩrunai, ko var teikt gan vîkßéjs, gan kåds aicinåts svétrunas teicéjs. Ja vajadzîgs, var noturét krustabas vai jaunatnes ieveßanu pieaugußo kårtå. Ieskatam påris tautas dziesmas, kas piederas pie Dieva dziesmåm un kuras parasti tiek iek¬autas daudzinåßanas rituålos: Dedziet skalu, kuriet guni, Laidiet Dievu istabå, Dieviñß ståv aiz vårtiem, Nosvîdußu kumeliñu.

Dziesmas laikå aizdedz sveces. Klusiet, jauni, klusiet, veci, Dievs ienåca istabå, Dievs ienåca istabå, Ståjas müsu pulciñå. Augståk dzied cîrulîtis Par visiem putniñiem, Augståks Dieva padomiñß, Par ßo visu pasaulîti. Íorît agri celdamies, Trîs vårdiñus vien sacîju, Dievs i Laime, mî¬a Måra, Nåc manim palîgå. Nesabiju biedéjamis, Ne tumså traucéjamis, Dievs bij man ce¬a draugs, Laime ce¬a rådîtåja. (Vîkßéjs aicina Dievu istabå. Visi piece¬as un klusi dzied.) Dievs, dod müsu Tévu zemei Ziedu laikus piedzîvot; Ziedu laikus piedzîvot, Saules müΩu nodzîvot. Dievs, dod Dieva turétåjiem No Dieviña labredzéti; No Dieviña labredzéti, No Laimiñas labu müΩu. Dod, Dieviñ, kalnå kåpt, Ne no kalna lejiñå. Dod, Dieviñ, otram dot, Ne no otra mî¬i lügt.

Parasti daudzinåjumu nobeidz ar dziesmu: Ar Dieviñu sanåcåm, Ar Dieviñu ß˚iramies; Ar Dieviñu lai palika Íî dziesmotå istabiña. Í˚iramies més, ¬autiñi, Gana laba dzîvojußi: Tu ar Dievu, es ar Dievu, Més ar Dievu labi ¬audis. Ej, Dieviñ, tu pa priekßu, Es tavås pédiñås, Nelaid mani to celiñu, Kur aizgåja ¬auna diena.


24

Sapratne

Kas ir vîcéji jeb vîkßéji Vîcéji jeb vîkßéji ir godu un svinîbu vadîtåji. Ìérbjata, vîksata Pådîti manu, Liek cauñu cepuri, Pelékus svårkus!

Ûagatiña, lékåtåja, Tå dancîßa vilcéjiña; Cielaviñai vieglas meitas, Tås dancîßa uzvedéjas.

Latvießiem par svinîgo darbîbu såcéju un vadîtåju varéjis büt katrs, kam tas péc sabiedriskå stå vok¬a pienåkas vai ko izraudzîja ¬audis. Senåkos laikos tas bija priesteru pienåkums. Ir zinåms, ka bija priesteri, kas pårzinåja dievkalpojumus, bija priesteri, kas ievadîja kopdzîvé un svétîja jaunlaulåtos, dziednieki. Hierarhijas paßå apakßå ståvéja daΩådi gaißre©i, pravietotåji un burtoni – lozétåji, kuri paredzéja likteni péc véja stipruma, putnu lidojuma, måkoñu virzîbas un naksnîgajåm debesîm, priesteri, kuru pienåkumos ietilpa rüpes par ugunskuriem un mirußajiem. Bija arî tådi priesteri – gados vecåki cilvéki, kuri bija apguvußi slepeno zinîbu måcîbu un nodeva savas zinåßanas mantojumå, un tomér, pirmåm kårtåm, viñi bija dziednieki un zîmju tulki. Iespéjams, ka visas ßîs priesteru kårtas bija pienesums latvju tautas dzîvesziñå, bet ßodien grüti nosijåt graudus no pelavåm, un to arî més nedarîsim. Latvju dainas piemin BRAMAˆUS (Sajåja bramañi augstajå kalnå, Sakåra zobenus svétajå kokå). Bramañi bija priesteru kårta, kas léma un kårtoja savas zemes aizsardzîbu, kå arî, iespéju robeΩås, ar sadzîvi saistîtos jautåjumus. Zinåms pirmå krîva, pirmå prüßu Virspriestera vårds – Brutens. Viñß esot bijis prüßu pirmå valdnieka Videvuta dvîñubrålis. Abi bija kultürvaroñi, kas bija tikußi lîdz Romai un atgriezußies nodibinåja Prüsijå svétvietu Romovi. No turienes centås garîgi ietekmét visas apkårt esoßås tautas un – ko nespéja ar labu – to centås izdarît ar varu. Tas, ka müsu dainas nesatur atmiñas par krîvu jeb krîvu krîvu, ir liecîba tam, ka Romas ideja – iedzîvinåt Måras zemé savus likumus un tikumus, nav tautå guvusi atbalstu. Par krîvu un tå tikumiem raksta arî Blaumanis savå lugå «Dzîvais üdens», kur krîva téls ir alkatîga, neΩélîga un netaisna cilvéka téls.

Vîcéji jeb vîkßéji ir ¬oti seni latvju vårdi, kuri nozîmé – kårtotåjs un kårtîbas uzturétåjs. Vîkßét var visu – gan savu dzîvi, gan kopéjo, bet ßie vårdi bija likti tiem ¬audîm, kas kårtoja kopéjås lietas. Un tas bija liels gods büt vîkßéjam savå dzimtå.

Kas ir draudze Draudze ir vienpråtîgo pulks. Par Dievturu draudzém tagad sauc Dievturu apvienîbas, kas ietilpst Latvijas Dievturu Sadraudzé. Vårds DRAUDZE ir îsts un labs latvießu vårds, ko aizguvusi kristîgå ticîba savas baznîcas


25

Kas ir Dievturîba

vajadzîbåm. Tomér tådé¬ vien dievturiem nav iemesla no ßî vårda atteikties, tåpat kå no vårda PRIESTERIS. Senatné mums nebija vajadzîgas nekådas îpaßas Dievturu draudzes, jo katrs latvietis dzîvoja péc sava Dieva padoma neviena netraucéts, îsåk – piekopa savu dzîvesveidu. Tagad, kad ßis dzîvesveids ir izjaukts, més esam spiesti pielågoties tåm prasîbåm, ko müsu tautai ir atnesis laikmets.

Kas ir Råmava Råmava ir remdéßanås vieta jeb svéta vieta. Kur jüs mani ramésit, Sirdestî nomirußu? Ramés roΩu dårziñå Apakß roΩu lapiñåm.

Dziesmiñå, saulîté Bårenîßu ramavîte: Dziesmiñås remdéjås, Saulîté kaltéjås.

Råmavas parasti ir meΩi ap dievainåm vietåm, kuros raméja mirußos vai arî sapulcéjås svinîgos laikos. Svétie meΩi un svétås birzis bija ¬oti daudz, kur bija arî svétie koki – îpaßi ozoli, akmeñi un strauti. RobeΩas tika stingri apsargåtas. Katrs mé©inåjums ßajå teritorijå pamedît vai nocirst koku, salasît sénes vai ogas bija lemts neveiksmei. Íeit mierîgi ganîjås dzîvnieki un neviens nepostîja putnu ligzdas – råma vieta, kur valdîja pirmatnéjs miers un harmonija. Råmava ir bijusi, såkot no Alüksnes lîdz Muname©im, kas skaitîjås svéts meΩs, kur gåja, lai uzzinåtu nåkotni un tiktos ar dvéselém, gan tåm, kas bijußas, gan tåm, kas büs. MeΩu klusumå priesterim atklåjås nåkotne un viñß pavéstîja ¬audîm Dieva gribu. Priesteris arî dziedinåja slimos, brîdinåja par nelaimém un atbalstîja ¬audis grütos brîΩos. Latvijå pazîstami vairåki desmiti vietu vårdi, kas attiecas uz Råmavåm: Ramu¬éni, Ramu¬i, Ramenes, Rimstavas u.tml., kas liecina, ka Latvija bija viena liela svétvieta. Senlatvija bija bagåta ar savåm reli©isko svétku ramuvîtém, kuras paståvéja visur, vienalga, vai tås bija iemiesotas îpaßås birzîs vai arî dzîvoja tikai kå acumirklîga sajüta svétkos un îpaßås svétku dienås.

Råmava ir Íambala latvim. Tå ir vieta, kur dvésele güst mierinåjumu. Tå ir uz müsu zemes vai domås, bet tikai ne pazemé. Kas ir pazemé? Arî tur ir Råmava, bet tumßiem spékiem.


26

Sapratne

Kas ir diΩvadonis jeb priesteris DiΩvadonis jeb priesteris ir latvju ticîbas sludinåtåjs. DiΩvadonis ir tas pats priesteris, bet tautas iecelts par nopelniem, kas nav méråmi, sverami vai demokråtiskås véléßanås iegüstami. DiΩvadonis ir goda nosaukums, ko tauta pieß˚ir vislabåkajam, visviedåkajam – tam, kurß prot novadît visus rituålus, kas saistîti ar cilvéka müΩa godiem un gadskårtåm. Tam un tikai tam ir noteicoßå loma un galavårds visos tautai svarîgos jautåjumos. Latvju dainas piemin bramañus, kas bija viena no priesteru kårtåm, bet katrai no kårtåm bija savs plaßs darbîbas lauks, jo bija jåpårvalda liela teritorija un liels ¬auΩu pulks. Neskumsti, tauta, ja tavu Dieva godinåtåju sauc par DIÛVADONI ßodien, rît viñß sauksies PRIESTERIS, bet Esîbas telpå nav laika izpratnes. Rît büs tad, kad tev paßam pietiks spéka pacelt galvu.

Notici pats sev – tu to vari! Liecîbas par to, ka latvießiem ir bijußi priesteri, sastopam daudzos véstures un zinåtnes izpétes darbos. Dr. phil. K. Polis raksta: «Bez tam stipra senlatviski noskañota priesteru kårta ståvéja nomodå par sençu tikumiem.» Citviet: «Dievkalpojumus vadîja priesteri. Ziedojumus izdarîja îpaßi priesteri.» * Latvießu Dievturîbas atjaunotåjs un Latvijas Dievturu Sadraudzes pirmais diΩvadonis – priesteris bija Brastiñu Ernests – dzimis 11892. gadå sérsnu méneßa 19. dienå (19.martå) Lielstraupes «Lapaiños» Dik¬u barona fon Volfa muiΩas kaléja ©imené. Ernests Brastiñß latvießu gara darbinieku vidü ir nozîmîgs kå vésturnieks, kå gleznotåjs un dzejnieks, sabiedrisks darbinieks, kå latvießu nacionålås reli©ijas atjaunotåjs. Svarîga loma Brastiña dzîvé bijusi måcîbåm. Jau puika büdams, viñß aizråvås ar pilskalnu pétîßanu. Brastiñß skolojås Valmierå, péc tam viñß beidzis Ítiglica måkslas skolu Péterpilî (1911. – 1916.), kuru beigusi lielåkå da¬a müsu vecåkås paaudzes måkslinieku. Pirmå pasaules kara laikå Brastiñß beidza arî imperatora Påvila karaskolu Péterpilî un péc tam cînîjås kå virsnieks Latvijas armijå. Péc Latvijas atbrîvoßanas Brastiñß k¬uva par Kara muzeja pårzini. Kara muzeja un vélåk Izglîtîbas ministrijas ekspedîcija viña vadîbå çetrås vasarås uzmérîja divsimts astoñdesmit divus toreiz zinåmos senlatvießu pilskalnus. Ío savu veikumu Brastiñß ietvéra çetrås gråmatås «Latvijas pilskalni». Vélåk Brastiñß strådåja Rîgas pilsétas tehnikumå par zîméßanas un måkslas véstures skolotåju un lasîja lekcijas Kaucmindes måjturîbas institütå. Brastiña darbîba bijusi ¬oti vispusîga, rosîga un panåkumu bagåta. Apméram divos gadu desmitos viñß sarakstîjis ap divdesmit gråmatu, no kuråm pazîstamåkås bija «Müsu dievestîbas tükstoßgadîga apkaroßana» un «Latviskås Latvijas labad».Tai paßå laikå viñß veicis zinåtniskus pétîju* Dr.phil. K. Polis. Dievs un dvésele kå reli©iozs priekßstats aizkristietisko latvießu tradîcijås, 29.,107. lpp.


27

Kas ir Dievturîba

mus, måcîjis jaunatni, gleznojis, publicéjis daudz rakstu presé un pats vadîjis laikrakstus, bijis tehniskais redaktors. Viñß vadîja arî «Senatnes pétîtåju biedrîbu» un «Neatkarîgo måkslinieku vienîbu», nodibinåjis Latvijas Dievturu Sadraudzi un atjaunojis latviskå kulta pildîßanu. Brastiñß uzgleznoja ap seßdesmit gleznas par mitolo©iskåm témåm, pétîja latvju ornamentus, atjaunoja latvießu tautastérpus, dziesmas un dejas. Priekßpusdienas viñß pavadîja, zinåtniskås iestådés studédams materiålus, pécpusdienås måjås viñß pieñéma savus apmeklétåjus, vakarå strådåja skolå. No ßî darba spraiguma viñu izråva bo¬ßeviku okupåcijas vara Baigajå gadå. Brastiñß bija viens no pirmajiem latvießiem, ko apcietinåja – 1940. gada 6. jülijå. Péc gada verdzinåßanas pa cietumiem viñu deportéja uz Gulaga nåves nometni un 1942. gada 28. janvårî – noßåva. Pie varas nåkot, komunisti apsüdzéja viñu nacionålismå, kå arî sadarbîbå ar aizliegto Pérkoñkrusta organizåciju. Apcietinåja arî viña vecåko délu Austrumu – Rîgas pilsétas 1. ©imnåzijas audzékni. Brastiñu Ernesta darbi bija pirmie minétie iznîcinåmås literatüras sarakstos. Acîmredzot VIˆI, labåk par paßmåju båleliñiem, saprata Brastiña nozîmi tautas garîgajå atdzimßanå. Latvießu nacionålås reli©ijas atjaunoßanas darbå apvienojås visi Brastiña centieni. Viñam bija drosme iet tålåk par teorétiskåm atziñåm vien. Viñam bija drosme ievadît pilnîgi jaunu sabiedrisku kustîbu, atjaunot latviskå kulta pildîßanu. 1926. gada 26. jülijå Brastiñß re©istréja LDS – viñß panåca dievturu apvienoßanos valsts oficiåli atzîtå Latvijas Dievturu Sadraudzé. Protams, viñam bija sekotåji, un Dievturîba såka attîstîties. Dievturos ieståjås daudzi dzejnieki, rakstnieki, zinåtnieki, müzi˚i un måkslinieki, tådi kå Jékabs Bîne, Ansis Cîrulis, Niklåvs Strunke, Kårlis Süniñß, Jékabs Strazdinß, K.BreΩ©is, A.Goba, J.Norvilis, A.Salaks, J. Medenis, V.Cedriñß, E.Raisters un daudzi citi. Latvießu reli©ijas atjaunoßana ir neapstrîdams notikums. Latvju reli©ijas piekritéju skaits gadu desmitos vairs neiet mazumå, bet gan vairumå, un tås ietekme latvießu gara dzîvé k¬üs arvien lielåka un lielåka. Kamér zemeslodes plaßumå sasauksies dievturi, tik ilgi nezudîs latvießu dievestîba, latvießu valoda, latvießu dziesma un latviskais dai¬ums. Brastiñu Ernests teicis: «No sveßåm laipåm, no laipåm, par kuråm nav zinåms, kurp viñas müs ved, jütîgåkie ¬audis, lük, grib jau nokåpt. Tie gatavi mît atkal tévu dub¬us, kamér atradîs paßi savu båliñu pamestås laipas.» *

Ko Dievturîba dod mums, latvießiem Dievturîba dod latvießiem latviskas dzîvoßanas gudrîbu un îstenu pasaules izpratni. Kas nu cels müs rîtos, Kas dos gudru padomiñu? Celsimies paßi agri, Dievs dos gudru padomiñu.

Visi ¬audis brînîjås Par to manu tikumiñu. Ko jüs, ¬audis, brînaties, Dieviñß mani audzinåja.

Dievturîba ir vadîtåja latviskai dzîvoßanai. Bez tautas domu un darbu vienotas vadîbas nav iespéjama pareiza garîga, saimnieciska un valsts dzîve. Dievturîba dod latvießu tautai taisnåko ce¬u * Brastiñu Ernests. Latviskås Latvijas labad, 9. lpp.


28

Sapratne

uz patiesîbu un dievåjîbu. Dievturîba måca mîlét Tévzemi un savu tautu. Dievturîba dod latvießiem tå saukto TRADICIONÅLO (etnisko) reli©iju, kas bütu jåatbalsta valstij un varai un kas savukårt stiprinåtu valsti un tautu. Brastiñu Ernests: «Reli©ija, patiesi, ir tå saite, kas saista ¬audis par tautu un tautu par valsti. Atñemot tautai un valstij ßo saiti, dzîvais ˚ermenis sairst, tauta pårvérßas par «masu», ar kuru var rîkoties, kå patîk. Taçu, lai reli©ija patiesi bütu tautu vienojoßa saite, tad tai jåbüt nacionålai reli©ijai.» ** Visas reli©ijas zin, ka Dievs ir pasaules pirmiemesls, tomér Dieva un pasaules tålåka izpratne ir daΩåda, bet tå pasaules skatîßana un Dieva turéßana, ko kåda tauta pati radîjusi un ilgå laika periodå izkopusi, ir tautai tå vislabåkå. Viss îpatnéjais, ko tauta radîjusi sev – valoda, måksla, ap©érbi, paraΩas, tikumi, – ir tas labåkais, kas tautai pieder un der, un centrålå ass, ap ko viss vérßas un veidojas, ir tautas Dieva un Esîbas telpas izpratne vai îsåk – RELIÌIJA, kas müsu gadîjumå ir Dievturîba. Kå kåda tauta atskårst Dievu, tådi rodas tås tikumi, bet kådi tikumi, tåda kultüra. Lük, kåpéc mums jåatsakås no visa sveßå, ar varu uztieptå un atjaunotai senlatvießu reli©ijai ir atkal jåtop par vienojoßu domu, kurai padotos visas citas, lai dzîves savrupås straumes saplüstu kopéjos latviskos krastos. Varam secinåt – tautas dzîvotspéjai un izaugsmei var kalpot tikai un vienîgi tautas paßas radîta un veidota reli©ija, kas müsu gadîjumå ir latviskå dainu filozofija un garîgais ce¬ß.

«Dievs man deva, Dievs man deva, Dievs rokå neiedeva.» Un to latvietis ir zinåjis sen un tåpéc pa graudiñam ir kråjis visas atklåsmes, lai nodotu tås no paaudzes paaudzé. Gudrîba ir lielå vértîbå bijusi vienmér un büs vienmér, bet gudrs savu Dieva padomu lîdzi nes no paaudzes paaudzé un nekaisa kå pelavas véjå. Nevar dzîvot latvisku dzîvi péc nelatviskas pårliecîbas!

Ko Dievturîba var dot citåm tautåm Dievturîba var dot cilvécei jaunu atklåsmi, kas reizé dos iespéju cilvékiem dzîvot cilvéku cienîgu dzîvi jau Íajå saulé. Íauru metu audekliñu, Platu audu audeklå: Maz runåju, daudz izteicu Tautåm labu padomiñu.

Vecs ozols, kuplas lapas, Ímaugas auga atvasîtes: Veci vîri, gudri vårdi, Tie jauc kunga padomiñu.

Pravietiski ßodien skan Brastiñu Ernesta teiktais, ka jau tagad paredzams, ka ßis Dievturîgais pasaules uzskats tik augstu pacelsies pie müsu Dieva debesîm, ka to saredzés arî no visas cilvéces apvårßñiem. Dievturîba var rosinåt citåm tautåm, ielükojoties latvießu tautas dzîvesziñå un kultå, atjaunot savas sapostîtås senås reli©ijas. Saites, kas kådreiz vienoja Eiropas tautas, var tikt atjaunotas caur gaißu un patiesi priecîgu reli©iju. * Brastiñu Ernests. Latviskås Latvijas labad, 9. lpp.


Kas ir Dievturîba

29

Latvießu tauta brînumainå kårtå uzglabåjusi veselu to, ko Dievs reiz atklåjis tås viedajiem. Dievs véléjis müsu tautai uzglabåt savu reli©iju lîdz brîdim, kad sveßajåm ticîbåm reiz pienåks gals, – ne tåpéc, ka tås izbeigsies, bet tåpéc, ka pati tauta, pace¬ot pürlådes våku, izbrînå ieraudzîs tådu bagåtîbu, ka dabiskå ce¬å såks ñemt no saviem kråjumiem visu, kas garam nepiecießams. Dievturîba ietvérusi sevî arî visjaunåkås tautas atziñas, tå kuplinådama senos gudrîbu pürus. Tajå ietilpst viss labåkais, kas nåk no aizlaikiem un da¬éji arî citu pirmtautu radîts un paståvéjis no paßas senatnes lîdz müsu dienåm. Dievturîba nerunå pretî zinåtnei, bet gan aicina pétît likteñus un dabu. Vecajam gudrîbu celmam tå aug jaunas atvases. Atliek pacelt pürlådes våku un büt çakliem paßiem, un måcît bérnus savus büt çakliem, savas tautas gudrîbu izzinåt – savas tautas ticîbas atjaunotné.

Neviens nav gudrs tapis, tikai savu pårcilåjot, bet gan savu labi zinot un citu gudrîbas pårcilåjot, cilvéka gars liels aug un sev, savai tautai un visåm tautåm spéj atklåt domu lidojumam citus apvårßñus. Dainas ir no tiesas büvétas uz cerîbas, ticîbas un mîlestîbas gaißå pamata. Nav tåm lîdzîgas viså plaßajå pasaulé, un, jåsaka, tikai aklajam tas nav redzams, ka skaiståka doma par Dievu un arî par visu Dieva pasauli nav ieraugåma nevienå citå pasaules reli©ijas pürlådé. Atvérsim dvéseles vårtus, lai Dievs tur gunskuru kur!




Kas ir Dievs Kåda ir Dieva svétzîme un rakstu zîme Kådi ir Dieva piederumi Vai Dievs ir viens Vai Dievs ir redzams Kåds ir Dievs Kå Dievs palîdz Kas ir Dieva augståkais devums Kå Dievs turams Kas ir Dievadéli Kas ir dievåjs


33

Par Dievu un Dieva izpratni latvju dainås

Kas ir Dievs Dievs ir esoßais un paliekoßais, visa såkums un Padoms. Augståk dzied cîrulîtis Aiz visiem putniñiem; Dievam gudris padomiñß Par ßo visu pasaulîti.

Ja, Dieviñ, mantu dodi, Dodi gudru padomiñu: Manta vien maz der lieti, Ja nav gudra padomiña.

Més nevaram Dieva jédzienu ietvert påris vårdos un to arî nedarîsim. Lasîsim dainas, un mîlestîbas gara pårñemtam büs atklåjies tas, ko gribéja aprakstît vårdos. Daudz ir rakstîts par ßîm lietåm, bet més îsi teiksim tå: viss, kas mums apkårt, ir dabas brînums liels, un ßo brînumu laida Dievs, un Dieva pasaule nav aprakståma, tå ir sajütama, saredzama, mî¬ojama, un cilvékam bütu jåbüt tikai tås nolikto kårtîbu saudzéjoßai bütnei, tad ßî Dieva pasaule bütu müΩîga un arî cilvéks tajå bütu müΩîgs. Esi gudrs, cilvék, mîli, saudzé un kop to, ko laidis pasaulé Dievs! Neko labåku par ßo tu nespéj radît, tad vismaz neposti to. Esi saudzîgs pret Dieva pasauli, un Dieva pasaule auklés tevi kå véja spårnos.

Dievs ir visa substråts, princips, gars un dvésele. Visa bijußå, esoßå un nåkamå laidéjs, veidotåjs un uzturétåjs. Dievs ir pårpersonîba – neatkarîga no laika, telpas, vietas. Dieva absolütå, brîvå griba nepazîst tieksmes uz ¬aunu, un Tå visa aptvéréja darbîba nekad nav ¬auna vai egoistiska. Dieva vårds senajå pråtniecîbå apzîmé gan augståko garîgo jédzienu, gan debesu gaismu, tåtad nåk no vissenåkiem aizlaikiem. Dievs ir nemateriålå – garîgå princips, un savu augståko garîgo jédzienu leti ir saukußi vienå vårdå – debesu gaisma jeb DIEVS. Dievs ir viens, un Dieva vienatne ir izteikta dainås. Latvießu dievestîbå Dievs ir Augståkais padoms, Doma; Visa laidéjs, Devéjs; Sargs, Glåbéjs, Aizbildnis, Atspaids; Audzinåtåjs, Padomnieks; Veselîbas avots; Tiesåtåjs; Kauninåtåjs. Dieva ideja izpauΩas pie cilvékiem trijos veidos: Dievs – kura ziñå ir visa garîgå pasaule; Måra – Dieva materiålå jeb vieliskå izpausme un îpaßîbas; Laime – Dieva lemßanas izpausme un îpaßîbas.


34

Sapratne

Dievs ir viss un visur. Lielåku apbrînu cilvékå izsauc Dieva gudrîba, radot likumus, kas nosaka kårtîbu gan debess spîdek¬u gaitå, gan laika apståk¬u un gadalaiku mijå virs zemes, gan sociålajås un étiskajås attieksmés ¬auΩu sadzîvé. Rodas pårliecîba, ka tautas dziesmu cilvéks pie Dieva vérsies galvenokårt visos darba un müΩa gaitu daΩådo norißu posmos. Dievs dod, nedod, zin, redz, Ωélo, palîdz. Dievam südzas, pateicas u.tml. Saskañå ar senlatvießa pårliecîbu Dievu aizvien varéja nojaust darbå, ©imenes godos, tautas svétkos vai personîgi sirsnîgi lüdzot péc Padoma. Viñß skatîja savu Dievu prieka pårpilnu dvéseli, bez bailém un mulsuma kå augsti cienîtu, sirsnîgu, dieviß˚îgu draugu. Dainås redzam, ka latvießu tauta atzinusi, ka Dievam pieder visu Padomu padoms, kas müsu pråtam nav lîdz galam izdibinåms. Vienkårßi runåjot – Padomam realizéjoties, radusies pasaule tås daΩådîbå. Brastiñu Ernests ir teicis – ja péc piecdesmit gadiem kåds kultürvésturnieks gribés raksturot müsu dienas, tad viñß tås raksturos kå Padoma trükuma laikmetu, kurå latvietis ir gan daudz darîjis, bet tomér nav zinåjis, kas tam îsteni ir bijis jådara. Katra tauta pasaulé apzinås savu augståko garîgo varenîbu, nosaukdama to îpaßå vårdå. Tas ir viss neizdibinåmais un neizprotamais, kas ståv påri laikam, telpai, visiem notikumiem un sajütams tikai dvéseles pårdzîvojumå, veidodams ßîs tautas reli©iskos pamatus. Pasaules daudzås reli©ijas katra satur savu atß˚irîgo garîgo vértîbu mérauklu. Atß˚irîbå no citåm pasaules reli©ijåm, kas ir kåda pravießa vai pårdabiskas bütnes radîtas, latvießu dievestîba ir veidojusies un attîsîjusies viså müsu sençu pulkå. Dainas råda, ka Dieva vårdu pazina jau desmitiem tükstoßu gadu pirms krustneßu iebrukuma. Jåsaka, ka latvießu Dieviñß godam noståjas lîdzås un vairumå gadîjumu ståv påri daudzu tautu – romießu, grie˚u, senindießu un daudzu citu seno kultüras tautu galvenajåm dievîbåm. Latviskais Dieviñs ir garîgs no såkuma lîdz galam un nav matérijas vergs. Zelts un sudrabs ir tikai simboli, kas ietver Dieva télu kå visu ener©ijas veidu – gan garîgås, gan fiziskås ener©ijas valdnieku. Latviskais Dievs nav mîtiska bütne no vésturiskå laika un konkrétas vietas, bet gan müΩîgå tagadné esoßs un katram klåtesoßs kå palîgs dzîves ideålu piepildîßanai. Latvietis zinåja, ka Dievs ir – viensvienîgais. Pilnîgi aplami ir daΩådu rangu zinåtnieku pétîjumi, kuros mé©ina pierådît, ka latvietis, baidîdamies no dabas spékiem, ir tos pielüdzis kå daudzus Dievus un ka Dievs viña priekßstatos ir mainîjies lîdz ar daΩådiem åréjiem un iekßéjiem rosinåjumiem. Tießi pretéji, latvietis, büdams senas civilizåcijas cilvéks, nesa sevî arî ßo – no aizvéstures uzglabåto, cilvéka cienîgu reli©iju. Liecîbas par tautas dievestîbas izpratni mekléjamas vél arî årpus tautas dziesmåm – gan citos folkloras Ωanros, gan zinåtnes nozarés, îpaßi etnogråfijas, arî psiholo©ijas atziñås un arî müsu Latvijas vietvårdos. Jo dzi¬åk savu ce¬abiedru iepazîsim, jo gaita un mér˚i büs droßåki! Brastiñu Ernests: «..senatné viena tauta nemé©ina uzspiest otrai ar varu savu Dievu, savu ticîbu, jo ß˚ietas tik dabîgi, ka katrai tautai ir paßai savs Dievs, plaßåk izteicoties – sava dievizpratne un savs îpaßs kults.»* Roberts Müks: «..nav ßaubu, ka Dieva eksistences pierådîjumi ir lieki, jo augståkas Bütnes ideja ir sastopama visås pasaules tautås un kultürås, ja ne apzinåtå veidå, tad vismaz neapzinåti, jo tå ir arhetipiska.» Un citviet: «Apziñas satura veidojumus, kas parådås sapños, simbolos vai mitolo©ijå, Jungs dévé par arhetipiem.» Citviet: «Kontaktam starp apziñas gaismu un arhetipiem k¬üstot arvien bieΩåkam un intensîvåkam, arhetipi iznirst no tumsas un iegüst noteiktu saturu (apveidus). Cilvéks tad pieredz atklåsmi (apgaismi).» **

Dievs ir visam såkums un visam gals. Dievs ir mazajå un lielajå, un visur, kur sniedzas cilvéka doma, * Brastiñu Ernests. Latviskås Latvijas labad, 26. lpp. ** Roberts Müks. Dievs, Dievi un velniñi, 52. – 60.lpp.


35

Par Dievu un Dieva izpratni latvju dainås

ir Dievs un Tå radîtå pasaule, bet cilvékam jåbüt ßîs pasaules veidotåjam, kas veido to péc sava ©îmja un lîdzîbas. Kas ßodienas pasaules veidotåji, to més nojaußam, bet rîtdiena nepieder viñiem. Rîtdienå ies cilvéki, kas veidos skaistu Dieva pasauli, kur katrs jütas kå måjås, nevis kå ciemos atnåcis. Dievs ir Doma, un Dievs ir Padoms. Turot Dievu, Tu neietu karot ar citiem cilvékiem.

Kåda ir Dieva svétzîme un rakstu zîme Dieva svétzîme ir slîpais krusts jeb Zelta krusts ar vienåda garuma zariem, bet rakstu zîme ir pajumte (skat. gråmatas pielikumå). Vakar Dievs laulåjås, Íodien mani bråleliñi; Vakar mija zelta krustu, Íodien zelta gredzentiñus.

Trîs upîtes, trîs måsiñas Strauji tek vakarå; Met, Dieviñ, zelta krustu, Ne låsîte netecés.

Tå kå Dieva vårds senatné nozîméjis arî paßas debesis, tad, gluΩi tåpat kå valodå, arî rakstu zîmés Dievs un debess tiek apzîméts ar vienu un to paßu zîmi. Íî zîme lîdzinås spårém vai jumtam. Cauri ßîm debesu spårém tek Saulesmeitas savås gaitås. Müsu tautas rotåjumos ßåda debesu zîme ir sastopama ¬oti daudzos veidos. Péc analo©ijas burvîbas likuma nav brînums, ka jumtå kåpj Dievu lügt, jo katra lügßana savå ziñå ir burßana burvîgå kårtå.

Dainas bieΩi Dievam min Zelta krustu. Es samalu rîta måli, Ne krustiña nemetusi, Met, Dieviñ, zelta krustu Beidzamå saujiñå.

Kå tika skaidrots iepriekß, Zelta krusts nav statisks, bet, atrodoties pagriezienå, noråda uz dzîvi kå müΩîgo kustîbu un ritu – pavasari, vasaru, rudeni un ziemu, kurus personificé Metenis, Ësiñß, Måra un Mårtiñß jeb Mårteñß. Savienojot nosauktos laikus – Meteñus ar Måråm un Ësiñus ar Mårteñiem kalendårå ar taisnåm lînijåm – veidojas Dieva jeb ZELTA KRUSTS. Tåtad Zelta jeb Dieva krusts ievada gadalaikus un cilvéka aktîvos dzîves un darboßanås laikus, kur godos galvenais ir Dievs. Dieva Zelta krusts simbolizé arî müΩîgo dzîvîbas ritu, kas nåk tießå sakarå ar cilvéka müΩa ritéjumu: dzimßanu – pavasari; jaunîbas laiku – vasaru; pusmüΩu – rudeni; norietu – ziemu. Télotåjå rakstå krusts parådås ar vienåda garuma zariem arî kå krusts dabå – uz ogåm, uz kadi˚a un çiekura.


36

Sapratne

Kådi ir Dieva piederumi Viss, kas pasaulé atrodams, Dievam arî pieder. Kam tie kalni, kam tås lejas, Kam lielie tîrumiñi? Dieva kalni, Dieva lejas, Dieva lieli tîrumiñi.

Visa Dieva radîbiña Saulîté lîgojås: Graudu vårpas, pu˚u ziedi, DiΩa meΩa koku gali.

Par Dieva piederumiem latvießu dievestîbå nosauc arî tås lietas, kas dainås saistås tießi ar Dieva vårdu. Tur atrodam gan debesis, gaisu, üdeni, gan zemi, kalnus un lejas. Un tautasdziesma teic: Dieviñß kåpa kume¬å, Es kåpslîti paturéju; Man Dieviñß zemi deva, Par to kåp߬u turéjum`.

Tåpat piemin Dieva zirgus, Dieva suñus (vilku), ratus. Seviß˚a nozîme ir valodai, kas ir Dieva dota. Tas attiecas ne tikai uz redzamåm un tauståmåm lietåm, bet arî uz visu neredzamo, garîgo pasauli – jütåm, ståju, tikumiem, ilgåm, domåm un iecerém. Tådéjådi viss, kas Dieva laistajå pasaulé atrodams, pieñem dievåju îpaßîbu, uzliekot cilvékam un viña darbîbai zinåmu pienåkumu un atbildîbu, bet tas nedod cilvékam tiesîbas uzmesties kå noteicéjam pår pasauli un mainît Dieva noteikto kårtîbu. Cilvéks ir da¬a no Dieva laistås pasaules, un viña uzdevums ir palîdzét uzturét dieviß˚o saskañu jeb harmoniju zemes virsü, jo Dievs viñam ir devis pråtu un sapraßanu ßo darbu veikt. Runåjot par Dieva piederumiem, jåielükojas tautas dziesmu tekstos, kur teikts, ka savus gåjienus Dievs veic kåjåm, baltå ap©érbå, baltu spie˚i rokå, ratos vai kamanås vai jådams uz skaista zirga. Dieva baltajam ap©érbam un baltajam spie˚im ir sakråla nozîme. Senlatvießu reli©ijas izpratné balts apzîmé visu, kas ß˚îsts un augsts. Un tå Dievs ir visbagåtåkais, visvarenåkais, vislabåkais pasaulé. Lai cilvékiem varétu katru brîdi palîdzét, Tas bieΩi pårnakßño zem klajas debess, jåj piegu¬å un aizmirst tur savu zobenu, jostu vai mételîti (peléku jeb sidrabotu). Zobenu Tas lieto, arî tiekoties ar velnu. Dievs dåvina jaunam nabaga vîram zirgu (zirgs simbolizé Dieva spéku), séj zemniekiem mieΩus un rudzus un apstrådå atraitnes tîrumu. Lai veiktu visus savus darbus, Dievam ir vajadzîgi daudzi piederumi, un tå var teikt, ka Dievam pieder viss, kas uz zemes bija, ir un büs.

Dieva piederumi ir VISS un NEKAS. Visu tu esi ñémis, bet nekas tev nepiederés Tajå saulé, ja nepratîsi VISU lietot, kå tas cilvékam piederas. Ja iesi karot pret sev lîdzîgiem, ja neiesi, kå cilvékam nåkas iet Dieva laistå pasaulé, tad Tai saulé VISS büs nomests velti un tev atkal büs jåatgrieΩas, lai iegütu VISU, bet no paßa büs atkarîgs, kas no tå iznåks.


37

Par Dievu un Dieva izpratni latvju dainås

Vai Dievs ir viens Dievs ir viens, bet divatîgs. Gåju Laimas pirtiñå Vienå linu krekliñå; Dievs zina, mî¬a Måra, Vai vairs ießu saulîté.

Kas tå tåda liela séta, Tai sétå treji vårtu? Pa pirmiem Dieviñß brauca, Pa otriem mî¬å Måra, Pa treßiem Saulît` brauca, Div` dzelténi kumeliñi.

Dainas apliecina, ka müsu tauta atskårtusi: Dievs ir vienîgs, nav daudz Dievu – Dievs latvießu valodå vienmér bijis îpaßvårds, nekad sugasvårds. Par divatîgu Dievu var dévét tådé¬, ka viñß reizé ir gars un matérija, tévs un måte, gaisma un tumsa, aukstums un karstums, dzîvîba un nåve – visi pretstati savienojußies Dievå. Tas nozîmé, ka viss, ko més ar saviem pieciem pråtiem apjédzam, ir Dieva laists, tåtad dievåjs. Dieva pasaules raksturîgå izpausme ir gudrîba, kamér Måras – skaistums un mîlestîba. Kaut arî Dieva pasulé nekur nav Måras pasaules likumsakarîbas, jo neeksisté Måras pasaules laiks un telpa, tad tomér nevar novilkt ß˚irtni starp Dieva un Måras pasaulém – Dievs nevar paståvét bez Måras un Måra, savukårt, bez Dieva. Ir tikai ticîba, ka visu pasauli caurstråvo pårdabisks spéks un apdvése¬o jeb atdzîvina visas organiskås un neorganiskås dabas parådîbas. Visa latvießa pasaule bija îpatnéjs – paståvîgs spéka pieblîvéjums. Dievs ir viens, bet par Dieviem lielå jütu uzplüdå ir såkußi taisît katru pravieti, katru gudråku vîru, un tad arî såkås kari Dievu starpå. Kari nebeigsies, ja cilvékiem nebüs skaidrs pats galvenais – Dievs ir viens, bet Dievam piemît daudz îpaßîbu, kas, ietérptas skaistos télos, dod izpratni par visu lielo pasauli, un tas ir katrå tautas pürlådé rodams. R. Müks norådîjis, ka personificéßanas nolüks ir bijis paglåbt dvéseli no «apziñas monoteisma» un egocentrisma. Pårce¬ot apziñu daudzos centros un figürås, tika radîta daudzcentriska pasaules aina. Personificéßana notiek visur, kur valda iztéle, un iztéle ir tå, kas iedibina îpaßu attieksmi starp matériju un garu, apvienojot tos jaunå veselumå, kas rodas kå téli dzejå, reli©ijå, måkslå. Ar radoßo iztéli més ieraugåm universålu nozîmîgumu konkrétås lietås. Iztéle ir dieviß˚å dzirksts cilvékå, ko izmisîgi ir mé©inåjußas izskaust kå monoteistiskå rietumu reli©ija, tå arî filozofija un psiholo©ija. Ir tautas, kas pielüdz ne Dievu, bet Dieva rîku – Pérkonu jeb kustinåtåju. Pielüdzot Pérkonu, cilvéki akcepté arî karus, vardarbîbu un visåda veida kustinåßanu, kam nav nekåda sakara ar dieviß˚o. Tå savå laikå ˚elti bija iesaistîti karos un par savu Dievu izvéléjås Pérkonu, kas mita ozolå. Grie˚u mitolo©ijå Zevs, kas ir Pérkona lîdzinieks, nogalinåja savu tévu Kronu, lai ieñemtu tå vietu. Arî lietuvießiem, kas ir indoeiropießi, ßobrîd galvenå dievîba ir Pérkons, kam otrs vårds ir Diviriks. Jüdiem Jahve ir pasaules celtnieks jeb Arhitekts – demiurgs utt. Ir latvju dainas, kas apstiprina to, ka Pérkons ir kaléjs, kas ka¬ pasauli, tåtad ir amatnieks jeb celtnieks – Dieva rîks, bet ne pasaules laidéjs un dzîvîbas devéjs.

Doma ir tåda – viens ir viss, un viss ir viens. Ja cilvéks to saprot, tad viña dzîve Dieva laistajå pasaulé ir kå brînumains piedzîvojums; ja nesaprot – kå grüts kåpums kalnå, kå smaga nasta, kas jånes visa müΩa garumå.


38

Sapratne

Vai Dievs ir redzams Dievs pats nav ne redzams, ne dzirdams. – Kur, Dieviñ,tu ståvéji, Kad es tevi neredzéju? – Vidü sétas pagalmå, Vîbotnîßu ceriñå.

Te Te Te Te

staigåj`ßi Jåña bérni, kürußi uguntiñu; Dieviñß sildîjies, palicis mételîtis.

Dievs ir it kå aizslépies aiz dabas. Tikai pieciem pråtiem uztvertå dabå més nojaußam Tå liku mus un notikumus. Tie, kurus latvießu tauta dévéjusi par dievre©iem, ar kådu îpaßu pråtu spéjot ieraudzît un iepriekß uzminét mums citådi apsléptas lietas un notikumus. Tomér, lai Dievu varétu daudzinåt sadzîvé, müsu iedoma un valoda uzmekléjusi Dievam greznus vårdus un lîdzîbas. VisbieΩåk to attélo lîdzîgu cilvékam. To dara måksla, jo tå ir müsu domåßana nevis jédzieniem, bet téliem. Viss, ko zinåm par pasauli, pråtu, ˚ermeni, garu un dieviß˚åm lietåm, nonåk pie mums caur téliem un simboliem. Lîdz ßim latvießi atturéjußies Dievu télot kokå vai akmenî, kå to darîjußi grie˚i, romießi un kristießi. Roberts Müks: «..dievîba atklåjas cilvékam saskañå ar viña spéju to saprast.. Vispirms ir jåbüt «simpåtiskai vienîbai» starp Dievu un cilvéku.. Viss ir atkarîgs no tå, kas més esam – no müsu garîgås satversmes un gatavîbas.. Íådå kontekstå bütu jåsaka, ka latvietim (vai precîzåk – dievturim) Dievs atklåjas piemérojoties ne tikai latvießa garîgai satversmei, bet arî viña etniskajai savdabîbai.. Latvijå Dievs var büt tikai «latvisks» Dievs – Dieviñß.»*

Dievs redzams ir Måras izskatå, jo Måra ir matérijas da¬a, bet tie, kas Dievu redz visås citås izpausmés – viså dabå, – tie paßi ir Dieva bérni. Saprast pasaules kårtîbu ir cilvéka sütîba Íai saulé.

Kåds ir Dievs Dievs ir labs. Op, op, mî¬ß Dieviñß, Tu augßå, es lejå; Tu man devi mieΩus, rudzus, Tu béros kumelîßus.

Dievîts raksta debesîs Vienu mazu gråmatiñu, Kam büs mirt, kam dzîvot Íai baltå saulîté.

Nåksies atkårtot iepriekß teikto, proti, latvießu dainu Dievs ir augståkå tikumiskå likuma devéjs un visa laba pårståvétåjs: «I sunîtis Dieva laists, I uguns pagalîte.» Dievs uztverts kå Augståkais Padoms, Doma. Tåpat arî Sargs, Glåbéjs, Aizbildnis, Atspaids, Audzinåtåjs, Padomnieks, Veselîbas avots, bet arî Kauninåtåjs un Tiesåtåjs. Visu, ko vien cilvéka pråts atzinis par labåko, * Roberts Müks. Latvju velis Junga un arhetipiskås psiholo©ijas skatîjumå, 27., 28. lpp.


39

Par Dievu un Dieva izpratni latvju dainås

visu to müsu tauta pieskaitîjusi Dievam – tå sauktais Augståkais labums ietverts Dievå. Dainås Dievu daudzina kå labo, gudro, darbîgo. No Dieva tießi nåk tikai labums, ¬aunums nekad nenåk no paßa Dieva, bet gan caur Nelaimi, Òaunu dienu vai ¬auniem ¬audîm. Latvießu mitolo©ijå vispår nav dievîbas, kas iemiesotu ¬aunuma kvintesenci, pat Nelaime bütîbå personificé situåciju, kas raksturojama kå Laimes nostbütne. Un par to, vai Laime ir vai nav cilvékam lîdzås, visbieΩåk atbildîgs ir pats cilvéks, jo Esîbas telpå valda C‰LOˆU UN SEKU LIKUMS.

Varétu teikt tå – cilvéks, kas ir CILV‰KS, – dzîvo Dieva labestîbas saulé, bet tas, kam cilvéka vårds dots aiz pårpratuma, dzîvo Dieva énå, un te izpauΩas Dieva gudrîba, ne ¬aunums.

Kå Dievs palîdz Dievs palîdz ar Padomu un veiksmi darbå. Dievs man deva, Dievs man deva, Dievs rokå neiedeva: Vajag çaklu kåju, roku, Vajag gudra padomiña.

Nedod, Dievs, tå dzîvoti Kå kaimiñu Péterim: Uz akmiña malku cirst, Strautå kurti uguntiñu.

«Palîdzies pats, tad Dievs palîdzés» – tå gudri måca tautas paruna. Padoms un veiksme ir divi tießi Dieva iedarbîbas veidi uz cilvéku. Vienîgais, ko Dievs tießi dod cilvékam, ir Padoms – Doma, ko varétu dévét arî par virsapziñu. Tå iekrît pråtå gluΩi aizdabîgå kårtå, un vél neviens lîdz ßim nav spéjis izskaidrot, kå tas notiek. No îstås domas îstajå laikå atkarîga cilvéka laime vai nelaime. Kamér cilvéks dzîvo Íajå pasaulé, Dievs palîdz ar savu dalîbu cilvéka dzîvé. Dievs cilvéka rîcîbai var pieß˚irt veiksmi un izdoßanos, kas neståv cilvéka varå. DaΩådu apståk¬u sagadîßanås var kavét vai veicinåt cilvéka darbîbu. Taçu gluΩi dîkam vai laiskam cilvékam Dievs maz lîdz. Sekme ir aizdabîga parådîba, kas nåk no Dieva, – tikai cilvékam darbojoties, ßis aizdabîgais iedarbojas. Lai Dievs palîdzétu, latvietis To piesaucis, darbu såkdams, un pateicies, to beigdams. Tikai labs un tikumîgs cilvéks varéja cerét uz Dieva padomu un tåtad arî veiksmi visos savos darbos. Izß˚îréja instance nebija personîgå griba, bet Dievs. Tomér sençi nepazina gréka jédziena, bet tikai labus un sliktus darbus. Nedievîgiem ¬audîm var pietrükt îsta Padoma, un tie var aiziet neziñå, tåpéc dainås dzirdam, ka latvietis savå müΩå paståvîgi lüdzies no Dieva Padomu un sapraßanu. Viñß visu darîjis, uz Dievu domådams, sargåjies Dievam sariebt. Dievpalîga véléßana darbu daroßam cilvékam ir visai jauks latvießu ieradums.

Ar veiksmi un Padomu Dievs piedalås cilvéku likteños. Dievs palîdz visur un vienmér, bet cilvékam jåbüt paßam lielam garå, lai nav tå, ka nevar Dievs samanît, kur cinîtis – kur cilvéks. PAÍAM büt – lielåkais veikums cilvéka dzîvé.


40

Sapratne

Kas ir Dieva augståkais devums Dieva augståkais devums ir laime. Dievs, dod müsu meitiñai Labu laimi dzîvojot, Bérzu slotas kuplumiñu, Apinîßa vieglumiñu!

Dod, Dieviñ, tådu laimi Kå tiem müsu vecåkiem: Pilna kléts rudzu, mieΩu, Stallî béri kumeliñi.

«Kam Dievs, tam laime» – teic paruna. Laimes devéjs un likteñu licéjs ir pats Dievs. Dieva devums ir arî auglîba, alga un atmaksa. Viss kopå tas ietverams vienå vårdå – LAIME . Tev, Dieviñ, labs zirdziñß, Apjåj manu rudzu lauku; Tev, Laimiña, plata sagßa, Apsedz manu govju dårzu.

Dievs var dot ilgstoßu un paståvîgu laimi cilvéka müΩå, lük, kåpéc laimé latvietis vienmér pateicies Dievam. Dieva augståkais devums ir Padoms, jo ar to cilvékam rodas iespéja raΩeni dzîvot, büt veselam, büt godîgam, iegüt labu müΩa draugu, bérnus, turéties pie miera, sapråta robeΩås pie mantas. Bez Dieva devuma ir arî Dieva ñémums – mirßana, nelaika ñémums u.c., par ko parasti cilvéki médz teikt: «Nedod Dievs.» Liec, vîriñ, cepurîti Bérza celma galiñå: Dievs tev deva, Dievs atñéma Cepurîtes valkåtåju.

Vårdam LAIME tautas dziesmås ir vairåkas nozîmes: izdevîba, liktenis, notikums un Laimes devîba.

Dieva augståkais labums ir laime, un Dieva Laime ir ßîs îpaßîbas personificéjums. Laime ir pretstats Nelaimei. Kas daudzina Dievu, tam ir laime, kas daudzina Dieva pretstatu, – tam nauda. Dieva cilvéks nekad nav lüdzis savam Dievam naudu, bet gan Padomu, veiksmi un galå laimi.

Kå Dievs turams Dievu tur lüdzot, daudzinot, ziedojot un zintéjot. Aråjiñß Dievu lüdza, Kuru vagu nodzîdams: Audzé, Dievs, rudzus, mieΩus Lielajå tîrumå.

Mal, måsiña, cik maldama, Tukßu dzirnu neatståj, Lai Dieviñis neatståja Tukßu rudzu apcirknîti.


41

Par Dievu un Dieva izpratni latvju dainås

Dieva turéßana izpaudusies sekojoßås darbîbås: Dieva daudzinåßanå; domåßanå uz Dievu; Dieva bijåßanå; Dieva pieminéßanå; Dieva zintéßanå; ziedoßanå Dievam; Dieva godåßanå; pateicîbå Dievam u.c. darbîbås, kas visas veicina cilvéka un Dieva saskañu (sk. «Kas ir Dievturîba» un «Kas ir daudzinåjums»). Katrs cilvéks izvélas savu veidu, kå vérsties pie Dieva, bet kopéjos pasåkumos Dieva turéßana notiek péc iedibinåtiem rituåliem, ko parasti vada speciåli tam sagatavoti cilvéki – VÈK͉JI. Dievturîbas darbîbas pråtnieciski ir pamatojamas ar to, ka neviena darbîba pasaulé nepaliek bez savåm sekåm. Zinåtne måca, ka neviens spéks nezüd, vienalga, vai tas bütu garîgs vai fizisks. Ar saviem dvéseles un auguma spékiem cilvéks var ietekmét pasauli vélamå virzienå – tå cilvéks var nåkt sakaros ar Dieva padomu un varu. Lük, kåpéc Dievturîbas darbîbas nav liekas un tukßas, bet gan gadu tükstoßos pårbaudîtas un par lietderîgåm atzîtas. Latvietis Dievu turéjis savrupi, nemeklédams kådus starpniekus, viñß nav Dievu lüdzis lielå pülî. Un pats galvenais – latvietis zinåja, ka Dievam nav akli jåtic, bet gan jåñem kå müΩîgais pavadonis ce¬å uz nebeidzamo dvéseles veidoßanu.

Dievu tur katra tauta savå valodå, savos ritmos un savås tradîcijås, kas visos gadîjumos ir no sençiem mantotas, bet tie, kas sveßus Dievus meklé, – tie lüdz gan, bet lüdz tukßumå.

Kas ir Dievadéli Dievadéli ir debess spîdek¬i – gaismas neséji. Ménesnieks, Dieva déls, Kam tu dienu nelîgoji? Kam tu savu augumiñu Nakti vien maldinåji?

Kaléjs kala debesîs, Ogles bira Daugavå: Dievadélis Saulesmeitai Zelta jostu kaldinåja.

Dievadéli ir debess gaismas parådîbas un to teiksmainie neséji. GluΩi dabiski, ka, dévéjot Dievu par Augståko padomu – Domu, debesu spîdek¬i – gaismas parådîbas viegli varéja iegüt dzejisku Dievadélu vårdu. Par Dievadéliem atzîstams ne vien Méness, bet arî Saules vedéjs Ësiñß, ar déliem Ausekli un Rietekli (rîta un vakara zvaigznes), gaißais Jånis un Mårteñß, kas ir rietoßås saules personificéjums. Dievadélus îpaßi daudzina gadskårtås. Dievadéli müsu dainås precé Saulesmeitas. Debesu kåzas notiek, visaugståk Saulei debesîs ståvot. Íîs teiksmas par Saulesmeitåm un Dievadéliem ir ¬oti senas. Müsu dainås tås uzglabåjußås labåk nekå citu tautu teiksmås. Saule tiek dévéta par Dievameitu, jo tå piederas viñas sievießu kårtai.

Dievadéli ir dabas personificéjumi daΩådås dabas parådîbås. Dievs ir ietverts Visumå, tåpat kå cilvéks ir ietverts zemes atmosférå, un Dievadéli ir Dieva izpausmes visos iespéjamos veidos.


42

Sapratne

Kas ir dievåjs Dievåjs ir cilvéks ar dievîgåm spéjåm un îpaßîbåm. Sütiet mani må¬a malt, Es dievåja maléjiña: Lai es malu cik maldama, Man galdiñi lîcin lîka.

Dievåjam déliñam Tuvu auga lîgaviña; Kas bij kåds nedievåjs, Lai jåj zemes gabaliñu.

Dievåjs pa da¬ai apzîmé to paßu, ko svéts un gauss. Dievåjs top cilvéks, Dievu turédams un pareizi dzîvodams. Dievåjîba ir spéja un îpaßîba, ko iegüst cilvéks, kas radinås tikumos un zintîs. Ir daΩådi veidi, kå panåkt dievåjîbu. Indießi lieto daΩådas jügsmes, budisti – meditéßanu, kristîgie – lügßanu un askézi. Latvießa metode, kas viñu darîjusi dievåju, ir bijusi DARBS un TIKUMS.

Dievåjs ir Dieva izredzéts cilvéks, kas zin savu misiju zemes dzîvé un seko tai, ne par soli neatkåpdamies. Tåds cilvéks ir nevis pråta vadîts, bet virsapziñas jeb Dieva padoma vadîts.



Kas ir Laime Kåda ir Laimes svétzîme un rakstu zîmes Kas ir Laimes piederumi Vai Laimi var redzét Vai Laime ir viena Kas ir Dékla Kas ir Kårta Kas ir Nelaime Kas ir Òauna diena Vai Laimes liktu var izbégt Vai Laimes liktu var uzzinåt Kas ir laimojs Kas ir Måra Kåda irMåras svétzîme un rakstu zîmes Kådi ir Måras piederumi Kas ir Måras ziñå Kådi ir Måras pavårdi Vai Måru var redzét Kåda ir Måra Ko Måra dod Kam Måra palîdz Kas ir Måras îpaßå gådîbå Kas ir Måras meitas Kå Måru tur


45

Maigåkås mîlestîbas liecîbas par dzîvîbu visapkårt

Kas ir Laime Dieva augståkais devums ir laime, un ßîs îpaßîbas personificéjums ir müsu mî¬å Laime – müΩa licéja ¬audîs un darbå un MüΩa Måte, kas pavada müs kå Íajå, tå Tajå saulé. Laime gåja pår pagalmu, Ar Dieviñu runåjot: Tai meitai mazs püriñß, Tai vajag viegla müΩa.

Liec, Dieviñ, liec, Laimiña, Lieciet man labu müΩu; Ja neliekat labu müΩu, Lieciet ilgi nedzîvot.

LAIME – tas ir céloñu un seku likums – liks tev ce¬å to, ko büsi pelnîjis!

Tad esi gudrs un dzîvo tå, lai nav jåsaka, ka Laimiña tev nedeva, tavu ce¬u nekrustoja. Dzîvo tå, lai tu vari teikt: «Ej pa priekßu tu, Laimîte, es tavås(i) pédiñås(i),»– un tå büs, bet viss no tevis atkarîgs. Sakåmvårds:

«Kam Dievs, tam Laime.»

Laime ir likteña norises dieviß˚å noteicéja, kas latvießu dievestîbå pazîstama kå Dieva laime. Pasaule nav statiska. Ar Dieva un Måras pretnostatîjumu ir par maz, lai skaidrotu pasaules likumsakarîbas. Cilvéka darbîbas un bezdarbîbas rezultåtå izraisås céloñsakarîbas, kuras latviskajå dainu filozofijå izsaka Laime – C‰LOˆU UN SEKU likums. Augståkais likteña vadîtåjs ir Dievs, kå visa pirmcélonis. Dievs ir visa laidéjs un devéjs, bet Laime ir da¬a no Dieva bütîbas, Dieva léméja îpaßîba – Laime k¬üst par Dieva lemßanas izpausmi, par Dieva likumu izkårtotåju pie cilvékiem un viñu müΩu licéju. Dievs dod laimi, t.i., veiksmi, labu izdoßanos, panåkumus. Lük, kamdé¬ arî sakåmvårds dévé Laimi par Dieva laimi, bet dainas Laimi dévé par Dievameitu. Dainas Laimi télo kå skaistu sievieti. Neviena cita tauta nav likteni tik dai¬i apdziedåjusi, jo par Laimi skan ap 3100 pamatdziesmu. Dainås atrodama kå Laime, tå arî Laima, lai gan Laime ir sastopama divreiz vairåk gadîjumos, tåtad Dieva laime k¬üst par îpaßvårdu Laime. Turpretî Laima ir cilvéka vårds, un tå izcelsmi nav iespéjams saistît ar Dieva laimi. Bérnam nåkot pasaulé, klåt ir Dievs, Måra un Laime. Dievs ir visa devéjs un léméjs, kas, bérnam piedzimstot, izpauΩas caur Måru un Laimi. Måras un Laimes darbîbas lauki ir atß˚irîgi. Måras darboßanås risinåjas vieliskajå vidé, un viña dod bérnam augumu. Laimes ziñå ir bérna müΩa likßana, lemßana, véléßana un darinåßana. Laimes gådîba par auguma diΩumu vai raΩenumu nebeidzas ar viñas laidumu, bérnam piedzimstot, bet turpinåjas tålåk, cilvékam pieaugot. Laime piedalås krustabu sarîkoßanå. Laime kå audzinåtåja dzîvo lîdzi cilvéku priekiem un bédåm. Senås villaines apliecina, ka simboliski Laime ir kopå ar


46

Sapratne

lîgavu ce¬å uz tautießa sétu – tåda, pieméram, ir 12. gs. Ståmerienes villaine, kur redzami iestrådåti 42 daΩådi Laimes krusta veidojumi. Laime ir sargåtåja, glåbéja, brîdinåtåja. Kå Dievs ir galvenais sargs un glåbéjs, tå Dieva léméja izpausme – Laime ir ßo îpaßîbu izkårtotåja pie cilvékiem. Grütîbås vai nelaimé nonåcis cilvéks lüdz Dievu un Laimi. Ar patiesu un sirsnîgu lügßanu ßî palîdzîba nåk kå Dieva padoms. Laime nåk palîgå îpaßi båreñiem pårvarét dzîves grütîbas. To atzinußas daudzas tautas, ka pårvértîbas pasaulé un cilvéka müΩå notiek péc kådiem augståkiem likumiem, ka visiem un katram ir savs noteikts liktenis. Péc latvießu uzskata, cilvéks daudz ko var vél pats ieaust jau gatavos likteña metos, kas liecina, ka viñß ir labi izpratis paßa lomu sava müΩa veidoßanå. No cilvéku viedok¬a likteñi var likties labi un ¬auni, taçu tie visi nåk no Laimes. Kådu müΩu Laime léma, Tåds bij manim jådzîvo; Es nevaru påri kåpt Pår Laimiñas likumiñ`. Es nebiju ceréjuse, Ko Laimîna man véléja, Ko Laimîna man véléja, Pie ßüpu¬a ståvédama: Lielus laukus, koßas p¬avas, Jo raΩenu téva délu.

Dieva augståkais devums cilvékam Íai saulé ir laime, un mî¬å Laime ir ßîs Dieva vienas îpaßîbas personificéjums un neséja ¬audîs.

Kåda ir Laimes svétzîme un rakstu zîmes Laimes svétzîme ir ugunskrusts, kam zari vérsti pa kreisi, bet rakstu zîmes ir skujiña, Ωagariñß un slota (skat. gråmatas pielikumå). Laimes koki, Laimes koki Mana ce¬a maliñå: No priedîtes jéri dzima, No eglîtes kazléniñi.

Ej, Laimiña, tu pa priekßu, Kad es ießu tautiñås, Ej pa priekßu, trauc rasiñu Ar sudraba Ωagariñu.

Ugunskrusts jeb Laimes svétzîme veidojas, grieΩot aizdedzinåtu Dieva jeb Zelta krustu Saules rita virzienå, dzirksteles iet pretéjå virzienå – pa kreisi. Ja krustu grieΩ pret Sauli – zari iet pretéjå virzienå un tå veidojas Nelaimes jeb Pérkona krusts. Laimei ar pilnu tiesîbu varam pieskaitît kådu jauku rotåjumu müsu rakstos, proti, skujiñu, jo müsu dziesmås Tå bieΩi tiek minéta kopå ar skuju, Ωagaru, slotu. Ûagaru viña pasvieΩ slîkstoßiem, ar slotu dodas uz pirti pie grütniecém. Laimes svétzîme – ugunskrusts un rakstu zîme – skujiña ir daudzos skaistos paveidos lietots gan audumu, gan lietu rotåjumos.


47

Maigåkås mîlestîbas liecîbas par dzîvîbu visapkårt

Kas ir Laimes piederumi Skujiña, Ωagariñß un slota – Laimes galvenie piederumi. Secan sétu Laima gåja, Slotu nesa padusé, Nåc, Laimiñ, ßai ciemå, Íe ir jauni péråjiñi.

Kam tie kalni, kam ielejas, Kam za¬ie ozoliñi? Dievam kalni, Laimei lejas, Bitei za¬i ozoliñi.

Kad Laime dainås personificéjas un antropomorfizéjas, tad tås piederumu skaits top liels. Viss ir Laimes apgarots, viss ir ar Laimi saistîts ßai pasaulé. Laimei, tåpat kå Dievam un Mårai, ir piederumi, kas ir raksturîgi tås darbîbas laukå: • Laime piedalås bérna pirtiΩås, tå nes peramo slotu; • meitas, tautås ejot, lüdz Laimi iet pa priekßu un ar Ωagariñu novérst ß˚ér߬us jaunajå dzîvé; • tautås izejot, Laime pace¬ kréslu lîgavai, ar to likdama viñas dzîvi tautu sétå; • Laimes liktå müΩa galå mirußo augumu ved pa skujåm nokaisîto ce¬u, kur skujas galå séd Laime. Velc, Laimiña, za¬u zîdu Påri visu pagalmiñ, Lai rakstå aizritéja Visa müΩa gåjumiñß. Man Laimiña müΩu lika, Divi krésli sédédam`; Séd`, Laimiña, vienu kréslu, Liec man labu vienu müΩu.

Kå Dieva astrålais simbols ir debess, tå Laimi ved sakaros ar Sauli. Abas divas – Laime un Saule – tautas dzejas valodå tiek dévétas par Dievameitåm.

Laimes piederumi ir viss, kas saistîts ar cilvéka dzîvi un aizießanu Tai saulé, bet galvenie piederumi ir tie, kas ved cilvéku pa Saules taku, un tie ir – skujiña, slota un Ωagariñß, bet vél visi tie piederumi, kas ar Saulîti saiståmi, un, protams, siltums, mîlestîba un gaisma.

Vai Laimi var redzét Laime, tåpat kå Dievs, ir neredzama. Kur, Laimiña, tu sédési, Kad es ießu tautiñås? Tai paßå kume¬å Villainîtes ielokné.

Nu es gåju pirtiñå: Nåc, tautieti, lîdza man, Lai Laimîte lîdza nåk Cepurîtes éniñå.


48

Sapratne

Laime ir neredzama, kas noråda uz tås garîgo raksturu. Laime nav aizslépusies aiz redzamåm lietåm kå Måra, tå ir tikai sajütama un samanåma. DaΩi nepraßas, dzirdédami dainas par Laimes braukßanu, staigåßanu, palîdzéßanu, mé©inåjußi apgalvot, ka latvießi ticéjußi cilvéciskotåm dievîbåm. Tas ir aplami, jo senie latvießi vél labåk nekå més sapratußi, kas dzeja, kas teiksma, kas îstenîba. Protams, teiksma un îstenîba nav nemaz tå ß˚iramas, jo teiksmås bieΩi atklåjas lietu dzi¬åkå bütîba.

Laimi redz un jüt cilvéki, kas ir dievåji. Citiem Laime ir paslépusies zem dzîves virpu¬iem, kå gaisma paslépjas nakts laikå pasaules otrå pusé.

Vai Laime ir viena Laimes ir trîs: Laime, Dékla, Kårta. Mana Dékla, Kårta, Laima Iet pa ce¬u runådamas. Gana labi norunåj`ßas – Maizîté man dzîvot.

Òaudis mani valodås Sédinåt sédinåja. Dékla, Kårta manu müΩu Kå åbolu ritinåj`.

Savå bütîbå Dékla un Kårta ir Laimes téla paplaßinåjums, kad darbîbas lauks iesniedzas audzinåßanå un briedinåßanå. Laimes påråk plaßais darba lauks tad nu ir iemesls jauniem teiksmainiem téliem. Tåpat kå pati Laime rodas no Dieva galvenås darbîbas LAIÍANAS un LAIMES DOÍANAS, tå arî no Laimes raksturîgåkåm darbîbåm tautas dzeja darinåjusi Déklu un Kårtu. Íîs abas turas tik cießi pie Laimes, ka tikai retumis tiek atseviß˚i minétas. Tås visas trîs daΩkårt tiek minétas joprojåm par Laimém un visas piedalås cilvéka müΩa veidoßanå. Trîs Laimes dievîbas bijußas arî citåm tautåm: grie˚iem – 3 Moiras, romießiem – 3 Parces, ©ermåñiem – 3 Nornes.

Laime apvieno sevî vairåkas Laimes, bet galvenås ir Dékla un Kårta, jo tas saistîts ar cilvéka müΩa såkumu un ce¬u – kas pareizi såk, tas pareizi iet – tas arî pareizi aiziet. Tad, lük, pareizå gultné ielikt cilvéka dzîves ce¬u ir galvenais Laimes uzdevums, bet tev, cilvék, to just, saprast un iet to ce¬u, ko Laime nospraudusi, nevis to, kuru tev citi klåj.


49

Maigåkås mîlestîbas liecîbas par dzîvîbu visapkårt

Kas ir Dékla Dékla ir Laime, kas zîda, ießüpo, sarga. Dékla manim müΩu kåra, Måte manim ßüpulîti; Kar, Déklîte, vieglu müΩu, Måte, vieglu ßüpulîti.

Tik upé nenoslîka Mans raΩenis augumiñß, Kaut Déklîte nemetusi Ûuburainu Ωagariñu.

Tåpat kå Laimes vårds nåk no LAIST, Kårtas no KÅRT (kårsinåt), tå Déklas vårds célies no sena D‰T – zîst, ar izskañu KLA – Dékla. Vårds D‰T dainås vél saglabåjies dravniecîbå kå DORU D‰T – izdobt, izdarinåt, iztukßot. Sanskritå DHE – zîst, dzert, uzsükt. Krievu DETI, bulgåru DETE – bérni, zîdaiñi. Tåda sargåtåja dievîba indießu reli©ijå ir Kali. KAL‰T latvießu valodå senåk nozîméja sargåt, glabåt. Latvießu Dékla bütu bérnu sargåtåja – pret nelaimém. Dékle, Laime manu kréslu Kå åbolu ritinåj`; Cel, Dékliñ, vienu kréslu, Kas man vienu labumiñ`. Laime, Laime, Dékla, Dékla, Tu vienådi nevéléji: Vienam véli vieglu müΩu, Otram bédas asariñas. Dékla, Dékla, mî¬å Dékla, Lem man vieglu dzîvoßan`: Pe¬u maisu vieglumiñu, Liepas zara kuplumiñu.

Péc P.Einhorna ziñåm: «Tiem bijusi vél viena dieviete, saukta Dékla. Tå ießüpojusi bérnus, kad tie dzimußi, jo tåds bijis tås uzdevums – ießüpot mazus bérnus un tos sargåt.»

Dékla ir aukle müΩa såkumå, tålåkå ce¬a posmå – lîdz pusaudΩa gadiem – ir Kårta, bet visa müΩa garumå cilvékam lîdzås ir mî¬å Dieva Laime gan Íajå, gan Viñå saulé.

Kas ir Kårta Kårta ir Laime, kas kårsina. Kårtiñ, tavu kårtumiñu, Laimiñ, tavu lémumiñu: Sveßs ar sveßu satikås, Mî¬i müΩu nodzîvoja.

Celies, Kårta, celies, Laime, No üdeña, no akmeñ`; Jo tu biji gan guléj`si, Lîdz es augu kalpéném.

Laimei pieder vél kåda îpaßa darbîba, ko sauc par müΩa kårßanu jeb kårsinåßanu, no kå rodas treßå Laime – Kårta. Kårßana nozîmé to paßu, ko nobrießana, pieaugßana (pieméram: «Nokårsußu ogu råvu, Izaugußu meitu ñému»; «Pusizkårsis téva déls Gaida mani izaugam»).


50

Sapratne

Kårta pieminéta nedaudzås dziesmås, kas liecina, ka bijis iesåcies visu triju Laimju apvienojums vienå. Ar Laimi, Déklu un Kårtu Dieva laidums pårvérties dai¬os télos, kam paliekama vértîba ne vien reli©ijå, bet arî nacionålajå måkslå. Visas darbîbas, kas iederas Déklai un Kårtai, izpilda arî pati Laime.

Kårta nomaina Déklu un visu påréjo ce¬a posmu lîdz cilvéka müΩa pilnbriedam rüpéjas par to – kårsina – audzina ar padomu un veiksmi. Kårta ir galvenå no Laimém, jo tas, ko ieliek pusaudΩa gados, – tas cilvékå dzîvo visu müΩu.

Kas ir Nelaime Nelaime ir Laimes pretstats. Divi laimes müΩiñå: Viena laba, otra ¬auna; Abas divi jådzîvo, Ir labå, ir ¬aunå.

Laime gåja ar Nelaimi Pa vienåm laipiñåm. Griezies, Laime, atpaka¬, Svied Nelaimi üdenî!

Tießi no Dieva, kå minéts, nenåk nekåds ¬aunums, tomér labuma plüsmé aplinkus var iemesties virpu¬i, kas ß˚ietami grieΩas pret galveno plüduma virzienu. Dieva laidumå var rasties parådîbas, kas no cilvéku viedok¬a ß˚iet ¬aunas, nelaimîgas. Tås müsu tauta apzîméjusi ar vårdu Nelaime. Pretstati ir dabiski kå viss ßajå pasaulé: gaisma un tumsa, labs un ¬auns, Laime un Nelaime, – viens bez otra nav apjédzams. Apskaitås mî¬a Måra, Maltuvé iegåjuse: Atraduse dzirnaviñas Pret saulîti ritinot.

Dzîvé allaΩ rodas jautåjums, kå cilvékam izturéties nelaimé un bédås. Latvießu dievestîba måca, ka grütîbas var pårvarét, ja cilvéks güst Dieva padomu, uztur sevî moΩu pråtu un nepadodas grütsirdîbai. Dziesma un dziedåßana dainås izcelta kå lîdzeklis bédu remdinåßanai.

Nelaime ir pretstats Laimei un noråda uz to, ka cilvéks ir Dievam sariebis. Lielåkå nelaime ir tad, ja tauta aizmirst pacelt savu pürlådes våku un ir kå müΩîgais ubags, kas lasa drupaças no citu galda. Ja esat îsti savas tautas déli un meitas, tad par savu ståviet kå klints, bet no citiem måcieties to, kas nav paßu pürlådes kråjumos.


51

Maigåkås mîlestîbas liecîbas par dzîvîbu visapkårt

Kas ir Òauna diena Òauna diena ir nedienas, neveiksmes, likstas. Í˚itu ¬aunu to dieniñu, Kad måmiña agri céla. Nu büt` agri célusies, Nu nevaid célåjiña.

Sveßa måte mani råja, Viñu råja Òauna diena; Tå sacîja Òauna diena: Kam tu råji bårenîti!

Tå kå no Dieva nevar nåkt nekåds ¬aunums, tad müsu tauta uzmekléjusi citådus iemeslus ¬aunumam – tie ir Nelaime, Nesekme, Òauna diena, Òauni ¬audis un ¬aunas pårdabiskas bütnes – Velns, Jods u.c. Arî sîkås dzîves nedienas un ¬aunumus müsu tautas dzeja nav atståjusi bez ievérîbas kå visu citu, kas notiek cilvéka müΩå. Òaunas dienas nozîmi jau itin gaißi izteic pats nosaukums. VisbieΩåk pie Òaunas dienas ir vainojams pats cilvéks. Vai man bija Dievs nolicis Vai Laimiña novéléj’si, Labajam atsacît, Ar nelieti saderét.

Òauna diena ir våji cilvékota (antropomorfizéta), un dainas nerunå par tås izskatu, nedz piederumiem, kå tas darîts par Dievu un Laimi. Latvietis izsenis ir uzskatîjis, ka ÒAUNAIS un NEGLÈTAIS nav jådaudzina, tad tas nevairojas.

Tikai tur, kur Laime novérßas no cilvéka, – tikai tur ir vieta Nelaimei un Òaunai dienai.

Vai Laimes liktu var izbégt Cilvéks pats nevar savam liktenim izbégt, bet, paklausot Dieva padomam, var mainît likteni. Bégu dienu, bégu nakti, Laimes likta neizbégu: Kådu müΩu Laime lika, Tåds bij man dzîvojot.

Kådu Laime müΩu lika, Tåds bij man jådzîvo: Es nevaru påri kåpti Pår Laimiñas likumiñu.

Laime müΩu ir likusi, sprauzdama galvenås vadlînijas. Cilvéka uzdevums ir savu müΩu dzîvot ßo vadlîniju ietvaros, attîstot savas spéjas un izmantojot tås lietderîgå, mér˚tiecîgå darbå tå, lai paßam un citiem par to nav jåkaunas. Tåpéc latvießu dievestîbå cilvéks ir rosîgs darba darîtåjs, kas nemeklé attaisnojumu Laimes likumå, ja müΩå gadås neveiksmes. Laime mana måmulîte, Es Laimîtes meita biju:. Kådu müΩu gribéjos, Tådu pati pañémos.


52

Sapratne

Es novélu dziesmu püru No kalniña lejiñå; Büs man laime dzîvojot, Velßu dziesmas kalniñå.

Dainås redzams, ka müΩa lémums it kå nav pilnîbå atkarîgs no cilvéka paßa vai viña vecåku darbiem. Mistiskå kårtå müΩa galvenais virziens atkarîgs no tå, kur Laime lemßanas brîdî bijusi: sédéjusi kréslå vai åbelé, ståvéjusi kalnå vai ielejå. Varétu domåt, ka müΩa pamatus vairåk noteica gadîjums, nejaußîba, dzimßanas vietas apkårtne un brîdis, kå arî Laimes patva¬îga iedoma, bet... Lielais burvîbas likums, ka lîdzîgs pievelk lîdzîgo, arî te paliek spékå. MüΩa tautas dziesmås reti dzirdam dîku nevarîbu likteña priekßå, bet daudz bieΩåk rosîgu gribu un rîkoßanos – ietekmét un grozît Laimes lémumu. To cenßas darît ar paßas Laimes un Dieva palîdzîbu, vienmér dzîvé tiecoties attîstît savas spéjas lîdz augståkai pakåpei, nepa¬aujoties uz citu darboßanos vai devumu. DaΩreiz Laimes liktais müΩs nav labåkais, ko cilvéks vélétos, un ar to nav apmierinåta arî pati Laime. Tåpat ne katrreiz Dievs un Laime par liekamo müΩu ir vienis pråtis: Dieviñam diena gåja, Ar Laimiñu runåjot. Dieviñß saka: «Laba laime.» Laime: «Gaudas asariñas.»

Cilvéks pats nevar savam liktenim izbégt, bet cilvéks pats var savu likteni grozît, jo Laimes lémums izriet no dvéseles satversmes, no tå, kåda misija dvéselei jåpilda, pasaulé ienåkot, bet cilvéks ir tas, kas vai nu piekrît to darît, vai nepiekrît. Tåtad secinåjums ir viens – cilvékam Laime lemj labu likteni, bet viñß pats to groza péc saviem ieskatiem, kå rezultåtå ir vai nu laimîgs, vai nelaimîgs. Laime ir laime visiem, bet Nelaime ir ar tiem, kas nejüt Esîbas telpu un nesaprot tås likumus.

Vai Laimes liktu var uzzinåt Likteñus ir grüti uzzinåt. Íüpo måte, lolo måte, MüΩa mana nezinåja. Laimes måte gan zinåja, Tå jau man nesacîja.

Gåju zemes gabaliñu, Ar Laimîti runådama. Gan vaicåju, nesacîja, Kåds tautießa padomiñß.

Latvießi, tåpat kå citas tautas, ir centußies uzzinåt likteñus jeb laimi. Tomér uzskats ir tåds, ka Laime nelabpråt atklåjot ¬audîm nåkotni. Pati Laime saukta arî par ragainîti, kas senåk nozîméjis pare©oni, re©oni. Senrakstos ir daudz ziñu par nåkotnes tégåßanu jeb zîléßanu. Dainas un pasakas liecina, ka latvju garîgais lîmenis bija tik augsts, ka viñi spéja måcîties tießi no dabas. Zîléja péc måkoños redzamåm zîmém, putnu lidojuma, üdens virmojuma ezeros vai citås üdens tilpnés, péc lietus låsém, véja virzienu maiñåm, t.i., mé©inåja lasît dabas jeb Dieva rakstus. Kurßu un zemga¬u zîlnieki bijußi tålu izslavéti ar savåm spéjåm laimes uzzinåßanå. Ar nåkotnes


53

Maigåkås mîlestîbas liecîbas par dzîvîbu visapkårt

uzzinåßanu jeb zîléßanu nodarbojußies îpaßi zîlétåji, bet mazåkos apméros paredzét pratis ikviens latvietis, gan vérodams apkårtnes notikumus, gan pats daΩnedaΩådi zîlédams. Seno grie˚u autori véstîja par ßo zemi kå gudråko un viedåko cilvéku zemi un jau no 6. gs.p.m.é. rakstos dévéja to par Hiperboreju zemi, Tålo zieme¬u zemi un MilΩu zemi (domåti garîgie milΩi).

Laimes liktu var uzzinåt cilvéki, kas tautas lietu ståda påri personîgai, – tiem atveras debesu vårti, un Esîbas telpa ir kopå ar tiem, un liela mîlestîba ir ar un ap viñiem. Tas ir augståkais labums – tas ir augståkais, ko Dievs dod cilvékam!

Kas ir laimojs Laimojs ir tåds, kam viss labi izdodas. Nåc Nåc Nåc Nåc

nåkdama, vedekliña, dievoja, nåc laimoja; dievoja maizîté, laimoja telîté.

Í˚iramies més, tautieti, Mums nav laimes dzîvojot; Ne man auga govis,vérßi, Ne tev sirmi kumeliñi.

Dzîvé nereti sastopami ¬audis, kam visi darbi iet no rokas, kam katra rîcîba labi paveicas, kas åtri visur güst sekmes un panåkumus. Tådus ¬audis médz dévét par laimojiem, laimîgiem. Tie atnes sekmes un laimi arî tiem ¬audîm, kas ar viñiem saietas. Turpretî ir nelaimîgi ¬audis, ko vajå visådas likstas un nelaimes.

Laimojs ir tas, kas ar savas tautas Dievu savu müΩu saistîjis, jo bez Dieva cilvéks nekad nevar büt laimojs.

Kas ir Måra Måra ir Dieva pretpuse jeb redzamå puse. Pirtiñå ieiedama, Aizdarot nama durvis, Zina mî¬å Dieva Måra, Vai izießu, neizießu.

Dieviñß brauca pår ezeru, Baltu ledu lauzîdams; Péc Dieviña svétå Måra, Liepu lapas klåstîdama.

Måra – tå ir måte: Zemes Måte, Véja Måte, Dzîves Måte, un nelgas ir tie, kas Måras nozîmi cenßas pazeminåt müsu acîs.


54

Sapratne

Bez mî¬ås müsu Måras ne bérnam ßüpuli kåru, ne gåju Tai saulé. Tad esi mîlestîbas pilns pret måti, kas tevi pavada no dzimßanas lîdz nåvei, jo, kas nicina esoßo, tas arî bijußo slikti saprot. Kas nicina Måru, tam nav nåkotnes. Visi vårti tev atvérsies, ja cienîsi savu måti – to, kas tev dzîvi deva, – to, kas tev ßüp`li miegå skåra: Mî¬å Måra tevi skåra, lai tev viegla dzîvoßana, Mî¬å Måra tevi skåra, lai tev ilgi Saule spîd Un péc nåves veléniña tavu mî¬o ståvu sedz. Måras loma ir tik liela, ka ne vårdos izsacît, ne rakstos aprakstît!

Måra, büdama da¬a no Dieva visvarenîbas, ir Dieva materiålå – vieliskå izpausme un îpaßîba un arî visas vieliskås pasaules gådniece. Måra ir viens no vecåkajiem un dzi¬åkajiem cilvéces atskår tumiem. Måte Måra – Lielå Måra, kas ir Dzîvîbas un Nåves Måte un arî Zemes Måte – parådås kå latvießu senås dievestîbas pamats un duålisma atziñas paraugs, kur duålisms nepaståv kå pretmeti, bet kå vienîba un kalpo tikai labåkai pasaules izpratnei.

Kåda ir Måras svétzîme un rakstu zîmes Måras svétzîme ir krustukrusts, bet rakstu zîmes ir lîklocis, gulus svîtra un otrådi vérsts trîsstüris (skat. gråmatas pielikumå). Krustu kruståm pu˚es auga Mî¬ås Måras dårziñå. Kura meita godu tur, Tai pin pu˚u vainadziñu.

Lîkuloku upe tek No kalniña lejiñå; Aiztecéja mî¬å Måra, Saturéja straujupîti.

Lîklocis jau no senlaikiem apzîmé üdeni, ar ko Mårai paståvîga darîßana. Kå zinåms, viña saucås arî Ëdens Måte, Jüras Måte, Piena Måte utt. Lîklocis kå latvießu rotåjumu raksts ir plaßi pazîstams. Måras zeme, Zemes Måte – izteiktas gu¬us svîtrå. Vél cita Måras zîme – trîsstüris ar aso galu uz leju.


55

Maigåkås mîlestîbas liecîbas par dzîvîbu visapkårt

Kådi ir Måras piederumi Viss müsu pasaulé ir mårisks un viss pieder Mårai. Rüc, rüc, pérkonît, Skaldi tiltu Daugavå, Lai nenåk po¬i, leißi Íinî Måras zemîté.

Paédußi, padzérußi, Pateiciet Dieviñam! Dieva galds, Måras maize, Müsu paßu süra vara.

Mårai piederumi ir Måras zeme, Måras baznîca, pirtiña un visas vieliskås lietas, t.sk. ¬audis, dzîvnieki, augi u.c. Visa dzîva radîba, sañemdama augumu no Måras, ar to arî k¬üst par Måras piederumu. Dainas arî nosauc bérnus, ¬audis, telîtes, kume¬us u.c. kå Mårai piederîgus. Pirmå vietå redzama Måras zeme, kas apstiprina Måras – Zemes Måtes jédzienu. Man Måriña govi deva Lielu, lielu, platu, platu, Kütî ragi neiegåja, Dårtå vietas tai nebija. Lîsti, Dieva lietutiñi, Lai aug Måras åboliñi, Dieva déla kumeliñi Stallî zviedz neédußi.

Dainas savå dzejas valodå noråda uz daΩåm lietåm, kas nosauktas Måras vårdå. Íî iezîme latvießu dievestîbå lieku reizi noråda uz tås seno vecumu, jo tikai sensenå pagåtné dievîbas ir cießi saistîtas ar Íîs pasaules piederumiem. Seviß˚a nozîme latvießu senajå dievestîbå ir Måras baznîcai, un dainu teksti apliecina, ka tå ir svétvieta brîvå dabå. Katrai sétai vai dzimtai ir bijusi sava Måras baznîca. Kur, ¬autiñi, jüs bijåt? Kur ßodien staigåjåt? – «Bijåm Måras baznîcå, Pådim vårdu mekléjåm.»

Måra kå Zemes Måte sañem arî mirußo augumu, un kapséta ir tås piederums, nosaukts par Måras kalniñu. Vai, lüdzama, ve¬u måte, Dod man kapu atslédziñu, Lai es varu kapu slégt Priekß tås savas måmuliñas.

Bez svétzîmes, rakstu zîmém un Mårai veltîtåm svétvietåm Mårai ir veltîti arî daudzi dzîvnieki, stådi un rîki, pieméram, zalktis, melna odze, vîtols, slaucene u.c.

Mårai ir Måras tiesa – Dievam ir Dieva tiesa, un te nav iespéjams sajaukt, kam kas pieder. Tikai jåsaprot ir viens, ka cilvéks ir visa kopums un nav jégas nodalît vienu jédzienu no otra, tåpat kå Dievu nodalît no Måras, – viss ir viens, un viens ir viss.


56

Sapratne

Kas ir Måras ziñå Mårai pieder zeme, matérija un viss dzîvais, kas matérijå jeb vielå ietérpts. Teci, teci, külainîte, Tev pieder purvi, meΩi, Tev pieder purvi, meΩi, Mums tå Måras zemîte.

Kådi ziedi pupiñai? Raibi ziedi pupiñai. Tie Dieviña pakariñi Mî¬ås Måras vizulîßi.

Måra ir zeme jeb matérija ar tås daΩådiem spékiem un veidiem, tåpéc arî müsu zemi tautas saceréjumos sauc par Måras zemi. Måte Måra, büdama Dieva materiålå izpausme un îpaßîba, pårståv visu vielisko Dieva laisto radîbu, tå to veido, uztur un glabå. Måras ziñå ir visas lietas un norises, ko redzam un sajütam savå apkårtné un dabå. Måra ir reizé devéja un ñéméja, kas ar savu darbîbu uztur spékå vielas nezüdamîbas likumu un dieviß˚o saskañu viså Dieva laistajå daudzveidîgajå pasaulé, kå Íajå, tå Aizsaulé. Visas pirmtautu reli©ijas celtas uz divatîbu (duålismu): Debestévs un Zemes Måte. Brînumainå kårtå més, latvießi, esam uzglabåjußi ne vien vecåko Zemes Måtes vårdu, bet arî vecåkås teiksmas un nozîmes.

Kådi ir Måras pavårdi Mårai ir neskaitåmi pavårdi. Diev` måmiña paédusi, Visai malti neiedama: Apbérusi dzirnaviñas Ar sîko sudrabiñu.

Visi bija paédußi, Visi bija padzérußi, Visi bija guléjußi Svétas Måras ßüpulî.

Cilvéku uztveré Måra veidojusies lîdzîga gådîgai ©imenes måtei, bet, büdama Dieva Måra, tå parådås daudz spoΩåkå gaismå, augståkå lîmenî un célåkå veidå. Latvießu dievestîbå ir pazîstami apméram 70 Måtes Måras pavårdi, norådîdami uz Måru kå vienîgo Dieva materiålo izpausmi un sieviß˚îgo îpaßîbu. Dainås redzam, ka Måras vårds izteikts arî mîlinåmå veidå, dévéjot par Måriñu, Mårßu, Mårßaviñu, Madaliñu, Bårbaliñu. Viens no Måras apzîméjumiem ir Mira Måra. MIRA ir sens vårds, kas nozîmé pasauli. Måras – Måtes pavårdi daΩådi mainås, raugoties no tå, vai runa ir par cilvéku, dabu vai mantu. Måtei pieliek tådus pavårdus, kådus kuro reizi vajag. Tå ir gan Ëdens, gan Jüras, gan MeΩa, gan Piena Måte, gan Zemes Måte, gan Dzîvîbas Måte. Tå ir arî tå pati Kapu, Ve¬u Måte. Brastiñu Ernests min Lielo Måru, ko atzîméja 15.augustå, kas bija arî Måtes diena un bija vissvarîgåkå pie pirmtautåm, ar tås godinåßanu iesåkås rudens laiks. Tåpat tiek minétas – MüΩa Måra – 8.septembrî, Laideni (kas arî ir Måra) – 2. jülijå. Vél min Naudas Måti, Gausa Måti. Vésturnieks Krodznieks izteicis ßådas domas: «Íî viena vienîgå Zemesmåte liekas sadalîjusies, saskaldîjusies daudzéjås sîkåkås måtés, kå Lauku Måte, MeΩa Måte, Véja Måte, Lopu Måte, Dårza Måte,


57

Maigåkås mîlestîbas liecîbas par dzîvîbu visapkårt

Jüras Måte utt., cik parådîbu dabå, cik cilvékam nodarboßanås vietu, tik måßu.» Daudzåm tautåm ir lîdzîgi priekßstati par garîgo un materiålo. Babilonießi to saukußi par Astarti (vairojoßå), é©iptießi – par Izîdu, feni˚ießi – par Hafrüdîti, grie˚i – par Demétru, ©ermåñi – par Freiju utt., bet nekur måtes loma nav tik skaisti ietverta pavårdos un lîdzîbås kå müsu dainås. Latvietis pasauli redzéja kå sievietes laistu un sievieti augstå godå turéja, loloja un mîléja. Savstarpéjås attiecîbas starp cilvékiem lîdz ar to arî bija mî¬as un jaukas. Sieviete turéta par ©imenes dvéseli un gådnieci, tåpat kå Måru par vieliskås pasaules måti un gådnieci.

Vai Måru var redzét Måru var redzét, dzirdét, taustît. Melna odze ietecéja Manå govu laidarå: Tå nebija melna odze, Tå bij Govu Mårßaviña.

DadΩu krüms plåtîjås Manå govu dårziñå; Tas nebija dadΩu krüms, Tå bij Govu Mårßaliña.

Visu vielisko pasauli varam sajust acîm, ausîm, rokåm. Viss, ko vien samana müsu jutek¬i, tas viss ir mårisks. Protams, més varam sajust tikai rupjåko Måras pusi, kas parådås kå spéki un vielas, bet ir arî tik smalkas vielas un tådi stari, ko nespéjam samanît. Zinåms, Måru laikam gan neviens nebüs redzéjis tådas sievietes veidå, kådu to télo dainas, taçu tås nevi¬, ja saka, ka odze un dadΩu krüms ir Måra, jo tås ir tießåm måriskas parådîbas.

Måru més redzam ik dienas, bet mîlestîbu – reti kurß velta Mårai. Mums liekas, ka tas ir pats par sevi, ka müsu kåjas min Zemes Måti, ka müsu saujås ir Ëdens Måte. No tiesas, ja to visu mums atñemtu, tad gan més Måru pieminétu ik solî un mîlétu to tå, it kå viña bütu müsu paßu måte.

Kåda ir Måra Måra ir mî¬a un svéta. Mî¬å Måra man apjoza Trim kårtåm zelta jostu. Apjozdama tå sacîja: Audzi liela, ståv` godå.

Ravéjiet, ravétåjas, Nesiet zåles maliñå: Rîtå nåks Svétå Måra, Raudzîs jüsu ravéjumu.


58

Sapratne

Mî¬ums un svétums ir galvenås Mårai piedaudzinåtås îpaßîbas. Tås it labi saderas ar tås dabu, jo tå ir Måte – dzîvîbas radîtåja un auklétåja. Måra ir svéta, balta, mî¬a, zelta. Pavårdi MÈÒÅ un SV‰TÅ ir ¬oti senatnîgi. Slåvu SVJAT såkumå nozîméjis balto, tîro, ß˚îsto. Lîdz ar ßo nozîmi Måra dainås tießåm parådås kå tîrîbas raudzîtåja ne vien sadzîvé, bet arî godå, tikumos. Senais latvietis Måru savå dievestîbå atskårst kå augståko gådnieci, labvéli un palîdzi un pa¬aujas uz to savå ikdienas dzîvé un darbå. Seviß˚i sievietém ir sasniedzama un saprotama Dieva padoma neséja gan ikdienas darbos, gan müΩa priekos un bédås. Ir reizes, kad Måra, tåpat kå Laime, var ¬audîm likties ¬auna. Tas notiek it îpaßi tad, kad jåmirst, jo Måra atkal atprasa dvéselei aizdoto augumu.

Turédami svétu visu, kas uz pasaules mårisks, cilvéki dzîvoja cilvéku cienîgu dzîvi.

Ko Måra dod Måra – auguma un auglîbas devéja. Velcies, mana lîgaviña, Lîdz zemîti brünus svårkus, Lai ¬autiñi neredzéja, Ko tev deva Mî¬a Måra.

Govu ganîte raudåja, Vienu govi ganîdama. – Neraud, neraud, govu ganis, Dos Mårßuve pilnu küti.

Dzimßana un mirßana, bérnu un jaunießu audzinåßana, tikumu ievéroßana, müΩa galå auguma un ve¬a sañemßana, gådîba par cilvékiem, dzîvniekiem, augiem, stådiem un visu Dieva laisto radîbu dzîvå un nedzîvå dabå un dieviß˚ås saskañas uzturéßana kå Íajå, tå Viñå saulé – tas viss ir Måras ziñå. Dvésele ir dieviß˚å da¬a cilvékå, kas zemes virsü dzîvo Måras dotå un uzturétå augumå. Måra glabå dzi¬us dzîvîbas un aug¬oßanås noslépumus. Tas ir gluΩi neizdibinåmi, ka Dieva dotå dvésele var pievienoties rupjajai vielai, lai pårvérstos dzîvås bütnés. Måra dod ne vien bérnus, bet arî lopus un raΩu – tå k¬üstot par ¬auΩu dzîves un saimniecîbas gådnieci. Måras un cilvéku attieîbas izveidojußås tuvas un mî¬as, katrai videi un norisei raksturîgå veidå. Jåsaka, ka cilvéks, aiziedams müΩîbå, – såkumå nonåk Aizsaulé kå velis un ir Måras ziñå lîdz brîdim, kad sairst smalkå matérija un dvésele, pilnîgi atbrîvojusies no Måras vielas, aiziet Tajå saulé jeb Viñsaulé. Tur to sagaida MüΩa Måte – Dieva Laime un TUR dvésele ir Dieva gaismas izgaismota un MüΩa Måtes aukléta.

Måra dod visu, jo bez Måras dzîvei nebütu reålas tauståmas formas, un ir labi, ka ir Måra, jo to, ko cilvéks ir ieguvis zemes dzîvé, viñß lîdzi neñem – no Måras viss paliek uz zemes, bet Dievam tiek tikai dvésele – tå ir nemirstîga, un tå ir Dieva ziñå. Såkumå bija doma, tad radås dvésele, un pédéjå radås Måras valsts karaliene – dzîvå cilvéka miesa. Viss ir Dieva apgarots, viss ir Dieva domas auglis.


59

Maigåkås mîlestîbas liecîbas par dzîvîbu visapkårt

Kam Måra palîdz Måra palîdz visiem. Kur Måriña basa tek Par åbe¬u lîdumiñu? Pie jaunåm sieviñåm Grütajås dieniñås.

Gaißi deg uguntiña Tumßajå kaktiñå; Bårenîte püru loka, Mî¬å Måra palîdzéja.

Savå darbå Måra daudzås vietås sastopas ar Laimi. Tas notiek pirtî, maltuvé, godos. Tomér tas nenozîmé, kå daΩreiz to médzam aplam saprast, ka Måra bütu ieviesusies Laimes vietå. Måra nekur neaizpilda galveno Laimes darbu – müΩa lemßanu. Ar Laimi Måra sastopas pie sievietes pirtî, viena kå léméja, otra kå måte, un tas ir simboliski ßim Måras télam vispår – büt par måti visai Dieva laistai pasaulei. Íeit Tås darba lauks gådîbas ziñå lîdzinås Laimes un Dieva darbîbåm. Måra vienmér palîdz arî tiem, kam savas måtes nav, pabérniem, sérdieñiem.

Måra palîdz katram, bet pats esi labs pret katru, kas ir Måras pårziñå, jo arî skudriña ir Måras gådîbå, tad nesamin to, un Måra büs tev par mîloßu måti.

Kas ir Måras îpaßå gådîbå Måras îpaßå gådîbå ir cilvéku ikdiena un müΩa galvenie godi un viss, kas ar cilvéka dzîvi saistîts Íajå saulé – pirts taka, druvas, lauki, måjas un arî viss, kas ar iedzîvi sakarå – siets, ko sijåt, vai slauktuvîte –, viss Måras pårziñå. Mî¬as Måras pirtiñå Div` peléki akmentiñi: Sieviñåm uzmesties Grütajås dieniñås.

Jauni vîri, jaunas sievas, Metiet kokus no celiña, Lai Måriña nepinås, Pie sievåm traukdamås.

Måras îpaßå gådîbå ir sievietes un viñu labklåjîba, kas izpauΩas aicinåjumå kopt PIRTS TAKU, kur pie bérna nåkßanas pasaulé ir seviß˚i nepiecießama Måras palîdzîba. Sievietes müΩå ir tådi svarîgi notikumi, kuros bütu grüti griezties pie Dieva kå vîrießa, tamdé¬ sievietém Måra ir vienmér bijusi tuva un palîdzîga, it îpaßi grütniecîbå, radîbås, bérnu kopßanå. Kur Måriña basa tek Par åbe¬u lîdumiñu? Pie jaunåm sieviñåm Grütajås dieniñås.


60

Sapratne

Ne visiem Laime klåja Savu zîda paladziñu; Sieviñåm vien paklåja Grütajås dieniñås. Svéta svéta tå vietiña, Kur es dzimu måmiñai: Trîs reizîtes mî¬å Måra Laimiñai klanîjås.

Tîra pirts taka – tas ir vesels augums un paståvîga rüpe par tå labklåjîbu, kas savukårt nodroßina veselîgu bérnu piedzimßanu un nostiprina dzimtas un tautas turpinåjumu nåkotné. Jaunas sievas, jaunas meitas Ravéjat pirt(e)s taku: Vecas sievas neravés, Savus ce¬us nostaigåjßas. Kad slaucîju pagalmiñu, Pirts celiñu noslaucîju, Lai Laimiña nepaklupa, Pirts celiñu tecédama.

Måras dotais augums ienåk pasaulé, tåpéc ir iemesls pirti nosaukt par Måras pirti. Ziedoßana ir ar ziedu pastiprinåta lügßana. Grütniece, pirtî iedama un apzinådamås Måras – auguma devéjas un ñéméjas varu –, Mårai dod ziedu, nolikdama to uz akmens, kas atrodas pie pirts vai pirts takas malå. Mårai pirtî ir novietoti seviß˚i akmeñi. Måra ir pirmå bérnu sañéméja. Måras rüpes par jaundzimußo bérnu, kas såkas ar dzimßanas brîdi, turpinås raudzîbås un pirtiΩås, kad Måra apciemo mazo bérniñu un måti. Måras gådîba par cilvéku, viña augumu, tikumu nekad nepårtrükst, bet turpinås visu müΩu. Måra piedalås krustabås – pirmajå müΩa godå, kad bérnam dod vårdu un to uzñem dzimtå par pilntiesîgu locekli. Måra ir arî audzinåtåja. Måra turpina sekot bérna attîstîbai, rüpéjoties par bérna un jaunießa tikumu. Seviß˚i ievérojama ir Måras gådîba par pusaudΩiem – ieejot pieaugußo kårtå, kad Måra atgådina dzîvot godîgu un tikumîgu dzîvi. Par zîmi ßim svarîgam pårejas posmam Måra apjoΩ jostu. Man apvilka mî¬a Måra Lîdz zemîtei zîda svårkus, Lai ¬autiñi neredzéja Måras dotas dåvaniñas. Mî¬å Måra dusmas tura Uz jaunåm sieviñåm: Kam tås gåja pliku galvu, Ar basåm kåjiñåm.

Visredzamåkå Måras simboliskå klåtbütne ir mårtoßanas norisés, kad lîdzinåto lîgavu ieved sievu pulkå. Èpaßa Måras gådîba ir veltîta båreñiem un sérdieñiem. Tomér visspilgtåk Dieviß˚ås Måras klåtiene izpauΩas cilvéku ikdienas gaitås. Garîgås vértîbas, kas parådås Måras gådîbå par cilvékiem, ir pårlaicîgas. Svarîga loma Mårai ir arî, cilvéka Íîs saules takai beidzoties un ieejot Aizsaulé. Dieva laistajam cilvékam ir dvésele, augums un velis, kas, cilvéka müΩam beidzoties, atgrieΩas pie to devéjiem – Dieva un Måras. Augums, Måras dots dzîvei Íai saulé, dzîvei beidzoties, nonåk Måras – Zemes Måtes gådîbå, – guldîts kapsétå, kas dainås saukta par Måras kalniñu. Cilvéka treßå da¬a – velis ir auguma neredzamais dvînis, kas péc cilvéka nåves turpina dzîvot Måras – Ve¬u Måtes gådîbå. Ve¬u valstî, latvießu dievestîbas izpratné, ve¬i turpina Íîs saules dzîves norises. Måra daudzinåta kå govju aizgådne. Viñas gådîbå ir arî govju laidars. Dainas Måras vårdu izrunå arî kå Mårßu. Kå govju gådniecei tai piederas slaucene un kårstuve. Mårai veltîti dzîvnieki, kas visbieΩåk manîti laidara tuvumå un kuru klåtiene atgådina visur esoßo Måru, un brîΩiem var likties, ka pati Måra brînumaini slépjas aiz ßo dzîvnieku téliem un parådås te kå melna odze, te gu¬ pasilé kå melna vabulîte.


61

Maigåkås mîlestîbas liecîbas par dzîvîbu visapkårt

Kas ir Måras meitas Måras meitas ir dabas spéki. Mårietiña, Måras meita, Trîs cekulu pinéjiña: Vienu deva Dieviñam, Otru Dieva déliñam...

Labs labam kréslu céla, Kas man céla båriñam? Man pacéla Mî¬a Måra Savas meitas pinumiñu.

Måras meitas ir rosîgi dabas spéki ar aizdabîgåm îpaßîbåm un spéjåm. Dainas runå par Måras meitåm, kas daΩås dainås sauktas par Jumpraviñåm. Viens no Måras meitas îpaßvårdiem ir Mårietiña. Måras meitas apdziedåtas arî kå Laumas meitas, Zieme¬meitas, Jüras Måtes meitas u.c. Mårai nav minéts déls, bet vienîgi ziemå, kad såkas lopu kaujamais laiks, Måra savus pienåkumus atståj Mårteña ziñå, kurß it kå pårñem ßos, sievietei nepiemérotos darbus savå pårziñå, jo ir Måras personificéjums, bet nu jau vîriß˚å veidolå. Mårteñß arî izved tautu cauri ziemas tumßåkajam laikam lîdz ziemas saulgrieΩiem.

No akmens lîdz cilvékam – viss ir Måras ziñå, visi dabas un aizdabas spéki. Tåpéc cilvékam jåbüt îpaßi gådîgam pret Måras meitåm un Måras gådîbå esoßo pasauli

Kå Måru tur Måru tur tåpat kå Dievu. Svétîjiet, jaunas meitas, Ceturtdienas vakariñu: Mira Måra piedzimusi Ceturtdienas vakarå.

Íorît agri celdamås, Trîs vårdiñus vien sacîju: Dievis Tévs, Mî¬a Måra, Nåc manim palîgå.

Tåpat kå Dievu, arî Måru piemin, lüdz, tencina, daudzina, ziedo un zinté. Tu, Måriña, viegla sieva, Dod man savu vieglumiñu; Tu, Dieviñ, bagåts vîrs, Dod man savu bagåtîbu. Tumsiñå vakarå Greznu dziesmu padziedåju, Lai klausås mî¬å Måra, Kas meitiñas audzinåja.

Müsdienås, rudenim såkoties, svin Måras dienu (7. vai 8. augustå) jeb Lielås Måras dienu un Måtes dienu (15. augustå). Par Måras dienu, kas bütu svinéta pavasarî, dainås nav teikts.


62

Sapratne

Kopß senatnes ir îpaßas svinîbas Mårai – nedé¬as vidü tiek svétîts ceturtdienas vakars – tautå saukts PIEKTVAKARS. Íî teiksma ir ¬oti senatnîga, jo arî é©iptießu Izîda dzimusi ceturtdienå. Piektvakars ir kå tålas atskañas no desmit dienu kalendåra, kas bija arî senajå ‰©ipté un liecina par müsu tradîciju lielo senatni. Piektvakars bija Mårai veltîts un parasti saistîjås ar pirts dienu jeb balto dienu.

Måru tur kå Dieva pretpusi, kå Dieva da¬u, kå Dieva vienu îpaßîbu. Kas tur Dievu, tas nevar neturét Måru.



Kas ir Saules gads jeb gadskårta Kas ir svéte jeb svéta diena Kas ir Meteñi Kas ir Lieldienas jeb Lielå diena Kas ir Ësiñi Kas ir Jåñi Kas ir vasaras svinamås dienas Péteri Laidene Jékabi Kas ir Rudenåji Måras Kas ir Apjumîbas Mårtiñi jeb Mårteñi Kas ir Ziemassvétki


65

Par gadskårtu latviskajå gada izpratné

Kas ir Saules gads jeb gadskårta Saules gads jeb gadskårta rodas, zemei ritot ap Sauli. Jånîts gåja gadskårtå Savus bérnus apraudzîtu, Vai tie éda, vai tie dzéra, Vai tie skaisti padziedåja.

Nedod, Dievs, tådus ¬audis, Kådi ¬audis maliñå: Par gadskårtu pirti küra, Méneßiem veléjås.

Visås dabîgi izaugußås reli©ijås svinamus laikus un dienas noteic gadskårtas müΩîgais ritums ar Sauli kå centru. Saule pie tam netiek reli©iski dievinåta, bet tikai dzejiski daudzinåta kå dieviß˚îgs iestådîjums un gadskårtas noteicéja. Senå laika skaitîßana katrå konkrétajå gadå izriet no Saules rita.

Laika posmu starp diviem vienåda nosaukuma gadalaikiem sauc par Saules gadu. Saules gadu kå laika méra vienîbu lietojußi arî senie latvießi, un tajå apkopojas müsu senå laika skaitîßanas sistéma (skat. uz gråmatas 2. un 3. våka). Tåda bija arî grie˚iem, romießiem, japåñiem, ˚înießiem u.c.

Gadskårta iedalîta çetros laikmetos, kur katrs laikmets iesåkas ar savu svinamo dienu un saulgrieΩiem laikmetu vidü (latvießiem METI nozîmé laika grieΩus): • PAVASARIS – iesåkas ar Meteñdienu, laikmeta vidü svin pavasara saulgrieΩus – Lielo dienu jeb Lieldienas; • VASARA – iesåkas ar Ësiñdienu, laikmeta vidü svin vasaras saulgrieΩus Jåñus; • RUDENS – iesåkas ar Måras dienu, laikmeta vidü svin rudens saulgrieΩus Jumjus jeb Apjumîbas; • ZIEMA – iesåkas ar Mårteñdienu, laikmeta vidü svin ziemas saulgrieΩus Ziemassvétkus.

Vél gadalaiki iedalås laikos: • • • • • • • •

ZIEMAS LAIKS – starp Ziemassvétkiem un Meteñiem; S‰RSNU LAIKS – starp Meteñiem un Lieldienåm; PAVASARA LAIKS – starp Lieldienåm un Ësiñiem; S‰JAS LAIKS jeb ZIEDU LAIKS – starp Ësiñiem un Jåñiem; SIENA LAIKS – starp Jåñiem un Måråm; RUDENS LAIKS jeb MIEÛU UN DZÈRU LAIKS – starp Måråm un Apjumîbåm; VEÒU LAIKS – starp Apjumîbåm un Mårteñiem; LEDUS LAIKS – starp Mårteñiem un Ziemassvétkiem.


66

Sapratne

Katrs no astoñiem laikiem tålåk sadalîts SAVAIT‰S. Savaité bija deviñas dienas, un vienå 45 dienu garå laikå ieiet 5 savaites. Dainås saglabåjußies visi savaites dienu nosaukumi: pirmdiena, otrdiena, treßdiena, ceturtdiena, piektdiena, sestå diena, septîtå diena, pussvéte (astotå diena) un svéte jeb svéta diena (devîtå diena). Atlikußås piecas – vai garå gadå seßas dienas sadalås starp Lieldienåm un Ziemassvétkiem. Dainås nekåda izcila nozîme nav pieß˚irta skaitlim divpadsmit, kas saistås ar Jülija kalendåra iekårtojumu. Latviskais kalendårs tika veidots saskañå ar Saules ståvok¬iem, méness ciklu faktors te nedarbojas, kaut arî ir zinåms, ka senajå ‰©ipté ir lietojußi atseviß˚i arî Méness kalendåru un arî müsu sençi to lietoja. Tas nozîmé, ka zinåßanas par to bija, bet dzîvoja tikai un vienîgi péc Saules rita, kas ir radoßais princips – un visa dzîve bija Saules pilna. Dainås latviskie méneßu nosaukumi nav atrodami, jo tådu acîmredzot nav bijis. Pirmo reizi latviskos méneßu nosaukumus atrodam P. Einhorna 1649. gadå izdotajå darbå «Historija Lettika». Jåpieñem, ka P. Einhorns pats radîjis ßos nosaukumus, par pamatu ñemot tautå noklausîtos daΩådos laiku apzîméjumus, pieméram, laiku vai méneßu nosaukumi: ziemas, sveçu, sérsnu jeb baloΩu, sulu, lapu jeb séjas, ziedu, siena jeb liepu, rudzu jeb p¬aujas, silu, ve¬u jeb rudens, sala jeb salnas, vilku ménesis. Ío sadalîjumu varam pieñemt, jo tas izriet no dabas ritiem un atbalsojas ¬auΩu sirdîs.

Tålåkais iedalîjums ir diena, kas sadalås célienos: rîts, pusdiena un vakars. Un tålåk savukårt: stunda – BRÈDIS, minüte – ÍALTE, sekunde – MIRKLIS. Par svinamiem laikiem médz dévét vairåku dienu svinîbas gadalaiku vidü, kas ir gan gadskårtu svinamås dienas, gan paßu cilvéku müΩa goda dienas. Tås bagåtas ar daΩådåm izdarîbåm un rituåliem, kuru galvenais uzdevums ir atvairît ¬aunumu, paust pateicîbu par iegüto un sasniegto, kå arî nodroßinåt auglîbu un labu raΩu turpmåk. Svinîbu norisés ir liela daΩådîba. Svinîbås goda viesi ir Dievs, Laime, Måra. Íe nav vietas sîkumos parådît, kå izcélußås un kå izveidojußås müsu svétes un mistérijas, bet jåsaka, ka lielåkå vairumå latvießu sirdîs caur virsapziñu tås ir dzîvas vél ßodien.

Dienu skaitîßana såkusies ar 25.decembri – péc ziemas saulgrieΩiem. Laikmeti skaitîti no pavasara såkuma jeb Meteñdienas. Saimnieciskais gads såcies Ësiñdienå – vasaras såkumå. Brastiñu Ernests aplüko iespéju, ka latvießiem bijis kalendårs ar desmit dienu nedé¬u, tåpat kå senajå ‰©ipté. Gads dalîjås 36 savaités ar 5 liekåm dienåm gada beigås. Påri palikußås gada dienas izgåja årpus laika un tika noliktas svinéßanai Ziemassvétkos, kuri vienîgie arî satur svétku nosaukumu. Íais piecås liekås dienås esot dzimußi é©iptießu Dievi: Ra – Atums, Íu, Tefnuta, Gebs, Nuta. Diviem pédéjiem Gebam (zeme) un Nutai (debess) savukårt dzimst Ozîriss jeb Usîrs, Izîda, Sets un Neftîda. Tie visi kopå veidoja ‰©iptes deviñu Dievu panteonu – ENNEÅDI. Ticamîba, ka latvießiem ir bijis lîdzîgi, ir liela, jo Ziemassvétkos piedzimst – Dievs Debesu gaisma jeb Dievs, Laime, Måra. Dieva krustabas, kas bija Lieldienås, iekrît tießi péc deviñåm savaitém, ja vadås péc desmit dienu kalendåra, skaitot no Ziemassvétkiem. Latvießu tradîcijå vél ßodien bérnam krustabas rîko devîtajå dienå péc piedzimßanas. Ziemas svétki Liela diena, Tie Dievam lieli svétki; Ziemas svétkos Dievs piedzima, Lieldienå ßüpli kåra. Svétki nåca svétîjami, Liela diena lielîjama; Svétkos svétais Dieviñß dzima, Lielu dienu nokrustîja.


Par gadskårtu latviskajå gada izpratné

67

Varam secinåt, ka latvießiem ir bijusi senåka pasaules un Dieva izpratne par é©iptießiem, jo nav pielügußi daudzus Dievus, bet gan viena Dieva daΩådås izpausmes. Tas sasaucas ar Antona Rupaiña secinåjumiem par dainu senumu un viedumu un to, ka citi ir veidojußi savu pasaules uzskatu mainîgå pasaules telpå, kamér latvießi nemainîgi pieturéjußies pie saviem sençu vissenåkiem ieskatiem, tos negrozot, laikiem mainoties. Tå lîdz pat müsdienåm atnåcis dainu Dievs, un tas ir latvießu tautas vislielåkais nopelns. Vislielåkais nopelns arî tåpéc, ka, izsekojot citu tautu dievestîbu raßanos, paståvéßanu un aizießanu nebütîbå, var vérot, kå viens Dievs ticis nomainîts ar citu, – parasti zemåkas perfekcijas Dievu, un, lîdz ar nomaiñu, ir notikusi arî tautas garîgå degradåcija. Kå pieméru minésim Grie˚u dievu panteonu, kur Urånu nogalina déls Krons un To savukårt nogalina déls Zevs un ieñem augståkå Dieva vietu panteonå. Èpaßi åtrus tempus pasaules pårkårtoßanå uzñéma Jahves pielüdzéji, jo viñu Dievs – Radîtåjs (Arhitekts) pats sevi pasludinåja par «vienîgo îsto Dievu» un izrådîja graujoßu neiecietîbu pret citu tautu dievestîbåm. Tas izvértås par globålu karu pret cilvéci, kur ar viszemiskåkiem lîdzek¬iem un metodém – viltu, uzpirkßanu, meliem un kariem, kas tika un tiek vesti pårsvarå ar CITU TAUTU fizisko spéku, nolieca ¬audis pasaules telpå lîdz zemei, kå smaga krusa noliec laukus, nolauΩot graudu pilnås vårpas. Katram no mums ßobrîd bütu jåpårlasa Raiña luga «Jåzeps un viña brå¬i», kur viss ir pateikts skaidråk par skaidru, un rodas iespaids, ka toreiz paustais ir ¬oti aktuåls tießi ßobrîd... Jåzeps:

«Vai, ¬aunu negainot, nau izdzésts labs? Vai ¬aunais nemåcîts var tapt reiz labs? Vai, zvériem ¬aujot, nezüd cilvécîba? Vai, labo ziedojot, nau audzéts ¬auns?»

Citviet:

«Man ñéma ticîbu – vai to var piedot? Vai tie nau jåizdeld, kas labu deldé? Kad viñu nebüs, cilvécei büs droßi.»

Jåzeps:

«Kas piedot ir? Vai ¬aunu teikt par labu? Òaunam tapt? Né, ¬aunu vérst par labu, tas ir piedot. Jo citåd` zvéri aprîs cilvékus Un cilvécîba noliegs pati sevi Un samîs dîg¬us, kas uz labu tiecas. Tad zeme plîsîs, izléks pü˚is – ¬aunums!»*

Påridarîjums ir labojams, bet tam ir nepiecießama dzi¬a un pamatîga izpratne par lietu bütîbu un pasaules kårtîbu, un savas tautas lomu laika telpå. Bet pats galvenais – jåzin, ka, såkot ar 2002. gadu, esam iegåjußi Zelta laikmetå un tumsai, kura gandrîz 6000 gadus ir valdîjusi pasaulé, ir jåatståj skatuve, dodot vietu Dievam – debesu gaismai! Gandrîz visas kalendåru sistémas iekårtojußas dienu skaitîßanu vai nu péc Saules rita, vai arî péc Méness. Austrumu sentautas skaitîja savu gadu péc Méness, kamér pie mums un citåm rietumu tautåm bijis Saules gads. Kårtéjo reizi redzam, ka izjaukts müsu dzîvesveids un ar spéku uzspiests sveßs un mums, kå zemkopju tautai, – nepieñemams kalendårs. Jülija kalendåru** Latvijas teritorijå ieveda våcu krusta karotåji, un tå stunda, minüte, sekunde un nedé¬a izspieda senåkos jédzienus – brîdi, ßalti, mirkli un savaiti. * Rainis. Kopoti raksti, 11. séj., 207., 172., 240. lpp. ** Jülija kalendårs jeb «vecais stils», kas oficiåli bija spékå lîdz 1582. gada 5.oktobrim. Íî kalendåra atvasinåjums 18.gs. såkumå bija arî Zviedru kalendårs.


68

Sapratne

Gregora kalendårs* radås, kad påvests Gregorijs XIII saskañå ar itå¬u astronoma LuidΩi Lilio priekßlikumu izdeva rîkojumu, kas noteica péc 1582.gada 4.oktobra izlaist desmit datumus un kalendårå 5.oktobra vietå likt 15.oktobri, lai mazinåtu Jülija kalendåra nesaskañas ar tropisko gadu. Påvesta rîkojumu kato¬ticîgås zemes uzñéma bez lieliem iebildumiem, bet protestantu zemés tas radîja pretestîbu, tå sauktos KALENDÅRA NEMIERUS. Arî Rîgå 1582. gadå izcélås asiñaini nemieri. Tikai 1589. gadå péc nemiernieku sodîßanas ar nåvi (viens no nemieru vadîtåjiem, ko sodîja ar nåvi, bija namnieka déls Mårtiñß Gîze) Stefana Batorija péctecim Sigismundam III izdevås nepaklausîgo Rîgu nomierinåt. Anglija ar savåm kolonijåm pieñéma Gregora kalendåru tikai 1752. gadå, Japåna – 1873., Grie˚ija – 1923., Turcija 1917. gadå. Ar jauno kalendåru mainîjås arî gada såkums. Gregora kalendårå gads sadalås 12 daΩåda garuma méneßos, kam pamatå Méness fåzes. Tålåkais méneßu sadalîjums ir 7 dienu nedé¬ås. Latvießiem nedé¬as dienu nosaukumi pårñemti no savaites dienåm, atmetot septîto un astoto dienu, bet 7 dienu nedé¬a nekad nedod pilnu nedé¬u skaitu ne ménesî, ne gadå. Tåpéc Gregora kalendårå dienas nosaukums un datums nepårtraukti mainås, tå ir viena no lielåkajåm neértîbåm moderno laiku kalendåra lietotåjiem. Íî ir viena no zîmîgåkajåm atß˚irîbåm abu sistému starpå, kur latvießu senå laika skaitîßanas sistéma ir müΩîgais kalendårs, bet Gregora kalendåra elementu savstarpéjå maiña nedod vélamo értîbu un uzskatåmîbu ikdienas lietoßanå. Dainås gads skaisti apdziedåts Saules teiksmås, tas ir latvießu tautas dzejojums par debesu gaismas parådîbåm, kuru skaits ir aptuveni 1500. Íais dainås norißu un jédzienu vairums ir izteikts simbolos. Sauli apzîmé ar apa¬iem priekßmetiem: ripu, apli ar punktu vidü, plåceni, åbolu u.c Vélreiz jåmin Brastiñu Ernesta teiktais: «Svinamie laiki un dienas kå zelta jostas grib atkal ik gadskårtas vienot tautu kopîgås gavilés kå senåk. Nekas taçu nav tik izturîgs un nesaraujams kå prieka saites, kurås vésture ieausta, lai gavilétu lîdzi.»**

Un vél: més dzîvojåm péc Saules, bet tagad – péc Méness fåzém! Svarîgi, ka visas müsu sençu svinamås dienas, kas bija saistîbå ar Saules kalendåru, ir novirzîtas uz nekurieni, tå atñemot tautai tås spéku, sütîbu un eksistences galveno mér˚i – augt lielumå, iet dzi¬umå, saprast plaßumå.

Kas ir svéte jeb svéta diena Svéte jeb svéta diena ir darba nedé¬as baltå diena. Duß, édat, man` gosniñas, Tai mazå zålîté; Par nedé¬u Svéta diena, Tad laidîßu åbulå.

Dievs aizliedza bitîtei Sarkano åboliñu; Kam bitîte nesvinéja Svétas dienas launadziñu.

* Gregora kalendårs jeb «jaunais stils», kas oficiåli spékå ar 1582.gada15.oktobri, bet praktiski ieviesås tikai ar 17.gs. un tikai da¬éji, jo paraléli tam lietoja arî Jülija kalendåru. Bija arî Bizantes kalendårs, kuru lietoja krievu pårvaldîtos apgabalos Livonijas kara laikå. Íai sistémå gada såkums ir 1.septembrî, un gada skaitîßana såkas ar mîtisko pasaules radîßanu, kuru noteic, pieskaitot 5508 gadus pie müsu éras gadu skaita. ** Brastiñu Ernests. Latvju gadskårtas dziesmas, 6. lpp.


69

Par gadskårtu latviskajå gada izpratné

Katras nedé¬as beigås bija viena tîra jeb balta diena – svéte jeb svéta diena. Katras dienas nogalé, Saulei rietot, svinams brîdis SAULCELÈTE; nedé¬as vidü ceturtdienas vakarå bija PIEKTVAKARS – svinéts par godu Mårai, un dainås pieminéta PUSSV‰TE jeb svétås dienas priekßvakars, kas arî bija svétvakars. Ievießoties Eiropå kristîgajai ticîbai, seno laika skaitîßanu aizståja ar austrumniecisko septiñdienu nedé¬u.

Svéta diena ir diena, kad Dievs ir ienåcis istabå un cilvékam ir mî¬i Tas jåsagaida, sakot – svéta diena. Svéts ir vårds, kas bijis visåm pirmtautåm. Svétozoli, svétbirzes un svéta diena – viss sakarå ar Dievu.

Kas ir Meteñi Meteñi ir pavasara iesåkums, kad tika svinéta arî «Bérnu diena». Visu gadu naudu kråju Metenîßa vakaram; Es måsiñas vizinåßu Metenîßa vakarå.

Gari laidu kumeliñu Meteñdienu vakarå, Lai aug lini tievi, gari Mana téva tîrumå.

Meteñdiena ievadîja laika metus, kur METI nozîmé laika grieΩus jeb pagrieziena vietu, no kuras såkas atkal gada brînumainå mistérija – pavasaris, vasara, rudens un ziema. Metenis kå gaismas personificéjums ar savåm raksturîgåm îpaßîbåm un darbîbåm iek¬aujas gadskårtas teiksmu télu – Dievadélu pulkå. Latvießu iztélé tas parådås arî kå Meteñdienas cilvékojums, kas darbojas ¬auΩu vidü. Pirmais no çetriem gada laikmetiem tiek turéts pavasaris, pédéjais – ziema. Tåda kårtîba rodas, sekojot dabas atmodai, plaukumam, briedumam un nåvei. Latvießu gadskårtå Meteñus svin starp Ziemassvétkiem un Lieldienåm. Meteños izbeidzas ziema, un nåkamå dienå – Pelnu dienå – såkas pavasaris. (Péc Gregora kalendåra – 6. vai 7. februårî.) Pelnu diena ir pirmå lîdumnieku un jaunu saimniecîbu dibinåßanas diena, kur no téva sétas pavarda ñéma lîdz pelnos ierußinåtas ogles jaunå pavarda iekurßanai. Metens kaktå sukåjås, Pelnu dienu gaidîdams; Nu atnåca Pelnu diena – Bédz, Meteni, aizkråsné!

Kr. Barons latvießu dainås ar Meteni iesåcis svinamo laiku un dienu apskatu, jo redzéjis tajå mistisko dzîvîbas såkumu – PAVASARI. Katru gadu tika izspéléta mistérija – pavasaris, vasara, rudens, ziema, un cilvéks pasaules telpå atkårto ßos ritus arî savå dzîvé, kur pavasaris ir bérnîba; vasara – pilnbrieds; rudens – pusmüΩs; ziema – vecums un noriets. Un plaßåk var teikt, ka tas ir arî pasaules radîßanas mîts, kur Meteños Dieva laistajå pasaulé ienåk cilvéks. Jau iepriekßéjå noda¬å uzzinåjåm, ka gada skaitîßana iesåkås uzreiz péc ziemas saulgrieΩiem, piedzimstot debesu gaismai jeb Dievam un arî Saules gaismai, kas savukårt sakrît ar pasules radîßanas mistériju, kur Ziemassvétkos piedzimst Dievs, bet Meteños – pasaulé ienåk cilvéks.


70

Sapratne

Metenis tåtad ievadîja cilvéka piedzimßanas brîdi pasaulé. Tåpéc arî Meteños tika svinéta B‰RNU DIENA (kå gads aug augumå – tå bérni aug). Bérni tika apdåvinåti. Laime, büdama mî¬å MüΩa Måte, nåca ciemos, un dåvanas tika mestas no istabaugßas, kå lielås mistérijas – cilvéks un Dievs – turpinåjums. Ar Meteñiem jeb cilvéka ienåkßanu pasaulé såk darboties arî Dieva Zelta krusts, kå simbols – Dieva un cilvéka cießai sadarbîbai kopîga mér˚a – PASAULES HARMONIJAS labad. Tas tad arî bija latvju tautas galvenais uzdevums – ar stipriem vårdiem, stipru domu un labiem darbiem nodroßinåt lîdzsvaru pasaulé, kas cilvéku darboßanås rezultåtå vienmér meta sîkus küleñus. Un savukårt, iesåkoties LIELAJIEM LAIKU METIEM, – Zelta, Sudraba, Bronzas un Dzelzs laikmetiem, – doties pasaulé, lai nestu gaismu un zinåßanas tiem, kam nav Dieva padoma, vai arî tiem, kas dzîvo no sava pråta, bez izpratnes par Dieva padoma esamîbu, jo sañemt Dieva padomu vienmér nozîméja lielu darbu ar sevi, un jåteic – kas no sirds centås, tam atvérås visi vårti grütajå ce¬å uz patiesîbu, kas visos gadîjumos ir bijis Dieva tîrums. Nebüs par lieku atkårtot, ka latvis nekad nav jaucis lietu kårtîbu – pielüdzis daudzus Dievus. SaulgrieΩus svinéja, suminot Saulîti, aicinot svinîbås kå goda viesus – Dievu, Laimi un Måru, bet Meteños, Ësiños, Mårås un Mårteños – svétki tika svinéti par godu Dievam, kå pateicîba par veiksmi darbos un sadzîvé, laika metiem mainoties. Tad viss notika Dievam, Laimei un Mårai par godu, prieku un patikßanu. Mî¬i suminot arî Meteni, Ësiñu, Måru vai Mårteñu, kas nu kuro reizi bija svinîbu gaißå rota. Un tå – latvim bija izpratne par VIENU DIEVU jau tad, kad visi citi Dievi vél nebija ienåkußi pasaules telpå. Tie, kas iznîcinåja müsu dzîvesveidu (müsu reli©iju), ir viltus pravießi, kam nav nekåds sakars ar Dievu un Dieva padomu. Atgüt zaudéto – nozîmétu atgüt spéku un prieku, kas ßajos tükstots gados ir izplénéjußi un izçåkstéjußi, bet tomér jåsaka – vél viss nav zaudéts, protams, ja ¬audîm pietiks pråta un gaismas dvéselés. Rainis teic:

«Kas vairåk pazemots, kå cilvéks drîkst, Tam vairåk jåce¬as, kå cilvéks spéj.»*

Lîdzîgi citiem Dievadéliem, arî Metenim ir ©imene ar déliem un meitåm, bet dainu ziñas par tiem skopas. Toties dainås diezgan daudz aprakstîta Meteña darbîba un piederumi. Meteños vizinås un ciemojas – raksturîgåkå darbîba ir vizinåßanås ar kamanåm, kas veicina auglîbu druvås. Meteña piederumos redzamåko vietu ieñem cükas galva un ausis, cükas kåjas un mieΩa plåcenis, ko Metenis atnes lîdzi, un tådé¬ Meteñu parastie édieni ir plåcenis, grüdenis un cükas kåjas. Metenis ir pédéjå budé¬u jeb ˚ekatnieku diena.

Meteños ir laiks pårdomåt visu iepriekßéjå gadå veikto un nospraust jaunos dzîves metus nåkoßajam gadam.

* Rainis. Kopoti raksti, 11. séj., 160.lpp.


71

Par gadskårtu latviskajå gada izpratné

Kas ir Lieldienas jeb Lielå diena Lieldienas jeb Lielå diena ir pavasara saulgrieΩu svinîbas – gaismas uzvara pår tumsu un Saules atmoda. Ko Lieldiena man atnesa Par gadskårtas gaidîjumu? Vienu paßu zîdautiñu Véjiñam vicinåt.

Lieldienîte man vaicå, Kur tie kåra ßupolîtes? Straujas upes maliñå, Ozoliña zariñå.

Kad gadskårtå Saule ir tik augstu pakåpusies debesu kalnå un dienas garums ir tik liels, ka såk pårspét nakti, tad ßim notikumam par godu visas pirmtautas svinéjußas Lieldienu jeb LIELO DIENU. Lieldienas ir pavasara svinamais laiks – PAVASARA SAULGRIEÛI. Péc senas teiksmas ßai laikå Dievam esot ßüpulis kårts – Dievam rîkotas krustabas. Dainås redzamåkie Lieldienu piederumi – olas un plåcenis, kas simbolizé SAULI un Saules atmodu. Vairums seno gadskårtas svinîbu cilvékotas kå vîrießu kårtas teiksmu téli – Dievadéli, bet Lieldienas ir sievießu kårtas vårds. Lieldienu svinîbu personificéjums ir liela sieva Mårgieta (kårtéjå Måras izpausme) un trîs måsas: Anna, Maija, Grieta. Trîs måsas saskan ar Lieldienu svinamo dienu skaitu. Lieldienas, tåpat kå citi gadskårtas teiksmu téli, nenåk tukßåm rokåm – olas, plåceñi cilvékiem; asni un za¬a zåle – årém un laukiem. Lieldienu svinîgais édiens ir olas, kas simbolizé Sauli. Lieldienas svin trîs dienas. Lieldienu dainas runå par zelta, sudraba un baltåm olåm. Íîs kråsas simbolizé ener©ijas: zelta – Dieva ener©iju, sudraba – Måras, bet balta – Laimes ener©iju. Nozîmîgåkie Lieldienu priekßdarbi ir ap p©érbu gatavoßana un greznoßanås, arî Lieldienu édienu gatavoßana un ßüpo¬u kårßana. ÒauΩu dzîvé ska¬u prieku par Lieldienu tuvoßanos izteic rotåßana un gaviléßana. Tå ir jaunu meitu dziedåßana klusos pavasara vakaros, apdziedot dabas atmodu, pu˚es un jaunu ¬auΩu attieksmes. Gaviléßana ir îpaßs dziedåßanas veids, kas savå pirmatnéjå nozîmé izpauΩ sasaukßanos, sazinåßanos, saüjinåßanos. Kad dzird meitas gaviléjam un rotåjam, tad Lieldienas nav vairs tålu. Arî Lieldienas paßas atbrauc gavilédamas. Lieldienu jaukåkå izprieca ir ßüpoßanås, kas simbolizé teiksmås minéto süp¬a kårßanu Dievam. Parasti ßüpolém cirstas ozola vai oßa koka kårtis. Tåpat pazîstamas rota¬as «Ripu sißana», kur ripa ir Saules zîme, kå arî «Putnu dzîßana» vai «Putnu ßaußana» – priecîgi gåjieni lielå pulkå ar dziesmåm un müziku, tikai gåjiena dalîbnieki vairs nav noviepußies kå ziemas pusé – Mårteños, Ziemassvétkos, Meteños. Zem aizdzenamiem putniem esot domåti ve¬i, kurus raida atpaka¬ uz ve¬u pasauli, gaismai atnåkot. Ir tautå ticéjums, ka putni ir starpnieki starp ¬audîm un ve¬u pasauli.

Lielå diena ir diena, kad nåk Saule atpaka¬ uz müsu Måras zemi. Tas ir saistîts ar gaismas vai, pareizåk, Dieva gaismas triumfu – uzvaru pår tumsu. Tå ir Lieldienu îstenå nozîme, un tam bija pakårtoti visi riti un visas izdarîbas.


72

Sapratne

Kas ir Ësiñi Ësiñdiena ir vasaras iesåkums. Pår kalniñu Ësiñß jåja Ar akmeña kumeliñu: Tas atnesa kokiem lapas, Zemei za¬u åbuliñu.

Ej, Ësiñ, labais vîrs, Jåj ar mani piegu¬å: Es guntiñas küréjiñß, Tu kume¬u ganîtåjs.

Ar Ësiñdienu iesåkas vasara un lîdz ar to arî jauns saimniecîbas gads. Såkas vasara un arî ziedu laiks, kas atbalsojas Ësiña dainås. Ësiña vieta citu teiksmu télu – Dievadélu vidü vislabåk redzama Saules teiksmå, kur Tas ir rîta ausmas un gaismas cilvékojums. (Gregora kalendårå Ësiñi iekrît 9.maijå.) Íai dienå gåjéji un kalpi pårvietojas uz jaunåm salîgtåm dzîves vietåm. Pie citåm tautåm, kå våcießiem, somiem un krieviem, par gåjéju pårvietoßanås dienu ir bijusi Jura (Georga) jeb Jur©a diena. DaΩås dziesmås jau Ësiña vietå ståjies Jur©is, kå to véléjusies kristîgå baznîca, bet latvietis ir svinéjis Ësiñus, kas ir Debesu gaismas Dieva déls un tikai vélåk tapis vienîgi par zirgu aizgådni. Un jåsaprot, ka Ësiña nozîme ir daudz lielåka, kå ßobrîd tiek pasniegts. Ësiñß ierodas kå mî¬ß, gaidîts viesis un atnåkdams atnes za¬u zåli, lapas, piegu¬nieku dziesmas, bet galvenais – tas ierodas rüpéties par ¬audîm un zirgiem vasarå, kas ir Ësiña galvenais darbîbas lauks. Ësiñam par godu pirmo vasaras nakti jåj zirgus piegu¬å un dienå pirmo reizi laiΩ lopus ganos. Abi ir priecîgi notikumi, kur valda ska¬ums un jautrîba, jo, no rîta izvedot lopus ganos, sétå såkas ramuléßanås, t.i., aplaistîßanås ar üdeni (ticéjums: ka vasarå lîdz pret odiem). Müsu Ësiñam ir nenoliedzama lîdzîba ar é©iptießu Usîru (ko grie˚u iespaidå dévé par Ozîrisu). Ësiñß ir rada arî indießu Aßvinam (sanskritå ËÍA nozîmé ausma) un grie˚u Diosküriem jeb Dievadéliem, kas arî ir Saules vedéji. Arî latvießi Ësiñu sauc par Dievadélu. Péc daΩu mitologu domåm, tautas dziesmås Saules kalps, Saules stürmanis ir tas pats Ësiñß. Tas ir arî Saules kume¬u braucéjs un Saules vedéjs. Tas patiesi atbilst patiesîbai – Ësiñam piemît viss, lai ienestu dzîvé skaistumu un taisnîgu dzîvoßanu, bet, lai viss notiktu péc Dieva domas, tam tiek doti Dieva zirgi – spéka simbols. Ësiñß ir arî Saules zirgu braucéjs un gaismas vedéjs jeb Dieva padoma un varas teicéjs savå tautå un zemé (arî ‰©ipté Usîrs – Ozîriss bija faraonu tituls, jo tam bija gan Dieva spéka simbols – zirgs, gan Dieva varas simbols un Dieva padoma klåtbütne – gaismas un Saules veßana). Ësiñu îpaßi daudzina kume¬u audzétåji kå zirgu gådnieku vasaras laikå. Ësiña piederumi ir zirgi un gaismas saucéjs – gailis. Ësiñam ir ©imene – divi déli, kas ir dvîñi – Rîta un Vakara zvaigznes jeb Auseklis un Rieteklis. Tie darbojas, Saulei lecot un norietot. Viens darbojas no rîta, otrs vakarå, lîdzîgi Ësiñam paßam, kas déliem ßos darbus ieråda. Ësiña sieva ir Ußa, un ir arî meitas – cimdu adîtåjas. Ësiña meitas un déli, tåpat kå citi teiksmu téli, ir nodarbinåti lauku darbos sétå un piegu¬å, lîdzîgi Ësiñam paßam. Ësiñß savus divus délus Darbiñam radinåja: Vienu süta piegu¬å, Otru arti tîrumå.

Ësiña mielastam galdå likts no rîta kautais gailis, olas, ceptas karaßas un alus. Ësiñam dod jeb ziedo, lai nodroßinåtu tå labvélîbu un palîdzîbu nåkamå vasarå.


73

Par gadskårtu latviskajå gada izpratné

Íî ziedoßana pa lielåkai da¬ai izpauΩas devumå, kas k¬üst par Ësiña mielasta saståvda¬u. Dainås redzam, ka Ësiñam solîti arî svårki un jostas. Svinîbu mielastå lüdz piedalîties arî paßu Ësiñu. Péc mielasta gatavojas jåt zirgus piegu¬å, lîdzi ñemot olas par ziedu Ësiñam, zintéßanai un piegu¬as édienu gatavoßanai. Piegu¬å éd olu kulteni ar ga¬u (pentogu jeb pantågu). Piegu¬nieki pie ugunskura dzied un koklé, un puißi, kas nodomåjußi vasarå iet precîbås, taurédami par to dod ziñu.

Ësiñß ir gaismas vedéjs un laimes neséjs katrå sétå, bet îpaßi sétå, kurå ir zirgi un zirgu darîßanas. Zirgs jau izsenis ir Dieva spéka simbols un noråda uz Ësiña varenîbu un spéku. Ësiñß ved veiksmi visos lauku darbos un lauku ¬auΩu sadzîvé – viñß ir starpnieks starp Dievu un cilvékiem un dod savu ieguldîjumu lauku ¬auΩu sadzîvé.

Kas ir Jåñi Jåñi ir vasaras svinamais laiks – vasaras saulgrieΩi. Jåñu diena, svéta diena Aiz visåm dieniñåm: Jåñu dienu Dievadéls Saulesmeitu sveicinåja.

Sanåciet, Jåña bérni, Sagaidiet Jåña dienu! Jåña diena lepni nåca, Ugunîs vizédama.

Lielåkås gadskårtéjås svinîbas latvießiem ir bijußas Jåños – vasaras saulgrieΩos – vasaras vidü, kad saule visaugståk uzbraukusi debesu kalnå. Íai laikå dienas ir visgaråkås, bet naktis visîsåkås. Svinîbu laiks vilcies lîdz paßai Péterdienai, ko dainas dévé par Lapainîti, kamér Jånis ir Ziedainîtis. Kå latvießiem ßo svinîbu cilvékojums ir Jånis, tå indießiem – Devjana, slåviem – Jans vai latîñu – Janus, kurß ir tåds pats saulgrieΩu veidols. Jåñi ir dainås visvairåk apdziedåtå gadskårtas svinîbu norise. Ap 200 dainu ståsta par vasaras saulgrieΩu cilvékoto teiksmu télu – Dievadélu Jåni, bet svinîbu norise, apdziedåßanås un lîgoßana aptver vairåk nekå 2000 dainu. Jau pirms Jåñiem dzirdamas dziesmas ar piedziedåjumu LÈGO, jo visa daba lîgojas briedumå un auglîbå. Visa Dieva radîbiña Saulîtéji lîgojåsi: Rudzu vårpas, pu˚u ziedi, DiΩu meΩu koku gali, Veci ¬audis, mazi bérni, Jauni puißi, jaunas meitas.

Jåñu gaidîßana un ielîgoßana iet lîdztekus daudzajiem priekßdarbiem, kas paveicami, pirms ierodas teiksmainais Jånis. Òaudis steidzas nobeigt darbus laukå, izravét dårzu, apkopt sétu un pagalmu, lai nedotu iemeslu Jåñu bérniem apdziedåt sétas ¬audis par nevîΩîbu. Pirms Jåñiem, kas tautå pazîstama kå Zå¬u diena, nozîmîga paraΩa ir sétas puß˚oßana, vainagu vîßana un Jåñu zå¬u lasîßana. Puß˚o vårtus, ékas, durvis, logus, istabu, jumtu, galdus, kréslus,


74

Sapratne

darbarîkus, lopus – katru vietu un lietu. Puß˚oßanas nozîme ir auglîbas veicinåßana un svétîbas gådåßana sétai, ko parasti veic puißi un meitas. Puß˚oßanai lieto ozola zarus, bérzu meijas, lapas, ziedus un zî¬u puß˚us, bet var lietot arî k¬avu un oßu zarus un lapas. Apsi puß˚oßanai nelietoja – dainas to ir nopélußas, t.i., puß˚oßanai nederîga. Jåñu zåles beidza lasît Jåñu naktî, jo tåm vairs nepiemita burvîbas spéks. Viena pati Jåñu zåle Deviñiem Ωuburiem, Devîtåi Ωuburå Zelta poga galiñå.

Vainagu nozîme lîdzîga Jåñu zålém – ß˚îstîbas un svétîbas neßana un, galvenais, – müΩîbas sim bols, kuram nav såkuma un nav arî gala. Ar vainagiem apdåvinåja arî citus. Uzliksim saimniecei Baltu ziedu vainadziñu: Lai aug viñas raibaliñas Baltajiem ziediñiem. Augsti célu Jåña zåles, Lai telîtes lielas aug; Lai telîtes lielas aug Lîdz citam Jånîßam.

Puß˚oßanai vél ir cita nozîme – aizsardzîba pret ¬aunumu, raganåm, burvjiem, skau©iem, kas seviß˚i Jåñu naktî ir centußies kaitét lopiem, druvåm, sétai un måjai, jo Jåños gaismas un dzîvîbas spéks vislielåkais. Tådé¬ arî Jåñu nakti nejåja zirgus piegu¬å. Jåñu naktij piemît daΩådi burvîgi spéki. Piederas arî mazgåties rîta raså, kas nes îpaßu svétîbu. Jåñu mielasts beidzas ar pateicîbu Dievam un laba véléjumiem saimniekam un saimniecei – Jåñu tévam un Jåñu måtei. Péc mielasta såkas malu aplîgoßana un veltîßana, kad ¬audis ar vainagiem un Jåñu zålém apstaigå savas sétas, tîrumus, dårzus, dziedådami Jåñu dziesmas un nolikdami Jåñu zåles un vainagus ar nozîmi – nest svétîbu un laimi cilvékiem, vairot bagåtîbu un turîbu sétå. Aplîgo arî lopus, tåpéc puß˚oßana, aplîgoßana un veltîßana ir ¬oti nozîmîgas Jåñu norises jeb rituålu darbîbas, kurås piedalås arî Dievs, Laime, Måra. Parasti Jåñu bérni ir gaidîti ciemiñi, bet var ierasties arî neaicinåti, taçu visi tiek laipni uzñemti un cienåti ar sieru un alu. Jåñu bérni apdzied nepuß˚otås un nesakoptås sétas. Notiek savstarpéja apdziedåßanås, kas ir jautra un aspråtîga, un neviens to ¬aunå neñem. Péc pacienåßanas un apdziedåßanås Jåñu bérni pateicas saimniekam un saimniecei un novél sétai Dieva svétîbu. Atvadoties Jåñu bérni ieståda sétå ozolu un péc tam iet uz nåkamo sétu vai pulcéjas pie Jåñu uguns kalna galå. Måjinieki nåcéjus sagaida pie ugunskura, un apsveicinoties visi apmainås ar Jåñu zålém. Vasaras saulgrieΩu svinîbås ugunij ierådîta nozîmîga vieta. Uguns dedzinåßana ir da¬a no svinîbu rituåla – gan ikdienå, gan svétkos ir vajadzîbas nozîme: pieß˚ir svinîbåm seviß˚u greznumu; simbolizé labå uzvaru pår ¬auno, gaismas uzvaru pår tumsu. Augsti paceltå uguns simbolizé arî Saules uzkåpßanu zenîtå, kas rada svétkiem seviß˚u spoΩumu, dodot arî Jåñu bérniem iespéju sasildîties. Jåñuguns aizdedzinåßana ir saimnieka uzdevums. Uguns var tikt kurta gan kårts galå, gan zemé. Kårts galå degoßu mucu sauc par PËDELI. Jåñu kalnå pie uguns norisinås visas Jåñu nakts nodarbîbas: lîgoßana, dejas, rota¬as un apdziedåßanås. Kad Jåñu uguns iededzinåta, atskan taures skañas, kas sauc kopå Jåñu bérnus. Taures pütéjs ir teiksmainais Jånis. Jåña tauréßana îpaßi attiecinåta uz jauniem puißiem un meitåm, jo Jåñu nakts ir lîksmîbas laiks, kad daba zied un jaunås sirdîs plaukst mîlestîbas jütas. Lîgoßana pie Jåñu uguns turpinås visu cauru nakti. Jånîts kliedza, Jånîts bréca, Jåña bérni izklîdußi, Püt, Jånîti, vara tauri, Sasauc savus Jåña bérnus.


Par gadskårtu latviskajå gada izpratné

75

Pie Jåñuguns notiek arî nozîmîga rituåla darbîba: dejoßana ap ozolu, kam ir auglîbas veicinåtåja un svétîbas neséja nozîme. Deju apkårt ozolam vada pats Jånis. Vél pazîstama Jåñu nakts nodarbîba ir lékßana pår ugunskuru, kas ir attîrîßanås un gaismas spéku aktivizéßanas rituåls. Íajå naktî jaunießi nopietni domå arî par müΩa drauga nolükoßanu. Puißu un meitu iepazîßanås notiek ne tikvien pie ugunskura, bet vél bieΩåk, Jåñu zåles lasot un papardes ziedu mekléjot, kas nozîmé laimi, veiksmi un mîlestîbu. Jåñu naktî måtes lieku reizi atgådina meitåm büt apdomîgåm un sargåt savu tikumu. Par meitu tikumu nomodå ståv arî Jånis. Es jums saku, jauni puißi, Nenåkat ßo naksniñu: Jånis séd kalniñå, Påtedziña rociñå.

Neguléßanai Jåñu naktî piedévéti vairåki iemesli: paliekot nomodå visu nakti, iegüst labu veselîbu un modrîbu nåkamam gadam; puißi un meitas par neguléßanu var sagaidît labu dzîves draugu un laimi mîlestîbå; negulétåjiem arî sagaidåma laba raΩa druvås. Dainas liecina, ka pats Dievs Jåñu naktî sastopams uz lauku ce¬iem. Jåñu dienas rîtå Saulei piedévétas brîniß˚îgas îpaßîbas, un Jåñu bérni to sagaida lîgodami. Tad arî laiks Jånim doties projåm un atvadu dziesmas skan visås malås. Jåñu bérni to pavada ar dziesmåm un solîjumiem atkal gaidît citu gadu. Svinîbas vasaras saulgrieΩos ir raksturîgas visåm pirmtautåm. Tagadéjå kalendårå Jåñu diena ir 23. jünijå un novirzås no patiesajiem saulståvjiem. Latvießu Jåñu svinîbu nozîme un norises aizvien vél atbilst tautas senajåm paraΩåm, lai gan tie daudz ko zaudéjußi savå izpildîjumå. Radußies arî nevajadzîgi pårdzîvojumi – pårcelts datums par divåm dienåm uz priekßu un nesakrît vairs ar vasaras saulgrieΩiem, bet, kå més zinåm, tikai Jåñu naktî plüktåm zålém ir spéks – tikai Jåños ir spéks un vara, bet citas dienas ir, kå jau citas dienas. Kristîgås baznîcas cîña pret nekristîgajåm paraΩåm izpaudås arî aplinkus darbîbå, proti, 1601. gadå, vadoties péc Gregora I ieteikuma, 24. jüniju izsludinåja par svétå Jåña Kristîtåja dienu ar vienas dienas atstarpi no Jåñiem, kas nesakrît ar vasaras saulgrieΩiem. Tomér Jåñu paraΩas vél tagad müsu tautå dzîvas, un par tåm dzied neskaitåmas lîgotnes.

Jåñi ir vasaras saulståvji – augståkais Saules pacelßanås punkts zenîtå, un tos svin jo îpaßi kråßñi, jo kas gan to var zinåt, vai vél Saulîte atnåks atpaka¬, ja mî¬i netiks lügta, ja ska¬i netiks uzgaviléts viñas spoΩumam, ja nebüs kas par to priecåjas. Un tå ¬audis ir ievérojußi Sauli visos gadalaikos, lai Saulîte ievérotu arî viñus. Visu var domåt, tikai ne to, ka Saules godinåßana ir pagånisms. Visu var darît, tikai ne par sliktu sev, un tåpéc turpmåk Saulîte jågodina no 21. lîdz 23. jünijam, nevis no 23. uz 24. jüniju. Visa gudrîba ir tikai tajå, ka més esam novirzîjußies no pareiziem saulståvjiem uz Jåñu svinéßanu kå gada kårtéjiem svétkiem, kas saistîti ar personu un personifikåcijas godinåßanu. Jånis ir darîtåjs un tåpéc personificéts simbols ¬auΩu rosîbai lielajå pasaulé, bet svétki ir svinami Saulîtei par godu.


76

Sapratne

Kas ir vasaras svinamås dienas Starp Jåñiem un Rudenåjiem latvießiem bijußas vél trîs svinamas dienas: Péteri, Laidene un Jékabi. Péters, Jånis, Jékapiñß, Tie bij Dieva zvejnieciñi: Jürå tîklus salaidußi; Paß` pie Dieva nogåjußi.

Laidenîte atnåkuse, Izalaida rudzus, mieΩus; Izlaidusi rudzus, mieΩus, Izlaid meitas tautiñås!

Péc Jåñiem lauku sétå såkas viens no steidzîgåkajiem darba laikiem, tåpéc ßîs dienas gan atzîmétas, bet nav saistîtas ar lielåm svinîbåm. Par ßîm dienåm dainås atrodami apraksti, bet ziñas skopas par ßo dienu izvietojumu senajå kalendårå. Tomér, apvienojot dainu ziñas ar daΩåm hronistu liecîbåm un tautas ticéjumiem, iespéjams vasaras svinamås dienas ievietot kalendårå ßådå veidå: • Péteri – siena laika 1. savaites pirmdienå; • Laidene – siena laika 1. savaites svétdienå; • Jékabi – siena laika 4. savaites svétdienå.

Péteri Péters nåca, Péters nåca Ar za¬iemi vainagiemi; Aiz Pétera lapiñåm Jåña ziedu neredzéja.

Ai Jånîti, Péterîti, Kam nåkat vienu vietu? Nav vienam siers sasiets, Otram alus padarîts.

Péteris dainås aprakstîts kå Péterdienas cilvékojums. Pétera piederîba Dievadéliem vislabåk izpauΩas dainås. Íeit Jånis ar Péteri sadarbojas. Raksturîgi, ka Péteris dainås visvairåk minéts salîdzinåjumå ar påréjiem vasaras un rudens svinîbu cilvékojumiem – Jåni, Jékabu, arî ar Måråm un Laideni. Íajos salîdzinåjumos izteiktas vasaras un rudens raΩas ienåkßanås posmu îpatnîbas un darbu secîba. Péteris dainås saukts par Lapaini, kas izteic nåkamå gadskårtas laika svarîgåko iezîmi. Latvijas apståk¬os ziedéßanas laiks ir pirms Jåñiem, un tam seko aug¬u un raΩas gatavoßanås posms bez ziedu greznuma. Pétera ap©érbs ir peléki paßausti svårki, kas apraksta noziedéjußo dabu vasaras otrå pusé. Tas atnes lapu un sarkanå åboliña vainagus. DaΩådi augi un zåles nes savos nosaukumos Pétera vårdu, kas råda, ka ßie stådi veselîbas zå¬u gatavoßanai un citiem nolükiem savåcami ap Péteriem. Péteris ir siena gådåtåjs, tåpéc viña ziñå nodotas siena p¬avas un atbildîba par tåm. Lîdzîgi citiem Dievadéliem, arî Péterim ir sieva, ko dainas apraksta salîdzinåjumå ar Jåña sievu. Minéts arî déls.


77

Par gadskårtu latviskajå gada izpratné

Skaista sieva Jånîßam, Vél skaiståka Péteram: Jånîßam ziediem sieva, Péteram sudrabota.

Arî Pétera zirgi aprakstîti dainås salîdzinåjumå ar Jåña zirgiem. Jånîßam augsti zirgi, Péteram vél augståki: Jånîts jåja pusgaiså, Péterîtis visu gaisu.

Péteris sétå ierodas jåßus vai braukßus, un tå sagaidîßanå zîmîgi iesaistîts Jånis, norådot, ka Péterdiena seko tüliñ péc Jåñiem. Tautå ßo dienu sauc arî par LAPU DIENU vai P‰RKONA DIENU. Atrodams arî norådîjums, ka Péterdiena nav svinéta – tåtad bijusi darbdiena. Pamatojoties uz ßîm ziñåm, Péterdienas vieta senajå laika skaitîßanå ir pirmdienå tüliñ péc Jåñiem. Ar Péteriem iesåkas gadskårtas siena laiks (lapu laiks), kas darba steigas dé¬ nav piemérots lielåm svinîbåm. Péteri ir jaunu ¬auΩu lükoßanås un derîbu laiks, tåpat kå Jåñi. Dainas par Péterdienas dejåm atseviß˚i nerunå, bet tås, lîdzîgi lîgoßanai, varétu büt turpinåjums Jåñu izdarîbåm. Péterdienas raksturîgais édiens ir plåcenis un dzériens – alus. Ej projåm, Jåña diena, Ar mîkstiem sieriñiem! Man atnåks Péter` diena Ar mîkstiem plåceñiem.

Laidene Laid, måmiña, man` uz tirgu, Laid Jåños, Péteros: Jåños gåju raudzîties, Péteros dzirdîties, Laidené ielaiΩos Ar visåm telîtém.

Laidi, laidi, Laidenîte, Laidi mieΩus, laidi rudzus, Laidi mieΩus, laidi rudzus, Atlaid manu aråjiñu.

Laidene, péc dainu ziñåm, seko Péteriem, bet nav norådîjumu, kad tießi tå atzîméta. Laidenes dienas cilvékojums ir Laidene, kuras darbîba un îpaßîbas atbilst Måras un arî Laimes darbîbai kå laidéjåm. Sîkåku aprakstu par Laidenes télu vai izskatu dainås nav – tie aprobeΩojas ar tås darbîbu. Vecu ¬auΩu liecîbas par Laideni: uguns esot kurinåta laukå Jåños, Péteros un Laidené. Laidenei zîmîga izdarîba – meitu zîléßana par gaidåmiem preciniekiem. Íis datums senajå gadskårtå iekrît pirmå svétdienå péc Jåñiem. Ío senås savaites svétdienu var pieñemt par Laidenes vietu kalendårå. Zîléjot meitas pinußas trîs vainagus un metußas tos liepas zaros. Ja kåds no vainagiem paliek karåjoties liepå, tad apprecésies, ja visi nokrît zemé – tad ne.


78

Sapratne

Latvießu gadskårtå Laidenei ir divéjåda nozîme: • Laimei veltîta svinamå diena; • jaunießu lükoßanås, derîbu un precîbu diena, kad Laime seviß˚i rüpéjas par meitu laißanu tautås. Ar Dieviñu, tévs, måmiña, Labu nakti, bålenîti! Man jåiet tautiñås Par Laimiñas laidumiñ`.

Dabå Laidene iezîméjas ar ziedu laika beigåm, kad druvås såkas labîbas – mieΩu un rudzu brieduma laiks. P. Rusova 1584. gada hronikas materiålos ståstîts par uguns dedzinåßanu, dziedåßanu un dejoßanu Laidenes naktî, bet nav ziñu par îpaßiem édieniem.

Jékabi Jånîts nåca, nabadziñis, Ogu sauja rociñå: Jékabiñß bagåts vîrs, Tas atnesa maizes klaipu.

Vai Jånîti, ziedainîti, Péterîti, lapainîti! Jåkaupiñß bagåts vîrs, Atved mieΩus, atved rudzus.

Jékabs darbojas ar Jåni un Péteri lîdzîgås norisés, tåpéc arî viñß pieskaitåms Dievadéliem. Jånis, Péteris un Jékabs katrs izteikts ar savu raksturîgo iezîmi dabå, tå sadalot vasaras darbus noteiktos posmos. Lîdzîgi påréjiem gadskårtu teiksmu téliem, arî Jékabam ir sieva, bet dainås nav minéti viña bérni vai saime. Jékaba galvenå atbildîba ir gådåt par maizes labîbas – mieΩu, rudzu – briedumu un raΩu. Dainas Jékabu sauc par labu, bagåtu maizes vîru, maizes devéju un barotåju. Jékaba vårds dainås saistîts ar rudzu Jumi. Dainås Jékabs télots arî kå cüku gådnieks. Båleliñß p¬åvéjiñß, Lîgaviña gråbéjiña, Ståv balta druviñå, Kå Jékaba rudzu Jumis.

Mazais dainu skaits, kas apdzied paßu Jékabdienu, råda, ka tå nav izcélusies ar lielåm svinîbåm un tådé¬ apvienota ar Rudenåjiem. Dainås tikai daΩuviet minéta Jékabdiena, un tåpéc ir iespéjams, ka Jékabs godinåts Rudenåjos, kas svinéti, rudzu p¬auju iesåkot un seviß˚i – nobeidzot. Tådå gadîjumå Jékabdienai noteiktu vietu kalendårå nav iespéjams iezîmét, jo tå atkarîga no rudzu ienåkßanås, bet tå varétu büt vienå no divåm svétdienåm pirms Måråm. Ievietosim to siena laika 4.savaites svétdienå. Jékabdienå turpinås Jåños iesåktås precîbu izdarîbas: jaunu ¬auΩu satikßanås, lükoßanås, derîbas. Jékabi ßolaiku kalendårå ievietoti 25. jülijå kå kato¬u svétå diena, bet latvießu Jékaba téls dainås skaidri aprakstîts apméram 70 dainås, un tam nav nekådas lîdzîbas ar kato¬u baznîcas svéto vîru.


79

Par gadskårtu latviskajå gada izpratné

Måras Jaunas meitas, jaunas sievas, Svinat labi Måras dienu: Kas svinéja Måras dienu, Tai Måriña basa tek.

Melns krauklîts gaisu skréja Un asinis pilinåja; Te atskréja Lielå Måra, Noturéja straujupîti.

Måras diena senajå laika skaitîßanas sistémå iezîmé vasaras beigas un rudens såkumu – ievadîja Rudenåjus. Lielå Dzîvîbas un Nåves Måte nu ir îstå zemes saimniece. Rudens ar savu raΩu un aug¬iem no laika gala ir bijis Måras ziñå. Måras diena saucås tautå – Lielås Måras jeb Måtes diena. Dainas to sauc arî par Maizes dienu (atzîmétas 6.,7., 8. vai citviet 15. augustå). Laba maize ir katras saimnieces lepnums un gods, un ar Måru te ir vistießåkais sakars. Måra ir saimniecém galvenå aizbildne, un tåpéc maizes cepßana bija liela mistérija, kur piedalås Måra un caur saimnieces darbîbåm top mî¬å un jaukå maizîté. Ir tautas ticéjumi, kas teic: «Kad pirmo reizi cep rudzu maizi, tad pirmo kukulîti, ko ielaiΩ kråsnî, uzglabå klétî visu gadu, kamér atkal ir jauna raΩa un jauns kukulîtis ieñem iepriekßéjå vietu.» Paédußi, padzérußi Pateicamies Dieviñam: Dieva galdis, Måras maize, Müsu paßu süra vara.

Dainas apraksta Måras dienu, skaidri norådot tås vietu gadskårtå: vasarai beidzoties, raΩas våkßanas laikå rudens såkumå, kad dabå såkas pirmås vésuma jausmas. Dainas nekur nedaudzina kådu Måras dienu pavasara laikmetå, bet gan to, kas péc Jåñiem. Piegu¬nieki, piegu¬nieki, ˆemat siltas villainîtes! Jau atnåca Måras diena, Saltu miglu miglodama.

Måras svinéja lopiem, tåpat kå Ësiñus zirgiem. Måras dienå sievas un lopu kopéjas cepa jaunrudzu maizi, küla sviestu un gatavoja daΩådus piena édienus, ar kuriem cienåja ganus. Tad médza dziesmåm daudzinåt govis, kazas, aitas un lopkopîbu vispår. Kato¬u baznîca, savå laikå pieñemdama seno Måru, kaut gan sagrozîtå izpratné, pieñéma arî tås svinîgås dienas, bet daudzas Måras dienas iece¬ arî pati, jo ¬audis bija ¬oti pie˚érußies ßai senajai Måtei un turéja svétu tås vårdu. Èstenîbå Måra ir pårvérsta par Mariju un viñas identitåte ir pilnîgi mainîta.

Kas ir Rudenåji Labîbas raΩas ievåkßana såkas ar svinîgåm izdarîbåm – rituålu, ar nosaukumu Rudenåji, bet raΩas ievåkßanas nobeigums tiek dévéts par Apjumîbåm.


80

Sapratne

Es atradu ganîdama Rudenåja bi˚erîti. Vai bij mani bråleliñi Rudenåjus turéjußi?

Eita visi nu uz lauka Jumja ˚ert tîrumå! Kas sa˚ers rudzu Jumi, Tam büs laime citu gadu.

Rudenåjus svinéja ap to laiku, kad dienas un nakts garums ir vienådojies. Jumis latvießu tautas priekßstatos par pasauli ir auglîbas personificéjums, kas saistås ar lauku dzîvi – labîbas ievåkßanu, bet, protams, attiecas arî uz ¬auΩu dzîvi. Par Jumi sauc kopå saaugußas divas vårpas, åbolus, sénes, riekstus u.c. Kå labs novéléjums skanéja vårdi: «Lai tev auga divas vårpas Viena stiebra galiñå!» Rituåla – Jumja ñemßanas – pamatå bija pateicîba Dievam par doto raΩu (ar 1650.g. 29.okt. rîkojumu ßo rituålu aizliedz). Rudenåji såkas ar svinîgu brîdi, un proti, pirms saime såk rudzu p¬auju, saimnieks apiet vai apjåj lauku vai arî pirmais app¬auj lauku, t.i., laukam apkårt. Abas ßîs izdarîbas bija nodroßinåßanås pret Jumja aizbégßanu. No aprakstiem noprotams, ka pirmais såk p¬aut pats saimnieks, viñam seko citi darbinieki, un katrs nop¬auj tik daudz, lai varétu sasiet vienu külîti. Külîßus sastata trijos statos, pie kuriem notur svinîgu brîdi ar mielastu: saimnieks izdala p¬åvéjiem maizi, ga¬u, medalu un pateicas Dievam par devumu. Péc tam såkas p¬außana, un p¬aujas beigås norisinås rudzu Jumja ˚erßana un ñemßana. Jumja ˚erßana norisinås ßådi: p¬aujas beigås beidzamo gabalu app¬auj, lai Jumis neizbégtu. No pédéjå p¬åvuma nopin vårpu vainagu, vîtni vai puß˚i, kas simbolizé Jumi. To pårnes måjås un noglabå klétî. Kad Jumis noglabåts, såkas mielasts, kam cepta jauna rudzu maize, vårîta rudzu putra un darîts alus. Jumis ir jåsañem pirms saules rieta, tad tikai tas dod savu svétîbu. Jumi apdåvina un sola daΩådus labumus. Apsolîtie édieni ir paßu ¬auΩu mielasta galvenå saståvda¬a. Jumim ir dainås minéta sieva Jumala un bérni, kas visi kopå ir raΩîbas un auglîbas izteicéji. Tåpat kå citiem gadskårtas teiksmu téliem, Jumala pieminéta vairåkås dainås kopå ar Jumi. Jumja bérnu téli nav aprakstîti. Toties pats Jumis aprakstîts diezgan kupli. Tam pieder arî zirgi un rati. Jumis izce¬as ar ska¬umu, lékåßanu, dießanu, bégßanu no meklétåjiem. Arî ar Jumalas mekléßanu un pårmåcîßanu, braukßanu, lielîßanos un sasaukßanos. Tå apmeßanås vieta vasarå ir laukå, kur aug labîba, bet ziemå – klétî pie ievåktas raΩas. Jumja téls sadalîjies arî starp daΩådåm labîbu ß˚irném un arî liniem. Dainas råda, ka ßî izdarîba notikusi, katras labîbas ß˚irnes p¬auju nobeidzot. VisbieΩåk tiek runåts par linu un rudzu Jumi.

Kas ir Apjumîbas Apjumîbas jeb Jumji ir rudens svinamais laiks – rudens saulgrieΩi, kam sekojußas Dieva dienas – Dievaines jeb ve¬u laiks. ˆem, båliñ, sirmu zirgu, Apjåj savu tîrumiñu, Lai Jumîti tu sañemtu Tîrumiña galiñå.

Jumîts nåk, Jumîts nåk, Vårpu kuß˚is rociñå: Vårpu kuß˚is rociñå, Vainadziñß galviñå.


81

Par gadskårtu latviskajå gada izpratné

Vélå rudenî, kad ievåkta visa raΩa, notiek Apjumîbas, kas saistîtas ar lielåm svinîbåm. Ap 200 dainu apraksta rudens svinamo laiku, nosaucot to daΩådos vårdos: Apjumîbas, App¬åvîbas, Jumja diena. Rudens saulgrieΩu svinîbas jåsaprot kå divu daΩådu rakstura izdarîbu sakopojums: • saulgrieΩu svinîbas, kur galvenå loma ir Saulîtei un Dievadéla Jumja klåtbütnei; • raΩas novåkßanas izdarîbas ar Jumja godinåßanu un rudens tirgu. Íîs saulgrieΩu svinîbas latvießi atzîméjußi seviß˚i kupli. Tika daudzinåta Saulîte, Dievs, Måra, JUMIS un JUMALA kå dzîvîbas un raΩas princips, kå arî saimnieki un darbinieki. Jumim par godu bagåtîgi klåja galdu, un ést no Jumja klaipa, kas atradås galda vidü, bija liels gods katram klåtesoßam. Protams, netiek aizmirsts arî miestiñß, kas ir saimnieka pårziñå. Cienasts tiek likts galdå, lai valda prieks un lîksmîba, kas latvießos vienmér bija augstå godå. Priecîgs cilvéks ir dabas rota, kamér noskumis – kaité sev un visai pasaulei. Tautas dzeja un paraΩas apvijußas Jumjus ar daudzåm darbîbåm, rota¬åm un dziesmåm. Apjumîbås cepußi îpaßu Jumja klaipu, kas atß˚îries no citiem ar savu lielumu un veidu. Senåk Jumja diena – Apjumîbas ir svinétas pie katras raΩas novåkßanas. Latvießu dainas atbalsta Jumja nozîmi dzîvîbas saglabåßanå, turpinåßanå un vairoßanå. Turklåt skaidri izteikts Jumî ietvertais princips par dzîvîbas såkßanos no påra, ko Jumja zîmé visbieΩåk izsaka kå divas vårpas viena stiebra galå. Tomér no dainåm skaidri redzams, ka latvießu izpratné Jumja télå izteiktås auglîbas pamatå ir paßa Dieva devums. Svétî, Dievs, to vietiñu, Kur édåm, kur dzéråm; Audzé, Dievs, div` vårpiñas Viena salma galiñå.

Un tå, rudens saulgrieΩi ir no 20. – 22. septembrim. Kårtojot ßîs svinamås dienas ap pédéjo rudens laika svétdienu, t.i., 22. septembri, secîba varétu büt ßåda: divas Jumja – Apjumîbas svinamås dienas aizñem pussvéti un svéti, kam pirmdienå seko Jumja tirgus. Nav ßaubu, ka latvießu Jumja téla izcelsme mekléjama tålå senatné. Jumja vårds atskan indießu mitolo©ijå YAMA un YAMI, kas tur tiek turéti par cilvéka såkumu un par Viñsaules mirußo gådniekiem. Müsu Jumis ir tikai auglîbas un dzîvîbas pamirßanas noslépuma daudzinåjums. Tålåk seko Dieva dienu – ve¬u laika såkums, kad péc Apjumîbu priecîgåm un ska¬åm svinîbåm, Jumja tirgus ska¬uma un lîgavu derîbåm ieståjas klusais ve¬u laiks – Dievaines, kad sétå aicina mirußo piederîgo ve¬us un sagatavo tiem svinîgu mielastu. Òaudis saviem sençiem lüdz palîdzîbu un aizsardzîbu arî nåkoßajå gadå. Tåds ir Visuma likums – uzturét saikni ar pagåtni, lai tagadne bütu gaismas pilna. Ve¬u laiks jeb klusås Dievaines it kå ievadîja nåkamo gadskårtu, lîdzîgi Pelnu dienai péc Meteñiem.

Mårtiñi jeb Mårteñi Zeme rîb, rati klaudz, Kas to zemi rîbinåja? Nu atbrauca Mårtiñdiena Deviñiem kume¬iem.

Mårtiñß bija labs vîriñß Aiz visiem vîriñiem: Ni ruden, pavasar, Paßå maizes laiciñå.


82

Sapratne

Mårteñß ir dilstoßås Saules cilvékojums, tåpat kå Ësiñß austoßås. Mårteñi ir ziemas iesåkums. Simboliski ßî diena ir saimnieciskå gada noslégums un dabas pamirums, bet darbi turpinås. Mårteñam, kura vårds liecina par sakarîbu ar Måru, ir jåaizvieto Måra, lai dzîvoßana ietu ierastås sliedés. Tas visticamåk ir Måras turpinåjums vîriß˚å veidolå, jo rudens darbi prasa spéku un vîrießa roku – îpaßi lopu kaußana, kas nudien nav Mårai pa spékam. Mårteños izbeidzas visi rudens darbi – pédéjå piegu¬as, ganîßanas, arßanas un kulßanas diena. Mårteñam pieder bites un gai¬i. Tas gådå par zirgiem, govîm un uguni. Tas staigå no ciema uz ciemu kå ˚ekatnieks – Mårteños staigå noviepußies Mårteñbérni – budé¬i, kas nozîmé svétîbu nesoßos ve¬us. Mårteños tiek daudzinåts Pérkons kå vasaras lietus devéjs un raΩas audzétåjs. Vél tiek minéts Miesmetis, kur Miesmeßa îstå nozîme – lopu apkaußanas beigu diena, ko vél tagad dévé par «cüku bérém». Taçu Miesmetis ar ßådu nozîmi ir tikai vienas nelielas Rudenåju da¬as personificéjums. Påréjais viss tomér paliek Mårteña ziñå. Miesmetis ierodas tikai kå vieplis (maska) Mårteña bérnu pulkå. Kå Mårteñu édiens tiek daudzinåts gailis un vista. Rüpéjoties par zirgu labklåjîbu, Mårteños kåva melnu gaili, kas nebija upuris, bet cienasts svétku galdå. Vélåkos laikos ieviesås arî zoss, bet dainas par to vél nerunå. Ziemas svinamås dienås éd cükas ßñukuri. Mårteñam dåvåja adîtus cimdus un ze˚es. Ja ßajå laikå vél turpinåjås labîbas kulßana, tad ziedojumi tika arî rijai. Rudens un ziemas vakaros såkås – vakaréßana, kad gåja viens pie otra ciemos, kur notika vérpßana, außana, cimdu un ze˚u adîßana un citas darbîbas, kur ne tikai darbus darîja, bet arî måcîjås dziesmas un skaistas valodas veda. Tur nåca dziesmu, pasaku un noståstu teicéjas. Nåca veci un jauni, lîdzi nesot daråmo. Èpaßi jaunåm meitåm bija ko darît, jo pielocîts pürs kå ar mantåm, tå dziesmåm tika augstu vértéts latvießu sabiedrîbå.

Mårteñß ir liels vîrs, jo ir grütåkais darbs jåveic – jåved ¬audis pa tumßåko laiku gaismas virzienå. Tur vajag gan pråtu, gan spéku, gan Dieva padomu. Un Mårteñam ir spéka gana, lai to veiktu, bet tur jau viñu un visus müs sagaida gaismas svétki, ko sauc par Ziemassvétkiem.

Piebilde: Tauta nekad nav svinéjusi Mi˚e¬dienu vai Katrînas dienu – tas ir kristîgås ticîbas pienesums.


83

Par gadskårtu latviskajå gada izpratné

Kas ir Ziemassvétki Ziemassvétki ir svétki Debess gaismas jeb Dieva atdzimßanai. Ziemassvétki, Liela diena, Tie Dievam lieli svétki: Ziemassvétkos Dievs piedzima, Lieldienås ßüpli kåra.

Simtu cepu kukulîßu, Ziemassvétkus gaidîdama: Simtiem nåca dançu bérnu Ziemassvétku vakarå.

Gads noslédzas ar BAGÅTAJIEM ZIEMASSV‰TKIEM – tie ir SaulgrieΩu svétki un Dieva piedzimßanas svétki. Gandrîz visas reli©ijas pauΩ, ka Ziemassvétkos, vistumßåkajå laikå, kad Saule atkal såk lükoties uz vasaras pusi, piedzimst kåda dievîba. Íai laikå dzimst é©iptießu dievi, romießu «neuzvaramå Saule», un, protams, arî latvießiem ir tåds pats ticéjums – piedzimst müsu dainås minétais Dievs – Debesu gaisma. Pütiet guni, lauziet skalus, Laidiet Dievu istabå; Dieviñß ståv aiz vårtiem, Nosvîdußu kumeliñu.

Ziemassvétki ir bagåtåkås svinîbas gadskårtå, jo tad visådu labumu un mantu pilnåm savåkts, un tautas tradîcijas tos dévé par «bagåtiem», jo tad netrüka raksturîgo Ziemassvétku édienu un dzérienu. Sençi parasti izvéléjås édienus ar simbolisku nozîmi: cükas ßñukuriñu, putraimu desas, zirñus, pupas un koças jeb kü˚us, kurus éda, lai iegütu turîbu. Nåkoßå dienå péc Ziemassvétkiem ir Vecgada vakars un såkas jauns gads (péc Gregora kalendåra 25. decembrî,) un tåpéc jau no senlaikiem pazîstama paraΩa uzzinåt jau iepriekß, kåds tas büs. Íai laikå notiek nåkotnes zîléßana un pare©oßana visdaΩådåkos veidos (piem., naktî iet bißu stropus klausîties – ja tås «san», büs laba vasara; naktî iet purinåt åbeles, lai nåkoßajå gadå liela raΩa). Istaba un galds Ziemassvétkos tiek rotåts salmiem, zirnåjiem vai sienu. Pie Ziemassvétku izpriecåm pieder blu˚a vilkßana un dedzinåßana, budé¬os ießana un rota¬åßanås. Simboliska nozîme ir rota¬ai «vilks un kaza», kur kaza ir Saules simbols, bet vilks – tumsas. Par citiem SaulgrieΩu svétkiem nav uzglabåjies tik daudz daΩådu ticéjumu un zintéjumu kå par Ziemassvétkiem. Viens no svarîgåkiem ticéjumiem bija blu˚a vilkßana un sadedzinåßana. Blu˚is tika vilkts apkårt måjai, lai simboliski savåktu tajå visu, kas ¬auns bija iepriekßéjå gadå sakråjies, un tad augstu kalnå sadedzinåtu. Blu˚a sadedzinåßanas laikå bagåtîgi klåja galdus. Plaßåk pazîstama Ziemassvétku tradîcija ir ˚ekatås jeb budé¬os ießana. Senie latvießi ticéja, ka ˚ekatas ir måju labie gari, ka tie nes måjå svétîbu un druvås auglîbu. Ar klaigåm, trokßñiem un dejåm tie centås aizbaidît ¬aunos garus. G.Stenders savå «Lettische Grammatik» 1783.g. par blu˚a vakaru raksta: «Blu˚a vakars bija ap müsu Ziemas svétkiem, kurå senåk ézdami, dzerdami un lékdami apkårt vilka blu˚i kå grütuma attélu un beidzot to ar smieklîgåm svinîbåm sadedzinåja par zîmi, ka visi grütie vasaras un rudens darbi izbeigußies.» Daudz un daΩådu svétku paraΩu saistås ar lopiem, lai tos pasargåtu no ¬aunuma, lai tiem bütu svétîba. Visas svétku norises notika, pateicoties Dievam – Debesu gaismai un Saulîtei un tomér galvenokårt godinot un daudzinot Dievu, jo tas ir gaismas dzimßanas laiks péc tumßås un garås ziemas. Paldies saku Dieviñam, Nu atnåca Ziemas svétki; Dievs lai dod veselîbu Lieldieniñu sagaidît.


84

Sapratne

Ziemassvétki ir Dieva svétki, jo tumsa atkåpjas un gaisma nåk. Visa daba ir gaismas nojautu apñemta un cilvéks to starpå. Visas izdarîbas, kas notiek Ziemassvétku laikå, ir Saules, gaismas un Dieva turéßanai un daudzinåßanai par godu. Te it kå sastopas divas lielas svétku nozîmes un ietérpjas vienås koßås SV‰TKU drånås un izdarîbås. Tådas izdarîbas kå blu˚a vilkßana ir simboliskas un satur lielu jégu – nolikt malå visu, kas vecå gadå bijis ¬auns, lai var iet gaismas ce¬u nåkamå gadå. Tå cilvéks k¬uva gaismai rada un viss notika ar dievpalîgu.



Kas ir pasaule Kå pasaule iedalîta Kåda ir Íî saule Kåda ir Viñsaule Kåds sakars ir Viñsaulei ar Ío sauli Vai pasauli var izdibinåt Ko ierauga, pasaulé dzîvojot Kas rîkojas brînumainå pasaulé


87

Par pasauli, par visu dzîvo un vielisko tajå

Kas ir pasaule It viss, kas zem Saules, ir pasaule. Visa Dieva radîbiña Saulîtéi lîgojås: Graudu vårpas, pu˚u ziedi, DiΩa meΩa koku gali.

Vai, Jånîti, Dievadéls, Tavu platu cepurîti; Visa plaßa pasaulîte Apakß tavas cepurîtes.

Cik vien tålu sniedzas Saules gaisma, tik plaßa ir pasaule. Més tagad zinåm, ka gaismas plüdumam nav gala, ka pasaule ir bezgalîga. Tas müs biedé, jo pråts nespéj iedomåties bezgalîbu, kur attålumi sniedzas gaismas gadu miljonos, un tåpéc var teikt, ka «pasaule eksisté tikai tik tålu, cik tålu spéjam to iztélot» *. Ikdienå par pasauli sacamu müsu zemi ar tås debesîm, ¬audîm un radîbu. Kå bezgalîgå, tå galîgå pasaule galu galå ir Dievs pats un Tå laidums Laimes un Måras veidos.

Pasaule ir viss, ko tu redzi, dzirdi un jüti. Pasaule ir tava un mana, bet esi kå tåds, kas, dzîvojot pasaulé, ståv sardzé par tås dieviß˚o skaistumu, un pasaule büs müΩîga tev un man – tagadnei un nåkotnei. Kå tu izturésies pret pasauli, tå pasaule izturésies pret tevi.

Kå pasaule iedalîta Pasaule saståv no divåm pasaulém: Íîs saules un Viñsaules jeb Tås saules. GauΩi raud jauni vîri, Gultas stabus turédami: Nu gu¬ mana lîgaviñ` Div saulîtes starpiñå.

Ne sunîti kåjåm spéru, Ne degoßu pagalîti: Íai saulé gana labi, Viñu sauli nezinåj`.

Dzîvs büdams, cilvéks dzîvo abås pasaulés: måriskajå un dieviß˚ajå. Måriskais augums un dieviß˚å dvésele pieder katrs savai pasaulei. Augums ir ßîspasaules, dvésele – viñpasaulîga. Tikai * Brastiñu Ernests. Cerokslis, 37. lpp.


88

Sapratne

péc nåves cilvéks pilnîgi atraisås no matérijas smaguma. Tomér årå no pasaules, tås plaßåkå nozîmé, brîvå dvésele netiek. Pareizåk bütu teikt – ka nåve ir no mums novérstå dzîves puse, un îstå dzîve izpleßas caur visåm sféråm, gan Ío sauli, gan Aizsauli un Viñsauli jeb To sauli, veidojot lielo vienîbu. Aizsaule no Viñsaules atß˚iras ar to, ka Aizsaulé mît ve¬u valsts likumi un valda Ve¬u Måte, bet Viñå saulé jeb Tajå saulé valda Laime kå MüΩa Måte un Dievs kå debesu gaisma. Tur dvésele ir atbrîvojusies no Måras valsts smalkås vieliskås ietekmes un pilnîbå aiziet MüΩa Måtes – Laimes gådîbå un Dieva gaismå. Tikai Dievam ir zinåms, kurå brîdî dvésele påriet no vienas Saules otrå, bet cilvékam tikai jåsaprot pati bütîba. Viñsaule jeb Tå saule ir Dieva tîrums. Tur valda Dieva gaisma – tur ir dvése¬u müΩa måjas, kur valda tikai Dieva likumi un Laimes, kå MüΩa Måtes mî¬ums. Viñsaule ir darinåta no tås vielas, no kå darinåti sapñi un domas. Tå més nepilnîgi varétu apzîmét to pasaules da¬u, ko nevar svért, nevar mérot, bet kuru ikviens pieredz un zin. Abas Íîs pasaules ir iemérktas viena otrå, un dzîvås bütnés vispilnîgåk redzama ßo pasau¬u sadarbîba. Sapñi parasti paver dabisku ce¬u uz personisku kolektîvås bezapziñas jeb, pareizåk, VIRSAPZIˆAS pieredzi. Roberts Müks saka, ka müsu uzdevums ir îstenot tådu apziñas ståvokli, kas, atrazdamies abos bezgalîgajos novados, nenogurstoßi pårtiek no abiem, ka îsto dzîvi caurstråvo ßîs abas sféras, visspécîgåkås asinis plüst caur abåm sféråm: nav nedz ßîssaules, nedz viñsaules, ir tikai lielå vienîba.

Viss ir viens, un viens ir viss – ßis princips ir arî Íîs saules un Tås saules pamatos likts. Abas pasaules ir viena otrå iemérktas, un visu, ko més daråm Íajå saulé, vérté un redz Tajå saulé.

Kåda ir Íî saule Íî saule ir daΩåda un mainîga. Viena zeme, viena saule, Nav vienåda pasaulîte: Citam zelts, sudrabiñß, Citam gaudas asariñas.

Ko més labi nopelnam, Íai saulé dzîvodami? Asi zemes garumå, Olektiñu platumå.

Íai saulei ir neskaitåms vairums veidu un veidolu. Tås daΩådîba ir neizteicama un neaptverama, pie kam tå padota nemainîgiem dabas likumiem, kas visu daΩådo apvieno. Varétu sacît, ka Íî saule ir daudzveidîga jeb daudzums vienumå – visas pasaules iekårtas pamats, bet no Íîs saules mantåm més neko nevaram pañemt lîdzi uz Viñsauli, lai cik arî més nesapelnîtu, bet ir kas cits, ko més varam iekråt, proti, Íîs saules pårdzîvojumus. Ío iekßéjo pårdzîvojumu ierosina caur müsu jutek¬iem åréjås pasaules lietas un notikumi. Íådu pårdzîvojumu pasauli més varétu dévét par Atmiñu pasauli jeb Paßpasauli. Paßpasaule nav celta no Íîs pasaules vielas un spékiem, bet gan no dvéseliskas, garîgas – Viñpasaulîgas vielas. Íîs pasaules mainîgums un daΩådums var dot pårdzîvojumus atmiñu pasaules uzcelßanai, kura var büt skaista un varbüt arî nepietiekami skaista. No paßa cilvéka ir atkarîgs viss, un tåpéc varam teikt – ko sési, to p¬ausi!


89

Par pasauli, par visu dzîvo un vielisko tajå

Íî saule ir kråsaina un skaista savå daudzveidîbå, Tå saule ir klusuma un miera osta, un pieñem ßo, ko tev Dievs devis, ar lielu prieku, jo Íî saule ir tikai reizi, bet Viñsaule – müΩîbu.

Kåda ir Viñsaule Viñsaule ir nezinåma. Mîlé man`, ßî saulîte, Viña saule nemîléja: Íî saulîte man zinåma, Viña saule nezinåma.

Gana laba viña saule, Nemîlîga dzîvoßana: Ne dziedåja sîki putni, Ne kükoja dzeguzîte.

Viñsaule ir nezinåma, – tå ir atturîgåkå atbilde uz jautåjumu, kåda ir Viñsaule. Més noteikti zinåm tikai to, ka Viñsaule ir, bet, kådi likumi valda tajå, to més maz vél zinåm. Ío sauli péta müsu zinåtnes, bet Viñsauli més nevaram nedz svért, nedz mérot. Íis apståklis dara Viñsauli müsu pråtam neaptveramu, un més vairåmies runåt par to, ko nezinåm. Latvietim ir nepieñemami pråtojumi, ko kurß katrs Austrumu vai Rietumu iedomu pravietis vésta par Viñsauli vai arî filozofi savå pråtå sadomåjußi un ståda pasaulei priekßå kå pédéjo patiesîbu. Katram ir saprotams, ka pédéjå patiesîba ir tikai un vienîgi Dieva lauks, kamér cilvéks savå slimîgå domu pasaulé médz nest to, ko vairumå gadîjumu labåk bütu paturét pie sevis. Jåteic sen zinåma patiesîba, ko müsu sençi ir labi izpratußi, ka runåßana sudrabs, bet kluséßana zelts. Un tomér ir daΩas visai svarîgas lietas, ko més par Viñsauli zinåm: Íaisaulé pieredzétais un piedzîvotais neaizmirstas arî Viñå saulé. Tå paßpasaule (celta no Viñsaules vielas), ko dzîvodami ce¬am, – tå Viñsaules zinåmå da¬a, ko paßi tur ienesîsim.

Viñsaule ir Íîs saules pretéjå puse, kas arî ir gaismå, bet tikai Dieva gaismå, kas visu izgaismo.

Kåds sakars ir Viñsaulei ar Ío sauli Viñsaules dzîvei tiek likti pamati Íai saulé. Måci mani, måmuliña, Jele vienu Dieva dziesmu, Ko dziedås dvéselîte, Dieva duru dagåjusi.

Nebüs labi, nebüs labi Tai Viñå saulîté, Kas tin vårpstu vakarå, Abi gali skalam deg.


90

Sapratne

Tå paßpasaule, ko müsu pieci pråti un sapraßana uzce¬, Íai saulé dzîvojot, ir jau Viñsaules cilvéks. Cilvéks ir domu darinåjums. «Par ko tas domå ßajå dzîvé, par to tas top nåkoßajå,» teikts indießu Upanißadås. Viss ßajå pasaulé pårdzîvotais nogulstas dzi¬i zemapziñå un snauΩ, lîdz brîdim, kamér dvésele atbrîvojas no måriskå auguma. Tad nåks spékå Viñsaules likumîbas, kad büs atkritußas vieliskås. Tad slikti darîtais, domåtais un justais var ¬auni ietekmét tålåko Viñsaules cilvéka izveidoßanos. Latvietis bija pårliecinåts, ka Viñsaulé dzîve turpinås, tåtad cilvékam ar attiecîgu dvéseles satversmi atveras vél tålåkas un augståkas iespéjas.

Viñsaulei nav nekåda sakara ar Ío sauli, ja cilvéks nav dievåjs. Ir Esîbas telpas likumi, kuri saka: Ja esi viens, tad esi PATS, ja esi PATS, tad esi ar savu tautu, ja neesi ar tautu, tad büsi PATS un viens kå cinis meΩå! Bez Lielas domas nav lielas cerîbas uz Dieva gaismu. Pats – tad pats, bet pats, kas par tautu, ir Dievam tuvs.

Vai pasauli var izdibinåt Nedz Íî saule, nedz Viñsaule nav izzinåmas. Kur tu iesi, båleliñ, Baltas kåjas audamies? Ießu ¬audis lükoties, Kå dzîvoja pasaulé.

Es nezinu, kur lec saule, Kur noriet vakarå, Es nezinu, kur aizießu, Kur müΩiñu nodzîvoßu.

Pasaule ir dzîvoßanai, kur dzîvot nozîmé pasauli pieredzét un pårdzîvot sirdî un pråtå, bet ne pieredzes, ne pårdzîvojuma nav nekur citur pasaulé, kå tikai paßpasaulé. It viss, ko més redzam pasaulé, – kråsa, siltums, skaña, garßa un smarΩa, ir vienîgi müsu paßu pårdzîvojums, kas saståda müsu paßpasauli. Íî paßpasaule ir tikai müsos, bet nav lietås un parådîbås. Kådas ir lietas îstenîbå, to més nezinåm un neuzzinåsim. Tikai Dievs zin, kåda ir pasaule. Ikviens cilvéks dzîvo, to domu un jütu télu apñemts, ko viñß pats radîjis. Pasaule katram cilvékam ir tådå nokråså, kådi ir viña apziñas téli, kurus, labåkajå gadîjumå, palîdz veidot, kolektîvå virsapziña vai arhetipi, radot allaΩ klåtesoßu mîtu pasauli. Bet tas attiecas tikai uz tiem ¬audîm, kas izprot un prot piedzîvot ßådas atklåsmes, un savukårt iet galîgi secen tiem, kas apsmej ßo divu pasau¬u paståvéßanu un ir akli, kå tikko dzimußi kucéni, savå dzîvé, lîdz nonåk Aizsaulé, bet tad jau ir stipri vien par vélu. Un atkal büs jåsåk viss ritums no gala, lai apgütu to, ko varéja dzîves laikå apgüt, ja vien...ja vien netraucétu paßa mu¬˚îba un dvéseles aklums un kurlums. Eksisté viedoklis, ka nevar droßi pateikt, kas ko radîja – cilvéks mîtu vai mîts ar tå dvéselisko sub stanci – cilvéku. Katrå cilvékå måjo måkslinieks un mîtu radîtåjs. Turklåt cilvéks mîtu nevis izgudro, bet pieredz. K.G.Jungs mîtus skaidro kå pirmsapzinîgås psihes ori©inålo atklåsmi, kas ir nevilßi ziñojumi par neapzinåtiem psihiskiem procesiem. Viñß arî uzsver, ka cilßu mitolo©ija ir dzîva reli©ija. Jåpriecåjas, ka müsu sençu reli©iju, kas kråßñi ietérpta dainås, més neesam pazaudéjußi un tå ir da¬a no latvießa domåßanas. Senåkå tautas apziñå robeΩas starp abåm Dieva pasaulém bija


91

Par pasauli, par visu dzîvo un vielisko tajå

saplüdußas. Mirußo dvéseles varéja parådîties visur neatkarîgi no laika un telpas, tå, ka Viñsaulé varéja arî iegremdéties, atrodoties fiziskajå pasaulé, jo tås viena otru caurstråvoja. Ve¬u kults bija senlatvießu dzîves neatñemama saståvda¬a, un ar to ik gadus atjaunoja un uzturéja divu pasau¬u sakaru. Íis sakars veda uz pareizu Pasaules un Dieva izpratni, kas deva tautai vislielåko labumu priekßdienåm un tekoßajå brîdî. Íis sakars vardarbîgi tika pårtraukts, bet, atgrieΩoties pie savu sençu dievestîbas, varam atgüt zaudéto un ielikt savu domåßanu atkal pareizajå gultné, lai jau nåkoßås paaudzes dzîvotu saskañå ar zemes pulsu un Visuma nolikto kårtîbu.

Pasauli neviens nevar, Íai saulé büdams, izdibinåt – tas ir Dieva tîrums. Bet jums ir jåbüt Dieva graudiem – kur viñß tos séj, tur jådîgst ar domu par savu zemi un tautu. Tå ir galvenå doma – ja esi kur ieséts – tad ar mér˚i, nevis kå véja nests kritis, kad – vienalga, kas, ar ko, par ko...

Ko ierauga, pasaulé dzîvojot Íai saulé dzîvodami, més atskårstam tås likumus. Dieviñ,Tavu likumiñu, Gaißa diena, gaißa nakts! Dienu gaißa saule spîd, Nakti gaißa ménesnîca.

Ménestiñis, karavîrs, Pår Daugavu ritinåja; Dieviñ, Tavu likumiñu, Ka negrima dibenå!

Likums ir tas, kas pårgrozîbås paliek negrozîgs. Likumîba ir paståvîga attieksme starp parådîbåm. Tas ir liktenis, kas iemît visås lietås un virza to gaitu. Ío pasaules satversmes liku mu müsu tauta gluΩi pareizi dévé par DIEVA LIKUMU . Cilvéks spéj domåt, iztéloties, un ne velti médz teikt, ka iztéle ¬auj redzét smilßu graudå visu pasauli. Un tomér cilvéks nav varéjis grozît ne célonîbas, dzîvîbas, ne arî domåßanas un atskårßanas likumus – tie ir bijußi un büs. Kåds liels Padoms ir viså pasaules iekårtojumå, ko més ieraugåm, tajå dzîvodami. Més, Íai saulé dzîvodami, it kå sapñojam va¬éjåm acîm. Viss ir kå kåda vîzija, kas radîta, kairinot müsu jutek¬us: redzi, dzirdi, oΩu utt., bet ßis sapnis vai vîzija ir skaists, un tas turpinåsies arî péc nåves. Tomér to vienu més neßaubîgi nojaußam, åréjå pasaulé vérdamies, – tajå valda kåds LIKUMS.

Un tad ir jåsaka, ka, pasaulé dzîvojot, ierauga to, ko acis grib redzét, jo katrs redz to, ko domås nes. Ja domas lielas – redz visu, ja sîkas – tikai sevi.


92

Sapratne

Kas rîkojas brînumainå pasaulé Pasauli rîko Dievs, Laime un Måra. Dievam dieniñ` i aizgåja, Ar Laimiñu runåjot, Kam büs mirt, kam dzîvot, Íai baltå saulîté.

Grib Dieviñis ßo zemîti Ar üdeni slîcinåt: Mî¬a Måra Dievu lüdza, Ap galviñu glåstîdama.

Dievs kå PASAULES DV‰SELE , Måra kå PASAULES AUGUMS un Laime kå PASAULES TAPUMS roku rokå rada visu esmi un norisi. Pasaule ir sakarîga visu lietu un parådîbu vienîba. Nekur tik dai¬i kå dainås nav apdziedåti trîs galvenie dotumi, no kuriem sastådås visa Íî saule un Viñsaule. Senais latvietis nav nodevies mistikai, bet personificéßanai, un arî müsdienås filozofi un psihologi ir nonåkußi pie atziñas, ka dievi un dieves dzîvo müsu psihiskajås struktürås arî tad, ja tos ignoré un mé©ina ieståstît, ka cilvéks atrodas visu lietu centrå. Roberts Müks: «..latvietis nav seviß˚i ieintereséts metafiziskos pråtojumos par «pédéjåm lietåm»; viñß nav arî misti˚is, kas tiecas apvienoties ar Dievu.Tå vietå viñß dod priekßroku estétiskam skatîjumam un pietuvojas lietåm ar bagåtu fantåziju.» * Citviet: «Palaikam mani nodarbina ß˚ietami provocéjoßs jautåjums: kåpéc latvießiem nav ©éniju? Atbilde varétu büt gauΩåm vienkårßa: mums nav ©éniju tåpéc, ka latvießu tauta kå tåda ir ©eniåla. Ìenialitåte ir inkarnéjusies tautas kolektîvajå dvéselé jeb neapziñå, un tå izpauΩas dzejnieku un måkslinieku darbos tikai kå atseviß˚i talantîgi uzliesmojumi. Filozofijå latvießiem joprojåm vél nav radies neviens ©eniåls domåtåjs. J.Kursîte to izskaidro ar faktu, ka müsu tautå mîtiskå domåßana vél paståvéja lîdz pat 20. gs... Müsu abstraktås domåßanas tradîcijas un leksikons ir radies tikai 19. gs.,t.s. abstrakto domåßanu var uzskatît par sava veida de©eneråcijas un visu lietu desakralizåcijas produktu. Bet domåt var arî poétiski – poétiskås lo©ikas råmjos, nebüt nezaudéjot domas skaidrîbu un precizitåti...Galu galå tas varbüt nemaz nav slikti, ka latvietis nav izkopis intelektu tik tålu, lai spétu producét Kantus un Hége¬us.. Vai tad labåk nav büt ©eniålai visai tautai? Gulties un celties «zem Dieviña kåjiñåm», respektîvi, ja latvießu mitolo©ija nav ß˚irama no viñu psiholo©ijas, tad var droßi teikt: paliksim vien turpat, kur esam bijußi kopß aizseniem laikiem, – latviskajå nirvånå vai, precîzåk, nepårtrauktå ce¬å uz nirvånu.» ** Vienkårßa un sareΩ©îta reizé ir pasaule un tås notikumu norise. Te dievturîgai zinåtnei un dievturîgai pråtniecîbai rodas visplaßåkais darba lauks. Tam jédzienu valodå jåståsta müsu pråtam tas, ko dzeja télos radîjusi müsu sirdî. Zinåßana lai nåk talkå müsu atskårßanai un vél jo brînumainåk paråda Dieva rîkoto pasauli.

Visi rîkojas pasaulé – gan cilvéks, gan Dievs, bet Dievs rîkojas ar pråtu – domu, turpretî cilvéks, vairåkumå gadîjumu, bez pråta, kaut arî Dievs pråtu devis.

* Roberts Müks. Ce¬å uz Rietumu nirvånu – caur Latviju, 110. lpp. ** Turpat, 111., 112. lpp.



Kas ir Velns Kåds ir Velns Kas ir Jods Kas ir Nakta¬as Kas ir ¬auni ¬audis Kas ir skau©is Kas ir ragana Kas ir burvis Pasaku téli Kas ir pü˚is Kas ir citi pasaku téli Sumpurnis Vilkatis Lietuvéni


95

Tas, par ko runå dainas, ir ne tikai gaißs, bet arî tumßs

Kas ir Velns Velns ir ve¬u valsts bütne no zemiem dvése¬u lîmeñiem. Sasatika Dievs ar Velnu Vidü jüras uz akmeña: KaΩociñi briku braku, Zobentiñi ßmigu ßmagu!

Tautu déla pagalmå Pieci velni zem akmeña. Man Pérkona kumeliñß: Visus piecus saspårdîja.

Dainås minéts Velns, minéta arî Velna måte, Velna bérni un Velni daudzskaitlî. Latvju Velns nelîdzinås elles valdniekam Såtanam kristîgajå mitolo©ijå. Velns ir ¬auns, bet tomér létticîgs un naivs. Vårda péc Velns ir rada ve¬iem, bet tautas apziñå – zemåkiem ve¬iem. Velni ß˚iet ¬auni ve¬i, bet ve¬i ir Zemes Måtes ziñå. Senskandinåvu VALLAHALLA ir mirußo valstîba jeb VEÒU VALSTS. Velna måjvieta purvs, ezers, zem akmeñiem. Velns ir arî liellopu sargåtåjs, un tam paßam pieder ganåmpulki. Ar Velnu un Velna måti cînås Dievs, Pérkons un cilvéki. Pår Velnu güst uzvaru ikviens rijnieks, nemaz nerunåjot par Dievu un Pérkonu. Velns nekad nav bijis nepårvarams Dieva pretinieks. Pérkona laikå Velni slépjoties zem akmeñiem un apgåztiem traukiem. Velns bîstas no krusta. Paeglis un pîlådzis – lîdzeklis pret Velniem un citiem ¬aunajiem, jo «kadegam, sérmok߬am krustiñß ogas galiñå».

Pretstati ir viså, arî ßajå jomå, un cilvékam jåzin, ka tumsa radîta, lai viñu pårbaudîtu, lai viñu måcîtu, – tå ir dzîves skola, kas jåiziet katrai dvéselei, pirms tiks svérta un mérîta Tai saulé.

Kåds ir Velns Velns ir ¬auns un neglîts. ‰dat, govis, pura zåli, Nedzer`t puru üdentiñu: Velna bérni piebradåj`ßi Spalvainåm kåjiñåm

Barga bija vîramåte, Ar zobiem guni ß˚îla. Velnam devu pilnu sieku, Lai noråva vîramåti.


96

Sapratne

Velns nav pilnîgs ¬aunuma iemiesojums – Velni ir neråtni, mu¬˚îgi, neglîti. Viñi rauj, ñem, kar, Ωñaudz, spaida, krata, dîda, atsper un dara vél citus nedarbus. Velns pasakås ir lîdzdarîtåjs pasaules radîßanå, bet viss notiek Dieva parraudzîbå. Velns pievåc Dieva nesañemtås dvéseles. Velns bieΩi piesaukts dusmås un saßutumå. Velnam tîk tumßa nakts. BieΩi Velns ir télots våcu (muiΩnieka) térpå un izskatås kå smalks KUNGS. Íådi kungi ir smalkås, parasti melnås drébés ©érbußies. Kungs vai melns kungs minéts daudzås pasakås. Müsu mitolo©iskais priekßstats par Velnu atß˚iras no citu tautu un reli©iju priekßstatiem – Velns nav tik ¬auns, kådu més to redzam citås reli©ijås. Kristîgås ticîbas laikå kungi un våcießi saukti par Velna kalpiem un muiΩa, muiΩas rija un våcu Rîga – par elli. Lai gan elle ir indoeiropießu vårds (norv. HEL, sansk. HALA – zeme; üdens u.c.), tomér tikai kristîgås ticîbas laikå tå iztélota par moku vietu gréciniekiem. Velna dzîvnieki – püce, ˚irzaka, tårpi; koks – apse. Prof. K.Straubergs: «Velni savilkås melnus, garus svårkus zelta kñopém un spoΩiem, spoΩiem zåbaciñiem, spiciem papéΩiem, piesprauda katrs sev dimanta zvaigzni un nu ñémås dancot un lakstoties ar raganåm.» *

Kas ir Jods Jods ir dvése¬u valsts bütne. No Dieviña ratus ñému Tumså braukt sétiñåi, Klusu tek Dieva rati, Nedzird Joda kuceniñi.

Ko tie Joda suñi réja, Jürmalé gulédami? Saule brauca miglu dzést Uz sudraba ezeriña.

Jods ir ¬oti veca müsu teiksmu bütne un såkumå turéts par gaismas pretstatu un tumsas iemiesojumu. Dzi¬i senatné Dievs atskårsts kå gaisma, tad Jods bijis tå pretstats. Vårda péc Jods ir rada lietuvießu JUODAS – tumßs, melns. Jods nav tas pats, kas Velns. Jods nav daudzinåts kopå ar elli, to arî nevajå Pérkons, no tå neaizsargåjas ar krustu utt. Jodam ir arî suñi un zirgi, kådi Velnam netiek daudzinåti. Vecais Stenders savå vårdnîcå saka, ka Jodi tiekot turéti par karotåju dvéselém. Tautå runå, ka, tiem kaujoties, pie debesîm parådoties kåvi. Dainås minéts Jods, minéta arî Joda måte, Joda bérni, Joda meita.

Jods ir pasaules tumsas spéks aiz viena iemesla – karß nav Dieva doma un karå kautas dvéselîtes ir melnas un nav baltas. Kas ir PRET gåjis, ir melns, kas PAR savu ståvéjis – balts, bet galå visåm dvéselém nav miera, jo vienas nav savu müΩu lîdz galam dzîvojußas un ar sveßåm asinîm sevi notraipîjußas, * Prof. K. Straubergs. Latvießu buramie vårdi, 2.séj., 509. lpp.


97

Tas, par ko runå dainas, ir ne tikai gaißs, bet arî tumßs

bet otras ir no tås sugas – visu, ko dara,– dara savtîgos nolükos. Tå nu galå visas ßîs dvéseles ir Joda melnumå un tådas tås klîst debesu velvé.

Kas ir Nakta¬as Nakta¬as ir tumsas biedi. Tumsenîce, Naksnenîce, Labu vîru nemaitå, Labu vîru nemaitåji, Laba vîra kumeliñu!

Tumsaliña, Naktaliña Traucé manu kumeliñu. Sauseglîte ce¬malå Traucé paßu Naktaliñu.

Cilvéks nemîl un pat bîstas tumsas – tumsa un nakts turéta par ¬auno darbîbas laiku. Íîs bailes ir gluΩi instinktîvas un grüti ar pråtu pårvaramas. Tumså péc saulrieta skraidîjußi visådi moß˚i, kas gaismu nepanes. Ce¬inieki, kam jåturpina ce¬ß pa nakti, segußi zirgus ar zvaigΩñotåm segåm, jo Nakta¬as bîstoties no zvaigΩñu zîmes. Par Nakta¬u nav daudz dainu. Í˚iet, Nakta¬as ir Joda sieviß˚îgå da¬a. Bet latvietis vienmér zinåja un dainas par to runå, ka galvenå aizsardzîba ir no Dieva un Laimes. Nesabiju biedéjams, Ne tumså traucéjams: Dievs bij` man ce¬a draugs, Laime ce¬a rådîtåja.

Nakta¬as ir visi tumsas gariñi kopå ñemot. Tås ir nakts melnumam rada, un nakts ir viñu pastaigas un rosîßanås laiks. Tåpéc tå ir, ka katram cilvékam ir vajadzîgs savs sarggariñß, kas spétu pasargåt no nakts biediem. Òauniem ¬audîm nav savu sarggariñu, un tåpéc viñus piemeklé Òauna diena gan nakts melnumå, gan dienas baltumå. Dievs sarga tos, kas ir dienas baltumå.

Kas ir ¬auni ¬audis Òauni ¬audis ir kaitîgi cilvéki. Kad man Dievs to darîtu, Ko man dara ¬auni ¬audis, Es büt` sen pagüluse Zem za¬o veléniñu.

Ko var ¬audis man darît, Ko manam kume¬am: Pats es dzimu piektu rîtu, Kume¬ß piektu vakariñu.


98

Sapratne

Òauni ¬audis kaité ar valodåm, ¬auna véléjumiem un darbiem. Dainas samérå maz runå par ¬aunajiem, zinot burvju likumu: «Kå ¬aunu piemin, tå ¬auns klåt» vai «ko daudzina – to piedaudzina». Dainås minéti ¬auni ¬audis kå tådi, kas kaité cilvékiem, lîdzîgi Òaunai dienai. Òauni ¬audis paßi labu neredz. DaΩås dziesmås ¬auni ¬audis pacelti lîdz ¬aunumam ar apzîméjumu ÒAUNS.

Òaunums ir simts veidos ietérpies, bet ¬aunums ir jåpamana – ar sirdi jåjüt, un visu, ko tu dari, – dari, skaistu nodomu un domu vadîts, tad ¬aunums tev ies secen, tåpat kå Òauna diena un Nelaime.

Kas ir skau©is Skau©is ir nenovîdîgs cilvéks. Skau©îts man nevéléja Ne dziedåt, gavilét. Es dziedåju, gaviléju, Skau©im sirdi édinåju.

Man gotiñas pieédußas Sagülußas kalniñå; Skau©îßam Ωélam Ωél, Caur krümiem raugoties.

Skau©is spéj ar skatu atñemt gausu, tådé¬ no skau©a slépj lopus un labumus. Pret skau©iem cînås ar asumiem – pîlådzi, krustu. Skaußana skau©im labumu nedod. Dainås skau©is minéts, minéta arî skau©a måte un skau©a bérni. Prof. K. Straubergs: «Skau©a pazîme ir skaußana, laba nevéléßana: Skau©is man nevéléja Ne üdeña, ne akmeña, Dieviñß man novéléja, Visu lietu dievs ir gan. Skau©is man nevéléja Ne dziedåt, gavilét, Es dziedåju, gaviléju, Skau©am sirdi édinåju.. Skau©is man nevéléja Laba jåt kumeliña; Jåj, skau©îti, dadΩu krümu, Es jåß labus kumeliñus.» Un tålåk: «Arî skau©im tåpat neko ¬aunu (!) nevél: Es savam skaudéjam Neko ¬aunu nevéléju, Cüku cirpt, kazu jügt, Vucinenu svilinåt.» *

Skau©is ir cilvéks, kam pie pilnas b¬odas acis krît otra b¬odå un tå krît, ka neatraujas. Bütu domåjis par savu b¬odu, bet né, tikai par to, kas otram, tikai par to, ko no otra vél varétu paraut – tas ir skau©is. Acu slimîba, kas påriet niezé un péc tam smagå garîgå slimîbå.

* Prof. K. Straubergs. Latvießu buramie vårdi, 2. séj., 660. lpp.


99

Tas, par ko runå dainas, ir ne tikai gaißs, bet arî tumßs

Kas ir ragana Raganas ir ¬auni cilvéki ar pårdabîgåm spéjåm. – Kur tu skriesi, raganiña, Izpléstiem matiñiem? – Skrieß` kaimiñu govu slaukt, Zilu sulu tecinåt.

Ai ragana, raganiña, Rîtu tevi dedzinås: Vakar cirta apses malku Triju kungu darbinieki.

Raganas tautas dziesmås pielîdzina burvjiem: Séd blakåm, ieblakåm, Abi radu bérni bija: Tavs téviñis burtenieks, Man` måmiña raganîte.

Latvietis pazina kå ZINT‰ÍANU – labdarîßanu burvîgå kårtå, tå ZAV‰ÍANU – ¬aundarîbu burvîgå kårtå. Ragana vai raganis ir cilvéks, kas spéj otram ¬aundarît. Bet viss, ko viñß dara Íajå saulé, viñam atsaucas Tajå saulé, un te pilnå mérå darbojas C‰LOˆU UN SEKU LIKUMS, kas nebija noslépums arî paßiem darîtåjiem. Raganisko måkslu pratéji ar îpaßu zå¬u palîdzîbu, kas bija gatavotas no dri©eném, kalmém u.c. augiem, varéjußi atdalîties no sava auguma un aizlidot uz citurieni – tå vésta pasakas, teikas un noståsti. Tå pati sakne ir vårdos REDZ‰T, PAREDZ‰T, PAREÌOT. Íai ziñå arî Laime, kå visu zinåtåja, tiek dévéta par raganîti, bet ar pozitîvu pieskañu. Cîñai pret raganåm lietoja daΩådus lîdzek¬us, bet galvenokårt stipros vårdus, kas ietverti tautas dziesmu ritmå: Lai bij’ vårdi, kam bij’ vårdi, Man paßam stipri vårdi; Daugaviñu noturéju, Mietu düru vidiñå.

1484.g. påvests Innocents VIII izdod t.s. RAGANU BULLU un izsüta pa visåm zemém spîdzinåtåjus (inkvizitorus), kam bija jåuzmeklé, jåspîdzina un jåsadedzina ¬audis, kas ar velniem ståjußies sakaros. To viñß dara, atsaucoties uz 2. Moz.gr. 22,18. Dominikåñu müki Kremers un Springers 1487.g. izdod raganu tiesåßanas rokas gråmatu RAGANAS SITAMAIS (Malleus maleficarem). Péc tam iesåkås viså Eiropå drausmîga raganu dedzinåßana, kurå galu dabüja daudz viedu un nevainîgu ¬auΩu arî müsu zemé – BURTOˆI, PAREÌOˆI un visi ar zintéßanas måkslu apveltîtie Dieva ¬audis.

Kas ir burvis Burvis ir cilvéks, kas dara ¬aunu un labu netießi – ar vårdiem un darbiem. Viens pats vecs vîrs, Tas bija buris, Tas büra dangå Ar alus kannu.

Bur man burvji, zog man zag¬i, Nevar mani izpostît: Burvjiem devu apßu sulu, Zag¬iem augstas karåtavas.


100

Sapratne

Tautas dziesmå minétais burvis vairåk kaité nekå dara labu. Tautas dziesmas noraida arî labuma güßanu ar burßanu. Pret burvjiem cînås lîdzîgi kå pret skau©iem un raganåm. Burvjiem lüko arî iztapt, lai iegütu labvélîbu, bet galvenais sargåtåjs – pats Dievs. Tautas dziesma teic: Bur man buri, skauΩ man skau©i, Nevar mani izpostît: Dieviñß taisa dzelΩu sétu Apkårt manu måjas vietu.

Burvis ir viedais, kas visas zinåßanas izmanto tikai sava labuma güßanai, bet Dievs tådus soda ar mokåm Tanî saulé, ja nepårliek visu citås rokås, ja pårliek, tad iet pelavu vérté, bet netiek mocîts. Katrs burvis lai lemj pats, vai ir vérts burties vai nav. Te padoms nederés, jo varu grib daudzi, tikai katrs citådu ce¬u iet, lai to iemantotu.

Pasaku téli Kas ir pü˚is Pü˚i ir mantas rauséji. Malu, malu visu rîtu, Siekam kaudzes nenomalu: Pü˚is tup aiz rijiñas, Siekå rudzus gausinåja.

Pü˚is vilka rudzu sieku Pår båliña pagalmiñu. – ˆem , brålîti, krusta kokus, Dzen to pü˚i atpaka¬.

Pü˚is dainås minéts kå mantas, naudas, labîbas vilcéjs. Prof.K.Straubergs: «Velns vai ragana arî pårvérßas par pü˚veidîgu nezvéru ir ugunîgs.. viñß nåk aukå ietinies.. Ja pü˚im dvésele atvéléta, tå péc nåves paliek par pü˚i.. Pü˚a pircéjam jåatsakås no dieva.. Pirkßanas vieta parasti Rîga. Pårdevéjs ir melnais vîrs, savåds kungs, sveßais.. Cîña ar pü˚i un aizsargåßanås råda tos paßus cîñas lîdzek¬us kå pret velnu un viña kalpiem.» * Pü˚is tautå vél saukts vilcis, vi¬˚is, lun©is. Latgalé – puçs, smaks u.c. Pü˚a télam kå simbolam pozitîva pieskaña ir tautåm, kuras ir no Austrumiem – tur pü˚is ir Dieva zirgs. Austrumu pü˚im ir gara aste un maza galva, un tas atgådina kométu lidojumå. Müsu tautai pü˚is ir bez méra lielas alkatîbas simbols. Müsu pasaku pü˚im ir liela galva un maza aste. Esîbas telpas izpratné tå ir slikta zîme. Maza galva ir tiem, kam ir Dieva padoms. Savukårt tie, kas dzîvo bez Dieva padoma, kråj visu savå atmiñå un audzé smadzeñu tilpumu, bet jégas nekådas. Te vietå bütu teikt – kam nav Dieva padoma, tam visa gudrîba jånéså lîdzi. * Prof. K.Straubergs. Latvießu buramie vårdi, 2. séj., 525., 527. lpp.


101

Tas, par ko runå dainas, ir ne tikai gaißs, bet arî tumßs

Galva ir, lai to stalti un lepni nestu, nevis piebåztu ar visådiem viedok¬iem, kuros nav ne miñas no Dieva domas.

Pü˚is ir pasaku un teiksmu téls, bet tie, kam piemît pü˚a daba, ir nelabojami savå alkatîbå – visu grib sev, no kå arî célies pü˚a téls.

Kas ir citi pasaku téli Citi pasaku téli ir sumpurnis, vilkacis, lietuvéns. Nedod, måte, délam ga¬u, Kas no puißa, dienas zag¬a? Dümiños pakarams, Sumpurñiem izdalåms.

Pazinu panåçus Vilkatas bérniñus: Pirmie ˚érås Pie ga¬as b¬odiñas.

Sumpurnis Sumpurnis dainås maz minéts. Tas ir teiksmains, plésîgs puskustonis. Tie esot lîdzinåjußies cilvékiem ar suña galvåm, kas plosîjußi un édußi cilvékus. Sumpurnis ir téls, no dzîves ñemts, – kam nav cilvécîgas sejas – tam suña purns vien ir, bet tikai Ωél suñu, kuriem jåcieß cilvéku sliktås iedabas dé¬, un tåpéc ßo tému neizvérsîsim plaßumå.

Vilkatis Dainås arî ir maz minéts. Vilkaçi bijußi cilvéki, kas pratußi pårvérsties vilkos. Teikas par vilkaçiem ir izplatîtas visås tautås. Müsu tiesu aktîs no 1692.gada ir ziñas par vilkaçu tiesåßanu. Latviju bija izdaudzinåjußi kå vilkaçu zemi. Visu Eiropas tautu teikas un noståsti runå par vilkaçiem. To izmantoja kå ieroci, lai kårtéjo reizi vérstos pret viediem ¬audîm. Íajå sakarå prof. K.Straubergs raksta: «.. viss iepriekßéjais dod iespéju arî otra motîva ticamîbai..arî norådîjumu, ka ar burvjiem viñi nav saskañå – vilkacis nokoΩ burvi.. Burvji édot ar velniem ellé, bet vilkaçiem tas aizliegts.. Péc nåves vilkaçus paglabåjot kå citus cilvékus; viñu dvéseles nåkot debesîs, bet burvjus pañemot velns. Vilkaçi nekalpojot velnam, jo atñemot to, ko burvji sanesußi; velns tos necießot, sitot kå suñus, jo viñi patiesi arî esot dieva suñi; ja viñi neatzagtu velnam svétîbu, tå pazustu pasaulei.» Un citviet: «Mé©inåjumi izskaidrot pårdabiskås bütnes tås saista parasti ar velnu, ßîs bütnes uzlükojot par velna transformåcijas veidiem.. Íåds izskaidrojums rada ßo bütñu pamatjédziena pårveidoßanu, tåm zaudéjot seno neatkarîgo îpatnîbu.» * * Prof. K.Straubergs. Latvießu buramie vårdi, 2. séj., 525., 527. lpp.


102

Sapratne

Vilkatis ir laba zîme tikai tiem, kas saprot tå nozîmi. Més zinåm, ka vilks ir «Dieva suns», un müsu sençi zinåja, ka par vilkaçiem varéja pårtapt tikai tie, kam Dievs tådu varu bija devis. Un tie tad arî varéja sodît tos cilvékus, kuriem bija pårlieku ¬auna daba. Vilkaci par ¬aunuma iemiesojumu nosauca tikai un vienîgi kristîgå baznîca un izveda cîñu pret ¬audîm, kam Dievs tådu spéju bija devis.

Lietuvéni Dainås minéti nedaudz. Péc noståstiem, lietuvéni esot nozumétu bérnu dvéseles. Aizsardzîbai – piecstürains krusts, kas uzvelkams vienå pañémienå.

Lietuvéni ir ne tikai mazu bérnu nozümétås dvéselîtes, bet lielåkoties zemo elementå¬u klåtbütne Íîs saules telpå. Tie güst apmierinåjumu tikai tad, ja var kaitét ¬audîm un lopiem. Bet tas, ka to spéks ir sîks, – zinåms no aizlaikiem. Kas dzîvo ar Dieva padomu – to nemoka lietuvéni, bet cilvéks, kuram nav Dieva aizsardzîbas, – atvérts visiem pasaules moß˚iem.

Íajå noda¬å pieminétie pasaku téli – pü˚is, sumpurnis, vilkacis, lietuvéns dievestîbå neietilpst, bet måkslå tie reizém noder kå ierosinåjumi.



Kå cilvéks nåcis Kas ir cilvéks Kas ir augums Kas ir dvésele Kas ir velis Kå top müsu dvéseles pasaule


105

Par cilvéku pasaulé

Kå cilvéks nåcis Cilvéks piedzimst no Dieva, Måras un vecåkiem. No debesu nosalaiΩu Ar sudraba virvîtém Mî¬as Måras ßüpulî, Måmuliñas klépîtî.

Mî¬as Måras istabiña Pilna sîku ßüpulîßu; Kad to vienu kustinåju, Visi lîdzi lîgojås.

No Dieva ir visa pasaule, bet cilvéks ir Dieva da¬iña. Gars, liels büdams, ir cilvékam dots dvéseles veidolå, lai lîdz Dievam izaugtu. Kas to saprot, tas izaug, un Dievs ir viñå, bet, kas neaug, paliek kå sîks gariñß, un arî Dievs tådu neredz, jo tikai tiekßanås uz gaismu ir Dieva cilvéka daba. No Dieva viss – gan gaisma, gan tumsa, lai cilvékam ir ar ko salîdzinåt, bet jåiet uz gaismu – tas ir Dieva ce¬ß, tå ir Dieva doma. Kas tiecas uz tumsu, tam jåiznîkst, jo Dieva pasaule ir harmoniska. Kas iet uz tumsu, tam lemts izzust un tad pårtapt, lai atkårtotu to, ko varéja veikt iepriekß. Un tå notiek tik ilgi, lîdz cilvéks to saprot un iet uz gaismu. Tåpat kå zåle aug pret gaismu – nevis uz zemi, bet uz debesîm. Kå cilvéks nåcis, tå ies, bet uz ßîs zemes paliks viña labie darbi, domas un Esîbas telpas izpratne, ko viñß pürå atstås savai ©imenei un tautai. Kas dzîvo plakné, tas labåk nebütu nemaz nåcis, jo nav jégas ne paßam, ne citiem, ne Dievam.

Cilvéka dzimßanas un raßanås noslépumu gleznaini pauΩ dainas. Dzimßanas un raßanås noslépums nåk no debesîm jeb Dieva taisni Måras ßüpulî un måtes klépî. Raßanås noslépums ir lielåkais dabas brînums, kur dzîvå cilvékå apvienojas vienkopus gars un matérija. Ir jåbrînås, kå maza sékliña var saturét sevî plånu lielam organismam. Ir jåbrînås arî, ka péc dzîvîbas plåna arî nedzîvå zeme var pårvérsties stådos, dzîvniekos, cilvéka augumå. Cilvéka raßanås, augßana un mirßana ir dzi¬ß un neizdibinåms noslépums. Íis noslépums saista visu dzîvo dabu vienå lielå organismå, kam kopéja viena un tå pati dzîvîba.


106

Sapratne

Kas ir cilvéks Cilvéks saståv no dvéseles, ve¬a un auguma. Sirsniñ`, mana dvéselîte, Tautu déla rociñå; Kauli vien vazåjas Pa båliña pagalmiñu.

Ko tu dziedi, le¬a bérns, Ne tev kaulu, ne dvéseles: Man ir kauli, man dvésele, Man jaukå valodiña.

Péc latvießa atskårtuma, cilvéks nav tikai auguma un dvéseles kopîba vien, bet starp ßiem abiem ir vél kaut kas treßais, ko péc nåves dévé par veli, leli u.c. Íis uzskats paståvéja ne tikai latvießos, bet tå domåja arî citas sentautas, piem., senie é©iptießi sauca dvéseli par BA, bet veli par KA. Tamlîdzîgs uzskats paståv arî vél ßodien indießu un citu tautu reli©ijås. Dvésele un iztéle ir veids, kådå cilvéks atrodas pasaulé. Savukårt pasaule savå daudzveidîbå atklåjas tikai vårdos un valodå. Un tå varétu turpinåt, bet galvenais, ka cilvéks ir tådu garîgu un fizisku îpaßîbu kopums, kas tam ¬auj pilnvértîgi piedalîties Dieva laistajå pasaulé. Cilvéks pazîst pasauli tåpéc un tikai tåpéc, ka viña dvésele ir cießi piesaistîta pasaules dvése lei, kas ir dabas vislielåkais brînums, jo tå apvieno visas lietas un ir visam centrs, kå aplis, kura centrs ir visur un aploce – nekur. Un katrs centrs – katra lieta un bütne – ir dvéseles apdzîvota. Tåpéc cilvékam sava identitåte jåmeklé vienotîbå ar visu esoßo, bet nevis atdalîtîbå no tå.

Cilvéks ir liels un mazs. Ja ir Dieva cilvéks, ir liels, ja cilvéks bez Dieva – maziñß. Bet vél svarîgi, ka cilvéks ir ar savas tautas Dievu garîgi tuvs, ne pakampis citu Dievu no citas pasakas un lepni klanås kå maziñß, kå mu¬˚îtis uz pu¬˚îßa, kå viens joka ˚ipars, ko var raustît, kas un kå grib. Lük, arî atbilde – zini, ko dari, zini, kam dari, zini, kas ir, ja dari tå vai citådi. Bet, ja dari tikai to, ko tev liek, kå liek, – tad mazs esi un tur neko nevar darît ne Dievs, ne...

Kas ir augums Augums ir Måras pieß˚irtå da¬a. Es apvilku zîda svårkus Lîdz kåjiñu galiñam, Lai ¬autiñi neredzéja Måras mî¬u dåvaniñu.

Veltî, måsiña, Savu pirtes taku, Svétå Måra tev veltîs Ar déliñu, ar meitåm.

Dvésele nevar atskårst årpasauli citådi, kå vien caur augumu. No tå, ko augums pasniedz dvéselei,


107

Par cilvéku pasaulé

tå mielojas, top pilnîgåka un uzce¬ ar laiku savu paßpasauli, kas paliek påri, augumam bojå ejot. Tamdé¬ varam teikt, ka augums ir dvéseles audzinåtåjs un tåpéc nav palaiΩams, bet kopjams un godå turams. Anatomi un biologi zina, cik årkårtîgi sareΩ©îts ir cilvéka augums. Íî brîniß˚îgå ierîce radîta, lai apkalpotu dvéseli, kamér tå viesojas uz Måras zemes. Viss, kas ir müsu pråtå un sirdî, nok¬üst tur tikai caur augumu. Dvésele var no©ist årpasauli tikai klausoties, skatoties, oΩot un garßojot. Visas iegütås sajütas dvéselei nåk tikai caur augumu, kam ir acis un ausis. Un tå, katrs cilvéks atrodas viña paßa radîtå paradîzé vai paßradîtå ellé, jo viss rodas un dzîvo cilvékå – kå labais tå ¬aunais – pateicoties cilvéka domu spékam, iztélei un sajütåm.

Augums ir Måras zemes viela, kas ienåk Måras gådîbå un aiziet Måras gådîbå. Augums ir Måras tiesa, kas pårtop jaunås Måras pasaules bütnés, un viss ir Dieva apgarots un Måras mî¬ots.

Kas ir dvésele Dvésele ir Dieva pieß˚irtå cilvéka da¬a. SpoΩa zvaigzne notecéja Pie lîgavas namdurvîm: Tå nebija spoΩa zvaigzne, Tå bérniña dvéselîte.

Jürå gåju naudas güt, Saujå nesu dvéselîti: Balta bija jüras nauda, Dårga mana dvéselîte.

Dvésele ir tikpat netverams jédziens kå jautåjums, kas ir Dievs. Lavießu dievestîbas uztveré dvésele ir dieviß˚å da¬a cilvékå. Dvéseles galvenå îpaßîba ir dzîvîba. No Dieva – kå zvaigzne – dvésele iekrît lîgavas klépî, lai iedzimtu vielå, dzîvotu Íajå pasaulé un pécåk, pieredzéjumu bagåta, atkal atgrieztos, no kurienes nåkusi. Dvésele ir dieviß˚åkais, tîråkais, labåkais cilvékå. Dvésele, büdama dieviß˚a, ir såkums müsu cilvéciskajam Es. Tamdé¬ dainas dzîvîbas vietå vienmér saka dvésele. Bet ne dvéseles, ne dzîvîbas bütîba vél nav izdibinåma un tåda laikam arî paliks uz müΩiem, lai kå arî nopülétos zinåtnieki un pråtnieki. Rainis ir teicis: «Dvésele ir to domu summa, ko viñß domåjis. Íîs domas ir kustîba, un kustîba ir nemirstîga, tå ir dvésele.» Un vél: «Dvése¬u ce¬oßana taçu nav nekas cits kå nemitîga pilnveidoßanås. Més ñemam pilnveidoßanos no debesîm un pårvietojam uz zemes, tå visa atß˚irîba.»* Dievs ir devis dvéselei iespéju atspogu¬ot ne tikai iedzimtås vecåku raksturîgås îpaßîbas, bet uztvert sevî arî apkårtéjo vidi. Åréjiem apståk¬iem – gan labiem, gan ¬auniem – ir liela ietekme uz cilvéka dvéseli, bet dvéselei ir iespéjams pretoties sliktiem iespaidiem, apståk¬iem un palikt tîrai un neaptraipîtai. Dvésele necieß traipus un ilgojas tîrîbas: «Tîra mana dvéselîte kå térauda gabaliñß!» Nelågi dzîvojot, dvésele var sagandéties tå, ka ar grütîbåm tå nonåk lîdz Dieva namdurvîm, t.i., sastopas ar dieviß˚o. Palîdzédams uzturét dieviß˚o saskañu pasaulé, cilvéks neaptraipa savu dvéseli ar ¬auniem darbiem – visa viña dzîve pace¬as augståkå, célåkå lîmenî, un viñß * Rainis, Kopotie raksti, 24. séj., 130., 144. lpp.


108

Sapratne

pats k¬üst dievåjs. To måca latvießu dievestîba, kuru kopdami latvießi ir izveidojußi savu latvisko dzîvesziñu.

Dvésele ir pati skaiståkå no visa, ko Dievs radîjis. Tå ir balta un mirdzoßa, bérnam piedzimstot, bet tu, cilvék, to sargå no melnuma, tumsas un citåm nejaukåm norisém, jo tikai dvésele ienåk pa Dieva vårtiem, bet viss cits paliek uz Måras zemes kå viela, ko izmanto Dievs savai pasaules celtnei un arî tev, cilvék.

Kas ir velis Velis ir auguma un dvéseles starpnieks jeb auguma neredzamais dvînis. Kas tur dai¬i gaviléja Kapu kalna galiñå? Tå måsiña gaviléja, Ve¬u govis ganîdama.

Lietiñß lija saulîté, Velånießi kåzas dzéra: Mans båliñß jauns nomira, Ve¬ås ñéma lîgaviñu.

Velis saista kopå dvéseli un augumu, jo paßi tie ir påråk daΩådi un nespéj apvienoties. Velis ir it kå otrs augums, bet no daudz smalkåkas vielas. Tas ir cilvéka auguma dvînis, kas saståv no dîvainas staru matérijas. Velis ir gan dzîvam, gan mirußam cilvékam. Cilvéka dzîves laikå augums un velis ir saistîti viens ar otru neß˚iramå vienîbå. Tåpéc arî latvießu senå dievestîba atzîst, ka cilvéka velim ir divéjåds müΩs – Íai saulé un Aizsaulé. Tålåk par Aizsauli velis nenonåk. Tajå saulé iet tikai cilvéka dvésele, kas, aizejot no Aizsaules, pamet tur savu pédéjo ©érbu un tålåkå ce¬å ir brîva no visiem zemes valgiem un saistîbåm, ja vien... atbrîvotå dvésele nesañem uzdevumu atgriezties, lai veiktu kådu îpaßu uzdevumu, kas parasti ir tikai Dieva ziñå. Roberts Müks skaidro: «..runåjot par mirußajiem, lieto daΩådås vietås un arî vienå un tai paßå vietå daΩådus nosaukumus: gari, gariñi, i¬©i,..nelai˚i, pauri,..urguçi, vecîßi, ve¬i, velénießi. Viszîmîgåkais no ßiem vårdiem ir VELIS.. Bet kas tad ir velis?..velis ir dvésele, kas uzturas vidü starp garu un matériju. Tå ir subtîla, imaginåla «viela», kas savieno divas abstrakcijas: tîri garîgo un rupji materiålo.. Katrai dvéselei (lasi: velim) ir sava astrålå miesa. Dzîve ve¬u valstî ir zemes dzîves turpinåjums.» * Un vél: «Velis pats par sevi vél ir instinktîvi saistîts ar ßo (fizisko) pasauli, tas ir piesaistîts jutekliskåm atcerém un alkåm.. Veli vai dvéseli daΩreiz var arî redzét..arî viñå saulé ir vairåki attîstîbas slåñi vai loki.» ** Dainas nekad nerunå par dzîva cilvéka veli, bet gan tikai par veli, kas palicis påri, augumam satrüdot. Aizsaulé velis dzîvo ilgi un palîdz palicéjiem Íai saulé uzturét dzîvu mirußå piemiñu un izkårtot sadzîvi atbilstoßi ierastai Dieva kårtîbai. Jo tålåk pagåtné cilvéks aizgåjis, jo mazåk ir dzîvajo, kas atceras viña izskatu, sejas vaibstus, augumu, gaitu, bet tas nenozîmé, ka velis beidzis paståvét. Tas nav zudis, tikai k¬uvis grütåk apjaußams, neskaidråks, kå kurß katrs no liela attåluma skatîts apveids. Íådi més apzinåmies savus sençus. Velis visumå dzîvo tik ilgi, cik ilgi * Roberts Müks. Latvju velis Junga un arhetipiskås psiholo©ijas skatîjumå, 12. lpp. ** Turpat, 14. un 15. lpp.


109

Par cilvéku pasaulé

ir ¬audis, kas to piemin un atceras. Tåpéc daudzas tautas ir glabåjußas, pieminéjußas savus sençus lîdz pat simtajai paaudzei, tå vairojot sadarbîbu starp abåm Saulém. Auguma dvînis velis ir padots citådiem dabas likumiem nekå augums un dvésele. Senie norvé©i ßo auguma pavadoni dévéjußi par fulgja – Folgerin. Péc nåves tas atgrieΩoties atpaka¬ müΩam dzîvajå dabå, jo velis pieskaitåms matérijai, nevis dvéselei. Ar fizikas un ˚îmijas palîdzîbu ir pierådåma ßåda éteriska divatnieka lîdzdarbîba auguma norisés. Latvießu dievestîbå ve¬i turéti godå, un ve¬u laikå jeb Dievainés viñus aicina ciemos, sarîkojot goda mielastu. Saime, kopå sanåkdama, cildina aizgåjéju veikumus, jo, godinot ve¬us, tiek godinåti paßi aizgåjéji.

Velis, lelis ir kå putns, kas lido virs zemes ßîs, un putni ir starpnieki starp cilvékiem un Dievu. Pasakås ir bieΩi minéti cilvéki, kas prot putnu valodu, tikai pasakåm reti kurß tic ßodien. Tiem, kas tic, ir vieglåk dzîvot, – tiem katrs putns zarå runå un visas lietas notiek ar Dieva ziñu.

Kå top müsu dvéseles pasaule Cilvéka iekßpasauli darina dvésele ar pråtu un jutek¬iem. Acis, acis, mute, mute, Tiem div` labi gribéjås: Mute – labu kumosîßu, Acis – greznu pasaulîti.

Ai saulîte, tu bij` balta, Dod man savu baltumiñu; Ai Laimiña, tu bij` skaista, Dod man savu skaistumiñu.

Redze, dzirde, tauste un citi jutek¬i ietekmé müsu dvéseli no årienes. Més uzñemam tos kå skañas, smarΩas un kråsas, bet pråts ir dvéseles celtnieks, kas iespaidus kråj, kårto un pårstrådå, – tas nav vis kungs, bet kalps dvéseles måjås. Visa pasaule ß˚iet mums grezna tikai jutek¬u un pråta dé¬. Íis greznums ir tikai müsos, müsu paßu ß˚itums. No årpasaules caur jutek¬iem més sañemam kairinåjumus, no kuriem dvésele ce¬ iekßéjo cilvéku ar viña îpaßo iekßpasauli, kas ir pilna skañåm, kråsåm un priekiem. Iekßpasaules celßana notiek péc mériem, ko noteic gods un kauns (tautas tikuma tradîcija). Tå ir îpaßa dvéseles sajüta, kas jaunåkajå laikå tiek dévéta par SIRDSAPZIˆU. Tå ir tikumiskas dzîvoßanas mérogs. Viss, kas darîts pret sirdsapziñu, ir nepareizs un var büt kaitîgs cilvéka iekßpasaulei, it îpaßi nåkamajå dzîvé. Tådé¬ nav vienalga, kå més ße dzîvojam. Rainis ir teicis: «Domas, ka ar pråtu vien pietiek, ir valdoßås, bet taisni tådé¬ maldoßås.» Kå arî: «Un nezinåmais aizvien ir mistiskais un dieviß˚ais. Bet saßaurinåties un baidîties no domåßanas nozîmé pazeminåt sevi un mistisko. Més tik ¬oti labpråt saßaurinåmies aiz iedzimtas garîgas kütrîbas.»*

* Rainis, Kopoti raksti, 24. séj., 415., 428. lpp.


110

Sapratne

Tava dvéseles pasaule top ar tavu domu, cilvék, top ar tavu pråtu, top ar Dieva palîgu, bet tikai zini, ka tavai dvéseles pasaulei jåpiedod mirdzums, un to tu vari tikai pats. Par sevi rüpéjoties – tå büs spoΩa, par tautu – mirdzoßa. Tad lem pats, kå par to rüpéties, bet Dievs mîl dvéseles, kas mirdz.



Kas ir müΩs Kå iedalîts müΩs Kas ir MüΩa Måtes Kåds ir ßis müΩs Kam der müΩa ieradumi Kas ir müΩa godi Kåds ir pirmais müΩa gods Kåds ir otrs müΩa gods Kåds ir treßais müΩa gods Kam dzîvojot nav jåsariebj


113

Par müΩa dzîvoßanu

Kas ir müΩs MüΩs ir cilvéka dzîve pasaulé. Kuru druvu nodruvåju, To ielaidu rudenî; Kuru dienu nodzîvoju, To ielaidu müdiñå.

Daudz dieniñu müΩiñå, Cita tåda, cita ßåda: Cita jauki pavadîta, Cita gauΩi noraudåta.

MüΩs ir cilvéka dzîvoßana Íai saulé. Ar dzi¬u vérîbu un uzmanîbu latvießi izturéjußies pret sava müΩa dzîvoßanu, saprazdami, ka nekas nevar büt cilvékam svarîgåks un vértîgåks par viña müΩu. Latvju dzîvesziñå – zinåtniski pamatotå ziñu kopumå – ir ietverts viss cilvéka müΩs. Lielåkå da¬a tautas dziesmu apraksta ßo müΩa ritéjumu un satur lietiß˚us ieteikumus un padomus, kå müΩs jådzîvo. Barontévam tamdé¬ nåcås müΩa ritumu ñemt par pamatu visu tautas dziesmu sakårtojumam.

MüΩs – tas ir ce¬ß, ko var iet divéjådi: var iet pa ce¬a malu, var iet pa ce¬a vidu, var iet lokoties, var iet nelokoties, var iet klanoties, var iet neklanoties. Nu, es ietu pa vidu, nelokoties un neklanoties, bet tu izvélies pats, kå tev tavs ce¬ß ejams! Arî tu vari iet tå kå es, bet vari tå, kå iet arî rietumi, – aiz naudas, aiz varas, aiz tumsas, bet ne aiz sava Dieva, savas tautas tikumus – Dieva likumus – saredzot.

Kå iedalîts müΩs MüΩs jådzîvo abås pasaulés. Divéjåda saule tek, Tek kalnå, tek lejå; Divéjåds mans müΩiñß Ar to vienu dvéselîti.

Íî saulîte, ßî zemîte, Íe atnåcu ciemoties; Viña saule, viña zeme, Tå citam müdiñam.

MüΩs iesåkas Íai saulé un turpinås Viñsaulé. Dvéseles atnåk Íai saulé, te iemiesojas augumos,


114

Sapratne

dzîvo zemes müΩu, uzceldamas pa to laiku ap sevi ar auguma palîdzîbu jaunu viñpasaulîgu atmiñu pasauli, un beidzot ß˚iras no miesîgå auguma. Tålåkais müΩs norit vél neizdibinåtos apståk¬os, un, salîdzinot ar laicîgo zemes dzîvi, tas ir müΩîgs. Tamdé¬ müΩa dzîvoßana Íai saulé tiek dévéta par ciemoßanos, kas nekad nav ilga. Íajås zemes viesîbås dvésele iegüst visu sava turpmåkå müΩa saturu, jo zemes müΩå uzce¬ pamatus aizkapa müΩam. Ar to Dievturîba atbild uz vienu no smeldzoßåkiem jautåjumiem: kamdé¬ més dzîvojam ßajå pasaulé. Müsu sençi apzinåjås Visuma uzbüves likumsakarîbas viså tå daudzveidîbå un arî CAURVIJU PRINCIPU – Visuma da¬u Íîs saules un Viñsaules savstarpéjo mijiedarbîbu. Dainås Íî saule simbolu valodå tiek dévéta par Daugavas ßo krastu – labo krastu, bet Aizsaule par Daugavas pretéjo – kreiso krastu, un Daugava simboliski kalpo kå ß˚irtne starp abåm pasaulém. Ivars Vîks: «Tautasdziesma ir tautas saceréta dziesma par ikdienas priekiem un bédåm, kå teicis K.Barons, no ßüpu¬a lîdz kapam. To valoda un saturs saprotams katram. Dainas, pasakas un arî da¬a teiku sacerétas simbolu valodå.. Garamantu simbolus nav izdomåjußi kådi atseviß˚i cilvéki. Tas ir paßa Visuma, t.i, Dieva, ener©étisko telpu informåcijas pårraides kodu pielågojums müsu valodai.. Íie simboli palîdz mums sañemt no Viñsaules un Aizsaules tås ziñas, ko süta mirußo sençu gari – ve¬i. Íî simbolika palîdz izprast zîmes, ko sañemam ar visas dzîvås radîbas – putnu, zvéru, koku, üdens – palîdzîbu, kå arî sapños vai citådos redzéjumos.» *

Jåsaka, ka müΩs Íajå saulé ir cießi saistîts ar Aizsauli un To sauli, kas izpauΩas visådos veidos, ko nevar ne vårdos izteikt, ne rakstos aprakstît. Katrs cilvéks to ir jutis kaut reizi, tikai kurß to saprot, kurß liekas nesaprotam – viss no dvéseles lieluma atkarîgs. Vél jåsaka, ka zinåtnei nekad nebüs pieeja ßiem Dieva apcirkñiem, jo Dievs eksperimentus neatzîst, jo tå notiek, ka visu, ko zinåtne atklåjusi, pirmkårt, ir izmantojußi pret cilvéku. Tå tas ir ßodien, bet müΩîgi tå tas nebüs...

Kas ir MüΩa Måtes MüΩa licéjas, auklétåjas un glabåtåjas ir MüΩa Måtes. Ai Laimiña, MüΩa Måte, Apsa–pati–domåjies: Ja liec grüti uzaugot, Liec vieglåki dzîvojot.

* Ivars Vîks. Müsu diΩå senatne, 486.–487. lpp.

Måte, måte, mana måte, Ne tå mana MüΩa Måte: Tå saulîte, tå zemîte, Tå ir mana MüΩa Måte.


115

Par müΩa dzîvoßanu

MüΩa Måte ir jauks latvießu reli©iskås dzejas vårds un téls. Ar to sumina müΩa svarîgåkås vei dotåjas: MÅRU, MÅTI un LAIMI. Måra ir kå neredzama, bet visur klåtesoßå måte Íajå saulé un ve¬u valstî jeb Aizsaulé. Müsu katra paßa Måte auklé un lolo müsu müΩa bérnu dienas, ieaudzinådama müsu sirdîs un pråtos to krietnumu, kas vajadzîgs tålåkai müΩa dzîvoßanai. Tomér ar laiku müsu måtes nomirst un nomirstam arî més paßi, un ar laiku beidzas arî Måras, kå Ve¬u Måtes darboßanås laiks, tad müsu müΩa turpmåkå glabåtåja ir nezinåmå Viñsaule. Laime kå müΩa dievîba ir tå, kas noteic müΩa ritumu Íajå saulé un Viñsaulé, ar ko arî ieguvusi MüΩa Måtes vårdu.

Visa müΩa garumå cilvékam lîdzås ir måtes, un tikai måtes mîlestîba spéj uzburt tik kråßñu pasauli, ka prieks tajå dzîvot. Tikai måtém ir tå da¬a, kas dod spéku paståvét un büt cilvékam ar lielo burtu. Tas ir no Dieva lemts, ka måtei ir garîgi liela loma cilvéka dzimßanå, tapßanå un müΩa dzîvoßanå, un viss tåpéc, ka sievietei lemts ar sirdi just, ne ar pråtu vien virzît visus notikumus.

Kåds ir ßis müΩs Íai müΩå ir labas un ¬aunas dienas. Divas dienas müΩiñå: Viena laba, otra ¬auna. I labo, i ¬auno, Abas divas jådzîvo.

Saulît balta laizdamås, Aiznes manas nopütiñas; Rîtå agri uzlékusi, Atnes jaunu Dievpalîgu.

MüΩs var büt patîkams un nepatîkams. Nepatîkamo müΩu més saucam par ¬auno un grüto, turpretî patîkamo – par vieglo un léto. Tomér nåkamå müΩa paßpasaules celßanai vienlîdz noderîgas kå labås, tå ¬aunås dienas. Cilvéka pieredze un pårdzîvojums büs nepilnîgs, ja tas büs piedzîvojis tikai labas dienas vien. Parasti labais müΩå ståv zinåmå lîdzsvarå ar nepatîkamo – kas grüti aug, tas viegli dzîvo! Tomér jåcenßas labås un ¬aunås dienas lîksmi dzîvot, nicinåt grütîbas. Latvießu Dievturîba måca neatsacîties no müΩa dienåm zemes virsü, lai kådas tås arî bütu, un censties dzîvot tå, lai dvésele iegütu dzi¬us un saderîgus pårdzîvojumus. Lîdz ar to latvießu Dievturîba ir lîksmåkå reli©ija starp pasaules reli©ijåm.

Íis müΩs un tas müΩs – ir viena müΩa divas puses – ir redzamå un neredzamå, bet abas ir tavs müΩs. Redzamå ir tava müΩa iespéjas, ko tu veido pats, neredzamå – sekas, ko arî tu pats esi veidojis. Tås ir viena müΩa divas sejas – TÅ müΩa seja ir ÍÈ müΩa sejas spogulis.


116

Sapratne

Kam der müΩa ieradumi Ieradumi kårto un atvieglo dzîvoßanu. Tå dziedåju, tå raudåju, Kå es biju ieradusi: Es nevaru ¬auΩu dé¬ Grozît savu valodiñu.

Izmåkusi, ieradusi, Tad vél gåju tautiñås: Drîz måcéju pati iet, Drîz ar otru drîzinåt.

Lai müsu pieredze k¬ütu dzi¬åka, atskårtumi skaidråki, pårdzîvojumi sirsnîgåki, jåturas pie ieradumiem. Ieradumi ar laiku påriet tautas paraΩås, kas kårto ¬auΩu dzîvi no paaudzes uz paaudzi. IeraΩas tådé¬ arî dévé par tradîcijåm, jo vecåki tås nodod bérnu bérniem. Ieradumi, tradîcijas glabå daudz laba un dzîvei nepiecießama. Ja nebütu mantotu ieradumu, tad visu dzîves gudrîbu nåktos atrast katram paßam, bet atseviß˚a cilvéka müΩs ir par îsu, lai to pagütu. Tamdé¬ jåpieslienas kådam garåkam müΩam, un tåds ir tautas müΩs. Tauta ir müΩîga, ja vien Nelaime tås müΩu nepårtrauc. Més jau zinåm, ka Nelaime ir Laimes nostbütne, un més zinåm arî to, ka Laime novérßas no tå cilvéka (tautas), kas iet sveßu ¬auΩu jeb sveßu Dievu pavadå, savu malå noliekot. Tautai atgrieΩoties uz sençu iemîtås takas, atgriezîsies arî Laime un viss notiks kå pasakå. Laimei klåtesot, Nelaime atkåpsies! Valoda, zeme, gudrîbas u.c. piederéjußi müsu tautai jau pirms müsu pasaulé nåkßanas un uzkråtas tautas müΩå. Més visu to mantojam no savas tautas, papildinåm dzîvodami un nododam tålåk saviem bérniem.

MüΩa ieradumi ir svarîgi tev, cilvék. Ieradumi ir kå cimds uz rokas, kå svårki mugurå – vai nu tie piegu¬ un labi izskatås, vai ir nepiederîgi un jåatmet. Bet grezno tevi tådi ieradumi, kas no tautas pürlådes ñemti, un tie citi, kas no sveßåm kultüråm nåkußi, vairumå gadîjumu bütu jåatmet kå nederîgi.

Kas ir müΩa godi Godi ir svinîgas paraΩas müΩa såkumå, vidü un beigås. Godam dzimu, godam augu, Godam gribu padzîvot: Godam mans augumiñß, Vai ir liels, vai ir mazs.

Es savå müΩiñå Trîs reizîtes alu daru: Piedzimdams, nomirdams, Lîgaviñu pårvezdams.

Lai müΩa dzîvoßana bütu tîkama un dai¬a, to rotå svinîgåm ieraΩåm svarîgåkos dzîves brîΩos. Tådi brîΩi ir müΩa iesåkums, müΩa drauga ñemßana un aizießana müΩa måjå – Viñsaulé. Svinîgås


117

Par müΩa dzîvoßanu

un zintîgås darbîbas, kas apliktas ar müΩa godiem, pacilå müsu sirdi un ¬auj lieku reizi pårdomåt par müΩa dzîvoßanas svarîgumu. Daudzas godu paraΩas ir zintnieciskas, jo ar tåm cenßas cilvéka müΩu ietekmét uz labu. Godos apvelk goda drébes, runå godu valodas, dzied greznås godu dziesmas un pilda godu ieraΩas. Latvießu müΩam bez trim godiem ir vél svétki citiem notikumiem.

Visi müΩa godi ir godam jånosvin, lai valda prieks un labs piemérs nåkamai paaudzei. Prieks iet roku rokå ar godiem, kas godîgam cilvékam ir nesis laimes un pilnskañas nozîmi. Viss ir patiesi ¬oti skaisti, ja prot skaisti nodzîvot, un godi ir tikai atskaites punkts par skaisti nodzîvotu laiku cilvéka müΩå.

Kåds ir pirmais müΩa gods Krustabas ir pirmais müΩa gods. Krustatévs, krustamåte, Nesiet mani pie krustiña, Man` gribéja tévs, måmiña Bez vårdiña audzinåt.

Nåc, Måriña, pati dzert Maza bérna krustabås: Tu pirmåja atneséja, Tu pirmåja ßüpotåja.

Krustabas ir piedzimußa bérna uzñemßana dzimtas un radu pulkå. Íis gods ir saistîts ar ¬oti senu tautas paraΩu. Par bérna dzîvîbu un nåvi léma dzimtas piederîgo un radu sapulce, vecåkiem nepiedaloties. Tas notika aiz tiem apsvérumiem, ka nedrîkstéja pie¬aut, lai dzimtå ienåktu kroplîgi vai garîgi nepilnvértîgi bérni. Arî karå izspékotas sievietes bérns bija jåliek malå, lai tautai bütu spéks iet nåkamîbå. Kad noléma, ka bérns audzinåms, to iemérca gan üdenî, bet tüda¬ atkal izcéla saulîté, dievojoties pret Dieva Zelta krusta zîmi to sargåt un glabåt. Krustabas parasti notika devîtajå dienå péc piedzimßanas un turpinåjås divas dienas. Krusts pirmtautås jau sen ir bijis svéta sargåtåja zîme.

Krustabas ir pirmais un galvenais gods. Te gods tiek parådîts Dievam, Laimei, Mî¬ai Mårai un arî Pådei – Radîbas dievei un, protams, måtei ar tévu, bet bérnam ir tikai gods büt ievestam ¬auΩu ciltî. Viss ir bérnam sagatavots, lai ce¬ß bütu skaists, – gan Laimes klåtbütne, gan mî¬ås Måras klåtbütne, gan Dieva klåtesamîba dod visiem lielas cerîbas par izdoßanos. Un viss izdodas, ja bérns ir labs skolnieks savåm måtém, kas izved viñu lîdz pusaudΩa gadiem un tålåk. Viss izdodas, ja sirds ir par teicéju un bérns ir tåds, kas to dzird un saprot.


118

Sapratne

Kåds ir otrs müΩa gods Vedîbas ir otrs müΩa gods. Istabiña, Goda Måte, Gaida, goda gaidîdama: Gaida, manis izvadot, Båliñam ievedot.

Kas ße büs, kas nebüs: Skaliem pîta istabiña! Vai ße büs brå¬am kåzas, Vai måsiñu izdosim?

Reizi müΩå vîrs ñem sev müΩa draugu – tå ir vîrießa un sievietes müΩu saistîßanås vienå kopîgå müΩå, kur lîgava ar precinieku te tiek LÈDZINÅTI un sader büt draugi uz visu müΩu. Ar ßîm godîbåm tiek nodibinåta jauna ©imene. Noslégtais lîdzinåjums nav ß˚irams, izñemot gadîjumus, kad to grib pati Laime, t.i., kad jaunos vajå nelaimes un nedienas. Latvießi domåjußi, ka Laime jau iepriekß katram izraudzîjusi müΩa draugu. Íai ziñå vedîbåm ir dzi¬ß reli©isks saturs. Kåzas parasti ilgußas trîs dienas. Tås apdziedåtas aptuveni 13 000 pamatdziesmås.

Vedîbas ir galvenais müΩa gods. Ko atvedîsi – tåds müΩs büs jådzîvo, tåpéc latvießi ßim godam veltîja daudz pü¬u. Te visa såkums – te visa gals. Un to zin katrs, ka stipra ©imene ir arî stipra tauta.

Kåds ir treßais müΩa gods Béres jeb bedîbas ir treßais müΩa gods. Visi gailîß`, dziediet, Diena vidu palaizdami; Visi radi, i nåciet, Mani ve¬os vadîdami.

Béra goda negaidîju, Neveléju galdautiñus: Ve¬u Måte, tå gaidîja, Tå veléja galdautiñus.

Bedîbas tiek apbedîts nelai˚a augums – nodots Zemes Måtei, kas dévéta arî par Kapu Måti, Ve¬u Måti. Kapkalnu daΩkårt dévé arî par Måras kalniñu. Bedîbas pa senai paraΩai, tåpat kå krustabas, tikußas turétas divas dienas, un ßajå laikå nelai˚is godam daudzinåts gan dziesmåm, gan valodåm. Vismaz reizi gadå mirußos atceréjås ve¬u laikå, kad tiem par godu rîkotas îpaßas svinîbas. Pie nelai˚a auguma vél ilgi turas viña divatnieks velis. Bedîbu paraΩås tådé¬ ir daΩas burvîbu zintis, ar kuråm to saista pie viñam ierådîtås vietas.

Bedîbas ir noslégums visiem godiem Íai saulé, bet kådas cilvékam béres – tåds ir viña müΩa ieguldîjums dzîvojot. Ja viss ir no sirds un patiesi skaisti, tad dzîvojis labu dzîvi. Ja péc sevis atståjis tikai pü˚us un citådus nakts biediem lîdzîgus cilvékus, tad bedîbås tas viss labåk redzams kå citos godos un svinîbås – gan ¬audîm, gan Dievam.


119

Par müΩa dzîvoßanu

Kam dzîvojot nav jåsariebj Dzîvojot nav jåsariebj ne Dievam, ne ¬audîm, ne sev paßam. Ko Dievam es sariebu, Ko savai Laimîtei? PusmüΩiña man dzîvot Bez maizîtes aråjiña.

Vai, Måriña, mî¬a, balta, Ko es tev sariebos? Kokam auga atvasîtes, Man neauga lolojumis.

Latvietis pazinis tikai sariebßanu Dievam, ¬audîm un sev paßam. Sariebßana ir nepareiza, aplama un kaitîga izturéßanås, kas nepaliek pasaulé un müΩå bez savåm sekåm. Sariebßanas sekas atriebjas ¬aunuma vai aplamîbu darîtåjam. Sariebuma sekas ir neizbégamas, jo tåds ir dabas likums, tamdé¬ latvietis centies tå dzîvot savu müΩu Íajå saulé, tik tikumîgi izturéties, lai nekam nesariebtu. Latvießi senåk nav pazinußi vårdu GR‰KS – tas ieviesies daΩås tautas dziesmås kristîgajos laikos, bet gluΩi pårprastå, nekristîgå nozîmé. Tåpat nav arî nekur dainås norådîts par atpestîßanu no grékiem, paßu galveno kristîgås ticîbas saturu.

Dzîvojot nesarieb pats sev, jo viss, ko dari – kå meΩå sauc, tå atsaucas. MeΩå ir klusi jårunå, jo tur ir arî citas Måras bütnes. Ja troksni taisi, tad par lietu, bet citådi dzîvo mierîgi, jo miers ir tas, kas baro, bet nemiers postu nes.




Kas ir dzîvoßanas pamattikums Kåds ir pirmais paßtikums Kåds ir otrs paßtikums Kåds ir treßais paßtikums Kåds ir ceturtais paßtikums Kåds ir pirmais ¬auΩtikums Kåds ir otrs ¬auΩtikums Kåds ir treßåis ¬auΩtikums Kåds ir ceturtais ¬auΩtikums Kåds ir vienîgais dievtikums


123

Par dzîvoßanas tikumiem un likumiem

Kåds ir dzîvoßanas pamattikums Esi labs. Visi man labi bija, Kad es pati laba biju; Visi man ¬auni bija, Kad es ¬auna célåjiña.

Vél` man labu, es tev arî, Tad més mî¬i dzîvosim. Ko més abi dabüsim, Kad més ¬aunu vélésim?

Tikums un likums ir viens un tas pats. Kas dzîvo péc tikuma, tam likums ir tikumîgs. Tådé¬ ir Dieva doma – ja esi gaismai rada, tad dzîvo saskañå ar savas tautas tikumu. Un tå ir galvenå doma. Müsu sençi ir pürlådé kråjußi no tiesas labus tikumus, tad esi gudrs un godîgs, ja lemts tev likumus tautai rakstît, tad lai ßie likumi saskan ar tikumiem. Nedrîkst nevienå vietå no tiem atkåpties ne savas mu¬˚îbas dé¬, ne citu spiediena rezultåtå. Valoda tautai pirmajå vietå, zeme – otrajå, vienotîba – treßajå un viss kopå – galvenais. Nevienu nevar atmest, nevienu nevar pazaudét, nevienu nevar nodot muguras lokanuma dé¬. Tas viss tautai, lai izdzîvotu, tas viss tautai, lai dzîvotu, tas viss tautai, lai uzplauktu un mirdzétu tå, ka citiem acis apΩilbst, kå Saulé skatoties.

Kå satvars visiem tikumiem ir minams pamattikums – esi labs. Cilvékus, kas visvairåk bija iekråjußi lietiskos un garîgos labumus, senåk dévéja par LABIEÍIEM. Labuma jédzienå ietilpst pareiza izturéßanås pret sevi, citiem un Dievu. Labums tiek turéts par augståko sasniedzamo mér˚i kå lietiskås, tå garîgås vértîbås. Tå aizbildnis un devéjs ir pats Dievs. Brastiñu Ernests ir teicis: «Tikumîbas måcîbas jeb étikas teorija råda trijus virzienus, kuros var darboties ¬auΩu tikumiskå griba. Íie virzieni iet iepretim Dievam, sev paßam un citiem.»*

* Brastiñu Ernests. Latviskås Latvijas labad, 173. lpp.


124

Sapratne

Labs ir domåts labs sev, savai dzimtai un savai tautai. Ja labs sev, tas ir par maz, ja labs sev un dzimtai, büs mazåks ¬aunums, ja sev, savai dzimtai un tautai – büs labi gan tev, gan Dievam tu büsi tîkams. Tå visa gudrîba!

Kåds ir pirmais paßtikums Esi gudrs. Ai dzîvîte, ai dzîvîte, Pie dzîvîtes vajadzéja Vieglu roku, vieglu kåju, Laba, gudra padomiña.

Gudra mana måmuliña, Gudri mani audzéjusi. Gudru ñemßu lîgaviñu, Savas dzîves kopéjiñu.

Gudrîba ir pats pirmais tikums, jo negudrå pråtå visi labie tikumi un padomi top açgårni un var pårvérsties netikumos. Bez gudrîbas paliktu nesaprasti un nepiepildîti visi påréjie labie tikumi, tamdé¬ gudrîba jåuzlüko par paßu pirmo tikumu. Gudrîba ir labumu un vértîbu atziña, tå ir mér˚u un nolüku izpratne. Visa tikumiskå dzîvoßana ir cenßanås labo un vértîgo iegüt, bet slikto un nevértîgo atmest. Tikai gudrîba noteic cilvéka pareizo izturéßanos pret sevi, citiem cilvékiem un Dievu. Neviens cilvéks nepiedzimst gudrs. Gudrîba pieñemas, pråtam attîstoties un paßam måcoties. Gudrajam cauni dzît, A˚îlam våverît, Gudram téva déliñam Téva zemi paturét.

Esi gudrs sev, savai dzimtai, savai tautai. Esi gudrs, lai tava darbîba nes tikai aug¬us, bet nevis postu, un Esîbas telpa büs ar tevi. Tu iesi PATS, tu büsi PATS, un Dievs büs ar tevi, jo tikai tam atveras Esîbas telpas vårti, kas domå, analizé un dara visu, lai no tå ce¬as lielåkais labums.


125

Par dzîvoßanas tikumiem un likumiem

Kåds ir otrs paßtikums Esi darbîgs. Ne ar miegu laba biju, Ne ar bargu valodiñu. Ar darbiñu laba biju, Ar jauko valodiñu.

Acis darba izbijås, Rokas darba nebijås: Rokas darba nebijås, Zinåjås padarît.

Darbîgums ir tikums, ar ko vienmér varéjusi lepoties latvju tauta. Rosîgums un darbîgums ir vajadzîgs visu påréjo tikumu turéßanai un labo nodomu pildîßanai. Darba tikums prasa dvéseles un auguma spéju nodarbinåßanu, lai gütu virsroku pår savu dabu savas iekßpasaules dé¬. Tikumîbas pienåkumi uzliek cilvékam daudz darba ne tikvien paßa dé¬, bet arî tautas, måkslas, valsts, zinåtnes un reli©ijas labad. Sekodami darba tikumam, més sasniegsim bagåtîbu garå un mantås. Kå zinåms, darba veiksmi latvietis guvis no paßa Dieva.

Dari ar apdomu, lai darîtais nes lielåko labumu. Darît darîßanas péc neviens ßai pasaulé nav nåcis. Darîtais pårvérßas labumå vai ¬aunumå. Lai viss, ko tu dari, ir lielåkais labums, kåds vispår var büt, bet tur, kur slikts daråmais, – roku klåt neliec. Tas viss par darîßanu, bet darît ir goda lieta katram. Kas dara, ir visiem labs, kas nedara – kaité visiem un arî sev.

Kåds ir treßais paßtikums Esi dai¬ß. Dai¬a séta aråjam Paßå kalna galiñå; Visapkårt liepu koki, Vidü ziedi åbelîtes.

Glîti, meitas, dzîvojiet Liela ce¬a maliñå: Gludu galvu, baltu muti, Tîru namu, istabiñu.

Dainas pauΩ, ka dai¬uma centieni ir tikums. Tauta ticéjusi, ka netîrå, nemazgåtå måjå Dievs neiegrieΩoties. Reti kåda cita tauta centusies tik neatlaidîgi sasniegt dai¬umu savå dzîvé kå latvießi. Dai¬ß darbs, dai¬a valoda, dai¬a dziesma ir bijußas augsti turétas vértîbas. To nav varéjusi kavét pat tå lielå nabadzîba, kurå tautu bija iedzinußi


126

Sapratne

tås kaklakungi. Dai¬a dzîvoßana noteikti ietilpusi latvießu tikumiskajå dzîvé, turpretî citu reli©iju tikumîbas iet dai¬umam secen. Péc müsu tautas dai¬uma atziñåm turpmåk ce¬ama latviskå estétika un latviskå måksla, kas izdai¬otu müsu valsti un dzîvi. Dai¬is bija tautu délis, Dai¬i savas kåjas åva; Stundu ß˚ind zelta pießi, No kume¬a nolecot.

Esi dai¬ß, dai¬ß ne sejå, bet dvéselé, jo seja ir tik dai¬a, cik dai¬a ir dvésele.

Kåds ir ceturtais paßtikums Esi lîksms. Spodra saulît` i lékdama, Jo spodråka rietédama: Lîksma måsiñ` i augdama, Jo lîksmåka dzîvodama.

Priekß Dieviña apñémos Noskumusi nedzîvot. Gan guléßu noskumusi Apakß za¬a veléniña.

Dainås pats Dievs télots kå lîksmîbas un prieka aizbildnis. Íim tikumam nav nekå kopéja ar izpriecu. Tas ir tikums, kas liek pårspét bédas un sirdéstus. Uz prieka pretstatu – bédåm un skumjåm latvietis raudzîjies kå uz ¬aunumu, ko atnesusi Nelaime, ¬auna diena vai ¬auni ¬audis. No bédåm ir jåatraisås, jo tås ir netikumîgas, tådé¬ ka sagrauΩ cilvéku. Senåk latvießi daΩådiem lîdzek¬iem lükojußi bédas remdét – atrast Råmavu. Par labåko lîdzekli bédu remdéßanai no laika gala turéta dziesma.

Lîksms ne lîksmojot un plostojot, bet lîksms no dvéseles pilnîbas, lîksms no laimes, ko sniedz mîlestîba pret visu dzîvo, kas ir ar tevi. Tur dvéseles skaistums, arî mîlestîbas atklåsmes.

Kåds ir pirmais ¬auΩtikums Esi mî¬ß. Båleliñi, båleliñi Kå tie sila balodîßi: Òaudîm lieli brînumiñi, Kå més mî¬i dzîvojam.

Ai kaimiñi, nåburdziñi, Kå més mî¬i dzîvojam! Uguntiñas vien aizgåju, Trîs naksniñas pårguléju.


127

Par dzîvoßanas tikumiem un likumiem

Mîlestîbas pamatå ir dvéseles jütas, kas tiecas uz saistîßanos ar citåm dzîvåm bütném. Péc gudrîbas, dai¬uma, darba, lîksmes – var ikviens censties savrup, bet mîlestîbå vienmér jåmeklé kåds otrs. Mîlestîbas pretstats ir bardzîba, un dainås redzam, ka tai bütu jåizzüd, ievießoties mîlestîbai. Visas reli©ijas turéjußas mîlestîbu par paßu pirmo tikumu, kam jåkårto ¬auΩu sadzîve. Latvießi mîlestîbu atzinußi vispirms savéjo vidü. Ìimene un radi bijußi tuvåkais loks ßim ¬auΩtikumam. Aiz ©imenes un radiem, kå zinåms, såkas tauta un cilvéce. Naids reti kad turéts par mîlestîbas pretstatu, jo ©imené un savéjo vidü tå nemaz nevaréjis un nedrîkstéjis büt. Apkår sevi vien dziedåju, Apkårt savu kumeliñu, Sveßus ¬audis nepieñému, Lai netapu ienaidå.

Runåjot par mî¬umu, kam bütu jåvalda divu cilvéku starpå, ir jåizvérté, atskatoties uz müsu sençu dieviß˚o pasaules redzéjumu un kårtîbu. Arî Rainis ir par to rakstîjis: «Es lasu tautas dziesmas un redzu, ka gluΩi citåda mîla, nekå més saprotam. Seksuålisms bez seksuålisma. Mans ideåls tur jau ir bijis. Tas jåpropagandé un jåce¬ augßå. Tå skaidrîba tika sagånîta.»* Lîdz sveßiniekiem un sveßtautießiem mîlestîbas tikums parasti nav sniedzies, jo ar tiem attieksmes kårtojis kåds cits ¬auΩtikums, proti, saderîba, kas slåpéjusi naidoßanos un karus.

Esi mî¬ß, bet ne ar katru. Esi mî¬ß, bet ne bez iemesla. Esi mî¬ß, bet tam, kas to ir labi sapratis un tå arî dzîvo. Tas ir mî¬ums, ar gudrîbu saistîts. Kas katram mî¬ß – tas beigås ir mu¬˚îtis. Kas mî¬ß ar gudrîbu – tas mî¬ß Dievam.

Kåds ir otrs ¬auΩtikums Esi saderîgs. Es ar savu båleliñu Ilgi naida neturéju: Namiñå sasabåru, Istabå saderéju.

Droßi gåju, nebédåju Lielajos Dieveros: Zinu savu lénu pråtu Ieterémi saderét.

Saderîbas tikumam parasti jåkårto attieksmes ar sveßåkiem ¬audîm un citåm tautåm. Atseviß˚o cilvéku, ©imeñu un tautu rüpestiem gadås daudzreiz naidîgi sadurties, tå ce¬as nesaderîba, kas pårvérßas naidå un top par lielu dzîves ¬aunumu. Saderîbai jåsarga ¬audis no naidîgåm cîñåm, ja vien aiz tåm neståv kåda svéta patiesîba, par kuru jåkaro. Sabiedrîbai jåveicina savstarpéja piekåpîba un atsacîßanås no paßlabumiem vispårîbas dé¬. Cits – jaunåks vårds saderîbai ir draudzîba, kas dainås maz lietots. Draudzîba liek palîdzét un dot, lai nekas netraucétu mieru un saticîbu. Íeit såkas nåkoßais ¬auΩtikums – devîba. * Rainis. Kopoti raksti, 24. séj., 608. lpp.


128

Sapratne

Esi saderîgs ar savu ©imeni, saderîgs ar savu dzimtu, saderîgs ar savu tautu, bet neesi saderîgs ar to, kas tevi pazemina, kas ir nesaderîgs pats.

Kåds ir treßais ¬auΩtikums Esi devîgs. Dod, Dieviñi, kalnå kåpt, Ne no kalna lejiñå: Dod, Dieviñi, otram dot, Ne no otra mî¬i lügt.

Aråjiña lîgaviña, Dod maizîtes atraitnei: Dievs atdos aråjam Pa vadziñas galiñam.

Devîba ir atsacîßanås no savéjå par labu otram. Var otram atdot ne vien savu mantu, bet arî savus spékus un zinåßanas. Devîba bijusi latvietî ieaudzinåta jau no paßas bérnu kåjas. Godîbås devîbu médz parådît ar dåvinåßanu, meßanu, ziedoßanu, veltîßanu. Augståkais devéjs ir pats Dievs, tamdé¬ devîbai un ziedoßanai pieß˚irta reli©iska nozîme, ko izteic paruna: «Dots devéjam atdodas.» Arî viesos latvietis nemédza iet «tukßu roku». Pretstatå devéjam ståv sîkstulis un skau©is. Skaudîba ir nekrietnåkais netikums, jo tas visvairåk kavé daΩådu labumu vairoßanos un labklåjîbas pieñemßanos. Tautas dziesmås skau©is turéts tikpat kaitîgs kå ¬auns burvis. Devîbas tikumu daudzina it visas reli©ijas.

Esi devîgs, bet dod ar pråtu – dodot gütais neatñemams. Bet, ja dosi bez pråta, – ¬aunuma vairåk kå labuma.

Kåds ir ceturtais ¬auΩtikums Esi taisnîgs. Taisnu ce¬u es staigåju, Taisnas pédas paka¬å. Ne man kauna priekßå bija, Ne valodu paka¬å.

Ej, båliñ, taisnu ce¬u, Runå taisnu valodiñu, Tad ij Dievs palîdzés Taisnu ce¬u nostaigåt.

Taisnîba pamatojas prasîbå, lai katrs darîtu tå, kå vajag, lai ikviens dabütu to, kas tam pienåkas, lai viens otram nedarîtu påri. Latvietis grib dzîvot kå LÈDZÈGS LÈDZÈGOS un ßo vienlîdzîbu negrib liegt pat saviem naidniekiem. Valstî taisnîbu kårto likumi, bet tie nav piepildåmi bez taisnîbas tikuma sirdî. Tikumiskos liku -


129

Par dzîvoßanas tikumiem un likumiem

mus dod sirdsapziña, tiesiskos – valsts. Sirdsapziña izce¬as no kauna jütåm, un tamdé¬ dainas bieΩi médz atgådinåt ßo kaunu, kura dé¬ més vairåmies no netaisna un ¬auna. Latvießu tautai nåcies daudzreiz pieciest netaisnîbu, it îpaßi no iekarotåjiem. Par tiem tautas dziesmas runå ar îgnumu un saßutumu. Taçu netaisnîba cenßas izlîdzinåties, un påridarîjums atdarås ¬aundariem. Pretstats taisnîbai ir meli un nepatiesais. Rainis ir teicis: «Més esam zîdîti ar meliem un baroti ar nepatiesîbu kopß jaunîbas.. jåparåda, ka meli såk attîstîties jau bérnå un jaunietî un kå tålåk dzîvé savå gaitå visu cilvéku nemanot sapin un nogremdé melos, lîdz viñß pats to vairs nezina un nejüt, k¬üst filistrs un melus tur par patiesîbu.» Un tålåk: «Filozofiskås sistémas, dogmas bieΩi ir vienîgi pårpratumi.» Un citviet: «Vésturi allaΩ rakstîjis uzvarétåjs un bagåtnieks vai viña sulainis.. Es mekléju patiesîbu ar visu varu, sañemot pédéjos spékus.. Es sapîku par patiesîbu, kas mani turéja par mu¬˚i.. Es novérsos no ßîs patiesîbas, jo tå nebija taisnîga un tåtad arî nevaréja büt îstå patiesîba.»*

Taisnîgs tu büsi tad, ja taisni iesi, taisni domåsi, nelieksies, nepårdosies par naudu. Esi tåds, kas citiem ir kå brînums – kur ir éna, tur tevis nav!

Kåds ir vienîgais dievtikums Esi dievbijîgs. Ai, dårgå dvéselîte, Kå Dievam atbildési? Nij svétîji svétdieniñas, Nij saulîtes norietot.

Bîsties Dievu, sveßa måte, Nenicini bårenîtes: Bårenîtes asariñas Makså zelta gabaliñu.

Dieva bijåßana izpauΩas godbijîbå pret visu labo un tikumîgo, kå arî Dieva iestådîto likumu ievéroßanå. Dieviß˚os likumus neturot – sariebj Dievam un ¬audîm. Òaunums un pårestîbas, ko nodaråm citiem, pa lielåkai da¬ai atmaksåjas, jau dzîvojot Íai saulé. Latvießi tic, ka tas, kas ¬auni dzîvojis, vismaz grüti mirst. Tur, Viñsaulé, ¬auno darbu sekas atriebjoties vél stipråk nekå ßeit. Netikumîga dzîvoßana tießåm var sabojåt müsu paßpasauli, kurå büs jådzîvo nåkamam Tås saules cilvékam. Vienîgi dievbijîba var darît cilvéku dievåju un laimîgu ßajå un viñå dzîvé. Dievbijîba kå tikums nosaka daudzas rîcîbas, kas apgarotas ar godbijîbas un cieñas jütåm. Dievbijîba cilvéku spilgti atß˚ir no dzîvniekiem.

Vienîgais dievtikums ir – esi dievbijîgs, bet ne˚er Dievu no citas pasakas. Labi ir, ja cits Dievs ir tev tîkams, bet büs vél labåk, ja tu mîlési savas tautas Dievu, kas nav viens un tas pats.

* Rainis. Kopoti raksti, 24. séj., 53., 59., 62., 63. lpp.




Kas ir vara Kådas ir varas Kam der Padoma vara Kur liekama vara Kas ir burßana Kas ir zintéßana Kas ir zavéßana Vai drîkst otram ¬aundarît Kas glåbj no ¬aunu burvju varas Kam pieder augståkå vara


133

Par cilvéka varu

Kas ir vara Vara ir Dieva dota spéja darboties un darbinåt. Íim paråvu, tam paråvu, Grütas dzirnas daiedama; Íur varîte, tur varîte Man noléca dzîvojot.

Balti bija kunga déli, Man varîtes vilcéjiñi; Vél jo balti Dievadéli, Man varîtes devéjiñi.

Vara lielus darbus dara. Vara ir tava un Dieva vara. Ja esi ar savu varu apveltîts – büsi liels vîrs, ja ar Dieva varas velti – tad büsi müΩîgs un céls, un liels. Bet tikai viens padoms – neraujies pie varas, ja ir tikai savtîgi nolüki. Büsi pats par sevi kungs – büsi arî labs diezgan. Pie varas var nåkt tie ¬audis un tikai tie, kam rüp tautas lietu augsti turét, nevis paßam augstå kréslå savu tukßo dienu likt. Vara, varéßana ir Dieva brînums, ko, tåpat kå dzîvîbu, més nespéjam izskaidrot. Viss, kas iedarbinåts, ir Dieva augståkås varas darbîbas rezultåts. Vara izpauΩas darbîbå, kustîbå. Viss, kas pårvérßas, tiek varas pårvérsts.

Kådas ir varas Ir auguma un ir Padoma vara. Ar varîti jüs, kundziñi, Ar padomu båleliñi; Ar varîti nevaréja Padomiñu pievarét.

Ko var kungi man darît, Ko manam pråtiñam? Dzelzîm kalta man galviña, Téraudiña dvéselîte.

Auguma vara savu såkumu güst dvéseles spéjås. Dvésele darbojas caur augumu. Auguma vara ir tikai dvéseles jeb domu varas izpausme. To dévé par fizisko spéku. Cilvéks, tåpat kå visa daba, glabå sevî milzîgus spékus, ko tas pats vél îsti nepazîst. Patiesîbå ir redzami un ir apslépti spéki. Apsléptie spéki ir tikai retiem zinåmi, bet


134

Sapratne

uzzinåmi katram. Tos médz dévét par psihiskiem spékiem. Domu virmojumi müsu galvå ir tikpat pierådåmi kå gaismas, elektrîbas un skañu vi¬ñojumi, bet tie ir tik smalki, ka grüti tos fiziski novérot. Ar auguma varu més kustinåm materiålas lietas. Ar PADOMA vai DOMU VARU més iegüstam informåciju par patiesîbu, kas ¬auj gala rezultåtå, apvienojot Padoma un auguma varu, darît brînumainas lietas.

Padoma vara ir pati vértîgåkå no visåm varåm. Kas to saprot, ir lielas varas vîrs, kas nesaprot, – tam ir, kå ir ar varas turéßanu. Tas labåk no varas lai tålåk turas – mazåk ¬aunuma citiem un paßam.

Kam der Padoma vara Padoma vara vajadzîga dzîvoßanai. Bij manå galviñå Trîsdeviñi padomiñi, Visu man vajadzéja, Ilgu müΩu dzîvojot.

Ío vecami tévainim Pérkoñlode azoté, Tas varéja slåpes dzésti, Dievvårdiñus runådams.

Dvésele var vérst uz sevi Dieva vérîbu – Dievs tad rada domu, dod Padomu müsu pråtam. Pråta darinåtais domu veidols var iedarboties uz vielu un veidot ne vien augumu, bet arî apkårtni. Dzîve ir neaptverama, tå ar savu pagåtni un nåkotni atmetas müΩîbå. Tås redzamå ßîs pasaules puse ir tikai simbols milzîgam viñpasaules dzîves audeklam. Ío nemanåmo audumu nojauß dzejnieki, pieredz ticîgie un izlieto burvji. Cilvéks top par to, ko viñß domå, – tåda ir domu vara, tåpéc ir labi labo audzinåt valodås un dziesmås un büt labu ¬auΩu pulkå, jo blakus iespaidam paßam uz sevi cilvéka doma iedarbojas arî uz citiem – tå var atnest tiem labumu vai ¬aunumu.

Par Padoma varu ir runåts daudz, bet îsi var teikt tå: kam Padoms – tam vara, tad büs, kå tautas dziesmå dziedam: «Dievs, dod müsu tévu zemei Ziedu laikus piedzîvot, Ziedu laikus piedzîvot, Saules müΩu nodzîvot.»


135

Par cilvéka varu

Kur liekama vara Vara ir atdodama. Gåju kultu, gåju maltu, NeΩéloju savas varas; Tikpat gu¬ zem zemîtes I varîtes Ωélotåjs.

Pietrücin man spéciña, Atlicin padomiña; Kam spéciñß, kam varîte, Lai ñem manu padomiñu.

Auguma vara izbeidzas lîdz ar augumu, bet augums ir dots, lai darîtu dvéseli pilnîgu. Ar auguma spékiem més kårsinåm savu dvéseli, tåpéc auguma vara ir visa jåizlieto Íai saulé dvéseles labad. Ar auguma varu més pårklåjam zemi saviem darinåjumiem, radåm ap sevi îpaßu posumu (kultüru), bet tai paßå laikå apséjam arî neredzamås viñpasaules druvas, kuru raΩu paßi reiz ievåksim. Lîdz ar ßîs pasaules darbu tauståmåm sekåm reizé arî iekßpasaulé nobriest neredzami aug¬i. Darbå iegütå Padoma vara ir jånodod citiem tålåk. Visa müsu civilizåcija un zinåßanas ir gütas nodoßanas kårtîbå.

Burvîgå kårtå cilvéks izmanto varu pår sevi un citiem, labus darbus darot, – tåda vara ir atdodama un vélama, bet ir varas, kuråm labåk nebütu bijis nåkt pasaulé ßajå, bet nomirt jau varas såkumå. Tådas varas més saucam par drümajiem varas laikiem. Tie nåk un aiziet, bet katra nåkoßå vara ir jålieto, ar Padoma varu kopå liktu, – tikai tad tå ir liela vara, tåda, kas dzîvi skaistu dara, un prieks te ir gara valdnieks, ne baudas.

Kas ir burßana Burßana ir netießa varéßana ar vårdiem un darbiem. Kå nåburgs man darîja, Tå es daru nåburgam: Nåburgs manu cüku büra, Es nobüru ¬audaviñu.

Íam bij vårdi, tam bij vårdi, Man patiesu stipri vårdi: Düru mietu Daugavå, Apturéju üdentiñu.

Latvietis visu savu müΩu uzskatîja, ka burvîgå kårtå spéj iedarboties uz Dieva pasauli, büdams pårliecinåts, ka müsu Padoma spéki var iedarboties årpasaulé kå labå, tå ¬aunå virzienå. Jau Brémenes Ådams ap 1080. gadu raksta, ka Kurzemé visas måjas esot pilnas ar Dieva pråta zîlétåjiem un burvjiem. No visåm pasaules malåm, pat no Spånijas un Grie˚ijas ejot turpu burties. To paßu par Latgali atkårto jezuîti.


136

Sapratne

Sveßvårdå burßanu dévé par MAÌIJU. Ticîba ma©ijai ir tikpat veca, cik cilvéce pati. Burßanu jeb ma©iju médz ß˚irot: • baltajå – ko saucam par ZINT‰ÍANU; • melnajå – ko dévéjam par ZAV‰ÍANU. Pédéjå laikå to såkusi pétît arî zinåtne, vismaz uzkråjot un pårbaudot notikumus. Jåsaka, ka latvießi ßo spéju ir izmantojußi, tikai un vienîgi labos darbus veicot – zintéjot. Atseviß˚i ¬audis piekopa melno ma©iju – zavéßanu, bet tos tautå necieta un visådi norobeΩojås, lai nevairotos ¬aunums, lai zavétåjs nevarétu ¬aundarît ne laukiem, ne lopiem, ne paßam, ne arî citiem. Latvietim izsenis bija skaidrs, ka ¬aundarît nav labi un par to nåk atmaksa jeb darbojas C‰LOˆU UN SEKU LIKUMS.

Burßana ir tåda kå ma©iska rîcîba, bet tikai burot ir jåsaprot, ka buramais ir kå bumerangs, kas atgrieΩas ar divtik lielu spéku.

Kas ir zintéßana Zintéßana ir labdarîßana burvîgå kårtå. Visi ¬audis to vien teica, Ka es liela zinteniece: Uz akmeni malku cirtu, Strautå küru uguntiñu.

Zintnieki, zavetnieki Tautu déla vedéjiñi: Jumtu plüca ieiedami, Såli meta ugunî.

Baltå burvîba jeb zintéßana izlieto Padoma varu labos nolükos, lai dzîvé palîdzétu sev un citiem. Tå ir pilnîgs pretstats zavéßanai jeb melnajai ma©ijai, kas cenßas otram kaitét. Baltajå ma©ijå palaikam ietilpina dievredzîbu, nekromantiju un dziedniecîbu. Latvju burvîbu dziesmås redzam, ka latvietis zintéjis, izmantodams tå saukto analo©ijas likumu. Péc ßå likuma lîdzîgais pievelk lîdzîgo. Ar daΩåm simboliskåm darbîbåm ¬audis centås güt vélamos panåkumus. Ar teur©iju jåsaprot tådas darbîbas, kurås var saskarties ar dievîbåm. Tådas ir Dieva turéßanas, godu un svinîbu darbîbas. Nekromantija ir dvése¬u un ve¬u izjautåßana, lai uzzinåtu nåkotni.

Arî zintéjot jåzin ir Esîbas telpas likumi, un ilgi ir jåmokås tiem, kas zintis grib pañemt Tai saulé. Viss ir jåkårto laicîgi, lai aizießanas brîdis nav aptumßots liekåm grütîbåm, bet ir kå putna lidojums Dieva brînumainajås pasaulés.


137

Par cilvéka varu

Kas ir zavéßana Zavéßana ir ¬aundarîßana burvîgå kårtå. Burvi vien, zavetnieki Tautu meitas panåkßños; Kungi vien, vagarîßi Müs` brålîßa vedîbås.

Bori, bori, zavetnieki Müs måsiñas vedéjiñi: Durvîs krustu ieskaldîja, Såli meta ugunî.

Burvis zin, ka zavéßana nav bez savåm briesmåm paßam büréjam. Melnå ma©ija paståvéja visvairåk imaginåcijå un obsekråcijå. Imaginåcija ir stipra griba kaitét, skaidra kaites iztéle un neßaubîga pårliecîba par zavéßanas iedarbîbu; Obsekråcija ir åréjå zavéßanas da¬a – zavéßana ar buramiem vårdiem un buramiem rîkiem. Melnå ma©ija seviß˚i plaßi izveidojås kristîgajos viduslaikos, jo tad nostiprinås jédziens par velniem un atklåti tika apliecinåta arî ticîba burvjiem un raganåm, – tåds bija slavenais Akvinas Toms (1224 – 1274).

Tå nu ir darboßanås, kas nav no Dieva. Kas to piekopj, ir akls cilvéks, kas redz tikai mirk¬a labumu, par müΩîbu aizmirstot. Viss ir Dieva ziñå, bet ÍO nevada Dievs, bet Dievam gan zinåms, kas to vada, un cilvékam arî nav noslépums. Tad, pirms ko dari, – domå, ko dari, jo te nu darbosies céloñu un seku likums pilnå mérå.

Vai drîkst otram ¬aundarît Kas otram kaité, tas pats labu neredz. Kurß kociñis ziemu ze¬, Tas vasaru nelapoja; Kurß otram ¬aunu vél, Tas pats labu neredzéja.

Lîgaviña, måtes meit`, Nedar` påri sérdieñiem: Dieviñß liks tev atraitñu, Tavus bérnus sérdienîßus.

Ja ¬auna burvîba nesasniedz savu mér˚i, tå atgrieΩoties atpaka¬ pie paßa zavétåja, bet arî izdoßanås gadîjumå ¬aundari vajå kåds pasaules taisnîbas likums, kas ¬aundarîtåjam atmakså citam nodarîtås pårestîbas. Müsu tauta ilgos pieredzéjumos zin ßås likumîbas sekas un brîdina katru kaitét cilvékiem un kustoñiem. Òauni burvji un ¬aundari, kå teikts, nelabi un grüti mirstot, kaut tie arî bütu ß˚ietami laimîgi dzîvojußi. Tåpat dainas zin véstît, ka «zagta nauda, kråpta manta negu¬ püra dibenå».


138

Sapratne

Òaundarît nevar büt labi – vajag labdarît! Un te ir vienkårßi vårdi – dari otram to, ko gribi, lai dara tev!

Kas glåbj no ¬aunu burvju varas Dievs savéjos sarga un glabå. Låd man ¬audis, bur man ¬audis, Nevar mani izpostît: Dieviñß taisa zelta sétu Apkårt manu augumiñu.

Tais`, Dieviñi, dzelzu sétu Apkårt manu dzîvoßanu: Burvis büra, skau©is skauda, Nevéloña nevéléja.

Dieva piesaukßana un daudzinåßana patiesi ir labåkais pañémiens, kå izbégt ¬aunumu un panåkt labu. Arî ßådå vienkårßå daudzinåßanå ir sava tiesa burvîbas, ko tagadéjå zinåtne izskaidro ar su©estiju un ko pati tå izlieto kå dziedniecîbå, tå dzîvé. Un tåpéc neskaitåmås dziesmås nelaimé un grütîbås tiek piesaukts Dievs. Latvietis bijis pårliecinåts, ka ar Dieva vårda pieminéßanu vien jau bija güstama svétîba un labums. «Ar Dievu såc, ar Dievu beidz!» saka müsu paruna, tamdé¬ latvietis dzîvoja, paståvîgi domådams uz Dievu.

No ¬aunuma sarga tikai Dievs, Måra, Laime, jo To rokås visi groΩi, kamér cilvéka rokås tikai domu groΩi.

Kam pieder augståkå vara Visa varéßana nåk no Dieva. Augsti dzied cîrulîtis Par visiem putniñiem; Augståk Dieva varenîba Pår visiem ¬autiñiem.

Nåc, Dieviñ, pats palîdzi Grüta darba padzîvot: Tev, Dieviñ, spéks, varîte, Tev gudrais padomiñß.

Kå arî cilvéks nepétîtu varas un spéka bütîbu, taçu viñam galu galå jåatzîst, ka Dieva pasaule ir visai sareΩ©îta un grüti izdibinåma savu spéku izpausme. Un tomér més skaidri atskårstam, ka visas pasaules parådîbas iztek no viena un tå paßa avota – DIEVA, tamdé¬ visas varas, kå dvéseles, tå miesas, ir tikai da¬iñas no lielås dieviß˚ås pirmvaras. To zinåjis latvietis un paståvîgi tuvojies tai.

Augståkå vara pieder Dievam un tikai Dievam, bet tev, cilvék, pieder pildît Dieva likumus, kas ir tavi tautas tikumi.



Kas ir krustabas Kas ir Pådes dîdîßana Kå jaunießus ieved pieaugußo kårtå Kas ir vedîbas Kas ir lîdzinåßana Kas ir mårtoßana Kas ir bedîbas Kas ir vå˚éßana Kas ir izvadîßana Kas ir bedîßana Kas ir pédu izmîßana


141

Par müΩa godiem un to rîkoßanu

Kas ir krustabas Krustabas ir cilvéka müΩa pirmais gods, kad bérnam dod vårdu un ieved dzimtå. Kam tie zirgi, kam tie rati Påri visu istabiñu: Dieva zirgi, Laimes rati Pådes vest baznîcå.

Mî¬å Måra dusmojås, Ka neñému pirtaΩås. Nåc, Måriña, krustabås, Sédies galda galiñå.

Krustabas – pirmås cilvéka müΩa godîbas – maza bérniña uzñemßana dzimtå simboliski notika, pielietojot üdeni un Dieva Zelta krustu, kas ir senå pirmtautu paraΩa. Paradumi un izdarîbas, kas pavada latvießu godîbas, ir tükstoßiem gadu veci (sk. pie sada¬as KÅDS IR PIRMAIS MËÛA GODS). No debesu nosalaidu Sudrabiña virvîtém Mî¬ås Måras ßüpulî, Måmuliñas klépîtî. Lieli bérni brînîjås, Kur pådîte radîjås; Vecå måte izzvejoja Ar sudraba dukerîti. Kas tur spîd, kas tur viz Istabiñas dibenå? Tur spîdéja zelta krusts, Laimes måtes likumiñß.

Lîdz krustabåm notiek vél ne mazåk svarîgi notikumi, un proti – RADÈBAS, kas parasti laukos notika pirtî. Latvießiem pirts bija lielå godå, un sievietes aicinåja radîbås piedalîties arî Måru un Laimi, kuråm bija liela loma bérna nåkßanå pasaulé un viså turpmåkajå dzîvé. Pirts taka, kas veda no måjåm uz pirti, tika puß˚ota un turéta tîra, lai vajadzîbas gadîjumå Mårai un Laimei nebütu grütîbas tur ierasties. Pirtî bija arî akmens, kur Mårai tika likts zieds, kå pateicîba par palîdzîbu sievietei tik svarîgå dzîves notikumå. Jaunas sievas, jaunas meitas, Ravéjiet pirtes taku: Tad Måriña pretî tek Ar basåm kåjiñåm. Laima vilka za¬u jostu Deviñiem kamoliem; To apjoza sieviñåm Laimas pirtî peroties. Gåju Laimas pirtiñå Vienå linu krekliñå; Dievis zina, mî¬a Måra, Vai vairs ießu saulîté.

Påris dienas péc radîbåm tika rîkotas RAUDZÈBAS, kur jaundzimußo bérnu un måti apciemo radinieces un kaimiñienes, nesdamas bérnam kådu ziedu vai dodamas jaunajai måtei labus padomus bérna audzinåßanå.


142

Sapratne

Upîte tecéja, Ziediñi bira; Nåk mana tévmåsa Ar kukulîti. Es prieciña nevaréju, Brå¬a duru daiedama, Atradusi båliñam Jaunu kårtu ßüpulîti.

Kå nåkoßå izdarîba ir minamas PIRTIÛAS, kur daΩas dienas péc radîbåm un påris dienas pirms krustabåm notiek pirmå kopéjå måtes un bérna mazgåßanås pirtî, kam seko mielasts, uz kuru tiek aicinåtas sievas, kas palîdzéja måtei radîbås. Arî ßeit dalîbu ñem Måra un Laime, kur Måra piedalås pérßanå, bet Laime ir slotas neséja (pirts slotai jåbüt no bérza zariem, un zéniem pieliek klåt ozola zarus, bet meiteném liepu zarus). Stådîju bérziñu Pie pirtes dures, Lai auga pådîtei Perama slota. Man` måmiña nomazgåj` Visådos ziediños, Lai es augu ziedédama Kå rozîte dårziñå.

Krustabas parasti notika devîtå dienå péc bérna piedzimßanas. Senos laikos krustabåm bija arî tiesiska nozîme, jo krustabås bérnu uzñéma dzimtå kå pilntiesîgu locekli, ko apstiprinåja ar vårda doßanu bérnam. Lîdz vårda doßanai bérns ir radîbas dieves Pådes aizsardzîbå un gådîbå. Antons Rupainis savå darbå «Arheolingvinistika» apgalvo, ka vårds PÅDE ir sens RADÈBAS DIEVES apzîméjums. Tåtad rituåls – Pådes dîdîsana – ir pateicîba Radîbas dievietei. Ar ßo brîdi – krustabåm – Radîbas dieve nodod savu lolojumu nåkamiem bérna aizgådñiem un tås atbildîba ir beigusies. Jemiet mani kümîbås, Man ß˚irås, man vedås: Ne man klupa kumeliñß, Ne man juka valodiña. Kümås gåju, neliedzos, Kad kümås aicinåja; Kümås dzéra alu, medu Ar sidraba bi˚eriem.

Krustabås krustvecåki, pie krusta zvérédami, svinîgi apsolås gådåt par bérna fizisko un garî go labklåjîbu. Krusttévu un krustmåti parasti rüpîgi izvéléjås (tas bija téva ziñå), un tiem bija jåbüt labiem un krietniem ¬audîm, jo vecåku nåves gadîjumå visu atbildîbu par bérnu uzñémås viñi. Parasti délam aicinaja divus krusttévus un vienu krustmåti, bet meitai – divas krustmåtes un vienu krusttévu. Jåsaka, ka vecåku loma krustabås ir ievérojami mazåka nekå ßo diΩo kümu nozîme. Visas rituålås darbîbas organizé krusttévs un krustmåte, un bérnam vårdu izvélas arî viñi. Trîs naksniñas neguléju, Kad kümås man jåiet: Svéti bija küma ce¬i, Dårga bérna dvéselîte. Kümås iedama, Audu, vérpu, ravéju, Lai mana pådîte Visu darbu darîtåja. Es ßorît izcilåju Visus savus lakatiñus, Lai aug mana krustameita Gråmatiñas lasîtåja.

Krustabas var notikt telpås vai årå brîvå dabå – Måras baznîcå. Dzelténs bija kümu galds, Kur bij ß˚elts, kur neß˚elts? Tas bij ß˚elts k¬avienå, Siltajå saulîté.


Par müΩa godiem un to rîkoßanu

143

Krustabås piedalås: vîkßéjs, Påde jeb krustamais bérns, diΩie kümas – krusttévs un krustmåte, vecåki, neséjiña (Pådes atneséja krustmåtei), sånu kümas – krustabu viesi. Parasti laukos krustabas notika divas dienas. Ai jel mani diΩi radi, Ik svétdienas kümînås! Pieküst mani béri zirgi, Nodilst kalti ritenîßi.

Pirmajå dienå – kümu sagaidîßana, kam sekoja åtrais mielasts, Pådes ©érbßana un braukßana Måras baznîcå (Pådi sa©érbußi, diΩie kümas goda ratos brauc bérnam vårdu meklét – vårds tiek atrasts un dots bérnam). Tålåk notiek dzimtas apspriede, Pådes krustîßana, Pådes dîdîßana un krustabu mielasts. Kur, kümiñas, braukåjati Nosvîdußis kumeliñis? – Braukåjami baznîcå, Pådei vårdu meklédami. Kam tie zirgi, kam tie rati Pie måmiñas nama durvju? Dieva zirgi, Laimes rati Pådi vest baznîcå. Bij manam kume¬am ZvaigΩñu sega mugurå; Tas bij labs svétu rîtu Pådei braukt baznîcå. Pie krustiña ståvédams, Visu labu apceréju: Lai aug mans krusta bérns Visa darba darîtåjs. Dieviñß manim palîdzéja To celiñu izstaigåt: Pårved savu krusta bérnu Pie téviña, måmuliñas. Íim pådîte, tam pådîte, Man pådîte piederéja: Es pådîtei vårdu devu, Es pie krusta paturéju. Mî¬å Måra duris véra Laist pådîti istabå; Steidz, måmiña, kréslu celt, Lai Måriña apsédås.

Otrajå dienå – ßüpu¬a darinåßana un kårßana, Pådes veltîßana un krustabu noslégums. Un tå Påde, vårdu dabüjusi, ir liels cilvéks – savas dzimtas loceklis, taçu, kas nebija krustîts, tam nebija nekådu tiesîbu. Ar ßo brîdi beidzås radîbas dieves Pådes aizgådnîba, un bérns iegåja ¬auΩu kårtå – såka savu PAÍA dzîvi Dieva, Laimes, Måras, kå arî paßa måtes, téva un tuvinieku lolots un virzîts pa dzîves ståvajåm kåpném uz garîgu pilnîbu. Paßas, kümas, domåjiet, Ko jüs katris darîsiet. Kam pirmais krusta déls, Tam ßüpolîts jåuztaisa. Es piedzimu vasarå Paßå ziedu laiciñå; Man apvija süpulîti Tîrajiemi ziediñiem. Audz tu liels, krustdéliñ, Aiztec mani kur iedams: Es ßodien tevis dé¬ Pie krustiña zvéréjos. Liec, Laimiña, bérna müΩu Ozolå, åbelé; Kå ozolam tam uzaugt, Kå åbelei noziedét.

Mielastå parasti lieto baltu maizi, pienu, sieru, lai bérnam bütu gaißa dzîve. Krusttévs un krustmåte, no bérna ß˚iroties, dzied dainas, ar kuråm piekodina bérnu gulét mierîgi, lai netraucétu måtes miegu. Atvadoties notiek vél citas izdarîbas, kas ir kå svétîba sétai un tås iemîtniekiem, – parasti tas notiek ar deju un dziesmu. Svétî, Dievs, sål` ar maizi Par to visu ustabiñ`: Nu måmiña godu dara Pirmajam déliñam.


144

Sapratne

Mî¬a Måra man jautåja, Kådu godu més turam. Nåc iekßå, mî¬a Måra, Més turam krustabiñas. Stiep, Laimiña, zîda jostu Påri visu istabiñu: Nu måmiña godu taisa Mazajam bérniñam. Trîs reizîtes måmulîte Man godînu godinåja: Krustîdama, atß˚irdama, Tautînås vadîdama. Ai pådîte, sîka, maza, Tavu gudru padomiñu: Saceréjse ar måmiñu Tådu lîksmu vakariñu.

Krustabas pirmkårt ir gods Radîbas dievei Pådei, vecåkiem – måtei un tévam un tikai tad mazajam cilvékam. Krustabas ir Dieva iestådîjums, ko veic, lai bérns bütu pilntiesîgs dzimtas loceklis un dievåjs cilvéks. Pirmais gods, kas tiek veikts arî Dievam un Mårai par godu un Laimei par pateicîbu, ka bérniñß ir vesels un visiem tîkams.

Kas ir Pådes dîdîßana Pådes dîdîßana ir rituåla deja vai darbîbas, kas burvîgå kårtå dod bérnam visådas labas îpaßîbas. Es, pådîti dîdîdama, Augsti rokas cilinåju: Lai pådîte drîz izauga, Lai drîz ñéma valodiñu.

Es, pådîti dîdîdama, Pu˚i båzu azotî: Lai mana pådîte Kå pu˚e auga.

Un tå pirms vai citos gadîjumos péc mielasta kümas aicina cits citu uz Pådes dîdîßanu, kas ir rituåla deja, kuru izpilda kümas ar Pådi rokås. Parasti ßî rituåla da¬a iesåkas ar Dieva un Måras piesaukßanu. Grezni ©érbtas kümas izñem Pådi no måtes rokåm un iesåk tås dîdîßanu, kur katrs no kümåm teic vai dzied kådu novéléjumu. Pådi dîdot, tiek lietoti priekßmeti, kas labi varétu ietekmét bérna dzîvi. Bérnu ce¬ augsti, lai aug liels un drîz ñem valodiñu. Izsaka novéléjumus ar dainu par Pådes tikumu un rakstura veidoßanos. Ja bérns neizaug liels un labs, tad vainu médz meklét pie Pådes dîdîtåjiem. Dîdîtåju rinda nobeidzas ar krustmåti, kas bérnu nodod atpaka¬ måtei. Drîz, kümiñas, paédat, Drîz maizîti glabåjat, Lai pådîte drîz staigå, Drîz ñemås valodiñu. Vîkßati, ©érbjati Pådîti manu, Nu ießu plånå Pådîti dîdît. Grieziet ce¬u, grieziet ce¬u, Pådîtei dieti iet, Pådîtei dieti iet Ar visåmi pazarémi. Í˚iraties, roΩu krümi, Es ar pådi cauri ießu; Sidrabota man pådîte, Zelta pati dîdîtåja.


145

Par müΩa godiem un to rîkoßanu

Es izlügßu no Dieviña Priekß pådîtes tîru müΩu, Lai tå auga laba meita, Lai godiñu pasargåtu. Dod, Dieviñ, kalnå kåpt, Ne no kalna lejiñå; Dod, Dieviñ labu müΩu, Ne asaru straumei lît. Dod, Dieviñ, siltu sauli Lîdz vakara célienam; Dod, Dieviñ, otram dot, Ne no otra mî¬i lügt. Slîdi, mana pådîte, No manu roku, No manu roku Måmiñas klépî.

Vél jåsaka, ka, Pådîti dîdot, so¬iem jåbüt raitiem, lîdzeniem, lai bérns neciestu no ßîs izdarîbas. Péc dîdîßanas Pådei dod daΩådas veltes, bet galvenå apdåvinåßana tomér notiek otrå krustabu dienå péc ßüpu¬a kårßanas, ko parasti gådå krustvecåki. Pirmo reizi bérnu liekot ßüpulî, vispirms ieliek akmeni, lai piemånîtu skau©us un novérstu ¬aunumu no bérna. Dåvanai måte ßüpulî liek ziedu, un tad såkas bérna apdåvinåßana. Metiet, metiet bérniñam Dåvaniñas ßüpulî: Kümenieki sidrabiñu, Ir kamzoli, zåbaciñus. Metati, metati, Vajaga, vajaga! Vajaga pådei Novadu pirkt.

Uz atvadåm vél tika izteikti pédéjie novéléjumi, un viesi ß˚îrås. Ejam, kümas, nu projåm, Velkam bérzus istabå, Lai uzauga man pådîte Za¬a bérza kuplumiñ`. Ar Dieviñu sanåcåm, Ar Dieviñu aiziesim, Ar Dieviñu lai palika Íî krustîbu istabiña.

Kå jaunießus ieved pieaugußo kårtå Jaunießi, kas pårsniegußi pusaudΩu gadus un iepazinußies ar Dievturîbu, ir ievedami pieaugußo kårtå. Mî¬a Måra man apjoza Trim kårtåm zelta jostu; Apjozdama tå sacîja: Audzi liela, ståv` godå.

Grezni, grezni ievas zied, Vél jo grezni åbelîte; Grezni, grezni jauni puißi, Vél jo greznas meitenîtes.

Pamatå ßai darbîbai ir Måras gådîba par jaunießiem un rüpes par viñu godu un tikumu. Måra, apjozdama zelta jostu vai piesprauzdama saktu meitåm, novél viñåm augt lielåm un turét godu. Simboliski ßo Måras véléjumu nodod jaunießiem, ievadot viñus pieaugußo kårtå. Íajå rituålå, roku dodami un kåju uz akmens likdami, jaunießi svinîgi solås turét sevi godå un kopt latvießu dievestîbu.


146

Sapratne

ˆemiet, jauni, padomiñu, No veciem ¬autiñiem: Vecajiem ¬autiñiem Dieviñß devis padomiñu. Déli auga kå ozoli Augsta kalna galiñå. Meitenîtes lejiñå Kå niedrîtes ßüpojås. Ej, båliñ, taisnu ce¬u, Runå taisnu valodiñu, Tad ij Dievs palîdzés Taisnu ce¬u nostaigåt. Ej, Dieviñ, tu pa priekßu, Es tavå éniñå: Nelaid mani to celiñu, Kur aizgåja ¬auna diena. Tévu tévu laipas mestas, Bérnu bérni laipotåji. Tå, bérniñi, laipojam, Ka laipiña nepårlüza.

Jaunießiem ieejot pieaugußo kårtå, viñu galvenais uzdevums dzîvé ir godam turét savas tautas garîgo karogu un nodot to nåkamåm paaudzém.

Kas ir vedîbas Vedîbas aptver daΩådas norises, bet galvenå pamatdarbîba ir lîgavas veßana uz tautießa sétu un ar to saistîtås norises. Séd meitiña viena pate Pie lodziña istabå: Nåk tautietis, pañem viñu, Aizved lîdzi tautiñås.

Ko tie téva suñi réja, Uz kupaçu tupédami? Nåk no Rîgas precinieki, Siekiem naudu mérîdami.

Vedîbas ir dainås visvairåk apdziedåtais müΩa gods. Uzrakstîtie latvießu vedîbu novérojumi såkås ar 16.gs., kur svinîbas turpinåjußås vairåkas dienas un pat nedé¬u. Lîgavas iegüßana såkås ar LËKOÍANOS un beidzås ar VEDÈBU SVINÈBÅM, kurås piedalîjås abu dzimtu piederîgie, bet pa vidu ir virkne rituålu, kas ßodien mums jau ir sveßi, bet ir vérts kaut nedaudz pacelt ßo priekßkaru un ielükoties tajås brînumainajås ainås, kas, ßodienas acîm skatoties, ir pasakai lîdzîgi notikumi, bet tomér – tie kådreiz bija dzîves îstenîba un, cerams, atkal büs. Ar baltu skaudîbu varam apskaust müsu sençus, kas prata dzîvot, darboties, priecåties un dot prieku arî citiem. Un tå – lükoßanås – tå ir puißu un meitu savstarpéja noskatîßanås un izvértéßana, kur noteicoßå, aktîvå loma pieder puisim, bet pasîvå – meitai. Parasti lükoßanås notiek pavasarî un vasarå. Péc lükoßanas puisis meitu bildina, lai lîdz rudenim paspétu nosvinét kåzas. Savukårt meitas, par tautås ießanu domådamas, jau no mazåm dienåm måcås daΩådus darbus, tikumus, kur viens no svarîgåkiem tikumiem ir Dieva turéßana. Dainås ¬oti daudz télojumu par lükoßanås piedzîvojumiem, kas bieΩi vien ir interesantu atståstu temats. BieΩi lükotåji uzdodas par ce¬iniekiem, nesakot savu patieso ieraßanås cåloni. Kå meitåm, tå puißiem var neizdoties lükoßana, kas parasti beidzas ap Jumjiem jeb Apjumîbåm, un tad mekléßana ieilgst. Te jåsaka, ka meitas lémums nav izß˚iroßais, bet gan måtes un brå¬u lémums. Ja meitai ir puisis pa pråtam un brå¬iem ar måti nav iebildumu, tad seko nåkoßais posms.


147

Par müΩa godiem un to rîkoßanu

Lîgavas veßana – precîbas, kur precîbås braukßana vai precinieku sütîßana ir nåkamais solis péc lükoßanas. Precîbu braucienå pats tautietis nepiedalås, bet gan kåds no viña radu påriem, ierodoties pie nolükotås meitas. Pirmiem precinieku sañéméjiem jåbüt brå¬iem un måtei, bet måsai såkumå nemaz nav jårådås. Ja måjinieki neatsaka atnesto cienastu baudît, tad sarunas par precîbåm var såkties, kur tautas såk meitas bildinåßanu. Tiek likta lietå da¬runîba, solîßana un viss, lai måti pierunåtu. Tiek lügti arî brå¬i un tévs. Lügßanås un solîßana var büt ilga, bet, kad meita ir izlügta, tad vél istabå neved îsto vaininieci, bet ieved kådu vecu måmiñu vai ganu meiteni. Péc pagaras tieléßanås îsto meitu apsola, un tagad preciniekam vél jåbildina pati meita. Péc bildinåjuma pieñemßanas visi sadzer kådu vieglu dzérienu, parasti alu vai vînu, un norunå derîbu dienu. Péc tam måte klåj precîbu mielasta galdu un precinieki paliek ciemojoties lîdz rîtam. Péc precîbåm seko derîbas, kuras notiek lîgavas måjås, kur norunåtajå dienå tautietis ierodas ar saviem vedéjiem, kå arî citi ©imenes locek¬i. Lîgavas pusi pårståv brå¬i un krustvecåki. Derîbu norisé ir ßådas galvenås da¬as: precinieku sañemßana; lîgavas ieveßana; derîbu noslégßana; derîbu mielasts. Derîbåm ir tiesisks spéks, un bieΩi uzreiz péc derîbåm lîgava dodas lîdzi tautietim uz viña sétu un dzîvo tur lîdz vedîbåm. Saderétie viens otru apdåvina. Precinieki nes måjå derîbu cienastu un klåj derîbu galdu, bet meita piesien pie zirga iemauktiem adîtus cimdus vai izgrezno zirga loku, kas ir kå zîme, ka lîgava saderéta un rudenî gaidåmas vedîbas. Latvießiem vedîbas parasti notika rudenî un ilgußas pat astoñas dienas. Vedîbas saistås parasti ar daudz pienåkumiem un izdarîbåm, kuras ßeit tuvåk neaplükosim. Tur ir gan püra veßana, gan izdevas (lîgavas tautås izdoßanas izkårtoßana), kå arî daudz citu rituålu, bet més pavérsimies pirmås dienas galvenås norisés – LÈDZINÅÍANÅ un MÅRTOÍANÅ.

Vedîbas ir mistérija, kuras laikå atved måjås cilvéku, tådéjådi izß˚irot visu nåkamo cilvéka müΩa izdoßanos vai neizdoßanos. Visu var darît domåjot, bet ßis jådara, uz sirdi pa¬aujoties. Kas dzird sirds balsi – tas visu müΩu dzîvo laimîgi.

Kas ir lîdzinåßana Lîdzinåßana ir dievestîgs un tiesisks notikums, kurå puisis un meita liecinieku klåtbütné vienojas uz müΩu iet kopéju dzîves ce¬u, nodibinådami jaunu ©imeni. Spîd`, saulîte, ßodien silti, Íodien tevis vajadzéja: Íodien manu augumiñu Ar tautåm lîdzinås.

Vai pa Dieva devumam, Vai pa Laimes likumam Sveßs ar sveßu satikås, Mî¬u müΩu nodzîvoja.

Vårds LÈDZINÅÍANA izteic ßîs norises saturu: savienodamies uz müΩu kopéjai dzîvei kå vîrs un sieva, abi ir lîdzîgi tiesîbås un pienåkumos, t.i., visås lietås lîdzîgi un vienådi atbildîgi. Lîdzinåßana var notikt telpås vai årå brîvå dabå.


148

Sapratne

Lîdzinåßanå piedalås: lîgava un lîgavainis, lîdzinåtåjs, vedéjtévs un vedéjmåte, krustvecåki un vîkßéjs; viesi: vedéji – lîgavaiña dzimta; panåksnieki – lîgavas dzimta. Dainas baznîcå braukßanu nepiemin. Vedîbu norisé lîgavu aizved uz tautießa sétu, kur viñß to sagaida un kur kå pirmå izdarîba notiek LÈDZINÅÍANA. Par lîdzinåßanas norisi dainås tießas norådes nav, bet norådîjumi ir aprakstos: liecinieku klåtbütne, sadoßanås rokås un roku ß˚irßana, gredzenu apmainîßana, padomi turpmåkajai dzîvei un mielasta galda klåßana, mielasts, dejoßana. Interesanti ir tas, ka lîgavainis ar savu saderéto dejo tikai péc mårtoßanas.

Lîdzinåßana ir tåds nerakstîtu likumu kopums, kur divi cilvéki apñemas büt lîdzîgi un lîdzvértîgi viså kopéjå müΩa garumå. Kur nav ß˚irtnes starp ES un TU un kur katrs veic savus pienåkumus – visu kopéjås izdoßanås un laimes labad.

Kas ir mårtoßana Mårtoßana ir vedîbu norise, kurå lîdzinåto lîgavu, kas péc lîdzinåßanas saucas Mårte, ieved sievas kårtå. Mî¬a Måra man pacéla Sievas kréslu apsésties: Nesédéßu, mî¬a Måra, Es meitiña, ne sieviña.

Nu Jüliña iebridusi Smalkå linu druviñå: Nu Måriña ieñémusi Savå sievu pulciñå.

Mårtoßana ir vedîbu rituåls, kurå lîdzinåto påri ieved sievas un vîra kårtå un uzñem precéto ¬auΩu pulkå – lîgavai noñem vainagu un uzliek sievas galvas segu – baltautu. (Mårtoßana tiek dévéta bieΩi par miçoßanu, kas ir ©ermånisma palieka.) Mårtoßana saståv no çetriem posmiem: • dejoßana ar pazarém, kas ir lîgavas atvadîßanås no savåm måsåm un neprecétåm panåksnieku meitåm; • vainaga deja, kad lîgava atvadås no saviem jaunåkiem brå¬iem un panåksnieku puißiem, lîgavainis no savåm måsåm un vedéju meitåm; • lîgavas vainaga noñemßana; • sievas baltauta uzlikßana – uzñemßana sievu pulkå.

Vél jåsaka, ka notiek arî apdziedåßanås, kas vedîbås izvérsusies viskuplåkå. Starp apdziedåtåjåm ir kådas desmit vai vairåk sievas, kas parasti ir vecåkas, un viena sieva – teicéja, kas parasti izdzied dziesmas pirmo pusi, un locîtåjas, kas to atkårto kopå ar teicéju. Apdziedåßanås tiek piemérota vedîbu gaitas prasîbåm. Tur izjoko, kaitina un izzobo abas puses viena otru – tas ir kråßñi, aspråtîgi un interesanti. Péc pusnakts diena beidzas ar jauno guldîßanu, kas parasti notiek klétî, un vietas klåßanu uzdod


149

Par müΩa godiem un to rîkoßanu

lîgavai. Tas viss saistîts ar visdaΩådåkåm izdarîbåm, un beigås – péc jauno apguldîßanas visi pavadîtåji årpusé dzied. Péc tam vedéji aizslédz kléts durvis un pie durvîm atståj sargus, kas sarga jaunos lîdz rîta agrumam. Påréjie viesi lîksmojas visu cauru nakti. Tad seko JAUNO MODINÅÍANA, MÅRTES VAINAGA DANCINÅÍANA, VELTÈÍANA (jauno radu apdåvinåßana), MALU ZIEDOÍANA (visås sétas vietås, kur jaunai sievai büs jåiet måjas solis, tiek likts zieds, ar ko jaunuve izlüdzas Dieva, Måras un Laimes palîdzîbu un svétîbu savå jaunajå dzîves posmå). Treßajå dienå notiek NOVADA APSKATE, LÈDUMA LÈÍANA UN VEDÈBU NOSL‰GUMS. Atvadîsimies no skaiståkå cilvéka müΩa goda – vedîbåm un büsim tie, kas cenßas iedzîvinåt ßo kråßño, vél nezaudéto dzîves galvenå goda ritu savas dzimtas tradîcijås.

Kas ir bedîbas Bedîbas ir müΩa pédéjais gods, kad latvießu dievestîbas uztveré mirußa cilvéka augumu nodod Mårai – Zemes Måtei, bet dvéseli aizvada pie Dieva un MüΩa Måtes Laimes. Måte, mana mî¬å måte, Ne tu mana MüΩa Måte; Tå saulîte, tå zemîte, Tå bij mana MüΩa Måte.

Rokat mani priekß pusdienas, Péc pusdienas nerokat, Péc pusdienas ve¬u bérni Ve¬u vårtus aizvérußi.

Mirußå apglabåßana sakñojas dzi¬i katras tautas reli©ijå un ieskatos par dzîvîbu un nåvi. Ío rituålu ietekmé arî konkrétas tautas dzîves un dabas apståk¬i un bieΩi arî sveßas tautas un reli©ijas ietekme, kas parasti neizplatås miera ce¬å, kå tas noticis arî müsu zemé. Kå redzam dainås, latvietis no mirßanas nebaidås, jo saprot to kå påreju no dzîves Íai saulé uz dzîvi Viñsaulé, kas ir dabîga gaita – Dieva likums. Dainås redzam arî latvießa sapratni par to, ka cilvéku veido it kå trîs da¬as: AUGUMS – kas péc nåves izirst; VELIS – auguma vieliskais dvînis, kas turpina dzîvot ve¬os arî péc auguma fiziskås nåves; DV‰SELE – kas, augumam mirstot, aiziet pie Dieva. Mirußå velis nonåk ve¬u valstîbå, kas ir Måras jeb Ve¬u Måtes gådîbå, bet dvésele atgrieΩas atpaka¬ pie Dieva. Íî aizießana ir såpîga palicéjiem un bieΩi grüta aizgåjéjam, tomér ir skaidrs, ka mirußajam atgrießanås Íai saulé nav sagaidåma. Aizgåjéja dvéselei kådreiz ir grütîbas ar pårießanu no vienas Saules otrå, un tå médz kavéties pusce¬å. Lai viss noritétu bez grütîbåm, palicéjiem ir jåveic visi rituåli, kas katrå tautå ir bijußi zinåmi, cik tålu vien sniedzås tautas atmiña. Bedîbas jeb béres ir cilvéka pédéjais müΩa gods, kas parasti ilgst divas vai trîs dienas. BEDÈBU NORISE ietver sevî arî mirußå auguma sagatavoßanu bedîbåm. Tå kå bedîbas parasti notiek divas vai trîs dienas, tad pirmajå dienå parasti sañem béru viesus, kas vakarå piedalås mirußå vå˚éßanå – bedîbas såkas ar VÅ‰ÍANU. Nåkamå dienå notiek mirußå IZVADÈÍANA un viña auguma nodoßana Zemes Måtei – BEDÈÍANA. Péc tam var sekot bedîbu mielasts sétå, kur notiek arî P‰DU IZMÈÍANA. Jåmin vél, ka, tikko miréjs beidz elpot, tiek atvértas durvis un logi, lai dvésele netraucéti varétu aiziet pie Dieva.


150

Sapratne

Kas ir vå˚éßana Vå˚éßana notiek pirms bedîßanas, kad aizgåjéja piederîgie, draugi un paziñas, sanåkdami kopå, piemin mirußå dzîves gaitas, viña darbus un panåkumus. GrieΩ dancot båleliñi Lielajå Ωélumå, Ievedußi sev` båliñu Ve¬u Måtes meitiñai.

Man måmiña piesacîja Íonakt miega negulét. Lika ést, lika dzert, Lika viñu pieminét.

Viesi, kas ieradußies, lai piedalîtos bedîbås, piedalås arî VÅ‰ÍANÅ, kur apcer aizgåjéja müΩu – dainu valodå teic par savåm Ωélabåm sakarå ar ß˚irßanos. Rituålu var vadît vîkßéjs, un parasti tas kalpo kå mierinåjums palicéjiem un kå laba véléjumi nu jau mirußajam ©imenes loceklim. Pieméram, var minét påris tautas dziesmas, kas visbieΩåk tiek dziedåtas vå˚éßanas ritå. Divéjådi Saule tek, Tek kalnå, tek lejå: Divéjåds man müΩiñß Ar to vienu dvéselîti. Íai saulé, ßai zemé, Íe atnåcu ciemoties: Viña Saule, viña zeme, Tå visam müΩiñam. Brîdi, laiku man dzîvot, Nedzîvot Saules müΩu: Ëdeñam, akmeñam, Tam dzîvot Saules müΩu. Dziediet visi, dziediet visi, Neviens mani neraudiet, Lai es eju pie Dieviña, Kå ieviña ziedédama. Ío naksniñu pårguléju Apakß téva lubu jumta; Citu nakti, tad guléßu Apakß za¬as veléniñas. Íonakt mani måte sedz Ar baltåm villainém; Rîtu mani brå¬i segs Ar za¬åm velénåm.

Kas ir izvadîßana Nåkamå dienå notiek mirußå izvadîßana un viña auguma nodoßana Zemes Måtei. Ko vadîja tautiñås, To gaid` sérst pårnåkam: Ko ved smilßu kalniñå, To müΩam neredzét.

Jüdziet bérus, jüdziet raudus, Vediet mani smiltainé, Pårnåks béri, pårnåks raudi, Es vairs måjå nepårnåkß.

Dainås teikts, ka mirußais jåizvada priekßpusdienå, kad ve¬u vårti va¬å, un sakarå ar to izvadîßana såkas jau rîta agrumå, lai paspétu veikt visus darbus un rituålus. Parasti uz kapu kalniñu mirußais tiek vests ar izpuß˚otiem zirgiem, un, izvadot aizgåjéju, måjas ¬audis ¬oti nopülas, lai tiktu


151

Par müΩa godiem un to rîkoßanu

ñemtas vérå visas vélmes, ko izteicis cilvéks pirms nåves. Izvadîßanas ieraΩas ir ¬oti senas, kur tiek dota pédéjå goda greznîba – visam jåbüt dai¬i paveiktam, ievérojot mirußå vélmes. Atvadoties no aizgåjéja, bérinieki dod veltes, ko ñem lîdzi Viñas saules dzîvé (par ko liecina senie kapu izrakumi). Mirußo izvada péc iespéjas labi un grezni, bet péc tam aizslédz sétas vårtus, lai mirußå velis bez iemesla nenåktu ciemos. Tikai ve¬u dienås – DIEVAIN‰S – ve¬i tiek aicinåti ciemos sétå, kur tos cienå ar speciåli viñiem gatavotu édienu. Vediet mani dziedådami, Nevediet raudådami, Lai iet mana dvéselîte Pie Dieviña dziedådama. Skaisti mani pavadiet, Cieti vårtus aizveriet, NemüΩam neatnåkßu Jüsu vårtus virinåt. Labvakar, Zemes Måte, Glabå manu augumiñu; Glabå manu augumiñu, Kamér Saule debesîs. Íkiramies més, ¬autiñi, Íå celiña galiñå; Tavs celiñß za¬u mauru, Mans baltaju åboliñu.

Kas ir bedîßana Bedîßana ir konkréta darbîba, kad mirußå cilvéka augumu nodod Mårai – Zemes Måtei. Rüßu Måte, Ve¬u Måte, Ved båriñu galiñå! Drîz gulét man jåiet Baltå smilßu kalniñå.

Ar Dieviñu, tévs, måmiña, Labvakar, Zemes Måte. Labvakar, Zemes Måte, Glabå manu augumiñu.

Í˚irstu parasti iznes no mirußå måjåm, kur viñß ir nodzîvojis müΩu, un grezni aizved uz kapu kalniñu. Tad ß˚irstu noliek uz kapa un visu turpmåko ritu vada vîkßéjs – saka bedîbu runu. Parasti vîkßéjs saka izvadîßanas vårdus, pieminédams aizgåjéja nostaigåto müΩa ce¬u, kam tagad såkas pédéjais posms. Runå tiek minéta dvésele, ko nevar apbedît, kas aiziet pie Dieva, un augums, kas tiek nodots Zemes Måtei, bet palicéjiem jåsaglabå aizgåjåja piemiña, kad viña velis nåks ciemoties ve¬u laikå. Vîkßéja runå ir vienmér ietvertas dainas, kas palîdz arî mums saprast, cik dabiski un da¬i latvietis ir kårtojis visas savas dzîves norises, ieskaitot pat ßo – aizießanu Tai saulé. Pavadîtåji dzied attiecîgås dainas, un vîkßéja vadîbå notiek bedîßana jeb auguma nodoßana Zemes Måtei. Ve¬u Måtei tiek lügts, lai aizgåjéjam ¬auj sérst pie palicéjiem rudens kréslå – svétîbu nesot. Tiek lügta Zemes Måte – Måra, pieñemt ßo augumu, kuru pati ir veidojusi un lolojusi dzîves laikå, un glabåt tagad, kad tas tiek nodots atpaka¬ zemes klépim. Ve¬u Måtei tiek likts zieds (parasti medus podiñß) un izteikts lügums pårklåt savus baltos palagus aizgåjéjam, lai aizvértos uz laiku laikiem tås vårti, lai aizkristu tås atslégas uz neatdarîßanos. Ar Dieviñu, båleliñi, Ar Dieviñu, labi ¬audis; NemüΩam neatnåkßu Jüsu vårtus virinåt. Aizsavéra zemes vårti, Aizkrît zemes atslédziña; Gulét man zem zemîtes, Kamér saule debesîs.


152

Sapratne

Labvakar, Zemes Måte, Glabå manu augumiñu; Glabå manu augumiñu, Kamér saule debesîs.

Pavadîtåjiem izdala iepriekß sagatavotas maizîtes vai cepumus, simboliski noturot seno béru mielastu pie kapa. No kapa aizejot, pavadîtåji pañem lîdzi mazu eg¬u skujiñu, kas simbolizé aizgåjéju.

Kas ir pédu izmîßana Aizgåjéja pédu izmîßana notiek viña dzîves vietå bedîbu goda laikå vai beigås, pirms viesi dodas måjås. Minami, minami Brålîßa pédas, Lai måsa neredz, Lai gauΩi neraud.

Apdeju, aplecu Måmiñas pédas, Lai bérni neraud Staigådami.

Visi izvadîtåji, sadevußies rokås, garå virkné, dziedådami dziesmas, izstaigå aizgåjéja måjvietas telpas un ce¬us. Tas tiek darîts, lai mazinåtu palicéju bédas par zaudéto ©imenes locekli, un, izejot visas viña staigåtås takas, tiek atdots arî pédéjais gods ßî cilvéka devumam ©imenes, dzimtas un tautas labå. Treßajå dienå ir dainås minéta arî mirußå mantas dalîßana. Nevar neminét arî to, ka uz kapa latvießi ir likußi kapa zîmes, kas vienmér bija vienkårßas un simboliski atdarinåja Dieva zîmi – Dieva krustu un Dieva pajumti vai citos gadîjumos Måras – Ve¬u Måtes zîmi – krupi.

Íî ir skaiståkå norise bedîßanas nobeiguma da¬å, kad cilvékiem ir iespéja iziet visas takas, ko, dzîvs büdams, aizgåjéjs minis, un pédéjo reizi atdot godu un mîlestîbu visam viña müΩam un müΩa veikumam. Tas ir noslégums ßim müΩam un såkums müΩîbai – tas ir gals un såkums.



Kas ir mirßana Kur paliek augums Kur paliek dvésele Kur paliek velis Vai ar mirußiem var sazinåties


155

Kas gaida tevi péc dzîves

Kas ir mirßana Mirstot augums, velis un dvésele ß˚iras. Mirt jaunam, mirt vecam, Kad dieniña danåkusi; Atståt bija ßo saulîti, Kaut tå gana mîléjusi.

Mirt man bija kaut jaunam, Kad Dieviñis mani jéma; Kas kaitéja negulét Baltå smilßu kalniñå.

Péc dzîves tevi gaida müΩîgå dzîve, bet, ja domå par to, ka pårdzimst citå ˚ermenî, tad dzîvo uz pusslodzi, jo cer, ka pårdzims kara¬a mantijå. Bet Dievs kara¬a mantiju pieß˚ir tikai tiem, kas dzîvo ar pilnu slodzi. Péc dzîves tevi gaida tas, ko tu dzîves laikå büsi nopelnîjis. Katru dienu dzîvojot, tu klåj savu nåves gultu. Tad esi gudrs un klåj tå, lai péc nåves tev dzîve bütu kå putna lidojums virs pasaules lielås, bet, ja padomu neuzklausîsi, råposi kå tårps pazemé bez saules un bez sapraßanas, ka ir gaisma, ka ir Saule, ka ir dvéseles brînumainais lidojums. Esi gudrs, cilvék, ar aizießanu nebeidzas tavs ce¬ojums Esîbas telpå, tas drîzåk iesåkas. Lai såkums ir no tiesas skaists, esi labs un gudrs, Íai saulé dzîvojot. Ja tu sapratîsi, ka ¬aunums ir radîts tikai tådé¬, lai tevi pårbaudîtu, tu iesi aiz labå, kå bérns iet, aiz måmu¬as svårku apmales turoties. Un büs tev arî Tai saulé lidojums augsts un redzéjums plaßs. Nevajag garu pasauli izaicinåt – lai viss ir Dieva rokås. Tam, kam vajadzés, Dievs sütîs ziñu pats. Påréjie lai dzîvo no savas domas. Ja doma büs skaista, tad arî pretim büs tikpat skaista doma. Tå kå katra cilvéka saståvda¬as pieder gluΩi daΩådåm kårtåm, tad, saitém pårtrükstot, tås atbrîvojas viena no otras. Mirstot dvésele pazaudé tos lodziñus, pa kuriem tå raudzîjusies pasaulé. Taçu tå nav nekåda nelaime, jo dvéselei paliek påri atmiñu pasaule jeb paßpasaule. Latvietis mîléja dzîvi, bet mirßanu sagaidîjis mierîgi, bez bailém, jau iepriekß pats rüpédamies par savu müΩa måju un kapa vietu. Mirstot latvieti nav baidîjusi elle, jo ßis jédziens dainås attiecås tikai uz elles atneséjiem – kaklakungiem paßiem.


156

Sapratne

Rainis aplükoja nåvi un dzîvi no lieliem filozofiskiem augstumiem: «Nåve ir savienoßanås ar visumu; dzîve ir kopîba ar visumu, bet ne tik pilnîga. Starpîba starp dzîvi un nåvi nau tik liela, kå to domå. Kas to zina, tas dzîvi arî tå var grozît, ka savienoßanås top jo pilnîgåka.»* Roberts Müks: «Senajås kultürås nåve nav absolüts gals vai neira, bet iniciåcija – sagatavoßanås jaunai dzîvei..tå ir atpestîjoßa un tåpéc – nepiecießama, jo tai seko jauns dzîvesveids.»**

Mirßana ir nedaudz nepatîkama ap©érba maiña, bet nepatîkama palicéjiem. Tiem, kas mirst, tas ir piedzîvojums ar bieΩi vien labåm beigåm, tas atkarîgs no dzîves Íai saulé.

Kur paliek augums Augumu sañem Zemes Måte. Krita priede, krita egle, Caur zemîti neizkrita: Kritîs mans augumiñß, MüΩam vairs neredzés.

Aizsavéra zemes vårti, Aizkrît zemes atslédziña; Gulét man to gulumu, Kamér saule debesîs.

Måra jeb Zemes Måte tikai uz laiku aizdod dvéselei vielisko augumu, lai dvésele ar auguma palîdzîbu k¬ütu pilnîgåka. Kad augums izpildîjis savu uzdevumu, tad tas top dvéselei lieks un tå to pamet. Més visi it labi zinåm, kas notiek ar augumu, ko atståjusi dvésele. Augums nece¬as vairs augßå, kå to ceréjußi é©iptießi un vél tagad tic kristîgie. Augums dzîvo Íajå saulé tikai vienu vienîgu reizi. Tådé¬ vajag godîgi un saudzîgi apieties ar savu un otra cilvéka augumu.

Augums atgrieΩas Måras zemé un ir atkal materiåls, no kå Dievs büvé savu Dieva pasauli.

* Rainis. Kopoti raksti, 24 séj., 289. lpp. ** Roberts Müks. Sakrålå un profånå polaritåte Mirças Eliades darbos un kristietîbå, 25. lpp.


157

Kas gaida tevi péc dzîves

Kur paliek dvésele Dvéseli sañem Dievs. Kå zîlîte piesa˚éru Pie Dieviña kamanåm: Ar Dieviñu ielîgoju Dvéselîßu namiñå.

Aiz ko mana dvéselîte Drîz pie Dieva nenogåja? Ne svétîja svétdieniñas, Ne saulîtes noejot.

Savå zemes dzîvé dvésele ir radîjusi sev îpaßu atmiñu pasauli, kas nav vairs padota fizikas liku miem un atgrieΩas pie Dieva. Kad dvésele gluΩi atraisîjusies no vielas, tad atmiñu pasaules likumîbas parådås daudz spilgtåk un rosîgåkå veidå. Íai atmiñu pasaulé gribét un notikt ir viens un tas pats. Arî tas, kas gribéts un darîts ßajå pasaulé, nav nozîmîgs Viñsaules dzîvé – viss tiek pårvértéts, jo tur ir citi vértîbu méri, bet jåsaka, ka nodarîjumi pret sirdsapziñu cilvéka dzîves laikå posta dzîves saskanîgu tålåk veidoßanos Viñå saulé. Kå zvaigzne dvésele aizlido uz Dieva dvése¬u namiem – tå pauΩ latviskå dzeja. Varbüt tießåm dvésele var tapt tur par iemeslu jaunåm zvaigzném pasaules izplatîjumå, kå to domåjußi daΩi gudrie. Filologs R. Rudzîtis domå, ka dvésele latvietim bija «kåds augståks spéks cilvékam.., smalka, neiznîcîga dieviß˚a bütne.., spoΩa zvaigzne, kas nåk no Dieva un atkal aiziet pie Dieva péc nåves»*.

Dvéseli sañem Dievs un Laime – MüΩa Måte. Tas, ko tu atståj uz zemes péc sevis, ir tavs apvalks – un tikai, bet tas, ko tu pañem lîdzi, ir dvésele, kas ir raΩai lîdzîgs guvums, kur stådîtåjs un raΩas novåcéjs ir Dievs. Tåpéc cilvéku uzdevums ir nest graudus, ne sénalas Tai saulé.

Kur paliek velis Veli sañem Ve¬u Måte. Es tev lüdzu, Ve¬u Måte, Pajem mani atpütå: Mani kauli piekusußi, Garu müΩu dzîvojot.

Sañem nu, Ve¬u Måte, Visus savus urgucîßus, Lai tie vairs neatnåk Lîdz citam rudeñam.

* R. Rudzîtis. Dvésele senlatvießu pasaules uzskatå. Latvießu literatüras vésture, 361. lpp. (citåts Roberta Müka gråmatå «Latvju velis Junga un arhetipiskås psiholo©ijas skatîjumå», 22. lpp.)


158

Sapratne

Ve¬u Måte, kå zinåms, ir tå pati Zemes Måte – Måra, tikai ßis Måras nosaukums attiecas uz smalko – astrålo vielu, no kuras darinåts cilvéka velis. Tåpat kå cilvéka augums darinåts no dzîvas vielas, tå velis ir izausts no astrålås vielas un péc cilvéka nåves nonåk Ve¬u Måtes valstîbå – Aizsaulé, kur ilgåku laiku turpina paståvét. Ar nomirußo cenßas nåkt sakaros atkal ve¬u laikå – Dievainés. Ve¬u dzîvi apraksta teikas, pasakas un noståsti. K. Polis raksta: «Senlatvießi savus mirußos uzskatîja par sarggariem un tåpéc apglabåja svinîgi. Velis müs sargå.. Ve¬u kults bija senlatvießu dzîves augståkais kåpinåjums. Tas viñu ievadîja saskaré ar mirußajiem. Ar to ik gadus atjaunoja, stiprinåja un uzturéja divu pasau¬u sakaru. Mirußais..turpinåja dzîvot citå veidå..tas visu dzird, redz, saprot, zina un var darît to, ko dzîvie nespéj.»*

Labi bütu, ja velis paliktu, bet velis mirst léni, léni – tas notiek påråk léni priekß zemes dzîves, bet Esîbas telpas sapratné tas ir åtri. Velis nes sevî visu to informåciju, ko viña îstais auguma îpaßnieks, tikai vél vairåk, jo ir citos lîmeños.

Vai ar mirußiem var sazinåties Ar mirußajiem grüti sazinåties. Måmuliña, måmuliña, Tavs bérniñß vairs nebüßu: Tikko acis kopå gåja, Tülît ve¬i aicinåja.

Tås måmiñas dvéselîte Pie logiem klausîjås: – Vai tie éda, vai tie dzéra, Vai tie mani pieminéja.

Nekromantija måca, ka var iztaujåt ve¬us un arî dvéseles. Ar ve¬iem latvietis ståjies sakaros reizi gadskårtå – ve¬u laikå jeb Dievainés, klåjot ve¬iem Dieva galdu. Ío Dieva galdu klåja savu mirußo tuvinieku piemiñai un måjas svétîbas dé¬. Ir uzglabåjußies apraksti, no kuriem redzams, kå tas ticis darîts. «Dzîvie zinåja, ka péc nomirßanas tie paliks joprojåm saskaré ar savéjiem, nåks pie tiem ciemoties. Ar to arî izskaidrojama savdabîgå latvießu attieksme pret nåvi.» ** Daudz grütåka ir dvése¬u izsaukßana. Indießu Manü, kura måcîba par dvéseli ir lîdzîga latvießu uzskatiem, saka, ka DVIDÛA varot izsaukt radu dvéseli lîdz otram augumam, JOGA lîdz ceturtam, bet SAˆJAZS lîdz sestam, pie tam tiek vairåkkårtîgi brîdinåts, ka ßis noslépums ir liels un baigs.

* R. Rudzîtis. Dvésele senlatvießu pasaules uzskatå. Latvießu literatüras vésture, 361. lpp. (citåts Roberta Müka gråmatå «Latvju velis Junga un arhetipiskås psiholo©ijas skatîjumå», 22. lpp.) ** Haralds Biezais. Í˚autnes, 226. lpp.


Kas gaida tevi péc dzîves

159

Ar mirußajiem nevar sazinåties, bet ar mirußå veli – jå, bet tas nav jådara. Ja Dievs lemj par kaut ko ziñot kådam cilvékam, Dievs to dara un zin, kå to veikt. Dievs iejaucas zemes dzîves notikumos tikai galéjas nepiecießamîbas gadîjumå.



Pécvårds

161

Pécvårds «Sapratne» nesîs tev sapratni, bet iesakåm no visas sirds – pacelies domås un darbos savos. «Sapratne» saprotami tev pasacîja par Dieva izpratni latvju dainås, bet bez ßî ir jåsaprot arî citas lietas un to kårtîba jeb latviskå dzîvesziña.

Iemîlét un måcît citiem var tikai to, ko pazîst, tåpéc iepazîßanås ar müsu garîgajåm vértîbåm, sapraßana, kå tås izpauΩas tikumos un kå tikumi savukårt parådås darbos – kultürå, k¬üst par pirmo soli uz ßo mér˚i. Nav noliedzams, ka garîgo vértîbu ieguldîjums apzinåti vai neapzinåti ietekmé cilvéka jütas un pråtu, kas savukårt iespaido viña izturéßanos. Kad ßîs garîgås vértîbas ir apvienotas reli©ijå, cilvékå rodas droßîbas, pa¬åvîbas un paßpårliecîbas izjüta. Tå rodam izskaidrojumu par atß˚irîgåm kultüråm, kas attîstîjußås daΩådu reli©iju ietekmé. Katrai tautai vai cilvéku sabiedrîbai ir bijis savs garîgo vértîbu kopojums, kas organizétå veidå izpauΩas kå reli©ija. Daudzu tautu reli©ijas ir zudußas, paßåm tautåm iznîkstot vai citai reli©ijai daΩådå veidå ieñemot tås vietu. Salîdzinot latvießu seno reli©iju – dievestîbu ar citåm pasaules reli©ijåm, redzama liela starpîba, pirmkårt, latvießu dievestîbas galvenais ziñu avots ir dainas, nevis kådu pravießu vai svéto rakstîtas gråmatas, tåtad tå ir visas tautas – viedo sençu darinåta un izveidota, atspogu¬odama viñu uzskatus un attiecîbas ar Dievu. Latvießu dievestîbå neatrodam starpniekus starp cilvéku un Dievu – cilvéks un Dievs ir viscießåkå tuvîbå, kas ßîs attiecîbas padara ¬oti personîgas, mî¬as, katram cilvékam saprotamas. Otrkårt, latvießu senajai dievestîbai nav raksturîgs citås reli©ijås tik plaßi pazîstamais misticisms. Cilvéka pieeja Dievam balstås uz sapråtu un jütåm, bet, kas ir aiz pråta un sapraßanas robeΩåm, – ir Dieva ziñå. Dievestîbas spéks un stiprums izpauΩas garîgås vértîbås, jo tås ir pårlaicîgas. Latvießu senås dievestîbas garîgås vértîbas, izpauzdamås tikumos, ir devußas müsu sençiem iespéju izveidot savu îpatnéjo kultüru un lîdz ar to latvießu tautai ieñemt savu vietu pasaules tautu saimé. Iepriekßéjos gadu simteños galvenie vésturiskie apraksti par latvießu garîgo dzîvi nåca no sveßtautießiem un tåpéc tie vietåm sasniedz izdomu lîmeni – gan apraksti par Dievu, Måru, Laimi, gan darot par dievestîbåm jebkuru apdziedåto priekßmetu vai svétvietu. Tiem pievienojußies arî daΩi latvießu mitologi, folkloristi, teologi u.c. nozaru zinåtnieki – tå apgrütinot latvießu senås dievestîbas pétniecîbu un iepazîßanos ar tås saturu. Tas tad arî izskaidro to latvießu izturéßanos pret savu sençu mantojumu, kuri, augdami un strådådami sveßu måcîbu un reli©iju ietekmétå vidé, savos darbos atspogu¬o ßo måcîbu noteiktås vadlînijas un vértîbas, kas ir sveßas latvießu senajai dievestîbai un dzîvesziñai. Vienîgå gråmata, kas vésturiski apskata müsu senås dievestîbas ståvokli Latvijå péc kristietîbas ienåkßanas, ir Ernesta Brastiña «Müsu dievestîbas tükstoßgadîgå apkaroßana», kas izdota Latvijå 30. gados. Ievérîbu pelna arî Dr. phil. K. Po¬a gråmata «Dievs un dvésele kå reli©iozs priekßstats aizkristietisko latvießu tradîcîjås» tießi ar vésturiskås da¬as izklåstu, kur noda¬as beigås teikti arî ßådi vårdi: «Priekßåzijas semîtisko zvejnieku un ganu uzskati iekarotåju iztulkojumå ar varu iebruka latvießu iemitîgo zemkopju tîri åriskajå


162

Sapratne

pasaules un pårpasaules celtné, kur valdîja tükstoßgadîgi étiski principi un nesatricinåma ticîba senseno Dievu varai. Kristîßana ar uguni un zobenu noveda tautas dvéseli sabrukumå un garîgajå juceklî, kas izpaudås radoßås gribas, îpatnîbas, diΩuma, vienîbas un reli©iskas dzîves pamatu izpostîßanå.»* Dievturu un katra latvießa, kas vél nav aizgåjis tålu sveßos kultüru un priekßstatu «ganîbu laukos», uzdevums ir – kråt zinåßanas un atsijåt nost sveßos pienesumus, paturot îpatnéji latvisko dievestîbu un tås vértîbas. Latvießiem jåapzinås, ka, tikai uzturot savas garîgås vértîbas, més varam uzturét latvießu tautu kå nacionålu vienîbu, veidot latvisku kultüru, ar ko varam büt liela tauta citu tautu saimé. Virkne jautåjumu gaida tålåkus pétniekus, jo nav viena, divu vai trîs cilvéku spékos atjaunot celtni, ko gadu simteñiem gråvußi un postîjußi sveßtautießi kå materiåli, tå garîgi. Apzinåsimies visi, ka müsu tautas turpmåko likteni glabå Dievturîba savå klépî, jo Dievturîba nebija reli©ija, tas bija tautas dzîvesveids – tåtad atgriezîsimies pie sava dzîvesveida!

Viss nepiecießamais garîgai atjaunotnei ir atrodams müsu tautas pürlådé. Atbildes uz müs intereséjoßiem jautåjumiem ir jåmeklé tikai un vienîgi savos rakstos.

Rainis ir müΩîgå tagadne un nekad pagåtne Viss nu ir sasniegts, Latvija ir, bet mums nau vieglåk. (Kopotie raksti 15, 231.)

Katru gadu pî߬u kårta /Virsü bira atmiñai. Simtu gadu putek¬os /Nost atmiña nosmakusi. (KR 14, 64.)

Dabas tautas labsirdîgas visur, naivas, top uzveiktas ne vien caur varu, bet viltu. (KR 14, 96.)

Kad Imants nau bijis, – tad viñß büs. (KR 14,97.)

Imanta top celts no tautas. Kas naida spéks? Kas grib, lai Imanta gu¬? Bailîgie, melnie vai dogmati˚i – kosmopolîti. (KR,14 107.)

Imantam: Tu neesi tas, kå priekßå krît zemé, bet tu tas, kå priekßå ce¬as augßå

un top brîvs un liels, ne zems. (KR14,122.)

Imants. Divu kultüru pasaules:

1) senå, aizvésturiskå maigå, brîva ener©ija, nekoncentréta, 2) kristîgå, lieku¬otå, koncentrétå uzvaras güßana. (KR14, 140.)

* Dr. phil. K. Polis. Dievs un dvésele kå reli©iozs priekßstats aizkristietisko latvießu tradîcijås, 57. lpp.


163

Pécvårds

Tu nepråtîgå tauta, vai tad müΩam Tu ¬ausies ziedoties kå upurjérs? Ver acis va¬å, negul`, piecelies.. (KR 15, 117.)

Pårgalvîgam büt, tas nozîmé büt brîvam. Brîvam büt, tas nozîmé büt paßam, büt stipram, lielam, centîgam, pieticîgam. (KR 14, 229.)

Tautai paßai jåizß˚iras, jåizcînås iekßéji, vai grib büt patståvîga? (KR 15, 127)

Veca ticîba jåatjauno, ne kristîga, sveßa. Skaidra dabas ticîba. (KR 15. 331.)

Ja arî visa tauta nedzîvo jauno lielo dzîvi, ja lielåkå da¬a vél vecå paraßå, tad tomér jaunais jau ir uzziedéjis, kad viñß parådîjies nedaudzajos. (KR 14. 271.lpp.)

Més nåkam piepildît visas prasîbas, visas pasaules ilgas, ne vien materiålu cilvéces labklåjîbu, bet arî garîgo. (Kr 15, 95.)

Jåuzmeklé vésturé, kad bijußi laimîgi laiki, un tad jåizzina viña céloñus. (KR 14, 290.)

Més esam véstures attîstîbas gaitå tikußi aizvien nelaimîgåki, un nu més gandrîz vairs nevaram izturét. Ir jånåk pårmaiñai: Viña jåatrod. (KR 17, 248.)

Skaistums ir vienîgais mierinåjums bütîbas vieglumam. Tautas dziesmas dziedot, latvji nemanîja verdzîbu un klausîbu. (KR 15, 332.)

Més vél par maz saprotam müsu tautas dziesmu: müsu laime tikai, ka més viñai vél ståvam tuvu, tuvåk nekå citas Eiropas tautas savåm dziesmåm. (KR 17, 67.)

Patiesîba ir ¬audîm grütåk saprotama nekå nepatiesîba, jo patiesîba ir organiska un dabiska un kå tåda mekléjama un izlobåma. Nepatiesîba turpretî ir måkslîgi taisîta un zinåmam gadîjumam un zinåmai sapraßanas spéjai taisni piemérota. (KR 17, 200.)

Né. Més spéjam ßo zemi ierîkot tik labi kå savas måjas. Bet jådara tas ir mums paßiem. (KR 17, 205.)

Tå ir sabiedrîbas neveselîbas un nåkoßa sabrukuma zîme, ka viña netic vairs garîgiem spékiem, bet tikai rupjai varai, kaujamiem ieroçiem un naudai. (KR 17, 214.)


164

Sapratne

Tev dzîvé teiks visådos veidos: skaistais un labais ir augståkais, ar to apmierinies un nemeklé tålåk – nesaplükå pu˚i, no ziñkårîbas dzîts. Netici. – Tevi grib noturét pusce¬å: ej lîdz galam, kurß ir tikai patiesîba. (KR 17, 226.)

Nepietiek savu apspiedéju pårvarét ar rupju varu, vajaga viñu pårvarét garîgi un no viña dzîves likumiem atsvabinåties. Kas ir kütrs vai nespéjîgs to darît, taps atkal apspiedéja vergs arî materiålå ziñå. Te draud jaunåm patîbåm un tautåm vislielåkås briesmas. (KR 17. 238.)

Par reli©ioziem jautåjumiem nerunå patiesîbu tådé¬, ka tas ir bîstami. Jo reli©ija nau sirdsapziñas, bet valsts valdîbas lieta. (KR 17, 253.)

Gribat tikt pie patiesîbas – müsu patiesîba. (KR 24, 59.)

Es novérsos no ßîs patiesîbas, jo tå nebija taisnîga un tåtad arî nevaréja büt îstå patiesîba. (KR 24, 63.)

Filozofiskås sistémas dogmas bieΩi ir vienîgi pårpratumi. (Kr 24, 59.)

Pasaulé, kur viss dibinåts uz meliem, patiesîba var tikt lietota tikai par aizsegu mazåm veikala interesém, nekas nemainås, ja ßîs veikala intereses ir dvéseliskas.. Faktiski visu dara tikai aiz patmîlas un savtîguma, bet ßajå sagandétajå melu pasaulé negrib un nevar to atzît, citådi taçu bütu bez maizes visi tie tükstoßi tikumîbas sargåtåju, kå priesteri, dzejnieki un rakstnieki, prese, ideologi un vienkårßi idioti, tiesneßi un advokåti lîdz ar policiju un administråciju, un valsti utt.utt. (KR 24, 65.)

Runa nau par jaunas domas nojaußanu un domåßanu, bet par izdomåßanu lîdz galam, izskaidroßanu citiem. Tikai tå ir panåkumi vésturé. Domu domåt un pielietot tad, ja masa ir tiktå¬u – to saprast un izmantot.. (KR 24, 73.)

Nicinåt var cilvéku ne tådé¬, ka viñß garîgi ståv zemåk, bet tådé¬, ka viñß, garîgi zemåk büdams, apspieΩ garîgi augståk ståvoßo. (KR 17, 253.)

Ir lielas netaisnîbas, kuras neviens nesajüt. Veseli laikmeti, t.i., simti miljoni cilvéku simtos gados nepamana netaisnîbu. Un tomér par to lietu runå. Cik ¬oti ßaurs ir cilvéku pråts un cik kütrs. (KR 24, 497.)


165

Pécvårds

Tautai vajga büt kådas dzîves dziñas uz nåkotni un kådas dzîvas atmiñas no lielas, lepnas pagåtnes: tås ir saståvda¬as viñas dvéselé, kura ir dzîves griba. Bez tås tauta züd. Ar to tauta nezüd arî nomirdama, jo paliek ßîs dzîvås dvéseles darbi kå tålåk darbîga kustîba. Ûîdus kå tautu uztura ne vien viñu pagåtne, sena ticîba, bet arî nåkotnes dziña uz mantas kråßanu: visa tauta ir liela kli˚e, kompånija veikalam. Uz to més nevaram dibinåt savu nåkotni un dvéseli: mums nau tådu pagåtnes mantojumu: dievticîbas un mantkårîbas kopojums: nau tådu vingrinåjumu kråßanå un raußanå, nau to jau gatavo naudas kråjumu. Bet més nevaram uz to dibinåties arî tådé¬, ka ßis pamats tomér nau diezgan stiprs. Nåkotné neuzvarés nedzîva manta, bet dzîvs gars. Uz to dibinåsim savu dvéseli. Dzîva dziña uz nåkotni: uz izglîtîbu mums ir, vajga dziñu padzi¬inåt uz måkslåm un zinîbåm, un uz reli©iju.. Senå ticîba un tautas dziesmas var büt pamats lepnumam un påråkumam pår citiem.. Tas müs saturés kopå kå tautu, tas müsu lepnums. (KR 24, 670.)

Kåds reli©ijas veids jaunais? Jåpieslédzas pie vecå, uzturot kultüras sakarus un sevî rådot visu kultüras vésturi. Uzturéjusi visu pirmatnîbu lîdz ßai dienai pilnå skaidrîbå latvießu ticîba.. Bet latvju tautas dziesmu dzeja ir dzîva, jo darbojas ap tagadni.. Reli©ija ir tikai dzîves un tagadnes poézija..més vairs nevaram aizmirst, ka saule ir saule, ne persona, ka pérkons ir pérkons, ne persona..més dosim cilvécei jaunu ticîbu. Aiz mums ståv tautas dziesmas un tauta pati. (KR 24, 668-669.)




Dieva svétzîme un rakstu zîmes Laimes svétzîme un rakstu zîmes Måras svétzîme un rakstu zîmes


Pielikums

169



171

Saturs

Saturs

Priekßvårds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 3 Kas ir SAPRATNE . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7 Kas ir Dievturîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9 Kas ir latviskå Dieva ziña jeb Dievturîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .11 Kas ir Dievturîbas gudrîbas püri . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .14 Kur célußås tautas dziesmu gudrîbas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .15 Kå dainås izteikta Dievturîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .17 Kådas ir greznåkås teiksmas dainås . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .18 Ko måca latviskå Dieva ziña jeb Dievturîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .19 Kas ir Dievturîbas piederumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .20 Kåda ir latvießu Dievturîbas zîme . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .21 Kas ir Dievnams . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .21 Kas ir baznîca . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .22 Kas ir daudzinåjums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .22 Kas ir vîcéji jeb vîkßéji . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .24 Kas ir draudze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .24 Kas ir Råmava . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .25 Kas ir diΩvadonis jeb priesteris . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .26 Ko Dievturîba dod mums, latvießiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .27 Ko Dievturîba var dot citåm tautåm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .28 Par Dievu un Dieva izpratni latvju dainås Kas ir Dievs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kåda ir Dieva svétzîme un rakstu zîme . . Kådi ir Dieva piederumi . . . . . . . . . . . . Vai Dievs ir viens . . . . . . . . . . . . . . . . . Vai Dievs ir redzams . . . . . . . . . . . . . . . Kåds ir Dievs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kå Dievs palîdz . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir Dieva augståkais devums . . . . . . . Kå Dievs turams . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir Dievadéli . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir dievåjs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

................ ................ ................ ................ ................ ................ ................ ................ ................ ................ ................ ................

Maigåkås mîlestîbas liecîbas par dzîvîbu visapkårt – no Dieva ir viss dzîvais – no Laimes viss noliktais; no Måras viss vieliskais un viss sadzîvei nepiecießamais Kas ir Laime . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kåda ir Laimes svétzîme un rakstu zîmes . . . . . . . . . . Kas ir Laimes piederumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Vai Laimi var redzét . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . 31 . . . . . . . . . . .33 . . . . . . . . . . .35 . . . . . . . . . . .36 . . . . . . . . . . .37 . . . . . . . . . . .38 . . . . . . . . . . .38 . . . . . . . . . . .39 . . . . . . . . . . .40 . . . . . . . . . . .40 . . . . . . . . . . .41 . . . . . . . . . . .42

............. ............. ............. ............. .............

. . . . .

. . . . .

. . . . .

. . . . .

. . . . .

. . . . .

. . . . .

. . . . . . . 43 . . . . . . .45 . . . . . . .46 . . . . . . .47 . . . . . . .47


172

Sapratne

Vai Laime ir viena . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir Dékla . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir Kårta . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir Nelaime . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir Òauna diena . . . . . . . . . . . . . . . Vai Laimes liktu var izbégt . . . . . . . . . Vai Laimes liktu var uzzinåt . . . . . . . . . Kas ir laimojs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir Måra . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kåda ir Måras svétzîme un rakstu zîmes Kådi ir Måras piederumi . . . . . . . . . . . Kas ir Måras ziñå . . . . . . . . . . . . . . . . Kådi ir Måras pavårdi . . . . . . . . . . . . . Vai Måru var redzét . . . . . . . . . . . . . . Kåda ir Måra . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Ko Måra dod . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kam Måra palîdz . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir Måras îpaßå gådîbå . . . . . . . . . . Kas ir Måras meitas . . . . . . . . . . . . . . Kå Måru tur . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Par gadskårtu latviskajå gada izpratné Kas ir Saules gads jeb gadskårta . . . . Kas ir svéte jeb svétå diena . . . . . . . . Kas ir Meteñi . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir Lieldienas jeb Lielå diena . . . . . Kas ir Ësiñi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir Jåñi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir vasaras svinamås dienas . . . . . Péteri . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Laidene . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Jékabi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Måras . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir Rudenåji . . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir Apjumîbas . . . . . . . . . . . . . . . Mårtiñi jeb Mårteñi . . . . . . . . . . . . . Kas ir Ziemassvétki . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

................... ................... ................... ................... ................... ................... ................... ................... ................... ................... ................... ................... ................... ................... ................... ...................

. . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . 63 . . . . . . . . . .65 . . . . . . . . . .68 . . . . . . . . . .69 . . . . . . . . . .71 . . . . . . . . . .72 . . . . . . . . . .73 . . . . . . . . . .76 . . . . . . . . . .76 . . . . . . . . . .77 . . . . . . . . . .78 . . . . . . . . . .79 . . . . . . . . . .79 . . . . . . . . . .80 . . . . . . . . . .81 . . . . . . . . . .83

................. ................. ................. ................. ................. ................. ................. ................. .................

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . .

. . . . .

. . . . .

. . . . .

. . . . .

. . . . .

. . . . .

. . . . .

. . . . .

. . . . . . . . . . 93 . . . . . . . . . .95 . . . . . . . . . .95 . . . . . . . . . .96 . . . . . . . . . .97

Par pasauli, par visu dzîvo un vielisko tajå Kas ir pasaule . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kå pasaule iedalîta . . . . . . . . . . . . . . . . . Kåda ir Íî saule . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kåda ir Viñsaule . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kåds sakars ir Viñsaulei ar Íosauli . . . . . . Vai pasauli var izdibinåt . . . . . . . . . . . . . Ko ierauga, pasaulé dzîvojot . . . . . . . . . . Kas rîkojas brînumainå pasaulé . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

Tas, par ko runå dainas, ir ne tikai gaißs, bet arî tumßs – kas ir Velns, kas Jods, kas citi tumßi spéki . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir Velns . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kåds ir Velns . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir Jods . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir Nakta¬as . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . .

. . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . .

.48 .49 .49 .50 .51 .51 .52 .53 .53 .54 .55 .56 .56 .57 .57 .58 .59 .59 .61 .61

. . . . . . . . . 85 . . . . . . . . .87 . . . . . . . . .87 . . . . . . . . .88 . . . . . . . . .89 . . . . . . . . .89 . . . . . . . . .90 . . . . . . . . .91 . . . . . . . . .92


173

Saturs

Kas ir ¬auni ¬audis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .97 Kas ir skau©is . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .98 Kas ir ragana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .99 Kas ir burvis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .99 Pasaku téli . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .100 Kas ir pü˚is . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .100 Kas ir citi pasaku téli . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .101 Par cilvéku pasaulé . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 103 Kå cilvéks nåcis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .105 Kas ir cilvéks . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .106 Kas ir augums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .106 Kas ir dvésele . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .107 Kas ir velis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .108 Kå top müsu dvéseles pasaule . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .109 Par müΩa dzîvoßanu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir müΩs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kå iedalîts müΩs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir MüΩa Måtes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kåds ir ßis müΩs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kam der müΩa ieradumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir müΩa godi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kåds ir pirmais müΩa gods . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kåds ir otrs müΩa gods . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kåds ir treßais müΩa gods . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kam dzîvojot nav jåsariebj . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Par dzîvoßanas tikumiem un likumiem Kåds ir dzîvoßanas pamattikums . . . . Kåds ir pirmais paßtikums . . . . . . . . . Kåds ir otrs paßtikums . . . . . . . . . . . Kåds ir treßais paßtikums . . . . . . . . . . Kåds ir ceturtais paßtikums . . . . . . . . Kåds ir pirmais ¬auΩtikums . . . . . . . . . Kåds ir otrs ¬auΩtikums . . . . . . . . . . . Kåds ir treßais ¬auΩtikums . . . . . . . . . Kåds ir ceturtais ¬auΩtikums . . . . . . . . Kåds ir vienîgais dievtikums . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . 111 . . . . . . . . . . . .113 . . . . . . . . . . . .113 . . . . . . . . . . . .114 . . . . . . . . . . . .115 . . . . . . . . . . . .116 . . . . . . . . . . . .116 . . . . . . . . . . . .117 . . . . . . . . . . . .118 . . . . . . . . . . . .118 . . . . . . . . . . . .119

.................. .................. .................. .................. .................. .................. .................. .................. .................. .................. ..................

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . . . . . . . . 131 . . . . . . . . . . . . . . . . .133 . . . . . . . . . . . . . . . . .133 . . . . . . . . . . . . . . . . .134 . . . . . . . . . . . . . . . . .135 . . . . . . . . . . . . . . . . .135 . . . . . . . . . . . . . . . . .136 . . . . . . . . . . . . . . . . .137 . . . . . . . . . . . . . . . . .137 . . . . . . . . . . . . . . . . .138 . . . . . . . . . . . . . . . . .138

Par cilvéka varu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir vara . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kådas ir varas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kam der Padoma vara . . . . . . . . . . . . . . . . . Kur liekama vara . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir burßana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir zintéßana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir zavéßana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Vai drîkst otram ¬aundarît . . . . . . . . . . . . . . . Kas glåbj no ¬aunu burvju varas . . . . . . . . . . . Kam pieder augståkå vara . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . . .

. . . . . . . . . 121 . . . . . . . . .123 . . . . . . . . .124 . . . . . . . . .125 . . . . . . . . .125 . . . . . . . . .126 . . . . . . . . .126 . . . . . . . . .127 . . . . . . . . .128 . . . . . . . . .128 . . . . . . . . .129

Par müΩa godiem un to rîkoßanu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 139 Kas ir krustabas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .141 Kas ir Pådes dîdîßana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .144


174

Kå jaunießus ieved pieaugußo kårtå Kas ir vedîbas . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir lîdzinåßana . . . . . . . . . . . . . Kas ir mårtoßana . . . . . . . . . . . . . Kas ir bedîbas . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir vå˚éßana . . . . . . . . . . . . . . Kas ir izvadîßana . . . . . . . . . . . . . . Kas ir bedîßana . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir pédu izmîßana . . . . . . . . . . .

Sapratne

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

. . . . . . . . .

.145 .146 .147 .148 .149 .150 .150 .151 .152

Kas gaida tevi péc dzîves . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kas ir mirßana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kur paliek augums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kur paliek dvésele . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Kur paliek velis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . Vai ar mirußajiem var sazinåties . . . . . . . . . . . . . . . .

. . . . . .

. . . . . .

. . . . . .

. . . . . .

. . . . . .

. . . . . .

. . . . . .

. . . . . .

. . . . . .

. . . . . .

. . . . . .

. . . . . .

. . . . . .

. . . . . .

. . . . . .

. . . . . . . . . . . . 153 . . . . . . . . . . . .155 . . . . . . . . . . . .156 . . . . . . . . . . . .157 . . . . . . . . . . . .157 . . . . . . . . . . . .158

Pécvårds . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .161 Pielikums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 167 Latvießu senås dievestîbas – Dievs, Måra, Laime – svétzîmes un rakstu zîmes. . . . . . . . . . .169 Véres . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .175


Véres

Véres Brastiñu Ernests. Cerokslis. ASV: Dievturu sadraudzes izdevums, 11966., Arvîda Brastiña redi©éts. Brastiñu Ernests. Latvju Dievadziesmas. Latvju Dievturu sadraudze, treßais iespiedums, 11980. Brastiñu Ernests. Latvju gadskårtas dziesmas. Rîga: Latvju dievturu draudzes izdevums, 11929. Brastiñu Ernests. Latvija, viñas dzîve un kultüra. Rîga: Gråmatu draugs, 11931. Brastiñu Ernests. Latviskås Latvijas labad. Rîga: a/s Rota, 11935. Brastiñu Ernests. Müsu dievestîbas tükstoßgadîgå apkaroßana. Latvju Dievturu sadraudze, 11986. Gimbutiene, Marija. Balti aizvésturiskajos laikos. Rîga: Zinåtne, 1994. Grîns, Mar©eris. Latvießu senå dievestîba un tås atjaunojums – Dievturîba. Rîga: Izdevniecîba Måra,1998. Grîns Mar©eris un Grîna, Måra. Latvießu gads, gadskårta un godi. Rîga: Everests, 1992. Jungs, Kårlis Gustavs. Dvéseles pasaule. Rîga: Spektrs, 1994. Latvießu tautas dzîvesziña. 1. da¬a. Rîga: LNNK, 1990. Latvießu tautas dzîvesziña. 2. da¬a DABA, DEBESIS, DIEVÈBAS. Rîga: Zvaigzne, 1990. Latvießu tautas dzîvesziña. 3. da¬a GODI. Rîga: Zvaigzne, 1991. Lîdeks, Osvalds. Latvießu svétki, Latvießu svinamås dienas. Rîga, 1940. Megi, Arvo. Eiropas tautu hronika. Rîga: Apgåds Zvaigzne ABC, 1992. MuiΩniece, Mirdza. Dieva dainas. Rîga: Ievanda, 1995. Müks, Roberts. Ce¬å uz Rietumu nirvånu – caur Latviju. Rîga: Valters un Rapa, 2000. Müks, Roberts. Latvju velis Junga un arhetipiskås psiholo©ijas skatîjumå. Rîga: Valters un Rapa, 1999.

175


176

Sapratne

Müks, Roberts. Dvésele – tilts starp Rietumu un Austrumu reli©ijåm, lekciju kurss. Rîga: Apgåds Zvaigzne ABC, 2001. Müks, Roberts. Jaunå viedîba. Rîga: Apgåds Daugava, 2002. Müks, Roberts. Sakrålå un profånå polaritåte Mirças Eliades darbos un kristietîbå. Rîga: Zinåtne, 2002. Müks, Roberts. Antropozofija. Rîga: Apgåds Aténa, 2003. Müks, Roberts. Dievs, Dievi un velniñi. Rîga: Apgåds Mantojums, 2005. Polis, Kårlis. Dievs un dvésele kå reli©iozs priekßstats aizkristietisko latvießu tradîcijås. Linkolna: A.Augstuma spiestuve «Vaidava», 1962. Rainis, Jånis. Kopoti raksti 14.,15., 24.séj. Rîga: Zinåtne, 1986. Rudzîtis, R. Dvésele senlatvießu pasaules uzskatå. Latvießu literatüras vésture. Rîga: Literatüra, 1933. Rupainis, Antons. Archeolingvistika. ASV: Latvju gråmata, 1967. Straubergs, K. Latvießu tautas paraΩas. Rîga: Latvju gråmata, 1944. Straubergs, K. Latvießu buramie vårdi. Rîga: Iespiests Valsts papîru spiestuvé un naudas kaltuvé, Latvießu folkloras kråtuves izdevums, 1939., 1941. 1–2. séj. Íénbergs, Edgars. Sensørum no 1–10. Rîga: U.Íénberga izdevniecîba, 1992. Ímits, P. Latvießu tautas ticéjumi. Rîga: VAPP paraugspiestuvé, Latvießu folkloras kråtuves izdevums, 1941., 1– 4. séj. Íterna, Måra. Senå gadskårta. Rîga: Zinåtne. Íteiners, Rüdolfs. Teozofija. Rîga: Raka, 1998. Tomariñu, Kårlis. Latvießu dievestîba – kosmopolîtisko reli©iju pretstats. Rîga: Neatkarîgås dievturu draudzes Sidrabene izdevums, 1995. Tobe, Aina un Tobis, Gvido. Saules gads. Rîga: Jumis, 1998. Vîks, Ivars. Trejdeviñi Latvijas brînumi. Rîga: SIA Geizers O, 2001. Vîks, Ivars. Müsu diΩå senatne. Rîga: Vieda, 2002. LATVIEÍU FOLKLORAS KRÅTUVES MATERIÅLI GRÅMATÅ IZMANTOTI CITÅTI NO BRASTIˆU ERNESTA GRÅMATAS «CEROKSLIS».