Issuu on Google+

Ārpusē

Ārpusē

Starptautiskās

olimpiādes skolēniem – izaici

ered i p n u as j ē p s e i , nājums

Soli pa solim līdz starptautiskajai olimpiādei Ziema un pavasaris visās Latvijas skolās ir laiks, kad centīgākie un talantīgākie skolēni, papildus noteiktajai mācību vielai, gatavojas dažādu mācību priekšmetu olimpiādēm. Taču tikai erudītākajiem un zinošākajiem jauniešiem, pēc veiksmīgas dalības valsts olimpiādēs, ir iespēja piedalīties daudz plašāka mēroga sacensībās – starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs skolēniem.

Valsts izglītības satura centrs (VISC) organizē mācību priekšmetu olimpiādes, kurās jauniešiem ir iespēja parādīt savas spējas un talantus skolas, novada, valsts, kā arī starptautiskā līmenī. Katrai olimpiādei sākotnēji ir trīs posmi – skolas olimpiāde, novada, pilsētas vai novadu apvienības olimpiāde un valsts olimpiāde. Lai skolēns varētu piedalīties valsts olimpiādē, vispirms sekmīgi ir jāpiedalās gan skolas, gan novada olimpiādēs. Valsts godalga nebūt nav pēdējais solis olimpiāžu virpulī – skolēns, kurš ieguvis godalgu kādā no valsts olimpiādēm, var sacensties par dalību starptautiskā olimpiādē. Starptautiskās mācību priekšmetu olimpiādes notiek reizi gadā – vasarā. Katrā olimpiādes nolikumā ir noteikts, cik dalībnieku katras valsts var izvirzīt starptautiskajai olimpiādei, piemēram, matemātikā var būt seši dalībnieki no valsts, fizikā – pieci, bet ķīmijā, bioloģijā un informātikā – četri.

Dalībniekiem no Latvijas rezultāti ir labi Olimpiāžu rezultāti ir mainīgi – tos ietekmē ne tikai skolēnu zināšanas un erudīcija, bet arī dažādi blakus faktori, piemēram, vides un vietas maiņa., ļoti bieži olimpiādes notiek tālās valstīs.

12

ze

2010. gadā mācību priekšmetu olimpiāžu finansējums tika samazināts, tāpēc starptautiskajām mācību priekšmetu olimpiādēm tiek meklēti sponsori, lai jaunieši varētu piedalīties un parādīt savas zināšanas un erudīciju arī šāda mēroga sacensībās. Taču, salīdzinot ar citu valstu ieguldītajiem resursiem olimpiāžu rīkošanā un dalībnieku sagatavošanā, Latvijai ir ļoti labi rezultāti. Piemēram, salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, pagājušajā gadā Latvijai ir vislabākie rezultāti informātikas olimpiādē, kurā mūsu skolēni ieguva divas sudraba un divas bronzas medaļas!

Pieredze, pieredze un vēlreiz pieredze! Lai uzzinātu, kā starptautiskās olimpiādes tiek organizētas, kā ir tajās piedalīties no praktiskās un emocionālās puses, kādi ir ieguvumi un pieredze, ko gūst, piedaloties šajās sacensībās, stāsta Natālijas Draudziņas ģimnāzijas 12. klases skolnieks Dāvis Immurs. Viņš ir piedalījies trīs starptautiskajās olimpiādēs ģeogrāfijā: Starptautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē Taivānā 2010. gadā, Centrāleiropas ģeogrāfijas olimpiādē un Baltijas ģeogrāfijas olimpiādē šeit pat Latvijā, Skrīveros, 2009. gadā. Baltijas mēroga olimpiādē Dāvis saņēma sudraba godalgu, Centrāleiropas – bronzas, bet Taivānā samierinājās ar atzinību. Kādi ir Tavi spilgtākie iespaidi no šīm olimpiādēm? Visspilgtākie iespaidi, protams, ir par pasaules olimpiādi ģeogrāfijā Taivānā, jo, pirmkārt, tā norisinājās pasaules mērogā. Otrkārt, tur sastapos ar pavisam citu kultūru, klimatu, kā arī bija sajūta, ka esmu tiešām tālu prom no Latvijas. Treškārt, bija iespēja apskatīt

13


Ārpusē

Ārpusē

daudzus unikālus objektus, piemēram, Taipei 101 debesskrāpi un Zemestrīces muzeju, kurā varēja apskatīt 1999. gadā notikušās zemestrīces atstātās sekas. Kādēļ ir vērts piedalīties starptautiska līmeņa olimpiādēs? Ir daudz iemeslu! Viens no svarīgākajiem – savas valsts reprezentācija! Turklāt, lai arī cik absurdi tas izklausās, ir pietiekami daudzi, kuri pat pirms tam nav zinājuši par Latvijas eksistenci! Ja rezultāti ir labi, tad tas ir gods un lepnums ne tikai man un manai skolai, bet arī valstij. Vēl viens svarīgs iemesls ir pieredze – saziņa un pati olimpiāde norisinās angļu valodā, ir iespēja uzzināt, kā citās valstīs tiek mācīts attiecīgais mācību priekšmets, manā gadījumā – ģeogrāfija. Jaunu draugu iegūšana no visas pasaules arī ir ļoti svarīga – tā ir iespēja iepazīt citu kultūru daudz personiskākā aspektā! Dalībniece no Honkongas man vēl nesen atsūtīja kartiņu. Kādas ir Tavas sekmes skolā? Kuros priekšmetos jūties spēcīgs un vai pietiek ar skolā apgūstamo mācību vielu, vai arī patstāvīgi meklē kādu papildus informāciju? Mana vidējā atzīmē ir ap 8. Vislabākās sekmes ir ģeogrāfijā, politikā, dabaszinībās un vēsturē, bet varu teikt, ka visos priekšmetos sekmes ir labas. Nemācos pārāk daudz, ja vien nav jāraksta kāds projekts, eseja

14

Arī ēdināšana bija labā līmenī – tika pasniegti gan eiropiešu, gan vietējie ēdieni.

vai cits liela apjoma mājasdarbs. Principā iztieku ar skolā iegūtajām zināšanām, bet dažreiz, ja rodas dziļāka interese vai jāgatavojas domrakstam par konkrētu tēmu, paskatos interneta resursos, parasti, wikipēdijā. Kā juties Taivānā? Kādi bija dzīvošanas apstākļi un kā sapraties ar pārstāvjiem no citām pasaules valstīm? Olimpiādē Taivānā jutos ļoti labi. Gan no cilvēciskā, gan organizatoriskā, gan komforta viedokļa. Pašam par pārsteigumu nebija īpašu problēmu ar aklimatizāciju, kaut arī bija sešu stundu laika starpība. Organizācija bija ļoti augstā līmenī, ko ievērojām jau pašā sākumā, kad mums un pārstāvjiem no Lietuvas uz lidostu atbrauca pretim lielais autobuss. Katrai komandai bija savs brīvprātīgais asistents, kas palīdzēja orientēties apkārtnē un komunicēt ar vietējiem. Dzīvojām kristiešu meiteņu skolas internātā Bali, Taipejas piepilsētā, kur bija viesnīcas apstākļi – kondicionēts gaiss, plašas istabiņas. Tomēr nelielas neērtības sagādāja 1,8 metru garās gultas, kas man, gandrīz divus metrus garam puisim, radīja problēmas.

Kopumā pārstāvētas bija 29 valstis, no katras valsts – četri dalībnieki. Starp pārējiem jutos ļoti labi, daudz kopā tusējām – gan vienkārši sarunās, gan spēlējot dažādas galda spēles vai basketbolu, volejbolu, futbolu. Joprojām aktīvi komunicējam ar facebook.com starpniecību. Kāda olimpiāde Taivānā bija no organizatoriskā viedokļa? Olimpiādi ievadīja svinīga atklāšana ar organizatoru un Taivānas pārstāvju piedalīšanos. Pati olimpiāde sastāvēja no trim daļām – rakstiskās testa daļas (pārsvarā problēmu veida jautājumi – par demogrāfijas krīzi Dienvidkorejā, sieviešu diskrimināciju Burkinafaso, dabas katastrofām un citām aktuālām tēmām, kur jāatbild bija gari un izvērsti), praktiskā lauka darba, kur bija jākartē nacionālā parka teritorija. Teritorija pašiem bija jāizstaigā un jāizpēta un pēc tam sekoja jautājumi par šīs teritorijas attīstības iespējām. Trešā daļa bija multimediju tests, kurš sastāvēja no dažādiem jautājumiem ar atbilžu variantiem, pievienotiem attēliem vai video. Šeit katram dalībniekam bija iespēja strādāt pie atsevišķa datora (bija gandrīz 120 dalībnieku). Ko Jūs darījāt brīvajā laikā? Vai bija kādas visiem dalībniekiem organizētas aktivitātes un ekskursijas?

Brīvo laiku no olimpiādes caurvija daudzveidīgas ekskursijas, kā arī kultūras prezentāciju pasākums, kurā katra valsts paradīja sev raksturīgo, piemēram, meksikāņi aicināja piedalīties halapenjo ēšanas konkursā, jaunzēlandieši dejoja nacionālo maoru deju haku, bet vācieši dziedāja togad Eirovīzijā uzvarējušās Lēnas dziesmu. Protams, īpašu prieku sagādāja labi organizētās un interesantās ekskursijas. Mums bija iespēja apskatīt vienu no lielākajiem muzejiem pasaulē ar ķīniešu dārgumiem, Zemestrīces muzeju, ģeoloģisko parku ar daudziem interesantiem dabas veidojumiem, kā arī citus interesantus objektus. Vislielākais prieks bija uzbraukt otrajā augstākajā ēkā pasaulē – Taipei 101 debesskrāpī –, un pabūt gandrīz 400 metru augstumā, kad viss lejā izskatās tik niecīgs! Vai domā savu turpmāko izglītību un karjeru saistīt ar ģeogrāfiju? Vēl neesmu 100% drošs, bet, visticamāk jā – plānoju studēt ģeogrāfiju Latvijas Universitātē. Ģeogrāfijā jūtos zinošs un ceru, ka iekļūšu budžeta grupā. Kādēļ Tu ieteiktu citiem skolēniem mēģināt piedalīties starptautiskajās olimpiādēs? Ko Tu esi no tām guvis? Starptautiskās olimpiādes noteikti dod lielu pieredzi. Tā ir iespēja salīdzināt savas zināšanas ne tikai Latvijas, bet visas pasaules mērogā. Var iepazīt cilvēkus no 15


Ārpusē

Ārpusē

Vai sasniegt tādu mācību līmeni, lai nokļūtu pasaules olimpiādē ir grūti? Cik daudz jāmācās un cik daudz jāzina?

Uzzini, kā mācīties ģeogrāfiju! Padomus dod skolotāja.

Lai piedalītos pasaules ģeogrāfijas olimpiādēs, ir jābūt erudītam cilvēkam visās jomās – ģeogrāfijā, angļu valodā, bioloģijā, vēsturē, matemātikā, fizikā, ķīmijā. Jāprot izprast daudzus jautājumus pēc būtības, jāsaredz likumsakarības. Ar skolas mācību programmu te ir par maz. Pašam daudz jālasa, jāmeklē informācija, bet galvenais ir ļoti jāgrib to darīt un ir jāmīl ģeogrāfija.

Dāvja Immura ģeogrāfijas skolotāja Gunta Gultniece:

Kas, Jūsuprāt, ir jādara skolotājam un kas – pašam skolēnam – lai būtu interese par ģeogrāfiju/arī par jebkuru citu mācību priekšmetu? citām kultūrām, gūt lieliskus iespaidus gan no pašas olimpiādes, gan brīvā laika. Ar ko Tev brauciens uz Taivānu paliks atmiņā? Kādas ir spilgtākās atmiņas? Šis brauciens man noteikti saistīsies ar trīs lietām – lielo karstumu, ko pastiprināja augstais gaisa mitrums, īpašajiem, man iepriekš nezināmiem ēdieniem un telpās mītošajiem dzīvniekiem – internātā bija sastopami gan sprīdi gari insekti, gan ķirzakas, sikspārņi un čūskas! Tāpat es noteikti atcerēšos cilvēkus – viņu bija tik daudz uz ielām, veikalos, kafejnīcās... visur! Turklāt izbrīnīja viņu laipnība un atsaucība.

Vispirms skolotājam ir jāmīl savs darbs un uz skolu jāiet ar prieku. Skolēniem jāsaprot, ka mācās paši sev un stundās jāpaņem viss, ko skolotājs dod. Ja stundās klausās un domā līdz, tad ir interesanti. Kas ģeogrāfijā ir interesantākais? Un kas visvairāk interesē skolēnus? Manuprāt, interesantākais ir visādi notikumi pasaulē, ceļojumi pa dažādām valstīm, sevišķi, ja skolotājs pats tur ir bijis un stāsta savas emocijas un piedzīvojumus, tas parasti ieinteresē arī skolēnus. Kas ģeogrāfijas priekšmetā sagādā skolēniem vislielākās galvassāpes? Vislielākās grūtības ir tieši kartes zināšanas. Bet es domāju, ka ir ļoti svarīgi zināt, kur atrodas kāda pasaules valsts, pilsēta vai jūra. Kaut kādam intelekta līmenim jābūt visiem, lai vēlāk dzīvē varētu piedalīties visāda veida sarunās un nebūtu jāsarkst, ka nezini elementāras lietas.

16

Cik skolēnus esat aizvedusi uz pasaules olimpiādēm un kādi ir rezultāti? Pasaules ģeogrāfijas olimpiādē Taivānā 2010. gadā piedalījās N. Draudziņas ģimnāzijas 12.b klase skolnieks Dāvis Immurs un ieguva atzinību. Pirms tam Eiropas ģeogrāfijas olimpiādē viņš ieguva 3. vietu, bet Baltijas valstu olimpiādē – 2. vietu. 2000. g līdz pasaules ģeogrāfijas olimpiādei Dienvidkorejā viens mazs solītis pietrūka mūsu skolas skolniekam Guntim Šolkam, kurš atlases kārtās palika pirmais zem svītras, bet toties ieguva 1. vietu Baltijas valstu ģeogrāfijas olimpiādē. Kādi būtu Jūsu ieteikumi skolēniem, kā vieglāk mācīties un apgūt ģeogrāfiju pietiekami augstā līmenī? 1) jāsaprot, ka mācās sev; 2) jāklausās un jāstrādā stundās; 3) jāsaprot, ka karte ir draugs, nevis ienaidnieks; 4) jāinteresējas par notikumiem pasaulē; 5) jāizprot galvenās likumsakarības. Informāciju par skolēnu olimpiādēm sniedza Valsts izglītības satura centra (VISC) Vecākā referente mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšanā

Agnese Mīļā. Latvija piedalās: matemātikas, informātikas, fizikas, ķīmijas, bioloģijas, ģeogrāfijas, vides projektu starptautiskajās olimpiādēs. Latvijas medaļas 2010. gadā: 2 sudraba medaļas informātikā, 1 sudraba medaļa ķīmijā, 1 sudraba medaļa ģeogrāfijā. 2010. gadā Latvijas skolēni startēja: matemātika – Kazahstānā bioloģija – Korejā fizika – Horvātijā, ķīmija – Japānā, ģeogrāfija – Taivānā, informātika – Kanādā, Vides projektu – Turcijā.

Šogad paredzēts doties uz: matemātikas olimpiādi Nīderlandē, informātikas un fizikas olimpiādi – Taizemē, ķīmijas un vides projektu olimpiādi – Turcijā, bioloģijas olimpiādi – Taivānā.

Autors: Zanda Brikamne Foto: No D. Immura un G. Gultnieces personīgā arhīva

17


Jauniesu olimpiade