92
Latvijas emigrantu kopienas: cerību diaspora
Galvenie atzinumi Izņemot periodu pirms Latvijas pievienošanās ES, augstskolu absolventu īpatsvars starp Latvijas viesstrādniekiem ārzemēs nepārsniedza augsti izglītoto indivīdu īpatsvaru darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū Latvijā; vairākums viesstrādnieku bija ar vidējo izglītību. Taču 2011. gadā ES OECD valstīs pēc 2000. gada no Latvijas emigrējušo vidū cilvēku ar augstāko izglītību bija (procentuāli) nozīmīgi vairāk nekā šī paša vecuma Latvijā palikušo vidū. Smadzeņu aizplūde norisinājās gan kā diplomu aizplūde, gan arī kā jauniešu ar vidējo izglītību emigrācija, kas augstāko izglītību ieguva jau jaunajā mītnes zemē un apmetās tur (vai kur citur ārpus Latvijas) uz dzīvi. Dati par galvenajām saņēmējvalstīm liecina, ka pēc iestāšanās ES no Latvijas aizbraukušie bija mazāk izglītoti nekā pirms pievienošanās ES aizbraukušie – iespējams, tādēļ, ka sagaidāmie ieguvumi zemi un vidēji izglītotajiem bija lielāki nekā augsti izglītotajiem, kamēr brīvās darbaspēka kustības ieviešana likvidēja līdz šim eksistējušo augstāk izglītoto indivīdu mobilitātes priekšrocību. Smadzeņu aizplūde no Latvijas kļuva intensīvāka krīzes laikā, visticamāk, atspoguļojot vispārēju vilšanos un neekonomisku emigrācijas iemeslu svarīguma pieaugumu. Remigrācija, domājams, nespēs kompensēt smadzeņu aizplūdi, jo augstskolu absolventu remigrantu vidū ir vai nu mazāk, vai dažos laika posmos tikai mazliet vairāk nekā starp līdzīga vecuma Latvijā palikušajiem.