84
Latvijas emigrantu kopienas: cerību diaspora
emigrējušie respondenti norāda retāk, tomēr tas, ka 11% no pēdējā viļņa emigrantiem apgalvoja, ka «darbs būtiski atšķīrās no solītā», un 4%, ka «tā bija tīrā krāpniecība», nozīmē, ka valsts iestādes nepietiekami rūpīgi spēj kontrolēt darbiekārtošanas firmu darbību un to sniegto pakalpojumu kvalitāti. Šādu gadījumu skaitu būtu iespējams samazināt, ja aģentūrām tiktu izstrādātas un ieviestas līgumu standartformas. Šādā līgumā tiktu noteiktas aģentūru un darba ņēmēju tiesības, pienākumi, kā arī domstarpību risināšanas veidi un sankciju piemērošanas kārtība. Būtu jānosaka līgumu reģistrācijas kārtība, to kontroles procedūra, un šādu līgumu nenoslēgšana būtu pamats aģentūru licenču atsaukšanai. Turpmākajos pētījumos būtu lietderīgi padziļināti apzināt tos starpnieku pakalpojumus izmantojušos respondentus, kuri emigrēja pēdējo divu gadu laikā. To ir iespējams izdarīt, jo daļa no aptaujas respondentiem ir norādījuši savas e-pasta adreses. Izpētes instrumentārijā būtu jāparedz iespēja iegūt izvērstāku informāciju par starpnieku darba līgumiem un neformāliem solījumiem. Īpaši svarīgi būtu apzināt arī jauno darba devēju līgumsaistību izpildi, informāciju par tiešo darba devēju papildus prasībām, atskaitījumiem un prasībām veikt nebrīvprātīgu virsstundu darbu. Būtu lietderīgi veikt to sūdzību analīzi, kuras par negodprātīgiem starpniekiem ir saņēmušas PTAC un NVA. Svarīgi ir izpētīt nelicencētos darba pakalpojumu piedāvātājus un informēt darba meklētājus par šādu personu krāpnieciskiem paņēmieniem. Vēlams veikt to darba meklētāju aptauju, kuri vēl tikai uzsāk darba meklēšanu ārzemēs.