II.
Ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo nodarbinātība un izglītība
4. Latvijas emigranti Eiropas darba tirgos Mihails Hazans Šīs nodaļas mērķis ir aprakstīt 21. gadsimtā no Latvijas aizbraukušo situāciju mītnes valstu darba tirgos, kā arī sniegt salīdzinājumu ar attiecīgo valstu vietējiem iedzīvotājiem un ar Latvijā palikušajiem. Nodaļā apskatīti emigrantu nodarbinātības, bezdarba un neaktivitātes līmeņi, profesionālais profils un profesiju atbilstība izglītībai un kvalifikācijai. Analīzē izmantoti vairāki datu avoti: 1) 2014. gadā projekta «Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika» ietvaros veiktās emigrantu aptaujas1 dati; 2) OECD valstu imigrantu datubāze DIOC 2010/11 (sk. OECD 2014a); 3) CSP Darbaspēka apsekojuma (DSA) mikrodati.
Aizbraucēju darba tirgus statuss 4.1. attēlā salīdzināti nodarbinātības, bezdarba un ekonomiskās neaktivitātes rādītāji Latvijas emigrantu un vietējo iedzīvotāju vidū Lielbritānijā, Īrijā un citās OECD valstīs2 2011. gadā, atsevišķi starp jauniešiem un iedzīvotājiem 25–64 gadu vecumā (šī grupa turpmāk dēvēta par pieaugušajiem). Attiecīgie rādītāji Latvijā palikušajiem attēloti blakus. 4.1. attēls. Latvijas emigrantu (jauniešu un pieaugušo) nodarbinātības, bezdarba un neaktivitātes līmeņi Eiropas OECD valstīs salīdzinājumā ar vietējiem iedzīvotājiem un ar Latvijā palikušajiem 2011. gadā
Piezīme. Datu ierobežojumu dēļ izslēgta Vācija, Austrija un Šveice. Avoti: OECD valstu imigrantu datubāze DIOC 2010/11 un CSP Darbaspēka apsekojuma rezultāti. 1 2
Turpmāk – vienkārši «emigrantu aptauja». Datu ierobežojumu dēļ izslēgta Vācija, Austrija un Šveice.