(ne)miers
Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027 programma
(ne)miers Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027 programma
2
Saturs
Ievads
3
7 Piecas programmas līnijas
13
Programmas notikumi (ne)miera zemes viesmīlības piedāvājums Par Liepāju Par Dienvidkurzemi
27 145
146 160
Par Kuldīgu
162
Esmu dzimusi liep!jniece, un tas ir īpaši. Jūra, smilts, dzintars un vējš veido lepno, mazliet skaudro un izturīgo liep!jnieku raksturu. T! ir savu sakņu apzin!šan!s un mīlestība pret pilsētu, t! ir drosme raudzīties horizont!, sapņot lielus sapņus un radīt p!rsteidzošas lietas. Liep!ja ir pilsēta, kas nekad nav mier!. Šeit piedzimst vējš – spēks, kas iekustina, izaicina un liek izvēlēties virzienu. Vējš ir mūsu skaņa, mūsu elpa un mūsu dom!šanas veids. Tieši no šīs kustības dzimst Liep!ja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027 koncepts (ne)miers. (ne)miers nav trauksme, bet t! ir ener(ija, t! ir gatavība klausīties, mainīt perspektīvu un iesaistīt tos, kuri līdz šim palikuši !rpus redzesloka. Mūsu programma balst!s piec!s tematiskaj!s līnij!s, bet t!s vieno viens impulss – drosme būt (ne)mier!. Mēs dzīvojam laik!, kad pasaule ir trausla, ska)a un p!rpildīta ar satraucošiem sign!liem. Kultūra vairs nevar būt tikai fons – tai j!būt rīkam, balsij un vietai, kur notiek īstas sarunas. Liep!ja 2027 redz m!kslu un kultūru k! rīcību: k! iespēju p!rdom!t Eiropu, stiprin!t vērtības, kopt kopienas un radīt jaunas sadarbības.
Liepāja 2027
Liep!ja 2027 nav viens gads kalend!r! – tas ir kopīgs ce)š, ko ejam jau vair!kus gadus kop! ar m!ksliniekiem, dom!t!jiem, daž!daj!m kopien!m un partneriem gan Latvij!, gan Eirop!. Tas ir aicin!jums ien!kt šaj! kustīb!, sajust pilsētas elpu, satikt t!s cilvēkus un )auties vējam, kas ved uz jaun!m pieredzēm. Aicinu jūs būt da)ai no šī ce)a – skatīties, klausīties, piedalīties un radīt kop!! Lai Liep!ja 2027 k)ūst par horizontu, kur sastopas daž!dība, iztēle un kopības spēks. Uz tikšanos! Baiba Bartkevi+a Liep!ja 2027 programmas m!ksliniecisk! vadīt!ja
5
Ievads
6
Liepāja 2027
Kas ir
(ne)miers?
Mēs dzīvojam p!reju un daudznozīmības laikmet!, ko raksturo klimata krīze, mainīgas identit!tes, migr!cijas plūsmas, strauja tehnolo(iju attīstība un sadrumstalota, ar inform!ciju p!rblīvēta vide. Šaj! kontekst! (ne)miers k)ūst gan par st!vokli, gan par virzīt!jspēku — radošu ener(iju, kas dzīvo kustīb!, izturīb!, paradoksos un p!rvērtīb!s. Tas ir šodienas Liep!jas gars un vienlaikus plaš!kas Eiropas realit!tes spogulis. Programma (ne)miers pied!v! daudzveidīgas m!kslinieciskas un kultūras stratē(ijas, kas iesaist!s mūsdienu nemierīgajos procesos, rosinot domas, emocijas un rīcību nozīmīg!m p!rmaiņ!m, vienlaikus svinot un iepazīstinot pasauli ar mūsu re(iona mantojumu un n!kotnes vīzij!m.
7
Liepāja 2027
(ne)miera
virsotnes
Atklāšana Mainīgie apvāršņi Karosta Radosta Dižie Lielajā dzintarā Eiropa dzied Liepāju Zieme(u saulgrieži Atvērtais teātris Izgaismotā Liepāja Ardievas smagajam metālam
9
12
Liepājā piedzimst vējš – miera un (ne)miera radītājs, radošuma urdošais un miera iemidzinošais spēks.
13
Koncepcijas (ne)miers ietvaros izveidota piecu līniju programma, lai runātu par jautājumiem, kas aktuāli gan Liepājai, gan Eiropai kopumā. Mūsu programmas kopējā vīzija – ikvienam sniegt orientierus mūžīgi mainīgajā miera un (ne)miera pasaulē.
Piecas
programmas līnijas
Piecas programmas līnijas
Pils!ta paradokss
14
Liep!ja ir pretstatu pilsēta. Taj! sastopas Zieme)vējš un saules sakarsēta pludmale. Met!ls un mež(īnes. Karostas milit!r! noslēgtība un rokmūzikas brīvdomība. Industrija un kūrorts. Pretpoli un pretrunas past!v līdz!s – to savstarpēj! spriedze veido mūsu Liep!jas unik!lo seju. (ne)miera gars laika gait! ir noteicis pilsētas un to ieskaujošo novadu kultūras dzīves vaibstus. Ar šīs tematisk!s līnijas aktivit!tēm atkl!sim Liep!jas paradoksus un apzin!sim (ne)miera zemes mantojumu, kopjot un saglab!jot t!s autentiskumu.
Liepāja 2027
15
Ar saukli “(ne)miera zeme, st!sti!” esam aicin!juši pētniekus, st!stniekus un amatniekus izzin!t daudzsl!ņaino Lejaskurzemes vēsturi, Eiropas kultūras galvaspilsētas apmeklēt!jiem )aujot to iepazīt gr!matas lappusēs, p!rsteigumiem bag!t!s pastaig!s un ievesmojošos dzīv!s vēstures festiv!los. “Rokam roku” notikumi st!stīs par Liep!ju k! vietu, kur roks ir ne tikai mūzikas žanrs, bet arī dom!šanas un dzīvesveids – kultūras kustība, kas 20. gs. izskaņ! ieskandin!jusi dziesmoto revolūciju, un arī šodien rosina uz nepieradin!tiem radošiem eksperimentiem un pašizpausmi. “Karosta Radosta” atkl!j Liep!jas p!rsteidzoš!ko apkaimi – bijušo milit!ro pilsētiņu Karostu – k! radošu rota)u laukumu (imenēm, bērniem un jauniešiem, ko piepilda vietējo kopienu līdzradīti notikumi. “Bibliotēkas gars”, kas rodams nevis k!d! ēk!, bet lasīt!ju un rakstīt!ju iztēlē uzburtajos tēlos, iedvesmojis gan jaunatkl!t Liep!jas Centr!l!s zin!tnisk!s bibliotēkas arhīva vērtības, gan veidot jaunu, iek)aujošu notikumu formas un satikšan!s telpas bērniem un soci!li izolēt!m auditorij!m. Baltijas jūras horizonta netveram! līnija vienmēr su(estējusi m!ksliniekus un radošus pr!tus – “Mainīgie apv!ršņi” iezīmē zin!m! robežas, atverot telpu vizu!lajai m!kslai, kas jutīgi tver laika gara p!rmaiņu str!vojumus. Aicin!m doties uz Liep!ju izvējoties “Pavēj! pretvēj!”, aplūkot pilsētvides objektus un izbaudīt skaņas m!kslu, kas godina vēja spēku, gūstot ener(iju par brīvu!
Piecas programmas līnijas
Eiropas
16
sapnis Mēs zin!m, kas ir “amerik!ņu sapnis”, bet vai zin!m, kas ir Eiropas sapnis? Kas ir mūsu sapnis par labu dzīvi? Vai solidarit!te, daudzveidība un cieņpilna līdz!spast!vēšana ir vērtības, par kur!m mūsdienu Eirop! joproj!m j!cīn!s? Kas ir Eiropa šobrīd un k!du Eiropas n!kotni vēlamies veidot? Lai rastu atbildes uz šiem jaut!jumiem, iesaistīsim pilsētu, novadu, valsts un visas pasaules sapņot!jus, dom!t!jus, darīt!jus un dzied!t!jus. Mainīsim perspektīvas un pētīsim vērtības, kas mūsu sabiedrības caurauž k! lok!li, t! glob!li. Spēcin!sim savu balsi – mūsu politisko instrumentu. Šīs tematisk!s līnijas starpdisciplin!rie projekti ir balstīti p!rliecīb!, ka Eiropas līdz!spast!vēšanas idejas ir j!pieskata, j!stiprina un j!aprūpē. T!s atrodas nep!rtraukt! tapšan!, t!dē) arvien j!definē no jauna, p!rskatot un pilnveidojot t!s saskaņ! ar laika garu.
Liepāja 2027
17
“Vērtību agora” ir +etru diskursīvu forumu, demokr!tijas svinību un rezidences cikls, kas )aus gan kritiski debatēt, gan m!kslinieciski izsapņot Latvijas, Eiropas un mūsu planētas n!kotnei būtiskas vērtības – miera uzturēšanu, demokr!tijas nosarg!šanu, inform!cijas tehnolo(iju ilgtspējīgu attīstīšanu, k! arī cilvēka un dabas nevardarbīgu mijiedarbību. Kino ir medijs, kas )auj iepazīt vērtību izspēli dokument!l!s un iztēlot!s situ!cij!s. “Kino sapnis” būs vērojams Riga IFF festiv!la notikumos Liep!j! k! pēctecība Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 programmai, kur! festiv!ls dzimis, veicinot kino industrijas attīstību re(ion!. Mūzika ir nozīmīga vērtība, kas vieno cilvēkus Liep!j! – pilsēt!, kas sapni par koncertz!li auklējusi gadsimta garum!, bet tikmēr izaudzin!jusi daudzus mūzikas talantus. Pasaulslavenie “Dižie Lielaj! dzintar!” atskaņos savas p!rsteidzoš!k!s koncertprogrammas izcilaj! koncertz!lē, d!v!jot neaizmirstamus vakarus Eiropas kultūras galvaspilsētas viesiem. Savuk!rt starptautisk! kormūzikas festiv!l! august! būs izjūtams, cik vareni “Eiropa dzied Liep!ju” ikvien! pilsētas koncertviet! daudzskanīg!s balsīs un valod!s, pulcējot kordzied!t!jus no visas pasaules. Sadzied!šan!s, tradīciju glab!šana un saikne ar dabu ir nozīmīgas latviešu tautas vērtības, ko dal!m arī ar Zieme)valstīm. “Zieme)u saulgrieži” pulcēs gan tradicion!las kultūras kolektīvus ieskandin!t aizkustinošus vasaras saulgriežu ritu!lus, gan m!ksliniekus un zin!tnisk!s fantastikas rakstniekus demonstrēt pa)!vību Saules ener(ijai gaišas un ilgtspējīgas n!kotnes veidošan!. Saules akmens – dzintars – ir (ne)miera zemes identit!tes simbols, kas to izsenis vienojis ar t!l!m zemēm glob!los tirdzniecības tīklos, bet mūsdien!s nedaudz zaudējis savu spozmi. Atkl!jot šī fosil! resursa pag!tni un fizisk!s īpašības, m!kslinieki un pētnieki atkl!s, k!da ir “Dzintara n!kotne” saskaņ! ar mainīgo laika garu. Publisk! !rtelpa atspogu)o lok!l!s vērtības un to sadursmes punktus. Vietēj!s kopienas iesaistoši m!kslas projekti uzdos jaut!jumu, vai Eiropas “Sapņa teritorija” ir tikai ielas (ne)miera zemes ciemos un pilsēt!s, vai arī to iedzīvot!ju savstarpēj!s attiecības un rūpes par kopīgo dzīves telpu.
Piecas programmas līnijas
18
Jaunatklāj viet!jo! Ar šīs programmas līnijas daudzveidīgo notikumu kl!stu mēs pl!nojam apce)ot (ne)miera zemes – Liep!ju, Kuldīgu un Dienvidkurzemi, paraugoties uz t!m ar jaunu skatu. Vēlamies ienirt (ne)miera zemes dzīlēs, izpētīt to spēcīg!s identit!tes un daž!d!s kopienas. Mēs jaunatkl!sim, kas mums jau ir un kas mēs esam viens otram: kaimiņš – kaimiņam, kolē(is – kolē(im, pilsētnieks – novadniekam, jaunietis – senioram, zvejnieks – šuvējai un dzejnieks – !rstam. Mēs vēlamies kopīgi m!cīties atbildību un radīšanas prieku pilsēt!s, ciemos un novados. Meklēsim veidus, k! pavadīt laiku kop!, k! sarun!ties, k! m!cīties citam no cita. Radīsim atbildes uz jaut!jumiem, k! dzīvot kopien!, k! iesaistīties mūsu kopīg!s dzīves telpas veidošan!, rosinot aktīvu domapmaiņu, veicinot kopienu sadarbību un baudot dzīvi tepat, savu m!ju tuvum!.
Liepāja 2027
19
“Izgaismot! Liep!ja” ir gaismas m!kslas festiv!ls, kas pilsētas iel!m liek pulsēt apmeklēt!ju straumēs, ik gadu izgaismojot k!das daudzš,autnaiņ!s pilsētas da)as arhitektūras pērles un p!rsteidzošos st!stus, kuri apvij vēsturisk!s ēkas un laukumus. “Dzīv! vēsture” apkopo tradīcijas, ko varam izgaršot, izdzied!t un izdejot Eiropas kultūras galvaspilsētas programm!, jo aktīv!s (ne)miera zemes kopienas sadarbīb! ar vēsturniekiem ir rūpīgi izpētījušas, dokumentējušas un rekonstruējušas sen!s amatniecības metodes, receptes un melodijas – no vikingu laikiem līdz 19. gs. multikultur!lajai kultūrtelpai Kurzemes teritorij!. Koš! “Attēlu pasaule”, kur! atspogu)osies Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumi, līdzdarbojoties tūkstošiem objektīvu un ekr!nu, ne vien attēlo, bet arī veido realit!ti. Starptautisku fotogr!fijas akciju un izst!žu organizatori, aicinot skatīt!ju iesaistīties, vaic!, k! redzam pasauli sev apk!rt, un no k! novēršamies. Daudzveidībai “Atvērtais te!tris” sniedz platformu jaun!m, sadarbīg!m, iek)aujoš!m skatuves m!kslas form!m uz te!tra skatuves un !rpus t!s. Lai arī “Kaimiņu būšana” var būt izaicinoša, p!rsteidzoša un uzjautrinoša, līdzcilvēku atbalsts ir sabiedrības ilgtspējas un labbūtības stabilais pamats. Ar iedzīvot!ju radoš! (ne)miera līdzradītiem notikumiem veidosim spēcīgu kopības izjūtu un aizraujošu ikdienu (ne)miera zemes pilsēt!s, apkaimēs un ciemos.
Piecas programmas līnijas
20
Apzinātā m!renība Latviju ieskauj Baltijas jūra, meži, p)avas un ezeri – dabas kl!tbūtne te ir cieša. T! ir mūsu spēks un bag!tība. Ta+u nesaudzīg! resursu izsmelšana Latvij! un pasaulē šobrīd izpaužas k! glob!la dabas katastrofa. Nevērība pret vidi ir ietekmējusi ne tikai dabu, bet arī mūsu ,ermeni un pr!tu, smacējot patēriņa virpulī un liekot zaudēt fizisko un garīgo līdzsvaru. Ar šo tematisko līniju meklēsim veidus, k! samērot vajadzības ar vides labbūtību, virzoties uz dabas un cilvēka vienotību. Veidosim siner(iju starp zin!tni, viedaj!m tehnolo(ij!m, za)o uzņēmējdarbību, inov!cij!m un m!kslu, p!rmaiņu īstenošan! iesaistot (ne)miera zemes kopienas. Ar šīm pieredzes apmaiņas, m!kslas un izglītojošaj!m aktivit!tēm gribam atjaunot ,ermeņa, pr!ta un vides savstarpēju samērīgumu. T!dēj!di virzīsimies uz izpratni, ka apzin!t! mērenība ir dzīvesveids.
Liepāja 2027
21
Eiropas kultūras galvaspilsētas programm! tiks svinēti “Cit!di jūras svētki” – atzīmējot nevis jūras resursu izsmelšanu, bet iedvesmu, piederību un za)o ener(iju, ko jūras vēji p!rbag!ti sniedz, izbaudot laikapst!k)u nepast!vības burvību p!rsteidzoš! gaisa pū,u akcij!. Ražas laik! pulcēsimies gastronomijas un sarunu programm! “Pie Laimes galda”, iepazīstot diētu planētas un cilvēka labbūtībai. Liep!jas identit!ti un t!s apk!rtnes gaisa kvalit!ti vair!k nek! gadsimtu veidojusi rūpnīca “Liep!jas metalurgs” – plaš!, slēgt! tēraudlietuves teritorija liedza pieeju Liep!jas ezera piekrastei. Atzīmējot industri!l!s teritorijas nesen!s za)!s p!rvērtības un jaunu ielu atvēršanu sabiedrībai, svinēsim “Ardievas smagajam met!lam” – ielu m!kslas, mūzikas un laikmetīg! cirka festiv!l!. Turpat net!lu Liep!jas ezera krastos meklējama Zirgu sala – šī “Piedzīvojumu sala” ne vien nodrošina vides izglītības un sporta infrastruktūru skolēnu grup!m, bērniem un jauniešiem, bet ir arī m!jvieta tūkstošiem citbūtņu, kas kop! ar citiem pussalas apmeklēt!jiem varēs iepazīt ekodizaina aktivit!tes un vides instal!cijas. Esot “Aci pret aci ar dabisko” m!kslas pastaig!s, izst!dēs un koncertos dab!, kultivēsim iejūtību pret cit!do apk!rtnē un sevī, pret smalkajiem ekolo(isko attiecību tīkliem, kuru daudzveidība veido augsni ilgtspējīgai n!kotnei.
Piecas programmas līnijas
Radošā tālnojauta Neparedzamie pavērsieni, ko rada tehnolo(iju strauj! attīstība, klimata p!rmaiņas un glob!lie satricin!jumi liek skaidri apjaust, ka mums j!būt gataviem n!kotnes izaicin!jumiem. Inov!cijas aktīvu un radošu kopienu rok!s ir ilgtspējīgs attīstības dzinējspēks ne tikai pasaules metropolēs, bet arī laukos. Apvienojot tiešsaistes un bezsaistes pasaules, daž!du paaudžu un nozaru p!rst!vju zin!šanas, šī tematisk! līnija palīdzēs identificēt n!kotnes vajadzības un iespējas. Ar varbūtību izspēlēm m!kslas, dizaina un izglītības projektos rosin!sim iztēli un s!ksim diskusiju, k!du mantojumu vēlamies aiz sevis atst!t ne vien Kurzemē, bet arī plaš!k! pasaulē.
22
Liepāja 2027
23
2027. gad! starptautiskais laikmetīg!s m!kslas festiv!ls “Liep!jas M!kslas forums”, kas ik gadu iepazīstina ar jaun!m un inovatīv!m skatuves m!kslas form!m, pētīs tehnolo(iju un cilvēku sadarbību, iezīmējot vēlamo n!kotnes perspektīvu izcilos un provokatīvos laikmetīg!s m!kslas darbos. N!kotnes vīzijas, bažas un sapņus, kas ilustrēti anim!cijas tēlos un film!s, varēs baudīt Liep!jas anim!cijas dien!s “Skaņa. Attēls. St!sts”, popularizējot Latviju k! perspektīvu anim!cijas m!kslas valsti. Pulcēsim m!kslas un dizaina studentus no visas Eiropas mediju m!kslas un tehnolo(iju festiv!la “UPDATE” radošaj!s darba grup!s, kuras vadīs pieredzējuši m!kslinieki un daž!du profesiju dizaineri, lai ar m!kslas praksi un inovatīvu tehnolo(iju lietojumu starptautisk! sadarbīb! aktualizētu un risin!tu jauniešiem nozīmīgas soci!l!s un vides problēmas. “Jauniešu forums” ir platforma, kas sniedz satikšan!s telpu, zin!šanas, starptautiskus partnerus un resursus n!kotnes speci!listiem – n!kam! paaudze, kas veidos mūsu kopīgo n!kotni, demonstrēs savas ieceres, īstenojot Liep!ja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027 noslēguma pas!kumu. Iedvesmojoties no novatora, Liep!jas gara spēka simbola Kl!va Ukstiņa (1832–1904) radoš! (ne)miera, attīstot kora dzied!šanas, te!tra, gr!matu izdevniecības un citas sabiedriskas iniciatīvas Liep!j!, īstenojam plašu kultūrizglītības un mūžizglītības programmu “Ukstiņš. Mūžu m!cies”, rūpējoties, lai Eiropas kultūras galvaspilsētas programm! uzs!ktie procesi un notikumi rastu turpin!jumu (ne)miera zemes skol!s, starptautisk!s sadarbīb!s un kultūras profesion!)u prasmīgaj!s rok!s.
Liepāja 2027
Programmas notikumi
28
Liepāja 2027 atklāšana
Eiropas kultūras galvaspilsētas gads aizs!kas ar īpašiem notikumiem, kas ievadīs kopīgus svētkus vis! (ne)miera zemē – Liep!jas, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadu kultūrviet!s. 22. janv!rī Liep!ja 2027 atkl!šanas pas!kumi notiek Kuldīgas un Dienvidkurzemes novados, )aujot pieredzēt kultūru daudzveidību spožos notikumos. Liep!ja 2027 atkl!šanas dien! – 23. janv!rī – rīts ies!kas ar dzintara meklēšanu Liep!jas pludmalē, kam seko izglītojošas aktivit!tes Liep!jas muzej!, izgaismojot dzintara lomu kultūr!, vēsturē un mūsdienu m!ksl! starptautiskaj! izst!dē “Baltijas dzintars p!rsteidz pasauli”. Izst!des “Visurg!jējs” atkl!šan! ikviens varēs iepazīt Liep!jas un (ne)miera zemes vizu!l!s m!kslas mantojumu. Pilsētas iedzīvot!ji un viesi tiks aicin!ti doties pastaig! “(ne)miera ce)š” – tas ir audiost!sts, kas atkl!j Liep!jas raksturu, vēstures sl!ņus un cilvēkst!stus, k! arī mūsu n!kotnes ambīcijas. Piecas performatīvas pieturas iepazīstina ar Liep!ja 2027 tematiskaj!m līnij!m un vēsta par gaid!majiem (ne)miera notikumiem, kuros iepazīt pilsētu. “(ne)miera ce)š” aizved uz Liep!jas sirdi, cilvēku plūsmai k)ūstot par pulsējošu pilsētas dzīvības artēriju. Dienas kulmin!cij! izskan divi vērienīgi muzik!li notikumi: !rtelpu koncertizr!de “Pilsētas simfonija”, ko režisora Matīsa Kažas vadīb! veido Liep!jas m!kslinieki un kolektīvi, un atkl!šanas koncerts-ceremonija koncertz!lē “Lielais dzintars”, kur atskaņo -rika Ešenvalda šim notikumam speci!li radīto jaundarbu “Vēju simfonija”. Pēc atkl!šanas pas!kuma svinības turpin!s pilsētas b!ros, restor!nos, kafejnīc!s, klubos, galerij!s un citviet. Šaj! vakar! pilsēta p!rtop par dzīvu kultūras karti, kur! mūzika, m!kslas performances, gaisma, garšas, dejas un sarunas savijas vienot! svētku piedzīvojum!. Ikviens apmeklēt!js izjutīs (ne)miera zemes raksturu – drosmīgu, ener(isku un dzīvu. 24. janv!rī piedzīvojumu meklēt!ji varēs iepazīt Liep!jas paradoksus aizraujošos tūrisma maršrutos Karost! un citviet apkaimē.
Rīko: Liep!ja 2027 un līdzfinansējuma konkursu uzvarēt!ji
29
(ne)miera virsotne
22.–24. janvāris
Dzintara n!kotne
8. janvāris – 27. jūnijs Liepājas muzejs
Izstāde “Baltijas dzintars pārsteidz pasauli”
30
Liep!jas muzejs sadarbīb! ar starptautiskiem partneriem un muzejiem Latvij!, Lietuv!, V!cij!, Polij!, Francij!, Horv!tij! un priv!tajiem kolekcion!riem citur pasaulē aicina uz vērienīgu interaktīvu izst!di, kas iepazīstina ar Baltijas dzintara vēsturi no akmens laikmeta līdz mūsdien!m, par!dot Baltijas dzintaru pasaules ce)os un kultūr!s. Izst!dē var apskatīt līdz šim Latvij! neredzētus Baltijas dzintara artefaktus un uzzin!t to p!rsteidzošos st!stus. Izst!di papildina katalogs, tikšan!s ar projekta partneriem, muzeju p!rst!vjiem un pētniekiem. Notiek arī meistarklases un muzejpedago(ijas nodarbības, pied!v!jot apmeklēt!jiem aktīvu un izglītojošu pieredzi. Projekts veicina zin!šanu apmaiņu, radošu iesaisti un Baltijas dzintara starptautisku popularizēšanu.
Rīko: Liep!jas muzejs
Starptautiskā laikmetīgās mediju mākslas izstāde “ElektrON – fosilās nākotnes”
Projekta “ElektrON – dzintara n!kotne” m!kslinieciskais mēr,is ir jaunatkl!t dzintara – Liep!jas un visas “(ne)miera zemes” identit!tes zīmes – maz!k zin!m!s īpašības, p!rskatot ierastos priekšstatus par šo Baltijas jūras piekrastē sastopamo fosilo resursu. Projekts aicina aplūkot dzintaru ne vien k! kultūras mantojuma simbolu, bet arī k! materi!lu ar daudzsl!ņainu pag!tni un iespējamu n!kotnes potenci!lu. Sadarbīb! . ar biedrību “VV foundation” organizētaj!s radošaj!s rezidencēs un simpozij!, pulcējot m!ksliniekus, zin!tniekus un vēsturniekus no Latvijas un !rvalstīm, tika pētīta dzintara un citu fosilo resursu pag!tnes un tagadnes nozīme, k! arī n!kotnes potenci!ls. Atziņas integrētas m!kslas darbos, kas apskat!mi projekta noslēguma izst!dē Liep!jas muzej!.
Rīko: biedrība “ASTE. Art, Science, Technology, Education”
31
Dzintara n!kotne
8. janvāris – 9. maijs Liepājas muzejs
(ne)miera virsotne
32
Koncerts “Rūfuss Veinraits. Want Symphonic” Rūfuss Veinraits (Rufus Wainwright) ir pasaulslavens kan!diešu-amerik!ņu dzied!t!js un dziesmu autors, kurš pazīstams ar savu unik!lo balsi un muzik!lo stilu, kas apvieno popu, folku un klasisko mūziku. Attiecīb! uz Veinraita mūzikas žanru mēdz lietot terminu “baroka pops”, kas precīzi raksturo viegli klaus!m!s, bet reizē melodiski izsmalcin!t!s un ar izdomu aranžēt!s kompozīcijas. Rūfuss Veinraits Liep!jai pied!v! programmu “Want Symphonic”, kas balstīta uz viņa 2003. un 2004. gada albumiem “Want One” un “Want Two”, kuros iek)autas paša Veinraita kompozīcijas. Koncertprogrammas atskaņojum! piedal!s Latvijas mūzi,i un pats Rūfuss Veinraits ar savu neatk!rtojamo balsi, (it!ru un klavierspēli.
Rīko: SIA “Lielais Dzintars”
33
Dižie Lielaj! dzintar!
30. janvāris Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
Atvērtais te!tris
19.–21. februāris Liepājas Leļļu teātris
Izrāde “Nenotikušās pusdienas”
34
Liep!jas Le))u te!tra projekts “Sensor!s un iek)aujoš!s vizu!l! te!tra pieredzes” ir starptautiski atvērta, m!kslinieciski un soci!li atbildīga iniciatīva, kas pēta, k! pied!v!t iek)aujošu pieredzi atš,irīgas uztveres, spēju un dzīves pieredzes cilvēkiem. 2026. gada rudenī projekt! risin!s meistarklases un darbnīcas, savuk!rt 2027. gad! skatīt!ji aicin!ti uz noslēdzošo izr!di “Nenotikuš!s pusdienas” (Jans Villems van den Boss (JanWillem van den Bosch), Nīderlande, Lielbrit!nija), kas k)ūst par projekta centr!lo notikumu. Izr!de notiek absolūt! tums!, izaicinot robežu starp redzīgo un v!jredzīgo uztveri. Skaņa, elpa un telpa k)ūst par galvenajiem izteiksmes līdzek)iem. Savijot trīs paralēlus st!stus par Šēru, Eminemu un grupu “Queen”, izr!de veido daudzsl!ņainu skaņu dramatur(iju, kur! skatīt!js k)ūst par līdzradīt!ju. Izr!de pied!v! iek)aujošu te!tra pieredzi un iespēju kopīgi veidot vienotu, bet individu!li interpretējamu telpu. Bi)etes “Bi)ešu Paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.
Rīko: Liep!jas Le))u te!tris
Diskursīvo notikumu cikls “V!rtību agora”. Forums “Miers (ne)mierā”
“Vērtību agora” ir +etru forumu cikls, kas veido Liep!ja 2027 programmas līnijas “Eiropas sapnis” kodolu, aicinot spriest par Latvijas, Eiropas un pasaules n!kotnei būtisk!m vērtīb!m. Cikl! apskata t!das tēmas k! miers, demokr!tija, tehnolo(iju attīstība un cilvēka attiecības ar dabu, pulcējot starptautiskus ekspertus un m!ksliniekus. 2027. gad! notiek forums “Miers (ne)mier!”, kas meklē atbildes uz jaut!jumu – k! saglab!t mieru nemierīg! laik!? Programma pievēršas trim miera dimensij!m: iekšējam mieram, soci!lajam mieram un starptautiskajam mieram, rosinot dom!t par cilvēka spēju sadzīvot ar sevi, citiem un pasauli laik!, kad pieaug nenoteiktība un glob!lie izaicin!jumi. Iedvesmu forumam sniedz Imanuela Kanta idejas par cilvēka spēju p!rvarēt destruktīvas tendences n!kotnes v!rd!. Psihisk!s veselības eksperti, filozofi, soci!lie zin!tnieki un politikas pētnieki diskutē ar m!ksliniekiem un mūzi,iem, radot vidi, kur zin!tne un m!ksla kopīgi meklē ce)u uz mieru.
Rīko: Liep!ja 2027
35
Vērtību agora
27.–28. februāris Liepājas Latviešu biedrības nams
Rokam roku
Februāris–maijs Liepājas kultūrvietas
Notikumu cikls “(ne)miera stīga”
36
Liep!jas kultūras identit!te sakņojas neatkarīg! dom!šan!, alternatīvaj! kultūr! un radoš! drosmē. Liep!ja 2027 atkl!j roku k! radoš!s brīvības simbolu, apvienojot koncertus, performances, sarunas un citus notikumus, kuros pilsētas nepieradin!tais kultūras mantojums interpretēts jaun!s form!s un kontekstos. Šie daž!die notikumi pilsētas kultūrviet!s st!stīs par Liep!ju k! vietu, kur roks ir ne tikai mūzikas žanrs, bet arī dom!šanas un dzīvesveids – kultūras kustība, kas iedvesmo jaunradi, eksperimentus un negaidītus m!kslinieciskus atkl!jumus, apmeklēt!jiem )aujot sajust Liep!jas brīvības noti.
Rīko: Liep!ja 2027 sadarbīb! ar līdzfinansējuma konkursa uzvarēt!jiem
Prasmju apmaiņas platforma “Prasmju bir(a”
Prasmju apmaiņas platforma “Prasmju birža” stiprina tradicion!lo amatu saglab!šanu, vienlaikus attīstot to mūsdienīgu pielietojumu. Platforma veicina meistaru un sabiedrības sadarbību, radot jaunas iespējas prasmju apguvei un nodošanai. T!s darbība 2027. gad! ietver trīs virzienus: “Meistars klasē”, kur lietiš,!s m!kslas meistari pilnveido zin!šanas prasmju popularizēšanai; “Prasmju laboratorija”, kas no febru!ra līdz aprīlim Lietiš,!s m!kslas centr! “D!rza iela” pied!v! meistarklases sadarbīb! ar studiju “Liepava”, “Zītars” un “Kursa” meistariem; k! arī (sa)darbnīcu, kas veicina radošu prasmju p!rnesi starp daž!du nozaru meistariem. 22.–23. maij! Līvas ciema svētkos Jūrmalas park! notiek simpozijs (sa)darbnīca II, kas veltīts starptautiskai pieredžu apmaiņai. T! laik! Liep!j! viesojas kimono meistari no Jap!nas ar izst!di par tradicion!l! Edo perioda Yuzen tehniku.
Rīko: Liep!jas Tautas m!kslas un kultūras centrs
37
Dzīv! vēsture
Februāris–maijs Liepāja
Dzīv! vēsture
Februāris– septembris Kuldīgas novads un Dienvidkurzemes novads
Kultūrtūrisma projekts “5K – piecas kultūrtelpas, viens stāsts”
38
“5 K – piecas kultūrtelpas, viens st!sts” ir kultūras mantojum! sakņots kultūrtūrisma projekts, kas apvieno piecas unik!las Kurzemes kultūrtelpas – B!rtu, Nīcu, Rucavu, Kuršu ,oniņus un Suitus. Projekts aicina atkl!t piecu kultūrtelpu daudzveidību un vienojošos elementus, iepazīstot tradīcijas un to mūsdienīg!s izpausmes. No febru!ra līdz septembrim programma ved cauri pieciem gadsk!rtu pas!kumiem, kuros tiks atspogu)ota k!da no kultūrtelpai raksturīgaj!m tēm!m: 13. febru!ris Nīc! – “Vakarēšana un maskošan!s”, 15. maijs Kuršu /oniņciem! – “Dzimtas saknes”, 24. jūlijs Rucav! – “Annas diena – garšas un st!sti”, 7. augusts B!rt! – “Tautastērps un identit!te” un 25. septembris Suitu kultūrtelp! Alsung! – “Svēt! Mi,e)a svētki”. Katr! kultūrtelp! tiks atkl!ta “Ce)ot!ja izst!de”, kas apvienos piecas pieredzes vien! st!st!. Apmeklēt!js k)ūst par nelielas, mūsdienīgas izst!des “ce)ot!ju”, kas atkl!j kopīgo st!stu, apmeklējot visas piecas vietas.
Rīko: Liep!ja 2027
Jap!ņu m!ksliniece 0iharu Šjota (Chiharu Shiota, 塩田千春) ir viena no starptautiski atzīt!kaj!m laikmetīg!s m!kslas personīb!m, pazīstama ar monument!l!m, telpiski iespaidīg!m instal!cij!m, kur!s telpu piepilda diegu, auklu un vadu pavedieni, kas mijiedarbojas ar ikdienas priekšmetiem. Darbu tēmas ir atmiņas, identit!te, ,ermeņa pieredze un vietas nozīme. Daudz!s kultūr!s aušana ir savdabīgs st!stīšanas veids, kur! austos rakstos tiek saglab!tas atmiņas, pieredze un identit!te. Latviešu kultūr! aušana ir īpaši saistīta ar zin!šanu, tradīciju un piederības sajūtas nodošanu no paaudzes paaudzē, kur katrs pavediens k)ūst par simbolisku saikni starp pag!tni, tagadni un n!kotni. Izst!dē “Realit!tes audums” apmeklēt!ji tiks aicin!ti dalīties zin!šan!s, pieredzē un cerīb!s, rakstot par to, kas viņus stiprina, par tradīcij!m, kuras veidojušas viņu identit!ti, vai arī veltot vēstījumus n!kamaj!m paaudzēm.
Rīko: Liep!ja 2027
39
Mainīgie apv!ršņi
Mākslinieces )iharu Šjotas personālizstāde “Realitātes audums”
Foto: Shintaro Miyawaki
3. marts – 28. novembris Teātra iela 3, Liepāja
40
“Genius loci” programma
41
Projekta ietvaros tiek veicin!ta Kurzemes pilsētu kultūrvēsturisk!s vides un vietas gara jeb genius loci saglab!šana, kas veido katras pilsētas unik!lo identit!ti, sakņojas vēsturē, kultūras mantojum! un vietēj!s kopienas st!stos. Projekts risin!s trīs tematiskajos virzienos: koka būvgaldniecība un restaur!cija, vēsturisko d!rzu tradīcijas atjaunošana un seno ēku ilgtspējīga uzturēšana. Projekta norises: • starptautiska restaur!cijas darbnīca amatniekiem un praktiskas izglītojošas darbnīcas iedzīvot!jiem par seno ēku un to būvelementu ilgtspējīgu uzturēšanu; • starptautisks forums “Pasaules koka būvgaldniecības daudzveidība un t!s restaur!cija” 2027. gada 12. mart!; • mūsdienu cirka izr!de 2027. gada 11. mart! “Z!(u skaidu simfonija” ar Austrijas un V!cijas m!kslinieku piedalīšanos; • 2027. gada 4. maij! tiek atkl!ts kr!šņs Kuldīgas vecpilsētas d!rzu maršruts, kur! apvienoti 10 tematiski vecpilsētas d!rzi, kas )aus iepazīt vecpilsētas pagalmu īpašo noskaņu. Pas!kumu papildina izglītojošas lekcijas un radoš!s darbnīcas; • 2027. gada 4. maij! Kuldīgas vecpilsētas d!rzos aplūkojama stikla dizaina m!kslas izst!de “Bot!nisk!s impresijas”. Kuratore Iveta Brence. Piedal!s m!kslinieces Vika Šulca, Solvita Bruže, Marta 1ibiete, Inita -mane, Laura Rostoka.
Rīko: biedrība “Kultūras projektu koordin!cijas centrs”
Dzīv! vēsture
11.–12. marts un 4. maijs Kuldīga
Izgaismot! Liep!ja
18.–21. marts Liepāja
Gaismas pastaiga “Izgaismotā Liepāja”
Liep!ju raksturojoša stihija ir ne tikai vējš, bet arī gaisma – gleznainie saulrieti pludmalē un mirdzošie saullēkti virs Liep!jas ezera sniedz ener(iju un dzīvesprieku liep!jniekiem un pievilina tūristus. Atvadoties no gar!s, tumš!s ziemas Eiropas zieme)os, Liep!jas dzimšanas dienu 18. mart! ik gadu pilsēta atzīmē ar spožu gaismas m!kslas projektu “Izgaismot! Liep!ja”. 2027. gad! liep!jnieku un viesu iemī)ot! gaismas pastaiga “Izgaismot! Liep!ja” tiek papildin!ta ar izcilu !rvalstu m!kslinieku dalību. Pas!kum! satiekas m!ksla, tehnolo(ijas un inov!cijas, )aujot iedzīvot!jiem un viesiem ieraudzīt pilsētas ielas, laukumus un ēku fas!des pavisam jaun!, nebijuš! veidol!.
Rīko: Liep!jas Kultūras p!rvalde sadarbīb! ar Liep!ja 2027
42
(ne)miera virsotne
43
44
Muzikālā performance “(ne)miera gari: divas saules”
Muzik!l! performance “(ne)miera gari: divas saules” ir +etru saulgriežu performan+u cikls Liep!jas muzeja pagalm!, kur! mūsdienīg! m!ksliniecisk! form! sastopas latviešu ,ekatu un jap!ņu onidaiko tradīcijas. Performances caur mask!m, ritmu un ritu!lo simboliku izgaismo divu kultūru līdzības un pretstatus – mieru un (ne)mieru, gaismu un tumsu, p!reju un atjaunošanos. Performan+u centr! ir simboliska divu “sau)u” satikšan!s latviešu un jap!ņu kultūras tēlu dialog!. Katru performanci veido ritu!la dramatur(ija, kur! piedal!s 10 dalībnieki, iemiesojot daž!dus abu kultūru garu tēlus. Mūzikas pamatu veido taiko bungas un ritmiski skaņu elementi, kas papildin!ti ar kustību, mask!m un ritu!liem. Svarīga projekta da)a ir skatīt!ju iesaiste – pēc performances apmeklēt!ji aicin!ti radīt skaņu kop! ar m!ksliniekiem, izmē(in!t latviešu un jap!ņu ritma instrumentus un piedzīvot ritu!lu k! aktīvi dalībnieki, nevis tikai vērot!ji. Projekta ilgtspēju nodrošina digit!ls risin!jums – paplašin!t!s realit!tes (AR) filtri “(ne)miera maskas”, kas )auj soci!lajos tīklos pielaikot jap!ņu oni un latviešu ,ekatu maskas, vienlaikus iepazīstot to simboliku. Projekts veicina Liep!jas k! Eiropas kultūras galvaspilsētas starptautisko atpazīstamību un par!da, k! daž!du kultūru ritu!l!s tradīcijas var savstarpēji bag!tin!ties.
Rīko: biedrība “Tapala lapa”
45
(ne)miera zeme, st!sti!
20. marts, 19. jūnijs, 18. septembris, 18. decembris Liepājas muzeja pagalms
(ne)miera zeme, st!sti!
Marts-decembris Liepājas pils!tvide un da(ādas kultūrvietas
Audio pastaiga Liepājas pils!tas dzīl!s “Kā kļūt par liepājnieku?”
46
Audio pastaiga Liep!jas pilsētas dzīlēs “K! k)ūt par liep!jnieku?” iepazīstina ar Liep!jas alternatīv!s mūzikas un kultūras dzīvi – gan pagrīdē, gan virszemē, pieradin!t!s un nepieradin!t!s kultūrviet!s, m!kslinieku pieredzē un pilsētas iel!s. Dodoties pastaig! un muzik!l! piedzīvojum! pa Liep!ju, k!du to redz šodienas pilsētas m!kslas dzīves p!rst!vji, iespējams iepazīt pilsētu, non!kt daž!d!s zin!m!s un maz!k zin!m!s kultūrviet!s, k! arī sastapt pilsētas st!stu varoņus. Caur urb!naj!m le(end!m un m!kslinieku pieredzi Liep!ja atkl!jas no cita skatpunkta, )aujot izzin!t, ko nozīmē šeit dzīvot un radīt. Multimedi!lais gids pieejams bez maksas jebkur! diennakts laik!. Pastaigas laik! īpaš! radio ēter! dzirdami st!sti un skaņas, kas citk!rt paliek apslēptas. 2027. gada pavasarī audio un video pieredzi papildina izr!des un performatīvas pastaigas kop! ar m!ksliniekiem un mūzi,iem.
Rīko: nodibin!jums “Equilibrum group”
Vieslekcijas, darbnīcas un izstāde “Amats + dizains”
Liep!jas Mūzikas, m!kslas un dizaina vidusskolas projekts apvieno tradicion!l!s amatniecības prasmes ar laikmetīgu dizaina dom!šanu, pievēršot uzmanību ilgtspējīgai un atbildīgai resursu izmantošanai. Projekt! pētīta tradīciju un inov!ciju mijiedarbe, meklējot jaunus veidus, k! amatniecības zin!šanas p!rtop mūsdienīgos dizaina risin!jumos. Sadarbīb! ar amatniekiem, mentoriem un starptautiskiem vieslektoriem audzēkņi iepazīst daž!du materi!lu īpašības un to izmantošanas iespējas. Mart! notiek publiskas vieslekcijas un radoš!s darbnīcas, aprīlī Liep!j! skat!ma projekta noslēguma izst!de, savuk!rt rudenī ce)ojoš! izst!de dodas !rpus Latvijas, iepazīstinot starptautisku auditoriju ar projekta rezult!tiem.
Rīko: MIKC “Liep!jas Mūzikas, m!kslas un dizaina vidusskola”
47
Aci pret aci ar dabisko
Marts–aprīlis un oktobris– novembris Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola un tiešsaiste
Opera-performance “Sun & Sea”
48
Slaven!s lietuviešu mūsdienu operas “Sun & Sea” (“Saulė ir jura”) izr!de izaicina klasisk!s operas formas un paplašina žanra robežas, apvienojot performanci, vizu!lo m!kslu un mūziku. Starptautisku atzinību darbs guva 2019. gad!, kad tika izr!dīts Lietuvas paviljon! Venēcijas bienn!lē un, daudzu skatīt!ju sajūsmas pavadīts, ieguva prestižo Zelta Lauvas balvu. Izr!des centr! ir m!kslīga pludmale no 30 tonn!m smilšu, kur! solisti š,ietami ikdieniš,!s atpūtas ain!s dzied par klimata krīzi, patēriņa paradumiem un mūsdienu sabiedrību. Librets apvieno humoru, ironiju un soci!lo kontekstu, radot spēcīgu kontrastu starp vizu!li vieglo estētiku un glob!liem eksistenci!lajiem jaut!jumiem. Katrs muzik!lais fragments k)ūst par alegoriju cilvēka attiecīb!m ar dabu, vidi un sabiedrību, aicinot skatīt!ju izvērtēt arī savu vietu pasaules ekosistēm!. Operas autores ir režisore Rugile Barzdžukaite (Rugilė Barzdžiukaitė), dramatur(e Vaiva Grainīte (Vaiva Grainytė) un komponiste Lina Lapelīte (Lina Lapelytė). Bi)etes pieejamas www.bilesuparadize.lv un “Bi)ešu Paradīzes” kl!tienes kasēs vis! Latvij!.
Rīko: Liep!ja 2027
Foto:2Martynas Norvai!as
Mainīgie apv!ršņi
8.–11. aprīlis Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
(ne)miera virsotne
49
Pavēj! pretvēj!
16.–17. aprīlis Kultūras nams “Wiktorija”
Koncertprogramma “Skaņas apskāviens”
50
Kultūras nams “Wiktorija” p!rtop unik!l! akustisk! vidē – telpa tiek p!rveidota par pop-up telpisk!s mūzikas koncertz!li, kur! divas dienas var baudīt trīsdimensiju skaņas pieredzi. Programm! dzīvaj! izpildījum! Eleonoras Kampes un Platona Buravicka “Singing intermedial melodies” (balss un elektronika) un somu eksperiment!l!s mūzikas dueta Osmo Hakosalo un Jussi Tuohino jeb hakosalo_tuohino “Resonance across time” (kantele un elektornika) imersīv!s mūzikas performance. Papildus koncertiem norisin!s DDA un Laidu muižas pils m!kslinieku rezidencē 2025.–2027. gad! tapušo skaņdarbu izlases klausījumi. Vair!k par projektu uzzini dda.lv.
Rīko: “Dirty Deal Audio” (biedrība “T!lu skan”)
Mākslas festivāls par v!ju, klimatu un klausīšanos “Atmosf!ras viļņi” Festiv!l! caur skaņu m!kslu un klausīšanos tiek pētīts vējš k! dinamisks planētas spēks un ener(ijas avots, kas veido ainavu, laikapst!k)us un cilvēka pieredzi. Liep!ja ar savu izteikto piejūras klimatu ir ide!la vieta m!kslas, zin!tnes un sabiedrības dialogam. Festiv!la programma ietver starptautisku izst!di pilsētvidē, darbnīcas, skaņu pastaigas un starptautisku simpoziju, sadarbīb! ar CENSE (The Central-European Network For Sonic Ecologies). Līdz 2027. gada beig!m pilsētvidē skat!mi pieci vides objekti, kas aktualizē neredzamus atmosfēras procesus un klimata mainību, vienlaikus kalpojot k! m!kslinieciskas liecības par mūsu laikmetu. Projekta rezult!ti tiks apkopoti digit!l! katalog!.
Rīko: biedrība “ASTE. Art, Science, Technology, Education”
51
Pavēj! pretvēj!
20.–24. aprīlis un 12.–16. maijs RTU Liepājas akad!mija un Liepājas pils!tvide
(ne)miera zeme, st!sti!
23.-24. aprīlis Kuldīga
Stāstu maršruts un stāstnieku festivāls “Pils!tas stāstu pastaiga”
52
Projekts “Pilsētas st!stu pastaiga” ir veltīts st!stniecības un mutv!rdu kultūras tradīcijai, kas Kuldīg! tiek kopta un uzturēta jau gadu desmitiem. Projekt! tiek īstenotas divas aktivit!tes. No 2027. gada 23. līdz 24. aprīlim starptautiskais st!stnieku festiv!ls “Ziv zup” pulcēs st!stniekus no Latvijas un cit!m Eiropas valstīm un aicin!s ieklausīties Kuldīgas, Kurzemes un Eiropas st!stos, ieraudzīt atš,irīgo un meklēt kopīgo daž!du tautu mutv!rdu kultūr!. No 2027. gada 23. aprī)a Kuldīgas Vecpilsēt! atvērts st!stnieku maršruts “Teiku taka”, kur!, sekojot īpašai kartei, kas pieejama gan druk!t!, gan digit!l! veid!, ikviens var izstaig!t maršrutu ar astoņ!m atraktīv!m pietur!m – st!stu pastkastītēm. Katr! pietur! var izlasīt vai noklausīties vienu mutv!rdu kultūras d!rgumu – Kuldīgas seno st!stu, kas pieejams latviešu un ang)u valod!.
Rīko: Kurzemes kultūras mantojuma centrs “Kūrava”
Laikmetīgās mākslas izstāde “Ener+ijas uzlāde”
Izst!de “Ener(ijas uzl!de” ir starptautisks laikmetīg!s m!kslas projekts, kas jaun! veid! savieno m!kslu, kustību un ilgtspējīgas modes idejas. Ekspozīcija izvietota Liep!jas veikal! “R.D.A.”, kur m!kslas darbi tiek integrēti gan veikala telp!, gan p!rej! uz sporta z!li, veidojot dinamisku un ikdienas ritm! iek)autu kultūrvidi. Projekt! satiekas Latvijas un Francijas m!kslinieki daž!dos medijos – no glezniecības un fotogr!fijas līdz instal!cijai un video. Dalībnieku vidū ir Hanele Zane Putniņa, J!nis Jankevics, Kevins Felisjans (Kévin Félicianne), Līga Spunde, Margrieta Griestiņa, Mi,elis Mūrnieks, VARA un citi. Tēma “Ener(ijas uzl!de” izce) Liep!ju k! vietu, kur atgūt spēku un iedvesmu, p!rvēršot ikdienas telpu par laikmetīg!s m!kslas pieredzes vidi.
Rīko: biedrība “GolfClayderman”
53
Mainīgie apv!ršņi
24. aprīlis–1. jūlijs Veikals “R.D.A.”, Malkas iela 6, Liepāja
Aci pret aci ar dabisko
8. maijs, 9., 16. un 23. oktobris Kuldīga, Ventas upes apkārtne
Radošās darbnīcas un koncertu s!rija “Lašu dziesma”
54
“Lašu dziesma” ir starpdisciplin!rs kultūras un vides aizsardzības projekts, kura mēr,is ir pievērst sabiedrības uzmanību lašu popul!cijas saglab!šanai un mazin!t nelikumīgu malu zvejniecību Latvijas upēs. Projekts apvieno mūziku, izglītojošas aktivit!tes un vietējo kopienu iesaisti, radot pieredzi, kas vienlaikus izklaidē un veicina izpratni par vides aizsardzības jaut!jumiem. Projekta ietvaros Kuldīg! 2026.–2027. gad! notiek radoš!s darbnīcas, kur!s piedal!s m!kslinieki, biologi, jaunieši un vietējie iedzīvot!ji, kopīgi attīstot idejas par upes ekosistēmas aizsardzību. Pie Ventas upes notiks ugunskura koncerti, st!stu vakari un koncertu sērijas, kas stiprin!s saikni starp mūziku, vietu un kopienu. T!pat tiek īstenotas izpētes un izglītojošas kampaņas ar digit!lo rīku atbalstu, veicinot sabiedrības iesaisti lašu aizsardzīb!, k! arī attīstīti ilgtspējīgi skatuves risin!jumi un dabai draudzīga infrastruktūra.
Rīko: biedrība “Sansusī”
Projekts “Aizputes vecpils!ta – satikšanās vieta”
Projekts “Aizputes vecpilsēta – satikšan!s vieta”, ko īsteno Aizputes Renesanses biedrība, aicina viesus un iedzīvot!jus iepazīt Aizputi tuv!k, personisk!k un nesteidzīg!k. T! ir iespēja ne tikai izstaig!t vecpilsētas ielas, bet ieiet pagalmos un vēsturiskajos namos, satikt to saimniekus, dzirdēt st!stus un sajust Aizputes atmosfēru. Projekts aktualizē arī (ne)miera tēmu caur Aizputes un t!s cilvēku st!stiem, atkl!jot vecpilsētu k! vietu, kur satiekas p!rmaiņas, atmiņas un kop! būšana. 2027. gada 1. maij! maij! viesi aicin!ti apmeklēt Aizputes vecpilsētas svētkus. Projekta laik! pl!noti arī divi Atvērto pagalmu svētki un trīs Tējas pēcpusdienas vēsturiskajos namos, kas pied!v! iespēju iepazīt vecpilsētas vidi caur tiešu pieredzi un satikšanos.
Rīko: Aizputes Renesanses biedrība
55
(ne)miera zeme, st!sti!
1. maijs Aizpute
Mainīgie apv!ršņi
1. maijs Aizpute 9. maijs Kuldīga
Vides mākslas objekti Aizput! un Kuldīgā
56
Vides m!kslas objekti Kuldīg! (“M!koņu kolektors”, autors: SIA “DJA”) un Aizputē (“Virze”, autors: Personu apvienība “AHU”, p!rst!vji Anna Traumane un Harijs Vucens) k)ūs par paliekošu “Liep!ja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” programmas mantojumu. Tie interpretē “(ne)miera” st!stu, aktualizē re(iona identit!ti un veicina kultūras dialogu Kurzemes novados, vienlaikus papildinot programmu ar re(ion! sakņotu un laikmetīgu vides m!kslu. M!kslas objekti aicina iepazīt pilsētvidi no jauna skatpunkta, pievēršot uzmanību vietai, t!s st!stiem un cilvēkiem. Tie paliks publisk!s telpas da)a un ilgtermiņ! papildin!s Kuldīgas un Aizputes kultūrvidi.
Rīko: Liep!ja 2027
Eiropas diena
9. maij! Liep!j!, Kuldīgas novad! un Dienvidkurzemes novad! tiek svinēta Eiropas diena, veidojot jaunu tradīciju – atzīmēt šo datumu k! piederības apliecin!jumu Eiropai. Svētku laik! Liep!j! un t!s apkaimēs top kopīgs Eiropas st!sts, ko veido diskusijas, meistarklases un daž!das līdzdalību veicinošas norises, īpaši izce)ot pilsētas multikultur!lo vidi un kopienu daudzveidību. Eiropas dienas pas!kumi aktualizē (ne)miera zemes lomu gan k! Eiropas kultūras galvaspilsētai, gan k! Eiropas Savienības svētku norises vietai. Programm! iesaist!s nevalstisk!s organiz!cijas un aktīvie iedzīvot!ji, tie veido atkl!tas sarunas par Liep!jas un re(iona nozīmi Eirop!, pieejamaj!m iespēj!m un pilsonisk!s līdzdalības attīstību. Mēr,is ir veidot kopīgu Eiropas dienas svinēšanas tradīciju, stiprinot iedzīvot!ju piederību Eiropas kopienai un turpinot dialogu par mūsu vietu Eiropas n!kotnē.
Rīko: SIA “Šarmants”
57
Kaimiņu būšana
9. maijs (ne)miera zeme
Bibliotēkas gars
20. maijs un 12. novembris Liepājas Centrālā zinātniskā bibliot!ka un koncertzāle “Lielais dzintars”
Projekts “Atrasts Vecbibliot!kā”
58
Projekts “Atrasts Vecbibliotēk!” veltīts Liep!jas pilsētas bibliotēkas 250. gadadienai un pied!v! daudzpusīgu un starpdisciplin!ru pieeju bibliotēkas vēsturisk! kr!juma izpētei. Tas izgaismo bibliotēkas nozīmi pilsētas kultūras un intelektu!l!s dzīves attīstīb!, atkl!jot t!s bag!tīgo mantojumu jaun! skatījum!. Lai iepazīstin!tu pilsētas iedzīvot!jus un viesus ar bibliotēkas vēsturi un t!s unik!lo kr!jumu, tiek veidota izst!de, kas saistoš! un pieejam! veid! atkl!j vēsturisko materi!lu st!stus. Projekta ietvaros sagatavots arī seniespiedumu bibliogr!fiskais saraksts, sniedzot būtisku ieskatu bibliotēkas vēsturiskaj! kr!jum!. Projekts noslēdzas ar bibliotēkas jubilejai veltītu starptautisku zin!tnisko konferenci, kas aktualizē bibliotēkas lomu pilsētas attīstīb! un Eiropas intelektu!laj! telp!.
Rīko: Liep!jas Centr!l! zin!tnisk! bibliotēka
Starptautiska laikmetīgās mākslas izstāde “Locus Mundi”
Foto: Rīgas vēstures un ku(niecības muzeja kolekcija
“Locus Mundi” ir starptautisks laikmetīg!s m!kslas projekts, kur! m!kslinieki aicina veidot dialogu ar Liep!jas vietas vēsturi, ieraugot pilsētas transform!ciju mūsdienu kontekst!. Izst!de apmeklēt!jiem pied!v! fragmentētas, tomēr savstarpēji saistītas trajektorijas, kas vedina dom!t par telpu, laiku un (eogr!fiju, no lok!l! skatpunkta analizējot, k! vietas gars mijiedarbojas ar pasaules procesiem. Ekspozīcija apvienos gan jaunus darbus, gan vēsturiskas atsauces, kas )auj apjaust Liep!jas lomu k! starptautisku kultūras un migr!cijas krustpunktu. Savu dalību apstiprin!juši t!di zin!mi m!kslinieki k! A)ina B)umisa (Alina Bliumis), -riks Božis, Ieva Epnere, Inga Erdmane, Ieva Rubeza, Krišs Salmanis, Liene Pavlovska, Valdis Celms, Antons Vidokle (Anton Vidokle), Saule Suleimenova, Džoana Džonasa (Joan Jonas), 3ikita Kadans (Nikita Kadan), Raids Kalniņš, Bojana Piškura (Bojana Pi!kur) un citi. Izst!des laik! norisin!sies arī performances, diskusijas, simpoziji, radoš!s darbnīcas un izpētes aktivit!tes muzeju kr!jumos.
59
Mainīgie apv!ršņi
29. maijs – 15. augusts Liepāja
Rīko: Latvijas Laikmetīg!s m!kslas centrs
(ne)miera virsotne
60
Koncerts “Nelsons. B!thovens. Gewandhaus” Pasaulslavenais Latvijas maestro Andris Nelsons beidzamajos gados labpr!t iedzi)in!s Bēthovena mūzik!. Atzīmējot diž! Vīnes komponista aiziešanas 200. gadsk!rtu, koncertz!le “Lielais dzintars” ar prieku un pagodin!jumu Liep!j! uzņem Andri Nelsonu kop! ar viņa vadīto Leipcigas Gewandhaus or,estri, kas ir viens no Eiropas spož!kajiem simfoniskajiem kolektīviem. Programm! Ludviga van Bēthovena Sest! jeb “Pastor!l!” simfonija, kas ir aizraujoša himna dabas daudzveidīgumam, un Septīt! simfonija, ko mēdz dēvēt par “Dejas apoteozi”.
Rīko: SIA “Lielais Dzintars”
61
Dižie Lielaj! dzintar!
26. maijs Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
Mainīgie apv!ršņi
29. maijs – 25. septembris Tosmares ku+ubūv!tavas sausais doks
Starpdisciplināra mākslas izstāde “Noteikta nenoteiktība”
62
Mēs dzīvojam nedroš! laik!. Vienīgais, ko varam zin!t droši, ir n!kotnes neskaidrība. Tomēr mēs turpin!m darboties, lolot cerības, tiekties uz saviem sapņiem. To, ko mēs būvējam, mēs būvējam pamatīgu, pat ja dzi)umos apzin!mies t! neizbēgamo boj!eju. Izst!dē, kas iek!rtota cara laika ku(u būvētavas drup!s, sastopas trīs izcili m!kslinieki – Anna Barlika (Anna Barlik, Polija), Andris Eglītis (Latvija), Ibrahims Kuraiši (Ibrahim Quraish, V!cija /Nīderlande /Francija) un kurators Jaceks Sosnovskis (Jacek Sosnowski, Polija). Lielform!ta darbi veido intīmu dialogu ar vidi, atverot jaunu telpu, kur! satiekas pag!tnes un n!kotnes iztēles nospiedumi.
Rīko: biedrība “SAV4 VA54” sadarbīb! ar Raivi Alksni
Dzīvās v!stures festivāls “Seeburg 2027”
Dzīv!s vēstures festiv!ls “Seeburg 2027” ir starptautisks notikums, kas apvieno zin!tni un dzīvo vēsturi, pied!v!jot iespēju ielūkoties vikingu laikmeta pirms!kumos un t! ietekmē Baltijas re(ion!. Festiv!ls atkl!j skandin!vu un vietējo kopienu mijiedarbību, izgaismo vēstures, kultūras un identit!tes veidošan!s procesus. Festiv!ls tiek atkl!ts ar starptautisku zin!tnisko konferenci “Vikingi pirms vikingiem: skandin!vi un vietēj!s kopienas Austrumbaltij! no 7. līdz 9. gadsimtam”, kas 28. maij! norisin!s Latvijas Universit!tes Mazaj! aul!. Taj! vēsturnieki, arheologi un pētnieki no daž!d!m valstīm sapulcējušies diskutēt par Baltijas jūras re(iona vēsturi un kultūras mantojumu. Savuk!rt 29. maij! Grobiņas pilskaln! - Sk!baržkaln! festiv!ls p!rtop par dzīvu vikingu laikmeta pieredzi. Apmeklēt!ji var iepazīt seno apmetni, sastapt amatniekus un tirgot!jus, doties izzinoš! ce)ojum! pa 4landes upi, vērot vēstures rekonstrukcijas un piedalīties aktivit!tēs, kas )auj piedzīvot vēsturi ar vis!m maņ!m.
Rīko: pašvaldības a(entūra “Dienvidkurzemes novada tūrisma centrs”
63
Dzīv! vēsture
28.–29. maijs Latvijas Universitāte un Grobiņas pilskalns
Vērtību agora
28.–29. maijs Liepāja
Diskursīvo notikumu cikls “V!rtību agora”. Forums “Demokrātija neideāliem cilv!kiem”
64
Programma “Demokr!tija neide!liem cilvēkiem” aicina ikvienu iesaistīties svarīgos jaut!jumos gan tad, kad esam p!rpilni ar vēlmi mainīt pasauli, gan tad, kad atduramies pret slinkumu un neziņu, k! visp!r kaut kam ,erties kl!t. 28. maij! pilsētu piepilda Vaimanu kora g!jiens, kur! kopīgi izdziedam savas sūdzības un apņemšan!s. Tam seko Vaimanu forums, kur! rūpīgi p!rrun!jam izdzied!t!s problēmas, kop! ar lēmumu pieņēmējiem meklējot iespējamus risin!jumus. Otraj! dien! svinam cilvēcību k! demokr!tijas stūrakmeni. Pas!kum! “Izg!šan!s st!sti” sabiedrīb! zin!mi cilvēki dal!s ar sav!m neveiksmēm, humorpiln! veid! atkl!jot, ka nav ide!lu cilvēku, kuri visu uzreiz zina un prot. Programmu noslēdz “Demokr!tijas dzīres”, kur!s apmeklēt!ji aicin!ti dalīties sav! pieredzē, uzdot jaut!jumus un iepazīt citus, kam rūp.
Rīko: biedrība “Ascendum”
Maijs–septembris Liepāja
Paula Rietuma fotoizstāde
65
Attēlu pasaule
K! izskat!s garlaicība tūristu apmeklēt!kaj! pilsēt! Jap!n!? Reziden+u projekt! “Jap!na eiropiešu acīs | Jap!na šodien” arhitekts un fotogr!fs Pauls Rietums dev!s uz Kioto, lai fiksētu pēdēj!s patvēruma vietas tūristu p!rblīvētaj! Kioto, izmantojot garlaicību k! m!ksliniecisku metodi un stratē(iju izdzīvošanai mūsdienu straujaj! dzīves ritm!. Paula Rietuma lielform!ta fotogr!fijas Liep!jas pilsētvidē liek novērtēt brīvo telpu mūsu kopīgaj! dzīves vidē.
Rīko: Liep!ja 2027
Sapņa teritorija
1. maijs un jūnijs Liepājas pils!tvide
Pils!tvides mākslas ekspozīcija “Nekas nav apsolīts” un līdziesaistes programma “Kā kopt kopienu”
66
Pilsētvides m!kslas ekspozīcija “Nekas nav apsolīts” pievēršas kopienai k! attiecību procesam, kas veidojas daž!d!s form!s – gan caur tiešu sadarbību un kopradi, gan caur kl!tbūtni, novērojumu vai distanci. Projekts aicina dom!t par kopienu k! dzīvu, mainīgu ekosistēmu, kur! attiecības nevar tikt iepriekš noteiktas vai garantētas. Ekspozīcij! iek)auti astoņi jaunradīti pilsētvides darbi, kas daž!d!s m!ksliniecisk!s pieej!s izgaismo kopienas veidošan!s procesus un to trauslumu, akcentējot m!kslu k! nep!rtrauktu dialogu starp cilvēkiem un vidi. Darbi k)ūst par pieturas punktiem pilsēt!, nevis noslēgtiem galamēr,iem, aicinot iedzīvot!jus un pilsētas viesus iesaistīties un reflektēt. No 2027. gada 1. līdz 6. jūnijam Liep!jas pilsētvidē notiek arī nedē)u ilga līdziesaistes programma “K! kopt kopienu”, kas pied!v! darbnīcas, performances, aktivit!tes un pop-up notikumus, veicinot aktīvu līdzdalību un koprades pieredzi. Projekt! piedal!s: Aigars Bikše (Latvija), Džastins 0!rlzs Hūvers (Justin Charles Hoover, ASV), Rebeka Korna (Rebecca Korn, Lielbrit!nija), Anastasija Šneps-Šnepe (Anastasia ShnepsShneppe, Latvija), Linda Bo)šakova (Latvija), Gundega Evelone (Latvija), Laimdota Malle (Latvija), Inta Ruka (Latvija), Skuja Braden (Latvija/ASV) un Jozs Laivis (Juozas Laivys, Lietuva).
Rīko: M!kslas menedžmenta un inform!cijas centrs
Projekts “Kuršu ,oniņu zemestāsti”
Kuldīgas novad! atrodas septiņi vēsturiski kuršu ,oniņu brīvciemi – /oniņciems, Kalējciems, Pli,u ciems, Zieme)ciems, Viesalgu ciems, Dragūnu ciems un Sausga)u ciems, kuru st!sts ir nozīmīga da)a Latvijas sen!k!s brīvo )aužu vēstures. Šis mantojums ietver gan teritoriju un vēsturisko apbūvi, gan dokumentus, tradīcijas, simboliku, artefaktus, (erboņus, k! arī dzīvo mutv!rdu vēsturi, ko glab! tiešie pēcte+i, kas Turlav! dzīvo vēl šodien. Kuršu ,oniņi Kuldīgas novadam pieš,ir īpašu identit!ti un atš,irību. Projekta “Kuršu ,oniņu zemes st!sti” ietvaros 2027. gada maij!, august! un septembrī apmeklēt!ji aicin!ti iepazīt kuršu ,oniņu mantojumu Turlavas pagasta At!lmau)u m!j!s. Biedrības “Kuršu brīvciemi” muzeja telp!s skat!ma ekspozīcija, video materi!li, k! arī notiek divas lekcijas par kuršu ,oniņu vēsturi un kultūras mantojumu. 4rtelp! izvietots informatīvs stends ar QR kodu, kas nodrošina papildu piek)uvi saturam.
Rīko: biedrība “Kuršu brīvciemi”
67
(ne)miera zeme, st!sti!
15. maijs, 21. augusts un 11. septembris Kuldīgas novads, Turlavas pagasts
Mainīgie apv!ršņi
1. maijs – 31. decembris Kuldīga
Starpdisciplinārs laikmetīgās mākslas projekts “Trauslais pārejas vieglums”
68
Starpdisciplin!rs laikmetīg!s m!kslas projekts “Trauslais p!rejas vieglums” izce) jēdzienu “starptelpa”, pievēršot uzmanību ignorētaj!m un aizmirstaj!m Kuldīgas kultūrtelpas da)!m. Projekts aktualizē to nozīmi mūsdienu soci!laj! un kultūras ainav!, veidojot dialogu starp publisko un priv!to telpu, k! arī daž!d!m institūcij!m. Projekt! tiek īstenoti trīs starptautisku m!kslinieku darbi – Viktora Timofejeva (Latvija/ASV) mur!lis Ka),u ielas kvart!l!, Lauras Gozlanas (Laura Gozlan, Francija) Latvij! radīts video darbs un kop! ar vietējiem amatniekiem veidots vides objekts pilsētas laukuma teritorij!, k! arī Robinas Levī (Robin Levi, ASV) projekts “Nov!rt! atst!tie”, kas balst!s Kuldīgas senioru intervij!s. Papildus tiek organizēts starptautisks simpozijs, kas pievēršas starptelpas pieredzēšanai un t!s nozīmei glob!lu krīžu, kara un p!rmaiņu kontekst!.
Rīko: biedrība “Blind Carbon Copy” sadarbīb! ar kuratori Maiju Rudovsku
Meistardarbnīcu programma “Atklāj kultūras mantojumu”
Projekts ietver meistardarbnīcu programmu, kas pied!v! piedzīvot autentisku kultūras mantojuma pieredzi meistardarbnīcu form!t!. Laika posm! no 2027. gada maija līdz septembrim darbnīcas norisin!s darbnīcu un reziden+u centr! “SERDE” un kultūrviet! “Bandava”, veidojot atvērtu un pieejamu kultūras mantojuma izziņas platformu. Meistardarbnīcas veidotas, balstoties uz “SERDE” ekspedīcij!s iegūtajiem materi!liem, un atkl!j trīs pieredžu virzienus: akmens alus gatavošanu, kur brūvēšanas proces! misa tiek karsēta ar ugunskur! nokaitētiem akmeņiem koka kublos; keramikas darbnīcu, kas ietver bezvirpas tehnikas un virpot!s keramikas tradīcijas; k! arī seno ēdienu rekonstrukcijas un degust!cijas, balstītas Dienvidkurzemes vēsturiskajos pierakstos. Darbnīcas pēc nepieciešamības notiek latviešu vai ang)u valod!, ir bez maksas un pieejamas ikvienai sabiedrības grupai un vecuma kategorijai.
Rīko: Starpnozaru m!kslas grupa “SERDE”
69
(ne)miera zeme, st!sti!
Maijs–septembris Aizpute un Bandava
(ne)miera zeme, st!sti!
2027. gada vasara Pāvilosta
Pāvilostas vasaras kultūras festivāls
70
2027. gada vasar! P!vilost! notiks “VV Foundation” rīkotais “P!vilostas vasaras kultūras festiv!ls”, pied!v!jot kultūras programmu vien! nedē)as nogalē katr! vasaras mēnesī. Festiv!la programma savienos laikmetīgo m!kslu, mūziku un dzeju ar P!vilostas tradīcij!m un mantojumu. Festiv!ls ietvers vakara koncertus, performances un dzejas lasījumus ar Latvijas un starptautisku m!kslinieku dalību, k! arī tematiskas pastaigas, ko vadīs P!vilostas m!kslinieku rezidencē str!d!jošie m!kslinieki vai atzīti Latvijas kultūras profesion!)i. Pastaigu laik! dalībniekiem tiks pied!v!ts mūsdienīgs skatījums uz P!vilostas vēsturi, tradīcij!m, ainavu un kultūru caur laikmetīg!s m!kslas prizmu. Festiv!ls turpin!s “VV Foundation” un PAiR rezidences darbu, veidojot dialogu starp starptautiskiem m!ksliniekiem, vietējo kopienu un P!vilostas kultūrvēsturisko vidi. Lai nodrošin!tu projekta ilgtspēju un t! satura pieejamību arī pēc festiv!la noslēguma, “VV Foundation” dokumentēs tematisko pastaigu st!stus un p!rveidos tos digit!los maršrutos.
Rīko: biedrība “VV Foundation”
Laikmetīgā dizaina un kultūras programma “Re+eneratīvās tekstūras”
Laikmetīg! dizaina instal!ciju un kultūras programma “Re(eneratīv!s tekstūras” pēta, k! cilvēka veidot! vide var k)ūt iek)aujoš!ka cit!m sug!m. Projekts pievēršas plais!m, porain!m faktūr!m un daudzsl!ņain!m virsm!m k! ekolo(isk!m vērtīb!m, pētot Zirgu sal! esoš!s dzīvotnes, sugu migr!cijas ce)us un attiecības ar cilvēku veidoto infrastruktūru. Dizaina kolektīvs “Fabula” kop! ar Pasaules dabas fondu Zirgu sal! izstr!d!s divas inovatīvas vides instal!ciju grupas, kas kalpos k! apdzīvojamas struktūras. Papildinoš! pas!kumu programma ietvers niedru pīšanas darbnīcu, izzinošas pastaigas, laikmetīg! cirka apvienības “Flow Productions” (Somija) performances un Zirga salas teritorijas m!ksliniecisku izpēti kop! ar projekta “AaltoSiilo” (Somija) ekspertiem.
Rīko: Pasaules dabas fonds sadarbīb! ar “Fabula”
71
Piedzīvojumu sala
12.–13. jūnijs Zirgu sala, Liepāja
(ne)miera virsotne
20. jūnijs Liepāja
Vides izziņas programma “Ziemeļu saulgrie(os”
Latvisk!s dzīvesziņas pamat! ir cieša saikne ar dabas ritmiem, sezon!laj!m p!rmaiņ!m un cilvēka mijiedarbību ar vidi. T! stiprina izpratni par dabu k! dzīvu un cieņas vērtu sistēmu. Šaj! projekt! dabisk!s ekosistēmas tiek skatītas ne tikai k! izziņas objekts, bet arī k! kultūras un dzīves pamats, kuru saglab!šana ir visas sabiedrības atbildība. Vides izziņas programma “Zieme)u saulgriežos” aicina iepazīt dabisko ekosistēmu daudzveidību, vienlaikus veicinot sabiedrības iesaisti to saglab!šan! n!kamaj!m paaudzēm. Programma notiek brīv! dab!, radot iespēju zin!šanas apvienot ar tiešu pieredzi. Lekcij!s varēs uzzin!t par dabas daudzveidību un ilgtspējīgu dabas saglab!šanu, savuk!rt praktiskaj!s meistarklasēs apmeklēt!ji apgūs tradicion!l!s prasmes dabas materi!lu izmantošan!.
Rīko: nodibin!jums “Latvijas Dabas fonds”
72
73
Zieme)u saulgrieži
20.–23. jūnijs Dienvidkurzemes novads un Kuldīgas novads
“Jāņi lauku s!tās”
74
Kustība “J!ņi lauku sēt!s” aicina vasaras saulgriežus piedzīvot autentisk! vidē, iepazīstot dzīvas tradīcijas un kop! būšanas pieredzi. Dienvidkurzemes un Kuldīgas puses saimniecības svētku laik! gatavas vērt durvis apmeklēt!jiem, aicinot iesaistīties J!ņu svinēšan! un tradicion!laj!s gadsk!rtu norisēs. Apmeklēt!ji var kop! gatavot svētku mielastu, dzied!t un dejot gadsk!rtu dziesmas, v!kt p)avu augus un iepazīt J!ņu svinēšanas tradīcijas. Programmas mēr,is ir iedzīvin!t ritu!la nozīmi cilvēka dzīvē, aktualizēt folkloras vērtības un stiprin!t saikni ar gadsk!rtu ciklu. 6paši izveidota digit!l! karte palīdz atrast atvērt!s lauku sētas un katram izvēlēties piemērot!ko vasaras saulgriežu pieredzi.
Rīko: Liep!ja 2027
Ziemeļu tradicionālo labsajūtas prakšu programma
Latvij! cilvēka labsajūta ir cieši saistīta ar dabas cikliem – kr!su, smaržu, piesk!rienu un sezon!lo p!rmaiņu ritmu. 6paši nozīmīgs ir vasaras saulgriežu laiks, kas iezīmē pilnbriedu, p!reju un atjaunošanos. J!ņu izskaņ! Baltijas jūras krast! apmeklēt!ji aicin!ti piedzīvot kultūras programmu, kas veltīta ,ermenisk!m, dab! balstīt!m un tradīcij!s sakņot!m labsajūtas praksēm. Programma īpašu uzmanību pievērš pirts kultūrai k! nozīmīgai Baltijas un Zieme)eiropas nemateri!l! kultūras mantojuma da)ai. Pirts kultūra šaj! re(ion! nav tikai relaks!cijas vai veselības prakse – t! ir daudzsl!ņaina kultūras telpa, kur satiekas ,ermenis, daba, kopiena un zin!šanu nodošana. T! ietver attiecības ar augiem, ūdeni, siltumu, gadalaiku ritmu un cilvēka iekšējo līdzsvaru, atkl!jot saikni starp fizisko un emocion!lo labsajūtu.
Rīko: Biedrība “Latvju Pirts un SPA Asoci!cija”
75
Zieme)u saulgrieži
25.–27. jūnijs Dienvidkurzemes novads, Baltijas jūras krasts
Zieme)u saulgrieži
14.–20. jūnijs Liepāja un 21.–27. jūnijs Dienvidkurzemes novads
Ekomākslas un rakstniecības platforma “Saules panku pils”
“Saules panku pils” ir soci!li visaptverošs m!kslas darbs (Sozialgesamtkunstwerk) – vērienīgs, starpdisciplin!rs m!kslas un zin!tnes saiets un divu nedē)u ilgi svētki, kas veltīti mūsu attiecīb!m ar Sauli un to nozīmei ilgtspējīgas n!kotnes veidošan!. Projekts pievēršas Saulei k! dzīvības, ener(ijas un p!rmaiņu avotam, vienlaikus aktualizējot arī mūsdienu klimata p!rmaiņu radītos izaicin!jumus – svelmi, ekosistēmu p!rslodzi un dabas procesu trauslumu. “Saules panku pils” pulcē rakstniekus, m!ksliniekus, hakerus, meistarus, zin!tniekus, mūzi,us, soci!li aktīvus dizainerus un dom!t!jus. Programma ietver vieslekcijas, performances, radoš!s darbnīcas un koprades aktivit!tes, kur!s apmeklēt!ji aicin!ti iesaistīties, iztēloties un radīt saules ener(ijas darbin!tus rīkus ilgtspējīgai n!kotnei. Liter!r!s saules panku (solarpunk) un cerību panku (hope-punk) kustības Liep!j! satiekas ar soci!lo dizainu, eksperimentiem un saulrieta reivu Baltijas jūras piekrastē.
Rīko: Biedrība “Ascendum” sadarbīb! ar žurn!liem “Satori” un “Tvērums”
76
77
78
Karostas b!rnu simfonija “Or,estra ceļvedis jauna cilv!ka dzīv!”
Karostas bērnu simfonija “Or,estra ce)vedis jauna cilvēka dzīvē” ir koprades projekts, kur! apvienojas mūzika, vizu!l! un skatuvisk! m!ksla. Bristoles (Lielbrit!nija) m!kslinieku kolektīvs “Action Hero” 18 mēnešus sadarbojas ar Liep!jas Karostas Bērnu mūzikas skolu, t!s audzēkņiem, bērniem bez muzik!l!s pieredzes un jaunajiem komponistiem, lai radītu ori(in!lu simfonisku darbu un skatuves iestudējumu. Simfonija veidota k! radošas dramatur(ijas ce)vedis, kur katra t!s da)a atkl!j k!du bērnības vai pusaudžu pieredzes posmu, p!rvēršot vietējo jauniešu st!stus m!ksliniecisk! un emocion!l! piedzīvojum!. Projekts akcentē kopradi un m!cīšan!s procesu k! būtisku m!ksliniecisk!s pieredzes da)u. Pirmizr!de 2027. gada jūnij! Karost!, otr! izr!de – 2027. gada august! Karost!, bet treš! izr!de – 2027. gada oktobrī koncertz!lē “Lielais dzintars”. Aktualit!tēm un jaunumiem seko līdzi: theatre.lv.
Rīko: biedrība “Latvijas Jaun! te!tra institūts”
79
(ne)miera virsotne
Jūnijs, augusts, oktobris Karosta, Liepāja un koncertzāle “Lielais dzintars”
Karosta Radosta
Jūnijs–novembris Liepāja
Koprades platforma “Skaties, kā viņi aug”
80
Liep!jas Karost!, mijiedarbīb! ar vietējo kopienu, dabu un vēsturi, Jozefs Vauterss (Jozef Wouters) rada daudzfunkcion!lu publisku telpu L!+plēša d!rz!, kas paredzēta daž!da vecuma bērnu un (imeņu ikdienas lietošanai. Projekts akcentē vietas veidošanu k! koprades procesu, kur! sabiedrība aktīvi piedal!s publisk!s !rtelpas attīstīb!. Jozefa Vautersa un kolektīva “Decoratelier” radoš!s prakses centr! ir scenogr!fisku telpu radīšana aktīvai kop! būšanai. Šīs telpas veidojas sarun!s, st!stos un iztēlē, k)ūstot par dzīviem, mainīgiem kop! būšanas laukumiem. Projekts nodrošina pieejamību visiem iedzīvot!jiem, dokumentē radošo procesu un iesaista vietējo un starptautisko auditoriju, stiprinot līdzdalību un kopienas iesaisti pilsētvides veidošan!. Aktualit!tēm un jaunumiem seko līdzi: www.theatre.lv.
Rīko: biedrība “Latvijas Jaun! te!tra institūts”
Šis ir īpašs eksperiment!l!s mūzikas festiv!la “Skaņu mežs” Liep!jas izlaidums, kur! piedal!s mūzi,i un skaņu m!kslinieki no Jap!nas, Latvijas, Nīderlandes, Norvē(ijas, V!cijas, Zviedrijas un cit!m valstīm. “Skaņu mežs” vēro p!rmaiņas mūsdienu mūzik!, ieklausoties plaš! žanru kl!st! – no alternatīv! popa līdz troksnim, brīvajai improviz!cijai, elektronikai un mūsdienu kompozīcijai. Koncert! piedal!s Tokijas alternatīv! popa dzied!t!ja Hakuši Hasegava (Hakushi Hasegawa), mikroton!l!s mūzikas ansamblis “Harmonic Space Orchestra”, jap!ņu frīdžeza ikona Akira Sakata (Akira Sakata), britu postklubu kultūras elektroakusti,e Flora Jina Vonga (Flora Yin Wong), hrestom!tiskais nīderlandiešu avangarda vok!lists J!ps Blonks (Jaap Blonk), spraigais zviedru improvizēt!s mūzikas trio “Space” un citi m!kslinieki. Vair!k inform!cijas: www.skanumezs.lv
Rīko: Nepieradin!t!s mūzikas un filmu m!kslas biedrība “Skaņu mežs”
81
Ardievas smagajam met!lam
Eksperimentālās mūzikas festivāls “Skaņu me(s” Liepājā
Foto: Space ©TinaAxelsson
2. jūlijs “Liepājas metalurgs” bijusī teritorija
(ne)miera virsotne
82
Mūzikas un mākslas festivāls “Ardievas smagajam metālam”
Vasaras pilnbried! Liep!ja aicina ikvienu uz brīdi pamest ierasto ikdienas skrējienu, lai starp industri!lo mantojumu un dabas kl!tbūtni piedzīvotu Jaun! Bauhaus vērtības – skaisto, iek)aujošo un ilgtspējīgo. Nedē)as nogalē ielas un telpas pieskandina laikmetīgais cirks, meistardarbnīcas un ielu m!ksla, lai caur kopīgu līdzdalību un spēli atkl!tu pilsētvidi no jauna. Vakaram iest!joties, atmosfēra main!s – )aujamies pašm!ju un starptautisku m!kslinieku eksperiment!l!s un elektronisk!s mūzikas ritmiem, kuros caur audiovizu!lu piedzīvojumu un industrijas trokšņu un ritmu atbalsīm var sajust le(end!r! “Liep!jas metalurga” senos sirdspukstus. Ar kustīb!m un līdzdalību sak!m ardievas smagajam met!lam un pies!rņojošai lielrūpniecībai, svinot pilsētu k! platformu sadarbībai un ilgtspējīgai izaugsmei.
Rīko: Liep!ja 2027
83
Ardievas smagajam met!lam
2.–3. jūlijs “Liepājas metalurgs” bijusī teritorija
Foto: Katri Naukkarinen
Atvērtais te!tris
30. jūnijs-4. jūlijs Liepāja
Izrā(u programma “Iemiesotā empātija” – HOROS dejas festivāls Liepājā
84
HOROS dejas festiv!ls Liep!j! ierodas k! kustība, kas meklē telpu, un k! telpa, kas aizkustina. No Aizputes aizs!cies k! lok!la satikšan!s platforma, festiv!ls ir attīstījies par starptautisku laikmetīg!s dejas notikumu, kas pēta ,ermeņa, telpas un attiecību mijiedarbi. 2027. gada festiv!la virstēma “Iemiesot! emp!tija” pievēršas ,ermenim k! prim!rajam uztveres instrumentam un dejai k! attiecību laukam, kas veidojas mijiedarbīb! ar cilvēku, telpu, objektu vai dabu. Festiv!ls izgaismo emp!tiju k! darbību – spēju būt kl!tesošam, sinhronizēties ar apk!rtējo un piedzīvot cit!do caur tiešu ,ermenisku pieredzi, vienlaikus paplašinot uztveres un perspektīvu robežas. HOROS 2027. gada programmu “Iemiesot! emp!tija” kūrē apvienība IevaKrish un Elizabete Palasiosa (Story Hub). Festiv!la nosaukums, kas cēlies no grie,u v!rdiem χορός (deja) un χώρος (telpa), simbolizē dejas un telpas siner(iju, turpinot dejas organiz!cijas “Tuvumi” aizs!kto attīstību.
Rīko: biedrība “Tuvumi”
Starptautisks elektroniskās mūzikas notikums “Liepāja 2027 - HÖR Berlin” “Liep!ja 2027 7 HÖR Berlin” ir starptautisks elektronisk!s mūzikas notikums, kas Liep!j! apvieno vietējos un pasaules mēroga m!ksliniekus, sadarbojoties ar Berlīnes platformu HÖR. Pas!kums veido vienreizēju muzik!lu pieredzi, kas tiek straumēta glob!lai auditorijai, stiprinot Liep!jas kl!tbūtni starptautiskaj! elektronisk!s mūzikas vidē. Programm! piedal!s t!di m!kslinieki k! Lindsija Herberta (Lindsey Herbert, ASV), Lakej (Zviedrija), Ksenia Kamikaza (Latvija/Sp!nija) un citi, radot daudzsl!ņainu elektronisk!s mūzikas skanējumu. Liep!jas industri!l! vide k)ūst par platformu mūsdienu skaņas kultūrai, kur vēsturiskais mantojums satiekas ar n!kotnes muzik!laj!m tendencēm.
Rīko: biedrība “PFT progress”
85
Ardievas smagajam met!lam
3. jūlijs “Liepājas metalurgs” bijusī teritorija
Cit!di jūras svētki
10. jūlijs Liepāja
Gaisa pū,u akcija mākslas un vides izglītības programmā “Citādi jūras sv!tki”
86
Baltijas jūra pied!v! garīgu un fizisku veldzējumu ikvienam piekrastes iedzīvot!jam. Tomēr neapdomīgas saimniekošanas rezult!t! t! ir k)uvusi par vienu no pies!rņot!kaj!m jūr!m pasaulē. Ta+u klimata problēmas mēs nevaram atrisin!t vieni. 2027. gada Jūras svētkos Liep!j! pulcēsim m!ksliniekus un aktīvistus, lai uz milzu gaisa pū,iem paustu savas bažas, k! arī gaiš!kas n!kotnes vīzijas aizgr!bjošos, lidojošos lielform!ta m!kslas darbos. Liep!ja 2027 stend! (imenes ar bērniem caur rota)u varēs iepazīt jaun!kos pētījumus par Baltijas jūras ekolo(iskajiem izaicin!jumiem un konkrēt!m darbīb!m, lai uzlabotu vidi sav! apk!rtnē. 6pašu vizu!lu p!rsteigumu sag!d!s jap!ņu m!kslinieces Juī Inoes (Yui Inoue / 井上唯) lielform!ta m!kslas darbs, kas tapis starptautisk! sadarbīb! ar jap!ņu m!kslas centru “SPIRAL”, godinot vietēj!s kopienas spēku, p!rliecību un raksturīgos materi!lus.
Rīko: Liep!ja 2027
Izstāde “(ne)nomodā: sl!ptie apvāršņi”
Baltijas jūras apv!rsnis iezīmē apzin!t! robežas, un tas visos laikos vilin!jis sapņot!jus, mierin!juma un reizē jaunu iespēju meklēt!jus, piekrastes vējiem rezonējot skatīt!ja uztveres dzīlēs. Izst!de “(ne)nomod!: slēptie apv!ršņi” iedvesmu gūst no gandrīz ikvienam pazīstamas par!dības – pēkšņas, neapzin!tas ,ermeņa saraušan!s iemigšanas brīdī –, un šo robežst!vokli starp miegu un nomodu izmanto k! konceptu!lo s!kumpunktu. Kuratori Raimundas Malašauskas un Zane Onckule izst!dē Liep!jas muzej! pulcējuši starptautiski pazīstamu m!kslinieku darbus, kas aptver skaņu, smaržu, kustību, video un telpiskas instal!cijas un skar dzi)i, aicinot skatīt!ju uztvert ,ermeni k! jutīgu un precīzu instrumentu, kas spēj labi orientēties apk!rtēj! vidē arī nestabilit!tes un nemiera laikmeta mainīgajos apst!k)os.
Rīko: Liep!ja 2027 sadarbīb! ar partneriem
87
Mainīgie apv!ršņi
15. jūlijs – 14. novembris Liepājas muzejs
88
Koncerts “Eurovision Young Musicians”
89
Liels notikums Liep!jas starptautiskaj! popularizēšan! ir konkurss “Eurovision Young Musicians”. Beidzamajos gados izveidojusies tradīcija jauniešu “Eirovīziju” rīkot Eiropas kultūras galvaspilsēt!s. Šo muzik!li augstvērtīgo un jauneklīgi iedvesmojošo notikumu televīzij! noskat!s teju miljons skatīt!ju, un t! ir unik!la iespēja par!dīt Liep!ju k! augst!k!s pak!pes kultūras norišu vietu ar koncertz!li, kas kvalit!tes ziņ! līdzin!s Eiropas vadošajiem koncertnamiem. (ne)miera virsotne
10. jūlijs Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
Rīko: SIA “Lielais Dzintars”
Atvērtais te!tris
17.–18. jūlijs Kuldīga
Mobilu performan.u parāde-defil! “Uz zemes, ūdenī un gaisā”
90
Mobilu performan+u par!de “Uz zemes, ūdenī un gais!” ir starptautisks brīvdabas notikums, kas apvieno m!kslu uz riteņiem, kustīgu scenogr!fiju, mūsdienu cirku un ielu te!tri. Divu dienu programm! Kuldīga k)ūst par skatuvi, kur izr!des notiek pilsētvidē, uz ūdens un gais!, radot nep!rtrauktu kustības un pieredzes plūsmu. Pas!kum! piedal!s teju ducis m!kslinieku un kolektīvu no Be)(ijas, Francijas, Nīderlandes un Latvijas, pied!v!jot daž!das brīvdabas izr!des un performatīvus notikumus. Starp tiem ir fran+u “Théâtre de la Toupine” ar karuse)a izr!di “D!rza m!jiņa”, holandiešu “Tukkers connexion” ar darbiem “Vienatnē”, “Sofa” un “Rallijs”, k! arī “Underclouds” izr!de “Inerce”, kur akrob!tika un gravit!cija veido dinamisku kustības dramatur(iju. Programm! piedal!s arī “Fabuloka”, “Cie Dynamogene”, “Mirage Jazz Orchestra”, savuk!rt uz ūdens notiek “Piano du lac” performan+u sērija un Reinerja Sijpkensa muzik!l!s laivas uzvedumi. Apmeklēt!ji aicin!ti piedalīties arī radošaj!s darbnīc!s, kur profesion!lu m!kslinieku vadīb! iespējams apgūt jaunas prasmes un pieš,irt liet!m jaunu dzīvi. Be)(u “Mobil! ateljē” darbnīc! apmeklēt!ji var iesaistīties ap(ērba p!rveidošan!, izmantojot kustīb! darbin!mas šujmašīnas un radot jaunus m!kslas objektus no lietotiem materi!liem. Projekta mēr,is ir paplašin!t profesion!lu laikmetīg!s m!kslas norišu pieejamību Kurzemes re(ion!, veidot starptautisku iniciatīvu, kas aktivizē publisko telpu ar izr!dēm un līdziesaistes aktivit!tēm.
Rīko: pašvaldības a(entūra “Kuldīgas kultūras centrs”
(ne)miera virsotne
91
Dižie Lielaj! dzintar!
24. jūlijs Koncertdārzs “Pūt, v!jiņi!”, Liepāja
Liepājas operas festivāls “Opera pie jūras”. Marina Rebeka un Liepājas Simfoniskais or,estris
92
Saule lēni slīd p!ri jūrai un tuvojas horizontam. Gais! vēl virmo vasaras svelme, bet draisks vējš park! iepūš veldzi no jūras. Putni kokos dzied uvertīru “Operai pie jūras”. Liep!jas Simfoniskais or,estris diri(enta Gunta Kuzmas vadīb! aicina mūzikas mī)ot!jus uz vasaras operas gal! koncertu koncertd!rz! “Pūt, vējiņi!”. Šaj! vakar! uz skatuves mirdz izcilais latviešu sopr!ns Marina Rebeka – viena no starptautiski atzīt!kaj!m Latvijas operzvaigznēm, kuras balss skanējusi pasaules prestiž!kajos opernamos. Viņai pievienojies fran+u tenors 8iljēns Bērs (Julien Behr), kura spožais tembrs un ekspresīv! muzikalit!te padarījusi viņu par pieprasītu solistu vis! Eirop!. Piedal!s: Marina Rebeka (sopr!ns), 8iljēns Bērs (tenors), Liep!jas Simfoniskais or,estris, diri(ents Guntis Kuzma. Bi)etes “Bi)ešu Paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.
Rīko: VSIA “Liep!jas Simfoniskais or,estris”
(ne)miera virsotne
93
Eiropa dzied Liep!ju
30. jūlijs – 1. augusts Priekule, Dienvidkurzemes kultūrvietas
Koncertu s!rija “Dienvidkurzemes dārgakmeņi”
94
Projekta mēr,is ir par!dīt Latvijai un Eiropai Dienvidkurzemes izcil!s personības – -riku Ešenvaldu un -valdu Rimbenieku. Ar skanīgiem koncertiem un sarīkojumiem maz!s Dienvidkurzemes novada pilsētiņas un pagasti tiek izcelti k! pievilcīgas iedvesmas un radošuma vietas visas Eiropas kontekst!. -rika Ešenvalda dai)rades festiv!ls, atzīmējot komponista 50. dzimšanas dienu, notiek Priekulē. Festiv!lu realizē Liep!jas Simfoniskais or,estris un Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, m!ksliniecisk! vadīt!ja M!ra Sirm! vadīb!. Par neatņemamu Dienvidkurzemes muzik!lo tradīciju k)uvis festiv!ls “Rimbenieks”, kur! Liep!jas Simfonisk! or,estra mūzi,i un domubiedri daž!dos sast!vos muzicē Dienvidkurzemes novada baznīc!s, kultūrviet!s un skaistaj!s dabas ainav!s, pied!v!jot klausīt!jiem kamermūzikas programmas.
Rīko: Dienvidkurzemes novada Kultūras p!rvalde sadarbīb! ar VSIA “Liep!jas Simfoniskais or,estris”
Programma “Rokam roku” festivālā “Summer Sound” “Rokam roku” ir unik!ls kultūras notikums, kas apvieno mūziku, dokument!lo kino un lektoriju ciklu, izce)ot Latvijas rokmūzikas vēsturi un t!s saikni ar Eiropas kultūras procesiem. Festiv!la “Summer Sound” laik! “Rokam roku” veidos vienu no skatuvēm Liep!jas park!, bet dokument!l! kino un sarunu cikls notiks kultūras nam! “Wiktorija”. Pas!kums akcentē rokmūzikas pretošan!s garu un t!s lomu sabiedrības brīvības, pašizpausmes un intelektu!l!s attīstības procesos Latvij! un pasaulē. Apmeklēt!jiem tiek pied!v!ts iepazīt rokmūzikas daudzveidību – no smag! met!la līdz indie, no pankroka līdz eksperiment!l!m un žanru robežas p!rk!pjoš!m form!m.
Rīko: biedrība “Circle Pit! Shows”
95
Rokam roku
30.-31. jūlijs Jūrmalas parks un Liepājas pludmale, kultūras nams “Wiktorija”
Aci pret aci ar dabisko
Maijs-septembris Liepāja
Vides izglītības notikums “Šūna”
96
Šūna ir notikums vides apziņai un pirm! vides izglītības konceptvieta ar mēr,i sniegt unik!lu pieredzi, veicin!t izpratni par vidi, klimata p!rmaiņ!m un ikviena artavu notiekošaj!s p!rmaiņ!s. “Šūn!” satiekas zin!tne, m!ksla un kultūra, lai izglītotu, diskutētu, iedvesmotu, provocētu, izaicin!tu dom!t un rīkoties. Vides izglītības konceptvietu “Šūna” 2024. gad! izveidoja Latvijas vides pakalpojumu nozares vadošo uzņēmumu p!rvaldīt!js AS “CleanR Grupa”. Pirmaj! gad! t! darboj!s Rīg!, tad Cēsīs, bet 2027. gad! “Šūna” dosies uz Liep!ju - Eiropas kultūras galvaspilsētu, lai jaun! un vēl nebijuš! veidol! rosin!tu vides apziņu pilsētas iedzīvot!jiem un t!s viesiem.
Rīko: AS “CleanR Grupa”
Dabas koncertzāle
Dabas koncertz!le ir unik!ls m!kslas un dabas notikums Latvij!, kas apvieno mūziku, zin!tni un m!kslu, lai pievērstu uzmanību dabas procesiem un cilvēka ietekmei uz vidi. T! radusies 2006. gad! Mazsalac! k! mūzi,u un zin!tnieku kopīga iniciatīva, un laika gait! p!rtapusi par ikgadēju tradīciju, kur! iesaist!s arī m!kslinieki un scenogr!fi. Dabas koncertz!les pas!kumi, sekojot savam koncerta “varonim”, notiek visdaž!d!kaj!s Latvijas viet!s, t! atverot priekškaru ikvienam dabas nostūrim. T! ir vieta, kur! daba k)ūst par skatuvi, bet m!ksla - par veidu, k! izzin!t, izjust un p!rdom!t cilvēka un dabas attiecības. 2027. gad! Dabas koncertz!le norisin!sies Liep!j! ar (ener!lpartnera AS “CleanR Grupa” un SIA “Laflora” atbalstu.
Rīko: Biedrība “Dabas koncertz!le”
97
Aci pret aci ar dabisko
17. jūlijs Liepāja
Foto:2Annemarija2Gulbe
Attēlu pasaule
5. augusts – 27. decembris Liepājas Okupācijas muzejs
Fotoizstāde “Aizliegtie att!li: cenz!tā fotogrāfija 21. gadsimtā”
98
Fotoizst!de “Aizliegtie attēli: cenzēt! fotogr!fija 21. gadsimt!” apvieno starptautisku fotogr!fu un m!kslinieku darbus, kas daž!du iemeslu dē) 21. gadsimt! tikuši cenzēti Eirop!. Ekspozīcija izgaismo cenzūras meh!nismus un to ietekmi uz publisko telpu, atkl!jot, k! sabiedrība, institūcijas un valsts vara rea(ē uz neērt!m un pretrunīg!m tēm!m. Izst!de veidota akadēmisk! un pētniecisk! pieej!, pied!v!jot plašu vēsturisko un soci!lo kontekstu, kas palīdz izprast attēlu cenzūras iemeslus un sekas. T! ir papildin!ta ar izglītības programmu, lai veicin!tu dialogu un sarež(ītas tēmas padarītu pieejamas plaš!kai auditorijai.
Rīko: Mūsdienu kultūras centrs “Kultkom”
T!lniecības simpozijs “Jūras sāls”
Visu augustu P!vilost!, m!kslas telp! “SAKA”, notiek starptautisks akmens un koka tēlniecības simpozijs “Jūras s!ls”, kur! piedal!s pieci m!kslinieki. S!ls jūr! veido vienu no skarb!kaj!m vidēm uz planētas – t! grauž un š,e), lēni un neatlaidīgi mainot esošo. Šī procesa metafora k)ūst par pamatu m!kslinieku radītajiem darbiem, kas veltīti Baltijas jūrai un t!s ekolo(iskajiem izaicin!jumiem. Simpozija laik! m!kslinieki pēta jaut!jumus par atkritumu samazin!šanu, zvejniecības ietekmi un cilvēka spēju dzīvot veselīg! saskaņ! ar jūru. Paralēli notiek atvērt!s lekcijas par radošo procesu, k! arī meistarklases, kur!s interesenti aicin!ti iepazīt akmens un koka veidošanas prakses un to saikni ar jūras vidi. 28. august! ir simpozija darbu atkl!šana. Programm! paredzētas sarunas ar m!ksliniekiem, radoš!s darbnīcas, k! arī mūzika, dejas un kop! būšana pie jūras.
Rīko: P!vilostas kultūrvēsturiskais vides centrs
99
Mainīgie apv!ršņi
5., 12., 19., 26. un 28. augusts Mākslas telpa “SAKA”, Pāvilosta
Eiropa dzied Liep!ju
9.–15. augusts Liepāja
Starptautiskais kormūzikas festivāls “Europa Cantat 2027”
100
22. starptautiskais kormūzikas festiv!ls “Europa Cantat” ir viens no liel!kajiem Eiropas amatierkoru festiv!liem. Taj! satiekas vair!k nek! 3000 dzied!t!ju, diri(entu, pedagogu un mūzikas cienīt!ju no Eiropas un visas pasaules. Festiv!la laik! Liep!j! skan koncerti un sadzied!šan!s, notiek atkl!šanas un noslēguma pas!kumi, ir iespēja apmeklēt viesm!kslinieku uzst!šanos. Dalībnieki visas nedē)as garum! piedal!s vair!k nek! 35 meistarklasēs, kur!s izcilu diri(entu vadīb! apgūst daž!du žanru repertu!ru, k! arī iepazīst cits cita kultūru un paplašina muzik!los apv!ršņus. Festiv!la mēr,is ir stiprin!t amatierkoru kustību, pied!v!t kopmuzicēšanu, m!cīšanos un starpkultūru sadarbību, t! bag!tinot Latvijas un Eiropas kultūras dzīvi un nostiprinot Liep!ju k! starptautisku mūzikas notikumu centru. Inform!cija: www.europacantat2027.com
Rīko: Eiropas Koru asoci!cija, Liep!ja 2027 un Dziesmu svētku biedrība
Starptautiskais .uguna mākslas simpozijs
Aizputē notiekošais +uguna m!kslas simpozijs bag!tina re(iona kultūrvidi ar pas!kumu, kur! profesion!li tēlnieki rada +uguna skulptūras un iepazīst +uguna liešanas tehnolo(isk!s iespējas radoš! proces!. 0uguna kausēšana un liešana ir publikai atvērts pas!kums, un vizu!li efektīgo liešanas procesu Tebras upes krast! var apmeklēt plašs skatīt!ju loks. Projekta mēr,is ir veidot jaunu pieeju m!kslas izzin!šanai, m!kslas profesion!)u un sabiedrības izglītošanai, organizēt m!ksliniekiem starptautisku sadarbību un radošo darbu īstenošanas rezidences, diskusijas, simpoziju un noslēguma šovu, k! arī tikšanos ar plaš!ku publiku.
Rīko: Starpnozaru m!kslas grupa “Serde” sadarbīb! ar tēlnieku K!rli Alaini
101
Sapņa teritorija
13. augusts Aizpute
Vērtību agora
2.–22. augusts Kuldīga
Demokrātijas rezidence “Eiropas sapnis”
102
Starptautisk! demokr!tijas rezidence “Eiropas sapnis” pulcē sešus rezidentus no daž!d!m jom!m, lai kopīgi meklētu veidus, k! veicin!t jēgpilnu un iek)aujošu līdzdalību demokr!tiskos procesos mūsdienu Eirop!. Rezidence kalpo par telpu domu apmaiņai, eksperimentiem un radošu risin!jumu izstr!dei, vienlaikus pied!v!jot arī publiskus notikumus, kuros sabiedrība aicin!ta iesaistīties sarun! par demokr!tijas tagadni un n!kotni. Projekta laik! tiek pētīts, k! (ne)miera zemes iedzīvot!ji uztver Eiropas sapni un demokr!tiju, vai demokr!tija tiek uzlūkota k! neatņemama Eiropas identit!tes sast!vda)a. Rezidences dalībnieku uzdevums ir attīstīt jaunas pieejas un rīkus demokr!tijas stiprin!šanai, īpaši akcentējot metodes, kas uzrun! cilvēkus ne tikai intelektu!li un praktiski, bet arī emocion!li un estētiski – radot pieredzi, kas iedvesmo, iesaista un paliek atmiņ!.
Rīko: nodibin!jums “Demokr!tijas fonds”
Liepājas teātra starptautiskais festivāls “Teātris tuvplānā”
Liep!jas te!tra festiv!ls “Te!tris tuvpl!n!” ir iecerēts k! ikgadējs pas!kums, kur! katru gadu tiek veidota starptautiska izr!žu programma. To veido Baltijas jūras re(iona valstu te!tru izr!des un papildu programma, kas ietver sarunas par te!tra m!kslu, izr!žu ideju prezent!cijas, dramaturgu rezidencēs tapušo lugu lasījumus un citas aktivit!tes, tostarp bezmaksas. Festiv!l! ir iespēja iepazīt Baltijas jūras re(iona valstu te!tru izr!des un te!tra m!kslas procesus, reflektēt par tiem. Bi)etes www.bilesuparadize.lv un Liep!jas te!tra kasē.
Rīko: SIA “Liep!jas te!tris”
103
Atvērtais te!tris
19.–21. augusts Liepājas teātris
Attēlu pasaule
27. augusts Liepāja
Fotoakcija “Viena diena Liepājā”
104
Projekta kulmin!cija notiek 2027. gada 27. august!, kad 24 stundu garum! notiek fotoakcija “Viena diena Liep!j!”. T!s laik! profesion!li fotogr!fi, fotoamatieri un ikviens interesents aicin!ts iemūžin!t Liep!jas, Kuldīgas un visas Dienvidkurzemes re(iona ikdienas dzīvi, cilvēkus, arhitektūru un notikumus. Pl!nots paplašin!t akcijas mērogu, aicinot piedalīties arī fotogr!fus no cit!m Eiropas valstīm. Projekta sagatavošanas posm! tiek apzin!tas īpašas vietas, cilvēki un st!sti, lai fotoakcijas dien! mēr,tiecīgi dokumentētu šodienas realit!ti. Da)a no šīm viet!m un tradīcij!m pēc 20 gadiem var būt būtiski mainījuš!s vai zudušas, t!dē) akcijas mēr,is ir radīt vizu!lu liecību par Liep!jas mūsdienu ikdienu un daudzveidību. T!pat mums būs iespēja salīdzin!t 1987. un 2007. gad! uzņemtos darbus, izce)ot fotogr!fijas spēju veidot st!stus un atspogu)ot notikumus vēsturisk! kontekst!.
Rīko: Biedrība “Viena Diena.lv”
Sarunu un gastronomijas sv!tki “Pie Laimes galda”
“Pie Laimes galda” ir notikums Liep!jas sirdī – Pētertirgū –, kas atdzīvina kopgalda tradīciju un tirgus vidi k! vietu, kur rais!s sarunas, st!sti un kopības sajūta. Tas ir sirsnīgu, radošu un soci!li nozīmīgu aktivit!šu kopums, kas iedvesmo pamanīt līdzcilvēku aspr!tību un piedzīvot kop! būšanas spēku. Kopīgas maltītes un gatavošana veicina cilvēka labbūtību, veselību un dzīvildzi. Ar akciju – sarunu un gastronomijas svētkiem “Pie Laimes galda” – aicin!m pilsētas iedzīvot!jus un viesus san!kt pie kopīga galda un iepazīt ēdiena, kultūras un brīv! laika pavadīšanas iespēju daudzveidību, dom!jot ne tikai par savu, bet arī planētas veselību un ilgtspējīgu resursu patēriņu, atzīmējot ražas laiku ar garšīg!m sarun!m un p!rsteidzoš!m vietējo produktu receptēm Latvijas pav!ru interpret!cij!. Smiekli ir ne vien iedarbīg!k!s z!les, bet arī lab!k! garšviela!
Rīko: Liep!ja 2027
105
Pie Laimes galda
28. augusts Liepājas P!tertirgus laukums
Sapņa teritorija
Augusts – septembris Kuldīgas novads
Starptautiska radošo autoru rezidence “Piezīmes uz malām”
106
Starptautisk! radošo autoru rezidence “Piezīmes uz mal!m” fokusējas uz mūsdienu kultūras un vēsturisk! mantojuma mijiedarbību Kuldīgas novada pagastu un pilsētu teritorij!s, īpašu uzmanību pievēršot lok!li nozīmīg!m kultūrvērtīb!m. Rezidences laik! m!kslinieki vienu mēnesi dzīvo un pēta vietējo kultūrtelpu daž!d!s novada viet!s. Iedvesmojoties no kopienu st!stiem, tradīcij!m un pieredzes, tiek radīti jauni darbi, kas atkl!j laikmetīg!s kultūras un vēsturisk! mantojuma saspēli. August! rezidencē piedal!s seši radošie autori, bet rezidences noslēgum!, 24. un 25. septembrī, reziden+u norises viet!s notiks publisku pas!kumu programma, kuras laik! būs iespēja iepazīt rezidences laik! tapušos darbus, radošos procesus un vietu interpret!cijas.
Rīko: Kuldīgas novada pašvaldība
Zentas Mauriņas vasaras skola un papildinošā programma
Dienvidkurzemes novada Grobiņ! notiek starptautiska un starpdisciplin!ra m!kslinieku vasaras skola, kas nes rakstnieces Zentas Mauriņas v!rdu. Taj! īpaša uzmanība tiek veltīta m!ksliniekiem un rakstniekiem ar invalidit!ti, īpaši tiem, kuri str!d! !rpus lielajiem centriem, nodrošinot iespēju piedalīties rezidencēs, meistarklasēs un profesion!lu mentoru vadīt!s nodarbīb!s. Vasaras skola veidos vidi, kur daž!das m!kslas prakses, pieredzes un skatupunkti satiekas kopīg! radīšanas proces!. T! stiprina iek)aujošu kultūras telpu, kur m!kslinieki ar un bez invalidit!tes var attīstīt prasmes, sadarboties un rosin!t vietējo kopienu iesaistīties laikmetīg!s m!kslas procesos. Projekta mēr,is ir radīt pieejamu un iek)aujošu koprades platformu, kas veicina redzamību, līdzdalību un jaunus skatījumus kultūras piek)ūstamības un iek)aušanas jom! Latvij!.
Rīko: Liep!ja 2027 sadarbīb! ar biedrību “COLORIZE”
107
Bibliotēkas gars
Augusts Grobiņa, Dienvidkurzemes novads
Dzīv! vēsture
3.–4. septembris Alsunga
Starptautiskais etnomūzikas festivāls “Alksnis”
108
“Alksnis” ir divu dienu kultūras notikums Suitu kultūrtelp!, kas apvieno tradicion!lo un laikmetīgo etnomūziku, amatniecību un kopienu svētkus. Festiv!ls norisin!s vair!k!s Alsungas viet!s – centr!, Dižgabalkaln!, Livonijas ordeņa pils pagalm! un citur. Programma pulcē mūzi,us, folkloras kopas, tirgot!jus un tradicion!lo amatu meistarus no Latvijas un !rvalstīm, izce)ot Suitu kultūrtelpas bag!tību un atvērtību starptautiskai sadarbībai. Festiv!ls s!kas 3. septembrī ar fran+u m!kslinieces Martinas Lafonas (Martine Lafon) izst!des atkl!šanu un grupas “Les Itinérantes” koncertu. 4. septembrī Alsungas centr! uzst!jas Suitu dūdenieki, Suitu sievas un Suitu vīri, k! arī “Ogas”, “I)(i”, -riks Zeps un “Rikši”. Vakara koncerts Livonijas ordeņa pils pagalm! pulcē “Au)us”, somu “Okra Playground” un gruzīnu “Bani Hill Band”, bet festiv!lu noslēdz dan+u vakars ar “Rahu The Fool”.
Rīko: Kuldīgas novada pašvaldība
Imersīvās mākslas simpozijs un izstāde “Paplašinātās realitātes”
Trīs dienu paplašin!t!s realit!tes (XR) m!kslas programma pied!v! pieredzēt, k! imersīv!s tehnolo(ijas p!rvērš m!kslu telpisk!, multisensor! pieredzē – no kosmisk!m skaņu ainav!m Ventspils radioteleskop! un Latvijas purvu ekosistēmu sonifik!cij!m līdz Šveices Alpu mežu datu vizualiz!cij!m un Cīrihes Imersīv!s m!kslas telpas pētnieku eksperimentiem ar uztveri, kur realit!te tiek ne vien attēlota, bet sensori!li un ,ermeniski pieredzēta. Programma darbojas k! “atvērta laboratorija”, kur m!kslinieki, zin!tnieki un pētnieki veido dialogu ar auditoriju par mūsdienu mainīgaj!m realit!tēm – vidi, klimatu un planētas n!kotni –, aicinot sajust, dom!t un no jauna p!rdefinēt mūsu attiecības ar pasauli.
Rīko: Jauno mediju kultūras centrs “RIXC” sadarbīb! ar Cīrihes M!kslas universit!tes Imersīv!s m!kslas telpu (IASpace)
109
Vērtību agora
9.–12. septembris Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
Bibliotēkas gars
Septembris Liepāja
Lasīšanas programma b!rniem Dzejas dienās
110
Dzejas dienu bērniem veltīt! publisk! lasīšanas programma rosina lasīšanu k! dzīvu, radošu un pieredzē balstītu procesu. Programmas pamat! ir ideja par lasīšanu k! atkl!jumu – nevis pien!kumu, bet prieku, spēli un izziņu, kas organiski k)ūst par da)u no bērna ikdienas. T! aicina veidot vidi un notikumus, kuros teksts k)ūst par piedzīvojumu, bet dzeja – par tiltu starp valodu, iztēli un pasaules izzin!šanu. Dzeja šaj! kontekst! tiek skatīta k! īpaša liter!r! forma, kas )auj valodai kustēties un skanēt, pied!v!jot bērniem sastapt tekstu ne tikai lasot, bet arī klausoties, piedzīvojot, izspēlējot un radot to pašiem. Programmas mēr,is ir literatūrai iziet !rpus ierastaj!m form!m un sastapt bērnus viņiem tuv!s un saprotam!s viet!s – pilsētvidē, dab! un kopien!.
Rīko: SIA “Liepaja Music”
Kurzemes kultūras forums
Kurzemes kultūras forums ir vieta un laiks, kur tiekas Kurzemes kultūras nozares profesion!)i un tie, kam svarīga kultūras dzīve, t!s attīstība un izaugsme. Tas nav tikai re(ion!ls notikums, gaidīts ir ikviens, tomēr uzmanības centr! – Kurzeme un t!s KultūrVīzija k! skatījums uz n!kotnes kultūras attīstību. Mēr,auditorija – kultūras jomas valsts un pašvaldību darbinieki, nevalstisko organiz!ciju un aktīvo kopienu p!rst!vji, priv!tie producenti un kultūras jomas uzņēmēji, k! arī ikviens interesents. Forum! pievēršamies jaut!jumiem, k!da varētu būt Kurzemes KultūrVīzija – uz kurieni ejam un uz kurieni mums varbūt vajadzētu iet. K!di mēs esam kopīgaj! ain! un vai mums ir stratē(ija, pēc kuras vadīties? Pas!kum! piedal!s daž!du jomu eksperti – lektori ar mini lekcij!m un iedvesmas st!stiem, k! arī tiek veidotas diskusijas par iedzīvot!jiem aktu!l!m tēm!m.
Rīko: Dienvidkurzemes novada pašvaldība
111
Ukstiņš. Mūžu m!cies
9. septembris Dienvidkurzemes novads
Atpaka) n!kotnē
17. septembris – 7. novembris Liepāja
Liepājas animācijas dienas “Att!ls. Skaņa. Stāsts”
112
Liep!jas anim!cijas dienas ir daudzveidīgu norišu cikls, kas veltīts anim!cijai k! audiovizu!lajai m!kslai un st!stniecības formai. Programma pied!v! iespēju iepazīt anim!cijas pasauli daž!dos form!tos, atkl!j t!s radošo daudzveidību un spēju savienot attēlu, skaņu un st!stu. Pas!kumu cikl! ir filmu seansi, notiek radoš!s darbnīcas, tikšan!s ar nozares profesion!)iem un izglītojošas aktivit!tes daž!d!m auditorij!m, iepazīstinot ar Latvijas anim!cijas tradīcij!m un starptautisko kontekstu. No 17. septembra līdz 7. novembrim “Kursas kvart!la” Tīklu m!j! skat!ma izst!de “Latvijas anim!cija Eiropas dimensij!”, kas pirmo reizi tik plaš! apjom! atkl!j Latvijas anim!cijas sasniegumus, autorus, tehniku daudzveidību un t!s vietu Eiropas anim!cijas telp!. Savuk!rt no 14. līdz 17. oktobrim programmu papildina radoš!s darbnīcas bērniem un filmu seansi.
Rīko: Latvijas Anim!cijas asoci!cija
18. septembris Liepājas teātris
Liepājas teātra izrāde “Pret v!l!šanām” sadarbībā ar “Dead Centre” (/rija)
113
Atvērtais te!tris
Liep!jas te!tris savu 121. sezonu 2027. gada septembrī atkl!j ar izr!di “Pret vēlēšan!m” (par pamatu izmantojot Deivida van Raibruka (David Van Reybrouck) gr!matu ar t!du pašu nosaukumu) sadarbīb! ar 6rijas te!tra apvienību “Dead Centre”, kuru veido dramaturgi un režisori Bušs Mokarzels (Bush Moukarzel) un Bens Kids (Ben Kidd). Šī izr!de ir jauna un īpaša pieredze ne tikai Liep!jas te!tra aktieriem, bet arī m!kslinieciski tehniskajam kolektīvam un, protams, izr!des apmeklēt!jiem. Projekta mēr,is ir kop! ar starptautiski atzītu te!tra apvienību “Dead Centre” radīt izr!di, kas rosina diskusiju par sabiedrības iesaisti politiski un soci!li nozīmīgu lēmumu pieņemšan!. Bi)etes www.bilesuparadize.lv un Liep!jas te!tra kasē.
Rīko: SIA “Liep!jas te!tris”
24. septembris – 3. oktobris
24. septembris Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”, mākslas telpa “Civita Nova 1”
Mūsdienu mākslas festivāls “Liepājas Mākslas forums”
Kurta Stallerta fotoizstāde “Liepājas gars”
“Liep!jas M!kslas forums 2027” ir viens no spilgt!kajiem laikmetīg!s m!kslas notikumiem Liep!j!. Programma fokusēta uz cilvēcisko un !rpuscilvēcisko, savienojot skaņu m!kslu, vizu!lo m!kslu, laikmetīgo deju, tehnolo(ijas un zin!tnes jaun!k!s idejas.
Festiv!lu “Liep!jas M!kslas forums 2027” atkl!j be)(u foto m!kslinieka Kurta Stallerta (Kurt Stallaert) lielform!ta fotoizst!de. M!kslinieks rada iespaidīgu fotosēriju ar detalizētiem tēlainiem portretiem, kuros fotografēti vietējie iedzīvot!ji – cilvēki, kuru sejas un st!sti iemieso pilsētas garu un n!kotnes vīziju. Triju dienu laik! m!kslinieks personīgi uzrun! vietējos iedzīvot!jus un, izmantojot m!kslīg! intelekta (enerētus fonus, iedzīvina iedzīvot!ju sapņu vietas, sapludinot realit!ti un iztēli vienot! vizu!l! st!stījum!.
114
24. septembris Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
24. septembris un 2. oktobris Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”, mākslas telpa “Civita Nova 1”
Audiovizuāla performance “Subassemblies”
Diskusijas “Radošā tālnojauta”
“Liep!jas M!kslas foruma 2027” atkl!šanas notikums ir pasaulslaven! m!kslinieka Rjoi+i Kurokavas (Rioiči Kurokawa) audiovizu!l! performance “Subassemblies”, kas pēta attiecības starp dabiskaj!m un cilvēka radītaj!m struktūr!m ar arhitektonisku mērogu k! skatpunktu. Savas dzīv!s uzst!šan!s videomateri!lu izveidei Kurokava iedvesmojies Liep!jas apkaimē – Karostas iespaidīgaj! fortu ansamblī, un iegūtie video p!rtop grandioz! un neaizmirstam! audiovizu!l! performancē. Rjoi+i Kurokavas darbi izst!dīti vis! pasaulē, arī Tate Modern, Pompidū centr!, Palais de Tokyo un Venēcijas bienn!lē.
Festiv!la otro dienu ies!kam tematik! “Radoš! t!lnojauta”, kas ir viena no Liep!jas 2027 programmas lielaj!m pamattēm!m ar aizraujoš!m un izglītojoš!m diskusij!m starp tehnolo(iju ekspertiem, m!kslīg! intelekta pētniekiem un m!ksliniekiem. Diskusijas ir par m!kslas n!kotni, m!kslīg! intelekta un zin!tnes lomu m!kslas daudzveidīb!, k! arī m!kslas lomu visp!r – pilsētas, valsts un Eiropas jaunaj! (eopolitiskaj! kontekst!.
115
24. septembris Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
25. septembris Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
Ballīte. Reivs. Audiovizuālās dejas
“Ensemble Intercontemporain” un Lindas Leimanes jaundarbs
“Liep!jas M!kslas foruma 2027” atkl!šanas ballītē notiek re!llaika audiovizu!l!s deju mūzikas programmēšanas (live coding) Algorave. Baud!m, k! algoreiva meistari veido tehnolo(ijas un k! tehnolo(ijas veido viņus. Algoreivs ir da)a no plaš!kas re!llaika radoš!s programmēšanas kustības, kas apvieno klubu kultūru ar datorizētu radošo garu. Tas kalpo k! pretnis MI m!kslas praksēm un līdzin!s džeza improviz!cijas jeb jamming principiem. Ballītes programmu veido live coding eksperti Patriks Borge!ts (Patrick Borgeat) no V!cijas un Fabians van Sluijss (Fabian van Sluijs) no Nīderlandes. Algoreivs aicina publiku atbrīvoties, dejot un baudīt dzērienus, kamēr profesion!li kodēt!ji no visas Eiropas re!llaik! radīs ritmus un vizu!los efektus uz skatuves.
Pirmoreiz Latvij! uzst!jas viena no pasaules lab!kaj!m laikmetīg!s mūzikas apvienīb!m “Ensemble Intercontemporain”. Speci!li Liep!jai izveidota koncertprogramma, kuras centr! – latviešu komponistes vizion!res Lindas Leimanes jaundarbs. Šī ir pirm! reize, kad ansamblis pasūtina jaunu opusu komponistam no Latvijas. Līdz!s likts (eni!lais Klods Vivjē (Claude Vivier), ainavisk! Anna Torvaldsdotira (Anna Thorvaldsdottir) no Islandes un jaundarbs sitaminstrumentiem, ko komponējis neprognozējamais v!cietis Enno Pope (Enno Poppe). Šī aizraujoš! programma izskanēs arī Parīzē.
116
26. septembris un 2. oktobris Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”, Lielā zāle
1. oktobris Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”, Lielā zāle
Starpdisciplinārs jaundarbs “Nākotnes pasaules aina”
Pj!ra Jodlovska opera “Alan T”
Vēl vienu starpdisciplin!ru jaundarbu īpaši “Liep!jas M!kslas foruma 2027” tematikai par m!kslīg! intelekta un n!kotnes tehnolo(iju utopij!m un distopij!m radījusi talantīgu latviešu m!kslinieku komanda. Sadarbojoties ar vienu no pieciem vadošajiem modul!ro sintezatoru ražot!jiem pasaulē Erica Synths (Latvija), komponiste Anna Fišere, industri!l!s elektronisk!s mūzikas, dark ambient un noise veter!ns Erorr, scenogr!fs Andris Eglītis, mūzi,i Aigars Raumanis (saksofons), Anna G!gane (klarnete/ basklarnete), K!rlis Klotiņš (+ells) un Oskars Bokanovs (kontrabass) izveidojuši iespaidīgu m!kslu sintēzē dzimušu darbu “N!kotnes pasaules aina”.
Komponists un multimediju m!kslinieks Pjērs Jodlovskis (Pierre Jodlowski) iepazīstina ar savu laikmetīgo operu “Alan T” par ang)u matem!ti,i, datorzin!tnieku, kriptoanalītī,i Alanu Tjūringu (Alan Turing), kas tiek uzskatīts par teorētisk!s datorzin!tnes un m!kslīg! intelekta tēvu. 1952. gad! Tjūrings tika apsūdzēts un nežēlīgi iznīcin!ts homoseksualit!tes dē). M!kslīgais intelekts, kriptolo(ija, vēsture, izslēgšana un homofobija – šie jaut!jumi ir aktu!li arī mūsdienu pasaulē. Pats komponists ir skatuves, gaismu un video režisors, lom!s sopr!ns Joanna Frešela (Joanna Freszel) un aktieris Tomass Hauzers (Thomas Hauser), piedal!s “Nadar Ensemble”, videom!kslinieki Jans Filips (Yann Philippe) un Matjē Gilēns (Matthieu Guillin) un IRCAM datormūzikas dizains. Scenogr!fe Klēra Senblanka (Claire Saint-Blancat).
117
2. oktobris “Lielais dzintars”, zāle “Civita Nova 6”
3. oktobris “Lielais dzintars”, Lielā zāle
Laikmetīgās dejas meistarklases Sašas Valcas vadībā
“Sasha Waltz & Guests” dejas izrāde “In C”
Festiv!la laik! telp! “Civita Nova 6” notiek laikmetīg!s dejas meistarklases dejas profesion!)iem vai pusprofesion!)iem izcil!s Berlīnes horeogr!fes Sašas Valcas (Sasha Waltz) vadīb!. Saša Valca ir viena no mūsdienu dejas spož!kaj!m personīb!m – talantīga, sirsnīga, dzi)i cilvēciska, p!rsteigumu pilna hum!niste. Viņas veidot!s izr!des raisa spēcīgu līdzp!rdzīvojumu un neatst!j vienaldzīgus pat tos, kas sak!s neko nejēdzam no laikmetīg!s dejas. Sašas Valcas attieksme pret pasauli savienojum! ar cilvēka ,ermeņa plastiku un kustību (eometriju ir vērtīgs sarunas priekšmets šaj!s meistarklasēs.
Festiv!lu simboliski noslēdz pasaulslaven! laikmetīg!s dejas apvienība “Sasha Waltz & Guests”, kas Latvij! uzst!jas pirmo reizi un ir unik!ls notikums valsts mērog!. Apvienība izpilda vienu no savas m!ksliniecisk!s prakses stūrakmeņiem – uzvedumu “In C”, kas ir vērsts uz emp!tijas un cilvēcības meklējumiem. Šis m!kslas darbs cīn!s pret jebk!da veida diskrimin!ciju, vardarbību un ideolo(iju, iest!joties par atvērtas un daudzveidīgas sabiedrības demokr!tiskaj!m vērtīb!m ne tikai politik!, bet arī mūzik! un dej!. Uzveduma izpildījum! Liep!j! kop! ar dejot!jiem uz skatuves ir arī vietējie mūzi,i, t!dēj!di stiprinot profesion!lu starptautisko sadarbību.
118
Animācijas programma jauniešiem “Cilpas un filmas”
Festiv!la noslēdzoš! diena īpaši veltīta jauniešu auditorijai un anim!cijai. Sadarbīb! ar Latvijas Anim!cijas asoci!ciju sagatavota anim!cijas programma “Cilpas un filmas”. Rīta pusē notiek anim!cijas cilpu veidošanas darbnīca pusaudžiem anim!cijas studijas “Atom Art” režisora un m!kslinieka Edmunda Jansona vadīb!. Jauniešu veikums pēc tam tiek iek)auts tematiskaj! filmu programm!/lektorij! par anim!cijas cilpu radošo principu un izmantojumu. Pēcpusdien! tiek pied!v!ta starptautisku anim!cijas filmu programma jauniešiem un pieaugušajiem par skaņas un attēla savienību “Atk!rtojumi un cilpas laikmetīgaj! autoranim!cij!”. Filmu programmas ietvaros tiek izr!dīti arī 5–6 starptautisku autoru darbi.
Rīko: SIA “Lielais Dzintars”
119
Liep!jas M!kslas forums
3. oktobris “Lielais dzintars”, Kamerzāle
UPDATE
27. septembris – 2. oktobris Liepāja
Mediju mākslas un tehnolo+iju festivāls “UPDATE”
120
Mediju m!kslas un tehnolo(iju festiv!ls “UPDATE” ir starptautiska platforma, kur sastopas m!ksla, zin!tne un tehnolo(ijas. Tas pulcē m!ksliniekus, studentus, pētniekus un dom!t!jus, lai kopīgi eksperimentētu, radītu un dalītos idej!s par n!kotnes kultūras procesiem. Festiv!la programma ietver darbnīcas, izst!des, performances un simpoziju, k! arī īpaši veidotas aktivit!tes plaš!kai publikai un (imenēm ar bērniem. “UPDATE” veido vidi, kur iespējams pieredzēt radošos procesus to tapšanas brīdī un ieraudzīt, k! tehnolo(ijas k)ūst par da)u no m!ksliniecisk!s dom!šanas. Festiv!la noslēgum! norisin!s izst!de, kur! apkopoti darbnīcu rezult!ti un starptautisko m!kslinieku darbi, izgaismojot jaunas pieejas un eksperimentus mediju m!ksl!.
Rīko: biedrība “ASTE. Art, Science, Technology, Education”
Rīgas Starptautiskais kino festivāls Liepājā
Rīgas Starptautiskais kino festiv!ls (RIGA IFF) 2027. gad! dodas uz Liep!ju, lai pied!v!tu spilgtu un daudzveidīgu kino programmu, kas aicina izzin!t pasauli no negaidītiem skatpunktiem. Festiv!ls Liep!j! r!da jaun!ko Eiropas un pasaules kino izlasi, vienlaikus stiprinot dialogu starp skatīt!jiem un nozares profesion!)iem. No 21. līdz 24. oktobrim kinoz!lēs skat!mi izmeklēti filmu seansi, ko papildina veidot!ju un ekspertu ievadv!rdi. Programm! iek)autas arī publiskas diskusijas un tikšan!s ar kino industrijas p!rst!vjiem, sniedzot iespēju tuv!k iepazīt filmu tapšanas procesus un aizkulises. Festiv!la norise Liep!j! akcentē re(iona potenci!lu k! daudzsološu vietu filmu uzņemšanai un starptautiskai sadarbībai kino nozarē.
Rīko: biedrība “Rīgas Starptautiskais kino festiv!ls”
121
Kino sapnis
21.–24. oktobris Liepāja
(ne)miera virsotne
9. oktobris Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
Liepājas operas festivāls “Opera pie jūras”. Lusiana Mansīni un Liepājas Simfoniskais or,estris
122
Festiv!l! “Opera pie jūras” Liep!jas Simfoniskais or,estris diri(enta Gunta Kuzmas vadīb! aicina baudīt klasiski barok!lu opermūzikas programmu ar +īliešu mecosopr!nu Lusianu Mansīni (Luciána Mancini) galvenaj! lom!. Mansīni izce)as ar intensīvu skatuvisko ener(iju un vok!li izteiksmīgu dzied!jumu. Šaj! vakar! gaid!ms arī īpašs pirmatskaņojums – speci!li šim notikumam tapis Artura Maskata dziesmu cikls. Maskats ir viens no spilgt!kajiem mūsdienu latviešu komponistiem, kurš debitēja 20. gadsimta 80. gados, un sarakstījis ori(in!lmūziku tuvu pie simt te!tra izr!dēm daž!dos te!tros, k! arī komponējis kino mūziku. Liel!kie starptautiskie pan!kumi ir viņa skaņdarba “Tango” iek)ūšana 3. starptautisk! simfonisko kompozīciju konkursa “Masterprize 2003” fin!l! London!. Komponists vair!kk!rt ieguvis arī Lielo mūzikas balvu. Piedal!s: Lusiana Mansīni (mecosopr!ns), Liep!jas Simfoniskais or,estris, diri(ents Guntis Kuzma. Bi)etes “Bi)ešu Paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.
Rīko: VSIA “Liep!jas Simfoniskais or,estris”
123
(ne)miera virsotne
124
Liepājas operas festivāls “Opera pie jūras”. Opera “V!ju vīrs Pankoks”
Opera darbība notiek Aizliep!jas jūras piekrastē. St!sta centr! ir Mi,elis Pankoks – zvejnieka dēls, kurš, cīnoties ar dzīves grūtīb!m un identit!tes meklējumiem, atkl!j sevī m!kslinieka aicin!jumu. Viņa ce)š ved cauri jūras ainav!m, (imenes dr!m!m, m!kslas triumfam un zaudējumiem, līdz pat bēg)u gait!m un garīgai atgriešan!s vīzijai. Oper! savijas re!las un simboliskas ainas – jūra, koks, kalni, eņ(e)i un Dieva balss, kas caurstr!vo Pankoka dzīvi un m!kslu. Riharda Dubras jaun! opera, kas tapusi sadarbīb! ar dramatur(i Ingu 4beli, ir emocion!ls un vizu!li bag!ts piedzīvojums, kas aicina skatīt!jus iejusties Kurzemes piekrastes noslēpumainaj! pasaulē, izjust dabas spēku un cilvēka gara meklējumus. Piedal!s Liep!jas Simfoniskais or,estris un diri(ents Guntis Kuzma. Bi)etes “Bi)ešu Paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.
Rīko: VSIA “Liep!jas Simfoniskais or,estris”
125
Dižie Lielaj! dzintar!
5.–6. novembris Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
Ukstiņš. Mūžu m!cies
10. novembris Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
Starptautiskā konference “Kultūras renovācija”
126
Ik rudeni Liep!ja k)ūst par tikšan!s vietu kultūras profesion!)iem, pētniekiem, pasniedzējiem un lēmumu pieņēmējiem. Konference “Kultūras renov!cija” pulcē ekspertus no Latvijas un cit!m valstīm, lai dalītos pieredzē, diskutētu par jaun!kaj!m tendencēm un kopīgi meklētu risin!jumus kultūras attīstībai, t!s n!kotnes stratē(ij!m un p!rmaiņu vadībai. Konferences programma apvieno lekcijas, diskusijas, praktisk!s darbnīcas, starptautisku partneru pieredzi un m!kslinieciskos akcentus, kas paplašina skatījumu uz kultūras procesiem un to ietekmi sabiedrīb!. T! ir platforma domu apmaiņai, kur veidojas sarunas un idejas, kas iedvesmo jaunu starptautisku sadarbību un stiprina kultūras jomas ilgtspējīgu attīstību. Mēr,is – veicin!t zin!šanu, pieredzes un inovatīvu risin!jumu apmaiņu kultūras nozarē, padarot Liep!ju par nozīmīgu profesion!l!s diskusijas centru Baltijas re(ion!.
Rīko: Liep!ja 2027 sadarbīb! ar starptautiskajiem partneriem
27. novembris Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”
Jauniešu festivāls “Nākotnes institūts”
127
Jauniešu forums
Eiropas kultūras galvaspilsētas gada noslēguma pas!kuma veidošana ir nodota mūsu n!kotnes – jauniešu – rok!s. “N!kotnes institūts” ir notikums, kur zem viena jumta satiekas mode, mūzika, deja, m!ksla. Centr! ir drosmīgas idejas, eksperimenti un kop! būšanas prieks, radot spēcīgu apliecin!jumu jaun!s paaudzes radītspējai.
Rīko: Liep!ja 2027
128
(ne)miera zeme, st!sti!
Liepāja
Kultūras audiopastaiga “(ne)miera ceļš”
130
“(ne)miera ce)š” ir kultūras audiopastaiga Liep!jas centr!, kas aicina pilsētu iepazīt kustīb!. Maršruts savieno nozīmīgus pilsētvides punktus no Rožu laukuma līdz Trīsvienības katedr!lei, atkl!jot Liep!jas identit!ti un (ne)miera garu un veidojot vienotu, daudzsl!ņainu pieredzi, kur! pilsēta k)ūst par dzīvu st!stu. St!sta teksta autore ir dramatur(e, liep!jniece Rasa Bugavi+ute-Pēce. Tas pieejams daž!d!m auditorij!m latviešu un ang)u valod! izi.TRAVEL aplik!cij!, individu!li izbaud!ms ar savu viedt!lruni un austiņ!m jebkur! laik!. Atkl!šanas dien! būs unik!la iespēja piedzīvot audiost!stu īpaš! form!t! – ar dzīv!m performancēm, kas atkl!j piecas (ne)miera programmas līnijas. Pastaigas notiks organizēt!s grup!s gida pavadīb!, ar iepriekšēju re(istrēšanos.
Rīko: Liep!ja 2027
Kriša Salmaņa vides objekts “Pūtiens”
Liep!j! š,ērsojot Graudu ielas un Kūrm!jas prospekta krustojumu, skatienu piesaista minim!listiska spogu)met!la skulptūra – iespaidīgs gredzens vai gl!bšanas riņ,is aptuveni trīs metru diametr!. Tas novietots ieslīpi, nedaudz atr!vies no zemes, radot sajūtu par mirkli, kas apst!jies kustības vidū. Pien!kot tuv!k vai aplūkojot objektu no otras puses, atkl!jas negaidīta transform!cija – tas ir piepūšams peldlīdzeklis ar vienradža galvu. T! rags iedūries zemē, un objekts k! nejaušs viesulis apst!jies pilsētas z!lien!. Vai to šurp atpūtis Liep!jai raksturīgais vējš, vai arī daudz spēcīg!ks, klimata p!rmaiņu veidots spēks – tas paliek skatīt!ja iztēlei. Varbūt tas ir vienk!rši rota)īgs m!kslinieka žests. Liep!ja š!du darbu pieņem viegli – tas vienlaikus rota)!jas ar gar!mg!jēju uzmanību un veido dialogu ar iedzīvot!jiem un pilsētas viesiem – jo vair!k skatienu skulptūrai, jo vair!k uzmanības pilsētai.
Rīko: Liep!ja 2027
131
Pavēj! pretvēj!
Liepāja
Aci pret aci ar dabisko
Grobiņa, Dienvidkurzemes novads
Mākslas objekti takā pie 0landes upes
132
Gleznainajos 4landes upes krastos pilsētvides m!kslas darbi atkl!j dabas nep!rtraukt!s p!rmaiņas un aicina takas apmeklēt!jus p!rg!jiena laik! piedzīvot pag!tnes, tagadnes un n!kotnes satikšanos piekrastes ainav!. M!kslas objekti rosina dom!t ne tikai par dabu k! vidi, bet arī k! līdzcilvēku, partneri un st!stu glab!t!ju. Ievas Vieses skulptur!l!s formas atsedz fosilo radību nospiedumus mūsdienu kultūr!, savuk!rt Kristas Dinteres interaktīv! skaņas instal!cija )auj piedzīvot sadarbību starpsugu attiecīb!s. Riharda Vītola papildin!t!s realit!tes darbs iezīmē postbiolo(iskus evolūcijas scen!rijus, kuros tehnolo(ijas un daba mijiedarbojas jaun!, n!kotnes ekosistēm!. Veidot!ji aicina izzin!t ekolo(isk!s p!rmaiņas caur kustību, vērojumiem un līdzsvara meklējumiem, atrodot iedvesmu dabas daudzveidīb! un cilvēka attiecīb!s ar to.
Rīko: Liep!ja 2027, sadarbīb! ar pašvaldības a(entūru “Dienvidkurzemes novada tūrisma centrs”
Laikmetīgā gaismas un skaņas instalācija “(ne)miers, kas nepazūd”
Laikmetīg! gaismas un skaņas instal!cija “(ne)miers, kas nepazūd” Pegaza pagalm! atdzīvina Liep!jas kultūras mantojumu caur mūsdienīgu audiovizu!lu pieredzi. Dienas laik! apmeklēt!ji var iepazīt kerami,a Rūda Pētersona radīto pilsētvides objektu “Pegaza kauss”, bet vakara stund!s tas p!rtop par s!kumpunktu piedzīvojumam, kur st!sti, skaņas un gaismas ievelk Kuršu ielas un Siena/Tirgus laukuma (ne)mier!. Gaismu projekcijas, vides skaņas un mūzika atdzīvina vēsturiskas pilsētvides ainas, savuk!rt Vara Siliņa teika pieš,ir pilsētas pag!tnes st!stiem īpašu raksturu un balsi. Apmeklēt!ji aicin!ti sajust kontrastus starp tirgus kņadu un arhitektūras mieru, starp klusumu un kustību, iegūt emocion!lu pieredzi un jaunu skatījumu uz Liep!jas vēsturi.
Rīko: SIA “Liepaja Music”
133
(ne)miera zeme, st!sti!
Kultūrvieta “Pegaza pagalms”
Mainīgie apv!ršņi
Liepājas P!tertirgus
CreArt 3.0: māksla pils!tā
134
CreArt 3.0 ir starptautisks Eiropas vidēja lieluma pilsētu radoš!s sadarbības tīkls ar mēr,i spēcin!t laikmetīgo m!kslu, veicinot starptautisko mobilit!ti, īstenojot 45 m!kslinieku reziden+u (AiR) programmas 13 projekta dalībvalstīs un nodrošinot platformu jaunajiem m!ksliniekiem, kuratoriem un kultūras notikumu organizatoriem viņu izaugsmei. Liep!j! īstenotas +etras izst!des publiskaj! vidē, sešu !rvalstu m!kslinieku rezidences, kuru rezult!t! tapušie darbi bag!tin!ja t!du festiv!lu programmu, k! “UPDATE 2024”, “Jūras svētki 2025” un “L!+plēša d!rza svētki 2026”, neform!l!s izglītības programmas un vietējo m!kslinieku mobilit!tes. K! spilgts apliecin!jums jauno m!kslinieku radošumam joproj!m Liep!jas Pētertirgū aplūkojams Kristapa Tintes sienas gleznojums “Laipnības patvērums”. Kuratore: Ieva Rubeze.
Rīko: Liep!ja 2027
Kuldīga
Projekts “(ne)miers Kuldīgā: Dzīvā vecpils!ta”
135
(ne)miera zeme, st!sti!
Projekts “(ne)miers Kuldīg!: Dzīv! vecpilsēta” pied!v! interaktīv! veid! izzin!t Kuldīgas UNESCO mantojumu. Projekts ietver tematisku ekskursiju, pilsētvides spēli un dienas piedzīvojumu, kas )auj mūsdienīg! veid! iepazīt Kuldīgas vēsturisko vidi un t!s st!stus.
Rīko: SIA “Idea events”
(ne)miera zeme, st!sti!
Kuldīga, Kaļ,u ielas kvartāls
Projekts “Kuldīgas amatu garša”
136
Kuldīg!, Ka),u ielas kvart!l!, mīt uzņēmēji, radošo industriju p!rst!vji, amatnieki un m!kslinieki. Projekta “Kuldīgas amatu garša” ietvaros tiek radīti kvart!la amatu st!sti mūsdienīg!, visiem pieejam! form!t!. St!sti aptver gan vēsturisko kontekstu par amatu prasmju veidošanos, pielietojumu un specifiku Kuldīg! un Kuldīgas novad!, gan šo amatu p!rst!vju darbību mūsdien!s radošaj! vidē Ka),u ielas kvart!l!. Video st!sti pieejami kvart!la teritorij! ar QR kvadr!tkodiem un kalpo arī par pamatu kl!tienes ekskursij!m Ka),u ielas kvart!l!.
Rīko: SIA “Finst”
Kolektīvaj! monogr!fij! atkl!tas pilsētas identit!tes zīmīg!k!s š,autnes – Liep!ja k! ostas, kultūras, kūrvietas, industri!l! un milit!r! pilsēta. Caur vēstures atmiņas punktiem gr!mata atg!dina notikumus, par!dības, personības, kas veidojušas pilsētas identit!ti gan uzplaukuma, gan smagu zaudējumu laik!. T! k! vēsturisk! patiesība nereti ir grūti atrodama, gr!mata atkl!j kultūras atmiņ! fiksēto un aizmirsto – to, k! liep!jnieki saglab!juši liecības par pilsētas dzīves notikumiem presē, atmiņ!s, dokument!los un liter!ros tekstos. T!pēc gr!mat! rodam! pilsēta run! pieredzēt! laika valod!. T! ir Liep!ja un Libava, latviska un multikultur!la, tekstu!la un vizu!la. Pag!tnes un dominējošo varu ietekmēti vēstījumi taj! sastopas ar mūsdienu skatījumu un jaunrades darbiem. Sast!dīt!ja un redaktore: Zanda Gūtmane. Autori: M!rtiņš Mintaurs, Anda Kuduma, Vēsma Lēvalde, Kaspars Zellis, Uldis Neiburgs, Maija Meiere-Oša, Edgars L!ms, Agrita Grit!ne. Zin!tniskie konsultanti: M!rtiņš Mintaurs, Gun!rs Silakaktiņš.
Izdod: Liep!ja 2027
137
(ne)miera zeme, st!sti!
Kolektīvā monogrāfija “Liepāja. Kultūra. Atmiņa”
(ne)miera zeme, st!sti!
Dienvidkurzemes novads un Kuldīgas novads
Mui(u hakatons
138
Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadi ir bag!ti ar savu arhitektūras mantojumu – plašas muižas šeit cēluši amatnieki un arhitekti no Prūsijas, Saksijas, Holandes, Zviedrijas un cit!m zemēm. Mūsdienu dzīvesveids ir mainījies, re(ioni k)ūst aizvien tukš!ki un cēl!s ēkas zaudē savu godību. 2026. gada rudenī aktīv!kie re(iona tūrisma uzņēmēji un kultūras notikumu producenti tik!s hakaton!, lai sniegtu iespēju 2027. gad! realizēt idejas aizraujoš!m norisēm šajos senajos lauku dzīves centros, bag!tinot kultūras un arhitektūras maršrutus (ne)miera zemē un inovatīv! veid! atkl!jot re(iona vēstures aizraujoš!k!s lappuses.
Rīko: Liep!ja 2027
Kultūrizglītības programma “ECoC ECHO”
139
Ukstiņš. Mūžu m!cies
M!ksla un kultūra neslēpjas tikai muzeju z!lēs. Projekt! “ECoC ECHO” tiks izveidotas jautras un atraktīvas kultūrizglītības programmas bērniem un jauniešiem, lai veidotu dialogu ar m!kslas norisēm “Liep!ja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” programm!, rosinot taj! pausto ideju un emociju atbalsošanos jaun!s paaudzes pr!tos un sirdīs vēl ilgi pēc programmas izskaņas.
Rīko: Liep!ja 2027 sadarbīb! ar Liep!jas Izglītības p!rvaldi
140
Liepāja 2027
141
142
Iekļauj
savu pasākumu Liepāja 2027 (papild)programmā! Pas!kumu organizatori aicin!ti pieteikt savas kultūras un m!kslas iniciatīvas Liep!ja 2027 (papild)programmai. T! ir iespēja sasniegt plaš!ku auditoriju, veicin!t sabiedrības iesaisti un stiprin!t starptautisko sadarbību. Programm! pl!nots iek)aut 30-40 daž!dus notikumus Liep!j!, Dienvidkurzemes un Kuldīgas novad!. (Papild)programmas dalībniekiem tiks nodrošin!ta iespēja pievienot savu pas!kumu kopējam Liep!ja 2027 notikumu kalend!ram, programma neparedz finansi!lu atbalstu.
arī tu!
Iesaisties
143
Ikviens ir aicin!ts k)ūt par da)u no Liep!ja 2027 un piedalīties Eiropas kultūras galvaspilsētas tapšan!. Jaunieši var līdzdarboties īpaš! jauniešu programm!, palīdzēt organizēt pas!kumus, kas paredzēti jauniešu auditorijai. Tie, kas vēlas aktivizēt savu apkaimi ar kultūras iniciatīv!m, noteikti atradīs iespējas darboties kopienu programm! “Kaimiņu būšana”. T!pat ikviens var dot savu ieguldījumu, k)ūstot par brīvpr!tīgo un piedaloties daž!dos projektos un pas!kumos. Atrodiet sev piemērot!ko veidu, k! iesaistīties Liep!jas n!kotnes veidošan!!
Liepāja 2027
(ne)miera zemes viesmīlības piedāvājums
Par Liep!ju
Liepāja ir kas
vairāk!
Liep!ja ir treš! liel!k! Latvijas un desmit! liel!k! Baltijas valstu pilsēta. To par sav!m m!j!m, darba un m!cību vietu ir izvēlējušies ~70 000 cilvēku. Pilsēta atrodas starp Baltijas jūru un Liep!jas ezeru, kurus savieno Tirdzniecības kan!ls. Vēsturiski Liep!ja bijusi rūpniecības pilsēta un slēgta milit!ra teritorija, bet gadu gait! pilsēt! ir sak!rtota vide gan dzīvošanai un atpūtai, gan uzņēmējdarbībai. Liep!ja ir k)uvusi par mūsdienīgu pilsētu, taj! apvienots pasaules vēriens ar nelielai pilsētai raksturīgaj!m ērtīb!m.
146
Liepāja 2027
147
Par Liep!ju
Ieplāno un izbaudi Liepāju – kultūru, un brīvību!
mākslu
Liep!ja ir bag!ta ar kultūras, m!kslas un sporta tradīcij!m. Visu gadu šeit norisin!s daudzveidīgi pas!kumi ikviena gaumei – s!kot no vietējo m!kslinieku izst!dēm, beidzot ar starptautiski zin!mu m!kslinieku performancēm, no klasisk!s mūzikas koncertiem līdz grandiozam pludmales festiv!lam, no amatieru sporta sacensīb!m līdz Eiropas +empion!tiem. Ik mēnesi Liep!j! notiek ~200 daž!du kultūras, izklaides un sporta notikumu. Katrs atradīs savai gaumei visatbilstoš!ko. Visi notikumi vienkopus: kalendars.liepaja.lv
148
Liepāja 2027
149
150
Liepāja 2027
151
Liepājas un re+iona kultūras lepnums – koncertzāle “Lielais dzintars”
Liep!jas notikumu centr! ir arhitektūras pērle – koncertz!le “Lielais dzintars”. T! ir augstvērtīgu kultūras un m!kslas pas!kumu norises vieta. Mūzikas cienīt!jus īpaši priecē koncertz!les izcil! akustika, kas sniedz klausīt!jiem iespēju sadzirdēt vissmalk!k!s skaņas nianses. Koncertz!li par savu m!jvietu sauc sen!kais or,estris Baltij! – Liep!jas Simfoniskais or,estris.
Par Liep!ju
Iecienīts tūrisma galam!r,is Liep!ja ir iecienīts tūrisma galamēr,is, kas apbur ar kultūras un arhitektūras pērlēm bag!to pilsētas centru, vilina ar unik!liem apskates objektiem, k! arī valdzina ar plašo pludmali, kur īpašas sajūtas rada neparasti balt!s un smalk!s smiltis. Neskatoties uz pilsētas kompaktumu, t! apvieno visu, kas nepieciešams pilnvērtīgai un atmiņ! paliekošai atpūtai.
152
Liepāja 2027
Neaprakstāmi jūgendstila mantojums
153
skaists
Liep!ja ir bag!ta ar jūgendstila mantojumu – pilsētas lepnums ir vair!k nek! 70 jūgendstil! būvēt!s ēkas. Daudz!s ēk!s ir saglab!juš!s vēsturisk! k!pņu telpu dekoratīv! apdare, koka durvis, met!la v!rti, margas, kr!snis, grīdas un citas liep!jnieku amatu meistarības liecības.
154
Netrauc!ta daba
Netraucēta daba ir Liep!jas virsvērtība. Unik!lais Liep!jas lagūnas tipa ezers veidojies, atk!pjoties Baltijas jūrai. Kop! ar apk!rtēj!m p)av!m t! ir dabas lieguma teritorija “Natura 2000”, nozīmīga ūdensputnu ligzdošanas un caurce)ošanas vieta. Ar jūru Liep!jas ezeru savieno Tirdzniecības kan!ls. Vasar! kan!la pilsētas da)! piest!j jahtas, ziem! tas tērpjas romantisk! gaismu rot!. 43 ha lielais Beberliņu atpūtas parks Karost! ir koptas dabas paradīze, šeit izveidota īpaša 9 km gara pastaigu taka. Brīniš,īga pastaigu vieta ir Zirgu sala, k! arī 3 km garais un 50 ha plašais Liep!jas Jūrmalas parks – viens no liel!kajiem st!dītajiem parkiem Latvij!. Jūrmalas parks ir popul!ra un iecienīta atpūtas vieta – te ir pastaigu takas, bērnu aktīv!s atpūtas laukums, kafejnīcas, daž!di apskates objekti, k! arī futbola laukumi, basketbola laukums, tenisa korti.
Liepāja 2027
155
Lieliska atpūta ar +imeni
Liep!ja ir lab!k! vieta, kur atpūsties kop! ar (imeni – novērtējiet neaizmirstamo Liep!jas pludmali ar balt!kaj!m smiltīm pasaulē, baudiet veldzējošas peldes, izbrauciet visi kop! ar velosipēdiem pa 50 km garo veloceliņu, izvējojieties Karost!, smelieties ener(iju Liep!jas dab!: ezer!, atpūtas parkos, bērnu laukumos, romantisk!s pastaig!s pa pilsētu!
156
Nakšņo mūsdienīgās viesnīcās! Liep!jas viesmīlību var izbaudīt gan pieczvaigžņu apartamentos promen!des mal! un modern!s m!kslas viesnīc!s, gan klasisk! biznesa stil! vai īpaš! dizain! iek!rtot!s naktsmītnēs. Pilsētas viesu nami, jauniešu mītnes un kempingi ir pieejami – rezervē laikus! Liep!jas viesmīlības princips – sasildies, lai vari iziet vēj!! Atpūties k!d! no daudzaj!m Liep!jas viesnīc!m!
Liepāja 2027
157
Liep!ja nodrošina transporta iespējas pa visiem satiksmes ce)iem – pa sauszemi, gaisu un jūru. Papildus ierastajam autotransportam un dzelzce)a satiksmei, Liep!j! ir lidosta priv!tajiem avioreisiem, ~70 km att!lum! atrodas Palangas lidosta komerclidojumiem. No Rīgas var ērti atbraukt paaugstin!ta komforta “LUX Express” autobusos. Savuk!rt pr!mju reisi vair!kas reizes nedē)! savieno Liep!ju ar Tr!vemindi (Travemünde) V!cij!. Bet tie, kas ce)o ar jahtu, var pietauvoties Tirdzniecības kan!l! pilsētas centr!.
1rta nokļūšana pa visiem
ceļiem!
Par Liep!ju
Šarmanti restorāni un kafejnīcas jūras malā Liep!ja var dot garš!m un noskaņ!m bag!tu restor!nu un kafejnīcu pieredzi. Te atradīsi gan izsmalcin!tus restor!nus, gan gastrob!rus un īpatnējas kafejnīcas, k! arī brīniš,īgas vasaras terases paš! jūras mal!. Piemērotu pied!v!jumu te atradīs ikviens – gan gardēži, gan dzīves baudīt!ji, gan steidzīgie. Liep!j! ir arī “Michelin” ce)vedī iek)autais restor!ns “Mo”. Izbaudi neaizmirstamas maltītes šarmantaj!s Liep!jas kafejnīc!s un restor!nos!
158
Liepāja 2027
159
Par Dienvidkurzemi
Dienvidkurzemes novads
Dienvidkurzemes novads atrodas mūsu valsts dienvidu da)!, kur Rucava robežojas ar Lietuvu un no kurienes s!kas Latvija. Novada administratīvais centrs Grobiņa ir sen!k! rakstos minēt! apdzīvot! vieta Latvijas teritorij!. Dienvidkurzemes novads tika izveidots 2021. gad!, īstenojot administratīvi teritori!lo reformu un apvienojot astoņus līdz!s esošus novadus. Teritorijas ziņ! tas ir liel!kais novads Latvij! – aizņem 3590,56 km9, un taj! dzīvo ap 33 tūkstošiem cilvēku.
160
Liepāja 2027
161
Par Kuldīgu
Kuldīgas
novads Kuldīgas novads ir īpaša pērle Kurzemes sirdī, kuru, cienot romantiku, vēstures elpu un iespēju aizbēgt no lielpilsētas burzmas, par savu m!jvietu izvēlējušies vair!k nek! 27 tūkstoši cilvēku. God!jot vēsturisko mantojumu, uzturot aktīvas un saliedētas kopienas, atbalstot radošus uzņēmējus un ener(iskus )audis, Kuldīgas novads gadu gait! k)uvis par dinamisku vietu, kur plaukst uzņēmējdarbība, tūrisms un radoš!s industrijas. Kuldīgas novads lepojas ar div!m UNESCO Pasaules mantojuma viet!m – Kuldīgas vecpilsētu un suitu kultūrtelpu Alsung!.
162
Liepāja 2027
163
164
Liepāja 2027
165
166
Kā nokļūt Liepājā?
Ar mašīnu Liep!j! var nok)ūt ar auto – att!lumi ir pietiekami nelieli, lai ce)š uz Liep!ju būtu ērts un patīkams. Rīga–Liepāja: autoce)š A9, 220 km Klaip!da–Liepāja: autoce)š A11, 100 km Ventspils–Liepāja: autoce)š P111, 120 km Kuldīga–Liepāja: autoce)š P112, 90 km
Ar vilcienu
Ar lidmašīnu Starptautiskā lidosta “Liepāja” (LPX) Adrese: Lidostas iela 8, Cimdenieki, Grobiņas novads Att!lums līdz pilsētas centram: 5 km Jaut!jumiem un inform!cijai par +arterreisiem: T!lrunis: +371 63407592 E-pasts: info@liepaja-airport.lv Tīmek)vietne: liepaja-airport.lv
Starptautiskā lidosta “Palanga” (PLQ) Tiešie reisi no Palangas uz Kopenh!genu, Londonu, Dublinu un Rīgu. Adrese: Liepojos pl. 1, Palanga, Lietuva
Katru dienu pasažieru vilcienu satiksme savieno Rīgu ar Liep!ju.
T!lrunis: +370 61244442 E-pasts: info@palanga-airport.lt Tīmek)vietne: palanga-airport.lt
No Rīgas uz Liepāju Pirmdiena-sestdiena: plkst. 18.20 Svētdiena: plkst. 13.55 un 18.20
Starptautiskā lidosta “Rīga” (RIX) Tiešie reisi no Rīgas lidostas uz vair!k nek! 60 galamēr,iem vis! pasaulē. Adrese: Lidosta “Rīga” 10/1, M!rupes novads
No Liepājas uz Rīgu Pirmdiena-sestdiena: plkst. 04.57 Svētdiena: plkst. 04.57 un 17.55 Plaš!ku inform!ciju un bi)etes meklējiet vietnē vivi.lv, 1188.lv vai lietotnē Mobilly.
Jaut!jumiem, zvanot no Latvijas: 1817 (par papildu maksu) Zvanot no !rvalstīm: +371 29311817 Tīmek)vietne: riga-airport.com
167
Ar autobusu Regul!ri autobusu reisi savieno Liep!ju ar liel!kaj!m Latvijas un Lietuvas pilsēt!m, tostarp Rīgu, Ventspili, Kuldīgu, Palangu un Klaipēdu. Autobusos p!rsvar! ir pieejams bezmaksas Wi-Fi. Liepājas autoosta Adrese: Rīgas iela 71 T!lruņi uzziņ!m: +371 63422754, +371 26393694 Klaip!da–Palanga–Liepāja Kursē piecas dienas nedē)!. Rīga–Liepāja Reisu skaits dien!: aptuveni 20 Interv!ls starp reisiem: no 30 minūtēm līdz 3 stund!m Vidējais brauciena ilgums: 3–3,5 stundas
Ar jahtu Jahtu osta “Liepāja Marina” atrodas Liep!jas centr!, 5–10 minūšu g!jiena att!lum! no veikaliem, restor!niem, tūrisma apskates objektiem, sabiedrisk! transporta pieturviet!m un tūrisma inform!cijas centra. Osta nodrošina visus nepieciešamos pakalpojumus. Katru gadu virs jahtu ostas plīvo Zilais karogs, kas apliecina augstus kvalit!tes standartus. “Liepāja Marina” Adrese: Vec! Ostmala 39, Liep!ja Koordin!tas: 56°30:45.52;; N 21°00:42.86; E T!lrunis: +371 26155882 E-pasts: yachting@lsez.lv, info@liepajamarina.lv Tīmek)vietne: liepajamarina.lv
Ventspils–Liepāja Reisu skaits dien!: aptuveni 6 Interv!ls starp reisiem: 1–4 stundas Vidējais brauciena ilgums: 1,5–2 stundas Kuldīga–Liepāja Reisu skaits dien!: aptuveni 7 Interv!ls starp reisiem: 1–4 stundas Vidējais brauciena ilgums: 1,5 stundas Talsi–Liepāja Reisu skaits dien!: aptuveni 3 Interv!ls starp reisiem: 1–4 stundas Vidējais brauciena ilgums: 3 stundas Plaš!ku inform!ciju par starppilsētu autobusu maršrutiem, kustības sarakstiem un bi)etēm meklējiet vietnēs luxexpress.eu, 1188.lv, bezrindas.lv un infobus.eu/en.
Ar prāmi Zviedru pr!mju operators “Stena Line” katru nedē)u pied!v! 14 reisus starp Liep!ju un Travemindi (Lībeka, V!cija). Vidējais brauciena ilgums: 20–27 stundas Pr!mju termin!)a adrese: Brīvostas iela 14A, Liep!ja Inform!cija un pr!mju kustības saraksti pieejami vietnē stenaline.lv T!lrunis uzziņ!m: +371 63622999
168
Palīdzēsim tev sapl!not ce)u pie mums!
Nodibinājums “Nodibinājums Liepāja 2027” Dārza iela 4/8, 2.stāvs, Liepāja, Latvija, LV-3401 birojs@liepaja2027.lv +371 20 272 277
liepaja2027.lv facebook.com/liepaja2027.lv instagram.com/liepaja2027.lv flickr.com/liepaja2027 youtube.com/liepajalv © Nodibinājums Liepāja 2027