Page 1


Saturs Saturs

1

LDDK misija

2

Nozîmîgåkie notikumi 2005. gadå LDDK Padome

3

LDDK prezidenta ziñojums

4

LDDK ©eneråldirektores ziñojums

5

Pieaug izpratne par sociålå dialoga nozîmi

6

Sociåli atbildîgs darba devéjs – investîcija attîstîbå

7

Uzñéméjdarbîbas vides uzlaboßana

8

Sadarbîbas veicinåßana starp zinåtniekiem un uzñéméjiem

10

Inovåcijas procesa stiprinåßanai Izglîtoti cilvéki – tautsaimniecîbas attîstîbas pamats

12

Nodarbinåtîbas jautåjumu risinåßanai – kompleksu pieeju

13

Sociålå droßîba – sabiedrîbas stabilitåtes pamats

14

Vai veidosim kvalitatîvu un efektîvu veselîbas aprüpi?

15

‰tiskas darba tiesiskås attiecîbas – priekßnosacîjums godîgai konkurencei

16

Darba vides prasîbåm un izmaksåm jåbüt samérîgåm

17

Ar starptautisko pieredzi uz nåkotnes perspektîvu

18

LDDK pakalpojumi biedriem

19

ES struktürfondu Nacionålås programmas projekts

20

LDDK biedri

22

LDDK pateicas

24


2

Jau vairåk nekå desmit gadus Latvijas Darba devéju konfederåcija (LDDK) ir lielåkå un vienîgå darba devéju intereses pårståvoßå organizåcija nacionålå un starptautiskå lîmenî. LDDK pårståv 22 Latvijas tautsaimniecîbas nozaru, profesionålås un re©ionålas asociåcijas, kå arî uzñémumus, kuros strådå vairåk nekå 50 darbinieku. Kopumå LDDK biedri nodarbina 25% Latvijas darbinieku.

LDDK misija ■ Veicinåt uzñéméjdarbîbas efektivitåti un nodarbinåtîbas attîstîbu. Ievérojot visas

sabiedrîbas intereses, sekmét Latvijas darba devéju un to organizåciju attîstîbu. ■ Veicinåt Latvijas darba devéju izaugsmi, uzñémumu kultüras attîstîbu un labvélîgu sociålo apståk¬u radîßanu. ■ Pårståvét savu biedru ekonomiskås, sociålås un profesionålås intereses saskañå ar Darba devéju organizåciju un to apvienîbu likumu. ■ Pårståvét savu biedru intereses attiecîbås ar arodbiedrîbåm, valsts un paßvaldîbu institücijåm, kå arî ar starptautiskåm darba devéju organizåcijåm. ■ Nodroßinåt LDDK biedriem iespéju piedalîties viñus intereséjoßu jautåjumu apsprießanå visos valsts varas lîmeños.

Nozîmîgåkie notikumi 2005. gadå ■ Latvijas Darba devéju konfederåcija, Ministru kabinets un Latvijas Brîvo arodbied-

rîbu savienîba paraksta vienoßanos par Nacionålås Trîspuséjås sadarbîbas padomes (NTSP) statusa paaugstinåßanu. Såkot ar 2006. gadu, NTSP darbosies Ministru prezidenta pårraudzîbå un darbîbu uzsåks trîs jaunas NTSP apakßpadomes – Vides aizsardzîbas lietu apakßpadome, Re©ionålås attîstîbas trîspuséjås sadarbîbas apakßpadome un Transporta, sakaru un informåtikas lietu trîspuséjås sadarbîbas apakßpadome. ■ LDDK un LR Årlietu ministrija paraksta sadarbîbas protokolu, lai veicinåtu

Latvijas sociåli ekonomisko un biznesa intereßu pårståvîbu årvalstîs. ■ LDDK k¬üst par Eiropas Darba devéju un rüpnieku konfederåciju apvienîbas

(UNICE) asociéto biedru. ■ LDDK k¬üst par novérotåju Uzñéméjdarbîbas un rüpniecîbas konsultatîvajå

komitejå, kas darbojas Ekonomiskås sadarbîbas un attîstîbas organizåcijas (Organization for Economic Cooporation and Development – OECD) ietvaros. BIAC (The Business and Industry Advisory Committee) Novérotåja statuss rada iespéjas sadarboties ar attîstîtåko valstu biznesa organizåcijåm un sniegt savu ieguldîjumu OECD politikas veidoßanå. ■ Darbu uzsåk Zinåtnes un uzñéméjdarbîbas partnerîbas padome, kas izstrådå

LDDK uzñéméju un zinåtnieku sadarbîbas modeli un aicina valdîbu sekmét inovåciju ievießanu Latvijå. ■ LDDK k¬üst par Apvienoto Nåciju Organizåcijas Globålå lîguma partneri Latvijå.


3

LDDK Padome Vitålijs Gavrilovs

SIA “Ladeko” – Prezidents Viceprezidenti

Juris Bi˚is

A/S “Latvijas Finieris”

Valdis Jåkobsons

Latvijas îmijas un farmåcijas uzñéméju asociåcija

Kirovs Lipmans

A/S “Grindeks”

Vasilijs Me–iks

SIA “Eiroholdings”

Teodors Tverijons

Latvijas Komercbanku asociåcija

Aiva Vîksna

SIA “Lietiß˚ås informåcijas dienests”

Andris Zorgevics

VA/S “Latvijas Dzelzce¬ß” Padomes locek¬i

Jånis Bertrands

SIA “Baltijas logi”

Juris Binde

SIA “Latvijas Mobilais Telefons”

Jånis Dirba

Latvijas Energobüvniecîbas asociåcija

Rolands Gulbis

A/S “Latvijas balzams”

Jevgéñijs Kaléjs

Latvijas Slimnîcu biedrîba

Vilmårs Lucåns

Latvijas Paßvaldîbu darba devéju asociåcija

Larisa Polosuhina

SIA „Rîgas laku un kråsu rüpnîca”

Viktors Puriñß

Latvijas Büvnieku asociåcija

Vilnis Rantiñß

Maßînbüves un metålapstrådes rüpniecîbas uzñéméju asociåcija

Ivars Strautiñß

LKSCS “Turîba”

Gundars Strautmanis

SIA “Lattelekom”

Arkådijs Sußkins

Césu rajona uzñéméju klubs

Edgars Íîns

SIA “Latio”

Valérijs Terentjevs

LSEZ A/S “Liepåjas metalurgs”


4

PREZIDENTA AICINÅJUMS Jåapvienojas konkurétspéjas nodroßinåßanai!

Latvijas Darba devéju konfederåcijas biedri sastopas ar aizvien jauniem izaicinåjumiem, jo Latvija kå Eiropas Savienîbas dalîbvalsts ir k¬uvusi par pilntiesîgu starptautiskås politikas veidoßanas procesa dalîbnieci. Uzñéméju spéja paust savu viedokli ar darba devéju organizåciju un to apvienîbu starpniecîbu k¬üst izß˚iroßa uzñémuma ilgtermiña konkurétspéjas nodroßinåßanå. Ar gandarîjumu jåatzîst, ka LDDK ir spérusi nozîmîgu soli, lai iek¬autos pasaules attîstîtåko valstu uzñéméju saimé – iegüstot novérotåja statusu Ekonomiskås sadarbîbas un attîstîbas organizåcijas (OECD) Uzñéméjdarbîbas un rüpniecîbas konsultatîvajå komitejå (BIAC). LDDK paaugstinåjusi savu dalîbu asociétå biedra statuså Eiropas Darba devéju un rüpnieku konfederåciju apvienîbå (UNICE). Iek¬außanås minéto organizåciju darbå nodroßina iespéju sadarboties ar citu pasaules valstu darba devéjiem, kå arî dot savu ieguldîjumu organizåciju ietekmes palielinåßanå un viedok¬u veidoßanå. Lai iek¬autos Eiropas sociålajå dialogå, uzlabotu Latvijas nacionålo pozîciju ES un veicinåtu Latvijas uzñéméju atpazîstamîbu starptautiskajå tirgü, stiprinåta sadarbîba ar LR Årlietu ministriju, slédzot sadarbîbas protokolu. Latvijå vérojama strauja tautsaimniecîbas izaugsme un uzñéméjdarbîbas aktivitåte. Valstî veiktås reformas un integråcija ES kopumå ir pozitîvi ietekméjußas ekonomisko attîstîbu un uzñéméjdarbîbas vidi, lai gan daudzkårt tiesîbu aktu normas pårñemtas ¬oti strikti, mazinot Latvijas uzñéméju konkurétspéju. Mums jåpieliek visi spéki, lai strukturålo reformu realizåcija Latvijå nodroßinåtu tautsaimniecîbas izaugsmes stabilitåti, konver©ences procesu un pilnîgåku integråciju Eiropas un pasaules ekonomikå. Latvijas uzñéméjiem un valsts institücijåm büs jåturpina intensîva lîdzdalîba ES iekßéjå tirgus veidoßanå un sadarbîba labvélîgas Pakalpojuma direktîvas ievießanå. Bütiski ir nodroßinåt vienlîdzîgus konkurences apståk¬us un palielinåt Latvijas uzñémumu produktu un pakalpojumu eksporta iespéjas, tådéjådi veicinot uzñémumu izaugsmi, iedzîvotåju pårticîbu un sociålo mieru valstî. Íobrîd uzñémumu konkurétspéju veicina ES struktürfondu apguve, vél veiksmîgåku to apguvi nåkotné varétu panåkt, atvieglojot birokråtisko slogu. 2005. gadå ievérojami uzlabots sociålo partneru kopîgais darbs Nacionålås trîspuséjås sadarbîbas padomes ietvaros. Partneri vienojußies sadarboties ne tikai tradicionålajås jomås, kas skar darba devéju un darbinieku kopîgås intereses sociålå sférå, pieméram, godîgas konkurences un uzñéméjdarbîbas veicinåßana, izglîtîbas sistémas sakårtoßana, nelegålås nodarbinåtîbas izskaußana un bezdarba mazinåßana, bet arî tådås jomås kå transports, sakari un informåcijas tehnolo©ijas, vides aizsardzîba, re©ionålå politika un vienotas darba samaksas sistémas izveide. Attîstîba vérojama re©ionålå un nozaru griezumå, neraugoties uz naftas un energoresursu cenu pieaugumu, kas izsauca pakalpojumu un preçu sadårdzinåjumu un inflåcijas vilni, skarot ikvienu Latvijas iedzîvotåju. Papildus tam uzñéméji arvien spécîgåk izjüt un diemΩél nerod atbalstu valsts institücijås, lai risinåtu Eiropas brîvå darbaspéka kustîbas negatîvo ietekmi uz uzñéméjdarbîbu. Darba devéjiem jåk¬üst par vienotu spéku, lai risinåtu ekonomiskås emigråcijas radîtås problémas un uzlabotu kvalificéta darbaspéka sagatavoßanu profesionålås izglîtîbas iestådé. Sociålo partneru – darba devéju, arodbiedrîbu un valsts – sadarbîba ir vitåli svarîga ES pieß˚irto lîdzek¬u efektîvai apgüßanai. Darba devéji rada darba vietas un uztur tås spécîgas konkurences apståk¬os. Sociåli atbildîgie darba devéji, palielinot savu ieguldîjumu valsts budΩetå, papildus iesaistås sociålajå dialogå, lai veicinåtu uzñéméjdarbîbu un nodarbinåtîbu. Ierosinåtas izmaiñas normatîvo aktu båzé, kas atvieglotu administratîvo procedüru un nodok¬u nastu, îpaßi mazajiem, vidéjiem uzñémumiem, uzñéméjdarbîbas uzsåcéjiem. LDDK ieståjas par iedzîvotåju ienåkumu palielinåßanu un aicinåjusi aktîvi iesaistîties negodîgas konkurences, ko rada énu ekonomika, izskaußanå. Mums kopå daudz daråmå, un müsu iecerém ir sabiedrotie ne tikai Latvijå, bet arî Eiropå un citur pasaulé!

Vitålijs Gavrilovs prezidents


5

ÌENERÅLDIREKTORES UZRUNA Darba devéju organizåcija uzñéméjdarbîbas izaugsmei!

Apzinoties Lisabonas straté©ijå uzstådîto mér˚u nozîmîbu, LDDK kopå ar citåm jauno ES dalîbvalstu darba devéju organizåcijåm aizsåkusi gadu, parakstot deklaråciju par Lisabonas straté©ijas ievießanu. Nacionålå lîmenî LDDK turpina iesaistîties Nacionålajå Lisabonas rîcîbas programmas sagatavoßanå, kå arî Latvijas labvélîga finanßu plånoßanas perioda ES 2007 - 2013. gadam sagatavoßanå. LDDK aktîvi iesaistîjusies minéto dokumentu iedzîvinåßanå Nacionålå attîstîbas plånå (NAP) un Nacionålå struktürfondu ietvardokumentå (NSID). LDDK, pateicoties biedru ieguldîjumam un Eiropas sociålå fonda (ESF) atbalstam, veikusi aktivitåtes darba devéju organizåciju kapacitåtes celßanai un darba devéju viedok¬u konsolidåcijai un pårståvniecîbas uzlaboßanai. LDDK vérsusi valsts institüciju un sabiedrîbas uzmanîbu uz jautåjumiem, kas saistîti ar uzñéméjdarbîbas un nodarbinåtîbas veicinåßanu, izglîtîbas sistémas pilnveidi, tautsaimniecîbas nozaru attîstîbu un sociålås partnerîbas stiprinåßanu nacionålå un re©ionålå lîmenî. Turpinåta normatîvo aktu ekspertîze LDDK pamatdarbîbas jomås. Pilnveidots sociålå dialoga institucionålais pamats – NTSP (Nacionålås Trîspuséjås sadarbîbas padome) – un attîstîtas tås apakßpadomes. LDDK apzinåjusi uzñéméju vajadzîbas, kas veicinås darba devéju organizåciju pårståvniecîbas paplaßinåßanos. Izstrådåti informatîvie materiåli un uzsåkti apmåcîbu cikli darba devéju organizåcijåm. Darba devéju viedoklis LDDK kompetencé esoßos jautåjumos pausts valsts institücijås, konferencés, seminåros un atsaucoties uz masu mediju jautåjumiem. Organizéti pieredzes apmaiñas braucieni biedriem un masu mediju pårståvjiem, lai iepazîstinåtu viñus ar sociålå dialoga praksi un sociålo partneru lomu citås valstîs. Èpaßi akcentéjama dalîba ES finanßu ministru un nacionålo banku vadîtåju sanåksmé Lielbritånijas prezidentüras laikå un UNICE (Eiropas Darba devéju un rüpnieku konfederåciju apvienîba) Konkurétspéjas dienå „Í˚érsojot robeΩas”, kur tika analizéta ES konkurétspéja globålajå ekonomikå. Aktîvi tiek izmantoti intelektuålie resursi darba devéju viedok¬a pårståvéßanai nacionålå, ES un starptautiskå lîmenî, iesaistoties Starptautiskås darba devéju organizåcijas un Starptautiskås darba organizåcijas darbå. Nodroßinåta LDDK vél intensîvåka iesaistîßanås UNICE un BIAC darbîbå. Uzñéméjdarbîbas vides uzlaboßanai LDDK iesaistîjusies vairåkos pétîjumos, îpaßi uzsverams Pasaules Bankas pétîjums „Administratîvo procedüru ietekme uz uzñéméjdarbîbas vidi Latvijå’’. LDDK mér˚is bija ne tikai apzinåt aktuålos birokråtiskos ß˚ér߬us, îpaßi uzñéméjdarbîbas uzsåcéjiem un MVU, bet arî apzinåt darba devéju viedokli par normatîvo aktu prasîbåm darba tiesisko attiecîbu un darba aizsardzîbas jomå, lai nåkotné iesaistoties sarunås ar atbildîgajåm valsts institücijåm, varétu paust pamatotu darba devéju viedokli. Papildus pievérsta uzmanîba nodarbinåtîbas veicinåßanai un elastîgu darba formu ievießanai darba tirgü, lai savlaicîgi risinåtu darbaspéka trükumu. Turpinås sarunas ar LR Labklåjîbas ministriju un Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîbu par grozîjumiem Darba likumå. Ar LDDK Zinåtnes un uzñéméju partnerîbas padomes un foruma „Inovåcijas = Pe¬ña” dalîbnieku atbalstupapildus sagatavoti ierosinåjumi inovåciju procesa stiprinåßanai. Nodibinåta LDDK gada balva „Par inovåcijåm uzñéméjdarbîbå” – atzinîba veiksmîgåkajåm sadarbîbåm starp Latvijas uzñémumiem un zinåtniski pétnieciskajåm institücijåm. Vélos pateikties LDDK biedriem un viñu pårståvjiem par iesaistîßanos ne tikai viñu uzñémumam un pårståvétajai nozarei nozîmîgu jautåjumu risinåßanå, bet arî par lîdzatbildîgu dalîbu valsts tautsaimniecîbas un iedzîvotåju labklåjîbas sekméßanå. Paldies par izpratni un atbalstu müsu sadarbîbas partneriem – valsts institücijåm! Paldies Valsts prezidentei par Latvijas uzñéméju gara stiprinåßanu, klåtesot viñiem nozîmîgos pasåkumos.

Elîna Egle ©eneråldirektore


6

Pieaug izpratne par sociålå dialoga nozîmi 2005. gadå atzîméja Eiropas lîmeña sociålå dialoga 20. gadadienu. 29. septembrî Briselé notika „Sociålå dialoga samits”, kuru sasauca EK Prezidents Hose Manuel Barosso, lai atskatîtos uz paveikto un diskutétu par Eiropas nåkotni un sociålo partneru lomu Eiropas ekonomiskajå un sociålajå modernizåcijå. Samita laikå Eiropas sociålie partneri aicinåja Eiropas politiskos lîderus aktîvi darboties, lai izskaustu Eiropas apåtiju, un izteica spécîgu atbalstu Lisabonas straté©ijai, kå arî paziñoja par sarunu uzsåkßanu par jauno Eiropas sociålå dialoga darba programmu 2006. – 2008. gadam. Samitå piedalîjås LDDK prezidents Vitålijs Gavrilovs un ©eneråldirektore Evija Egle.

Lai veicinåtu sekmîgu sociålå dialoga attîstîbu nacionålajå lîmenî, 2005. gada 3. oktobrî Ministru prezidents Aigars Kalvîtis, LDDK prezidents Vitålijs Gavrilovs un Latvijas Brîvo arodbiedrîbu savienîbas (LBAS) priekßsédétåjs Péteris Krîgers parakstîja grozîjumus Nacionålås Trîspuséjås sadarbîbas padomes (NTSP) nolikumå. Grozîjumi paredz, ka no 2006. gada NTSP sédes turpmåk sasauks un vadîs Ministru prezidents un NTSP sekretariåts darbosies Valsts kancelejå. LDDK kå sociålå dialoga partnerim büs tiesîbas ierosinåt Padomes sédes sasaukßanu péc savas iniciatîvas.

Lai veicinåtu izpratnes paaugstinåßanu par sociålo dialogu un tå lomu Latvijas tautsaimniecîbas izaugsmé, LDDK 2005. gadå aktîvi organizéja tikßanås un diskusijas ar daΩådiem valsts un sabiedrîbas pårståvjiem. Svarîgåkås no tåm: ■ 17. februårî notika LDDK rîkotais forums „Paßvaldîbu loma uzñéméjdarbîbas veicinåßanå”. Forumå potenciålie Rîgas méra amata kandidåti diskutéja par Latvijas darba devéju izvirzîtiem jautåjumiem. ■ 26. augustå LDDK Padome, LBAS priekßsédétåjs, kå arî LR Finanßu ministrijas un NTSP sekretariåta pårståvji tikås ar Saeimas priekßsédétåju Ingrîdu Ëdri, lai pårrunåtu risinåjumus, kå uzlabot sociålo dialogu starp valsti, darba devéjiem un arodbiedrîbåm, kå arî paaugstinåt NTSP lomu.

Lai sekmétu Sociålå dialoga attîstîbu paßvaldîbu lîmenî, LDDK kopå ar sadarbîbas partneriem - LBAS, Nodarbinåtîbas valsts a©entüru un Latvijas Paßvaldîbu savienîbu - piedalîjås seminåros, daΩådås Latvijas pilsétås. Seminåros piedalîjås vietéjie uzñéméji un paßvaldîbu pårståvji, lai diskutétu par jautåjumiem, kas saistîti ar nodarbinåtîbas veicinåßanu Latvijas re©ionos, kå arî par nepiecießamîbu uzsåkt regulåru sadarbîbu starp darbiniekiem, darba devéjiem un paßvaldîbas izpildvaru, tådéjådi sekméjot prognozéjamu uzñéméjdarbîbas vides attîstîbu. 2006. gadå LDDK turpinås aktîvi sadarboties ar Latvijas paßvaldîbåm, sniedzot savu atbalstu sociålå dialoga attîstîbai paßvaldîbås.


7

Sociåli atbildîgs darba devéjs – investîcija attîstîbå LDDK politika ir vérsta uz atbalsta sniegßanu sociåli atbildîgiem uzñémumiem, kas veido un organizé savu darbîbu, vadoties péc valsts normatîvo aktu prasîbåm, kå arî piedalås organizétå un strukturétå dialogå sociåli ekonomisko jautåjumu risinåßanå visos lîmeños. Pieaugoßas konkurences un darbaspéka aizplüßanas apståk¬os darba devéja reputåcija ir ¬oti svarîgs faktors, veidojot attiecîbas ar darbiniekiem un sadarbîbas partneriem gan biznesa vidé, gan valsts un paßvaldîbas institücijås. Sociåli atbildîga uzñémuma reputåcija ir îpaßi nozîmîga zinoßu un profesionålu darbinieku piesaistei, kas savukårt ir garants uzñémuma attîstîbas iespéjåm. Korporatîvi sociålås atbildîbas programmas ir viens no efektîvåkajiem instrumentiem, kå veidot un uzturét attiecîbas ar mér˚auditorijåm. Jau kopß 2000. gada uzñéméji Eiropå un viså pasaulé arvien aktîvåk iesaistås korporatîvi sociålås atbildîbas programmås un izmanto ANO Globålå lîguma platformu, kas ¬auj paaugstinåt uzñémuma konkurétspéju; attîstît partnerattiecîbas ar citiem uzñémumiem, valsts iestådém un nevalstiskajåm organizåcijåm; iegüt pieeju ANO zinåßanu båzei un rast praktiskus risinåjumus müsdienu problémåm, kas saistîtas ar globalizåciju. 2005. gadå LDDK sakarå ar ANO misijas darbîbas izbeigßanu Latvijå pårñémusi ANO Globålå lîguma sadarbîbas partnera funkcijas, kå arî aktualizé un integré jautåjumu par sociåli atbildîgu uzñéméjdarbîbu, pårståvot darba devéjus uzñéméjdarbîbas vides uzlaboßanas, izglîtîbas, nodarbinåtîbas, sociålås droßîbas, veselîbas aprüpes, darba tiesîbu un darba aizsardzîbas jomå.

Pasåkumi sociåli atbildîgas uzñéméjdarbîbas un ANO Globålå lîguma popularizéßanai ■ 2005. gada septembrî Rîgas pilî LDDK un uzñéméji, kas pievienojußies ANO Globålajam lîgumam, piedalîjås diskusijå ar Valsts prezidenti Vairu Vî˚i–Freibergu par Latvijas uzñémumu sociålås atbildîbas veicinåßanu. LDDK diskusijå pauda viedokli par nepiecießamîbu plaßåk izvérst sociålo dialogu un vairot sabiedrîbå izpratni par iespéjåm katram darba devéjam un darbiniekam uzlabot labklåjîbu, sociålo droßîbu un izaugsmi. ■ 2005. gada nogalé LDDK gadskårtéjå pieñemßanå tikås sociåli atbildîgie uzñéméji un sociålå dialoga partneri – arodbiedrîbu un valsts pårvaldes institüciju pårståvji, kopå atskatoties uz gadå paveikto un neformålå gaisotné diskutéjot par jautåjumiem, kuri risinåmi nåkamajå gadå. Íogad pieñemßanas viesus uzrunåja Valsts prezidente Vaira Vî˚e – Freiberga, Ministru prezidenta padomniece Ilze Stobova, LBAS priekßsédétåjs Péteris Krîgers, Ekonomikas ministrs Arturs Krißjånis Kariñß un Labklåjîbas ministre Dagnija Sta˚e. ■ LDDK kå lîdzorganizatore piedalîjås Biznesa augstskola ‘’Turîba’’ un Latvijas Asociåciju sabiedrisko attiecîbu profesionå¬iem 2005. gada 3. jünijå rîkotajå konferencé ‘’Sabiedriskås attiecîbas: kvalitåte, ieguvumi un riski’’. ■ LDDK izglîtoja mediju pårståvjus par sociålås atbildîbas jautåjumiem Latvijå un Eiropå, gan veidojot un sniedzot informåciju par aktualitåtém, gan arî organizéjot måcîbu braucienus, kuru laikå mediju pårståvjiem bija iespéja iepazîties ar citu valstu darba devéju organizåciju.

LDDK aicina darba devéju aktîvi izmantot visus pieejamos resursus gan sociåla dialoga sniegtås iespéjas Latvijå un ES, gan korporatîvi sociålås atbildîbas programmas, iesaistoties ANO Globålå lîguma kustîbå, lai veidotu sakårtotas un godîgas konkurences vidi Latvijå un veicinåtu sava uzñémuma attîstîbu.


8

Uzñéméjdarbîbas vides uzlaboßana LDDK kå sociåli atbildîgu darba devéju organizåcija strådå Latvijas tautsaimniecîbas izaugsmei un darba devéju konkurétspéjas palielinåßanai globålås ekonomikas apståk¬os. Lai pårståvétu darba devéju intereses un veicinåtu Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbu ilgtermiñå, LDDK iesaistås politikas plånoßanas dokumentu un normatîvo aktu izstrådé sadarbîbå ar LR Ekonomikas ministriju, LR Finanßu ministriju, kå arî citåm nozaru ministrijåm un valsts pårvaldes institücijåm, darba devéju un uzñéméju asociåcijåm un sociålajiem partneriem un Eiropas Darba devéju un rüpnieku konfederåcijas apvienîbu (UNICE). Tautsaimniecîbai 2005. gads ir bijis dinamiskas ekonomiskås izaugsmes gads. Uzlabojußies ne tikai pakalpojuma sektora, bet arî raΩoßanas uzñémumu ekonomiskie rådîtåji. Palielinåjies raΩoßanas îpatsvars tautsaimniecîbå. Viens no galvenajiem izaicinåjumiem uzñéméjiem aizvadîtajå gadå bija cenu straujais kåpums. Lîdz ar to par vienu no galvenajiem uzdevumiem LDDK 2005. gadå izvirzîja palîdzîbu uzñémumiem pielågoties jaunajiem tirgus apståk¬iem situåcijå, kad izmaksu starpîba ar citåm Eiropas valstîm ir bütiski mazinåjusies un Latvija ir zaudéjusi létu resursu valsts télu. Ne mazåk svarîgs uzdevums bija mazinåt ß˚ér߬us, kas apgrütina uzñéméjdarbîbas attîstîbu. Sadarbojoties ar nozares ministrijåm, strådåjot Tautsaimniecîbas padomé un Tautsaimniecîbas vienotås straté©ijas un attîstîbas padomé un UNICE gada garumå, LDDK piedalîjås darba devéjiem svarîgu jautåjumu apspriedés un sniedza priekßlikumus par to, kå uzlabot esoßo situåciju. Nacionålajå lîmenî LDDK aktîvi strådåja Nacionålajå trîspuséjå sadarbîbas padomé, sniedzot komentårus un priekßlikumus par tautsaimniecîbas nozares reguléjoßiem tiesîbu aktu projektiem. LDDK 2005. gada laikå veica sekojoßas darbîbas ■ Piedalîjås nåkamå programméßanas perioda prioritåßu noteikßanå un Nacionålå attîstîbas plåna un finanßu perspektîvas 2007. – 2013. gadam sagatavoßanå, iezîméjot un nostiprinot sociålo partneru lomu, un paplaßinot jédzienu „radoßås industrijas” tå, lai tas attiektos arî uz tradicionålajåm nozarém. ■ Izstrådåja priekßlikumus uzñéméjdarbîbas vides uzlaboßanas pasåkumu plånam 2005. – 2006. gadam, cita starpå panåkot, ka plånå tiek iek¬auts arî punkts, kurß paredz uzlabot darba tiesisko attiecîbu likumdoßanu. ■ Izteica priekßlikumus par PVN un UIN likumu grozîjumiem, stimuléjot raΩoßanas attîstîbu un veicinot uzñéméjdarbîbu kopumå. ■ Virzîja ideju par UIN un IIN izlîdzinåßana 15% lîmenî visiem uzñéméjdarbîbas veidiem, tai skaitå saimnieciskås darbîbas veicéjiem un individuålajiem komersantiem, rosinot diskusiju par sociålå nodok¬a likmes sadalîjuma starp darba devéju un ñéméju sabalanséßanu. ■ Sniedza izvértéjumu par stingrås uzskaites preçu pavadzîmju izmantoßanu un sistémas uzlaboßanu. Izstrådåja priekßlikumu atcelt prasîbu uzñéméjiem no valsts obligåti iegådåties stingrås uzskaites preçu pavadzîmes. ■ Aizståvéja pozîciju nodok¬u administréßanas jomå soda sistémas uzlaboßanai, kas balstîjås uz nevainîguma prezumpcijas principu – VID un uzñémumu savstarpéjo sadarbîbu. ■ Sekméja vienoto publisko datu båzu izveidoßanu un drîzåku e–paraksta ievießana, kuru rezultåtå bütiski samazinåtos administratîvo procedüru un formalitåßu izpildîßanai nepiecießamais laiks. ■ Sniedza izvértéjumu Maksåtnespéjas likumprojektam, kurß paredz bütiskus jauninåjumus, to starp, fiziskås personas maksåtnespéjas procesu. Vienoßanås netika panåkta jautåjumå par fiziskås personas maksåtnespéjas procesa spékå ståßanås laiku. LDDK uztur spékå prasîbu fiziskås personas maksåtnespéju ievest péc iedzîvotåju ienåkumu deklaréßanas ievießanas. ■ Aktualizéja jautåjumu par administratîvo barjeru samazinåßanu vai atcelßanu ES iniciatîvas „Labåka likumdoßana” kontekstå. Sagatavoja priekßlikumus jaunajai maksåtnespéjas uzñémumu darbinieku prasîjumu apmierinåßanas kårtîbai, kå rezultåtå nodeva tika samazinåta. ■ Veica pasåkumus gråmatvedîbas procedüru vienkårßoßanai un uzñéméjdarbîbas uzsåkßanas veicinåßanai, kas îpaßi svarîgi MVU attîstîbai. ■ Sniegti atzinumi par Latvijas valsts sagatavotajåm pozîcijåm Eiropas Komisijai par aktuåliem tautsaimniecîbas jautåjumiem. Kå nozîmîgåko ir jåizce¬ sagatavoto pozîciju par Pakalpojumu direktîvu, kurå LDDK ieståjås par izcelsmes valsts principa saglabåßanu direktîvå. ■ Kopß jünija aktîva lîdzdarbîba Eiropas Darba devéju un rüpnieku konfederåcijas apvienîbas (UNICE) tautsaimniecîbas politikas komitejå, kå arî daΩådu tautsaimniecîbas nozaru darba grupås saistîbå ar tådiem tautsaimniecîbai nozîmîgiem jautåjumiem, kå transports, ener©étika, publiskie iepirkumi un citi. LDDK aktîvi aizståvéja darba devéju intereses ministriju izveidoto darba grupu sanåksmés. Piedalîjås Struktürfondu vadîbas komitejå, LR Finanßu ministrijas darba grupå nodok¬u jautåjumos un LR Tieslietu ministrijas valsts a©entüras „Maksåtnespéjas administråcija” Konsultatîvajå padomé. Rezultåtå piedåvåti iespéjamie risinåjumi LR Finanßu ministrijas izstrådåtajai koncepcijai par mazo uzñéméju fiksétå ienåkuma nodok¬a


9 ievießanu, kå arî panåkts, ka 2005. gada maijå uzñéméjdarbîbas riska valsts nodevas ieskaitîßanas un administréßanas sistéma tika pårskatîta un pilnveidota. LDDK piedalîjås Baltijas Ekonomikas forumå, Rîgå, kur Baltijas politi˚i un uzñémumu vadîtåji pårrunåja ES nåkotnes prioritåtes un Baltijas re©iona lomu Eiropå, uzñémumu konkurétspéju ES un pasaules tirgü. Lai aizståvétu Latvijas uzñémumu intereses Eiropas lîmenî, LDDK sadarbîbå ar nozaru asociåcijåm un atseviß˚iem uzñémumiem sniedza savus priekßlikumus ministrijåm Lisabonas straté©ijas pårskatîßanai un Labåkas likumdoßanas ievießanai, kå arî aktîvi lîdzdarbojås UNICE komitejås un darba grupås. 2005. gadå tika noslégti Sadarbîbas lîgumi ar Polijas Darba devéju un uzñéméju konfederåciju un Horvåtijas Darba devéju asociåciju. Sadarbîbas lîgumi paredz informåcijas apmaiñu starp organizåcijåm, lai efektîvi pårståvétu savu biedru – uzñémumu un asociåciju intereses sarunås ar valsts institücijåm un arodbiedrîbåm. Lîgumi arî paredz veicinåt uzñéméju sadarbîbas attîstîbu, sniedzot aktuålåko informåciju par izmaiñåm katras valsts likumdoßanå un ieinteresétajiem uzñémumiem vai uzñéméju organizåcijåm.

LDDK prioritåtes 2006. gadå uzñéméjdarbîbas vides sakårtoßanai LDDK virzoßå prioritåte ir darba devéju un nodok¬u administråcijas sadarbîbas uzlaboßana. Plånots noslégt savstarpéju sadarbîbas memorandu ar Valsts ieñémumu dienestu. Tåpat 2006. gadå LDDK plåno turpinåt darbu pie tiesîbu aktu pilnveidoßanas ar mér˚i veicinåt uzñéméjdarbîbas attîstîbu, paaugstinåt Latvijas uzñémumu konkurétspéju un uzlabot investîciju vidi. 2006. gadå plånotås aktivitåtes ■ Turpinåt aizsåkto darbu pie nåkamå programméßanas perioda prioritåßu noteikßanas, Nacionålå attîstîbas plåna un finanßu perspektîvas 2007. – 2013. gadam sagatavoßanas, nosakot operacionålo programmu saturu, to ievieséj-institücijas un finanséjuma sañéméjus. ■ Rosinåt uzlabot nodok¬u administråciju, lai samazinåtu darba devéju nodok¬u nomaksai nepiecießamo laiku, kå arî mazinåtu cilvékresursu un administratîvås izmaksas, pildot saistîbas pret valsti. ■ Sekmét efektîvas nodok¬u sistémas izveidi, lai darba devéjiem par izdarîtajiem pårkåpumiem tiktu piemérots ar pårkåpumu samérojams sods, novérßot situåcijas, kad par netîßiem pårkåpumiem tiek piemérots sods, kas lîdzvértîgs ¬aunpråtîgiem nodok¬u nemaksåtåjiem. ■ Panåkt VID pavadzîmju unikålo numuru pieß˚irßanas atcelßanu. ■ Stimulét uzñéméjus investét raΩoßanas attîstîbå, atbrîvojot reinvestéto pe¬ñu no nodok¬iem. ■ Ieståties par uzñéméjdarbîbas riska valsts nodevas izlietoßanu tås mér˚iem, atce¬ot to novirzîßanu VAS „Maksåtnespéjas administråcija” uzturéßanai. ■ Paåtrinåt teritoriålå plånojuma izstrådi, lai uzlabotu komercdarbîbas tiesisko vidi. ■ IerobeΩot darîjumu skaitu ar darba devéjiem, kuriem ir ierobeΩojumi uzñéméjdarbîbas veikßanå, uzlabojot uzñéméjdarbîbas vidi. ■ Turpinåt darbu pie iespéjami drîza elektroniskå paraksta ievießanas un elektronisko atskaißu iesniegßanas nodok¬u administråcijai, kuru rezultåtå bütiski samazinåtos administratîvo procedüru un formalitåßu izpildîßanai nepiecießamais laiks un tiktu ietaupîti lîdzek¬i. ■ Aktîvi ieståties par valsts un privåtås partnerîbas principa iedzîvinåßanu Latvijå. ■ Gatavot atzinumus par Latvijas valsts sagatavoto pozîciju Eiropas Komisijai, pilnvértîgi izmantojot ßo intereßu aizståvéßanas kanålu darba devéju interesés. ■ Turpinåt darbu Eiropas Darba devéju un rüpnieku konfederåcijas apvienîbas (UNICE) tautsaimniecîbas politikas komitejå un tås tautsaimniecîbas nozaru darba grupås, izmantojot ßo kanålu aktîvai darba devéju intereßu aizståvîbai tautsaimniecîbai svarîgos jautåjumos.


10

Sadarbîbas veicinåßana starp zinåtniekiem un uzñéméjiem inovåcijas procesa stiprinåßanai Par nozîmîgu prioritåti LDDK izvirza inovåciju politikas attîstîbas atbalstu. Cilvéku spéja radît un îstenot inovåcijas savå darbå ir viens no nozîmîgåkajiem ekonomiskås attîstîbas avotiem, kas spéj uzlabot valsts un atseviß˚u re©ionu attîstîbu, kå arî iedzîvotåju labklåjîbu. Raugoties uz inovåcijåm re©ionålå griezumå, svarîgi radît apståk¬us, lai ne tikai Rîga spétu konkurét Baltijas spécîgåko pilsétu vidü, bet vienlaicîgi, izmantojot veiksmîgåko pilsétu pieredzi, sekmîgi attîstît arî citas re©ionu pilsétas. Eiropas Komisija norådîja Latvijas valdîbai uz to, ka Latvijai vajadzétu pievérst lielåku uzmanîbu partnerîbas veicinåßanai starp pétniecîbas un izglîtîbas institücijåm un biznesu, kå arî veicinåt pétniecîbas un inovåciju straté©iju integråciju. Tåpéc kå galvenos uzdevumus inovåciju politikas attîstîbas atbalstå, LDDK izvirza: ■ izpratnes veicinåßanu sabiedribå par inovåcijas jédzienu un nozîmi; ■ informåcijas un savstarpéjas saliedétîbas veicinåßanu uzñéméju un zinåtnieku starpå; ■ izglîtîbas sistémas pilnveidoßana un izglîtîbas kvalitåtes paaugstinåßanu; ■ zinåtnes kapacitåtes saglabåßanu (finanséjuma pieaugums, akadémiskå personåla atjaunoßanås, izglîtîbas un zinåtnes sistémå strådåjoßo atalgojuma sistémas pilnveidoßana).

2005. gada maijå LDDK izveidoja Zinåtnes un uzñéméjdarbîbas padomi, kas apvienoja visas inovåciju politikas izstrådé un îstenoßanå iesaistîtås puses – valsti, zinåtniekus, izglîtotåjus un uzñéméjus. Kopå ar LDDK padomes locek¬i izvértéja inovåciju politikas izstrådi un realizåciju, identificéja problémas, sniedza priekßlikumus. Tå rezultåtå tika izstrådåts uzñéméju un zinåtnieku sadarbîbas modelis, kuru Latvijas zinåtnieki, uzñéméji un ietekmîgåko institüciju augståkå lîmeña darbinieki apsprieda LDDK organizétajå Biznesa un zinåtnes forumå „Inovåcijas = pelña” 2005. gada septembrî. Foruma mér˚is bija pievérst valdîbas un sabiedrîbas uzmanîbu inovåciju nozîmîgumam, kå arî veicinåt uzñémumu un zinåtnieku saliedétîbu, ieinteresétîbu inovåciju politikas attîstîbå. Apvienojot daΩådu jomu speciålistu idejas, zinåßanas un pieredzi, foruma laikå tika mekléti risinåjumi inovåciju politikas îstenoßanai Latvijå. Apkopojot un izvértéjot foruma dalîbnieku iesniegtos priekßlikumus, Latvijas inovåciju politikas priekßrocîbas, våjos punktus un årvalstu sadarbîbas partneru pieredzi, sagatavots un iesniegts aicinåjums Latvijas valdîbai. Aicinåjumå uzsvérta nepiecießamîba veikt pasåkumus, lai inovåciju politikas plånoßana un ievießana k¬ütu par valdîbas un Ministru prezidenta prioritåti. LDDK un Zinåtnes un uzñéméjdarbîbas partnerîbas padome aicinåja Ministru prezidentu iesaistîties Nacionålås inovåciju programmas Vadîbas padomes darbå, iesaistît tajå sociålos partnerus, uzñemties tås vadîbu un iek¬aut inovåciju jautåjumus tådos politikas plånoßanas dokumentos, kå Nacionålais attîstîbas plåns un Latvijas Nacionålå Lisabonas programma 2005. – 2006. gadam, kå arî pievérst pastiprinåtu uzmanîbu to izpildei. Zinåßanu, raΩot prasmju un tehnolo©iju apmaiña starp uzñéméjiem un zinåtniekiem ar mér˚i radît jaunus produktus un pakalpojumus tiek saukta par tehnolo©iju pårnesi. Tas ir viens no risinåjumiem veiksmîgåkai uzñéméju un zinåtnieku sadarbîbai inovåciju ievießanas proceså. LDDK un Zinåtnes un nodok¬u, ekonomikas, valsts atbalsta, rüpniecîbas un izglîtîbas politiku veicinåt inovatîvo darbîbu Latvijå, kas likumsakarîgi veicinåtu jaunu inovatîvu uzñémumu dibinåßanu.


11

Kå bütisks aspekts inovåciju ievießanai uzñéméjdarbîbå aicinåjumå tika uzsvérta nepiecießamîba nopietni pievérst uzmanîbu arî izglîtîbas jautåjumiem, norådot, ka izglîtîbai jåbüt valsts prioritåtei ar attiecîgu finanséjumu. Latvijå jau ßobrîd trükst speciålistu tehnolo©iju nozarés un nepietiek studentu, kas péc vidusskolas beigßanas varétu uzsåkt studijas tehnolo©iju nozarés. Tåpéc LDDK un Zinåtnes un uzñéméjdarbîbas partnerîbas padome aicinåja Latvijas valdîbu iek¬aut matemåtiku centralizéto eksåmenu priekßmetu sarakstå un atjaunot fiziku, ˚îmiju un biolo©iju kå obligåtos måcîbu priekßmetus Latvijas vidéjås izglîtîbas måcîbu programmås. Aicinåjumå norådîts, ka profesionålu asociåciju atzinumam par programmas atbilstîbu darba tirgus prasîbåm ir jåbüt vienam no priekßnosacîjumiem måcîbu programmas akreditåcijai. LDDK norådîja, ka jåuzlabo koordinåcija starp valsts pårvaldes institücijåm un sociåliem partneriem, un bija gatava uzñemties starpnieka lomu ßajå proceså. LDDK aicinåja veicinåt kvalifikåcijas paaugstinåßanas un müΩizglîtîbas iespéjas uzñéméjiem un darbiniekiem tehnolo©iju nozarés. Lai veicinåtu inovåciju tautsaimniecîbå, LDDK 2005. gadå izsludinåja gada balvu inovåcijås. LDDK balva dibinåta, lai godinåtu izcilu Latvijas uzñéméju panåkumus un ieguldîjumu Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbå. 2005. gadå tå pieß˚irta uzñémumam un zinåtniekam, kas 2004./2005. gadå visveiksmîgåk prata realizét inovatîvus risinåjumus savå darbå. Priekßlikumus Ωürijai, kuras saståvå bija godåjami un zinoßi eksperti, par balvas kandidåtiem varéja iesniegt ikviens, kas véléjås godinåt kåda uzñémuma un zinåtnieka sadarbîbu inovåciju jomå.

Balvu kandidåtu vidü bija gan mazi, gan lieli uzñémumi no daΩådiem re©ioniem. Tuvu uzvarai bija divu vadoßo kokrüpniecîbas nozares uzñémumu inovatîvå sadarbîba ar zinåtniekiem: "Latvijas Finieris" par sadarbîbu ar Latvijas Lauksaimniecîbas universitåtes MeΩa fakultåtes Kokapstrådes katedru un „Latvijas Valsts meΩi” par sadarbîbu ar Latvijas Valsts MeΩzinåtnes institütu "Silava" un Latvijas Universitåtes Biolo©ijas institütu. Kompetentås Ωürijas pårståvji – ministri, zinåtnieki, uzñéméji – konkursa trîs kårtås par veiksmîgåko atzina A/S „Grindeks” un Latvijas Organiskås sintézes institüta sadarbîbu inovåciju jomå, kuras rezultåtå izstrådå un raΩo jaunus produktus, to vidü medikaments sirds un asinsvadu slimîbu årstéßanai ‘’Mildronåts’’.


12

Izglîtoti cilvéki – tautsaimniecîbas attîstîbas pamats Kvalificéts darbaspéks ir Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbas pamats, tåpéc LDDK pievérß lielu uzmanîbu izglîtîbas politikas attîstîbai. Latvija nav izejvielåm vai energoresursiem bagåta valsts, tåpéc savas tautsaimniecîbas turpmåko attîstîbu var nodroßinåt, tikai pårejot no zemås pievienotås vértîbas produktu raΩoßanas uz zinåtñu ietilpîgu ekonomiku, kas pieprasa lielus ieguldîjumus izglîtîbå. LDDK piedåvå tådas izglîtîbas sistémas kvalitatîvas izmaiñas, kas veicina izglîtîbas kvalitåtes uzlaboßanu un konkurétspéjas paaugstinåßanu, izglîtîbas pieejamîbu katram Latvijas iedzîvotåjam müΩa garumå, izglîtîbas un zinåtnes finanséjuma izmaksu efektivitåtes palielinåßanu. 2005. gadå LDDK iesaistîjås müΩizglîtîbas straté©ijas izstrådes darba grupå, kå arî aktîvi aizståvéja darba devéju intereses bütiskåko izglîtîbas sistémas normatîvo aktu izstrådes proceså. 2005. gadå LDDK piedalîjås izglîtîbas tematiskajås izstådés un konferencés („Karjeras iespéju dienås 2005”, „Augståkas izglîtîbas reforma Boloñas procesa ietvaros”, „Radoßais un racionålais profesionålås studiju programmas praksé – veiksmîgas karjeras såkums”, „Izglîtîba un darbs 2006”) ar mér˚i popularizét Latvijas darba devéja – LDDK biedra – téla atpazîstamîbu Latvijas sabiedrîbå. 2005. gadå LDDK uzsåka aktîvu sadarbîbu ar Augståkås izglîtîbas padomi un Profesionålås izglîtîbas centru, pauΩot un aizståvot darba devéju intereses un mekléjot labåkos risinåjumus profesionålås un augståkås izglîtîbas sistémas uzlaboßanå, lai darba devéjs bütu apmierinåts ar Latvijas izglîtîbas ieståΩu piedåvåtajåm programmåm, izglîtîbas kvalitåti, absolventu zinåßanåm un prasmém. 2006. gada såkumå Eiropas Komisija, izvértéjot Latvijas izstrådåto Latvijas Nacionålo Lisabonas programmu 2005.– 2008. gadam, norådîja, ka Latvijai vajadzétu pievérst lielåku uzmanîbu konkrétu pasåkumu izstrådei, kas nodroßinåtu izglîtîbas un apmåcîbu atbilstîbu darba tirgus prasîbåm, müΩizglîtîbas straté©ijas îstenoßanu, îpaßa uzmanîba jåpievérß jaunießu atbiruma samazinåßanai måcîbu procesa laikå. LDDK uzdevums izglîtîbas jomå ir lîdzîgs: veicinåt darba tirgus pieprasîjumam un attîstîbas perspektîvai atbilstoßa izglîtîbas piedåvåjuma nodroßinåßanu, kå arî attîstît izglîtîbas sistémas spéju dinamiski pielågoties darba tirgus aktuålajåm prasîbåm. Sadarbojoties ar Izglîtîbas un zinåtnes ministriju, izglîtîbas iestådém un uzñéméju organizåcijåm, veicinåt kvalificéta un konkurétspéjîga darbaspéka piesaisti biedru uzñémumiem.

2006. gadå LDDK izvirzîtie uzdevumi izglîtîbas jomå ■ Nodroßinåt tådu 2007. – 2013. gada plånoßanas perioda struktürfondu sadali, kas veicinåtu Latvijas izglîtîbas sistémas pilnveidi un kvalitåti. ■ Piedaloties müΩizglîtîbas straté©ijas izstrådé un ievießanå, nodroßinåt izglîtîbas un lîdz ar to profesionålås realizåcijas un izaugsmes iespéjas ikvienam iedzîvotåjam visa müΩa garumå, nodroßinåt izglîtîbas pieejamîbu, kas nozîmé sakårtotu infrastruktüru, pieejamu måcîbu maksu, labas izglîtîbas garantijas un savietoßanas iespéjas ar darbu un ©imenes dzîvi. ■ Profesiju standartu izstrådes sistémas pilnveide, veicinot darba devéju ieinteresétîbu izstrådåt profesiju standartus un iesaistîties izglîtîbas procesos (piedalîties izglîtîbas programmu izstrådé un akreditåcijå, izglîtîbas ieståΩu akreditåcijå, organizét prakses vietas utt.). ■ Profesionålås izglîtîbas reformas veicinåßana: finanséjuma palielinåßana un efektivitåtes optimizéßana, kreditéßanas sistémas pilnveidoßana, profesionålås izglîtîbas prestiΩa celßana, materiåltehniskås båzes un programmu kvalitåtes uzlaboßana, prakses organizéßanas nosacîjumu pilnveidoßana, to atraktivitåtes uzñéméjiem palielinåßana, nepiecießamo speciålistu skaita prognozéßana katrå tautsaimniecîbas nozaré. ■ Veicinåt profesionålås orientåcijas sistémas pilnveidi, profesionålås orientåcijas pakalpojumu nodroßinåßanu, såkot ar pamatizglîtîbas lîmeni, to kvalitåtes uzlaboßana. Stimulét darba devéjus, profesionålås nozaru asociåcijas iesaistîties profesionålås orientåcijas pasåkumos, lai sniegtu vispusîgu un kvalitatîvu informåciju par Latvijas tautsaimniecîbas nozarém, to attîstîbu, iespéjåm darba tirgü. ■ Veicinåt obligåtå måcîbu priekßmeta statusa atjaunoßanu fizikai, ˚îmijai un bialo©iju Latvijas vidéjås izglîtîbas måcîbu programmås, lai veicinåtu tehnisko zinåtñu profesiju apguvi. ■ Veicinåt zinåtnes intelektuålå potenciåla atjaunoßanos – ma©istrantüras un doktorantüras izglîtîbas programmu pieejamîbas un atraktivitåtes palielinåßanu. Atbalstît vienlîdzîgu gan fundamentålås, gan pielietojamås zinåtnes attîstîbu, jo fundamentålie pétîjumi ir pamats lietiß˚iem pétîjumiem, kuri savukårt ir inovatîvås raΩoßanas dzinéjspéks. Personas, kas var strådåt un attîstît abus pétniecîbas lîmeñus, ir doktori. ■ Pilnveidot normatîvos aktus ar mér˚i veicinåt LDDK biedru sadarbîbu ar måcîbu iestådém kaimiñvalstîs, lai veicinåtu studentu un pasniedzéju apmaiñas procesu Latvijas måcîbu iestådés. ■ Iesaistîties normatîvås båzes pilnveidoßanå, lai veicinåtu savstarpéjås kvalifikåciju apliecinoßo dokumentu atzîßanas sistémas pilnveidoßanu, kå arî aktivizétu LDDK biedru sadarbîbu ar nacionålå lîmeña darba devéju organizåcijåm kaimiñvalstîs.


13

Nodarbinåtîbas jautåjumu risinåßanai – kompleksu pieeju Darba tirgus attîstîbas jautåjumiem ar katru gadu gan nacionålajå, gan ES lîmenî tiek pievérsta arvien lielåka uzmanîba, jo izaicinåjumi un problémas ES tautsaimniecîbå prasa ES dalîbvalstu un EK aktîvu preventîvu darbîbu un efektîvus pasåkumus problému novérßanai. ˆemot vérå izglîtîbas sistémas un darba tirgus cießo sasaisti, lai veicinåtu Latvijas darba tirgus pozitîvu attîstîbu 2005. gadå LDDK piedalîjås un aizståvéja darba devéju intereses vairåku darba grupu darbå. To uzdevums bija veicinåt izglîtîbas sistémas tuvinåßanos darba tirgum. Dalîbnieki diskutéja par jautåjumiem, kas skar profesionålås orientåcijas sistémas un darba tirgus attîstîbas prognozéßanas pilnveidoßanu, valsts attîstîbai atbilstoßa augståkås izglîtîbas studiju programmu sadalîjuma pa nozarém struktüras izstrådi. Kopå ar atbildîgajåm ministrijåm LDDK piedalîjås sarunås ar Eiropas Komisiju par darba devéju iesaistîßanu nodarbinåtîbas politikas realizåcijå, tika apskatîti jautåjumi par divpuséja sociålå dialoga veicinåßanu, darba devéju sadarbîbu re©ionålajå lîmenî, darba devéju lomu müΩizglîtîbas jautåjumu risinåßanå, darba droßîbas uzlaboßanu. 2005. gadå LDDK aktîvi darbojås Nodarbinåtîbas valsts a©entüras konsultatîvajås padomés un piedalîjås projektu, kuru mér˚auditorija ir darba devéji, vértéßanå. LDDK aktîvi darbojås un aizståvéja Latvijas darba devéju intereses nodarbinåtîbas jomå tådu straté©isko programmdokumentu izstrådé kå Latvijas Nacionålå Lisabonas programma (kå galvenie izaicinåjumi dokumentå ir noteikti izaugsme un nodarbinåtîba) un Nacionålais attîstîbas plåns, kas prezenté uz cilvéku orientétu turpmåkås Latvijas attîstîbas modeli. Lai veicinåtu Latvijas sociåli atbildîgå darba devéja – LDDK biedra – téla atpazîstamîbu Latvijas sabiedrîbå, 2005. gadå LDDK piedalîjås vairåkås nodarbinåtîbas jomas izstådés, konferencés un konkursos („Darba tirgus 2005”, „Karjeras iespéju dienås 2005”, „Izglîtîba un darbs 2006”, ‘’Latvijas personåla vadîbas kongreså 2005’’, sabiedriskås organizåcijas „Lîdere” konkurså „Gada Mentors 2005 Balva uzñéméjiem padomdevéjiem”, seminårå „Visaptveroßås straté©ijas aktîvai novecoßanai” u.c.). 2006. gads ES ir pasludinåts par „Eiropas darbaspéka mobilitåtes gadu”, kura mér˚is ir veicinåt ES darba tirgus attîstîbu. 2006. gadå 12 ES dalîbvalstîm, kas péc ES paplaßinåßanås 2004. gadå ieviesa darbaspéka plüsmas ierobeΩojumus, büs ßie ierobeΩojumi jåpårskata un lîdz 1. maijam jåizlemj, vai tos saglabåt. LDDK piedalås gan ©eogråfiskås, gan profesionålås mobilitåtes veicinåßanas pasåkumos, lai nodroßinåtu Latvijas darba devéjiem kå Rîgå, tå arî re©ionos pieeju labiem cilvékresursiem. Bütisks nosacîjums turpmåkås attîstîbas nodroßinåßanai ir darbaspéka resursu efektîva izmantoßana, kå arî raΩoßanas produktivitåtes palielinåßana. LDDK aktîvi darbojas, lai veicinåtu jaunu uzñémumu, tas ir, arî jaunu darba vietu radîßanu, sniedzot priekßlikumus uzñéméjdarbîbas uzsåkßanas nosacîjumu pilnveidoßanai un atbalsta mehånisma efektîvai realizéßanai kå esoßajiem, tå arî jaunajiem uzñémumiem. Izvértéjot Latvijas Nacionålo Lisabonas programmu 2005. – 2008. gadam, Eiropas Komisija ieteica müsu valdîbai izstrådåt konkrétus pasåkumus lauku un pilsétas atß˚irîbu mazinåßanai, ekonomiski neaktîvo iedzîvotåju nodarbinåtîbas pasåkumu îstenoßanai, kå arî nopietni izvértét, kå minimålås algas palielinåßana ietekmés zemåk atalgoto darbavietu radîßanu. Veidojot pamatu biedru uzñémumu attîstîbai un konkurétspéjas palielinåßanai ES kopéjå tirgü, par galvenajiem uzdevumiem nodarbinåtîbas jomå LDDK izvirza ©eogråfiskås un profesionålås darbaspéka mobilitåtes veicinåßanu un izdevîgu nosacîjumu radîßanu pakalpojumu sniegßanai un uz laiku nosütîßanai darbå ES tirgü. Nacionålajå lîmenî galvenais LDDK mér˚is ir darbaspéka resursu pieejamîbas nodroßinåßana. Lai to sasniegtu, ir jånodroßina nodarbinåtîbas attîstîbas plånoßanas un prognozéßanas kvalitåte, cilvéku nodarbinåtîbai labvélîga uzñéméjdarbîba un darbaspéka kvalifikåcijas un pårkvalifikåcijas iespéju palielinåßana, t. i., kompleksa pieeja nodarbinåtîbas jautåjumu risinåßanai.

2006. gadå LDDK izvirzîtie uzdevumi nodarbinåtîbas jomå ■ Veicinåt darba apståk¬us reguléjoßo normatîvo aktu atbilstîbu aktuålajai darba tirgus situåcijai, kå arî veicinåt to efektîvu îstenoßanu. ■ Veicinåt tådu 2007. – 2013. gada plånoßanas perioda struktürfondu sadali, kas veicinåtu Latvijas darba tirgus pozitîvu attîstîbu. ■ Veicinåt nelegålås nodarbinåtîbas samazinåßanos (t.sk. panåkot Valsts darba inspekcijas konsultatîvås funkcijas palielinåßanos). ■ Veikt pasåkumus, kas mazinåtu kvalificéta darbaspéka aizplüßanu uz årvalstîm un mazinåtu procesa negatîvås sekas, veicinot darba apståk¬u uzlaboßanu. ■ Atbalstît MVU kå darba devéju attîstîbu, veicinot nodok¬u politikas pilnveidoßanu, administratîvo barjeru samazinåßanu, MVU atbalsta pasåkumu efektivitåtes optimizåciju (bezmaksas konsultåcijas projektu izstrådé ES struktürfondu lîdzek¬u piesaistei, nodroßinot izdevîgåkus kreditéßanas nosacîjumus, konsultåcijas uzñéméjdarbîbas jautåjumos Vienas pieturas a©entürå, veicinåt individuålu pieeju ar nodok¬u saistîto pårkåpumu izskatîßanå).


14

Sociålå droßîba – sabiedrîbas stabilitåtes pamats LDDK nacionålå, Eiropas Savienîbas un starptautiskå lîmenî iesaistås tådas sociålås droßîbas politikas veidoßanå, kas ir vérsta uz pieejamu, kvalitatîvu un efektîvu valsts atbalstu iedzîvotåju labklåjîbas lîmeña celßanå, lai nodroßinåtu sociålo mieru valstî un garantétu iedzîvotåju aktîvu dalîbu darba tirgü. LDDK atbalsta sociålås droßîbas pakalpojumu sniegßanu, kas rada priekßnoteikumus Latvijas tautsaimniecîbas dinamiskai attîstîbai un godîgai konkurencei. LDDK iesaistås sociålås droßîbas sistémas pilnveidoßanå, îpaßi apzinoties darba devéju saskarsmi ar nelabvélîgo demogråfisko situåciju un migråcijas ietekmi uz uzñémuma darbîbu ßodien un ilgåkå laika posmå. LDDK rüpéjas par darbinieku pieejamîbu, efektîvu pabalstu sistémas veidoßanu un sociålo garantiju sloga samazinåßanu un taisnîgu sadali starp darba devéjiem un darba ñéméjiem, lai motivétu uz sociåli atbildîgu pieeju labklåjîbas nodroßinåßanå. Minétie jautåjumi risinåti, aicinot valdîbu îstenot „Koncepciju par minimålo darba algu” un straujåk paaugstinåt ar nodok¬iem neapliekamo minimumu, lai palielinåtu Latvijas iedzîvotåju pirktspéju vismaz atbilstoßi citu Baltijas valstu lîmenim. Pilnîgoti tådi normatîvie akti kå „Noteikumi par minimålo méneßa darba algu un minimålo stundas tarifa likmi”, koncepcija "Par fizisko personu ienåkumu güßanas kontroles pilnveidoßanu", analizéta Valsts ieñémumu dienesta rîcîba valsts sociålås apdroßinåßanas obligåto iemaksu administréßanas un paråda piedziñas jomå. LDDK popularizé darba devéju ieguldîjumu sociålås iek¬außanas proceså un aicina valsts pårvaldi atbalstît sociåli atbildîgus darba devéjus, kas ar fiskålås politikas un citiem atbalsta mehånismiem var radît papildus iespéjas mazinåt nabadzîbu un sociålo atstumtîbu, kå arî veicinåt cilvéku pilntiesîgu iek¬außanos sabiedrîbå un darba tirgü. LDDK atbalstîjusi Ministru kabineta noteikumus „Kårtîba, kådå pieß˚ir un izmakså bérna piedzimßanas pabalstu” u.c. valsts sociålo pabalstu palielinåjumu, kå arî invaliditåtes un tås izraisîto seku mazinåßanas politikas pamatnostådnes. Lai veicinåtu godîgu konkurenci sociålås droßîbas pakalpojumu tirgü starp valsts un privåto sektoru, labvélîgi atrisinåts jautåjums par Valsts kases turpmåko darbîbu valsts fondéto pensiju shémas lîdzek¬u pårvaldîßanå, analizéta koncepcija "Par valsts sociålås apdroßinåßanas finanßu resursu rezerves fondu". Aizsåkts darbs, gatavojot ierosinåjumus par tiesîbåm uz pensijåm ar atvieglotiem nosacîjumiem par darbu ar riska faktoriem atjaunoßanu atseviß˚åm darbinieku kategorijåm („Noteikumi par profesijåm, kurås strådåjoßiem var paredzét speciålus pensiju plånus privåtajos pensiju fondos”) un nelaimes gadîjumu darbå un arodslimîbu apdroßinåßanas sistémas aktualizéßanai. NTSP Sociålås droßîbas apakßpadomes ietvaros sadarbîba notiek ar LR Labklåjîbas, Finanßu, Veselîbas ministriju un to struktürvienîbåm. LDDK piedalîjusies Saeimas komisiju, Ministru kabineta sanåksmés, valsts institüciju izveidotajås darba grupås, kå arî starptautiskos seminåros, konferencés. Èpaßa uzmanîba pievérsta NTSP skatîtam jautåjumam par pårejoßas darbnespéjas kontroles mehånisma uzlaboßanu un izstrådåti priekßlikumi problémas tålåkai risinåßanai. DiemΩél LR Veselîbai ministrija vél nav nodroßinåjusi minéto priekßlikumu îstenoßanu un darbs pie darba devéju un valsts lîdzek¬u negodpråtîgas izmantoßanas samazinåßanas vél jåturpina.


15

Vai veidosim kvalitatîvu un efektîvu veselîbas aprüpi? LDDK nacionålå, Eiropas Savienîbas un starptautiskå lîmenî iesaistås tådas veselîbas aprüpes politikas veidoßanå, kas vérsta uz pieejamu, kvalitatîvu un efektîvu veselîbas aprüpes pakalpojumu nodroßinåßanu ikvienam iedzîvotåjam, to atbilstîbu brîvå tirgus ekonomikas un godîgas konkurences principiem. LDDK iesaistås labvélîga normatîvå ietvara veidoßanå, lai nodroßinåtu uzñémumiem veselus darbiniekus un veicinåtu nozares attîstîbu. LDDK veicinot inovåciju, kvalitåtes uzlaboßanas procesus un publisko privåto partnerîbu rada pamatu veselîbas aprüpes nozares konkurétspéjai un augstas pievienotås vértîbas radîßanai tautsaimniecîbå. Apzinot labåkos piemérus darba devéju vidü, LDDK atbalsta veselîgu dzîves un darba vidi. Uzñémumiem nozîmîga ir efektîvas veselîbas aprüpes sistémas funkcionéßana, jo darbinieku veselîba ir izß˚iroßa uzñémumu un tautsaimniecîbas konkurétspéjai. Demogråfiskås izmaiñas, sabiedrîbas neapmierinoßais veselîbas ståvoklis, ekonomiskå emigråcija – îpaßi darbaspéka trükums konkrétå nozaré – apgrütina darba likumdoßanas ievéroßanu. Nepietiekamais finanséjums apgrütina pieaugoßå pieprasîjuma péc pakalpojumiem un produktiem nodroßinåßanu, kas rada îpaßu darba devéju neapmierinåtîbu ar struktürplåna ievießanu, kå arî VOAVA un årstniecîbas ieståΩu noslégto lîgumsaistîbu izpildi. Panåkta LR Veselîbas ministrijas un darba devéju vienoßanås par "Ambulatorås un stacionårås veselîbas aprüpes pakalpojumu sniedzéju attîstîbas programmas ievießanas plånu 2005. – 2010. gadam", vél joprojåm "Veselîbas aprüpes organizéßanas un finanséßanas kårtîbå" netiek ñemts vérå darba devéju viedoklis. Apzinoties veselîbas aprüpes sektora kå konkurétspéjîgas tautsaimniecîbas nozares potenciålu, LDDK atbalsta labvélîgas normatîvo aktu båzes veidoßanu, kas veicina farmåcijas un veselîbas apdroßinåßanas uzñémumus radît jaunus un inovatîvus produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vértîbu. LDDK sniedz priekßlikumus publiskajai pårvaldei efektîvu reformu ievießanai, kas atbilst sabiedrîbas, t.i., nozares uzñéméju, nodarbinåto un Latvijas darba devéju interesém. Godîga konkurence ir atbalsts efektîvai resursu izmantoßanai un kvalitatîvu pakalpojumu pieejamîbai. Izpratnes trükumu par brîvå tirgus darbîbas principiem joprojåm apliecina Ministru kabineta noteikumi "Zå¬u cenu veidoßanas principi" un "Grozîjumi Farmåcijas likumå". Papildus nepiecießams veicinåt raΩotåju un pakalpojumu sniedzéju produktivitåti, paplaßinot resursu pieejamîbas pozitîvo ietekmi un rea©éjot uz jaunåm vajadzîbåm, kå arî paaugstinåt pakalpojumu kvalitåti un samazinåt izmaksas, uzlabojot aprüpes efektivitåti un veicinot pacientu apmierinåtîbu. Uzñémumu ietvaros darba devéji ir pårliecinåjußies par preventîvås veselîbas aprüpes nozîmi darbaspéka izmaksu samazinåßanai. Uzñémumi iesaistås agrînås diagnosticéßanas pasåkumos, kas samazina tießås un netießås slimîbu årstéßanas izmaksas. Tådé¬ sociåli atbildîgiem darba devéjiem nepiecießams atbalsts informatîvåm un cita veida kampañåm par atbilstoßu uzturu, fizisko aktivitåßu, mérenu alkohola lietoßanu un smé˚éßanas kaitîgumu. Pausti priekßlikumi "Tabakas uzraudzîbas valsts programmai 2005. – 2010. gadam", "Noteikumiem par kårtîbu, kådå izvietojami informatîvie uzraksti vai simboli par smé˚éßanas aizliegumu vai at¬auju smé˚ét, kå arî par uzrakstu un simbolu paraugiem", „Kårtîbai, kådå nodroßinåma apmåcîba pirmås palîdzîbas sniegßanå, un pirmås palîdzîbas sniegßanai nepiecießamais medicînisko materiålu minimums”. LDDK ir pårliecinåta, ka publiskie un privåtie lîdzek¬i, kas veltîti ßådiem mér˚iem, atmaksåsies, samazinoties saslimßanåm un tådéjådi paaugstinoties uzñémumu produktivitåtei. LDDK veicina darba devéju interesém atbilstoßa darba aizsardzîbas normatîvå ietvara izveidi nacionålå, Eiropas Savienîbas un starptautiskå mérogå, veicinot darba vides uzlaboßanu un darbinieku droßîbai un veselîbai nekaitîgu darba apståk¬u radîßanu. Starptautiskå lîmenî LDDK iesaistås IOE un BIAC aktivitåtés, bet nacionålå lîmenî darbojas Veselîbas aprüpes nozares apakßpadomé (VANA). LDDK piedalås politikas plånoßanas dokumentu un normatîvo aktu izstrådé, sniedz skaidrojumus un konsultåcijas biedriem to pieméroßanå, informé darba devéjus par aktualitåtém un izstrådå informatîvus materiålus par darba aizsardzîbas prasîbu efektîvu pieméroßanu.


16

‰tiskas darba tiesiskås attiecîbas – pamats godîgai konkurencei LDDK veicina elastîga darba tiesisko attiecîbu normatîvå ietvara izveidi nacionålå, Eiropas Savienîbas un starptautiskå mérogå, nodroßinot darba devéjiem iespéjas efektîvi rea©ét uz paståvîgajåm izmaiñåm darba tirgü. LDDK paståvîgi piedalås Darba likuma pilnveidoßanå, citu normatîvo aktu un politikas plånoßanas dokumentu izstrådé, kå arî sniedz skaidrojumus un konsultåcijas biedriem to pieméroßanå. LDDK informé darba devéjus par aktualitåtém un izstrådå informatîvus materiålus par darba tiesisko attiecîbu pilnveidoßanu. Turpinoties darbaspéka novecoßanai un darbaspéka aizplüßanai uz årzemém, bija nepiecießams rast risinåjumus cilvékresursu noturéßanai un piesaistîßanai uzñémumu sekmîgas darbîbas nodroßinåßanai. 2005. gadå tika veikts pasåkumu kopums ßo problému risinåßanai. Turpinåjås intensîvs darbs pie Darba likuma pilnveidoßanas atbilstoßi jaunajai darba tirgus situåcijai un darba devéju iesniegtajiem priekßlikumiem. Darba rezultåtå tika panåktas konceptuålas vienoßanås par ßådiem jautåjumiem: ■ darbinieku atlaißanas kårtîbas vienkårßoßana; ■ nodarbinåtîbas ierobeΩojumu samazinåßana; ■ pårtraukumu pieß˚irßanas kårtîba; ■ terminéto darba lîgumu maksimålå termiña pagarinåßana.

30. novembrî notika seminårs, kurå LDDK prezentéja izstrådåtos informatîvos materiålus darba devéjiem par elastîgu darba formu noteikßanu uzñémumå. Elastîgu darba formu ievießana ¬auj organizét darbu atbilstoßi uzñémuma klientu vélmém un ¬auj uzñémuma darbiniekiem labåk savienot darba un ©imenes dzîvi. Seminåra dalîbnieki – darba devéji, nozaru asociåciju, arodbiedrîbu un LR Labklåjîbas ministrijas pårståvji un Saeimas Sociålo un darba lietu komisijas deputåti – savstarpéji apsprieda elastîgu darba formu pieméroßanas iespéjas un nepiecießamos grozîjumus normatîvajos aktos jaunu darba formu attîstîbai.

Izstrådåjot informatîvo materiålu par teledarba jeb distances darba veikßanas nosacîjumiem un saskañojot to ar arodbiedrîbåm, tika veicinåta Eiropas sociålo partneru nolîguma par teledarbu ievießana Latvijå. Sociålie partneri apliecinåja valdîbai un sabiedrîbai kopumå, ka atseviß˚us jautåjumus un problémas var risinåt ne tikai ar normatîvo aktu palîdzîbu, bet arî ar sociålo partneru sadarbîbu. LDDK valdîbai pierådîja, ka valsts institüciju ierosinåjums noteikt papildu brîvdienas péc sestdienå vai svétdienå esoßas svétku dienas neatbilst paßreizéjai tautsaimniecîbas situåcijai, un ßis priekßlikums tika noraidîts. 2006. gadå turpinåsies darbs pie Darba likuma pilnveidoßanas, veicinot elastîgu darba apståk¬u veidoßanu uzñémumos, kå arî tiks veikti pasåkumi Eiropas sociålo partneru nolîgumu ievießanai Latvijå par teledarbu, stresu darbå un dzimumu lîdztiesîbas veicinåßanu Latvijå.


17

Darba vides prasîbåm un izmaksåm jåbüt samérîgåm LDDK veicina darba devéju interesém atbilstoßa darba aizsardzîbas normatîvå ietvara izveidi nacionålå, Eiropas Savienîbas un starptautiskå mérogå, veicinot darba vides uzlaboßanu un darbinieku droßîbai un veselîbai nekaitîgu darba apståk¬u radîßanu. LDDK piedalås politikas plånoßanas dokumentu un normatîvo aktu izstrådé, sniedz skaidrojumus un konsultåcijas biedriem to pieméroßanå, informé darba devéjus par aktualitåtém un izstrådå informatîvus materiålus par darba aizsardzîbas prasîbu efektîvu pieméroßanu.

2005. gadå, turpinot izglîtot un informét darba devéjus un darba aizsardzîbas speciålistus par efektîvåm droßas darba vides veidoßanas iespéjåm, LDDK piedåvåja informatîvos materiålus par darba aizsardzîbas normatîvo aktu ievießanas iespéjåm. Jau treßo gadu notika izståde „Droßam darbam”, kuras rîkoßanå piedalîjås arî LDDK ar savu stendu. LDDK piedalîjås arî konferences „Efektîva darba aizsardzîbas sistémas organizéßana” îstenoßanå.

Sadarbîbå ar LR Tieslietu ministriju tika panåktas bütiskas izmaiñas kårtîbå par nelaimes gadîjumu izmekléßanu darbå. Turpmåk Valsts darba inspekcijas veiktås speciålås nelaimes gadîjumu izmekléßanas izmaksas nesegs vairs darba devéjs, bet gan Valsts darba inspekcija. Lîdz ar to darba devéjam nav jåsedz transportlîdzek¬u, sakaru, dokumentu pavairoßanas izdevumi, kå arî izdevumi par speciålistu, ekspertu pieaicinåßanu, tehniskos apré˚inu un laboratorisko mérîjumu veikßanu. Nepiekrîtot Eiropas Savienîbas direktîvas par darba aizsardzîbas prasîbåm, saskaroties ar ˚îmiskajåm vielåm, pårñemßanai ar obligåti piemérojamu nacionålo standartu, LDDK aizsåka plaßu diskusiju, kuras rezultåtå pårskatîja kårtîbu, kådå Latvijå tiek pårñemtas Eiropas Savienîbas direktîvas. Tika noteikts, ka turpmåk direktîvas nevar pårñemt ar standartiem, kas darba devéjiem ir pieejami tikai par maksu, bet ar vispårpieejamiem normatîvajiem aktiem. Pateicoties tam, tika novérsta nepamatotu izdevumu raßanås darba devéjiem un veicinåta normatîvo aktu efektîva pieméroßana. Pateicoties sadarbîbai ar LDDK biedru darba aizsardzîbas ekspertiem, panåkta darba devéju interesém atbilstoßu normu iestrådåßana virkné darba aizsardzîbas normatîvo aktu. 2006. gadå turpinåsies darbs pie nacionålås un Eiropas Savienîbas darba aizsardzîbas politikas izstrådes, kå arî tiks iniciéti grozîjumi virkné normatîvo aktu, lai nodroßinåtu to efektîvåku pieméroßanu, pieméram, noteikumos par obligåto veselîbas pårbauΩu veikßanas kårtîbu un darba aprîkojuma lietoßanu.


18

Ar starptautisko pieredzi uz nåkotnes perspektîvu Lai îstenotu LDDK årpolitikas straté©isko mér˚i – veicinåt Latvijas uzñémumu konkurétspéjas paaugstinåßanos un Latvijas labklåjîbas konver©enci ar vecajåm ES dalîbvalstîm – 2005. gadå LDDK aktîvi iesaistîjås daΩådås starptautiskås aktivitåtés. Tå kå Latvijas tautsaimniecîbas konkurétspéja un eksporta potenciåla sekmîga attîstîba ir lielå mérå atkarîga no politiskås stabilitåtes, LDDK ar LR Årlietu ministriju parakstîja Sadarbîbas protokolu par savstarpéju sadarbîbu Latvijas valsts sociåli ekonomisko un biznesa intereßu pårståvéßanå årvalstîs. 2005. gada jünija såkumå Eiropas Industriålo un darba devéju konfederåciju apvienîbas (UNICE) Biedru komiteja pieñéma lémumu atbalstît LDDK iesniegumu par UNICE asociétå biedra statusa pieß˚irßanu. Tådéjådi ar 2005. gada 1. jüliju LDDK k¬uva par UNICE pilntiesîgu biedru. Statuss dos iespéju aktîvåk iesaistîties organizåcijas aktivitåtés un paust Latvijas darba devéju viedokli. LDDK ir dele©éjusi gan direkcijas, gan savu biedru pårståvjus darbam UNICE politikas komitejås un darba grupås. 2005. gadå UNICE ietvaros LDDK piedalîjås ßådu jauno Eiropas Komisijas politikas un likumdoßanas iniciatîvu izstrådé ■ Pakalpojumu direktîva; ■ Darba laika direktîva; ■ REACH sistémas izveide; ■ Lisabonas straté©ijas atjaunoßana; ■ ES sociålå mode¬a modernizéßana. 2005. gada 7. novembrî Parîzé LDDK ©eneråldirektore Elîna Egle parakstîja lîgumu ar Uzñéméjdarbîbas un rüpniecîbas konsultatîvo komiteju (BIAC). Saskañå ar lîgumu LDDK ieguva BIAC Novérotåja statusu. BIAC ir neatkarîga organizåcija, kas darbojas OECD un kurå ir apvienojußås OECD valstu ietekmîgåkås darba devéju organizåcijas. Novérotåja statuss BIAC nodroßinås iespéju LDDK sadarboties ar pasaules attîstîtåko valstu darba devéju organizåcijåm un güt pieredzi, kå arî dot savu ieguldîjumu OECD politikas veidoßanå. Dalîba BIAC nodroßinås arî iespéju LDDK izmantot güto pieredzi, lai ietekmétu brîvås tirgus ekonomikas principu ievießanu Latvijå tådås tautsaimniecîbas nozarés kå, pieméram, izglîtîba un veselîbas aprüpe. Lai nodroßinåtu savu biedru intereßu pårståvîbu årpus Latvijas robeΩåm, LDDK turpinåja aktîvu sadarbîbu gan ar ES dalîbvalstu, gan ar citu kaimiñu valstu darba devéju organizåcijåm. 2005. gadå tika noslégti Sadarbîbas lîgumi ar Polijas Darba devéju un uzñéméju konfederåciju un Horvåtijas Darba devéju asociåciju. Sadarbîbas lîgumi paredz informåcijas apmaiñu starp organizåcijåm, lai efektîvi pårståvétu savu biedru – uzñémumu un asociåciju – intereses sarunås ar valsts institücijåm un arodbiedrîbåm. Lîgumi paredz arî veicinåt uzñéméju un uzñéméju organizåciju sadarbîbas attîstîbu un aktuålåkås informåcijas apmaiñu par izmaiñåm katras valsts likumdoßanå. Lai veicinåtu konfederåcijas starptautisko atpazîstamîbu un partnerattiecîbu paplaßinåßanos, 2005. gada laikå LDDK pårståvji un biedri piedalîjås daΩådos starptautiskos pasåkumos un konferencés.

Nozîmîgåkie pasåkumi 2005. gadå ■ 24. februårî Vi¬ñå notika starptautiska konference „Lisabonas straté©ijas procesa pusce¬å: mér˚i un perspektîvas jauno ES dalîbas valstu valdîbåm, darba devéju un uzñéméju organizåcijåm”. Konferences noslégumå 8 jauno ES dalîbvalstu pårståvji parakstîja deklaråciju, nosakot prioritåtes nåkamajiem 5 gadiem gan ES, gan nacionålå lîmenî. ■ Jünijå Ûenévå notika ikgadéjås Starptautiskås darba konferences 93. sesija, kuras darbå piedalîjås LDDK pårståvji. ■ Lai stiprinåtu sadarbîbu ar citu valstu darba devéju organizåcijåm, LDDK piedalîjås LIAA organizétajås Valsts vizîtés uz Somiju un Franciju. ■ 21. – 24. septembrî Madridé notika Starptautiskås Darba devéju organizåcijas (IOE) Eiropas biedru sanåksme, kuras laikå apsprieda globalizåcijas ietekmi uz darba tiesiskajåm attiecîbåm un Eiropas biedru prioritåtes nozîmîgåkajos Starptautiskås Darba organizåcijas (ILO) un IOE sadarbîbas jautåjumos. ■ 20. oktobrî Briselé notika treßå UNICE organizétå „Konkurétspéjas dienas” konference „Crossing Frontiers”. Latviju konferencé pårståvéja LDDK ©eneråldirektore Elîna Egle, divi LDDK eksperti, 12 daΩådu nozaru uzñémumu, asociåciju un valsts pårvaldes pårståvji, kå arî 10 daΩådu Latvijas mediju Ωurnålisti.

2005. gadå LDDK uzsåka elektroniska izdevuma "Eiropas Ziñas" sagatavoßanu, reizi ménesî sniedzot îsu apskatu par Eiropas Savienîbas aktualitåtém, diskusijåm un iniciatîvåm, kas skar darba devéju un uzñéméju intereses. 2006. gadå LDDK paplaßinås savu darbîbas jomu, lielåku uzmanîbu pievérßot sadarbîbai ar müsu tuvåko kaimiñu – Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas – darba devéju organizåcijåm. UNICE starptautiskås sadarbîbas programmas ietvaros LDDK piedalîsies ES ekonomisko attiecîbu attîstîßanå ar Krieviju un ASV.


19

LDDK pakalpojumi biedriem Intereßu pårståvniecîba LDDK seko lîdzi politikas plånoßanas dokumentu un normatîvo aktu izstrådei un regulåri nosüta biedriem saskañoßanai viñu intereses skaroßus normatîvos aktus jau projektu stadijå. LDDK ir tiesîbas ierosinåt veikt grozîjumus likumos, Ministru kabineta noteikumos, lai novérstu administratîvås barjeras un ß˚ér߬us tautsaimniecîbas un uzñéméjdarbîbas attîstîbai. LDDK organizé sanåksmes ar uzñémumu un nozaru ekspertiem, uzaicinot atbildîgo valsts institüciju pårståvjus, lai panåktu normatîvo aktu vai politikas plånoßanas dokumentu atbilstîbu darba devéju interesém.

Normatîvo aktu projektu analîze LDDK izvérté topoßos nacionålos un ES politikas plånoßanas dokumentus un normatîvo aktu projektus – analizé un prognozé to ietekmi uz uzñémumu izdevumiem normatîvå akta prasîbu ievießanai, uzñémuma produkcijas kvalitåti un konkurétspéju, re©ionålo attîstîbu, nodarbinåtîbas situåciju un darbaspéka pieejamîbu un kvalitåti, kå arî uz uzñéméjdarbîbu kopumå. LDDK sniedz atzinumus normatîvo aktu projektu izstrådåtåjiem, lai nodroßinåtu darba devéju interesém labvélîgu normatîvo reguléjumu.

Biedru intereßu datu båze Efektîvai komunikåcijai un informåcijas apmaiñai starp LDDK biedriem un nozaru ekspertiem 2006. gadå LDDK izstrådå datu båzi. Datu båzé varat uzdot savai organizåcijai vai uzñémumam svarîgus jautåjumus, kå arî komentårus un viedok¬us par nozarei bütiskajiem normatîvajiem aktiem. Datu båzé ir apkopoti LDDK biedru ieteikumi likumdoßanas pilnveidei, atspogu¬ojot aktuålo darba jautåjumu procesa virzîbu. Íis pakalpojums ir pieejams tikai ar LDDK izsniegtu paroli

Konsultåcijas LDDK sniedz konsultåcijas biedriem uzñéméjdarbîbas vides uzlaboßanas, izglîtîbas, nodarbinåtîbas, sociålås droßîbas, veselîbas aprüpes, darba tiesîbu un darba aizsardzîbas jomå. LDDK biedri var sañemt konsultåcijas par: ■ normatîvo aktu pieméroßanu (normu skaidrojums, to ietekmes izvértéjums); ■ izstrådes proceså esoßajiem politikas plånoßanas dokumentu un normatîvo aktu projektiem un to ietekmi uz uzñéméjdarbîbu; ■ par iespéjåm ierosinåt izmaiñas normatîvajos aktos. Lai nodroßinåtu biedriem visaptveroßu analîzi par intereséjoßo jautåjumu, LDDK sadarbojas gan ar ekspertiem no Latvijas un starptautiskajåm organizåcijåm, gan citu valstu darba devéju organizåcijåm. LDDK izstrådå un izplata biedriem informatîvos materiålus par darba devéjiem un uzñéméjiem aktuåliem jautåjumiem. Informatîvos materiålus biedri sañem bez maksas LDDK direkcijå.

Pasåkumi, konferences, seminåri LDDK saviem biedriem organizé konferences, diskusijas, forumus un citus pasåkumus par uzñéméjiem un nozaru speciålistiem svarîgiem jautåjumiem. Organizéjot pasåkumus, LDDK pieaicina valsts un paßvaldîbu pårståvjus, nozaru speciålistus, zinåtniekus no Latvijas un årvalstîm. LDDK informé biedrus par starptautiskiem pasåkumiem, kuros tiek diskutéts par darba devéjiem aktuåliem jautåjumiem. LDDK biedri piedalås starptautiskås konferencés un seminåros un izmanto iespéjas iepazîties ar citu valstu uzñémumu un organizåciju pieredzi, kuru iespéjams izmantot uzñémuma/asociåcijas darba pilnveidoßanå. Kopß 2004. gada LDDK ir ieviesusi tradîciju gada nogalé aicinåt biedrus un sociålå dialoga partnerus uz biznesa brokastîm, lai kopå atskatîtos uz paveikto un neformålå gaisotné diskutétu par nåkamå gada sociålekonomiskajåm aktualitåtém. LDDK biznesa brokastis 2005. gadå ar savu klåtbütni pagodinåja Valsts prezidente Vaira Vî˚e–Freiberga.


20

ESF projekts „Latvijas Darba devéju konfederåcijas kapacitåtes stiprinåßana” Latvijas Darba devéju konfederåcija 2005. gadå turpinåja îstenot ESF projektu „Latvijas Darba devéju konfederåcijas kapacitåtes stiprinåßana”, kura mér˚is ir veicinåt darba devéju organizåciju aktîvu lîdzdalîbu nodarbinåtîbas, ekonomiskås un sociålås sféras jautåjumu risinåßanå Latvijas un ES lîmenî, kå arî sabalansét nozaru specifisko jautåjumu un nodarbinåtîbas jautåjumu risinåßanu profesionålajås un nozaru asociåcijås. 2005. gadå îstenotås aktivitåtes deva bütisku ieguldîjumu LDDK un tås saståvå esoßo darba devéju organizåciju kapacitåtes stiprinåßanå – paaugstinot organizåciju pårståvju kvalifikåciju, radot iespéjas organizåciju darbîbas attîstîbai un pilnveidei, paaugstinot darba devéju organizåciju spéju pårståvét savu biedru intereses nacionålo un nozaru politikas plånoßanas dokumentu un tiesîbu aktu projektu izstrådé. Projekta aktivitåtes 2005. gadå ■ Izstrådåta Latvijas vajadzîbåm atbilstoßa metodolo©ija un procedüras darba devéju intereßu formuléßanai. Ar to palîdzîbu ir aprakstîta kårtîba, kådå darba devéju paustie priekßlikumi un iebildumi tiek apkopoti un saskañoti darba devéju organizåcijas ietvaros un kå tiek formuléta vienota darba devéju pozîcija. Metodolo©ija ir palîgs darba devéju organizåciju darbå, veidojot sekmîgu sadarbîbu ar biedriem un veicot viñu intereßu pårståvéßanu valsts institücijås. ■ Veikts pårskats „Par inovåcijåm Latvijå” un izstrådåts „LDDK un zinåtnes un izglîtîbas ieståΩu sadarbîbas inovåciju veicinåßanai uzñéméjdarbîbå modelis”. Aktivitåtes ietvaros apzinåta paßreizéjå darba devéju sadarbîba ar zinåtniski pétnieciskajåm institücijåm situåciju inovåciju jomå Latvijå un citviet pasaulé, kå arî analizéta Latvijas inovåciju politika, statistika un citu valstu pieredze. Balstoties uz analîzi, tika izstrådåts LDDK un zinåtniski pétniecisko institüciju sadarbîbas modu¬a dokuments. To prezentéja biznesa un zinåtnes forumå „Inovåcijas = Pe¬ña”, kura laikå pasniedza LDDK gada balvu inovåcijå. Sadarbîbas mode¬a mér˚is ir veicinåt inovåciju procesus un Latvijas ekonomikas attîstîbu kopumå. Inovåciju procesu veicinåßana ir pamats straujåkai un efektîvåkai pårorientåcijai no darbietilpîgas ekonomikas uz zinåßanåm ietilpîgu ekonomiku. Sadarbîbas modu¬a dokuments ir iesniegts Ministru kabinetam, aicinot to îstenot dzîvé. ■ Darbu turpinåja eksperti sekojoßås jomås: sociålå droßîba un veselîbas aizsardzîba; izglîtîba un nodarbinåtîba; darba tiesîbas un darba aizsardzîba; tautsaimniecîba un finanses; Eiropas Savienîbas jautåjumi; korporatîvå pårvalde. Pateicoties ekspertu darbam, bütiski palielinåjusies LDDK, tås saståvå ietilpstoßo darba devéju organizåciju un uzñémumu spéja pårståvét savas intereses nacionålo un Eiropas Savienîbas politikas plånoßanas dokumentu un tiesîbu aktu izstrådåßanå un sadarbîbå ar valsts institücijåm. Vienlaikus ir palielinåjusies LDDK kå stabila un konstruktîva valdîbas partnera reputåcija. ■ Notika 3 apmåcîbas: divas Be¬©ijå un viena Lielbritånijå. Apmåcîbu dalîbnieki – LDDK un masu saziñas lîdzek¬u pårståvji – iepazinås ar vairåku Eiropas Savienîbas dalîbvalstu darba devéju organizåciju pieredzi darba devéju intereßu lobéßanå Eiropas Savienîbas institücijås, tikås ar Eiropas komisåru Andri Piebalgu, ieguva informåciju par sociåla dialoga struktüru un darbîbu Lielbritånijå, piedalîjås Eiropas Savienîbas Ekonomikas un finanßu lietu padomes sanåksmé un Eiropas Rüpnieku un darba devéju organizåciju apvienîbas (UNICE) rîkotajå konkurétspéjas dienå.


21

■ Izstrådåti un elektroniski izplatîti divi informatîvie materiåli par elastîgu darba formu ievießanas iespéjåm uzñémumå: „Darba laiks” un „Darba vieta (telework)”. Jaunås darba organizéßanas formas darba devéjiem ¬autu efektîvåk rea©ét uz klientu pieaugoßajåm vélmém attiecîbå uz pakalpojumu sniegßanas laiku un veidu, kå arî darbaspéka trükumu un darbinieku nepiecießamîbu savienot darba un ©imenes dzîvi. Eiropas Savienîbas lîmenî starp sociålajiem partneriem noslégtå vienoßanås par noteikumiem teledarba pieméroßanå uzliek pienåkumu nacionålå lîmeña sociålajiem partneriem îstenot pasåkumus vienoßanås ievießanai, informatîvå materiåla izstråde ir viens no pasåkumiem, kas veicina sabiedrîbas izpratni par jauno darba organizéßanas priekßrocîbåm. ■ Novértéts LDDK izstrådåto pakalpojumu tirgus potenciåls. Lai izstrådåtu jaunus pakalpojumus LDDK biedriem, veikts pétîjums par darba devéju attieksmi pret LDDK paßreiz piedåvåtajiem pakalpojumiem, viñu vélmém sañemt jaunus pakalpojumus un gatavîbu maksåt par pakalpojumu sañemßanu. Pétîjuma rezultåti apliecina, ka darba devéji redz LDDK kå savu intereßu aizståvi un lobétåju, informåcijas avotu par aktualitåtém likumdoßanå, konsultantu darba lietu jautåjumos. Kå iespéjamos jaunos pakalpojumus darba devéji no LDDK vélétos sañemt palîdzîbu kontaktu dibinåßanai årvalstîs un starptautisko partnerîbu veidoßanå, speciålistu apmåcîbå un sertificéßanå, kå arî darba devéji vélétos sañemt juridisku palîdzîbu tiesvedîbas procesos. ■ Organizéta ang¬u un françu valodas apmåcîba darba devéju organizåciju darbiniekiem, kas deva iespéju paaugstinåt sveßvalodu zinåßanas darba devéju organizåciju pårståvjiem, kuri ir iesaistîti Eiropas Savienîbas politikas plånoßanas dokumentu un normatîvo aktu apsprießanå, darba devéju viedok¬a izstrådåßanå, organizåcijas pårståvéßanå starptautiskos seminåros un konferencés. ■ Organizéti trîs dienu seminåru cikli „Pårdotprasme”, „Efektîva prezentåciju prasme” un divreiz „Pårrunu vadîßanas noslépumi”. Apmåcîbås piedalîjås darba devéju organizåciju pårståvji. Apmåcîbu mér˚is bija attîstît un pilnveidot dalîbnieku spéjas, kas ir nepiecießamas ikdienå strådåjot ar valsts institüciju un arodbiedrîbu pårståvjiem un piesaistot organizåcijåm jaunus biedrus. ■ Turpinåjås desmit LDDK darba aizsardzîbas ekspertu studijas Rîgas Tehniskås universitåtes profesionålås augståkås izglîtîbas ma©istrantüras studiju programmå „Darba aizsardzîba”. Ar ßo apmåcîbu palîdzîbu tiek paaugstinåta kvalifikåcija tiem LDDK darba aizsardzîbas ekspertiem, kuri piedalås politikas plånoßanas dokumentu un normatîvo aktu projektu izstrådé darba aizsardzîbas jomå.

2006. gadå projekta ietvaros turpinåsies apmåcîbas darba devéju organizåciju pårståvjiem, tiks izstrådåti informatîvie materiåli, darbu turpinås eksperti, kå arî notiks çetras apmåcîbas årpus Latvijas LDDK un masu mediju pårståvjiem. Bütisks aktivitåßu bloks büs veltîts jaunu biedru piesaistei, rîkojot seminårus Latvijas re©ionos un vérßoties pie LDDK paßreiz neietilpstoßiem darba devéjiem, kå arî informéjot par darba devéju kustîbu nåkamos darba devéjus – studentus. Lai izstrådåtu Latvijas apståk¬iem piemérotåko darba devéju apvienoßanås modeli, veiks pétîjumu par nozaru darba devéju organizåciju praksi biedru piesaisté un tås atbilstîbu ©enerålvienoßanos paplaßinåtås pieméroßanas nosacîjumiem.


LDDK biedri

Latvijas Profesionålås izglîtîbas måcîbu ieståΩu asociåcija

Veselîbas aprüpes darba devéju asociåcija

Pieaugußo un profesionålås izglîtîbas asociåcija

Tehnisko ekspertu asociåcija

Latvijas Maßînbüves un metålapstrådes Rüpniecîbas uzñéméju asociåcija

Latvijas Ce¬inieku asociåcija

Latvijas Energobüvniecîbas asociåcija

Latvijas Paßvaldîbu darba devéju asociåcija


24

LDDK direkcija pateicas biedriem par aktîvu darbu darba devéju viedok¬a un intereßu pårståvîbai:

Maijai Ambrénai Lilijai Babrei

(Latvijas Energobüvniecîbas asociåcija)

(Latvijas Komercbanku asociåcija)

Lindai Baltiñai

(A/S „PasaΩieru vilciens”)

Kirovam Lipmanam Dainim Markus

(Latvijas Profesionålås izglîtîbas måcîbu ieståΩu

asociåcija)

Aldim Baumanim

(Biznesa augstskola „Turîba”)

Linda Matisåne

Aivaram Bauzem

(A/S „Grindeks”)

Jånim Mårciñam

Jånim Bertrandam Indulim Bérziñam Jurim Bi˚im

(SIA „Baltijas logi”)

(SIA „Daugavpils Energoceltnieks”)

(A/S „Latvijas Finieris”)

Jurim Borzovam

(A/S „IBNA”) (Latvijas Kokapstrådes uzñéméju un

eksportétåju asociåcija)

Dzintaram Mozgim

(Bérnu klîniskå universitåtes slimnîca)

Vasilijam Me–ikam

(SIA „EiroHoldings)

Jånim Nipånam

(A/S „Dati”)

(A/S „Grindeks”)

(SIA „Lattelekom”)

Andai Bümanei

(A/S „Latvijas Finieris”)

Lailai Odiñai

Mårim Dambim

(SIA „Latvijas mobilais telefons”)

Normundam Orleånam

Jånim Davidoviçam Jånim Dirbam

(SIA „EiroHoldings”)

(Latvijas Energobüvniecîbas asociåcija)

Péterim Dru˚im

(Tehnisko ekspertu asociåcija)

Aleksandram Grigorjevam Valdim Jåkobsonam

(SIA „Grif”)

(Latvijas îmijas un farmåcijas uzñéméju

Kårlim Kadi˚im Jurim Kaksîtim

(Latvijas Ce¬inieku asociåcija) (SIA „EiroHoldings”)

Jevgéñijam Kaléjam Laurai Kalniñai

(A/S „Latvijas Balzams”)

Gunåram Kalniñam Jurim Kanelam

(Latvijas Slimnîcu biedrîba)

(SIA „Latholding Grupa”)

(VAS „Valsts informåcijas tîkla a©entüra”)

(VAS „Latvenergo”)

Margarita Krauça Uldim Kupßam Gaidai Låcei

(Veselîbas aprüpes Darba devéju asociåcija )

(A/S „IBNA”)

(Latvijas Paßvaldîbu darba devéju asociåcija)

Guntim Liepiñam

(Latvijas paßvaldîbu darba devéju asociåcija)

(Latvijas Paßvaldîbu darba devéju

asociåcija)

Uldim Pétersonam Gundaram Prolim Viktoram Puriñam Mårim Révaldam

Arlitai Sedmalei

(VAS „Latvijas Dzelzce¬ß”)

(Latvijas Slimnîcu biedrîba) (Latvijas Büvnieku asociåcija)

(Veselîbas aprüpes Darba devéju asociåcija)

Ievai Rozenbergai

asociåcija)

Ingai Kolai

(A/S „airBaltic Corporation”)

(VA/S „Latvijas Pasts”)

(Latvijas Pårtikas uzñémumu federåcija)

Vladislavam Siñavskim Arnoldam Spir©im

(A/S „REBIR”)

(SIA „Tukuma Energoceltnieks”)

Arkådijam Sußkinam Guntim Tomsonam

(Césu rajona uzñéméju klubs)

(Pieaugußo un profesionålås izglîtîbas

asociåcija)

Teodoram Tverijonam Irénai Upzarei

(VA/S „Latvenergo”)

Andrim Uzuleñam Aivai Vîksnai

(Latvijas Komercbanku asociåcija)

(A/S „Ventspils nafta”)

(SIA „Lietiß˚ås informåcijas dienests”)

Andrim Zorgevicam

(VA/S „Latvijas dzelzce¬ß”)


Izaugsmei un Labklājībai  

LDDK 2005. gada pārskats un 2006.gada prioritātes. Izaugsmei un Labklājībai.

Read more
Read more
Similar to
Popular now
Just for you