Kaigu kūdras purvs by Laflora

Kaigu kūdras purvs

Ražošana Vide Kultūra

2015. gadā Laflora svin savu 20 gadu jubileju. Turpinot uzsākto kursu ikviens interesants var iepazīties ar uzņēmumā paveikto un gūt ieskatu tā pamatvērtībās. Jauna mājas lapa ar īpaši interesantiem piedāvājumiem gan profesionāliem audzētājiem, gan amatieriem. Virtuālā tūre purva takā, ražotnē, rekultivācijas laukos un saistītajā kultūras dzīvē. Kūdras radošās darbnīcas bērniem Rīgā un reģionos. Ekskursijas skolām, sadarbības partneriem un nozarē iesaistītajiem.

LAFLORA

LAFLORA –

KAIGU KŪDRAS PURVA VIDES UN EKONOMISKĀ VĒSTURISKĀ NOZĪME

MIJIEDARBĪBA

Purvā kūdras ieguve uzsākta jau pagājušā gadsimta 20. gados. Zināms, ka pirmie meliorācijas grāvji izrakti 1930.-1932. gadā. Šajā laikā rīkotas ekskursijas uz Kaigu tīreli, ko organizēja vietējā lauksaimniecības biedrības valde, saucot to par kūdras propogandu. 1938. gadā uzsākta purva slāņu biezuma un kvalitātes izpēte. Tāpat šajā laikā dibināts arī kūdras kooperatīvs Kaigi.

SIA Laflora Latvijas kūdras ražošanas un pārstrādes industrijā darbojas jau 20 gadus. Uzņēmuma vārds visā pasaulē zināms ar produktu kvalitāti, kurus iecienījuši gan profesionāli, gan brīvā laika dārzkopji, no piedāvātā 16 produktu klāsta, izvēloties tieši savām vajadzībām nepieciešamo. Desmit no produktiem izstrādāti pēc speciālām receptūrām konkrētām audzējamām kultūrām un audzēšanas posmiem.

Kūdru tolaik izmantoja mēslojumam, augļu uzglabāšanai, siltināšanai, kurināšanai un, protams, pakaišiem lopkopībā. Nozīmīgs kūdras izmantošanas veids bija arī ķieģeļu apdedzināšana – netālu atradies uzņēmums A/s Ķieģelis un kūdra, kuri kūdras ražošanu šim nolūkam sākuši jau ap 1900. gadu. Izpeļņa, strādājot Kaigu kūdras purvā bija Ls 4-5 dienā sievietēm un Ls 6-8 dienā vīriešiem. Otrā pasaules kara priekšvakarā Kaigu purvā esot bijusi īpatna purva pilsētiņa – uzcelti ap 100 šķūnīši, kur sausās un saulainās dienās ļaudis novietojuši izžuvušo pakaišu kūdru. 1941. gada vasarā pakaišiem sagriezti teju 10 000 m3 kūdras. Darbu purvā organizēja tuvējo pagastu zemnieku kolektīvi. Jau tolaik tika runāts par to, ka Kaigu purva kūdra esot derīgāka nekā citu sūnu purva kūdra. Šajā laikā par kūdras izgriešanu maksāja 0,90-1,40 kap./m3. Padomju laikā (ap 1960. gadu) Kaigu kūdras purva kūdras slāņus daļēji izmantoja kurināmās gabalkūdras ieguvei Valgundes ķieģeļu

kombināta vajadzībām. 1972. gadā Kaigu kūdras purvs dega, tā dzēšanā tika iesaistīti ap 500 cilvēku, 80 automašīnu, traktoru, buldozeru un citu tehnisku līdzekļu. Neskatoties uz to, Kaigu kūdras purva ugunsgrēku izdevās likvidēt tikai pēc 3 nedēļām, kad tika atsākta arī kūdras ieguve. 1976. gadā purvā bija apgūti jau 570 ha, iekārtoti 12 km gari grantēti un 8 km betona plākšņu ceļi. Šajā laikā iezīmējušās pirmās rekultivācijas pazīmes – pēc kūdras izsmelšanas plānojot izveidot dzērveņu plantāciju un uzsākot priekšdarbus, apstādīti jau 7 ha. Ap 1980. gadu Kaigu kūdras purvā 811 ha platībā Jelgavas PMK ražoja frēzkūdru. 80-to gadu otrajā pusē kūdras ieguves apjoms pārsniedzis 100 000 t, tikai daļēji nodrošinot lopkopību ar pakaišiem. Pēc neatkarības atjaunošanas kūdras ieguves apjomi krietni samazinājušies – 1995. gadā Kaigu kūdras purvā sagatavoti tikai 36, 4 tūkst. t lauksaimniecībā izmantojamās kūdras.

Pilnvērtīgi izmantojot esošo resursu un domājot par vides saudzēšanu, uzņēmums apgūst un būvē purvus, sagatavo laukus, veido infrastruktūru, iegūst materiālu un nodarbojas ar tā pārstrādi un tirdzniecību, nodrošinot pilnu ražošanas ciklu. Izstrādājot kūdras purvus, tiek domāts par dabas saudzējošiem aspektiem un rekultivācijas politiku, kas nozīmē ilgtspējīgu ražošanu un nodarbinātību arī nākamajām paaudzēm. Laflora lepojas ar savu profesionālo kolektīvu un kopumā nodarbina 250 cilvēku, kas sezonas laikā sasniedz pat 350.

Šobrīd Kaigu kūdras purvā gadā vidēji tiek iegūti 500 000 m3 kūdras un kūdras krājumu apmērs mērāms aptuveni 15 milj. m3.

Uzņēmums var lepoties ar augstām tehnoloģijām, uzstādot vienu no modernākajām datorizētām substrātu ražošanas iekārtām.

Kaigu purva raksturojums:

Pirmsākumos uzņēmums kūdru 100% eksportēja uz Vāciju. Šodien eksports samazinājies līdz aptuveni 90% un vietējais tirgus attiecīgi palielinājies līdz 10%. No uzņēmuma

Sūnu purvs, vietām apaudzis ar purva priedītēm. Lielākais dziļums: 8.25 m; vidējais: 5.30 m.

dibināšanas līdz šai dienai 51% ir Latvijas, 49% - Vācijas kapitāls. Tagadējo uzņēmuma teritoriju pirmsākumos apsaimniekoja Jelgavas meliorācijas valsts uzņēmums (Jelgavas PMK). Latvijas mērogā Kaigu kūdras purvs bija lielākais iecirknis meliorācijas sistēmā, apkalpojot visu Zemgales zonu. Pēc Jelgavas PMK sabrukuma deviņdesmito gadu sākumā, uzņēmums, tajā skaitā arī kūdras ražotne, tika privatizēti. Sākotnēji nodibināja uzņēmumu SIA Svētvalde, kas nodarbojās ar ceļu būvi, melioratīviem projektiem un nelielos daudzumos arī kūdras piedāvājumu. Tanī pašā laikā tika nodibināti kontakti un uzsākta sadarbība ar Vācijas uzņēmumu Torfwerk Rohenkohl, kurai pilnveidojoties, 1995. gadā tika nodibināts uzņēmums SIA Laflora. Šodien Laflora apsaimnieko trīs purvus ar kopējo platību 1866,2 ha. No tiem privātīpašumā uzņēmumam ir: Kaigu kūdras purvs (774 ha ar 15 milj. m3 kūdras krājumu); Drabiņu kūdras purvs (882 ha ar 32 milj. m3 kūdras krājumu); Ražošanas centrs Laflora (5,2 ha). Papildus nosauktajam uzņēmums no A/s Latvijas Valsts meži nomā Nīcgales kūdras purvu 205 ha platībā.

UZŅĒMUMI REKULTIVĒTAJĀS REKULTIVĀCIJA –

KAIGU KŪDRAS PURVA

AR RŪPĒM PAR VIDI

TERITORIJĀS

Vairāk nekā 20 gadu garumā Kaigu kūdras purvā tiek veikti rekultivācijas pasākumi, sagatavojot izstrādātās purva platības lauksaimnieciskai darbībai, veidojot ogulāju audzēšanas laukus. Veicot rekultivāciju, uzņēmums atrod pielietojumu izmantotajiem kūdras laukiem, kas nodrošina lauksaimniecisku efektu. Uzņēmumi var izmantot kūdras ieguvei radīto infrastruktūru pievedceļus, ugunsdzēsības baseinus, grāvju tīklus, elektrību. Rekultivētās platības nodrošina

optimālu ūdens un gaisa režīmu, pateicoties tajās esošajai zaļajai masai. Produkcija, ko šie uzņēmumi saražo ir veselīga, garšīga un ļoti pieprasīta. Pozitīvie rezultāti, veicot rekultivāciju: izmantotie kūdras lauki atrod citu pielietojumu, kas dod pozitīvu lauksaimniecisku efektu; tiek izmantota kūdras ieguvei radītā infrastruktūra (pievedceļi, ugunsdzēsības baseini, grāvju tīkli); rekultivētajās platībās ir zaļā masa, kas nodrošināta ar optimālu ūdens un gaisa režīmu; saražotā produkcija ir veselīga un ļoti pieprasīta. Lai turpinātu optimizēt izmantotās platības, SIA Laflora apsver iespēju līdztekus minētajam rekultivācijas veidam veikt arī renaturalizācijas pasākumus, tādējādi atjaunojot dabisko purva vidi.

ZS Kaigi

2003. gadā SIA Laflora nodeva 120 ha purva platības SIA Arosa-R krūmmelleņu audzēšanai, uzsākot purva platību sagatavošanu. Stādījumi ir salīdzinoši jauni un tikai nesen sākuši ražošanu. Krūmmellenes aug skābā augsnē ar pH 4,2-5,2, un tām ir nepieciešams daudz organisko vielu. Šādi krūmmelleņu audzēšanai ideāli apstākļi ir izstrādātajos kūdras purvos, kur palicis 50-60 cm biezs kūdras slānis. Lai sasniegtu nepieciešamo pH līmeni, platības tika apstrādātas ar dabisku materiālu – ģipsi.

Uzņēmums nodarbojas ar dzērveņu audzēšanu 14 ha platībā. Šobrīd tiek apgūtas jaunas platības, stādīti dzērveņu stādi un nākotnē uzņēmums plāno piesaistīt papildus darbiniekus uz ražas novākšanas periodu. Optimālais augsnes skābums lielogu dzērveņu audzēšanai ir pH 4.4 (aug arī pH 3.3−5.5), tāpēc būtiska ir augam nepieciešamo barības vielu nodrošināšana jeb pareiza mēslošana. Lielogu dzērvenēm pati labākā ir skāba augsto sūnu purvu kūdra, kas nav mākslīgi bagātināta ar minerālvielām - tieši šāda ideāla vide to audzēšanai ir Kaigu kūdras purvā. Augstākās ražas sasniegušas 4–5 kg/m2.

Mūsu apstākļiem piemērotākie krūmmelleņu šķirņu krūmi izaug līdz 1,5-1,8 m augsti, ar kuplu zarojumu, kas gandrīz nosedz visu lauku ar zaļo masu. No viena 10 gadus veca krūma var iegūt 7 kg ogu. Patlaban Kaigu purvā ir apstādīti 54 ha, sagatavošanā atrodas vēl 60 ha platību. Uzņēmums dibināts: 2001. gadā Īpašniece: Māra Rudzāte Audzē: krūmmellenes SIA Laflora nodotā rekultivācijas platība: 164 ha Apstādīti: 54 ha Pirmā raža: 2009. gadā Ražotāju grupas Baltijas Ogu kompānija biedrs Tirgo: krūmmelleņu stādus un ogas

Šobrīd Kaigu purvā ir apstādīti 6 ha, plānots apstādīt vēl aptuveni 10 ha. Uzņēmums dibināts: 1991. gadā Īpašnieks: Māris Paeglis Audzē: lielogu dzērvenes SIA Laflora nodotā rekultivācijas platība: 14 ha Apstādīti: 6 ha Pirmā raža: 2009. gadā (2,5 t) Tirgo: svaigas ogas, pārstrāde dzērveņu sula Šobrīd tiek apgūtas jaunas platības, stādīti dzērveņu stādi, nākotnē uzņēmums plāno nomāt papildus rekultivācijas purva teritorijas platības.

SIA Laflora apsaimnieko 774 ha no Kaigu purva kūdras ieguvei. Daļa purva platību jau izstrādātas līdz normatīvajos aktos atļautajam kūdras slāņa biezumam – 50 cm. Uzņēmums iestājas par purva izmantošanas sabalansētību, izvērtējot gan ekonomiskos, gan vides saglabāšanas pasākumus.

SIA Arosa-R

LAFLORA

KŪDRA UN KULTŪRA – VĒSTURES LIECĪBAS

MĀKSLĀ UN IZGLĪTĪBĀ

SIA Laflora pievērš lielu uzmanību dažādiem kultūras un izglītojošiem pasākumiem. Viens no vadošajiem uzņēmuma prezentmateriāliem ir sienas kalendārs, kurš ar katru gadu iegūst arvien lielāku vērtību un tā veidošanā tiek piesaistītas radošas personības un mākslinieki. Katra gada kalendāram ir noteikta ievirze – izglītība, māksla un kultūra. Kūdra ir materiāls, kas veidojies, slāņojies un kārtojies tūkstošiem gadu. Tās unikālajā tekstūrā saskatāmi simti lietainu un sausu gadu, simti plūdu un ugunsgrēku, un tūkstošiem augu un citu dzīvu radību nospiedumi.

PROJEKTS ZEMES SKAŅAS

Instalācijas pamatā ir 12 mūzikas instrumenti – bungas, kas kalpo par podestiem 12 skulptūrām, veidotām no kūdras – nogulumieža, kas miljoniem gadu laikā veidojusies, sadaloties atmirušajai augu biomasai. Instalācijā parādīti Japānas, Papua Jaungvinejas, Filipīnu, Haiti, Madagaskaras, Tibetas, Etiopijas, Indijas un Āfrikas raksturīgākie mūzikas instrumenti. Ekspozīcijā personāži ir izkārtoti aplī ar regulāru dalījumu 12 daļās, kas simbolizē laiktelpu gada ciklā ar 12 mēnešiem, kurā bezgalīgi atkārtojas visa dzīvā sākšanās un beigas. Ikvienam ir iespēja piedalīties rituālā Zemes Skaņas, apmeklējot šo unikālo ekspozīciju-instalāciju Andrejsalā, Andrejostas ielā 4a, Rīgā.

Zemes Skaņas ir instalācija, kurā apvienotas trīs dažādas mākslas izpausmes formas - skulptūra, pirmatnējas izcelsmes sitamie mūzikas instrumenti no dažādiem kontinentiem un to skanējums.

LAFLORA

10 Izstāde Zemes Skaņas biedrības RADI Latvijai izstāžu zālē, Andrejsalā, Andrejostas ielā 4A, Rīgā. Izstādes autori: Edgars Ameriks, Dmitrijs Lavrentjevs, Normunds Šaumanis.

LAFLORA

MĀKSLAS PLENĒRS BAUSKĀ

Māris Upzars, skulptūras “21” tapšanas laikā.

Mākslinieks Kalvis Zālītis, radot skulptūru “Saules Dievs”.

Mākslas festivāla apmeklētājiem un vietējiem iedzīvotājiem bija iespēja redzēt kā top mākslinieku darbi, savukārt interesenti tika aicināti apskatīt savdabīgā materiāla – kūdras – apstrādi. Plenēra laikā 12 mākslinieki radīja 12 skulptūras 12 stundu laikā. Gatavos darbus varēja apskatīt netālu no Bauskas – Rundāles pils parka dārzā. Ikviens no projekta dalībniekiem varēja pārliecināties par kūdras elastību un spēju piemēroties apstrādei visdažādākajām mākslinieciskām formām.

LAFLORA

PROJEKTS 12 MĒNEŠI,

MĀKSLINIEKI UN SKULPTŪRAS

Projekts veltīts netradicionālo mākslas formu manifestācijai Latvijā. Izdevums prezentēts grāmatas veidolā, kurā aplūkojamas 12 mākslinieku veidotas 12 skulptūras no gabalkūdras. Projekta laikā divpadsmit mākslinieki divpadsmit stundās radīja divpadsmit skulptūras, izmantojot vienkāršus paņēmienus gabalkūdras apstrādē. Tie ir divpadsmit mēneši sapresēta laika 2012. gada grāmatai-kalendāram. Tas ļauj mums dziļāk ieskatīties pasaulē, ko sevī glabā zeme. Kolekcija vienlaicīgi ir arī eksperiments daudzslāņainā materiāla iespējamam pielietojumam mākslas un dizaina nozarēs.

1. Skulptūru “Naudas koks” radījuši Jānis un Rudīte Jēkabsoni. Abi Jūrmalas mākslinieku biedrības biedri piedalījušies izstādēs kopš 1982. gada. 2. Skulptūru ar nosaukumu “21”, radījis Māris Upzars, kurš izstādēs piedalās kopš 1991. gada.

LAFLORA

IZSTĀDE RUNDĀLES PILS PARKĀ

Rundāles pils parks ir viens no nedaudziem Eiropas vēsturiskajiem franču baroka laika dārziem, kurš saglabājis savu plānojumu. Katru gadu pils svin dārza svētkus, aicinot gan vietējos, gan viesus. 2011. gada 13. augusta dārza svētkos viesu apskatei, vienā no parka alejām, tika izstādīti mākslinieku darbi. Skulptūras tika novietotas uz īpaši šim gadījumam veidotām pamatnēm, ko radīja metāla un kokapstrādes meistari.

17 Izstādes laikā 12 mākslinieku radītie darbi tika izstādīti Rundāles pils parka dārza alejā.

LAFLORA

IZGLĪTOJOŠAIS DARBS

Aprilmarket sadarbībā ar Laflora piedalījies gan skolu jauniešu, gan Jelgavas novada svētkos ar radošajām darbnīcām, kur gabalkūdra tika sagatavota mākslas darbu veidošanai. Bērnu interese un vēlēšanās strādāt ar kūdras materiālu, veidojot lieliskus darbus, liecina par to, ka tas noteikti ir kas vairāk par dārzā izmantojamu produktu.

Videi draudzīgajā Aizupes pamatskolā tika aizvadīts radošuma plenērs bērniem, kurā viņi iepazinās ar kūdru kā dekoratīvu materiālu.

LAFLORA

APRILMARKET –

SKATS AIZ HORIZONTA

Kūdras dažādās īpašības un pielietojuma veidus pārzināja jau mūsu senči, taču līdz šim, šķiet, tik tālu neviens nebija aizdomājies. Kūdra kā mākslas darbs, kūdra, pasniegta medaļu vietā, kūdra kā vēsturisks izziņas materiāls... to visu apvienojot rodas māksla, kurai nav līdzīgas. Aprilmarket pirmsākumi saistāmi ar diviem atslēgas vārdiem – daba un dekorēt. Nenoliedzami arī ar kūdras struktūru un tās īpašo auru. Tas ir materiāls ar unikālu tekstūru, dabiski sapresēts dabas veidojums, kam no mākslinieciskā skatu punkta iepriekš nav tikusi pievērsta uzmanība. Gadu gaitā ar praktiskiem paņēmieniem pieslīpēta kūdras izmantošana dekoratīvām vajadzībām. Kūdra ir dabas veidojums, pats par sevi dekoratīvs, to atliek tikai ieraudzīt. Pielietojot un noslīpējot kūdru praksē, tika izveidots zīmols, kas veicinātu kustību uz materiāla estētiku - mākslu, dizainu un dekorēšanu. Tas ir interesants ceļš, jo tāpat kā purvā katru dienu sastopies ar ko jaunu, tāpat arī apstrādājot un veidojot lietas no kūdras, redzi tās unikalitāti. Ar zīmolu Aprilmarket no 2012. gada strādā pāris uzņēmīgi cilvēki, sadalot darbības virzienus. Pirmkārt, izglītošana - stāsts, ko sniedz pats materiāls. Vienā kūdras klucītī ir apslēpta tūkstošiem gadu sena vēsture. Tas sniedz impulsu kombinēšanai, dekorēšanai, aicinot izzināt apslēpto šajā dabas veidojumā. Otrkārt, kūdras pielietojums industriālajā dizainā. Kūdra pielietojama jebkāda veida ražošanai. Kā būvmateriāls tas ir trausls, bet izmantojams, ar to jāmācās apieties un pareizi lietot. Kūdra ir smalks materiāls, kas prasa pietāti un uzmanību. Kūdra kā materiāls audzina cilvēku – tā var izjukt tavās rokās, tāpēc nedrīksti būt rupjš vai paviršs. Kā ikvienam materiālam, tai ir savas prasības, jo kūdra ir dzīva. Tā iemāca cilvēkam pacietību un manieres. Treškārt, māksla, kas darbojas kā filozofija. Kūdra ir segums ar jauniem, nebijušiem impulsiem, kas veicina jaunas radošas estētiskās un psiholoģiskās baudas. Izmantojot kūdru, mākslas radīšanai tiek pielietota amatnieciskā puse. Aprilmarket izveidojusies īpaša sadarbība ar Laflora, kā rezultātā mākslas radīšana aizsākas jau ar attiecīgā lauka sagatavošanu, materiāla saudzīgo iegūšanu, tā uzglabāšanu un atlasi. No vienas puses tā ir iejaukšanās ražošanas ciklos, no otras – tas veicina plašāku izziņas lauku. Tas parāda, ka arī lielajā industrijā ir iespējama kultūra. Šī sadarbība ir unikāls gadījums, šķiet līdzīgu neatradīsiet nekur citur pasaulē. Tas ir arī saprātīgs mārketinga risinājums – kultūras un izglītojošu jomu attīstīšana ir daudz efektīvāka, nekā plaša mēroga reklāmas baneri. Koncentrējoties uz noteiktiem notikumiem, kuros ir iespēja parādīt materiāla dažādību, pielietojumu un izmantošanas iespējas, tiek sasniegts rezultāts, ko novērtē gan lielās industrijas, gan mākslas pazinēji.

Aprilmarket piedāvā mūsdienīgus produktus, kas radīti no izžāvētas gabalkūdras. Materiāls nav izvēlēts nejauši - tas ir gadiem ilgu pētījumu un eksperimentu rezultāts.

LAFLORA

IZSTĀDE EARTHWORKS

2014. gada septembrī Briselē, sadarbojoties Aprilmarket un dizaina studijai RIJADA, tika prezentēta dizaina un amatniecības darbu kolekcija, lai iepazīstinātu ar kūdras resursu modernajām vērtībām. Earthworks ir dizaina objektu kolekcija, kas mērķtiecīgi radīta ar cieņu un interesi par Latvijas kultūras mantojumu, tradīcijām, amatniecību, vietējo materiālu oriģinalitāti un to izmantošanas iespējām. Projektu zināmā mērā var uzskatīt arī par noteikta dzīvesveida un amatniecības līmeņa identitātes meklējumiem Latvijas mērogā. No tā arī izriet projekta moto: mūsu vēsture ir augsne mūsu nākotnei. Izstādes nosaukumā metaforiski iekodēts arheoloģisks motīvs, kas vijas cauri visai ekspozīcijai. Tās pamatmateriāls ir gabalkūdra, ar savu unikālo krāsu un tekstūru, kas papildina un atbalso izmantoto materiālu dabiskās īpašības un atspulgus. No simboliskā skatu punkta kūdra attaino Latvijas dabas bagātību un vērtību saglabāšanas principu. Izstādē apskatāmi ne tikai jaunradīti darbi, bet arī tādi, kas tapuši pirms vairākiem gadiem un iepriekš prezentēti gan Latvijas, gan starptautiskos dizaina forumos. Kolekcijas autori: Rihards Funts, Natālija Jansone, Zane Homka un Sarmīte Stabulniece. Izstāde EARTHWORKS no 5. decembra līdz 10. janvārim, apskatāma salonā Xcelsior Rīgā, Kalnciema ielā 37.

Foto: Nora Vrubļevska

Stereotipi par kūdras izmantošanu ir lauzti. Purvs nav drūma vai nepieejama vieta un kūdra nav tikai materiāls augsnes īpašību uzlabošanai. Purvs un tajā mītošā kūdra ir dzīvi - ar savu stāstu, savu auru, kas jāiepazīst un jāsaskata.