Issuu on Google+

16. MARTA PASĀKUMI NORISINĀS BEZ ASIEM INCIDENTIEM

Svētdien, 2014. gada 16. martā ap pulksten pusdesmitiem rītā, ejot gar Brīvības pieminekli, skatam paveras ikdienai neierasta aina – dzelteni metāla norobežojumi pieminekļa abās pusēs un vairāki simti koši dzeltenās vestēs tērptu policistu, kuri gatavi kārtības ieviešanai šogad par paaugstinātas bīstamības pasākumu atzītajā latviešu leģionāru atceres dienā.

Lai gan Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis izteica brīdinājumu par to, ka šis atceres pasākums ir atzīstams par paaugstinātas bīstamības pasākumu, sakarā ar notikumiem Ukrainā un iespējamību, ka ieradīsies radikāli noskaņoti grupējumi no ārzemēm, nekādi asi incidenti šajā dienā nenotika. Iespējams, tas ir skaidrojams ar pirms pasākuma nedēļā internetā izplatīto aicinājumu žurnālistiem, operatoriem un citiem mediju pārstāvjiem šo notikumu neatspoguļot, kā arī marta mēnesim neraksturīgajiem laikapstākļiem ar termometra stabiņa “noslīdēšanu” zem nulles grādu atzīmes un iepriekšējā dienā pilsētu pārklājušo sniega kārtu.

Kamēr baznīcā norisinājās dievkalpojums, Doma laukumā bija pulcējušies dažādu uzskatu pārstāvji. Pasākuma dalībnieks Grigorijs Drozdovs strikti pauda savu nostāju par to, ka, lai panāktu mieru, Latvijā ir jāpieņem krievu valoda kā oficiālā valsts valoda un jābeidz Latvijas televīzijas kanālos starpnacionālā naida kurināšana.

Ap pulksten vienpadsmitiem pēc dievkalpojuma Rīgas Doma baznīcā, cilvēki ar Latvijas, Vācijas un Rīgas Domes karogiem sāka pulcēties gājienam, kurš uzsāka kustību plkst. 11:38. Leģionāru piemiņas gājiena dalībnieki šogad bija ieradušies ar plakātiem, kuri pauda savu nostāju ar šādiem lozungiem „ Nē – Hitlera un Staļina režīmam!”, „Mēs sakām “NĒ” nacismam un komunismam!”, “NĒ – Okupācijas varām, JĀ – Brīvai Latvijai!”. Gājiena dalībnieki ar bungu ritmiem un patriotiskām dziesmām devās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, kur jau bija pulcējušies antifašisti, kuri gājiena dalībniekus sagaidīja ar izsaucieniem “Kauns!” un “Ejiet mājās!” krievu valodā, kuru vidū bija arī partijas “Par dzimto valodu” redzamākais līderis Ilarions Girss.

"1721. gadā mēs nopirkām šo zemi. Iegaumējiet to, iegaumējiet!", ar šādiem vārdiem diezgan asi izteicās kāda krievu valodā runājoša sieviete, kura savu nostāju pamatoja ar Krievijas cara Pētera I 18. gadsimtā veiktajām darbībām.

Pie Brīvības pieminekļa bija arī Nacionālās Apvienības pārstāvis, Saeimas deputāts Raivis Dzintars, kurš izteica savu viedokli par piemiņas pasākumu : „Jā, es katrā ziņā gribu pateikt lielu paldies drošības sargiem un policistiem, ka viss norit salīdzinoši mierīgi, ka varam mierīgi nolikt ziedus.


Tas ir izpildīts.”

Atceres dienas dalībnieku pūlī bija dzirdami arī Vides Aizsardzības un Reģionālās Attīstības ministru Eināru Cilinski cildinoši izsaucieni, jo viņš bija vienīgais no ministriem, kurš apmeklēja šo pasākumu.

16. martā Latvijā atzīmē latviešu leģionāru atceres dienu, kurā piemin tos Latvijas karavīrus, kuri karojuši Vācijas armijas sastāvā Otrā pasaules kara laikā pret Padomju savienību. Atceres pasākumus katru gadu organizē “Daugavas vanagi” un tajos piedalās vairāki tūkstoši dalībnieku.

Ziņu sagatavoja: Jana Dukaļska, Sintija Ruža, Kristīne Viškere


16 marts - leģionāru piemiņas diena