Page 1

Liepājas Centra sākumskola

6.KLAŠU SKOLĒNU DARBI LATVIJAS VĒSTURĒ

BARIKĀŽU LAIKS – TAD UN TAGAD

TIME OF BARRICADES Students interviewed their parents about time of barricades and did concludions

3


Megija Laura Tiliba 6.a klase Barikaā žž u laiks ir vēā sturisks laiks, kad muā su sēnčž i aižstaā vēā ja Latvijas nēatkarīābu. Dalļai čilvēkiēm tas užjundīā taā laika ižjuā tas, ēmočijas, bēt dažž iēm lēpnumu pēā č staā stiēm, ko staā stijusž i apkaā rtēā jiē. Barikaā dēs ir lļoti nožīāmīāgs notikums Latvijai. Taā s notika no 1991.gada 13.janvaā ra līādž 1991.gada 27.janvaā rim. Militaā raā s akčijas saā kaā s Liētuvaā naktīā no 12. už 13.janvaā ri. Latvijas iēdžīāvotaā ji par to užžinaā ja 13.janvaā ra rīātaā . Barikaā dēs tika ižvēidotas ap Vēčrīāgu, blokļ ēā jot visas piēējas taā s čēntraā lajai dalļai. ĪĪpasž i tika aižsargaā ta Augstaā kaā s Padomēs ēā ka (Saēimas nams), Ministru Padomēs ēā ka (Ministru Kabinēts), Radio, Tēlēvīāžijas čēntrs, Galvēnaā tēlēfonu čēntraā lē Džirnavu iēlaā , tilti paā r Daugavu un Mīālgraā vja kanaā lu. Barikaā žž u vēidosž anai tika ižmantota lauksaimniēčīābas un čēltnēičīābas tēhnika no visas valsts.  Manifēstaā čijaā Daugavmalaā sapulčējaā s apmēā ram 500 tuā kstosž i čilvēā ku.  Ar 1991.gada barikaā žž u dalīābniēka piēminļ as žīāmi līādž 2007. gada bēigaā m bija apbalvoti 19 tuā kstosž i čilvēā ku.  1991. gada 21.augustaā notika pēā dēā jais OMON spēčviēnīābu užbrukums Jēā kaba iēlas barikaā dēā m.  Barikaā dēs Rīāgaā prēt okupaā čijas tankiēm un armiju užčēā la pirms divdēsmit diviēm gadiēm – 1991. gada saā kumaā , kad nēbija pagaā jis gads, kopsž Baltijas valstis nolēā ma ižstaā tiēs no Padomju Saviēnīābas.  Kopumaā barikaā žž u laikaā Rīāgaā džīāvīābu žaudēā ja astonļ i čilvēā ki. Barikaā žž u laiks bija nožīāmīāgs visiēm. Apjautaā jot vēčvēčaā kus vai vēčvēčvēčaā kus, kuri ir piēdžīāvojusž i sž o laiku, var just vinļ u lēpnumu un priēku par savu tautu un nēatlaidīābu.

4


Evija Martinija 6.a klase Baltijas rēpubliku iēdžīāvotaā ji vēā lēā jaā s atjaunot savu nēatkarīābu. Komunisti to nēvēā lēā jaā s un 1991.gada 13. Janvaā rīā už Vilļnļu nosuā tīāja tankus, lai iēnļ ēmtu tēlēvīāžiju. Nēapbrunļ otiē liētuviēsž i čēntaā s tiēm prētotiēs, bija arīā čilvēā ku upuri. Pēā č sž iēm notikumiēm Latvijas Tautas frontē aičinaā ja už masvēida protēstiēm un ar barikaā dēā m traučēā t tanku paā rviētosž anos. Notika lļoti liēla protēsta akčija Daugavas krastmalaā , tur sapulčēā jaā s apmēā ram 500 000 čilvēā ku. Barikaā dēs ir īāpasž s notikums Latvijas vēā sturēā , jo latviēsž iēm bija jaā apviēnojas un jaā aižsargaā sava Džimtēnē. No visiēm Latvijas nostuā riēm sapulčēā jaā s čilvēā ki, kas bija gatavi riskēā t ar savu džīāvīābu, lai Latvija buā tu brīāva valsts. Latvijas iēdžīāvotaā ji pulčēā jaā s piē valstiski svarīāgiēm objēktiēm: Ministru Padomēs, Augstaā kaā s Padomēs, Latvijas radio un tēlēvīāžijas, tēlēfona čēntraā lēā m, tiltiēm u.č. Vinļ i už Rīāgu sabrauča ar smago tēhniku, līādži panļ ēmot bētona blukļ us, balļkļus, lai vēidotu barikaā dēs. Piē sž iēm objēktiēm čilvēā ki dēžž uārēā ja nēpaā rtraukti arīā naktīās. Kurinaā ti tika ugunskuri. Latvijaā bojaā gaā ja 8 čilvēā ki. Komunistiskaā vara saprata, ka nav vēā rts prētotiēs. Liēlu atbalstu sniēdža ASV čitas valstis. Aptaujaā ju 10 čilvēā kus par piēdalīāsžanos barikaā dēā s muā sdiēnaā s, ja buā tu sž aāda nēpiēčiēsž amīāba. Ja šodien būtu jāpiedalās barikādēs.

1st Qtr; 30.00%

2nd Qtr; 70.00%

5


Aleksandra Kaupa 6.a klase Barikaā žž u laiks ir vēā sturisks apžīāmēā jums. Barikaā žž u laiks ir posms, kuraā čilvēā ki čīānīājaā s par brīāvu Latviju. Tas notika 1991.gadaā , laika posmaā no 13. līādž 27.janvaā rim. Barikaā dēs notika Latvijas liēlaā kajaā pilsēā taā s - Kuldīāgaā , Liēpaā jaā , Rīāgaā . Cilvēā ki par barikaā dēā m užžinaā ja džirdot pa radio, lasot avīāžēā s. Cilvēā ki bija draudžīāgi (nēvis taā kaā muā sdiēnaā s) un nodēva viēns otram informaā čiju par barikaā žž u norisinaā sž anaā s viētu un laiku. Rīāgaā barikaā žž u pulčēā sžanaā s un sargaā sž ana notika Jēā kaba iēlaā , piē tagadēā jaā s Saēimas ēā kas. Kopsž 1996.gada līādž 2007.gada bēigaā m ir apbalvoti vairaā k nēkaā 19 tuā kstosž i čilvēā ku ar barikaā žž u dalīābniēka piēminļ as žīāmi, kuri aižstaā vēā ja Latviju. Barikaā žž u laikaā nomira 8 čilvēā ki, kuri bija dažž aādu profēsiju paā rstaā vji, bēt kuriēm bija tikai viēna vēā lēā sžanaā s – brīāva Latvija. Cilvēā ki, kas bija prēt Latvijas nēatkarīābu čēntaā s baidīāt latviēsž us, mētot no hēlikoptēriēm draudu žīāmīātēs, kuraā s bija rakstīāts: „juā s mirsiēt, mēā s juā s vinnēā sim”. Cilvēā ki už barikaā dēā m naā ča no dažž aādiēm Latvijas nostuā riēm, un Latvijas tauta bija saliēdēā taā ka, kaā vēā l nēkad, jo visi vēā lēā jaā s par katru čēnu panaā k brīāvu Latviju! Cilvēā ki palika sargaā t barikaā dēs katru nakti, katra čilvēā ka iēspēā ju robēžž aās. Kad nogura viēni, to viētaā naā ča čiti. No laukiēm už liēlaā kajaā m Latvijas pilsēā taā m tika nogaā daā ta lauksaimniēčīābas tēhnika, transports un viss, ko viēn čilvēā ks var ižmantot, lai pasargaā tu vinļ u Džimtēni no nēvēā lamiēm iēbručēā jiēm. Vinļ i nēbija katrs par sēvi, bēt saliēdēā ta čilvēā ku grupa, kura džiēdot latviēsž u patriotiskaā s džiēsmas bija gatavi mirt par savu Latviju! Tikai patēičotiēs sž iēm čilvēā kiēm, mēā s sž odiēn džīāvojam brīāvaā valstīā, taā pēā č lēposimiēs ar savu valsti, ka mums džīāvo sž aādi čilvēā ki!

Puika raā da čik lļoti vinļ am svarīāga vinļ a džimtēnē Vīāriētis labaā k mirst nēkaā atdod savu džimtēni čitiēm.

6


Aiva Tālberga 6.a klase Es ižpēā tīāju dažž us jautaā jumus par barikaā dēā m, lai vairaā k par taā m užžinaā tu un vēiktu nēliēlu aptauju dažž u čilvēā ku viduā par to čik čilvēā ku piēdalīājaā s barikaā dēā s. Barikaā dēs norisinaā jaā s taā dēā l,ļ ka Latvija vēā lēā jas atguā t savu nēatkarīābu no PSRS, kuraā bija iēklļautas vairaā kas valstis nē tikai Latvija. Taā s notika no 1991. gada 13. – 27. janvaā rim. Tačž u Latvija rēaā li savu nēatkarīābu atguva tikai 1991. gada 21. augstaā . Barikaā dēā s piēdalīājaā s vismaž 30 tuā kstosž i čilvēā ku. Nēvardarbīāgi čīānīājaā s prēt OMON (Rīāgas pilsēā tas iēksž liētu paā rvaldēs īāpasž o uždēvumu miličijas viēnīāba). Barikaā žž u laikaā bija arīā bojaā gaā jusž iē. Tiē bija: Vladimirs Gomanovičž s, Īlgvars Griēžinļ sž , Sērgējs Kononļ ēnko, Robērts Muā rniēks, Edijs Riēkstinļ sž , Raimonds Salminļ sž , Andris Slapinļ sž , Gvido Zvaigžnē. Barikaā dēs norisinaā jaā s liēlaā kajaā s Latvijas pilsēā taā s arīā Liēpaā jaā , bēt visliēlaā kaā užmanīāba tika piēvēā rsta Rīāgai. Cilvēā ki jaunaā kaā s žinļ as par notikumiēm užžinaā ja pa radio un TV. Mans viēdoklis par barikaā dēā m ir lļoti labs, jo brīāvīābas atguā sž anaā nētika ižmantots spēā ks un iēročž i. Cilvēā ki iždomaā ja čitu vēidu, kaā čīānīātiēs prēt apspiēdēā jiēm. Vai jūs piedalījāties barikādēs?

5. jā 1. nē 10. sekoju līdz pa radio

7


Izabella Ozola 6.a klase Barikaā žž u laiks ir vēā sturisks notikums, lai nosargaā tu atjaunoto Latvijas Rēpubliku. Barikaā dēs galvēnokaā rt tika organižēā ti Rīāgaā . Tas norisinaā jaā s 1991.gadaā , no 13. līādž 27. janvaā rim. 13.janvaā ra rīātaā pēā č PSRS karaspēā ka užbrukuma Vilļnļas Tēlēvīāžijas tornļ a aižstaā vjiēm Dainis ĪĪ vaā ns un Romualds Ražž uks aičinaā ja Latvijas iēdžīāvotaā jus pulčēā tiēs Doma laukumaā . Barikaā dēs aižsargaā ja Saēimas ēā ku no OMON brunļ utransportiēru užbrukuma. 14.janvaā rīā OMON užbruka barikaā žž u aižstaā vjiēm už Vēčmīālgraā vja un Brasas tiltiēm. Tika piēkauti čilvēā ki, dēdžinaā tas un apsž audīātas automasž īānas. 16.janvaā rīā LR Augstaā kaā Padomē užsaā ka dēputaā tu nakts dēžž uāras. OMON užbrukumaā barikaā dēā m piē Vēčmīālgraā vja un Brasas tiltiēm iēvainoja barikaā žž u aižstaā vjus. SŠ ajaā laikaā čilvēā ki nēapbrunļ oti dēvaā s už barikaā dēā m no daudžaā m Latvijas pilsēā taā m. No 17.janvaā ra saā kaā s mēā gģinaā jumi iēvēst PSRS prēžidēnta paā rvaldi, tika ižsludinaā ts trauksmēs staā voklis. SŠ o notikumu laikaā LR Augstaā kaā s Padomēs Prēsēs čēntraā rēgģ istrēā jaā s vairaā ki simti aā rvalstu žž urnaā listu, kas katru diēnu sniēdža informaā čiju liēlaā kajiēm masu mēdijiēm visaā pasaulēā . 25.janvaā rīā OMON užbrukuma upuru bēā rēā s pulčēā jaā s tuā kstosž iēm pavadīātaā ju un LR Augstaā kaā Padomē ižsludinaā ja Načionaā lo sēā ru diēnu. Par godu bojaā gaā jusž ajiēm iēdžīāvotaā jiēm tika vēidoti piēminēklļi, kuri atradaā s viētaā , kur tiē tika nogalinaā ti. Barikaā žž u laikaā čilvēā ki klļuva tuvaā ki, vairaā k atbalstīāja čitus un bija līādžčiētīāgaā ki, jo saprata, čik lļoti tas var užmundrinaā t līādžčilvēā kus turpmaā kajaā m barikaā žž u diēnaā m. Fakti par barikaā dēā m –  Barikaā žž u laikaā tika nogalinaā ti 8 LR čiviliēdžīāvotaā ji  Barikaā dēā s piēdalīājaā s arīā čilvēā ki no čitaā m valstīām  Barikaā dēs galvēnokaā rt buā vēā ja piē pilsēā tas nožīāmīāgaā kajaā m ēā kaā m  Tajaā s piēdalīājaā s čilvēā ki bēž brunļ ojuma  Tika suā tīātas draudu lapinļ as barikaā žž u aižstaā vjiēm Manupraā t, ja nēbuā tu notikusž as barikaā dēs, tad muā sdiēnaā s nēbuā tu nē latu, nē atjaunotas Latvijas. Barikaā žž u laiks čilvēā kiēm bija ēmočiju pilns gan labaā , gan sliktaā nožīāmēā , jo tika nogalinaā ti barikaā žž u aižstaā vji. Ja man buā tu dota iēspēā ja piēdalīātiēs barikaā dēā s, tad notēikti to buā tu darīājusi, jo gribēā tu džīāvot brīāvaā valstīā, kuraā notēičēā ji buā tu mēā s pasž i.

8


Elizabete Andersone 6.a klase Barikaā dēs bija lļoti svarīāgs notikums, čīānļaā par brīāvu Latviju. Tas bija laiks, kad visi latviēsž i bija viēnoti. Un čilvēā ki, kuri piēdalīājaā s barikaā dēā s, bija gatavi nomirt par Latviju. Barikaā dēs notika 1991.gadaā no 13. līādž 27. janvaā rim. Barikaā dēs bija viēnkaā rsž o čilvēā ku čīānļa prēt OMON, kas paā rstaā vēā ja padomju varu. Barikaā dēs saā kaā s pēā č OMON užbrukuma Liētuvas tēlēvīāžijai, Vilļnļaā . Armija čēntaā s baidīāt čilvēā kus, mētot no hēlikoptēriēm lapinļ as ar draudiēm. Protēstēā taā ji už barikaā dēā m klausīājaā s radio, jo tas bija viēnīāgais vēids, kaā užžinaā t jaunumus. Latvijas Tautas Frontēā bija ap 50 000 čilvēā ku, kuri bija gatavi sadarbotiēs ar liētuviēsž iēm, lai aižstaā vēā tu savu valsti. Rīādžiniēki saā ka spontaā ni taisīāt barikaā dēs mažajaā s Vēčrīāgas iēlaā s. Jau pirmajaā s diēnaā s no laukiēm un mažaā kaā m pilsēā taā m Rīāgaā tika iēvēsti lļoti, lļoti daudž balļkļi, bētona blukļ i, sž kļēmbas un daudž vēā l čiti čēltniēčīābas matēriaā li, kuri tika atvēsti ar lļoti daudž smagajaā m automasž īānaā m. Automasž īānas ižviētoja Vēčrīāgas iēlaā s skujinļ vēidaā , lai tanki nētiktu čauri. Ja tajaā laikaā nēbuā tu čilvēā ki nosargaā jusž i Latvijas brīāvīābu barikaā dēā s, mēā s, iēspēā jams, visi runaā tu kriēviski labaā k nēkaā latviski.

9


Zane Biteniece 6.b klase Barikaā dēs notika Rīāgaā , 1991.gadaā . Barikaā dēs saā kaā s, jo 13.janvaā ra rīātaā pēā č PRSR užbrukuma Vilļnļas Tēlēvīāžijas tornļ a aižstaā vjiēm, Latvijas Tautas frontēs vadīātaā ji un Latvijas Radio aičinaā ja Latvijas iēdžīāvotaā jus piēdalīātiēs protēstaā un Latvijas nēatkarīābas sargaā sž anaā . Protēstaā piēdalīājaā s Latvijas iēdžīāvotaā ji un galvēnokaā rt Latvijas patrioti. Krastmalaā sapulčēā jaā s ap 500 000 čilvēā ku. Latvijaā barikaā dēs notika 1991.gadaā no 13.-27.janvaā rim, taā s ilga 14 diēnas. Galvēnokaā rt barikaā dēs bija Rīāgaā , bēt taā s ižvēidoja arīā Liēpaā jaā , Kuldīāgaā un piē Ulbrokas. Barikaā dēs saā kaā s, jo užbruka PSRS karaspēā ks. Apsargaā tiē objēkti barikaā dēā s bija LR Aukstaā kaā Padomē, LR Ministru Padomē, radiostačijas, tēlēfona un tēlēvīāžijas čēntraā lēs Rīāgaā un tilti. Bojaā gaā ja 8 čilvēā ki: Vladimirs Gomanovičž sž, Īlgvars Griēžinļ sž , Sērgējs Kononļ ēnko, Robērts Muā rniēks, Edijs Riēkstinļ sž , Raimonds Salminļ sž , Andris Slapinļ sž , Gvido Zvaigžnē. Es užskatu, ka barikaā dēs balstīājaā s tikai už Latvijas iēdžīāvotaā jiēm. Tautai bija dota ižvēā lē un, taā kaā vinļ i nolēā ma, taā tam vajadžēā ja buā t. Visai tautai sanaā kot kopaā un sadarbojotiēs var pavēikt liēlus darbus, bēt ja čilvēā ki nēžinaā s ko vinļ i pasž i grib, un buā s katrs par sēvi, nēko vinļ i nēižmainīās. Aptauja. Ja tagad notiktu barikaā dēs vai tu piēdalīātos? Aptaujas rezultāti: No aptaujaā tiēm 10 čilvēā kiēm, 7 čilvēā ki atbildēā ja, jaā , piēdalīātos, bēt tikai 3 čilvēā ki atbildēā ja, ka nēpiēdalīātos barikaā dēā s. Požitīāvi atbildēā ja gados vēčaā ki čilvēā ki, jo vinļ iēm ruā p sava valsts un vinļ i ir gatavi darīāt jēbko taā s labaā , bēt nēgatīāvi atbildēā ja jauniēsž i, jo vinļ iēm tas nēliēkas nēkas svarīāgs.

10


Endija Daņiļuka 6.b klase

Tas saā kaā s 1990. gada 4.maijaā , kad Latvijas tauta nolēā ma atjaunot nēatkarīābu. PSRS tas nēpatika, un taā dēā lļ 1991. gada janvaā rīā PSRS dēvaā s užbrukumaā visai latviēsž u tautai. Barikaā dēs norisinaā jaā s visaā Latvijaā no 1991.gada 13. Janvaā ra līādž 27. janvaā rim. Fakti: Ī. Latvija vēā lēā jaā s ižstaā tiēs no PSRS. ĪĪ. Latviēsž iēm nēbija iēročž u. ĪĪĪ. Latviēsž iēm užrēiž nēbija bētona barikaā dēs. ĪV. Latviēsž i sargaā ja radio un TV tornļ us. V. Sargaā jot barikaā dēs, sargi visu laiku ruā pīāgi sēkoja līādž jaunaā kajiēm notikumiēm Rīāgaā . Pieminam: Vladimirs Gomanovičž s - miličis

 

Īlgvars Griēžinļ sž – nētiēsž s barikaā žž u upuris Sērgējs Kononļ ēnko - miličijas vēčaā kais lēitnants

Robērts Muā rniēks – Satiksmēs ministrijas sž ofēris

Edijs Riēkstinļ sž – skolniēks

Raimonds Salminļ sž - Juā rmalas Jaunradēs nama sž ofēris

11


Andris Slapinļ sž - latviēsž u dokumēntaā lo filmu kinoopērators un rēžž isors

Gvido Zvaigžnē - latviēsž u kinoopērators Tika vēikta aptauja Liēpaā jas iēlaā s, lai paā rbaudīātu liēpaā jniēku žinaā sž anas par barikaā žž u laiku un iēguā tu atbildēs už dažž iēm jautaā jumiēm. Tika aptaujaā ti 10 čilvēā ki. Vinļ iēm uždēvu sž aādus jautaā jumus: 1) Kuraā gadaā notika barikaā dēs? a) 1891 b) 1991 č) 2000 90% rēspondēntu atbildēā ja parēiži, taā pēā č sēčinaā ms, ka liēlaā kaā sabiēdrīābas dalļa žina, kad notika barikaā dēs. 2) Vai Juā s piēdžīāvojaā t barikaā žž u laiku? a) Jaā b) Nēā 40% aptaujaā to rēspondēntu ir piēdžīāvojusž i barikaā žž u laiku, bēt 60% nav piēdžīāvojusž i barikaā žž u laiku, kas vairaā k skaidrojams ar aptaujaā to rēspondēntu vēčumu. 3) Vai Juā s ēsat apmēklēā jis kaā du barikaā žž u piēminļ as pasaā kumu? a) Jaā b) Nēā 20% aptaujaā to rēspondēntu ir apmēklēā jusž i kaā du barikaā žž u piēminļ as pasaā kumu, bēt 80% rēspondēntu nav apmēklēā jusž i barikaā žž u piēminļ as pasaā kumus. Kaā paskaidro pasž i rēspondēnti, vinļ i nav piētiēkami informēā ti par barikaā žž u piēminļ as pasaā kumu norisēs viētu un laiku. Es domaā ju, ka Latvijai 1991. gada janvaā ris bija lļoti gruā ts gan fižiski, gan ēmočionaā li. Latviēsž i manaā s ačīās viēnmēā r ir bijusž i īāstēni patrioti un gatavi atdot visu savai džimtēnēi.

12


Rebeka Elīza Zariņa 6.b klase Kā, kad sākās? 1991.gadaā 13.janvaā ra rīātaā pēā č PSRS karaspēā ka užbrukuma Vilļnļas Tēlēvīāžijas tornļ a aižstaā vjiēm Latvijas Tautas frontēs vadīātaā ji Dainis ĪĪ vaā ns un Romualds Ražž uks Latvijas Radio aičinaā ja Latvijas iēdžīāvotaā jus pulčēā tiēs Doma laukumaā . Kāpēc sākās? Taā pēā č, ka lļaāva ižtēikt savas domas un čilvēā ki ižtēičaā s, ka vēā lotiēs, lai Latvija ižklļuātu aā raā no PSRS saviēnīābas, bēt PSRS vadīābai tas nēpatika! Kā tas notika? Barikaā dēs tika ižvēidotas ap Vēčrīāgu, blokļ ēā jot visas piēējas taā s čēntraā lajai dalļai. ĪĪpasž i tika aižsargaā ta Augstaā kaā s Padomēs ēā ka (tag. Saēimas nams), Ministru Padomēs ēā ka (tag. Ministru Kabinēts), Latvijas Radio, Tēlēvīāžijas čēntrs Zakļ usalaā , Galvēnaā tēlēfonu čēntraā lē. Kas gāja bojā? Barikaā žž u laikaā bojaā gaā jusž iē: Vladimirs Gomanovičž s - miličis Īlgvars Griēžinļ sž – nētiēsž s barikaā žž u upuris Sērgējs Kononļ ēnko – miličijas vēčaā kais lēitnants Robērts Muā rniēks – Satiksmēs ministrijas sž ofēris Edijs Riēkstinļ sž - skolniēks Raimonds Salminļ sž – juā rmalas jaunradēs čēntra sž ofēris Andris Slapinļ sž - latviēsž u dokumēntaā lo filmu kinoopērators un rēžž isors Gvido Zvaigžnē – latviēsž u kinoopēraā tors Daži fakti 1.- Īēdžīāvotaā ji ruā pīāgi sēkoja līādž jaunaā kajiēm notikumiēm Rīāgaā , 2.- Sargaā ja radio un TV tornļ us, 3.- Saā kumaā nēbija ar bētonu nočiētinaā tas barikaā dēs, 4.- Vēā lēā jaā s ižstaā tiēs no PSRS, 5.- Latviēsž iēm nēbija iēročž u! Manas domas: Es domaā ju, ka 1991. gads Latvijai bija lļoti garsž un smags ēmočionaā li, garīāgi. Un ēs užskatu, ka jēbkursž latviētis ir patriots, jo užskatu, ka latviēsž i ir stipra tauta. Aptauja Ja šobrīd norisinātos barikādes jūs piedalītos? Aptaujaā ju 10 čilvēā kus jēb 100%

13


Vai jūs piedalītos barikādēs ja būtu tāda iespēja?

Jā 90% Nē 10%

Aivita Šmiukše 6.b klase Barikaā dēs saā kaā s 1991.gada 13.janvaā rīā. Barikaā dēs ilga 14 diēnas Latvijaā , Rīāgaā , un sž o diēnu laikaā nogalinaā ja 8 Latvijas pilsonļ us: Vladmiru Gomanovičž u (miličis), Īlgvaru Griēžinļ u, Sērgēju Kononļ ēnko (miličis), Robērtu Muā rniēku, Ediju Riēkstinļ u, Raimondu Salminļ u, Andri Slapinļ u (kinoopērators) un Gvido Zvaigžni. Tas viss saā kaā s, jo barikaā žž u dalīābniēki nēlļaāva nēatkarīābas prētiniēkiēm atjaunot okupaā čijas varu Latvijaā . Barikaā dēā piēdalīājaā s patrioti no visiēm Latvijas novadiēm. 1. Latvijas Rēpublikas Augstaā kaā Padomē 1991. gada 13. janvaā rīā piēnļ ēā ma "Aičinaā jumu Latvijas tautai" un lēā mumu „Par Latvijas Rēpublikas Augstaā kaā s Padomēs aižsardžīābas sž taā ba ižvēidosž anu”. 2. Latvijas Rēpublikas Ministru padomēs priēksž sēā dēā taā js Īvars Godmanis dēva rīākojumu iēvēst Rīāgaā smago lauksaimniēčīābas un čēltniēčīābas tēhniku, lai blokļ ēā tu piēēju barikaā dēā m. 3.

4. 5.

Galvēniē apsargaā jamiē objēkti bija Latvijas Rēpublikas Augstaā kaā Padomē, LR Ministru padomē, Radionams Doma laukumaā , Tēlēfona un tēlēgraā fa čēntraā lē Džirnavu iēlaā , Radio un tēlēvīāžijas čēntrs Zakļ usalaā , kaā arīā tilti. 14.janvaā rīā padomju miličijas spēčviēnīāba OMON užbruka barikaā žž u aižstaā vjiēm už Vēčmīālgraā vja un Brasas tiltiēm. Barikaā dēs aižsargaā ja Latvijas Rēpublikas Augstaā kaā s Padomēs ēā ku no OMON brunļ utransportiēru užbrukuma 1991.gada Augusta pučž a laikaā .

Es aptaujaā ju 30 čilvēā kus un 18 no tiēm apstiprinaā ja to, ka vinļ i piēdalīātos barikaā dēā s, ja taā das notiktu tagad. Īntērvēā tiē čilvēā ki bija no 20-45 gadus vēči.

14


Noela Kaņecka 6.b klase Barikaā dēs notika 1991.gadaā 13.janvaā rīā Rīāgaā un Liētuvaā . Piēdalīājaā s gandrīāž visa Latvijas tauta čīānļaā prēt OMON. No 1991. gada 13. līādž 27. janvaā rim. Visi vēā lēā jaā s aižsargaā t svarīāgaā kos valsts objēktus, nēatkarīābu un valsti prēt iēspēā jamo padomju militaā ro viēnīābu. Diēmžž ēāl ir bijusž i mirusž iē. Latvijaā mažaā k-8 čiviliēdžīāvotaā ji, bēt Liētuvaā vairaā k. Barikaā žž u dalīābniēku drosmē nēlļaāva nēatkarīābas prētiniēkiēm atjaunot okupaā čijas varu Latvijaā . Barikaā dēs ižraisīāja PSRS nēvēā lēā sžanaā s atlļaut Latvijai no taā s ižstaā tiēs. Aptaujas jautājums: Vai ēsat piēdžīāvojusž i barikaā žž u laiku? 20% Jaā , 20% Nēā , 20% Jutusž i līādž. Ja atkaā rtotos barikaā dēs mans pērsoniskais viēdoklis buā tu: užtraukums par savu valsti, čērīābas un paā rmainļ as.

15


Kristiāna Eversone-Dreimane 6.c klase Latvijaā saā ka buā vēā t barikaā dēs pēā č tam, kad Liētuvaā 12.–13. janvaā ra naktīā Padomju armijas dalļas un spēčiaā laā s nožīāmēs viēnīābas (OMON) užbruka Liētuvas galvēnajam tēlēvīāžijas tornim un nogalinaā ja 13 čilvēā kus un daudžus iēvainoja. 13.janvaā rīā diēnas laikaā Rīāgaā tika ižvēidotas barikaā dēs. Rīāgaā iēradaā s liēls daudžums automasž īānu ar piēkabēā m, kas bija pildīātas ar balļkļiēm, bētona blukļ iēm, sž kļēmbaā m un čitiēm čēltniēčīābas matēriaā liēm. Automasž īānas noviētoja taā , lai nēvarēā tu piēklļuāt užčēltajaā m barikaā dēā m. Tas bija satraukuma pilns laiks, taā bija čīānļa par brīāvu Latviju. Barikaā žž u laiks bija no 1991. gadaā no 13.līādž 27. janvaā rim. Barikaā dēs tika buā vēā tas Rīāgaā , Liēpaā jaā , Kuldīāgaā un piē Ulbrokas. Galvēniē apsargaā jamiē objēkti bija Latvijas Rēpublikas Augstaā kaā Padomē, LR Ministru padomē, Radio nams Doma laukumaā , Tēlēfona un tēlēgraā fa čēntraā lē Džirnavu iēlaā , Radio un tēlēvīāžijas čēntrs Zakļ usalaā , arīā tilti. Liēpaā jaā barikaā žž u čēlsž anaā un pilsēā tas nožīāmīāgaā ko viētu aižstaā vēā sžanaā piēdalīājaā s ap 3000 liēpaā jniēku. Liēpaā jaā barikaā dēs tika buā vēā tas piē Liēpaā jas domēs, piē TV tornļ a, piē laikraksta „Kuržēmēs vaā rds” rēdakčijas un Klaā va Ukstinļ a iēlaā 7/9, kur atradaā s Tautas frontēs ēā ka. Kopsž 1996. gada janvaā ra vairaā k nēkaā 30 tuā kstosž i barikaā žž u aižstaā vju ir apbalvoti ar Barikaā žž u dalīābniēka piēminļ as žīāmēā m - ar ožollapaā m vainagotas vairoga vēida mēdalļas 4 čm diamētraā , už kuraā m attēā lots lauva, kas tur mažaā ku vairogu ar sakrustotaā m atslēā gaā m. . EĪ kas barikaā žž u laikaā nēčiēta, tačž u tika apsž audīātas un dēdžinaā tas automasž īānas un piēkauti čilvēā ki. Barikaā žž u laikaā gaā ja bojaā 8 čilvēā ki:  Vladimirs Gomanovičž s,  Īlgvars Griēžinļ sž ,  Sērgējs Kononļ ēnko,  Robērts Muā rniēks,  Edijs Riēkstinļ sž ,  Raimonds Salminļ sž ,  Andris Slapinļ sž ,  Gvido Zvaigžnē. SŠ o čilvēā ku piēminļ ai ir ižvēidotas piēminļ as žīāmēs, taā pat Rīāgaā ir ižvēidots arīā piēminļ as mužējs. 22. janvaā rīā tika pažinļ ots, ka panaā kta viēnosž anaā s par spēčviēnīābas OMON atgriēsž anos baā žēā . Saā kot ar 24.janvaā ri, pēā č Latvijas valdīābas aičinaā juma, aižstaā vji saā ka atstaā t barikaā dēs. Vēčrīāgas barikaā dēs tika dēmontēā tas 1992. gada rudēnīā, pēā č tam, kad PSRS bija atžinusi Latvijas pilnīāgu nēatkarīābu un bija panaā kta viēnosž anaā s par Kriēvijas Fēdēraā čijas karaspēā ka ižvēsž anu. Intervijas jautājumi: 1. Vai, ja buā tu nēpiēčiēsž ams piēdalīātiēs barikaā dēā s, tu to darīātu? 2. Kaā pēā č tu to darīātu vai nēdarīātu? 3. Ko barikaā dēs ir dēvusž as Latvijai? 4. Kaā tu domaā , vai barikaā žž u aižstaā vji ir jaā apbalvo? 16


5. Ko tu domaā par barikaā dēā m? Respondents Vai, ja būtu Kāpēc tu to nepieciešams darītu, vai piedalīties nedarītu? barikādēs, tu to darītu? mamma jaā lai Latvija nēžaudēā tu savu nēatkarīābu tēā tis jaā lai Latvija saglabaā tu savu idēntitaā ti omē nēā vairs nav užtičīāba Valdīābai

Ko barikādes ir devušas Latvijai?

Kā tu domā, vai barikāžu aizstāvji ir jāapbalvo?

Ko tu domā par barikādēm?

mēā s ēsam atguvusž i savu nēatkarīābu

jaā

ēsam atjaunojusž i savu idēntitaā ti visa pasaulē nostaā jaā s prēt Kriēviju un Latvija aā traā k atguva brīāvīābu mēā s ēsam ižčīānīājusž i nēatkarīāgu valsti nēatkarīābu

notēikti jaā , bēt nē visi

taā bija nēiēdomaā jama tautas viēnotīāba un nēsavtīāba tajaā brīādīā tas bija vajadžīāgs, tam bija jaā buā t

mēā s ēsam iēguvusž i brīāvīābu un nēatkarīāgu valsti

jaā

lai nēbuā tu jaā buā t žēm čitas valsts karoga jo ir žudusi užtičīāba valstij lai čīānīātos par Latviju

nēatkarīābu

jaā

mums ir brīāvīāba un nēatkarīāba mēā s ēsam brīāvi

jaā

lai Latvija buā tu pati par sēvi, nēvis žēm kaā da tupēlēs

mums ir brīāva un nēatkarīāga valsts

jaā

Anētē

protams

čīānīātos par savu džimtēni

Madara

jaā

lai Latvija nēžaudēā tu brīāvīābu

Īlžē

nēžinu

Liēnē

jaā

lauku omē

nēā

krusttēā vs

jaā

Lauku opis

kaā gan čitaā di

nēā , jo piēdalīājaā s visa tauta

jaā , jo daudži ir čīānīājusž iēs, nēžž ēālojot savu džīāvīābu jaā

jaā

barikaā dēs bija vajadžīāgas, jo taā s viēnoja visus čilvēā kus kopēā jam mēā rkļ im tas bija Latvijai nožīāmīāgs laiks taā bija čīānļa par brīāvīābu taā s bija nožīāmīāgaā kais laiks Latvijaā , kad nēviēns nēdomaā ja par savu pasž labumu taā s bija nēpiēčiēsž amas, lai mēā s buā tu brīāvi čilvēā ki bija viēnotaā ki Tajaā laikaā nēbija čitas iēspēā jas iēguā t brīāvīābu un nēatkarīābu Tas bija tautas varonļ darbs

17


Anete Zelča 6.c klase Katrs latviētis žina kas ir barikaā žž u laiks. Barikaā žž u laiks bija laiks, kad visi latviēsž i aižstaā vēā ja savu džimtēni. Bēt kaā pēā č tad čēā la barikaā dēs? Barikaā dēs čēā la lai aižstaā vēā tu Latvijas nēatkarīābu no Padomju saviēnīābas spēā kiēm. Barikaā žž u laiks saā kaā s 1991.gada 13.janvaā rīā un bēidžaā s 1991.gada 27.janvaā rīā. Rīāgaā apsargaā ja sž aādas svarīāgas ēā kas: Saēimas ēā ku, radio namu, tiltus, tēlēvīāžijas torni, ministru kabinētu. Radio namu un tēlēvīāžijas torni apsargaā ja, lai čilvēā ki varēā tu užžinaā t jaunaā kos notikumus. Cilvēā ki laukaā gulēā ja, taisīāja ugunskurus un tur sildīāja ēā diēnu un arīā pasž i sildīājaā s. Bija arīā taā di čilvēā ki, kuri viēnkaā rsž i gatavoja župu vai siltu ēā diēnu, taisīāja maižīātēs, nēsa siltas sēgas un tīāras drēā bēs. Barikaā dēs bēidžaā s, jo visa pasaulē saā ka nosodīāt Padomju Saviēnīābas rīāčīābu, padomju vara atčēā la užbrukumu prēt nēapbrunļ otiēm čilvēā kiēm. Nobeigumā es veicu aptauju: Vai tu gribēā tu piēdalīātiēs barikaā dēā s, ja tagad buā tu nēpiēčiēsž ams aižsargaā t Latvijas nēatkarīābu? Es pavisam aptaujaā ju dēsmit čilvēā kus. 20% atbildēā ja, ka vinļ i nēgribēā tu piēdalīātiēs, bēt 80% atbildēā ja, ka vinļ i piēdalīātos. Es piēdalīātos barikaā dēā s, bēt man buā tu lļoti bail. Barikaā žž u laiks bija lļoti bīāstams laiks čilvēā ki nēžinaā ja vai vinļ i iždžīāvos.

18


Rojs Puks 6.c klase 1991. gada janvaā ra notikumi bija pagriēžiēna punkts muā su valsts vēā sturēā . Janvaā ra barikaā žž u notikumi daudžiēm palikusž i spilgtaā atminļ aā . No visiēm Latvijas novadiēm už Rīāgu brauča nēatkarīābas atbalstīātaā ji, vinļ i bija gatavi aižstaā vēā t valsts brīāvīābu prēt militaā raā m akčijaā m. Tauta nēgribēā ja džīāvot pa vēčam, taā gribēā ja rēdžēā t savu valsti brīāvu un nēatkarīāgu. Nēaižmirstamiē barikaā žž u notikumi norisinaā jaā s no 13. līādž 27. janvaā rim. Barikaā dēs tika vēidotas, lai aižsargaā tu muā su Latviju no PSRS draudosž aā karaspēā ka užbrukuma. SŠ ajaā s barikaā dēā s, aižsargaā jot muā su daā rgo žēmi – Latviju, čiēta astonļ i barikaā žž u aižstaā vji. Tiē bija poličisti Vladimirs Gomanovičž sž un Sērgējs Rononļ ēnko, Īlgvars Griēžinļ sž , Robērts Muā rniēks, vidusskolēā ns Edijs Riēkstinļ sž , Raimonds Salminļ sž , kinoopērators Andris Slapinļ sž , opērators Gvido Zvaigžnē. Už barikaā dēā m aičinaā ja Latvijas Tautas frontēs vadīātaā ji Dainis ĪĪvaā ns un Romualds Ražž uks. Barikaā dēs tika ižvēidotas ap skaisto Vēčrīāgu, blokļ ēā jot visas piēējas taā s čēntraā lajaā dalļai. ĪĪpasž i tika aižsargaā ta Augstaā kaā s padomēs ēā ka, Latvijas radio, Tēlēvīāžijas čēntrs Zakļ usalaā , Galvēnaā tēlēfonu čēntraā lē Džirnavu iēlaā , radio rētranslaā čijas punkts Ulbrokaā , tilti paā r Daugavu un Mīālgraā vja kanaā lu. Barikaā žž u diēnaā s iēdžīāvotaā ji nodēmonstrēā ja lļoti liēlu viēnotīābu. Aptaujaā jot dēsmit atsž kļirīāgus čilvēā kus un uždodot vinļ iēm jautaā jumu - vai juā s dotos už barikaā dēā m, ja taā s notiktu sž odiēn, ēs užžinaā ju, ka už barikaā dēā m dotos sēptinļ dēsmit pročēntu čilvēā ku. Piēmēā ram, ēs iētu už barikaā dēā m un aižstaā vēā tu Latviju. Ja torēiž drosmīāgiē Latvijas iēdžīāvotaā ji nēbuā tu gaā jusž i un aižstaā vēā jusž i Latviju, taā nēbuā tu brīāva no padomju juā ga. Taā pēā č svarīāgi skolaā un gģ imēnēā iēaudžinaā t bēā rniēm patriotisma juā tas prēt muā su valsti un čitaā m vēā rtīābaā m.

19


Anna Valdmane 6.c klase Barikaā dēs bija laiks, kad čilvēā ki, nē tikai no Latvijas sačēā laā s prēt Padomju Sočiaā listisko Rēpublikas Saviēnīābu (PSRS). Cilvēā ki saā ka rīākot manifēstaā čijas. Barikaā dēs notika 1991.gada janvaā rīā. Barikaā dēs bija laiks, kad daudžviēt Latvijaā čilvēā ki ižraā dīāja nēapmiērinaā tīābu prēt atrasž anos PSRS, jo čilvēā ki vēā lēā jaā s, lai Latvija buā tu brīāva nēatkarīāga valsts. Cilvēā kiēm, kas piēdalīājaā s barikaā dēā s nēgaā ja viēgli, jo bija jaā paā rčiēsž sals un viss paā rēā jais, bēt čilvēā kiēm tas bija viēnalga, jo čilvēā kos valdīāja gribasspēā ks, viēnotīāba un siltums sirdīā. Barikaā dēā s piēdalīājaā s dažž aādi čilvēā ki, dažž aādu tautīābu paā rstaā vji, nē tikai latviēsž i, bēt arīā kriēvi, liētuviēsž i, igaunļ i un čiti. Cilvēā ki piēdalīājaā s, rīākojot manifēstaā čijas, vēidojot barikaā dēs un palīādžot čitiēm, paā rsvaraā , gatavojot un nēsot paā rtiku un sēgas. Barikaā dēā s tika aižsargaā ti čilvēā ku užžinļ as avoti, kaā , piēmēā ram, prēsēs nams, radio tornļ i u. č. užžinļ as avoti. SŠ īās viētas tika aižsargaā tas, lai čilvēā ki varēā tu užžinaā t par to, kas notiēk Rīāgaā un paā rēā jaā Latvijaā . Par laimi, barikaā dēs bēidžaā s laimīāgi, ar to, ka 1991.gada rudēnīā tika panaā kta viēnosž anaā s par Kriēvijas karaspēā ka ižvēsž anu, bēt tomēā r jaā atčēras, ka daudži, kas piēdalīājaā s, maā jaā s pēā č sž īā notikuma nēatgriēžaā s. Barikaā dēs bija lļoti ēmočionaā ls brīādis Latvijaā . Tad, kad Latvija vēā lēā jaā s ižstaā tiēs no PSRS un pasludinaā ja nēatkarīābu, čilvēā ki bija lļoti saliēdēā ti un patriotiski, bēt sž o gadu laikaā daudž ir mainīājiēs už slikto pusi. SŠ kļ iēt, ka tauta ir aižmirsusi, kaā par brīāvu Latviju čīānīājaā s čilvēā ki, kas piēdalīājaā s barikaā dēā s. Mana aptauja liēčina to, ka, ja sž obrīād notiktu barikaā dēs atkal, tauta vairs nēbuā tu tikpat patriotiska, kaā pirms 22 gadiēm. 40 % atbildēā ja, ka piēdalīātos barikaā dēā s, bēt atlikusž iē 60% nēpiēdalīātos. Paā rsvaraā vīāriēsž i atbildēā ja, ka piēdalīātos, bēt siēviētēs – ka nēā . Es aptaujaā ju 20 piēaugusž os čilvēā kus.

20


Edīte Tučina 6.c klase Barikaā žž u laiks ir laiks, kad Latvija vēā lēā jaā s ižstatiēs no PSRS, bēt Kriēvija nēlļaāva un iēbruka. Latviēsž iēm nēbija iēročž u un tēhnikas ar ko aižstaā vēā tiēs, taā pēā č čēā la barikaā dēs. Barikaā dēs paā rsvaraā čēā la piē ēā kaā m, kuraā s džīāvoja vai užturēā jaā s nožīāmīāgi čilvēā ki un piē ēā kaā m, no kuraā m raidīāja žinļ as, lai visi žinaā tu, kas notiēk. Tautas Frontēs sanaā ksmēā tauta ižlēā ma rīākot barikaā dēs. Barikaā dēs notika no 1991. gada 13. līādž 27. janvaā rim. Liēpaā jaā barikaā dēs čēā la piē pilsēā tas valdēs ēā kas, tēlēvīāžijas tornļ a, pasta ēā kas un Tautas flotēs ēā kas Ukstinļ u iēlaā . No 1996. gada atbalsta fonds barikaā žž u sargiēm saā ka piēsž kļirt 1991.gada barikaā žž u dalīābniēka piēminļ as žīāmēs – ar ožollapaā m vainagotas vairoga vēida mēdalļas 4 čm diamētraā , už kuraā m attēā lots lauva, kas tur mažaā ku vairogu ar sakrustotaā m atslēā gaā m. Barikaā žž u laikaā gaā ja bojaā 8 čilvēā ki. Aptauja: Vai Jūs ietu uz barikādēm, ja tādas tagad rīkotu? Jaā , iētu(92%) Nēā , nēiētu (0%) Nēžinu(8%) Manupraā t, barikaā dēs, bija vēā rts rīākot, jo mēā s nēviēnu nēnogalinaā jaā m un spēā jaā m aižsargaā tiēs bēž iēročž iēm, un piēraā dīājaā m, ka ēsam stipri apbrunļ oti vai nēapbrunļ oti. Mēā s spēā jaā m ižpalīādžēā t viēns otram lai aižsargaā tu Latviju.

21


Elīza Laugale 6.c klase Barikaā žž u laiks ir vēā sturisks apžīāmēā jums 1990.gada 4. maijaā atjaunotaā s Latvijas Rēpublikas aižsardžīābas pasaā kumiēm, kas tika organižēā ti Rīāgaā un čitaā s Latvijas pilsēā taā s no 1991. gada 13. līādž 27. janvaā rim. Barikaā žž u laiks bija lļoti nožīāmīāgs un patriotisks latviēsž u tautai. Rīāgaā un čitaā s Latvijas pilsēā taā s ap nožīāmīāgaā kajaā m ēā kaā m, piēmēā ram, radio, tēlēvīāžijas ēā kaā m tika čēltas barikaā dēs un iēčiētinaā jumi, lai nēviēns nēvarēā tu tajaā s iēbrukt. Latvijaā barikaā dēā s čiēta un gaā ja bojaā astonļ i čilvēā ki. Latvijas Banka 2006.gadaā ižlaida viēna lata monēā tas Barikaā žž u laika piēminļ ai. Es un mani vēčaā ki užskatam, ka Barikaā žž u laiks bija lļoti patriotisks un viēnojosž s. Aptauja. Vai tu piedalījies barikādēs? Jaā - 7 čilvēā ki. Nēā – 3 čilvēā ki. Vai tev kāds tuvs cilvēks piedalijās barikādēs? Jaā – 9 čilvēā ki. Nēā – 1 čilvēā ki. Barikaā dēā s piēdalīājaā s 70% no aptaujaā tajiēm čilvēā kiēm.

22


Reinis Maisiņš 6.c klase Barikaā žž u laiks bija gruā ts brīādis Rīāgai un Latvijai. Barikaā dēs notika 1991.gadaā . Taā s rīākoja, jo Latvijas tauta gribēā ja buā t nēatkarīāga. 1991.gadaā , barikaā dēā s taisīāja muā rus un tos taisīāja Latviēsž u tauta. SŠ īās barikaā dēs organižēā ja Latvijas Tautas frontē. Barikaā dēā s arīā dažž i nomira, piēmēā ram, Vladimirs Gomanovičž s, Īlgravs Griēžinļ s, Sērgējs Konolļēnko, Robērts Muā rniēks, Edijs Riēkstinļ sž , Raimonds Salminļ sž , Andris Slapinļ sž , Gvido Zvaigžnē. Barikaā dēā s daudži vīāriēm nēsa župu, tēā ju, pīāraā džinļ us. 1991.gada barikaā dēs Vēčrīāgaā tika užčēltas ar mēā rkļ i nēpiēlļaut parlamēnta ēā kas iēnļ ēmsž anu. Torēiž Augstaā kaā s padomēs darbs un lēā mumi tautai bija tik svarīāgi, ka daudži sž īā mēā rkļ a vaā rdaā bija gatavi riskēā t ar savu džīāvīābu. „Nosargaā si parlamēntu – nosargaā si valsti!” – ar taā du paā rliēčīābu torēiž lļaudis naā ča un X stundaā bija gatavi klļuāt par džīāvo muā ri. Nēapbrunļ otu lļaužž u aižsargaā taā Latvijas parlamēnta ēā ka klļuva par muā su tautas nēvardarbīāgo un nēatlaidīāgo nēatkarīābas čēntiēnu simbolu. Barikaā dēs bija skarbs laiks, bēt Latviēsž u tauta nēpadēvaā s un ižčīānīāja užvaru, un taā pēā č ēs domaā ju, ka Latviēsž u tauta ir visspēā čīāgaā kaā tauta pasaulēā . Es intervēju vienu cilvēku, lai uzzinātu, ko viņš domā par barikādēm. „Barikaā dēs viēnmēā r ir bijusž as svarīāgs simbols. Taā s jau gadu simtēnļ iēm apžīāmēā tautas nēpaklļausž anos nēgodīāgai varai. Barikaā dēs nēkad nav bijusž as užbrukums, taā s viēnmēā r ir čēltas, lai apturēā tu brunļ ota paā rspēā ka iēnaā ksž anu.”

23


Vendija Ziņģe 6.d 1991. gada janvaā rīā Rīāga diēnnakts laikaā klļuva par barikaā žž u pilsēā tu. Divas nēdēā lļas simtiēm aižstaā vju nēatstaā ja Vēčrīāgu, lai sargaā tu 1990. gada 4. maijaā atjaunoto Latvijas Rēpubliku un novēā rstu PSRS parēdžēā to aā rkaā rtas staā voklļa iēviēsž anu un karaspēā ka iēvēsž anu. Aižstaā vji bija gatavi vislļaunaā kajam. 13. janvaā rīā plkst. 4 radio ižskanēā ja Latvijas Tautas frontēs priēksž sēā dēā taā ja Dainļ a ĪĪvaā na aičinaā jums pulčēā tiēs Doma laukumaā , lai paustu atbalstu Liētuvai, kur naktīā notičis PSRS užbrukums. Plkst. 12 notika Augstaā kaā s padomēs plēnaā rsēā dē par aižsardžīābas jautaā jumiēm. Ap plkst. 14 11.Novēmbra krastmalaā saā kaā s Vislatvijas protēsta manifēstaā čija. Tajaā piēdalīājaā s ap 600 000 čilvēā ku. Pēā č taā s iēdžīāvotaā ji saā ka vēidot barikaā dēs, ižmantojot lauksaimniēčīābas un čēltniēčīābas tēhniku, balļkļus un bētona blukļ us. Tika apsargaā ti svarīāgaā kiē objēkti: Ministru Padomē, Augstaā kaā Padomē, radio un tēlēvīāžijas čēntri, tēlēfonu čēntraā lē, tilti. Barikaā dēs tika užčēltas arīā Liēpaā jaā un Kuldīāgaā . No 14. janvaā ra pēā čpusdiēnas līādž 20. janvaā rim notika OMON kaujiniēku užbrukumi dažž aādiēm objēktiēm. SŠ o užbrukumu laikaā tika nogalinaā ti 8 čilvēā ki un iēvainoti 14. SŠ iē astonļ i Latvijas aižstaā vji bija- Vladimirs Gomanovičž s, Īlgvars Griēžinļ sž , Sērgējs Kononļ ēnko, Robērts Muā rniēks, Edijs Riēkstinļ sž , Raimonds Salminļ sž , Andris Slapinļ sž , Gvido Zvaigžnē. Ja nēbuā tu barikaā žž u laika, iēspēā jams, Latvija vēā l joprojaā m buā tu paklļauta Kriēvijai un nēbuā tu nēatkarīāga valsts. Ja tagad ižvēidotos taā da situaā čija, čilvēā ki notēikti taā pat brauktu už Rīāgu un aižstaā vēā tu savu Latviju, jo, manupraā t, Latvijaā ir daudž patriotu, kas ir gatavi čīānīātiēs par savas Latvijas nēatkarīābu. Man ir lēpnums par visiēm, kas piēdalīājaā s barikaā dēā s, jo pēā č vinļ u pasž aižliēdžīābas latviēsž u bēā rni var džīāvot brīāvaā Latvijaā un runaā t latviēsž u valodaā .

24


Justs Jansons 6.d klase Kopsž barikaā žž u laika pagaā jusž i 22 gadi. Katru gadu no 13. Janvaā ra līādž 21. Janvaā rim notiēk barikaā žž u piēminļ as pasaā kumi. Tiēk iēdēgti ugunskuri, piē kuriēm pulčēā jas lļaudis. Gan tiē, kuri pasž i bija Latvijas sargaā taā ji 1991.gadaā , gan arīā tiē, kuri par janvaā ra barikaā dēā m ir džirdēā jusž i no vēčaā kiēm, tačž u visi jau brīāvaā Latvijaā . Pēā č vēčaā ku staā stiēm ēsmu džirdēā jis, ka 1991.gada janvaā ris ir bijis lļoti nožīāmīāgs mēā nēsis Latvijai un Latvijas tautai. Tobrīād lļaužž u starpaā Latvijaā ir bijusi īāpasž a viēnotīāba. 1991. gada 13.janvaā ra rīātaā pēā č užbrukuma Liētuvaā , Vilļnļas Tēlēvīāžijas tornļ a aižstaā vjiēm arīā Latvijas lļaudis saka gatavotiēs aižstaā vīābai no PSRS militaā ra užbrukuma. Rīādžiniēki saā ka vēidot barikaā dēs Vēčrīāgas iēlaā s. Rīāgaā sabrauča smagaā lauksaimniēčīābas un čēltniēčīābas tēhnika, lai blokļ ēā tu piēēju barikaā dēā m. Jau pirmajaā s paā ris diēnaā s no laukiēm un mažpilsēā taā m Rīāgaā iēradaā s liēls daudžums smagsvara automasž īānu ar piēkabēā m, kas bija pildīātas ar balļkļiēm, bētona blukļ iēm, sž kļēmbaā m un čitiēm čēltniēčīābas matēriaā liēm. Automasž īānas ižviētoja Vēčrīāgas iēlaā s, lai tankiēm padarīātu nēiēspēā jamu to nostumsž anu malaā . Galvēniē apsargaā jamiē objēkti bija Latvijas Rēpublikas Augstaā kaā Padomē, LR Ministru padomē, Radionams Doma laukumaā , Tēlēfona un tēlēgraā fa čēntraā lē Džirnavu iēlaā , Radio un tēlēvīāžijas čēntru Zakļ usalaā , kaā arīā tilti, už kuriēm tika ižviētoti arīā prēttanku ēžž i. Barikaā dēs ižvēidoja arīā Liēpaā jaā , noblokļ ēā jot piēklļuāsž anu Liēpaā jas tēlēvīāžijas tornim, laikraksta „Kuržēmēs Vaā rds” rēdakčijai un pastam, Liēpaā jas pilsēā tas domēs ēā kai un Latvijas Tautas frontēs mīātnēi K. Ukstinļ a iēlaā . Vairaā ki čilvēā ki sž ajaā s janvaā ra diēnaā s gaā ja bojaā : miličijas darbiniēki Vladimirs Gomonovičž s un Sērgējs Kononļ ēnko, skolniēks Edijs Riēkstinļ sž , rēžž isors un opērators Andris Slapinļ sž , kaā arīā opērators Gvido Zvaigžnē, tika nosž auts Robērts Muā rniēks un gaā ja bojaā Īlgvars Griēžinļ sž . Īēklausotiēs vēčaā ku staā stos par Barikaā žž u laiku, sapratu, ka tas ir bijis bīāstams un intērēsants paā rmainļ u laiks. Laiks, kuraā Latvija nostiprinaā ja savu nēatkarīābu. Novēā lu, lai Latvijaā nēatkaā rtotos bīāstami notikumi.

25


Valters Klēpis 6.d klase Barikaā žž u laiks ir vēā sturisks apžīāmēā jums 1990. gada 4. maijaā atjaunotaā s Latvijas Rēpublikas aižsardžīābas pasaā kumiēm, kas tika organižēā ti Rīāgaā un čitaā s Latvijas pilsēā taā s no 1991. gada 13.- 27. janvaā rim. 20. Janvaā ris ir 1991.gada barikaā žž u aižstaā vju atčērēs diēna. 13. janvaā ra rīātaā pēā č PSRS karaspēā ka užbrukuma Vilļnļas Tēlēvīāžijas tornļ a aižstaā vjiēm Latvijas Tautas frontēs vadīātaā ji Dainis ĪĪvaā ns un Romualds Ražž uks Latvijas Radio aičinaā ja Latvijas iēdžīāvotaā jus pulčēā tiēs Doma laukumaā . Ap 500000 čilvēā ku pulčēā jaā s, lai ižtēiktu savu atbalstu liētuviēsž iēm un patēiktu, ka ir gatavi aižstaā vēā t nēatkarīābas atjaunosž anu. Cilvēā ki saā ka vēidot barikaā dēs valstij svarīāgaā kajaā s viētaā s Rīāgaā - piē Augstaā kaā s padomēs, Ministru Padomēs ēā kas, radio un TV čēntra Zakļ usalaā , radionama Doma laukumaā , Rīāgas tiltiēm, taā s vēidoja no automasž īānaā m, traktoriēm un bētona blukļ iēm. Už barikaā dēā m Rīāgaā dēvaā s iēdžīāvotaā ji no visas Latvijas. Barikaā dēs tika vēidotas arīā čitaā s liēlaā kajaā s pilsēā taā s, arīā Liēpaā jaā , piēmēā ram, piē Tēlēvīāžijas tornļ a. Naktīā už 15.janvaā ri OMON organižēā ja pirmo užbrukumu Rīāgas poličijas skolai, tam sēkoja užbrukumi Brasas un Mangalļu tiltu sargaā taā jiēm. Notika apsž audēs un bija pirmiē iēvainotiē, kaā arīā tika nogalinaā ts Robērts Muā rniēks. 20. janvaā rīā OMON iēbruka Latvijas Īēksž liētu ministrijas ēā kaā . Užbrukuma laikaā nogalinaā ja miličž us Vladimiru Gromovičž u un Sēgēju Kononļ ēnko, kinorēžž isoru Andri Slapinļ u, skolniēku Ediju Riēkstinļ u. Bēt sasž autais kinoopērators Gvido Zvaigžnē no iēguā tajiēm iēvainojumiēm mira 5.fēbruaā rīā. 25. janvaā ris Latvijaā bija sēā ru diēna. Barikaā žž u aižstaā vji savas viētas nēatstaā ja līādž pat 27. Janvaā rim, un PSRS valdīābas iēčērēā tais nēpiēpildīājaā s, bēt Latvija turpinaā ja nēatkarīābas atguā sž anas čēlļu, kursž noslēā džaā s 1991. gada 21.augustaā . 1995. gadaā tika ižvēidots 1991. gada barikaā žž u dalīābniēku atbalsta fonds, un no 1996. gada atbalsta fonds barikaā žž u sargiēm saā ka piēsž kļirt 1991. gada barikaā žž u dalīābniēka piēminļ as žīāmēs. Ar likumu ir notēikts, ka taā ir Latvijas Rēpublikas valsts apbalvojums, viēnīāgais apbalvojums Latvijaā , kuru var sanļ ēmt arīā mantiniēki. Arīā manam vēčtēā vam Andrim Tammam sž aāda piēminļ as žīāmē tika piēsž kļirta pēā č naā vēs. Tad mēā s ar vēčmaā ti un braā li Liēpaā jas Biēdrīābas namaā gaā jaā m to sanļ ēmt. Tas bija lļoti aižkustinosž s brīādis, tad mēā s saprataā m, čik tas viss tajaā laikaā bija nopiētni. Īēspēā jams, ja čilvēā ki buā tu nobijusž iēs mēā s vēā l tagad nēdžīāvotu brīāvaā valstīā. Taā pat ēs tagad noskaidroju, ka jauniēsž i un bēā rni lļoti maž žina par tiēm laikiēm, vairaā k žina tiē, kuriēm kaā ds no gģ imēnēs ir piēdalīājiēs barikaā dēā s. Tas ir lļoti bēā dīāgi. Es aptaujāju 15 cilvēkus vecumā no 11- 70 gadiem. 1. Vai tu žini, kas par diēnu ir 20. janvaā ris? Jaā - 5; nēā -10. 2. Vai tu žini, kas notika Barikaā žž u laikaā ? Jaā - 7; nēā - 3; aptuvēni vai nēdaudž- 5. 3. Vai Tēv kaā ds no gģ imēnēs ir piēdalīājiēs barikaā žž u aižstaā vēā sžanaā ? Jaā - 10; nēā - 5. 26


Lelde Norenberga 6.d klase Barikaā dēs risinaā jaā s no 1991.gada 13. līādž 27.janvaā rim. Barikaā dēs galvēnokaā rt risinaā jaā s Rīāgaā . Barikaā dēā s piēdalīājaā s aptuvēni 500000 čilvēā ku. Barikaā žž u laikaā mira daudž čilvēā ku piēmēā ram: Vladimirs Gomonovičž sž, Īlgvars Griēžinļ sž , Sērgējs Kononļ ēnko, Robērts Muā rniēks, Edijs Riēkstinļ sž , Raimonds Salminļ sž , Andris Slapinļ sž un Gvido Zvaigžnē. Barikaā žž u laikaā bija arīā apsargaā jamiē objēkti. Tiē bija: Latvijas Rēpublikas Augstaā kaā Padomē, Latvijas Rēpublikas Ministru padomē, Raā dionams Doma laukumaā , Tēlēfona un Tēlēgraā fa čēntraā lē Džirnavu iēlaā , Raā dio un Tēlēvīāžijas čēntru Zakļ usalaā , kaā arīā tilti. Barikaā dēs ižvēidoja arīā Liēpaā jaā , Kuldīāgaā un piē Ulbrokas. 21.janvaā rīā CŠ ēhoslovaā kijas prēžidēnts Vaā člavs Havēls žvanīāja prēžidēntam Mihailam Gorbančž ovam un prasīāja ižbēigt militaā ros inčidēntus Rīāgaā . 21. janvaā rīā Maskavaā LR Augstaā kaā s Padomēs priēksž sēā dēā taā js Anatolijs Gorbanovs tikaā s ar PSRS prēžidēntu Mihailu Gorbančž ovu, kas apsolīāja paā rtraukt militaā raā s akčijas Rīāgaā . Ja nēbuā tu notikusž a Barikaā dēs, tad Latvija vēā l joprojaā m atrastos PSRS varaā . Latvijai nēbuā tu sava karoga, himnas. Cilvēā kiēm naā ktos maā čīātiēs kriēvu valodu no pasž as pirmaā s klasēs, lai spēā tu sarunaā tiēs un sž ēit džīāvot.

27


Elīna Šņore 6.d klase Barikaā žž u laiks ir vēā sturisks apžīāmēā jums 1990.gada 4.maijaā atjaunotaā s Latvijas Rēpublikas aižsardžīābas pasaā kumiēm, kas tika organižēā ti Rīāgaā un čitaā s Latvijas pilsēā taā s no 1991.gada 13. līādž 27. janvaā rim. Barikaā dēs Rīāgaā prēt okupaā čijas tankiēm un armiju užčēā la pirms divdēsmit diviēm gadiēm – 1991. gada saā kumaā , kad nēbija pagaā jis gads, kopsž Baltijas valstis nolēā ma ižstaā tiēs no Padomju Saviēnīābas (PSRS). Tobrīād Latvijas tēritorijaā atradaā s PSRS okupaā čijas karaspēā ks un pastaā vēā ja risks, ka Maskava viēnaā brīādīā ar militaā ru paā rspēā ku atnļ ēms ižčīānīāto un tobrīād vēā l trauslo brīāvīābu. Pēā č tam, kad naktīā už 13. janvaā ri padomju tanki iēlēnča Liētuvas Augstaā ko padomi un iēnļ ēā ma tēlēvīāžiju, radio un tēlēgraā fu, nogalinot 14, bēt iēvainojot 110 čilvēā kus, piēčos no rīāta Latvijas Radio ižskanēā ja aičinaā jums visiēm Latvijas iēdžīāvotaā jiēm ar smago tēhniku pulčēā tiēs Doma laukumaā un čitur, lai čēltu barikaā dēs un nēpiēlļautu Liētuvas notikumu atkaā rtosž anos. Taā bija miērmīālīāga prētosž anaā s kustīāba bēž iēročž iēm un vardarbīābas, kur piēdalīājaā s iēvēā rojama dalļa Latvijas iēdžīāvotaā ju – tajaā s diēnaā s pulčēā jaā s ap 700 000 čilvēā ku. Barikaā dēs kaā sž kļēā rsž lļus okupaā čijas armijai un tankiēm piē svarīāgajaā m ēā kaā m un tiltiēm čēā la Rīāgaā , Liēpaā jaā un Kuldīāgaā . Cilvēā ki aktīāvi sadarbojaā s – muā žikļ i končērtēā ja, lai užmundrinaā tu diēnu un nakti piē ugunskuriēm sēā dosž os aižstaā vjus, džīāvoklļos vaā rīāja tēā ju un siltu ēā diēnu, Doma bažnīāčaā iērīākoja lauku hospitaā li, traktori un smagaā s masž īānas sabrauča no malu malaā m. SŠ aā da nētičama tautas viēnotīāba un nēvardarbīāgaā prētosž anaā s dēva prētsparu okupaā čijas varai: pasaulē pauda atbalstu muā su nēatkarīābai, Vitēbskas armijas divīāžija attēičaā s dotiēs už Rīāgu. Tomēā r Padomju Saviēnīābas klaā tbuā tnē bija juā tama – pa Rīāgu braukaā ja tanki, taā noblokļ ēā ja Latvijas Tēlēvīāžijas signaā lu (bēt nē Latvijas Radio, kas klļuva par galvēno notikumu informaā čijas avotu), nēižtika arīā bēž vardarbīābas. Barikaā žž u laikaā Rīāgaā džīāvīābu žaudēā ja astonļ i čilvēā ki. Mans viedoklis. Es priēčaā jos, ka nēbiju džimusi 1991.gada „Barikaā žž u laikaā ” un man nēbija jaā piēdžīāvo taā s bailēs, ko piēdžīāvoja visi Latvijas iēdžīāvotaā ji. Daudžiēm bēā rniēm vēčaā ki ir piēdalīājusž iēs barikaā dēā s, lai aižstaā vēā tu savu valsti, un nēpiēlļautu taā dus notikumus, kaā Liētuvaā . Muā su latviēsž i čīānīājaā s un aižsargaā ja Rīāgu prēt Maskavas iēbrukumiēm, par brīāvu Latviju. Mēā s varam lēpotiēs ar lļaudīām, kuri čīānīājaā s no visas sirds, aižstaā vot muā su galvaspilsēā tu Rīāgu!

28


Dāvids Lubiņš 6.d klase Barikaā žž u laiks ir laiks, kuraā ir gaā jusž i bojaā čilvēā ki, lai nosargaā tu Latviju no varēnaā s PSRS. Tajaā laikaā visi Latvijas čilvēā ki dēvaā s už barikaā dēā m, lai aižstaā vēā tu Latvijas nēatkarīābu vai piēvēdot sargiēm užēā st. 1.janvaā rīā OMON spēčviēnīāba iēnļ ēā ma Prēsēs namu un paā rtrauča Latvijas Nēatkarīābu atbalstosž o iždēvumu drukaā sž anu, 7.janvaā rīā PSRS Aižsardžīābas ministrs iždēva pavēā li nosuā tīāt už Baltiju dēsanta karaspēā ka viēnīābas. 14.janvaā rīā OMON iēbruka Vēčmīālgraā vja miličijas nodalļaā,15.janvaā rīā Minskas LEM augstaā kaā s skolas Rīāgas filiaā lēā . 20.janvaā rīā iēnļ ēā ma Īēksž liētu ministrijas ēā ku. 1991.gada 20.janvaā rīā padomju militaā raā s spēčviēnīābas iēnļ ēā ma LR Īēksž liētu ministriju, ižraisot Rīāgas čēntraā apsž audi, kuraā gaā ja bojaā vairaā ki iēdžīāvotaā ji. Cilvēā ki, kas mira bija: Vladimirs Gomanovičž s, Īlgars Griēžinļ sž , Sērgējs Komonēnļ ko, Robērts Muā rniēks, Edijs Griēžinļ sž , Raimonds Salminļ sž , Andris Slapinļ sž , Gvido Zvaigžnē. Kopsž 1997. gada 20.janvaā ris notēikts par barikaā žž u aižstaā vju atčērēs diēnu. Man liēkas, ja Latviēsž i nēbuā tu bijusž i tik atsaučīāgi un nēbuā tu piēdalīājusž iēs barikaā dēā s, tad mēā s vēā l tagad varbuā t buā tu PSRS sastaā vaā . Man sž kļiēt, ka mēā s Latvijaā iždarīājaā m parēižu lēā mumu un aižsargaā jaā miēs.

29


Dāvis Liepiņš 6d klase 1991.gada barikaā žž u diēnaā s nēatkarīābas atbalstīātaā ji no 13.līādž 27.janvaā rim bija gatavi aižstaā vēā t savu brīāvīābu prēt iēspēā jamaā m militaā raā m akčijaā m un nēatkarīābas prētiniēkiēm. Taā bija politiskaā s krīāžēs situaā čija, kad tiē, kas nostaā jaā s prēt nēatkarīābu, čēntaā s atjaunot jau žaudēā to padomju varu. Tas bija pagriēžiēna punkts, kaā arīā lļoti svarīāgs tautas pasž apžinļ as un gribas ižpausmēs brīādis, kad čilvēā ki bija apnļ ēā mīābas pilni nosargaā t savu žēmi. Taā bija nēvardarbīāgaā s prētosž anaā s ižpausmē, masvēidīāgaā gatavīābaā aižsargaā tiēs bēž iēročž iēm, kad čilvēā ki ižvēidoja barikaā dēs Augstaā kajai padomēi, Ministru padomēi, piē tēlēvīāžijas un čitiēm stratēā gģiski svarīāgiēm objēktiēm Rīāgaā , arīā Ulbrokaā , Siguldaā , Liēpaā jaā , Kuldīāgaā un čitur. 1. OMON – viēnīābas (PSRS iēksž liētu liētu ministrijas kaujiniēki) padžina no prēsēs nama rēdakčiju un tipograā fijas darbiniēkus. 2. Īntērfrontiski noskanļ oti PSRS piēkritēā ji mīātinļ aā piē Ministru padomēs piēprasīāja Īvara Godmanļ a valdīābas atkaā psž anos. 3. Rīāgaā piē Ministru padomēs radio, tēlēvīāžijas un tēlēgraā fa čēntraā lēs tika čēltas barikaā dēs. OMON užbruka čilvēā kiēm, kuri dēvusž iēs sargaā t Vēčmīālgraā vja tiltu, sž aāva už barikaā žž u dalīābniēku masž īānaā m. 4. OMON vēā lrēiž užbruka Vēčmīālgraā vja tilta aižstaā vjiēm, apsž audēā naā vēā josž i iēvainoja sž ofēri Robērts Muā rniēks. Vakaraā OMON užbruka arīā Braslas tilta sargiēm. 5. Īēksž liētu darbiniēki nosuā tīāja vēā stuli PSRS Aukstaā kajai padomēi un prēžidēntam, piēprasot nēkavēā jotiēs ižbēigt brunļ oto iējauksž anos Latvijas iēksž ēājaā s liētaā s. Īžvēst PSRS Īēksž liētu ministrijas OMON viēnīābas no Latvijas un tiēsaā t. Užskatu, ka tiē, kas staā vēā ja barikaā dēā s un aižstaā vēā ja Latvijas nēatkarīābu ir drosmīāgi čilvēā ki. Domaā ju, ka man buā tu bail aižstaā vēā t, kad tika užsaā kta apsž audē.

30


Elizabete Skuja, Silva Bišofa 6.d klase Latviēsž iēm jau no pasž a saā kuma nēpatika tas, ka PSRS paā rnļ ēm vadīābu paā r Latviju. Kad Kriēvijaā valdīāja M.Gorbačž ovs vinļ sž piēlļaāva, ka čilvēā kiēm ir tiēsīābas ižtēikt viēdokli. Ka arīā čilvēā ki saā ka apžinaā tiēs savu vēā rtīābu un nožīāmi. Militaā raā s akčijas saā kaā s Liētuvaā 12. – 13.janvaā ra naktīā, kad padomju armijas dalļas un spēčiaā lo užbrukumu viēnīābas užbruka nēapbrunļ otiēm čiviliēdžīāvotaā jiēm. Rīāgaā barikaā žž u laikaā bija čilvēā ku upuri. Maskavas vara, nēapsž aubaā mi, ar militaā ru spēā ku varēā ja iēnļ ēmt tautas čēltaā s barikaā dēs, tačž u tas prasīātu liēlus čiviliēdžīāvotaā ju upurus un ižraisīātu pasaulēs valstu nēgatīāvu attiēksmi. Kopsž 1996.gada janvaā ra vairaā k nēkaā 30 tuā kstosž i barikaā žž u aižstaā vju ir apbalvoti ar Barikaā žž u dalīābniēka piēminļ as žīāmēā m. Barikaā žž u laiks dēva spēā čīāgu impulsu Latvijas iēdžīāvotaā ju apnļ ēā mīābai panaā kt valsts nēatkarīābas pilnīāgu atjaunosž anu. Pēā č 21.augusta likuma „Par Latvijas Rēpublikas un valstisko statusu” saā kaā s straujsž Latvijas nēatkarīābas starptautiskaā s atdžīāsžanas pročēss. Mēā s domaā jam, ka arīā sž odiēn, ja buā tu nēpiēčiēsž ams, čilvēā ki dotos aižstaā vēā t Latviju, jo čilvēā kiēm tomēā r džilļi sirdīā ir tas latviskais gars un, lai arīā ikdiēnaā mēā s to nērēdžam, mēā s tomēā r mīālam un aižstaā vēā sim savu žēmi.

31

Barricades  

Students interviewed their parents about time of barricades in Latvia in January 1991 and did concludions

Barricades  

Students interviewed their parents about time of barricades in Latvia in January 1991 and did concludions

Advertisement