Page 1

Dzejoļu krājums Digitālās drukas tipogrāfija

V

D

Digitālā druka Laminēšana Spirāļošana Maztirāžu grāmatu un brošūru izgatavošana Maketēšana

Pērnavas iela 47/B, 2. stāvs Rīga, LV 1009 Tālr.: 67275535 Fakss: 67311126

Mob. tālr.: 26816868 e-pasts: info@dobums.lv reklama@dobums www.dobums.lv

I

A

N

E

ž

O

Ī Ā

D

T

B

I

Ā


Klubs „Māja” – jaunatne vienotai Eiropai Dzejoļu konkurss

„VIENOTI DAŽĀDĪBĀ”

Klubs „Māja” – jaunatne vienotai Eiropai

„Vienoti dažādībā” ir Eiropas Savienības devīze. Šī devīze nozīmē, ka Eiropas Savienībā eiropiešus apvieno kopīgais darbs mieram un labklājībai un dažādās Eiropas kultūras, tradīcijas un valodas ir viena no kontinenta galvenajām vērtībām.

Dzejoļu konkurss

„Vienoti dažādībā”

Jauniešu nevalstiskā organizācija Klubs „Māja” – jaunatne vienotai Eiropai 2010. gada pavasarī, tuvojoties Eiropas dienai organizēja dzejoļu konkursu „Vienoti dažādībā”. Šajā dzejoļu krājumā apkopoti 30 labākie darbi saskaņā ar žūrijas vērtējumu. Konkursa mērķis bija ar literārās jaunrades palīdzību vērst sabiedrības, īpaši jauniešu, uzmanību uz Eiropas Savienību un tās valstu kultūru dažādību, iecietības veicināšanu dažādu kultūru pārstāvju starpā un iespēju paplašināt redzesloku, iepazīstot savu Eiropu, iegūstot jaunu pieredzi un draugus no dažādām valstīm un ceļojot pa Eiropu. Konkursā īpaši tika aicināti piedalīties jaunieši, taču darbus varēja iesniegt ikviens radošais gars, kas raksta dzejoļus vai arī vēlas izmēģināt roku rakstīšanā.

Rīga, 2010

2

ISBN 9984-679-44-6 © Klubs „Māja” – jaunatne vienotai Eiropai, 2010


Trakā

Vienoti dažādībā Astoņi no rīta saulainā sestdienas dienā, Vecrīgas bruģis izceļ manus soļus. Pēkšņi dzirdu citus sānielā vienā, Tie, kā kaut ko gaidīdami, spārda oļus.

man liekas ka katrs ģēnijs ir mazliet traks dzīve mūs mētā no viena pie otra kamēr ar galvu atsitamies pret kādām durvīm un asinis tek

Nu tad jau kādam puisim piederēs, Tā spriežu, pielieku soli un iegriežos ielā. Nu zini, skatiens tavs kalnus gāzt spēs, Jo mani apžilbināja mirklī vienā.

pat ja man mirdzošas acis un lūpas kā ķirši jā, tev bija taisnība, es esmu mazliet slima man ir astma un daļa no citām – smagākām kaitēm; laikam iedzimts

Nākamajā samulsu, bet tu jau arī, Tomēr saņemos un steidzos tev klāt, Pasmaidi, bet izmisis tu veries manī, Pasveicinu un uzreiz jau padomāju – stāt.

jā, es esmu apsēsta un pieķeros par daudz varbūt mani apsēdis pats nelabais kas šodien aizvieto Dievu I came to the dark side – they had cookies nespēju pretoties

Tev rokā savāda grāmata kaut kāda, „Italian – Latvian” – tā rakstīts uz vāka. Lieliski, nodomāju, burties caur lapām Tas jau paņem pārāk daudz spēka.

good girls go to heaven, bad girls go to Berlin vienmēr esmu gribējusi pabūt tur augstāk – uz podestiem kā modele no Tokijas, Parīzes, Londonas, Ņujorkas, Milānas bet laikam nespīd

Nu nē, tā tas cauri neies, Sniedzu savu kafiju un rādu – nāc. Dejojām krastmalā visu atlikušo dienu, Vai citādi tā izdotos – man šaubas māc

te nu es esmu – rakstniece zem rensteles kaimiņš nevar iedarbināt motoru uz šosejas laikam būšu iesprūdusi izpūtējā un ārā karājas vien mute, kas runā

Bet kas tad mums tādiem? Lai no kurienes mēs nākam, Bez skaņām, zilbēm, vārdiem Viens otru sapratām.

Diāna Makštarjova

Līga Villija Kiršteina

3

4


Putna lidojums

Vienoti Dažādībā - SirdstikšķiAp manu vidukli Lielvārdes josta Kā ceļš uz mājām - tik skaista! Un rokā rupjmaizes šķēle aizkosta, Ar gurķiem, ko vecmamma laista.

Lido putns agri no rīta. Mākoņos žigli pacēlies tas. Nu jau augstāk pat par tiem... Lido tas uz franču zemi skaisto, lielo, diženo, Bet Čehijā jau nolaidās. Tas zemes sajaucis tik bija, Lielā barā lidodams Un citiem putniem sekodams.

Tev acīs ir mirdzums kā zvaigžņotā naktī Un kumeļš pie sāna kā sargs. Es dzirdu tev sirds sitas tango taktī Un augums aiz liesmām izskatās bargs Mēs kopā elpojām dejā Pa Beļģijas ceļiem mēs steidzām Un Alpu kalnos slēpojām vējā, Kamēr Venēcijas kanālā savu deju beidzām.

Tie ceļu skaidrot vēlējās, Bet vai šim gudriniekam noderētu tas?

Starp mums ir Lavanša šaurumsMērojams, pārpeldams, pārvarams, veicams! Un ja vien laivā nav caurums, Mūsu sirdstikšķu tandēms būs teicams.

Čehijā viņš palicis, Savu valsti atainojis, Interesentus pievilcis Un daudzus draugus ieguvis. Viņš Čehiju kā Latviju, nu pazina.

Daiga Zelča

Bet Francija? Vai viņš par Franciju bij’ aizmirsis? Nebij’ gan, tik pārlicis uz rītu bija to. Kad, nu Čehija bij’ „iekarota”, Putns ceļā doties gribēja viens pats, Bet paskat tik! Gaisā paceļas šis lielais putnu bars. Tie visi līdzi lidot vēlējās un Draugam ceļu izrādīt, Ar jokiem to vien aizvadīt Un franču zemi kopā apskatīt. 5

6


parkā uz soliņa

Putnam draugu bars tik liels bij’ pirmoreiz Un draugi bija tie paties’. Tie kopā devās katru brīd’.

puse prieka Londonas miglas baltas kaut kur iznirst un pazūd silueti ēnoti stalti

Ja redzēja kāds putnu baru milzu lielu, Tad uzreiz tie saprata: šie tie lielie ceļotāji.

kā iekalti akmenī sejām pret saullēktu vērstām viņi aiziet uz neatgriešanos miglā pazaudētā

Baiba Baltmane

aiz Temzas krasta otrā pusē skalojas ūdens šļakstiem izskanot tumsā

Kas lido Šīs debesis nav uz zemes. To izlemt nebij` man ļauts kā putnam, kam brīvības dienās pa pasauli palidot tīk. Nav vietas šais debesīs draudiem un ierobežojumu tabu tiek grauts. Kas lido, tam spārnos ir laime un citam vairs nozīmes nav. Šīs debesis pasaulē svešā pāri Īrijas jūrai mani nes. Pie klinšainiem krastiem tik viļņi kā apmāti nezin kurp traukt.

mūsu autobuss aizbrauc kā pieturās meklējot zaudētu smaidu bet sastop vien lietainu laiku uz soliņa parkā kāds avīzi licis tā vējā plandoties atgādina vientuļu kaiju par mājām mēs sapņojām kontinenta dienvidu pusē bet tunelis šķīra uz pusēm nu klusums starp mums un to pārtraukto pasaules daļu savā vaļā palaists aizgājis tālāk Andra Gaigala

Andra Gaigala 7

8


„Kopā esam spēks”

Eiropa nemanāmi jāiepazīst vēlreiz pieglausties vecpilsētas bruģim ar kurpju pazolēm vēlos nemērot noietos kilometru apļus

Sveika, Mana Eiropa – Zilā krāsā tonēta! Dzimusi es Latvijā, Tagad esmu Eiropā!

un izstaigāt bruģotās ielas kur statuetes Briselē vēlos strūklaku virsotnēs putu nāriņas putaini spēlēties prot

Dvīņi ir ne tikai dzīvi, Ir arī Dvīņu pilsētas, Ko šķir tikai robežas Pašā centrā - pilsētā. Kur visātrāk atrast draugus? Atbilde ir tikai viena. Projekti un nometnes, Vienoti ir jauniešiem.

Briseles ritmam viss skrejošais maz pamazām jāpiedod un jāpierod šokolādes smaržas vilinājumam kā dāmai cēlai – kuraž madam

Ja tu aktīvs Jaunietis esi, Tad ar draugus atrast spēsi, Vai tas igaunis, vai leitis, Vācietis, francūzis vai beļģis.

ak jā kā lēdijas melnos tērpos ierēdņu kolonnas klīst kad rādiusā trīskilometrīgā Eiropa nemanāmi jāiepazīst

Valoda nav barjera, Kas skan mūsu Eiropā. Draugus atrodam mēs ātri, Kopā nometnēs un darbā.

Andra Gaigala

Nedalām mēs jauniešus, Bagātos un nabagos. Darboties viņš pats ja vēlas, Tad ar pulkā uzņemam. Katra doma, katrs darbs, Palīdz veidot pasauli. Tikai kopā visi mēs, Vairāk darbus paveikt spēsim!

9

10


„Vienoti dažādībā’’

Darbi lai ar ātrāk veiktos, Kopā dziedam, dejojam. Padarīto visi svinam, Lepojamies, draudzējamies!

Vēl vienu soli uz priekšu, Lai ar tevi atkal sastaptos, Lai manas acis raudzītu, Zildzelten sarkanbaltus palagus vējā satītus. Nesties līdzi tev vēja spārniem, Pēdas kopīgā ceļā mīt, Šiem mūsu kopīgi pavadītiem gadiem, Un arī turpmāk mūsu draudzību mūžīgā mezglā tīt. Pasniegt tev roku,lai paņem to visu, Lai draugi uz mūžu mēs būtu, Sirdi pret sirdi un godu pret godu, Viens otram mūžīgi dotu. Kaut dažādi esam,un dzīve mums sava, Mēs kopīgu vainagu nesam, Ar puķēm un nātrēm un arī dzan zāli, Mēs vienu gaisa smaržu dvešam. Kaut arī dažādi mēs esam, cits par citu savādāks, Cits ir balts un cits ir melns un cits ir varbūt krāsaināks. Vai tamdēļ ceļam žogu likt, Un vainagu mums ārā jaukt? Nē! Draudzību šo nepamest, Jo tad mēs nesagaidītu,kopā šo saulaino rītu.

Pieredze mums rāda vienu, Vairāk draugus iegūsi, Valodas ja mācēsi, Aktīvs Jaunietis ja būsi! Inga Kozlovska XXX Draud nebeigties Lietus, kas sācies… Draud nebeigties Zibens un krusa… Draud nebeigties Naida jūra… Draud nebeigties Lavīna, Kas sākusies… Bet tomēr…lidosim Lidosim brīvi… Kā putni debesīs! Bez naida Bez sāpēm un asarām Bez aizdomām Un rūgtuma. Lidosim brīvi! Pāri mežiem Upēm un laukiem Pāri robežām… Lidosim kopā! …

Sintija Gūže

Līga Bredovska

11

12


„Tik vienoti, tik dažādi” ES – mēs sakām Eiropas savienība, Bet kāda ir tās patiesā būtība Tā ir tautu vienotības sūtība Palīdzības mīlestība

Pamestās sliedēs zudis Vakardienas sapnis. Ceru uz veiksmi un naktīs ķeru maldugunis.

Mēs ceļojam starp šīm valstīm Klausoties kultūru balsīs Skatoties cilvēkiem acīs Un smaidam, Jo zinām

groziņš mans ir pilns ar gailošām oglēm tveru tās saujās un spiežu pie sirds.

Arī mēs piederam šim kopumam Dažādu tautību skaistumam Šim nāciju brīnumam

maldugunis skrienas ar vēju un nes mani līdz. kailajās plaukstās rīta gaisma atspīd.

Tik atšķirīgi, bet tomēr līdzīgi Vienoti, bet ne vienādi. Daudzveidīgi. Īpaši.

es stāvu ar zudušo sapni nav veiksmes man naktīs. karstās ogles saldē man rokas.

Marija Valtenberga

Aiva Caune

13

14


Jauniešu vienotība Eiropā!

atgriežos

Pasaule ir ļoti liela, Eiropa ir tikai viena. Bet ja tomēr ceļot gribi, Valodas tad apgūt zini.

Dublina Londona Strasbūra Zalcburga Vīne un Varšava Bratislava Poprada Brēmene reizēm pie tām atkal atgriežos

Ceļojot pa Eiropu, Iepazīstu citas tautas. Bet ja vairāk draugus vēlos, Jauniešu pasākumos dodos.

Brisele Hāga un Brige gribot vai negribot sapnī vēlreiz tur esmu un braucu ar kuģīti pa kanāliem šauriem

Jaunos, kas grib aktīvi būt, Vieno mūsu Eiropa, Braucienos un darbosPieredzi tie gūst.

Amsterdamas rīta dzestrums nakts spēles ar uguni laukumā klaunu smiekli savādi sajaukušies ar salkanu smaržu

Projekti, kur piedalāmies, Sniedz mums plašas iespējas, Lai ar draugiem citās valstīs, Varam realizēt tos.

ielas šauras ļaudīm pilnas mazas bodītes suvenīriem rotātas bez pietātes skatot panorāmu Bratislavas cietokšņa augstumā

Tiekoties ar cittautiešiem, Prezentējam savu valsti, Lai tie rastu priekšstatu, Kāda mūsu zeme mazā.

tuvāk ir mākoņi Slovākijā kalni ar galotnēm bezgalīgām negaisa nakts pār Vīni gaismās kā laternās zibeņot māk

Katrs Jaunietis rāda to, Kas ir viņa tautas lepnums. Vai tā dziesma, vai tā deja, Vai tas slavens mākslinieks.

vīns smalkā mazā kafejnīcā kur kūkas izsmaržo bezgalīgas es smaidu pie Luksemburgas tilta kam simts gadi vairāk jau ir

Katrai tautai savas dziesmas, Savas dejas, sava dzeja. Bet ja gribi vairāk ceļot, Eiropa dod iespējas! Ginta Kozlovska 15

16


Pārdomas...

vieglums ar vēju skauj elpu telpā kā prieks ienāk šveicars nesot uz paplātes tēju to ko angļi dzer ar pienu

Kad saulainā dienā Sēdējām kopā... Klausījāmies dziesmā, Ko putni dzied vējā...

visas valstis un pilsētas kaut nedaudz varavīksni atgādina es zinu ka īstenais nieks ir vistīrākais ceļojuma prieks

Kad klusi domājot, skatījos apkart Redzēju sevi-latvieti, viņu vācieti, Vēl viņu no Francijas un viņu no Anglijas, Bet kopā draugus no Eiropas...

Andra Gaigala

Domām tālāk raisoties Un tālumā tveroties Es redzu smaidus, Es dzirdu smieklus, Es jūtu prieku...

International* dāmas Spānijā pirkta kleita, „Somijas apavu” sandeles, Rūgtenas franču smaržas Un krelles, ko savēris turks. Italian somiņa plecā, Šveices pulkstenis tikšķ. Lūk, tāda international-dāma Viņa iziet no mājām rāma. Vai, lūpu kaktiņš paceļas, Cik modernas gan tās lēdijas – Tāda pati Spānijas kleita Un krelles, ko savēris turks „Somijas apavu” sandeles solīdākas, un Šveices pulkstenis tikšķ. „Hei”, viņa uzsauc viņai, kas arī smaržo pēc Francijas, „Skat, cik mēs abas līdzīgas!” „What**?” „Tā gan, tikai valoda atšķiras. Pagaidām.”

Lai kādi laiki pienākuši Tie visas tautas tuvinājuši. Lai cik dažādi, Lai cik savādi MĒS ESAM VIENOTI... Sanita Krastiņa

Daina Roga * Internacionāls ** Kas?

17

18


Cilvēku spēks.

Vienoti dažādībai.

Lai kāds un no kurienes Tu būtu – Sniedz savu roku, Nostrādāti melnu Vai aristokrātiski baltu, Es to pieņemšu Tādu, kāda tā ir. Jo tu esi Tāds, kā es, Zem šīs saules Mēs visi Esam līdzīgi Un nav mums Jāšķiro citi. Sadevušies rokās Un sirdīs, Mēs varam pierādīt, Ka kopā Varam atrasties un būt, Lai arī kāda Būtu mūsu zeme. Katrs, kas dzimis Dzīvot drīkst Uz šīs pasaules Un kliegt savu vārdu Nebaidoties par to Vai nosodīts tiks.

Mēs visi esam prieka pilni, Un iekšā mums tur visiem silti. Mēs katrs esam citādāks, Un noteikti jau savādāks. Tas tomēr nemainīs to jutu, Kas draudzību izjust liek. Tas tikai uz priekšu mūs pūta, Lai asāk iedraudzēties tiek. Vai tu melns, vai tu balts, Vai jau ari pavisam sārts. Lai vai, kāds un lai vai kas, Bet kopā iznāks labākais draugs. Ir dažādas kultūras, Ir dažādi vardi. Un katram ir, kas tāds ko parādīt. Tādēļ drosmi galvā likšu es, Un visiem radīšu latvju saktu. Mēs visi esam tam radīti, Tam vienoti. Lai ietu pa pareizo taku, Un izveidotu draudzību čaklu. Mēs esam vienoti dažādībai, Un lielākai daudzveidībai. Mēs dzīvojam Eiropas Savienībā, Kur dzīvei mums izplešas meži, Un vislielākie pasauļu celi. Mums atveras plaši redzesloki, Un dzirdami svešzemju joki. Ir jātic, jādara, un jāvar, Lai paturētu šo dārgumu, Un lai tas plešas lielāks gan. Stefānija Škapare

19

20


Vienoti dažādībā

Man neuztrauc, Ko citi par Tevi saka Es zinu, ka Neatkarīgi no tā Tumšs vai gaišs Ir Tavas sejas vaigs, Mēs būsim līdzās Un visiem Kopā pierādīsim, Ka visi – Ir vienlīdzīgi.

Lielajā pasaulē, būdami mazi, Divpadsmit zvaigžņu ielokā esam mēs abi. Gadsimtu ceļiem – plašiem un neierobežotiem, Mēs, pasaules bērni, tevī patvērumu rodam. Aiz polārā loka, sniega segas ieskautie, Tavas saules siltumā sejas apsilda. Tavu Brīvības dvašu un plašo jūras velvi, Ieelpo Austrumu mūra ietvertie. Tavās dzidrajās upēs, ezeros un sniegaino pakalnu galotnēs, Dienvidu saules dedzinātie, kaistošās brūces sadziedē.

Dana Ozola

Brāļi un māsas Kultūru krāsas Pāri robežām Sadotām rokām Atšķirības Dardedžu skaistas Vizuļo rimtas Pār vispārību

Bet mieru un klusumu, Un seno pilsētu pagātnes varenību Saklausa un izgaršo Rietumu vēju lauzītie… No Baltijas jūras balto viļņu galotnēm Līdz Itālijas saules pielietām pludmalēm, No jūras valdnieku zemes – Lielbritānijas Līdz pat Polijas zilajiem rudzulaukiem.

Laipnīgiem smaidiem Rotātās sejās Atvērtām sirdīm Augšup mēs augam Eiropas saulei Pagrieztiem vaigiem Vienoti dzimstam Draudzības rītu

Pasaules valodu radītā mūzikā, Krāsu un skaņu varavīksnes spožumā. Dažādu seju un likteņu nesēji, Vienoti sirdī un brīvībā ! Madara Virsniece Elīza Lasmane 21

22


Brīvība Tu man prasi, ko es redzu? Es atbildu: ”Es redzu sauli, Es redzu mežus. Es redzu visu ko citu. Arī Latviju, Lietuvu un Igauniju. Es redzu tuvas un tālas zemes. Lai gan ne ar acīm, Bet ar sirdi tomēr es redzu. Es redzu, kā citur ļaudis dzied. Citur vienkārši priecājas.” Tad Tu man prasi: ”Ko es jūtu pret citiem?” Es atkal atbildu: „Pret citiem es jūtu mīlestību. Es arī jūtu līdzi tiem, Kuriem ir jācieš. Es mīlu visus. Neatkarīgi no valsts, kurā dzīvo. Neatkarīgi no kultūras un tautas. Es mīlu visu pasauli, Jo man mācīja mīlēt. Man mācīja atbalstīt. Man mācīja neskatīties uz to, Kāds ir finansiālais stāvolis. Vai lai bagāts, vai nabags, Mēs visi esam vienādi. Man mācīja mīlēt visus.” Un tad Tu man jautāji: „Bet vai Tu zini, ka ne visur pasaulē var sastapt tādu cilvēku, ka Tu?” Es teicu: ”Jā! Es to zinu. Es zinu, ka visur tādus nesastapsi. Bet sirdī mēs visi esam vienādi. Vai lai kāds Tu izliecies esam. Visi mēs esam gatavi palīdzēt.” Madara Zēna

Manai brīvībai nav robežu, Kas rāmjos turēt spētu! Es palecos un aizeju Uz kaimiņzemes sētu. Tur cilvēkam ir daba cita Un skats uz lietām savādāks. Šī nojausma jau manī mita, Ka dzīvei piemīt aromāts. Kaut zinu, ka mums debess viena Un zāli mīdām kopējo, Tai zemē īsa, īsa diena Liek viņu saukt par savējo. Svešs cilvēks, kas aiz kalniem mīt Var pat smaidīt iemācīt. Varbūt šodien, varbūt rīt Arī es ko parādīt. Bet ejot atpakaļ uz mājuNo citas zemes pārnākot, Es lepni varu teikt, kur gāju Jo prieku pieredzētais dod. Es varu iekarot Eiropu Tāpat kā kaimiņsētu. Manai brīvībai nav robežu, Kas apturēt mani spētu! Linda Mateša

23

24


Pastiep nedrošo plaukstu Citas plaukstas siltā tvērienā, Caur trīsošām lūpām padod labdienu valodā savātu atradīsi sev savējo katrā šķietami svešajā.

gabaliņš no sirds tepatās putnēns saulei acīs skatās ligzda silta ligzda mīļa debess augsta zeme dziļa kāda gaiša migla laistās cik daudz čukstu lido gaisā

Patiep roku, mazais un nedrošais, Pastiep roku, lielais un varošais, Skumjais, smaidošais, drosmīgais Jebkurā valodā runājošais.

skriesim jaunus vējus ķert iesim zvaigžņu zeltu dzert

Mirguļos acu logos iedegtās dzirksteles, Burbuļos dažādo valodu strauti. Viens otru pieturēs, kas kalnā ejot piekusīs, Viens spēks , viena mīlestība Caur dažādām rokām plūdīs.

putnēns izpleš spārnus plati gabaliņš no sirds tepatās Dina Preisa

Madara Mūrniece

25

26


Vienoti dažādībā.

Latvija Eiropā...

Mēs visi esam Eiropa Zem vienām debesīm, zem viena karoga, Kurā zvaigznes sadodoties veido apli, Pavēstot- ja būsim vienoti, piepildīsim sapni!

Ar priežu mežiem un bērziem lepni staltiem Mūsu valsts spēs mūžam lepoties Ar vulkāniem un kalniem sniega baltiem Ir citiem eiropiešiem dzīvē paveicies Bet viņu sapnis ir zilā dzintarjūra Pie kuras mēs tā pieraduši esam Lai arī dzīve dažkārt grūta, sūra Ne skaudību, bet gaismu sirdī nesam

Par Savienību, kurā var baudīt dzīvi. Iepazīt citu valstu kultūru, ceļot brīvi Vienalga, ko darot atcerēties, ka tev ir balsts, Jo Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

Cik daudz gaisma mūsos mainīt spēj Ja tā dziļi, dziļi pašā sirdī mīt Naids nekad to melnais nepārspēj Ne vakar, šodien, ne rīt, ne aizparīt Un saule mums ir viena – visiem, kura spīd Mēness apaļais caur vienām zvaigznēm slīd Vai Tu esi īrs, vai zviedrs gaišmatains Uz Jūrmalu brauc ciemos – laiks būs pasakains

Doties uz kādu no Eiropas māsām un dzirdēt vārdu kādā tevi sveiks. ’’Hello!’’, ’’Ola!’’, ’’Labas!’’, ’’Guten Tag!’’ tevi sirsnīgi sagaidot teiks. Jo šai pasaulē bezgalīgā, Mēs esam vienoti dažādībā. Anda Nāckalna

Ar augstskolām tik labām mūsu Latvijā Mēs varam visi ik brīdi lepoties Bet daudz kas vēl ir apkārt visā Eiropā No kā mēs varam un vajag mācīties No tiem, kas atrodas jau kādu soli priekšā Varam pieredzi tik vērtīgu mēs rast Tikai Eiropā – tur kaut kur dziļi iekšā Savu dzīvi mums veidot vajag prast Lai viņi ir mums draugi, mēs kopā dziedāsim Dziesmiņu par ģimeni, dziesmiņu par saimi Viņi skolos mūs, mēs viņus mācīsim Lai zina visa pasaule, ka Eiropā ir laime

27

28


Cik daudz gaisma mūsos mainīt spēj Ja tā dziļi, dziļi pašā sirdī mīt Naids nekad to melnais nepārspēj Ne vakar, šodien, ne rīt, ne aizparīt Un saule mums ir viena – visiem, kura spīd Mēness apaļais caur vienām zvaigznēm slīd Vai Tu esi īrs, vai zviedrs gaišmatains Uz Jūrmalu brauc ciemos – laiks būs pasakains.

Cilvēks Mēs esam tik dažādi, Varbūt mazliet citādi, Nekā mūsu domas raisās, Kas kā saules stari kaisās. Dienvidus, ziemeļus vieno kas? Tas, ka tos neizšķir nekas, Atšķirība ir tikai vienaKad vienā vietā nakts, tad otrā diena.

Sintija Ozoliņa

Austrumiem un rietumiem ari atšķirība vienaKad vienā vietā nakts, tad otrā diena. Bet gan austrumi, gan rietumi ar vienu sadzīvo, Gan rietumos, gan austrumos cilvēks dzīvo.

Vienoti Dažādībā - SirdstikšķiAp manu vidukli Lielvārdes josta Kā ceļš uz mājām - tik skaista! Un rokā rupjmaizes šķēle aizkosta, Ar gurķiem, ko vecmamma laista.

Arī cilvēkus neizšķir nekas, Visi viņi ir nozīmīgs kaut kas. Vai cilvēks melns, vai balts, Viss ir dzīves kalts.

Tev acīs ir mirdzums kā zvaigžņotā naktī Un kumeļš pie sāna kā sargs. Es dzirdu tev sirds sitas tango taktī Un augums aiz liesmām izskatās bargs

Ar to dzīve tikai vienu vēlas teikt, Ka mēs pret citādu nedrīkstam sliktu veikt, Arī citādam jāsniedz palīdzīga roka, Nevis jādomā, kā lai labāk moka.

Mēs kopā elpojām dejā Pa Beļģijas ceļiem mēs steidzām Un Alpu kalnos slēpojām vējā, Kamēr Venēcijas kanālā savu deju beidzām.

Tāpēc jārīkojas labsirdīgi, pareiziArī citādam jāpalīdz kādu reizi, Mums cits citam jāpalīdz, Lai mūsu dzīve kādam līdz.

Starp mums ir Lavanša šaurumsMērojams, pārpeldams, pārvarams, veicams! Un ja vien laivā nav caurums, Mūsu sirdstikšķu tandēms būs teicams.

Ja līdzēs kādam mūsu dzīve, Tad tā neliksies kā asa rīve, Tad šī dzīve visiem kļūs Tāda, cik laime skaista būs. Olga Rimdenoka

Daiga Zelča 29

30


Vienoti dažādība

Draudzība

Es atceros to laiku, Kad gājām kopā mēs Uz bērnudārzu laukos, Kur skaistās ābeles. Mēs redzējām to pašu sauli, Un domājām kā viens, Ka kādreiz plaša pasaule, Būs kā uz delnas. Mēs bijām līdzīgi, kad piedzimām, Kad ieelpojām pirmo gaisu, Bet spērām pirmos soļus, Tik dažādi...

Tu nāc un nekad neaizej. Tu atrodies šeit un citur, Dažādās valstīs tu dzīvo! Kas tu esi? Draudzība. To nekad nevar izjaukt: Tev ir draugs, Kaut tas ir ļoti tālu Tu saki: Es esmu tavs draugs! I am your friend! Я твой друг! Tu vari tikties ar to – Internetā vai vēstuli rakstīt! Nav nozīmes, kur tu atrodies, Kāds tu esi! Vai bagāts, vai nabags! Tev ir un paliks tavs dārgums – Draudzība!

Es zinu, noteikti, es zinu, Kāds turēs lukturi virs galvas, Kad nebūs vairs, kur sildīties, Kad aizies saule, kad nebūs saule. Un tagad skriet pa dzīves ceļu, Vai rāpties kalnos augstos, cēlos, Ir vieglāk, kad kāds saprot tevi, Un iezīmē tev kartē ceļu. Es dzirdu – „dažādi”, bet saku „stipri”, Tad doma aizkavējas mirkli, Jo patiesība jau katram sava, Mēs vienoti dēļ dažādības arī.

Dita Poševa

Vitālijs Silins

31

32

Dzejoļu krājums "Vienoti dažādībā"  
Dzejoļu krājums "Vienoti dažādībā"  
Advertisement