specifika jāšanas sportā Sergejs Šakurovs par pieredzi da žādās valstīs: “Patlaban uzsākt tre nera darbu ir vieglāk, jo in ternetā var sameklēt ļoti daudz metodisko ma teriālu dažādās va lodās, kam agrāk nebija piekļuves. Taču tie nebūs neko vērti, ja tre nerim nebūs mā kas un pieredzes to pasniegt sportis tam. Pilnīgi droši va ru teikt, ka, domājot par augstu sasniegumu sportu, bez trenera palīdzības nevar iztikt ne viens sportists. Man pašam bijuši vairāki treneri, arī tādi, ar kuriem neizdevās atrast ko pīgu valodu. Ja tā, jāmeklē cits trene ris, jo tikai no malas var patiesi no vērtēt jātnieka sniegumu, redzēt, vai zirgs netiek pārslogots, un ievērot ci tas nianses. Lai gan kritizējam pa domju laikus, sporta jomā tajos bija arī daudz laba. Piemēram, man pati ka sportistu izaugsmes plānošana, uz devumu aktualizēšana un kontrole. Tu biji spiests analizēt, censties, lai kļū tu labāks, un no rezultāta bija atka rīgs arī atalgojums — trenera katego rija. Vācijā sāku cītīgi apgūt šīs valsts pasaulē atzīto treniņu metodiku, bet ne uzreiz to izdevās saprast. Tikai tagad daudzas lietas spēju izskaid rot sev un citiem. Tāpēc mācījos Starptautiskās Jātnieku Federācijas (FEI) kursos par maršrutu sastādītā ju, lai man būtu iespēja doties uz sa censībām un vērot citu valstu sportis tu startus no šīs virtuves iekšienes, kad daudz ko var redzēt un saprast labāk. Diemžēl latviešu valodā nav publi cēta mūsu pašu treneru izstrādāta jā šanas apmācības metodika. Savulaik par to rakstījis Vilis Stukuls, tulkojis ārzemju materiālus, bijušas atseviš ķas publikācijas vai studentu zinātnis kie darbi, tomēr būtu vēlams, lai šāds nopietns darbs taptu. Protams, tas
48. lpp. Žurnāls Sports
47
¶