Issuu on Google+

Augusts 2013 (Nr. 4) Ls 2,49

strādā savā labā

Augsta līmeņa vadītāji aiziet no labiem amatiem un sāk uzņēmējdarbību

Kā latvijā mainās investīciju plūsmas

(Iespēja nopelnīt!)

50 e-pasti dienā?! rīki iesūtnes sakārtošanai 25 situācijas, kurās ietaupīt Gribasspēku var uztrenēt!

Pēc deviņām reizēm nokautā vienalga jāceļas kājās un jāiet tālāk — Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus saimnieks


mā!

a!

Augusts 2013 (Nr. 4) Ls 2,49

strādā savā labā

Pēc deviņām reizēm nokautā vienalga jāceļas kājās un jāiet tālāk — Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus saimnieks

Augsta līmeņa vadītāji aiziet no labiem amatiem un sāk uzņēmējdarbību

kā latvijā mainās investīciju plūsmas

(Iespēja nopelnīt!)

50 e-pasti dienā?! rīki iesūtnes sakārtošanai 25 situācijas, kurās ietaupīt Gribasspēku var uztrenēt!

Vāka foto Oļegs Zernovs Stils Jūlija Verbicka, apģērbs no veikala Suit Supply

Aigars Ruņģis: «Mazajiem uzņēmējiem jābūt kā kaķiem ar deviņām un divdesmit deviņām dzīvībām. Pēc deviņām reizēm nokautā ir jāpieceļas kājās un jāiet tālāk. Tev jābūt ne tikai pareizam biznesa modelim, bet arī ļoti izturīgam un neatlaidīgam» 2 6

No redakcijas Pasaulē

EK grib ierobežot banku ienākumus no darījumiem ar kartēm 8

Jauns bizness — elegantas fotosomas

10

Mentors

Kopš 2000.gada Latvija ārvalstu tiešajās investīcijās piesaistījusi vairāk nekā 5,7 miljardus latu. Kā mainās investīciju plūsmas, lasi 41.lpp.

Kas jāzina par ekoloģiskās kosmētikas izplatīšanu?

12

Aiz kadra

Kā Getliņos audzē tomātus

18

Bizness pasaulē

Sievietes prasa un saņem vairāk

30

46 21

Kā sakārtot e–pastu

Padomi šķirotājiem un krājējiem

Lūsis testē jaunus tehnoloģiju rīkus 27 Pasaulē runā

26

Sāk savu biznesu

59

Kur meklēt naudu?

66

Te ir ideja

68

Augstas klases menedžeri aiziet no darba un strādā savā labā Mezanīns — aizņēmums latviešu mentalitātei

50

Vēsture

«Latvijas zelta» šprotu izcelsme nemaz tik latviska nav

Investē akciju fondos

Lai iekrātu nākotnei un «neapēstu» inflācija

Neapgūta niša — pircēji 60+

52

Kredītkaršu džungļi

Ko izvēlēties — Visa, MasterCard, American Express?

Naudas psiholoģija

Uzņēmēja gribasspēks — to var uztrenēt ikviens 72

25 veidi, kā nemanot pārmaksājam

Viedtālruņu ekrāni kļūst mazāki

28

Andris Lauciņš

Iesaka mērķtiecīgi izvēlēties lasāmo informāciju

Izdevējs: SIA Žurnāls IR NAUDA | Reģistrācijas apliecība: nr. 40103674037 | Iespiests: Poligrāfijas grupā Mūkusala | Galvenā redaktore: Elīna Stengrēvica | Redaktore: Elizabete Rutule | Dizainu izstrādāja Et-sons.com un Madara Krieviņa | Redakcijas tālrunis: 67281588 | Reklāmas tālrunis: 29193159, Irnauda.lv | Adrese: Blaumaņa 5a-9, Rīga, LV 1011 | E-pasts: redakcija@irnauda.lv, abonesana@irnauda.lv | Citējot atsauce obligāta. Pārpublicēšanai jāsaņem rakstiska redakcijas atļauja.


n o redak c ijas

Sveiks un sveika! Viena no mana darba labākajām daļām ir iespēja tikties ar uzņēmējiem — reāliem darba darītājiem. Tāpēc, ka Ir Nauda ir jauns žurnāls un paši daudzko darām pirmo reizi, ļoti interesanti ir klausīties, kā citi pārvarējuši dažādus izaicinājumus. Tas rada saliedētības sajūtu. Jo skaidrs ir tas, ka biznesā vienmēr būs kaut kas jārisina — vai nu jātiek galā ar problēmām, vai kaut kas jāuzlabo, un ir vieglāk, ja ir domubiedri, kuri arī tiek galā ar līdzīgām situācijām. Uzņēmējdarbība ir process, nevis rezultāts. Iedvesmojošs šajā ziņā ir Valmiermuižas alus saimnieka Aigara Ruņģa stāsts (36.lpp.). Nekad, nekad nepadoties! Risinājums tiek meklēts, kamēr atrasts, un padošanās vienkārši netiek izskatīta kā iespēja. Taču lieta, ko viņš vairākkārt uzsvēra, gan runājot par savu pieredzi, gan kā ieteikumu mazajiem uzņēmējiem: domāt par sadarbību. Iespējams, tas nozīmē, ka kādam jāatkāpjas no savām ambīcijām vai jāpārvar «viensētas» saimnieka psiholoģija, bet Aigars iesaka mazāk konkurēt un vairāk sadarboties, jo katrs, ar ko tu esi sadarbojies, kļūst par palīgu un padomdevēju. Liekot kopā katrs savas stiprās puses, spējas, kontaktus, var radīt lielākas vērtības — pat bez ievērojamiem finanšu ieguldījumiem. Viņš izstāsta par vienu no pasaulē lielākajiem apiņu audzētājiem vācu Hallertau, kur kopā sanākuši apiņu audzētāji, pārstrādātāji, tirgotāji un rada produktus, kurus pērk visā pasaulē. Ļoti iespējams, ka vienam pašam uzņēmējam tas nebūtu pa spēkam, bet, darbojoties kopā, viņi rada vērtību ar pasaules līmeņa kvalitāti. No Ir Naudas nelielās pieredzes jāatzīst, ka cilvēki ir atvērti sadarbībai. Kamēr mēs reāli neaicinājām cilvēkus sadarboties, tikmēr man, piemēram, likās, ka atsaucības nebūs. Bet, kad sākām sarunas un runājām par vajadzībām un kopējiem ieguvumiem, izrādījās, ka cilvēki uz sadarbību ir vērsti vairāk, nekā domāts. Dažkārt pat pārsteidzošu iemeslu dēļ, piemēram, reiz man atklāti pateica: tāpēc, ka mēs esot jauni un gribas, lai notiek kaut kas interesants. Atziņa — vienmēr ir jāmēģina. Ja saņemsim atteikumu, tas varbūt trāpīs mūsu pašapziņai, bet vismaz būsim mēģinājuši. Toties, ja izdodas vienoties, ieguvums var būt ļoti liels. Tā dēļ ir vērts mēģināt. Elīna Stengrēvica @estengrevica

sekojam līdzi Kāda attīstība notiek mūsu aprakstīto varoņu uzņēmumos Kārlis Andersons, elektroniskās maksājumu sistēmas Mobilly uzņēmuma vadītājs, aprīlī stāstīja par grūtībām «tikt» Jūrmalā — kā dēļ pilsētas ciemiņi nevarēja, piemēram, par iebraukšanu maksāt ar sms palīdzību. Sarunas bez liela progresa notika kopš 2006.gada. Taču pēc tam, kad šogad pavasarī Mobilly piedāvāja pilsētai bezmaksas pilotprojektu, lai noskaidrotu klientu attieksmi, Jūrmala piekrita divu mēnešu laikā. Pirmās atsauksmes esot pozitīvas, bet projekta nākotne atkarīga no pilsētas lēmuma — vai šāds pakalpojums Jūrmalā vispār nepieciešams.

2

Eldars Loginovs, ātrlasīšanas apgūšanas programmas Fastr veidotājs, kopš jūnija, kad par viņu rakstījām, pateicoties Somijas programmai Startup Sauna, apmeklējis Silīcija ieleju ASV. Pēc sarunām ar investoriem nolemts mainīt biznesa modeli: Fastr ātrlasīšanas tehnoloģija būs bez maksas, bet par fiksētu summu varēs abonēt grāmatas — līdzīgi kā Spotify mūziku. Tieši šādu modeli investori atzinuši par ilgtspējīgu. Grāmatu katalogu Fastr plāno izveidot pusgada laikā, un galvenokārt iecerēts orientēties uz ASV tirgu.

sagatavoja elīna stengrēvica | foto rūta kalmuka, f64

@irnauda


jau n s b i z n e s s

Lai arī no ārpuses Pompidoo darinājumi izskatās pēc modes precēm, iekšpusē slēpjas kārtīga fotosoma

Irina Kuzmina, 30 gadi Finanšu pārvaldes AGRĀK projektu vadītāja Baltijas valstīs, Swedbank Īpašniece un vadītāja, tagad SIA Pompidoo

Fototehnika — drošībā

Irina Kuzmina bija tik pārliecināta par savu biznesa ideju — stilīgu fotokameru somu ražošanu —, ka krīzes karstumā atstāja stabilu darbu bankā, lai visu uzmanību un spēkus pievērstu jaunajam uzņēmumam teksts Guna Gleizde | Publicitātes foto

Paralēli darbam bankā Irinai bija hobijs, kas ar laiku arī pārvērtās par ienākumu avotu — fotografēšana. «Man gribējās fotoaparātu un objektīvus pārnēsāt skaistā somā, nevis melnā mugursomā, bet pēc ilgiem meklējumiem bija jāsecina, ka neko interesantu atrast nav iespējams,» viņa atceras. Irina jau kopš bērnības interesējusies par dizainu un stilu. Tam klāt pievienojot zināšanas un izglītību finanšu jomā un aizraušanos ar fotografēšanu, radās gluži vai ķīmiska reakcija, kuras rezultāts — krāsainas, gaumīgas un funkcionālas somas. Saruna ar Pompidoo idejas autori notika laikā, kad kuru katru dienu pasaulē bija jānāk Irinas pirmdzimtajam. Uzņēmumam, iespējams, nāksies samierināties ar otrā

8

plāna lomu. Tomēr arī pirms šīm nozīmīgajām izmaiņām uzņēmēja rosīšanos nepārtrauca ne uz brīdi, demonstrējot jaunu somu dizainus, pirmos produktus vīriešiem, stāstot par investoru piesaisti un jauno interneta mājaslapu.

Dzīvē notiek citādi Aiziet no darba bankā nebija viegls lēmums. Paredzamas naudas summas saņemšana ik mēnesi ir vērā ņemams komforts, bet tagad naudas plūsma ne vienmēr ir paredzama, turklāt jādomā, kā izmaksāt algas darbiniekiem. Tomēr nevienu brīdi Irina nav nožēlojusi savu izvēli. Pirmās somas prototips tapa mājās pašu spēkiem. Ražošana izrādījusies daudz sarežģītāka, nekā viņa bija


Kā viņa to paveica Jāiegulda savi līdzekļi

Pašu investīcijas uzņēmumā sasniedz Ls 20 000, bet vēl Ls 8000 saņemti no Rīgas domes un Swedbank grantu programmas Atspēriens. Līdz brīdim, kad naudu izdosies atpelnīt, vēl nedaudz jāpagaida.

Viens nav cīnītājs

«Atrast īsto komandu ir vismaz tikpat svarīgi, kā atrast naudu. Svarīgi atrast cilvēkus, kas domā un skatās uz pasauli mazliet citādi nekā tu, lai jūs cits citu papildinātu.»

Dārgi eksperimenti

«Jaunajam uzņēmējam iznāk veikt ļoti daudz dārgu eksperimentu. Var šķist, ka esi atradis īsto materiālu, bet nevari paredzēt, ka pēc kāda laika tas sāks «uzvesties» ne tā, kā vajadzētu. Ja atrasts īstais partneris, pie tā vajag turēties.»

iedomājusies. Vienas somas izgatavošanai nepieciešamās izejvielas jāiepērk no vismaz desmit dažādiem partneriem, turklāt ādas somu veidošanai un nepieciešamās funkcionalitātes nodrošināšanai neder kura katra šujmašīna. Lai soma būtu gan glīta, gan droša un praktiska, nācās ieguldīt daudz izdomas un darba. Sākumā šķitis — galvenais, lai ir produkts, un, kad tas būs gatavs, tad gan viss «aizies». «Arī tā dzīvē nenotiek. Lai cik labs būtu produkts, neviens to nevarēs iegādāties, ja nezinās par tā eksistenci.» «Tomēr galvenais bija atrast uzticamu un profesionālu komandu,» viņa uzsver. Pirmās Irinas biznesa partneres vadībā tika izstrādāta mājaslapa un attīstīti svarīgi iekšējie procesi, taču viņa vēlāk nolēmusi atstāt jauno uzņēmumu. Tad komandai pievienojās Jevgēnija Glazunova, kuras pieredze mārketinga jomā palīdz virzīt zīmolu starptautiskajā tirgū. Uzņēmumā pastāvīgi strādā vēl divi darbinieki. Līdz šim no saviem līdzekļiem investēti 20 000 latu. Vēl 8000 latu Pompidoo piešķirti Rīgas domes un Swedbank grantu programmā Atspēriens. «Tagad top pilnīgi jauna, funkcionāla, skaista, es pat teiktu — ārkārtīgi skaista, mājaslapa, kas, cerams, veicinās pārdošanu internetā,» jūsmo Irina. Viņa atzīst — lai atpelnītu visus ieguldītos līdzekļus, jāpalielina pārdošanas apjomi. Tā kā ar nelieliem un jauniem uzņēmumiem piegādātāji vēlas strādāt tikai ar priekšapmaksu, liela pasūtījuma saņemšanas gadījumā bez papildu finanšu injekcijas neiztikt. Irina jau tikusies ar potenciālajiem investoriem, tomēr viņa apzinās — jo jaunāks uzņēmums, jo lielāks kapitāldaļu skaits būs jāatdod pret finansējumu, kas, protams, ir ļoti smags lēmums.

Līdz uzrāvienam pavisam nedaudz Visbiežāk somas tiek sūtītas uz ASV, Skandināvijas valstīm un Austrāliju. ASV jaunajam Latvijas uzņēmumam pašlaik ir ļoti veiksmīgs tirgus, savukārt Eiropā joprojām nākas skaidrot un pierādīt — lai arī no ārpuses Pompidoo produkti izskatās pēc modes precēm, iekšpusē slēpjas kārtīga fotosoma.

Klienti somas iegādājas mājaslapā, kā arī ar partneru starpniecību. Trešais nozīmīgais pārdošanas kanāls ir aviokompāniju lojalitātes programmas, kurās uzkrātos punktus ceļotāji var apmainīt pret stilīgajām fotosomām. Uzņēmumam ir sava somu izstrādes «laboratorija», bet pēc Pompidoo pasūtījuma tās ražo cita kompānija Latvijā. Tādēļ iekšpusē zem izšūtā firmas zīmola rakstīts: «Made in Latvia.» Fotosomai jābūt gana lielai, lai tajā ievietotu kameru, vairākus objektīvus un citas nepieciešamās lietas, sieniņām jābūt nostiprinātām un pietiekami biezām, lai dārgā aparatūra tās iekšienē būtu drošībā. Pompidoo idejas autore arī norāda, ka atšķirībā no tradicionālajām fotokamerām paredzētajām somām šīs «nekliedz», ka iekšpusē atrodas vairākus tūkstošus latu vērts ekipējums, tādēļ viņa tic, ka palīdz uzņēmuma klientiem sevi pasargāt no zagļiem. Daudzie nodalījumi, kabatiņas un slēptuvītes patīk vēl kādai klientu grupai, ko sākotnēji Irina neuzskatīja par mērķauditoriju, proti, jaunajām māmiņām. To, vai fotosomās tiešām ir ērti savietot visu bērniņam nepieciešamo, viņa tagad varēs pārbaudīt pati. Irina atturīgi runā par pašreizējiem pārdošanas apjomiem, norādot, ka tie ir mainīgi, tomēr ar pieaugošu tendenci. Arī piedāvājumu sadarboties kļūst arvien vairāk. «Mēs ticam, ka vēl mazliet, mazliet un tad attīstība kļūs daudz straujāka.» Tiem, kas vēl tikai domā par sava uzņēmuma dibināšanu, Irina iesaka ņemt vērā, ka rezultāti nebūs tik ātri, kā sapņots, un, lai tos sasniegtu, būs jāstrādā ļoti daudz — arī tad, kad citi atpūšas. Jaunā uzņēmēja ir pārliecināta, ka pirms darbības sākšanas obligāta ir finanšu plāna izstrāde: «Daudzi iedomājas — es atvēršu veikaliņu, restorānu vai kaut ko saražošu, un tad viss notiks. Tomēr bieži viņi līdz galam neapzinās visas izmaksas un nevar paredzēt, kā radīs finansējumu līdz brīdim, kad tiks gūti pirmie ienākumi.» Tomēr svarīgākais — jātic savai idejai, jo tad izdosies piesaistīt gan komandu, gan partnerus. ●

9


MENTORS

ekoloģiskās kosmētikas izplatīšana

Dalos pieredzē:

Pagājušā gada decembrī vairāku dizaina veikalu plauktos parādījas Lauras Kreišmanes radītā ekoloģiskās kosmētikas zīmola «Dabba» ziedūdeņi. Lai noskaidrotu biznesa knifus, kā paplašināt ziedūdeņu izplatīšanu, Laura devās pie ekoloģisko produktu veikalu ķēdes «Biotēka» vadītāja Staņislava Taraskina teksts ieva cielava | foto Gints Ivuškāns, F64

Kuru valstu tirgos būtu vērts ienākt ar Latvijas augu ekokosmētiku? Sākt ar Igauniju un Lietuvu jūsu gadījumā varētu būt nepareizs gājiens. Lietuvā nav piemērots tirgus ekskluzīvām lietām, bet Igaunijas tirgus ir pārāk mazs. Ar šādu produktu jāiet uz valstīm, kur ekoloģiskais dzīvesveids ir aktuāls, kur patērētāji grib palutināt sevi ar ko jaunu un ekskluzīvu. Tā varētu būt Vācija, Lielbritānija, varbūt arī Japāna. Cik ilgs laiks nepieciešams, lai noteiktu, vai patērētājiem produkts ir iepaticies? To noteiks tas, cik masīvi un regulāri par sevi atgādināsit, vai izvēlēsities pareizos mārketinga kanālus un vai produkta palaišana tirgū būs veiksmīga. Pareizi izmantoti sociālie tīkli un dzīvesstila žurnāli varētu krietni palīdzēt. Paturiet prātā, ka jūsu mērķauditorija ir tikai aptuveni 30 000 cilvēku. Ja caur pareizajiem kanāliem varat šos cilvēkus sasniegt, tad viss var būt redzams 1—6 mēnešu laikā.

MENTORS Staņislavs Taraskins

Kur rodas pirmais impulss — ražotājs izdomā ko jaunu un piedāvā patērētājam, vai patērētājs pieprasa, un tad ražotājs izstrādā? Savā ziņā kosmētikas ražotāji ir kā mākslinieki — viņi izdomā un ražo, bet cilvēki to pieņem vai nepieņem. Katru gadu tiek ieviestas jaunas produktu līnijas. Viena var būt aktuāla 10 gadus, cita iznīkt jau pēc dažiem mēnešiem. Šī ir joma, kuru attīsta ražotājs, reaģējot uz prognozējamām patērētāju vēlmēm — cenu un kvalitāti. Sieviete grib šodien pamēģināt ko vienu, rīt jau ko citu. Vajag viņu pārsteigt.

SIA Cintamani Baltic Īsumā. Pirmais ekoloģiskās pārtikas un kosmētikas veikals Biotēka tika atvērts 2005.gadā. Pašlaik veikalu ķēdē ietilpst 11 veikali Latvijā, pieci veikali Lietuvā un Ekostudija — frizētava–salons, kurā tiek izmantoti tikai ekoloģiski sertificēti matu kopšanas līdzek��i. Apgrozījums. 100 000—150 000 latu mēnesī. Biznesa mērķis. «Darām to, ko pieprasa mūsu patērētāji. Akcentu liekam uz kvalitāti, kvalitatīvu klientu izglītošanu.» Grūtākais. Izveidot kompetentu un iedvesmotu komandu, spēt apzināties savas stiprās un vājās puses, deleģēt atbildību. Skaistākais. «Cilvēki. Ne tikai patērētāji, bet arī mūsu biotekāri. Prieks redzēt, ka cilvēks jūtas kā savā vietā. Biotēka patērētājam ir kā oāze, biotekārs — kā draugs.»

10


MENTORS

SIA Dabba

IESĀCĒJA Laura Kreišmane

Īsumā. Uzņēmums Raunā ražo un iepako astoņu veidu ekoloģiskos ziedūdeņus no svaigiem, ziedēšanas laikā vāktiem augiem. Ražošanas procesā tiek izmantota destilācija ar ūdens tvaiku. Apgrozījums. Pieaug, bet pašlaik ir Ls 1000 mēnesī. Biznesa mērķis. Ienākt lielajās ekoveikalu ķēdēs, sākt pārdošanu arī Lietuvas un Igaunijas tirgū. Grūtākais. Saplānot un veiksmīgi attīstīt ražošanu, pārdošanu un mārketingu. Skaistākais. «Cilvēku prieks, ka kaut kas tik ļoti smaržīgs var būt arī dabīgs. Destilējot jebkuru augu, ir burvīga smarža, tajā sajūtu īstumu.»

Kas ir būtiski, lai ražotājs piesaistītu tirgotāja uzmanību un varētu sākt sadarbību? Pirmkārt, produktam ir jābūt ekskluzīvam. Otrkārt, tā prezentācijai ir jābūt profesionālai, vienkāršai un jāatbild uz visiem svarīgākajiem jautājumiem — kāda ir iepirkšanas un pārdošanas cena, minimālie pasūtīšanas apjomi. Uzrunai ir jābūt personiskai, jau iepriekš jānoskaidro, kura persona ir lēmuma pieņēmēja. Vislielākā kļūda ir piedāvājuma izsūtīšana, neizpētot, vai tas ir klientiem vajadzīgs un piemērots. Vai Latvijas kosmētikas tirgū pasaules aktualitātes atnāk vēlāk, teiksim, pēc gada vai diviem? Kosmētikas ražošanā viss notiek pēc plāna. Ja tirgū ienāk jauna lūpukrāsa, tā vienlaikus tiek palaista visā pasaulē. Cits jautājums — vai latviešu patērētājs tam visam ir gatavs. Tas atkarīgs no tā, kā produkts tiek pasniegts, vai to atbalsta žurnāli savās jaunumu sadaļās. Vai Latvijas patērētājs dod priekšroku Latvijā ražotai ekoloģiskajai kosmētikai? Saistībā ar Latvijā ražotu kosmētiku patērētājiem no mīlestības līdz naidam nav tālu. No vienas puses, viņiem patīk tas, ka kosmētika ražota tepat, no otras puses, to vieglāk kritizēt, jo ir sajūta, ka tas varēs ietekmēt produktu. Vienmēr kādam liksies, ka vecā formula bija labāka, un savu neapmierinātību viņš izpaudīs skaļi. Tirgotājiem ar Latvijā ražotu preci gan savā ziņā ir vieglāk, jo ir lielāks mārketinga atbalsts. Biotēkā gan nav daudz Latvijā ražotu produktu. Latvijas ražotājiem nav uzticības pašiem sev. Saražotie pārtikas produkti beidzas oktobra vidū. Ko lai mēs darām visu pārējo laiku? Ražotāji netic, ka to visu var realizēt, nav gatavi nodrošināt apjomu. Ja viņiem tas nav bizness, kā tas var būt bizness mums? Savukārt kosmētikas ražotājiem nepieciešama regulāra, masīva reklāma. Tiklīdz tā beidzas, produkti stāv plauktos, neviens tos nepērk. Uzņēmumam pašam jāspēj rūpēties par savu zīmolu, mēs nevaram to darīt viņa vietā.

Kāds ir jūsu viedoklis par Latvijas biokosmētikas industriju? Tāpat kā parastajai kosmētikai, viss atkarīgs no tā, kā sevi reklamē un pozicionē. Visu laiku ir jābūt redzamiem un dzirdamiem. Latvijas veiksmes stāsts ir Madara. Sākotnēji mēs viņu produkciju izplatījām savos veikalos, tagad viņiem ir panākumi jau pasaules līmenī. Ir jābūt spēcīgam izplatīšanas speciālistam un ir jāmācās no labākajiem piemēriem. Pēdējos gados ražotāji uz iepakojuma norāda nevis to, kas produktā ir vērtīgs, bet to, kā tur nav. Nav sintētisko krāsvielu, piemēram. Jā, lielās kompānijas mēdz piepirkt ekoloģiskos zīmolus, bet pēc tam nezina, ko ar tiem darīt, kā tālāk virzīt, jo trūkst pieredzes un zināšanu. Daži atsakās no ekoloģiskajām līnijām. Jūsu darbības lauks ir ekskluzīvs. Jums nevajag pieturēties pie ekoloģisko preču veikaliem, ir jāiet uz Latvijā ražoto preču veikaliem un suvenīru veikaliem. ⦁ Ja meklē sev mentoru, Ir Nauda var palīdzēt! Raksti redakcija@irnauda.lv

11


Sandberga alka strādāt Facebook, tomēr uzreiz nepiekrita izteiktajam piedāvājumam. Un jau nākamajā dienā saņēma krietni labāku

18


B I Z N E S S PA SAU L Ē

«Sandbergas efekts»: kāpēc sievietes pieprasa vairāk Teksts no Hārvarda Universitātes Tieslietu skolas sarunu vadības programmas | Foto CORBIS © 2013 Hārvarda Universitāte. Publicēts sadarbībā ar The New York Time Syndicate

Sociālā tīkla Facebook dibinātājs un vadītājs Marks Zakerbergs 2008.gada sākumā apsvēra domu aicināt savā kompānijā strādāt Google viceprezidenti un ASV Finanšu ministrijas bijušo biroja vadītāju Šerilu Sandbergu. Plāns bija piedāvāt viņai sociālo mediju uzņēmuma jauno galvenās izpilddirektores amatu. Gandrīz divu mēnešu garumā abi tikās vairākus vakarus nedēļā, lai pārrunātu Facebook misiju un kompānijas nākotni. Galu galā Zakerbergs nāca klajā ar piedāvājumu. To uzklausot, Sandbergai bija sajūta, ka tas ir taisnīgs. Pat vairāk — kā viņa apraksta savā grāmatā Neatkāpies: sievietes, darbs un griba vadīt (Lean In: Women, Work and the Will to Lead, Knopf, 2013), Sandberga «alka pēc šā amata». Tomēr viņas vīrs mudināja nepieņemt pirmo piedāvājumu. Sandberga samulsa. Bet — ja nu, sākot uzstādīt augstākas prasības, viņa sadusmos Zakerbergu? Sandberga jau bija gandrīz nolēmusi piedāvājumu pieņemt, kad viņu apstulbināja un apstādināja arī vīrabrāļa teiktais: «Sasodīts, Šerila! Kāpēc tev būtu jāpelna mazāk nekā jebkuram vīrietim tādā pašā amatā?» Visbeidzot viņa pateica Zakerbergam, ka tomēr nevar pieņemt piedāvājumu, uzsverot, ka viņa tiktu pieņemta darbā, lai cita starpā gādātu par kompānijas izaugsmi un nākotnes darījumiem. «Šī ir vienīgā reize, kad mēs abi esam pretējās pusēs,» esot teikusi Sandberga un darījusi zināmas savas prasības. Jau nākamajā dienā Zakerbergs atbildējis ar krietni labāku piedāvājumu. Šis piemērs no Sandbergas grāmatas, kuras mērķis ir motivēt sievietes uzņemties vadošus amatus, ir radījis pārsteidzošu rezonansi sieviešu profesionāļu vidū. Nodaļā Veiksme un pievilcība Sandberga piemin kādu paradoksu, ar kuru jāsastopas daudzām sievietēm profesionālēm. Vienā no saviem pētījumiem to analizēja Frenks Flins no Kolumbijas Biznesa skolas Ņujorkā un Kamerons Andersons no Kalifornijas Universitātes Bērklijā. Pētījuma

dalībniekiem tika piedāvāts apraksts par kādu veiksmīgu riska kapitālu pārvaldītāju ar labiem sakariem. Dažiem pētījuma dalībniekiem pateica, ka viņa vārds ir Hovards, bet pārējiem — Heidija. Kad vēlāk pētījuma dalībniekus aicināja novērtēt Hovarda/Heidijas darbu, kas balstījās uz identiskiem aprakstiem, abas pētījuma dalībnieku grupas atzina, ka uzņēmēju kompetences līmenis ir līdzvērtīgs. Un tomēr Hovardu pētījuma dalībnieki aprakstīja kā patīkamu cilvēku, ar kuru viegli sastrādāties, savukārt Heidija tika kritizēta kā patmīlīga un nepievilcīga kolēģe. Izrādījās, ka veiksmīgi vīrieši tiek novērtēti atzinīgāk nekā veiksmīgas sievietes. Kāpēc? Kad vīrieši visu savu enerģiju velta karjerai, viņi iekļaujas vispārpieņemtā stereotipā, ka vīrieši ir ambiciozāki, izlēmīgāki un gādā par savu ģimeni. Savukārt, kad tādu pašu enerģiju un uzņēmīgumu darba vietā demonstrē sievietes, tas vairs neiederas dzimumu stereotipos par sievieti kā iejūtīgu un sabiedrisku ģimenes aprūpētāju. Apzinoties šo dilemmu, sievietes baidās, ka tiks sodītas par savu iniciatīvu — viņas izjutīs savu kolēģu nepatiku, piemēram, gadījumos, kad pašas pieprasīs lielāku atalgojumu. Pētījumi šo pieņēmumu apstiprina. Citā pētījumā, ko veica profesore Hanna Railija Boulza un viņas kolēģi no Hārvardas Kenedija Valsts pārvaldes skolas, secināts, ka cilvēki labprāt nestrādātu tādas sievietes pakļautībā, kas pati ir izcīnījusi labāku atalgojumu. Viņuprāt, šādas sievietes ir mazāk patīkamas par tām, kuras uzreiz pieņem to, ko viņām piedāvā. Jāsecina, ka līdz ar to nav pārsteigums, ka sievietes daudz retāk nekā vīrieši sāk pārrunas par algas palielinājumu, iecelšanu augstākā amatā un svarīgu darījumu uzticēšanu. Viņas baidās no pretreakcijas par šādu tradicionāli it kā nesievišķīgu uzvedību. Tomēr dažas pazīmes mudina domāt, ka Sandbergas centieni iedrošināt citas jau devuši augļus. Profesore Boulza atklāj: vairākas sievietes viņai stāstījušas, ka →

19


Atvieglo biznesu. Taupa laiku

Kā efektīvi sakārtot e–pastu Neticēsit, cik daudz laika var ietaupīt, regulāri sakārtojot iesūtnes saturu teksts Jānis Vēvers | ILUSTRĀCIJA ET-SONS.COM

Komunikācija ar elektroniskajām vēstulēm jeb e–pastiem biroju cilvēkiem šķiet tik pierasta, pašsaprotama, it kā tā būtu iekodēta gēnos. Pat grūti noticēt, ka šāda saziņas forma plašai sabiedrībai pastāv nieka 20 gadus. Taču reizēm ērtais saziņas līdzeklis kļūst par apgrūtinājumu, jo saņemto e–pastu skaits un apstrādājamās informācijas apjoms var būt tik liels, ka nepieciešamas papildu zināšanas, kā sakārtot e–pastu efektīvai tā izmantošanai. Komunikācijas kompānijas Fonality veiktais pētījums rāda, ka vairākums biroja darbinieku e–pastu izmanto neproduktīvi. Lielākoties saņemto ziņojumu mape jeb iesūtne ir liela izgāztuve, kur krājas visdažādākā

informācija, arī ļoti vecas ziņas, kas vairs nekad nebūs vajadzīgas. Šā iemesla dēļ vajadzīgās ziņas atrašana aizņem vidēji 64 sekundes. Tas nav īsti normāli, jo nedēļas laikā tiek patērētas pat vairākas stundas, lai tikai sameklētu datus, nemaz nerunājot par dokumentu izlasīšanu un saskaņošanu. Vienīgais risinājums, kā sev atvieglot darbu, ir uzturēt kārtību pastkastē. Protams, to ir vieglāk pateikt nekā izdarīt, jo ikdienas darbu jūrā pēdējais, par ko gribas domāt, — kā «sastumdīt» ienākošos un izejošos e–pastus pa mapēm. Tam negribas veltīt laiku ne nedēļas beigās, ne jaunās sākumā. Ko iesākt? →

21


Instrumenti

Krājējs vai šķirotājs? Pirms ķerties pie pastkastes savešanas kārtībā, nenāktu par ļaunu tikt skaidrībā ar saviem ieradumiem. Visus e–pastu lietotājus var iedalīt divās lielās grupās.

1. Rūpīgi glabā katru e–pastu gadiem ilgi, pat ja apzinās, ka nomācošu vairākumu no saņemtajām ziņām nekad neizmantos. Tomēr ieaudzinātā piesardzība neļauj tos izdzēst — ja nu tomēr noder. 2. Joprojām var atrast savā arhīvā apsveikumus gadsimtu mijā vai uzaicinājumu uz sapulci 2002.gadā. 3. Nepatīk šķirot vēstules un kārtot pēc tematiem. Labāk visu atstāt vienuviet, gan jau vajadzības gadījumā atradīs. Ja piederat pie krājējiem, tad turpmāk tekstā lielāko uzmanību pievērsiet padomiem, kas saistīti ar dzēšanu un meklēšanu.

1. Ļoti patīk kārtība, tādēļ katrs e–pasts vai nu uzreiz pēc izlasīšanas, vai arī dienas noslēgumā tiek «ieslidināts» vienā no tematiskajām mapēm, lai vēlāk to varētu vieglāk atrast. 2. Nereti attopas, ka šķirošana pa mapēm nebūt neatvieglo informācijas meklēšanu. Pat pētījumi apliecina — lai atrastu vajadzīgo ziņu, šķirotājiem vajag 3—4 reizes vairāk laika nekā krājējiem. 3. Mēdz aizmirst atbildēt uz daudzās mapēs izmētātajām vēstulēm, it īpaši tām, kas atliktas malā, lai pieķertos tām vēlāk. Šķirotājiem šajā rakstā vairāk noderēs idejas par satura aprakstīšanu un sašķirošanu.

Dzēsiet un arhivējiet! Iespējams, visefektīvākā metode gan krājējiem, gan šķirotājiem ir arhivēšana, izmantojot tikai vienu — iesūtnes — mapi. Tātad ik pēc zināma laika, teiksim, nedēļas, visas neaktuālās ziņas jānosūta uz arhīvu. Iesūtnē paliek tikai neizlasītās un tās, kas saistītas ar pašreiz veicamajiem uzdevumiem. Kad attiecīgais projekts galā, arī tās jāaizsūta uz arhīvu. Ko mēs iegūstam? Operatīvai darbībai iesūtnē ir tikai tobrīd vajadzīgās ziņas, tādēļ tās ir viegli pārlūkot, pat ja dienas laikā saskrien vairāki desmiti vēstuļu. Tie tomēr nav simti un tūkstoši. Gan krājējiem, gan šķirotājiem nevajadzētu aizmirst par e–pastu dzēšanu. Aptaujas rāda, ka vidēji dienā viens lietotājs izdzēš 71 vēstuli un katra sūtījuma «likvidēšana» aizņem aptuveni trīs sekundes. Ja tīrīšana jāveic dienas beigās, tas varētu būt diezgan kaitinoši. Bet, ja katru mēstuli vai paziņojumu par sūtījuma izlasīšanu izdzēš

22

uzreiz pēc saņemšanas, tas nepaņems pārāk daudz laika. Toties pastkastīte būs tukšāka un vieglāk pārlūkojama. Ja nevēlaties nodarboties ar vēstuļu šķirošanu manuāli, varat to uzticēt datoram. Iespējams, pat nenojaušat, cik daudz pozitīvu emociju var dot pareiza uzstādījumu izvēle. Piemēram, nosakot, ka 3—4 nedēļas veci e–pasti automātiski tiek pārcelti uz arhīvu, var ne tikai samazināt vēstuļu ķīpas iesūtnē, bet arī paātrināt programmas darbību. Ja bieži vajadzīgi vecāki e–pasti par kādu konkrētu tēmu vai no noteikta sūtītāja, tad var «palūgt» meklētājam, lai tas attiecīgi iezīmētas vēstules neaiztiek. Var arī rīkoties gluži pretēji un iestatīt programmu tā, lai zināmiem atslēgas vārdiem atbilstošus sūtījumus uz arhīvu pārceļ kaut tūlīt pēc saņemšanas. Un, protams, vienmēr paliek manuālā iespēja. Proti, jebkuru vēstuli, kas tuvākajā laikā nebūs aktuāla, var viegli «pārvilkt» uz neaktīvo glabātavu.


numura tēma

Viesturs Kuļikovskis ir gandarīts par savu jaunāko projektu — viesnīcu Astor Riga Hotel, taču saka, ka savos projektos iemīlēties nedrīkst: «Es skaidrā prātā projektu izveidoju un skaidrā prātā no tā šķiros»

30


numura tēma

Ja lēkt, tad lēkt! ...uzņēmējdarbībā Kā augstas klases menedžeri aiziet no labām darbavietām un metas savā biznesā Teksts Dita Arāja | foto Reinis Hofmanis, F64

Pamatīgs lēciens — tā saka augsta līmeņa vadītāji, kas izvēlējušies atstāt labi atalgotu vietu stabilos uzņēmumos un sākuši savu biznesu. Katram privātās uzņēmējdarbības iemesls bijis cits — viens tiešām alcis brīvības, cits sapratis, ka augstajā postenī darbi neveicas tik labi, kā būtu gribējies, bet vēl cits savu biznesu sācis, lai pilnvērtīgāk varētu veltīt sevi bērniem un ģimenei. Tiesa, kad sākām meklēt šādus augstākā līmeņa vadītājus, atklājās, ka tik drosmīgu soli brīvības alku dēļ sper tikai retais. Vairākumā gadījumu topmenedžeri tomēr izvēlas saglabāt stabilitāti, pienācīgus ienākumus, bonusus un pārējos labumus, ko piedāvā atrašanās lielu uzņēmumu vadībā. Galvenais motīvs, protams, ir nauda, jo bonusi — laba automašīna, jaunākā saziņas tehnika un kompānijas kredītkarte — ir priekšnoteikums kvalitatīvai darba izpildei un reprezentācijas nolūkiem. Cita lieta, ja uzņēmuma vadība vienojas ar topmenedžeri par darba attiecību pārtraukšanu pietiekami diskrēti, lai atlaistais publiski to varētu dēvēt par paša lēmumu. Atklātas sarunas ar bijušajiem menedžeriem liecina, ka šādu gadījumu ir vairāk, nekā varētu domāt. No aptaujāto klāsta, ar ko apspriedām tēmu, sapratām, ka laimi privātbiznesā daudz biežāk izmēģina vidējā līmeņa vadītāji, kuri ielauzušies noteiktā darba specifikā un apsildījuši degunu cilvēku vadībā. Bijušie augsta līmeņa menedžeri, kuri piekrita sarunai, atklāj, ka pavērsienu dzīvē nenožēlo it nemaz: savā biznesā, kaut arī grūti, tomēr ir daudz brīvāk un aizraujošāk, un, pats galvenais, zini, ka strādā sev.

Gribēja attīstīt, nevis administrēt Viesturs Kuļikovskis «Klau, kas es par administratoru?» pirms divpadsmit gadiem sev jautāja toreizējās Hansabankas (tagad — Swedbank) uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs un bankas valdes loceklis Viesturs Kuļikovskis. Viņš bija

Viestura Kuļikovska dosjē Izglītība MBA, Rīgas Biznesa skola Uzņēmumi Milda KM — ražošana, SIA Hotel Expert Services (pieder Astor Riga Hotel), SIA Caromat — degvielas aprites sistēmas, Via Finance, FIDEA — biznesa konsultācijas, vairāki nekustamo īpašumu projekti Apgrozījums gadā Apgrozījums nav raksturojošs lielums. Ir dažādi rentabilitātes līmeņi Cik darbinieku strādā uzņēmumos? Aptuveni 120 Lielākais izaicinājums Izaicinājumi ir visu laiku. Ja kādā brīdī liekas, ka viss ir kārtībā, tad vienkārši kaut kas nav pamanīts Uzņēmējdarbības filozofija «Neticu viena teikuma filozofijām» Galvenais iedvesmas avots Ģimene un attiecības

nonācis līdz pārdomām, ka minētajā amatā izcilību nevar parādīt, jo «man vajag iet, bīdīt lietas, gāzt kalnus, nevis vadīt sapulces un darbiniekus, ko es tik labi neprotu». Tāpēc Viesturs 2001.gada pavasarī atvadījās no bankas un sāka savu finanšu konsultāciju uzņēmējdarbību. Tagad viņa biznesa kontā ir gan firma FIDEA, kas konsultē Eiropas struktūrfondu naudas piesaisti, gan pārtikas ražošanas uzņēmums Milda KM, gan nekustamo īpašumu bizness, kura jaunākais veikums ir pavasarī atklātā četru zvaigžņu viesnīca Astor Riga Hotel. Bankā, kad to vēl sauca par Vācijas — Latvijas banku, Viesturs bija no pašiem pirmsākumiem. Deviņpadsmit gadu vecumā kā Banku augstskolas students 1993.gadā sāka strādāt par kredītspeciālistu. Piedzīvojis gan laiku, kad banku nopirka igauņi, gan vēlākus gadus, kad to pārpirka zviedri, un aizgājis brīdī, kad Hansabanka bija sasniegusi trešo pozīciju Latvijas banku topā. «Nevaru teikt, ka pats pieņēmu lēmumu aiziet. Protams, banka ir ļoti silta vieta, kurā sēdēt. Ja neviens no malas nesāktu čukstēt: «Klausies, vecīt, vai šis ir tas, ko tu vislabāk proti darīt?», tad es tur sēdētu,» atzīst Viesturs. Taču gan kolēģi lika manīt, gan pats saprata, ka administratīvais darbs nav viņa aicinājums. «Mums patīk paziņot, ka esam pieņēmuši lēmumu, bet īstenībā ir bijušas vairākas izvēles, no kurām pamazām pa zariņam ir griezts nost, kamēr esam palikuši uz vienīgā zara. Kad mūs no tā nostumj, tad drosmīgi paziņojam, ka esam izdarījuši izvēli. Bet būtībā dzīve mūs ir piespiedusi to izvēlēties,» savulaik lasīto Viesturs piemēro savai situācijai. Viņš izvēlējās attīstītāja biznesu un startēja pilnīgi viens, izveidojot savu uzņēmumu Via Finance. Viņam bija saiknes ar kādreizējiem klientiem, izpratne par finanšu piesaisti, kontakti kredītiestādēs. Kuļikovskis konsultēja būvniekus, līdz kopā sāka attīstīt nekustamo īpašumu projektus. Viņš iesācis piecu dzīvojamo māju Metropolia jeb tā dēvēto «torņu» būvniecību Rīgā, Anniņmuižas bulvārī. Sācis būvēt arī dzīvojamo kompleksu Tobago Šampēterī. Viesturs nenoliedz, ka arī piedalījies ekonomikas karsēšanā. Tiesa, izbridis no tā samērā sausām kājām, iesāktos projektus pārdodot starptautiskajiem attīstītājiem. «Kad Rokfelleram kurpju tīrītājs uz ielas sāka stāstīt, kādas akcijas vajag vai nevajag iegādāties, tas viņam bija signāls visu pārdot. Kad nekustamo īpašumu attīstīšanas finansējumu varēja →

31


36


PORTRETS

Saimnieks

Pirms pieciem gadiem pārdevis savas daļas prestižajā reklāmas aģentūrā «McCann–Erickson Riga», Aigars Ruņģis kļuva par «Valmiermuižas alus» saimnieku. Žurnālam «Ir Nauda» viņš izstāsta par saviem biznesa līkločiem. Galvenā atziņa: «Pēc deviņām reizēm nokautā vienalga jāceļas kājās un jāiet tālāk.» Teksts Elīna Stengrēvica | Foto jānis deinats un no personīgā arhīva

Aigars Ruņģis alus darītavā. Fonā - 6000 litru ietilpīgas alus mucas. Valmiermuižas alus brūvē gaišo un tumšo alu, katrs pieejams gan filtrēts, gan nefiltrēts. Ziemas sezonā - arī Ziemas alus un laiku pa laikam – īpaši veltījumi, piemēram, Valmieras Dūmu alus

Ir vasaras vidus darba diena. Pie Valmiermuižas tirgotavas netālu no alus brūža oļi uz piebraucamā ceļa švirkst nepārtraukti. Piebrauc igauņu ģimene, apstājas iedzert alu un nopērk kasti līdzi. Kāda priecīga senioru kompānija no Zemgales mazliet trinas, tūlīt ies ekskursijā uz alus darītavu. Daži jaunieši ar velosipēdiem, droši vien atvaļinājumā, ēd pusdienas. Tās pašas dienas vakarā cilvēku būs tik daudz, ka visi galdiņi pagalmā aizņemti — tūristi, valmierieši, garāmbraucēji, arī noguruši vīri ar noputējušiem pussmagajiem Toyota Hilux acīmredzami pēc lauku darba dienas iebrauks uz vienu kausu alus. Visu dienu lēnām uzņemdama tempu, deviņos vakarā dzīve Valmiermuižā ir liela un izdevusies. «Cepuri nost par to, ko viņš izdarīja,» par savu konkurentu, Valmiermuižas alus saimnieku Aigaru Ruņģi saka ilggadējs alus nozares dalībnieks, Bauskas alus valdes loceklis un Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Vladimirs Barskovs. «Ar pilnīgi jaunu alus šķirni startēja ļoti grūtā laikā, veiksmīgi un pareizi uztaisīja ļoti labu produktu.» Līdzīgi domā Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš. «Alus ražošana nekad nav ātrs bizness. Tur vajag lielu entuziasmu un gribēšanu. Turklāt tirgū viņi ienāca krīzes laikā un varēja audzēt pārdošanas rādītājus, neraugoties uz to, ka viņiem ir augstākās cenas Latvijā! Tas ir apbrīnas vērts fakts.»

braukāju pa Valmieras rajonu, meklēju sajūtu, ka šī ir mana sirdslieta un vieta. Kad satiku cilvēkus, kuri teica — nu, varbūt brūzis? —, tas bija kā īssavienojums. Tiešām brūzis! Toreiz tēvs vēl viedi noteica, ka cilvēki alu vienmēr ir dzēruši un vienmēr dzers. Tikai jāizdara labs darbs.» Kopā ar kolēģiem sācis strādāt pie projekta, ko vēlāk pārsauca par Valmiermuižas alu, sākuši vērienīgu brūža būvniecību, kuru pabeidza 2008.gada vasarā. Krīzes sākumā. Aigars sapratis, ka jāizšķiras — darbs Rīgā vai brūzis Valmiermuižā. Abas lietas darīt nebija iespējams. «Tad padomāju, ko es vispār vēlos dzīvē. Par ko es aizdegos. Tēvs un vectēvs ir no šejienes. Valmiera man ir kā neizskaidrojama vilkme. Nezinu, no kurienes nāk, bet dzen uz priekšu. Jo kokam saknes ir dziļāk, jo tas ir stiprāks. Tāpat arī cilvēkam. Ja es esmu iestādīts un piedzimis šeit, tad te arī vislabāk jutīšos. Sirds pukst straujāk, asinis pumpējas, un tu ej un dari. Rīgā sirds tā vairs nepukst.» 2008.gada vasarā savas reklāmas aģentūras uzņēmuma daļas pārdevis otram līdzīpašniekam Aināram Ščipčinskim un gada beigās kā īpašnieks parādījās Valmiermuižas alū. «Ejot prom no komforta zonas, pirmā sajūta — ka es sāku no nulles. Tava iepriekšējā vizītkarte ne bankām, ne sadarbības partneriem nenozīmē pilnīgi neko. Daudzās jomās sevi jāpierāda no jauna.»

Sakņu sajūta

Pēc «reklāmista sprintiņa» Aigars bija cerējis no piektā ātruma dzīves tempu samazināt līdz pirmajām, tomēr «krīze lika piedurknes atlocīt augstāk». Pirmā lielā kļūda, par ko nācies dārgi maksāt, bija pārāk vēlu sāktais darbs pie alus receptes. Pirmskrīzes noskaņojumā šiki uzbūvētajā brūzī bija saliktas vācu iekārtas, no Vācijas uzaicinātais aldaris izstrādāja recepti. Kāpēc Vācijas? «Latvijā aldaru ir tik, cik ir. Lai piesaistītu aldari savam brūzim, vienīgā iespēja būtu kādu pārpirkt. Sākām domāt — kas pasaulē ir labākie alus speciālisti? Ir tikai viena valsts, kurā par aldari mācās gan koledžā, gan var iegūt bakalaura un maģistra grādu aldara specialitātē, un tā ir Vācija.» 2008.gada Jāņi tuvojās. «Man bija skaidrs redzējums, kādu garšu es vēlos, jutu to mutē. Zināju, ka gribu mazāk rūgtu nekā kādam citam, mazliet saldenu un vairāk aromāta nekā vēl kādam.» Jūnijā tirgū bija plānots iet ar →

Valmiermuižas alus pirmsākumi meklējami 2005. un 2006.gadā. Toreiz Valmierā dzimušais un «ar saknēm piederīgais» Aigars bija izpilddirektors un līdzīpašnieks reklāmas aģentūrā McCann–Erickson Riga (tagad McCann World Group Latvia). Strādāja ar lielajiem klientiem un bija pieaicināts arī kā zīmola padomdevējs SIA Valmieras alus. Aigars stāsta, ka vienmēr vairāk par visu mārketingā viņu interesējis pats produkts. «Centos skaidrot, kā to ražo, no kā ražo, kāpēc un vai to var uzlabot.» 10 gadu laikā, palīdzot uzņēmumiem, to skaitā pārtikas ražotājiem, attīstīt zīmolu, viņš ļoti labi sapratis, kāda ir latvieša un Latvijas garša, ko pērk un kā pietrūkst. Tajā laikā viņš bija sācis skatīties, kur Valmieras pusē varētu ieguldīt naudu. «Domāju, ka strādāšu Rīgā un kaut kur ap Valmieru man būs mazā, foršā nodarbošanās. Daudz

Garšu meklējot

37


Idejas. Pieredze. Padomi

Investīciju blakusefekti Uzņēmējiem, kuri zina, kā mainās investīciju plūsmas Latvijā un investoru portreti, tā ir iespēja meklēt sadarbības variantus un attīstīt savu biznesu teksts Aivars Kļavis | foto Andrejs Terentjevs, Nora Krevneva, F64, Aigars Prūsis

Kopš 2000.gada Latvija ārvalstu tiešajās investīcijās piesaistījusi vairāk nekā 5,7 miljardus latu. Latvijas Biznesa bankas valdes priekšsēdētājs un investīciju eksperts Roberts Idelsons uzskata, ka šis skaitlis ir pietiekami iespaidīgs. Tēlaini izsakoties, Latvijas tautsaimniecībai papildus piešķirts vismaz vēl viens gads. Tā ir nauda, kas šeit atradusi savu mājvietu, lai gan mums nepieder. Diemžēl vairākums cilvēku ir pārliecināti, ka ārvalstu tiešās investīcijas uz viņiem neattiecas, tāpēc ne viņiem no tām kāds labums, ne arī viņi procesu spēj ietekmēt. Taču tas ir aplams uzskats.

41


Ko atklāj un ko slēpj skaitļi Galvenais, par ko liecina skaitļi, — arī šajā jomā esam atkarīgi no globālajiem ekonomikas procesiem. Ārvalstu tiešo investīciju ziedu laiki Latvijā pilnībā sakrīt ar tā dēvētajiem treknajiem gadiem, kad no 2005. līdz 2007.gadam investīciju apjomi trīskāršojās, pieaugot no 399,1 miljona latu līdz 1193,2 miljoniem. Pēc tam sekoja straujš kritums. 2009.gadā no ārvalstu uzņēmējiem investīciju veidā ieplūda vairs tikai 47,5 miljoni latu. Un, kaut arī nākamajos gados investīciju plūsma atkal pieauga, 2012. gadā, sākoties problēmām eirozonā, pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, jau ir ar mīnusa zīmi. Kā apgalvo eksperti, nav izslēgts, ka šogad situācija būs līdzīga. Tomēr tas saistīts ne tikai ar problēmām globālajos tirgos vai Eiropas ekonomikā. Eksperti uzskata, ka mainās arī situācija Latvijas iekšējā tirgū. Valsts ekonomikai kļūstot nobriedušākai un stabilākai, samazinās izaugsmes iespējas, un līdz ar to mazumā iet arī investoru potenciālā peļņa. Tātad tautsaimnieciski visnotaļ pozitīvajai tendencei ir negatīvs blakusefekts attiecībā uz investīcijām. Medijos pat izskanējis, ka daži lieli Skandināvijas investori pašlaik izvērtē varbūtību pārtraukt darbību Latvijā un pārcelties uz Āziju vai Āfriku, kur izaugsmes iespējas lielākas. Taču līdz šim tieši viņi bija vieni no galvenajiem ārvalstu tiešo investīciju nodrošinātājiem Latvijā. Arī igauņu (viņi ilgstoši bija lielākie ārvalstu tiešie investori) nauda no 2009. līdz 2011. gadam pameta Latviju. Tāpēc 2012.gadā Latvijā investējušo valstu topā, salīdzinot ar pirmskrīzes laiku, vērojamas dažas būtiskas izmaiņas. Lielā mērā pieaugušas investīcijas no Austrumiem. Roberts Idelsons apgalvo, ka tā esot pilnīgi normāla parādība — vieni tirgu pamet, citi nāk vietā. «Varbūt Latvija nav pasaulē vispievilcīgākā vieta investīcijām, bet mums nenoliedzami ir savi plusi,» saka Idelsons. «Mēs esam liberāla Eiropas valsts ar pietiekami sakārtotu ekonomiku, tāpēc investori var nebaidīties par saviem ieguldījumiem.» Par to liecinot Krievijas kapitāls, kas aktivizējies pēdējos gados, metot izaicinājumu skandināviem. Rietumniekiem Latvija tradicionāli bijusi pievilcīga kā izejas punkts uz

Uzņēmuma ienākšana noteikti ietekmēs arī vietējo infrastruktūru un nepieciešamību pēc pakalpojumiem. Kā tos nodrošināt, atkarīgs no pašmāju uzņēmējiem, kam jāizmanto šīs investoru piedāvātās iespējas

42

Ārvalstu tiešie investori valstu dalījumā (milj. Ls) Valsts Zviedrija Krievija Kipra Nīderlande Norvēģija Igaunija Lielbritānija Lietuva Luksemburga Ukraina

2006 114,5 3,5 77,3 46,3 21,5 157,4 46,7 23,6 16,1 4,4

↑ ↑ ↑

Naudas izteiksmē vien ārvalstu tiešajās investīcijās no 2000.gada janvāra līdz 2013.gada aprīlim bija uzkrāti 7,7 miljardi latu jeb 3810 latu uz katru valsts iedzīvotāju. Savukārt investīciju piesaiste drīzāk atkarīga no vietējo darba ņēmēju profesionalitātes un iedzīvotāju godaprāta nekā no valsts informatīvajām kampaņām. Pelna gan darba ņēmējs, gan uzņēmējs, taču katrs ar savu attieksmi pret korupciju un nodokļu disciplīnu netieši sūta pasaulei savu vēstījumu par to, cik labvēlīga vai nelabvēlīga investīcijām ir mūsu valsts uzņēmējdarbības vide.

2012 119,1 118,9 68,9 43,3 35 31,4 28,1 26,7 17,4 15,4

Austrumiem, savukārt krieviem tā pašlaik esot ideāla vieta, kur ražot Rietumu kvalitātes standartiem atbilstošus produktus ne tikai Krievijas, bet arī Rietumu tirgum, saka Idelsons.

Nauda, pieredze un zināšanas Viens no šādiem uzņēmumiem ir energoefektīvu kondicionēšanas sistēmu un siltumsūkņu ražotājs SIA Felzer. Uzņēmuma īpašnieki ir četri Krievijas pilsoņi, kam vienlaikus ir citi biznesi dažādās pasaules valstīs un kuri gribējuši izdevīgi ieguldīt savus līdzekļus. Kāpēc tika izvēlēta tieši Rīga? «Pēc Krievijas mērogiem esam ļoti mazs uzņēmums, un tādiem grūti atrast piemērotas industriālās platības,» stāsta SIA Felzer valdes priekšsēdētājs Eduards Boze. «Ražošanai nepieciešami 2000 kvadrātmetru ar augstiem griestiem, pie kuriem izvietot pacēlājus. Krievijā tas būtu vai nu šķūnis, kur labākajā gadījumā var glabāt kartupeļus, vai arī 10 000 kvadrātmetru lielas, labas telpas par astronomisku summu.» Latvijas lielākais industriālo parku attīstītājs un apsaimniekotājs NP Properties jaunajam uzņēmumam Rīgā Nordic Technology Park varēja piedāvāt nepieciešamās telpas par pieņemamu cenu. Tas liecina, ka situācija ar industriālajām platībām Krievijā pašlaik ir ļoti labvēlīga šādu telpu īpašniekiem un apsaimniekotājiem Latvijā. Un ne tikai viņiem. Boze atceras, ka to pārprojektēšanā un piemērošanā ražošanai piesaistīti vietējie arhitekti un būvnieki. Arī ceļamkrānus un citas iekārtas uzstādījusi vietējā kompānija. Tomēr svarīgāka par telpām Felzer bijusi komplektējošo detaļu piegāde. Tās paredzēts iepirkt no ražotājiem Vācijā, Itālijā, Beļģijā un citās ES valstīs. «Krievijā tas mums radītu virkni neprognozējamu problēmu, kas saistītas ar robežu un muitu. Lai nodrošinātu nepārtrauktu uzņēmuma darbu, vajadzētu investēt milzīgus līdzekļus noliktavu izbūvē un uzturēšanā,» skaidro valdes priekšsēdētājs. Līdzīgi būtu ar gatavās produkcijas nogādāšanu uz Eiropu. Latvijā kā ES dalībvalstī šādu loģistikas problēmu nav. Taču, atceroties 2011.gada beigas, kad tika lemts par ražotnes veidošanu, tika apsvērtas trīs atrašanās vietas — Čehija, Polija un Rīga. «Nevis kāda no Baltijas valstīm vai Latvija vispār, bet tieši Rīga,» uzsver valdes priekšsēdētājs. Čehija bijusi pievilcīga ar savu augsti kvalificēto darbaspēku, ārkārtīgi labvēlīgo attieksmi pret investīcijām un investoriem viegli pieejamo ES naudu dažādiem projektiem. «Domāju, ka Čehijā vajadzēja investēt pirms gadiem pieciem,» saka Boze. «Tagad


Investējiet vecākajā paaudzē! Uzņēmēji Rietumu valstīs atraduši biznesa veiskmes atslēgu: pircēju grupai 60+ ir milzīgs potenciāls

50

Ir agrs darbdienas rīts. Pirms došanās uz darbu birojā uz kādas no Berlīnes rietumu daļas ielām ieeju pārtikas veikalā. Uzmanīgi paveros apkārt un konstatēju, ka pie kases esmu vienīgais, kam mazāk par 40 gadiem. Tā ir realitāte, ka darbdienu rītos vācu mazumtirdzniecības veikali pieder vecākā gadagājuma cilvēkiem. Iepirkšanās ir viena no iecienītākajām senioru izklaidēm. Arī Latvijā. Kaut gan budžeti mūsu pensionāriem ir nesalīdzināmi mazāki un realitātē mūsējie visbiežāk var atļauties nopirkt tikai nepieciešamo, nevis vēlamo, pensionārs labprāt iet uz veikalu vai tirgu. Jo tas nozīmē komunikāciju, kuras trūkumu izjūt vecākā paaudze. Tā eleganti ģērbies kalsnējs kungs rindā sarunājas ar apaļīgu dāmu. Viņš pirks trīs desiņas, viņa — mazo iesaiņojumu gurķu salātu. Uz melnās lentes pie kases ir vairāki produkti, kuru kopējā vērtība nepārsniedz piecus eiro, un visi ir mazākie iespējamie iesaiņojumi. Šis Ideju imports ir par milzīgu potenciālu pircēju grupu, kuru jau dažus gadus ir atklājuši uzņēmēji Rietumu valstīs, bet vēl pārāk maz uzņēmēji Latvijā, — par senioriem,

teksts Helmuts Salnājs, Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Vācijā vadītājas vietnieks | foto CORBIS

Vācijas senioru organizāciju apvienības (BAGSO e.V.) veiktajā apjautā par produktu iesaiņojumiem kā galvenos trūkumu seniori norāda: 1) uzraksti ir pārāk mazi; 2) nav iespējams saskatīt vai atrast produkta derīguma termiņu; 3) iepakojumu ir ļoti grūti atvērt


IDEJU IMPORTS

Ko visi cilvēki uz pasaules dara vienlaikus? Pareizā atbilde — noveco pensionāriem vai vienkārši paaudzi 60+. Skaidrības labad — lietošu vārdu «seniori», kaut arī šajā brīdī pārkāpju vienu no galvenajiem secinājumiem, pie kura nonākuši Maijera–Hentšela institūta (Das Meyer–Hentschel Institut) mārketinga speciālisti — nekad nesauciet vecus cilvēkus par veciem. Institūts jau kopš 80.gadiem strādā ar senioriem kā patērētāju grupu, un šī iestāde ir pirmā, kas Eiropā nodarbojas ar tēmu «senioru mārketings».

Pašiem savi veikali Bērnībā man ļoti patika mīkla — ko visi cilvēki uz pasaules dara vienlaikus? Pareizā atbilde — noveco. Atgādinājumam daži skaitļi. Saskaņā ar Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012.gadā Latvijā piedzima 20 000 bērnu. Valstī ir neskaitāmi bēbīšu un bērnu preču veikali. Veikalnieki «karo» savā starpā par šiem 20 tūkstošiem mazo klientu, kuriem vajag ratus, sedziņas, grabulīšus un, galu galā, arī autiņbiksītes. Šajā pašā gadā Latvijā bija 503 000 iedzīvotāju jeb gandrīz ceturtā daļa no visiem iedzīvotājiem, kas vecāki par 60 gadiem. Kāpēc uzņēmēji tik reti iedomājas, ka arī seniors varētu būt speciāla pircēju grupa ar savām vajadzībām? Strādājot ar Latvijas uzņēmumiem, kas meklē jaunus eksporta tirgus, sastopos ar daudziem izstrādājumiem, kas domāti bērniem, ar dizaina precēm, kas ir ekstravagantas un egocentriskas un lielākoties apmierina jaunākās paaudzes prasības. Lai «izpatiktu» senioriem, jauni produkti nemaz nav jāizdomā. Skaidrs, ka ir atsevišķs produktu klāsts, kas domāts tikai vecākajai paaudzei, taču arī ar ikdienas patēriņa precēm iespējams daudz veiksmīgāk uzrunāt senioru. Vācijā ir gandrīz 4000 veikalu, kas tirgo tā sauktās sanitārās preces (Sanitätshäuser), un šajos veikalos seniors var atrast veselu produktu klāstu, kas viņam atvieglo ikdienu — no staiguļiem līdz pat runājošiem svariem.

Pircēju skaits aug Savā ziņā ir saprotami, ka uzņēmējam, kurš vēlas iekarot pasaules tirgu, bizness «ar veciem cilvēkiem» nešķiet īpaši valdzinošs. Ir taču daudz prestižāk taisīt kurpes ar desmit centimetru papēdi, nevis platas laiviņas vispār bez papēža. Taču jāatzīst, ka, piemēram, vācu apavu ražotāji, kas specializējušies vecākajai paaudzei, jo izgatavo

īpaši ērtus apavus, piemēram, Birkenstock vai Finn Comfort, jau daudzus gadu desmitus ieņem stabilas pozīcijas tirgū. Kādā žurnāla Der Spiegel veiktā aptaujā par apavu zīmolu popularitāti Birkenstock vairāk nekā 50 zīmolu konkurencē ieņēma piekto vietu, apsteidzot tādus ražotājus kā Nike, Gabor un Geox. Šveices kompānija Sonova, kas ražo dzirdes aparātus, pēdējā pusgadā spēja palielināt apgrozījumu par nepilniem 8%, kopumā apgrozot 724 miljonus eiro. Vācijā vien ir 15 miljoni iedzīvotāju ar dzirdes traucējumiem, un tikai katrs piektais no tiem nēsā dzirdes aparātu. Nepilnu gadu arī briļļu ražotājs Fielmann piedāvā dzirdes aparātus, jo, novecojot iedzīvotājiem, šis tirgus uzņēmumam šķiet ļoti perspektīvs. Vācu pieredze liecina, ka produkti senioriem nepavisam nav slikta uzņēmējdarbības niša. Latvijā runā par to, ka pašiem jāražo vairāk importa aizstājējproduktu, taču jāatzīst, ka produkti, kas atvieglo veco ļaužu mobilitāti, vai produkti ikdienas soļa atvieglošanai tiek importēti.

Investīcija nākotnē Kāds varbūt teiks — Latvijas pensionāri to nevar atļauties. Jāpiekrīt, ka vairākums tiešām nevar. Šāds bizness ir uzskatāms par investīciju nākotnē. Jau šodienas pensionāri jūtas jaunāki, nekā tas bija pirms 20 gadiem. Uzskatu, ka nav aiz kalniem laiki, kad «tantiņas ar lakatiņiem» būs vakardiena, to vietā būs ziņkārīga un informāciju apgūt griboša patērētāju grupa. Pensionāru skaits, kuri saņem vairāk par 400 latiem lielu pensiju, pieaug. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2010.gadā tie bija 9157, 2011. — 11 499, 2012. — 14 163 cilvēki. Jau tagad gadās arī pa kādam pensionāram, kurš saņem 5000 latu pensiju. Šodienas veiksmīgie uzņēmēji un vadošie ierēdņi kādreiz kļūs veci. Jo jaunāki mēs esam, jo neticamāka mums šī atziņa šķiet, taču, tuvojoties zināmiem atskaites punktiem dzīvē, šādas domas «uzpeld» laiku pa laikam. Meklējot jaunas iespējas, uzņēmējam ir svarīgi «atvērt» prātu un acis un raudzīties nākotnē. Un pašā pamatā atrast savu pircēju. Vislabāk tādu, kuru izdosies piesaistīt ilgtermiņā. Lai tas varētu notikt, nepalīdzēs kupi—prodai mentalitāte, bet gan iedziļināšanās savā pircējā. Un godīgums. Tagad aizvērsim acis un iedomāsimies sevi pēc 20, 30, 40 vai 50 gadiem... ●

51


Pelnīt. Krāt. Tērēt

Latvijā izsniegts 164 300 Visa kredītkaršu 131 800 MasterCard kredītkaršu 62 900 American Express kredītkaršu Avots: Latvijas Komercbanku asociācija

Kā izvēlēties savu kredītkarti?

Stila, zelta, patēriņa, zīmolu, standarta, platīna, klasiskā, biznesa, Jūrmala, Vassiliev Style — ja vēlies tikt pie kredītkartes, piedāvājums itin viegli var sajaukt galvu ikvienam. Skaidrojam, kā izvēlēties piemērotāko «līdzgaitnieci» makā teksts Elizabete Rutule | foto CORBIS | ilustrācijas the noun project

Nebūs pārspīlēti teikt, ka bieži vien izskata ziņā pavisam necilais 8,5x5 centimetrus mazais plastikāta gabaliņš spēj atvērt daudzas durvis. Par spīti nosaukumam, kredītkartes būtība nav tikai iespēja aizņemties no bankas trūkstošos līdzekļus. Nereti tās esamība ir obligāta prasība, lai interneta veikalā varētu nopirkt kāroto mantu vai rezervētu numuriņu viesnīcā iecerētajam atvaļinājumam vai komandējumam. Citkārt tās īpašniekam tiek piedāvāts privātais sekretārs, kura darbs ir sniegt padomus un palīdzību jebkurā dzīves situācijā, vai piekļuve speciālai atpūtas zonai lidostā. Tomēr par izvēli var nākties palauzīt galvu. It kā nepietiktu ar to, ka banku piedāvājumā ir dažādiem dzīvesveidiem un lietotāju segmentiem piemērotas kartes, papildu apjukumu ienes to piederība atšķirīgām maksājumu sistēmām — Visa, MasterCard, American Express. Kas jāzina par kredītkartēm, pirms nonāc bankā pie lodziņa, un lēmums jāpieņem minūšu laikā? →

59


jautājumi un atbildes Ko man vajag — debetkarti vai kredītkarti? Lai gan robežas sāk izplūst, kredītkartes būtība ir īstermiņā aizdot naudu, savukārt debetkarte ir instruments, ar ko tērēt paša līdzekļus. Lietotājam kredītkarte dod pārliecību, ka vienmēr būs iespēja samaksāt, bet tirgotājam — ka viņš saņems naudu. Šā iemesla dēļ ir jomas, kur pieņem tikai kredītkartes.

Kas ir virtuālā kredītkarte? Pirkumiem internetā var noderēt virtuālā kredītkarte. Tā nepastāv fiziskā formā, bet lietotājs saņem visus vajadzīgos kartes datus. Tādu piedāvā Citadele. Karti piesaista kontam tikai uz nepieciešamo darījumu laiku, diviem vai 12 mēnešiem.

Cik populāras ir kartes ar savu dizainu? Konkrētus skaitļus bankas nemin, taču noprotams, ka tās neveido būtisku īpatsvaru. Uz SEB Stila kartēm biežāk liek ģimenes bildes, automašīnas un ziedus, lielākoties izvēlas savu dizainu. Swedbank kartēm aptuveni puse dizainu veido paši, otra puse izmanto bankas paraugus.

60

Kas ir kas kredītkaršu pasaulē Galvenais, kas jāzina par dažādām maksājumu sistēmām: Visa, MasterCard un American Express populārākās kartes latvijā Ar banku starpniecību mūsu makos var nonākt vairāku maksājumu sistēmu kredītkartes. Latvijā izplatītākās ir Visa, MasterCard un American Express, bet citur pasaulē pastāv arī citi zīmoli, piemēram, pazīstams ir Diners Club. Skaitļos kredītkaršu džungļi Latvijā izskatās šādi: no 2,3 miljoniem dažādu maksājumu karšu kredītkartes veido aptuveni sesto daļu — ap 360 000. Pārējās saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas apkopoto informāciju ir debetkartes (piemēram, Visa Electron, MasterCard karte Maestro), kuru būtība nav aizdot klientam naudu. Tiesa, arvien aktuālāka tendence gan Latvijā, gan pasaulē ir pārklāties abu karšu funkcijām. Piemēram, vari saņemt debetkarti ar kredītlimitu un kredītkarti ar iespēju ieskaitīt un izmantot savu, nevis bankas aizdoto naudu.

no standarta līdz platīnam Atkarībā no lietotāju iespējām un vajadzībām kartes iedala vairākos līmeņos, sākot no Classic vai Standard, kas paredz zemākas izmaksas klientiem un līdz ar to arī mazāk ieguvumu, un beidzot ar Gold, Platinum vai prestižākām kartēm, kurām ir garāks bonusu saraksts un arī lielākas izmaksas. Maksājumu sistēmas (Visa, MasterCard un American Express) nosaka vadlīnijas, kas attiecīgā līmeņa lietotājiem jānodrošina, bet maksas, labumi un atlaides ir pašu banku ziņā.

kā atšķiras visa, mastercard un amex Lai gan ir viedoklis, ka labais tonis prasa piedāvāt gan Visa, gan MasterCard kartes, ne visas Latvijas bankas pieturas pie šīs pozīcijas. Dažu piedāvājumā, piemēram, neatrast Visa kredītkartes, lai arī tās pēc kopējā skaita ir iecienītākās Latvijā. Citas bankas savukārt piedāvā identiskus nosacījumus viena līmeņa Visa un MasterCard kartēm. Abas šīs pieejas var izskaidrot ar banku pašu apgalvoto, ka būtiskas atšķirības starp abām lielajām maksājumu sistēmām zudušas. Piemēram, vēsturiski Visa bijusi izplatītāka noteiktos reģionos, taču tagad šādas priekšrocības tai vairs nav. Arī funkcionalitātes ziņā atšķirību nav. American Express kredītkartes, kuras Latvijā mantojumā no Parex saņēmusi un izsniedz tikai banka Citadele, uzskaita par ekskluzīvākām. Licence var būt tikai vienai kredītiestādei valstī. Savukārt citām ir tiesības darboties kā starpniecēm. Tieši tāpēc American Express var atrast, piemēram, Swedbank un Norvik bankas piedāvājumā. Šajā gadījumā kredītkarte tiks izgatavota un konts tiks atvērts pašā finanšu pakalpojumu kompānijā American Express, un visi norēķini notiks bez bankas starpniecības, skaidro Norvik. Bonusu ziņā American Express ir dāsnākās kartes, taču jārēķinās ar ierobežotu to pieņemšanas vietu skaitu.


NAU D A S P S I HO L O 칙 I JA

68


NAU D A S P S I HO L O Ģ I JA

Īsais kurss

Gribasspēka muskuļa trenēšanā Viena no svarīgākajām īpašībām, būvējot savu biznesu, ir gribasspēks. Izrādās — tas neiedzimst. To var uztrenēt jebkurš teksts Anda Burve–Rozīte | ILUSTRĀCIJA E.Z. LION

«Bez gribasspēka tu nevari būt uzņēmējs. Visu laiku sevi ir jāpiespiež darīt vairāk nekā tad, ja esi darba ņēmējs ar konkrētiem uzdevumiem un darbalaiku. Kā uzņēmējs tu nevari «izslēgties» nekad, un tas ir vislielākais izaicinājums,» saka aktīvās atpūtas parka Žagarkalns īpašnieks, uzņēmējs un aktieris Juris Žagars. Kad pirms 14 gadiem viņš sāka strādāt pie slēpošanas biznesa izveides, tieši gribasspēks palīdzēja strauji virzīties uz priekšu, neatslābt brīžos, kad uz galvas sagāzās problēmu gūzma, un neatteikties no sapņa par slēpošanas kalnu. Savukārt Kūkotavas īpašniece Liene Tomsone atceras, kā pirms četriem gadiem, kad atvēra kafejnīcu, nākamajā rītā pārdzīvoja lielas bailes: «Nē, neiešu! Neslēgšu vaļā!» Bizness bija izveidots, un nu sākās grūtākais — ikdienas darbs, kas bez mitas pieprasīja atbildību un risinājumus. «Man jau no bērnības ir stiprs gribasspēks. Bez tā biznesā nevar,» stāsta Liene. Viņa atzīstas, ka tikai pēdējos gados iemācījusies deleģēt atbildību saviem darbiniekiem. Neskrien visu darīt pati, jo pārliecinājusies — tas ir ceļš uz sevis sadedzināšanu, «kad guli gultā, nevari piecelties un neko padomāt». Gribasspēks nav neizmērojams arī visstiprākajiem cilvēkiem, un ar to vajadzētu rēķināties. Kas ir gribasspēks? Psihoterapeits Ansis Jurģis Stabingis stāsta, ka cilvēkā nemitīgi darbojas vairākas konfliktējošas vēlmes. «Cilvēks grib vairākas lietas, ko vienlaikus īstenot nav iespējams. Tā notiek nepārtraukti. Gribasspēks nozīmē, ka varam ilgāku laiku pieturēties pie kāda viena mērķa, kas mūs ved noteiktā virzienā.» Visbiežāk par stipru gribu mēs runājam gadījumos, kad cilvēks kādam lielam mērķim pateicis «jā» un spēj arī lielās grūtībās no tā neatteikties. Stabingis precizē, ka ir gan griba pateikt «jā», gan arī griba pateikt «nē», proti, nedarīt kaut ko, kas traucē mērķa sasniegšanai. Piemēram, pateikt «nē» cigaretei, bulciņai, alkoholam, televizoram, darbam nakts stundās, jo tas

traucē lielāku mērķu sasniegšanai. Šīs abas gribas izpausmes palīdz cilvēkam realizēt ieceres un neatkāpties.

Divas gribas Vai veiksmīga biznesa izveidē lielu lomu nespēlē tieši spēja pateikt «nē», atteikties no sīkiem kārdinājumiem liela mērķa vārdā? Piemēram, par pirmo sapelnīto naudu nevis eiforijā nopirkt Porsche Cayenne, bet gan ieguldīt biznesa attīstībā. Vai caurmērā vinnē tie, kuri spēj atteikties? Ansis Jurģis Stabingis saka — jā. «Pamata konflikts mūsu psihē saistībā ar gribasspēku ir tāds, ka divos dažādos veidos atbildam uz jautājumu — ko es gribu? Primitīvākā smadzeņu daļa grib, lai ir labi, lai nav slikti un lai viss labais ir tūlīt. Ļoti elementārs uzstādījums. Komplicētākā daļa cilvēkā ir tā, kas grib kaut ko sasniegt — vai tā būtu laba izglītība un karjera, sava biznesa izveide, lieliska fiziskā forma un tā tālāk. Šīs divas daļas fundamentāli ir konfliktā. Ja es gribu, lai man ir labi uzreiz, tas nozīmē, ka negribu saspringt, nopūlēties, paciesties. Tas ir gadījums ar pirmo naudu un džipu,» skaidro psihoterapeits. Ja gribasspēks nav stiprs, tad, sastopoties šīm divām gribām, cilvēks vienā brīdī paļaujas vienai gribai, citā brīdī — otrai, «un visbiežāk jau tai otrajai», novērojis Stabingis. Tai, kura labumus pieprasa uzreiz. Taču ilgtermiņā tā mērķus nevar sasniegt. YouTube ir skatāms tā sauktais Marshmallow test. Ideja šāda — pirmsskolas vecuma bērnus ieved telpā, kur atrodas galds, uz tā šķīvītis ar vienu saldumu. Bērns drīkst apēst saldumu. Bet! Viņam tiek paskaidrots: ja pasēdēs 3—5 minūtes un saldumu neapēdīs, tiks atnests otrs, un dabūs abus. Eksperimentētājs iziet no telpas. Un sākas — bērnam gribas, lai viņam labi ir uzreiz. Vienlaikus viņš kāro dabūt divus saldumus. Notiek iekšēja cīņa. Ir interesanti vērot, kā viens apņēmīgi sēž, bet cits tomēr pastiepj rociņu pēc salduma un to apēd. →

69


25 t ē r ē šana

veidi,

gandrīz nemanāmi

kā mēs

pārmaksājam Gan ikdienas, gan lielākos tēriņos mēdz gadīties situācijas, kurās pārmaksājam viegli un nemanāmi. Reizēm santīmus, citkārt — latus. Vienubrīd pieraduma dēļ, citreiz — tāpēc ka slinkums domāt vai meklēt risinājumus. Lai mēs nepārmaksātu nezināšanas dēļ, uzskaitām biežāk sastopamās situācijas. Atliek izlemt, vai iztērētā nauda ir iegūto vai potenciālo labumu vērta Teksts Dace Preisa | ilustrācijas the noun project, et-sons.com

72


1

t ē r ē šana

Atstājam par daudz dzeramnaudā

Viena no versijām par dzeramnaudas maksāšanas tradīcijas aizsākumiem meklējama Lielbritānijā, kur krogos urnās ar uzrakstu «To Insure Promptitude» («Lai nodrošinātu izdarību») meta naudu jau pirms apkalpošanas — lai motivētu labāku attieksmi. Šodien atstāt dzeramnaudā vismaz 10% no rēķina tiek uzskatīts par normu, bet varbūt ir vērts padomāt, vai tā vienmēr nopelnīta. Turklāt atnesto rēķinu ir vērts pastudēt — reizēm 10% jau pieskaitīti, piemēram, restorānā Steiku Haoss. No otras puses — pirms nolem dzeramnaudu neatstāt vispār, atceries, ka daudzviet oficianti pārtiek tikai no dzeramnaudas un reālu algu nemaz nesaņem.

4

Maksājam par DUS apkalpošanu Vismaz 1,2 santīmi litrā — tik piemaksājam par servisu, uzpildot auto, piemēram, Statoil, salīdzinot ar šīs pašas kompānijas pašapkalpošanās filiāli 1–2–3 vai Nesti. Taču, kad pērkam tikai degvielu, «serviss» — būsim godīgi — var nozīmēt vien nīkšanu rindā, kamēr cits autobraucējs izvēlas hotdogu, zupiņu un kafiju. Statoil lojalitātes karte darbojas arī 1–2–3, un teju visām uzpildes stacijām ir savas vai sadarbības atlaižu kartes.

«Ķeram» taksometru Braucienu plānojot laikus, izpētiet prognozējamās maršruta izmaksas, piemēram, cenu salīdzināšanas vietnē Gudriem.lv.

Izsaukt taksometru iepriekš ir drošākais veids, kā izvairīties no pārmaksāšanas. Nerunājot par iespēju «uzrauties» uz negodprātīgu šoferi, arī taksometru firmu cenrāžos maksa ar operatora starpniecību izsauktam taksometram ir zemāka. Piemēram, Lady Taxi un Smile Taxi «noķerot» uz ielas, par katru mēroto kilometru būs jāšķiras no 50 santīmiem, turpretim ar iepriekš izsauktu taksometru — no 40 santīmiem. Tiesa, dažām kompānijām cenas abos gadījumos neatšķiras.

6

Izvēlamies dārgu stāvvietu

Uz pasākumu Arēnā Rīga ierodoties ar auto, par stāvvietu jāmaksā Ls 4. Taču tuvējos kvartālos ir bezmaksas apstāšanās iespējas. Tas gan paģēr savlaicīgu ierašanos. Tiesa, no šādiem izdevumiem grūtāk izvairīties, ja auto jānovieto Rīgas centrā, kur bezmaksas iespējas ir ļoti ierobežotas.

Ēdam 7 lidmašīnā Nepamatoti dārgo pirkumu topā vieni no līderiem ir uzkodas un dzērieni lidostās un lidmašīnās. Slāpes gan nāksies veldzēt par tādu summu, kādu gribēs tirgotājs, jo šķidrumu ienešana izlidošanas zonā ir aizliegta. Taču, lai sviestmaize nav jāpērk par kosmisku cenu (lidmašīnā sākot no 5 eiro), pāris uzkodas no lielveikala rokas bagāžā ir racionāls risinājums.

2

Pērkam kafiju pa ceļam

No Ls 0,80 līdz 1,80 — tik daudz esam gatavi kafejnīcā samaksāt par rīta stundas burvību ar kafijas krūzi. Ja sanācis aizdomāties, ka pārmaksājam, ir alternatīvas, piemēram, iegādāties savu termokrūzi un kafiju sagatavot jau mājās. Smaržīga, garšīga, Andrito kafijas grauzdētavā (Latvijā) svaigi grauzdēta un malta kafija no Brazīlijas, Etiopijas un Kolumbijas veikalos Gemoss nopērkama par Ls 2,95 (250 g). No šāda kafijas daudzuma var pagatavot aptuveni 20 krūzītes dzēriena.

Pērkam gaļu veikalā Nav noslēpums, ka pārtikas produktu cenas pie dažādiem tirgotājiem ir atšķirīgas, tomēr, ja ēdienkartē bieži ir gaļas produkti, pilnīgi noteikti lielveikalā par tiem maksāsim vairāk. Piemēram, lielveikalā vistas filejas standarta cena ir aptuveni Ls 3,90, bet tirgū šo produktu iespējams iegādāties vidēji par Ls 3 kilogramā.

8

Atliekam biļešu iegādi Atlikt uz pēdējo brīdi transporta nodrošināšanu ceļojumam gan nebūs prātīgi. Aviobiļetes, vilciens, auto īre — par šīm pozīcijām nāksies maksāt krietni vairāk, ja rezervāciju veiksim pēdējā brīdī. Turklāt, monitorējot aviobiļešu piedāvājumu, ceļojumu eksperti iesaka dzēst sīkdatnes (cookies), lai tirgotāja sistēma nesaprastu, ka meklētais galamērķis ir ļoti iekārots, un neceltu cenu.

Ceļotāju labākais draugs ir vietne Skyscanner.net — salīdzināšanas rīks, kas ļaus galamērķī nokļūt par zemāko iespējamo summu. Piemēram, lidojumam no Rīgas uz Deli septembra vidū atrodamas vismaz desmit kombinācijas.

9 ņemam vietas dārgās zonās

Regulāri kultūras un sporta pasākumu apmeklētāji izpētījuši — lai kāds būtu zāles plānojums, kaut kur ir robežlīnija, kur satiekas dārgāku un lētāku biļešu zonas. Biļete lētākās zonas pirmajā rindā tieši aiz dārgākās būtu racionāls pirkums.

73


Irnauda aug issu nr 4