-
Nu, nu… Kad es atnācu uz mājām, tevis šeit
nebija. Tu noteikti atnāci stipri vēlāk, - varēja redzēt, ka mamma nav noticējusi nevienam viņa vārdam. -
Jā, es… es uzreiz nevarēju aizmigt, tādēļ izgāju
mazliet pastaigāties, - Renāts veikli lika lietā citu izskaidrojumu. -
Viens pats? - pratināšana vēl aizvien nebeidzās. Protams, ka viens pats! Saki, mammu, vai tu vēl
ilgi tēlosi policistu? Es taču vairs neesmu maziņš, turklāt šajā pilsētiņā jau nekas nenotiek, - Renāts centās tikt vaļā
no
mammas
pasmaidīja,
apsēdās
jautājumiem. pie
galda
Mamma un
viltīgi
paņēma
pagatavoto kafiju. Jau tas vien, ka ir uztaisīta kafija un sasmērētas brokastu maizes, nozīmē, ka dēls par kaut ko mēģina pielīst. -
Saki, dēliņ, vai tev ir meitene? Kādēļ tu tā jautā? - viņš samulsis pajautāja. Vai
tiešām mamma varētu kaut ko zināt? Bet varbūt kāds redzēja? Nē, ārā bija pārāk tumšs, lai kaut ko varētu skaidri saskatīt. Viņu no domām izsita mammas novērojums: - Zini, tev uz vaiga ir palicis lūpu krāsas nospiedums. 30