Page 1


Prieks, prieks, prieks. Ir 2009.gada nogale un žurnāls ‘’Es Daru’’ #2 ir klāt!

es bildēju es taisu es zīmēju es rakstu

03 21 24 33


es bildēju

03


Haralds Fiļipovs e-pasts: haraldsfil@inbox.lv ; haraldsfil@gmail.com publikācijas internetā: haraldsfil.wordpress.com

04


05


Anda Meirupska e-pasts: anda.meirupska@gmail.com

06


07


Elvčra Naktiņa e-pasts: elviirinna@inbox.lv

08


09


Ieva Miķelsone e-pasts: ieva_mik@inbox.lv

Nor vēģija,2008.gada vasara

Nor vēģija,2008.gada vasara

10


11


Inga Laudere e-pasts: lauu@inbox.lv

12


13


Jur模is Balodis e-pasts: spuka140@inbox.lv

14


Liene Ozola e-pasts: lieneozola@inbox.lv

fotosērija

"uzpīpo"

15


16


Agris Robs e-pasts: agriss@gmail.com web lapa: www.agriss.lv twitter: twitter.com/agriss_lv foto īsziņas: agriss.livejournal.com dienasgrāmata: agriss.blogspot.com

Bilžu sērija ''Skatiens''

Apraksts: Ne vienmēr vajag kaut ko teikt, citreiz pietiek ar skatienu ....

17


18


Nauris Zeltiņť e-pasts: nauriszeltins@inbox.lv

19


20


es taisu

21


Daira Lト…e - Kazradze e-pasts: d-lv@inbox.lv tel.nr.: +371 26330865

22


23


es zīmēju

24


Ieva Miġelsone e-pasts: ieva_mik@inbox.lv

25


26


Haralds Fiļipovs e-pasts: haraldsfil@inbox.lv ; haraldsfil@gmail.com publikācijas internetā: haraldsfil.wordpress.com

27


28


Lauris Polis e-pasts: laurispolis@gmail.com

29


30


Madara Liepiņa

e-pasts: madaraliepina@yahoo.com

31


32


es rakstu

33


Ralfs Dravnieks

34


35


Edvards Broders

e-pasts: bedvards@inbox.lv

Fragments Mēs gājām pa pilsētas nomali klusējot, neizdvešot ne skaņas. Bija jau krēsla un manuprāt nu pat pulkstenis bija nositis 7,un uz ielām sāka degt lampas, kas apspīdēja gandrīz visu ielu, līdz tās galam. - Cik brīnumains skats - Viņa bilda - Jā – Es atbildēju. Pagāja kāds laiciņš, tad viņa atkal uzsāka sarunu: - Kas noticis? – Viņa jautāja. - Nekas viss kārtībā – Es vienaldzīgi atbildēju. - Saki man, kas noticis? – Viņa neatkāpās, - Es zinu ,ka tu bēdājies par kaut ko, es tevi pārāk labi pazīstu, un es zinu, ka tu negribi,lai kāds par to zina. - Tu tiešām to gribi zināt? Vai arī tu tikai jautā, lai būtu par ko runāt? – Es pārsteigts jautāju, jo es domāju, ka manas bēdas nav redzamas, tātad viņa to saprata. Viņa to zināja, bet kā, es taču neizrādīju savas sāpes,tā kā tās mēdz izrādīt. Viņa mani zina pārāk labi. - Jā, es to gribu zināt vairāk par visu – Viņa teica ar patiesumu, un es redzēju šo patiesumu viņas acīs. Es pasmaidīju. Un tad atkal kļuvu drūms. - Vai tu zini kāpēc es tevi šodien esmu aicinājis pastāigāties? – Es jautāju. - Nē, bet man ir dažas domas – Viņa atbildēja lēnām, nesteidzoties, itkā apdomādama galvā,vai tiešām viņa tās visas atceras. - Es tevi aicināju aiz pa visam muļķīga iemesla – Es prātīgi atbildēju, - Es tevi redzēju sapnī. - Kāds bija šis sapnis? - Viss bija tā kā tagad, mēs gājām lēnām, bija jau vakars un uz ielām dega lampas. Tu visu laiku stāstīji par saviem piedzīvojumiem,kurus tu biji piedzīvojusi bērnībā kopā ar manu draugu. Tu man jautāji: Vai es tevi negarlaikoju? Es neatbildēju,vienkārši devos tālāk un tu atsāki stāstīt. Tad vienā brīdī tu apklusi un jautāji: Kas noticis? Es atbildēju: tu tiešām gribi zināt? Un sapnis beidzās.

36


- Es gribētu zināt kā bija tālāk – Viņa teica - Es tev varu pastāstīt tikai tagad tas viss būs pa īstam. Atceries nedēļu atpakaļ, svinībās pie tava drauga? Es ar tevi runājos gandrīz visu vakaru, mums bija tik jautri.Tad pēkšņi pienāca viņš, tavs senais draugs. Tu viņu noskūpstīji uz vaiga un jūs uzsākāt sarunu. Jutos jau mazliet nepiederīgs starp jums un devos prom. Tu pat nepaskatījies uz manīm. Pēc 3. viskija glāzes es gāju tevi meklēt. Es tevi neatradu. Kāds viesis man pateica,ka tu esot aizbraukusi ar šo draugu kaut kur. Mani pārņēma naids. Tāds naids, ka es nespēju nevienam neko pateikt. Es izgāju laukā no viņs mājas. Es sāku iet lēnām. Es nedomāju ne par ko. Viss man likās tik svešs. Es tik ļoti gribēju prom no šīs vietas. Nakti pavadīju guļot mašīnā, jo man negribējās atgriezties savās mājās. Nākamajā rītā nopirku pirmo biļeti uz Londonu. Pēc 3 gadiem es sapratu,ka tur iekārtotā dzīve nav nekas bez tevis. Tāpēc es atkal braucu atpakaļ uz savām mājām. No draugiem uzzināju,ka esi precējusies un tev ir bērni… - Vēljoprojām nesaprotu skaidri,ko tu mēģini pateikt – Viņa teica. Jutu kā viskijs,ko pirms iziešanas dzēru,sāk nonākt smadzenēs un mazliet noreibu un sapratu vienu – nav jēga teikt lietas,kas nekad nenotiks un mocīt sevi. - Patiesībā neko es tev negribēju teikt. Šī ir tikai parasta draugu satikšanās. Gribēju tikai dzirdēt,kā tev gājis, bet nu man jāskrien…- Un es pagriezos un ātri gāju prom. Aizdedzināju cigareti un paskatījos uz savu virtuves galdu. Uz tā stāvēja pāris pretsāpju tabletes, mans labākais viskijs un tikko smalki iztīrīts un nospodrināts sudraba revolveris ar 3 lodēm. Piebeidzu cigareti un nospiedu to pelnu traukā. Paņēmu abas tabletes, iemetu mutē, iedzēru viskija malku un vēl pagaidīju kādu mirkli. Pēc minūtēm piecām biju notirpis – nejūtīgs. Paņēmu rokās sudrabotu revolveri, pieliku to sev pie galvas. Patiesībā gribēju izšķaidīt savu sirdi. Tā jau bija tā, kas mani plēsa pušu, bet tad būtu iespēja vēl izdzīvot,ja lode novirzītos un netrāpītu sirdī, jo pašlaik jutos ļoti apreibis. Es uzliku pirkstu uz pistoles gaiļa un…

37


esdaru.wordpress.com e-pasts: esdaru@inbox.lv

EsDaru #2  

PDF magazine ''Es Daru'' #2 drawings, paintings, photography, ...

Read more
Read more
Similar to
Popular now
Just for you