Page 1

klasteri Svarigi produktu vispirms izmegindt vieteja fa velamies,

tirgI

lai Latvga raditi produkti tiek/tiktu eksporteti, tad

jam valstim valdibas loma raZoSanas ttn eksporta attistibI tomer izradijusies oti r-rozimiga. f

Klasteri veidojas lidzigi ka pilsdtas R.airnonds Aleksejenko, Strukturfondu vadibas un kontroles departamenta Programmu vadibas nodalas vaditajs, LIAA merl5is un uzdevums ir sniegt palidzibu komersantiem, veici-

Klasterus nav iesp0jams izveidot formali, jo, lidzigi ka cilvekiem, slkot dzivot vieni teritorija, veidojas pilsetas, tikpat dabisks ir ari klasteru attistibas process. Vesturiski tas biju5as r.niklouz!e-

not sarunas un diskusijas, iesaistot atbildigas valsts instit[cijas.

Klasteri ir galvenokSrt dabigs veidojums Gints Turlajs, SIA Institute generaldirektors, biedribas Baltijas juras regiona klasteru eksperti dibinatajs, Latvijas Ekonomistu asociacijas valdes loceklis, Latvijas Jauno zinatnieku apvienibas valdes loceklis, ekonomikas doktora grada pretendents Latvija valsts klasteru politikas vesture ir vismaz 10 gadus sena. Esmu skadajis Ekonomikas ministrija ari klasteru jomd to politikas veidoSanas sakumposma. Sarulaik specigais uz4emums Artfr

ur

mumu, visbieZak amatnieku grupas, kas veidoju$as noteikta vieta. Riga par pirmajiem klasteriem v€sta ielu nosaukumi Kaloju iela, Miesniekr"r iela.

Runajot par 5i briZa Latvijr'r, ir ]oti grlti nosaukt kadu izleiktu klasteri ta klasiskaja izpratne. Visspilgtaka tendeuce verqama IT joma, kura daiadu profilu uz4cmumi spejuSi vienoties par to, ka, stradajot kopa, tie var piedavat konkuretspejigu produktu eksporta klientam, kur$ Saja gadijumi nejtt atSfilibu, vai tiek stradats ar klasteri vai individualu uzrl€mumu.

Andersen aplomiga petijuma identific0ja detrus klasterus: kokripniecibas, fannacijas, informAcijas tehnologiju un nanomaterialu, kas pec konstatacijas, ka tomer

Saja

perspektivaja nozare ir

lekS6ja tirgl.r konkure, Sreja Citos Latvr;as ldasteros

pirak

maz dalibnieku, tika papla$inats uz petniecrbas un attistibas klasteri

kas darbotos pe cprincrpa

Tika iedaliti ari lidzeldi klasteru darbibai. Lai arr valodnieki bija radijuSi telminu puduris, tas tantas ikdienas lietojuma neiedzrvojas.

bojas

-

sadarbojas

tr[kst mazo un vidOjo uz40mutnu,

iekiEja tirgu konkurA, arEja

-

sadar-

tadu,kas regulAri mrjiedarbojas, aprnainas ar pieledzi,

idejarn un informAciju, lai veicinatu inovacijas. Tulklat svarigi, lai process noritOtu dabiski. BieZi redzams, ka klasteris strada l<e plegaiu liedes, kLrras vier.ru lielu uz4Omumu apkalpo vairaki mazi Lielais uz4emums daudz intensivak aizsarga sav\ status quo,ladEl Sis

Nodibinajam savu biedribu Vairakus gadus, sakot no 2002. gada, Stockholm School of Economics in Riga organizejapasaulslavena klasteru idejiskas bazes un P orterq

dimanta

rzveidotaja Hartt ard Business School profesora

informacijas aprite bieZi vien ir bremzeta, Sobrid Lawyas klasterus pazist parsvara p0c nosaukuma, ncvis $eogmfijas.

Maikla Portera ktrst Micro economics of Comp etitiv eness,kas sastaveja no videolekcijim no Harvardas, grupu darba un teletilta

Latvijas klasteri strate$iju testeianas posme

nosleguma, kura iefvaros man brya iespcja diskutOt ar pasaulslaveno

Valsts atbalsts ldasteru darbibai var tikt sadalits 3 lielos posmos.

bja salidzinoii lielas un tika r-rovirzitas - kas tiek saprasts ar tetminu klasteris,kuraslornas Latvija tiem ir potenciais. Nakamais ma-

profesoru.

Sakotnejas investicr;as

2010. gada kopa ar domubiedriern no akadcmiskas vides Lrn indtrstrijas riodibinajim biedribu Baltij as juras regiona klasteru

petniecibai un izpratnes veidoianai

eksp

erti,ktra

notiek informacijas apmai4a un sabiedribas izglito5a-

na par klasteru jautajumiem,

Klasterus gruti izveidot adnlinistrativi I(asteri ir galvenokart dabigs veidojums, kuru loti gruti izveidot administrativi. Ari tagad redzam, ka s tatp sa\<otnEii Arthur An der s en pir ms 1 0 gadiem identifi

cOtaj

iem ldasteriem, pierneram.

salidzinoii ilgu laiku Ekononikas ministrija atbalstija strate$gu izstrades prqektus. Thgad staleti par4em LLAA, administrOjot ES fondr"r lidzfinansejumu lniciativas zaka finans€juma periods, kura

Klasteru programma nErlsisir izstfadato stratO$iju testeiana ttu realize$ana.

7 projektu noraidlianas iemesli

- tehniski

nav nozares, kuras eksporta raditaji pcdcja

laiki |oti iepriecina maiinbtve un metalapstlade. Tapat par klasteriem lidzigam varetu

Piemeram, klastera dalibnieku sumrnArais apgrozijums nesasniedza vajadzigos 30 miljonr"rs latu vai ari speciAlistam klastera

tikt uzskatitas ari tadas nozares ka, piemcram, tranzits, apak5velas ra2oSana, kosrnetika, datorkomunikaciju elektronika, audioaparatfra t1. c. Centralizeta prognoz€Sana irjiveic, taiu, protams'

vaditajarn trtrka vajadzigAs pieredzes.

vienm€r pastav iespeja k]udities

Lai ari valsts paledzetais finansejums klasteru attistiba ir' nozrmigs atsperiens, ta efektu joti gruti izm€rit. Uz4emumu paSu iniciativa br.rs ta, l<as r.roteiks, vai tie izdzivos, cik specigi

Pa5laikvalsts atbalstito ldasteru veidojurnu skaits ir pla5s. DaZos gadijumos varblt butu jaindrte, cik daudz verts veidot maksligLr klastera institirciju un cik daudz tomer Sis pa$as funkcijas veiksmigak daZos gadijumos var pildit vai jau pilda, piemeratn, nozares

bus, ka tiks parnaniti pasaule. Klasteru programmas m1t\is rr atvieglot savstarpejo komunikacij u, veicinat t.tozirnlgas

asociacija, ja ta ir pietiekarni dalbiga un sp€ciga. Protams, elcsport-

ir.rfor:r.nacijas

spcjrgu industrgu raSanas ir jastimule, Lawijai nav citu ekonomikas attrstibas iesp€ju ka vien caur eksportu, un daudzas no veiksmiga-

Ka[itals 11/2012

apmai!u un jaunu ideju iegusanu. fbmer velos uzsr'€rt, ka r.reatkaligi no ta, vai valsts iejaucas vai l.re, klasteri yeidosies dabiski.

K

I I


Comment in Kapitals on industrial clusters  

My comment in November magazine Kapitals (www.kapitals.lv) on industrial clusters.

Advertisement
Read more
Read more
Similar to
Popular now
Just for you