Page 1

R E

V

A

Ī ĥ

G Ă

A Ē

S L

V I

S

E K

C I

Ā L

S U

V T

. E

R

Ă E R T I S K Ā

R

Ū D

D R

E A

S U

D

Z

E

Janvāris 2010

Viesos pie māsu draudzes I L Z E S F I Š E R E S I E S P A I D I P Ē C V I E S O Š A N Ā S S V . J Ā ĥ A L U T E R Ā ĥ U D R A U D Z Ē A S V

N O V Ā C I S K A S S E N A T N E S L Ī D Z A M E R I K Ā N I S K A I Š O D I E N A I Sv. JāĦa luterāĦu draudze var lepoties ar senu vēsturi. 2012. gadā tā svinēs savu 175. gadadienu. Sv. JāĦa draudze tika dibināta 1837. gadā kā pirmā vācu protestantu baznīca Kvinsijā. Dažus gadus pirms tam neliels pulciĦš vācu protestantu katru svētdienas pēcpusdienu pulcējās kādā no pilsētiĦas ēkām, lai mācītāja Hunlolca vadībā noturētu lūgšanu sapulces. Jau 1838. gadā jaunajai draudzei izdevās tikt pašai pie savas ēkas, kuru nosauca par Kalna baznīcu. Tolaik tai piederēja 102 vācu izcelsmes amerikāĦi. 1848. gadā draudze nolēma sevi saukt Sv. JāĦa evaĦăēliski luteriskā baznīca, bet 1947. gadā tā ieguva savu tagadējo nosaukumu – Sv. JāĦa luterāĦu baznīca. Sākotnēji dievkalpojumi notika vācu valodā, bet 1927. gadā tie tika pilnībā pārtraukti dodot priekšroku angĜu valodai. Kopš dibināšanas draudze ir nomainījusi trīs baznīcas ēkas un to atrašanās vietas. Pirmā, 1838. gadā būvētā baznīca, bija pavisam vienkārša. Otrajai, 1868. gadā celtajai bija augsts tornis. Patlaban draudze pulcējas trešajā celtnē, kura tika uzbūvēta 1962. gadā. Svētnīcā ir 275 sēdvietas. Mācītājs Herolds Benders kalpo draudzē kopš 1996. gada decembra. Pirms pāris mēnešiem draudze pieĦēma darbā palīgmācītāju – tikko semināru beigušo Džeremiju Latcki. Sv. JāĦa draudze svin divus dievkalpojumus: 8.00 un 10.30. Pirmajā

parasti pulcējas 80-90 cilvēku. Tas ir tradicionālais dievkalpojums, kurā skan ērăeles. Otrajā dievkalpojumā skan slavēšanas dziesmas mūsdienīgos ritmos. Tajā ierodas daudz vairāk cilvēku, jo, tā kā bērni ir pamodušies, šis laiks ir piemērotāks ăimenēm. Amerikā lielākajā daĜā baznīcu Vakarēdienu svin mēneša otrajā un ceturtajā svētdienā. Sv. JāĦa draudze to dara arī piektajā svētdienā. Starp dievkalpojumiem laikā no 9.30 līdz 10.15 notiek svētdienas skola un Bībeles stunda. Patlaban draudzē ir 3 Bībeles grupas – vienu no tām vada mācītājs, divas laji. Kopā nāk arī vairākas mājas grupas. Līdzīgi kā mūsu draudzē, arī Sv. JāĦa baznīcas cilvēki organizē visai ăimenes paredzētas vasaras nometnes. Katru piektdienas rītu no 6.30 līdz 7.30 uz Bībeles brokastīm kopā nāk draudzes vīri. Sievietēm šāda tikšanās notiek ceturtdienas pēcpusdienās.

turpinājums 2. lpp.

Svētā JāĦa ev. lut. baznīca Kvinsijā, ASV 1


turpinājums no 1. lpp.

Sv. JāĦa draudzē katrs var likt lietā sev dotās Svētā Gara dāvanas. Te kalpo altāra komanda (uztur kārtībā altāri, rūpējas par ziediem, svecēm, utt.), sagaidītāji (sveic viesus, jaunpienācējus un savas draudzes locekĜus), dievkalpojuma palīgi (rūpējas par kārtību dievkalpojuma laikā, izdala lapiĦas, organizē kolekti un cilvēku plūsmu pie altāra), altārzēni/ meitenes (4.-9. klašu skolēni, kuri iededzina sveces un dievkalpojuma beigās tās izdzēš), šoferi (izvadā cilvēkus, kuriem ir problēmas nokĜūt baznīcā), aukles (zīdaiĦu un mazuĜu

T I L T I

N O

(līdz 3 g.v.) pieskatīšanai dievkalpojuma laikā), zvanu ansamblis, koris (tiekas neregulāri, dažreiz dzied agrajā dievkalpojumā), slavēšanas grupa, jaunie draugi Kristū (iepazīstina jaunpienācējus ar draudzes locekĜiem), Stefana kalpošana (palīdzība grūtos brīžos), lūgšanu ėēde, ēdiena un apăērba glabātava (izdalīšana trūcīgajiem no visas apkaimes), jauniešu grupa, svētdienas skola, ăimenes pasākumi, Marijas un Martas ăilde (rūpējas par ēdienu dažādiem pasākumiem).

S I R D S

U Z

S I R D I

draudzei nosūtītajām fotogrāfijām, un tiešām sajūtos kā mājās. Nu gandrīz tāpat kā Ăertrūdē. Nekad agrāk neesmu tikusies ar mācītāju Heroldu Benderu, esam tikai sazvanījušies lai noprecizētu manas ierašanās laiku. Sadarbība mūsu draudžu starpā sākās pagājušajā vasarā, kad vienas dienas vizītē Sv. JāĦa draudzē viesojās mūsu mācītājs Rinalds Grants. Kopš rudens reizi mēnesī mūsu māsu draudze saĦem regulāru informāciju par norisēm mūsu draudzē, kur sūtītais teksts un fotogrāfijas atrod vietu uz īpaši šim nolūkam sagatavota ziĦojuma dēĜa. Mācītājs Benders vispirms izrāda dievnamu. Svētnīcas sienas rotā krāsainas vitrāžas, un katrā no tām attēlots kāds Bībeles stāsts. Baznīca ir liela un plaša – svētdienas skolas nodarbībām vien atvēlēts vesels stāvs ar vairākām klašu telpām. Man tiek rādīta arī lieliski iekārtota virtuve – sadraudzība šeit notiek regulāri un sieviešu komiteja bieži vien palīdz klāt galdus un sagatavot sēru vai svinību mielastus. Mācītājs mani ieved kādā palielā telpā, kurā ir plaukti ar drēbēm, konserviem, apaviem un citām noderīgām lietām. Pie sienas ir milzīga saldētava un ledusskapis. Sv. JāĦa baznīca rūpējas par trūcīgajiem no visas apkārtnes. Patlaban viĦi šiem cilvēkiem ir sarūpējuši briežu gaĜu – tas ir interesants stāsts. Pilsētā bija savairojusies briežu populācija un policijai tika dots uzdevums nošaut 100 briežus, kas, protams, tika izdarīts. Kāds no drau-

CeĜš vijas kā liela, pelēka čūska, izlocīdamies starp kukurūzas laukiem, ielejām, līdzenumiem un šur tur izmētātām degvielas uzpildes stacijām. Laiku pa laikam ceĜmalā piestājis kāds fermeru busiĦš, kurā tirgo pašaudzētus gurėus, kukurūzu, tomātus, persikus un milzum plašu dažnedažādu ėirbju klāstu. Aiz muguras septiĦas automašīnā pavadītas stundas, par kurām daĜēji jāpateicas ceĜa remontdarbiem. Amerikā joko, ka viĦiem ir divi gadalaiki – ziema un ceĜu remonts. Nogriežos no šosejas un ieraugu kādu ceĜa zīmi, uz kuras rakstīts „mazā brūnā baznīciĦa” (Little Brown Church). „MīĜi,” pie sevis nodomāju un pasmaidu. Pēc pārdesmit jūdzēm ieraugu līdzīgu norādi – „mazā baltā baznīciĦa”. Jauki nosaukumi, vai ne? Baznīcas Amerikā ir ik uz soĜa – luterāĦu, katoĜu, baptistu, metodistu, Jēzus, Dieva (Church of God) un vēl daudzas un dažādas. Svētdienās amerikāĦi masveidā iet baznīcā. Aiz muguras paliek Ilinojas štata robeža. Zinu, ka tūlīt būšu Kvinsijā, kur atrodas mūsu māsu draudzes dievnams – Svētā JāĦa LuterāĦu baznīca, kurā viesojos 2009. gada 29. un 30. augustā. Baznīcā neviena nav, lai gan durvis nav aizslēgtas. Dodos ārā saulītē un nolemju gaidīt, bet – tur jau viĦš nāk – mācītājs Herolds Benders! Stalts, smaidošs, mērėtiecīgā gaitā, mādams sveicienu. Es smaidu pretī – manot, ka jau pa gabalu tieku atpazīta no pāris māsu

2


Nododu mīĜus sveicienus no Vecās Ăertrūdes, un īsi pastāstu par to, kas pie mums notiek, minot arī jauno ieceri par zupas virtuves izveidi. Starp abiem dievkalpojumiem 45 minūtes rādu fotogrāfijas no mūsu draudzes dzīves un atbildu uz jautājumiem. Pēc uzstāšanās pie manis pienāk pāris latviešu izcelsmes sievietes – diemžēl latviešu valodu viĦas tomēr neprot. Pēc otrā dievkalpojuma gatavojos ceĜam, jo priekšā ilgs brauciens. Atceros, ko pati teicu savā uzrunā – lai gan starp mums ir okeāns, mēs varam celt tiltu no sirds uz sirdi. Šėiet, ka tas ir noticis. Sava īsā apmeklējuma laikā Sv. JāĦa luterāĦu draudzē Kvinsijā, Ilinojas štatā, es piedzīvoju viesmīlību, mīlestību un ārkārtīgi lielu ieinteresētību uzzināt par mums vairāk. Nākamgad brāĜi un māsas no Amerikas gatavojas mūs apciemot. Domāju, ka tā būs lieliska iespēja stiprināt mūsu sadarbību un veidot personīgus kontaktus, ko mūsu māsu draudze Ĝoti vēlas. Es patiecos Dievam par iespēju pabūt Sv. JāĦa draudzē, par mīlestību, ko tur piedzīvoju, par pasargāšanu ceĜā un par visiem tiem cilvēkiem, kuri gādāja, lai es tur justos kā mājās. Mūsu māsu draudze par mums lūdz – lūgsim arī mēs, lai Tēvs savā mīlestībā stiprina šo sadraudzību un lieto mūs, lai mēs cits citā varētu bagātināties caur Mūsu Kungu Jēzu Kristu. Ja vēlaties uzzināt par mūsu māsu draudzi kaut ko vairāk, tad apmeklējiet mājas lapu: www.lcosj.org

dzes locekĜiem vaicāja, kas notiks ar gaĜu, un saĦēma atbildi, ka tā tiks iznīcināta. Tomēr izdevās atrast kādu pārstrādes uzĦēmumu, kas briežu gaĜu safasēja konservos un tagad tā tiek izdalīta trūkumcietējiem. Iepazīšanās ar baznīcu tuvojas noslēgumam. Domās meklēju vārdus, lai raksturotu mācītāju Benderu. ViĦā ir kaut kas no milža un kaut kas no bērna. Spēcīgais stāvs, noteiktība, stāja, skaĜā balss, aizrautīgais, fascinējošais runas veids asociējas ar spēku un pārliecību par savu vietu. Bet tad, kad mācītāja acīs ieraugu asaras, tad šėiet, ka viĦā atpazīstu bērna ticību, kuru mums māca Bībele. Redzēt dvēselisku un līdz sirds dziĜumiem Dieva Vārdam uzticīgu mācītāju Amerikā nemaz nav tik viegli. Herolds Benders ir mīlošs tēvs – ne tikai saviem pieciem bērniem, bet visai draudzei. Mīlestība veĜas no viĦa kā rīta migla pār upi, apĦemot visus ar tās mierinošo elpu. Pēc brīža mums pievienojas mācītāja kundze Džo un dodamies kopīgās vakariĦās. Svētdienas rīts uzaust saulains, bet vēss. Man laimējies – šodien draudze svinēs Svēto Vakarēdienu. Vaicāju mācītājam, kādēĜ tas nenotiek katru svētdienu. Izrādās, ka Amerikā baznīcām veidojoties, noticis kāds pārpratums tulkojot MārtiĦa Lutera teikto. Vaicāts, cik bieži būtu saĦemams Vakarēdiens, Luters esot teicis – ne retāk kā četras reizes gadā. Savukārt, kāds sapratis, ka Luters aicinot pie Dievgalda TIKAI četras reizes gadā! Tomēr, laikam ritot, Sakraments noticis aizvien biežāk. Mācītājs cer, ka arī Sv. JāĦa draudze piedzīvos šo mielastu katrā dievkalpojumā. No sirds priecājos, ka, saĦemot Vakarēdienu, cilvēki metas ceĜos. Baznīcēniem ir izvēle – viĦi var saĦemt Kristus asinis no vienreizējām, piĦăerota lieluma glāzītēm vai arī dzert no kopīgā kausa. Pēc divarpus mēnešiem šajā valstī ar prieku sniedzos pēc kopīgā biėera. Man tiek dots vārds abos dievkalpojumos.

Mācītājs Letcke, Džordžs Strobls (fotogrāfiju autors), Ilze Fišere (teksta autore) un mācītajs Benders. 3


DIEVS NERAKSTA ATBILDES DEBESĪS I n t e r v i j a a r m ā c ī t ā j u H e r o l d u Dievam. Iesvētījos 14 gadu vecumā, pabeidzu skolu, absolvēju augstskolu kā diplomēts grāmatvedis. Tad pienāca 1984. gads, kuru manā dzīvē Dievs bija izvēlējies par lūzuma punktu. Tas bija gads, kad beidzu koledžu, apprecējos un zaudēju tēvu. Tēva nāve atstāja uz mani dziĜu iespaidu. Gadu pēc tēva nāves, kad jauniešu grupas sastāvā vadīju laju liturăiju, man pienāca klāt divi draudzes locekĜi un vaicāja, kad es beidzot sākšu mācīties seminārā. Es nekad agrāk iepriekš nebiju par to domājis. Nākamajā rītā pamodies es patiešām sapratu, ka grāmatveža darbs nav tas, ko man paredzējis Dievs. Tomēr mani māca šaubas – kā lai es zinu, ka Dievs patiešām vēlas, lai kĜūstu par mācītāju? Tajā brīdī manā dzīvē bija daudz neskaidrību – Džo bija stāvoklī un mēs nezinājām, kā iztiksim, ja pametīšu darbu. Es lūdzu Dievam atbildes, ilgi lūdzu, un tad kādu vakaru zvanīja telefons. Man paziĦoja, ka pirmdien sākas uzĦemšana seminārā. Dievs neraksta atbildes debesīs tā, lai tās būtu viegli izlasāmas, bet ViĦš mums tās neapšaubāmi sniedz. Kas Jūsu mācītāja praksē ir bijis visgrūtākais? Tas bija drīz pēc tam, kad uzsāku savu kalpošanu. Kāda draudzes locekĜu meita bija kĜuvusi lesbiete un kopā ar savu draudzeni dzīvoja Čikāgas ielās. Kad viĦa ieradās apciemot vecākus, es runāju ar jauno sievieti, bet šėita, ka mani vārdi atsitas pret sienu. Mums bija vairākas tikšanās, un es nespēju darīt neko, lai viĦa mani uzklausītu. Tajā pašā laikā sievietes vecāki nāca man klāt un jautāja, kā veicas, bet vienīgais, ko es varēju atbildēt bija ‘lūdziet par savu meitu’. Bija mirkĜi, kad meitene bija tuvu pašnāvībai un man bija sajūta, ka viĦas dzīvība atrodas manās rokās. Seminārā mums nemācīja, kā risināt šādas situācijas. Tagad šī sieviete ir precējusies ar luterāĦu mācītāju un ăimenē aug četri bērni.

Pēc tam kad man ir izrādītas baznīcas telpas – sākot ar dievnamu un beidzot ar virtuvi un desmitgadīgais Džosefs ir atnesis tētim aizmirstās biroja atslēgas, mācītājs ir gatavs sarunai. Noskatos, kā gaišais puišeĜa matu cekuls reizē ar smaidu pazūd aiz durvīm un vaicāju: Cik Jums ir bērnu? Pieci. Dāgs (22), Kevins (19), Patriks (16), Kellija (13) un Džosefs (10). Mana sieva Džo ir baznīcas sekretāre un dievkalpojumā viĦa spēlē sintezatoru. Vecākais dēls Dāgs studē teoloăiju un gatavojas kĜūt par mācītāju. ViĦam vēl jāmācās seminārā 4 gadi. Dāgs ir laimīgs, ka var iet to ceĜu, ko Dievs viĦam ir izraudzījies. Bija kāds mirklis, kad Dāgs mocījās šaubās – vai viĦš ir cienīgs kĜūt par mācītāju. Tagad šīs šaubas ir zudušas un Dieva vārds ir viĦa dzīves Alfa un Omega. Kevins mācās par grāmatvedi, Patriks spēlē bungas slavēšanas grupā, un abi jaunākie – Kellija un Džosefs mācās skolā. Kāds bija Jūsu ceĜš pie Dieva? Es uzaugu luterāĦu ăimenē un jau kopš bērnības pieradu kopā ar vecākiem būt baznīcā katru svētdienu. Kā bērns domāju, ka tas ir dabīgi, ka visi cilvēki ir ticīgi un man bija liels pārsteigums, kad atklāju, ka tas nebūt tā nav. Bērnībā domāju, ka Dievs noteikti vienmēr atrodas baznīcā un biju nolēmis – tad kad pienāks laiks mirt, tad skriešu uz baznīcu, lai varētu nomirt tur, jo tad taču es noteikti tikšu

Mācītāja Bendera ăimene – Kellija, Patriks, mācītājs Benders, Džosefs un Džo (abi vecākie dēli atradās koledžā). 4


kārt. Būtu lieliski, ja mūsu baznīcas cilvēki ieraudzītu, ka pasaule ir plaša un ka bez Amerikas Kristum ir glābjamas vēl daudzas zemes un valstis. Mēs varam iemācīties būt labāki pārvaldnieki tām svētībām, ko Dievs mums ir devis. Materiālā ziĦā mums ir dots vairāk nekā jums un ir lieliski ar to dalīties. AmerikāĦi neuzskata sevi par bagātiem, jo mūsu bagātības mēraukla ir Holivuda. Dalīšanās nes svētību un tādejādi mums visiem tiek vairāk Kristus svētības. Būtu labi, ja mums izdotos vienam otru iepazīt personīgi, lai mēs varam lūgt par konkrētiem cilvēkiem, zinot viĦu vārdus un to, kas aiz šiem vārdiem stāv. Lūdzot vienam par otru mēs esam vienoti Kristus kopībā.

Vai varat pastāstīt kādu smieklīgu atgadījumu? Kad runāju, man patīk dažas frāzes vairākas reizes atkārtot, lai cilvēkiem būtu tās vieglāk atcerēties. Reiz bijām draudzes izbraukumā Nevadā. Kāds no maniem draugiem bija sagatavojos lapiĦas ar uzrakstu ‘liekvārdība’, kuras tika paceltas katru reizi, kad atkārtoju kādu frāzi vai teikumu. Nobeigumā, smejoties kopā ar brāĜiem, teicu, ‘tad jau Dievs arī ir liekvārdīgs, ViĦš arī bieži vairākas reizes atkārto teikto’. Laikam jau tā vajag, jo mēs tik bieži nesadzirdam ViĦa vārdus! Ko Jūs varētu iegūt no attiecībām ar mūsu draudzi? Mēs, amerikāĦi, viegli ieslīgtam narcisismā, pašapmierinātībā un neredzam neko sev ap-

Svētdienā, kad viesojos Sv. JāĦa draudzē, sprediėi teica palīgmācītājs Džeremijs Letcke.

Sv. JāĦa draudze ir viena no retajām, kur Vakarēdiena izdalīšanas laikā draudze nometas ceĜos.

Jēzus asinis ir vienīgais ceĜš kā nomazgāt grēka traipus. 5


M Ē S

V I S I

E S A M

V I E N S

Gregs un Konija Skoti sagaida ar siera kūku un pašaudzētu meloni. Abiem viĦu dēliem un meitai jau ir savas ăimenes un bērni. Gregs savā kalpošanā ir uzĦēmies IT speciālista pienākumus, un viens no galvenajiem uzdevumiem ir ievietot baznīcas mājas lapā svētdienā teiktos sprediėus. Konija darbojas svētdienas skolā. Tāpat kā lielākā daĜa draudzes locekĜu, Gregs un Konija ir uzauguši kristīgā vidē. Konija gan nāk no baptistu ăimenes, bet, stājoties laulībā, viĦa pārgāja luterticībā. Kāds jums ir bijis vislielākais izaicinājums kā kristiešiem? Konija: Palikt baznīcā, palikt ticībā arī tad, kad tā sašėobās. Es domāju, ka tas ir visgrūtāk pusaudžu vecumā, tad, kad lielākās autoritātes mums ir vienaudži. Vienaudžu spiediens ir ārkārtīgi liels, un ejot cauri vidusskolai un augstskolai , to nav viegli izturēt. Patlaban kristietību neizjūtu kā izaicinājumu, jo visi mani draugi ir kristieši. Gregs: Viens no maniem padotajiem darbā ir ebrejs. Mēs svinam atšėirīgus svētkus un ievērojam atšėirīgas tradīcijas, bet mēs par tām nerunājam. Mēs ar Koniju patiešām priecājamies, ka visi trīs mūsu bērni ir kristieši. Kādas situācijas savā kristiešu dzīvē jūs atceraties ar smaidu? Konija: Kad vienam no mūsu dēliem bija 2 gadi, viĦš bieži sajauca dažādus vārdus. Piemēram, ‘preacher’ un ‘creature’ (angĜu vārdi,

K R I S T Ū

kuru izrunā atšėiras tikai pirmais burts— ‘sludinātājs, mācītājs’ un ‘radība’). Tā nu diezgan bieži viĦš mācītāju visā nopietnībā sauca par radību. Gregs: Tas bija mūsu kāzu dienā, kad sievas brālim pēc ceremonijas vajadzēja nodzēst sveces, bet tas viĦam neizdevās pat pēc daudzkārtīgiem mēăinājumiem. Kad beidzot tomēr šis uzdevums bija izpildīts, viesi viĦam skaĜi aplaudēja un uzgavilēja. Šāda uzslava, savukārt, sarūgtināja ērăelnieku, kurš saĦēma mazākus aplausus un viĦš jutās aizskarts un apvainots. Kā, jūsuprāt, varētu tālāk veidoties sadarbība starp mūsu draudzēm? Konija: Mēs visi esam viens Kristū, diemžēl bieži to aizmirstam. Mums ir savstarpēji jāpalīdz, jādalās tajā, ko Dievs ir devis. Jūsu mācītājs (Rinalds Grants), viesojoties mūsu mājās pagājušā gada jūnijā , izteicās, ka būtu lieliski apmainīties sprediėiem. Varbūt ar vebkameras palīdzību mēs varētu organizēt kādu kopīgu dievkalpojumu? Gregs: Būtu jauki, ja jauniešu grupas varētu satuvināties savā starpā, kĜūdami par vēstuĜu draugiem. Tagad gan jāsaka, emeila draugiem. Konija: Mēs varētu izdot nelielas brošūras ar draudzes locekĜu fotogrāfijām un adresēm, un uzsākt personīgu saraksti. Iespēju ir daudz un vajag tikai sākt.

Kopš rudens katru mēnesi Svētā JāĦa draudze saĦem ziĦas par norisēm mūsu draudzēm. It īpaši viĦi priecājas par atsūtītajām fotogrāfijām - tās palīdz labāk izjust stāstīto. Baznīcā ir izveidots stends ar nosaukumu ‘ZiĦas no Vecās Ăertrūdes’, kurā tiek izvietota šī informācija. Attēlā redzamas fotogrāfijas no Alfas nedēĜas nogales Kandavā un Tezē lūgšanas mūsu baznīcā. 6


E S

N E Z I N U ,

K Ā V A R D I E V A

B E Z

tules, mēăinām viĦus sazvanīt. Kāds bija Jūsu ceĜš pie Dieva? Es uzaugu kristīgā ăimenē un jau agrā bērnībā pieradu regulāri apmeklēt baznīcu. Kad Jūs visspēcīgāk sajutāt Dieva klātbūtni? Tad, kad dzima mani bērni. Skatoties uz jaunpiedzimušo viĦš liekas īsts Dieva brīnums. Arī tuvinieku nāvē Dievu sajutu Ĝoti tuvu. ViĦš palīdz jebkādās grūtībās. Es nezinu, kā vispār var dzīvot bez Dieva. Kā Jūs uzrunātu nekristieti, lai palīdzētu viĦam atrast Dievu? Es teiktu, ka Dievs nekad mūs neatstāj, ka kopā ar ViĦu visas lietas ir vieglākas, tās var nodot ViĦam. Kāda loma Jūsu dzīvē ir lūgšanai? Nav svarīgi, kur mēs esam, jo ar Dievu mēs varam sarunāties jebkurā mirklī. Mēs varam radināt pie lūgšanām savus bērnus, pirms eksāmena sakot nevis “Lai tev veicas!”, bet gan “Mēs lūgsim par tevi”. Kā Jūs izjūtat to, ka tālajā Latvijā jums ir māsu draudze? Mēs varam sekot līdz sūtījumiem no Latvijas, kuri tiek atspoguĜoti uz mūsu īpašā Vecās Ăertrūdes draudzes ziĦu izlaidumu dēĜa. Tas bija aizkustinoši, kā svētdienas skolas bērni ziedoja naudiĦu bērniem Latvijā, viĦi pat sacentās savā starpā. Pie mums viesojās mācītājs Artis Eglītis un stāstīja par Latviju un baznīcas dzīvi. Mums ir grūti iedomāties, ka bija laiks, kad jūs nevarējāt brīvi lūgt Dievu. Es domāju, ka mums noteikti jāturpina iesāktais, jāstāsta par to, ko darām, jāapmainās ar idejām un jāsūta fotogrāfijas. Mēs priecājamies par to, ka mums ir māsu draudze un tas ir lieliski, ka varat likt lietā to palīdzību, kuru mēs jums sūtām.

DāgsTenhauss ir Vecajo padomes (Board of Elders) loceklis un atrodas šajā amatā jau 4 gadus. Dāgs kopā ar sievu Debiju audzina 4 bērnus. Kādi ir Vecajo padomes uzdevumi un pienākumi? Mēs esam atbildīgi par mācītāju, viĦa labklājību, par dievkalpojumu norisi un par to, lai Dieva vārds tiktu atbilstoši lietots. Pavisam esam 6 cilvēki, kurus draudze ievēl uz 2 gadiem. Varam tikt ievēlēti divus termiĦus pēc kārtas. Es ieĦemu šo amatu 4 gadus, drīz man tas būs jāatstāj un draudze manā vietā ievēlēs kādu citu. Katrs no mums ir atbildīgs par kādu noteiktu draudzes locekĜu daĜu, un cilvēki zina, ka var vērsties pie mums pēc palīdzības. Kas Jūsu kalpošanā sniedz vislielāko gandarījumu? Pēdējā laikā tā noteikti bija palīgmācītāja pieĦemšana darbā. Jutām, ka mācītājam Heroldam Benderam nepieciešams palīgs, un esam patiesi priecīgi, ka tagad pie mums kalpo arī Džeremijs Latcke, kurš tika ordinēts pavisam nesen – 5. jūlijā. Kādas ir bijušas galvenās grūtības? Mēs mēăinām sazināties ar tiem cilvēkiem, kuri ilgāku laiku nav redzēti draudzē. Vispirms sākām ar tiem, kurus neesam redzējuši pāris mēnešu, tagad meklējam rokā arī tos, kuri baznīcā nav bijuši gadu un vairāk. Sūtām vēs-

Izšūta sega blakus altārim, uz kuras lasām “Par tevi izlietas”.

D Z Ī V O T

Svēts, svēts, svēts 7


M ā c ī t ā j a

MĒS VISI ESAM KRISTUS MIESA H e r o l d a B e n d e r a

Dārgie brāĜi un māsas Kristū, Viena no kristīgajām mūsdienu dziesmām uzdod visai izaicinošu jautājumu. Ja mēs esam ėermenis, tad kādēĜ mūsu rokas nav izstieptas? Mēs esam Kristus miesa. Mēs esam ViĦa rokas, ViĦa kājas, ViĦa pēdas, ViĦa lūpas šajā pasaulē un ViĦš ir mūsu Galva. Mums jāizstiepj rokas pretī cilvēkiem Mums jārūpējas, jāmierina, jāiedrošina, jāuzĦem un jāmīl citi Kristus miesas locekĜi. Mēs esam viens otram nepieciešami. Droši vien jūs to nedarāt visai bieži, tomēr - vai pēdējā laikā jūs esat mirkli padomājuši par to, kā darbojas jūsu ėermenis un tā atsevišėie locekĜi (pirksti, pēdas, acis, deguns, mēle, utt.)? Tie visi brīnišėīgi darbojas kā viens vesels. Tieši tā, kā to ir ieplānojis mūsu Radītājs. Dievs radīja mūsu ėermeĦus tādus, kādi tie ir… un Dievs to ir tā iekārtojis, ka mūsu ėermeĦa daĜas ir viena otrai vajadzīgas. Deguns saož brīnišėīgu ēdiena smaržu, bet rokas uzdevums ir salikt ēdienu šėīvjos un celt pie lūpām. Savukārt, uz mēles esošās garšas kārpiĦas palīdz pilnībā izgaršot šo lielisko Dieva dāvanu. Pēc tam pie darba ėeras citas ėermeĦa daĜas: kuĦăis pārstrādā ēdienu, asinsrites sistēma nogādā barības vielas dažādās ėermeĦa daĜās, un mēs iegūstam enerăiju savu ikdienas darbu veikšanai. Pēc ēšanas mums

u z r u n a

jāiztīra zobi, jo paši tie nespēj sevi apkopt. Talkā nāk roka, kas tura zobu birstīti un izspiež no tūbiĦas pastu. Acis, savukārt, lūkojas, lai zobu suka nokĜūst mutē nevis degunā. Mūsu ėermenis sastāv no dažādām daĜām un katra no tām strādā visa kermeĦa labā. Neviens loceklis nevar kalpot pats sev – tas kalpo citiem ėermeĦa locekĜiem. Dievs mūs tādus ir radījis, lai mācītu mums būt Kristus ėermeĦa – baznīcas - locekĜiem. Katrs Jēzus Kristus ėermeĦa loceklis ir svarīgs. Tam jāstrādā kopā ar citiem, lai pildītu Jēzus Kristus gribu. Katrs ėermeĦa loceklis kalpo citam loceklim, lai Kristus miesa tiktu pabarota ar ViĦa Vārdu un Sakramentiem, saĦemtu iedrošinājumu un stiprinājumu kristīgajā ticībā un kristieša dzīvē. Jo mēs esam Kristus ėermenis, un katrs atsevišėi mēs esam šī ėermeĦa loceklis. Es ticu, ka mūsu rokas ir izstieptas. Tomēr, mēs tās varētu stiept cits citam pretī ar vēl lielāku uzticību un pastāvību. Mums jākĜūst par Kristus miesu, jo tādus mūs grib ieraudzīt Dievs. Vārdi ‘viens otram’ nozīmē, ka mēs kalpojam viens otram. Lai Dievs mūs svētī, ka esam Kristus miesa – tādi, kādus ViĦš vēlas mūs redzēt. Kristus mīlestībā, Mācītājs Herolds Benders

Latvijas Evanăēliski Luteriskās Baznīcas Rīgas Vecā Svētās Ăertrūdes draudze Ăertrūdes iela 8, Rīga, LV-1010, Latvija NodokĜu maksātāja reăistra Nr. 90000293463 AS Swedbank, konta Nr. LV40HABA05510051165321 Draudzes mācītājs: Rinalds Grants tālr. +371 26318931, e-pasts: macitajs@gertrude.lv PieĦemšanas laiks: ceturtdienās plkst. 15.00 – 17.30 Dievkalpojumi notiek: ceturtdienās plkst. 19.00; svētdienās plkst. 10.00; Slavēšanas dievkalpojums katra mēneša 1. un 3. svētdienā plkst. 12.30; Ăimenes dievkalpojums katra mēneša 2. svētdienā plkst. 13.00. WWW.GERTRUDE.LV 8

Draudzes administratore: Inga Vilne tālr. +371 67275707, +371 22002211, e-pasts: kanceleja@gertrude.lv PieĦemšanas laiki: pirmdienās 10.00 – 14.00; otrdienās 10.00 – 14.00; trešdienās 14.00 – 19.00; ceturtdienās 14.00 – 19.00; svētdienās 9.00 – 14.00.

Viesos pie māsu draudzes ASV  

Ilzes Fišeres iespaidi pēc viesošanās Vecās Sv. Ģertrūdes māsu draudzē ASV

Read more
Read more
Similar to
Popular now
Just for you