Issuu on Google+

T

-BЕRGA

NшМшsМAWшкA

РAr ш,AT.шшJAs srNATrш

-

{.ъ, *{t'

.L'

z R I G A < Z INAтNЕ > 1 9 9 2


VeItIiumsnanаn airаm

63.2 B e 5 31

Reсепzепti:J. APALS' vёst. ziп' kand. K. DUсмANЕ q. TЕ/{PЕLмA$A kгбsu uп mеlnbaltie fotoаttёli,A. JANSONЕS un lvl. IvloRoZoVAS zТmёjumi

lЕvADs

c,r/-llttuЧ,{ftэ" Be 531

Bегga T. NumismДtika paг Latvijas sеnatni. 1992.- 68 lpp., il., 8 lp. il. ISBN 5-7966-0499-6

R.: Zinбtne,

Grаmatа stаstтts Daг lnteresantu un savdabisu vёstures аvotu _ m o n ё tа m , ku г a s liet а . da u dzu m i а t г а st а s 9._ l2. ъаdsimta d e pozitos un атhеoloAiskajos pieminеklos. Tolаik rпonёtаs Lаtvijas tегitoгij6 nеtikа kaltаs. K а d а s tа s Ь iJu ёЪs' n o ku rien es, pa k6diem t iгdznie сib аs сe !ie m ie plud u5аs L а tv i j 6 ? V а i t a s vien m ёr bij u Sа s m a ksа sa пa s lidzе klis? K аpё с аp b e dijumos liktas monёtas? vаi pёс monёtаm vаг ргестzi dаtёt arheoloёiskos piemi. n е k | u s ? S i e u n vёl da u dzi сit l j a u t а j u m t t iek а pl0koti gгаmaiа. Ti е r n ' k а s in t ег esёj a s pa r La t vij а s sen vёst uгi' numismаtiku, aгhе oloЁiju.

63.2 ISBN 5-7966-0499-6

@ Tatjana Bеrga' 1992

SеnДsmonёtasvienmёг izгаisi. ju5аs dzi}uinterеsiсilvёkos.Sis vёstuгeslieсinieсеsallaZ SliituSas noslёpumainas un vilino6as. Bet monёtaklusё tikai |Idz tam bridim, kаmёr tai pieskaгasnu. щisrn5taroka. Tikai pёс ilgа, pacietтgadаrba monёta saks savu stаstu paг seniеmlaikiеm, talаm zemёmun to valdniekiem, pаr simtiem сilvёku, kas tuгёjuSi to rokаs. Bet vispiгmsnu. mismбtam jaizlasа lzraksti uz monёtаm, bieii viеn neskaid.гi un nodiluSi, monёtas j6nosveг, j5nosаkakаl.Sanaslаiks, v'аlsts, mеtДlаpгovе. Katram monёtu tipam iг sava noteikSanas metodikа, un dагbs pie monёtu notеikSanas saistТtsaг daudzаm gгutibДm. Lai stradДtuаг Austгumu monёtam,numismatamjбzinaAus' trumu valodas, galvеnokiгt aгabu;strДdДjot аг Еiropasval. stТskaltajбmmonёtam- latiцu un gгiel;uvaloda.Viцam nepie.

сieSamiipaSi katalogi, kuгos iг siki monёtu,to attёlu apгaksti, visu uz tim sastopamozlmju, burtu un uzгakstu аtSifгёjumi. Zinatnеs paг monёtДm_ nu. mismatikas (no lаtТцunumisma - monёta) attistibas vёsturе sniedzas 300 gadu tаlб pаgаtnё. Sakuma tД bija viеnkагSa kolekсionёSаnа, bet vёlаk' mаteгiilam uzkrаjoties, monё. tas tika klasifiсёtasun sistеmаtizёtаs. Latvija monёtas sakа kolekсionёt jau l8. gadsimtа, bet plaSДkaskolekсijasveidoj.as l9. gаdsimta. Ilgu laiku, |idz pat 20. gadsimtam,numismДtus inteгesёjatikai atsеviS}asmo.

mismДtikaszin-atnёpar galveno izpёtes objektu sДka uzskatit nеvis аtsevi5[asmonёtasun ko, lekсijas,'bet monёtu atгadu.mu


topogгafisko fiksaсiju un dеpo. z7tus. Par dеpozitiеm numismДtikД sauс noslёptu,parаsti zеmё аpraktu monёtu komplеksu.20. _ 30. gados Latvija аktivi daгbo. jДs Pieminеk|u vаldе (dibinДtа 1923.gаdД) un visi depoziti,kaat7 iztakumos atгаstas monёtаs tika nodotas muzеjiem,gаlvеno. kДгt Vаlsts vёsturеs muzеjam (tаgad Lаtvijas Vёsturеs m1t. zеjs). Lielu darbu tolаik vеiсa izсilais latvie5u numismДts un агheologs R. Snorе (l90ll962), stгаdаjot pie depozТtiem, sistematizёjot mr:rzеjtr kolеkсi. jas, ana|izёjotbagДtu numismДtisko mаteriДlu.R. Snorеm piedёг aгi pirmie apkopojoSiеraksti par Latvijas numismаtiku <<Sеnomonёtu atгadumi LаtvijД" (R.' l937)' <<Qigas naudа>> (R., 1938). Мusdiеnu numismДtikai rаksturцas pёtnieсibas pачrёmienu izmai4as un paplaSinДSаnas. Tagad numismati gаlvёnokart pёta dеpozТtusun monёtu komplеksus, atrаstus pilskalnos vai kapulаukos, kаdа notеiktД tеri. torija, valstТ.Numismаtu galvе. nais uzdеvums SobrТdir naudаs saimniесТbasun naudаs sistёmu vёsturеs izpёte,. balstotiеs 11z vlslem lеspеJamlеm avotlem un 6

pirmДm kДrtДmuz pa6u monёtu izoё|i. МusdiеnДs numismДtikа ir jaш pilnigi pаtstаviga vёsttrгеs zinatnеs nozarе аr sarеZ$itu mеtodiku un pёtniесibаs ipatnibam. Numismatu rokДs monёta k|nst par sаvdabТguun dаudzpusigu matеriДlu politiskДs, еkonomiskДs un kulturаs vёsturеs pёtiSanai.МonёtaSir svarigs izziцas аvots hеrа1dikai maсibai par gеrbo4iеm;sfгagistikаi, kura pёta zimogus; falеristikai, kura pёta ordецus un meda!as;mеtrolo$ijai- mДсibаi paг mёгiеm..iМonеtаskД .tёlotajas mДkslas daтtii.arkДrtigisva. гigi агi mДkslаs vёsturniеkiem. Aгhеologiemmonёtas palidz da. pieminеk|us, tёt аrheologijаs .tirdzniесТbas сеlus pёtit sеnus un sakаrus,гisinДt daudzasеkonomikas vёstuгes.pirmo oгob1ёmas. lielako Pёсkarа gаdos numismatisko pub1ikaсiju par l6. gadsimta naudаs apgrozibu LivonijД, kД ari zviеdru vаldiSa. nas 1aikД sarakstijusi numis. mДtе R. Сеplite (l9l0.l973). Jaa|zlmё R. CeplТtes milzigais darbs, komplеktёjot Latvijas Vёsturеs muzeja numismДtikаs nodalas bаgДtosfondus,tos kДгtojot un zinatniski аpstrДdДjot' Viцas zinatnisko intere5u loks

bija Дrkartigi plaSs, R. Cеplitе pёtтjagаn Livonijas lаika depo. gadsimta zТtus, gan l0.-l2. nau.da.sapgгozТbu,gаn vёlаko pег10dumonetaS. Pa5laik liе1аkiе oёtniесibas darbi tiеk vеikti Lаtvlias Vёstuгеs muzеja numismДtikasnoda]Д, kur glabДjаs liеlДkа numismаtiskа kolеkсija mПsu republikа (pаri paг l40000 viеnibu, to

aгhёolo$ijas nodа]Д. Numismatikа LatvijДveiksmТgiаttistДs ka patstavТga vёsturеs zinДtnеs nozare. Daudz zina3anu un еnеrgijas darbаm atdod musu piегedzёjuёakienumismДtiУ, Zobiцa un A. Jursonе. У. Zobtцa pёta jаutДjumus paг nаudаS apgгozibu LаtvijД no l8. gadsimta lidz mnsdiеnam; zinatniесе iг izstгadДjusinumismаtikas, hегaldikas un sfragistikas terminus topo5ajai terminologijаs vДrdnТсai.A. Jursone, balstotiеs uz liеlisko |5.-20, gadsimtа mеda}u kolеkсiju Rigas Vёs. turеs un kugniесibаs muzeja, pёta mеdalu makslas vёsturi. T. Bеrga pёtа naudas аpgrozibu

Latvijas tеritorijД 9.-12. gadsimta, K. Duсmаnе sаvukбгt stradД pie vёlakа pеriodа mаtеria1iem, gаlvenokДrt Livonija kaltajДm monёtam. Pie mazpё. tItiеm falеristikas jаutajumiеm strДda numismatе ^\{.Еihе. Sajа gгДmаtД гunаsim tikai par pa5Дm senаkаjДm Latvija atгastajаm monёtam,t. i., sДkot aг 1. gadsimta p. m. ё. kаltajаm гomiе6umonёtДmun bеidzot аг l2. gadsimta Rietumеiropasmo. nёtДm' Piе 5a matеriДlа stгДdД. juSi daudzi zinatniеki - numis. mati un aгhеologi. Seit ipа5i j5piemin агhеologu Е. Мuguгё. viёa un V. Urtana pёtТjumi par sеnakajiem depozitiem Latvija, paг agro viduslaiku еkonomikas vёstuгi. Lai lasТtДjam butu vieglДk oгiеntёtiеs tеkstД, nepiесiе6ams izskaidrot atsеviёkus numism6. tikаs teгminus,kuгi gramаtabus visbiеZak sastopami.ffiаtraimonёtai numismДti izB}ir divas pusеs aveгSu un геvегsu. Avегss - ta ir щonёtas priеk6. pusе (no fгanёu vДгda аaers), rеverss - monёtas аizmuguге (no franёu rеaers). Viduslаiku RiеtumeiгopasmonёtДm аvеrsd paгasti геdzаms valdniеka gеrpoгtrets. bonis, vаrds vai


.SavukДrt Austrumu moriёtДm аversa vаг but vai nu. Kordna tеiсiеni.vai arТvaldniekavДгds. ':IVlonёtas сеntrДlodaJu,kuг pa. rasti izviеtotiuzгakstiun attёli' sauсpаrmonёtaslaukumu' Uzгakstus uz monёtДmsauсpar lе. $enddm,tiе vaг bПt izvietotigaг

monёtasmalu .(apla lеfendas) vai naSa monёtaslaukuma.Le:fеndаs vаi аttёli bieZi vien at. dalТtiaг punktuvai liniju apliem. DaZu speсifisku numismatikas aгi teгminu ,tekstД.skaidгojumibus doti

'

S.аulite,mаsipa Tris sаhtаs sprаudс No zBtto,,sudrаbа' . No dzintarirlа.

RoIvlIЕsUIvloNЕTAs LATVIJA Pie visagrДkajiеmnaudas atra. dumiem LаtvijД piedеr romiеSu щonёtas. Ir ziцas агt paг SеnДs Griel;ijas monёtu atгadumiem, taёu tas oagaidДm ir maz ticamas. Sеit butu japiemin slavеnais

Tomёг daiiem zinДtniеkiem ёis аtгadums S}ita Sаubigs. Kad to pДrbаudija piеredzёjuёi numis. rnati, izr-adТjДs,ka monёtu аtгa:

к.Zlnam|.

Depozitos, sеnаs dzivesviеtДs, kapulaukosun savгupatгadumos iеgйtas аpmёгam 500 rornieSu, monёtas. LielДkД dala monёtuiг loti skaistа, bieЙ,ivien tiе iг isti mДkslas dагbi, kuri atspogu|o: no gгieliiеm pаrцemtДs йoйеtu mДkslas tradiсijas. Мonёtu avеrsД paгаsti гedzаms геliefs vаldniеka vai viцa dzimtаi ЬiеdегigД kгuSutёls vai galvа pro. filД. Rеvеrsa bieйi attеlots liДds Diеvs aг tД atгibutiem, svёtku vаi kultа ainas, notikumi no vаldniеku dzТvеs,аinas no vёstuгes un mitologijas ar аttieсi. giеm uzгakstiеm' Vаldniеku poг. trеtos izpauйas gаn individuii. las Тpatnibas'gan rakstuгa iеzi. mеs. МДkslas vёsturniеki daй,rеiz pёс tiem vаr notеikt, kuгu impе. rаtoгu attёlotаs vai сits lidz Sirn nеidentifiсёtais sku1pturДlais poгtrеts. Pati- sеnДkа romiеёu monёtа ple mums iг Мaгka Agripas (3l.-*l2,"g. p. m' ё.) monЪtaпo


Priеdkalnu depozТtа,bet jaunД. kа - ArkДdija (395-408) mo. dеpozlta. nёta no Jaunzemju PДrsvarДmonёtas ir no bronzas, sudraba - daudz retak. VisbieЙak LatvijД аtrodamas SДdas гomiе5u naudas viеnibаs: flo sudraba monёtam - dеnДriji; no bronzas - sestеrсiji (lielbronza), dupondiji (vidёjаbгon. za), kv adransi (sТkbronza). Galvеnais се|S,pa kuru Lаtvi. jаs tеritoгija iepluda romie5u monёtas un priekёmеti, bija daudzkart аpгakstitais t. S. d'zin|ara сel5. Се!5 sakДs Kaгnuntas pilsёta piе Donavas Panonija (tаg. UngДrijаs tегitorijа). Tolaik tas bijа svагigs tiгdzniесТbаsсentrs un robeZсiеtoksnis. Tаlаk ёis се!S virzijДs pДri Klodzko iе1еjaiuz Baltijas jПгu un pa piekгasti uz austгumiem lidz Sеmbijai (Pгnsijai). Tad се|5 vеda paгi Klaipёdas novadam lz Kurzеmes piеkгasti. VisintеnsivДk <<dztпIaraсеJ5> tтka izmantots m. ё. l. gadsinr. te, bеt apmёram 3. gadsimta vidu tas savu noztmi saka zaudёt. otгs nozimТgДkаisbija jurаs сеJ5, kas vеda |Z Baltiju no Rеinas novаdа un Gаl1ijаs provinсёm. To izmаntoia iаu l'utl t0

2. gadsimtД, bеt 3. gadsimta vidn tД nozime vёl pieаugа.VisintеnsivДk 5is сeJS |ika izmantots 3. gаdsimta otrajД pusёun 4. gadsimtД. Lielа loma bija аrТ аustгumu tiгdznieсibаsсe]iеm pа Dцеpгu, Pгutu, Diеnvidbugu un Dцеstгu. Baltu сiltТm nozimigДkais bija Dцepras сeJ5, аugStесё tas sa. dаlijas un tаlаk veda pa Nemunu un Daugavu. To аpliесinа гomiе5u monёtu un агi pгiek5mеtu atrаdumi Bаltkгievija, Nеmunas аugёtесёun Daugаvas kгаs. tos. Pa austrumu tirdzniесТbаs сеJiem sаkari tika uzturёti 3.-4. gadsimtД un 5. gadsimta sakuйа. Pa 5o се!u iеnДсaагi lielais vairums Liеtuvas tеritorija atгastо гomiеSu .divrеiz monёtu, kuг to liеlДks nеka piе skaits ir mums _ 1200 eksemplДru,pаrsvarД bгonzаs sеstеrсiji un dupondiji. Rоmiе6u monёtas atrastas samёrД viеnmёrigi visД Lаtvijаs tеritorijа, tаёu visvairаk to iг Diеnvidriеtumu Latv{jД un gaг \ Dаugavu. AntТko autoru ziцas par baltu сil5u tiгdznieсiskajiеmsakаriеm ar Romаs impёriju ir visаi skopas. KДdа PlТnijа VесаkД (23stаstТts,ka im79) аpсегоjumа-

peгatoгаNёrona vаldiSanаs laikа (54-68) diZсiltigs romiе5u j Дtniеks tiсis, sutits pёс dziлtara. Dzin|aгu tolaik augsti vёrtёja kД RomД,tД,ariсitas zеmёs. Sutnis deviеs сe}Дno Panonijas pilsёtas I(arnuntas, sasniedzis Baltij,as juгas piekгаsti un nogаdejis RomД liеlu daudzumu d,zintara, ar kuru, , izgreznots amfiteДtгisgaidДmajДmg1adiatoгu saсеnsibДm. Sis romiеtis аpсе.|ojisdztntara zemеSkrastus un faktorijas unpДrvеdis mаjas tadu dB'udzumu,ka v"iss Sas diеnas rotДjums bijis no dzintara. Par dzintaru romieSi maksДja аr monёtДmun сitiem priekSmetiеm. Dаudz liесibu paг ftomas tiгdzniесiskаjiеm sakaгiem ar baltu сi1tim sniеdz aгhеologiskаis mаtеriДls. Sеnkаоos ir atгastas kгДsainasstikla un еmaljёtas krеlles, kas nДku5as no Romas rietumu un аustгumu provinсёm. Ir ari mala e|las 1аmpiцas,еmaljёtаs ripаs saktas. Pаг гomiеёu monёtДm.impoгta pгiеkSmеtiеm,mеtДlu vietёjiе iеdzivotДji,iеspёjаms,mаksаja nе tikai aг dzintaru, bet агi ar kaйokadam. vаsku un mеdu. Romiеёu monёtas vеido visliеlДko un visinteгеsantДko Sа peгioda atradumu gгupu.

Katrа no 5Тm monetam ir pagаtnеs lieсiniесe, kas var dalldъ pastаstit par savu lаiku unvаldnieku, kuгa l,aikаtД tikusi kaltа.

Gгobiцаs Pгiеdецu kuг5u kapulaukД kada kаpа galvgalibija nolikta tДSu vДсеlТtеаr ёetrДm гorniеSu monёtДm sеstегсi. jiеm, kuгi kalti HadгiДnа,Anto-, nina Pija, Мaгka Aurёlija un. Faustinas JaunДkas laikа. Kas bijuSi ёiе сilvёki, kuгu attёlrrs.

dzivotДiu labklДiibаs vaiгoёаnu (I аtt.:-^/)*.Vi{is atгad5s gгiе[ukulturаs iеtekmё,nodarbojas * Aг гomieSu сipariеm numuгёti aт.

. t е ll lе llк u m а .

lt


аг ' glezniестbu un tёlnieсТbu. ,Romas impeгatoгs Antonins Pijs kapа tгonI5l gada veсumi (I att.:2). Уi4a labdагibasuп iесietibas dёl sеnаts pieSl;iгa viцam godatitulu_ Pijs Augst. siтdigais. Viц5 bija filozofu d.гaugsun aгt pats nodarbojДs 5t zinatni.Vi4a siеvabija FaustТпa Vесaka. AntonТna Pijа

dzaj-asdaLtrduperiodu skulptuгаs. Faustina JaunДkбbija An. t.onТпaPija meita un Мaгka Auгёlija sieva (II att.: 2). vi. цiem bija 13 bёrni, viens no tiem - vДгdДKomods.Fаustinu dёvёja par bеzkaunТguun viгam neuztiсigu. ,iVlarksAuгёlijs ignoгёja ieviеsuSos paгadumu paг mantiniekuieсelt audZudёlu un пodeva vaгu savam dёlam Кomodam (1-80-192). Viцa t2 gadus ilgo valdiSanu salidzina aг irnpегatoгaNёгonalai. k.u. Cietsiгdigs un izviгtis, viцS izklaidёjies, aг loku un bultam kuгi .bija 5aujot uz гomieSiem, sapulсёjuSiesamfiteаtгТ. Viцa sejai piemitusitгula dzёrajaiz.

tеiksme. Komodu nogalinаja sazvёгnieku gгupa. Мonёtas aг Ёa impeгatoгaattёlu pie mums sastopamasdiezgan bieZi. Japiebilst, ka impeгatoгa_ filo. zoIa lvI^atka Auгёlija un impera. toгa - gladiatoraKomoda mo. nёtas AustгumeiгopДаtrastoгomieSu monёtu vidu skaita ziцa iг pirmajДvietД. VisbieZakгomieЁumonёtasun i'mporta pгiekSmetuspiegadnja sveSzеmjutiгgotДji.Taёu pаstД. vёja aгi tiгdznieсibabеz staгp. niekiem. To, ka гomieSu tiгgotаji bija аpmeklёjuSi Baltiju, savos daгbos аplieсina aгi Plinijs VeсДkais.otrs tiгdznieсibas veids bija ar staгpnieku pali. dz7bu,tie vaгёja but senpгu6i, $eгmaцu сiltis, kas dzivoja pie Romas impёгijasгobeZas. \RomieSu monёtаsBaltijД uz. kгajа ka zinamu vёгtibu, nёs5ja kД piekагiцus.Jadomd, kа mo. nёtu depozТtivisbieZakpiedeгёju3i аtsеviSl5iemсilvёkiеm dzimtas bag6tajiеrn loсek|iem, Jа arТ mofints aгistokrДtijai. nёtas tika lietotas kd nauda, tad, domДjams,tikai daгТjumos aг romie5u tiгgotajiеm. Iеspёjams, ka tolаik iedzТvotajitas uzskatija paг daгglietamvai kulta priekSmеtiem.

. '

.

Kur tu tеci, Dаugаoit1а, Lihunir'lus tnёtddаna? ts tecё{u uz iЙriцlu, sidrаbitцu siiddama.

AUSTRUIYlU IYloNЕTAs SДkot аг 9. gadsimta otгo pusi, tapat kД maz|iet agгДk pДгёji AustгumеiropД, Latvijn paгЕdЁ jas Austгumu sцdгaba monё. tas - diгhёmi. Sis monёtas tika kaltas plaёД teгitoгija: Vidus. azija' Iгinа, tizkaukdza, I,,/L'eza.

svДгstdsapmёram3 g гobейДs. Мonёtas iг loti skaistаsun sav. dabigas (III' Iv att.).AtS[iгibа no сitu valstu monёtаmuz dithёmiemnekаd nav attёlu,tikai uzrаksti, jo islams aizliedz a|. tёlot dzivhs btitnеs un сilvёkus. .iVlusulma4iem iг tiсёjums, ka tiesas dieц5 Allahs aiсinis tos

Parasti diгhёmаaveгsi iг tеi.

Diгhёmi iг lielаs, samёг6 pldnas sudгaba monёtas.Diгhё. mu svaгs un pгove laikа gaita mаinТjбs, bet сaurmёгi to svaгs

vа vietnieka zemes virsfl, kа aгI visu musulmaцu augstДka vаldnieka vЕгds. tad йincts emТгs, tis zemes vаldnieks,kuгa kаlta monёtа. Мonёtаs avегsi t3


un gаг malu rakstits monёtas nosaukums,kalSanasgads (aг vаrdiеm),kДаri pilsёtаsnosau. kums,kuгata kaltа. Kalifаta monёtu nosaukumibija patapinДti no Sasanidu Iгdnas_ valsts, kurapastДvёjaIrДnastегitoгija un kuгцvёlДk iеkaгoia arubi.Ze|ta monёtаs sauсa paг dinaгiem, un va. sudraba- par diгhёmiem гa - pаг fеlsiеm. Austrumei. ropД apgrozlbб pamаtД bija sudгabаdiгhёmi.Kalifаta diгhёmus, kuгi kalti lТdz l2. gаdsimtam, numismДtipaгasti sauс paг kufiskajiem dirhёmiem.SД nosaukuma izсelsmеs pamatД iг raksta stils. kas гadies Kufas pilsёta. Senаjiem aгаbiem гak. stiba ir savdabТgs ma-kstas vеids- buгtitaja sak5rtotiorna-, mentД,no vагdiеmvеidojаsraksti un uzгaksti pdгvёг6as paг гotДiumiem. Pastavёia vaiгaki stili. burtu un сiparu zТmЁSаnas Vienu no tiеm, kufisko, izmantoja le$enduraksti5anaiuz monёtam. Kufiskais гaksts pieSl5iг diгhёmiеmrpаЁu skаistumuun iztеiksmiguniu. Dirhёmi datёti pёс hidZrаs laika skaitiSanassistёmas.Par hidZгusauс pravieSaМuhаmeda un pirmornusulmaцubёgЁanuno Меkas uz Medinu m, ё' 622.$a', |А

dД.Мusulmaцu pasaulei tasbija tik nozimigs notikums, ka hidi.* ras gаdu pieцёma par gadu skaiti5anassДkumu.Vеsela viгknе valstu,kuгаs ofiсiДlarеli$ija iг islаms, vёl 5odiеn lieto musulmdц-u Мёnеss kаlеndaгu' piemёгam - А|LTrija, IrДkа,Kuveita, LТbija, Mагoka, Siгija ш. с. PДrсеlt hidZras dаtus musu. laika skaiti5anas sistёmД rеizёm iг diezgan saгeZgТti'Sai noluka гadita ipa5а foгmula un tabulаs. Notеikt dirhёmu kаl6anas laiku un vietu var, iz1asot saгей$ito kufisko rakstu uz monёtДm,kas biеZi viеn pa spёkаm tikai a1abш numismatikas speсiДlistam. VaiгДkus gadsimtus (no 7. |Idz ll. gs.) dirhёmi liеlД daudzumа iеpluda Austгumeiгopa un Ziemeieiгopa.Pёс kalifata izvеidoёаnаs tur stгаuji uzp|auкa:tiгdzniесТbа. Мeklёdami preёu noieta tirgus un izеjviеlas,kali.' fata valstu tiгgotбji devДs uz ziеmelu zеmёm. PamatД notika preёu apmaiцa, par maiцas еkvivalеntu bijа piецеmts sudгabs. Austrumu tirgotaji pret: sudraba monёtДm un sudгaba traukiem, zidu un krellёm iemai* nlja kaZokбdаs, dzintaru, vasku,' mеdu, ka arТ dzТvo preсi - veг. gus.

Tiгdznieoiba aг Austrumiem savukart bija ieinteгesёtastДs Austrumeiгopаs un Ziеme!eiгo. pas tautas, kuгаs atгadаs аgrД f еodДlisma attistibas stadijД. ap$ёrbi, rotasl|еtаs, KrаSцi grezni tгаuki, izё[<ёrdiba,apda. vinot savus pаdotos, аgrajД fеo. dДlismД bija diZсiltigo un ba. gatnieku dzivеs neatцеmamаsa. stДvdala. Intеnsivаs tiгdzniесibas rе. zu|tata sudгаbа monёtas nepa. likа apgгozibа tikai kаlifata гo. ,beZas,liela daudzuma kaltiе 'dirhёmi aizp|ida uz ziеmе|iеm. Pаг tirdzniесibas apmёriem lie. "сinа f akts, kа Pёterburgаs, Mаskаvas, Tallinаs un Stokhol. mas muzejos glabДjas daudz vaiгДk ievеsto 8.-l0. gadsimta diгhёmu nekа pa6os Austrumu vаlstu muzеjos. Austгumeiropas tеritoгija viеn iг zinamt 300 diг. hёmu dеpoziti. SеviS}i lielД skаita, pДгi par 40 000 monёtu, dirhёmi atrаsti Gotlandеs sala. LatvijД to iг apmёгam 2200 еk. semplДгu, liеlДkД da|a no Siem dirhёmiem, apmёгam 2060, iеtilpst dеpozitu sаstava. PДгё. jДs, vaiгak nеkД l30 monёtas, аtгastаs atseviёli - pilskalnos, аpmetnёs un kapulaukos. AustrumеiropД diгhёmi no.

kJuva galvеnokДrt pa diviеnr се|iem. Piгmais sДkДs Levаntё (Tuvajos Austrumos) un veda сauгi Kaukazam uz Piedцepru, talДk pa Dцepru uz augёu lidz LДdogаs ezetam, Тas bija sla. venais се|5 no vагjagiem uz grie}iem. Bet otгs, galvеnais сe|5 iеsakas Iranаs tеritoгijа, tuгpinДjas lТdz Volgai un tДlДk сauг Bulgal! lz LДdogas еzе' ru, pa $evu un Somijаs liсivеda uz SkandinДviju - Gotlandi, Zviеdriju, Daniju. TД kД attДlumi bija milzigi un сe|5 bistams, tad aг Austгumiеm pагsvaгa pastДvёjanevis tiеSa, bеt etаpveidatiгdznieсiba.TiгgotДji pДrvietojаs tikai notеikta сe|a posma robeZds,no viеna vietёja tiгgus uz otru, SДds tiгgoSanДs vеids bija dгoSДks un ДtrДks. TДpёс tirdznieсiba k|uva stаrp. tautiska, tаja iеsaistijas visi tie Austrumeiropas iеdzrvotaji,сaшr kuru zеmёm vеda tirdzniесibas сеJ5,- austгumslДvi,alДni, hazДri, somugгi, balti, skandinДvi. Pаг svarigu сentгu, no kuгa Austгumu sudrаbs aizp|uda uz visДm pusёm, kluvа Bulgбras pilsёta pie Volgas. No Hoгеzmas uz Bulgагu сelojа lielas kaгаvanas (l. att.). Pгiеk5stаtu pаr to sniedz lbn FаdlДns satlД 15


I. аtt. l3. gadsimta aгabu tiгgotaji. (Pёс gгаmatаs Mikot|аjсzцk A. \{czesno6rеdniorлlieczne skаrbц srebrnе a Polsce' |.od,ё' 1982).

92|.-922. gad'a ziцoiumД: <3000 ziгgu un 5000 сilvёku, nеskaitot ёze|usun kamiеlus,sastidij a ka. гavДnu се|ojumam no Hoгezmas pа Amudarju сaur Diurdi,anu uz Bulgaгu. Ce|ojums no Dzur. dZanas uz Bulgaгu ilgano922. gаdа 3.mагta |Idz |2. maijam; apstаjoties uz тs-u lаiku, kагa. vДna veiсa apmёгam 2000 km lielu attalumu vaiгak nеkД divos mёnеSos.>> Talak paг BulgДru aгДbu tiгgotДji dеvДs nеlabpгДt. Tomёг dai,i no viцiеm, nеraugo. ties uZ сe|ojumД draudo5ajam bгiesmаm un gгutТbДm,nok|uva t6

|\dz pat Baltijas juгаi un Skan. dinavijai. Galveпo satiksmеs сeIu funkсijas tolaik vеiсa 1ields upes, kuru bаseinos tad aгi iг atгаsts liеlais vaiгums diгhёmu. Upju un еzеru kгastos iегikotаjДs lielДkajДsapmеtnёs bija iz. vеidojuёies tiгgi, kuгos notika pгeёu apmаiцa. Liеlаjаs, аgгo pirmspilsёtаsсеntгu tipa аpmеtnёsdaireiz аtгod diezgan daud,z monёtu un aгi сitus Austгumos gаtavotus priekSmеtus. Gadsimtu gaitД mainijuSiеs aгТсеti, pa kаdiem diгhёnii nо. nДсa Latvija. Vissеnakie dеpo. ziti, kuгi datёjаmi aг 9. gаdsimta otгo pusi, nаk no Kuгzеmеs.Tiе iг Gгobiцаs l|$os un Libagu SДгajos atгastiе dеpoziti (2. att.).Paгёja Latvijas teгitoгijД 9. gadsimta depozitu nаv, tДdu atradumu nav arТDaugаvas kгastos. Tapёс vistiсаmДk,ka agгiе dirhёmi Latvijas tегitoгijn iеkIuva pa juru no Rietumiеm, сauг Gotlаndеs salu. Tas nozimё, ka diгhёmi vеiса it kД аpkагtсе]u: pa Austгumeiropas zеmёm lidz Gotlandеi un atpakaJ,uz Ba|Itjas juгas austгumu kгastu. JД. piеbilst,ka 5ДdДvеida сitаs monёtas nonДсa pie mums агi vёlДk; tas attiесas ar7 uz l0. gad. simta Bizantijas miliаrisijiem.

2. аlt. Kufisko diгhёmu atгаdumu vietаs LatviiА: I piIskаlni,аpmetnes, kapulаuki.

Gotlandё ir zinami sе6i 9. gadsimta dirhёmu depoziti. Kada vеida monёtas no Gotlandеs vaгёja nok|nt lidz Kurzеmei? 9.-ll. gadsimtД Kuгzemi un Zemgali loti bieii apmеklёja vikingi gan iеkaгoSanas' gan sirojumu, gan arТ mie. гigas tiгgoSanДsnolukos. Ziуas sniedz skandinДvu l)аг to sigas un hronikаs. Gгobiцa l<Дdulaiku pat pastДvёjaskаndindvu kolonijа.Saglabajiesdaudz lleсibu. art paг kurёu bгauсiettiem tiгdznieсibas.un lаupiSа.

deooziIi..2 -

nas nolПkosuz DДniiu. uz Е|andеs un Gotlandes salil, uz Zvie,Jriju. Pаг tiеm vаram lasit Sakёa Gгamаtil1а<DД4uvёstuгё>>, Knitlingа sДgДu. с. Brёmеnesaгhibis* kaps Rimbeгts stДsta,kД 853.gadД kuгSi sakаvuёi dДцuiebruсё. jus: <Pusеno dаr;ru |аudim pali}:a nokauta kaujas laukД; pusi no' to ku$iеm vi4i izlaupija, sаvДсot zеltu, sudгabu un daudz сitu mantu.>>Is1andiеSu vёstuгniel<s Snorгe Stuгlusons l(ara|u sДgu сiklД <Hеimskringla>stista pЪr kuгSu uzbгukumiem DДnijai, ka

. /l

*-


аrт сitаm zеmёm kaгa|а Мag. nusa (|042_|047) un Svеna Еstridsеna (1047-l075) valdisДgа iаnas laika, Knitlinga stastits, ka Svеna Еstridsеna dёla Harаlda III valdi5anas laikа ( l075_1080) DДnija jopгt-ljДm сietusi no kurSu un <<сitц аustгumnieku>iebгukumiem.Nе vеlti tаlaika аutori' it sеvi5ki Sаksis Grаmatil5is,гаkstuгobаltus (kuгёus) kД bТstamus prе. tiniеkus. Kurёi bija izslavёti nе tikai ka dгosmТgi jurаs brauсёji un lаupitДji, bet aгi kД tiгgotДji. Indгi[а Livonijаs hгonika vёstа, ka kшгёi vёl l3. gadsimtа sakumД vеduёi uz Gotlandi pДгdoSanаi daudz orеёu. Tа ar tirdznieсibas un. kaгa bгauсie. niеm varаm izskaidrot piгmo dirhёmu nonДkёаnuKuгzеmё. l0. gadsimta dirhёmu atradшmi Lаtvijas tегitoгijakonсеntгё. jаs jаu divos аpvidos - jopгojam Kurzemё pie Grobiцаs, ka aгt Dаugavas lеjtесё.Gar Dаugаvu dirhёmu аtrаdumi zinДmi gandrТzvisДtДs garumД no ietе. kаs |Idz DignДjаs pilskalnam. Depoziti gan iг atrаstitikai Daшgаvas lеjtесё, posmа no RТgas lidz NДvеs sаlai. TДlДk lidz pаt Poloсkаi tie nav konstatёti.tomёг l8

aгhеolosiskajos piеminektos no Daugavas gгivas lidz DignДjаs pilskalnam diгhёmu atrаdumц ir diеzgan daudz, jo 5ajД pеrioda Daugаva k|uva par sla. venД се|а<no varjagiem uz gгieliiеm> аtzarojumu un tД1aikа rosТgaja staгptautiskаjД tirdzniесТbа цёmа dаlibu аri senlatviеSu сiltis. l0. gadsimta pa Dаugavu no Austгumiеm lZ Skandinaviiu naсa liеlakД dirhёmu da|a-. |r ztnami aгТ diгhёmu atrаdumi l0. gаdsimta piеminеkJos arhеolo$iskajos Gаujas un Liеlupеs bаsеinД,bеt dеpoziti tur vёl nav аtrasti. 10. gadsimta bеigаs monёtu iepluSana Latvijas teritorijД,tа. pаt kД paгёjД AustгumеiгopД, stipri sаmazinaiаs, |Tdz izЬeidzаs оavisam. Paг сёloni tam biiа sudraba krizе Austrumos' So kгТzi izskaidгo daiadi - ar oolitiskiem notikumiem un kaiiеm, arт sudraba гаktuvju izstk5anu, ko bija izгaisijusi loti intеnsiva sudrabа monёtu kаl5аnа. Sakаra ar to SaurДksk]ust diгhёmu izolаtibas arеals Lаtvi-

ja s tе гitorijаsа . lа ikpo sm аdir hёmus atrоd pДrsvaгДLatvijаs аustrumdalД, kur tie nok|uva nеvisvairs pа Dаugavasudensсе]u, bеt no ziemе]iеmvai .,

.i

-

(sтА|'1BU LА\.

3' сll. Austгumu pilsёtas,kurДs kaltДs monёtаs visbieZДksastopamasLatvijД.

zieme|austrumiem сauг SеnДs Krievzеmеs teritoгiju. Atsevi5}i vёlo diгhёmu atгаdumi tоmёr iг konstatёti ari Daugavas krastos, bеt to iг loti maz. Tadi dirhёmi atгasti Aizkгauk1ё, LielrutuJos, Salaspils LaukskolД, Salaspils LipSos. Latvijas teгitorija atгod gal. 2*

vеnokДгt l0. gadsimta piгmajД pusё kaltus dirhёmus, jo tаd monёtu iеplu5ana bijusi ipaёi intеnsiva. Sie diгhёmi kalti vai. гДk nеka ёеtгdеsmit kalif аta pilsёtns (3. att.). Visvairak monёtu nak no Sa5as (musdiеnu TаSkenta), Sаmaгkandas, BagdДdеs, Buharas, Balhas, Andel9


гаbas, Мuhаmedijas (mПsdienu Reja), Basгas,Visitas.u. с. pil. sёtДm.Uz monёtДm,kuгаs kal. tas Bagdadё, pагasti lasДms pilsёtаs nosaukums <Madinat is Salаm>,kas nozimё<<pasaules pilsёta>.To dibinаjа Abа. sidu dinastijas kalifs .lVlаnsuгs 762. gada nenozТmigaаpdzТvotД viеtД, kura vietёjo iedzivotДju vidu bija -paztstainaаг nosаu. kumu <Suk B.аgdEd>,kas nozlmё <<tiгgus BagdДdё>.RеtДk nekД BаgdadesmonёtasLatvija q!г9d {iг-hQmtrsу kas kalti Ba!. dadеs kalifu гezidenсёSДmaгiД (no агаbu surrа mаn rаd _ <<pгieсДjаs tаs, kas viцu гedz>). Atrasti |oti daZadukalifu vаldi. Sanas laikа kalti diгhёmi. Vis-

No Abasidu dinastiiasvisbieйаk sаstopаmivаldniЬka /vluta. vakila dirhёmi. Da'ikaft аtгod '3ТspaSas dinastijaskalifa HДruna аг Ra5idalaikа (786-809) kаltas monёtas.Daudziеm la. sТtДjiemviцS iespiеdiesatmiцa kД slavеno <Tikstotsun viеnаs тiakts>> pasaku vdгonis,taisnigs 20

un gudrs vаldnieks. Pаtiеsiba noties, mainijДs агi kгoцa un viцS bijа сietsiгdigsun viltigs upuгtгaukaf oгma, bet attёls despots,kuгu viцa padotieneie. kopumДpаlika nemainigs.Pё. геdzёja. 'dёjoSasanТdш valdi6anaslaika . RunДjotpaг Austгumu monё. attёliuz monёtДmbija jau visai tаm, ipa5i jДpiеmin viens no Ehematiski_ to apliеЪina aгi гetДkаjiem atгadumiem Latvi. .mйsuteгitoгijДatгastДmonёta. jа - -Sasanidu drаhma. Kopa . l.0._l2. gadsimtД Latvijаs aг kufiskajiem diгhёmiemEТs teritorijД no Austгumiеmieniсa dгahmas nok|uva Austгumeiro. дri Bizantijas йonёtаs. Piе tnums tas аtгаstas loti nelielД d-audzumа,tikai 24 eksеmplагi. Visas 5Тsmonёtаsir no sudгa. bа, plйnas, 2,5 сm diamеtгД. Bizantiia tбs sаu'саpаг miliaгisijiem. Visu miliarTsijuattёliem iг kopigaspаmatiеzimеs. AvегsД paгasti iг attёlots impeгatoгs, rлonёta.TД iг kаlta Hosгova I daireiz kopa aг tro4mantniеku. (53l-_579) lаikД un atrаsta RеveгsДvisbieZДkгеdzams vаi ll. gadsimtaapbediiumdSаlas- nu pakаpienukгusts (V аtt.), pils Lаukskolas kаpulаukа.Мo- vai teksts, Jёzus Kгistus vai nёtas aveгsdгedzamsvaldniеka Svёtas Мarijas attёls utt. Gal. poгtгets pгofilа, gaг monёtas venД sudraba monёtu kаltuve malu iеkaltivaldniekatituli.Rе- а_tгadДs Bizantijas galvaspilsёtД Кo.nstantinopolё; сitаs pilsctаs kala galvеnokагtvагa rrionёtas. tlonёtаs nеtikа kaltas tik lielД daudzumДkД kalifatД,tДpёсto аtгadumiiг rеti ne tikai-Aus. no tiеm ir pats SahinSahs,tгumeiгopd un SkаndinavijД, bet otгs - pгiesteгis.Uz monёtas агi paSa BizantijД.LatvijД 5nаttёloti art mёness un zvaig. dаs monёtasir аtгastаs14 aгzIl^0--т dievibаs un valdniеka heolosiskajos pieminеk|os,de. vaгas simboli.Valdniekiеmmai. pozitosto nаv. GаndгTzvisi Lat.

vijas teritoгija atгastie miliагi. siji tikuSi izmantoti kД monёt. piekaгiцi. SТs skаistаs monёtаs

(l07l-l078). VisvaiгДkiг Ba. zilija II un viцa bгД|al(onstan. tТna VIII valdiSanas gаdos (976-1025) kaltu monёtulLat.

tijas monёtu atгаdumi konсеn. tгёjаs gаг Lаtvijas galvеnajiem _ Daugavu, Gauju, Пde.nsсe|iеm Lielupi. VisbieZnk tДs аtгЬd

kapulaukД.AustгumеiropД 3Тs monёtаs nok|uvapa slavеno idensсetu<<novaгjagiеm uz grie}iеm>.DepozТtiаr miliаrisijiem,kа aгТatseviSl5i atгadumi ir atklДtivisа ta gaгumб. 2l


Мiliагisijuieplu5anаssДkumu Latvijas tеritoгijДgruti notеikt, tДpёс ka tiе аtгasti kа гotu sаstavdala. VistiсamДkais,ka tаs noticis l0. gadsimtapiгmajД Pцsc. l l. gadsimta bеigаs un 12. gadsimtaatгаdumikonсеn. tгёti tikai Latvijas сentгДlaja da|a Salaspils Lipёos, JаuirsviгlaukД,Raunas kгastos.Pil.

diгhёmi. Sai sаkагa sеvi5l1аuz. PЛt' аugёа, dzen aug{а, maniba japiеvёrS fаktam, ka D au gaa i p, s ud r аbir1'u; apbedljumosmiliaгisiji iг atгasti Lieli ciеmi, dаudz meitirцu, kopД kД аг diгhёmi6m, ta aгi Dаudz sudrabа aаlkаtаi u. ат Rietumеiгopаs dеnaгiem. (At. 5l1iгтbаno romieSudеnДгija(lat. dеnarius) viduslaiku sudrЬbal Rl ЕTUIvlЕIRoPAs DЕNARI monёtas apzlmё аг teгminu <<dегijаs, Noгvёgijаs) monёtаs sa. l0. gаdsimta pёdёje сеtuгksni stooаmasгetаk. AustгumеiгopДpaгДdijаs daiadДs Riеtumеiгopasvalstis kaltas Rietumеiropаs monёtas atS[<iгas no Austrumu monёtam trе monёtas. SДkumД |o Ьija maz, tikаi pёс izmёгiem. PДгstеidz un depozitos tДs аtгod kopД аr monёtш, it seviS[i VДсijn kalto kufiskajiem diгhёmiem. Riеtum. monёtu, tipu daZДdibа.Agrаjos 'eiгopasdenaгiji ir аtrаsti SеnДs viduslaikos VДсijД daгbojДs}oti I(гiеvzеmеsziеmе|гietumuapga. daudzas monёtu kaltuvеs. Katгs balos, Igaunijas un Latvijas tefeodalis ar dai'adiem pa4ёmiегitoгijа, tДtad tie ir mazak iz. plаtiti nеka diгhёmi. Pdrsvaгa niеm, piеmёram, sаmazinot monёtu svaгu уai oazeminot sudsudraba monёtas ekspoгtёjaVД. raba provi, сеntЪs gut no mo. сija un Anglija, kuгДm bijasanёtu kаlSanas aгТ sеv kadu lavаs sudгaba raktuves (a. att.). bumu. Tiеsibas kalt monёtas Pakбpеniski Riеtumeiropas dе. bija nе tikai \eizaram, bеt arТ nбгu skаits piеaug. Dirhёmi vёl hегсogiem, $гnofigrn biskakДdu laiku sastopami viеtёjД '' piеm. Reizёm vienД pilsёta naudas apgrozТbД,bеt, sДkotar sijа l l. gadsimtа 20.gadiеm,to k|ust vairаkas monёtu kаltuvеs; йoаizviеn mazАk. DеnДri ir gannёtas kala pat klosteгos.Latvi. jаs numismДtiskajДmatеrialaiг dгiz divrеiz mazaki par dirhёmiem, to diаmеtrs iг аptuveni ta sаuktais bгaktеДts_ pldna, l,8 сm. Svагs саuгmёгДl grams. vienpusТgakaluma monёtа,kuгa Latvijas atгadumos pагsvarД ir tikusi kalta Kvёdlinbuгgas sievdсu dеnДri, ang]u monёtu iг viе5u klostet7.Uz 6is гeti sastopamДs skaistДsmonёtas iг stili. stipri mаzДk.Pагёjo valstu (Dhnijаs, Cehijаs,UngДrijas,Zvied. zёts klosteгapгiekSnieсеsabates


ltdz рat misdienim nodег paг гokаsgгДmatunumismДtiem un Jtl1lгojdmpaliek galvenais paltglrdzсklis vДсц monёtu notеik. ittttti. Nosаkot kДdu monёtu, пttlltistnДtsnotеikti аtsаuсas ttz ttis tipa numuгu pёс Dаnеnhсгga. МusdiеnДs publiсёti daudzi speсiДlipёtijumi paг monёtu kаlSаnu VaсijД, un kаtrДno Siёm sLАGЕ}sfu daгbiеm aplukota viеnД VДсijas --"-J^"J --,./ а1lviduvai pilsёta kalto monёtu ^G tlpu dайДdТba.TД, piеmёram, V' Hеvетnika dагba paг I(еlnes пtonёtДmun.to аtdaгinajumiem арlukoti vairаk- paт tukstoti .kаlto l0'-l3. gadЬimtД monёtu tipu. Notеikt Sis monёtаs iг diеz. gan saгеZ$iti nе tikai to daйa. dibas dёJ.Uz diгhёmiempaгasti lг kal5anas gаds, bеt uz Rietumеiropas deniriеm tДda kalAаnаs gada nav;,lе$еnda sаtur tlkai valdnieka vai сitа fеqdДla vEгdu un pilsёtas nosaukumu, 4. аtt. Rietumеiгopaspilsёtаs,no kuгam Latvijas teritoгijДiеplnda sudгaba denагi. kцг tД tikusi kaltа. |oti bieZi monёtаs iг anonlmas, t. i., uz tEm nav vai nu valdnieka vaгda. Sofijas fon Brеnas (120З-1224) ka vДсu numismata H. Danеn- vai arТ pilsёtas nosaukuma, bet daйkart ne viеna, ne otгa. Un аttёls;kаtгД rokДviцa tuг lilijas berga klasiskaja dагbapar l0.ziedl, kas kristieSiеm iг 51iistТ. |2' gаdsimta mоnёtДm V2Г2IП: pat valdnieka viгds vёl nedod bas simbols. atгast аоmёгam 2000 monёtu lеspёju uzzin-a|, kuгS no dauHeinrihiеm vai AtgгieZotiespiе jautбjumаpar tipu apгakstus.Si grДmata tika dzajiem oto, japiеbilst, monёtu tipu daZДdibu, izdo|a l9. gadsimta beigДs,bet Кonгadiem kalis ]monёtu. Iг

taёu zinami tгТs oto, astoцi Hеinrihi, tris I(onradi, bet uz monёtas pагasti lasams viеnТgi vаldniеkа vДгds. TДdos gadТjumos nеpiесiеSama гupigа mo. nёtu attёlu un uzrakstu izpёtе, lai notеiktu' kurS isti no dau. dzaitem valdniеkiеm to kalis. Vёl tаgad daZu valdniеku mo'nёtаs nav iespеjаms pгесizi at. ributёt. Tаs attieсas uz vacu oto I, II un III, angJu ,l,<еizaru kaгa|u Vilhеlmа I un Vilhеlmа II u. с. monёtаm.Piеmёгam,vаiгДkas monёtas vеl tagad iеspё'iams 'dаtёt tikаi kД kaltas oto i-lll lаikД, t. i., no 936. ga. da - oto I vаldiSаnas sДkumaIТdz |002. ga{am - . vlцa .mazdё|a oto III valdiSanas Ъei, gДm. Hгonolоfiskais diapazons tДdаi monёtu dаtёSanait5tad 'ir Joti liеls * tД varёja bit kalta iebkura oto vаldiSanаs laika. Pёdёjа laikД gan numismdti sесinДju3i, ka lielais vaiгums 5o monёtu kalts oto II-III valdТSаnas laikД, kas nedaudz sa5аurina datёSanasгobeZas.. oto I iekaroja ItДliju, un 962. gadД Qomаs p5vеsts iеsvё. tтja viцu paг Romas [eizaгu. RadДs tД sauktД Romas. impё. гija, kuгu pДгvaldija vdсu }еi. zars; bntibа tа bija VДсijаs 25


impёгija. oto I vаldТ5аnаs laikД nostipгinДjДsfеo dДlДmо. narhija. oto I dёls oto II mаntoja varu jau bez kДdiеm sareigijumiеm: piесu gadu veсumД viцu kгonёjа pаг VДсijas kагali, .bеt l2 gadu vесumа viцS tika pаsludinДtspaг impеratoru.Vi4a siеva bija Bizantijаs impеra. tora Joаna Cimishiia mеita Tеofana. Lldz ar ёТni 1аulibДrn Bizanttja a|zina ari Vасijas kа. га}u impегаtora titulu. oto II un Tеofanаs dёls oto III оaг kаrаli tikа kгonёts vёl agrak nеkД viцa tёvs, triju gadu vесumД (983. g.). ViцS bija |oti izglitots valdniеks, jau l4 gadu veсuma pаrvаldija bеz vДсu va. lodаs ari latТцu un griеlu, un сitas valodas. Pёс tёvа nДvеs par oto III aizbildni tikа iесе]ta viцa mаtе 15еizariеnеTeofana, bet pёс viryas nДvеs pаг aizbildni kluva Adelhеidе- oto III vесmam1Цa. Uz 5o peгiodu аttiесаs Joti intегеsantas monёtas, kuru izсеlsmе ilgu laiku bija nеskаidrа (VI аtt.). Sas biеZi sastоpаmаs monёtas avегsaattёlota stilizёtа koka bazniсa aг divslТpjujumtu, bеt gаr monёtаs malu lаsДmi oto un AdеlhеidеsvДrdi. ReveгsД гedzams krusts. kuгa sturos 26

iг punkti, burti vаi сitas zimes, lf,| lrrs viц5 vаrёs |oti aptuvеni, apkart lеgendа rеizёm minёts Illtrri <no - hdz>>,tas ir, flo ari pilsёtas nosаukums. Ilgu vttIrlttiсlta vаldiSanas sДkuma lаiku nеbija skаidгs, kuг5 no ltrlz IlсigДm.Bеt mёs zinam, ka tгim l;еizaгiеm- oto I, II vai vttlrItЁаnas laiki bija |oti daLadi, III - kalis Sos dеnДгus.Tika llt. vагёja ilgt no viеna lТdz pаt iztеikta hipotёzе,ka monёtas at- 6() gadiеm' TДdа aptuveniba tiесinДmas uz oto I un viц-rasie- нll1lгiapgгutina aгi dеpozituno. vаs Adеlhеides valdi5аnas lai- цl:rllа5аnaslaika, arheologisko ku, preсtzДk,pёс 952. gаda, kad ;llсIrtinеk!u, atsevi5l1u priеkSAdelhеidе svinТgi iегаdаs nеsеn tttt.tшdаtё5anu' Pёdёiа laika atjaunotаjД МagdebuгgД. сiti vitсrt numismДti |oti 6aldz panumismati turpгеtim uzskаtТja, vсiI<u5itiе5i monёtu dаtё5аnаs ka ёie dеnari kalti oto III un 1lгссizё5anД.Sai nolukа ztna|. vi1a aizbildnes - vесmДmiцas'ttiсki studёja гakstiskos avotus, Adеlhеidеs - valdiSanаs laikД, salТdzinaja viеnа un te pa5a tДtad 991.-995. gаdД. So nu- vаldnieka monёtu еksеmplДrus, mismatu stridu iz5kiга monёtu Ill()nёtuspiedogus,vеidojot hгosudгaba }ТmiskД ana|7ze. Tika rrrllogiskokаl5anasviгkni. Tаgad konstatёts,ka 5iе dеnДri kalti tlашdzas monёtas, kuras kаltаs no Ramelsbergasгаktuvёs iеgri- |iсlnё, Bavarija, Tilё, Sаksijas ta sudraba. Tа kа minёtas rаk. ttn Lеjaslotringijas pilsёtДs,iе. tuvеs sДka izmantot tikai pёс s1lёjams datёt daudz prеclzak. 968. gаda, kJuva skaidгs, ka Sis DaLam monёtаm izdеviеs nomonёtas iг kaltаs oto III laikа. tсikt kalSanas lаiku аr oгесi. No 991. gada |Idz 1040.gadаm t,iLАti pаt lidz 3-5 gaЪiеm. Lejassаksijа liеlДdаudzumДtika S:rvukДгtсitam monёtаm izdеkalti arТ oto un Adelheides de. vlсs notеikt,kuгД valdiSanas pе. nагu аtdaгinДjumi,kurus atS\irt riodД - kагaliskajД vai |5eiza. no Тstajiеmvaг tikai pёс sТkДm rlskaia tДs tikuSаs kaltаs. dеtа!Дmbazniсas vai krusta at- l)iсmЪrаm,Konrada II valdiSa. tёlа. пas laiks ilgst no 1024.gadalldz Jа numismats uz l0.-12. gad. l039. gadam, bеt par \eizaru simta monёtДmizlasТstikai ka- viцё tikа kronёts |027. gаdа. гala vai feodДla v5rdu, tаd dа- I(аtгa vаldtSanas posmД tika

ka.ltаs сitа tipa monёtas, kuras izdеviеs idеntifiсёt. Pirmаj a posmа kaltДs monёtаs dаtёjamas аr L024.-|027. gadu, bet ar otгаja posmД kaltаs 1027.-1039. gadu (VII att.). Liеlu darbu vДсu monёtu noteikёanas preсizё5anДvеiс ne tikai vДсu, bеt aгi zviеdru, somu un kгiеvш zinДtnieki. So valstu muzejos glabаjas dаudz vaiгДk 10:'ll. gadsimta denДru nеkа pа5Д VДсijД. Tаs izskaidгojаms aг,to, kа monёtas bija galvеnД pfeсе' kuгu VДсijа еksportёjаuz Austгumеiгopuun Zieme|еiгopu. Pёdёjos gados Zviedrija tiek izdots kolеktТvs daгbs' kuгa mёг[is ir publiсёt visu Zviedrija atгasto dеpozitu apгakstus, L <<CoгDus Nummorum Sаесulo. гum iх-ХI>. Iг iznДkuSijau vаirДki ёДdагbаsёjumi. TД autoriiг iеvёrojami pasaules numismаti, Rietumеiгopas un Austrumu numismаtikas speсia1isti G. Hасs. V. Haса' N. L. Rasmttsеns,B. Мalmeгe, P. Bегghauss, Doliis un сiti. Sis dаrbs sniеdz liцas pаг pёdёjiеm Sа^/t. sniеgumiеm monёtu atribntikД visД pаsaulё. No krievц speсiДlistiem аг vДсu monёtam visvaiгak stгДdД Valsts Еr mitАias .numismДtikas 27


nodalas vaditаjs V. Potins, kuг5 no jauna notеiсis daudzаs mo. nёtas, to skaita ari Holandеs gгДfa Floгеnсija I (l049-l06l) un Fгizijаs gгafa Еgbeгta II (1068-1090) monёtas.Latvijns numismДtiem ipaSi svагiga iг V. Potinа sniegta ЕgbeгtаII mo. nёtujaunД noteikSana,jo notas аtkarТgaSДpeгioda vёlДko depo. zitu datёSana.Aizkгaukles, МakaSёnu, Lёdurgas un Bгantu dеpozitos Еgbeгta II monёtаs iг visjaunаkДs, t. i., kaltas vёlДk paг pДгёjam depozita monёtДm. So monёtu kаlSanas laiks svarstДs 1068.-1090. gаda гobеZДs, bet, stгadajot аг гаkstiskajiem avotiem, V. Potinam izdеvds

svaгdД, Stavoгeni. Izгаdаs, kа Stavoгеna monёtas viц5 kalis tikai dеviцus gadus,jo 1077.gada f,eizars Heinгihs IV nodеva Stavoгenu Utгеhtаs biskapijai, tatad Еgbeгta II monёtu kal. Sana Sеit tika pДгtгauktа.IzdеvДs aгТkonstatёt,ka BolsvагdД. DokumД, LёvardenД Еgberta II monёtаs kala lidz l086' gadam. Tatad,lai vaгёtu datёtkД atseviS. 28

l5as monёtas,ti aгi dеpozitus, Dцsmёness. Ta kontПгaгedzamД Joti svarigi noteikt,kuгa pilsёtД ilmе, kцra atgаdina pilienu, iг monёtatikusi kаlta. ltгodama uz visДm Voгmsas Kа jau minёjДmiepгiekё,VД- monёtаm.AvегsДun гeveгs6gaг сijа bija |oti liela monёtu tipu malu lasama le$enda. HeiпdaZadiba.Attёli |!z tam iг ]oti гihs III |047. gad'aGoslaгa di. daudzveidigi: valdnieku,baznlcu binajа Simацa un Judas patveгun torцu, pilsёtu viгtu, kгustц зmi. Мinёto svёto attёli tаd агi аttёli,monogrammas. Valdniеku гotаja pirmo dеnДгu,kurS bija vДгdi, tituli un pilsёtu nosaц- kalts jаunajа monёtu kaltuvё kumi гakstiti latiцu valodД.Td, paг godu \eizata kronё5аnai. piemёrаm, uz l(elnes monёtam UzmanigДk apskatot tбlaika iekаlts nosaukums,kuгu 5ai pil- vасu monёtas,гeizёm vaг pаsёtаi dеvuSiгomieSi,- Colonia manit nelielus iegгiezumus.TД(VIII att.), uz Qёgеnsbuгgasdа veidД tolaik аг kadu asu monёtim _ Qаdasponia utt. pгiekSmetu, iespёjams,nazi, mё. Vасijа SajД peгiod5 kala divu dza pДгbaudit,vai monёta nav nominilu monёtas _ denДгus viltota. ViltotДs rnonёtasbija un obolus,kuгu vёгtibabijapuseno vaгa'' paгklаtas аг planu no -deniгa.oboli tika kаlti mа- вudгaba kДгtiцu.DaZi pёtnieki zaka skaitДnеkД dеnДii,pie цzskata, ka minёtДs z,tmesiг mums tos аtгod |oti гeti. Loii atstatаs, pДrbaudot sudгaba d'audz LatvijД iг atгastаs va- kvalititi ar zobiem,betaг zobiem гeno valdniеku Konrada II un tik dzi|as pёdas sudгаbdnav ieHеinгiha III lаika monёtas sPёjаms atstat. Intегеsanti,ka (IХ аtt.). vienu un to paSu monёtumёdza Aplukosim tuvДk, piemёгam, pirbaudit vairДkаs гeizes, jo ka izskatДsl5еizara .tiсis Неinrihа III vienrеizjau pДrbauditamonёtа denбгs,kas kalts Voгmsd' visiem, . protams, likбs aizdoAveгs6 iг isaina Neizaraattёls' migа. galva tаm stilizёts kгonis, pa Piгmo viеtu 10.-l2. gadsimlabi no viцa геdzams krusts. ta LatvijД atrаsto monёtu vidu Reversdiг аttёlotskгusts aг pа- leцemvdсu monёtas,kas kаltаs pla5inatiem galiem, ta trijos ll. gadsimtapiгmajДpusё, stuгos iг punkti, bet сetuгtajё dеnа гi, no F г a ko nij a s,F r Тzij a s ,

Piегeinas apgabala,Lеjаssаksijas, Bavarijas. otгo vietu aiz vaсu monёtam musu matегiДlaieцеmаng}udetas iг anglosаkёu nДгi.PДгsvaгД valdnieku Еtelгеda II (987--: 1 0 1 6 )u n K n u t а I ( 1 0 1 6 - 1 0 3 5 ) monёtas.Pёс izmёга tДs neat5kiгasno vДсudenДгiem,bеt attёlu un uzгakstustils uz tДm iг pavisam сits. AnglijД kaltajam monёtДmnav гakstuгiga tДda tipu dаZаdibakn Vасija. Seit monёtukalSanabijа tikai anglosаk6ukaгa|uprivilёfija.Мonёtu kаltuvеsbija dаudzаs pilsёtas' bеt viеna laika tajas tika kalts viens uп tas pats monёtu tips.. Noteikts, ka Etelгеda II ,un Knuta I laikД monёtutipi mаinijuёies аptuveni ik pёс sе6iеm gadiern. Ang|u numismati iг notЬikuSiSo tipu mai4аs sесtbu un агt kalSanaslaiku, kas |arrj sasniegt ievёгojamu pгeсizitДti monёtu datёSanа.Tipu ПoSZlU: kumi ang|umonёtamnumismДtiskаjб liteгatflгДdoti, vadoties pёс attёliеmuz monёtаm- gaгais kгusts,mazaiskгusts,lilija' ёetгlаpis,bгuцuсepuгe utt'JДpiebilst, ka ang|u monёtasizсе|as аг augstu kalSanasmеistaгibu. Attёli llz tdrn iг skaidri un uzгaksti labi salasДmi' AvегsД


biei,i izka|ts siilizёts kаra]a kruiutёls ar kroni vai bruцuсеpuгi galva. Gar monёtаs mаlu rak. stТta legenda, kuгД minёts kaта|a vДrds un tituls. Мonёtаs rеversД visbiейаk аttёlots dа. ZДdu veidu kгusts,bеt tam apkЕгt lеgеnda iеtvеrts pilsёtаs nosaukums, kurД monёta kаltа, un notеikti minёts ari tД meistara vДrds, kаs monёtu kalis. &lеis. taгa vaгds uz |-a|aikaRietumеiropas monёtambija diezgan reta par5dТbа(Х a.tt.) AustгumеiгopДun SkandinДvijД atгasts loti daudz Еtеlrе. dA II un Knuta I lаikа denДгu, Ъеt 5i paгДdТbanav saistTtа aг tiеSiеm еkonomiskiеm sаkаriem ar Angliju. GalvеnokДrt tas iz. skaidrojams aг tДlaika politisko .situaсiju. AnglosаkSu kаraJi maksДjа daцu iekaгotДjiemkД kontribПсiju milzigas nаudаs summas - ta saukto dДцu naudu. TautД |oti nеpopulаrа vald. niеkа Еtеlredа II lаikД - vi4S bija iesaukts par NevarТgo Anglijа bijа stipгi novДrdzinata. <DД4u nаudas>> apjoms nеmitigi pieaugа. Piеmёrаm, l002. gadД dДцi (vikingi) sацёma kontгibuсiju 24 000 sudгabа mirсiцru аpmёгД, bet, tД kЕ Еtеlrеds II tajД pa6Д gadД pavёlёja noslepз0

kavot visus daцus, kuri atradДs 1liгrnajаpusё. Latvija atгаstas kагаlvalsts tегitoгijД,tad l003. ttptnёгаm2l0 ang|u monёtаs,to gаdД dД4u kara|a Svеna armija нkaitДl10 - dеpozitosun 96izrakumos. PДriebгuka Anglije un siгoja tuг lidz rrгheologiskajos 1005. gаdam. <DДцu-nаudas>>svагДtДs ir Еtеlгеda II un Knuapjoms tapёс nеmitTgi pieauga. tд I monёtas, parёjo vа1dniеku l007. gаda tаs bijа sasniеdzis kalumus pДгstДvtikаi atsеviS}i 36000, bеt l0l2. gadа - jau сksemplагi. SТs 2l0 monёtаs iг 48 000 sudrаba mДrсiцu.Liеlбko пdkuSas vaiгДk nekД no 20 ka|5Тs nаudas dа|u ieguva DДnijа, tuvёm, visbieZДk no Londonаs, mazak - Zviedriia un Noгvё. Linkolnas, BДtas, Vinёеstrаs, gijа, kuгas arТ piеdаlijas uzbru. Joгkas, Stаmfoгdas,Kеntеrbегikumos Bгitu salаm. Tikai aг jаs u. с. SamёгД rets atгаdums iг taminёto zemju starpnieсibu Sis monёtаs tirdzniесibas сеlД no- laikа iгu monёtas.LatviiД tДdas nДса Gotlandё un tДlak Aus- ir tikаi divаs: viеna - Dublinn tгumеiropД. Kad Anglija paг. kalts Sitrika III denагs,otra ._ tгаuсa maksДt <dДnu naudu>>,Asotеs pilskalnД atгasts Sitгiang|u monёtu skаits Austгum. ka III йonёtаs atdагinаiums. eiгopД un SkandinДvijД stгаuji Iгu monёtas ir rеtas nе tikli oiе samazinajas. l066. gаdа Anglijа mums, bеt агi visa Austrumpie vaгas nДсa Noгma4u dinas- eiгopД (xV att.). Tгe5o vietu skaitа zina Riеtija (xI att.). Normaцu mo. nёtu skaits Austrumeiгopa iг tumeiгopas monёtu vidu musu pavisam nieсigs - Zviedrijas, numismДtiskaiДmatеriДlДiеnеrn DДnijаs, Sоmijas, SenДs l(riev- daцu monёtad,tikai 3l dеnhгs. zеmеs' Lаtvijas un Igаunijas Daцi piгmДs monёtas sДka kаlt, teritoгijДpirmo normaЦu kaгa]u аtdaгinot anglosakSu monёtаs, Vilhеlma I, Vilhelma II un Hein- kas liеlД daudzuma, ka jаu miгihа I monёtas sastopamastikai nёts, iepluda no Bгitu sаlam. atsеvi5l1osеksempldros. Tas iz- TДpёс ari pirmas da4u monёtas skaidгojams ar to, ka Angliias рёс izskаta atgДdina ЕtеlrеdaII sudгaba kгajumi bija pamatТgi dеnaгus. l0l6. gadД dДцrukаizsТku3i sakara ar <<d5nu nau- га|a Svena dёls Knuts k]nst par dаs>>izmаksim ll. gadsimtа Anglijas kагаli.Divus gadus pё��

sаva brala Haralda nДvеs Knuts k|ust ari paг DДnijаs kaгaliun, sakot ar l0l8. gadu, ka| monёtas abДs valstis. l028. gаda Knuts pak|auj sev aгt Noгvё$ijш un sДk valdТt viеnlaiсigi paг trijam valstim. Taёu pёс Knuta dёla Haгtеknuta nДvеs |042.gada daцi zaudёja Anglijas troni. Paг tДs valdniеku klust Еtеlrе. da II dёls Еdvards Grёksudzёtajs, kura kaltДs monёtas Lat.. vijas tегitoгija atгod diezgаn bieZi' VissеnДkiеLatvijД atrastie daцu dеnДгi attiесas uz kara|a. Knutа valdiSanas lаiku. Iг ziцаs" paг daцu kara|a Svеna Еstгidsena kaгagДjienu uz Sembiju (Pгusiju) un Igаuniju. Viцa valdiSanаs laikД Kurzеmё tika uzсеlta ari dДцu baznlca (pirmа bazn7ca Latvija). Aг to atl izskaidгojams Svеna Еstridsеna kalto monёtu pДrsvагs Lаtvijas. matегiДlД.No 3l LatviiД atгаstа denДгa l6 iг Svеna Ёstridsеna monёtаs (xII att.). PДrёjie dеnaгi attiесas lz ||. gаdsimta bеigДm un |2. gadsimta pirmo pusi, t. i., |1Z Hагаlda Hеinа (l075-1080)' oluf a Hungеra (1086-1095) un Еrika Lama (l l37-l l47) valdi5anаs laiku. VisbieZДk piе mums atгod Lun. da kaltas monёtas, bet iг aгi ,3X


sastopamas monёtas,kuгas kal. tas Roskillё, HеdеbijД,Slagelsё, ViborgД. Ir аtrastas ari tris zviеdru monёtas, kas kaltas Sigtunas pilsёtа. Jаpiemin aгi noгvё$u dеnДru аtгadumi. Lаtvija iг zinДms tikai viеns" dеnДгs,kurS kalts Haгalda III lаikа. Haralds III bijа slavеns vikings, iеsaukts paг Cietsirdigo. Viцa sieva bija kгiеvu k1aza Jагoslаva mеitа, Haгаlds III gаja bojД, mё$inot iеkаrot Angliju. TajД paSДgadД anglosаkSus uzvaгёja normaцi un par Anglijas kaгali k|uva Vilhelms I lеkaгotаis. Piemums ir аtгasta aгi 5Д karaIa monёta. , LatvijД atгastas |2 ungаru monёtas, pДгsvarД Andrеja I (piгmД UngДrijаs kaгa|a) un lStvanа denДri. Sie denЕгi iг daldz mazaki nekД vДсu un anglu monёtаs. Uz visДm ta-

laika ungДru monёtДm avегsб un гevегsaаttёlotskгusts.katr6 tД stuгi [<Тlis. Aversa pагasti le. ietvег valdnieka vДгdu fenda un titulu, rеveгsД- valsts no. Pаno. sаukumu Pаnoneiа nija vai kаl5anas vietu _Re. giа сiaitаs _ kaга|a pilsёtа, lаikam Еstergoma(pilsёta ne. tДluno Budape5tas). NelielД skaitД tiek аtгastas агi po|u un ёehumonёtas.Cehu monёtasir tikai septiцas,tie lr OldZiha (1012-1034) un -BZe. tislava I (l034-l055) denбri. Polu moriёtuir nedaudzуa1tdk, if ziцas paг vienu depozitu,kas it kД sastДvёjisno Polija kaltim, monёtДm_ vertdu feni. цiem, bet SТsziцas iг SаubТgаs. Fгanсija un Itаlijа l0.:_ |2, gadsimta kаltas monёtаs LatvijД nav zinбmas,bet vispДг AustгumeiгopДpaгetamSis monёtas ir sastoparnas.

/ a l f . Di v а s m o nёt а s a г гo m i eёuv аld n iе ku а t t ё liе m ( а ve гsi) ; 1 l 3 8 ) ; 2 - An t on Т n s P ijs ( 1 3 8 -1 6 l) .

H а d r iДпs ( ll7 _

l I а t t . Di у a s m о nёt а s a г го п r i eЁuvа lс'ln ir lt t аr t t ё liсr n ( a vе гsi) : 1 _ - F а Lt st ir r aJа Lt па ka ( ?-l7 5 ) . l i js ( l 6 l -l 8 0 \ ;2

М a гks Au гё -


o ,! ? I I I аl l. A ba sТd u dinastiias v аl d n i е k a al Мu k tad i г a k u fi s k a i s di гhёm s ' k a l t s 9 2 1 . / 922, g ad i, S Дmаг г аs p i l sё ta (av е г ss u n г еv еl . s s ) . I V аtl.96 2 g аd а kа lts B u Т d u d i n as ti j as r. аl d n i е k а A d u d а d Da ul a l < uf i s k а i sdi гh ё ms; pilsёta s nоsaukums n е sаl аs A ms.аtг o d аs z e m с i l p i ц а s ( a v eгs s un геv eгs s )

И a l f . K o ns t a nt i na VI I un_ v i ц a с l ёl а Rr lIn а n a II Iа ikД ( 9 4 5 -9 5 9 ) ka lt s l}iza n t ija s t t t i l i a r i s i js .A v еr s а _ pa k a pi enu l i гu st a a t t ё ls. Rе vе гsа - а b u 'vа ld n ie kц vДid i. V I а t t . 9 9 | . -1 0 4 0 . gа dа k a l t s o t o un Ad е lh е id е s d e пДr a а t d a гin а iu n ls ( Lе ia ssa lt s i ja , G i t еI de) ' A v егs A . -. l < гt t s t sa г t а isn iе t n g а Iiе m . ka t га t а st u iт iг p Ь d p lr t in l. l l t ' v егs Д - s t i l i zёt a s k o k а l r a znjс а s fа sr id е а i t гТ sst r .r га infгoпt u olt u u n izё сlt а m k а гпizспl.


012 -|

l.{ аtt'.Bаvaгij аs pilsёtДRёgеns b uгg Д k aIts ftеizaraKonгаd a II un v iца d еlа l|сiп гihаI I r (l.027-l030)dеn"5r Av s. Бrsа- йаzаis k гustsun аb u v аld niеk irv Дгd i. _ Avегsа VII аtt. VДсu !еizагa Konrаda lI (1027-l039) .Tilё kаlts dеnaгs. |lсvегsа- baznтсаaг lriесаm кoйnnЪй: аJiа lеAеndа - piIsёtаs nosаukums II ai kioпi, аp|a lefeпdа -'kеizага vагds. RеveгsД- kгusts ar apliti Konгааs . RA D ^sP oN IA (Rёg еnsb uца). kаtгa stuгi;aplЪ,le{eйdаpilsёtasnosаukumsTIЕLA (Tile). X аtt' Аng-|jjas.kaгa|a Еtеlгeda II dеnДrs,, kalts 1003.-1009.gadДJoгkД.Avегsа-VIII аtt. I{elnеs аrhibiskapa Hermaцa III (.1089-10.99)d9ц.u.9,AveгsД _ viгs. kпгalaJ<гLSytёIs_ аp_ф Ьгunuсepuгёun bгuцДs,pаgriezts pЪ kгeisi; аptа lеgentrТs uz аp*ёгba un Bibeli, ziz|i pаgгiеztЪ pa biskаpа kгеisi' аг ЬтskapЪкпsutcis, tht - ЕDЕLRЕD RЕх ANGLO (Еtеlгеds- Arisliiаs kагhlis).RеvегsЪ'- ё*etг. йi,iТi-"рt^ le$еndh ]_ агhiБтskаpаvа-гds.RevЪтsД- pi!s-ё!aрцчe!i.n.qцm,1s-i9.- ttlttгаiл afigur a aг iеliеktаmmalаm , tai p аri k йsis; ap la lЬAепd а- m onёtu (Svёtа COLONIA nu' аit.fj аг iаrtiеm un tог4iей; ,Yi3,",."f""ou-- SANстA meistагаvДгds- сЕтЕL un p ilsёtasnosаuk um s.Е oF Г(Joгk а).


X I аtt. A ngl ijas ka гata Vilhе l ma I (l 066- l 086) d е n aг s. AvеrsД - vаldniеka kгu. l<гLtstsaГ аp l i с еnt r a , k a t гД s t uгi Sutёls aг kгoni un sсеpteгi. ReveгsZt г е l j e I s t г i j Iaр i s . Vi bo гgа k а l t s dеnД r s . X I I аt t. D ацu ka гaIa S vе n а Е s tг i d s е n а (l 047- l 075) AvегsД - valdniеka аttёli. Rеvегsа - kгrrsts, kurа gаlos аp]os iеtvеrtas сilvёku sс ]аs.

, \I I I а t t . Dа Z а dа s m o п ёt pi еk a гi ц uсilp iц а s: ,l - p iсkn iе d ё t а ,-n o ovа lа s st iе p .lit е s r l аl . i t l а t а s udга ba с i l pi ц a ; . 2 _ pi еlod ё t a t r а p е сvе id Т g аsu d гa b а -сiIp i4 а ; 3 -6 bгonzas plаksnТёuсilpiqras;7-8 - bronzаs stieplТSuсilpiцаs.


X1V а, |t. S аIаsр i l s L au k s l i с ll a s k а pul а ul < aа t r а s t а s liаltlaгotаs Iгаgtпents: krеlles аг sudгaba foliju, apаl5 orttanteп1ёtssudгallа piekaгi4S un morlёtpiе. r i n г rh a I I v a i K o nгa dа I I 1<aг i цЬ . - l 5е i z аг r- Hе (l 0l 4- l 0З0) S tг аs bnга s dena гs . ХV аtt. Iru v аl d n i e l i а S i tг i lt а I I I ( 9 8 9 _ _ 1 0 2 9 )a p l 000. g ас |u D L rh I i l rаl tаl ts с [ enД гs ( а v егs s L 1 I 1гev с г ss ). - Мrl l tё i а l l ll L tl (1ZаsЕv eгs m ui l a s dо po zТ t a . XVI аtt. МorrёtpiеkагiцЁ аг ortlatlеntбtu sudга1эа S atn att Т dLvI а l dt l i с k a A hm edа с i l r; i цu . Мo n ё ta' I b rl i sпl ai l a (9l l . /9 l 2. g ас 1 а ) S a S a ( ? ) l t a l t s с 1 i гltсп-ts.

\ | , I l l l l . S a s а ni du v a l dni еk а H o s гo va I (5 3 l- 5 7 9 ) d rаhm а (av eгssun rеv erss). \ | l I l ul t B i za nt i jа s v а l dni еk u B a zt lija II un v iцa b ra|аKonstantтnа VIII (9 7 6 1 0 2 5 ) m i l i a гi sijs (аv еfssun геv еfssl.


.\l,\ аi I

l (а k l a г о ta а r ё е tг i еm dirh бпliс t t l u п ap аJu о г папtс r l t ёt upi с l t a гi r ;L r tе а tш ( S а l а spils La t t Iiskсl] а s k aр u l au k а аtг a dum s ) .

l l га l t

|||l |(ге l!u |tаI <l:rI lr[аirr rliviсttl а; lа| iсlll, ()гlrаш entс[iClll stttlгab а p iс| iаl ir. riсltt l(l gаdsimiа S аtllаtttсltl сliгhi:tlla аtсlaгittirj trп ru аг N ttltil llltt N аsга Lttt r\ \ аttstlГ а VaГ (tl. t.


' \Xl аlt' Аp l000. gadu kalts Мagdеburgаsdеnаrs (Sаhsеnpfennig). Avеrsn b a z niсаs ёka s аttёls,аpkДгtlegenda: (Маgdеburga)'. Revегsб-

m a Zа l sк г u s t s . ^,IAGADABURG

\\Il

ul l . G гД f а H егm а ц а ( l 0 8 1 -1 0 8 8 ) Goslа гД kа lt s d e n Дгs ( a ve гss un геvегss)

\\llI

а t t 1 0 1 4 ' -l 0 3 9 . ga dа S t га sb u гД ka lt s \е iza r a H е in гih a II va i Konrаd аIl denaгs (avегss un revегss).


[ ( r . ёdl i nbuгgа sk l о s i с гa a b a t е s SоIija s f оп Bгe па s ( l 2 0 3 - l2 2 4 ) lt га lt . t e аt s. X X I] lt t tlt. Dlirlijas ltа га]а F I aг а1d aHе i па (l 075- l 080) d о t l a гs . A t . с . гs al с gс ndl i i t а lаlа r .:tгс1strй tituls; sv ё tаi attё 1s аг h Т sk aр а z i z - l i . Rо v егs а - l < гL t s t sа' pl < i i гt l cQ е t td:r nlollёtu ltа littr, о sr. i с . ta(t- l IND A ) ttn n l с i trё [um с i s t а га v а гds ( I } I o l l N )

X X V I о l I A t s v а гt t kа гlэ a а г а t sr .a гiЦie t т l l 9 0 . / 1 l 9 l gа dа l t а l t s v iгsb iska р a F i1 iр а ( о1 n оs < lе t liiгs( а r ,с.гss1 ] |lГ 0 Vсгss)"


PЙt, aёjir1i' Iёni, lёni, lv еInеt aIInLlа|UInа': Mа n lo'iui цtа nolа.dёtа Lidz mаIаrrl sudr аb il:Lа.

D Е N ARU I Е , P L US AN ASсЕLl UN LAt Ks

X х V III аtt' Diуa s ka klа гоt as n o S al asр i l s L аu k s l <o l аsl 61 . a pbеdr i um а : v i еt -t аno l t г еl[ ё m ar ze| ta [oliju un s е p ti n i е m ар a! i е m s u d г аb a p iеk dгi l ; i еm ,o t га n() maza m сlzеltсnаIтk г e l l i tё m u n s e S ДmF (i е tu me i г o pаm s o nёt Д m .

N.rrlttIlt Pаг Austгulnu monёtаm Ilrttli|i;ttnstДstijuёipaг so mottr.lttt,isai sагеzgito сеlu |Idz l rrIt.ijlrstегitoгijаi. Tagаd nе. lllIl|(lll,piеvёrsisimies aГт Riе. Itttttt'iгopas monёtu ienДk5аnаs |н||trlIn un сеliem. RietumеiгoIrtls lnonёtaS piе mums sДka ir';lltlstl0. gаdsimtа 80. gados. VlssсnДkie dеnаri atгаsti Kuгlr.tltd(Gгamzdes Jaunzеmju dеun Tаlsu pilskаins), kД ll(17.lts t|rl Daugavas lеjtесё - Dаug. llIlll('s pilskаlnД tln Sa1аspi1s I.utrkskolД.Sis monёtаs ienасa ltrl Riеtumiem aг Gotlandеs saIns tirgotДju staгpniесТbu,un l)ltttgаvasudеnsсe|Sbija galvе. Ilшls,pa kuru Rietшmeiгopas mэ . tt0[asiеplПda LаtvijД. Pa Dаш. цltvu monёtas vеda tДlДl< 0Z Sсno Kгievzеmi. Kops 1l. gad. lltnta piгmДсetuгkSцapastДvёja v6l ari otгs сetS,gan'm izaknoiт. l|lтgs.Pа ёo сe[u monёtas Latvljas teritoгijа iеplnda саuг SеtlEs Kгievzеmеs zieme]гiet.u3 _ ll54

miеm, tДdёJdеpoziti atrasti Lаtvijаs ziеmе!ашstгumu da|a.10.ll. gаdsimtД Latvijаs tегitoгijД izvеidoias amatniесibаsun tirdz. nieсibаЬ сеntгi - agгinДs sеnpilsёtаs: Daugmalе, Aizkгauklе, Talsi, МеZotnе u. с. Pгeёu raZoёаnа tiгgum pakДpеniskipiеauga. Lldz l0. gаdsimtam monёtas tiеk atгаstas tikаi depoztItl sаstДva, bet l0. un. it sеviSlii l l. gаdsimtДkаltДsatгod nеskaitДmosагhеologijaspiеminеkJos (5. att.). Seviёl5i nozТmigi iг monёtu аtгаdцmi apdzтvotДs vietas - pilis un аpmеtnёs. Visas SТs monёtas ir pаzаudёtas,izkгitu6as no ipa5. nieka mаka vai kabatas.Jo vаi. rДk monёtu bija pils iеdzivotДju ТpaSumД,jo biеZбk tДs varёjа tikt nozаudёtas. Latvijаs tеritoгijДgalvenД аr. tёrija bija Daugavas udеns un sаuszemes сe!5. Dаugаvas йdеnsсе|5kufoёanasvaj adzibДm izmantots no gгivas |Idz pat 33


О

/-'/-

-\\

('(

t

.-t]

1

i,Г' ,1

О3 - t/

\

t

-''!:,,.! \о' D [-. tb \, )

ц

o'

Оz

\r i-2

5. с//. Rietumeiгoраs monёtцаtгаdumiLatvija: I kalni,аpmetnes, kаpulаuki. Poloсkai. Gaг Daugаvаs lаbo kгastu gаjis gan ziеntА,gan vаsaга izmantoiams sauszеmеs се]5, kas savienojа upеs kгastД аtгodoЁasiеvёгojаmДkas lТbiеЁu, lаt gaJu un sё]u apmеtnеs' Pa Bаltijas juru DaugаvД ёrti vа. rёjа iеbгaukt kugi no гiеtumш zеmёm (6. att.). Visu piеminеkJuvidu seviёlii izсе]as Daugmalеs pilskаlns, kuгД аtrаsts pats liеlДkais mоnёtu daudzцms' аp 190 mсlnёtr:, to skaitД kufiskie.dirhёmi, Bi. zantijas miliaгТsiji,va сu, аng]u 34

d,epozlli; 2 -

pils-

ttlhд tttlttr .(igadij un-r i,kad libiе5i tr z bгш kuёi vасiеSiеm. lr lr . lr tttr ,t.tlt H r 'l tttr lttt.lir ttl D аugmаlё atгаsts r ltttltl: ч t'ttliсtшno SkandinДvij as , I lll \,+r r 'i.j its pilsёtДm, no A ustгu. tlt|+lltl, Sr .lltlS I (гiеvz еmеs. I еpгеlI ttt l)tttlgtltalеi,D augаvаs lаba lr t hl.ll} itil, atгo das Lauksko lаs r lI lI lltl||l() tln kаpulauks, kur 5 аt . lr lч [tr ttttlt,tбtu skaita z iqa dalldz ttr :гtllr ltliсIno < pi1skаlnа. K apuI r r r r lr tl atгastas l16 mo nёtas, I llilI r ttнt'stlSaj Даpmеtnё tikai l6. lr lr lп 1lr о pо гсio nДla аttieсТba ltllI llgi sаpгo tаma, j о kapo s mo ttetн э li|tа liktаs, iеvёr o j o t z inar r ttt н 1lllсdi6аnаs гituДlш , bеt ap tllt.lllr s mo nёtаs galveno kДгt

рнzвrrr.lёjа.Dаugаvаs kгаdtos

un dД4u dеnДri.Tas liесina pаг pils nozimТgolomu staгptautiskаjД tranzТta, kД aгТ viеtёjД tirdznieсТbД. Pils izdеvigaisgeоgгДfiskais stДvоklis Daugаvаs rlltItt'tttttatгadumi o1inka1rra' grivД ]Дva tas iеdzivotДjiеm\''',lt'-. DignДjаs, Jегsikas piIsDaugavas libiеёiеm un Zеmga- lrilItllrs. Aizkгauklеsоilskа1nаizatгаsts vеsеls Riеtrrm. Iiеm kontгo1ёttiгdzniесibu, nе. l Illtl|||ll)s pa|aiZotkugus gaгДпt'bеz mui. t . i l I l l ) i l s п o nёt u dеpo zi t s . tas. Daugavаs itdеnsсе]ДgгntТ. Аlrrttсtasаtrod nе tikai Dau. bаs bгаuсёjiешsagаdДjakгaсеs, l,ll\ils tuvuma,bеt aгi gaг viеtёjo tuг kugus viеgli vагёjа аptuгёi lнъ |l()ZтmеS tirdzniесibasсе]iеm: un izniсinДt.Daugmalеs pils аt. l l..Itt1lсls un Gaшjaskгastos,,KuггadДs nеtДlu augёpusDаugavаs /''llll.'Gaujаs bаsеinДnozImlgakrДсёmun sёk]iеm.Indri[a hгo. hitls llijа Gaujas udens un saus. Q*

6. аtt. Stilizёts vikingu kusа attёls uz kДdа Zviedгijаsгunu аkmеns.

zеmеs се|ё. Udеnsсе|S kugoSa. nаi tika izmаntots lidz Tuгaidai. Gar Gаuju ejoSajаm sauszemes сеlam bija daudz liеlДka noz7mе, tas ё}ёrsojа libiе6u, iаtgа!u, igаuцu un votu Zemеs' sasniе. dzoL Plеskavu un Novgoгodu. Gаujаs lэasеinД l0.-i l. gаdsimta monёtas pagаidam atrastas dеpozitosun l2 kapulаukos, pilskalnos to nаv. Aгi Kuгzепrё uл Zemga\ё svагТgДkoсе]u viг. zienu notеiса upеS. I(uгzеmё svаriga nozimе bijusi Vеrrtas 35


udеnsсеlam,kuгS gаj is.gaг jП. ras kгastu. Daudz monёtu (l3) аt гаsts Таlsr-rpi1skаlnД' Zemgalё galvеnаis tiгdzniесibаsсе!5 bija Liеlupеs udеns un Sаusze. mes се|5.lntеrеsanti,ka Zemgalеs kаpulаukos biеZi atгod diгhёrnus,bet diгhёmu dеpoziti tuг pаgaidаm naу zinarлi. Сеtгаs Riеtuпrеiropas monёtаs iг at. гastas МеZotnеs pilskаlnД viеna no svaгigДkаjiеmzеmga|u politiskаjiеm Lln sаimniесiskа. jiеm сentriеm. LiеlДk a dаla LatvijД atгasto Rietumеiгopasmonёtшdаtёjama аг l l. gadsirntа20.-50. gаdiеm, kаd monёtas iepludа visintеnsТvДk. Раmаtоs monёtu iеr,еSanа tika pДгtraukta 11. gаdsinrtа 70'-80. gаdos, tДdёJ l l. gadsimta beigаs un l2. gаdsimtД kаltо monёtu mums ir toti mаz. SеnajД Kгiеvzеmё tДs tur. pinДja iеnal<tvёl lidz l2. gadsimtа sДkumam,tas iг, aptuvеni paг 30-40 gadiеm ilgДk nеka Latvijаs tегitoгijД.Igаunijа monёtu iepluёаna tuгpinДjДspat visu l2. gаdsimtш.Tadёjаdi Rie. tumеiгopаs dеnДru iеnДkёаnа Latvijаs teгitoгijаsДkaspаг 3040 gadiеm vёlаk nеkа pагёiД .аgгаk AustгumeiгopД un aгТ bеidzas. Tаs izskaid roiams аг 36

|,lltЕlHr.tlo l{uгаm ll. gadsimtД to, ka galvеnais mоnёtu iеpl11. Sanas сe]ё toiаik vеda сauг Got. lIlЕ lllt||lIsIlсbija ienДkusi ne. |andi uz Somu liсi шn tДlak оа ' Iettн lttttttбta:VеstfД1еspilsё. Minstеre, osnаbгika , l$еru un LДdogu. Мonёtu pliis- |л* iг ari daZas mai samazinotiеs,vispirms lэеl.;'Еilн. llrrdсboгnе; dza darboties Daugavas udеns.l''tefl ( irlIlаndё kaltas monёtas. tДs tomёr ir Kеlnё un сe|ё,kurаm bija sа1idzinoSimа. |.*lrвvttгtt /ваlц kдItДs aгhibТskapшFili. ZaKa noz|mе. l2. gаdsimtu LatvijД var de. lrH l ttttAdolfa I monёtas.Visas gaIvenokДгtаtгasvёt paг bеzmonёtupегiodu,kur'i f,lн tttrltl(.las bеidzаs l3. gаdsimtД' Sudrаl;irlrrа МлrtlцsalД un Ik5!ilё, kuг no VДсijаs ёajД peгiodД iеvedаIilrн vr.llttipla5i izrakumi vidus. stiеniёuvеidа. l2. gаdsimtа rтro.|л|htt1lIlts,Ьaznlcas un kapsёnёtu dеpoziti nav аtklаti, bеt I ilЦ monёtаs atгаstаs visai ierobе. l(a1lосstaгp atrastajДmmonё. ZotД skaitД - oavisаm 37. PАr. |fllll llllгsvara iг VеstfДlеs mo. svara tie visi if piеkaгiцi no lta. ltёtнrr.kаs nemaz nav rаksturТpеriodam?Lie. pulаukiеm un аtгastikА |2.gad. цнн |с1lrickSёjam ka |2. gаdsimta otгaja simta' tД ari l3.-l4. gadsimtаlн |ltt|tt, pieminek[os.SТs monёtаs iеda. llllчF |llсaugkД nеsen izvеidojuIДmasdivДs gгupДs.PiгmД gru. ,.rlr Zlсme|vДсijaspilsёtu _ Lтpa аptvеr l2. gаdsimtа piгmas Irрkal,Rгёmеnеs-' tа агi VеstpusеS monёtas, kurаs гakstuгi. gаS visam iеpгiekSёjam perio. dаm. Sеit iг vДсш,ang|u, dацtr dеnДгi,vienа Bizantijas vaга monёta tеtartегons. Aоmё. гam trisdеsmit gadшs Lаtvijаs tегitoгijД nеiеnДса nеviеna mo. nёtа, bеt tad |2. gadsimtа pёdёjа сеturksnТtДs аtka1 paгД. dДs. Uz So laiku аttiесаs 3l dе. nагs, pДгsvarа tie kаlti 70.-90. gаdos. LiеlДkotiеstДsiг vасu monёtas. turklДt kaltаs tаdДs

ziцdm, 12. gаdsimta pёdёja се. turksnТ vДсu tiгgotДju brauсieni uz Bаltijas juгas аustrumu piе. kгasti kIust sеviSlii bieZi. Dгiz pёс tiгgotДjiеmDaugаvas gгiva iеrodas ari misionДгi. Aо ll80. gаdu libiеSu zеmёs sаvu daг. bibu sДk Bгёmеnеs biskapijas Zёbеrgas klostеrа kanonil1is, nДkamais biskaps &lеinhагds. Ar Brёmenes biskapiju saistiti ari divi nДkаmie Livonijas biskapi _ Bеrtolds un Alberts. l l85. gadа /Vlеinhaгdano Gotlan. des ataiсinДtiе аkmeцka|i lk5lilё lidzДs DaЦgavas libiеSu apmеtnеi sДkсеlt pirmo mira pili LatvijД. NДkamаja gаdа pils сelt. nieсiba sikds aгТ Мaгtinsala. Abas pilis k|uva paг vДсu kгust. nеEu atbalsta punktiem libieSu un latga|u zеmju iеkaгoSаna. Nav nеjau5iba, ka tieSi So divu pieminek|u izгakumos atгаsta lielДkd da|a 12. gadsimta bеigas kalto monёtu. Tбdёi5di numis. matiskais matегiДls аpstipгina Livoniias hгonikДminёtosdatus.


Es ierаugu оdcu pul|ttt Dа'ugaaiцt,аsmаIiryа: Pilnа' Kursа' pilnа l{t,tr'stt Pilnа oisа ZemgаIit'

da сilpiцas Sim monёtДmiг loti тupjаs, neviеnДdas un vairu. rnam no tДdа paёa аpsudrabota vагa. Vaiгumu monёtu atгod аpbеdrjumos vai kultПгslДцos, kas dаtёjami аг ll. gadsimtu, NosLЕ,PUlYlAlNAslvroNЕTAS taёu dаZas аtrаstas arI |2' gad:simtа аpbеdijumos. Iг zinami visbieZak rеdzams krusts ilI Kopa ar sveSzеmju monёtДm iz. avisam 10 piеminek|i, kuгos punktu katгД vаi kДda аtsеviSli;r гakumos atгastas агi |oti nеpа. is аtгastas. Tiе iг Salaspils pusё dаZrсiz stuгi, monёtаs otrД гаstаs, savdabigas monёtаs, aukskolаs,VаmpеniеёuII, Kokredzams krusts vаi kaut kаs kuгu kalSanas vietas un laikа еsеs, I(auguгu Beitu, Tгikatas lidzigs ёkai, сitrеiz pаt pavisarrr notеik6аnа numismДtiеm sаgd. ubumuiZаs,IkS[ilеs Zatir1ukavil Pagaidаrп linijas. nеskaidгаs dДjusi zinamаs gгutibas.Pёс iz. ulauki; Dolеs Rau5u, Sаlаspils nаv atгastas divas SДdasmontl skata tДs atgбdina ll. gadsimta aukskolas, Stupе|ukalna ap. tas, kuru attёli bntu pilnigi viо. RietumеiropasdenДгus(7. att.). tеtnes;Daugmalеs un Jегsikas nДdi. Sis monёtas kаltas no vara un ilskalni. Sis savadаs monёtas iг Riе pДгklДtasaг planu sudraba kДг. Kaut аri da|аi no 5as gгupаs tumeiгopa kаlto monёtu atdaгi tiцu, turklДt dаZos gadijumos lnёtДm nav сauгumu un сilnДjumi. LiеlДkа dala no tiеm ir liцu, apsudгabojumsir |oti vДj5 vai depоzitos tДs pаgаidДm гupji vасu denагu atdarinajumi, агi vispДr nav paman5ms. Мo. lаv аtгаstаs un sastooamas un tikаi 3 atdarinа anglosakStt nёtu mаlаs ir nelidzеnаs, attёli ikai aгhеologiskаjos pieminеkmonёtаs - pie mums izplatitos uz tam nеskaidri, izpluduSi.Tas os. Nav noskaidгots jautДjums Еtеlrеda II monёtu tipus. Viеnlr aсimгеdzot izskaidioiams nе aг 5o rupjo monёtu atdaгinД. аtpusё tiеm ir dubulta krustа tikai ar slikto kаlumu, bet aгi rmu izсеlsmi. PаgaidДm tгikst neskaidru aptёls un atseviё[<i аг slikto saglabaSanДspakаpi. iцu par lТdzigu monёtu atra. vеidu buгti, monёtas otra puse LiеlДkajai monёtu dаJai vai nu umiеm kaimiцzеmёs. Iespёpа divos gаdijumos atvеidota uz vlenas, val uz aDam pusem ms, kа tДs iг viеtёias izсelkrеisi vёrsta valdniеka galvа' redzama гiцlveida linijа, kuгаi mеs. Меistars. kas kalis SДdas kuгu гotД bгuцuсеpure. monёtas laukuma paгasti jaatnёtas, nav atdaгinаjis kДdu Lielaka monёtu аtdаrinДjumrr dalа le$enda no attёla. Tomёг i()пKгеtЦ lkгёtu IПoIlеTu' monёtu,bеt Dеt lzmanтolls izmantoiis da|a izmantota paг гotasliеtДm, lе$endas nav ne uz vienаs no os denДгu Riеtumеiгopas еiе. tam ir vai nu сaurumiцё, vаi 5Тm monёtДm,tikai daLteiz уar tus, kas atkаrtoias visbiе. (plДksnitеs piekniedёta сi1pi4a nojaust daZu buгtu aprises.ApIa k _ kгusts,aplis,punkts,ёku vаi stieplеs vеidД). PlДksni5vеiсеntrd viеnd no monёtas ousёm _,

ragmenti

38

pat

7' аtt' DaZi-уietёjieRietumeiгopasmo. nёtu atdarinДjumi.

аtveidotkДdu no lе$endEm,kаs vi4amасimгedzot nаv bijuSassa. p г ot a ma s .l 0 .- l 2 . g а d s i mt aj u . veliеrumeistaribaLatviias tегi. torijДbija diezganaugsti attistТ. nесеnSotiеs tа,juvеlieгimеtДlapstгadё lidzДs 39


сitiem pацgmieniеm liеtoja kal. 5аnu, gravё5anu, apsudrabo. ёаnu, t. i., visas tДs opегaсijаs, kas nеpiесieSamas,lai izga|avotu monёtu аtdагinДjumus. SТsmonёtas paгДdIjas1l. gad. simta otraja pusё un bеigДs un tika lietotas vёl ari l2. gad. simta.Nedаudz agrаk - l0. gad. l1. gadsimta simta beigДs sаkumД - daudzДsЕiгopas val. stis s5kДs savu monёtu kalёаnа. Piгmas monёtas l0. gadsimta 90. gаdos sДka kalt DДnijД ka. гa|a Svеna laikД,Angli.jДkаraJa Еtеlгeda II (987-l0l6), Zvied. rijа oluf a Sеtkonunga (994_ 1022), Norvё$ij5 kaгaIa olafa Tгivегsona (995-l000) Polija ' tapаt karala &lеSko (960-992), аri UngaгijД kаrаJa Stеfana I (1000-l038) laikа. l0. gadsimta beigДs- l l' gadsimta sДkuma tika kaltas arТ pirmДs sеnkгiеvu monёtas _ kцazu Vladimiru, Svjatopolka un Jaгoslаva srеbгenikiun z|atцiki. Sis monёtas kala no sudraba un zеlta, un pёс izskatа tДs atgДdinaja Sеnаs Krievzе. mеs tеritoгija pla5i izplatТtas Bizantijas monеtas. Japiеbilst, ka d,audzasvalstis savu monёtu kalSanu iеsДkа aг iau zindmu svеSzemjumonёtuatdarin1Sanu' 40

Мonёtu pагadiёanДs ir Svi|. rigs posms sabiеdribasattistibir. Ta lieсina, ka sabiеdгibаsasniс gusi augstu еkonomiskДsun S() сialas attТstibаspаkДpi. Ja tiе|i kaltas monёtas,var apgalvot,klr tД jau nonakusi valsts stadijll vai atгodastuvu tai. Lаtvijas tегitoгijД primitТvДs monёtas - atdarinДjumi- pагДdДs 1l. gаdsimtа otrajД pusс un gаdsimta beigДs,kad apsikst ftiеtumеiгopas dеnДгu pieplndums. 10.-l2. gаdsimts Latvijas vёstuгё iг fеodДlДssabiеdribаs tаpSanas pеriods.SajД lаikа гadas pirmie valstiskiе vеidojumi - TЕIаvа, Koknеsе, Jегsika. No сil6u apviеnrbampakДpеniski vеidojas latga|u, Zеrngalu, kurSu, sёJu un libiе5u tautibas, kuras aplukojama pе. rioda bеigДs saka saplust lаtvie5u tautibД. Vaсu bru4iniеkr-l iеbгukums vаrmДсigi paгtrauса patstavigo feodДlovalstu vеidoSanos. Ta ka l 1. gаdsimta Latvijas teгitorijД dzТvoioSДstautibas atгadДs vёl tikai uz valsts veidoSanДssliеk3цa,.tadviеtёjo monёtu kаlSanai vёl nebijа nеkada ekonomiska un politiska pamatа. Tomёг jД4em vёгД, kа nеmitigа sudraba monёtu ieplПSana Latvijas teгitorijа,kas tuг-

pinДjДs tгis gаdsimtus, veiсi. naja tirdznieсТbas аttТstibu un naudas apgгozibas vеido5аnДs pirmsДkumus. Iеdzivotaji pieгаdа piе monёtam, tа. klirva ierаstas un nepiесiеSamаs.Tа. pёсviеtёjo pгimitivo dеnaгu at. dаrinаjumu parДdiёan5siг visai tiсаmа.l l. gadsimta otraiД pusё no Riеtumiеm un Austiuйiem Latvijas teгitorija iеvеstiеpгiekё. mеti - zobeni, Sl;ёpi, kгusti4i, zvaigLцu sаktаs u. с. _ k]uva paг paгaugu vietёjiеm atdaгinДjumiem.Visvairak vietёiomonёtu аtdarinаjumu atгasts lТbiе6u

iеspёjаms,kа Sis monёtastika kaltas DaugmalespilskalnД, kuг to аtrasts diezgaпdaudz.


ritualа monёta bija domataSvё. tаjаm_P-ёtеrimka ieеjas mаksa paraorze. Pirmo reizi <<miгuёo obols>> Latvijаs tегitorijДpаrДdДsagrД dze\zs laikmеta apbеdijumos Dienvidkuгzеmё un Vidzemё. lvloNЕTAS }ledzеs Ruсavas Iv1^azkatui,u, I(apsёdеs, Grobiцas Priеdeцu maksa bагgajam HДronаm,kаs (LiеpДjаs гaj.) un Baiйkalna rniгuSДs dvёselеs сёla pari Lё(Cёsu raj.) kapulaukos Мuгu tas uоеi uz Ьтda ёnu valstibu. kopa ar сitДm senlietаm sasto. : moPaгasii lidzi dеvа obolu pamas аri romiеёumonёtas.Tas griе. l/6 bijа nёtu, kuras vёrtiba аtгadas vai nu kapа vidusda|a ku drahmаs. TД radas nosa-Ll(bija ieliktas гokД), vai aгt galvNo sеnaobols>>. kums <<miruSo gаli. Rеizёm vairДkаs monёtаs jiem griе}iem So paraLu pаг. taSu vДсеlitё noviеtoia blakus цёma romiеSi, no viцiem sаvu. miruSa .galvаi. Paradti tie bijа kаrt - seniе gеrmaцi. Ar laiku 2.-4. gadsimta kaluma гomiеSu tД ieviesas visа Еiropas tеritovarа sеstеrсiji.Sajа peгiodДsегiiД. -Viduslaikos klasiska <<miгu5o nie kuгSi un'latgaJi vёl neapzinаjas monёtu kД maksДSanаs obola>noviеtojumsstipri izmatlidz.еkJa (naudas) bntibu. Tаs nДs: monёtаs tiek liktas ne tikai viцiеm vеiса vai nu darglietu, kгutim, arl lz mutё vаi roka, bet 'vai arT, vistiсamДkais, kшlta piе kДjДm, pie galvas un сitаs pгiеkSmetu funkсijas. ApalДs vietаs.Д{аinДsаri monёtu nomibгonzas vai sudraba ripi4as aг nДls un parai,asbutiba, jo atkanе!zpгotаmajiem uzгakstiеm un ribД no paganu tautu priеkёsta. romiеёu dievu un valdniеku attiem par dzivi viцД qaulё <mi. tёliеm misu sеnёi, jadoma, uzuzde. сits bija гш5o obolаm> skatija par kaut kДdiеm mafisvums. Iеspёjams, ka monёtas priеkSmеtiеm. amuletiеm. kiem biia domДtas dаrbaгiku, ieroёu, monёtаs diezgan Ьieйi RomieBu гoiu vаi ёdiena iegДdеi, kas pёс аtгod aгi Lietuvas..kapulaukos, tiсёjuma bus nеpieсiеSams aizit seviЁ}i. juias piekraЬtё. Lie. pasaulё kapЬ dzтvеi. Kriitтgaja IvIetшzeltu, met, sudrаhtt Saua hаpа oieti4а' Negrib zeltа, ne sudrаbu, Gribёj' mаnu augumiцt

RITUALA Petot 10.-12. gadsimta kapulaukus, reizёm kapos kopa ar bagДtigu invеntДru atrod monё. tas' SД pеrioda kapulaukos monёtu iг divreiz vairДk nеka dzТ. vеsvietas. Ir аtгasts vairДk nеkД 300 SДdu monёtu. Apmetnёs monёtas atгod daudz геtДknekб kapulaukos, un tas iг likumsаkarigi, jo dzivеsvietДs monёtas paгasti tika nozaudёtas - izkгita no maсiцa vai kabatаs,vаi monёtpiekariцаm no|oza сilpi4a. apziлati, KapД rпonёtas lika iеvёrojot notеiktu аpbеdi6anas ritualu, tДdё| tаs arТ sauс paг rituala monёtam. Zinama mёra Ёo tеrminu var attiесina| at7 uz

jama аntТkаja pasaulё. Sеnaja Gгie}ijа miruSajiem mutё lika monёtu - te bija brauсiеna 42

tuviе5u aгhеologs 1V1. Mihеlberts uzskata, ka Sis parai,as izplatiba Baltija ?.-ц, gadsimtДliесina paг zinamu romiеSu kultnras iеtеkmi uz ba||u garigo kul. turu. LaikposmД no 4. gadsimta |Idz pat 9. gadsimta otгai pusеi monёtas Latvijas teritorijа ne. tika iеvеstas. Bеt 10./l1. gad. simta mijД kаpulaukosаtkal pa. гДdДs rituala monёtas. Tas nеapSaubamisaistТtsar liеlo mo. nёtu daudzumu, kas tolaik bija apgrozlba Latvijas teritoгija. }lonёtas jau uzskаtija paг mak. sД5аnаs lidzеkli. VisvairДk ri. tuД1o monёtu аtгod Daugavas libiеёu kapulaukos Salaspils LaukskolД, Sаlaspi1s LipSos, Dolеs Vampеnie5osII u. с..PДг. svarД tДs iг sieviеSu un bёrnu аpbеdijumos,viriе3u - mazdk. Pагasti miruSаjam dеva lТdzi vienu monёtu' геtДk divas (8' att.). VаirumД gadijumu tiе ir vdсu vai ang|u dеnДгi,kufis; kie dirhёmi sastopami daudz're, tаk. }lonёtu noviЪtojums iг |oti daZДds: blakus galvai, zem zodа, jostas vietas apvidП, pie kаjДm, zеm muguras. Tas, ka tieSi Daugavas lejtесё,pie Dau. gavаs libiеёiem <<miгuёo obols>> paridТjies ldtгДk nekd сittiг.


.o

8. aff. Sаlаspils Laukskolаs l76. kаpа 'zimёiums; divаm bulta пoгada uz гituа]а monёtam blakus miгu5аs sie. vietes galvаi.

izskaldrojams,pirmkДrt,aг to,ka .BаjnapvidП apgгozТbabija sеviSl5i daudz monёtu un tаpeс А4

Dаugavas libieSiem agrДk nсlt;r сitiеm Latvijas teritoгijas Sеnаjiеm iedzivotajiem izveidojirs uzskats, ka monёtas ka mаkslr5anаs lidzеklis vaгёtu nodегсt ar7 aizkapa dzTуё. otгk6гt, nсdгikst ignorёt ari ДгёjДs iеtеl.imеs iеspёjamibu. SаjД lаikposbijа izplаtiis obols>> ma <<miruSo Zviedгijas austrumu piеkrastсs kapulaukos (Birka). Bet Daugavаs libieSu kultuгa, kuras pamatД iг Baltijas somu kultuга, l0.-12. gadsimtа bija vёгojamа zinama Skandinavijas kulturаs ietеkme' Latvijas kapulaukossаstopa:i vёlДka laika rituДlas monёtas. |5.-|7. gаdsimta sеnkapos tДs atrod seviЁki lielД skaita. Tas, protams, lieсina par nаudаs piеTaёu auguSo lomu saimniесТbД. iespёjams aгi, kа Sadа veida iedzТvotДjimё$inДja apiet kristТgas bazniсas аizliegumu ap. glаbДt miгuSos pёс senajam, pagДniskajДm tradiсijДm. Jа jau nedгikstёja dot miгu5ajam lidzi daгbartkus, ieгpёus un rotas, tad deva monёtu, paг kuгu visu nepieсiеSamo it kД vaгёtu iegаdДties viцsaulё' Viеnu vаi divas monёtas lika vai nu bla. kus miгuSД galvаi, vai uz kгutim, vai aгi maсiцД. Rеizёrn


<<mironlill dizеs vartu atvёrЁhnu:

аr аtsvаriеm'Nliniаturiеbronzаs

10, аtt. Svarini no Ra4lu Kapеnieku . kapulauka(Kurzemе)

t. a la m Pё t e г i m maks ai p a г p a ra . 46

zas futrД|us. ZvtedrijaSigtunas kapulаukA аtгаkonstаtёtiIoti-intегеsants _ sva гu ka г biцa dums br o nzа s ko pа а г а t sva гupа glаЬ а Sa nаi iiе kа m (ll. a { t ..) U z kа гbiца s vДka iеgгеbts runu raksts:

<<Djагvssaцёmis no zemgaliеSa 6os svarus . . . landё. Bеt Vеr. munds darinaiis Sis гunаs.>> ZinДtniеki ёo uzгаkstu datё aг ll. gadsimta vidu. Tas lieсina pаг mieгigam tirdznieсТbas at. tiесibДm stагp skandinДviеm un zеmgaJiеm. Domajams, ka, budаms tiгgotДjs,Djarvs sацёmis svaгus Sаva се]ojuma Laika Zemga|ё' Tirgotаju kapos daй,reiza|rod ari monёtas,dаudzos gаdijumos tas iг grieztas, jo Sajа periodД, kа zinams, mo'nёtаs piецёmа pёс svaгa, nevis pёс skaita. Sis monёtas var uzskatit ar7 par гituala monёtam,jo miгuЁajiеm tirgotДjiеm tДs tika dotas, lai tie vагёtu viцД saulё nodaгbotiеs aг tirdzniесibu. Apbеdijuma invеntarД gandrtz viеnmёг ir aгi iеroёi - zobeni, kaujаs сirvji, s|ёpi -, jo tirgotДjа amаts taёu bijа sаistТts ar bгiеsmam. TДlajos се|os viцam vienmёг draudёja uzbrukums, aplaupi5anа, tДpёс al|aй Ъija nеpiесiе. ёаmi iегoёi. Tie bija laiki, kad

1I. .att. Bгonzаs svаriцu kДrЬiца,iespёjаms'no Zemgalеsaг гunu гаkstu. Atrasta zviеdru Sigtunаs kapulaukа.

12, аtt. Aг.bгonzasgpkalumiemгotаtа adas rnасi��a гekonstiukсijа.Salaspils . Lаukskolaskаpulauks. 4T


siгotajs un karavтrs. Luk, viena tiгgotaja аpbеdijuma apгaksts rro Salаspils Laukskolаs. Tirgo. tДjаm pie galvas nolikts mala trauks (iespёjams, aг ёdienu), blakus tam divi ё[ёpu gali; viгs labД ieguгцa - plаtasmеns сir. vis, uz kajаm - dzirkles, piе jostas noviеtots vеsels аtsvaгu komplеkts koka kastitё, bronzаs svаri4i Дdаs futгДlТ.Pie jostas bija piekarti arl daiadi sadzivеs pгiеkёmеti - dzе|zs nazis ar Ьronzu аpkaltД mаkstТ, kаula !еmmТte,5l5iltаvas.Staгp atsvaгiцiеm bija aгi divаs monёtаs, viеna vеsela- imoeratoraHеinгiha III ( l046-f056) Spеiеrеs denars, bеt otrа kДdas l 1. gadsimta monёtаs frag. mеnts. Rеizёm kаpos аtrod arТ Дdas rnaсi4u paliekas. Parasti tie iг biju5i viеnkаr5asfoгmas maсiцi, аugSmalД savilkti ar Дdas slok.

13. att' Adas maсiц6 ar bгonzas аpkаlumiеm Tauгеnеs Lazdiцu kapulaukа. 4-П51

snТti (|2. аtt.). Taёu bijа ar7 greznАki maсiцi, paг to formu lieсina apkalumu fгаgmеnti.TД, piemёram, Tаuгenes Lazdiцos miгu5ajаm piе jostas piekДrts bumbiеrvеidа Дdаs maсi45 aг paplaSin5tu аugSu, ta malas bija izrotltas аг bronzas plаksnТtёm (l3. att.). Sastopami ari сitu formu maсiцi. Pieminёsim vёl viеnu гituД1а monёtu katеgoгiju - monёtas, kuras atrastas гituД1Дsbеdrёs. Ritua1Дs bеdrеs aг ziеdotiеm priekSmеtiеm tajas konstatёtаs Daugavas lТbiе5ukapulaukosun saistitas aг lТbieёuanbеdi5anas paraiam. Dolеs Vampeniеёu II kaoulaukД гituДlabedrёаtrastаs ёеtias monёtas - tгis kufiskiе dirhёmi un viena TabаristДnas dгahma. Tas, t5pat kД сitus pгiеkSmеtus,aсТmredzotziеdoja dieviem; monёtДm tatad bija sakгДla nozimе.


]

Еs sallop bаlir1,os Skаnёdаttа oien stаigаj u: skаn zilites, skаn hrеlltlеs,.

пroNЕTUROTAS Izгakumos atгod dipzgаn daudz monёtu aг сauгumir]iem vai aг daiada veida сilpiцбm. Tie ir monёtpiеkari4i, kurus iamantюja par rotДm. Kapёс monёtаs tikа izmantotas 6ДdД vеidД? Galve. nais сёlonis bija zinДmas nau. das attieсibu nеpilnibas Saja laikposma. Kam gan musu laikos ienaktu pratД izvеidot kak. larotu no kapеikДm,ja paг tДm pa5Дrn kapеikam vaг .nopiгkt daldz skaistДku гotu? Bеt'9.-_ l2. gadsimtД viеtёjiе iеd2ivotaji monёhrnе viеnmёr uztvёra ke nauduitatika uzskatita ari.pаг dДгgliеtu,arkuru varёja iztota. ties. Iespёjams,ka pagani monё. tai piedёvёja arIzinАmu magisku nozТmi,jo tа bija apa|aka saulе vаimёness unuz tas bija noslё. pumаinas nesaprotamaszТmеs_ burti, ёkas, сilvёku portrеti utt. Dаudzas monёtas bija savda. bТgi mДkslas darbi, kuгi viegli vагёja kJut paг гotДm sava neliеlД izmёгa un ёгtДs foгmas dёl. 50

,Lai pagatavotu piekaгi4u,. monёtai аг kаdu asu priеkSmеtu izvеidojа nеlielu саuгumiцil,pёс tam .piеstipгindjaсilpiцu. Attёlu izvietojums nеtika цlеmts vёгa, poгtгеtivai ёku аttёli biеZi аtгa. dДs aг kаjаm gаisД. Мonёtpiеkariцiem vissеnakas un vispla5Дk i.zplatitas bijа piеkniеdёtДs сilpiцas, kuras taisijа no bronzas, гetДkno sudraba (ХIIl att.). . Zinamas pavisam divas piеkniеdёtoсilpi4u formas- vai nu taisnas, plaksniёvеida, vai aгt darinДtas no griezuma ovalas' stieplitеs, kas .kniedёjuma viеta. stipгi saplасinДta. Сilpiцu ganеpДгsniedza гums parasti l,5 сm. Bгonzаs сilpiцas parasti slikti saglabajДs,un tаpёс par to stipгinДSanas vеidu .геizёm var spriеst tikai pёс сilpiцаs at. liekДm vai arТ pёс nospiеdu. miem, kas pа1iku6iuz monёtДm. Daudz геtak par сilpiцu iz. mаntoja viеnkДгSustiepliti, kuгu izvёra caut maz|iet liеlДku сau-

гumiцu monёtД. Sastopami аrТ trisstйrveidа ёаuгumiцi ar nеlТ. dzеnam mаlam, kuгi aсimгеdzоt tika izsisti viеnkarSi aг nazi. Stiep|u сilpiцas visbieZДkiг monеtДm,kuгas kaltаs l1. gadsimtа otrajД pusё. loti reta stiprinДSanas foгma iг сilpiцu piеlоdёSanа. Pagaidam zinДms tikai viеns monёtpiеkari4ёar piеlodёtu trаpесvеidasudraba сilpi4u. PlДksnТ5u сi1piцrasgalvеnйart iг gludas, bеt sаstopamas агt тiеvotаs.Pаgaidam аtrasts tikai viеns monёtpiеkari45- dirhёms lo viriеЁa apbеdТjumaМeZotnеs сеntга zemgaJu kapulaukД, kurаm сilpiцas malas izrotatas aг punktiцu ornamеntu (ХVI att.). Piеkагiцus nёsДjа diеzgan .ilgi - to var sесinat, uzmanТgi аpskаtot dai,adas monёtas ar 'vairДkiеmсaurumi4iеm. Cilpi. 4аs laika gаita noliеtojДs, un piеkariцu vajadzёja iz|aЬot, piekniеdёjotjaunu сilpi4u blakus iepгiеkЁёjai.Pёс ёДdiеmkniedёjumiеm vaг spriest,ka no diгhёmiem gatavotiеpiеkагi4i valkati ilgДk nеkД piekariцi no Riеtumеiropas denariem. sтkаk jДpiemin vёl viеna loti savdabigа сilpiцa monёtpiеkari. nam, kur5 atгasts Doles Vаm. pеnieSuII kapulaukД kДdaslibiе-

tеs kapa.lGаndriz visu monёtu aizsedz mаsiva bгonzas plаk. snТSuсilpiцa, kuгa piekniedёta divas vietas- pа5a apаkЁаuir pieсеntra.Zem apakёёjnskniеdi. tes piеstipгinДtssudrаba plДk. snitesvai pat monёtasgabaliцё, lai сilpiцa labДk turёtos. Sаi monёtaiiг vёl tris kniеdiSuсarr. цumiцi - tas nozimё, ka tа vaiгДkas теizes labota un izmantotailgstoSi.Te kа сilpiцa nosеdza gandr7z vai visu mo. nёtu, noteikt to bijа .diеzgаn gгuti. IzrДdijДs, kа tas iг Spеiеrё kalts vасu ftеizaгaHеinгiha III dеnДгs,kas tolaik bija diеzgan izp|atits monёtu tips' Sadas monёtassauсa art oar Магijas fеni1iem,jo to reversДbijа attёlota jаunаva Д1aгija, bеt аvегsД- \eizata Hеinriha III un viцa tёva Konrada II poгtreti,stагppoгtгеtiem - krusts, apkaгt lе$еndД- аbu }qizaru varo1. VisvairДk monёtpiеkaгiцu l96 atгasts apЬеdTj.umos dzivеsviеtas to ir dаud.z tnazak _ tikai 4в, Paгёtam.-tos sastop'aгi dеpozТtos, bеt :'Sim monёt6mсilpiцas lotibieЁilifno. цеmtаs,tatаd monёtaatkdl kluvusi paг maksДS.anas .lr.dzеkli. Д/tonёtpiеkari4i bija galvёnokагt 5l


sieviеSu un bёrnu гota, bet iг zinams, kа tos nёsДjuSiari vi. гie5i - visbiеZДkzeйgali. BieZi monёtpiеkariцus аtгod apbеdТjumos kopa аг stikla kгellёm, kauгi gliеmеZvakiеm, apa]iеm sudгаba piеkaгiem,bronzas zvarguJiеm un сitiеm piekariцiеm. Apa|iе sudraba piеkaгiцi pес liеlumа parаsti lТdzinДs diгhё. miem, bet rеizёm iг ari liеlДki (ХIV att.). Piеkаriцi izrotati aг gеomеtrisku oгnаmеntu,сilpiцаs pДгsvаrano bгonzas, piekniedё. tas. SДdi piekаri4i, kas simboli. zёja sauli, sаstopami l0._ 12. gadsimta libiеSu, vеndu un kuгёu kapulaukos. Kauгi gliе. mеZvДki bijа visД Austrum. eiгo,papla5i izplatitа savdabiga гota. Tos vеdа no talajiem Indi. jas okеДnakrastiеm un pёс сau. гumiцa izurb5аnas izmantoja par rotu. DaZi zinatnieki uzskata, ka kauri varёja izman|'ot ari kД mаi4as lidzеkli. Kauri kaklarotasТpaSibija iесienТjuSas latgafu, mazak kurSu, zemgalu un lТbieЁusievietеs. Stikla kгеl. lеs visbieZДk biia сilindгiskаs vаi muсiцveida,, parasti zi1as, retДk za|аs un dzeltenas.Libie6i bijа ieсiеnТjuSikгеllеs at ze|ta vai sudгabа foliju. Bija aridzin. tara krеllеs.Visаs minёtДsrotas 52

kopа аг monёtpiеkагiцliem sa. уёra uz vilnas vаi linu diеgа, гetДk uZ bгonzas stieples (la. att.). Мonёtu skaits viеnД kaklагotа bija daZДds - parasti viеna vаi divаs, геtДk 35, vёl гetДk 6-8 monёtas. Kadas libiеSu sieviеtеs kaklаrotД no Salаspils Laukskolas atrаsti 13 diгhёmi - piekагiцi. JДpiеbilst, ka tД bijusi |оti bagДta sieviete - pёс sеnаs libiеSu apbеdiSanas paraLas vi4a tikusi sadеdzinДtааг visДm гot5m divДm bruцuгupuёusaktДm,vаZiцu гotu, pаkavsаktam, aproсёm, kaklаriцl5iеm, daZadiеm

tas kluvuSаs paг piеkaгiцiеm viеnlaiсigi - piгmДs biju5аs l0. gadsimta sДkumakaltДs mo. nёtas,tДm pieviеnojuSДs l0. gad. simta 30. gados kaltДs monёtаs, bеt pёdёjДspaг piekariцiemkJuyr:1. 10. gadsimta .60. gados кaltas monеtas.

14. аtt. Kaklarotano Doles Vаmpеniе5uII kapulаuka:uz bгonzas. stiеp.lеs daZаdas kiеlles, zviгgu,|i, kаuгi gliemеZ. -uzvёгtas v5ki, divas vДсumonёtаsun diгhёmаЪtilaгinаiumЪ.


piгmiе monёtpiekari4i tikuSi ievеsti no Austrumiem iаu ka гotaslietаs аг visДm сi[piцrДm.Ir zinаms, ka piеkаriцus no dirhё. miem nёsДja slavu siеvietеs. Pёс aгДbu tirgotДjа Ibn Fаd|ana ziцam (922. gada viцS apmeklёja Volgаs Bulgaru un apтakstija slДvu siеvieSuapfёгbu), <<apkaklu tam iг vairДkаs viгtеnеЬ zеltа un sudraba monёtu kaklaгotu, jo, ja сilvёkаm piе. dег dеsmit tflkstoSi diгhёmu, tad vi4S davina savai siеvai viеnu monёtu kaklaгotu (vienД viгtеnё), bet, ja viцam piedег divdеsmit tuksto5i diгhёmu,tad iegadajas divаs kaklaгotаs,un ta katгi dеsmit tukstoSi' kuгi tаm nДk klat, nаk klДt viца siеvаi vienаs kaklaгotas vеidД, ta ka d'ai,amap kaklu mёdz but vairДkаsvirtеirеs monёtu kaklarottt>:. I(аut gan pirmiе dirhёmi pie rnums paгadijas jau 9. gadsimtД, tomёr masvеidДtos izmаntot paг piekariцiеm saka tikai kopS 10. gadsimta I сetuгkSцa,kad dirhёmi sДka intеnsТvi iеolust Lаtvijas tегitoгijД.Uz 5o iаiku attieсаs aгТ daudziе monёtpiekагiцu atгadumi kapulaukos. Kа piеradТjusistatistiska un hronolo$iskа ana|7ze,monёtpiеkaгiцu nёsаёanаs laiks tomёг ir biiis 54

ieгobeZots.Kad monёtas iеplud;r liеla daudzumД,tаd ari аttieсigi vairДk monёtu tika izmantotаs ka гotаs. Tаd, kad monёtLr plusma samazinajбS, samazinаjДs аrТ monёtpiekaгi4u skаits Diгhёmu piekaгiцu nёsД5anаs laiks bija diezgan ilgs, gandгiz pusotra gadsimta - no 10.gadsimta sДkuma |ldz ll. gadsimta vidum. Pгotams, bija atsеvi5[i gadijumi, kad tos nёsajа |oti ilgi - pat 200_300 gаdus, bеt tie bijа izцёmumi.Ta, piеmёгam, kаdа l3. gadsimtа beigu apbеdijumД Dundagаs LaukumuiZД tika atгаsts l0. gadsimta saku. mД kalts diгhёms' kаs izmаn. tots paг piekariцu 300 gadus! At5}iгibа no diгhёmiеm Riеtumeiгopаs dеnДriju piekагiцiеm bija stipri isДks muZs - vidёji lтdz 50 gadiem. Pгotаms, iг aгi izцёmumi,bet parsvarД Rietum. еiгooas monёtаs atrod l l.12. gаdsimta piгmДs pusеs apbеdТjumos. Visvaiгak monёtpiekaгiцus bija ieсiеniju5iDaugavаs lТbieЁi. No 22 aгhеolo$iskajospieminеk]os atгastajiem 280 monёtpiekaгiцiеm ap 230 monёtpiekaгiцu piederёjuSi Daugavas libiеSiem. Dalldz piekaгi4u bijа aгТ Gaujas libiеSiem. Baltu сil6u pieminеk.

los atгasts stipri mazakl piеkaгinu - tikai 20. 'LielДkais mo. nёtpiеkari4u skаits Daugavаs libiеSiemizskaidrojаmsdivёjДdi. PiгmkДrt, Daugаvаs lеjtесe bija viеtёjаs tranz7ta ln svaгigs tiгdznieсibаs apvidus,monёtu tе bija ipа5i daudz, atrasti aгi dаttdzi deooz7|i.otrkaгt. libieSu tёr. piem vispДг гаkstuгТgidaudzi urr dai,adi piеkаriцi _ zvДгgu]i, apa}iе ai,irie un oгnamеntёtiе piеkaгi, miniaturas kаrotitеs, slёdzеnitеs,сirviёi, adаtu kДrbiцas, stilizёtas }еmmites, lДёa zobi, zoomoгfiе piekaгiцi u. с. Z|m\gi,ka visi latgatu aгhеolэgiskiе pieminek|i,kuгos atгasti monёtpiekагi4i,гobеZojas аr ii-

bieSu apdzivoto tеritoriju,tadб[ iеspёjams,kа tajos bijа vёrojаma zinama libiе6u ietеkme.Мonёtpiеkariцus nёsДjaari vёlаkoslаikos.Tos atгod l3._l5. gadsimta apbеdijumos viduslaikukаpsёtas iVlДrtiцsа1Д,Dobеlё, Ik5!ilё un сitur. Daikart to skaits viеna kaklarota iг Joti liеls - lidz 30 rnonёtДm un vaiгak. Nеparasti daudz monёtu atrasts Aizputеs Dzintaгkаlnu kapsёtД,kur 3. kapa savdabigd rotа sastДvёja no simt 16. gаdsimta mo. nёtДm.VisumД |6,-|7. gadsimta monёtpiеkaгiцu k}u,st stipri mazak, ёаjа laikposma ka piе. kaгi4us jau bieZi izmanto Niгnbеrgas skаitiSanasZеtonus.


Аprаkto naudu аpsаrgаjotbаIlа ёushа,,аzis, oilhs aаi uёrsis. (Lаtuieёш tаutas ticёj ums)

D ЕPozI-Tl Iepriek5ёjas nodalas galvеno. kДгt tika aplйkoti daZаdi monёtu tipi uri to аtгadumi аrheologiskajos piеminеk|os. Taёu vairДk monёtu atгasts dеpozТtos (l5. att.). So svarТgo monёtu komplеksu pёtiSana iг viеns no nozimТgДkajiеm numismДtikas uzdеvumiеm. LatvijД atгasti trТsdеsmitdivi 9.-l2. gadsimta dеpozТti,to skaita l2 kufisko dirhёmu dеpozTti, tгis jauktie dеpoziti, kuru sastava iеtilpst kД dirhёmi,ta ar7Rietumеiгopas dеnari, un |7 Riеtumeiгopаsdе. nДгu dеpoziti. Pёс liеluma tie ir visai atЪ}iгтgi, no loti liеliem, kuros iеtilpst pat lidz 1000 mo. nёtаm (piеmёгam,Ludzas ЕvегsmuiZas dеpоzits), lidz pavisаm nеliеliеm (piemёгаm, Salaspils Laukskolas dеpozits, kuгД iг tikаi piесas monёtаs). Taёu pa. matД SД lаikposmа dеpoziti iг sаmёг5 nеliеli (50-300). Va. гёtu likties, ka monёtas kгДtas оo

gadu desmitiem ilgi, jo d.aireiz staгpibа staгp dеpozТtajаunДko (hгonologiskivisvёlДko) un vе. сДko (hronologiski visagгДko) monёtu sasniеdz 50 gadus. Taёu dеpozТtu sastavа гupigа' izpё|e, kuгu vеiса numismДti,pаradija, kа tiе visi sаkгаti samёгД ТsД, gadus ilgа lаikposmД' 2-3 Starpiba stагp dеpozТtаvесДkа. jam un jaunДkajam monёtam аtspoguJo to aptuvеno piеdalТ. ёanДs !]в_umu viеtёjД naudas apgГoZlDa. VisbieZДkdеooziti tika iеrаkti zеmё kara, juku laikos. IpаS. niеki tos slёоa сеrТba dгiz viеn a|ka| izrakt, tаёu, jДdom5, vai nu nomiгa' vai агТ.tika nogalinati, vаi aizvesti nеbгivё. Sаvu noslёpumu depozitu ipaSniеki aiznesa sеv lТdzi kaоД. Daii zinДtniеkiuzskаta, ka. dеpozitus noglabДja zеmё ne tikаi kагa un juku laikos. Zеme tolaik bijа visdгoёДkа un ёгtakД naudаs

@@

I5. att. Мonёtц dеoozТts.


glаbаtavа, apmёram tДda pаti kД musdiеnДskrДikasе' Zinama dеpоzТtudа|a tika iегakta zеmё гitualД nolnkД kД upuгis diеviеm. Skandinаviеm,Ъiеmёгаm, ir legеndа, kuгa vёsti, kа visu dievu pavёlniеksodins liсis katrаm kaujДkгituSajamkагаvirаnr stДtiesviцa priеkSа ar bagаtibtr, kas bijusi tam lIdzi bёrш sаrtД vai агi paslёptazеmё. To, kа Siе dДrgumi tikа pаslеpti lz mi21. giеm laikiеm, ziedoti .diеvаm, apliесinа islandiеSusДga. Skаldа (sеno skandinДvudzеjniеka) Еgila tёvs Skalagгims nosliсinДjis purvД lДdi аг sudгabu,bеt

dajot zеmi, vai агi сitu apstak|Lll kalёanas laika, pilsёtаs nosauktt. dёJ' bеt viеnmёг tas notiеk nс. z7mёjuma aLjau5i. DaZkДrt depozitus аtгotl IП& - izlаsiSanu, ёifгёSanu. Tаdёl no depozitiem аri arhеologiskoizrаkumulаikа tika iz4еmtas tikаi pа6аs rеta. Vеiсot izrakumus Aizkrauklеs kas un intеrеsantДkДs,labi sapilskalna, tika atrаsts dеpozТts, g1аbДjuёas monёtas, pДгёjns kura iеtilpa 190 Qiеtumе1ropas vien tika pагkausёias. hieii monёtаs un viеna sudraba аp. DiеmZёl jatеiс, ka dеpoziti aгi roёveida spirДle. Izгаkumos musdiеnДs daireiz tiek izуazaLi atгаsti dеpozТti aгТ Daugmаlеs, ln tДtаd iеt boja. Tаs nоtiek, pilskalnД, Salaspils Lauksko1as nеraugotiеs uz likumu, kas aizsагgД Sos unikalos vёstuгеs zi. natnеi nеatsvеrаmos sеnаtnеs piеminekIus, kuгi turklДtir valsts lpaSums. Pёс dеpоzita sastДvа vаг spгiеstpaг valsts еkonomiku, paг sakariеm ar сitДm zernёtn, jzsеkot tirdzniесibas сe|iem. Tабu tas iеspёjamstikаi tad, jа .dеpozТtsir pilnТba sаglabДts. Тikai nonасis aг musdiеnu pёtiёаnas metodolo$iju apbгu4otu zinДtnieku гokas, dеpozits k]nst .Diemйёl jДtеiс, ka daudzi jau pаr pirmSl,<irТgu vёsturеs avotu. l9. gаdsimtД аtгаstiе monёtu NumismДtikas pёtijumos gаldеpozТtizina|nei ir zuduSi. PеvеnД loma iг mаsvеidа mateгia. riodа,kаd numismДtikaveidojДs lam, tДpёс jebkшrа muzеjа ko. par zinaIni, nеtika izpгasts,kДdа 1еkсijai dеpozitu nekad nеbus оаг daudz. Viens no visgrutДkajiеm un DеpozТtiguJ zеmё simtiеm un numism��ta uzvissvaгТgДkajiеm tПksto6iеmgadu, iеkams tiek at' dеvumiеm ir dеpozТta parеiza гa.sti,pзtеiсotiеs laimТgai nеjau. datё6аnа.Tа kа dеоozits ir nauSТbai.Tos atrod, vai nu vеiсot ari monёtu notеikSanu,t. i., 1е. das apgгozibas <<momеntuz4ёсеltnieсibas daгbus, vаi аpqtral,.ui' gеndаs valdniеka vДrda un mums>>, tajД notеikti atгadisiеs '58

kаut viena pёdёjo gadu kaluma' monёta. Tas nozimё, ka visdro. ёДkДnorДdе lz depozita noglabДSanas lаiku bus paЁas pёdЕ. jаs - visjaшnakДsdеpozitamo. nёtas kalSаnas gads. Piеmёг3m, ja kulisko dirhёmu dеpozitаpats jaunДkаis ir 946.|947.gada kaluma diгhёms, vаr sесinДt, ka dеpozitstiсis noglabatsnе agгdk pаг 946. gadu un datёjams ar l0. gadsimta 40. gаdiеm.Tomёг nе viеnmёг dеpozitsdatёjаmstik viеnkаг5i,numismatiеm parаsti jaцеm vёгД visdaZДdДkiеf aktori. Sеvi6lii uzmаntgiеm jаbпt ar 9.-|2. gadsimtа depozТtudatё. ёаnu. Sаja lаikД, kД mёs jau zinАm, apgrozlbА еso6Дsarzem. ju monёtаs vеiса gаru се]u no Austrumeiгopasvai Rietumеiгo. pas pilsёtДm, kuг tДs tika kаl. |as, |TdzDаugavas kгastiеm.No VДсijаs un Anglijas pilsёtДmSis се|5 nеvaгёja bпt pагаk ilgs, taёu no ArДbu kalifДta oilsёtДm nronёtаs aсТmrеdzotnaca daudz ilgаk. Savulaik zinДtniеki uzskatТja, kа starpТbastaгp jaunakаs monёtas kalSanas laiku un, iеspёjamo dеpoz7|a ietaklanas laiku vaгёtu sasniegt pat 50 gadus, .аtrakas aptvег gan rnonёtаs ёanas lаiku сe[Д, gan aгi tДs 59


аpgгozтbaslаiku аttiесigajД teгi. toriiа. Pёс сitu zinДtniеku do. mДm, St stаrpiba nеvarёtu bПt tik liela. Sajа jautаjumа numismДtiеm palidzёjа dabaszinatцu izrakumu dati. Arhеolofisko gaitД senajД Novgoгoda tika аtгasti divi kufisko monёtu dе. pozlti. Pёtot gadu gгеdzenus uz tеiсami saglabaju5os kokа сеl. t4u bаJl;iem,zinatniеki izveidoja veselu dеndrolo$isko skalu. Ar tas palТdzТbuk}uva iеspёjams datёt izrakumu slДцus aг preсizitati daZreiz oa| |7dz viеnаm gadam. Zinetiieki salidzinaja аг dеndrohгonolo$ijaspalidzibu iegutos datus un noskaidгoja,ka abi minёtie dеpoziti atгаduSies slДnТ,kas datёjams ar 989. gadu. Tas glаbaja liela ugunsgrёkа pёdas;Sis milzТgaisugunsgгёks bija izсёliеs tad, kad Kijevas lie1k4azs Vladimiгs 989. gada novgorodiеSus piespieda kгistТ. ties. Viеns no Siеm dеоozТtietr pёс jaun5kis monёtas Ьi1а dаtёjams ar 972. gadu, otrs - ar 975. gadu. Tatad monёtu сеJojums no Tuvo Austrumu zemёm lТdz Novgoгodai bija i1dzis 1417 gadus. Tas bija Joti svarigs seсinаjums' Bez tam tagad, pаtеiсotiеs dеndгohronologiskajai ana|I2ei, bijа droSi zinДms, ka 6CI

jaunakДs monёtaskal5anasgads аptuveni atbilst dеpozita noglа. baёanas bгidim. Parеizi datёt depozitu iespёjams, tikаi цemot vёra veselu virkni svarigu faktoru: attiесigа1aikposmanaudas apgгozibas ipаtnibas, tДs intensitДtеs pakаpi, sastДva ipatnibas, noglabДSanasapstДklusutt. Kad noteiktas depozita monё. tas, noskaidrots tД sastavs, da. tёjums, гodas jаutДjums, karn tas piеdеrёjis.Kas bijis tД ipaSniеks - Дrzеmju tiгgotДji vai vietёjie iеdzivotaji? Normaцш teoгijas piekгitёji apgalvoja, ka 9.-ll. gadsi mta depozТtuаtгаdumi Austгumеiгopаs teгitoгijД lieсina vienigi par tt anz,'ta tir dzniесibu starp ArДbц kalifatu uп Skandinaviju. Tаdёl dсpоziil varot but tikаi vikingu vai Austrumu tirgotбju Тpa6ums,kas noglabats bгiesmu bгidi. Taёu daudziem zinДtniеkiem oгеt dеpozТtu tranz7ta izсеlsmi iг no. piеtni iebildumi.Noskaidгots,kа Iielais vairums depozТtuatгasts vai nu sеno аpmЬt4u tшvumД" vai pаt to tегitoгija. Tad iznak" ka svеSzеmjutiгgotДjsnevis noglabajis savu bagДtТbutДlаkno sveSam aсТm,bet аpгaсis to tiеSi pie apmеtnes. Viens no paSiem svarТgДkаjiеmvietёjas izсеl.smеs

iг tаs, ka dеpozitu pieгДdТjumiеm daiad,as tеritoгiiДs atrastu dе. pozitu sаstДvs ii. atS}iгТgs.PastДvot viеnТgi tranzlta tiгdznieсtbai, viena pегioda dеpozitiem bпtu jаatS}iгаs tikаi pёс nogla. bДSanаs laika, nevis pёс sa. stДvа, jo pa сe|am taёu monёtas nеnok]uva apgroz7ba, nеnДсa klДt ari сitas monёtas. Cе|а sa. kuma, piemёгam, Volgas kгas. tos, dеpozitiеm bпtu jаbut tДdiеm paSiem kа pie Smo|еnskas, Daugavas lеjtесё vai Gotlandё. Taёu Austrumеiropas dеpozТtu salidzinДSana atklaia bПtiskas atS[<iribasstaгp daZ-Дdurеgionu vienlaiсigiem dеpozitiеm.TД,piernёram, vienos bija |oti daud,z pёdёjo gadu kaluma monёtu (jaunas, tikko kД ieplйduSas), otгos ka jaunбs, tД vесДs monёtas bija vienДda skaitД, tгeЁД veida depozitos jauno monёtu bija pavisam nеdaudz, pДrsvaгa vесas monёtas.Tas nozimё, ka pirm5 veida depoziti gаlvеnokdrt sastДvёja no monёtДm, kas tikko iеpluduBas no Austгumiem,bet vietёjo iedzтvotДiu гiсibД esoSo monёtu biia |oti.maz. otrД vеida depoziti bija jаu vаirak jaukti, bet.tгеSа veida depozТtosmonёtas attiесТgajД teritoгijn bijuSas apgrozlba

jau ilgбku laiku, tam tiсis pie. vienots aгi nеliеls skaits nesеn kа kalto monёtu.Vaгam seсinДt, monёtas ne tikai се]oja сauг Austrumeiropasteгitoriju,vietё. jiё iеdzivotаji tas ar7 izmantoja, iеsaistijavietёjn nаudas аpgro. z1ba. St r Д d Д d a mi a г k a d u 9 ._ ll. gadsimtadepozТtu, mёs varam notеiktvisas monёtas,sa. kДrtot tДs pёс kalёanas vietаs un laika, izskaitlottaja pДrstДvёtovaldniеkuun pilsёtuskaitu, tomёг depozТtsjoprojаm bus tikai nejauSi гadusies monёtu grupa. Paг noteiktulikumsaka. ribu аtspogu}otaju dеpozТts k|ust tikai tada gadijumД,ja ta izpёtё tikusi pielietota stingгa zinДtniskаsistemаtizДсij a. Vienmёr jaatсеras,ka naudasapgгo. zТbai ir savi attТstТbas likumi, kas аtspoguIojasdеpozТtusa. stДvalikumsakагib5s. Kufisko diгhёmu depozi|ll zi. nаtnisk5ssistеmatizaсijaspa. matliсёjsiг ievёгojamais kгiеvu numism5tsR. Fаsmers (l888_ l938).Vеiсotvisu AustгumeiгopЕ atrasto depozitu siku analizi, viцS izS[iгaёеtгushгonolofiskus peгiodusdiгhёmuapgгozibа.Piг. mais pегiodsaptvег8. gadsimta heigas ц& ,'9. gаdsimta piгmo 6t


сеturksni,kad tika.noglаbatidеpozltt, kuru liеlДka da]a sastДv no ZiemеJаfгikakaltajДm monёtДrn; 9. gadsimta vidu un lidz l0. gadsimta sДkumam dominё AbДsidu dinastijas monёtas,ku. гаs kala tаdДsAzijаs pilsёtaskД Bagdadё, Kufa, BasгД u. с' TгeSaperioda dеpozТtos(l0. gadsimtа pirmа pusе un vidus) аbsolutД vaiгДkumД iг sаmаnldu diгhёmi, kuri ka1ti Vidus5zijas pilsёtas: Samarkand Д, Sa5Д (TaSkеntД),BuhДга. СеturtаjД" pёdёjа diгhёmu аpgrozibаs peгiodД (960-10l4) lidz ar samаnidu diгhёmiеm sаstopami ar7 Buvеihidu un Zijar|du dinаstiju dirhёmi. Hгono1ogiskie pегiodi pa|Idz izpёtit Austrunru sudraba ap. gгozibu Еiropas tегitoгijД.Paг pаmatu цemot Fаsmera pегiodizaciiu, no hronologiskа aspеkta izdevies sistematizёtvisus Lаtvijаs dеpozitus,noskаidrot monёtu tipu аp!гozibas sесtbu,nо. teikt dirhёmu iеoludеs sДkumu un bеigas. Dirhemu iеpluёana Lаtvijas tеritorijДsДkДs9. gаd. simta vidП,visintensТvаkа tа bijа l0. gadsimta piгmаja pusё un pamatД 10. gadsimta 80. gados beidzДs,lаi gan atseviё11as monёtas pie mums nonДса lТdz pаt 62

l012./l0l3. gadam. DiеmZёl pitl mums atrasto kufisko dirhёшrr dеpozitu vaiгakums nav saglа bДjiеs un to ana|7zeiг apgrutinatа, tДpёс dirhёmu apgгozibаs aina Latvijas tеritorijД nevaГ bnt pilnigi skaidгa. AustrumеiгopД аtrаstos 11 gаdsimta depozitus sistеmatizёi а kгievu numisrnДtsN..Bаuегs (l.8s8-l943). l$еmot vёra izmaiцas dеpozitu sastДvД,viцЁ ari izSliгa ёеtгus monёtu apgrozibas hгonolo$iskospегiodus. PiгmД peгi oda (l1. gadsimta piгmais сеtuгksnis) dеpozitos vёl |oti daudz kufisko monёtu, no vДсu dеnДriеm daudzi kalti SaksijД, Rеinаs аpgabalД; tге. SajДviеta ierindojаs Еtеlгedа II laika angJu denДгi'otrД periodа (l l. gadsimta vidus) depozTtos diгhёmu skaits sаmаzinаs, piе* aug vДсu un ang|u dеnДru dашdzums, sаstopami aгi аtsevi5l;i ёеhu, ungаfu un ziеmе|ita|udenДri, Bizantijas miliaгisiji un ar kгievu srebгeцiki. Sakot ll. gadsimtа vidu, dеpozitosvёrojamas bfrtiskasizmаiцas. PilnlЬa izzud kufiskiе dirhёmi, anglosakSu dеnari. Piгmajа viеtД izvirzaз Fгizijas un Utrеhtas (musdiеnu Holаndеs un Be]fijas tегitoгija) denДri. ll. gad-

simta beigДs depozitш sastДvs аtkal mainДs - taios savДktas daZДdаs ll. gadsiйta monёtаs. Skait1iski 5ie deoozТtiiг visliеlаkiе, Frizijas un Utrеhtas monёtаs tаjos vаiгs nedominё,toties iг pДгstavёtivisi tiе monёtu tipi, kriгi bijuSi sastopаmi AustгumеiгopД visД 1l. gadsimta. Qiеtumеiropаs monёtu dеpo. .z1ti Latvijas tегitorijД saglabД. juSiеs daudz lаbДk par kufiskаjiem. Ba1stotiеs uz iеpгiеk5mi. nёto sistеmаtizДсiju, 5o depozitu sastДvДizdеvies atklаt vе. sеlu viгkni ipatnibu, kas tos atS[ir no pДrёjiеm Austгumeiropas dеpozitiеm. l l. gadsimta piгmД сetuгkSцa dеpoziti LatvijД ir skaitliski nеlieli, Riеtumеiropas dеnaru tajos ir nedaudz тnazАk nekД Austrumu mоnёtu. SДkot aг l 1.gаdsimtа vidu, Lat-

Latvijas tеritorija saka iеplust l0. gadsimta bеigas. Depoziti tika noglabДti galvеnokДгt 11. gadsimta piгmajа сеturksnТ, 40.-50. gados,un 70. gаdos. DenДru iepluSana pamatos bei.

dzДs l1. gаdsimtа 70._80. ga. dos. Pгесizu naudas apgгozibas pегiodu notеik5anа Austrum. eiropаs tеritorijДir musdiеnunu. mismДtikas iеvёгojamаkais Sasniеgums. DеpozТtuanaltzе,kas tiеk izdaгТta,balstotiеs uz So peгiodizДсiju,Iauj аtklДt to sа. stаva izmаiцu likumsakaгibas. Dalijums hгonolofiskajos pеriodos numismДtiеm atvieglo depozitu datё5аnu. Sесigas iz. maiцas dеpozitusаstДvД,stingri iezimёtas naudаs apgгozibas peгiodu robеZasliесina par labu dеpozitu datёЁanai pёс pёdёjДs monёtаs.Latvijаs tеritoгijДgadsimtш gaitД nauda nеiеpluda viеnmёгigi, piеmёгam,visintеn. sТvДkДmonёtu plusma bijа vё. rojаma l0. gadsimtа sakumаun ll. gаdsimta piгmajД pusё.TiеБi So laikposmu depozitus iespёjams datёt vispreсizДk,jo intеnsivД monёtu piepluduma dё| to аpgrozibаs laiks bija iss, attiесТgi ДtrДk tas ari nonДсa depo. zitos. Depozitа sistеmаtizё6аnaun prec7zadatё5аnaiгtikai pirmаis solis tД izpёtё.Tаlаk seko atгadumu topogrДfiskа fiksaсija _ аtгaёаnas viеta tiek atz7mёta kаrtё. DеpozТtipaгДda tiгgotДju 63


karavДnu сe|us, svarigus tirdz. niесibаs сеntrus un tДdёjаdi iг neaizstaiams аvots novada un pilsёtas soсialas un еkonomiskДs vёstuгеsizpёtё. Dеpoziti, kas atrasti Lаtvijas tегitorijД,pirmДm kartДm iгviе. tёjДs naudas apgrozТbas 1iесiniеki, tiе vаrёjа piеdегёt fеodaIiеm, tirgotаjiеm, amatniekiеm. Rodas jautДjums, vai iг biju5i аri depoziti, kas piеdегёju6i svеёzemju tirgotДjiеm. TДdi dеpoz|ti iг аtrasti; tajos parasti ir Joti d'aldz monёtu, tiе аtSlirаs аri pёс sastДva. Pгo. tams, ne jau visi dеpoziti, kas tajos laikos noglab5ti zеmё, iг uzieti. Intеrеsаnti bi|ls, llzzinat to monёtu aptuveno skаitu, kаs triju gadsimtu gaitД nonДkuSas musu zemё.To pаtеikt, protams, iг grfrti,taёu skaidгs,ka to bijis daudz vairДk par zinДmаjiem piесiem tukstoSiеm. loti daudz monёtu tiсis parkausёts,|ai iz. gatavotu rotasliеtas.Daudzi dе. poziti vёl gаida savu atradёju. Rakstiskiе piеminеkJiliесina, ka viеtёjiem iеdzivotajiеm bijis sudrаbs piеtiеkamД dаudzumД. 855. gadа zviedгu karalis olafs iebгuka KuгsД, iецёma Jnrpili (tagadёjo Gгobiцu), aplеnсa Apuli (Zieme|lietuvД)un noslё. 64

dza|7glmll arkurSiеm. KuгSi аtdеva nе tikаi visu zеltu un iеroёus,ko iepriеkSёjДgadД bija iеguvuSika laupijumu no daцiеm, bеt arТ pusmДгсiцusudrаba paг katru Apulеs pils iеdzivotДju. SpгiеZot pёс p5vеsta sПtца Alnаs Balduinа sudzibas un pДvеsta Grеgoгa IХ pгasibаs, ZobеnbrД|uordеnis Latvija un IgаunijД pirmajos 30 karа ga. dos iеdzТvot5jiеmаtцёmis 9 tonnаs sudraba! Indri[<aLivonijаs hronika vёsta, kа l209. gаda, iеkarojot latga]u сentru Jегsiku' <<savДca daudz vДсu kaгasoёks .pацеmdаms laupТjuma, dгёbеs un sudгabu, un puгpuгu, un daudz lopu, un no Ьazn7cАm zvanus un svёtbildes, un сitas rotas un naudu>>. Pieсu tuksto6u monёtu kopsvars iг aptuvеni l4 kg sudraba, tДpёсlo$iski va. гаm sесindt, ka g.-|2. gad. simtД Latvijas tегitorijб iеplu. duSo monёtu skaits biiis dаudz liеlДks. Protams, zindma dala sudгaba ll. un |2. gadsimtД Latvijаs .stieцu teritorijа nokJuva veidД, taёu monёtas tolaik biia vienа no svarТgДkajamsudraba izеjviеIДm. LаsTtДjus dro6i vien inteгesё, ko varёja nopiгkt paг noteiktu

sudгaba monёtu. T5, piemёram, сaunДda Kriеvzеmё mаksДja tikai l diгhёmu.сitas kаZokadas bija nеdaudz dДгgаkаs. Bet viеns dirhёms, pёс Ibn FadlДna liесibas, аtbilst vienas za|as stikla krеllеs сеnаi! Austгumu un Ziemе|u ЕiropД tatad par kгеJ]u sauju varёja iеgДd5tiеs vеselu kaldzi kaZokаdu. kuгas Austгumos tikа аugstu vёrtёtas. SkandinДvijД par vегgu mak. sДja 200-300 g sudraba. IpaBi dагgi bija iегoёi:zobеns_ 125g sudгаba, Ёl5ёps_ 50 g sudraba. DДгgas bija аrТ ziгglietas _ kаpS]i - |25 g sudгabа. Nаzis maksДja 3 g sudraba jеb viеnu diгhёmu. Kijеvas Kгievzеmё ziгgs mаksaja l50 g sudraba, govs - B0 g, аita 15 g, сuka - l0 g sudгabа. TДtad, lai nopiгktu zirgu, vajаdzёja sa.

5 - ll54

maksДt 50 dirhёmus vai aоtuveni l50 RietumeiгopasdеnЪгu" kuri svёra tгts reizеs mazбk nеka dirhёmi. Daiiem vietёjiеm iеdzivotajiеm piedеtёja diezgan daudz sudrаbа. Livoniias hronikД stДstits, ka |2|4. gЬda ziema Bevе. rinas valdniеka Ta|iva|йa dёli no igauцiem iеguva kaга lаupi. jumu tris Livonijаs talеntu vёrtтbа (t. i., ap 20,4 kg sudгaba). Jаu nakamаjД gаdа igаuцi iеbruka BеvегТnД,sаgustija TД. livаldi un, dzivu сеpinДdamiuz uguns, аtцёma tam 50 ozегi4us' t. i., 5 kg sudгaba. Pаrёjo TДlivaldis nelzradlja. Pаг 5o sud. гabu varёja nopirkt 34 zirgus, 62 govis, 330 aitas vai aгТ40zobеnus, 100 S}ёpus.Protаms,tads sudraba daudzums vаrёjа piе. dеrёt tikai diZсiltigajiеm.


N o BЕIG UIv ls SТ grДmata iеpazistinДjaаr sеnДko monёtu atradumiеm LatvijД, pastДstija pаr numismatiku - zindtni, kas pёta monёtаs. NшmismДtikair pаtstДviga zinАtne, kas nepaгtraukti attis. tДs, tai piеmit savas spесifiskas metodеs, paцrёmieni,savs аvotu loks. Pёdёjа laikД augto сilvёku skaits, kuгi intегеsёjaspar savаs dzimtеnеs vёsturi. Aug aгТ monёtu vДсёju _ kolekсionaгu skaits. JДсeг, ka lasitajs, iеpaziniеs aг gramatu, sДks jau сi. tadi raldzlties uz sеnam monёtбm un dеpozТtiеm,sapгatis So svагtgo vёsturеs liесinieku liеlo noztmi. Cerаms, ka, gаdTjumа ja kДdam izdosiеs atгаst dеpoz7tu' tad tД monёtаs nеtiks no.

zaudёtas, izdДvinДtas <piеmi. цai>>vai izpДrdotas.Pаr depоz7tl un monёtu аtradumiem ziцojiеt viеtёjiеm novadpёtniесibas muzejiem vai ari Latvijаs Vёsturеs muzeiam, kas mПsu геpublikД iг gаlvena depozтtu kгДtuvе.Beidzot stДstu Dаг numismДtiku, gribёtos сitёi izсila zinatnieka A. Fiodorova-Davidova vДrdus: <Cilvёkam, kurS vеltijis savu dzТvi numismДtikai, iг vienaldzТgstas varenais spёk5, kas mit monёtа. Viцu inteгesё nеvis tas, ko paг ёo monёtu var nopirkt, bеt gаn tas, ko Si mo. paг to laiku, nёta var p3-stДstТt kad ta kаlta, un paг-zemi, kuгД bijusi apgrozlbА.>>

LlTЕRA T oRAs sARAK sT s |. Ducmаne K., Rumnieks У. Piесpadsmit stДstipar naudu.- R.' 1988. 2' Lаtvijas PSR Zinаt4u akаdёmijаs Tеrminologijaskomisijas pieцemtie numismаtikаs,hегаldikаs un sfгаgistikas termini (51. bi!еtens) ll LP SR Z ^ Vёstis. _, 1982.- . Nг. 6. - 120.-139.1о p. 3. Snore R. Sеno monЁtu atгаdumi Latvijell Vёstures atzi4aз un tёlojumi. - R., 1937.- 27.-44. lpp. 4. Urtаns V. SеnДkie dеpoziti ritvij а. - R.' 1977.

5. Feng|er II., Giеroa

G', Unger V.Tгansprеss Lеxikon Numism'tik. .Bе r lin , l9 7 6 . 6. Беpeа T. zИ. МoнетьI в aDхеoлoгических памятHикaх Лaтвии Iх_ Х II вв. - P .' 1 9 8 8 ' 7 ' IЙуеgpeвuu 9. C. Bocтoчнaя ЛaтBИЯ

I.l

сoсеДIlиe

3eI\,{ли

в

Х-

ХII вв. _ P.. 1965. 8. Фe1opoв.!,авьtОoв Г, .A. Мoнеты _ свидетелипpoшлoгo._ Д{.' 1985-


SATURS Iеvads 5 Romiе6umonёtasLatvija 9 Austrumu monёtаs l3 RietumeiropasdеnДгi23 Dеniгu ieplu5аnasсе|i un laiks 33 Noslёpumainasmonёtаs38 Rituаla mohёtаs42 .jЦonёturotаs 50 Depoziti 56 Nobеigums 66 litегatuгas saгaksts67

TAтYANA

BЕRGA

NUIvlIsll{Aтlсs oN LAтvIA's ANсIЕNт тIIYlЕs < Zin a t n e>Publishing House Riga 1992 In Latviаn TAтJANA

BЕRGA

NUlvrlsltlAтlKA PAR LAтVIJAS sЕNAтNt RеdaktoгеV' Stаbulniеce. Мakslinieсiskaisгedaktoгs G. Krutois. . Tеhniskа геdaktoгeG, S|epkoтlа. Koгеktoгe B, Varpа.

saliksanal 20.lt.90. Nodota Pагakstita iеspiеSanai; 04.02.92. Foгmаts 60Х70/16. тiPogr. papтгs Nг. l. Literаtiiгas gaтпitiiта. Augstspledums. 4,09 uzsk. lespiedl.; 3,64 lzdevn. l. Pasiit. Nг.ll54. 2 сehs. Izdevnie. сiЬa <Zin6tnе>,226530PDP Riga' Turgeцevа leli 19. ReЁtstг. apllёсiba Nr. 202б0.Iespiestа t ipogг а fiJa ( Rota} , 2260ll Rige ' Blaumaц a ielа 38/40'


T.BERGA

шшМ.TsrAтIкA sшшAТrtr PAшш,ATv,шJ.As


Numismatika par latvijas senatni