Page 1


Saturs

Saturs

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

Content

The addresss of President of Latvia District

Jūrmalas Siltums, SIA..............................................................................39

Heating Association.................................................................................6

Latvenergo, AS...........................................................................................40

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas

Komforts, AS..............................................................................................43

Prezidenta uzruna.....................................................................................7

Lielvārdes remte, SIA................................................................................44

Par Latvijas Siltumuzņēmumu Asociāciju...........................................8

Liepājas enerģija, SIA...............................................................................45

About Latvia District Heating Asociation..........................................10

Ludzas Bio-enerģija, SIA.........................................................................46

Biedru saraksts...........................................................................................12

Balteneko, SIA............................................................................................47

Sil­tu­mapg­āde Lat­vijā................................................................................16

Limbažu Siltums, SIA..............................................................................48

Heat supply in Latvia...............................................................................21

Madonas Siltums, SIA..............................................................................49

Patērētājiem nodotā sil­tum­ener­ģija

Mālkalne, PA..............................................................................................50

2008./2009. g. apkures sezonā...............................................................26

Ozolnieku KSDU, SIA.............................................................................51

LSUA biedri:

Paroc, SIA...................................................................................................52

Alfa-Laval, SIA..........................................................................................28

Poliurs, SIA.................................................................................................53

Bauskas Siltums, SIA................................................................................29

Salaspils siltums, SIA................................................................................54

Bek-Konsult, SIA.......................................................................................30

Saldus Siltums, SIA...................................................................................55

Datakom, SIA............................................................................................31

Talsu Bioenerģija, SIA..............................................................................56

Fortum Latvija SIA un Fortum Jelgava, SIA.......................................32

Tukuma Siltums, SIA...............................................................................57

Grandeg, SIA..............................................................................................33

Valkas bioenergo kompānija, SIA............................................................58

Granta, SIA................................................................................................34

Valmieras Siltums, SIA.............................................................................59

Horus Laboratory, SIA.............................................................................35

Vangažu namsaimnieks, SIA...................................................................60

Izoterms, SIA..............................................................................................36

Vangažu Sildspēks, SIA.............................................................................61

Jēkabpils Siltums, SIA...............................................................................38

Wilo Baltic, SIA.........................................................................................62

Izdevējs Latvijas Siltumuzņēmumu Asociācija www.lsua.lv Grāmatā izmantota LSUA un LSUA biedru rīcībā esošā informācija. © LSUA, 2009

Publisher Latvia Distric Heating Association www.lsua.lv The book uses information available to the LDHA and LDHA members. © LSUA, 2009

--


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

Address

The address of President of Latvian District Heating Association

E

nergy supply is like a national blood circulation, and it is a subject to all the economic growth, community life quality, safety and independence.

In comparison with the other European Union countries, we have more developed central heating. Heat energy consumption in Latvian energy balance exceeds power consumption, and we can be proud of the fact that the most part of the heat energy used in heating systems is efficiently produced in a cogeneration process. During the Soviet times energy production was directed to maximize the use of natural gas. Now the third part of our company’s heat production is obtained from local forest resources. Destiny has offered us an opportunity to live and work during times of dynamic changes when rapid economic growth alternates with a necessity to take drastic decisions for companies to survive. The development is no longer linear in one direction, so in decision-making process, we can no longer rely on intuition, based on our past experience. Quite recently, most of us believed that the emission allowances and trading is a nightmare for the members because they never would be able to agree, but now we see that it all works. During the time of energy market liberalization, our business is increasingly affected by the unprecedented variety of factors. One of our challenges today is to decide on future direction of development - whether it will be even more efficient use of natural gas, wet biomass burning, or any other technological development. This means that future success will increasingly depend on how early we can predict and how quickly we can adapt to new circumstances. Survive, what will change ... I believe that there would be reached time, when all our customers will be completely confident that the central heating is the most convenient and cheapest way of heating. Together we would succeed sooner!

--

President of Latvian District Heating Association Edgars Vīgants


Uzruna

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidenta uzruna

E

nergoapgāde ir kā valsts asinsrite, no kuras pieejamības ir atkarīga visas tautsaimniecības izaugsme, sabiedrības dzīves kvalitāte, drošība un neatkarība.

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm mums ir vairāk attīstīta centralizētā siltumapgāde. Latvijas energobilancē siltumenerģijas patēriņš pārsniedz elektroenerģijas patēriņu, un mēs varam pamatoti lepoties par to, ka lielākā daļa no centralizētās siltumapgādes sistēmās izmantotās siltumenerģijas tiek saražota efektīvā koģenerācijas procesā. Padomju laikā enerģijas ražošana tika virzīta uz maksimālu dabas gāzes izmantošanu. Tagad trešā daļa no mūsu uzņēmumos saražotās siltumenerģijas tiek iegūta no vietējiem koksnes resursiem. Liktenis ir mums devis iespēju dzīvot un strādāt dinamisku pārmaiņu laikā, kad strauja ekonomiska izaugsme mijas ar nepieciešamību pieņemt krasus lēmumus, lai uzņēmumi spētu izdzīvot. Attīstība vairs nenotiek lineāri vienā virzienā, tāpēc lēmumu pieņemšanā mēs vairs nevaram paļauties uz intuīciju, kas balstīta uz mūsu pagātnes pieredzi. Vēl nesen lielākā daļa no mums uzskatīja, ka emisiju kvotas un to tirdzniecība ir murgs, par ko dalībnieki savā starpā nekad nespēs vienoties, bet tagad redzam, ka tas viss strādā. Turpinoties enerģētikas tirgus liberalizācijai, mūsu biznesu arvien vairāk ietekmēs dažādi līdz šim nepieredzēti faktori. Viens no mūsu šodienas izaicinājumiem ir izšķirties par turpmāko attīstības virzienu – vai tā būs vēl efektīvāka dabas gāzes izmantošana, mitras biomasas dedzināšana, vai kāds cits tehnoloģiju attīstības virziens. Tas nozīmē, ka nākotnes veiksme arvien vairāk būs atkarīga no tā, cik savlaicīgi mēs spēsim paredzēt un cik ātri pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Izdzīvos, kas mainīsies ... Ticu, ka sasniegsim to laiku, kad visi mūsu klienti būs pilnīgi pārliecināti par to, ka centralizētā siltumapgāde ir ērtākais un lētākais apkures veids. Lai mums kopā tas izdodas ātrāk!

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidents Edgars Vīgants

--


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

Par LSUA

Par Latvijas Siltumuzņēmumu Asociāciju LSUA misija: nodrošināt ilgtspējīgu centralizētās siltumapgādes jomas attīstību Latvijā, optimāli līdzsvarojot siltumenerģijas lietotāju, siltumenerģijas piegādātāju, vietējā kurināmā izmantošanu un vides aizsardzības intereses. Lai realizētu šo misiju, LSUA jau kopš savas dibināšanas 1993. gadā ir strādājusi pie siltumapgādei aktuāliem jautājumiem, un, atkarībā no situācijas, šie jautājumi bija stipri atšķirīgi. Ja savas darbības pirmsākumos - pagājušā gadsimta deviņdesmitajos ga­dos - asociācijas būtiskais darba jautājums bija sagāde - mazuta sa­gāde no Krievijas, modernu katlu, siltumenerģijas skaitītāju un siltummezglu meklēšana (nebija ne zināšanu, ne kontaktu), tad ekonomiskajai situācijai valstī uzlabojoties un zināšanām pie­au­ got, mainījās arī asociācijas darba prioritārie uzdevumi. Šī gadsimta sākumā jautājumi kur nopirkt kurināmo vai mo­ derno siltumtehnikas aprīkojumu zaudēja jēgu. Svarīgāk kļuva iz­vēr­tēt, kura siltumtehnika ir visefektīvākā un piemērotākā, kā apmaksāt jauno tehniku, kā arī mūžsenais jau­tā­jums – klientu no­maksas par saņemto siltumu. Vienlaicīgi aso­ciācijas prioritāte vienmēr ir bijusi vietējo siltumtehnikas ra­žo­tāju popularizēšana (jautājums par vietējo ekspertu un konsultantu izvēli atrisinājās automātiski). Tādējādi jau no šā gadsimta sākuma LSUA darbības prioritātes, ko tā visumā sekmīgi ir realizējusi, ir likumdošanas un normatīvo aktu izmaiņas, kas nodrošinātu stabilu siltumapgādes nozares darbu un attīstību. Par nozares galvenā likuma – 2002.gadā pieņemtā Enerģētikas liku­ma - 50. - 52. pantiem strīdi ar dažādiem deputātiem bija jau kopš sākuma: nepieļausim siltumpiegādātāju diktātu, ne­­kā­du siltumapgādes zonējumu! LSUA visu laiku cīnījās par sa­prāta uzvaru, un pēc 50.panta svītrošanas 2004.gadā, kopējā spiediena re­zultātā 2008.gadā tomēr tika atzīts, ka siltumapgādes attīstība ir jāplāno, un to pašvaldības ir tiesīgas darīt. Paradoksāli, ka tieši siltumasociācija visvairāk cīnījās par klientu interesēm – nekas Latvi­jas iedzīvotājiem nemaksā tu tik dārgi kā haotiska cen­tralizētās siltumapgādes sagraušana, jo mūsu platuma grādos ap­gā­de ar siltu­ mu vismaz 200 dienas gadā ir nākamā izdzīvošanas prioritāte aiz ūdens, pārtikas, mājokļa un apģērba. Nākamais būtiskais likums, par kura normām asociācija ir dis­ ku­tējusi kopš paša sākuma, ir 2002. gada likums Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem. Kā lielākā daļa komunālo pa­ --

kalpojumu sniedzēji, centralizētās siltumapgādes uzņēmumi ir dabīgie mo­nopoluzņēmumi un tie parasti tiek regulēti (postsociālisma v ­al­­stīs). LSUA jau pašā sākumā atbalstīja viena (maksimāli – divu: viena valsts un viena pašvaldību) regulatora koncepciju. Ta­ču likuma piemērošana izvērtās par 17 regulatoru sistēmu mū­su mazajā Latvijā! Šī sistēma tika sakārtots tikai 2009.gadā, kad Latvijā, atbilstoši LSUA sākotnējam piedāvājumam, tika ie­vies­ta vienota viena regulatora sistēma. Diemžēl šajā starplaikā ti­ka patērēts daudz darba un nervu no LSUA puses, lai tiktu pie­mēroti pamatoti regulēšanas principi (piemēram, izmaiņas siltumtarifu metodikā, kas saistītos ar dabasgāzes cenām, tiktu pie­mē­roti divpakāpju tarifi, u.c). Siltumapgādes uzņēmumi šajos gados jau piemērojās dau­dzajiem pašvaldību regulatoriem, tagad, pār­ejot uz vienotu regulatoru, atkal viss mainās. Klientu maciņiem ļoti būtisks bija un ir pievienotās vērtības no­dokļa lielums siltumenerģijai. Asociācijas un pašvaldību spie­ diena ietekmē PVN likme vienmēr ir bijusi minimālā (sā­ku­mā 5%, 2009.g. pacēlās uz patreizējo minimālo – 10%). No normatīvajiem aktiem galvenaie neapšaubāmi ir Sil­tum­ener­ ģi­jas piegādes un lietošanas noteikumi. 1994.gadā pieņemtie no­tei­­ kumi tika no jauna pārstrādāti 2006.gadā. Asociācija tos rū­pīgi vērtēja un koriģēja, rezultātā tika pieņemti labi uzrakstīti MK noteikumi. Koģenerācijas noteikumu formulas (MK not. Nr. 921) tika aiz­ stāvētas sīvās diskusijās, lai siltumenerģijas tarifus tomēr da­bū­tu ze­mākus. Šīs formulas ar mazām izmaiņām tiek pār­ņem­tas arī jaunākos MK noteikumos, ieskaitot enerģijas ra­žo­šanu no atjaunojamiem resursiem. Daudz darba tika patērēts lai uzlabotu siltumenerģijas tarifu ap­­rēķinu metodikas. MK noteikumu Nr. 281 izstrādes procesā bija jā­pierāda, ka div­pakāpju tarifi pēc uzņēmumu ieskatiem ir pieļaujami, un, gal­ve­nais – ka dabasgāzes tarifi mainās tik strauji, ka siltumta­rifi ir jā­­apstiprina, sekojot dabasgāzes tarifiem tabulas veidā. Tas ļauj la­bi saskaņot siltumenerģijas un dabasgāzes cenas bez lieka darba pa­tē­ri­ņa gan no uzņēmumu, gan regulatoru puses.


Par LSUA

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA padome izbraukuma sēdē Krāslavā

LSUA prezidents E.Vīgants vada padomes sēdes darbu Tukumā, AS

LDHA Council in off-site meeting in Kraslava

Komforts LDHA president E. Vīgants chairs the meeting of Council in Tukums, JSC Comfort

Daudz darba bija jāpieliek 2007. - 2008. gadā, lai Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumos netiktu iestrādāta norma, ka da­basgāzes patēriņa grupas tiek piemērotas tikai pēc uzņēmumu kopējā patēriņa, nevis pēc atsevišķo objektu (katlumāju) pa­tē­ri­ņa. LSUA sīvi cīnījās, lai siltumuzņēmumiem tiktu piešķirtas nepieciešamās emisiju kvotas – jau no 1.perioda 2004.gadā. Re­­ zultātā emisiju kvotas siltumuzņēmumiem visumā neradīja prob­ lē­mas, atsevišķi uzņēmumi tās varēja pat veiksmīgi pārdot. No pēdējā laika diskusijām par MK noteikumiem jāatzīmē MK no­ teikumi par Energoefektivitātes prasībām siltumapgāde komersan­ tiem – kaut arī ne visi mūsu priekšlikumi tika uzklausīti (piem., energoefektivitātes žurnāli būs jāievieš), tomēr tika panākts kom­pro­ miss - pārejas periods pilnai prasību ieviešanai līdz 2018.gadam.

LSUA valdes loceklis Dr. A. Akermanis (1997.-2005.g. - izpilddirektors) LDHA board member Dr. A. Akermanis (1997-2005 - Executive Director)

Tik aktuālajā ES fondu apguvē asociācijas Padomes sēdē notika pirmās aktivitātes noteikumu apspriešana (siltumsistēmu efektivitātes paaugstināšana; kā arī biokoģenerācija). Savukārt nā­ka­mās aktivitātes noteikumi jau tika saskaņoti ar LSUA, lai novērstu pirmās aktivitātes noteikumu trūkumus (kad, piemēram, tika atsijāti pārāk labi pieteikumi). Jāatzīmē, ka LSUA bija iniciators Enerģētikas attīstības vadlīniju izstrādei 2003.gadā, un arī aktīvi piedalījās 2006.gada Enerģētikas at­tīs­tī­bas pamatnostādņu izstrādē līdz 2026.gadam. Asociācija regulāri veic siltumuzņēmumu aptaujas (anketu vei­dā), regulāri tiek apkopota informācija par siltumenerģijas tarifiem, kura ir pieejama visiem biedriem. Katru mēnesi notiek asociācijas Padomes sēdes, kurās tiek apspriesti aktuālie jautājumi. Sēdes parasti notiek pie LSUA bied­riem – siltumuzņēmumos visā Latvijā, kas ļauj biedriem ātri pārņemt progresīvo pieredzi. De­ta­ li­zētām diskusijām un ap­sprie­dēm sanāk komisijas. LSUA regulāri organizē pieredzes apmaiņas braucienus, lai apgūtu ārvalstu pieredzi. Jāatzīst, ka ir jomas, kur ārzemnieki ir mums

priekšā, piemēram, atjaunojamo energoresursu izmantošanā, kā arī šķel­das un granulu izmantošanā centralizētajā siltumapgādē (pēdējie braucieni: 2008.g. – Holande, Somija; 2009.g. – Zviedrija). LSUA piedalās gan ES, gan Latvijas sadarbības projektos ener­go­ efektivitātes jomā – InterregIIB projekts ESCOBALT – ener­go­ efektivitātes palielināšana, SENET – korporatīvā sociālā at­bil­dī­ ba, daudzi PHARE projekti. LSUA ir Nacionālās enerģētikas konfederācijas biedrs (apvieno gan lielākos enerģētikas jomas uzņēmumus, gan enerģētikas noza­res akadēmiskos speciālistus), ir pārstāvēta Rīgas enerģētikas aģentūras konsultatīvajā padomē un Mā­ jok­ļu aģentūras kon­sul­ta­tī­va­jā padomē, aktīvi sadarbojamies ar Pašvaldību savienību. LSUA sadarbojas ar kaimiņvalstu siltumapgādes asociācijām (jo problēmas visās postsociālisma valstīs ir līdzīgas) un ir Eiropas „asociāciju asociācijas” Euroheat&Power biedrs. --


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

About LDHA

About Latvia District Heating Asociation LDHA mission: to ensure the sustainable development of the field of district heating in Latvia, an optimal balance between thermal energy users, suppliers of heating, domestic fuel use and environmental interests. To fulfill this mission, LDHA since its founding in 1993 has wor­ ked on issues of current heating, and, depending on the situation, the­se issues were very different. If in the start of its foundation (the nineties of last century) the main issues of the association were: heating oil supply from Russia, a modern boiler, heat meters and finding an information on cen­tral heating (there were no knowledge, no contacts), then the eco­nomic situation in the country improved and knowledge had grown, Association’s priorities changed as well. At the beginning of this century the questions of where to buy modern heating fuel or equipment has lost its meaning, the issue is transformed as to which heat is most effective and suitable, and how to pay for new equipment – everlasting question - the pay­ment on the heat from customers. At the same time a priority of the association has always been promotion of local heat producers (the issue of local experts and consultants selection was resolved automatically).

Unfortunately this was a time when a lot of work and effort were made from a part of LDHA in order to apply reasonable principles of regulation (e.g., changes in heat rates techniques involving a natural gas prices were applied two-stage tariffs, etc.). The transition to a single regulator, in some ways a pity, because the heating companies in these years have already applied many local re­gulators, now everything is changing again. Very significant for customers there was (and still is) VAT amount of heat energy. Association (with local authorities) according to pressure VAT has always been minimal (5% earlier and since 2009 it was raised to the current minimum - 10%) .

Thus, from the beginning of this century LDHA priorities, which it generally has successfully realized in the legislative and regulatory changes in the heating industry to ensure a stable work and de­velopment.

The main of laws and regulations undoubtedly is the Law of Thermal energy distribution and use. The provisions adopted in 1994 was again revised in 2006, and the association carefully evaluated and adjusted accordingly them, as a result there were well-written rules MK.

According to the main law of the industry - the Energy Law issued in 2002, articles 50 to 52 disputes with the various members had since the beginning, we will not accept heat supplier dictate, no zoning! LDHA all the time fought for the victory of reason, and after the deletion of article 50 in 2004, due to the total pressure in 2008 however, it was recognized that the heat development should be planned, and the authorities are empowered to do so. Pa­radoxically, but the heating association fought for the interests of their clients - nothing would cost so much to Latvian citizens than the chaotic disruption of district heating (in our latitudes, the supply of heat for at least 200 days a year is the next priority for survival after water, food, housing and clothing).

CHP provided regulation formulas (Cabinet. No. 921) was upheld during an important discussion in order to get lower fares. This formula with small changes now is being reproduced in the latest Cabinet regulations today, including power generation from renewable resources.

The next substantive rule, one that was discussed by the association since the beginning is the Law issued in 2002 Law on public ser­vice regulators. Like most of the utilities, district heating companies are natural monopolies, and they usually are regulated (post-socialist - 10 -

countries). Since the beginning LDHA supported by one (maximum - two: one public and one local) regulatory con­cept. However, the law shall evaluate the application of 17 regulators in our system in our small Latvian! This system was arranged only in 2009, when in Latvia (the initial offer of LDHA) a single re­gulator system was introduced.

Much work has been consumed in order to improve the heat tariff calculation methodology: first Cabinet. No. 281: It was demonstrated that the two-tier tariff is allowed after the company’s discretion, and, most importantly - that natural gas rates changing so rapidly that heat rates are confirmed by following the natural gas tariffs in tabular form. This allows adjusting thermal and natural gas prices without the unnecessary consumption of both the companies and regulators party. Much work was needed in 2007 to 2008, to the natural gas supply and use of the rule is not embedded in the natural gas con-


About LDHA

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

Sadarbības partneri: Euroheat&Power izpilddirektore S.Froninga un LSUA padomes locekļi izbraukuma sēdē pie koģenerācijas dzinēja

Baltijas valstu siltumasociāciju pārstāvji (Igaunija – T.Ninemaa, Latvija

LDHA Council Members in off-site meeting near the CHP engine

– A.Akermanis, Lietuva – V.Stasiunas) Partners: EuroHeat & Power Executive Director S. Froning and representatives of Baltic district heating associations (Estonia - T.Ninemaa,

sumption in the group are applied only after the companies’ total consumption, rather than the individual object (boiler houses) consumption. LDHA fought hard in order to get necessary emission allowances - from the first period in the year 2004. As a result, the emission allowance for heat suppliers generally is not a problem, some companies they might even sell well.

Latvia - A.Akermanis, Lithuania – V.Stasiunas)

From the recent discussion of the Cabinet noted the provisions of Cabinet Regulations on energy efficiency requirements for steam merchants - although not all of our proposals were heard (energy efficiency journals will be introduced), but a compromise was reached - the transition period for full implementation of the action until 2018. First activities took place during EU Funds Association Council meeting (heat system’s efficiency, as well as biocogeneration). While the next-activity rules have been conformed to LSUA to prevent the first activity in the absence of rules (when, for example, good applications were filtered). In conclusion on the normative documents, it should be noted that LSUA was the initiator of the Energy Development Guidelines for the development in 2003, and also actively participated in the 2006 Energy Development in drawing up guidelines until the year 2026. The association regularly engages Heating surveys (questionnaire form), regularly collects information about heat rates. It is enough with the information for all the members. Every month the Association Council meeting takes place, and topical issues are discussed there. Normally meetings take place at one of LDHA members – in heat companies all over Latvia, which allows members to quickly take over the frontier experience. Detailed discussions and deliberations of the Commission shall meet. LDHA regularly organizes exchange visits in order to acquire foreign experience - acknowledge that there are areas where foreigners are some steps further than we, for example, the use of renewable

Latvijas siltumnieku delegācija atkritumu sadedzināšanas rūpnīcā Ho­lan­dē Delegation of Latvian heat producers in the waste incineration plant in Holland

energy, wood chips and pellets using a centralized heat supply (the last visits: 2008 - Holland, Finland, year 2009 - Sweden). LDHA participate in both the EU and Latvian cooperation projects on energy efficiency - InterregIIB project ESCOBALT - increased energy efficiency, SENET - corporate social responsibility, many of the PHARE projects. LDHA is the National Energy confederate (combining both the largest area of energy companies and academic specialists in the energy sector), is represented in Riga Energy Agency Advisory Board, the Housing Agency’s advisory board. Actively cooperate with the municipal unions. We corporate with neighborhood associations, district heating (because all the problems of post-socialist countries are similar), LSUA is the member of “association of associations” EuroHeat & Power. - 11 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri

LSUA vadība un padome Asociācijas prezidents Edgars Vīgants, uzņēmuma SIA Ludzas Bio-Enerģija valdes loceklis Asociācijas viceprezidents Ilmārs Stuklis, uzņēmuma AS Latvenergo valdes padomnieks LSUA sekretariāts Andris Akermanis, LSUA valdes loceklis Iozas Kuļišovs, LSUA valdes sekretārs LSUA Padome Aivars Aldermanis Ieva Arāja Gatis Bažbauers Ivars Bekmanis

SIA Aizkraukles Siltums AS Rīgas Siltums Individuālais biedrs, Dr. Sc.Ing. SIA Bek - Konsult

Ginta Cimdiņa-Pundure Egils Dzelzītis Aleksandrs Karpenko Vilnis Reinbergs Ilmārs Rūsis Biruta Skujiņa Pēteris Streļčs Ilmārs Stuklis Anatolijs Suškovs Armands Vagris Edgars Vīgants Jurijs Zaļupe Leons Žutauts

SIA Fortum Jelgava Individuālais biedrs, Dr.habil.Sc.Ing. SIA Jēkabpils Siltums SIA Pārventas Siltums SIA Bauskas Siltums SIA Grobiņas Siltums SIA Valmieras Siltums AS Latvenergo SIA Liepājas Enerģija SIA Granta SIA Ludzas Bio-Enerģija SIA Talsu Bio-Enerģija Individuālais biedrs

LSUA biedri Aizkraukles novada SIA AIZKRAUKLES SILTUMS Rūpniecības iela 2 , Aizkraukle , LV-5101 Kontaktpersona: Aivars Aldermanis Tālr. / Phone: (+371) 65122386 Fakss / Fax: (+371) 65122378 aivars@apollo.lv SIA ALFA LAVAL Krišjāņa Valdemāra iela 33 - 9a, 2.st., Rīga , LV-1010 Kontaktpersona: Jevgēnijs Rudins Tālr. / Phone: (+371) 67828509 Fakss / Fax: (+371) 67828511 jevgeny.rudin@alfalaval.com www.alfalaval.com SIA ALSTOM LATVIA Cēsu iela 31, 2.korpuss, Rīga , LV-1012 Kontaktpersona: Haralds Muraška Tālr. / Phone: (+371) 67249087 Fakss / Fax: (+371) 67249823 latvia@power.alstom.com www.alstom.com SIA BAUSKAS SILTUMS Dārza iela 8/1 , Bauska , LV-3901 Kontaktpersona: Ilmārs Rūsis Tālr. / Phone: (+371) 63960586 Fakss / Fax: (+371) 67960169 bsiltums@apollo.lv www.bauska.lv SIA BEK - KONSULT Aizkraukles iela 21, Rīga, LV-1006 Kontaktpersona: Ivars Bekmanis Tālr. / Phone: (+371) 67540697 Fakss / Fax: (+371) 67544905 bek@edi.lv www.bekkonsult.lv

- 12 -

SIA BUTS Lāčplēša iela 125, Rīga, LV-1003 Kontaktpersona: Pēteris Zaļmežs Tālr. / Phone: (+371) 67221736 Fakss / Fax: (+371) 67221744 peteris@buts.lv www.buts.lv SIA CĒSU SILTUMTĪKLI Rūpniecības iela 13, Cēsis, LV-4101 Kontaktpersona: Jēkabs Blaus Tālr. / Phone: (+371) 64107391 Fakss / Fax: (+371) 64107390 e-pasts: jblaus@dalkia.lv SIA DANFOSS Vienības gatve 198, Rīga, LV-1058 Kontaktpersona: Jānis Gaross Tālr. / Phone: (+371) 67339166 Fakss / Fax: (+371) 67361313 janis.gaross@danfoss.com www.danfoss.lv SIA DATAKOM Kārļa Ulmaņa gatve 2, Rīga, LV-1004 Kontaktpersona: Antra Kundziņa Tālr. / Phone: (+371) 67628888 Fakss / Fax: (+371) 67892092 info@datakom.lv www.datakom.lv PAS DAUGAVPILS SILTUMTĪKLI 18.novembra iela 4 , Daugavpils , LV-5401 Kontaktpersona: Māris Laudiņš Tālr. / Phone: (+371) 65407533 Fakss / Fax: (+371) 65407555 dsiltumtikli@apollo.lv SIA ELKORA Ganību dambis 26 , Rīga , LV-1005


LSUA biedri

Kontaktpersona: Jurijs Jarmola Tālr. / Phone: (+371) 67381156 Fakss / Fax: (+371) 67382584 elkora@elkora.lv www.elkora.lv SIA FILTER Ulbrokas iela 23, Rīga, LV-1021 Kontaktpersona: Agris Šipkovs Tālr. / Phone: (+371) 67556765 Fakss / Fax: (+371) 67550224 filter@filter.lv www.filter.lv SIA Fortum Jelgava Pasta iela 47, Jelgava, LV-3001 Kontaktpersona: Ginta Cimdiņa-Pundure Tālr. / Phone: (+371) 63023446 Fakss / Fax: (+371) 63083020 guntra@jdhc.lv SIA FORTUM LATVIJA Mārupes novads, lidosta Rīga, LV-1053 Kontaktpersona: Ginta Cimdiņa-Pundure Tālr. / Phone: (+371) 63023446 Fakss / Fax: (+371) 63083020 guntra@jdhc.lv FORTUM POWER AND HEAT OY FILIĀLE LATVIJĀ Vīlandes iela 3-3, Rīga, LV-1010 Kontaktpersona: Antti Malve Tālr. / Phone: (+371) 67323901 Fakss / Fax: (+371) 67325603 ineta.nozinska@fortum.com www.fortum.com SIA GIERSCH BALTIC Starta iela 6b, Rīga, LV-1026 Kontaktpersona: Raitis Bērtiņš Tālr. / Phone: (+371) 67530636 Fakss / Fax: (+371) 67530636 giersch@delfi.lv SIA GRANDEG Valdemāra iela 99a, Ainaži, Salacgrīvas novads, LV-4035 Kontaktpersona: Andris Lubiņš Tālr. / Phone: (+371) 64071177 Fakss / Fax: (+371) 64071100 lubins@grandeg.lv SIA GRANTA Starta iela 6b, Rīga, LV-1026 Kontaktpersona: Armands Vagris Tālr. / Phone: (+371) 67387140 Fakss / Fax: (+371) 67379241 granta@granta.lv www.granta.lv SIA GROBIŅAS SILTUMS Celtnieku iela 36, Grobiņa, Grobiņas novads, LV-3430 Kontaktpersona: Evita Pūķe Tālr. / Phone: (+371) 63490228 Fakss / Fax: (+371) 63490228 s.biruta@one.lv SIA GRUNDFOS PUMPS LATVIA Augusta Deglava iela 60, Rīga , LV-1035

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

Kontaktpersona: Jānis Nolle Tālr. / Phone: (+371) 67149640 Fakss / Fax: (+371) 67149646 jnolle@grundfos.com www.grundfos.lv www.grundfos.com SIA HORUS LABORATORY Vīlandes iela 6-1, Rīga, LV - 1010 Kontaktpersona: Arnis Kadakovskis Tālr. / Phone: (+371) 20221117 Fakss / Fax: (+371) 66002057 info@horuslab.eu www.horuslab.eu SIA IECAVAS SILTUMS Tirgus iela 12, Iecava, Iecavas novads, LV - 3913 Kontaktpersona: Juris Drizļionoks Tālr. / Phone: (+371) 63941564 Fakss / Fax: (+371) 63941564 iecavas.siltums@inbox.lv SIA IZOTERMS Jaunbūmaņi, Stopiņu novads, LV-2130 Kontaktpersona: Valērijs Kļimovs Tālr. / Phone: (+371) 67141288 Fakss / Fax: (+371) 67113185 office@izoterms.lv factory@izoterms.lv www.izoterms.lv SIA JAUNĀ FABRIKA Vaļņu iela 1, Rīga, LV-1050 Kontaktpersona: Ēriks Timpars Tālr. / Phone: (+371) 67223679 Fakss / Fax: (+371) 67223682 etimpars@dalkia.lv SIA JĒKABPILS SILTUMS Nameja iela 4a, Jēkabpils, LV-5201 Kontaktpersona: Aleksandrs Karpenko Tālr. / Phone: (+371) 65234909 Fakss / Fax: (+371) 65233100 jekabpilssiltums@demvar.lv SIA JŪRMALAS SILTUMS Slokas iela 55, korp.2, Jūrmala, LV-2015 Kontaktpersona: Uģis Osis Tālr. / Phone: (+371) 67760800 Fakss / Fax: (+371) 67147138 info@jurmalassiltums.lv AS KOMFORTS Lielā iela 59, Tukums, LV-3100 Kontaktpersona: Laimonis Lapiņš Tālr. / Phone: (+371) 63122118 Fakss / Fax: (+371) 63122118 komforts@komforts.lv www.comfort.lv SIA KRĀSLAVAS NAMI Brīvības iela 5, Krāslava, Krāslavas novads, LV-5601 Kontaktpersona: Valērijs Maslovs Tālr. / Phone: (+371) 65681570 Fakss / Fax: (+371) 65681479 sve@apollo.lv

- 13 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

SIA KULDĪGAS SILTUMTĪKLI Lapegļu iela 8, Kuldīga, LV-3301 Kontaktpersona: Artis Roberts Tālr. / Phone: (+371) 63350284 Fakss / Fax: (+371) 63323721 stu@kuldīga.parks.lv

SIA NORMA K Nākotnes iela 1, Mālpils, Mālpils novads, LV-2152 Kontaktpersona: Raimonds Taranda Tālr. / Phone: (+371) 67925741 Fakss / Fax: (+371) 67925741 normak@apollo.lv

LATBIONRG Latvijas bioenerģijas asociācija Klijānu iela 21-1, Rīga, LV - 1012 Kontaktpersona: Didzis Palejs Tālr. / Phone: (+371) 67298369 Fakss / Fax: (+371) 67298370 didzis.palejs@latbionrg.lv www.latbionrg.lv

AS OLAINES ŪDENS UN SILTUMS Kūdras iela 27, Olaine, LV-2114 Kontaktpersona: Normunds Ozoliņš Tālr. / Phone: (+371) 67963102 Fakss / Fax: (+371) 67963102 olainesus@mail.lainnet.lv

AS LATVENERGO Pulkveža Brieža iela 12, Rīga, LV-1230 Kontaktpersona: Ilmārs Stuklis Tālr. / Phone: (+371) 67728305 Fakss / Fax: (+371) 67728544 stuklis@energo.lv www.latvenergo.lv www.energo.lv SIA LIELVĀRDES REMTE Ceriņu iela 3, Lielvārde, LV-5070 Kontaktpersona: Aivars Griņevičs Tālr. / Phone: (+371) 65053840 Fakss / Fax: (+371) 65053126 remte@lielvarde.lv SIA LIEPĀJAS ENERĢIJA Ludviķa iela 15, Liepāja, LV-3401 Kontaktpersona: Anatolijs Suškovs Tālr. / Phone: (+371) 63425904 Fakss / Fax: (+371) 63425606 info@liepajasenergija.lv SIA LIMBAŽU SILTUMS Sporta iela 10, Limbaži, LV-4001 Kontaktpersona: Ģirts Gūtmanis Tālr. / Phone: (+371) 64023801 Fakss / Fax: (+371) 64070514 limb.siltums@apollo.lv SIA LUDZAS BIO-ENERĢIJA Sergeja Eizenšteina iela 29, Rīga, LV-1079 Kontaktpersona: Edgars Vīgants Tālr. / Phone: (+371) 67817090 Fakss / Fax: (+371) 67817087 balteneko@balteneko.lv www.balteneko.lv

- 14 -

LSUA biedri

SIA ORIONS SILTUMS Antenas iela 3, Rīga, LV-1004 Kontaktpersona: Kārlis Zariņš Tālr. / Phone: (+371) 67629139 Fakss / Fax: (+371) 67629216 orions@mail.bkc.lv www.orions.lv SIA OZOLNIEKU KSDU Rīgas iela 23 , Ozolnieki, Ozolnieku novads , LV-3018 Kontaktpersona: Aldis Kluburs Tālr. / Phone: (+371) 63050451 Fakss / Fax: (+371) 63050118 ozolnieku_ksdu@zemgale.lv SIA PAROC Mūkusalas iela 101, Rīga, LV-1004 Kontaktpersona: Mārtiņš Loļa Tālr. / Phone: (+371) 67375070 Fakss / Fax: (+371) 67375004 martins.lola@paroc.com www.paroc.lv SIA PĀRVENTAS SILTUMS Talsu iela 84, Ventspils, LV-3602 Kontaktpersona: Vilnis Reinbergs Tālr. / Phone: (+371) 63602200 Fakss / Fax: (+371) 63602210 parventas.siltums@ventspils.gov.lv www.ventspils.lv SIA PĻAVIŅU KOMUNĀLIE PAKALPOJUMI Daugavas iela 43, Pļaviņas , Aizkraukles rajons , LV-5120 Kontaktpersona: Sergejs Volkovs Tālr. / Phone: (+371) 65133060 Fakss / Fax: (+371) 65133060 plavinukp@inbox.lv

SIA MADONAS SILTUMS Cesvaines iela 24, Madona, LV-4801 Kontaktpersona: Uldis Lielvalodis Tālr. / Phone: (+371) 64807400 Fakss / Fax: (+371) 64807403 madonas.siltums@apollo.lv

SIA POLIURS Saules iela 8, Ozolnieki, Ozolnieku novads, LV-3018 Kontaktpersona: Viktors Melnacis Tālr. / Phone: (+371) 63050600 Fakss / Fax: (+371) 63050230 info@poliurs.lv www.poliurs.lv

MĀLKALNE Ogres novada pašvaldības aģentūra Mālkalnes prospekts 3, Ogre, LV-5003 Kontaktpersona: Alberts Vilcāns Tālr. / Phone: (+371) 65049100 Fakss / Fax: (+371) 65049101 malkalne@malkalne.lv www.ogre.lv

SIA REMUS Krustpils iela 119, Rīga, LV - 1057 Kontaktpersona: Gunārs Seņavskis Tālr. / Phone: (+371) 67725861 Fakss / Fax: (+371) 67139903 info@remus.lv www.remus.lv


LSUA biedri

AS RĪGAS SILTUMS Cēsu iela 3a , Rīga, LV-1012 Kontaktpersona: Ieva Arāja Tālr. / Phone: (+371) 67017359 Fakss / Fax: (+371) 67017363 siltums@rs.lv www.rs.lv SIA RŪJIENAS SILTUMS Skolas iela 6 , Rūjiena , Rūjienas novads, LV- 4240 Kontaktpersona: Indulis Āboltiņš Tālr. / Phone: (+371) 64263009 Fakss / Fax: (+371) 64207820 siltums@apollo.lv www.rujiena.lv SIA SALASPILS SILTUMS Miera iela 31, Salaspils, Salaspils novads, LV-2169 Kontaktpersona: Genādijs Volodins Tālr. / Phone: (+371) 67944930 Fakss / Fax: (+371) 67944930 salaspils.siltums@inbox.lv SIA SALDUS SILTUMS Mazā iela 6, Saldus, LV-3800 Kontaktpersona: Armīns Miķelsons Tālr. / Phone: (+371) 63807135 Fakss / Fax: (+371) 63807243 sandra.siltums@saldus.lv SIA SAL-ENERGO Kalna iela 14b, Saldus, LV - 3801 Kontaktpersona: Leons Žutauts Tālr. / Phone: (+371) 63823015 Fakss / Fax: (+371) 63823015 sal-energo@sveiks.lv SILTUMAPGĀDES NODAĻA Valkas pilsētas dome Kūru iela 13, Valka, Valkas novads, LV - 4700 Kontaktpersona: Nadežda Korņejeva Tālr. / Phone: (+371) 64722332 Fakss / Fax: (+371) 64781318 nadezda.kornejeva@valka.lv AS SIMONE Parka iela 2, Alūksne, LV-4301 Kontaktpersona: Sandris Cipruss Tālr. / Phone: (+371) 64321703 Fakss / Fax: (+371) 64321704 simonea@one.lv SIA TALSU BIO-ENERĢIJA Zvaigžņu iela 1, Talsi, LV-3201 Kontaktpersona: Jurijs Zaļupe Tālr. / Phone: (+371) 63291113 Fakss / Fax: (+371) 63291116 jurijs@bioen.lv SIA TUKUMA SILTUMS Asteru iela 6, Tukums, LV-3100 Kontaktpersona: Juris Kancāns Tālr. / Phone: (+371) 63181751 Fakss / Fax: (+371) 63181751 siltums@tukums.parks.lv SIA VALKAS BIOENERGO KOMPĀNIJA Maskavas iela 42, kab.51b,

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

Rīga , LV-1050 Kontaktpersona: Ebbing Osinga Tālr. / Phone: (+371) 67204617 Fakss / Fax: (+371) 67204619 osinga@host.lv SIA VALMIERAS SILTUMS Rīgas iela 25c, Valmiera, LV-4201 Kontaktpersona: Pēteris Streļčs Tālr. / Phone: (+371) 64207002 Fakss / Fax: (+371) 64220620 valmieras.siltums@ valmiera.lv SIA VANGAŽU NAMSAIMNIEKS Gaujas iela 6, Vangaži, Inčukalna novads, LV - 2136 Kontaktpersona: Pēteris Elsts Tālr. / Phonea: (+371) 67995139 Fakss / Fax: (+371) 67998695 namsaimnieks@vangazi.lv SIA VANGAŽU SILDSPĒKS Smilšu iela 8, Vangaži, Inčukalna novads, LV - 2136 Kontaktpersona: Ina Bērziņa-Veita Tālr. / Phone: (+371) 67995862 Fakss / Fax: (+371) 67995862 vangsild@elidars.lv SIA VENTSPILS SILTUMS Brīvības iela 38 , Ventspils, LV - 3600 Kontaktpersona: Vilnis Reinbergs Tālr. / Phone: (+371) 63602200 Fakss / Fax: (+371) 63602210 vent.siltums@ventspils.gov.lv www.ventspils.lv SIA WILO BALTIC Maskavas iela 227, Rīga, LV-1019 Kontaktpersona: Juris Brinkmanis Tālr. / Phone: (+371) 67112606 Fakss / Fax: (+371) 67145566 juris.brinkmanis@wilo.lv www.wilo.com INDIVDUĀLIE BIEDRI: Gatis Bažbauers, individuālais biedrs Kronvalda bulvāris 1, Rīga, LV-1010 Tālr. / Phone: (+371) 29144876 bazbauer@latnet.lv Egils Dzelzītis, individuālais biedrs Tērbatas iela 76, Rīga, LV-1001 (+371) 67506650 Tālr. / Phone: Fakss / Fax: (+371) 67311011 egils.dz@lafipa.lv www.lafipa.lv Daniels Turlajs, individuālais biedrs Saldus iela 3b-24, Rīga, LV-1001 Tālr. / Phone: (+371) 67089703 Fakss / Fax: (+371) 67089749 ekoterm@tl.lv Leons Žutauts, individuālais biedrs Kalna iela 14B, Saldus , LV-3801 (+371) 63823015 Tālr. / Phone: Fakss / Fax: (+371) 63823015 leons.sal-energo@sveiks.lv

- 15 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

Siltumapgāde Latvijā

Sil­tu­mapg­āde Lat­vijā 1958. ga­da 3. no­vembrī tiek no­do­ta eks­plu­at­ācijā pirmā sil­tum­ tra­se. Par pir­majiem at­tālinātās cen­tra­lizētās sil­tum­ap­gādes abo­nentiem kļūst VEF un Va­go­nu būves rūpnīca. 1960. gadā pirmā sil­tum­tra­se tiek pa­ga­rin­āta līdz Centrāla­jai dzelzceļa sta­ci­jai. Tālāk jau cen­tra­lizētā sil­tum­ap­gāde sāka attīstīties arī citās Lat­vi­jas pilsētās.

Sil­tum­ap­gāde Lat­vijā pat­la­ban Sil­tum­ener­ģi­jas no­zīmīgums mūsu dzīvē kļūst la­bi sa­pro­tams, ja pa­skatāmies Lat­vi­jas ener­go­bi­lan­ci (1. attēls). Tā kā mēs tomēr dzīvo­jam diezgan uz ziemeļiem - vid­ēji uz 57. pa­ral­ēles, ap­ku­res se­zo­nas ga­rums pārsniedz pus­ga­du (200-210 dienas). Vid­ējais grādu dienu skaits gadā - 4167 (2002.-2005. g.). Tādēļ arī sil­tu­ma daļa ir vislielākā - kā jau mūsu at­ra­šanās vietai pie­nākas. Lat­vijā saražotās sil­tum­ener­ģi­jas kopējie ap­jo­mi re­dza­mi 2. attēlā - pa­rādīti gan kopējie sil­tum­ener­ģi­jas ap­jo­mi, gan ko­ģe­ner­āci­jas lo­ ma siltumražošanā. Vis­pirms mēs re­dzam trīskāršu patērētā sil­tu­ma ap­jo­ma sa­ma­zi­

Siltums - 44%

S

tin­gri ņe­mot, cen­tra­lizētās sil­tum­ap­gādes priekš­ro­cības pirmie mūsu pla­tu­ma grādos no­vērtēja 14.-16. gad­sim­ta bru­ņin­ieki. Tu­rai­das, Trāķu un citās pilīs Bal­tijā bi­ja cen­tra­liz­ēta ap­sil­de ar kar­sto gai­su. Mūsdienīga tā sauktā cen­trāl­ap­ku­re (ta­gad to sau­ ktu par lok­ālo ap­ku­ri) Lat­vijā 19. gad­sim­ta beigās bija Rīgā, kur lielās dzīvo­jamās ēkās sāka uzstādīt ra­di­ato­rus un ap­ku­rināt no vietējām kat­lumājām. Tam se­ko­ja tādi lieli ob­jek­ti kā Centrāltir­ gus ar zemspiediena tvai­ka ap­ku­ri (1924. g.), Ul­maņ­lai­ka blokm­ ājas (1927. g.) - tiem laikiem ļoti mo­der­nas ēkas ar centrālo (ta­gad teiktu - lok­ālo) ap­ku­ri, ga­zi­ficētām vir­tuvēm un karstā ūdens sa­ga­ ta­vo­ša­nu van­nas is­tabās. Par cen­tra­lizētās sil­tum­ap­gādes sāku­mu mūsdienu iz­pratnē uz­ skatāms 1952. gads, kad sākās gan Rīgas TEC-1 būvniecība, gan pirmās ma­ģistrālās sil­tum­tra­ses pro­jekt­ēša­na. Ne­at­kar­īgi no TEC1, 1956. gadā sākās bla­kus eso­šo dzīvo­ja­mo ēku sil­tum­ap­gāde no ener­go­centrāles An­drej­sa­la. - 16 -

Elektrība - 11% Zudumi, pārējais - 15%

Transports - 30% 1. attēls. Energobilance Latvijā 2007. gadā.

2. attēls. Siltumenerģijas ražošana Latvijā katlumājās un ko­ģe­ne­rā­ci­ jas ciklā


Siltumapgāde Latvijā

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

9 8

Kurināmā koksne - kopā15,85 TWh Gāze - kopā 15,72 TWh

7 6 5 4 3 2

Koksne - 31% Naftas produkti un degakmens eļļa - 3,7%

1 0

Koģenerācijas Centralizētās Uzņēmumu stacijas katlumājas katlumājas 0,14 0,97 0,54 7,13 2,06 0,39

Uzņēmumu Sabiedriskais Mājsaimniecību Eksports, pašpatēriņš sektors apkure citi 1,38 1,53 7,2 4,09 3,32 1,34 1,27 0,21

Ogles - 2,5% Kūdra - 0,4% Dabasgāze - 62,4%

3. attēls. Gāzes un kurināmā koksnes patēriņi un eksports 2007. g.

5. attēls. Centralizētās siltumenerģijas ražošanai izmantotais kurināmais katlumājās 2007. g.

nāju­mu pēdējo 20 ga­du laikā. Sa­vukārt pēc ko­ģe­ner­āci­jas īpat­sva­ra siltumražošanā Lat­vi­ja pie­der pie Eiro­pas līderiem. Tālāk, ska­toties uz sil­tum­ta­rifiem, var­ēsim redzēt, ka tieši ko­ģe­ner­āci­ja ļauj pa­ze­mināt ta­ri­fus. Ie­guv­ēji ir vis­i - gan sil­tu­ma, gan elektrības lietot­āji, gan valsts un apkārtējā vi­de - sa­ma­zinās prim­āro ener­go­re­sur­su pa­tēriņš un iz­me­šu dau­dzums.

Kurin­āmais Ja skatāmies, no kāda ku­rināmā sil­tums Lat­vijā tiek ražots, tad sil­ tu­ma ražošanā prak­tis­ki do­minē gāze (3. attēls) . Ko­ģe­ner­āci­jas sta­cijā šī do­mi­nan­te ir absolūta, cen­tra­lizētās sil­tum­ ap­gādes kat­lumājās - ļoti liela. Sa­vukārt re­van­šu vietējais ku­rin­ āmais (koks­ne) ņem in­di­vi­duā­lajās mājsaimniecībās - tur do­minē koks­ne. Bez tam Lat­vi­ja eks­portē ļoti lielus koks­nes ku­rināmā ap­ jo­mus, pār­svarā šķeldas veidā.

Ja sa­liekam kopā ko­ģe­ner­ācijā un kat­lumājās pa­tērēto ku­rin­āmo (4. attēls), tad koks­nes daļa ir samērā ma­za (15,2%), bet to līdz šim ir no­ teiku­ši gan teh­no­lo­ģiskie, gan fi­nan­siālie ierobežojumi - pirmkārt, a/s Latv­en­er­go nespēj no­dro­šināt Lat­vi­jas elektroapg­ādi bez kom­ binētā gāzes cik­la ko­ģe­ner­āci­jas iz­man­to­ša­nas, un, otrkārt - būvēt koks­nes ko­ģe­ner­āci­jas sta­ci­jas bez valsts vai ES fi­nan­siālā at­bal­sta nav reā­li (pārāk dārgi, lai pro­jek­ti būtu fi­nan­siā­li dzīvotspējīgi). Ja skatāmies uz ku­rināmā struktūru kat­lumājās (kur pa­gaidām nav teh­noloģis­ko ierobežojumu), tad aina jau ir daudz cerīgāka: vietējais koks­nes ku­rin­āmais pārsniedz 30% (5. attēls). Vienlaic­ īgi gan tas rāda, ka Lat­vijā vēl ir lielas rezer­ves vietējā ku­rināmā iz­man­to­šanā. Sa­vukārt in­di­vi­duā­lajā un lok­ālajā ap­kurē koks­nes daļa pārsniedz 50% (6. attēls). Jā­atzīmē, ka pēdējā laikā ir sa­asin­ājušās dis­ku­si­jas par vietējā ku­

Dabas gāze - 81,2%

Kurināmā koksne – 55% Dīzeļdegviela - 0,1% Kūdra - 0,1% Citi naftas produkti - 0,2%

Kurināmā koksne - 15,2% Mazuts - 2,3% Akmeņogles - 0,9%

Mazuts – 1% Sašķidrinātā gāze – 2% Akmeņogles – 3%

Dabas gāze – 28% Dīzeļdegviela – 8% Citi naftas produkti – 3%

4. attēls. Katlumājās un koģenerācijas stacijās izmantotie primārie

6. attēls. Lokālajā un individuālajā siltumnapgādē izmantotie primārie

resursi 2007. g.

resursi 2007. g.

- 17 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

rināmā iz­man­to­ša­nu Lat­vi­jas ener­go­apgādē. Jā­atzīst, ka Lat­vi­jas sil­tum­apgādē vietējā ku­rināmā po­ten­ciāls netiek pie­nācīgi iz­man­ tots, un tā iz­man­to­ša­na ir jā­pa­lieli­na, ta­ču arī šeit jā­pieiet ar prātu. Vietējais ku­rin­āmais ne­ap­šaub­āmi stip­ri­na val­stis­ko ener­go­ne­at­ kar­ību, ra­da pa­pil­du dar­ba vietas, sa­ma­zi­na iz­me­šus. Arī ES di­rekt­ īvas pra­sa, lai Lat­vi­ja 2015. gadā 49% no sa­vas elek­tro­ener­ģi­jas saražotu no at­jau­no­jamiem re­sursiem (pat­la­ban tas ir 45%). Tas ir at­balstāmi, bet nedrīkst iz­laist no re­dzes­lo­ka arī Lat­vi­jas elektro­ apgādi, un šeit jaut­ājums jau ir pro­blem­ātiskāks. No koks­nes tvai­ka ciklā ražotās elek­tro­ener­ģi­jas iz­nāku­mu (1519%) ne­var sa­līdzināt ar kom­binētā cik­la elek­tro­ener­ģi­jas iz­ nāku­mu no gāzes (pat­la­ban TEC-2 jaun­ajā blokā - 67%). Tādēļ, pirmkārt, jā­no­drošina, lai Lat­vijā saražotās elek­tro­ener­ģi­jas ap­joms būtu pie­tiekams (to var no­dro­šināt ti­kai kom­bin­ētajā gāzes ciklā, bet reā­li ne­var no­dro­šināt ar vietējiem re­sursiem). Tādēļ sil­tu­mu no koks­nes jāražo tā, lai ne­iz­jauk­tu kom­binētā cik­la ko­ģe­ner­āci­ jas bāzi lielajās pilsētās (ko­ģe­ner­ācijā saražotā sil­tu­ma re­aliz­āci­ju). Acī­mre­dza­mi, ka ir jā­at­rod op­tim­ālais līdz­svars starp da­basg­āzes un enerģ­ētiskās koks­nes iz­man­to­ša­nu iekšējā tirgū, ie­vēro­jot arī enerģ­ētiskās koks­nes eks­por­tu.

Sil­tu­ma pie­gāde Run­ājot par cen­tra­liz­ēti pie­gādājamās sil­tum­ener­ģi­jas patērētājiem, - gandrīz trīs ceturtdaļas tie ir ie­dzīvot­āji (7. attēls). Tam se­ko pa­ kal­po­ju­mu sektors, sa­vukārt rūpniecības daļa cen­tra­lizētās sil­tum­ ener­ģi­jas pa­tēriņā ir niecīga - ar to mēs atšķiramies no ve­cajām ES valstīm. Tālāk ap­ska­tot cen­tra­lizētās sil­tum­ap­gādes sa­dal­īju­mu Lat­vijā, ie­zīmējas milz­īga atšķirība piegādātās sil­tum­ener­ģi­jas ap­ jo­mos starp Rīgu un pā­rē­jo Lat­vi­ju (8. attēls). Rīgā tiek pie­gādāta un pa­tērēta vairāk nekā pus­e no Lat­vijā cen­ tra­liz­ēti piegādātās sil­tum­ener­ģi­jas. Sa­vukārt no šī sil­tum­ener­ģi­jas ap­jo­ma ap 70% tiek saražota ko­ģe­ner­āci­jas ciklā a/s Latv­en­er­go pie­de­ro­ša­jos TEC, un a/s Rīgas sil­tums to piegādā ie­dzīvotājiem un citiem klientiem. Ap 30% no cen­tra­liz­ēti piegādātās sil­tum­ener­

Ražošanas telpas - 0,58 PJ Komercplatības - 5,89 PJ Iedzīvotāji - 17,82 PJ 7. attēls. Centralizētās siltumapgādes klientu struktūra

- 18 -

Siltumapgāde Latvijā

ģi­jas daļas tiek saražota Rīgas sil­tu­ma ko­ģe­ner­āci­jas sta­cijās un kat­ lumājās. No Rīgā kopā patērētās sil­tum­ener­ģi­jas a/s Rīgas sil­tums piegādā ap 76% no Rīgā patērētā kopējā sil­tu­ma ap­jomiem. Ku­ rināmā struktūras ziņā Rīgā do­minē da­basg­āze - ap­tu­ve­ni 98% sil­ tum­ener­ģi­jas tiek saražota no da­basg­āzes (ko­ģe­ner­āci­jas iekārtās un kat­lumājās kopā). Run­ājot par sil­tum­ener­ģi­jas pie­gādi ār­pus Rīgas, tur do­minē kat­ lumājās saražota sil­tum­ener­ģi­ja ar samērā augs­tu vietējā ku­rināmā iz­man­to­ša­nas īpat­sva­ru (kā parādīts 5. attēlā). Ār­pus Rīgas ko­ģe­ ner­āci­jas īpat­svars sil­tum­ener­ģi­jas ražošanā nepārsniedz 5% (ko­ģe­ ner­āci­jas ie­kārtas līdz 4 MW elek­triskās jau­das dar­bo­jas Bauskā, Valmierā, Ogrē, Vangažos, Dau­gav­pilī, Jel­gavā, Do­belē, Gro­biņā, Saldū, Vents­pilī, Ozoln­iekos, Ādažos, Lielvārdē un Cēsīs). Run­ājot par sil­tum­ap­gādes or­ga­ni­za­to­ris­ko struktūru: pa­matā sil­ tum­ap­gādi no­dro­ši­na valsts un paš­val­dību īpa­šumā eso­šas ak­ci­ju sa­biedrības (Rīga, Liepāja) vai paš­val­dību SIA. Ti­kai samērā ne­ lielu daļu (8-10%) sil­tum­ener­ģi­jas saražo nomā vai kon­ce­sijā no­ do­ti sil­tu­muzņ­ēmumi ( Jel­ga­va, Si­gul­da, Cēsis, Lu­dza), vai privātie uz­ņēmu­mi. Die­zgan daudzās pilsētās piln­īgi vai daļēji privātie uz­ ņēmu­mi ražo sil­tum­ener­ģi­ju (pa­ras­ti ko­ģe­ner­ācijā) un pār­dod to sil­tum­ap­gādes ope­ra­toriem - paš­val­dības SIA (Baus­ka, Valm­iera, Vangaži, Sa­las­pils, Sal­dus, Lielvārde, Val­ka u.c.).

Kurināmā ce­nu ie­tek­me Sil­tum­ap­gāde ir valsts (līdz 2009. ga­da 1. no­vem­brim - vienlaicīgi arī paš­val­dību) re­gul­ēta no­za­re un sil­tum­ener­ģi­jas kā pirmās ne­ pie­ciešam­ības pre­ces ce­nu - ta­ri­fus aprēķina pa­gaidām pēc MK ap­stip­rin­ātas me­to­di­kas, bet jau tuv­ākajā nākotnē Sa­biedris­ko pa­kal­po­ju­mu re­gul­ēša­nas ko­mi­si­ja būs sa­ga­ta­vo­ju­si jaun­u sil­tum­ ta­ri­fu aprēķināšanas me­to­di­ku. Ta­ču pēc jeb­ku­ras no sil­tum­ta­ri­ fu aprēķināšanas me­to­dikām ir ne­iz­bēga­mi, ka pie pašreizējām augst­ajām ener­go­re­sur­su cenām no­teicošās ir ku­rināmā iz­mak­sas - jaut­ājums ir ti­kai, vai tie ir 70%, vai 85% no sil­tum­ener­ģi­jas ga­ la ta­ri­fa - to no­sa­ka ku­rināmā veids un iz­man­totās teh­no­lo­ģi­jas.

Daugavpils - 8% Liepāja - 6% Ventspils - 5% Jelgava - 4% Jūrmala - 2% Ogre - 1,5% Rēzekne - 1,5% Jēkabpils - 1% Olaine - 1% Valmiera - 1% Salaspils - 1% Cēsis - 1% Bauska - 1% Mārupe - 1%

pārējie - 13% Rīga - 52%

8. attēls. Latvijā piegādātās siltumenerģijas sadalījums pa pilsētām


Siltumapgāde Latvijā

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

11. attēls. Pilsētu siltumtarifu izmaiņas 2005-09.g. 9. attēls. Mazuta cenu izmaiņas 2007.-2010.g.

Tādēļ viedok­lis, ka sil­tum­ap­gādes uz­ņēmu­mi iz­man­to sa­vu mo­no­ polstāvok­li un patvaļīgi ceļ sil­tum­ta­ri­fus, ir gal­īgi ne­pa­ma­tots - sil­ tum­ta­ri­fi tiek ļoti rūpīgi iz­vērtēti. Lat­vi­jas lielajās pilsētās gal­ve­nais ku­rin­āmais ir da­basg­āze, un lielo pils­ētu sil­tum­ener­ģi­jas ta­ri­fu struktūrā ku­rināmā iz­mak­sas ir 7585%. Tādā mērā arī sil­tum­ta­ri­fus no­sa­ka da­basg­āzes ce­na. Sa­vukārt tās ce­na ir cieši sais­tīta ar naf­tas pro­duk­tu (ma­zu­ta un ga­zol­īna) ce­ nu pasaules biržās, un tādēļ prak­tis­ki ne­prog­noz­ēja­ma ilg­ter­miņā. Ilustrāci­jai - ma­zu­ta ce­nu iz­mai­ņas pēdējo trīs ga­du laikā (9. attēls). Ta­ču, ana­liz­ējot naf­tas un tās pro­duk­tu ce­nas ilg­ter­miņā (10-20 ga­­du pe­ri­odā), viennozīmīga ir ce­nu pie­au­gu­ma ten­den­ce. Tas no­ zī­mē, ka ilg­ter­miņā arī da­basg­āzes cenām Lat­vijā var pro­gnozēt pie­au­gu­mu. Šo ten­den­ci Lat­vijā līdz pat 2009. ga­da pa­va­sa­rim ap­stip­rin­āja da­basg­āzes ce­nu pie­au­gums: kopš 2005. ga­da da­basg­āzes ce­nas gandrīz trīskāršojās, iz­sau­cot strau­ju sil­tum­ta­ri­fu kāpu­mu. Ta­ču 2009. ga­da laikā da­basg­āzes ce­nas Lat­vijā ir ie­vēro­ja­mi kri­ tušās (10. attēls). Gal­ve­nais cenu kri­tu­ma ie­mesls - glob­ālais naf­tas ce­nu kri­tums pa­sau­les eko­no­mi­kas re­ce­si­jas ie­spaidā. Līdz apkures sezonas beigām aprīlī tarifi saglabāsies nemainīgi zemi, jo daļa no 2009.-2010. gada apkures sezonā nepieciešamās dabasgāzes tika nopirkta vasarā līdz ar tās iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kad bija zemas naftas un dabasgāzes cenas. Apkures sezonā Latvijas patērētāji dabasgāzi pilnībā saņem no krātuves.

Pēc apkures sezonas beigām maijā dabasgāze klientiem tiks piegādāta pa tiešo no Krievijas, līdz ar to tās cena vasarā būs atkarīga no tā brīža naftas produktu cenām un valūtu vērtības. Ņemot vērā to, ka jau šobrīd naftas cena, salīdzinot ar vasaras sākumu, ir ievērojami pieaugusi un līdz ar pasaules ekonomikas atveseļošanos netiek prognozēta ievērojama cenas samazināšanās, pēc apkures sezonas beigām tiek prognozēts dabasgāzes iepirkuma cenas no Krievijas un tarifu pieaugums. Salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, tarifi šobrīd ir samazinājušies vidēji par 40%. Atklāts ir jaut­ājums par naf­tas un ar to sais­tītajām da­basg­āzes cenām pēc pa­sau­les eko­no­mi­kas at­kop­šanās. Dau­dzi mērenie eko­ no­mis­ti un arī OPEK uz­ska­ta, ka saprātīga naf­tas ce­na būtu ap 100 USD/ba­relā, kas Lat­vijā no­zīmētu vid­ēji lielu da­basg­āzes ce­nas pie­au­gu­mu, ta­ču ar naf­tu sais­tītajā ener­go­re­sur­su tirgū ga­ rantēt ne­var neviens un ne­ko. Tādēļ Lat­vi­jai mak­sim­āli jā­iz­man­to vietējie re­sur­si - to ce­na tomēr tik dra­ma­tis­ki ne­mainās: no 2005. ga­da līdz 2008. ga­da vi­dum ku­ rināmās šķeldas ce­na lēnām pie­au­ga no vid­ēji 6 Ls/m3 līdz 8 Ls/m3 (par ber­ku­bik­met­ru) - lielā mērā pa­teicoties ekspor­ta ce­nu pie­au­ gu­mam. Bet 2009. ga­da ru­denī pie­pras­ījums pēc šķeldas ekspor­ ta tir­gos kritās, un šķeldas ce­na vid­ēji at­kal ne­pār­sniedza 6 Ls/m3 (ta­ču uzreiz jā­atzīmē, ka šie no­sauktie skaitļi ir ti­kai ap­tu­ve­ni, jo šķeldas ce­na stip­ri atšķiras at­karībā no pie­gādes at­tālu­ma, šķeldas kva­lit­ātes, pie­gādātāja u.c. fak­toriem). Ta­ču jā­atzīmē, ka, lai iz­man­ to­tu par ku­rin­āmo šķeldu, ne­pie­cieša­mas daudz lielākas sākotnējās in­vest­īci­jas kat­lumājās nekā da­basg­āzes gad­ījumā. Tādēļ šeit ne­pie­ ciešams valsts at­balsts.

Sil­tum­ta­ri­fi

10. attēls. Dabasgāzes tarifu izmaiņas rūpnieciskajiem klientiem

Līdz ar da­basg­āzes ce­nu pie­au­gu­mu pēdējos ga­dos arī sil­tum­ enerģi­jas ta­ri­fi ir main­ījušies līdzi un līdz 2009. ga­da sāku­ mam ti­kai pie­au­gu­ši. Šo­gad gadījās lai­me ne­laimē - ie­stājoties eko­no­mi­kas re­ce­sijai, da­basg­āzes ce­nas 2009. gadā ir būtiski kri­tušās (skatīt 11. at­tēlu), sa­līdzi­not ar 2008. ga­da beigām, un ana­lo­ģis­ki ir kri­tušies arī sil­tum­ener­ģi­jas ta­ri­fi. 11. attēlā ir pa­rādītas sil­tum­ener­ģi­jas ta­ri­fu iz­mai­ņas Lat­vi­jas pilsētās 2005.-2009. ga­dos. - 19 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

Siltumapgāde Latvijā

13. attēls. Siltumenerģijas īpatnējā patēriņa gada vidējās vērtības ēku sē­­­ri­jām (5 ēku grupa katrai no sērijām) 12. attēls. Latvijas pilsētu un apdzīvotu vietu siltumtarifi 2009.g. ok­to­ brī (apkures sezonas sākumā)

Re­dzams, ka lielākais sil­tum­ta­ri­fu kāpums ir bi­jis tajās pilsētās (pa­ mat­ku­rin­āmais - da­basg­āze), kur netiek iz­man­to­ta ko­ģe­ner­āci­ja. Rīgā un pilsētās, kur liela daļa sil­tu­ma tiek saražota ko­ģe­ner­āci­jas ciklā, ta­ri­fu pie­au­gums ne­bi­ja tik liels, un pat­la­ban (2009. ga­da ru­ denī) sil­tum­ta­ri­fi ir zemāki pat par pilsētām, kur iz­man­to šķeldu. Ja skatāmies sīkāk pa pilsētām un at­karībā no iz­man­totā ku­ rināmā, tad pat­la­ban sil­tu­me­ner­ģi­jas ta­ri­fi Lat­vi­jas pilsētās ir šādi (12. attēls). Pēc da­basg­āzes ce­nu pro­gnozēm līdz ga­da beigām ie­ spējams neliels kri­tums, pēc tam - neliels pie­au­gums.

Ene­rgo­efek­ti­vit­āte

Gra­fikā ar zi­lu krāsu ir at­zīmētas pils­ētas, kur sil­tum­ener­ģi­ja tiek ražota sil­dkat­los bez ko­ģe­ner­āci­jas iz­man­to­ša­nas, ar sar­ka­nu - ko­ ģe­ner­āci­jas ciklā. Ar zaļu krāsu at­zīmētas pils­ētas, kur pa­mat­ku­rin­ āmais ir šķelda. Re­dzams, ka pie pašreizējās da­basg­āzes cenām ko­ ģe­ner­ācijā saražotais sil­tums ir pat lētāks, nekā iz­man­to­jot vietējo ku­rin­āmo - šķeldu.

At­bil­de sastāv no divām daļām: - pirmkārt, to no­sa­ka sil­tum­ener­ģi­jas ce­nas, ku­ras pa­matā diktē ku­ rināmā cenas - tās mums ir ļoti tu­vas ener­gones­ēju cenām ār­zem­ju ener­go­tir­gos; - otrkārt, no sil­tum­ener­ģi­jas lietot­āju pa­šu uz­ved­ības (sil­tum­ener­ ģi­jas pār­tēri­ņa).

Re­dzams, ka pirms ga­da zemākie ta­ri­fi bi­ja uz­ņēmu­mos, kur pa­ mat­ku­rin­āmais bi­ja šķelda (zaļie ap­zīmēju­mi), sil­tu­ma ražošana ko­ ģe­ner­āci­jas ciklā bi­ja ne­daudz dārgāka. Visdārgāk sil­tum­ener­ģi­ju bi­ja ražot sil­dkat­los bez ko­ģe­ner­āci­jas.

Tātad, ko darīt? - pirmkārt, no siltumražotāju pus­es mak­sim­āli jā­pa­ze­mi­na sil­tum­ ener­ģi­jas ta­ri­fi, tam nolūkam da­basg­āzi lietojot tikai ko­ģe­ner­āci­jai un maksimumslodžu no­seg­ša­nai un mak­sim­āli (sa­prātīgi) iz­man­ tojot vietējo ku­rin­āmo - tā ce­nas nav tik svārstīgas kā da­basg­āzes ce­nas. Bez tam vietējā ku­rināmā iz­man­to­ša­na dod pa­pil­du mak­ro­ eko­no­mis­kos plu­sus valsts un paš­val­dību līmenī; - otrkārt, no siltum­patērētāju pus­es: sa­ma­zināt ēku ne­ra­ci­on­ālo sil­tum­pat­ēri­ņu. Mēs (ie­dzīvot­āji) Lat­vijā tērējam ne­pie­do­da­mi daudz sil­tum­ener­ģi­jas ēkās (13. attēls).

Ta­ču ir skaid­ri jā­sa­prot, ka abi šie at­tēli rāda sil­tum­ener­ģi­jas ta­ri­fus pie eks­tremālām da­basg­āzes cenām, ku­ras nez vai tuv­ākajā laikā at­kārtosies: mi­nimālā da­basg­āzes ce­na ir krīzes ie­spaidā, sa­vukārt mak­simālā - īslaic­īgu glob­ālu naf­tas spe­kul­āci­ju re­zultātā. Reālā si­ tuā­ci­ja pār­skatāmā nākotnē var­ētu būt kaut kur pa vi­du starp šiem eks­trem­ālajiem scen­ārijiem. Tas nozīmē, ka: - Pirmkārt, ku­ri­not ar da­basg­āzi, Lat­vijā sil­tum­ener­ģi­ju sil­dkat­los jāražo ti­kai mak­si­mum­slodzēs un jā­iz­man­to vis­as ie­spējas strādāt ko­ģe­ner­āci­jas ciklā. Tam nolūkam ir jāveic zin­āmas iz­mai­ņas arī ko­ģe­ner­āci­jas me­to­dikā. - Otrkārt, pēc ie­spējas vairāk jā­iz­man­to vietējais ku­rināmais (šķelda), ie­vēro­jot teh­nis­ki eko­no­mis­kos pa­ma­to­ju­mus. Ta­ču tā kā pār­eja uz šķeldas ku­rin­āša­nu pra­sa lielus līdzekļus, jā­no­dro­ši­na valsts un paš­ val­dību at­balsts šādai pār­ejai (arī iz­man­to­jot ES fon­dus). - 20 -

Vienlaic­īgi ne­va­jadz­ētu lo­lot lielas cer­ības par liela dau­dzu­ma elek­ tro­ener­ģi­jas saražošanu, iz­man­to­jot šķeldu - diemžēl šķeldas teh­ no­lo­ģi­jas elektrības ražošanā dod ma­zu elektrības iz­nāku­mu un ne­ var kon­kurēt ar gāzes teh­no­lo­ģijām pēc saražotās elek­tro­ener­ģi­jas at­tiecības pret sil­tu­mu. Arī ne­iz­man­to­tais ko­ģe­ner­āci­jas elektrības ražošanas po­ten­ciāls šķeldas gad­ījumā nav liels.

Lo­ģisks ir jaut­ājums: kāpēc sil­tum­ener­ģi­jas ga­la iz­mak­sas pa­tē­ rē­tājiem ir tik augstas, sa­līdzi­not ar Lat­vi­jas ie­dzīvot­āju ie­nā­ku­ miem?

Re­dzams, ka mūsu stan­dar­ta ēku ener­go­pat­ēriņš ir ap 200 KWh/ m2 gadā (pa­matā to veido sil­tum­pat­ēriņš). ES par vid­ēji (ne­)efekt­īvas ēkas sil­tum­pat­ēri­ņa nor­mu tiek uz­ skatīts 150 KWh/m2 gadā, un pat­la­ban Eiro­pa strādā, lai sa­sniegtu vid­ējo sil­tum­pat­ēri­ņu 100 KWh/m2 gadā. Augs­ti ener­go­efektīvās ēkas ES ir ar ener­go­pat­ēri­ņu zem 50 KWh/m2 gadā. Tas ir arī mūsu ceļš, kas jā­iet Lat­vi­jai - ir jā­sa­ma­zi­na ēku ne­lietder­īgais sil­ tum­ener­ģi­jas pa­tēriņš, ne­sa­ma­zi­not kom­for­ta līme­ni. Pretējā gad­ ījumā neglābs pat vis­zemākie sil­tum­ta­ri­fi.


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

Heat supply in Latvia

Heat supply in Latvia S

trictly speaking, the very first to evaluate the disadvantages of district heating in our latitudes were knights in 14th – 16th centuries – the district heating with hot air was installed in Turaida castle, Trāķi castle and other castles in Baltic. Modern so-called district heating (now known as the local heating) in Latvia was first established in Riga – at the end of 19th century when large apartment buildings started to install heaters and heat them from local boiler houses. This was followed by large objects, such as the Central Market with low pressure steam heating (1924th), Ulmanis’ times blockhouses (1927th g) – very modern buildings for those times with district (so called local) heating, gasified kitchens and hot water in bathrooms.

Figure 1. Power balance in Latvia in 2007

The beginning of district heat supply in modern meaning is considered the beginning of the year 1952 with Riga TEC-1 construction, and first channel heating design. Regardless of the TEC-1 in the year 1956 heating supply was started in the adjacent residential from power exchange Andrejsala. On 3rd of November, 1958th the first transmission pipeline is transferred into exploitation. The very first customers of district heating are VEF coaches and construction plant. 1960th The first heating is extended to the Central railway station. Then the district heating was developed furthermore in other cities of Latvia. Figure 2. Heat production in Latvia - boiler houses and CHP cycle

Heat supply in Latvia today

9

If we look at the energy balance – image 1, it is clear that the importance of thermal energy in our lives has become very important.

8

Since we still live more to the North side - approximately 57th parallel, the heating season is longer than six months (200-210 days). The average annual number of degree days - 4167 (year 2002-2005). Therefore, the heat takes the biggest part – as this is due to our location. Total amount of thermal energy in Latvian is shown in 2nd Figure. It shows both the total amounts of heat and CHP role in heat production.

Kurināmā koksne - kopā15,85 TWh Gāze - kopā 15,72 TWh

7 6 5 4 3 2 1 0

Koģenerācijas Centralizētās Uzņēmumu stacijas katlumājas katlumājas 0,14 0,97 0,54 7,13 2,06 0,39

Uzņēmumu Sabiedriskais Mājsaimniecību Eksports, pašpatēriņš sektors apkure citi 1,38 1,53 7,2 4,09 3,32 1,34 1,27 0,21

Figure 3. Gas and firewood consumption and export during 2007

First, we see that the amount of heat has been reduced for three times during the last 20 years. But according to the share of CHP heat production Latvia is one of the European leaders. Next regarding to hear rates we can see that particularly CHP takes the biggest role in rate reduction. We all are winners - heat and electricity users, as well as state and the environment due to reduced power resource consumptions and emission.

Fuel If we consider the fuel which is used to produce heat in Latvia the dominant fuel is gas (3rd Figure) In CHP station this dominance is absolute, in district heat supply boiler houses – very high. Whereas the local fuel (firework) is - 21 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

Heat supply in Latvia

Figure 4. Primarily used resources in boiler houses and CHP stations in 2007

Figure 5. Fuel used in boiler houses for district thermal energy production

used in individual household. In addition high amount of wood is exported by Latvia, mainly as wood chips. If we put together the fuel used in CHP and boiler houses (4th Figure), the proportion of wood is relatively small (15.2%), so far it has been limited technologically and financially - firstly, JSC Latvenergo is unable to provide Latvian power supply without gas combined-cycle cogeneration usage, and secondly – it is not possible to build CHP stations without a financial support from the state or EU (too expensive for the projects to be financially viable). If we look at the fuel structure in boiler houses (no technological limitations yet) the situation is more promising): local wood fuel exceeds 30% (Figure 5.). At the same time it shows that Latvia still has large stocks of local fuel. In the individual and local heating in its turn the usage of wood is larger that 50% (Fig. 6). It should be noted that lately the discussions regarding to domestic fuel usage in Latvia energy supply has worsened. It should be admitted that in Latvia heat supply there is not effective usage of local fuel and its usage should be increased but it should be done carefully. Local fuels will undoubtedly strengthen the state’s independency in terms of energy, it creates additional work places, reduce emission. The EU directive also requires that Latvia in the year 2015 would generate 49% of electric power from renewable resources (currently it is 45%). This is supportable, but the power supply of Latvia can not be let out of the sight and this issue is already problematic. The output of wood steam cycle for electricity produced (15-19%) can not be compared with the combined cycle gas power results (now TEC-2 in the new unit - 67%). Therefore, first to ensure that the Latvian electricity production volume would be enough (it can be only provided with gas combined cycle, but it can not be provided with local resources). Therefore, the heat from wood should be produced so that it would not disturb the combined - 22 -

Figure 6. Main resources used for local and individual heat supply

cycle cogeneration base in large cities (cogeneration heat sales). Apparently one should find the optimal balance between natural gas and energy use of wood for domestic market, with exports of timber and energy.

Heat supply In terms of district thermal energy consumers - almost threequarters of them are residents (Figure 7). This is followed by the service sector, while the industrial share of district heat consumption is minimal - with this we differ from the old EU countries. Next, looking at the district heating division of Latvia a huge difference can be seen in quantity of heat supply in Riga and the rest of Latvia (Fig. 8). More than a half of Latvia district thermal energy is distributed and consumed in Riga. But about 70 % out of this thermal energy


Heat supply in Latvia

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

Figure 9. Changes of heating oil prices during 2007.-2010.

Figure 7. Structure of district heat supply customers

Daugavpils - 8% Liepāja - 6% Ventspils - 5% Jelgava - 4% Jūrmala - 2% Ogre - 1,5% Rēzekne - 1,5% Jēkabpils - 1% Olaine - 1% Valmiera - 1% Salaspils - 1% Cēsis - 1% Bauska - 1% Mārupe - 1%

gava, Sigulda, Cesis, Ludza) or private companies. Quite a number of cities, total or partly privately owned compnies produces thermal energy (usually in cogeneration) and sells it to the operators of district heating - local Ltd. (Bauska, Valmiera, Vangaži, Salaspils, Saldus, Lielvārde, Valka, etc.)

pārējie - 13% Rīga - 52%

Figure 8. Heating energy distribution by cities in Latvia

volume is produced in the cogeneration cycle in JSC Latvenergo owned CHP, and JSC Rigas siltums; it is distributed to citizens and other customers. Around 30% of centrally supplied heat energy is produced in Riga CHP plants and boiler houses. JSC Rigas siltums provides 76% out of total thermal energy used in Riga. As main fuel in Riga natural gas is used – approximately 98% of thermal energy is produced from natural gas (CHP plants and boiler houses together). As for heat supply outside of Riga, the dominant thermal energy is produced in boiler houses with relatively high proportion of local fuel usage (as shown in Fig.5). Outside of Riga CHP heat production rate does not exceed 5% (combined heat and power plant up to 4 MW of power operating in Bauska, Valmiera, Ogre, Vangazi, Daugavpils, Jelgava, Dobele, Grobiņa, Saldus, Ventspils, Ozolnieki, Ādaži, Lielvārde and Cesis). As for the organizational structure of heat supply: basically the heat supply is provided by joint—stock companies owned by state and municipalities (Riga, Liepaja) or Ltd. of municipalities. Only a relatively small proportion (8-10%) of heat production is generated in heat companies that are in rent or concession (Jel-

Fuel price effect Heat is a public industry (until the 1st of November, - also local municipality’s industry) and the heat prices as a good of primary necessity is estimated according to the Cabinet approved methodology, but in the near future, the Public Utilities Commission will prepare a new heat rate calculation methodology. But in respect of any used methodology it is impossible to have smaller rates, according to high fuel prices, the only question is – would it be 70% or 85% of the end rate of thermal power – it is defined by fuel type and technologies that are used. Thus it is ungrounded to ha an opinion that heat supply companies use their monopoly position and arbitrarily raise the heat rates. The main fuel used in Latvia biggest cities is natural gas and the rates of thermal energy are 75% - 85%. Thus the rates of thermal energy are defined by the price of natural gas. But the price of natural gas is relative to the price of oil products (black fuel oil and gasoline) in the world’s stock exchanges, and therefore virtually unpredictable in the long term. Illustration – the changes of black fuel oil prices during the last three years (Fig.9). However due to analysis of oil and oil product prices in the long term (10-20 years), a constant increase in prices can be seen. This means that in the long-term growth can be predicted to natural gas prices in Latvian, too. This tendency in Latvia until the spring of the year 2009 was approved by the increase of natural gas price: since the year 2005 the price of natural gas has been tripled, as a result heat rates increased, too. - 23 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

Heat supply in Latvia

Figure 11. Changes of thermal energy rates in separate Latvian cities during the years 2005 – 2009 due to changes in natural gas prices Figure 10. Changes in natural gas tariffs for industrial customers

However during the year 2009 the prices of natural oil in Latvia have decreased (Fig. 10). The main reason for the decrease in prices - a global oil price drop due to influence of economic recession. Open question concerns the prices of oil and related natural gas after the global economical recovery. Many moderate economists and also OPEK believes that a reasonable oil price would be around 100 USD / barrel, which would mean an average high natural gas prices increase in Latvia, but in the energy resource market related to the oil can not be predicted anything. Accordingly, Latvia should maximally use its local resources - the price of such resources does not change so dramatically: form the year 2005 to the middle of year 2008 the prices of wood chips slowly increased form 6 Ls/m3 to 8 Ls/m3 (per loose cubic meter) – mainly due to increase of export prices. But in the autumn of year 2009 the necessity for wood chip in export markets reduced and a price for wood chips is not higher that 6 Ls/m3 (but it should be immediately noted, that the numbers are only approximate, because the price of wood chips depends on the distance of delivery, its quality, a supplier other factors). But it should be noted that wood chips usage as a fuel requires larger initial investment than boiler houses where natural gas can be used. Therefore the state’s support is of great importance.

Heat rates Consequently, the natural gas price increases in recent years, the heating rates are changed and by the beginning of 2009 it has only grown. But in this year due to economic recession, gas prices in the year 2009 has significantly decreased (Fig. 11) if we compare with the end of the year 2008 and analogically the rates of thermal energy has decreased. In fig.11 changes in thermal energy rates throughout the towns of Latvia during the years 2005-2009. It can be seen that the highest increase has been observed in towns (main fuel – natural gas) where there is no usage of CHP. In Riga and other cities where most part of the heat is produced - 24 -

Figure 12. Heat rates in cities of Latvia from 01.10.2009. – if trade prices of natural gas are LVL 125

in cogeneration cycle, the increase of rates was not so high and currently (in the autumn of 2009) heat rates are lower that in the cities where wood chips are used. If we take a more detailed look through the cities and according to the used fuel, the current thermal energy rates are as following (Figure 12). According to prediction of natural gas prices until the end of the year there could be a small decrease experienced, after that – a slight increase. In the graph with a blue color there are marked cities where the thermal energy is produced in boilers without the usage of cogeneration, while with red- those cities where the thermal energy is produced in cogeneration cycle. Those cities where the main fuel is wood chips are marked in green. As it can be seen according to current prices the heat produced in cogeneration is even cheaper than usage of local fuel – wood chips. It should be noted that this picture is true due to current natural gas prices which are cheap. On the other hand one year ago the distribution of heat rates in cities was different. It appears that a year ago the lowest rates were in companies where the basic fuel was wood chips (green marks), heat production in cogeneration cycle was slightly expensive. But it is clear that both of these images show the heat rates at the extreme prices of natural gas, which would rather not occur: the minimum price of natural gas is under the influence of the crisis, while the maximum - a short-term result of global oil speculation. Real situation in the foreseeable future would be somewhere between these extreme scenarios.


Heat supply in Latvia

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

Figure 13. Average annual value of particular thermal energy consumption for building parts (5 building group for each of part).

This means that: - First, with the usage of natural gas, in Latvia the thermal energy and boilers should be produced only under peak load and all possibilities should be used in order to work in cogeneration cycle (using natural gas). For this purpose certain changes should be done in CHP approach. - Secondly, the local fuel (wood chips) should be used as much as possible. But due to reason that such change demands large investments the state’s and municipality’s support is necessary (including the usage of EU funds). At the same time one should not predict a large quantity of power production when wood chips are used - unfortunately chips technology for electricity generation provides a low power output and can not compete with gas technology for electricity production and heat. Also untapped potential of CHP in electricity generation is not of significant amount when wood chips are used.

Energy efficiency The logical question is as following: why the final costs of thermal energy to the consumers are so high in comparison with Latvian household income? The answer consists of two parts: - First, costs are defined by prices of thermal energy which are determined by fuel prices – they are very similar to energy prices in foreign energy markets, - Secondly, it is because of users’ own behavior (thermal consumption). So, what should be done? - First, heat producer should reduce as much as possible heat rates, thus: - natural gas usage only for covering of cogeneration and peak load - maximal usage (wise) of local fuel – the price of local fuel in not as unstable as price of natural gas. In addition usage of local fuel provides an additional macro–economical benefit in the national and local level. - Secondly consumers: to reduce irrational heat consumption of

the buildings. We (the residents) in Latvia spend too much thermal energy in our buildings (Fig.13). Average energy consumption per building is around 200 KWh/ m2 per year (generally it consists of heat consumption). In EU in average inefficient building heat consumption standard is considered he 150 KWh/m2 year, and now EU works in order to achieve an average heat consumption of 100 KWh/ m2 year. Highly energy efficient building in the EU has energy consumption below 50 KWh/m2 year. It is also our way to achieve – insufficient heat energy consumption should be reduces, without reducing the level of comfort. Otherwise the lowest heat rates will not give any results. - 25 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri

Patērētājiem nodotā sil­tum­ener­ģija 2008./2009. g. apkures sezonā

Informācija par LSUA biedriem

- 26 -


LSUA biedri

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

Transmitted heat energy for end users in 2008/2009 heating season

Information about memebers of LDHA

- 27 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri

Alfa Laval, SIA Kr. Valdemāra iela 33 – 9, LV-1010, Rīga, Latvija latvia.info@alfalaval.com www.alfalaval.lv

Kr. Valdemara str. 33 – 9, LV-1010, Riga, Latvia latvia.info@alfalaval.com www.alfalaval.lv

Pilns siltummaiņu klāsts HVAC vajadzībām: - izjaucamie un lodētie sil­tum­ maiņi; - 100% nerūsējošā tērauda sil­ tum­maiņi; - ar gaisu dzesējami sil­tum­ maiņi; - pilnībā metināti sil­tum­mai­ņi; - rūpnieciski ražoti siltummez­ gli.

Full scope of heat exchangers for HVAC applications: - gasketed and brazed heat ex­changers; - 100% stainless steel heat exchan­gers; - air products; - all-welded heat exchangers; - factory-built heating substations.

K

- 28 -

A

ompānija Alfa Laval ir pasaules līderis siltummaiņu un termisko risinājumu ziņā. Alfa Laval piegādā konkurētspējīgus un funkcionālus risinājumus, kas aptver visus termiskos procesus. Kompānija šai jomā darbojas jau vairāk nekā 60 gadus un tās pieredzes pamatā ir vairāk nekā 500 000 instalācijas dažādās valstīs un klimata joslās visā pasaulē.

lfa Laval is the world market leader in heat exchangers and thermal solutions. Alfa Laval supplies competitive and functional solutions that span the entire thermal process. The solid knowledge goes back more than 60 years. Alfa Laval draws on experience from over 500 000 heating installations in different countries – and climate zones – globally.

Izpētes un attīstības departaments nepārtraukti attīsta jaunus projektus, un mūsdienās Alfa Laval pieder lielākā daļa pa­ten­tu sil­ tum­apgādes jomā. Tādējādi Alfa Laval var piegādāt sil­tum­mai­ņus un citus produktus ar: - pārdomātu dizaina risinājumu; - augstu energoefektivitāti un vidi saudzējošu konstrukciju; - uzticamu ekspluatāciju un minimālu apkopi; - iespējami zemākām ekspluatācijas izmaksām; - augstākajiem standartiem atbilstošu atbalstu iekārtu darbības laikā.

The research and development department continuously pushes ahead and today Alfa Laval hold the largest number of patents in the business. So, Alfa Laval can deliver heat exchangers and other products with: - superior design - that are energy efficient and environmentally sound - guarantee reliable operation and minimum maintenance - the lowest possible total cost of ownership - highest standards of support for the lifetime of your plant.

Kopš 1993. gada, kad Alfa Laval atvēra savu ofisu Latvijā, kom­ pānija piedāvā pilnu siltummaiņu klāstu HVAC vajadzībām, pie­ mē­ram: - izjaucamos un lodētos siltummaiņus apkurei un saldēšanai; - 100% nerūsējošā tērauda AlfaNova siltummaiņus, kas pielietojami paaugstinātas korozijas apstākļos; - ar gaisu dzesējamus siltummaiņus, piemēram, kondensatorus un šķidruma dzesētājus, kā arī gaisa dzesētājus rūpnieciskajām un komerciālajām vajadzībām. Ar gaisu dzesējami šķidruma dzesētāji ir alternatīvs, videi draudzīgs un veselību saudzējošs risinājums ie­ rasto dzesēšanas torņu vietā; - pilnībā metinātos siltummaiņus Compabloc un apvalku-plākšņu siltummaiņus AlfaDisc, kas pielietojami sevišķi smagos apstākļos; - rūpnieciski ražotus siltummezglus.

In Latvia Alfa Laval opened its office in 1993. Since this time it has offered the full scope of Alfa Laval heat exchangers for HVAC applications, such as: - gasketed and brazed heat exchangers for heating and refrigeration; - 100% stainless steel AlfaNova heat exchangers for high corrosive conditions; - air products such as Air Cooled Condensers and Dry Liquid Coolers as well as Air coolers for industrial and commercial needs. Dry coolers are an alternative to conventional cooling towers; - all-welded heat exchangers Compabloc and shell and plate heat exchangers AlfaDisc for extreme applications; - factory-built heating substations.

Papildus iekārtām Alfa Laval piegādā oriģinālās rezerves daļas un piedāvā zinošu servisa apkalpi, kas palīdz klientiem ar siltummaiņu apkopi, piemēram, tīrīšanu uz vietas (CIP), rāmja atjaunošanu, utt.

Together with equipment Alfa Laval delivers its customers genuine spare parts as well as knowledgeable service personnel dedicated to serving heat exchangers, such as: cleaning in place, frame refurbishment, etc.

Alfa Laval produkti ir pieejami ar UL, CE, ASME, CRN un ci­ tiem sertifikātiem.

Alfa Laval products are available with certification for UL, CE, ASME, CRN and others.


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri Bauskas siltums, SIA Dārza ie­la 8/1, Baus­ka, LV3901, Lat­vi­ja

8 Dār­za Stre­et 1, Baus­ka, LV3901, Lat­vi­a

Kopējā uzstādītā jau­da - 19 MW. 2008. gadā sil­tumtīklos no­do­ tais sil­tum­ener­ģi­jas dau­dzums - 39000 MWh. Kopējā ap­sildāmā dzīvo­jamā plat­ība ie­dzīvotājiem - 200 000 m². Sil­tu­muzņ­ēmu­ma pa­kal­po­ju­ mus iz­man­to 6250 ie­dzīvo­ tāju. Sil­tum­tra­šu kop­ējais ga­rums 9,2 km.

In 2008 39 000 MWh were dis­­tri­bu­ted in network where 62% were pur­cha­sed energy and 38% ge­ne­ra­ted in the boi­ ler ho­use. Ove­rall li­ving are­a that has be­en he­ated in Baus­ka is 200 000 m²; Ser­vi­ces of he­at network Com­ pa­ny in Baus­ka are used by 6250 in­ha­bi­tants. The ove­rall length of heating mains - 9,2 km.

Bildes paraksts pēc vajadzības

S

B

Sa­biedrības gal­venie darb­ības veidi ir sil­tum­ener­ģi­jas ražošana, sil­tum­ ener­ģi­jas pie­gāde un sa­da­le, siltumiekārtu uz­stādīša­na, ap­kal­po­ša­na un re­monts u.c. Strādājo­šo skaits uz­ņēmumā vid­ēji ir 32 dar­bin­ieki. Ne­to ap­groz­ījums 2008. gadā ir virs 1,16 mil­jo­niem la­tu. Gal­venās iz­ mak­sas ir ie­pirktā sil­tum­ener­ģi­ja no ko­ģe­ner­āci­jas sta­ci­jas un ener­ģi­jas ražošanas iz­mak­sas (ku­rin­āmais, elektrība, amor­tiz­āci­ja).

The es­sen­ti­al as­pects of the cor­po­ra­ti­on are power ge­ne­ra­ti­on and dis­tri­bu­ti­on, he­at system’s in­stal­la­ti­on, main­te­nan­ce and re­no­va­ti­ on, etc. The ave­ra­ge num­ber of employees is 32 employees. Net tur­no­ver in 2008 was over 1 mil­li­ons 16 tho­usand lats. Ba­sic cost uni­tes are ge­ne­ra­ti­on costs for pro­duc­ti­on to sell (fu­el, electricity, amor­ti­za­ti­on).

Sil­tum­tra­ses Sil­tum­trašu kop­ga­rums - 9,2 km. Zudu­mi sil­tum­trasēs - ap­tu­ve­ni 16-19% no tīklā no­dotās ener­ģi­jas jeb 7000 MWh. Kopš 1996. ga­da izbūvēts 6,5 km tra­ses ar rūpnieciski izolētām cau­rulēm. Ne­pie­ciešams no­mainīt 1,4 km sil­tum­tra­ses un 1,3 km veikt sil­tin­āša­nu teh­nis­ka­jos ko­ri­do­ros.

Trans­mi­ssi­on pi­pe­li­ne systems The ove­rall length - 9,2 km Loss in trans­mi­ssi­on pi­pe­li­nes - 16%-19% out of all dis­tri­bu­ted energy or 7000 MWh. Sin­ce 1995 the­re are iso­la­ted pi­pe’s systems cons­truc­ted with ove­ rall length - 6,5 km. 1,4 km of trans­mi­ssi­on pi­pe­li­ne system sho­ uld be chan­ged and 1,3 km he­at in­su­la­ti­on of tec­hni­cal pa­ssa­ge.

Kat­lumāja Bauskā, Dārza ielā 11 Uzstādītā jau­da 15 MW. Bauskā sil­tum­ener­ģi­ju ražo vienā centrālajā kat­lumājā un bla­kus eso­šajā ko­ģe­ner­āci­jas sta­cijā. Ku­rināmā veidi: da­basg­āze.

Bo­iler Ho­uses in 11, Dār­za Stre­et Ad­jus­ted power 15MW. Ther­mal energy in Baus­ka is pro­du­ced in one cen­tral bo­iler ho­use and nearby co­ge­ne­ra­ti­on plant. Fu­el - na­tu­ral gas.

Ko­ģe­ner­āci­jas sta­ci­ja Dārza ielā 11 (SIA WINDAU) Tiek dar­bin­āta pa­mat­slodzē. JENBAHER gāzes dzin­ēji 2X 2 MW= 4 MW sil­tum­jau­da. 100% no­dro­ši­na karstā ūdens slo­dzi va­sa­ras pe­ri­odā, dar­bi­not 1 dzin­ēju.

Co­ge­ne­ra­ti­on plant in 11, Dār­za Stre­et (WINDAU Ltd.) Is ope­ra­ted in ba­se lo­ad. Jen­ba­her gas en­gi­ne 2X2 MW=4 MW he­at power. 100% hot water lo­ad in sum­mer pe­ri­od by 1 en­gi­ne.

IA Baus­kas sil­tums iz­veido­ta 2003. ga­da 22. aprīlī, re­or­ga­ niz­ējot paš­val­dības uz­ņēmu­mu Baus­kas pils­ētas paš­val­dības sil­tumtīklu uz­ņēmums. Sa­biedrības 100% kapitāldaļu turētājs ir Baus­kas no­va­da paš­val­dība.

Nākot­nes plāni - sil­tu­ma­ku­mu­la­to­ru (2000-3000 m3) uz­stādīša­na kat­lumājā; - sil­tumtīklu pa­pla­šin­āša­na Baus­kas no­vadā, pie­slēdzot Mū­sas upes kreisā kras­ta ma­zo kat­lum­āju un pa­tērētājus; - pēc pro­jek­ta At­jau­no­ja­mo ener­go­re­sur­su iz­man­to­ša­nas po­ten­ciāls Baus­ kas no­vadā iz­pētes re­zultātiem plānot turp­māko uz­ņēmu­ma at­tīstību.

aus­kas Sil­tums Ltd. was fo­un­ded on 22 Ap­ril, 2003 due to mu­ni­ci­pal en­ter­pri­se Baus­ka Town Municipality He­at Network Company’s re­or­ga­ni­za­ti­on. The sha­re­hol­der of Baus­kas Sil­tums for the amo­unt of 100% is Baus­ka Town Co­un­cil.

Fu­tu­re plans - he­at ac­cu­mu­la­tor (2000-3000 m3) in­stal­la­ti­on in bo­iler ho­use; - he­at network extension in Baus­ka dis­trict, ad­ding small boi­ ler ho­use to the ri­ver Mūsa left bank and jo­ining mo­re con­su­ mers; - company’s de­ve­lop­ment ac­cor­ding to the pro­ject Renewable energy po­ten­ti­al usa­ge in Baus­ka dis­trict and its study re­sults. - 29 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri

Bek-Konsult, SIA Aizkrauk­les ielā 21, Rīga, LV-1006 Tālr.: 67540697 e-pasts: bek@edi.lv www.bek­kon­sult.lv

Aizkrauk­les Street 21, Rīga, LV-1006, Latvia Phone: +371 67540697 e-mail: bek@edi.lv www.bek­kon­sult.lv

Darb­ības pro­fils: Biz­ne­sa plāni sil­tum­ap­gādes sist­ēmu at­jau­no­ša­nai, ko­ģe­ ner­āci­jas sist­ēmu izbūvei.

Pro­fi­le of activity: Bu­si­ness plan out­put for re­no­ va­ting the systems of dis­trict he­at supply.

Sil­tum­tra­šu, sil­tum­m­ez­glu, kat­­­lu māju, ven­til­āci­jas, ap­ku­­­ res, ūdensapgādes, ka­na­li­zā­­­ ci­jas sist­ēmu pro­jekt­ēša­na, montāža un būvdarbi.

Design, as­sem­bling and cons­ truc­ti­on - trans­mi­ssi­on pi­pe­li­ ne, he­at sub­sta­ti­on, dis­trict he­ ating systems, he­ating, water supply, sewerage.

S

IA Bek-Kon­sult ir Lat­vi­jas uz­ņēmums, kas dar­ bo­jas sil­tum­ap­gādes jomā. Uzņēmu­ma mērķis ir sa­kārtot un mo­der­nizēt sil­tum­ap­gādes sist­ēmas Lat­vijā, ap­vieno­jot uzkrātās zin­āša­nas par eso­šo sist­ēmu un Skan­din­āvi­jas val­stu pie­re­dzi mo­der­no sil­tum­ap­gādes teh­no­lo­ģi­ju ie­viešanā. Uz­ņēmums ir LSUA biedrs kopš 1996. ga­da.

B

ek-Kon­sult, Ltd. is Lat­vi­an en­ter­pri­se and it is en­ga­ged in he­at supply sphe­re. The aim of the company is to set and mo­der­ni­ze he­at supply systems in Lat­vi­a using the com­bi­na­ti­on of knowledge on existing system and Scan­di­na­vi­an experience in mo­ dern he­at supply technology es­tab­lis­hment. Sin­ce 1996 the company is a mem­ber of As­so­ci­ati­on of Lat­ vi­an He­ating Industry En­ter­pri­ses.

SIA Bek-Kon­sult ir Lat­vi­jas inženierfirma, kas Company is ope­ra­ting in the following sphe­res: dar­bo­jas se­ko­jo­šos virz­ienos: - bu­si­ness plan out­put for re­no­va­ting the systems - biz­ne­sa plānu iz­strāde centralizētās sil­tum­ap­ of dis­trict he­at supply - rep­la­ce­ment of the he­ gādes sist­ēmu at­jau­no­ša­nai - sil­tum­tra­šu no­mai­ ating mains by pre-in­su­la­ted pi­pes, mo­der­ni­ ņa ar rūpnieciski izolētām caurulēm, sil­tum­mez­ Ivars Bekmanis, SIA Bek-Konsult za­ti­on of he­at sub­sta­ti­on cen­tres, rai­sing the glu mo­der­niz­āci­ja, kat­lum­āju efek­ti­vit­ātes uz­la­ valdes loceklis efficiency of bo­iler ho­uses; bo­ša­na; - pro­jekt­ēša­na - sil­tum­tra­ses un sil­tum­mez­gli - Au­to­CAD vidē, - de­sig­ning - trans­mi­ssi­on pi­pe­li­ne and he­at sub­sta­ti­on cen­tres, bo­ iler ho­uses, ven­ti­la­ti­on, he­ating, water supply, sewerage; kat­lum­ājas, ven­til­āci­ja, ap­ku­re, ūdensapgāde un ka­na­liz­āci­ja; - montāža un būvdarbi - sil­tum­tra­ses, sil­tum­mez­gli, kat­lum­ājas, ap­ - as­sem­bling and cons­truc­ti­on - trans­mi­ssi­on pi­pe­li­ne, he­at sub­sta­ ti­on, dis­trict he­ating systems, he­ating, water supply, sewerage; ku­re, ūdensapgāde, ka­na­liz­āci­ja; - izstrādā biz­ne­sa plānus un meklē kred­īta ie­spējas ko­ģe­ner­āci­ju - it se­eks and of­fers cre­dit op­por­tu­nities for co­ge­ne­ra­ti­on sta­ti­ons’ cons­truc­ti­on. sta­ci­ju izbūvē.

- 30 -

SIA Bek-Kon­sult inženierfirma sa­dar­bo­jas ar Dāni­jas spe­ciā­lis­tiem vai­ r­āku pi­lot­pro­jek­tu īste­no­šanā Lat­vijā - starp tiem ir pirmā kat­lum­āja, ko ku­ri­na ar salmiem Sau­lainē, sau­les ko­lek­to­ri Aizkrauklē (kat­lumājā un Aizkrauk­les ģimn­āzijā), SIA Mār­upe ko­ģe­ner­āci­jas sta­ci­ja ar jau­du 2 MW. Uz­ņēmums bi­ja viens no pir­majiem, kas pro­jekt­ēja, pie­gādāja un mont­ēja rūpnieciski izo­lēto cauruļu sist­ēmas, jo līdz 1994. ga­dam Lat­vijā pa­zi­na ti­kai lo­go ABB. SIA Bek-Kon­sult ir viena no pir­majām kom­plek­so sil­tum­ap­gādes pro­jek­tu īste­notājām, mo­der­niz­ējot kat­lu­ mājas un sil­tum­tra­ses kopā ar sil­tum­mezgliem. Jau 1996.-1997. gadā ti­ka īste­no­ti šādi pro­jek­ti Mār­upē, Kok­nesē un ci­tur.

Bek-Kon­sult, Ltd. en­gi­ne­ering company co­ope­ra­tes with Da­nish spe­ci­ alists in or­der to re­ali­ze se­ve­ral pi­lot pro­jects in Lat­vi­a - including the first bo­iler ho­use where straw is used as a fu­el in Sau­lai­ne, sun col­lec­tors in Aizkrauk­le (in bo­iler ho­use and Aizkrauk­le Gymnasium), Māru­pe, Ltd. co­ge­ne­ra­ti­on sta­ti­on - power capacity 2 MW. The company was one of the first en­ter­pri­ses that carried out pro­jects, supplied and as­sem­bled prein­sul­ted pi­pes’ systems. Bek-Kon­sult, Ltd. is one of the first complex he­at supply pro­ject im­ple­men­ters, it mo­der­ni­zes bo­iler ho­uses and trans­mi­ ssi­on pi­pe­li­ne with he­at sub­sta­ti­on cen­tres. Du­ring 1996/1997 se­ason the­se pro­jects were already im­ple­men­ted in Mār­upe, Kok­ne­se, etc.

Kom­plek­si pro­jek­ti re­aliz­ēti Bauskā, Smil­tenē, Jaun­mār­upē, Piņķos, Ropažos, Zaķumuižā, Vangažos, Skrīve­ros, Nīcā, Vērgalē, Jaun­piebalgā, Sau­lainē un Pils­rundālē. Šajās pilsētās un pa­gas­tos sil­tum­ap­gādes sist­ēma ir sa­kārto­ta (re­nov­ēta) pēc SIA Bek-Kon­ sult izstrādātās strat­ēģi­jas un teh­niskā pro­jek­ta.

The­se com­bi­ned pro­jects were im­ple­men­ted in Baus­ka, Smil­te­ne, Jaun­mār­upe, Piņķi, Ropaži, Zaķumuiža, Vangaži, Skrīve­ri, Nīca, Vērga­le, Jaun­piebal­ga, Sau­lai­ne and Pils­run­dāle. In the­se towns and re­gi­ons he­at supply systems are ar­ran­ged (re­no­va­ted) ac­cor­ ding to Bek-Kon­sult, Ltd. de­ve­lo­ped strategy and de­tail de­sign.


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri Datakom, SIA K. Ulmaņa gatve 2, Rīga, LV-1004 antra.kundzina@datakom.lv Darb­ības pro­fils: - Izpētes un iespēju studijas enerģētikā; - Enerģētikas attīstības programmas; - Energooapgādes sistēmu analīze un optimizācija; - Izmaksu un tarifu analīze; - Vides aspektu analīze; - Uzņēmumu un ēku energoauditi; - Pieteikumi ES fondiem un citām investīciju programmām.

Bildes paraksts pēc vajadzības

2

Pro­fi­le of activity: - Re­se­arch of op­por­tu­nities for in­ves­tment in power industry; - Power industry’s de­ve­lop­ ment prog­rams; - Analysis and op­ti­mi­za­ti­on of he­ating and power supply systems; - Analysis of costs and ra­tes; - Analysis of en­vi­ron­men­tal as­ pects; - Power examination for en­ter­ pri­ses and buildings; - Ap­pli­ca­ti­ons for rec­eiving of co-fi­nan­cing from EU funds and in­ves­tment prog­rams.

D

002. ga­da sākumā SIA DATAKOM ti­ka iz­veidots Kon­sult­āci­ju un pro­jek­tu de­par­ta­ ments, kas no­dar­bo­jas ar kon­sult­āci­ju sniegša­nu enerģ­ēti­kas jomā. De­par­ta­mentā strādā ener­ģēti­ kas, sil­tum­ap­gādes, mašīnbūves, uz­ņēmējdar­ bības vad­ības un fi­nan­šu spe­ciā­lis­ti.

ATAKOM Ltd was es­tab­lis­hed in 2002 as con­sul­ta­ti­on and pro­ject of­fi­ce, which de­als with con­sul­ta­ti­ons in power sec­tor. The de­ par­tment employs pro­fes­si­onals in power sec­tor, he­at supply sec­tor, en­gi­ne­ering industry, mar­ke­ ting and fi­nan­ces.

De­par­ta­men­ta vadītāja An­tra Kun­dzi­ņa ab­solv­ēju­si Drēzde­nes Teh­nis­ko uni­ver­sit­āti, 2007. gadā Rīgas Teh­nis­kajā uni­ver­sitātē ie­gu­vu­si inženierzinātņu dok­to­ra zinā­tnis­ko grādu sil­tum­enerģ­ētikā. Enerģē­ ti­­kas no­zarē dar­bo­jas kopš 1989. ga­da.

The ma­na­ger of de­par­tment An­tra Kun­dziņa has gra­du­ated Dres­den Tec­hni­cal University. In 2007 she to­ok en­gi­ne­ering doc­tor in he­at energy in Ri­ ga Tec­hni­cal University. She has be­en en­ga­ged in power sec­tor sin­ce 1989. Antra Kundziņa, SIA Datakom

Klienti: 1. Valsts ie­stādes: Eko­no­mi­kas un Vi­des mi­nis­tri­ja, SPRK, LIAA, BEMVA; 2. Paš­val­dības; 3. Sil­tum­ap­gādes uz­ņēmu­mi; 4. Priv­āti ener­go­apg­ādes uz­ņēmu­mi.

Clients: 1. Pub­lic in­sti­tu­ti­ons: Ministry of Eco­no­mics and Ministry of the En­vi­ron­ment, Pub­lic Uti­lities Com­mis­si­on, In­ves­tment and De­ve­lop­ment Agency of Lat­vi­a, Power Industry and Ho­using Sta­te Agency. 2. Lo­cal aut­ho­rities; 3. He­at supply en­ter­pri­ses; 4. Pri­va­te power supply en­ter­pri­ses.

konsultāciju un projektu departamenta vadītāja

Svarīgākie pro­jek­ti: Dal­ība enerģ­ēti­kas plāno­ša­nas do­ku­men­tu izstrādē: - Enerģ­ēti­kas at­tīstības pa­mat­no­stādnes 2006.-2016. ga­dam; - Vadl­īni­jas Ener­go­efek­ti­vit­ātes li­ku­mam, at­bil­sto­ši EPP Di­rekt­īvai 2006/32/EK; - Pir­mais valsts ener­go­efek­ti­vit­ātes rīcības plāns; - EK INTERREG III B pro­jekts Bal­ti­jas bio­ma­sas tīkls; - Elek­tro­ener­ģi­jas ražošanas jaun­u bāzes jau­du ie­vieša­nas va­ri­an­ti; - Iz­strādātas Aizkrauk­les, Bal­vu, Baus­kas, Cēsu, Jūrmalas, Olai­ nes, Liepājas, Vents­pils, In­ču­kal­na, Preiļu sil­tum­ap­gādes sist­ēmu at­tīstības kon­cep­ci­jas; - Sa­ga­ta­vo­ti pie­teiku­mi un sa­ņemts līdz­fi­nans­ējums no ES fondiem un citām in­vest­īci­ju prog­rammām vairāk nekā 25 mil­jo­nu LVL ap­ jomā; - Pētītas vietējā ku­rināmā iz­man­to­ša­nas ie­spējas Aizkrauklē, Bal­ vos, Ludzā, Tu­ku­ma, Raunā, Jum­pravā, In­ču­kalnā, Rīgā u.c.; - Veikti uz­ņēmu­mu un ēku ener­go­au­di­ti Do­belē, Vangažos, Olainē, Mālpilī u.c.

Sig­ni­fi­cant pro­jects: Par­ti­ci­pa­ti­on in the de­ve­lop­ment of power plan­ning stan­dards: - Ba­sic sta­te­ments of power de­ve­lop­ment du­ring 2006-2016 pe­ri­od; - Guide­li­nes for Power efficiency stan­dards, ac­cor­ding to EPP Di­rec­ ti­ve 2006/32/EK; - First strategy of country’s power efficiency; - EK INTERREG III B pro­ject Bal­tic bio­mass network; - New ba­se capacity im­ple­men­ta­ti­on ver­si­ons for power ge­ne­ra­ti­on; - De­sign of he­at supply systems’ de­ve­lop­ment con­cepts for Aizkrauk­le, Bal­vi, Baus­ka, Cēsis, Jūrmala, Olai­ne, Liepāja, Vents­pils, In­ču­kalns, Preiļi; - Ap­pli­ca­ti­ons pro­ces­sed and co-fi­nan­cing rec­eived from EU funds and ot­her in­ves­tment prog­rams - mo­re than 25 mil­li­ons LVL; - In­ves­ti­ga­ti­on of lo­cal fu­el usa­ge pos­si­bi­lities in Aizkrauk­le, Bal­vi, Ludza, Tu­kums, Rau­na, Jum­pra­va, In­ču­kalns, Ri­ga, etc; - Power examination for en­ter­pri­ses and buildings carried out in Do­ be­le, Vangaži, Olai­ne, Mālpils, etc. - 31 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri

Fortum Latvija, SIA un Fortum Jelgava, SIA

- 32 -

Ju­ridiskā adrese: Mārupes novads, Lidosta Rīga, LV-1053, Latvija Biroja adrese: Pasta iela 47, Jelgava, LV-3001, Latvija Darbības vieta: Jelgavas pilsēta un starptautiskās lidostas Rīga teritorija

Legal address: Marupe, Airport Riga, LV-1053, Latvia Office address: Pasta Street 47, Jelgava, LV-3001, Latvia Activity location: Jelgava city and territory of the international airport Riga

Vidēji gadā saražotā siltumenerģija: SIA Fortum Latvija - 15 GWh SIA Fortum Jelgava - 219 GWh

Average thermal energy produced per year: Fortum Latvia Ltd. - 15 GWh Fortum Jelgava Ltd. - 219 GWh

Vidēji gadā realizētā elektroenerģija: SIA Fortum Jelgava - 32 GWh

Average electricity sales per year: Fortum Jelgava Ltd. - 32 GWh

S

IA Fortum Latvija un SIA Fortum Jelgava ir Somijas ener­go­ kompānijas Fortum, kas savu darbību ir koncentrējusi Zie­ meļvalstīs, Krievijā un Baltijas jūras reģiona valstīs, uzņēmumi. Fortum darbības sfēra aptver siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un realizāciju, kā arī katlumāju un elektrosta­ ciju uzturēšanu un apkalpošanu. SIA Fortum Latvija un SIA Fortum Jelgava valdē ir divas personas - valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa-Pundure un valdes locekle Aina Bataraga.

F

ortum Latvija Ltd. and Fortum Jelgava Ltd. are Fortum enterprises. Fortum is Finnish energy company focusing on the Nordic countries, Russia and the Baltic sea area. Activities cover production, delivery and sales of heat energy and electricity, as well as maintenance of boiler plants and power plants. There are two persons in the board of Fortum Latvija Ltd. and Fortum Jelgava Ltd. - chairman of the board – Ms Ginta Cimdiņa-Pundure and member of the board Ms Aina Bataraga.

SIA Fortum Latvija nodrošina ar siltumapgādi un karsto ūdeni starptautisko lidostu Rīga un citus tās teritorijā esošos objektus kopš 1998. gada. Kopējais gadā saražotais siltumenerģijas apjoms ir 15 GWh. Patērētāji - 9 juridiskas personas. Kopējais siltumtīklu garums – 3 km.

Fortum Latvija Ltd. provides heating and hot water to the international airport Riga and other business customers within the airport territory since 1998. The general volume of produced thermal ener­ gy per year is 15 GWh. The company supplies 9 business customers and the overall length of district heating network is 3 km.

SIA Fortum Jelgava ir centralizētās siltumapgādes sistēmas operators Jelgavas pilsētā kopš 2008. gada sākuma. 2008. gada decembrī ekspluatācijā tika nodota pirmā SIA Fortum Jelgava būvētā katlumāja Jelgavas pilsētā - 28 MW gāzes katlu māja Aviācijas ielā 47, kas nodrošina ar siltumenerģiju Lielupes labā krasta patērētājus. Savukārt 2009. gada vasarā ekspluatācijā tika nodota pirmā SIA Fortum Jelgava koģenerācijas stacija Ganību ielā 71a ar siltuma jaudu 4,668 MW un elektrisko jaudu 3,966 MW. Bez tam SIA Fortum Jelgava apkalpošanā un uzturēšanā atrodas: - 2 lielākas jaudas katlumājas (Ganību ielā 71 - 113 MW, Rūpniecības ielā 73 - 51 MW); - 5 mazākas jaudas katlumājas (no 0,3 MW līdz 1 MW). Kopējais patērētāju skaits - 390 juridiskas personas un 15 700 iedzīvotāji.

Fortum Jelgava Ltd. is district heating system operator in Jelgava city since the beginning of 2008. On December 2008 Fortum Jelgava Ltd. launched its first boiler house built in Jelgava city – 28 MW gas boiler plant at Aviācijas iela 47 providing thermal energy to the right bank district heating customers. In summer of 2009 the first cogeneration plant of Fortum Jelgava Ltd. was launched at Ganību iela 71a with thermal capacity 4,668 MW and electrical capacity 3,966 MW. Besides Fortum Jelgava Ltd. operates and maintains: - 2 bigger capacity boiler plants (Ganību iela 71 - 113 MW; Rūpniecības iela 73 - 51 MW); - 5 smaller capacity boiler plants (0,3 MW to 1 MW). The total number of customers – 390 business customers and 15 700 residential customers.

Jelgavā centralizētās siltumapgādes sistēma ir izvietota Lielupes kreisajā un labajā krastā. Kopējais siltumtīklu garums ir 69,7 km. Energoefektivitātes paaugstināšanas nolūkos Lielupes kreisajā krastā centralizēto siltumapgādi turpmāk paredzēts nodrošināt no katlumājas un koģenerācijas stacijas Ganību ielā.

District heating system in Jelgava is located on both banks of the Lielupe river. The overall length of district heating network is 69,7 km. In order to increase energy efficiency, it is planned to supply the left bank of the Lielupe river from boiler house and cogeneration plant in Ganību iela.

Šobrīd visās SIA Fortum Jelgava katlumājās kā kurināmais tiek izmantota gāze, taču uzņēmums nopietni strādā pie darbības efektivitātes paaugstināšanas un alternatīvo energoresursu izmantošanas. Kā viens no uzdevumiem ir darbs pie izpētes par jaunas bio-kurināmā koģenerācijas stacijas būvniecību Jelgavas pilsētā, kurā par kurināmo izmantos vietējo cieto kurināmo.

Currently all Fortum Jelgava Ltd. boiler plants are using natural gas as a fuel. The company is very determined to proceed with its work in the field of efficiency and consumption of alternative energy resources. One of the tasks is to evaluate the possinility for the construction of a new bio-fuel co-generation plant in Jelgava city that would consume local solid fuel.


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri Grandeg, SIA Tirdzniecība: Mārtiņš Kārkliņš, tālr. +371 29445411, fakss: +371 67185958, e-pasts: martins@grandeg.lv Skype: grandeg_info

Commerce sontacts: Mārtiņš Kārkliņš, phone. +371 29445411 fax- +371 67185958 e-mail: martins@grandeg.lv Skype: grandeg_info

Darbības profils: - dažādu jaudu biomasas gra­ nu­lu katlu ražošana; - metālapstrāde.

Business activities: - production of different ca­pa­ ci­ties’ biomas granule boiler hou­ses - metal working

Grandeg dibinātājs Andris Lubiņš Founder of Grandeg Ltd Andris Lubiņš

S

G

Plašajā Grandeg granulu apkures katlu sortimenta klāstā atradīsiet, gan pusautomātiskos, gan pilnas automātikas ūdens un gaisa apkures iekārtas. To siltuma ražošanas jaudas (no 15 kW līdz 500 kW) var nodrošināt ģimenes māju, kotedžu, daudzdzīvokļu ēku, sabiedrisko un ražošanas ēku, noliktavu un pat veselu ciematu apsildīšanu.

Grandeg offers different boilers – semi-automatic, fully automatic water and air heat systems. The capacity of heat generation (from 15 kW to 500 kW) supplies thermal energy to living houses, cottages, apartment houses, public and industrial buildings, stores and even districts.

16 gadu laikā Grandeg apkures katli ir atraduši mājvietas dažādos Latvijas nostūros, kā arī aizceļojuši uz Beļģiju, Vāciju, Somiju, Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju un citām Eiropas valstīm.

In 16 years time Grandeg boilers have been delivered to different places in Latvia as well as Belgium, Germany, Finland, Russia, the Ukraine, Belarus and other European countries.

Grandeg koksnes granulu degļi un šim kurināmajam projektētie ūdens un gaisa apkures katli ir unikāli, to konstrukcija un dizains ir Grandeg rūpnīcas inženieru izstrādāts produkts. Jau no darbības pirmsākumiem rūpnīcā ir izveidota tehniski eksperimentālā nodaļa ar mērķi sasniegt efektīvāko granulu sadedzināšanas procesa vadīšanu ar maksimāli augstu katla lietderības koeficientu. Tajā nepārtraukti tiek projektēti un izstrādāti jauni granulu apkures iekārtu produkti, to konstrukcijas, mezgli un vadības automātika, kā arī testēti un uzlaboti ražošanā esošās konstrukcijas un to mehānismi. Tāpat notiek sadarbība ar Latvijas augstskolām, ļaujot studentiem piedalīties tehnoloģisko izaicinājumu risināšanas procesā.

Grandeg wood pellet burners, as well as boilers and hot air generators are unique devices that are designed and developed by Grandeg engineers.

IA Grandeg ir dibināta 1993.gadā, kad, līdzīgi kā daudzi pēc tam slaveni uzņēmēji, Andris Lubiņš garāžā radīja savu pirmo apkures katlu, kuru bija iespējams kurināt ar granulām. Kopš tā laika ir pagājuši 16 gadi, rūpnīcā izveidotas un attīstītas vairākas biomasas granulu apkures katlu sērijas, klientiem piegādāti ap 3000 kvalitatīvu apkures katlu, un šī attīstība turpinās.

randeg Ltd. was founded in 1993 when Andris Lubiņs like many other entrepreneurs in his garage mounted his first boiler that could be heated with pellets. During these 16 years several series of pellet boilers have been developed and mo­re than 3000 quality pellet boilers delivered to households and in­dus­tri­al customers.

When the factory was founded a new technical experimental group was developed with the aim to achieve the most effective managing of pellets burning process with optimally high efficiency. New products of pellets heat equipment are designed and produced, their constructions, substations and managing mechanisms as well as the testing and improvement of existing constructions and mechanisms is done. Due to cooperation with high schools in Latvia students are able to participate in salvation of technological challenge process.

Veiksmīga tehniskā progresa, degšanas un siltumapmaiņas procesa pētījumu rezultātā ir izdevies realizēt katla iekārtu ar ilgu ekspluatācijas mūžu, kas mērāms jau vairāk nekā 10 gadu garumā, tādēļ arī vispārējā rūpnīcas garantijas termiņš katla ūdens korpusam ir 5 gadi.

As a result of successful research and technical development of bur­ning and heat exchange process, the exploitation term of boi­ lers is more than 10 years which is much more than 5 years of ma­­nufacturer’s warranty.

Daži no mūsu nozīmīgākajiem klientiem: Latvijas Valsts Meži, Staļģenes, Jaunpiebalgas, Ķeipenes, Smiltenes, Salacgrīvas, Brīvzemnieku u.c. pašvaldības.

Few of our most valuable consumers: Latvijas Valsts Meži, municipalities of Staļģene, Jaunpiebalga, Ķeipene, Smiltene, Salacgrīva, Brīvzemnieki, etc. - 33 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri

Granta, SIA Star­ta ie­la 6b, Rīga, Lat­vij­a, LV-1026

Star­ta Street 6b, Ri­ga, Lat­vi­a, LV-1026

- ISM pro­jekt­ēša­na, montāža, ap­kal­po­ša­na; - kat­lum­āju pro­jekt­ēša­na, montāža, ap­kal­po­ša­na; - sil­tum­tra­šu pro­jekt­ēša­na, izbūve; - ēku iek­šējo sil­tumtīklu, karstā un aukstā ūdens ap­ gādes, kanalizācijas sist­ēmu pro­jekt­ēša­na, izbūve; - ēku inženiertehnisko sist­ ēmu ap­kal­po­ša­na.

- IHS de­sig­ning, as­sem­bling and main­te­nan­ce; - bo­iler ho­use de­sig­ning, as­ sem­bling and main­te­nan­ce; - trans­mi­ssi­on pi­pe­li­ne, in­do­ or he­at network and hot and cold water supply system’s de­ sig­ning and cons­truc­ti­on; - drain de­sig­ning and cons­ truc­ti­on; - en­gi­ne­er-tec­hni­cal systems’ main­te­nan­ce.

S

G

Lat­vi­jas valsts bi­ja at­gu­vu­si sa­vu ne­at­kar­ību, un, kā jau visās jomās, arī sil­tum­apgādē okup­āci­jas ga­di bi­ja at­stāju­ši man­to­jumā teh­nis­ki at­pa­li­ku­šu un eko­no­mis­ki ne­sa­imn­iecis­ku sil­tum­ap­gādes sist­ēmu.

Lat­vi­a had just got its in­de­pen­den­ce and as it was in all sphe­res - years of oc­cu­pa­ti­on had af­fec­ted he­at supply too, and had left the he­at system technically hang-up and une­co­no­mi­cal.

SIA Gran­ta uzsāka sa­vu darb­ību un pievērsās cen­tra­lizētās sil­tum­ ap­gādes jaut­ājumiem. Pa­teicoties ie­spējai ie­pazīties ar ci­tu val­stu, it sevišķi skan­din­āvu, pie­re­dzi šajā jomā, uz­ņēmums sāka sa­dar­ bību ar zviedru komp­āni­jas Al­fa La­val pār­stāvniecību Lat­vijā in­ di­vi­duā­lo sil­tum­mez­glu jomā. Parādījās pirmie mo­dernie in­di­vi­ duālie sil­tum­mez­gli ar ie­spēju re­gulēt tel­pu temperatūru at­karībā no āra gai­sa temperatūras.

Gran­ta Ltd. star­ted its activity and fo­cu­sed on dis­trict he­ating is­su­ es. Due to possibility to get to know experience of ot­her co­untries in this sphe­re, especially Scan­di­na­vi­an, the company com­men­ced its co­ope­ra­ti­on with Sweden Company Al­fa La­val agency in Lat­ vi­a in in­di­vi­du­al he­at sub­sta­ti­on sphe­re. First in­no­va­ti­ve in­di­vi­du­ al he­at sub­sta­ti­on ap­pe­ared with pos­si­bi­lities to con­trol tem­pe­ra­ tu­re de­pen­ding on the tem­pe­ra­tu­re out­si­de. First he­at sub­sta­ti­on in Lat­vi­a cau­sed do­ubts on their possibility to per­form be­cau­se no­thing li­ke that was experienced be­fo­re. Ima­gi­ne a per­son who has ser­ved all his li­fe in an old type he­at sub­sta­ti­on approximately 3 x 5 me­ters, damp and hot ro­om full with pi­pes and every ti­me the tem­pe­ra­tu­re out­si­de chan­ged he tried to con­trol tem­pe­ra­tu­re in­si­de by use of tap. And suddenly he en­ters the sa­me ro­om but it is empty and dry only one he­at sub­sta­ti­on in the cor­ner which is approximately 1m x 1, 5 m and ac­cor­ding to tem­pe­ra­tu­re out­si­de it con­trols the tem­pe­ra­tu­re in­si­de the building automatically. Of co­ur­se a per­son se­es so­met­hing li­ke that for the first ti­me that is why con­clu­si­on is unequivocal - it won’t work he­re.

IA Gran­ta dibin­āta 1993. ga­da 23. feb­ruārī, ar mērķi dar­boties sil­tum­teh­ni­kas un sil­tum­ap­gādes jomā.

Pirmie sil­tummez­gli Lat­vijā iz­rais­īja zin­āmas šau­bas par to spēju strādāt, jo līdz šim ne­kas tāds nebi­ja redzēts. Ie­ domājieties cilv­ēku, kurš vi­su mūžu ap­kal­po­jis vecā ti­pa sil­tum­ mez­glu, ap­mēram 3 x 5 met­ri, mitrā un karstā telpā pilnā ar cauruļvadiem, ikreiz, mai­noties temperatūrai ārā, mēģi­not ar krāniem kaut ko pie­re­gulēt, pēkšņi ienāk tanī pašā telpā, bet tā ir tuk­ša un sau­sa, ti­kai stūrī stāv sil­tum­mezgls ap­mēram met­ru reiz pus­ot­ra ar au­to­māti­ku, ku­ra se­ko āra gai­sa temperatūrai un at­karībā no tā re­gulē temperatūru ēkā. Pro­tams, cilvēks kaut ko tādu redz pir­mo reizi, tādēļ arī se­cin­ājums viennozīmīgs - pie mums tas ne­var strādāt.

- 34 -

ran­ta Ltd. was fo­un­ded in 23 February, 1993 and its ob­jec­ti­ve was to per­form in he­at en­gi­ne­ering and he­at supply sphe­re.

Šis piemērs rak­stu­ro tālai­ka vi­di un ap­lieci­na to, kādas pūles bi­ja jā­pieliek, lai sāku­ma pe­ri­odā šo biz­ne­su uz­sāktu un pār­liecin­ātu klientus par sil­tum­mez­glu pārbūves ne­pie­ciešam­ību.

This example cha­rac­te­ri­zes the en­vi­ron­ment of the pe­ri­od and tes­tifies that in or­der to launch this bu­si­ness and sell cus­to­mers on the necessity of he­at sub­sta­ti­on re­cons­truc­ti­on it to­ok gre­at ef­fort.

Pirmie sil­tummez­gli pilnībā ti­ka kom­plekt­ēti un iz­ga­ta­vo­ti Zviedrijā, un SIA Gran­ta veica šo mez­glu montāžu ob­jek­tos. Ar lai­ku uz­ņēmums pats sāka būvēt šādus sil­tum­mez­glus Lat­vijā ar komp­āni­jas Al­fa La­val ak­cep­tu.

First he­at sub­sta­ti­ons were fully as­sem­bled and ma­de in Sweden, and Gran­ta Ltd. did the assembly of such he­at sub­sta­ti­on in fa­ci­ lities. In the long run the company star­ted to cons­truct such he­at sub­sta­ti­ons in Lat­vi­a with Al­fa La­val ap­pro­val.

Šodien SIA Gran­ta veic ISM (in­di­vi­duā­lo sil­tum­mez­glu) pro­jek­ tēša­nu, montāžu un ap­kal­po­ša­nu.

Today Gran­ta Ltd. pro­vi­des IHS (in­di­vi­du­al he­at sub­sta­ti­on) de­ sig­ning, as­sem­bling and ser­vi­ce.


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri Horus Laboratory, SIA Vīlan­des ie­la 6-1, Rīga, LV1010, Lat­vi­ja

Vīlan­des Street 6-1, Ri­ga, Lat­vi­a

- sil­tumtīklu stāvokļa no­vēr­ tē­ša­na, iz­man­to­jot ae­ro­ter­mo­ gr­āfi­ju;

- diagnostics of district hea­ ting networks using aerial ther­ mography (thermal mapping) me­thod;

- ter­mo­grāfi­jas un energo­au­ di­­ta pa­kal­po­ju­mi;

- thermography and energy audit services;

- sil­tumtīklu te­ri­to­ri­jas kar­tes in­­fra­sar­ka­najā spektrā.

- he­at network territory maps in in­fra­red spec­trum.

Bildes paraksts pēc vajadzības

S

H

Ae­ro­ter­mogr­āfi­jas me­to­de ļauj cen­tra­lizētās sil­tum­ap­gādes uz­ņēmu­ miem iden­ti­ficēt plīsu­mus un izo­lāci­jas pro­blēmas, ko­riģēt sil­tumtīklu no­vieto­ju­mu kartē un iegūt no­vērtēju­mu par si­tumtīklu izo­lāci­jas īpašībām, uz kā pa­ma­ta var ob­jekt­īvi izvērtēt re­mon­tēja­mos seg­men­tus un ne­re­kons­truēt vēl jo­projām kva­li­tat­īvos tra­šu pos­mus.

Aerial thermography method allows district heating companies to identify flaws and insulation defects, correct heat network geo-location data and grade network insulation quality for prioritization of pipeline reconstruction works.

IA Ho­rus Laboratory novērtē sil­tumtīklu stāvok­li, iz­man­to­ jot ae­ro­ter­mogr­āfi­jas (sil­tum­kart­ēša­nas) me­to­di. Te­ri­to­ri­ju sil­tu­ma kar­tes tiek veido­tas ar spe­ciā­li ap­rīkotiem lid­aparātiem. Uz­ņēmums strādā visā Eiropā. Lat­vijā sniedz arī ter­mo­grāfi­jas un ener­go­au­di­ta pa­kal­po­ju­mus.

Pa­kal­po­ju­ma re­zultātā klients sa­ņem pie ko­or­din­ātu tīkla pie­saistītu sil­tumtīklu te­ri­to­ri­jas kar­ti in­fra­sar­ka­najā spektrā, kā arī sil­tumtīklu fak­ tiskā no­vieto­ju­ma un stāvokļa vek­torslāni ar kva­li­tat­īvu sil­tum­tra­šu pos­ mu stāvokļa no­vērtēju­ma slāni. Iegūtās kar­tes tiek in­tegr­ētas pasūtītāja Ģeo­grā­fiskās in­form­āci­jas sistēmā (GIS), kas palīdz sil­tum­saimniecībai uzkrāt, pārlūkot, apstrādāt un ana­lizēt da­tus par tīklu infrastruktūru. Aero­­­ter­mogr­āfi­ja ir arī labs sākums GIS sist­ēmas ie­vieša­nai. Eiropā ae­ro­ter­mogr­āfi­jas me­to­de sil­tumtīklu dia­gnos­tikā tiek pie­ lieto­ta jau kopš 90. gadiem. Me­to­di iz­man­to­ju­šas vairāk nekā 100 lielas sil­tumsaim­niecības Vācijā, Austrijā, Po­lijā, kā arī Lat­vijā. Pie­ re­dze rāda, ka meto­des at­maks­āšanās laiks ir ne vairāk kā 2 ga­di. Līdz šim sil­tumtīklu dia­gnos­ti­ka Lat­vijā ir veikta Liepājā, Jēkab­ pilī un jau at­kārto­ti arī Rīgā.

orus Laboratory Ltd. provides diagnostics of district heating networks using aerial thermography (thermal mapping) method. Thermal maps of territory are made using special aircraft. The company works throughout Europe. It provides thermography and thermal audit services in Latvia.

As a result of the service customer is provided with a geocorrected ther­mal infrared map, vector layer of network location and analysis layer with qualitative network pipeline quality grading. Acquired maps are integrated in customer’s Geographical In­for­ mation System (GIS) that allows to store, browse, process net­ work infrastructure data. Aerial thermography is also a good start for GIS system implementation. In European countries aerial thermography method is used for district heating diagnostics since mid-1990ties. This method has been used by more than 100 large networks in Germany, Austria, Poland and Latvia. According to experience the payback period for investment in the method does not exceed 2 years. Until now heat network diagnostics in Latvia have been performed in in Liepāja, Jēkabpils and repeatedly in Riga.

Kopā ar Lat­vi­jas un ār­val­stu zinā­tnis­kajām institūcijām SIA Ho­rus Laboratory at­tīsta arī ci­tu tālizp­ētes (t.sk. ter­mo­kar­šu) metožu pie­lieto­ ju­mus. At­tīstības virz­ieni iekļauj uz ter­mo­kartēm balstītu kvan­ti­tat­īvu tra­šu izo­lāci­jas īpaš­ību modeļa iz­veidi, aug­snes mit­ru­ma anom­āli­ju dia­ gnos­tiku, dam­bju sūču un me­li­or­āci­jas/drenāžas sist­ēmu dia­gnos­ti­ku ap ceļu, dzelzceļu pa­matnēm, lauk­saimniecības zem­ju me­lior­āci­jas sist­ ēmu pro­blēmu iden­ti­fik­āciju; ter­miskā u.c. pie­sārņo­ju­ma dia­gnos­tiku ūdenstilpnēs, uguns­grēku iz­cel­šanās vietu iden­ti­fik­āciju u.c.

Together with Latvian and international research institutions Horus La­boratory develops other remote diagnostics (incl. thermal) methods. De­velopment quantitative pipeline insulation estimation models ba­ sed on thermal maps; diagnostics of soil moisture anomalies for me­li­ ora­tion and drainage system analysis near highway and railroad bases; farm land drainage system diagnostics, thermal and other pollution in wa­ter, identification of fire outbreak points and other.

Būsim priecīgi sa­dar­boties gan eso­šo pa­kal­po­ju­mu sniegšanā, gan jaun­o metožu izstrādē!

We would be glad to cooperate in providing current services as well as in development new methods! - 35 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri

Izoterms, SIA Birojs - Sto­pi­ņu no­vads, Jaunbūmaņi, LV-2130 Ražotne - Gau­jas ie­la 24, Van­­ga­ži, Inčuklana novads, LV-2136, Latvija www.izoterms.lv

Of­fi­ce - Jaunbūmaņi, Sto­pi­ņi re­gi­on, Lat­vi­a, LV-2130 Pro­duc­ti­on unit - 24 Gau­jas Street, Van­gaži, Inčukalna re­ gi­on, Lat­vi­a, LV-2136 www.izoterms.lv

Rūpnieciski izo­lēto cauruļu ražošana.

Manufacturing of pre­in­su­la­ted pipes.

Cauruļvadu ele­­­men­ti.

Pi­ping network ele­ments.

kom­plekt­ējošie

Pro­ces­sing of pro­ject and its do­cu­men­ta­ti­on.

Pro­jek­ta un pro­jek­ta do­ku­ ment­āci­jas iz­strāde.

U

T

z­ņēmums IZOTERMS ir lielākais rūpnieciski izo­lēto cauruļvadu ražotājs Bal­ti­jas re­ģi­onā. Piln­vēr­tīga sil­tumtīklu ap­gāde uz­sākta kopš 1999. ga­da.

he company IZOTERMS Ltd. is the num­ber one of the industrially iso­la­ted pi­pes ma­nu­fac­tu­rer in the Bal­tic are­a. Va­lu­ab­le he­at network supply was laun­ched sin­ce 1999.

Straujās iz­mai­ņas un uz­la­bo­ju­mi rūpnieciski izo­lēto sist­ēmu ražošanas teh­no­lo­ģijās iz­vir­za arvien aug­stākas pras­ības inženieru un teh­nis­ko spe­ciā­lis­tu pro­fe­si­on­ālai iz­augsmei. Pa­stāvīga aprūpe par vi­su teh­no­lo­ģis­ko pro­ce­su pre­ci­zit­ātes at­bilstību, jaun­o teh­no­ lo­ģi­ju un ma­te­riā­lu ie­vieša­na no­dro­ši­na uz­ņēmu­ma pro­duk­ci­jai augst­a līme­ņa teh­nis­ko uz­ti­cam­ību..

Ra­pid chan­ges and im­pro­ve­ments in industrially iso­la­ted pi­pes’ ma­nu­fac­tu­ring technology is the re­ason of hig­her de­mands for the skills’ de­ve­lop­ment for en­gi­ne­ers and tec­hni­cal pro­fes­si­onals. Re­ gu­lar main­te­nan­ce for all tec­hno­lo­gi­cal pro­ces­ses’ accuracy com­ pli­an­ce, new technology and ma­te­ri­al supply pro­vi­des high le­vel tec­hni­cal reliability to company’s pro­duc­ti­on.

Kā būtisks fak­tors veiksmīgai dar­bu no­risei uz­skat­āma kva­li­tat­īva pro­jek­ta do­ku­ment­āci­ja. IZOTERMS pie­redz­ējušie inženierisiltumtehniķi izstrādās pro­jek­tu op­timāliem ri­sin­ājumiem gan eso­ šo sil­tumtīklu at­jau­no­ša­nai, gan jaun­u cauruļvadu izbūvei.

One of the main fac­tors for suc­ces­sful work pro­cess is qualitative pro­ject do­cu­men­ta­ti­on.

Uz­ņēmu­ma pro­duk­ci­ja ir: izo­lētas cau­ru­les, līku­mi, treiga­ ba­li, pār­ejas, ventiļi, kom­pen­sa­to­ri, bal­sti, uz­ma­vas un vis­i ci­ti kom­plekt­ējošie ele­men­ti, ku­ri ne­pie­cieša­mi, lai iz­pild­ītu cauruļvada montāžu ko­pumā. Rūpnīca ražo izolētās cau­ru­les un veidga­lus iz­mēros no DN15 līdz DN1000. Izolētās cau­ru­ les ar no­rādītu tipv­eida iz­mēru (1-sēri­ja) prak­tis­ki vienmēr ir uz­krātas uz­ņēmu­ma no­lik­tavās. At­karībā no pie­lieto­ju­ma pa­ ma­ta cau­ru­le var būt tērau­da, nerūsējošā tērau­da, va­ra, plast­

IZOTERMS experienced en­gi­ne­ers - he­at en­gi­ne­ers - will pro­du­ ce pro­ject for op­ti­mal so­lu­ti­on for existing he­at network re­no­va­ti­ on as well as new pi­pe­li­ne cons­truc­ti­on. Company’s pro­duc­ti­on is: iso­la­ted pi­pes, elbows, do­ub­le bran­ ches, tran­si­ti­ons, val­ves, expansion jo­int, pil­lars, clut­ches and ot­ her accessory equipments that are necessary for com­ple­te pi­pe as­sem­bling. The factory ma­nu­fac­tu­res iso­la­ted pi­pes and pi­pe fit­ting di­ men­si­ons star­ting from DN15 to DN 1000. Iso­la­ted pi­pes with stan­dard di­men­si­on (1-set) are always kept in company’s sto­re­ho­use. De­pen­ding on usa­ge, the ba­sic pi­pes can be ma­de of ste­el, stain­less ste­el, cop­per, plas­tic with spe­ci­al iso­la­ti­on for ste­am, with in­ten­sified he­at iso­la­ti­on (2-set), with specially in­ten­sified iso­la­ti­on (3-set), with in­teg­ra­ted spe­ci­al cab­le for vis­co­us liquid trans­por­ta­ti­on and do­ub­le uni­ted iso­la­ti­ons. Stan­dard pro­duc­ti­on usually is supplied from company’s sto­ re­ho­use in 2 till 5 days; non-stan­dard or­ders are re­ali­zed in 1 till 4 weeks. For pro­duct delivery the company has a chain of spe­ci­al ve­hic­les. Company’s pro­duc­ti­on was cer­tified to comply with Eu­ro­pe­ an stan­dards EN448, EN488, EN 489 quality con­trol system

- 36 -


LSUA biedri

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

Ekstrūzijas līnijas ar koronārās izlādes apstrādi

Gatavās produkcijas noliktava

Extrusion lines with coronary discharge treatment

In the prodiction warehouse

ma­sas, ar īpa­šu izo­lāci­ju tvai­kam, ar pa­stip­rin­ātu sil­tu­ma izo­lāci­ju (2-sēri­ja), ar īpa­ši pa­stip­rin­ātu izo­lāci­ju (3-sēri­ja), ar in­tegr­ētu īpa­šu ka­be­li vis­ko­zu šķidrumu trans­port­ēša­nai un du­bul­tu vienotā izo­lācijā.

complies with ISO 9001:2000. Iso­la­ted pi­pe­li­ne most im­por­ tant pa­ra­me­ter eva­lu­ati­ons are ma­de periodically- λ by the Ha­ no­ver Dis­trict He­ating Re­se­arch In­sti­tu­te in Germany (FFI). Such eva­lu­ati­on was me­asu­red in Da­nish Tec­hno­lo­gi­cal In­sti­ tu­te (DTI).

Stan­dar­ta pro­duk­ti pa­ras­ti tiek pie­gādāti no uz­ņēmu­ma no­lik­ tavām 2-5 dienu laikā, ne­stan­dar­ta pasūtījumi tiek iz­pild­īti no 1 līdz 4 nedēļām. Pro­duk­ci­jas piegādei uz­ņēmu­mam ir ve­se­la vir­kne spe­ci­aliz­ēto auto­trans­por­ta līdzekļu. Uz­ņēmu­ma pro­duk­ci­ja ti­ka ser­ti­fic­ēta, lai at­bil­stu Eiro­pas stan­dar­ tam EN 253 un saistītiem stan­dartiem EN 448, EN 488, EN 489, kva­lit­ātes vad­ības sist­ēma at­bilst ISO 9001:2000. Pe­ri­odis­ki tiek veikti izo­lēto cauruļu svarīgāko pa­ra­met­ru mērīju­mi - λ Sil­tu­ma pētīju­mu institūtā FFI (Han­no­ve­re, Vāci­ja). Sil­tu­ma vadītspējas mērīju­mi ti­ka veikti arī Dāni­jas Teh­no­lo­ģis­kajā institūtā. Abos gadīju­mos iz­mērītais īpatn­ējais sil­tum­vadītspējas ko­eficients: λ = 0.026W / m ° K. Po­li­eti­lēna cauruļu ražošana - ap­val­kums - tiek veikta uz spe­ci­ alizētām plānsienu cauruļu ekstrūzijas līnijām. Svar­īgi ir tas, ka veido­ša­nas laikā cauruļu iekšējās virs­mas apstrādā ar ko­ron­āro iz­lādi, lai no­dro­šin­ātu mak­sim­ālu adh­ēzi­ju po­li­uret­āna sil­tum­izo­ lāci­jai ar po­li­eti­lēna ap­val­ku. Pie­mēro­jot šo metodi, tiek sa­sniegta ne­pie­ciešamā sist­ēmas saik­ne metāls-po­li­uretāns-po­li­etilēns. Tas sa­vukārt arī no­sa­ka cauruļvadu ilgmūžību. Elastīgs mārke­tings, kas balstās uz uz­ņēmu­ma iek­šējam un ārējām pārstāvniecībām, dod ie­spēju no­dro­šināt ciešāku sa­darb­ību ar uz­ņēmu­ma klientiem visā Eiropā. SIA IZOTERMS ir ilg­gad­ēja un lielākā cauruļu pie­gādātāja paš­val­dības uz­ņēmu­mam Rīgas sil­tums, ra­jo­nu centriem, ciematiem un pa­gastiem visā Lat­vijā, Lietuvā un Igau­nijā. Vai­ r­ākus ga­dus pie­gādes notiek arī uz Krievi­jas Fe­der­āci­ju, Dāni­ ju, Ho­lan­di, It­āli­ju un Zviedri­ju. Pie­gādājot vairāk nekā 1300 kilo­met­rus izo­lēto cauruļu un vi­su kom­plekt­ējo­šo cauruļvadu detaļu, uz­ņēmums nav sa­ņēmis ne­kādas pre­ten­zi­jas par pro­ duk­ci­jas kva­lit­āti.

In both ca­ses the me­asu­red spe­ci­fic he­at con­duc­ti­on mo­du­le: λ = 0.026W / m ° K. To pre­pa­re ba­sic ste­el pi­pe, pi­pes’ sur­fa­ce must be tre­ated with shot blas­ting. Re­fi­ned pi­pe sur­fa­ce pro­vi­des se­cu­re polyurethane fo­am layer con­nec­ti­on with ste­el pi­pe. Polythene pi­pes ma­nu­fac­tu­ring - co­ver - is ma­de on spe­ci­al pi­pes’ extrusion li­nes with thin wall. It is very im­por­tant that du­ring the pro­duc­ti­on coronary discharge is applied to pro­vi­de maximum ad­he­si­on to polyurethane he­at iso­la­ti­on with polythene co­ver. As a re­sult of ser­vi­ce, cus­to­mers are pro­vi­ded with a he­at network are­a map in­fra­red spec­trum that is ad­ded to co­or­di­na­te network as well as he­at network re­al lo­ca­ti­on and con­di­ti­on vec­tor layer with qualitative trans­mi­ssi­on pi­pe­li­ne sec­ti­on con­di­ti­on eva­lu­ati­ on layer. With this met­hod necessary system jo­int is ach­ieved; which is ste­el - polyurethane - polyethylene. This is how longevity of pi­ping tu­bing is de­ter­mi­ned. Flexible mar­ke­ting that is ba­ sed on in­ter­nal and external agencies of en­ter­pri­se, gi­ves a possibility to pro­vi­de bet­ter co­ope­ra­ti­on with cus­to­mers in all Eu­ro­pe. IZOTERMS Ltd is li­fe­long and the big­gest pi­pe’s supplier to mu­ ni­ci­pal en­ter­pri­se Ri­gas sil­tums, dis­trict cen­tres, vil­la­ges and small ru­ral dis­tricts in all Lat­vi­a, Lit­hu­ani­a and Es­to­ni­a. For se­ve­ral years the company de­li­vers its pro­duc­ti­on to Rus­si­a, Den­mark, Hol­land, Italy and Sweden. The company has not rec­eived any com­plains on pro­duc­ti­on quality while it de­li­vers mo­re than 1300 km iso­la­ted pi­pes. - 37 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri

Jēkabpils siltums, SIA Na­me­ja ie­la 4a, Jēkab­pils, LV5201, Lat­vi­ja

Na­me­ja Street 4a, Jēkab­pils, LV-5201, Lat­vi­a

Saražotais sil­tum­ener­ģi­jas dau­dzums vid­ēji gadā - 72000 MWh. Kopējā ap­sildāmā dzīvo­jamā plat­ība - 326468 m². Sil­tumtīklu uz­ņēmu­ma pa­kal­ po­ju­mus iz­man­to 20 800 ie­ dzīvot­āju. Ku­rināmā veidi: da­basg­āze, šķelda un zāģskai­ das.

Net thermal energy pro­duc­ tion per year - 72000 MWh. The ove­rall li­ving-spa­ce for hea­ting - 326468 m²; Ser­vi­ce pro­vi­ded by he­at network is used by 20 800 ap­ ar­tment ho­use in­ha­bi­tants. The main fu­el: na­tu­ral gas, woodchip, saw­ dust.

S

IA Jēkab­pils sil­tums iz­veido­ta 2003. ga­da 24. aprīlī, re­or­ga­ni­ zējot paš­val­dības uz­ņēmu­mu Jēkab­pils sil­tumtīkli. Sa­biedrības 100% kapitāldaļu turētājs ir Jēkab­pils pils­ētas paš­val­dība. Sa­biedrības gal­venie darb­ības veidi ir tvai­ka un karstā ūdens pie­gāde, elek­tro­ener­ģi­jas ražošana un sa­da­le, ēku demontāža un no­jauk­ša­na, ze­mes dar­bi, ēku vispārējā būvniecība un inženiertehniskie dar­bi, inženiertehnisko sist­ēmu montāža, izo­lāci­jas ie­rīko­ša­na u.c. Strādājo­šo skaits uz­ņēmumā vid­ēji ir 72 dar­bin­ieki. Ne­to ap­ groz­ījums ir virs 2 mil­jo­ni 321 tūkstoši la­tu. Ku­rināmā veidi: da­ basgāze, šķelda un zāģskai­das.

Jēkab­pils pilsētā sil­tum­ener­ģi­ju ap­ku­res un kar­sto ūdeni sa­ga­ta­vo de­ viņās kat­lumājās. Četrās no tām (Tvai­ka 4, Celtnieku 13a, Dārza 7 un Ķieģeļu 1) gadā saražo 98,9% jeb 71 054 MWh sil­tum­ener­ģi­ jas. Pārējās pie­cas kat­lum­ājas ir ne­lielas, lok­ālas kat­lum­ājas, kas gadā saražo ti­kai 1,1% jeb 816 MWh sil­tum­ener­ģi­jas. Lielākajā pils­ētas kat­lumājā Tvai­ka ielā 4 ir uz­stādīti 3 ūdenssildāmie kat­li un 1 tvai­ ka katls. Kat­lumājā saražo ap­mēram 71% no vis­as sil­tum­ener­ģi­jas. Pašreiz ir veikta vir­kne pa­sāku­mu kat­lum­ājas mo­der­niz­āci­jai un ražošanas efek­ti­vit­ātes pa­aug­stin­āša­nai. Kat­lum­āja vid­ēji ap­ku­res se­ zonā saražo 51 000 MWh sil­tum­ener­ģi­jas, no kurām re­aliz­ētas tiek vid­ēji 42 000 MWh.

- 38 -

J

ēkab­pils sil­tums Ltd. was fo­un­ded on 24th Ap­ril, 2003 due to mu­ni­ci­pal en­ter­pri­se Jēkab­pils sil­tumtīkli re­or­ga­ni­za­ti­on. The sha­re­hol­der of Jēkab­pils sil­tums for the amo­unt of 100% is Jēkab­ pils City Co­un­cil.

The es­sen­ti­al as­pects of the cor­po­ra­ti­on are ste­am and hot water supply, power ge­ne­ra­ti­on and dis­tri­bu­ti­on, building dis­man­ tling and de­mo­li­ti­on, earthworks, building and en­gi­ne­ering tec­hni­cal works, en­gi­ne­ering system’s in­stal­la­ti­on, in­su­la­ti­on in­stal­la­ti­on etc. The ave­ra­ge num­ber of employees is 72 employees. Net tur­no­ver is over 2 mil­li­ons 321 tho­usand lats. Ba­sic cost uni­tes are ge­ne­ra­ ti­on costs for pro­duc­ti­on to sell (fu­el, electricity, amor­ti­za­ti­on, sa­laries). The main fu­el - na­tu­ral gas, woodchip, sawdust. The he­ating energy for Jēkab­pils city as well as hot water is pro­du­ced in ni­ne bo­iler ho­uses. Fo­ur out of ni­ne (4 Tvai­ka, 13a Celtnieku, 7 Dārza and 1 Ķieģeļu) pro­du­ces 98,9% per year or 71054 MWh ther­ mal energy. The ot­her fi­ve bo­iler ho­uses (104 Ri­gas, 237 Ri­gas, 53a Ma­do­nas, 39 Pa­sta and 1 Jūlija ie­la) are small lo­cal bo­iler ho­uses, that pro­du­ces only 1,1% or 816 MWh ther­mal energy per year.

Jo­projām lielākā pro­blēma sil­tum­ener­ģi­jas no­dro­šin­ājumā ir lielie zu­du­mi sil­tum­trasēs - ap­tu­ve­ni 25%. Re­kon­struē­ta­jos tra­ses pos­mos sil­tu­ma zu­du­mi ir 10-12% robežās, bet ne­re­nov­ēta­jos sil­tum­tra­ses pos­mos, kur sil­tum­izo­lāci­ja ir piln­īgi boj­āta un bieži ir av­āri­jas boj­āju­ mi ar sil­tum­nes­ēja noplūdi, sil­tu­ma zu­du­mi ir 34-35% . Kopš 1998. ga­da paš­val­dība kopā ar uz­ņēmu­mu īste­no sist­ēmu re­kon­struk­ci­jas prog­ram­mu: tiek no­main­īti vis­vairāk no­lietotie tra­šu pos­mi un daļa no četrcauruļu sist­ēmas trasēm pārbūvētas uz divcauruļu sist­ēmu. Ko­pumā no­main­ītas sil­tum­tra­ses 9,5 km ga­rumā.

Still the main pro­blem in ther­mal energy supply is big los­ses in trans­mi­ssi­on pi­pe­li­nes - approximately 25%. He­ating los­ses in re­cons­truc­ted trans­mi­ssi­on pi­pe­li­nes are between 10% and 12% but in trans­mi­ssi­on pi­pe­li­nes sec­ti­on that are bit re­cons­truc­ted and he­at in­su­la­ti­on is completely da­ma­ged and very of­ten the­re are emergency da­ma­ges and he­at carrier le­aka­ge, the los­ses are between 34-35%. The­re­fo­re sin­ce 1998 the lo­cal go­ver­nment coope­ra­ting with the en­ter­pri­se im­ple­ments system re­cons­truc­ti­on prog­ram pi­pe­li­nes that are da­ma­ged. The most has chan­ged as well as part of fo­ur - pi­pe­li­ne system’s pi­pes ha­ve chan­ged to two-pi­pe­li­ ne system. 9.5 km long trans­mi­ssi­on pi­pe­li­nes ha­ve chan­ged.

Kopējā ap­sildāmā dzīvo­jamā plat­ība Jēkab­pilī ir 326468 m². Sil­ tumtīklu uz­ņēmu­ma pa­kal­po­ju­mus iz­man­to 20 800 daudzdzīvokļu māju ie­dzīvot­āju.

The ove­rall li­ving-spa­ce for he­ating in Jēkab­pils is 326468 m². Ser­vi­ce pro­vi­ded by he­at network is used by 20 800 ap­ar­tment ho­use in­ha­bi­tants.


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri Jūrmalas siltums, SIA Slokas iela 55a, lit.2, Jūrmala, LV-2015, Latvija

55a Slokas Street lit.2, Jūrmala, LV-2015, Latvia

12 siltumavotos uzstādīto kat­ lu ko­pējā jauda – 150,5 MW.

Total capacity of 12 boiler hou­ses– 150,5 MW.

Izmantotais kurināmais – da­ bas gāze, vidējais gada pa­tē­ riņš – 21 838 115 m3.

The main fuel – natural gas, approximate consumption per year – 21 838 115 m3.

Patērētāju skaits: dzīvojamās mājas – 198, ju­ri­dis­kās per­ sonas – 180.

The number of consumers: living houses - 198, legal en­ ti­ties – 180.

Kopējā apkurināmā platība – 774 243 m2.

The area for heating 774 243 m2.

C

I

Uzņēmuma pamatdarbības veidi: - siltumenerģijas ražošana; - siltumenerģijas pārvade un sadale; - siltumenerģijas realizācija; - siltumtīklu remonts un montāža; - katlumāju tehniskā apkope.

Main business activities: - production of thermal energy; - management and distribution of thermal energy; - thermal energy supply; - thermal pipelines’ maintenance and installation; - boiler house maintenance.

SIA Jūrmalas siltums minētos pakalpojumus sniedz iedzīvotājiem, viesnīcām, uzņēmumiem un citiem patērētājiem uz savstarpēji noslēgtu līgumu pamata. Par siltumenerģijas piegādi un ēku iekšējo siltumapgādes sistēmu apkalpošanu SIA Jūrmalas siltums līgumus slēdz tikai ar ēku īpašnieku vai valdītāju.

Jūrmalas siltums Ltd. serves inhabitants, hotels, companies and other consumers on the base of contracts. Jūrmalas siltums Ltd. concludes contracts for thermal energy distribution and maintenance of heat supply for building only with owners or managers of buildings.

SIA Jūrmalas siltums veido centralizētu siltumapgādes sistēmu, kas lokāli sadalās pēc pilsētas apdzīvotākajiem rajoniem, t.i., – Kauguri, Sloka, Dubulti, Majori, Bulduri, Lielupe un Ķemeri. SIA Jūrmalas siltums ekspluatācijā ir arī lokālās katlumājas, kas apgādā ar siltumenerģiju vienu vai divus objektus un kuru ražotā siltumenerģija netiek padota kopējā attiecīgo centralizēto siltumtīklu shēmā. Tās galvenokārt ir izvietotas Ķemeros, Lielupē u.c. vietās, kas atrodas tālu no maģistrālajiem siltumtīkliem un šobrīd ir ekonomiski neizdevīgas.

Jūrmalas siltums Ltd. forms district heating system that is divided lo­cally between the regions with highest inhabitant number, - Kau­gu­ri,Sloka, Dubulti, Majori, Bulduri, Lielupe and Ķemeri. Jūrmalas sil­tums Ltd. manages local boiler houses that provides thermal energy to one or two buildings and thermal energy that is produced by the­se boi­ler houses is not distributed to shared district heating pipeline sche­me. They are located in Ķemeri, Lielupe, etc. in places that are far away from main district heating pipelines and at the moment they are un­­pro­fi­table.

Pavisam SIA Jūrmalas siltums pārziņā atrodas 12 siltumavoti, ku­ ros kā kurināmo izmanto dabas gāzi, un siltumtīkli, kuru kopējais ga­rums ir nedaudz virs 60 km. Nozīmīgākie Jūrmalas siltumavoti ir katlumājas Kauguros, Lībiešu ielā 9, Dubultos, Slokas ielā 47a, Aiz­putes ielā 1d un J. Pliekšāna ielā 80.

The most important heat sources are boiler houses in Kauguri 9, Lī­ biešu Street, Dubulti 47a, Slokas Street, 1d, Aizpute Street and 80, J Pliekšāna Street, but other are local heat sources. There are 12 ther­mal sources and district heating pipelines with the length of 60 km un­der con­trol of Jūrmalas siltums Ltd; natural gas is used as main fuel.

2009. gadā uzņēmumā strādāja 156 darbinieki.

In the year 2009 there were 156 employees in the company.

entralizēto siltumapgādi Jūrmalas pilsētā nodrošina 100% pašvaldībai piederošs uzņēmums - sabiedrība ar ierobežotu atbildību Jūrmalas siltums. Sabiedrības pārvaldes institūcija ir valde, kas sastāv no valdes priekšsēdētāja un 3 valdes locekļiem. Valdi un valdes priekšsēdētāju ieceļ Jūrmalas pilsētas dome. Lai gan uzņēmums LR Komercreģistrā ierakstīts 2004. gada 6. aprīlī, dibināts tas ir 1968. gada 19. maijā un 2008. gadā nosvinēja savu 40. jubileju.

n Jūrmala city district heating is provided by Jūrmalas siltums Ltd, enterprise owned by municipality. The company is legal entity. The managing institution is board that consists of chairman and 3 board members. The board and board members are appointed by the Jūrmala City Council. Although the company has been registered in a Commercial Register in 6th of April, 2004, it was founded in 19th of May, 1968 and in 2008 it celebrated its 40th anniversary.

- 39 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri

Latvenergo, AS Pulkveža Brieža iela 12, Rīga, LV-1230 www.latvenergo.lv

Pulkveža Brieža street 12, Rīga, Latvia, LV-1230 www.latvenergo.lv

Latvijas vadošais elektro­ ener­ģijas un sil­tum­ener­ģijas ražotājs.

Latvia’s leading producer of thermal and electrical energy. Production of thermal energy in 2008 - more than 2600 GWh.

2008. gadā saražotā sil­tum­ ener­ģija - vai­rāk nekā 2600 GWh.

Production of electrical ener­ gy in 2008 - 4567 GWh.

2008. gadā saražotā elek­tro­ ener­ģija - 4567 GWh. Rīgas pirmā ter­mo­elek­tro­centrāle First ther­mal power plant of Ri­ga

A

J

Latv­en­er­go pie­der trīs Dau­ga­vas kask­ādes hid­ro­elek­tro­sta­ci­jas (HES) - Pļaviņu HES, Ķeguma HES, un Rīgas HES, kā arī sil­tum­ ener­ģi­ju un elek­tro­ener­ģi­ju ražojošās Rīgas pirmā un otrā ko­ģe­ner­ āci­jas sta­ci­jas (ter­mo­elek­tro­centrāle). Maz­āki sil­tu­ma ap­jo­mi tiek ražoti arī uz­ņēmu­mam pie­de­ro­šajā Ķeguma šķeldas kat­lu mājā, kā arī meita­suzņ­ēmu­ma SIA Liepājas ener­ģi­ja termo­centrālēs. Uz­ņēmu­ma elek­tro­sta­cijās ko­pumā 2008. gadā ir saražotas 4 567 GWh elek­tro­ener­ģi­jas, sa­vukārt Rīgas ter­mo­elek­tro­centrālēs ko­ pumā saražots 2388 GWh sil­tum­ener­ģi­jas. Liepājas ener­ģi­ja pār­ ska­ta pe­ri­odā ir saražojusi 241 GWh sil­tum­ener­ģi­jas.

Latv­en­er­go owns thre­e Dau­ga­va’s cas­ca­de hydropower plants (HPP) - Pļaviņas HPP, Ķegums HPP, and Ri­ga HPP as well as two Ri­ga co­ge­ne­ra­ti­on he­at and power plants (Ri­ga CHPPs) First and Se­cond ther­mal power plant of Ri­ga that pro­du­ce he­ating. Smal­ler he­ating capacity is pro­du­ced in Ķegums woodchip co­ge­ ne­ra­ti­on sta­ti­on pos­ses­sed by the company as well as in dis­trict ther­mal power plants of subsidiary en­ter­pri­se Liepājas ener­ģi­ja. 4567 GWh power was ge­ne­ra­ted in company’s power plants du­ring 2008, while in Ri­ga’s ther­mal power plant 2388 GWh he­at was ge­ne­ra­ted. Liepājas ener­ģi­ja has ge­ne­ra­ted 241 GWh he­ating power in ac­co­un­ting pe­ri­od.

Rīgas ter­mo­elek­tro­centrālēs sil­tum­ener­ģi­ja tiek ražota ko­ģe­ner­ āci­jas režīmā, kas ir enerģ­ētis­ki efektīvāks un videi draudzīgāks ener­ģi­jas ražošanas veids sa­līdzin­ājumā ar atsevišķu elek­tro­ener­ ģi­jas ražošanu kon­dens­āci­jas elek­tro­sta­cijā un sil­tum­ener­ģi­jas - kat­lu mājā.

Ther­mal energy in Ri­ga’s ther­mal power plants is ge­ne­ra­ted in co­ge­ne­ra­ti­on mo­de which is mo­re power ef­fec­ti­ve and environmentally friendly type of power ge­ne­ra­ti­on com­pa­red with se­pa­ra­te electricity ge­ne­ra­ti­on in con­den­sa­ti­on power plant and ther­mal energy - in bo­iler ho­use.

Rīgas pirmā ter­mo­elek­tro­centrāle (TEC-1) Rīgas TEC-1 cel­ta laikā no 1954. līdz 1958. ga­dam, 2005. gadā pilnībā re­kon­struē­ta. Paš­laik tajā ir uz­stādītas di­vas gāzes turb­īnas, viena tvai­ka turb­īna un di­vi ūdens sil­dkat­li cen­tra­liz­ētai sil­tum­ apgādei. TEC-1 elek­triskā jau­da ir 144 MWel , bet kopējā sil­tu­ ma jau­da − 377 MWth; sta­ci­ja tiek pa­pla­šin­āta vēl ar vienu 116 MWth ūdens sil­dkat­lu.

First ther­mal power plant of Ri­ga (TEC-1) Ri­ga TEC-1 was built from 1954 to 1958 and fully re­cons­ truc­ted in 2005. At pre­sent, it has two gas tur­bi­nes, one ste­ am tur­bi­ne and two water-he­ating bo­ilers for cen­tra­li­zed he­at supply. The elec­tri­cal and he­ating capacity of TEC-1 is 144 MWel and 377 MWth respectively. The sta­ti­on is en­lar­ged with one water he­ating bo­iler - 116 MWth.

Sil­tu­ma un elek­tro­ener­ģi­jas ražošanas pa­matā ir kom­bin­ēta cik­ la teh­no­lo­ģi­ja (gāzes un tvai­ka cikls). Iz­strādāto elek­tro­ener­ģi­ju TEC-1 no­dod AS Augst­spriegu­ma tīkls, bet saražoto sil­tum­ener­ ģi­ju re­alizē AS Rīgas sil­tums, kas no­dro­ši­na centrālo ap­ku­ri un karstā ūdens pie­gādi Rīgas pilsētā.

The plant’s ope­ra­ti­on is ba­sed on com­bi­ned he­at and electricity ge­ne­ra­ti­on. TEC-1 trans­fers the ge­ne­ra­ted electricity to Augst­ spriegu­ma tikls, AS (TSO), whereas the ge­ne­ra­ted he­ating energy is dis­tri­bu­ted by Ri­gas sil­tums, AS - the company that supplies the city of Ri­ga with cen­tral he­ating and hot water.

TEC-1 teh­niskie pa­ra­met­ri Kopējās TEC-1 ražotnes jau­das: • elek­triskā jau­da 144 MW;

TEC-1 tec­hni­cal pa­ra­me­ters Ove­rall TEC-1 ge­ne­ra­ti­on unit ca­pa­cities: • elec­tri­cal capacity 144 MW;

S Latv­en­er­go ir Lat­vi­jas va­do­šais elek­tro­ener­ģi­jas un sil­tum­ ener­ģi­jas ražojošais uz­ņēmums. Tā pirm­sā­ku­mi ir mekl­ēja­mi jau 1939. gadā.

- 40 -

ST Latv­en­er­go is the le­ading power and he­ating pro­du­cing company in Lat­vi­a.


LSUA biedri

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

Rīgas otrā termoelektrocentrāle

Rīgas otrā termoelektrocentrāle

Se­cond ther­mal power plant of Ri­ga

Se­cond ther­mal power plant of Ri­ga

• sil­tu­ma jau­da 377 MW o 145 MWth ko­ģe­ner­āci­jas bloks o 232 MWth ūdens sil­dkat­li • gāzes tur­bo­ag­reg­ātu skaits - 2; • tvai­ka kat­lu skaits - 2; • tvai­ka tur­bo­ag­reg­ātu skaits - 1; • ūdens sild­āmo kat­lu skaits - 2 (pēc sta­ci­jas pa­pla­šin­āša­nas - 3).

• Ther­mal capacity - 377 MW o 145 MWth co­ge­ne­ra­ti­on block; o 232 MWth water bo­ilers; • gas tur­bi­ne set -2; • ste­am bo­ilers - 2; • ste­am tur­bi­ne set - 1; • hot-water he­ating bo­iler - 2 (af­ter re­cons­truc­ti­on). The main fu­el - gas, re­ser­ve fu­el - he­ating oil.

Pa­mat ku­rin­āmais - gāze, av­āri­jas re­zer­ves ku­rin­āmais - šķidrais. Rīgas otrā ter­mo­elek­tro­centrāle (TEC-2) Rīgas TEC-2 ir Lat­vijā lielākā ter­mo­elek­tro­sta­ci­ja, kurā ko­ģe­ner­ āci­jas režīmā tiek ražota elek­tro­ener­ģi­ja un sil­tum­ener­ģi­ja. 1973.−1992. gadā darb­ību sāk sta­ci­jas ūdens sil­dkat­li, bet 1975.−1979. gadā − čet­ri enerģ­ētiskie tvai­ka kat­li un četr­as tvai­ka turb­īnas (TEC enerģ­ētiskā daļa). Paš­laik TEC-2 uzstādītā kopējā elek­triskā jau­da ir 620 MWel, bet sil­tu­ma jau­da − 1124 MWth. 2008. ga­da no­galē pabeigts TEC-2 jaun­ais ener­go­bloks, kā re­zultātā sta­ci­ja šobrīd ir mo­ dernākā elek­tro­ener­ģi­jas un sil­tu­ma sta­ci­ja Bal­ti­jas re­ģi­onā, kas pa­lieli­na Lat­vi­jas elek­tro­apg­ādes dro­šu­mu. Līdz ar jaunā 420 MW ener­go­blo­ka pa­beigša­nu, ti­ka ie­vēro­ja­ mi pa­aug­stin­āta TEC-2 ener­go­efek­ti­vit­āte, iz­vir­zot ter­mo­elek­

Se­cond ther­mal power plant of Ri­ga (TEC-2) Ri­ga TEC-2 is the lar­gest com­bi­ned he­at and power plant in Lat­vi­a. Its first water-he­ating bo­ilers were laun­ched in the pe­ri­od from 1973 to 1992 and fo­ur power-ge­ne­ra­ting ste­am bo­ilers and fo­ur ste­am tur­bi­nes (CHPP’s power-ge­ne­ra­ting sec­ti­on) - from 1975 to 1979. Presently the in­stal­led elec­tri­cal capacity of TEC-2 is 620 MWel but he­ating capacity - 1124 MWth. In the end of 2008 TEC-2 new sub­sti­tu­te power unit was fi­nis­hed, as a re­sult it is the most mo­dern power and he­ating sta­ti­on in the Bal­tic Sta­tes that en­su­res reliability of electricity supply in Lat­vi­a. With the com­ple­ment of new 420 MW power block TEC-2 power ef­fec­ti­ve­ness was significantly in­cre­ased, thus Lat­vi­a in the terms of ther­mal power plant ef­fec­ti­ve­ness is bro­ught forward in stab­le le­ ader po­si­ti­on in Eu­ro­pe­an Uni­on. The em­bar­ka­ti­on on new power unit has lowered the necessity of power energy im­port (with the use of co­ge­ne­ra­ti­on mo­de) on the ave­ra­ge of 1400 GWh per year. - 41 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri

tro­sta­ci­ju efek­ti­vit­ātes ziņā Lat­vi­ju sta­bilā līder­poz­īcijā Eiro­pas Savienībā. Jaunā ener­go­blo­ka dar­ba uz­sākša­na ma­zin­āju­si ne­pie­ ciešam­ību pēc elek­tro­ener­ģi­jas im­por­ta (iz­man­to­jot ko­ģe­ner­āci­ jas režīmu) par vid­ēji 1400 GWh/gadā. Pēc pirmā aizv­ieto­jošā ener­go­blo­ka izbūves, elek­tro­ener­ģi­jas iz­ strāde ko­ģe­ner­āci­jas režīmā pie­au­gu­si no vid­ēji 820 GWh/gadā līdz ap­mēram 2200 GWh/gadā, kas Lat­vi­jai no­dro­šinās pa­pil­dus ap­mēram 1400 GWh elek­tro­ener­ģi­jas gadā. Līdz 2012. ga­dam pa­redzēts uzbūvēt vēl vienu ana­lo­ģis­ku lieljau­ das ener­go­blo­ku, kā re­zultātā būs ie­spējams pilnībā slēgt ve­co TEC-2 enerģ­ētis­ko daļu. Šīs mo­der­niz­āci­jas re­zultātā 2012. gadā sa­gaidāms sta­ci­jas elek­tro­ener­ģi­jas jau­das un elek­tro­ener­ģi­jas iz­ strādes pie­au­gums. Pēc re­kon­struk­ci­jas pa­beigša­nas un otrā jaunā 420 MW ener­go­blo­ ka pa­beigša­nas sil­tu­ma un elek­tro­ener­ģi­jas ražošanas pa­matā būs ti­kai kom­bin­ēta cik­la teh­no­lo­ģi­ja (gāzes un tvai­ka cikls). Ne­pie­ciešam­ības gad­ījumā, pie at­tiecīgas si­tuā­ci­jas elek­tro­ener­ģi­ jas un ku­rināmā tir­gos, sta­ci­ja ir spējīga ražot elek­tro­ener­ģi­ju augs­ ti efektīvā (lietder­ība virs 56%) kon­dens­āci­jas režīmā (bez lietder­ īgi iz­man­to­ja­ma sil­tu­ma ražošanas). Iz­strādāto elek­tro­ener­ģi­ju TEC-2 no­dod AS Augst­spriegu­ma tīkls, bet saražoto sil­tum­ener­ģi­ju re­alizē AS Rīgas sil­tums, kas no­dro­ši­ na centrālo ap­ku­ri un karstā ūdens pie­gādi Rīgas pilsētā. TEC-2 teh­niskie pa­ra­met­ri Kopējās TEC-2 ražotnes jau­das (2009.g. un pēc pil­nas sta­ci­jas re­kon­struk­ci­jas): • elek­triskā jau­da 620 MW: o 200 MW vecie ko­ģe­ner­āci­jas blo­ki; (0 MW - pēc pilnas sta­ci­jas re­kon­struk­ci­jas) o 420 MW jaun­ais ko­ģe­ner­āci­jas bloks; (840 MW - pēc pil­nas sta­ci­jas re­kon­struk­ci­jas) • sil­tu­ma jau­da 1124 MW: o 400 MWth vecie ko­ģe­ner­āci­jas blo­ki; (0 MW - pēc pil­nas sta­ci­jas re­kon­struk­ci­jas) o 260 MWth jaun­ais ko­ģe­ner­āci­jas bloks; (520 MW - pēc pil­nas sta­ci­jas re­kon­struk­ci­jas) o 464 MWth ūdens sil­dkat­li; (580 MW - pēc pil­nas sta­ci­jas re­kon­struk­ci­jas) • tvai­ka kat­lu skaits - 5; (2 - pēc pil­nas sta­ci­jas re­kon­struk­ci­jas) • tvai­ka tur­bo­ag­reg­ātu skaits - 3; (2 - pēc pil­nas sta­ci­jas re­kon­ struk­ci­jas) • gāzes tur­bo­ag­reg­ātu skaits - 1; (2 - pēc pil­nas sta­ci­jas re­kon­struk­ ci­jas) • ūdens sild­āmo kat­lu skaits - 4; (5 - pēc pil­nas sta­ci­jas re­kon­struk­ ci­jas). Pa­matku­rin­āmais - gāze, av­āri­jas re­zer­ves ku­rin­āmais - ma­zuts (sil­ tum­ener­ģi­jas ražošanai). - 42 -

Rīgas otrā termoelektrocentrāle Se­cond ther­mal power plant of Ri­ga

Af­ter the com­ple­ment of first rep­la­ce­ment power block power ge­ne­ra­ti­on in co­ge­ne­ra­ti­on mo­de has in­cre­ased from 820 GWj per year in ave­ra­ge to proximately 2200 GWh per year that pro­ vi­des Lat­vi­a with power of 1400 GWh on ave­ra­ge per year. It is plan­ned to build anot­her one ana­lo­go­us high - capacity power unit by 2012 consequently, it will be pos­sib­le to clo­se down completely the existing power-ge­ne­ra­ting sec­ti­on of TEC-2. As a re­sult of this mo­der­ni­za­ti­on, sig­ni­fi­cant in­cre­ase in the power plant’s elec­tri­cal capacity and electricity ge­ne­ra­ti­on amo­unt is expected in 2012. The plant’s ope­ra­ti­on is ba­sed on com­bi­ned he­at and electricity ge­ne­ra­ti­on. TEC-2 trans­fers the ge­ne­ra­ted electricity to JSC Augst­spriegu­ma tikls, whereas the ge­ne­ra­ted he­ ating energy is dis­tri­bu­ted by JSC Ri­gas sil­tums - the company that supplies the city of Ri­ga with cen­tral he­ating and hot water. TEC-2 tec­hni­cal pa­ra­me­ters The to­tal TEC-2 capacity (in 2009 and af­ter the full re­cons­ truc­ti­on): • elec­tri­cal capacity 620 MW: o 200 MW existing co­ge­ne­ra­ti­on units; (0 MW - af­ter re­cons­truc­ti­on); o 420 MW new co­ge­ne­ra­ti­on units; (840 MW - af­ter re­cons­truc­ti­on); • he­at power 1124 MW: o 400 MWth existing co­ge­ne­ra­ti­on units; (0 MW - af­ter re­cons­truc­ti­on); o 260 MWth new co­ge­ne­ra­ti­on units; (520 MW - af­ter re­cons­truc­ti­on); o 464 MWth water bo­ilers; (580 MW - af­ter re­cons­truc­ti­on); • ste­am bo­ilers 5; (2 - af­ter re­cons­truc­ti­on); • num­ber of ste­am tur­bo units - 3; (2 - af­ter re­cons­truc­ti­on); • num­ber of gas tur­bo units -1; (2 - af­ter re­cons­truc­ti­on); • num­ber of hot-water he­ating bo­iler- 4; (5 -af­ter re­cons­truc­ti­on). Main fu­el - gas, re­ser­ve fu­el - heavy fu­el (for ther­mal energy ge­ne­ra­ti­on).


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri Komforts, AS Lielā ie­la 59, Tu­kums, LV-3101, Lat­vi­ja www.kom­forts.lv

Lielā Street 59, Tu­kums, LV-3101, Lat­vi­a Pro­fi­le of activity: de­sign, ma­nu­fac­tu­re, in­stal­la­ ti­on and main­te­nan­ce of he­at en­gi­ne­ering equipment and bo­iler-ho­uses. The ave­ra­ge num­ber of he­at en­gi­ne­ering equipment pro­ duc­ti­on per year: 120 MW. Pro­duc­ti­on are­a: 6000 m2. Staff: 150. Export: Sweden, Rus­si­a, Es­­ to­ni­a, Lit­hu­ani­a, Fin­land, Ire­ land, Po­land, Uk­rai­ne, Be­la­rus.

Darb­ības pro­fils: Sil­tum­teh­ nis­ko ie­kārtu un kat­lu māju pro­jekt­ēša­na, ražošana, mon­ tāža un ap­kal­po­ša­na. Vid­ēji gadā saražotās sil­tum­ teh­niskās ie­kārtas: 120 MW. Ražošanas plat­ība: 6000 m2. Strādājo­šo skaits: 150. Eks­ports: Zviedri­ja, Krievi­ja, Igau­ni­ja, Lietu­va, So­mi­ja, Īri­ja, Po­li­ja, Uk­rai­na, Baltkrievi­ja.

A

J

k­ci­ju sa­biedrība Kom­forts darbību aizs­āku­si 1991.gadā un ir va­do­ šais uz­ņēmums sil­tum­enerģ­ēti­kas no­zarē Lat­vijā. Spe­ci­aliz­ējies sil­ tum­teh­nis­ko ie­kārtu, kat­lu māju pro­jekt­ēšanā, ražošanā, montāžā un ap­ kal­po­šanā. Komforts piedāvā pla­ša spek­tra sil­tum­teh­nis­ko ie­kārtu iz­ga­ta­ vo­ša­nu - no ūdens sild­āmajiem katliem (jau­da - 25 kW līdz 10000 kW), tērau­da dūmeņiem, mul­ti­cik­loniem, sil­tu­ma aku­mul­āci­jas tvertnēm, ku­rināmā pa­de­ves sistēmām līdz pro­ce­so­ru vadāmām slīpo-kust­īgo ār­ du priekš­kur­tuvēm (jau­da no 100 kW līdz 10000 kW). AS Kom­forts saviem klientiem no­dro­ši­na kom­plek­su ser­vi­su, kas ļauj eko­nomēt lai­ku un pilnībā no­dro­ši­na kat­lu mājas darb­ību au­to­ma­tizētā režīmā.

o­int-Stock Company Kom­forts was es­tab­lis­hed in 1991 and now is one of the le­ading com­panies of he­at-and-power en­gi­ne­ering industry in Lat­vi­a, spe­ci­ali­zed in de­sign, ma­nu­fac­tu­re, in­stal­la­ti­on and main­te­nan­ce of he­at en­gi­ne­ering equipment and bo­iler-ho­uses. The Company of­fers vast ran­ge of he­at en­gi­ne­ering equipments’ cons­truc­ti­ ons - be­gin­ning with bo­ilers (capacity 25 - 10000 kW), steel chimneys, mul­ti-cyclones, he­at ac­cu­mu­la­ti­on tanks, fu­el fe­eding mec­ha­nisms, and an­gu­lar-run­ning gra­tes front fur­na­ces (capacity 100 - 10000 kW). JSC Kom­forts pro­vi­des complex ser­vi­ce that allows eco­no­mi­ze the ti­me and pro­vi­des com­ple­te bo­iler ho­use au­to­ma­tic con­trol system.

AS Kom­forts jau il­gus ga­dus cieši sa­dar­bo­jas ar zviedri­jas uz­ņēmu­mu SIA Holst Ener­gi AB in­form­āci­ju teh­no­lo­ģi­ju pie­lāgo­ša­nas jomā kat­ lu māju iekārtām. Sa­darbībā ar šīs fir­mas spe­ciā­listiem, AS Kom­forts ne­pār­trauk­ti ri­si­na un īste­no jaun­as ide­jas sil­tum­teh­nis­ko ie­kārtu mo­der­niz­ēšanā, tādā veidā pa­nākot mak­sim­ālu ener­go­efek­ti­vit­āti to eks­plu­at­āci­jas laikā. Per­spekt­īvs uz­ņēmu­ma darb­ības virz­iens ir ko­ģe­ ner­āci­jas sta­ci­ju būvniecību. Lai veiksmīgi at­tīstītu un īste­no­tu šādus pro­jek­tus, izveidots Lat­vi­jas (AS Kom­forts) - Zviedri­jas (SIA Holst Ener­gi) kop­uz­ņēmu­ms Han­sa Ener­gi Gro­up.

JSC Kom­forts has already co­ope­ra­ted with Sweden Company Holst Ener­gi AB Ltd. for se­ve­ral years, in da­ta technology adop­ti­on sphe­re for bo­iler ho­uses’ equipment. In co-ope­ra­ti­on with pro­fes­si­onals from the company, JSC Kom­forts continuously sol­ves and re­ali­zes new ide­ as in he­at en­gi­ne­ering equipment mo­der­ni­za­ti­on, thus ach­ieving op­ti­ mal power efficiency. As a pro­spec­ti­ve company’s work field they see co­ge­ne­ra­ti­on sta­ti­on cons­truc­ti­on. In or­der to de­ve­lop and im­ple­ment such pro­jects, JSC Kom­forts ha­ve es­tab­lis­hed Lat­vi­an (JSC Kom­forts) - Swedish (Holst Ener­gi Ltd.) jo­int company Han­sa Ener­gi Gro­up.

Pa­teicoties pie­redzei un iz­veido­ta­jai augst­a līme­ņa spe­ciā­lis­tu ko­ mandai, AS Kom­forts aizvien vairāk lai­ku spēj veltīt ino­vat­īvu un ener­go­efekt­īvu ide­ju plāno­ša­nai, izstrādei un re­aliz­ēša­nai. 2008.ga­da ie­tva­ros ir pa­nākta ver­tik­ālo ūdens sild­āmo kat­lu ražošanas kva­lit­āte at­bil­sto­ši Eiro­pas Sa­vienības di­rekt­īvai 97/23 EK, kas pa­redz kat­lu būvniecību ar dar­ba spiedienu 10 bāri un mak­sim­ālo sil­tumnes­ēja dar­ba temperatūru 130oC. Šobrīd ­ AS Kom­forts inženiertehniskais per­sonāls strādā pie ver­tikālā ūdens sildāmā kat­la iz­veides, ku­ra mak­ sim­ālais dar­ba spiediens var sasniegt jau 16 bārus.

Due to experience and high-le­vel expert staff, JSC Kom­forts can pay mo­ re and mo­re at­ten­ti­on to in­no­va­ti­ve and power-ef­ficient ide­as’ plan­ning, pro­jec­ting and re­ali­za­ti­on. Within 2008 the Company ha­ve ach­ieved the quality of in­dus­tri­al ver­ti­cal hot water bo­iler ac­cor­ding to Eu­ro­pe­an Uni­on di­rec­ti­ve 97/23 EK (Pres­su­re equipment di­rec­ti­ve) that pro­vi­des bo­iler cons­truc­ti­on with working pres­su­re of 10 bars and maximum he­ at carrier working tem­pe­ra­tu­re 130°C. At the mo­ment JSC Kom­forts en­ gi­ne­ering-tec­hni­cal per­son­nel works on for­ma­ti­on of ver­ti­cal hot water bo­iler with its maximum working pres­su­re even 16 bars.

Ne­ska­toties uz to, ka uz­ņēmums ne­pār­trauk­ti akt­īvi ie­gul­da sa­ vus līdzekļus attīstībā (jaun­a ražošanas ce­ha būvniecība, mo­der­nu ražošanas teh­no­lo­ģi­ju ie­gāde), par lielāko un vērtīgāko ie­guld­īju­mu AS Kom­forts uz­ska­ta intelek­tuā­lajā po­ten­ciālā. Uz­ņēmumā ir iz­veido­ ta jaun­a, ener­ģis­ki un ra­do­ši piln­vēr­tīga, augs­ti kva­li­ficēta spe­ciā­lis­tu ko­man­da, kas ik dienu stājas pretī dažādiem iz­ai­cin­ājumiem, ri­si­na tos un no­dro­ši­na klientu ar kva­li­tat­īvu un augst­vēr­tīgu ga­la pro­duk­tu!

Yet the company continuously in­vests in­to de­ve­lop­ment (cons­truc­ ti­on of new pro­duc­ti­on de­par­tment, new mo­dern tec­hno­logies), JSC Kom­fort con­si­ders in­ves­tment in­to in­tel­lec­tu­al po­ten­ti­al to be of the gre­atest and most va­lu­ab­le im­por­tan­ce. New, ac­ti­ve and cre­ ati­ve, highly edu­ca­ted pro­fes­si­onal te­am has be­en es­tab­lis­hed in the company that fa­ces new chal­len­ges, sol­ves them and pro­vi­des clients with qualitative and va­lu­ab­le end-pro­duct every day! - 43 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri

Lielvārdes remte, SIA Ce­ri­ņu ie­la 3, Lielvārde, LV5070, Lat­vi­ja

Ce­ri­ņu Street 3, Lielvārde, LV-5070, Lat­vi­a

Katlum­āju kopējā uzstādītā jau­da - 12,1 MW. 2008. gadā saražotais sil­tum­ ener­ģi­jas dau­dzums 18 500 MWh. Kopējā ap­sildāmā dzīvo­jamā plat­ība ie­dzīvotājiem 71106 m². Kopējā ap­sildāmā dzīvo­jamā plat­ība ju­ri­diskām per­sonām - 2867 m². Kop­ējais sil­tum­tra­šu ga­rums - 6 km.

Ther­mal energy is pro­du­ced in 6 bo­iler ho­uses with to­tal capacity 12, 1 MW. The main fuel - gas, Lēdma­ne wood and co­al. Con­su­mers - 1432 con­su­mers with the li­ving spa­ce of 71106 m2 and 49 le­gal en­tities with the li­ving spa­ce - 2867 m2. The length of trans­mi­ssi­on pi­ pe­li­nes: 6 km. 18 500 MWh were ge­ne­ra­ted du­ring 2008.

K

R

ā paš­val­dības uz­ņēmums Rem­te di­bināts 1992. ga­da 21. de­ cembrī, bet pēc Ko­mer­cli­ku­ma spēkā stāšanās 2003. ga­da 28. maijā ti­ka re­or­ga­nizēts par SIA Lielvārdes Rem­te. Ka­pit­āla daļu turētājs ir Lielvārdes no­va­da do­me.

em­te was fo­un­ded on 21st De­cem­ber, 1992 as a mu­ni­ci­pal en­ ter­pri­se but due to Com­mer­ci­al Law co­ming in­to for­ce on May 28th, 2003, it was re­or­ga­ni­zed to Lielvārdes Rem­te Ltd. Share­ hol­der is Lielvārde Lo­cal Authority.

No 1992. līdz 1998. ga­dam paš­val­dības uz­ņēmu­ma di­rek­tors bi­ja Ro­berts Blūzma, bet no 1998. ga­da 11. mai­ja par uz­ņēmu­ma di­ rek­to­ru ti­ka ap­stip­rināts Aivars Gri­ņe­vičs un no 2003. ga­da viņš ir SIA Lielvārdes Rem­te val­des lo­cek­lis.

Between 1992 and 1998 municipality en­ter­pri­se ma­na­ger was Ro­ berts Blūzma but sin­ce 1st May, 1998 the ma­na­ger of municipality is Aivars Gri­ņe­vičs and from 2003 he is mem­ber of bo­ard of Lielvārdes Rem­te Ltd..

SIA Lielvārdes Rem­te ir daudz­no­za­ru pa­kal­po­ju­mu sniedzējs. Bez sil­tum­ener­ģi­jas ražošanas uz­ņēmums vēl ap­kal­po ūdens un ka­na­liz­āci­jas sist­ēmu tīklus un ap­saimn­ieko daudzdzīvokļu dzīvo­jamās mājas.

Lielvārdes Rem­te Ltd. is mul­ti-sphe­re ser­vi­ce supplier. Be­si­des the ther­mal energy ge­ne­ra­ti­on, the en­ter­pri­se ser­vi­ces water and drain network and ma­na­ges ap­ar­tment ho­uses.

1994. ga­da 1. jūlijā ti­ka pār­ņemts bi­ju­šais pa­dom­ju ar­mi­jas dzīvo­ ja­mo māju masīvs Avo­tu ielā. 2002. ga­da 7. augustā sil­tum­ener­ģi­ju sāka pa­dot Lēdmanē. 2004. ga­da 1. sep­tembrī pārņēma ap­saimn­ieko­šanā Lāčplēša dzīvo­ja­mo mas­īvu. 1998. gadā Lielvārdes pilsētā ti­ka main­ītas ārējās sil­tum­tra­ses, uz­ stādītas 3 jaun­as kat­lum­ājas un ie­rīko­ti sil­tum­mez­gli katrā mājā. 2000. gadā Avo­tu dzīvo­jamā masīvā nomainītas ārējās sil­tum­ tra­ses.

On 1st July, 1994 ex-Soviet army li­ving ho­uses’ are­a was ta­ken on Avo­tu ie­la. On 7th of August, 2002 ther­mal energy was laun­ched in Lēdma­ne. On 1st of Sep­tem­ber, 2004 Lāčplēša ie­la li­ving are­a was ta­ken un­ der. In 1998 in Lielvārde city external trans­mi­ssi­on pi­pe­li­nes were chan­ged, 3 new bo­iler ho­uses were set up and in each ho­use the he­at sub­sta­ti­on was in­stal­led. In 2000 in Avo­tu ie­la li­ving are­a external trans­mi­ssi­on pi­pe­li­nes were chan­ged.

2004. gadā re­kon­struēta Lāčplēša kat­lumāja.

- 44 -

2008. gadā uzstādītas jaun­as ie­kārtas un ap­ku­res kat­li kont­einer­ti­ pa kat­lumājā Rai­ņa ielā 9d.

In 2004 Lāčplēša ie­la bo­iler ho­use was re­cons­truc­ted. In 2008 new equipments and bo­iler ho­uses in con­tai­ner-type bo­iler ho­use Rai­ ņa ie­la 9d was set up.

2009. gadā plānots uzstādīt ko­ģe­ner­āci­jas ie­kārtas 2 kat­lumājās ar jau­du 720 MW.

In 2009 it is sche­du­led to set up co­ge­ne­ra­ti­on equipments in 2 bo­iler ho­uses with capacity 720 MWh.

2009. gadā Aizkrauk­les sa­biedris­ko pa­kal­po­ju­mu re­gu­la­tors ap­ stip­rin­āja sil­tum­ener­ģi­jas ta­ri­fu, kas ir 35,42 Ls/MWh pie da­bas gāzes ce­nas 181,10 Ls/t.n.m3.

In 2009 Pub­lic Uti­lities Com­mis­si­on of Aizkrauk­le ap­pro­ved ther­mal energy ta­riff that is 35.42 Ls/MWh if na­tu­ral gas pri­ce is 181.10 Ls/t.n.m3.


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri Liepājas enerģija, SIA Lud­viķa ie­la 15, Liepāja, LV 3401, Latvija

Ludviķa Street 15, Liepāja, Lat­ vi­a, LV-3401

Gadā re­alizē vidēji 260 tūkst. MWh siltumenerģijas.

The company de­li­vers ap­ proximately 260 000 MWh thermal energy per year.

Sil­tum­enerģija tiek piegādāta 661 dzīvo­ja­ma­jai mājai un 365 juridiskām personām. Ku­rināmais - da­basgāze.

Ther­mal energy is dis­tri­bu­ted to 661 ap­ar­tment ho­use and 365 en­ter­pri­ses le­gal ententity and ot­her ob­jects.

Vidējais strādājošo skaits 140 darbinieki.

The ave­ra­ge employee num­ ber - 140.

S

L

IA Liepājas enerģija no­drošina Liepājas pilsētu ar cen­tra­lizētu, drošu un nepārtrauk­tu sil­tu­mapgādi. Uzņēmu­ma mērķis ir no­drošināt kon­kurētspējīgākos sil­tu­ma ta­ri­fus Liepājā, sil­tum­ enerģijas ražošanā iz­man­to­jot mo­dernākās un efektīvākās teh­no­ loģijas un videi draudzīgus ener­go­re­sur­sus.

iepājas Ener­gi­ja Ltd. pro­vi­des Liep­ājas city with cen­tra­li­ zed, sa­fe and con­ti­nu­ous he­at supply. The ob­jec­ti­ves of the company are to pro­vi­de com­pe­ti­ti­ve he­at ra­te in Liepāja using the newest and most ef­fec­ti­ve tec­hno­logies and en­vi­ron­men­tal friendly power so­ur­ces for ther­mal energy pro­ducti­on.

SIA Liepājas enerģija ir di­bināta 2005. ga­da jūlijā. Tā ti­ka iz­ veido­ta ar nolūku pie­dalīties maksātnespējīgās AS Liepājas sil­ tums man­tas iz­solē, lai varētu uzsākt ļoti ne­pieciešamo Liepājas pilsētas sil­tu­mapgādes sistēmas res­truk­tu­rizāci­ju, kā arī no­ drošināt sil­tu­mapgādes turpmāko attīstību un kva­li­tatīvu sil­tum­ apgādes pa­kal­po­ju­mu sniegšanu Liepājas pilsētā. Uzņēmu­ma īpašnieki: A/s Latv­en­er­go - 51%; Liepājas do­me - 39%; SIA Jaunā fab­ri­ka - 10%.

Lielpāja Energy Ltd. was fo­un­ded on July, 2005. It was fo­un­ded to ta­ke a part in in­sol­vent Liepājas sil­tums, Jtc. property auc­ti­on, to launch so necessary res­truc­tu­ri­za­ti­on of Liepāja’s he­at supply system as well as to pro­vi­de the de­ve­lop­ment and im­pro­ve­ment of he­at supply and qualitative he­at supply ser­vi­ce in Liepāja city. The owners of the Liepāja ener­ģi­ja Ltd. are Latv­en­er­go, Jstc.- 51%, the Liepāja City Cun­cil - 39%, Jaunā fab­ri­ka Ltd. - 10%.

Uzņēmu­ma ap­grozījums 3 ga­du laikā ir pie­au­dzis līdz plāno­ tajiem 11,5 milj. Ls gadā. Pa­mat­ka­pitāls kopš di­bināšanas 4 ga­du laikā ir pa­lielināts līdz 4 milj. Ls. No 2006. līdz 2008. ga­dam uzņēmums pa­pil­dus in­vestēja 5,5 milj. Ls, lielākā daļa no tiem ir veikta no uzņēmu­ma līdzekļiem, bet 1,7 milj. Ls fi­nansēti ar ilg­ ter­miņa kredītiem. 2009. gadā plāno­to in­vestīci­ju ap­joms - 5,83 milj. Ls. No 2005. ga­da līdz 2008. ga­dam iz­mak­sas ir sa­ma­zinātas par 3 milj. Ls gadā, ta­ri­fa sa­ma­zinājums ~12 Ls/MWh, no­mainītas 15% tra­ses, pilnībā re­kon­struētas vai no jaun­a izbūvētas 7 kat­ lumājas, pārējās mo­der­nizētas, lai sa­sniegtu lietderības ko­efici­ e­ntu virs 92-95%. Uzņēmu­ma fi­nanšu ilg­ter­miņa rādītāji ir po­ zitīvi, kas ļauj sav­laicīgi ap­maksāt vi­sus re­gulāros saim­nieciskās darbības iz­de­vu­mus, kā arī veikt ne­pieciešamās in­vestīci­jas. Uzņēmums ir sa­ga­ta­vo­jis un ie­sniedzis pro­jek­ta pie­teiku­mus ES struktūrfon­du līdzekļu pie­saistīšanai, lai no­mainītu maģistrālos sil­ tumtīklus un izbūvētu bio­ma­sas sil­tu­ma­vo­tu ar jau­du 30 MW. Uzņēmuma tuvāko trīs gadu plānos ietilpst maģistrālo siltumtīklu rekonstrukcija, biomasas siltumavota ar jaudu 30 MW izbūve un koģenerācijas tehnoloģijas ieviešana siltumenerģijas ražošanā.

The company‘s tur­no­ver in 3 years has grown to plan­ned 11,5 mil. lats per year. Company’s stock ca­pi­tal sin­ce it was fo­un­ded has in­ cre­ased to 4 mil. lats. From 2006 to 2008 the company in­vests 5,5 mil. Ls, the big­gest part of in­ves­tment is from company’s fi­nan­ce but 1,7 mil. are as­su­red with long-term cre­dit. The pla­ned ra­te of in­ves­tments in 2009 - 5,83 mil. Ls. Sin­ce 2005 till 2008 the expenses are dec­re­ased by 3 mil. per year; dec­re­ase of ra­te approximately 12 Ls/MWh, 15% of trans­mi­ssi­ons are chan­ged, 7 bo­iler ho­uses are re­cons­truc­ted or rebuild the ot­her bo­iler ho­uses - mo­der­ni­zed to ach­ieve efficiency abo­ve 92%-95%. Long-term index of company’s fi­nan­ce is po­si­ti­ve that per­mits to pay all the re­gu­lar com­mer­ci­al activity re­la­ted expenses as well as to re­ali­ze all the in­ves­tments that are necessary. The company has pro­ces­sed and in­tro­du­ced a pro­ject to rai­se EU struc­tu­ral fund in­ves­tments to chan­ge the main he­at network and to cons­truct bio­mass he­at so­ur­ce with its capacity of 30 MW Company’s plan for next three years includes major reconstruction of heating pipelines, construction of biomass plant with 30 MW capacity and introduction of cogeneration technologies in thermal energy production. - 45 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri

Ludzas Bio-enerģija, SIA Katlumājas adrese: Rūpniecības iela 2b, Ludza, LV-5701, Latvija Enerģija tiek ražota no reģionā iegūtiem kokapstrādes un mež­izstrādes atlikumiem. Biomasas katla jauda ir 8 MW. Rezerves un maksimuma slod­ zēm uzstādīts 7 MW šķidrā ku­ ri­nāmā katls. Siltumenerģija tiek piegādāta ap 7000 iedzīvotājiem 90 daudz­dzīvokļu mājās un ap 20 ie­stādēm un uzņēmumiem. Vidēji gadā tiek saražotas ap 30 000 MWh siltumenerģijas.

S

IA Ludzas Bio-Enerģija tapa 1999. gadā, pateicoties Nī­der­landes valdības atbalsta programmai PSO Agrowood. Tas bija viens no pirmajiem uz klimata izmaiņu mazināšanu vērstajiem un uz VPP (valsts un privātā partnerība) principiem īstenotajiem investīciju projektiem Latvijā. To uz savu risku un atbildību veica Nīderlandes energouzņēmums ESSENT.

Boiler house’s address: 2b Rūpniecības Street, Ludza, LV - 5701 Energy is produced from wood­ working and forest re­mains. The capacity of biomass boiler is 8 MW. Liquid fuel boiler with capacity of 7 MW is installed for backup and peak load. Thermal energy is distributed to 7000 inhabitants in 90 apartment houses and 20 ins­ti­ tu­tions and companies. The company provides ap­prox­ i­mately 30 000 MWh thermal energy per year.

L

udza’s Bio-energy was founded in the year 1999 with the help of the Netherlands’ go­ vern­ment’s support program PSO Agrowood. It was one of the first projects in Latvia that was based on the principles of climate chan­ge reduction and PPP (Public-Private Part­ner­ ship). For the process of this project res­pon­si­bi­ li­ty was taken by Netherlands’ power com­pany ESSENT.

Projekta priekšizpētes laikā tika salīdzināti During the pre-feasibility study, different dažādi tehnoloģiskie, kā arī ekonomiskie technological and economical solutions were risinājumi. Sadarbībā ar Ludzas pilsētas domi Edgars Vīgants, SIA Ludzas Biocompared. In cooperation with Ludza Ci­ty tika pieņemts lēmums atbildību par investīcijām Enerģija valdes priekšsēdētājs coun­cil the company made a decision about li­ siltumenerģijas ražošanā uzticēt privātiem abi­li­ty’s assigning on investments to in­dividual investoriem, lai pašvaldība varētu koncentrēt investors so that the government could con­ savus ierobežotos līdzekļus siltumenerģijas pārvades un cen­tra­te its limited sources on reconstruction of district hea­ting sadales rekonstrukcijai. sys­tem.

- 46 -

Projekta īstenošanas rezultātā ar mazutu kurinātās vecās Ludzas katlumājas vietā 2000. gadā uzsāka darboties pilnīgi jauna katlumāja, kurā par pamata kurināmo izmanto vietējos koksnes resursus (šķeldu un skaidas). Tas dod papildu darba vietas un ieņēmumus vietējiem uzņēmumiem. Siltumnīcas efektu veicinošo gāzu izmēšu daudzums ir samazināts par 12 000 t/gadā un iedzīvotājiem vairs nav jāuztraucas par sērskābi saturošiem no­kriš­ņiem.

Due to project development absolutely new boiler house was built in the place of old Ludza’s boiler house where the main fuel is lo­cal wood sources (woodchips and sawdust). That provides new work­­places and raises profit of local companies. The quantity of gas emission that enables greenhouse effect has been reduced to 12 000 t per year and inhabitants do not have to be worried about fall-out that contains sulphate.

Neskatoties uz salīdzinoši lielajām investīcijām jaunajā katlumājā, SIA Ludzas Bio-Enerģija ir spējusi optimizēt ražošanu tik tālu, ka Ludzas iedzīvotājiem tagad ir viens no viszemākajiem siltum­ener­ ģijas tarifiem valstī (Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas dati).

Despite comparatively high investments into new boiler house Ludza’s Bio-energy Ltd. could optimize its production so far that inhabitants of Ludza have the smallest thermal energy tariffs in the country (according information of Latvia District Heating asso­ciation).

SIA Ludzas Bio-Enerģija ir aktīva Latvijas Siltumuzņēmumu aso­ ci­ācijas biedre.

Ludza’s Bio-energy Ltd. is an active member of LDHA.

Lai neapstātos pie sasniegtā, jau tagad tiek strādāts pie jauniem mērķiem, plānojot nākotnē Ludzas katlumājā uzstādīt dūmgāzu kondensācijas sistēmu un nelielu koģenerācijas staciju.

The company works already today to achieve new goals in future; one of its plans is to install a flue gas condensation’s system and small cogeneration station.


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri Balteneko, SIA S.Eizenšteina iela 29, Rīga, LV - 1079, Latvija Tālrunis: 7817090 Fakss: 7817087 e-pasts: balteneko@balteneko.lv

29, S. Eisenšteina Street, Riga, LV-1079, Latvia Phone: 7817090 Fax: 7817087 E-mail: balteneko@balteneko.lv

Mazas jaudas kliedētas ener­ģi­ jas ražošanas pro­jek­tu īs­te­no­ ša­na un ap­saim­nie­ko­ša­na.

Small-scale po­wer generation project im­ple­men­ta­tion and ma­nagement

S

B

BaltEnEko galvenie darbības virzieni ir mazas jaudas kliedētas enerģijas ražošanas projektu īstenošana un apsaimniekošana. Mūsu mērķis ir piedāvāt patērētājam atbrīvoties no rūpēm par siltumenerģijas ražošanu, piedāvājot pirkt par izdevīgu cenu gatavu produktu – siltumenerģiju.

BaltEnEko main lines of action are clarified as small-scale po­wer generation project implementation and management. The com­pa­ ny’s goal is to offer the consumer to get rid of troubles for heat pro­duction, offering a purchase price of a good finished product - thermal energy.

Uzņēmumam ir vērtīga pieredze projektu vadībā, kas saistīti ar videi draudzīgas enerģijas ražošanu, metāna gāzes savākšanu atkritumu poligonos un tās maksimāli lietderīgu izmantošanu, tīrākas ražošanas procesu ieviešanu uzņēmumos, kā arī biomasas kurināmo ražošanu un tirdzniecību.

The company has experience in project management related to environmentally friendly energy production, in collection of methane gas in landfills and in maximizing efficient use of cleaner production processes in enterprises, as well as biomass fu­ el production and trade.

BaltEnEko 1997. gadā uzstādīja divas pirmās dabas gāzes iekšdedzes dzinēju koģenerācijas sistēmas Ādažu centra ciematā un Lielvārdes pilsētas Spīdolas ielas dzīvojamajā masīvā. Abu sistēmu tehniskais risinājums ir līdzīgs. Tās atšķiras vienīgi ar iekārtu jaudu un novietojumu. Ādažos tās ir izvietotas stacionārā katlu mājā, bet Lielvārdē - divos mobilos konteineros zem klajas debess.

In the year 1997 BaltEnEko installed two natural gas - engine cogeneration systems in the centre of Ādaži village and town Liel­vārde Spīdola Street residential area. Technical solutions for both systems are similar. They differ only in the plant capacity and location. In Ādaži they are located in stationary boiler, but in Lielvārde – in two mobile containers in the open air.

BaltEnEko nodrošina siltumenerģijas ražošanu un piegādi arī Kalnciemā, E. Smiļģa teātra un mūzikas muzejā Rīgā un Ādažu novada Kadagā, kur plānots uzstādīt arī koģenerācijas staciju.

BaltEnEko provide heat production and supply of Kalnciems, E. Smiļģa Theater and Music Museum in Riga and Ādaži Kadaga, which is planned to install the cogeneration plant.

Kopš 2001. gada BaltEnEko sekmīgi uzsāka biogāzes izmantošanu divās koģenerācijas stacijās pie Tallinas atkritumu poligona. Otra koģenerācijas stacija darbu sāka 2004. gadā. Šis bija pirmais tāda veida projekts Baltijā un tas tika realizēts sadarbojoties diviem uzņēmumiem - SIA BaltEnEko (Latvija) un AS TERTS (Igaunija). Abas koģenerācijas sistēmas darbojas pilnīgi automātiskā režīmā, bez operatora klātbūtnes. Visu procesu kontroli un operatīvo regulēšanu veic uzstādītā datorvadības sistēma.

Since 2001 BaltEnEko ha successfully launched the use of biogas in two cogeneration plants in Tallinn at the landfill. Another CHP station was launched in 2004. This was the first of its kind pro­ject in the Baltic’s, and it was developed in cooperation of two com­ panies - BaltEnEko SIA (Latvia) and AS Tertis (Estonia). The two co-generation systems are fully automatic mode, without operator presence. All the process control and operational regulation are managed by installed computer management system.

Svarīgi, ka visa koģenerācijas stacijās saražotā siltumenerģija tiek efektīvi izmantota pilsētas centralizētajā siltumapgādes sistēmā, bet elektroenerģija tiek nodota valsts elektrotīklā.

It is important that all the CHP heat output is used effectively in the centralized urban heating system, but the electrical energy is transferred to the national electricity grid.

IA BaltEnEko ir dibināta 1997.gadā, īstenojot pirmos mazas jaudas koģenerācijas pilotprojektus Baltijā, - Lielvārdē un Ādažos.

altEnEko Ltd. is founded in 1997. In a first small-scale CHP pilot projects in the Baltic States - in Lielvārde Ādaži.

- 47 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri

Limbažu siltums, SIA Spor­ta ie­la 10, Lim­baži, LV4001, Lat­vi­ja

Spor­ta street 10, Lim­baži, LV4001, Lat­vi­a

Kat­lum­āju kopējā uzstādītā jau­­da - 17 MW. 2008. gadā saražotais sil­tum­ ener­ģi­jas dau­dzums - 38 614 MWh. Sil­tum­ap­gādes sist­ēmai pie­slēgti 116 pa­tērētāji un aptuveni 5200 iedzīvotāji. Sil­tumtīklu kop­ējais ga­rums 17 km. Kurin­āmais: šķelda, skai­das.

To­tal installed capacity of boi­ ler houses - 17 MW. 38 614 MWh ther­mal energy has be­en ge­ne­ra­ted du­ring 2008. 116 con­su­mers con­nec­ted, approximately 5200 in­ha­bi­ tants. The length of he­at network system is 17 km. The fu­el - woodchips and saw dust.

L

L

Šobrīd dar­bo­jas di­vas kat­lum­ājas ar kop­ējo uz­stādīto jau­du 17 MW. Ku­rin­āmais - šķelda un skai­das, re­zer­ves kat­lam šķidrais ku­rin­āmais. 2008. gadā saražotas 38 614 MWh sil­ tum­ener­ģi­jas.

At the pre­sent mo­ment two bo­iler ho­uses are working with the to­tal capacity of 17 MW. The fu­el - woodchip and saw dust, for re­ser­ve bo­iler - he­ating oil. 38 614 MWh ther­mal energy has be­en ge­ne­ra­ted du­ring 2008.

Sākotn­ēji uz­ņēmums pa­stāvēja kā Limbažu ra­jo­na ap­vieno­to kat­lum­āju un sil­tumtīklu di­rek­ci­ja un ap­kal­po­ja kat­lum­ājas arī Ainažos, Stai­celē, Sa­lacgrīvā un Alojā. 1991. gadā uz­ņēmu­mu re­or­ga­nizēja par Limbažu ra­jo­na sil­tumtīklu uz­ņēmu­mu, bet 1992. un 1994. gadā at­tiecīgi Limbažu ra­jo­na un Limbažu pil­ s­ētas SIA Limbažu sil­tums.

Initially the company was as Uni­ted Bo­iler Ho­use and He­at Network Ma­na­ge­ment of Lim­baži Municipality and ser­vi­ced bo­iler ho­uses in such towns as Ainaži, Stai­ce­le, Sa­lacgrīva and Alo­ja. In 1991 the company was re­or­ga­ni­zed as Lim­baži Municipality He­at Network Company but in 1992 and 1994 accordingly Lim­baži municipality and Lim­baži town Lim­ bažu sil­tums Ltd.

imbažu sil­tums kā vienots uz­ņēmums Limbažos dar­bo­jas kopš 1979. ga­da. Limbažu 8 kat­lum­ājas tiek ku­rin­ātas gan ar ma­zu­tu, gan ar oglēm un mal­ku.

No 2008. ga­da 6. mai­ja tā val­des priekšsēdētājs ir Ģirts Gūtmanis. Uz­ņēmu­ma ka­pit­āla daļu turētājs 100% apmērā ir Limbažu novada do­me. Vid­ējais dar­bin­ieku skaits 2009. gadā - 37. Limbažu cen­tra­liz­ēta­jai sil­tum­ap­gādes sist­ēmai ir pie­slēgti 116 pa­tērētāji, to iz­man­to ap 5200 ie­dzīvot­āju. Sil­tumtīklu kop­ga­rums sa­stāda ap 17 km, no tiem 11,21 km ap­ku­res sil­tumtīklu un ap 5,8 km iekškvart­ālu karstā ūdens tīkli (4 cauruļu sist­ēma).

- 48 -

im­bažu sil­tums as sin­gle company in Lim­baži ope­ra­tes sin­ ce 1979. Eight bo­iler ho­uses in Lim­baži are he­ated with black fu­el oil, co­al and wood.

Sin­ce 6 May, 2008 its bo­ard chairman is Ģirts Gūtmanis. The sha­re­hol­der for the amo­unt of 100% is the Lim­baži Region Co­un­cil. The ave­ra­ge staff num­ber in 2009 - 37. To Lim­baži dis­trict he­ating supply system the­re are 116 con­su­ mers con­nec­ted, approximately 5200 in­ha­bi­tants. The length of he­at network system is 17 km, 11.21 km he­at network and 5.8 km in­ter­nal-sec­ti­on hot water networks (4-pi­pe system).

2008. gadā cen­tra­liz­ēta­jai sil­tum­apgādei pieslēdzās vair­āki lieli ob­jek­ti - SIA Maxima Lat­vi­ja, SIA ZK Na­mi, SIA BBK.

In 2008 se­ve­ral gross ob­jects ha­ve con­nec­ted to the cen­tral he­at supply - Maxima Lat­vi­ja Ltd., ZK Na­mi Ltd., and BBK Ltd.

Pils­ētas sil­tumtīklu ve­cums šobrīd ir 25-30 ga­di un ta­jos ir lieli sil­tu­ma zu­du­mi. 2009. ga­da maijā ti­ka pabeigts un iesniegts projek­ta pie­teikums ES Koh­ēzi­jas fon­da līdz­fi­nans­ ētai ak­ti­vitātei Pa­sāku­mi cen­tra­lizētās sil­tum­ap­gādes sist­ēmu efek­ti­vit­ātes pa­aug­stin­āša­nai, kura re­aliz­āci­jas gaitā pa­redzēts no­mainīt vis­as at­li­kušās rūpnieciski ne­iz­olētās tra­ses 11,166 km kop­ga­rumā un uzstādīt 48 trūkstošos ne­at­kar­īgos sil­tum­ mez­glus ēkās.

The town’s he­at network is 25-30 years old and the­re are hu­ge he­at los­ses. In May 2009 the­re was ac­com­plis­hed and in­tro­du­ ced pro­ject ap­pli­ca­ti­on to EU Co­he­si­on Fund’s co-fi­nan­ced activity “Me­asu­res Re­gar­ding The In­cre­ase of Efficiency of Cen­ tra­li­zed He­at Supply Systems” within this pro­ject all non-prein­su­la­ted pi­pes would be chan­ged in length of 11.166 km and 48 mis­sing in­de­pen­dent he­at sub­sta­ti­on in buildings would be in­stal­led.


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri Madonas siltums, SIA Ces­vai­nes ie­la 24a, Ma­do­na, LV-4801, Lat­vi­ja

Ces­vai­nes Street 24a, Ma­do­ na, LV-4801, Lat­vija

Kat­lum­āju kopējā uzstādītā jau­da - 18 MW.

The thermal energy is produced in 4 boiler houses; the fifth boiler house has closed. The overall capacity of boiler houses is 18 MW. The main fuel – woodchip, wood, saw dust.

2008. gadā saražotais sil­tum­ ener­ģi­jas dau­dzums - 40 269 MWh.

Consumers – 2142 apartments and 110 legal entities.

Sil­tu­ma pa­tērētāji - 2142 dzīvokļi un 110 ju­ri­diskās per­so­nas.

40 269 MWh ther­mal energy has be­en ge­ne­ra­ted du­ring 2008.

Ku­rināmā veidi - šķelda, mal­ ka, skai­das.

U

z­ņēmums pastāv jau vair­ākus ga­du des­mi­tus. No 1994. līdz 2003. ga­da 9. de­cem­brim tas bi­ja Ma­do­nas paš­val­dības sil­ tumtīklu uz­ņēmums, bet pēc Ko­mer­cli­ku­ma spēkā stāšanās ti­ka re­or­ga­nizēts par SIA Ma­do­nas sil­tums. No 2004. ga­da 1. jūlija tās val­des lo­cek­lis ir Ul­dis Lielva­lo­dis. SIA Ma­do­nas sil­tums ka­pit­āla daļu turētājs 100 % apmērā ir Ma­do­nas pils­ētas do­me. Vid­ējais strādājo­šo skaits 2008. gadā - 50. Kop­ējais Ma­do­nas pils­ētas sil­tum­tra­šu ga­rums ir 15 km. 2008. gadā cen­tra­liz­ēta­jai sil­tum­apgādei ir pie­slēgušies vair­āki lieli ob­jek­ ti - AS Laz­do­nas Pien­saimnieks, SIA Maxima Lat­vi­ja, SIA La­pi­ ņas A, SIA Klau­ģu­le­jas. 2008. ga­da 18. augustā pabeigts re­alizēt ERAF līdz­fi­nans­ētais pro­ jek­ts Ma­do­nas pils­ētas sil­tumtīklu re­kon­struk­ci­ja un eso­šo ie­kārtu no­mai­ņa Augu ielā 27a par kop­ējo sum­mu 1016854,- Ls. Šī pro­jek­ ta ie­tva­ros ti­ka re­kon­struē­tas sil­tum­tra­ses Rūpniecības dzīvo­jamā ra­jonā - 1224 m, Blau­ma­ņa ie­la 7 - Blau­ma­ņa ie­la 16 un Sko­las ie­las sa­vieno­jošā sil­tum­tra­se 508 m, Augu - Sko­las ie­las sa­vieno­jošā sil­tum­tra­se 996 m, sil­tum­tra­se uz Ma­do­nas pils­ētas kultūras na­mu - 118 m, sil­tum­tra­se uz Rīgas ie­lu 6 - 224 m, kā arī no­ti­ka kat­lu mājas Augu ielā 27a re­kon­struk­ci­ja. Maijā sa­ga­ta­vots un iesniegts vēl viens ES līdz­fi­nans­ētu pro­ jek­ta pie­teiku­ms, šoreiz Koh­ēzi­jas fon­dam, ku­ra ie­tva­ros var­ētu tikt re­kon­struē­tas sil­tum­tra­ses 3,5 km ga­rumā, kā arī var­ētu tikt veikta Kal­na ie­las ra­jo­na pie­slēgša­na kop­ējam sil­ tum­ap­gādes tīklam. Pa­kāpe­nis­ki uzņēmums ir ie­saist­ījies arī to­pošā no­va­da pa­gas­tu sil­tum­ap­gādes sist­ēmu ap­zin­āšanā un per­spektīvā arī ri­sin­āšanā. 2008. gadā Vid­ze­mes sa­biedris­ko pa­kal­po­ju­mu re­gu­la­tors ap­stip­ rin­āja jaun­o sil­tum­ener­ģi­jas ta­ri­fu, kas ir 35,62 Ls/MWh (bez PVN) vis­iem patērētājiem. 2008. gadā uzsākts jaun­s ko­mer­cdarb­ības veids - na­mu ap­saimn­ieko­ ša­na, uz 2009. ga­da 1. mai­ju ap­saimn­ieko­tas jau 5 mājas. Arī 2008. gadā tur­pinājās ak­ci­ja - ie­dzīvotājiem, ku­ri ie­maksā avan­ su nāka­ma­jai ap­ku­res se­zo­nai, tiek pie­dāvāta 4 % at­lai­de gadā, jeb 0,33 % mēnesī no klienta ie­maksātās sum­mas.

T

he company exists already for several decades. From 1 July 1994 till 9 December 2003 it was an enterprise of the Madona City Council heating network but after the Commercial Law came into force it was reorganized to Limited Liability Company (Ltd.) Madonas Siltums. Since 1 July 2004 member of the board is Uldis Lielvalodis. The shareholder of Madona Siltums Ltd. for the amount of 100% is the Madona City Council. The average number of employees in 2008 was 50. Total length of Madona city heating mains is about 15 km. In 2008 several large objects was connected to the central heat supply – Lazdonas Piensaimnieks JSC, Maxima Latvija Ltd, Lapiņas A Ltd, Klauģuleja Ltd. On 18 August 2008, ERDF co-financed project “The reconstruction of Madona city heating network and the existing equipments’ change in 27a, Augu iela” was enforced for the total amount of LVL 1 016 854. Within this project heating mains were reconstructed in industrial residential area – 1224 m, Blaumaņa iela 7–Blaumaņa iela 16 and heating mains in Skolas iela - 996 m, heating main to Madona city recreation centre – 118 m, heating main to Rīgas iela 6 – 224 m, as well as boiler house at Augu iela 27a was reconstructed. At the end of May 2009, another application of EU co-financed project was set up and introduced - this time to Cohesion Fund, and within this project heating mains of 3,5 km length could be reconstructed, as well as area of Kalna iela could be connected to the join heat supply network. Step by step the exploration and in perspective development of heat supply systems for emerging region rural municipalities could be done. In 2008 Vidzeme Public Utilities Commission confirmed new thermal energy tariff – 35.62 LVL/MWh (VAT not included) for all consumers. In 2008 the special offer was continued for those customers paying in advance for the next heating season - offering 4% discount from deposited sum in a year or 0.33% in a month. - 49 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri

Ogres novada pašvaldības aģentūra Mālkalne Mālkalnes pr. 3, Ogre, LV5003, Latvija www.malkalne.lv

Mālkal­ne’s ave­nu­e 3, Og­re, LV-5003, Latvia www.mal­kal­ne.lv

Kopējā katlumāju uzstādītā jauda ir 60 MW, kopējā ap­ku­ ri­nāmā platība apmēram 350 000 m².

To­tal capacity of bo­iler ho­uses - 60 MW, to­tal he­ating are­a approximately 350 000 m2. Dis­tri­bu­ted ther­mal energy per year 100 000 MWh.

Gada laikā vidēji tiek realizēts ap 100 000 MWh.

To­tal length of trans­mi­ssi­on pi­pe­li­nes - 25 km.

Kopējais siltumtrašu garums 25 km.

The main fu­el - na­tu­ral gas.

Kurināmais: dabasgāze.

1

n 1999 Og­re’s municipality pro­vi­des au­to­no­mo­us he­at supply for Og­re town with its 6 new bo­iler ho­uses. The to­tal capacity of bo­iler ho­uses is 60 MW. The cost of ther­mal energy pro­duc­ti­on de­ pends on gas pri­ces, to­tal expenses on bo­iler ho­uses’ and necessary in­fras­truc­tu­res’ main­te­nan­ce. The main fu­el for ther­mal energy’s pro­duc­ti­on is na­tu­ral gas. To­tal he­at are­a in Og­re is approximately 350 000 m2. M/a Mālkal­ne ma­na­ges 10 bo­iler ho­uses. In 2009 anot­her bo­iler ho­use is being built in Og­re (to­tal capacity 8 MW) in Zi­lo­kalns ave­nu­e where the mis­sing energy would be com­pen­sa­ ted. The big­gest bo­iler ho­uses in Og­re both can be con­trol­led with the help of SCADA system. In one year approximately 100 000 MWh are dis­tri­bu­ted, the he­at loss - 18%

Lai nodrošinātu siltumenerģijas padevi abās pilsētas daļās, abas galvenās Ogres katlumājas ir savienotas, šim nolūkam ir izbūvēta siltumtrase zem dzelzceļa.

To pro­vi­de the dis­tri­bu­ti­on of ther­mal energy for both the town’s part, two main bo­iler ho­uses in Og­re are con­nec­ted with the use of trans­mi­ssi­on pi­pe­li­nes un­der the railway. Dis­trict he­ating basically is pro­vi­ded for re­gi­ons with many-story ho­uses and se­pa­ra­te manystory ho­uses (2, 2a Do­les stre­et and 123, 123a Brīvības stre­et), 7276 ho­use­holds al­to­get­her. The to­tal length of trans­mi­ssi­on pi­pe­li­nes is 25 km. M/a Mālkal­ne co-ope­ra­tes with mer­chants who own co­ge­ ne­ra­ti­on equipments with ther­mal capacity of 4 MW.

Centralizētai siltumapgādei pievienoti galvenokārt daudzstāvu daudzdzīvokļu māju rajoni un atsevišķas daudzdzīvokļu ēkas (Doles 2, 2a un Brīvības 123, 123a), kopsummā 7276 mājsaimniecību. P/a Mālkalne veiksmīgi sadarbojas ar komersantiem, kam pieder koģenerācijas iekārtas ar 4 MW siltuma jaudu. 145 daudzdzīvokļu namos ir uzstādīti automātiskie siltummezgli, kas regulē apkures un karstā ūdens sagatavošanas režīmus katrā mājā. Katrai mājai ir iespēja ieregulēt attiecīgu apkures un karstā ūdens padeves programmu (to nosaka māju vecākais). Māju vecākie ir apmeklējuši speciālus kursus un veic ISM regulēšanu. No 2009. gada ISM rādījumus noraksta un paziņo aģentūrai māju vecākie. 40 Ogres mājas ir pieslēgtas siltummezglu dispečerizācijas sistēmai, kura paredz siltuma un karstā ūdens regulēšanu un apskati ar interneta palīdzību. 2003./2004. gada apkures sezonā iedzīvotāji sāka norēķināties par siltumenerģiju pēc jauna 2 pakāpju tarifa. 1. pakāpe ir fiksētā tarifa daļa - tas ir darba algas, nodokļi, amortizācija, remontu izmaksas, materiāli, tīklu uzturēšana, katlumāju apkalpošana, 2. pakāpe ir mainīgā tarifa daļa, kas tiešā veidā ir saistīta ar patērēto kurināmo - dabasgāzi. - 50 -

I

999. gadā Ogres pašvaldība, izbūvējot 6 jaunas katlumājas, ir nodrošinājusi autonomu Ogres pilsētas siltumapgādi. Kopējā katlumāju jauda ir 60 MW. Siltumenerģijas ražošanas izmaksas tagad ir atkarīgas no dabasgāzes cenas, katlumāju un nepieciešamās in­­frastruktūras uzturēšanas izdevumiem. Katlumājas ražo sil­tum­ enerģiju, izmantojot dabasgāzi. Kopējā apkurināmā platība Ogrē sastāda apmēram 350 000 m². P/a Mālkalne apsaimniekošanā ir pavisam 10 katlumājas. 2009. gadā Ogrē tiek būvēta vēl viena katlumāja (ar 8 MW jaudu) Zilokalnu prospektā, kura kompensēs iztrūkstošās jaudas. Abas lielākās Ogres katlumājas ir iespējams kontrolēt ar SCADA sistēmas palīdzību. Gada laikā tiek realizēts ap 100 000 MWh, siltuma zudumi ir 18%.

The­re are mec­ha­ni­cal he­at sub­sta­ti­ons in 145 ap­ar­tment ho­uses that con­trol con­di­ti­ons of he­at and hot water in each ho­use. For each ho­use it is pos­sib­le to set ap­prop­ri­ate he­at and hot water dis­ tri­bu­ti­on prog­ram (it is set by he­ad of the ho­use). The he­ads of the ho­uses ha­ve at­ten­ded par­ti­cu­lar co­ur­ses and can do ISM con­trol. Sin­ce 2009 the in­di­ca­ti­ons of ISM are copied and de­li­ve­red to the agency by he­ad of the ho­use. 40 ho­uses in Og­re are jo­ined to he­at sub­sta­ti­on dis­pat­ching system thus it is pos­sib­le to con­trol and mo­ ni­tor he­at and hot water dis­tri­bu­ti­ons with the use if In­ter­net. In he­ating se­ason 2003/2004 in­ha­bi­tants star­ted to pay for ther­ mal energy ac­cor­ding to new 2-sca­le ra­te. 1st sca­le is the fixed part of the ra­te - wages, taxes, amor­ti­za­ti­on, main­te­nan­ce, ma­te­ri­als, network main­te­nan­ce, bo­iler ho­uses’ main­te­nan­ce, and 2nd sca­le is va­ri­ab­le part of the ra­te that is de­ter­mi­ned ac­cor­ding to fu­el that is con­su­med - na­tu­ral gas.


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri Ozolnieku KSDU, SIA Rīgas ie­la 23, Ozoln­ieki, Ozol­ nieku novads, LV-3018, Lat­­vi­ja

Rīgas Street 23, Ozoln­ieki, Ozol­ nieki region, LV-3018, Lat­vi­a

Saražotais sil­tum­ener­ģi­jas dau­­­dzums vid­ēji gadā - 8500 MWh.

Pro­fi­le of activity: - li­ving fund ma­na­ge­ment; - water supply, sewerage gat­ he­ring and purifying; - he­at energy ge­ne­ra­ti­on, supply and dis­tri­bu­ti­on to con­ su­mers; - hot water pro­du­cing and dis­ tri­bu­ti­on to con­su­mers; - pa­id ser­vi­ces (pla­te he­ating chan­ge des­ca­le, water con­ sum­pti­on me­ter in­stal­la­ti­on, etc.)

Kopējā ap­sildāmā dzīvo­jamā plat­ība ie­dzīvotājiem - 24 563 m². Kopējā ap­sildāmā dzīvo­jamā plat­ība uz­ņēmumiem un iestādēm - 15 000 m². Ku­rin­āmais: da­basg­āze.

O

O

zoln­ieku pa­gas­ta paš­val­dības BO KSDU sa­vu darb­ību sāka 1992. ga­da aprīlī. 2003. ga­da 4. jūlijā uz­ņēmums re­ģistrēts Ko­mer­cre­ģistrā kā SIA Ozoln­ieku KSDU. Uz­ņēmums 2001. gadā iestājies Lat­vi­jas sil­tu­muzņ­ēmu­mu aso­ciā­cijā. Pār­ejot uz da­bas gāzes ap­ku­ri, Ozoln­ieku ciematā ie­vēro­ja­mi uz­la­bo­jusies eko­lo­ģiskā si­tuā­ci­ja, stin­gri sa­ma­zi­not kait­īgo iz­me­šu dau­dzu­mu at­mosfērā.

zoln­ieki mu­ni­ci­pal lo­cal authority non-pro­fit or­ga­ni­za­ti­ on KSDU was fo­un­ded in Ap­ril 1993. In 4 July, 2004 re­ gis­te­red in Com­mer­ci­al Re­gis­ter as Ozoln­ielu KSDU Ltd. In 2001 the company jo­ined in LSUA (As­so­ci­ati­on of Lat­vi­an He­ ating Industry En­ter­pri­ses). The eco­lo­gi­cal si­tu­ati­on in Ozoln­ ieki vil­la­ge has im­pro­ved and ha­zar­do­us emis­si­on has re­du­ced due to trans­mi­ssi­on to na­tu­ral gas he­ating.

Uz­ņēmumā kopā ir 39 strādājošie. Ar sil­tu­mu tiek ap­gādātas 17 dzīvo­jamās mājas (512 dzīvokļi), pa­gas­ta pa­do­mes ēka, bērnudārzs, spor­ta klubs, SIA Po­li­urs ražošanas un pār­val­des ēka, SIA Mel­ces, SIA Elk+, SIA L-Sports le­dus hal­le, kā arī di­vas privātmājas. Ap­ku­rināmā plat­ība ie­dzīvotājiem - 24 563 m 2 , uz­ņēmumiem un iestādēm - ap 15 000 m 2 . Sil­to ūdeni vi­ su ga­du iz­man­to ap 1200 ie­dzīvot­āju un vis­i iepriekš minētie uz­ņēmu­mi.

The company employs 39 pe­op­le. 17 li­ving ho­uses are supplied (512 ap­ar­tments) with he­at, as well as building of ru­ral municipality, kin­der­gar­ten, spor­ting-club, pro­duc­ti­on and ad­ mi­nis­tra­ti­on building of Po­li­urs Ltd, Mel­ces Ltd., Elk+ Ltd, LSports Ltd. Ice hall and two pri­va­te ho­uses. He­at are­a for in­ha­ bi­tants - 24 563 m 2 , for en­ter­pri­ses and in­sti­tu­ti­ons - 15 000 m 2 . All year the hot water is used by 12000 in­ha­bi­tants and abo­ve men­ti­oned en­ter­pri­ses.

Dze­ramā ūdens ie­guvei ciematā izbūvētas 7 sūkņu sta­ci­jas, ku­ru kopīgā mak­simālā jau­da 1200 m3/diennaktī. Kop­ējais ūdensvadu tīkls sa­stāda ap 13,7 km, kas sa­dalās trijās ne­at­ karīgās sistēmās.

For drin­king water in the vil­la­ge the­re are 7 pump sta­ti­ons cons­ truc­ted; the ove­rall maximal capacity 1200 m3/day. The length of water pi­pe­li­ne network - 13, 7 km which is dis­tri­bu­ted in thre­e in­de­pen­dent systems.

1997. gadā Ozoln­iekos veikta sil­tum­tra­šu re­kon­struk­ci­ja, pār­ ejot uz rūpnieciski izolētām cau­rulēm, no­mai­not 70% no visām cau­rulēm. Tajā pašā gadā uz­sākta sil­tum­mez­glu uz­stādīša­na daudzdzīvokļu un sa­biedris­kajās ēkās. Sil­tum­mez­gli uz­stādīti 17 dzīvo­jamās mājās un 8 sa­biedris­ka­jos ob­jek­tos.

In 1997 trans­mi­ssi­on pi­pe­li­ne’s re­cons­truc­ti­on was ma­de in Ozol­ n­ieki, trans­fer­ring to pre-iso­la­ted pi­pes, and chan­ging 70% of all pi­pes. In the sa­me year the in­stal­la­ti­on of he­at sub­sta­ti­on cen­tres in ap­ar­tment ho­uses and pub­lic ho­uses was em­bar­ked. The he­at sub­sta­ti­on cen­tres were in­stal­led in 17 li­ving ho­uses and 8 pub­lic ob­jects. In May 2002 two Czech company’s TEDOM co­ge­ne­ra­ti­ on sta­ti­ons were laun­ched, the power capacity 150 kW and he­at capacity 226 kW for each of co­ge­ne­ra­ti­on sta­ti­on. Due to that fu­el and me­ans for its pur­cha­sing ha­ve be­en noticeably eco­no­mi­zed.

2002. ga­da maijā eks­plu­at­ācijā ti­ka no­do­tas di­vas če­hu fir­mas TEDOM ko­ģe­ner­āci­jas sta­ci­jas, ar elek­tris­ko jau­du 150 kW un sil­ tu­ma jau­du 226 kW kat­rai. Tas būtiski ļauj eko­nomēt ku­rin­āmo un nau­das līdzekļus tā iegādei. Ozoln­ieki ir pirmā paš­val­dība Lat­vijā, kam pie­der ko­ģe­ner­āci­jas sta­ci­ja. Kopš 2007. ga­da dar­bo­jas trešā ko­ģe­ner­āci­jas sta­ci­ja ar elek­ tris­ko jau­du 170 kW un sil­tu­ma jau­du 227 kW. Ozoln­ieku KSDU gadā saražo ap­mēram 8500 MWh sil­tum­ener­ģi­jas.

Ozoln­ieki is the first lo­cal authority in Lat­vi­a pos­ses­sing co­ge­ne­ra­ ti­on sta­ti­on. Sin­ce 2007 third co­ge­ne­ra­ti­on sta­ti­on with the power capacity of 170 kW and he­at capacity of 227 kW is ope­ra­ting. Ozoln­ieki KSDU pro­du­ces approximately 8500 MWh he­at energy in a year. - 51 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri

PAROC, SIA Mūkusalas iela 101 Rīga, LV-1004, Latvija Tālrunis 67375070 paroc.lv@paroc.com

101 Mūkusalas Street Riga, LV-1004, Latvia Phone 67375070 paroc.lv@paroc.com

PAROC siltumizolācijas ma­te­ri­ āli - akmens vate.

PAROC insulation materials stone wool.

Celtniecības izolācija.

Building insulation.

Tehniskā izolācija.

Technical insulation.

Paneļu sistēmas.

Panel System.

P

AROC SIA ir skandināvu akmens vates siltumizolācijas ražotāja PAROC GROUP meitas uzņēmums Latvijā.

PAROC SIA dibināta 1993. gadā un kopš tā laika bez pār­trau­ku­ miem sekmīgi darbojies Latvijā. PAROC ieviesa kvalitatīvu Zie­ meļeiropas siltumizolāciju - akmens vati - kas tagad kļuvusi par latviešu va­lodas vārdu. Šis vārds pirmo reizi tika tā noformulēts tikai 1994. ga­dā! PAROC SIA nodarbojas ar PAROC akmens vates izstrādājumu mārketingu un izplatīšanu Latvijā. Izstrādājumu sortiments ietver nedegošu Celtniecības siltumizolāciju ēku siltināšanai un augstas kvalitātes Tehnisko izolāciju ar augstu darba temperatūru un ugunsdrošību un skaņu slāpējošām īpašībām: 1) apkures katliem un enerģiju ražojošām iekārtām; 2) tvaika un šķidrumu cauruļvadiem un tehnoloģiskām iekārtām; 3) gaisa kanālu siltuma vadiem centralizētājās apkures sistēmās; 4) ventilācijas un apkures, kanalizācijas sistēmām ēkās; 5) rezervuāriem, tvertnēm; 6) kuģiem. PAROC SIA ir LSUA biedrs no 1998. gada. Mūsu mērķis ir panākt kvalitatīvu ilgmūžīgu izolācijas risinājumu izmantošanu tā paaugstinot atdevi no investīcijām. Grūti atrast enerģētisku vai industriālu objektu Latvijā, kur nebūtu izmantoti PAROC akmens vates tehniskās izolācijas materiāli. Īpaši efektīva PAROC tehniskās izolācijas materiālu izmantošana bijusi TEC1, TEC2, Rīgas Siltums, Ventspils Nafta, Ventbunkers, Lat­vi­jas Finieris, Cemex, Liepājas Metalurgs, A/s Lauma, Laima, Sta­bu­ra­dze, Aldaris. PAROC siltumizolācijas materiāli veiksmīgi izmantoti skolās, bērnudārzos, daudzdzīvokļu māju ap­ku­res sistēmās un siltumtrasēs visā Latvijā. - 52 -

P

AROC Ltd. is Latvian subsidiary of a Scan­di­na­vi­an ma­ nufacturer of stone wool insulation PAROC GROUP.

PAROC Ltd. was founded in 1993 and has been successfully ope­rating without interruption in Latvia since then. PAROC Ltd. introduced new qualitative insulation – stone wool from Scan­ dinavia. The word „akmens vate” was first formulated only in the year 1994, and now has become a natural part of Latvian lan­guage. PAROC Ltd. is a member LDHA since 1998. PAROC Ltd. markets and distributes PAROC stone wool pro­ ducts in Latvia. Product range includes fire safe stone wool Buil­ ding insulation and high-quality Technical insulation, which is dis­tinquished by high operating temperatures, fireproof , moisture re­­sis­tant and sound absorbtion properties. It is used mainly for: 1) boilers and energy-producing plants; 2) vapor and liquid pipelines and other technological equipment; 3) abvove-ground and concrete-channel heat distribution pipes of district heating systems; 4) ventilation and heating, plumbing systems in buildings; 5) storage reservoirs, tanks; 6) fire and thermal insulaton in ships. Our goal is to achieve increased usage of high quality insulation so­lutions to increase longterm return on investment. It is hard to find Latvian energy or industrial sites that do not use PAROC sto­ ne wool technical insulation. Particularly investment friendly use of PAROC technical in­ su­lation ma­terials over the years have happened in Latvenergo TEC1 and TEC2, JSC Rīgas Siltums, JSC Ventspils Nafta, JSC Ventbunkers, JSC Latvijas Finieris, Cemex Ltd, JSC Liepājas Me­ta­ lurgs, JSC Lauma, JSC Laima, JSC Aldaris and many others. PAROC stone wool insulation materials are successfully used in energy efficient renovation in schools, kindergartens, hospitals, public buildings, apartment houses, heat generation systems and district heating pipelines throughout Latvia.


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri Poliurs, SIA Sau­les ie­la 8, Ozoln­ieki, Ozol­ nie­ku novads, LV-3018, Lat­­vi­­ja

Sau­les Street 8, Ozoln­ieki, Ozol­ nie­ku region, LV-3018, Lat­­vi­a

Dev­īze: Domā - da­ri - pār­bau­di - piln­ vei­do!

Mot­to: Think - Do - Check - Im­pro­ve! - manufacturing of preisulated pipes; - manufacturing of plastic pipes; - manufacturing of plastic products; - manufacturing and installation of preinsulated double pipes.

- rūpnieciski izo­lēto cauruļu ražošana; - plast­ma­sas cauruļu ražošana; - plas­tmasas iz­strādāju­mu ražošana; - izo­lēto dubultcauruļu ražošana un būvmontāža. Bildes paraksts pēc vajadzības

S

IA Po­li­urs ir 1995. gadā di­bināts uz­ņēmums, kurš no­dar­bo­jas ar rūpnieciski izo­lēto un plast­ma­sas cauruļu ražošanu un paš­ laik ieņem sta­bi­lu vietu Bal­tijā, ražojot rūpnieciski izo­lētas cauruļu sist­ēmas. Uz­ņēmu­ma pie­re­dze un pro­duk­ci­jas kva­lit­āte ir aug­s­ti no­vērtēta Skan­din­āvijā, Krievijā un Rie­tum­ei­ropā. Klientiem SIA Po­li­urs piedāvā rietu­mu stan­dartiem at­bil­sto­šu pro­duk­ci­ju par kon­kurētspējīgām cenām. Starp­tau­tis­ki at­zītu kva­lit­āti ļauj no­dro­ šināt 1998. gadā ieviestā ISO kva­lit­ātes vad­ības sist­ēma, kā arī pro­ fe­si­onālu dar­bin­ieku ko­lektīvs. Kopš 1999. ga­da uz­ņēmums ražo izolētās du­bul­tcau­ru­les, kā arī veic to būvmontāžu. SIA Po­li­urs spēkos ir veikt arī augst­as sarežģītības un grūtības pa­kāpes uz­de­vu­mus. Kā pie­mēru var minēt AS Ven­ta­mon­jaks sašķidrinātās gāzes re­zer­vuā­ru izo­lāci­jas re­kon­struk­ci­ju Vents­pilī, kā re­zultātā tie kļuva par vieniem no mo­ dern­ākajiem šāda veida re­zer­vuāriem pa­saulē. 2008. gadā nozīmīgs pro­jekts bi­ja sil­tumtīklu re­kon­struk­ci­ja Lietuvā, Ak­me­nes pilsētā. ES fi­nansētā pro­jek­ta ie­tva­ros SIA Po­ li­urs pie­gādāja un mont­ēja rūpnieciski izo­lētos cauruļvadus vai­ rāku kilo­met­ru ga­rumā. Šī pro­jek­ta kopējās iz­mak­sas sa­sniedza 5 mil­jo­nus eiro. Ār­pus Lat­vi­jas lielākie re­aliz­āci­jas ap­jo­mi pērn bi­ja Lietuvā, Krievijā un Zviedrijā. Kopš 2006. ga­da pie­dāvāju­ma klāstam ir pie­vieno­jušās plast­ma­sas cau­ru­les ūdensapgādei un ka­na­liz­āci­jai, ku­ru di­ametrs var būt no 20 mm-500 mm, kā arī ci­ti dažāda pro­fi­la iz­strādāju­mi no plast­ma­sas. Plašā spektrā tiek pie­dāvātas cau­ru­les aukstā ūdens ap­gādes sistēmām. Uz­ņēmums iz­ga­ta­vo arī kabeļu aiz­sarg­cau­ru­les ārējiem un iekšējiem tīkliem. Tiek pie­dāvātas elastīgās elek­tro­izol­āci­jas cau­ ru­les no PVC, elektrību va­do­šu ele­men­tu izo­lāci­jai un pa­pil­du aiz­ sardz­ībai dažādās elek­troierīcēs līdz 1000 V lielam spriegumam. Vēl viens plast­ma­sas iz­strādāju­mu veids ir dažāda veida sta­bi­ņi, ku­rus iz­man­to autoceļu nomaļu marķēšanai, iz­ga­ta­vo­ti ar spe­ciā­lu pro­fi­lu, kas no­dro­ši­na sta­bi­ņu vairākkārtēju at­grieša­nos ver­tikālā stāvoklī pēc no­liekša­nas.

P

o­li­urs Ltd. es­tab­lis­hed in 1995 and it is ma­nu­fac­tu­rer of industrially iso­la­ted pi­pes and now Po­li­urs Ltd. is co­gent le­ ader in the Bal­tic Sta­tes with industrially iso­la­ted pi­pe systems. The experience and pro­duc­ti­on quality as well as gain ach­ieve­ ments in ten­der are is­su­ed by Rus­si­a, Scan­di­na­vi­a and Western Eu­ro­pe co­untries. To cos­tu­mers Po­li­uris Ltd. can of­fer pro­duc­ti­on accordingly to quality and en­vi­ron­men­tal safety requirements of Eu­ro­pe­an Uni­on. Quality con­fir­med internationally cam pro­vi­de ISO stan­dards of quality ma­na­ging system im­ple­men­ted in 1998, as well as pro­fes­si­onal employees. Sin­ce 1999 the en­ter­pri­se pro­du­ces pre-in­su­la­ted do­ub­le pi­pes and pro­vi­des cons­truc­ti­on and in­stal­la­ti­on work. Po­li­urs Ltd. can pro­vi­de works of high complexity and difficulty. As an example Ven­ta­mon­jaks, JST re­cons­truc­ti­on of am­mo­ni­um sto­ra­ge re­ser­vo­ irs in­su­la­ti­on in Vents­pils as a re­sult of which the­se re­ser­vo­irs be­ca­ me ones of the most mo­dern re­ser­vo­irs of this kind in the world. Du­ring the last year a pro­ject of gre­at im­por­tan­ce was re­cons­truc­ti­ on works of he­at pi­pe­li­ne network in Lit­hu­ani­a in Ak­me­nes town. Within the pro­ject co-fi­nan­ced by EU Po­li­uris Ltd de­li­ve­red and in­stal­led industrially iso­la­ted pi­pe systems. The ove­rall costs of this pro­ject were 5 mil­li­on eu­ro. The big­gest re­ali­za­ti­on ra­tes out of Lat­ vi­a du­ring the last year were in Lit­hu­ani­a, Rus­si­a and Sweden. Sin­ce 2006 the en­ter­pri­se for its pro­duct ran­ge has ad­ded water and drain pi­pes of di­ame­ter 20 mm - 500 mm as well as ot­her dif­ fe­rent pro­ducts of plas­tic ma­te­ri­als. The en­ter­pri­se pro­vi­des vast ran­ge of pi­pes for supply systems of cold water. The en­ter­pri­se pro­du­ces in­su­la­ti­on pi­pes for in­ter­nal and external cab­le network. Po­li­uris Ltd. of­fer PVC flexible elec­ tric in­su­la­ti­on pi­ped, for in­su­la­ti­on and extra pro­tec­ti­on in dif­fe­ rent elec­tri­cal equipment 1000 V high pres­su­re. Anot­her plas­tic pro­duct type is dif­fe­rent pil­lars used for au­to ro­ad sho­ul­ders mar­king pro­du­ced with spe­ci­al pro­fi­le that se­cu­res pil­ lar’s mul­ti-re­turn to ver­ti­cal po­si­ti­on af­ter its ben­ding. - 53 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri

Salaspils siltums, SIA Miera ie­la 31, Sa­las­pils, Sa­las­ pils novads, LV-2169, Lat­vi­ja

Miera Street 31, Sa­las­pils, Sa­ las­pils region, LV-2169, Lat­vi­a

Kat­lum­āju kopējā uzstādītā jau­­­da - 52,34 MW. Kopējā ap­sildāmā dzīvo­jamā plat­ība ie­dzīvotājiem - 308 882 m². Kopējā ap­sildāmā dzīvo­jamā plat­ība budžeta iestādēm - 37 000 m². Kopējā ap­sildāmā dzīvo­jamā plat­ība citiem lietotājiem - 91 900 m². Sil­tumtīklu kop­ējais ga­rums 22 km.

The overall installed capacity of boiler houses - 52,34 MW.

S

The overall length of heat network is 22 km.

T

abiedrība Salaspils siltums ir dibināta 1996. gadā un tā paša gada 25. decembrī uzsāka siltumenerģijas ražošanu jaunuzceltajā katlumājā.

he company Salaspils siltums is founded in 1996 and within the same year on 25th of December it launched thermal energy generation in a new boiler house.

2004. gadā, pēc komerclikuma spēkā stāšanās, bezpeļņas organizāciju pašvaldības uzņēmumu Salaspils siltums re­or­ ga­nizēja par sabiedrību ar ierobežotu atbildību Salaspils siltums.

In 2004 due to Commercial Law coming into force Salaspils siltums was reorganized as Salaspils siltums Ltd. The sha­re­ holder of Salaspils siltums for the amount of 100% is Salaspils district council. The average number of employees is 32.

Sabiedrības kapitāla daļu turētājs ir Salaspils novada dome. Sabiedrībā strādājošo skaits vidēji 32 darbinieki.

Thermal energy is produced in two boiler houses. In Saulkalne boiler house with its boiler power 1,75 MW and Salaspils town boiler house with 2 boilers’ capacity of 46,0 MW. In both the boiler houses the main fuel is natural gas. In Salaspils boiler house diesel is used as reserve fuel.

Siltumenerģija tiek ražota divās katlumājās - Saulkalnes cie­ma­ ta katlumājā ar katlu jaudu 1,75MW un Salaspils pilsētas kat­ lu­mājā ar 2 katlu kopējo jaudu 46,0 MW. Par kurināmo abās kat­lumājās izmanto dabas gāzi. Salaspils pilsētas katlumājā kā re­zerves kurināmais ir dīzeļdegviela. 2002.gadā tika uzsākta pilsētas siltumtīklu un iekšpagalmu tīklu rekonstrukcija dzīvojamos rajonos (Ķesterciems, Bu­des­ kal­ni, Silava). 2009.gada augustā veikta Silavas virziena siltumtīkla rekonstrukcija. Tika rekonstruēts siltumtrases posms ar ga­ ru­mu 1473 m garumā ar bezkanāla rūpnieciski izolētām caurulēm un lik­­vidēta četrcauruļu sistēma. Uz 2009.gada apkures sezonas sākumu no kopējiem 23 km siltumtīklu ir re­konstruēti 64%. Pilnībā pilsētas siltumtīklu re­konstrukcijas darbi tiks pabeigti 2011.gadā. Vislielāko uzmanību SIA Salaspils siltums pievērš siltumenerģijas zudumu samazināšanai pilsētas siltumtīklos. Tiek izstrādāts tehniski ekonomiskais pamatojums tālākai uzņēmuma attīstībai, tajā skaitā izpētot iespēju izmantot alternatīvus kurināmā veidus. - 54 -

The overall consumer thermal area – 437 782 m² including living houses – 308 882 m², government buildings’ area – 37 000 m² and other thermal power users area – 91900 m².

In 2008 cogeneration plant was launched with its total thermal power capacity 4,59 MW. In 2002 the reconstruction of city heat network and yard network was launched in living houses’ region (Ķesterciems, Budeskalni, Silava). Transmission pipelines were changed in Lauku Street. It was changed to no-channel industrially insulated pipelines, with their diameter 406/560 mm. In 2009 August the reconstruction of Silavas heat network was launched. In the territory of National Botanic Garden the construction of new transmission section is planned with its length 1103 mDN 168/280 mm and to change deteriorated transmission pipeline section – 480 m to nochannel industrially insulated tubes with smaller diameter. At the beginning of heat period from the overall 22 km 64% are constructed. The reconstruction works at heat network in the city will be done in 2011. The main attention is paid to reduction of thermal energy in city’s heat network. There are being developed technical motivation for further development of the company and its possibilities to use alternatives for fuel material.


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri Saldus siltums, SIA Mazā iela 6, Saldus, LV-3801, Latvija Siltumenerģija tiek ražota 4 katlumājās un 1 koģenerācijas stacijā, kopējā jauda 24 MW. Koģenerācijas stacijas jauda: 1,5 MW siltumenerģijas, 1,3 MW elektroenerģijas. Kurināmā īpatsvars: gāze 67%, šķelda un skaidas - 31%, malka - 2%. Patērētāji: 2003 dzīvokļi un 73 juridiskās personas. 2008. gadā realizētas 33 767 MWh siltumenerģijas un 8568 MWh elektroenerģijas.

6 Mazā Street, Saldus, LV-3801, Latvia Thermal energy is produced in 4 boiler houses and 1 co­ge­ne­­ ra­tion plant, total ca­pa­ci­ty 24 MW. In the year 2008 33 767 MWh thermal energy and 8568 MWh power was generated. The capacity of cogeneration sta­tion is 1,5 MW thermal energy and 1,3 MW power. Thermal power is produced of gas - 67%, woodchip and saw - 31%, firewood - 2%. Consumers: 2003 apartments and 73 legal entities.

U

S

zņēmums no 1994. gada 24. novembra līdz 2003. gada 19. decembrim darbojās kā Saldus pašvaldības uzņēmums, bet pēc pārreģistrēšanās Komercreģistrā tika reorganizēts par SIA Saldus siltums. SIA Saldus siltums kapitāla daļu turētājs 100% apmērā ir Saldus pilsētas dome. Vidējais strādājošo skaits 2008. gadā bija 35 darbinieki.

ince 24th November, 1994 till 19th December, 2003 the enterprise operated as a Saldus city municipal enterprise but after registration into Commercial Register it was reorganized as Saldus siltums Ltd. The shareholder of Saldus siltums Ltd. for 100% is Saltus City Council. The average number of employees in 2008 was 35 employees.

Sabiedrības pamatdarbības veidi: - siltumenerģijas ražošana, pārvade, sadale un realizācija; - elektroenerģijas ražošana.

Main business activities of the enterprise: - thermal energy generation, transmission, and distribution; - power generation.

Kopējais siltumtīklu garums sasniedz 13,9 km, no kuriem rūpnieciski izolēti ir 10 km. No 2004. gada darbojas dabas gāzes koģenerācijas stacija. Visa uzņēmuma siltumapgādes sistēma sastāv no divām savstarpēji neatkarīgām siltumapgādes sistēmām: vienā sistēmā savstarpēji savienotas trīs katlumājas, kurās darbojas gāzes apkures katli, ar dabas gāzi darbināma koģenerācijas stacija un viena katlumāja ar šķeldas apkures katlu.

The length of the transmission pipelines is 13,9 km; 10 km of them are industrially insulated. Since 2004 there is a natural gas cogeneration station. All heat supply system consists of two dividend heat supply systems: in one system there are three con­ nected boiler houses where are gas boiler houses and cogeneration station where the main fuel is natural gas and one boiler house where woodchips are used.

Otrā sistēmā ietilpst viena katlumāja, kurā tiek izmantoti vairāki kurināmā vaidi - gan gāzes apkure, gan skaidas un malkas apkure.

In other system there is one boiler house where different types of fuel – gas, sawdust and wood are used.

2007. gadā ar 75% valsts līdzfinansējumu tika realizēts pro­jekts Siltumenerģijas zu­du­ mu samazināšana Kalnsētas ielas pārvades un sadales sistēmā. Projekta ietvaros nomainīti 2475 m siltumtrašu. 2008. gada nogalē cen­tra­ lizētajai siltumapgādes sis­ tēmai pie­vienojušies vairāki lie­li objekti: tirdzniecības centrs Maxima; Saldus bērnu un jaunatnes centrs, Mēness aptieka un biznesa centrs Tū­ ristu ielā.

In 2007 with the 75% cofinancing from the state a project Reduction of thermal power loss in Kalnsēta Street management and distribution system was de­veloped. 2475 m transmission pi­pelines were changed due to pro­ject.

Viessmann gāzes apkures katls Viessmann gass boiler

In the end of 2008 several objects have joined to district heating supply system: shop Ma­xima; Saldus’ Children and Youth centre, Mēness aptieka and bu­ siness centre in Tūristu Street . - 55 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri

Talsu Bio-Enerģija, SIA Zvaigžņu iela 1, Talsi, LV-3200, Latvija

1 Zvaigžņu Street; Talsi, LV-3200, Latvia

Gada realizācijas apjoms – 45 000 MWh siltumenerģijas.

Approximate capacity per year– 45 000 MWh thermal power.

S

IA Talsu Bio-Enerģija ir privāta kompānija, dibināta 1994. gadā. Darbības veidi – siltumenerģijas ražošana, pārvade, realizācija. Licences zona – Talsu pilsēta un rajons.

T

alsi Bio-energy Ltd is a private enterprise founded in 1994. Main business activities: thermal power generation, transmission, distribution. License place of action – Talsi town and district.

No 1999. gada kā kurināmo izmanto tikai koksni. Since 1999 wood is used as the main fuel. No 2008. gada ražošana koncentrēta no viena avota Talsos, A. Pumpura ielā 12. 2007. gadā uzstādīts dūmgāzu kondensators ar jaudu 2,6 MW, par 25% uzlabojot koksnes kurināmā izmantošanas efektivitāti.

Since 2008 the generation is concentrated in Talsi 12 A. Pumpura Street In 2007 fuel gas condensate was mounted with the capacity of 2,6 MW it improved the effectiveness of wood use for 25%

No 2008. gada visu klientu siltumapgādes sistēmas ap­rī­ kotas ar automātiskiem sil­tum­ mez­gliem un sil­tum­ener­ģijas uz­skaites mēr­apa­ratūru.

Since 2008 all heat supply systems are equipped with mechanic substations and ther­ mal energy count mea­su­re­ment equipment.

No 2008. gada 80% no siltumtīkliem ir izbūvēti, iz­man­ to­jot rūpnieciski izgatavotās cau­rules.

Since the year 2008 80% of thermal pipelines are constructed with use of industrially isolated pipes.

No 2008. gada 80% no siltum­mezgliem pievienoti interneta tīk­lam, kas atļauj no distances kon­tro­lēt un regulēt parametrus.

Since 2008 80% of thermal pi­pe­ li­nes are connected to Internet network thus it is possible to manage and control from a distance.

90% no investīcijām apgūtas, iz­ mantojot pašu kompānijas būv­ niecības jaudas, ieskaitot pro­ jek­tēšanu un automatizācijas projektu iz­strādi.

90% of investments are­ acqui­ red with the use enterprise’s building power - design and development of automation pro­jects. Katlu māja A.Pumpura ielā 12, Talsos The boiler house at A.Pumpura street 12, Talsi

- 56 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri Tukuma siltums, SIA Asteru iela 6, Tukums, LV3101, Latvija

6 Asteru Street, Tukums, LV3101, Latvia

Patērētāju skaits: - dzīvojamās mājas - 66; - juridiskās personas – 93.

The number of consumers: - living houses - 66; - legal entities – 93.

Gadā vidēji saražotā sil­tum­ enerģija – 51 962 MWh.

Approximate thermal energy capacity generated per year – 51 962 MWh.

Siltuma zudumi – 17,8%.

Loss of heat – 17,8%.

S

I

1. Centrālā katlumāja – Asteru ielā 6: - uzstādītā jauda – 57,8 MWh; - kurināmais - šķelda, mazuts.

1. central boiler house – 6, Asteru Street: - the capacity – 57,8 MWh - fuel - woodchip, black fuel oil

2. Katlumāja - Zemītes ielā 5: - uzstādītā jauda - 5,4 MWh; - kurināmais – šķelda, malka.

2. boiler house – 5, Zemītes Street: - the capacity - 5,4 MWh; - fuel – woodchip wood.

SIA Tukuma siltums ir ilggadējs LSUA biedrs. Nodrošina ar siltumu un karsto ūdeni Tukuma pilsētas iedzīvotājus un juridiskās personas. Visos siltumenerģijas patēriņa objektos ir uzstādīti automātiskie siltummezgli un norēķini par patērēto siltumu notiek pēc siltumskaitītāju rādījumiem.

Tukuma siltums Ltd. is long-term member of LDHA. It provides ther­mal energy and hot water to inhabitants and legal entities in Tu­kums town. In each place where the thermal energy is used, there are mounted mechanical substations and payments for the heat that has been consumed are made according to rates of the heat meter.

Veicot siltumtrašu remontu un nomaiņu, tiek izmantotas tikai rūpnieciski izolētas caurules. Katru gaudu centralizētajai siltumapgādei tiek pieslēgti 5–8 jauni objekti.

When the transmission pipelines are repaid or changed only in­dus­ tri­ally isolated pipelines are used. Each year 5-8 new objects are joi­ned to district thermal supply.

Šķeldas glabātava Asteru ielas katlumājai Woodchip storage near Asteru street boler house

Biokurināmā apkures katls Bio-fuel boiler

IA Tukuma siltums strādā 48 cilvēki, uzņēmums apsaimnieko 2 katlumājas:

n Tukuma Siltums Ltd. the number of employees is 48 people and company manages 2 boiler houses:

- 57 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri

Valkas bioenergo kompānija, SIA Rīgas iela 22, Valka, Valkas novads, LV-4701 , Latvija

Rīgas Street 22, Valka, Valka’s region, LV-4701, Latvia

SIA Host Ener­go valdes lo­cek­ lis Dr. Ing. Eb­bing Osin­ga.

Host Ener­go Ltd. Board memeber Dr. Ing. Eb­bing Osin­ga.

S

IA Val­kas Bio­ener­go komp­ānija no­dro­ši­na cen­tra­liz­ētu sil­tum­ap­gādi Val­kas pilsētā. SIA Val­kas Bio­ener­ģi­jas kom­ p­āni­ja ir SIA Host Ener­go un Val­kas pils­ētas do­mes kopuz­ ņēmums. Gal­venā katlumāja at­ro­das Val­kas centrā un ir sa­vieno­ta ar maz­āku kat­lum­āju, drīzumā plānots pie­vienot vēl vienu kat­lumāju. Laikā no 2007. līdz 2009. ga­dam ti­ka veikta pla­ša mo­der­niz­āci­ja, iz­man­ to­jot pa­pil­du in­vest­īci­jas. SIA Val­kas Bio­ener­go komp­āni­ja 2010. gadā plāno uzsākt bio­ ma­sas ko­ģe­ner­āci­jas rūpnīcas būvi, pro­jek­tu plānots iz­pildīt 18 mēne­šu laikā, lai tā būtu sa­ga­ta­vo­ta sil­tu­ma ražošanai un piegādei pirms 2011.-2012. ga­da ap­ku­res se­zo­nas. HOST Hol­ding B.V. ir starp­tau­tis­ka komp­āni­ja, kas ir spe­ci­ali­ zējusies inženierijā un at­jau­no­jamās enerģi­jas at­bil­sto­šu pro­ce­su un teh­no­lo­ģi­ju ie­viešanā.

- 58 -

V

al­ka Bioenergy Company Ltd. is a dis­trict he­ating supplier in Val­ka - a city lo­ca­ted in the no­thern part of Lat­vi­a at the bor­der with Es­to­ni­a. Val­ka Bioenergy Company Ltd. is a jo­int ven­tu­re between Host Ener­go Ltd. and Val­ka City Coun­­ cil. The main bo­iler ho­use lo­ca­ted in the cen­tre of Val­ka is con­nec­ ted with a smal­ler bo­iler­ho­use, and it is fo­re­se­en to con­nect with anot­her bo­iler ho­use so­on. Du­ring 2007 to 2009 bioler house in Rai­na Street underwent com­pre­hen­si­ve mo­der­ni­sa­ti­ on with additionally in­ves­tment. Val­ka BioEnergy Company Ltd. plans to start cons­truc­ti­on of the bio­mass fi­red CHP plant in 2010 and com­ple­te the pro­ject within 18 months to be ready for pro­duc­ti­on and delivery of he­at be­fo­re the he­ating se­ason of 2011 - 2012.

No­zīmīga ir HOST pie­re­dze un piedāvātās ap­mācības, kas sais­ tītas ar ener­ģi­jas efek­ti­vit­āti un at­jau­no­jamās ener­ģi­jas re­sur­su iz­ man­to­ša­nu.

HOST Hol­ding B.V. is an in­ter­na­ti­onal company spe­ci­ali­zed in en­ gi­ne­ering and im­ple­men­ta­ti­on of renewable energy re­la­ted pro­ces­ ses and tec­hno­logies. HOST pro­vi­des know-how and en­ga­ges in­to studies re­la­ted to energy efficiency and use of renewable energy re­so­ur­ces.

Bio­ma­sas koģe­ner­āci­jas sta­ci­jas vis­pā­rē­jais apraksts: Plānotā elek­tro­ener­ģi­jas jau­da: 1,8-2 MW (5500 h gadā) 0,8-1,8 MW (2500 h gadā) Plānotā sil­tum­ener­ģi­jas jau­da: 7-9 MW (ap­ku­res se­zonā) 1,5 MW (va­sa­ras se­zonā) Sil­tum­centrāle: no 25000 MWh līdz 40000 MWh At­ra­šanās vieta: Val­kas Ziemeļrietumu daļa Pro­jek­ta uz­sākša­na: 2010. gads (plānots) Plānots no­dot eks­plu­at­ācijā: 2011. ga­da beigas

General features of the biomass CHP plant: Planned electrical capacity: 1,8-2 MW (5.500 h per annum) 0,8-1,8 MW (2.500 h per annum) Planned thermal capacity : 7 - 9 MW (in heating season) 1,5 MW (in summer season) Heat for district heating: From 25.000 MWh to 40.000 MWh Location: Northwest part of Valka Project start-up: 2010 (planned) Planned commissioning: End of 2011

Jaunās bio­ma­sas ko­ģe­ner­āci­jas sta­ci­jas kon­struē­ša­nas gal­ve­nais mērķis ir cīnīties ar pie­au­gošām ku­rināmā, dar­ba un elektrības iz­maksām, un, lai uz­sāktu vērtīga, jaun­a pro­duk­ta - elektrības ražošanu.

The go­al of im­ple­men­ta­ti­on of the new bio­mass CHP pro­ject is to fight back the in­cre­asing costs of wood fu­el, la­bo­ur and electricity, and to trig­ger pro­duc­ti­on of a va­lu­ab­le new pro­ duct - electricity.


LSUA biedri

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

Valmieras siltums, SIA Val­mie­ras sil­tums Ltd. 25c Rī­gas Stre­et, Val­mie­ra, LV-4201

Rīgas ie­la 25c,Valm­iera, LV4201 Sil­tum­ener­ģi­jas lietot­āju kopējā plat­ība - 348942m2.

The ove­rall ther­mal power con­su­mers’ are­a - 34892 m2.

Noslēgti 326 līgumi ar sil­tum­ ener­ģijas lietotājiem.

The num­ber of ther­mal power users - 326.

Sil­tum­tra­šu kop­ējais ga­rums ~ 30 km.

U

z­ņēmu­ma pa­mat­darb­ības jo­ma ir ie­pirktās sil­tum­ener­ģi­jas pār­va­de un sa­da­le. Ener­ģi­ ja tiek ie­pir­kta no a/s Valm­ieras ener­ģi­ja, a/s Val­ mieras piens un SIA ITA. Uz­ņēmums veic ēku iek­šējo sil­tumtīklu, aukstā ūdens un ka­na­liz­āci­jas sist­ēmu teh­nis­ko ap­kal­po­ ša­nu, sil­tum­mai­ņu un māju iek­šējo sist­ēmu ska­lo­ ša­nu, sil­tu­ma un ūdens skaitītāju uz­stādīša­nu un pār­bau­des, ra­di­ato­ru mai­ņu, iek­šējo ko­mu­nik­āci­ ju montāžu un re­mont­us.

The ove­rall length of trans­mi­ ssi­on pi­pe­li­nes ~ 30km.

T

he ba­sic activity of the company is ad­mi­nis­ tra­ti­on and dis­tri­bu­ti­on of ther­mal po­wer that has be­en pur­cha­sed. Ther­mal power has be­en pur­cha­sed from a/s Valm­ieras ener­ģi­ja, a/s Valm­ ieras piens and ITA Ltd. The es­sen­ti­al as­pects of the cor­po­ra­ti­on are ste­am and hot water and drai­na­ge main­te­nan­ce, heat exchan­gers and buil­ding in­ner system ir­ri­ga­ti­on, in­stal­la­ti­on of he­at and water co­ un­ter and check, chan­ge of ra­di­ators, in­ner com­mu­ ni­ca­ti­on as­sem­bling and re­pair.

The company was fo­un­ded on 1975 on the ba­sis of Val­mie­ra city executive com­mit­te­e, the na­me Uz­ņēmums di­bināts 1975. gadā uz Valm­ieras pil­ sētas iz­pil­dko­mi­te­jas Na­mu pār­val­des bāzes ar no­ SIA Valmieras Siltums valdes - Val­mie­ra dis­trict bo­iler ho­use and he­at network sau­ku­mu Valm­ieras ra­jo­na ap­vieno­to kat­lum­āju un priekšsēdētājs Pēteris Streļčs ma­na­ge­ment. In 1985 it was re­or­ga­ni­zed as Val­ sil­tumtīklu di­rek­ci­ja. 1985. gadā tā ti­ka re­or­ga­niz­ēta mie­ra dis­trict he­at network company. In 1996 par Valm­ieras ra­jo­na sil­tumtīklu uz­ņēmu­mu. 1996. gadā iz­veido­ja the­re was es­tab­lis­hed the de­par­tment of Val­mie­ra dis­trict ther­ Valm­ieras pils­ētas do­mes Sil­tum­ap­gādes nodaļu. No 2005. ga­da 1. mal supply. Sin­ce 1st of January, 2005, it is municipal Val­mie­ras janv­āra dar­bo­jas paš­val­dības SIA Valm­ieras sil­tums. 1995. ga­da 3. no­ sil­tums Ltd. In 3rd No­vem­ber, 1995, in the pro­cess of Val­mie­ra vembrī Valm­ieras sil­tum­ap­gādes pro­cesā ie­saistījās paš­reizējais uz­ņēmu­ he­at supply the bo­ard ma­na­ger Pēte­ris Streļčs en­ga­ged. The­re are ma val­des priekšsēdētājs Pēte­ris Streļčs. Valdē dar­bo­jas arī K. Ozo­liņš 40 employees in the company. In 1996 ga­si­fi­ca­ti­on pro­cess of both un I. Šte­fen­ber­ga. Uz­ņēmumā strādā vid­ēji ap 40 dar­bin­ieku. bo­iler ho­uses to­ok pla­ce. 6 lo­cal, une­co­no­mi­cal bo­iler ho­uses were re­mo­ved. 1996. gadā liels no­ti­kums bi­ja abu kat­lum­āju ga­zi­fik­āci­ja. Ti­ka lik­ vid­ētas 6 lokālās, ne­eko­no­miskās kat­lum­ājas. In 31st Au­gust, 2008, we en­ded ERAF co-fi­nan­ced pro­ject The re­cons­ truc­ti­on of Val­mie­ra city dis­trict he­at supply system network. Within the 2008. ga­da 31. augustā pabeidzām ERAF līdz­fi­nans­ēto pro­jek­tu Val­ pro­ject, we re­cons­truc­ted trans­mi­ssi­on pi­pe­li­nes with the length of m­ieras pils­ētas cen­tra­lizētās sil­tum­ap­gādes sist­ēmas tīklu re­kon­struk­ci­ja. 8km. Af­ter the re­ali­za­ti­on of the pro­ject, the city chan­ged 87% of the Pro­jek­ta ie­tva­ros re­kon­struējām sil­tum­tra­ses 8 km ga­rumā. Pēc pro­ length of trans­mi­ssi­on li­nes. In 2009 we pre­sen­ted our an­no­un­ce­ment jek­ta re­aliz­āci­jas pilsētā ir no­main­īti jau 87% no kopējā sil­tum­tra­šu ga­ for co-fi­nan­cing of EU Co­he­si­on fund for pro­ject Val­mie­ras sil­tums Ltd. ru­ma. 2009. ga­da maijā iesniedzām ES līdz­fi­nans­ētam Koh­ēzi­jas fon­ trans­mi­ssi­on pi­pe­li­nes (sec­ti­on form 7 Dzel­zceďa Stre­et to Kau­gu­ru Stre­et) dam pro­jek­ta pie­teiku­mu SIA Valm­ieras sil­tums sil­tum­tra­ses (posmā no re­­cons­truc­ti­on, within this pro­ject it is plan­ned to dis­man­tle over gro­und Dzelzceļa ie­las 7 līdz Kau­gu­ru ie­lai) re­kon­struk­ci­ja, kurā ir pa­redzēts trans­­mi­ssi­on pi­pe­li­nes with its length 945 m and to cons­truct new un­ de­montēt virs­ze­mes sil­tum­tra­si 945 m ga­rumā un izbūvēt jaun­u pa­ze­ der­­gro­und trans­mi­ssi­on pi­pe­li­ne with smal­ler di­ame­ter of tu­bes. mes sil­tum­tra­si ar maz­āku cauruļu di­amet­ru. Ac­cor­ding to ther­mal power cost ra­tes our pri­ces are one of the Sil­tum­ener­ģi­jas ta­ri­fu ziņā esam vieni no lētākiem valstī. No 2009. gada lower in the country. On 1st of July, 2009, the cost for ther­mal power in Val­mie­ra - 32, 20 Ls/MWh VAT not in­clu­ded. 1. jūlijā sil­tum­ener­ģi­jas ce­na Valmierā ir 32,20 Ls/MWh, bez PVN. - 59 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri

Vangažu namsaimnieks, SIA Gau­jas ie­la 6, Van­gaži, In­ču­kal­ na novads, LV-2136, Lat­vi­ja

Gau­jas Street 6, Van­gaži, In­ču­ kal­na region, LV-2136, Lat­vi­a

2008. gadā pie­gādātais sil­tum­ ener­ģi­jas dau­dzums - 16 355 MWh. Kopējā ap­sildāmā dzīvo­jamā plat­ība ie­dzīvotājiem - 61 097 m². Kopējā ap­sildāmā dzīvo­jamā plat­ība uz­ņēmumiem un iestādēm - 22 317 m². Sil­tu­ma pa­tērētāji 1405 dzīvokļi un 9 ju­ri­diskās per­so­ nas. Sil­tum­trašu ga­rums 3171 m.

Basic facts: He­at energy supplied in 2008 - 16 355 MWh.

P

- 60 -

He­at con­su­mers: 40 li­ving ho­uses with 1405 ap­ ar­tments (61 097,17 he­ating m2) and 9 le­gal en­tities (22 317,15 m²). The length of he­at-mains in the town is 3171 me­ters (twopi­pe system).

M

aš­val­dības uz­ņēmums Vangažu Nam­saimnieks di­bināts 1993. ga­da 13. augustā. 2004. ga­da 11. martā tas re­ģistrēts kā ka­pitā­l­ sabiedrība - SIA Vangažu Nam­saimnieks. Dar­bin­ieku skaits - 59.

u­ni­ci­pal en­ter­pri­se Van­gažu Nam­saimnieks was fo­un­ded in 13 August, 1993. In 11 March, 2004 it was re­gis­te­red as li­mi­ ted liability company Van­gažu Nam­saimnieks. Staff - 59 pe­op­le.

Darb­ības jo­mas: - sil­tum­ener­ģi­jas pār­va­de un re­aliz­āci­ja Vangažu pils­ētas dzīvo­ jamām mājām un budžeta iestādēm, sil­tum­ener­ģi­jas ražotājs SIA Vangažu Sildspēks; - sil­tum­ener­ģi­jas ražošana - lokālā gāzes ap­ku­re 24 dzīvokļu mājā Dārzu ielā 14; - ma­ģistrālo sil­tum­tra­šu, na­mu sil­tum­mez­glu, ap­ku­res sist­ēmu, karstā un aukstā ūdens pie­gādes, stāvva­du eks­plu­at­āci­ja un re­monts; - na­mu iekšējā ka­na­liz­āci­jas tīkla eks­plu­at­āci­ja un re­monts; - pils­ētas dzīvo­ja­mo na­mu ap­saimn­ieko­ša­na; - dažādu mak­sas pa­kal­po­ju­mu sniegša­na.

Ope­ra­ting fields: - he­at energy ma­na­ge­ment and supply for Van­gaži town ap­ ar­tment ho­uses and bud­get in­sti­tu­ti­on, he­at energy supplier Vangažu Sildspēks Ltd.; - he­at energy pro­duc­ti­on - lo­cal gas he­ating for 24 ap­ar­tments ho­ use in Dārza ie­la 14; - exploitation and main­te­nan­ce of main trans­mi­ssi­on pi­pe­li­ne, building he­at sub­sta­ti­on cen­tres, he­at systems, water supply and ri­sers; - exploitation and main­te­nan­ce of building in­ner sewerage system; - ma­na­ge­ment of town’s li­ving ho­uses; - dif­fe­rent pa­id ser­vi­ces.

Sil­tu­ma ta­ri­fi - ap­stip­ri­na Sa­biedris­ko pa­kal­po­ju­mu re­gu­la­tors. No 2008. ga­da 1. ok­tob­ra sil­tum­ener­ģi­jas ta­ri­fi no­teikti at­bil­sto­ši da­bas gāzes tirdzniecības ce­nai un tie svārstās no 37,08 Ls/MWh līdz 61,64 Ls/MWh (bez PVN). 2008./2009.ga­da ap­ku­res pe­ri­ odā vis­vairāk pie­mērotie ta­ri­fi bi­ja in­tervālā pie da­bas gāzes ce­nas 210 Ls/1000 t.m3 40,50 Ls/MWh (bez PVN ).

He­at ra­te - ap­pro­ved by Pub­lic Uti­lities Com­mis­si­on. Sin­ce 1 Oc­ to­ber, 2008 he­at energy ra­tes are ap­pro­ved ac­cor­ding to na­tu­ral gas mar­ket pri­ce and the­se ra­tes are between 37.08 Ls/MWh and 61.64 Ls/MWh (VAT not in­clu­ded). Du­ring the 2008/2009 he­ating se­ ason he­ating ra­tes were mainly ad­jus­ted ac­cor­ding to gas pri­ce in­ter­ val 210 Ls/1000 t.m3 40.50 Ls/MWh (VAT not in­clu­ded).

Lai uz­la­bo­tu ap­gādi ar sil­tum­ener­ģi­ju, SIA Vangažu Nam­saimnieks ar Vangažu pils­ētas domes at­bal­stu sāka būvēt pils­ētas kat­lum­āju, ku­ ru no­de­va ekspluat­ācijā 1997. ga­da 1. no­vembrī. Nāko­šais etaps bi­ja sil­tum­tra­šu izbūve ar rūpnieciski izolētām cau­rulēm un au­to­mātis­ko sil­tum­mezglu ie­kārto­ša­na katrā ap­ku­rināmā ob­jektā un dzīvo­jamās mājās, šo dar­bu pa­veica līdz 2000. ga­dam. Pa­pil­dus sil­tum­tra­šu no­mai­ ņu Par­ka ielā 4 un Par­ka ielā 6 pa­veica 2008. gadā.

In or­der to im­pro­ve town’s he­at energy supply Van­gažu Nam­saimnieks Ltd. with Van­gaži town go­ver­nment sup­port star­ted town’s bo­iler ho­use’s cons­truc­ti­on which was laun­ched on 1 No­vem­ber,1997. The next sta­ge was the cons­truc­ti­on of trans­mi­ssi­on pi­pe­li­ne with pre-in­su­la­ted pi­pes and au­to­ma­tic he­at sub­sta­ti­on cen­tre in­stal­la­ti­on in each he­at supplied ob­ject and li­ving ho­use. The pro­cess was per­for­med un­til 2000. Extra he­ at mains’ chan­ge in Par­ka ie­la 4 and Par­ka ie­la 6 was do­ne till 2008.

Ko­ģe­ner­āci­jas sta­ci­ja, no ku­ras pils­ēta sa­ņem sil­tum­ener­ģi­ju, uzbūvēta un no­do­ta eks­plu­at­ācijā 2002. gadā. SIA Vangažu Nam­ saimnieks pie­de­rošā daļa ko­ģe­ner­āci­jas sta­cijā ir 40,12%.

The co­ge­ne­ra­ti­on sta­ti­on that supplies the town with he­at energy was cons­truc­ted and laun­ched in 2002. Van­gažu Nam­saimnieks Ltd. pos­sess 40.12% of co­ge­ne­ra­ti­on sta­ti­on.

2008. gadā veikta ražošanas bāzes un ad­mi­nistrāci­jas tel­pu re­kon­ strukci­ja Gau­jas ie­las 6, iz­veido­jot uz­ņēmu­ma dar­biniekiem dar­ba tel­pas 160 m2 platībā.

In 2008 pro­duc­ti­on ba­sis and ad­mi­nis­tra­ti­on of­fi­ces re­cons­truc­ti­ ons was pre­ce­ded in Gau­jas ie­la 6, building up staffs’ of­fi­ces with the ove­rall spa­ce of 160 m2 .


LSUA biedri

Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

Vangažu sildspēks, SIA Smil­šu ielā 8, Van­gaži, In­ču­kal­ na novads, LV-2136, Latvija

8 Smilšu Stre­et, Van­gaži, In­ču­ kal­na region, LV-2136

Kopējā uzstādītā sil­tu­ma jau­ da - 8,6 MW.

To­tal installed capacity of boi­ ler houses - 8,6 MW.

Vid­ēji gadā saražotais sil­tum­ ener­ģi­jas dau­dzums - 18 GW.

The ave­ra­ge ther­mal energy production per year is 18 GW

Vid­ēji gadā saražotais elek­tro­ ener­ģi­jas dau­dzums - 10 GW. Ku­rin­āmais: da­basg­āze.

The ave­ra­ge electricity ener­ gy production per year is 10 GW. The fu­el - natural gas.

S

IA Vangažu sildspēks sa­vu darb­ību uz­sāka 1999. gadā un ražo sil­tum­ener­ģi­ju Vangažu pils­ētas cen­tra­lizētās sil­tum­ap­gādes sist­ēmai, kā arī elek­tro­ener­ģi­ju.

Van­ga­žu Sild­spēks Ltd. laun­ched on 1999 and it pro­du­ces ther­mal energy for Van­gaži town dis­trict ther­mal supply system as well as electricity.

Ražošana notiek tri­jos uz­ņēmu­ma ob­jek­tos: - gāzes kat­lumājā Smil­šu ielā 6, Vangažos (1997. gads); - gāzes ko­ģe­ner­āci­jas sta­cijā Smil­šu ielā 8, Vangažos (2002. gads); - gāzes ko­ģe­ner­āci­jas sta­cijā Smil­šu ielā 6, Vangažos (2009. gads).

The pro­duc­ti­on is laun­ched in thre­e ob­jects owned by the company: - gas bo­iler ho­use 6 Smilšu Stre­et, Van­gaži (1997); - gas bo­iler ho­use 8 Smilšu Stre­et, Van­gaži (2002); - gas co­ge­ne­ra­ti­on plant 6 Smilšu Stre­et, Van­gaži (2009).

Kat­lumājā uz­stādīti di­vi ūdenssildāmie kat­li - katls VAPOR TTKV-6.0 (6 MW) un katls AK-1000 Kom­fort (1 MW). Kat­lu darb­ība notiek au­to­mātiskā režīmā. Ko­ģe­ner­āci­jas sta­cijā Smil­šu ielā 8 au­to­mātiskā režīmā dar­bo­jas gāzes iekš­de­dzes dzinējs KVGS-12 G3 (ROLLS ROYCE). Dzin­ēja elek­triskā jau­da - 2,2 MW, bet sil­tu­ma jau­da - 2 MW. Ko­ģe­ner­āci­jas sta­cijā Smil­šu ielā 6 au­to­mātiskā režīmā dar­bo­ jas gāzes iekš­de­dzes dzinējs J 312 GS-C 205 (JENBACHER). Dzin­ēja elek­triskā jauda - 0,56 MW, bet sil­tu­ma jau­da 0,634 MW.

The­re are two water bo­ilers - VAPOR TTKV - 6.0 (6 MW) and bo­iler AK-1000 Kom­fort (1 MW). Bo­ilers are ac­ti­va­ted in au­to mo­de. Co­ge­ne­ra­ti­on plant in 8, Smilšu Stre­et gas-en­gi­ne KVGS-12 G3 (ROLLS ROYCE) is ac­ti­va­ted in au­to mo­de. The capacity of the en­gi­ne - 2,2 MW, but its he­at capacity - 2 MW. Co­ge­ne­ra­ti­on plant in 6, Smilšu Stre­et gas-en­gi­ne J 312 GS-C 205 (JENBACHER) is ac­ti­va­ted in au­to mo­de. The capacity of the en­gi­ne - 0,56 MW, but its he­at capacity 0,634 MW.

Ko­ģe­ner­āci­jas sta­ci­ja Smil­šu ielā 8 pa­redz­ēta ziemas pe­ri­odam, kad jā­no­dro­ši­na Vangažu pils­ētas ap­ku­re, bet ko­ģe­ner­āci­jas sta­ci­ja Smil­šu ielā 6 pa­redz­ēta dar­bam vi­su ga­du.

Co­genera­ti­on plant in 8, Smilšu Stre­et is pro­vi­ded for winter pe­ri­od, when Van­gaži town sho­uld be sup­plied with ther­mal energy, but co­ge­ne­ra­ti­on plant in 6, Smilšu Stre­et is pro­vi­ded for all the year.

Kat­lu ie­kārtas tiek iz­man­to­tas mak­si­mu­ma slodzēm, kad ko­ģe­ner­ āci­jas pro­cesā ražotā sil­tum­ener­ģi­ja ir ne­pie­tieka­ma ne­pie­ciešamā pa­tēri­ņa no­dro­šin­āša­nai.

Bo­iler mac­hi­nes are used in maximum lo­ad, when ther­mal energy pro­du­ced in co­ge­ne­ra­ti­on pro­cess is not eno­ugh, the­ re is ad­di­ti­onal ther­mal energy.

Uz­ņēmumā strādā de­vi­ņi dar­bin­ieki.

The­re are 9 employees in the company.

Vid­ēji gadā uz­ņēmums saražo 18 GW sil­tum­ener­ģi­jas un 10 GW elek­tro­ener­ģi­jas.

The ave­ra­ge ther­mal energy per year is 18 GW while electricity - 10 GW. - 61 -


Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija

LSUA biedri

Wilo Baltic, SIA Maskavas iela 227, Rīga, LV1019, Latvija

Maskavas Street 227, Rīga, LV-1019, Latvija

Apkures, ūdens apgādes un no­­tek­ūde­ņu novadīšanas sūk­ ņu risinājumi.

Pump solutions for heating tech­nology, water supply and se­wage disposal.

Droši, viegli pielāgojami un augstražīgi sūkņi tirdz­nie­cības un rūpniecības nozarēm.

Pumps for commerce and industry with a high degree of reliability, flexibility and effi­ ciency.

V

ilo pumps for heating, air conditioning, water supply and sewage are used throughout the world in building services, commercial and industrial installations and in municipal supply. Wilo is synonymous with the tradition of first-class German engineering.

Vienģimenes un divģimeņu mājas Privātajā sektorā Wilo piedāvā ērtus apkures, ūdens apgādes un notekūdeņu novadīšanas risinājumus gan privātmājām, gan rindu mājām. Ērti dzīves apstākļi, ko sniedz pārdomāta ūdens apgāde un notekūdeņu novadīšana, kā arī maksimāla siltuma regulēšanas iespēja, ir tās vajadzības, kas ierakstītas prioritāšu saraksta augšgalā. Mūsdienu gudrās tehnoloģijas sniedz daudz enerģijas taupīšanas iespēju.

One- and two-family houses In the private sector, Wilo offers convenient solutions for heating technology, water supply and sewage disposal for detached and semi-detached houses. Comfortable living thanks to convenient water supply and disposal and an optimum heat regulation is right at the top of the wish list for every building project. Intelligent technology today provides many possibilities to realise this using energy-saving technology.

Sabiedriskās ēkas Energoefektīvas sistēmas ar augstu rentabilitāti sabiedriskajām ēkām, biroju ēkām, slimnīcām, viesnīcām un dzīvojamām ēkām. Ēku ekonomiska izmantošana aizvien vairāk ir atkarīga no energoefektīvu sistēmu izmantošanas, kas sastāv no komponentiem, kas īpaši izveidoti, lai darbotos kopā. Wilo ir sagatavojis gudrus risinājumus, kas dod iespēju kontrolēt savstarpēji saistītas sistēmas un optimizēt tās.

Commercial building Energy-efficient systems with high profitability for public buildings, office buildings, hospitals, hotels and residential buildings The economic use of buildings is increasingly demanding the use of energy-efficient systems composed of components designed specifically to work together. Wilo has intelligent solutions ready for you, which enable cross-system control and appropriate optimisation.

Pielietojums rūpnieciskajā ražošanā Wilo ražo sūkņus, ko var izmantot tirdz­nie­cības un rūpniecības nozarēs, un tie ir droši, viegli pielāgojami un augstražīgi. Viena no kompānijas stiprajām pusēm ir dažādu ārē­jo/papildu ierīču piedāvājums, ko var izmantot visā ražošanas pro­cesā. Wilo pieredze ir uzkrāta daudzu gadu garumā, iz­strā­dājot un piedāvājot vismodernāko preču klāstu, kā arī īstenojot pras­mīgu kvalitātes va­dī­bu.

Industrial applications Wilo produces pumps for commerce and industry which offer a high degree of reliability, flexibility and efficiency. Wilo strengths lie in particular in applications for peripheral equipment throughout the process. Wilo recognised competence results from a sophisticated product palette, networked knowledge and effective quality management.

Pielietojums pašvaldību uzņēmumos Ar savu ekoloģiski un ekonomiski izdevīgo sūkņu sistēmu Wilo ir uzticams partneris pašvaldībām, jo nodrošina ūdensapgādi, notekūdeņu novadīšanu un ūdens sagatavošanu. Vietējās paš­val­dī­bas visā pasaulē izmanto WILO EMU tehnoloģiju. Ātri izsīkstošie resursi un pieaugošās enerģijas cenas liek izmantot ekoloģiskajām prasībām atbilstošas un ekonomiski izdevīgas sūkņu sistēmas. Izmantojot WILO EMU tehnoloģiju, pašvaldības savus pienākumus veic videi draudzīgā veidā, ņemot vērā tehnoloģiskās iespējas un ekonomisko izdevīgumu. - 62 -

W

isā pasaulē plaši izmanto Wilo apkures, gaisa kondicionēšanas, ūdens apgādes un notekūdeņu novadīšanas sūkņus - celtniecībā, rūpnieciskās iekārtās, kā arī pašvaldību ūdens apgādei. Vārds Wilo ir kļuvis par sinonīmu visaugstākajai vācu inženierzinātnes kvalitātei.

Municipal uses As a consequence of the merger with EMU, Wilo Pumps and systems set new standards of technical performance and efficiency in the municipal water/sewage industry. Thanks to Wilo expertise, competence and outstanding planning support, the company can provide professional solutions for all water supply, sewage disposal and sewage treatment demands – environmentally conscious and in line with the market. This comprehensive range of products is supported by Wilo global infrastructure.


Profile for Linards Zolnerovics

Heat supply in Latvia  

Dizains, maketēšana

Heat supply in Latvia  

Dizains, maketēšana

Profile for eaeaea
Advertisement