Issuu on Google+


Saturs

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Enerìçtika un Automatizâcija Profesionâls þurnâls par enerìçtiku un automatizâcijas risinâjumiem

03/2009 Jaunais un aktuâlais Nozaru jaunumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .6

Iznâk 10 reizes gadâ

14. lpp. MIL reì. nr. 000702573

Numura intervija

Izdevçjs SIA Haidenfelde

Redakcijas adrese:

Siltumapgâde Daugavpilî - paveiktais un vçl iecerçtais . . . . .14

Enerìçtikas politika

Ausekïa ielâ 3 - 111 Rîgâ, LV-1010

Ir labâkais laiks, lai domâtu par enerìçtikas politikas izmaiòâm . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .18

Tâlrunis 67324667

18. lpp.

Noteikumi par daudzdzîvokïu mâju siltumnoturîbas

Fakss 67324668 E-pasts: ea@baltenergy.com http://www.baltenergy.com

uzlaboðanas pasâkumiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .20 Sâkas projektu iesniegumu pieòemðana trîs aktivitâtçs . . . . .22

Galvenais redaktors Andrejs Vasiïjevs Mob. t. 29483500

Energoefektivitâte Dzîvojamâ fonda energoefektivitâtes paaugstinâðana -

20. lpp.

lîdzeklis krîzes pârvarçðanai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .24 Reklâma Ivars Nececkis Mob. t. 29410490

Dalîtâs enerìijas raþoðanas potenciâls Vâcijas dzîvojamâ sektorâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .26

Þurnâlu var abonçt, sazinoties ar redakciju.

Siltumenerìçtika Apkures sistçmas elementu izvçle . . . . . . . . . . . . . . . . . .32

26. lpp.

Ja nav norâdîts savâdâk, þurnâlâ izmantotas fotogrâfijas no izdevçja, rakstu autoru un firmu arhîviem. Autorrakstos par vizuâlâ

Tehnoloìijas Ungârija ierobeþo NOx izmeðus . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .34

materiâla autortiesîbâm ir atbildîgs raksta autors.

Ventilâcija un kondicionçðana Pârpublicçðana tikai ar izdevçja

Automatizâcijas un dispeèerizâcijas sistçmu nodoðana

32. lpp.

rakstisku atïauju. Citçjot atsauce obligâta.

ekspluatacijâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .38 Vai vajadzîgas intelektuâlâs çkas krîzes laikâ? . . . . . . . . . .46

Par rakstos pausto faktu un datu pareizîbu atbild to autori.

Visnopietnâkâ enerìçtika Þurnâla Interneta versija: www.baltenergy.com

Aizvakardienas joki . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .50 38. lpp.

5


6

Nozaru jaunumi

ENERÌÇTIKAS POLITIKA V. Dombrovskis ar Lietuvas premjerministru pârrunâ ekonomiskâs sadarbîbas un enerìçtikas jautâjumus 8. aprîlî Ministru prezidents Valdis Dombrovskis oficiâlâ vizîtç viesojâs Lietuvas Republikâ, kur notika tikðanâs ar Lietuvas premjerministru Andru Kubiïu. Galvenie sarunu temati bija divpusçjâs sadarbîbas attîstîba, ekonomiskâ un finanðu situâcija, kâ arî enerìçtikas jautâjumi. Latvijas un Lietuvas valdîbu vadîtâji atzina, ka abu valstu divpusçjo attiecîbu attîstîba ir bijusi intensîva un sekmîga, ko apliecina fakts, ka Lietuva ir Latvijas galvenais tirdzniecîbas partneris. Tika pârrunâta arî Latvijas un Lietuvas pârrobeþu sadarbîba. V. Dombrovskis pauda viedokli, ka pârrobeþu sadarbîba ar Lietuvu ir viena no Latvijas valdîbas prioritâtçm, ko paredz Nacionâlas attîstîbas plâns. „Latvija ir ieinteresçta straujâk attîstît Latvijas un Lietuvas pârrobeþu sadarbîbu, lai pilnîgâk izmantotu Eiropas Savienîbas struktûrfondu lîdzekïus kopîgos projektos,” teica V. Dombrovskis. Divpusçjo attiecîbu kontekstâ tika pârrunâts arî jautâjums saistîbâ ar Lietuvas puses baþâm par Latvijas aviokompânijas airBaltic atseviðíu tieðo reisu slçgðanu no Viïòas, par ko informç Lietuvas prese. V. Dombrovskis atbildçja, ka ir sazinâjies ar airBaltic vadîbu, kura apliecinâja, ka izplatîtais paziòojums neatspoguïo airBaltic oficiâlo viedokli. Lidojumu skaits ir samazinâjies saistîbâ ar pasaþieru plûsmas samazinâðanos, tomçr airBaltic saglabâ klâtbûtni Lietuvas tirgû. Pârrunâjot ðâ brîþa ekonomisko un finanðu situâciju Latvijâ un Lietuvâ, kâ arî globâlâ mçrogâ, puses atzina, ka valdîbu plânotie pasâkumi ekonomikas stimulçðanai vai izmaiòas nodokïu politikâ ietekmç arî citas valstis, lîdz ar to ir jâveicina sadarbîba un apmainîðanâs ar informâciju. V. Dombrovskis izteicâs: „Ðobrîd ir svarîgi savstarpçji apmainîties ar informâciju par ekonomisko situâciju Baltijas valstîs, lai viens otram varam palîdzçt risinât aktuâlos jautâjumus.” V. Dombrovskis un A. Kubiïus pârrunâja Londonâ notikuðâ G-20 valstu samita rezultâtus. V. Dombrovskis pauda viedokli: „Latvija pozitîvi novçrtç samita rezultâtus, jo G20 valstu lîderu vienoðanâs par pasaules ekonomikas stimulçðanas paketi 5 triljonu dolâru apmçrâ dod pozitîvu signâlu globâlajiem tirgiem un liecina par stingru apòemðanos atjaunot ekonomisko izaugsmi un finanðu tirgus funkcionçðanu.”

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

V. Dombrovskis un A. Kubiïus bija vienisprâtis, ka koordinçta rîcîba globâlâ mçrogâ ir nepiecieðama, lai pârvarçtu finanðu un ekonomisko krîzi. „Jo âtrâk izaugsme atjaunosies globâlajos tirgos, jo âtrâk Latvija sajutîs ekonomikas atjaunoðanos,” teica Latvijas premjerministrs. V. Dombrovskis izteicâs, ka Latvija pozitîvi vçrtç apòemðanos atteikties no tirdzniecîbas ierobeþojumiem globâlâ mçrogâ, jo protekcionisms ðajâ situâcijâ var tikai saasinât un padziïinât krîzi. Latvijas puse uzskata, ka ir svarîgi panâkt globâlâs tirdzniecîbas liberalizâciju. V. Dombrovskis un A. Kubiïus sarunâs pieskârâs klimata izmaiòu ierobeþoðanas jautâjumam. Latvijas puse atzinîgi novçrtçja apòemðanos pâriet uz videi draudzîgu un ilgtspçjîgu globâlo ekonomiku. V. Dombrovskis pauda nostâju, ka ir svarîgi panâkt vienoðanos par vides un klimata izmaiòu ierobeþoðanu ðim tematam paredzçtajâ ANO konferencç Kopenhâgenâ ðâ gada beigâs. Bûtisks temats V. Dombrovska un A. Kubiïus tikðanâs laikâ bija Baltijas enerìçtikas tirgus izveide un integrâcija Eiropas enerìçtikas tirgos. Abi premjerministri bija vienisprâtis, ka ir svarîgi vienoties par enerìçtikas tirgus atvçrðanu. V. Dombrovskis uzsvçra: „Ir nepiecieðams panâkt lîdzvçrtîgu gan Lietuvas, gan Igaunijas enerìçtikas tirgus atvçrðanu, kâ tas jau ðobrîd ir veikts Latvijâ.” V. Dombrovskis un A. Kubiïus bija vienisprâtis, ka trîs Baltijas valstu premjerministru tikðanâs laikâ ðâ gada 26.-27. aprîlî Viïòâ ðo viedokli nepiecieðams nofiksçt kopîgâ komunikç. Vienota Baltijas enerìçtikas tirgus izveide ir priekðnosacîjums starpsavienojuma izveidei ar Skandinâvijas enerìçtikas tirgu. V. Dombrovskis un A. Kubiïus bija lîdzîgâs domâs attiecîbâ uz jautâjumu par starpsavienojumu ar Zviedriju ðo projektu ir jâattîsta kâ trîspusçju, lîdzvçrtîgu projektu starp Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas kompânijâm. V. Dombrovskis izteica aicinâjumu vienoties par konkrçtâ starpsavienojuma starp Zviedriju un Baltiju izveides principiem un par projekta tâlâku attîstîbu aicinât kompânijas slçgt lîgumu projekta uzsâkðanai. „Ðobrîd ir jâvienojas par principiem, kâ ðis starpsavienojuma kabelis funkcionçs, lai visas trîs puses - Latvija, Lietuva un Zviedrija bûtu vienlîdzîgi partneri. Latvijas puse iestâjas pret ðî jautâjuma politizçðanu, un svarîgi ir rakstiski vienoties par ðiem principiem Baltijas valstu valdîbas vadîtâju lîmenî. Ðim projektam ir jâbût komerciâli dzîvotspçjîgam, tâpçc bûtiski ir panâkt vienoðanos par enerìçtikas tirgus atvçrðanu” teica V. Dombrovskis.


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Ministru prezidents V. Dombrovskis aicinâja virzîties uz priekðu arî ar citiem projektiem, tai skaitâ, turpinot darbu pie plânotâ starpsavienojuma izveides starp Lietuvu un Poliju. V. Dombrovskis Lietuvas premjerministram A. Kubiïum pauda baþas par lçno Visaginas atomelektrostacijas projekta virzîbu. V. Dombrovskis aicinâja Lietuvas pusi turpmâko ðî projekta virzîbu balstît uz 2006. gada februârî parakstîto Traíu vienoðanos un saistoðajiem lîgumiem. Ðie jautâjumi bûs vieni no svarîgâkajiem tematiem aprîlî Viïòâ paredzçtajâ trîs Baltijas valstu premjerministru sanâksmç. Eiropas Savienîba ir pieðíîrusi 175 miljonus eiro Baltijas un Zviedrijas starpsavienojuma izveidei, Baltijas elektrotîklu stiprinâðanai un vienota elektroenerìijas tîkla izveidei. Latvijas puse ir ieinteresçta aktîvi izmantot pieðíirtos lîdzekïus infrastruktûras nostiprinâðanai. Tikðanâs laikâ V. Dombrovskis un A. Kubiïus pieskârâs arî Eiropas Savienîbas un starptautiskajâm aktualitâtçm. Tika pârrunâta gaidâmâ Zviedrijas prezidentûra Eiropas Savienîbâ, kas sâksies ðâ gada 1. jûlijâ. Ðajâ saistîbâ Lietuvas un Latvijas valdîbu vadîtâji apmainîjâs ar viedokïiem par Baltijas Jûras stratçìijas un Austrumu partnerîbas attîstîbu un atzina, ka abu valstu interesçs ir, lai ES kopçjâ politika ðajâ reìionâ bûtu aktîva un tiktu veicinâta reìionâlâ sadarbîba un attîstîba. Ðâ gada maijâ ir paredzçts inaugurâcijas samits, kurâ piedalîsies 27 ES dalîbvalstis un 6 Austrumu partnerîbas kaimiòvalstis. Sarunâs amatpersonas apmainîjâs ar viedokïiem par Lisabonas lîguma turpmâko virzîbu, gaidâmajâm Eiroparlamenta vçlçðanâm, jaunâs ES Komisijas nominçðanu un NATO ìenerâlsekretâra vçlçðanu rezultâtiem. Lietuvas vizîtes ietvaros Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikâs ar Lietuvas prezidentu Valdi Adamku un Lietuvas Seima pirmo vicespîkeri Irçnu Degutieni. Vizîtes noslçgumâ V. Dombrovskis apmeklçja Latvijas vçstniecîbu, kurâ notika tikðanâs ar Latvijas Tirdzniecîbas un rûpniecîbas kameras pârstâvjiem.

ELEKTROENERÌÇTIKA Sadales tîkls draud neapstiprinât jaunus pieslçgumus AS Latvenergo pilnîbâ piederoðais AS Sadales tîkls (ST), pasliktinoties finanðu situâcijai, draud neapstiprinât jaunus pieslçgumu lîgumus, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nozaru jaunumi

Tas izriet no laikraksta rîcîbâ nonâkuða ST valdes priekðsçdçtâja Ivara Liuzinika izdota rîkojuma, kas elektroniski vizçts daþas stundas pçc tam, kad Sabiedrisko pakalpojumu regulçðanas komisija (SPRK) 25. martâ nâca klajâ ar savu lçmumu - ekonomiska pamatojuma trûkuma dçï nepacelt elektroenerìijas sadales un pârvades tarifus. ST rîkojumâ norâdîts, ka pçc tâ stâðanâs spçkâ tiek pârtraukta jaunu pieslçguma lîgumu apstiprinâðana un slçgðana ar elektroenerìijas lietotâjiem. Tiek pârtraukta arî lîgumu slçgðana ar elektroietaiðu bûvkomersantiem par elektroietaiðu uzturçðanu, bûvprojektçðanu, rekonstrukciju un renovâciju. ST pârkâpj savas licences noteikumus, kuros teikts: “Licences saòçmçjam jânodroðina Latvijas Republikas teritorijâ nepârtraukta sabiedriskâ pakalpojuma sniegðana, attiecîgajâ regulçjamajâ nozarç noteikto sabiedrisko pakalpojumu droðîbas prasîbu ievçroðana, kâ arî tehniskajiem noteikumiem, standartiem un lîgumu nosacîjumiem atbilstoða sabiedriskâ pakalpojuma kvalitâte.” Gan no paða ST, gan tâ mâtes uzòçmuma Latvenergo laikrakstam divu nedçïu laikâ nekâdus komentârus par ðo rîkojumu saòemt neizdevâs. “Runa nav par atbildes neesamîbu, runa ir par jaunu faktu neesamîbu. Kad tie bûs, bûs arî atbilde,” atbildçja Latvenergo Ârçjo komunikâciju nodaïas vadîtâjs Andris Siksnis. Vienlaikus viòð atzina, ka finansiâlâ situâcija uzòçmumos AS Augstspriegumu tîkls un ST ir nopietna - ja tarifu pacelðana nenotiks, bûs jâizlemj, no kâ atsacîties. Ne SPRK, ne enerìçtikas nozari pârraugoðâ Ekonomikas ministrija nebija informçtas par ðâdu ST rîkojumu, lai gan tajâ norâdîts, ka ST Ekonomikas daïai jâinformç SPRK par gaidâmajâm finanðu situâcijas sekâm. “SPRK nav saòçmis no ST informâciju par izmaiòâm jaunu pieslçgumu ierîkoðanas procedûrâs. Arî nevienas lietotâju sûdzîbas par ðo tçmu ðobrîd nav. Ja jûsu rîcîbâ ir minçtais iekðçjais rîkojums, labprât ar to iepazîsimies, lai izvçrtçtu, vai ðajâ gadîjumâ nepiecieðams pieprasît oficiâlu skaidrojumu no ST,” atbildçja SPRK Enerìçtikas departamenta direktors Ainârs Meòìelsons. Izlçmîgâka paskaidrojumu prasîðanâ no ST bijusi Ekonomikas ministrija, kura norâdîjusi, ka gaidîs uzòçmuma atbildi lîdz 21. aprîlim. “Nevar bût tâ, ka valstî pilnîgi tiek apturçta elektroenerìijas pieslçgumu ierîkoðana, tâpçc esmu uz-

7


8

Nozaru jaunumi

devis ministrijas amatpersonâm atrisinât ðo situâciju,” sacîja ekonomikas ministrs Artis Kampars. Ekonomikas ministrs nesen nâcis klajâ ar paziòojumu, ka ekonomiskâs krîzes pârvarçðanai bûtu nepiecieðams vçl samazinât elektroenerìijas un dabasgâzes tarifus, ko gan Latvijas enerìçtikas uzòçmumi pagaidâm izpildît negrasâs. Tarifu celðanas nepiecieðamîbu pârvadei par 43,9% un sadalei par 15,1% elektrîbas tîklu uzòçmumi bija pamatojuði ar nepiecieðamîbu segt savus lielos zaudçjumus: 2007. gadâ 9,6 miljoni latu un 2008. gadâ 5 miljoni latu. Latvenergo vadîba paredz, ka zaudçjumi bûs arî 2009. gadâ, “turklât, iespçjams, divciparu”. Kâ akcentç Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss: “Pârvades un sadales uzòçmumos ir tâda pati problçma kâ daudzos padomju laikos dibinâtos uzòçmumos - pamatlîdzekïi neatbilst to reâlajai vçrtîbai. Tas nozîmç, tiklîdz mums nâkas nomainît vienu stabu, tas paðreiz maksâ 5 reizes dârgâk, nekâ tas ir fiksçts grâmatvedîbas uzskaitç. Ja mçs tîklu uzòçmumus nesubsidçtu no Latvenergo, tad normâlâ biznesâ ðâdi uzòçmumi kâ ST sen jau bûtu bankrotçjuði un elektrîbas nevienam vairs nebûtu.”

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Seminârs par gaismas dioþu spuldzçm AS Latvenergo Energoefektivitâtes centrâ 2009. gada seminâru cikla ietvaros 15. aprîlî notika izglîtojoðs seminârs Energoefektîvs apgaismojums - gaismas diodes. Uz seminâru bija sanâcis ïoti liels interesentu skaits, aizpildot visas Energoefektivitâtes centra klausîtâju vietas. Tas liecina par iedzîvotâju arvien pieaugoðo interesi par daþâdiem enerìijas taupîðanas un efektîvas izmantoðanas veidiem. Seminâra ievadâ uzstâjâs Rîgas Tehniskâs universitâtes mâcîbspçks Dr.sc.ing. Kârlis Timmermanis, kurð sniedza vispârîgu zinâtnisku un tehnisku skaidrojumu par gaismas dioþu (LED) spuldþu darbîbas principiem. Tâpat uzskatâmi tika norâdîts uz elektroenerìijas patçriòa un lietderîbas koeficienta atðíirîbâm, kâdas pastâv starp gaismas dioþu spuldzçm, ekonomiskajâm spuldzçm un parastajâm kvçldiega spuldzçm. Savukârt seminâra praktiskâs gaismas dioþu lampu pielietojamîbas puses atspoguïojumu nodroðinâja uzòçmuma SIA ESM Group pârstâvji, kuri sniedza ieskatu perspektîvajâ gaismas dioþu spuldþu plaðajâ pielietojumâ gan ikdienâ, gan sadzîvç, kâ arî ðo tehnoloìiju priekðrocîbas, izmantojot tâs komerciâla rakstura vajadzîbâm.

“Latvijas îpatnîba ir pagâjuðâ gadsimta 60. un 70. gados bûvçtie lauku tîkli, kuru tehniskais mûþs ir beidzies, tie ir milzîgi apjomi, jo kopçjais vidçjâ un zemsprieguma tîklu garums pârsniedz 100 000 kilometru, kas tagad jârekonstruç. Atjaunoðanas darbus mçs varam segt tikai ar tarifu palîdzîbu,” stâstîja ST valdes priekðsçdçtâjs Ivars Liuziniks.

Ja agrâk gaismas diodes izmantoja tikai mikroshçmâs un elektroiekârtâs, mûsdienâs tâs arvien plaðâk izmanto automobiïu signâllukturos, luksoforos, kâ arî reklâmu stendos. Tehnoloìijâm attîstoties, dioþu gaismas efektivitâte ir pietiekami augsta, lai tâs varçtu lietot arî ikdienas apgaismes ierîcçs, aizstâjot ar tâm standarta luminiscentâs spuldzes, kâ arî veidojot fona apgaismojumu

Tomçr mûsu kaimiòvalstî Igaunijâ, kuras elektroenerìijas raþoðanas un tirdzniecîbas Eesti Energia meitas uzòçmums ir ienâcis arî Latvijas tirgû, sadales un pârvades uzòçmumi ar zaudçjumiem nestrâdâ.

LED tiek pozicionçta kâ nâkamâs paaudzes apgaismes tehnoloìija, kas tuvâkajâ nâkotnç, lîdz ar raþoðanas izmaksu pazeminâðanos, nomainîs paðreiz plaði izmantojamâs ekonomiskâs spuldzes. Kâ izteiktâkâs LED priekðrocîbas seminârâ tika minçtas labas kvalitâtes gaismas atdeve, droðs apgaismojums, izturîba pret mitrumu, zema siltumatdeve, kâ arî mazs elektroenerìijas patçriòð.

“Ðâda situâcija, kad sadales uzòçmums atsakâs veikt jaunus pieslçgumus, Igaunijâ bûtu neiedomâjama, jo Eesti Energia sadales uzòçmumi pilda savas saistîbas pret klientiem. Arî regulators Igaunijâ strâdâ daudz skarbâk, ïaujot gadâ pacelt sadales tarifus ne vairâk par 4,5%, kamçr Latvijâ vidçjais gada kâpums ir 20%. Veiktâ efektivizâcija un pilnîgs caurspîdîgums finanðu jautâjumos igauòu sadales tîklu uzòçmumiem ir ïâvis strâdât ar peïòu arî pie minimâli celtiem sadales tarifiem,” apgalvoja Eesti Energia Latvijas meitas uzòçmuma E.Energy valdes priekðsçdçtâjs Aivars Tihane.

Ja ðî tehnoloìija tiek izmantota, lai aizvietotu plaði izmantotâs dienas gaismas lampas, elektroenerìijas ietaupîjums prognozçjams 60-95% apmçrâ. Tomçr, no plaðas produkta izmantoðanas patçrçtâjus attur joprojâm salîdzinoði augstâ cena, kas var bût pat desmit reizes augstâka. Tajâ paðâ laikâ kalpoðanas ilgums LED spuldzçm ir paredzçts lîdz pat 50 000 stundâm (paðreizçjâs ekonomiskâs spuldzes kalpo 8000 stundu).


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

ESM Group pârstâvji uzsvçra, ka ðodien visplaðâk LED spuldzes tiek izmantotas industriâlo telpu apgaismojumam un âra apgaismojumam, kâ arî nodroðinot daþâdu reklâmas projektu izgaismoðanu. Nâkamais seminârs, ko AS Latvenergo Energoefektivitâtes centrs ðî gada seminâru cikla ietvaros piedâvâs interesentiem, paredzçts 2009. gada 13. maijâ - Solârâ siltumsûkòa sistçma. Tajâ tiks skatîti jautâjumi par to, kâ Latvijâ saules enerìiju var izmantot apkurei, kâ arî to, kâdu çku apkurei ðî sistçma ir izmantojama. Uz seminâru kâ vieslektori aicinâti piedalîties SIA Taupi pârstâvji.

ENERGORESURSI Gandrîz visas biogâzes kvotas iegûst ar vienu cilvçku saistîti uzòçmumi Turpat visas biogâzes kvotas ir ieguvuðas ar uzòçmçju Andri Griìi saistîtas firmas, atsaucoties uz Ekonomikas ministriju, raksta Dienas Bizness. Bija paredzçts, ka ðogad biogâzes obligâtâ iepirkuma ietvaros iepirks ne vairâk par 125 tûkstoðiem MWh, no kurâm vairs gandrîz neesot brîvu kvotu. Lielâko daïu jau iepirkuðas 10 citas firmas ar teju identisku nosaukumu Taka-G, kurâm atðíiras tikai gala cipars: Taka-G1, Taka-G2 utt. Laikraksts uzsver, ka visas 10 firmas ir reìistrçtas vienâ adresç Liepâjâ. Arî pârçjâs divas, kvotas ieguvuðâs firmas: SIA Bio Energy un SIA Going Green ir reìistrçtas Liepâjâ un tâpat kâ Taka-G ir saistîtas ar A. Griìi. Ja pirmajâs divâs viòð ir vienîgais valdes loceklis, tad Taka-G - viòa saistîba ir atrodama caur tur strâdâjoðajâm amatpersonâm, kuru vidû ir gan viòa mâsa, gan bijuðais kolçìis citâ uzòçmumâ. Pats A. Griìis gan noliedzis ietekmi un paðreizçju saistîbu ar Taka-G. Tikmçr Latvijas biogâzes asociâcijas vadîtâjs Andis Kârkliòð norâdîjis, ka Taka-G dibinâta vien 5. martâ un jau pçc nedçïâs spçkâ stâjuðies jaunie noteikumi par elektroenerìijas raþoðanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Savukârt biogâzes iekârtu izplatîtâjas - SIA Biolac Baltic - ìenerâldirektors Aigars Laurinoviès paudis pârsteigumu par augsto obligâtâ iepirkuma cenu - 19 santîmi par kubikmetru plânoto 15 vietâ. Viòð izteicies, ka ðâds pavçrsiens ir labvçlîgs biogâzes uzòçmçjiem, bet ne valstij, kuru piemeklçjuðas bûtiskas ekonomiskas problçmas.

Nozaru jaunumi

LOSP lûdz pârskatît biogâzes kvotu sadalîjumu Lauksaimnieku organizâciju sadarbîbas padome (LOSP) lûdz pârskatît biogâzes iepirkuma kvotu sadales kârtîbu, jo paðreizçjâs kvotas ir pieðíirtas ar nosacîjumiem, kas lobç atseviðíu uzòçmçju lielâs jaudas stacijas, informç LOSP. Lauksaimnieki bioenerìijas kvotu sadales jautâjumâ tiek izstumti no konkurences un biogâzes saraþotâ elektroenerìija vairs nekalpo kâ papildu iespçja attîstît saimniecîbu, jo biogâzes kvotas ir pieðíirtas jaudas stacijâm, kas raþo lîdz pat 2 MW lielu jaudu. Lauksaimnieki nav spçjîgi cînîties ðâdos negodîgos konkurences apstâkïos un realizçt ES lîdzfinansçtos projektus, norâda LOSP. LOSP arî uzsver, ka nav skaidri arî nosacîjumi, uz kâdiem kvotu saòçmçji cer iegût tik lielas jaudas, jo arî pasaules pieredze râda, ka paredzçtâs jaudas nekad netiek pildîtas, jo lauksaimnieki nespçj piegâdât vajadzîgâs izejvielas lielos attâlumos. Elektrîbas raþoðana no biomasas un kûtsmçsliem ir jâattîsta uz vietas saimniecîbâ. Jâdomâ, ka Latvija nebûs izòçmums pat uz visu lielvalstu fona. LOSP aicina pârskatît izsniegto kvotu sadalîjumu, dodot arî lauksaimniekiem iespçju pretendçt uz biogâzes kvotâm, vçl jo vairâk tâpçc, ka kvotu izpilde ðâdâ gadîjumâ bûtu daudz reâlâka. Pçc Lauku atbalsta dienesta datiem, biogâzes atbalsta programmai ir iesniegts 31 iesniegums. Kaut arî vçl nav zinâms, cik projekti ir saòçmuði apstiprinoðu atbildi, tomçr tie, kam projekts tiks apstiprinâts, ðajâ gadîjumâ paliks bez cerçtâm iespçjâm attîstît saimniecîbu.

Mehânisms vçja enerìijas raþoðanai rada aizdomas par miljonu ðíçrdçðanu Valsts ir radîjusi mehânismu, kas vçja enerìiju Latvijâ padara par dârgâko Eiropâ un sçj aizdomas, ka ar labajiem nodomiem par atbalstu zaïajai enerìijai bruìçts ceïð konkrçtu uzòçmçju interesçs, raksta laikraksts Diena. Ar iepriekðçjâs valdîbas svçtîbu februâra beigâs Ekonomikas ministrijas (EM) radîtie jaunie atjaunojamâs enerìijas atbalsta noteikumi, pçrn izsludinâta konkursa negaidîta atcelðana un pirmo pretendentu pieteikumi rada baþas, ka valsts par daudziem miljoniem sadârdzinâjusi vçja enerìijas atbalsta cenu, lai, iespçjams, konkrçtiem spçlçtâjiem radîtu ïoti pievilcîgu spçles laukumu, pieïauj Diena. Lielâkais spçlçtâjs esot Tautas partijas (TP) dibinâtâja Andra Ðíçles meitâm un sievai Kristiânai piederoðs uzòç-

9


10

Nozaru jaunumi

mums Rets investîcijas, kas saimnieko Grobiòas vçja parkâ un kura raþoto enerìiju Latvenergo vçl visu ðo gadu iepirks pçc vecâs atbalsta shçmas, tâ sauktâ dubultâ tarifa. Pçc tam Rets investîcijas varçs pretendçt uz jauno atbalsta shçmu, kas vçja íerðanu tai nepasliktinâs. Savukârt viens no potenciâlajiem jaunajiem spçlçtâjiem ir firma Rapsoil, kas, iespçjams, esot saistîta ar A. Ðíçlem un ekspremjeram Aigaram Kalvîtim (TP) pietuvinâto uzòçmçju Jâni Sprinovski. Jaunais atbalsta mehânisms stâjâs spçkâ 14. martâ, divas dienas pçc Valda Dombrovska valdîbas apstiprinâðanas. Marta beigâs, reaìçjot uz baþâm par, iespçjams, negodîgu rîcîbu, jaunais ekonomikas ministrs Artis Kampars to îstenoðanu apturçjis. Maijâ par Grobiòas vçja propelleru saíerto enerìiju Latvenergo ðâ parka îpaðniekam maksâs 12,5 santîmus par kWh. Pârdot brîvâ tirgû vçja enerìiju raþotâjs nevar, jo tirgus cenas - vidçji 3 santîmi par kWh - ir zemâkas par biznesa izmaksâm. Obligâtais iepirkums ir klasisks valsts atbalsta mehânisms zaïâs enerìijas attîstîbai. Vienlaikus tas arî ir viens no iemesliem, kâpçc Latvenergo tarifs ir augstâks nekâ tas bûtu, ja valsts zaïo enerìiju neatbalstîtu. Tâ tas ir, jo ar zaïâs, bet dârgâkâs enerìijas iepirkðanu saistîtos tçriòus Latvenergo iekïauj izmaksâs, aprçíinot elektroenerìijas tarifu patçrçtâjiem. Bez A. Ðíçles ìimenei piederoðâ vçja parka pie Grobiòas, kas sâka darboties 2002. gadâ, kad vçl spçkâ bija dubultais tarifs, kuru pçc tam atcçla, citi jauni un lieli vçja parki Latvijâ lîdz ðim nav uzcelti. Tâ iemesls bijis fakts, ka nebija mehânisma, kas garantçtu biznesam pietiekami pievilcîgu enerìijas iepirkuma cenu, turklât arî prasîbas darbîbas sâkðanai bija sareþìîtas. Nopietnâk par vçja parku attîstîðanu valsts aizdomâjâs pçrn pavasarî. EM izsludinâja konkursu 100 MW vçja enerìijas obligâtajam iepirkumam. Tas deva sajûtu, ka valsts ir gatava atbalstît jaunus vçja parkus. Lai valsts nepârmaksâtu, konkurss noteica, ka obligâtajam iepirkumam pârdodamâs vçja enerìijas maksimâlâ cena nevar bût lielâka par 10 eirocentiem (7 santîmiem) par kWh un ka uzvarçs tie, kas solîs zemâko cenu. Konkursam bija jânoslçdzas martâ, EM bija saòemti divi pieteikumi. Taèu brîdî, kad EM vajadzçja atvçrt aploksnes ar pretendentu - firmu Lenkas energo un TCK - piedâvâju-

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

miem, ministrija konkursu atcçla. Aploksnes neatvçrtas nosûtîja atpakaï. Tobrîd bija raduðies jaunie atjaunojamo resursu atbalsta noteikumi. Valsts ar tiem pateica, ka par vçja enerìiju tâ maksâs vairâk. Galvenâs atðíirîbas - garantçto enerìijas iepirkuma cenu valsts ir fiksçjusi un par to nav jâcînâs konkursâ, solot zemâku cenu. Turklât jaunâ cena - vidçji 1314 santîmu par kWh - ir gandrîz divreiz lielâka nekâ konkursâ noteiktie griesti. Obligâta iepirkuma apjoms nav neierobeþots, kvota ir tâ pati, uz kuru bija izsludinâts konkurss. Taèu cena tagad ir daudz augstâka, tâpçc arî pretendentu daudz vairâk. Jau pirmajâs dienâs pçc jauno noteikumu spçkâ stâðanâs 14. martâ EM uzòçmçju pieteiktais vçja enerìijas apmçrs bija vairâkas reizes lielâks par obligâto iepirkumu. Jaunie noteikumi nepasaka, kam tiek dota priekðroka. Îpaðu kritçriju nav, pieteikumus EM izskata iesniegðanas kârtîbâ. Pretendentiem nav jâapliecina finanðu spçjas investçt naudu vçja parku uzcelðanâ. Vienîgi, iesniedzot dokumentus, ir jâpierâda, ka îpaðumâ ir zeme, uz kuras vçja parku attîstît, un ka vçja stiprums konkrçtajâ vietâ atbilst noteiktam intensitâtes slieksnim. Lielâkas iespçjas tikt pie garantçtâ iepirkuma ir tiem, kas rindâ pirmie. Lîdz pagâjuðâs nedçïas beigâm bija pieteikuðies ap 40 pretendentu. Baþas, ka jaunie noteikumi nav nejauði un apsviedîgâkie par konkursa atcelðanu nojautuði laicîgi, rada fakts, ka starp pirmajiem trim pieteikumu iesniedzçjiem ir ar TP smagsvariem saistîtâ Rapsoil, kas pieteikusies saraþot 70% no visa valsts iepirkuma, raksta laikraksts. Taèu îpaðas aizdomas radot EM negaidîti atceltais konkurss. Viens no tâ dalîbniekiem - firma TCK - marta beigâs vçrsâs pie jaunâ ekonomikas ministra A. Kampara ar lûgumu izskaidrot, kâds ir likumîgais pamats konkursa atcelðanai un vai tai ir tiesîbas pretendçt uz obligâto iepirkumu pçc jaunajiem, labâkajiem nosacîjumiem. Ministra rîcîba bija âtra. Lîdz lçmumu likumîbas noskaidroðanai viòð uzdeva EM ierçdòiem apturçt lçmumus par jaunajiem pieteikumiem vçja enerìijas raþoðanai obligâtâ iepirkuma ietvaros. TCK pârstâvis Renârs Urbanoviès nav atklâjis, kâdu cenu uzòçmums konkursâ solîjis. Taèu viòð atzina, ka tâ bijusi zemâka par noteiktajiem griestiem. No viòa teiktâ varçjis secinât, ka TCK vçja enerìiju piedâvâjusi raþot un pârdot valstij par 7-8 eirocentiem (ap 5-6 santîmiem) par kWh.


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Ðâda cena ir vismaz divas reizes zemâka nekâ cena, par kâdu valsts jaunajos noteikumos vçja enerìiju apòçmusies iepirkt. Valsts noteiktais obligâtâ iepirkuma apjoms ir nedaudz virs 196 miljoniem kWh. Pieòemot, ka ðo vçja enerìijas daudzumu saraþot konkursâ pieteikuðies pretendenti par, piemçram, 8 eirocentiem (6 santîmiem), tâs iepirkðanai Latvenergo ik gadu iztçrçtu ap 11,7 miljoniem latu. Savukârt, ja konkursâ obligâtajam iepirkumam piedâvâtâ vçja enerìijas cena bûtu noteiktie griesti - 10 eirocenti (7 santîmi) par kWh -, Latvenergo tçriòi gadâ bûtu 14 miljoni latu. Atsakoties no konkursa un radot jaunos noteikumus ar krietni augstâku cenu, valsts Latvenergo personâ par vçja enerìijas attîstîbu pauþ gatavîbu maksât 25-28 miljonus latu gadâ. Kâ atzîmç laikraksts, rodas jautâjums, kâpçc valsts no konkursa atteicâs un radîja noteikumus, kas vçja enerìiju pa-

Nozaru jaunumi

dara vairâk nekâ divas reizes dârgâku, ja uzòçmçji to bija gatavi darît par zemâku cenu. Latvenergo ðâds solis nozîmç uz pusi lielâkus izdevumus vçja enerìijas iepirkðanai, savukârt tâ klientiem - tarifu celðanos. Ieguvçji no ðâdas rîcîbas, protams, ir tie vçja enerìijas raþotâji, kas atbilstoði jaunajiem noteikumiem saòems tiesîbas pârdot enerìiju obligâtajâ iepirkumâ. Politisku intrigu vieð fakts, ka TCK îpaðnieki ir tâ sauktie Ventspils mçra Aivara Lemberga oponenti - uzòçmçji Olafs Beríis, Igors Skoks un Genâdijs Ðevcovs. Par noteikumiem atbildîgais EM ierçdnis, Enerìçtikas departamenta direktors Uìis Sarma nekâ negodîga nesaskata. Konkurss atcelts tâdçï, ka nozares lietpratçji atzinuði, ka tas nav labs veids, kâ sekmçt vçja enerìiju. Bijuðas baþas, ka neviens nepieteiksies vai bûs cenu dempings, t.i., pretendentu valstij obligâtajâ iepirkumâ piedâvâtâ vçja enerìijas cena bûs pârâk zema.

11


12

Nozaru jaunumi

Savukârt ministrs A. Kampars sola nodroðinât, lai vçja íerðanai bûtu godîga biznesa gars. Kâ viòam tas izdosies, bûs redzams tuvâkajâ laikâ.

Enerìijas patçriòð bûs mazâks par gaidîto Pasaulç ekonomiskâ aktivitâte ir dramatiski samazinâjusies, lîdz ar to ir skaidrs, ka prognozes par enerìijas patçriòu turpmâkajos 10 gados nâksies pârskatît un enerìijas patçriòð nebûs tik liels, kâ bija prognozçts lîdz ðim, atzina ekonomikas ministrs Artis Kampars. Viòð arî norâdîja, ka uz ogïu stacijas projektu jâskatâs plaðâkâ kontekstâ, jo patlaban nekas nav apturçts vai atlikts. „Svarîgi ir òemt vçrâ, ka situâcija ekonomikâ, tai skaitâ enerìçtikas jomâ, ir mainîjusies,” uzsvçra A. Kampars.

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

valstij Latvijai paðai jâizðíiras par atbalsta formu jaunu enerìijas jaudu ievieðanai. Jau pçrn oktobrî valdîba pieòçma zinâðanai Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto ziòojumu Par situâciju Latvijas energoapgâdç, kâ arî izvçrtçja priekðlikumus tâlâkam darbam enerìçtikâ. Pârvades sistçmas operators a/s Augstsprieguma tîkls, òemot vçrâ tendences valsts ekonomikas attîstîbâ, precizçja elektroenerìijas un jaudas pieprasîjuma prognozes turpmâkajiem 10 gadiem, kuras tika minçtas iepriekðçjâ operatora ikgadçjâ novçrtçjuma ziòojumâ par 2006. gadu. Lîdz ar to tika veiktas izmaiòas arî ìenerçjoðo jaudu attîstîbas prognozçs.

Ekonomikas ministrs norâdîja, ka jâdomâ arî par to, kâ veicinât jaunu darba vietu radîðanu Latvijâ, kas dotu stimulu vietçjiem uzòçmçjiem strâdât un radîtu papildu ieòçmumus valsts budþetâ. „Uzskatu, ka, palielinot vietçjo resursu îpatsvaru enerìijas raþoðanâ, mçs uzlabosim ne tikai mûsu importa un eksporta bilanci, bet arî nostiprinâsim mûsu enerìçtisko neatkarîbu,” sacîja A. Kampars.

Elektroenerìijas patçriòa pieaugums tuvâkajos gados netiek plânots tik straujð kâ iepriekð, un arî maksimâlâ slodze gaidâma mazâka. Salîdzinot ar iepriekðçjâ operatora ikgadçjo novçrtçjuma ziòojumu, elektroenerìijas pieprasîjuma prognozes, òemot vçrâ gaidâmo ievçrojami zemâko ekonomikas pieaugumu, ir ar zemâku pieauguma tempu. Patlaban prognozçtais pieaugums sasniedz aptuveni 2,5%-3% gadâ iepriekðçjo 4%-5% vietâ.

Savukârt Eiropas Savienîbas enerìçtikas komisâra Andra Piebalga padomnieks Juris Ozoliòð uzskata, ka jaunas cietâ kurinâmâ elektrostacijas bûvniecîba Latvijâ palîdzçtu atveseïot valsts ekonomiku.

Tâdçï tiek prognozçts, ka elektroenerìijas patçriòð 10 miljoni MWh gadâ, ko iepriekð plânoja sasniegt 2014. gadâ, tagad varçtu tikt sasniegts 2016. gadâ, bet jaudas pieprasîjums 2000 MW - 2020. gadâ, nevis 2017. gadâ.

„Latvijâ nepiecieðams aktivizçt jautâjumu par cietâ kurinâmâ elektrostacijas attîstîbu Latvijas rietumu daïâ, jo tâs celtniecîba veicinâtu valsts ekonomikas atveseïoðanu, piesaistot ârzemju investorus, kâ arî nodroðinot jaunas darba vietas,” sacîja J. Ozoliòð.

Izvçrtçjot pârvades sistçmas operatora ziòojumâ sniegto informâciju, EM norâda, ka Latvijâ lîdz 2016. gadam nepiecieðams ieviest jaunas ìenerçjoðâs bâzes jaudas ne mazâk kâ 400 MW apjomâ.

Enerìçtikas eksperts uzskata: lai aktivizçtu ekonomikas procesus, jârîkojas âtri. „Jâpârtrauc iepriekðçjâs valdîbas vilcinâðanâs un paðlabuma meklçðanas taktika ar enerìiju saistîtos jautâjumos. Ir jârîkojas proaktîvi, uzaicinot potenciâlos investorus oficiâli izteikt interesi un viedokïus par iespçju investçt Latvijâ,” sacîja J. Ozoliòð.

SILTUMENERÌÇTIKA

Pçc viòa domâm, birokrâtiskâs procedûras var pilnîbâ noslâpçt investoru interesi. Kâ pierâda konkrçti gadîjumi laiks ir pazaudçts, kâ dçï rodas ekonomiskie un finansiâlie zaudçjumi. Paðlaik Latvija gaida atbildi no Eiropas Komisijas par atbalsta formu pareizîbu cietâ kurinâmâ elektrostacijas projekta sâkðanai. Kâ pilnvçrtîgai ES dalîb-

Rezerves katlumâjas bûvniecîbai Ventspilî 7 piedâvâjumi Atklâtajâ konkursâ rezerves katlumâjas projektçðanai un bûvniecîbai Ventspilî, Brîvîbas ielâ 38a, saòemti 7 piedâvâjumi, ziòo aìentûra LETA. Pretendentu piedâvâtâs cenas ir ievçrojami zemâkas nekâ abos 2008. gada augustâ saòemtajos piedâvâjumos. Lçmumu par konkursa rezultâtiem plânots pieòemt maijâ pçc visu piedâvâjumu izvçrtçðanas. Konkursu rezerves katlumâjas projektçðanai un bûvniecîbai Vides ministrija izsludinâja Eiropas Savienîbas Kohçzijas


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

fonda lîdzfinansçtâ projektâ Ventspils siltumapgâdes sistçmas attîstîba. Ventspilî paredzçts izbûvçt rezerves katlumâju ar 3 dîzeïdegvielas katliem ar kopçjo jaudu 45 MW. Jaunâ katlumâja tiks izbûvçta Brîvîbas ielâ 38a blakus paðreizçjai katlumâjai, kura pçc koìenerâcijas stacijas un saistvada izbûves zem Ventas upes tiks slçgta. Tâdçjâdi pilsçtas centra dzîvojamâ rajonâ tiks likvidçts bûtisks piesâròojuma avots. Projekta galvenais mçríis ir ievçrojami samazinât sçra dioksîda (SO2) emisijas, kuras patlaban rada mazuta izmantoðana siltumenerìijas raþoðanâ. Jauno rezerves katlumâju paredzçts izmantot tikai gadîjumos, kad tiks veikta saistvada profilaktiskâ apkope, vai avârijas gadîjumos, bet visas pilsçtas vajadzîbâm nepiecieðamâ siltumenerìija, kâ arî elektroenerìija tiks raþota jaunajâ koìenerâcijas stacijâ, kura tiks izbûvçta otrâ Ventas krastâ, Talsu ielâ. Ventspilî, Talsu ielâ 69 paredzçts izbûvçt ar oglçm un biomasu kurinâmu verdoðâ slâòa tehnoloìijas koìenerâcijas staciju ar elektrisko jaudu 23 MW un siltumenerìijas jaudu 47 MW. Tiks izbûvçta arî rezerves katlumâja Brîvîbas ielâ 38a un slçgta esoðâ katlumâja pilsçtas centrâ, kâ arî tiks izbûvçts saistvads zem Ventas upes, kas savienos abu krastu siltumapgâdes sistçmas. Konkursâ Ventspils koìenerâcijas stacijas projektçðana un bûvniecîba ðâ gada februâra sâkumâ uzvarçja apvienîba, kurâ ietilpst uzòçmumi SIA Olimps, AS Skonto bûve, AS Venceb un Polijas uzòçmums AS Rafako SA, aìentûru LETA informçja uzòçmumâ Ventspils Energo. Apvienîbas piedâvâtâ lîgumcena koìenerâcijas stacijas projektçðanai un bûvniecîbai ir 67,3 miljoni eiro jeb 47,1 miljons latu bez pievienotâs vçrtîbas nodokïa. Plânots, ka aprîïa beigâs vai maijâ varçtu parakstît lîgumu ar konkursâ uzvarçjuðo bûvnieku apvienîbu par koìenerâcijas stacijas projektçðanu un bûvniecîbu. Projektçðanu iecerçts sâkt tuvâko mçneðu laikâ, bet koìenerâcijas stacijas bûvniecîbai jâbût pabeigtai 32 mçneðu laikâ pçc lîguma parakstîðanas. Iespçjams, jau ðoruden tiks ielikti koìenerâcijas stacija pamati. Savukârt elektrokabeïu savienojumu Ventspils koìenerâcijas stacijai bûvçs SIA Latvijas energoceltnieks. Darbi tiks veikti vienlaikus ar koìenerâcijas stacijas projektçðanu un bûvniecîbu, lai nodroðinâtu aptuveni 2,1 kilometru gara kabeïu savienojuma izbûvi no koìenerâcijas stacijas lîdz esoðajam 110 kV sadales tîklam SIA Vats teritorijâ. EA


14

Numura intervija

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Siltumapgâde Daugavpilî - paveiktais un vçl iecerçtais Pirms nepilniem èetriem gadiem Enerìçtika un Automatizâcija viesojâs Daugavpilî, lai noskaidrotu situâciju Latvijas otrâs lielâkâs pilsçtas siltumapgâdç. Tolaik problçmu bija vesela jûra, taèu bija arî izstrâdâta pilsçtas centralizçtâs siltumapgâdes sistçmas attîstîbas koncepcija tuvâkajiem 10 gadiem. 2005. gada otrajâ pusç vçl tika gaidîta atbilde no ERAF par lîdzekïu pieðíirðanu, un reâli darbi vçl nebija uzsâkti. Taèu tagad pagâjis labs laika sprîdis, tâdçï nolçmâm aizbraukt un palûkoties, kâ toreiz definçtâs ieceres izdevies îstenot. Jâsaka uzreiz - paveikts ir daudz. Par paveikto un vçl plânoto ar paðvaldîbas uzòçmuma a/s Daugavpils siltumtîkli valdes priekðsçdçtâju Edgaru DAUGELI sarunâjâs Enerìçtika un Automatizâcija þurnâlists Tâlivaldis ZVAIGZNE. - Vai ðo nepilno èetru gadu laikâ ir notikuðas kâdas bûtiskas izmaiòas uzòçmumâ un pilsçtas siltumapgâdes sistçmâ kopumâ? - Uzòçmumâ konceptuâli nekas nav mainîjies, a/s Daugavpils siltumtîkli joprojâm ir paðvaldîbas uzòçmums, kas nodarbojas ar siltuma raþoðanu, pârvadi un realizâciju. Runâjot par paveikto pçdçjo èetru gadu laikâ, vispirms jâmin fakts, ka ir izdevies pabeigt siltuma skaitîtâju uzstâdîðanu dzîvojamajâs çkâs, jo tolaik ðis darbs bija tikai paðâ sâkumâ. Tolaik bija izstrâdâta pilsçtas siltumapgâdes sistçmas attîstîbas koncepcija tuvâkajiem 10 gadiem, kas paredzçja veselu virkni veicamu pasâkumu, kas palîdzçtu uzlabot situâciju ar siltumapgâdi Daugavpilî. Jâatzîst, ka pirms pieciem gadiem uzòçmums bija uz maksâtnespçjas robeþas. Tagad kredîtsaistîbas ir vçl lielâkas, toties ðî nauda ir ieguldîta daudzos paveiktos darbos, situâcija ir daudz labâka, un jau pagâjuðajâ gadâ uzòçmums vismaz sâka strâdât ar peïòu. - Kâdi bija ðie darbi, kas uzlabojuði situâciju pilsçtas siltumapgâdç?

A/s Daugavpils siltumtîkli valdes priekðsçdçtâjs Edgars Daugelis

- Koncepcija kâ pirmos veicamos darbus paredzçja siltuma skaitîtâju uzstâdîðanu un sekojoðu attiecîbu sakârtoðanu ar patçrçtâjiem. Tas bija nepiecieðams arî tâdçï, lai varçtu apjaust siltuma zudumus trasçs un noskaidrot, kuros posmos tie ir vislielâkie. Tikai pçc ðo darbu paveikðanas bija plânots íerties pie siltuma raþoðanas avotu rekonstrukcijas, lai optimâli varçtu aprçíinât nepiecieðamo investîciju apjomu un to sadali daþâdâs jomâs, kâ arî izvirzît prioritâtes. Siltuma skaitîtâju uzstâdîðana, òemot vçrâ lielo patçrçtâju skaitu, aizòçma diezgan daudz laika un prasîja ievçrojamus lîdzekïus. Reâli lîdz pat 2006. gadam maksa par siltumu no iedzîvotâjiem vçl tika iekasçta pçc iepriekðçjiem aptuvenajiem aprçíiniem (latos par kvadrâtmetru). Tikai no 2007. gada apkures sezonas radâs iespçja pâriet uz norçíiniem par patçrçto siltumenerìiju pçc siltuma skaitîtâju râdîjumiem. Faktiski (tehniski) tas bija iespçjams arî âtrâk, taèu ðo procesu bremzçja daþâdi politiski faktori.


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Nâkamie darbi bija apzinâties vâjâs vietas siltumtrasçs un veikt ðo posmu nomaiòu. Principâ tâs bija vietas, kur Daugavpilî vçl bija èetrcauruïu siltumtrases (2007. gadâ tâdas vçl bija apmçram 25% traðu). Ðajâ gadâ arî tika uzsâkta èetrcauruïu sistçmas likvidâcija. Lîdzfinansçjumu 30% apmçrâ ðiem darbiem nodroðinâja ERAF, pârçjos nepiecieðamos lîdzekïus pieðíîra paðvaldîba. Projekta realizâcijas darbu laikâ tika nomainîti 8,5 km veco siltumtraðu, kas tika aizvietotas ar rûpnieciski izolçtâm, divcauruïu sistçmâ saslçgtâm caurulçm, kâ arî çkâs uzstâdîti 104 jauni, moderni automatizçtie siltummezgli. Projekta kopçjâ tâme sastâdîja 1,6 miljonus latu. Lîdz ar ðo darbu paveikðanu bija modernizçta siltumenerìijas padeve divos lielos pilsçtas mikrorajonos. Nâkamajâ, 2008. gadâ, tika paveikta projektâ paredzçto darbu otrâ kârta un pabeigta èetrcauruïu sistçmas likvidâcija. Ðos darbus uzòçmums veica par saviem lîdzekïiem, tie izmaksâja 300 000 Ls, un tas ïâva nomainît atlikuðos 1,2 km èetrcauruïu siltumtraðu. Savukârt 22 siltummezglus çkâs uzstâdîja jau to apsaimniekotâji. Tagad Daugavpilî èetrcauruïu sistçmas siltumtraðu vairs nav. Jâpiebilst, ka ðî siltumtraðu rekonstrukcija tika veikta pilsçtas mikrorajonos. Tomçr pagâjuðajâ gadâ paðvaldîba iedalîja lîdzekïus (1 500 000 Ls) arî maìistrâlo siltumtraðu nomaiòai pilsçtas centrâlajâ daïâ. Ðie darbi tika veikti paralçli ûdensapgâdes sistçmas cauruïvadu maiòai, lai pçc daþiem gadiem nebûtu jâveic apjomîgi rakðanas darbi vçlreiz. Tâdçï arî tika pieòemts domes lçmums iedalît papildu lîdzekïus maìistrâlo siltumtraðu nomaiòai pilsçtas centrâlâs daïas ielâs, kur tiek veikta ûdensvadu maiòa. Darbu veikðanas laikâ tika nomainîti 6,3 km maìistrâlo siltumtraðu. Lîdz ar to lielâkajâ daïâ pilsçtas centrâlâs teritorijas tagad praktiski visas vecâs komunikâcijas ir nomainîtas un aizstâtas ar modernâm - gan siltumtrases, gan ûdensvada un kanalizâcijas sistçmas. - Ko vçl paredzçja pieòemtâ siltumapgâdes sistçmas attîstîbas koncepcija? - Saskaòâ ar ðo koncepciju bija jâapzinâs vietas siltumtrasçs, kur rodas lielâkie siltuma zudumi, un ðîs vietas jâmodernizç. Lielâkie zudumi radâs attâlâkajos pilsçtas rajonos, jo uz turieni siltumenerìija bija tâlu jâtransportç. Tâdçï tika pieòemts risinâjums ðajos rajonos uzbûvçt vairâkas nelielas lokâlâs katlumâjas un pçc tam ðos rajonus atslçgt no pilsçtas centrâlâs siltuma padeves sistçmas. Ðie plâni tika arî veiksmîgi realizçti - tika uzbûvçtas 3 lokâlâs katlumâjas, reizç likvidçts un demontçts aptuveni 13 km siltumtraðu.

Numura intervija

Ðo katlumâju uzbûvçðana ïâva arî samazinât slodzi pilsçtas galvenajâm siltumcentrâlçm. Ja agrâk tika darbinâtas 3 siltumcentrâles - SC-1, SC-2 un SC-3, tad ðobrîd slodzes samazinâjums ïauj SC-2 jaudu praktiski neizmantot. Tâ tiek iedarbinâta tikai ziemas periodâ, aukstâ laikâ un maksimuma slodzes gadîjumos. Pamata slodzi nodroðina SC-1 un SC-3, bet vasarâ SC-2 netiek izmantota. - Kâdas vçl pârmaiòas ðo gadu laikâ veiktas? - Agrâk SC-1 tika darbinâta koìenerâcijas iekârta ar elektrisko jaudu 6 MW. Taèu pçdçjo gadu laikâ dabasgâzes cenas ïoti bieþi mainîjâs, kâdçï katru reizi nâcâs doties uz centrâlo regulatoru komisiju saskaòot tarifu projektus. Turklât pçc tarifu saskaòoðanas ðajâ komisijâ vçl nâcâs doties uz galveno regulatoru saskaòot galîgo tarifu. Tas viss aizòçma daudz laika, prasîja arî zinâmus lîdzekïus, turklât nedaudz samazinâjâs arî siltuma slodzes, tâdçï tika pieòemts lçmums esoðo tvaika turbînu nedaudz rekonstruçt. Proti, tika salikti jaudas ierobeþotâji turbînai un ìeneratoram, kâ rezultâtâ koìenerâcijas iekârtas elektriskâ jauda tika samazinâta lîdz 4 MW. Tas atrisina arî pastâvîgâs braukâðanas un tarifu saskaòoðanas problçmu, jo tagad darbojamies obligâtâ iepirkuma ietvaros. Komisija bija atbraukusi, sastâdîja nepiecieðamos dokumentus, un nekâda papildus saskaòoðana vairs nav nepiecieðama. Ðâdi darboties ir arî izdevîgâk, jo obligâtâ iepirkuma tarifs ir arî augstâks nekâ 6 MW turbînas gadîjumâ. Tas ðobrîd ir izdevîgâk galvenokârt likumdoðanas nepilnîbu dçï. Viena nelielas jaudas (0,6 MW elektriskâs jaudas) koìenerâcijas iekârta ir uzstâdîta arî vienâ no nesen uzbûvçtajâm lokâlajâm katlumâjâm. Vçl ir ieceres lîdzîgas nelielas jaudas koìenerâcijas iekârtas (lîdz 1 MW) uzstâdît arî citâs lokâlajâs katlumâjâs, jo to izmantoðana varçtu bût visnotaï izdevîga. - Varbût ir veikti vai tiek plânoti lielo katlumâju rekonstrukcijas darbi? - Lai varçtu veikt bûtiskus uzlabojumus centrâlajâs katlumâjâs, nepiecieðamas lielas investîcijas. Tâpçc pagaidâm tajâs veikti tikai daþi nelieli darbi - veikti ikgadçjie remonti, pirmajâ centrâlç nomainîti tîkla sûkòi u.c. Tomçr ieceres ir - tiek izstrâdâts projekts, kas ïaus pretendçt uz ES Kohçzijas fonda naudu. Ðî projekta ietvaros paredzçts veikt SC-3 rekonstrukciju, kas ïautu kâ kurinâmo ðajâ katlumâjâ dabasgâzes vietâ izmantot ðíeldu. To varçtu panâkt, uzstâdot ûdenssildâmos katlus ar jaudu lîdz 40 MW. Tas ïautu Daugavpilî diversificçt kurinâmâ izmantoðanu un padarîtu Daugavpilî siltumenerìijas

15


16

Numura intervija

raþoðanu un tâs izmaksas mazâk atkarîgas no dabasgâzes un tâs piegâdâtâjiem. Piemçram, SC-1 ðobrîd var strâdât gan ar dabasgâzi, gan ar mazutu, lîdzîgi arî SC-2, un, ja treðâ varçs strâdât ar ðíeldu, bûs pietiekami labas izvçles iespçjas, kuram kurinâmâ veidam konkrçtâ brîdî dot priekðroku. Ja tirgû cenu starpîba bûs par labu ðíeldai, uzsvars tiks likts uz ðíeldas izmantoðanu, ja dabasgâzei - kurinâsim galvenokârt ar gâzi. Daugavpilî ir tâ priekðrocîba, ka visas trîs lielâs katlumâjas ir saistîtas vienotâ siltumtîklâ, kas ïauj variçt ar to noslogojumu. Paveras arî treðâ iespçja - kurinât ar mazutu, un tâ tieði ðobrîd tiek izmantota - jau kopð februâra SC-1 un SC-2 tiek darbinâtas ar mazutu. SC-3 ðobrîd kurinât ar mazutu nav iespçjams, jo tas ir tehniski sareþìîti un tâpçc radîtu liekas problçmas. Tâpçc ðobrîd daïa slodzes no SC-3 tiek novadîta uz SC-2. Izmantojot pçdçjos mçneðos kâ kurinâmo dabasgâzes vietâ mazutu, ir aprçíinâts, ka ðâdi izdevies ietaupît ap pusmiljonu latu. Ja mazuts bûtu izmantots vçl âtrâk, ietaupîjumi bûtu vçl lielâki. To nosaka tirgus situâcija un ïoti augstâs dabasgâzes cenas. Uz to brîdi dabasgâzes cena bija augstâka nekâ mazutam, kas ir pavisam neloìiski, òemot vçrâ to, ka mazutam siltumatdeve ir apmçram par 15% lielâka. Tâpçc arî tika pieòemts ðâds lçmums, jo katra ar mazutu saraþotâ MWh iznâca par 7 latiem lçtâka nekâ ar dabasgâzi raþotâ. - Vai veiktie darbi ir attaisnojuði cerîbas, piemçram, siltuma zudumu samazinâðanas jomâ? Varbût palikuðas neatrisinâtas kâdas citas problçmas? - Siltuma zudumus izdevies bûtiski samazinât. Ja agrâk vidçjie siltuma zudumi trasçs bija krietni virs 20%, bet atseviðíos traðu posmos vçl lielâki (precîzi nav zinâms, jo agrâk, pirms siltuma skaitîtâju uzstâdîðanas, tos nebija iespçjams precîzi aprçíinât), tad uz doto brîdi vidçjie siltuma zudumi ir ap 14%. To var uzskatît par bûtisku ieguvumu, tâdçï var teikt, ka traðu rekonstrukcijas darbi sevi ir attaisnojuði. No problçmâm kâ galveno var minçt lielos debitoru parâdus. Efektîva uzòçmuma darbîba un îpaði attîstîba iespçjama tikai tad, ja var iekasçt visu naudu par sniegtajiem pakalpojumiem. Uzskatu, ka Daugavpilî nepareiza ir pati norçíinu sistçma, kad iedzîvotâji norçíinâs tieði ar siltuma raþotâju - a/s Daugavpils siltumtîkli. Principâ mçs nodarbojamies ar rçíinu sadali iedzîvotâjiem, kaut gan vajadzçtu bût situâcijai, ka mûsu uzòçmums nodarbojas

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

tikai ar siltuma raþoðanu, sadali un piegâdi patçrçtâjiem, bet ar iedzîvotâju rçíiniem vajadzçtu nodarboties çku apsaimniekotâjiem. Principâ vajadzçtu bût lîdzîgai norçíinu sistçmai kâ Rîgâ. Mazâs pilsçtâs varbût tîri labi der arî tieðie iedzîvotâju norçíini, taèu Daugavpilî ðâda sistçma rada lielas problçmas. Tâpçc mûsu uzòçmums grib panâkt, lai par siltumu ar a/s Daugavpils siltumtîkli norçíinâs çku apsaimniekotâji, bet savus rçíinus ar iedzîvotâjiem kârto savâ starpâ. Taèu lîdz ðim to nav izdevies panâkt. Apsaimniekotâji atteicâs nodarboties ar rçíinu sadali, un arî politiski tika pieòemts lçmums (uzskatu, nepareizs) atstât rçíinu sadali Daugavpils siltumtîklu ziòâ. Protams, lîdz ar to par ðo papildu pienâkumu no apsaimniekotâjiem tiek iekasçta maksa 0,30 Ls apmçrâ par katru rçíinu atseviðíam dzîvoklim, taèu mçs bûtu ar mieru no tâs atteikties un atstât rçíinu sadali apsaimniekotâju ziòâ. - Cik saprotu, esoðâ situâcija rada papildu problçmas? - Jâ, radâs daudzas nesapraðanâs, neskaidrîbas un citas problçmas. Piemçram, iedzîvotâji nâca pie mums ar pretenzijâm, ka nemaksâðot mums, jo netiek nodroðinâti solîtie 18 grâdi, citiem atkal dzîvokïi pârkurinâti, vçl kâdam atslçgts karstais ûdens u.c. Bûtîbâ tâs visas ir problçmas, kuras jârisina konkrçto çku apsaimniekotâjiem, nevis mûsu uzòçmumam, bet iedzîvotâji to nesaprot, un tas rada papildu problçmas. Arî darbs ar parâdniekiem, var teikt, ir visai komplicçts. Eksistç arî daþâdas juridiskas nianses, neskaidrîbas, ko nosaka sazarotâ norçíinu sistçma un nesakârtotâs attiecîbas starp Daugavpils siltumtîkliem, iedzîvotâjiem un çku apsaimniekotâjiem, un ir tâdi, kas to mâk izmantot savâ labâ. Tâdçï arî ir iespçjama situâcija, ka citi nemaksâ ne tâdçï, ka nespçj samaksât, bet tâpçc, ka zina, kâ izmantot esoðo situâciju savâ labâ un nemaksât par siltumu, neriskçjot ar tiesu darbiem. Ja kaut vai bûtu sakârtota norçíinu sistçma, nebûtu situâcija tâda kâ ðobrîd, kad paðreizçjo rçíinu apmaksa ir vidçji 72%, bet ðis skaitlis bûtu krietni lielâks. - Tas nozîmç, ka pçdçjâ laikâ ievçrojami pieaudzis iedzîvotâju parâds? - Gan nesakârtotâs norçíinu sistçmas, gan daïçji arî ekonomiskâs krîzes ietekmç debitoru parâds pçdçjâs apkures sezonas laikâ uzauga vairâk nekâ divkârt, par 2 miljoniem latu, un tagad sasniedz jau gandrîz 4 miljonus latu. Tâ ir nopietna problçma, bet, kâ to izdosies atrisinât, tas ðobrîd vçl


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

nav skaidrs. Tâpat, atkârtoju, gribam mainît ðo norçíinu sistçmu, bet vai tas izdosies, arî vçl nav skaidrs. Pârçjâs akûtâs problçmas ir vairâk vai mazâk veiksmîgi atrisinâtas. Attîstîbas koncepcijâ pirmie paredzçtie darbi - siltuma skaitîtâju uzstâdîðana, traðu rekonstrukcija un siltummezglu nomaiòa - ir paveikti. Tagad nâkamie darbi bûs saistîti ar siltumenerìijas raþotâju, siltuma avotu rekonstrukciju. Pirmais uzdevums bûs îstenot projektu ar SC-3 rekonstrukciju un ðîs katlumâjas pâreju uz ðíeldas apkuri, salikt jaunus, modernus katlus, nomainît tîkla sûkòus un veikt citus ar pârbûvi saistîtus darbus. Pçc tam varçs íerties klât SC-1 modernizâcijai, jo arî tajâ daudzi katli savu laiku drîz bûs nokalpojuði. - Pçdçjos mçneðos ekonomiskâs krîzes ietekmç nereti pilsçtâs tiek runâts par siltuma tarifu samazinâðanu. Arî dabasgâzes cenâm paredzçts kristies. Kâ visi ðie apstâkïi varçtu ietekmçt siltuma tarifus Daugavpilî? Cik tie lieli, un kâda ir to dinamika pçdçjo mçneðu laikâ? - Tiek prognozçts, ka tuvâko mçneðu laikâ tarifi tieðâm kritîsies, ðo procesu var novçrot jau tagad. Piemçram, martâ siltumenerìijas tarifs Daugavpilî bija 48,10 Ls/MWh, aprîlî (pateicoties mazuta izmantoðanai) tarifs ir 45,70 Ls/MWh, maijâ tas bûs vçl zemâks - 42,23 Ls/MWh. Tâ kâ

Numura intervija

siltumenerìijas tarifs ir piesaistîts dabasgâzes tarifam, prognozes jûlijam liecina, ka tas varçtu bût par 24% zemâks nekâ martâ un varçtu nokrist lîdz pagâjuðâ gada lîmenim. Principâ visu jau nosaka reâlâ tirgus situâcija. - Rezumçjot var sacît, ka iecerçtie darbi paveikti, ir izvirzîti jauni lielâki un mazâki mçríi, tagad jâcenðas tos sasniegt? - Galvenais, ka tagad ir uzstâdîti siltuma skaitîtâji un ðajâ ziòâ sakârtoti norçíini ar patçrçtâjiem. 40 mâjâm gan vçl ðo skaitîtâju nav, jo to noteica tehniskâs problçmas - nebija atbilstoðu siltummezglu, taèu ðogad arî tajâs skaitîtâji tiks uzstâdîti, un tad uzskaite tiks veikta par 100%. Protams, nevar aizmirst arî par siltumtrasçm, laiku pa laikam noteikti bûs nepiecieðams veikt investîcijas arî traðu atjaunoðanâ, bet tâs tiks veiktas pamazâm, nelielos apjomos, pçc nepiecieðamîbas. Vçrienîga traðu nomaiòa prasa ïoti lielus lîdzekïus, turklât tie atmaksâjas tikai ilgâkâ laika periodâ, tâpçc paðlaik lielus darbus ðajâ jomâ veikt neplânojam. Ðovasar tiks pabeigta arî moderno siltummezglu uzstâdîðanas programma (lîdz ðim jau uzstâdîts vairâk nekâ 500 individuâlo siltummezglu). Ir doma par vçl divu lokâlo katlumâju bûvniecîbu, kas ïautu vçl vairâk samazinât siltuma zudumus un likvidçt attiecîgos siltumtraðu posmus. Protams, vçl paliek lielo katlumâju rekonstrukcijas projekti. Tâ kâ vçl bûs ko darît. EA

17


18

Enerìçtikas politika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Ir labâkais laiks, lai domâtu par enerìçtikas politikas izmaiòâm Ivars Ðnore

6. aprîlî Rîgas domes telpâs notika Rîgas domes un Rîgas Enerìçtikas aìentûras rîkotâ starptautiskâ konference Eiropas Savienîbas (ES) enerìçtikas politika - paðvaldîbu loma, uzdevumi un atbildîba tâs ievieðanâ. Konferencç piedalîjâs ES enerìçtikas komisârs Andris Piebalgs, Rîgas mçrs Jânis Birks un Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis. Konferenci apmeklçja vairâku starptautisku finanðu institûciju pârstâvji, kas informçja par finanðu atbalsta iespçjâm, lai varçtu izpildît Eiropas pilsçtu mçru pakta prasîbas CO2 emisiju samazinâðanai. Rîga ir pievienojusies Eiropas pilsçtu mçru paktam, jo apzinâs paðvaldîbas lomu energoefektivitâtes veicinâðanâ gan savâ pilsçtâ, gan valstî, gan plaðâkâ reìionâ - atklâjot konferenci, teica J. Birks un pauda cerîbu, ka arî citas pilsçtas sekos Rîgas piemçram. Rîgas domes priekðsçdçtâjs atzîmçja, ka mûsdienu apstâkïos ir daudz problçmu, kuras rada ârçji apstâkïi, un to risinâðanâ ïoti liela nozîme ir starptautiskajai sadarbîbai. Konferences pirmajâ daïâ notika energoefektivitâtei un atjaunojamo energoresursu izmantoðanai veltîtas prezentâcijas, kuras râdîja Rîgas enerìçtikas aìentûra un tâs ârvalstu reìionâlie un vietçjie sadarbîbas partneri - enerìçtikas aìentûras no Kauòas (Lietuva), Mursijas (Spânija), Porto (Portugâle), Bordo (Francija) un Latinas (Itâlija). Konferences otrajâ daïâ runu teica ES enerìçtikas komisârs Andris Piebalgs. „Òemot vçrâ enerìijas cenu kritumu pasaulç, ðis ir zelta mirklis, lai domâtu un îstenotu citâdu enerìçtikas politiku,” sacîja ES enerìçtikas komisârs A. Piebalgs.

Konferencç piedalîjâs ES enerìçtikas komisârs Andris Piebalgs

Îsâ brîdî naftas cena ir nokritusi no 150 lîdz 50 ASV dolâriem par barelu, taèu, atceroties naftas cenu pirms 5 gadiem, kad tâ bija 20-30 ASV dolâri, var teikt, ka tâ joprojâm ir augsta, atzina A. Piebalgs. Pçc viòa teiktâ, ðobrîd krîtas ieguldîjumi naftas un gâzes infrastruktûrâ, kas nozîmç, ka cenas drîz atkal varçtu sasniegt trîs ciparu atzîmi. Laikâ, kad cenas ir augstas, valdîbâm un paðvaldîbâm ir jâdomâ par to, kâ samazinât ðo cenu ietekmi uz parastiem iedzîvotâjiem. Taèu paðreizçjos apstâkïos ir pienâcis brîdis citiem pasâkumiem, uzsvçra A. Piebalgs. Enerìçtika paliks viens no nozîmîgâkajiem politiskâs dienaskârtîbas jautâjumiem. Òemot vçrâ cenu samazinâða-


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

nos, enerìçtika neizvirzîsies priekðplânâ partiju programmâs gaidâmajâs paðvaldîbu vçlçðanâs, taèu A. Piebalgs cer, ka ðim jautâjumam tiks pievçrsta bûtiska interese. A. Piebalgs atzina, ka laiks no 2004. gada ir bijis nervozs enerìçtikas nozarç. Pie problçmâm pierod, taèu 2009. gads spilgti atgâdinâja daþas no tâm. Krievijas lçmums pârtraukt gâzes piegâdi ES radîja ðoku, jo tas bija jauns izaicinâjums, ar kuru ES vçl nebija saskârusies. Lai arî kopumâ ES salîdzinoði veiksmîgi pârdzîvoja ðo problçmu, atseviðíâs valstîs rûpniecîba ðîs sekas joprojâm izjût ïoti smagi. Energoapgâdes droðîbas jautâjums ir ïoti svarîgs, bez valstu un paðvaldîbu iesaistîðanâs to nevarçs atrisinât, piebilda A. Piebalgs. Viòð atzina, ka pastâv daþâdi instrumenti, kâ izpildît ES noteiktos mçríus enerìijas patçriòa un kaitîgo izmeðu samazinâðanâ, kâ arî atjaunojamo energoresursu izmantoðanâ. Baltijas valstu kopîga savienojuma izveide, kopçjs enerìçtikas tirgus ar vienâdiem nosacîjumiem, ES akceptçtâ atbalsta pakete enerìçtikai, energoefektivitâtes likumdoðana, enerìijas tehnoloìijas ir daþi no instrumentiem, kuri var pa-

Enerìçtikas politika

lîdzçt îstenot mçríus. Taèu ðos mçríus nav iespçjams sasniegt bez paðvaldîbu iesaistîðanâs, pasvîtroja A. Piebalgs. Enerìçtikas komisârs aicinâja izmantot ES fondus un starptautisko finanðu institûciju atbalstu energoefektivitâtes pasâkumu îstenoðanai. Konferencç savu redzçjumu un iespçjamos atbalsta mehânismus izklâstîja pârstâvji no Eiropas Investîciju bankas, Rekonstrukcijas un attîstîbas bankas un KfW Banku grupas. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) konferences dalîbniekus iepazîstinâja ar Latvijas pieòemtajiem pamatdokumentiem enerìçtikas politikâ un izvirzîtajiem mçríiem. Viòð akcentçja, ka turpmâkajos gados Latvija rûpîgi pievçrsîsies jautâjumiem par energoefektivitâti, energopiegâdes droðîbu un vietçjo un atjaunojamo energoresursu izmantoðanu. Viena no galvenajâm prioritâtçm ir mâjokïu siltinâðana, kur, pateicoties ES, Latvijai bûs pieejami papildu lîdzekïi, par kuru pârdali tuvâkajâ laikâ arî tiks lemts. Ministru prezidents V. Dombrovskis konferences dalîbniekus iepazîstinâja ar energoefektivitâtes veicinâðanas politiku Latvijâ. Viòð uzsvçra, ka nepiecieðams paaugstinât Baltijas valstu droðîbu enerìçtikas jomâ. EA

19


20

Enerìçtikas politika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Noteikumi par darbîbas programmas Infrastruktûra un pakalpojumi papildinâjuma 3.4.4.1.aktivitâti Daudzdzîvokïu mâju siltumnoturîbas uzlaboðanas pasâkumi (Projekts)

(turpinâjums no iepriekðçjâ EA numura)

40.4.3. ja vairâkos projektu iesniegumos paredzçti energoefektivitâtes darbi mâjâs, kurâs ir vienâds dzîvokïu skaits, tad priekðroku dod projekta iesniegumam, kuru îstenos teritorijâ ar zemâku teritorijas attîstîbas indeksu; 40.4.4. ja vairâkiem projekta iesniegumiem ir vienâds projekta îstenoðanas vietas teritorijas attîstîbas indekss, tad priekðroku dod projekta iesniegumam, kurð sadarbîbas iestâdç ir reìistrçts âtrâk. 40.5. pçc pârçjiem ðo noteikumu 7.pielikumâ minçtajiem kritçrijiem turpina vçrtçt tikai tos projektu iesniegumus, kuri atbilst ðo noteikumu 7.pielikuma 31.punktâ minçtajam kritçrijam. 41. Ja projekta iesniegumâ nav informâcijas, lai izvçrtçtu projekta iesnieguma atbilstîbu vienam vai vairâkiem vçrtçðanas kritçrijiem, kâ arî, ja minçtâ informâcija nav salasâma vai nav sniegta latvieðu valodâ, tiek uzskatîts, ka projekta iesniegums neatbilst attiecîgajam kritçrijam, vai attiecîgajâ kritçrijâ tiek pieðíirts zemâkais vçrtçjums. 42. Sadarbîbas iestâdes vadîtâjs, pamatojoties uz komisijas vçrtçjumu, pieòem lçmumu par projekta iesnieguma apstiprinâðanu, ja, vçrtçjot projektu iesniegumus, projekta iesniegums atbilst ðo noteikumu 7.pielikuma 31.punktâ minçtajam kritçrijam. Ja projekta iesniegums neatbilst 7.pielikuma 31.punktâ minçtajam kritçrijam, sadarbîbas iestâdes vadîtâjs pieòem lçmumu par projekta iesnieguma noraidîðanu. Ðajâ punktâ minçto lçmumu sadarbîbas iestâdes vadîtâjs pieòem divu mçneðu laikâ pçc projektu atlases kârtas, kuras ietvaros ir iesniegts projekta iesniegums, beigâm. 43. Lçmums par projekta iesnieguma apstiprinâðanu var ietvert nosacîjumus, kas jâizpilda, lai projekta iesniedzçjs varçtu noslçgt lîgumu par projekta îstenoðanu. 44. Lçmumâ par projekta iesnieguma apstiprinâðanu ar nosacîjumu sadarbîbas iestâde projekta iesniedzçjam norâda, kâda papildu vai precizçjoðâ informâcija ir nepiecieðama, lai projekta iesniegums atbilstu 7.pielikuma 6.-9., 13., 14., 21.-28. un 30. punktâ minçtajam kritçrijam, un termiòu, kurâ informâcija ir iesniedzama. Pçc informâcijas ie-

sniegðanas kvalitâtes kritçriju vçrtçjums netiek mainîts. 45. Sadarbîbas iestâdes lçmumâ ietverto nosacîjumu izpildes termiòð nevar bût garâks par 30 darbdienâm no lçmuma spçkâ stâðanâs dienas. 46. Ðo noteikumu 45.punktâ minçto nosacîjumu izpildei noteiktais termiòð nevar tikt pagarinâts. 47. Lçmumu par projekta iesnieguma apstiprinâðanu, apstiprinâðanu ar nosacîjumu vai noraidîðanu, atzinumu par projekta iesniedzçja iesniegtâs informâcijas atbilstîbu lçmumâ par projekta iesnieguma apstiprinâðanu ar nosacîjumu ietvertajiem nosacîjumiem, nosûta pa pastu divu darbdienu laikâ pçc lçmumu vai atzinumu parakstîðanas. 48. Lçmumu par projekta iesnieguma apstiprinâðanu, apstiprinâðanu ar nosacîjumu vai noraidîðanu, atzinumu par projekta iesniedzçja iesniegtâs informâcijas atbilstîbu lçmumâ par projekta iesnieguma apstiprinâðanu ar nosacîjumu ietvertajiem nosacîjumiem, vienas darbdienas laikâ pçc lçmumu vai atzinumu parakstîðanas nosûta arî uz projekta iesniegumâ norâdîto faksimilu vai elektroniskâ pasta adresi. 49. Informâciju par lçmumâ ietverto nosacîjumu izpildi projekta iesniedzçjs iesniedz sadarbîbas iestâdç vçrtçðanai. Sadarbîbas iestâde desmit darbdienu laikâ no informâcijas


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

saòemðanas brîþa izvçrtç projekta iesniedzçja iesniegto informâciju un sagatavo atzinumu par tâs atbilstîbu lçmumâ ietvertajiem nosacîjumiem. 50. Finansçjuma saòçmçja pienâkums ir 30 darbdienu laikâ no lçmuma par projekta iesniegumu apstiprinâðanu vai no sadarbîbas iestâdes atzinuma par to, ka lçmumâ ietvertie nosacîjumi ir izpildîti, parakstîðanas brîþa parakstît lîgumu par projekta îstenoðanu.

VI. Projekta îstenoðanas un finansçjuma saòemðanas nosacîjumi 51. Finansçjuma saòçmçjam pieejamie finansçjuma maksâjuma veidi: 51.1. starpposma maksâjums, ko pieðíir, pamatojoties uz veiktajiem attiecinâmajiem izdevumiem ne bieþâk kâ vienu reizi seðos mçneðos; 51.2. noslçguma maksâjums, ko pieðíir pçc projekta îstenoðanas, pamatojoties uz veiktajiem attiecinâmajiem izdevumiem. 52. Finansçjuma saòçmçjs var saòemt starpposma vai noslçguma maksâjumu, ja ir izpildîti ðâdi nosacîjumi: 52.1. finansçjuma saòçmçjs ar sadarbîbas iestâdi ir noslçdzis lîgumu par projekta îstenoðanu; 52.2. finansçjuma saòçmçjs iesniedzis sadarbîbas iestâdç iepirkuma plânu; 52.3. finansçjuma saòçmçjs pirmo iepirkuma procedûru par bûvdarbu veikðanu ir uzsâcis ne vçlâk kâ triju mçneðu laikâ no lîguma par projektu îstenoðanu noslçgðanas brîþa. Ja pirmo iepirkuma procedûru par bûvdarbu veikðanu neuzsâk minçtajâ termiòâ, sadarbîbas iestâde var lemt par lîguma izbeigðanu; 52.4. finansçjuma saòçmçjs projekta îstenoðanai ir atvçris atseviðíu norçíinu kontu bankâ, kurâ tiek veikti un saòemti visi ar projekta îstenoðanu saistîtie maksâjumi; 52.5. finansçjuma saòçmçjs atbalstâmâs darbîbas sâcis pçc lîguma par projekta îstenoðanu noslçgðanas ar sadarbîbas iestâdi, izòemot noteikumu 0.punktâ minçtâs izmaksas, kuras ir attiecinâmas pirms lîguma par projekta îstenoðanu noslçgðanas ar sadarbîbas iestâdi, ja ir veiktas ne âtrâk par 2006.gada 24.oktobri. Ja projekta îstenoðana ir uzsâkta pirms lîguma par projekta îstenoðanu noslçgðanas ar sadarbîbas iestâdi, visas projekta izmaksas ir neattiecinâmas; 52.6. ir sagatavots un lîgumâ par projekta îstenoðanu paredzçtajâ laikâ iesniegts sadarbîbas iestâdç projekta progresa pârskats, maksâjuma pieprasîjums un ir pievienotas dokumentu kopijas saskaòâ ar sadarbîbas iestâdes izstrâdâtu un apstiprinâtu izdevumus apliecinoðo dokumentu sa-

Enerìçtikas politika

rakstu, kas publicçts un norâdîts sadarbîbas iestâdes mâjas lapâ; 52.7. ieguldîjumi ir faktiski veikti un uzskaitîti finansçjuma saòçmçja grâmatvedîbas uzskaitç, izmaksas ir identificçjamas, nodalîtas no pârçjâm izmaksâm un pârbaudâmas, un tâs apliecina attiecîgu attaisnojuma dokumentu oriìinâli. Izdevumu attaisnojuma dokumenti atbilst normatîvo aktu grâmatvedîbas jomâ prasîbâm; 52.8. pçc sadarbîbas iestâdes veiktâs uzraudzîbas pârbaudes un iesniegtâs projekta progresa pârskata pârbaudes projekta îstenoðanas izmaksas tiek atzîtas par attiecinâmâm. 53. Sadarbîbas iestâdei ir tiesîbas proporcionâli samazinât finansçjuma summu ðâdos gadîjumos: 53.1. ja faktiskais finanðu lîdzekïu izlietojums ir mazâks, nekâ paredzçts projekta iesniegumâ; 53.2. ja nav îstenota kâda no lîgumâ par projekta îstenoðanu paredzçtajâm darbîbâm, bet tiek sasniegts projekta mçríis; 53.3. ja nav iesniegti finanðu lîdzekïu izlietojumu apliecinoðie dokumenti; 53.4. ja lîdzekïu izlietojums nav samçrîgs un pamatots; 53.5. ja iepirkums nav veikts atbilstoði normatîvo aktu iepirkuma jomâ prasîbâm. 54. Sadarbîbas iestâdei ir tiesîbas starpposma vai noslçguma projekta progresa pârskata izvçrtçðanas laikâ, kâ arî pçc maksâjuma veikðanas pieprasît no finansçjuma saòçmçja papildu informâciju, kas saistîta ar starpposma un noslçguma pârskata vçrtçðanu. 55. Sadarbîbas iestâdei ir tiesîbas starpposma un noslçguma projekta progresa pârskata vçrtçðanas laikâ pieaicinât ekspertu, lai pârbaudîtu, vai projekta izmaksu tâmç norâdîtâs attiecinâmâs izmaksas ir samçrîgas un ekonomiski pamatotas. 56. Maksâjumus veic bezskaidras naudas norçíinu veidâ uz atseviðíu projekta îstenoðanai atvçrto finansçjuma saòçmçja bankas kontu, kurð norâdîts lîgumâ par projekta îstenoðanu. 57. Starpposma un noslçguma maksâjumu veic pçc attiecîgâ projekta posma pabeigðanas. 58. Projekta noslçguma pârskatu iesniedz sadarbîbas iestâdç 15 darbdienu laikâ pçc projekta îstenoðanas pabeigðanas, bet ne vçlâk par 2015.gada 1.jûliju. 59. Sadarbîbas iestâde finansçjuma saòçmçjam izmaksâjamo finansçjuma apjomu nosaka, pamatojoties uz projekta attiecinâmo izmaksu tâmi un iesniegtajiem izdevumus apliecinoðajiem dokumentiem, kas izstrâdâti un noformçti, ievçrojot normatîvo aktu prasîbas par maksâjumu un darîjumu dokumentiem. EA

21


GALVENÂS PRIEKÐROCÎBAS: -

ENERGOEFEKTIVITÂTE

-

TEICAMS IZPILDÎJUMS

-

HIGIÇNISKS DIZAINS

-

IEBÛVÇTA VADÎBA

-

MODULARITÂTE / KOPÎGAS / ATSEVIÐÍAS SEKCIJAS

-

PRETKOROZIJAS KLASE C4

-

ÇRTA APKALPOÐANA

-

VIEGLA MONTÂÞA

-

ÎSI PIEGÂDES TERMIÒI

Fläkt Woods sâcis raþot jaunas gaisa apstrâdes iekârtas

21. maijâ SIA Flakt - FläktWoods uzòçmumu grupas pârstâvis Latvijâ - organizçja jaunâ produkta prezentâciju saviem klientiem un topoðajiem ventilâcijas nozares speciâlistiem - RTU studentiem. Seminârs notika RTU telpâs, Âzenes ielâ 16/20. Pçc seminâra bija iespçja apskatît gaisa apstrâdes iekârtu RTU pagalmâ.


Jaunâs eQ iekârtas ietver visas ventilâcijas sistçmâm nepiecieðamâs funkcijas. Jaunâs eQ gaisa apstrâdes iekârtas ir ilgas izpçtes un attîstîbas, kâ arî vairâk nekâ 100 gadu ventilâcijas pieredzes rezultâts. Tiek izpildîta katra vajadzîba gaisa apstrâdç, sâkot no vienkârðiem pieplûdes iekârtu risinâjumiem un beidzot ar sareþìîtâm komplektâcijâm ar siltuma rekuperâciju. eQ produktos ietilpst uzlabota vadîbas sistçma. Jaunais produkts ir viegli komplektçjams, kvalitatîvs un energoefektîvs.

eQ ir 17 izmçru standarta izpildîjumâ, ar gaisa plûsmu amplitûdâ no 0,1 m3/s lîdz 9 m3/s. Pieejams viss - no vienkârðâm gaisa pieplûdes vai izplûdes iekârtâm lîdz iekârtâm ar siltuma rekuperâciju, energoefektîviem komponentiem, kâ arî iebûvçtâm vadîbas un regulçðanas sistçmâm. Iekârtas izmçru nosaka izvçlçto komponentu daudzums. eQ ir piemçrota instalâcijai industriâlâm telpâm un publiskâm çkâm, kâ arî mâjokïiem, skolâm, birojiem, veikaliem un slimnîcâm.

Iekârtu ir ïoti viegli piemeklçt ACON produktu izvçles programmâ. Tâ ir balstîta uz ilgu darbîbas pieredzi gaisa apstrâdç. Jaunâ iekârta atbilst visâm gaisa apstrâdes prasîbâm un Eiropas standartiem. Plaðâka informâcija: SIA Flakt Dommo biznesa parks, Stûnîði, “Lapegles”, Olaines pagasts, Rîgas rajons, LV-2127 Tâlr. +371 67807730 Fakss +371 67807737 www.flaktwoods.com


24

Energoefektivitâte

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Dzîvojamâ fonda energoefektivitâtes paaugstinâðana lîdzeklis krîzes pârvarçðanai Energoefektivitâte ir darbîbas joma, kurâ tuvâkajâ laikâ ir paredzams liels nodarbinâtîbas pieaugums. Sareþìîtâ energoapgâdes situâcija ir izvirzîjusi enerìçtiku un energoefektivitâtes paaugstinâðanu Eiropas politikas pastiprinâtas uzmanîbas lokâ. ES periodiski izdod daþâdus dokumentus, piemçram, pçdçjos gados izdotas vairâkas direktîvas enerìçtikas jomâ, kas tieði skar siltumapgâdi un energoefektivitâtes paaugstinâðanu. Pie dokumentiem, kuri pieòemti Eiropas Savienîbâ, var minçt: - Eiropas Parlamenta un Padomes (EPP) 16.12.2002. direktîva 2002/91/EK par çku energoefektivitâti. Tajâ noteiktas metodoloìiskâs vadlînijas çku energoefektivitâtes aprçíiniem, energoefektivitâtes standarti un energosertifikâcijas sistçma; - EPP 5.04.2006. direktîva 2006/32/EK par enerìijas galapatçriòa efektivitâti un energoefektivitâtes pakalpojumiem, kurâ ir noteikts orientçjoðs energoresursu taupîðanas mçríis - 9 gadu laikâ par 9% samazinât enerìijas patçriòu. - ES 9.03.2007. pieòemtâ dokumentu pakete Enerìija mainîgajai pasaulei, kurâ ietilpst Energoefektivitâtes rîcîbas plâns - potenciâla izmantoðana. Tajâ lîdz 2020. gadam paredzçts samazinât CO2 emisijas par 20%, par 20% palielinot energoefektivitâti un enerìijas bilancç nodroðinot 20% atjaunojamo energoresursu îpatsvaru. Saskaroties ar sareþìîto ekonomisko situâciju Latvijâ, arvien bieþâk dzirdama doma, ka viens no risinâjumiem izejai no krîzes varçtu bût vçrienîga dzîvojamo çku energoefektivitâtes paaugstinâðanas programma. Latvijâ vairâki dokumenti, kas attiecas uz stratçìisku un ilgtspçjîgu enerìçtikas attîstîbu, ir izstrâdâti un pieòemti jau 2006. gadâ. Te jâpiemin Enerìçtikas attîstîbas pamatnostâdnes 2007.-2016. gadam un Atjaunojamo energoresursu izmantoðanas pamatnostâdnes 2006.-2013. gadam. 2006. gadâ tika papildinâts bûvnormatîvs LBN 002-01 Çku norobeþojoðo konstrukciju siltumtehnika ar jaunu

1. attçls. ES fondu vadîbas institucionâlais ietvars

nodaïu Norobeþojoðo konstrukciju energoefektivitâtes râdîtâji. 2008. gadâ pieòemtais likums Par çku energoefektivitâti nosaka valsts un paðvaldîbu institûciju kompetenci çku energoefektivitâtes jomâ, kâ arî çku energosertificçðanas un auditçðanas tiesisko un organizatorisko pamatu. Ðobrîd ir izstrâdâti noteikumu par darbîbas programmas Infrastruktûra un pakalpojumi papildinâjumi par Daudzdzîvokïu mâju siltumnoturîbas uzlaboðanas pasâkumiem projekts. Ir izstrâdâtas vairâkas programmas, kas veicina energoefektivitâtes paaugstinâðanu: - Latvijas Republikas Pirmais energoefektivitâtes rîcîbas plâns 2008.-2010. gadam. Tas sniedz esoðâs situâcijas vçrtçjumu un energoefektivitâtes pasâkumu pârskatu. Tomçr jâatzîmç, ka ðis plâns ir novçrtçts visai kritiski. - Daudzdzîvokïu dzîvojamo mâju renovâcijas veicinâðanas valsts atbalsta programma 2007.-2010. Tajâ paredzçts


Energoefektivitâte

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

valsts finansiâls atbalsts energoauditu veikðanai un valsts lîdzfinansçjums renovâcijai. Taèu lîdz 2008. gadam programmas realizâcijai lîdzekïi netika pieðíirti. Energoefektivitâtes paaugstinâðanai iespçjams piesaistît starptautisko fondu lîdzekïus: - Eiropas Savienîbas struktûrfondi. Eiropas Reìionâlâs attîstîbas fonds (ERAF), Eiropas Sociâlais fonds (ESF). Tie paredzçti atbalstam konkrçtiem projektiem. To vadîbu Latvijâ nodroðina Finanðu ministrija (skat. 1. attçlu). - Eiropas Savienîbas INTERREG IV 2007.-2013. gada programma. To realizç Eiropas Savienîba, izsludinot konkursus un pieðíirot finansçjumu uz individuâlo projektu pieteikuma pamata. Lîdzekïi tiek pieðíirti investîcijâm, pieredzes apmaiòai un informâcijas nodroðinâðanai. - Eiropas Savienîbas programma Intelligent Energy - Europe, kuru administrç ES Konkurçtspçjas un inovâciju veicinâðanas izpildaìentûra (EACI). - Baltijas jûras reìiona programma 2007.-2013. gadam, kurâ izmantoti ES struktûrfondi. Atbilstoði statistikas datiem vislielâko Latvijas dzîvojamâ fonda daïu veido çkas, kuras celtas laika posmâ no 1946.1990. gadam un tâm ir raksturîga zema siltuma noturîba. Salîdzinot ar citâm bijuðâ Padomju bloka valstîm, kur situâcija ir lîdzîga, Latvijâ visai gausi tiek veikti darbi, lai radîtu tiesisku un finansiâlu pamatu mâju renovâcijas procesa uzsâkðanai. Ðis process ir sâcies tikai 2006. gadâ un izpauþas, galvenokârt realizçjot atseviðíus projektus. Paðvaldîbas var sniegt palîdzîbu energoaudita veikðanai, kâ arî çku renovâcijai un rekonstrukcijai saskaòâ ar energoaudita atzinumu. Lai ðo palîdzîbu sniegtu, nepiecieðams pieòemt paðvaldîbas saistoðos noteikumus, kuros noteikta paðvaldîbas lîdzfinansçjuma daïa energoauditiem un çku renovâcijai. 2008. gadâ ðâdus saistoðos noteikumus ir pieòçmuðas Daugavpils, Liepâjas un vairâkas citas Latvijas paðvaldîbas. Rîgas domes uzdevumâ energoauditu konkursu organizçðanu ir uzsâkusi Rîgas enerìçtikas aìentûra (REA). Ðajos noteikumos paðvaldîbas dotâcija energoauditiem svârstâs robeþâs no 20-100%. Daudzdzîvokïu mâjas energoaudita vidçjâs izmaksas sastâda aptuveni 500 latu. Dotâcijas apjoms dzîvojamo mâju renovâcijai svârstâs 10-30% robeþâs. Pie renovâcijas atbalstâmâm izmaksâm jâpieskaita logu nomaiòa, sildíermeòu nomaiòa koplietoðanas telpâs, mâjas ârçjo sienu, kâ arî jumtu un pagrabu siltinâðana, kârstâ ûdens un apkures sistçmu rekonstrukcija. Par prioritâru bûtu uzskatâma mâjas kompleksa renovâcija, kas var dot siltumenerìijas patçriòa samazinâjumu pat 40-60%.

Bez valsts un paðvaldîbu dotâcijâm ir piesaistâmi arî citi finansçjuma avoti. Galvenais dzîvojamo çku renovâcijas finanðu avots joprojâm paliek banku kreditçðanas izmantoðana. Parasti aizòçmums tiek òemts uz 10-15 gadiem. Parasti, lai saòemtu ðâdu kredîtu, ir nepiecieðams apliecinâjums tam, ka vairâk nekâ puse no dzîvokïu îpaðniekiem mâjâ piekrît mâjas renovâcijai. Lîgumu slçdz banka ar mâjas îpaðnieku - dzîvokïu îpaðnieku biedrîbu. Kredîta atmaksa pçc tam parasti tiek iekïauta dzîvokïa komunâlajâ rçíinâ kâ atseviðía pozîcija. Ðî rçíina ilgstoðas nemaksâðanas gadîjumâ kâ sankcija var tikt pielietota vçrðanâs pret nemaksâtâja îpaðumu. Tomçr bankas kredîts parasti ir nepiecieðams arî tad, ja daïu no renovâcijas izmaksâm sedz valsts, paðvaldîbas vai struktûrfondu atbalsta programmas. Viens no finansçjuma veidiem mâju siltinâðanai ir ESCO programma. Ðî programma paredz, ka jebkura firma, kura ir atbilstoði sertificçta, var piedâvât par saviem lîdzekïiem nosiltinât dzîvojamo çku, slçdzot ar mâjas îpaðnieku lîgumu par to, ka iedzîvotâji maksâs firmai lîdz renovâcijas izmaksu segðanas beigâm par siltuma patçriòu tâdâ apjomâ, kâds tas bijis mâjai pirms renovâcijas. Ðâda prakse ir samçrâ izplatîta citâs Eiropas valstîs. Vçl viena problçma Latvijâ ir dzîvokïu îpaðnieku biedrîbas, kuras ir izveidotas tikai daïâ no daudzdzîvokïu mâjâm. Dzîvojamâs mâjas renovâcija ir saistîta ar lielâm izmaksâm, tâs var sastâdît 60-90 Ls/m². Ðâdi pasâkumi nav iespçjami, ja dzîvokïu îpaðnieki mâjâ nav apvienojuðies likumdoðanâ paredzçtajâ kârtîbâ un izveidojuði dzîvokïu îpaðnieku biedrîbu, vai arî izvirzîjuði savu pilnvaroto pârstâvi. Prasîba par dzîvokïu îpaðnieku biedrîbu ir obligâta pie lîguma slçgðanas par mâju renovâciju, jo praktiski nav iespçjams noslçgt atseviðíu lîgumu ar katra dzîvokïa îpaðnieku. Latvijâ paðreiz vidçjais siltuma patçriòð gadâ dzîvojamâm çkâm sastâda apmçram 250-280 kWh/m². Plânots, ka lîdz 2020. gadam ir jâsasniedz siltuma patçriòð 150 kWh/m², kas atbilst paðreizçjai Ziemeïvalstu praksei. To var sasniegt, veicot tikai kompleksu esoðâ dzîvojamâ fonda renovâciju. No vienas puses valsts veiktâs darbîbas, lai ðis process sâktos plaðâ mçrogâ, ir nepietiekamas. No otras puses, apkures tarifi, kurus piedzîvojâm 2008./2009. gada apkures sezonâ, var likt izðíirties iedzîvotâjiem òemt iniciatîvu savâs rokâs, jo finansiâli izdevîgâk ir veikt mâjas siltinâðanu un atmaksât kredîtu, nekâ neko nedarît un maksât paðreizçjo cenu par izlietoto siltumu. EA Sagatavoja Ivars Ðnore

25


26

Energoefektivitâte

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Dalîtâs enerìijas raþoðanas potenciâls Vâcijas dzîvojamajâ sektorâ Aprçíinot iespçjamo decentralizçtâs enerìijas raþoðanas pieaugumu, nepiecieðams rûpîgi izvçrtçt daþâdâs tehnoloìijas un çku, kurâm tâs kalpos, raksturojumus. Ðajâ rakstâ tiks apskatîta Vâcijas çku analîze. Secinâjums varçtu bût tâds, ka visizdevîgâkâs bûs mikro koìenerâcijas iekârtas, kas darbojas ar dzinçjiem un degvielas ðûnâm. Paðlaik lielâkâ daïa elektrîbas, kas saraþota Vâcijâ, tiek iegûta tradicionâlajâs centralizçtajâs spçkstacijâs, kuras darbina ar akmeòoglçm, gâzi un kodolenerìiju (skatît 1. attçlu). Sakarâ ar klimata izmaiòâm un fosilâs degvielas cenas nepatstâvîgumu, ir jâveic pasâkumi, lai ietaupîtu enerìiju un samazinâtu emisijas. Decentralizçtâs enerìijas raþoðanas (DER) tehnoloìijas piedâvâ iespçjas uzlabot efektivitâti enerìijas izmatoðanas un siltumnîcgâzu emisiju ziòâ. Divu gadu izpçtes programma (2006.-2007.), ko ierosinâja treðais lielâkais vâcu enerìijas uzòçmums EnBW, analizçja DER potenciâlu Vâcijâ. Pçtîjums analizçja dzîvojamo, terciâro un industriâlo sektoru. Ðajâ rakstâ sîkâk tiks apskatîts DER tehnoloìiskais un ekonomiskais potenciâls dzîvojamajâ sektorâ.

Izpçtîtâs tehnoloìijas DER risinâjumi DER risinâjumus individuâlajâm dzîvojamajâm mâjâm raksturo zems enerìijas diapazons, tas ir, starp 1-10 kWe un 2-35 kWth siltuma raþoðanai. Ðajâ izpçtes programmâ tika pârbaudîtas 6 galvenâs DER tehnoloìijas: iekðdedzes dzinçji, Stirlinga dzinçji, fotovoltiíi (PV), solârâ termâlâ, siltuma sûkòi un degvielas ðûnas. Siltuma sûkòi, solârâ termâlâ tehnoloìija un fotovoltiíi nodroðina vienotu enerìijas tipu, tikai siltuma sûkòu un solârâs termâlâs tehnoloìijas gadîjumâ - siltumu, bet fotovoltiíu gadîjumâ - elektrîbu. Siltuma sûkòi un solârâ termâlâ enerìija jau


Energoefektivitâte

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

1. attçls. Bruto elektroenerìijas raþoðana Vâcijâ, 2007

tiek ilgstoði attîstîta un tiek uzskatîtas par nobrieduðâm tehnoloìijâm, kaut gan tâm vçl joprojâm ir nepiecieðams atbalsts. PV piedzîvo nozîmîgu izaugsmi, bet to cena paliek augsta un nâkotnç tiek gaidîta jaunu tehnoloìiju parâdîðanâs. Lai gan koìenerâcijas sistçmas ir nozîmîgas, iekðdedzes dzinçji ir vienîgie produkti, kurus paðreiz var uzskatît par nobrieduðu tehnoloìiju. Tomçr Stirlinga dzinçji drîz var kïût par nozîmîgu konkurentu - ja tie sasniegs droðuma pakâpi, kas ir nepiecieðama, iegûs efektîvu izplatîbu un ekspluatâcijas tîklu un apmierinâs tirgus pieprasîjumu. Skatoties nâkotnç, degvielas ðûnâm var bût daudzsoloða nâkotne. Augstâ proporcija starp elektrîbu un siltumu ir liela priekðrocîba objektiem ar zemu siltuma pieprasîjumu, un spçja modulçt enerìijas raþoðanu bûs liela priekðrocîba nâkotnç (skatît 2.

2. attçls. Vâcijas vienìimenes mâjas siltuma pieprasîjuma grafiks

attçlu). Degvielas ðûnâm ir tikai prototipi. Vâcija ir uzsâkusi lielu demonstrâcijas projektu, kura laikâ lîdz 2012. gadam tiks testçtas 800 vienîbas, kas palîdzçs paâtrinât iekïûðanu tirgû. Rekomendçjoðie risinâjumi Lai salîdzinâtu DER risinâjumu izpildîjumu un ekonomiskos aspektus, tika noteikts rekomendçjoðais risinâjums. Tradicionâli ðis risinâjums attiecas uz vislabâk pieejamo tehnoloìiju. Apkurei un mâjas siltâ ûdens nodroðinâðanai tas ir kondensâcijas katls (dabasgâze) un elektrîbas nodroðinâjums nâk no energosistçmas.

Siltuma pieprasîjuma novçrtçjums Dzîvojamâ sektora segmentâcija Vâcijas dzîvojamajam sektoram ir 5 galvenie çku tipi: - vienìimeòu mâjas;

1. tabula. Izpçtîtie DER risinâjumi, kas pieejami dzîvojamajam sektoram Tehnoloìija

Kondensâcijas katls Siltuma sûkòi Iekðdedzes dzinçji

Degviela* Elektroefek-

Termâlâ efek-

Kopçjâs fiksçtâs

Mainîgâs iz-

Kalpoðanas

Jau adaptçts

tivitâte (%)

tivitâte (%)

izmaksas (EUR/kWth)

maksas (EUR/gadâ)

ilgums gados

tirgû

-

103

260

220

>15

EL

-

270-440

1330 - 1870

60 - 95

>15

DG, VDN, AE

26

63

3150

420

10

DG

Stirlinga dzinçji

DG, G

12

85

9520

300

6

demo

Fotovoltiíi (PV)

SR

11

-

5350

60

>20

Solârâ termâlâ

SR

-

20-40

670 - 970

60 - 90

>20

Degvielas ðûnas;

DG

30

55

10000 - 15000

800-1200

5

demo

cietais oksîds/polimçra apmaiòas membrâna

*DG - dabasgâze; EL - elektrîba; VDN- vieglâ degvielas nafta; AE - augu eïïa; SR - solârâ radiâcija; G - granulas

27


Energoefektivitâte

28

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

2. tabula. Subsîdijas mini koìenerâcijas pielietojumiem Jauda Mini (kW) >0

Jauda

3. tabula. Ievades tarifs mazajâm PV sistçmâm

Subsîdijas (EUR/kWe)

Subsîdijas EUR centi/kW lîdz 30 kW

Max (kW) Aprçíinâtais katram jaudas diapazonam ≤4

1550

Pamata cena

2008

2009

2010

2011

46,75

43,01

39,57

36,01

8%

9%

>4

≤6

0,775

Piemaksa par çku

5

>6

≤ 12

0,250

Pazeminâjums

5,0%

>12

≤ 25

0,125

>25

≤ 50

0,05

4. tabula. Prasîbas atjaunojamajai siltuma raþoðanai jaunajâs çkâs -

rindu mâjas; daudzdzîvokïu mâjas; lielas daudzdzîvokïu mâjas; augstceltnes.

Siltuma avots

Nepiecieðamâ daïa

Papildu prasîbas

Solârâ termâlâ

15% vai 0,04 m²/m²

Solârâ uzlîme

vienìimenes mâjai vai

(standarta)

0,03 m²/m² çkai

Katrs çkas tips ir sadalîts 3 jomâs saskaòâ ar 3 galveno Vâcijas energotaupoðo regulatoru ietvaru vçsturi. Pirms 1980. gada nepastâvçja izolâcijas un apkures sistçmas standarti. No 1981.-2001. gadam stâjâs spçkâ pirmie enerìijas regulçðanas standarti un pirmâ apkures sistçmas regulçðana. 2002. gadâ parâdîjâs pirmâ Energotaupîðanas regulçðana, kas regulâri tiek pârskatîta. Siltuma pieprasîjums atðíiras daþâdâm mâjâm Lai izplatîtu ikgadçjo termâlâs enerìijas pieprasîjumu (apkure plus mâju siltais ûdens) slodzes grafikam 5 minçtajiem çku tipiem (3 daþâdâs vecuma grupâs, kas pielîdzinâs 15 segmentiem), tika izmatotas Vâcijas Inþenieru asociâcijas vadlînijas. 2. attçls parâda siltuma pieprasîjuma grafika piemçru vienìimenes mâjai.

Regulçjoðais ietvars Vâcijas Integrçtâ enerìijas un klimata programma (IKEP), kas apstiprinâta 2007. gadâ, definç 25 punktus, kas palîdzçs samazinât oglekïa emisijas lîdz 40% lîdz 2020. gadam, salîdzinot ar 1990. gada lîmeni. Dalîtâs raþoðanas attîstîba tiks nâkotnç atbalstîta un valdîba var subsidçt jaunas jomas, lai sasniegtu jaunus koìenerâcijas, atjaunojamo resursu un energotaupîðanas mçríus lîdz 2020. gadam: - 25% enerìijas raþoðana ar koìenerâciju - divreiz vairâk nekâ 2005. gadâ; - 30% enerìijas raþoðana ar atjaunojamajiem resursiem, plânoto 15% vietâ lîdz 2008. gadam; - 14% atjaunojamâs enerìijas izmantoðana kopçjâ siltuma patçriòâ; - 60% çku energoefektivitâtes pieaugums 2012. gadâ, sa-

Ìeotermâlâ

50%

Energoefektivitâte

Biomasa

50%

Energoefektivitâte

Biogâze

30%

Tikai ar koìenerâciju

Ðíidrâ biomasa

50%

Tikai ar kondensâcijas katlu, plus ilgtspçjîgi kritçriji izejvielai

lîdzinot ar 2007. gadu. Ðie mçríi ir integrçti likumos un darbîbas programmâs. Kas attiecas uz mikrokoìenerâciju, tiks apskatîts tâlâk. Pârstrâdâtais koìenerâcijas likums (KWKG 09) Mikro/mini koìenerâcijas stacijâm (<50 kWe) turpmâk tiks maksâta piemaksa un tâ tiks pievienota Eiropas Enerìijas apmaiòas (EEX) tirgus pamata cenai. Piemaksas vçrtîba ir 5,11 eirocenti/kWh un tiks maksâta 10 gadus. Ðî EEX tirdzniecîbas vietas pamata cena ir diezgan nepastâvîga, variçjot starp 30 un 75 EUR/MWhe pçdçjos 4 gados. Bûtisks koìenerâcijas likuma, kas stâjâs spçkâ 2009. gada janvârî, fakts ir tas, ka piemaksa tiks maksâta arî par paðpatçriòa elektrîbu. Tâ ar paðu saraþotu elektrîbu var izvairîties no paðreizçjâs vidçjâs cenas 18 eirocenti/kWh, kâ arî 19% PVN (apmçram 3,42 eirocenti) un papildus 5,11 eirocenti tiks maksâti kâ piemaksa nâkoðos 10 gadus. Mikro koìenerâcija, kâ arî decentralizçtâ raþoðana iegûs kompensâciju par izvairîðanos no tîkla lietoðanas 1 eirocents/kWe apmçrâ.


Energoefektivitâte

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

5. tabula. Daudzsoloðâkâs tehnoloìijas mâjâm (norâdîtas tikai labâkâs tehnoloìijas, kas nenozîmç, ka nevar bût citi risinâjumi). Tehnoloìija/termâlâ jauda (kWth)/siltums-elektrîbâ proporcija 2007

2015

2025

Vien-

Pirms 1980

-

-

DÐ/4,8/1,9

ìimeòu

1980-2002

-

-

DÐ/4,4/1,9

mâjas

Kopð 2002

-

-

DÐ/2,2/1,9

Rindu

Pirms 1980

-

-

SDZ/5,1/5

mâjas

1980-2002

-

-

DÐ/4,8/1,9

IDZ/3,8/2,7

DÐ/3,2/1,9

Kopð 2002

-

Daudz-

Pirms 1980

-

SDZ/10,8/2,7 SDZ/9,6/6,1

dzîvokïu

1980-2002

-

SDZ/8,3/6,1

SDZ/7,8/6,1

mâjas

Kopð 2002

-

IDZ/5,7/2,7

DÐ/4,9/1,9

Lielas

Pirms 1980

IDZ/18,5/2,4

SDZ/17/6,1

DÐ/15,1/1,9

daudzdzî-

1980-2002

IDZ/13,4/2,4 SDZ/13,1/6,1 DÐ/12,2/1,9

vokïu mâjas Kopð 2002

IDZ/41/2,4

SDZ/9/6,1

DÐ/7,7/1,9

Augst-

Pirms 1980

IDZ/37,8/2,2 DÐ/33,8/1,9

celtnes

1980-2002

IDZ/31,7/2,2 IDZ/30.9/2,2 DÐ/28,9/1,9

Kopð 2002

IDZ/16,3/2,4 IDZ/23,5/2,2 DÐ/20,2/1,9

IDZ - iekðdedzes dzinçjs; SDZ - Stirlinga dzinçjs; DÐ - degvielas ðûnas

Jaunâ mikro/mini koìenerâcijas atbalsta programma 2008. gada jûnijâ tika uzsâkta jauna programma, lai veicinâtu mikro un mini koìenerâcijas iekârtu (<50 kWe) attîstîbu, kas raþo siltumu ar primârâs enerìijas ietaupîjumu vairâk nekâ 10% un ar ïoti labu vides aizsardzîbas izpildîjumu. Iekârtas ar enerìijas raþoðanu zem 4 kWhe saòems subsîdijas 1550 EUR/kWe - ierobeþotas ar pamata 5000 h/gadâ vai proporcionâli zemâkâm darbîbas stundâm. Subsîdiju lîmenis samazinâsies saskaòâ ar jaudu (skatît 2. tabulu). Ja iekârtas emisijas bûs 2 reizes zemâkas nekâ Gaisa regulçðanas aktâ prasîts, tiks garantçtas subsîdijas no 50100 EUR/kWe (respektîvi, virs vai zem 12 kW). Atjaunojamo resursu likuma izskatîðana (EEG 09) Atjaunojamo resursu likums stâsies spçkâ 2009. gadâ un noteiks jaunus fiksçtos papildu tarifus elektroenerìijai 20 gadu periodam, kas iegûta no atjaunojamajiem resursiem. Ðodien fotovoltiíu enerìija ir visplaðâk izplatîtâ atjaunojamâ tehnoloìija, kas raþo elektrîbu atseviðíâs mâjâs. Citi atjaunojamie resursi, kas tiek izmantoti elektrîbas raþoðanai, ir svarîgi terciâlajam un industriâlajam sektoram, bet ne dzîvojamajam sektoram.

Atjaunojamâ siltuma likums (EEWG 09) No ðî gada jauno çku siltuma patçriòa noteikta daïa tiks nosegta ar atjaunojamo enerìiju. Kâ tas ir parâdîts 4. tabulâ, tâ ir atkarîga no atjaunojamâs enerìijas veida. Enerìijas taupîðanas rîkojums (EnEV 09) Jaunais Enerìijas taupîðanas rîkojums tiks parakstîts pirms 2009. gada vasaras. Tâ mçríis ir samazinât çku vajadzîbu pçc primârâs enerìijas. Izolâcijas pasâkumi un energoefektîva raþoðana, lîdzîgi kâ mikro koìenerâcijas sistçmas, kopâ sacenðas par enerìijas taupîðanas mçríu sasniegðanu. Pieprasîjuma aprçíina metode ðajâ priekðlikumâ ir pamatîgi pârskatîta un vairs netiks salîdzinâta ar iepriekðçjâ rîkojumâ esoðo. Bet globâlais mçríis joprojâm paliek samazinât pieprasîjumu pçc enerìijas, kas varçtu tikt saprasts kâ 30% enerìijas ietaupîjums, salîdzinot ar iepriekðçjo regulçjumu EnEV 07. Enerìijas nodokïu likums (EnSG 06) Ðis likums nosaka, ka visas koìenerâcijas vienîbas ar globâlo efektivitâti, kas pârsniedz 70%, tiks atbrîvotas no enerìijas nodokïa. Tas nozîmç, ka nepastâv eko-nodoklis elektrîbai (2,05 eirocenti/kWhe) un nav nodoklis fosilajai degvielai (piemçram, dabasgâzei, ko izmanto apkurei, nodoklis ir 0,55 eirocenti/kWh). Tirgus stimulçðanas programma (MAP 09) Ðî programma atbalsta apkures iekârtu attîstîbu, ietverot: solâro termâlo, biomasas apkuri un sçkïu ìeotermâlos pielietojumus. Atbalsta lîmeòi tiek atjaunoti reizi gadâ, daþreiz bieþâk saskaòâ ar tirgus prasîbâm. Ðîs programmas gada budþets ir piedzîvojis lielu pieaugumu pçdçjo 5 gadu laikâ un sasniedz 400 milj. EUR 2009. gadâ.

Çku scenâriji Kad tika veikts pçtîjums, bija zinâmi galvenie mçríi, bet nebija zinâms jauno regulçjumu visas detaïas. Turklât to attîstîba nâkotnç, tehnoloìiju uzlabojumi, kâ arî izmaiòas dzîvojamajâ sektorâ un enerìçtikas tirgû palika nezinâmas. Tâpçc tika radîti daudzi pieòçmumi, lai modelçtu attîstîbu nâkotnç, un analîze râda, kuri parametri ir vissvarîgâkie un ar kuriem jârîkojas uzmanîgi. Analîze râda, ka sekojoðiem parametriem ir vislielâkais iespaids uz potenciâlo aprçíinu: - DER investîciju izmaksas; - diskonta procents;

29


30

Energoefektivitâte

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

3. attçls. DER potenciâlâ novçrtçjuma modelis

- fosilâs degvielas cena; - koìenerâcijas likums. Modelçjot ekonomisko potenciâlu Katram dzîvojamâs mâjas tipam tiek aprçíinâti galvenie DER projekta parametri saskaòâ ar optimâlo katras tehnoloìijas dizainu un, izmantojot enerìijas cenas evolûcijas scenârijus un stimulu evolûcijas pieòçmumus. Aprçíinam tika izmantota neto paðreizçjâs vçrtîbas metode. Ðî metode kapitâla plânoðanai tiek pielietota, lai novçrtçtu, vai ilgtermiòa investîcijas ir izdevîgas, òemot vçrâ ikgadçjo naudas plûsmu, samazinot to uz sâkotnçjo investîciju gadu un tad pievienojot visus maksâjumus. Ðie rezultâti tika salîdzinâti ar rekomendçjoðiem risinâjumiem. DER risinâjumi izrâdîjâs ekonomiski interesantâki nekâ rekomendçjoðie risinâjumi.

dzîgs spçcîgs modelis. 3. attçls parâda izmantoto metodoloìiju, òemot vçrâ visus bûtiskos ievaddatu parametrus un arî regulçjoðo ietvaru. Informâcija, ko nodroðinâja dalîtâs raþoðanas tehnoloìiskâ un ekonomiskâ potenciâla modeïa aprçíini dzîvojamajam sektoram, ir parâdîta sekojoði: - maksimâlâ termâlâ raþoðana no DER; - maksimâlâ elektrîbas raþoðana no DER; - lîdzsaraþotâs elektroenerìijas izmantoðana - uz vietas vai ievadot energosistçmâ; - kopçjâ uzstâdîtâ DER jauda - termâlâ; - kopçjâ uzstâdîtâ DER jauda - elektriskâ; - CO2 un primârâs enerìijas emisiju ietaupîðanas potenciâls.

Rezultâti Tâdâ veidâ globâlais potenciâls ir novçrtçts saskaòâ ar tirgus datiem (globâlais potenciâls ietver visas dzîvojamâs mâjas, kur DER risinâjumi varçtu bût visizdevîgâkie, pat ja nav nepiecieðamîbas mainît esoðo risinâjumu). DER ekonomiskâ potenciâla aprçíinâðanai Vâcijâ ir vaja-

Tehnoloìiju potenciâls Ðodien DER ir vienîgâs ekonomiski izdevîgâs tehnoloìijas lielâs çkâs. 2015. gadâ iekðdedzes dzinçji var kïût izdevîgi mazâkâs çku vienîbâs, tâdâs kâ rindu mâjas. Turklât Stirlinga dzinçji var kïût daudz izplatîtâki un var ieòemt iekð-


Energoefektivitâte

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2008

dedzes dzinçju vietu vidçjâs un lielâs çku vienîbâs. 2025. gadâ bûs degvielas ðûnu uzplaukums lielâkâ segmentâ kopçjâ siltuma pieprasîjuma ziòâ, tas ir, mazâs çku vienîbâs. Tâs konkurçs arî lielâkâs çku vienîbâs, kamçr Stirlinga dzinçji paliks izdevîgi vecajâs maza un vidçja lieluma çkâs, pateicoties to augstâkai siltuma efektivitâtei un zemâkâm investîciju izmaksâm. Degvielas ðûnâm nâkotnç bûs îpaða priekðrocîba sakarâ ar augstâku elektroenerìijas-siltumâ proporciju un tâpçc tâs bûs ïoti piemçrotas çkâs ar augstiem izolâcijas standartiem. Siltuma sûkòi un solârâs termâlâs iekârtas nav izdevîgas, salîdzinot ar kondensâcijas katliem kâ labâko pieejamo tehnoloìiju. Siltuma sûkòi nav izdevîgi sakarâ ar augstajâm investîciju izmaksâm. Kopçjâs investîciju izmaksas solârajâm termâlajâm sistçmâm ir zemâkas, bet tâs ir ierobeþotas, sakarâ ar to specifiskajâm investîciju izmaksâm, jo ðîs sistçmas apmierina tikai daïu no siltuma pieprasîjuma (15-25%).

mu: 200 g CO2/kWhth kondensâcijas katliem un 550 g CO2/kWhe energosistçmai.

Secinâjumi Pçtîjums parâda, ka DER risinâjumu potenciâls ir augsts, bet vçl ir jâizpçta, kura daïa no potenciâla varçtu tikt sasniegta ar esoðajiem lîdzekïiem. Paðreiz lielâs daudzdzîvokïu mâjâs un augstceltnçs varçtu bût izdevîgi mikro koìenerâcijas risinâjumi, tâdi kâ iekðdedzes dzinçji. Nâkotnç Stirlinga dzinçji arî varçtu bût viena no iespçjâm, kâ arî degvielas ðûnu risinâjumi (galvenokârt mazâkâm mâjâm ar zemâku siltuma pieprasîjumu).

5. tabulâ ir parâdîti visizdevîgâkie risinâjumi. Tomçr aprçíini râda, ka îpaði 2015. un 2025. gadâ vienlaicîgi bûs dzîvotspçjîgas vairâkas tehnoloìijas.

Paredzamie rezultâti, îpaði uz 2025. gadu, kad lielâkajâ daïâ mâju varçtu bût uzstâdîtas degvielas ðûnas, varçtu likties provokatîvi. Tâpçc galvenais kritçrijs, lai izvçlçtos vai nu degvielas ðûnas, vai siltuma sûkòus, ir: paredzamâs investîciju izmaksas un Vâcijas ogïskâbâs gâzes saturs kopçjâ enerìijas raþoðanâ. Tâpçc ir nepiecieðams turpinât pçtîjumus, lai noteiktu tâdu parametru ietekmi kâ: sâkotnçjo investîciju izmaksas, degvielas cenas un regulçjoðais ietvars.

Teorçtiskais tirgus potenciâls 2007. gadâ mikro koìenerâcijas staciju ekonomiskais potenciâls, kurð varçtu bût uzstâdîts, varçtu nosegt 16% no siltuma pieprasîjuma dzîvojamajâ sektorâ, lai gan efektîvi darbojâs 20 reiþu mazâk. Tas pielîdzinâs koìenerçtâs elektroenerìijas 38 TWhe, no kuriem 52% tiek patçrçti uz vietas un 48% tiek ievadîti energosistçmâ.

Kad tiek analizçta mâja kâ enerìiju patçrçjoðs objekts, bieþi vien nav iespçjams atjaunot tikai apkures sistçmu. Izmaiòas apkures sistçmâ bieþi vien ietver izmantotâ kurinâmâ maiòu un apkures iekârtu nomaiòu, îpaði çkâs ar vecâkiem izolâcijas standartiem, kur ietaupîjumus varçtu iegût ar fasâdes izolâcijas, logu un jumta atjaunoðanu. Tâpçc mâju energoefektivitâte bûtu jâuzlabo gan no tâs iekðpuses, gan no ârpuses.

2015. gadâ Stirlinga dzinçji var kïût daudz izdevîgâki sliktâk izolçtâs çkâs, pateicoties to augstajai elektroenerìijassiltumâ proporcijai. Tâpçc var prognozçt, ka 31% no siltuma pieprasîjuma dzîvojamajâ sektorâ var ekonomiski nosegt ar mikro koìenerâciju. Tas pârstâv koìenerçtâs elektroenerìijas 37 TWhe, no kura 79% patçrç uz vietas un 21% ievada energosistçmâ.

Lai sasniegtu augstas kvalitâtes iekârtas un ievieðanu, bez DER risinâjumu uzlaboðanas ir arî jâpalielina tehniskais atbalsts un ekspertîze. Ir nepiecieðams uzlabot vietçjo uzstâdîtâju un ekspluatâcijas uzòçmumu zinâðanas par DER tehnoloìijâm.

2025. gadâ visas dzîvojamâs mâjas varçtu bût apgâdâtas ar ekonomiski dzîvotspçjîgajâm mikro koìenerâcijas iekârtâm (galvenokârt degvielas ðûnâm), panâkot siltuma pieprasîjuma nosegumu par 84% vai koìenerçtâs elektroenerìijas 240 TWhe. Attiecîb�� uz ikgadçjo ogïskâbâs gâzes ietaupîjumu, mikro koìenerâcijas potenciâls var atbilst 9 milj. tonnu ietaupîjumam 2007. gadâ, 10 milj. tonnâm 2015. gadâ un 84 milj. tonnâm 2025. gadâ, salîdzinot ar rekomendçjamo risinâju-

Paðreizçjais Vâcijas regulçjoðais ietvars ir pietiekoði labvçlîgs mazajâm koìenerâcijas stacijâm (<50 kWhe), bet draudi ir tâdi, ka ðî atbalsta programma var tikt apturçta jebkurâ brîdî - kas varçtu paralizçt jaunu mikro koìenerâcijas sistçmu parâdîðanos. Vidçjâ un ilgtermiòâ siltuma pieprasîjuma samazinâðanâs dzîvojamajâs çkâs nodroðinâs plaðâku tirgu degvielas ðûnâm, pat ja Stirlinga dzinçji paliks vecajâs daudzdzîvokïu mâjâs. EA Sagatavoja Ilze Spunde

31


32

Siltumenerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Apkures sistçmas elementu izvçle Katra mâjas îpaðnieka mçríis ir tçrçt pçc iespçjas mazâk naudas apkurei, vienlaicîgi neieguldot pârâk daudz naudas apkures sistçmas modernizâcijâ. Un galvenais, pçc tam nesaskarties ar problçmâm, ko var radît nepareiza apkures sistçmas elementu izvçle. Labâkais variants, ja to darîs pieredzçjis un zinoðs meistars, kurð spçj atrast un izvçlçties pareizâko risinâjumu, ne tikai pirkt paðu lçtâko. Bet, kâ zinâms, labu meistaru atrast ir grûtâk nekâ labus radiatorus vai caurules. Sliktâkais, ka par vienas vai otras preces trûkumiem uzzina pârsvarâ jau ekspluatâcijas laikâ, nevis to pçrkot. Tomçr vairumâ gadîjumu neapmierinoða apkures sistçmas darbîba ir saistîta nevis ar nepareizu radiatoru vai katla izvçli, bet ar nepareizu siltumnesçja patçriòu un cirkulâciju. Silda nevis pats radiators, bet gan siltais ûdens, atdodot siltumu radiatoriem, tas nodod savu enerìiju pârçjai telpai.

Caurules Vissliktâkâ izvçle ir dzelzs caurules. Tâs ir pakïautas korozijai, aizòem daudz vietas, ir neestçtiskas un ir apgrûtinâta to slçptâ montâþa. Apkures sistçmai nederîgas ir arî plastmasas caurules. Tâs nesaglabâ formu, âtri noveco pie augsta spiediena un temperatûras. Plastmasas caurulçm nepatîk arî tieði saules stari. Pie augstâm temperatûrâm tâs laiþ cauri skâbekli, kas noved pie armatûras un radiatoru korozijas. Kombinçto metâla-plastmasas cauruïu ekspluatâcija arî ir ierobeþota saistîbâ ar augstu temperatûru un spiedienu. Tâm piemît lîdzîgi trûkumi kâ plastmasas caurulçm. Visâm caurulçm, kurâs izmantoti polimçri, ir ierobeþots kalpoðanas laiks. Ðâdas caurules nereti tiek izmantotas apkures sistçmâs ârvalstîs, bet tur, kur klimats ir siltâks un nav nepiecieðama siltumnesçja temperatûra virs 80°C.

peratûru (lîdz 1000°C). Turklât tâs nav pakïautas korozijai, kâ tas ir gadîjumâ ar dzelzs caurulçm. Tâm nav bîstami tieðie saules stari un tâs nelaiþ cauri skâbekli. Vara caurules nezaudç formu, ir viegli montçjamas un tâm ir labs ârçjais izskats. Bez tam vara cauruïu sistçma var izrâdîties lçtâka nekâ gadîjumâ, ja tiek izmantotas plastmasas vai kombinçtâs caurules. Tas saistîts ar lçtâkiem savienojumiem, pie kam sistçmai, kura veidota no vara caurulçm, ir praktiski neierobeþots kalpoðanas laiks. Veidojot sistçmu, jâòem vçrâ, ka pârmçrîgs ûdens patçriòð paâtrina cauruïu koroziju, bet nepietiekams noved pie cauruïu aizsçrçðanâs. Lai izvairîtos no ðâdâm problçmâm, nepiecieðams noregulçt patçriòu ar balansçðanas vârstu palîdzîbu.

Radiatori Labâkâ izvçle, protams, ir vara caurules. Tâs ir spçjîgas izturçt ievçrojamu spiedienu (virs 200 atmosfçrâm) un tem-

Paðlaik tirdzniecîbâ piedâvâto radiatoru klâsts ir visai plaðs. Iegâdâjoties radiatorus, nepiecieðams noteikt to nominâlo


Siltumenerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

jaudu un izmçrus. Svarîgi arî zinât, kâdiem parametriem ir norâdîta nominâlâ jauda. Piemçram, jums ir nepiecieðams radiators ar 1500 W jaudu (to var novçrtçt, izejot no siltuma zudumiem 60-100 W/m²), turklât ieejoðâ ûdens temperatûra radiatorâ ir 80°C, bet izejoðâ 60°C (siltumnesçja temperatûra atkarîga no apkures katla parametriem). Bez tam, ja gribçsiet uzturçt telpâs temperatûru, piemçram, 22°C, to iespçjams izdarît, vadoties no nominâlâs jaudas tabulâm, kuras tirdzniecîbas vietâ pieejamas katram konkrçtam radiatoru tipam. Ja radiatora parametri ir, piemçram, 90/70/20, tad ðajâ gadîjumâ nepiecieðams òemt vçrâ iespçjamo labojuma koeficientu 1,35. Respektîvi, jâizvçlas radiators nevis ar nominâlo jaudu 1500 W, bet 1500x1,35=2025 W. Citâdi telpâs pçc tam var bût pârâk auksti. Izejot no droðuma un funkcionalitâtes, par optimâlâko izvçli uzskatâmi tçrauda paneïu radiatori. Tiem ir labs dizains un tie labâk reaìç uz temperatûras izmaiòâm nekâ, piemçram, èuguna radiatori. Tçrauda paneïu radiatori ir savietojami ar visiem cauruïu veidiem, atðíirîbâ no alumînija radiatoriem, kurus nav ieteicams lietot ar vara caurulçm. Bez tam, alumînijam nonâkot kontaktâ ar ûdeni, izdalâs ûdeòradis.

Katli Izvçloties apkures katlu, jâòem vçra divi bûtiskâkie faktori. Pirmkârt, kâda jauda nepiecieðama. Otrkârt, kâds kurinâmâ veids jums ir pieejamâks un izdevîgâks. Svarîgi ir òemt vçrâ arî minimâlo ûdens patçriòu caur katlu un minimâlo atpakaïgaitas temperatûru. Parasti nepiecieðams, lai ûdens patçriòð caur katlu bûtu 30-200% robeþâs no nominâlâ, bet atpakaïgaitas ûdens temperatûra nepârsniegtu 50°C. Vajadzîgo parametru neievçroðana var novest pie âtras katla izieðanas no ierindas dçï korozijas, ko veicinâs sadeguðâs degvielas kondensâts katla iekðpusç. Pastâv arî daþâdas alternatîvas apkures katliem, piemçram, siltumsûkòi, kuri kïûst arvien populârâki, òemot vçrâ augstâs dabas gâzes cenas.

Sûkòi Izvçloties cirkulâcijas sûkni, jâvadâs no nepiecieðamâ ûdens patçriòa, ko var aprçíinât, izmantojot formulu: G= 0,86 x Q/(tp-ta), kur G ir patçriòð kg/h, Q - siltuma plûsma (siltuma zudumi) vatos, (tp-ta) - turpgaitas un atpakaïgaitas temperatûras

starpîba (parasti tâ sastâda aptuveni 20°C) un hidrauliskâ sistçmas pretestîba. Divcauruïu apkures sistçmâ privâtmâjâ sistçmas pretestîba varçtu bût aptuveni 20 kPa, pie kam 8-10 kPa ir termostatiskajos vârstos, bet pârçjais caurulçs, filtros, armatûrâ, katlâ un pârçjos apkures sistçmas elementos. Bûtu ieteicams izvçlçties sûkni ar apmçram 30% jaudas rezervi, bet pârâk jaudîgs sûknis var radît trokðòus sistçmâ un patçrçt pârâk daudz elektroenerìijas.

Termostatiskie vârsti Mûsdienîgas apkures sistçmas nav iedomâjamas bez termostatiskajiem vârstiem. Pirmkârt, tie nepiecieðami sistçmas hidrauliskajai un siltuma stabilitâtei. Otrkârt, komfortablas temperatûras uzturçðanai telpâs. Ar tâ palîdzîbu var viegli ieregulçt zemâku temperatûru naktî, piemçram, 1416°C, kas veicina labâku miegu un samazinâs arî enerìijas patçriòð. Ieteicams izvçlçties termostatiskos vârstus ar iepriekð veiktu regulçjumu. Regulçjumu skaitïi bûs norâdîti uz paða vârsta. Nereti lçtâkos vârstu modeïos neprecîzs izpildîjums un konstrukcijas nepilnîbas var novest pie tâ, ka tas vienkârði nepilda tam paredzçtâs funkcijas un tas kïûst par bezjçdzîgu apkures sistçmas elementu. Sûces un trokðòi diemþçl arî nereti raksturîgi nekvalitatîviem vârstiem. Jâatceras, ka jebkurð regulçjoðais termostatiskais vârsts labi darbojas sabalansçtâ sistçmâ. Ja sistçmâ nebûs pietiekami daudz siltumnesçja, tad arî pie pilnîbâ atvçrta vârsta telpâ bûs vçsi, ja ûdens ir par daudz, vârsti trokðòo.

Balansçðanas vârsti Balansçðanas vârsti ir nepiecieðami labai un ilglaicîgai visas apkures sistçmas darbîbai. Ar balansçðanas vârstu palîdzîbu var optimâli noregulçt ûdens patçriòu tâ, lai visi radiatori saòemtu nepiecieðamo siltumnesçja daudzumu. Lîdz ar to telpâs bûs uzturçts vajadzîgais temperatûras reþîms pie minimâla enerìijas patçriòa. Balansçðanas vârstu cena ir salîdzinoði neliela, bet tie palîdz izveidot optimâli sabalansçtu apkures sistçmu. Tas pats attiecas arî uz citâm hidrauliskajâm sistçmâm, piemçram, karstâ ûdens apgâdi, kondicionçðanu un citâm. Ideâlâ variantâ apkures sistçmai ir jâstrâdâ tâ, lai komforts tiktu nodroðinâts ar minimâlu enerìijas patçriòu. EA Sagatavoja Armands Ðneks

33


34

Tehnoloìijas

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Ungârija ierobeþo NOx izmeðus Netâlu no Budapeðtas atrodas AES Tisza II - 900 MWe gâzes un vieglâs naftas spçkstacija. Uzòçmums RJM International ir attîstîjis un uzstâdîjis ðajâ spçkstacijâ tâdu degïa modifikâciju, kas samazina NOx emisijas par 70%. Eiropas Savienîbâ Lielo sadedzinâðanas iekârtu spçkstaciju direktîva (Large Combustion Plant Directive LCPD) - kas ir viena no galvenajâm likumdoðanas sastâvdaïâm, kas attiecas uz enerìçtikas sektoru un ierobeþo slâpekïa oksîda (NOx) nokïûðanu atmosfçrâ, sagâdâ lielas problçmas tâm vecajâm spçkstacijâm, kuras tika uzceltas nepareizajâ robeþas pusç pçc Otrâ pasaules kara. AES Tisza II ir 900 MWe gâzes un naftu izmantojoða spçkstacija Tiszaujvaros - 200 km no Budapeðtas, relatîvi tuvu Ukrainas un Rumânijas robeþai. Spçkstaciju uzcçla 1978. gadâ Èehoslovâkijas uzòçmums, izmantojot Rietumvâcijas tehnoloìiju, to sâkotnçji pârvaldîja Ungârijas valsts uzòçmums MVM. Laikiem mainoties, 1996. gadâ ASV enerìçtikas kompânija AES nopirka ðo spçkstaciju (kopâ ar divâm blakus esoðâm ogïu spçkstacijâm un vietçjâm ogïraktuvçm, kas tagad ir slçgtas). AES Tisza no 2002.-2004. gadam piedzîvoja nozîmîgus uzlabojumus. Pirmajâ rekonstrukcijas fâzç tika nomainîti oriìinâlie Deutsche Babcock degïi ar Alstom lowNOx dubultajiem degvielas degïiem un OFA sistçmu. Tagad Alstom degïi ir aizstâti ar degïiem, kas izgatavoti Lielbritânijas NOx kontroles specializçtajâ uzòçmumâ RJM International, kâdçï 2005. gadâ spçkstacija mainîja îpaðnieku, lai palîdzçtu spçkstacijai izpildît LCPD noteiktos ierobeþojumus. AES Tisza bija nepiecieðams samazinât sâkotnçjo NOx lîmeni gâzes sadedzinâðanâ 2 katlos par gandrîz divâm treðdaïâm. Bet naftas produktu sadedzinâðanâ NOx lîmenis bija jâsamazina par vairâk nekâ pusi.


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Galvenâ degviela AES Tisza ir dabasgâze, kas ir 70% no kopçjâs degvielas. Pârçjo veido C9 un frakciju nafta. Kopð 2004. gada spçkstacijâ ir uzstâdîti èetri 225 MW naftas un gâzes katli ar RJM International low-NOx tehnoloìijas sadedzinâðanas sistçmu. Visas iekârtas ir 225 MW komplicçti degvielas sadedzinâðanas dabîgâs cirkulâcijas katli, katrs ar ugunsizturîga pârklâjuma grîdu. Izmantotâs degvielas ir dabasgâze, inertâ gâze, C9 nafta un FA60/120 (frakciju) nafta. Katram katlam ir 2 rotçjoði Ljungstrom gaisa sildîtâji, kas nogâdâ sadegðanas gaisu uz degïiem 284°C temperatûrâ. Katram katlam ir 8 degïi, kas iemontçti grîdâ un izvietoti 2 rindâs katrâ pa èetriem. Katram deglim ir paðam sava vçja kaste, bet sadedzinâðanas kontrole notiek ar gaisa un degvielas padeves kontroli katram degïu pârim kopâ. Degïu pâri 1 un 2 ar 3 un 4 ir novietoti tuvu priekðçjai sienai, bet pâri 5 un 6 ar 7 un 8 - tuvu kurtuves sienai. Tikai 3. un 4. degïi ir domâti inertajai gâzei. Iekârtâm ir arî inducçto dûmgâzu recirkulâcijas (iFGR) sistçma, kas kontrolç NOx emisijas. iFGR sistçmas vada dûmgâzu recirkulâciju no esoðâ dûmgâzu recirkulâcijas ieplûdes ventilatora tieði dûmgâzu ieplûdes atdzesçðanas ventilatorâ. Dûmgâzu recirkulâcijas ventilatori ir daïa no oriìinâlâs katlu iekârtas, lai kontrolçtu tvaika temperatûru. Dûmgâzu recirkulâcija tiek nogâdâta kurtuvç pa 1 m garâm vertikâlâm spraugâm, kas izcirstas starp caurulçm augðup no aizslçga uz grîdu pie priekðçjâs sienas. Katrai vienîbai ir 2 forsçtie filtru ventilatori un 2 iFGR sistçmas. RJM gala rezultâts ðîm iekârtâm ir apmierinoðs, NOx samazinâjums gâzei ir 200 mg/Nm³ un naftai 240 mg/Nm³. RJM International uzlabojumi 1. un 4. iekârtai 2004. gadâ bija tik veiksmîgi, ka deva iespçju spçkstacijai izpildît 2008. gada emisiju limitus bez investîcijâm jaunâs tehnoloìijâs. Tomçr iekârtas 2. un 3., kas derçja Alstom low-NOx sistçmai, nevarçja izpildît jaunos 2008. gada limitus. Inducçto dûmgâzu recirkulâcijas sistçma jau bija izveidota ðajâs iekârtâs 2004. gadâ, kâ to rekomendçja RJM ðiem katliem, kas savâdâk nevarçtu atbilst tâ 2004. gada emisiju garantijâm. Sekojot veiksmîgajai RJM International 1. un 4. iekârtas rekonstrukcijai 2004. gadâ, AES piesaistîja RJM International arî 2. un 3. iekârtu rekonstrukcijai, kas deva iespçju AES atbilst jaunajâm 2008. gada emisiju limita vçrtîbâm.

Tehnoloìijas

Darbs, ko vadîja RJM 1. un 4. iekârtu rekonstrukcijâ 2004. gadâ, ietvçra low-NOx degïu modifikâcijas un inducçto dûmgâzu recirkulâcijas sistçmas izveidi. Pirms RJM sistçmas ievieðanas iekârtas bija lielas NOx emitçtâjas, saraþojot vairâk nekâ 1000 mg/Nm³ ar dabasgâzi un vairâk nekâ 800 mg/Nm³ ar smago naftu. Kurinâðanas sistçma bija ïoti neparasta komunâlo pakalpojumu katlam, jo degïi bija iestrâdâti ar íieìeïiem klâtâ grîdâ un kurinâja uz augðu lîdz katla augðai. Tas deva ïoti karstu virsmu, ïoti tuvu liesmas sâkumam un tâpçc kurtuve bija ïoti karsta, kas nav labi NOx emisiju dçï, un ir ïoti zems karstuma saglabâðanâs laiks, kas ir nepietiekoðs ideâlai kurinâmâ sadegðanai. Patiesîbâ, izmçrîtais NOx emisiju limits oriìinâlajiem Deutsche Babcock degïiem bija 1100 mg/Nm³ dabasgâzei un 850 mg/Nm³ smagajai degvielas naftai. Neparastie izaicinâjumi, ar ko saskârâs RJM International, bija ïoti sareþìîti, tâpçc projekts tika uzskatîts par pirmo ðâda veida modifikâciju. Tâpçc vairâki labi zinâmi low-NOx degïu piegâdâtâji nevçlçjâs piedalîties ðo katlu rekonstrukcijâ. RJM International pirmâ principa pieeja labi noderçja tieði ðai spçkstacijai. CFD modelçðanas procesâ RJM International paòçma datus no visâm esoðajâm veco degïu daïâm, piemçram, kurinâðanas kontroles sistçma, gâzes spiediens, sadegðanas gaisa temperatûra, gaisa spiediena kritums deglî, liekâ skâbekïa parametri un NOx emisiju bâzeslînija. Ar ðiem datiem RJM International radîja esoðâs iekârtas bâzes modeli. RJM International atklâja, ka tuvu pie degïa izejas ir ïoti augstas temperatûras zona, kas bija ïoti tuvu grîdai, radot ïoti augstas NOx emisijas. Pilns kurtuves modelis (ar visiem 8 degïiem) parâdîja skursteòa efektu kurtuvç vai vienotu augstas temperatûras laukumu. RJM International pçc pasûtîjuma izgatavotie zemâ NOx lîmeòa degïi ir aprîkoti ar gâzes sprauslâm, kas sadala dabasgâzi koncentrçtâs zonâs. Apvienojumâ ar RJM patentçto zemâ NOx lîmeòa gâzes stabilizçtâju un degïa uzbûves rekomendâcijâm, ko radîja CFD modelis, RJM bija iespçjams novçrst skursteòa efektu un nodroðinât konvekcijas temperatûru un zemus NOx izmeðus vidç. Papildu ieguvums no vienmçrîgâkas temperatûras nodroðinâðanas katla konvekcijas sekcijâ ir tâds, ka tas uzlabo katla kalpoðanas laiku, temperatûru katla dziïumâ un siltummaiòu efektivitâti. Liekais skâbeklis saglabâjâs tâds pats vai mazâks.

35


36

Tehnoloìijas

Prognozes NOx samazinâjumam bija 64%, kas bija diezgan tuvu, bet tâs nebija pietiekoðas, lai sasniegtu garantçtâs prasîbas no 1000 mg/Nm³ lîdz mazâk nekâ 350 mg/Nm³. Tâpçc RJM teica AES îpaðniekiem, ka tiem vajadzçs vairâk nekâ vienu zemâ NOx lîmeòa tehnoloìiju, lai izpildîtu ðo katlu limitu, tâ tika ieteikts iFGR. Pirms iFGR, RJM piedâvâja ûdens injekciju sistçmu, jo bija informâcija, ka ventilatori bûs ïoti tuvu saviem limitiem, bet beigâs ventilatori bija pietiekoði, tâpçc tika uzstâdîti iFGR un RJM sasniedza 80% samazinâjumu no 1000 mg/Nm³ lîdz tuvu 200 mg/Nm³ 1. un 4. iekârtâm. AES noslçdza lîgumu 2007. gada jûnijâ par degïu aizstâjçju piegâdi un 2. un 3. iekârtu nodoðanu ekspluatâcijâ. 2007. gada novembrî tika uzstâdîti degïu aizstâjçji 2. iekârtai un optimizâcijas process tika vadîts 2 fâzçs - pirmâ noslçdzâs februârî un otrâ - jûnijâ. Degïu aizstâjçji 3. iekârtai tika pabeigti 2008. gada maijâ un izpildîjuma testçðana un optimizâcija tika pabeigta jûnijâ. Iepriekðçjâ zemâ NOx sistçma ietvçra zemos NOx degïus un OFA sistçmu. RJM International piedâvâtais risinâjums 2004. gadâ ietvçra OFA sistçmas un iFGR sistçmas iekârtu aizvâkðanu. Tâpçc RJM International vadîtais darbs 2008. gadâ 2. un 3. iekârtâs ietvçra RJM zemâ NOx lîmeòa degïu modifikâciju un sadedzinâðanas optimizâciju. Ar nodotajâm ekspluatâcijâ iekârtâm, kurâm tagad ir plaðâks iFGR pielietojums nekâ iepriekð, NOx emisijas ir pazeminâtas lîdz 130-150 mg/Nm³. RJM veic gaisa plûsmas mçrîjumus katlos, òemot mçrîjumus 24 punktos katrâ deglî. Tad ðos datus analizç, lai noteiktu, kâ gaiss tiek padots visiem degïiem katlos un vai kâdam no degïiem nav gaisa trûkums. Dþons Goldrings, RJM International direktors, stâsta: „Ja jums ir zema NOx lîmeòa deglis, jo jûs regulçjat degvielu un gaisu, lai samazinâtu liesmas temperatûru, ir ïoti svarîgi, ka gaiss, kas tiek nogâdâts uz degïiem, ir vienmçrîgi sadalîts uz visiem degïiem. Turpretim, ja agrâk mums bija jâpavairo sprauslas, tad tagad to daudzums ir samazinâjies, radot liesmâ ar degvielu bagâtas zonas. Ja degïa zonâ nepienâks gaiss saskaòâ ar gaisa piegâdes sistçmas reþîmu ðajâ vietâ, tad tiks saraþota vesela buíete ar CO vai dûmiem. Tâpçc ir ïoti svarîgi panâkt pareizu gaisa sadali.

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Spçkstacijas rekonstrukcija notika 2 iekârtu dîkstâves laikâ. Daïçja nodoðana ekspluatâcijâ notika februârî, kas bija diezgan sareþìîti, jo katli darbojâs un inþenieri strâdâja nakts laikâ, tâpçc viòiem bija tikai viena vai divas stundas ar noteiktu slodzi. Tika noorganizçtas daþâs noteiktu izmçìinâjumu dienas ar pilnu slodzi, tâdâ veidâ pienâcîgi optimizçjot sistçmu un redzot visus efektus un trûkumus visâm korekcijâm, kas tika veiktas.” Peters Kiss, AES Tisza II galvenais inþenieris, saka: „Bija jâsaskaras ar daþâm grûtîbâm, lai panâktu NOx lîmeni frakciju naftas sadedzinâðanâ, kas ir ïoti sareþìîts kurinâmais. Bet optimizâcijas procesa laikâ RJM nodroðinâja ar darboties spçjîgu risinâjumu un izpildîjuma testa laikâ mçs nofiksçjâm NOx lîmeni 350 mg/Nm³ - daudz zemâku nekâ prasîtais 400 mg/Nm³ frakciju naftai.” Optimizâcijas un izpildîjuma testçðana tika pabeigta 2. un 3. iekârtai 2008. gada 27. jûnijâ. Lai samazinâtu optimizâcijas procesa ilgumu jûnijâ tikai lîdz 3 dienâm (tas palîdzçja saglabât ieòçmumus), RJM pievçrsa uzmanîbu tam, lai dabûtu NOx lîmeni pareizu vispirms frakciju naftai, jo tâ ir visproblemâtiskâkâ degviela. Vçlâk, nostiprinot optimizçtos degïa uzstâdîjumus, RJM izmantoja frakciju naftu, lai sadedzinâtu C9 naftu, tâdâ veidâ iegûstot C9 NOx lîmeni 186 mg/Nm³ pie pilnas slodzes testa laikâ. Dþ. Goldrings stâsta: „Mçs ieguvâm labu pieredzi 2. iekârtâ februârî. Mçs zinâjâm, ka frakciju nafta ir pati sareþìîtâkâ, un, kad mçs nonâcâm pie 3. iekârtas rekonstrukcijas jûnijâ, mçs pârliecinâjâmies, ka esam rîkojuðies pareizi pirms íerðanâs pie C9. Galvenâ atðíirîba starp C9 un frakciju naftu ir, ka C9 nav slâpeklis, bet frakciju naftai tas ir 0,2%, ïoti lîdzîgi parastai smagajai degvielas naftai. Mçs nodroðinâjâm to paðu aprîkojumu, ko pielietojâm 1. un 4. iekârtai 2004. gadâ, bet 2008. gada emisiju ierobeþojumi ir stingrâki, tâpçc uzstâdîjumi bija jâkoriìç.” Pçdçjie NOx lîmeòi, kas tika sasniegti 2. un 3. iekârtai pçc îsa optimizâcijas perioda, bija mazâki nekâ 150 mg/Nm³ dabasgâzei un mazâk nekâ 200 mg/Nm³ C9 naftai. Tâds pats rezultâts ir iegûstams arî 1. un 4. iekârtai. Pçc jauno degïu uzstâdîðanas AES Tisza II spçkstacijas 4 iekârtas ar 215 MW tika pârveidota uz 225 MW. Nâkotnes darbi spçkstacijâ ietvers 1. iekârtas rekonstrukciju, kâ arî tiek plânota jaunu iekârtu uzstâdîðana. EA Sagatavoja Ilze Spunde


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Tehnoloìijas

37


38

Automatizâcijas risinâjumi

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Automatizâcijas un dispeèerizâcijas sistçmu nodoðana ekspluatâcijâ Igors Ðaranskis

Objektu nodoðana ekspluatâcijâ ir svarîga problçma, kurai lîdz ðim ne vienmçr pievçrsta pienâcîga uzmanîba. Svarîga sastâvdaïa vçl lîdz nodoðanai ekspluatâcijâ ir aprîkojuma montâþa. Pamata problçma, kas parâdâs montâþas procesâ, ir samontçtâ aprîkojuma atbilstîba projekta risinâjumam. Ðeit spilgti parâdâs atðíirîbas pieejai aprîkojuma projektçðanai un montâþai pie mums un ârzemçs. Ârzemçs projektu vairâkkârt pârbauda un tad uzstâda precîzi atbilstoði projektam. Pie mums diemþçl visbieþâk notiek otrâdi. Tâ kâ mehâniskâs inþeniersistçmas projektç vieni projektçtâji, bet, piemçram, elektroapgâdes un automatizâcijas sistçmas projektç citi, un attiecîgi arî darbus veic citi bûvuzòçmçji, tad, realizçjot projektu, neizbçgami parâdâs virkne jautâjumu. Ðâdos apstâkïos visvieglâk strâdât uzòçmumiem, kuri gan projektç sistçmas, gan arî tieði realizç savus projektu risinâjumus. Lîdz ar to tiem ir iespçjams realizâcijas gaitâ òemt vçrâ acîmredzamâs izmaiòas projekta risinâjumâ. Gala mçríis ðajâ gadîjumâ - nodroðinât visa samontçtâ inþenieraprîkojuma automatizâciju.

foto: FESTO

Nereti parâdâs situâcija, ka projektçðanas gaitâ kïûdaini nav paredzçta spiediena paaugstinâðanas stacija, drenâþas padziïinâjums utt. Tâdâ gadîjumâ nepiecieðams izlemt, kâ rîkoties - vai veikt izmaiòas projekta dokumentâcijâ, vai arî izmainît projektu nepastarpinâti uz vietas, darba gaitâ. Rezultâtâ bieþi vien sanâk, ka realizçtais risinâjums neatbilst apstiprinâtajam projektam un lîgumam. Ðo neatbilstîbu atzîmç ar papildu lîgumiem. Ðeit pats galvenais ir òemt vçrâ visas nianses, pretçjâ gadîjumâ pazûd pati energopatçriòa optimizâcijas ideja. Nâkamais posms objekta nodoðanai ekspluatâcijâ ir tâ sauktâ aukstâ jeb iepriekðçjâ nodoðana.


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Aukstais starts Visa automatizâcijas sistçma tiek projektçta, òemot vçrâ rokas vadîbas iespçjas. Tieðâs vadîbas íçdçm tie ir rokas/automâtiskâs vadîbas slçdþi, invertâs vadîbas íçdçm iespçja vadît invertorus rokas reþîmâ. Ðajâ etapâ pârbauda vadîbas íçþu atbilstîbu to izpildiekârtâm, t. i., vadîbas íçþu sekojoðam pieslçgumam, pârbauda izpildiekârtu atbildes reakciju. Ðo darbîbu mçríis - izslçgt situâcijas, kad, piemçram, signâls vârsta vai aizvirtòa atvçrðanai tiek nodots, bet pati iekârta neatveras, jo ir vai nu ieíîlçjusies vai aizvçrta mehâniski, ar roku. Sûkòu un ventilatoru gadîjumos nepiecieðams veikt fâzçðanu, pârliecinâties vai elektrodzinçja grieðanâs virziens atbilst projektâ paredzçtajam. Parasti aukstâ starta etapu veic tie paði montieri, kuri uzstâda aprîkojumu. Viòu uzdevums ir ne tikai vienkârði pieslçgt vadus, bet, kâ minimums, pârliecinâties par izpildîtâjmehânismu darbaspçjâm visâ darba diapazonâ. Piemçram, strâdâjot ar lieliem elektrodzinçjiem, nepiecieðams pârliecinâties par to darbaspçjâm divos reþîmos, jo, lai izvairîtos no lielâm palaiðanas strâvâm, tie ieslçdzas divos etapos, ar iepriekðçju ieskrçjienu.

Pirmsekspluatâcijas regulçjuma etaps Kad veikta izpildierîèu reakcijas pârbaude uz vadîbas signâliem, pârbauda atbildes signâlu ienâkðanu no izpildierîcçm kontrolierî - tas ir pirmsekspluatâcijas regulçjuma etaps. Bûtîbâ, ðajâ etapâ notiek paðu kontrolieru palaiðana un signâlu virzîbas pârbaude kontroliera iekðienç. Iepriekð nepiecieðams pieslçgt kontrolieri pie datora un doto punktu bâzi ierakstît kontroliera atmiòâ. Ir èetru veidu fiziskie signâli (analogâ ieeja, analogâ izeja, digitâlâ ieeja, digitâlâ izeja), kas jau iepriekð aprakstîti projektâ, kâ arî zinâms daudzums loìisko punktu, tâ dçvçto pseido punktu. Ðie loìiskie pseido punkti ir nepiecieðami tâdçï, lai savietotu parametra esoðo nozîmi no jelkâda devçja ar ðâ parametra pieprasîto nozîmi, kuru uzdod pseido punkti. Ðo parametru starpîba nosaka sistçmas tâlâkâs darbîbas algoritmu. Principiâli tas ir svarîgi, piemçram, siltuma punktu automâtikas sistçmâm, kurâs nepiecieðams nodroðinât nepiecieðamo siltuma ieguvi, jo apgrieztâ siltumnesçjâ paaugstinâta temperatûra noved pie naudas soda sankcijâm no siltumapgâdes uzòçmumu puses. Atbilstoðo temperatûru grafiku iepriekð

Automatizâcijas risinâjumi

nosaka pseidopunkti un sistçmas darba algoritms ir virzîts uz ðî grafika atbalstu. Augstâk minçto divu pirmo posmu îpatnîba ir tâ, ka tie nekâdâ veidâ nav saistîti ar sakaru uzòçmumiem, ðos darbus izpilda tikai automatizâcijas speciâlisti.

Sistçmu pârslçgðana automâtiskâs regulâcijas reþîmâ Ðis ir vissvarîgâkais posms visas sistçmas palaiðanâ. Ðajâ posmâ parâdâs problçma, kas ir saistîta tieði ar mijiedarbîbu ar sakaru uzòçmumiem. Piemçram, darbos ar siltuma punkta palaiðanu ekspluatâcijâ strâdâ mehâniskâ aprîkojuma speciâlisti un automatizâcijas un elektroapgâdes speciâlisti (atkarîbâ no tâ, vai projekts paredz atseviðíus vai savienotus automâtikas un elektroapgâdes paneïus). Mehâniskâ aprîkojuma speciâlistu uzdevums ir veikt mehânisko sistçmu balansçðanu. Siltumnesçja plûsmu sadali (ventilâcijas sistçmu gadîjumâ - gaisa plûsmu sadale) fiziskâ lîmenî panâk, balansçjot sistçmu ar mehâniskâm ierîcçm, ar balansçðanas vârstiem, vai arî - ventilâcijas sistçmu gadîjumâ ar droseïvârstiem, kas uzstâdîti pie gaisa vadiem. Normatîvie dokumenti pieprasa sistçmu pasportizâciju. Bieþi vien mûsu apstâkïos rodas situâcija, ka visas maìistrâles ir samontçtas, bet kontûri nav aizpildîti ar siltumnesçju. Bieþi inþeniersistçmu nodoðanu ekspluatâcijâ cenðas pabeigt tieði uz apkures sezonas sâkumu un tad laika deficîta un faktiskâ siltuma trûkuma dçï sistçmâ balansçðana nenotiek. Normâlais darba cikls ir ðâds - montâþa, nopresçðana, sistçmas piepildîðana, pie tam vçlams visus darbus veikt pçc noteiktiem siltumnesçja parametriem, t.i., sistçma jâbalansç pçc maksimâlâ patçriòa (gadîjumâ, kad visi patçrçtâji ir pieslçgti). Objekta palaiðanai jânotiek noteiktâ kârtîbâ - vispirms palaiþ radiatoru apkures kontûru, pçc tam ventilâcijas sistçmu vairâkos stâvos utt. Rezultâtâ maksimâlais patçriòð neparâdâs. Tas viss var novest pie konfliktsituâcijas - no vienas puses, mehâniskâ aprîkojuma speciâlisti nevar veikt balansçðanu vienlaicîgi, no otras puses, var izveidoties situâcija, kad, piemçram, kâdâ sistçmas posmâ aizbîdnis mehâniski nosedz siltumnesçju, kas savukârt izslçdz iespçju sistçmu regulçt ar automâtikas palîdzîbu. Uzreiz noteikt sistçmas darba nespçju ir samçrâ sareþìîti, un ðajâ lîmenî bieþi parâdâs konflikti starp saistîtajiem uzòçmumiem. Rezultâtâ lîdzîgas problçmas saistîto uzòç-

39


40

Automatizâcijas risinâjumi

mumu starpâ noved pie tâ, ka nodoðana ekspluatâcijâ izstiepjas laikâ. Lai arî sistçmas uzlikðanas laiku var aprçíinât samçrâ precîzi, praksç bieþi vien sanâk tâ, ka tas viss var aizòemt vairâkas sezonas. Ðî situâcija visbieþâk raksturîga lieliem objektiem, kuriem slodze tiek pieslçgta pakâpeniski. Tâdos objektos, piemçram, centrâlâ siltumpunkta jauda, ir aprçíinâta uz visu kompleksu, bet çka tiek nodota ekspluatâcijâ pakâpeniski pa korpusiem, rindas kârtîbâ. Slodze pastâvîgi aug, un uzreiz veikt sistçmas balansçðanu pçc pilnas jaudas ir vienkârði neiespçjami. Pie mums bieþi vien mehâniskâ aprîkojuma speciâlisti, nopresçjot sistçmu, aizpildot to ar ûdeni un pârliecinoties par to, ka nav noplûdes, uzskata savu darbu par pabeigtu. Bieþi vien vispâr netiek izvçrtçta tâda lieta, kâ, piemçram, vârstu ievietojuma atbilstîba projekta vçrtîbâm, nenotiek caurplûdes mçrîjumi utt. Ðîs stadijas izlaiðana noved pie tâ, ka sistçmas nodoðana normâlâ ekspluatâcijâ kïûst vienkârði neiespçjama. Apskatîsim kâ piemçru biroju çku ar vertikâlu apkures maìistrâïu izvietojumu un pa stâviem izvietotu kondicionçðanas sistçmu. Sistçma var bût aprçíinâta pareizi, bet tâ kâ ar balansçðanas vârstiem nav noregulçts patçriòð sistçmâ, siltumnesçjs nenonâk lîdz augðçjo stâvu apkures iekârtâm. Tâdçjâdi palaiþot automâtikas sistçmu uz pçdçjo stâvu, virknç telpu ir principâ neiespçjami nodroðinât prasîtos temperatûras parametrus. Automâtikas priekðrocîba ir tâ, ka ðî sistçma ïauj iegût visas parametru vçrtîbas un uzrâda tâs ïoti pârskatâmâ formâ. Ðajâ gadîjumâ pçc grafikiem novçrtçjot, ka prasîtâ temperatûra zemâkajos stâvos tiek sasniegta, atverot atbilstoðos vârstus tikai par 10-15% (normâlos apstâkïos prasîtos parametrus jâsasniedz, atverot vârstus par 40-60%), var viennozîmîgi izdarît secinâjumus, ka sistçma mehâniski nav labi noregulçta. Tâda pati situâcija var izveidoties arî ventilâcijas sistçmâs. Palaiþot sistçmu, siltumnesçja patçriòð un temperatûra atbilst normâm, bet gaisa temperatûra nepaceïas augstâk par noteiktâm vçrtîbâm, jo sistçmai nav nodroðinâta nepiecieðamâ plûsma. Ðajâ gadîjumâ nostrâdâ aizsargautomatizâcijas lîdzekïi, tiek izsaukti saistîtie uzòçmumi - mehâniskâ aprîkojuma speciâlisti - un kopâ ar viòiem tiek veikta visu komunikâciju pârbaude, sâkot no siltuma punkta lîdz patçrçtajam. Reizçm, palaiþot ekspluatâcijâ ventilâcijas sistçmas, neizdodas nodroðinât pieplûdes gaisa nepiecieðamo temperatûru. Tas notiek tâdçï, ka ventilâcijas sistçmu projektçtâji aprçíina sistçmas mazliet lielâkai raþotspçjai, òemot vçrâ, ka, ðîs sistçmas liekot, tâs tiks noregulçtas uz dotajâm vçrtî-

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

bâm. Tomçr praksç daudzos gadîjumos ðâda regulçðana nenotiek. Rezultâtâ pârsniegtâ aprçíinâtâ gaisa patçriòa vçrtîba pie aprçíinâta siltumnesçja patçriòa noved pie pieplûdes gaisa nesasildîðanas. Ðajâ gadîjumâ atkal var rasties konflikts starp diviem uzòçmumiem - to, kurð samontçjis ventilâcijas sistçmu, un to, kurð palaidis ekspluatâcijâ automatizâcijas sistçmu. Patiesîbâ montâþas organizçtâjiem vajadzçtu ne tikai vienkârði veikt aprîkojuma montâþu un izvilkt gaisa vadus, bet arî veikt sistçmas balansçðanu un pasportizâciju, balstoties uz attiecîgi aprçíinâtajiem parametriem. Ideâlâ gadîjumâ ðâdai balansçðanai jânotiek gan attiecîbâ uz gaisa patçriòu, gan uz siltumnesçja patçriòu, bet faktiski mûsu apstâkïos ðos divus posmus neizpilda pienâcîgi. Augstâk uzskaitîtâs mehâniskâs problçmas var novçrst, tieði pârslçdzot sistçmu automâtiskâs regulâcijas reþîmâ. Sistçmas palaiðana un pârslçgðana automâtiskâs regulâcijas reþîmâ ïauj salîdzinoði îsâ laikâ uzrâdît ðâdus trûkumus un lokalizçt to parâdîðanâs vietas. Ja pilnîbâ samontçta sistçma nenodroðina nepiecieðamos parametrus pie 100% atvçrtiem vârstiem, pie tam, ja absolûti analoìiska sistçma citâ çkas daïâ normâli funkcionç ar vârstiem, kas atvçrti tikai par 30%, tad tas liecina par to, ka ir kâdas problçmas tieði ar aprîkojumu. Gadîjumâ, ja uzreiz neizdodas izveidot mijiedarbîbu ar saistîtajiem uzòçmumiem, izveidojas konfliktsituâcija. Ir jâveic parametru mçrîjumi daþâdos sistçmas posmos, tas palîdz lokalizçt problemâtiskos posmus un nosaka, kuram jâuzòemas atbildîba par to likvidçðanu. Uzòçmumiem, kuri veic primsekspluatâcijas regulçjumus, noteikti ir nepiecieðamais mçraparâtu komplekts visâm saistîtajâm iekârtâm, lai pârliecinâtos par kïûdu esamîbu vai neesamîbu. Obligâti ir jâbût ierîèu komplektam ventilâcijas parametru mçrîjumiem, kâ arî aparâtiem, ko lieto, veicot apkures sistçmu pirmsekspluatâcijas regulçjumu. Pie tam, ja ventilâcijas sistçmu mçrîjumiem izmanto universâlas mçrierîces, tad apkures sistçmas uzstâdîðanai katrs lielais raþotâjs piedâvâ savu oriìinâlo mçriekârtu komplektu. Nepastâv universâla iekârta, kas pârklâtu visu raþotâju visas aprîkojuma lînijas. Ja nav iespçjams veikt tieðus mçrîjumus, kïûdas var noteikt un aptuveni lokalizçt pçc monometru râdîjumiem un balansçðanas vârstu stâvokïa. Gadîjumâ, ja sistçma ir ideâli nobalansçta, bet prasîtie parametri netiek sasniegti, jâveic aprçíinu pareizîbas pârbaude. Sadarbîbas problçma ar saistîtajiem uzòçmumiem - tâ ir


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Automatizâcijas risinâjumi

foto: FESTO

gan tehniska, gan organizatoriska rakstura problçma un bieþi vissareþìîtâkâ ðajâ etapâ. Te arî parâdâs jautâjums, kas saistîts ar ðo uzòçmumu pastâvîgu klâtesamîbu objektâ. Siltuma punkts, aukstuma centrs ir sistçmas atslçgas sastâvdaïas, bez to iepriekðçjas uzstâdîðanas nav iespçjama citu inþeniersistçmu normâla nodoðana ekspluatâcijâ, bet paða siltuma punkta noregulçðana nav iespçjama, jo daïa slodzes vienkârði nav pieslçgta fiziski (tieði cauruïu sabiezinâjumu dçï). Rezultâtâ sistçmas regulçðanu nâkas atkârtot vairâkas reizes, ar tai sekojoðu pieslçgtâs slodzes korekciju.

Kontrolierus pieslçdz pie personâlâ datora vai pie protokola RS-232, vai arî pçdçjos gados aizvien vairâk ar TCP IP. Te var izdalît divus darba posmus: sistçmas konfigurçðana (konfigurâcijas ielâde kontrolieru atmiòâ) un sistçmas darba algoritma uzstâdîðana.

Vçl viens svarîgs moments, kas prasa îpaðu uzmanîbu ðajâ posmâ, - sistçmas darba reþîms gadîjumâ, ja pilsçtas siltumtîklos nav siltumnesçja. Obligâti ir paredzçti speciâli reþîmi vasaras periodâ, kad siltumnesçjs ir atslçgts. Siltuma punktos paredzçta kontûra rezervâcija ar elektrisku tilpnes ûdenssildîtâju (elektrisko boileru) palîdzîbu.

Ðo darbu pilda programmçtâji. Speciâlistam, kas veic montâþas sistçmas automatizâciju, jâbût ar pamata kvalifikâciju, kas ïauj strâdât ar kontrolieru programmçðanas programmu paketçm, bet viòam nav jâsaprot grafiku jçga, aizsardzîbas pakâpe un citas sîkâkas sistçmas darba detaïas. Speciâlista uzdevums ðajâ etapâ - nodroðinât fiziskos sakarus. Nâkamajam speciâlistam, kurð nodarbojas ar tâlâku sistçmas programmçðanu, jau jâbût ar savu redzçjumu par sistçmas darbu un viòa darba izpilde lielâ mçrâ ir atkarîga no viòa zinâðanâm, kvalifikâcijas, pieredzes un no viòa izpratnes pakâpes par sistçmâ notiekoðajiem procesiem.

Visi raþotâji piedâvâ programmpaketes kontrolieru programmçðanai. Daudziem raþotâjiem ir atseviðías kontrolieru lînijas, îpaði augðçjâ lîmeòa (lielâkas ietilpîbas), kas ir brîvi programmçjamas.

No vienas puses, tehnologs kopçjâ paskaidrojoðajâ tekstâ pie projekta par tâ inþeniertehnisko daïu apraksta sistçmas darba reþîmus (aukstajâ, siltajâ un gada pârejas periodos). No otras puses, ðis apraksts var nebût pilnîbâ detalizçts -

41


42

Automatizâcijas risinâjumi

bieþi vien runa var bût tikai par vairâkiem desmitiem daþâdu avârijas situâciju. Tâdçï sistçmas aizsardzîbas pakâpju daudzums ir atkarîgs tieði no programmçtâja risinâjuma, kas ir atkarîgs no viòa zinâðanâm un pieredzes. Jau automatizâcijas lîmenî jârealizç virkne aizsardzîbas veidu, tâdi, kâ, piemçram, sistçmas piespiedu apstâðanâs, atvienojot palaiðanas íçdes, apstâdinot invertorus aizsalðanas draudu gadîjumos. Jânodroðina papildu uzdotie parametri - preventîva sistçmas apstâdinâðana daþos starpdevçju vçrtîbu gadîjumos: vai nu krîtoties gaisa temperatûrai noteiktos gaisa vados, vai krîtot siltumnesçja temperatûrai. Te runa ir par to, ka sistçmas atslçgðanai nevajag gaidît brîdi, kad siltumnesçja temperatûra noslîd lîdz 3°C un parâdâs sistçmas aizsalðanas draudi; ja apgrieztâ siltumnesçja aprçíinâtâ temperatûra nokrît lîdz 20-30°C, tad jau tajâ brîdî var izdarît secinâjumu par nestandarta situâcijas parâdîðanos un veikt pasâkumus, lai atklâtu to avotu. Prasme noteikt ðâdas sistçmas kïûdu pazîmes pçc iespçjas agrâkâ stadijâ ir viena no programmçtâja nepiecieðamâkajâm îpaðîbâm. Programmpaketes, ko izstrâdâ automatizâcijas sistçmu raþotâji, ïauj veikt virkni operâciju ar kontrolieriem. Pirmkârt, ar ðo programmu palîdzîbu var kontrolierî ielâdçt operacionâlo sistçmu. Kâ zinâms, kontrolieris pçc savas bûtîbas ir minidators, kuram ir sava atmiòa, savs mikroprocesors un atbilstoði, sava operacionâlâ sistçma. Mûsdienâs daudziem kontrolieriem raþotâji periodiski (parasti reizi vairâkos gados) izlaiþ ðo operacionâlo sistçmu atjaunotâs versijas. Atjaunotajâs versijâs, pirmkârt, ir izlabotas pamanîtâs kïûdas, otrkârt, jaunâs versijas optimizç programmas darbu (piemçram, paâtrina datu savâkðanas ciklu utt.). Otrkârt - tas ir vizuâli orientçjoðâs vides radîðanas un ielâdçðanas instruments. Programmas kods jebkurâ gadîjumâ atrodas vairâkos failos. Programmas pakete ïauj nozîmîgi paâtrinât un vienkârðot paðu programmçðanas procesu. Ar ðâdu pieeju nav nepiecieðamîbas rakstît programmas kodu, kas sastâv no vairâkiem tûkstoðiem rindu. Kontroliera darba algoritma realizâcijai ðajâ gadîjumâ izmanto vizuâlâs programmçðanas tehnoloìijas. Treðkârt, programmpaketes pamata pielietojums ir treðo raþotâju aprîkojuma integrâcija sistçmâ. Ir kontrolieri, kuri atbalsta atvçrtos interfeisus. Iekârtas mijiedarbojas ar kontrolieriem un savâ starpâ ar daþâdu protokolu palîdzîbu. Ðîs iekârtas pievienojas datu bâzei. Piemç-

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

ram, ja tâs ir LON iekârtas, tad tâs licenzç platformas izstrâdâtâji (Echelon Corporation), pârdodot savus tâ dçvçtos kredîtus - LON iekârtus aktivizçtâjus LON tîkla ietvaros. Programmas pakete ïauj, izveidojot LON tîklu, integrçt tajâ visas citu raþotâju iekârtas, kas atbalsta atbilstoðo protokolu. Apskatâmâ programmpakete ðajâ gadîjumâ ir LON vides veidoðanas lîdzeklis. Tâ ïauj strâdât gan ar iekðçjiem (aizvçrtajiem) uzòçmuma protokoliem - kontroliera raþotâjiem, gan arî ar ârçjiem protokoliem. Tas ir îpaði svarîgi sakarâ ar to, ka mûsdienâs neviens raþotâjs nevar nosegt visu aprîkojuma lîniju (nevar raþot absolûti visu tipu iekârtas), îpaði tas attiecas uz daþâdiem elektrîbas skaitîtâjiem, siltumskaitîtâjiem utt., kas atbalsta LON, MODBUS interfeisu. Ar apskatîtâs programmpaketes palîdzîbu visu ðo daþâdo aprîkojumu var integrçt sistçmâ un informâciju ievadît kontrolierî. Mûsu valsts apstâkïos, veicot konkursu par automatizâcijas sistçmu realizâciju, salîdzinoði liela uzmanîba tiek pievçrsta finanðu aspektiem un licencçðanas jautâjumiem. Ieinteresçto speciâlistu starpâ tiek veiktas diskusijas par ðo tçmu. Zinâms, ka lîdzîgas programmpaketes savâ starpâ atðíiras ar salîdzinoði augstâm izmaksâm, to izmantoðanu nepiecieðams licencçt, iziet apmâcîbu raþotâja sertificçtos mâcîbu centros. Ðî apstâkïa dçï iespçja iegût programmpaketi ir samçrâ ierobeþotam skaitam uzòçmumu. Daïa aprîkojuma raþotâju, tieði otrâdi, sâkuði izstrâdât atvçrto programmu produktus, tomçr ðobrîd visplaðâk izplatîtas ir tieði komerciâlâs programmpaketes. Visiem nozîmîgâkajiem raþotâjiem ir tieði licencçtâs programmpaketes. Abâs ðajâs pieejâs ir plusi un mînusi, un vienmçr nepiecieðams skaidri apzinâties tâs vai citas pieejas iespçjamâs priekðrocîbas un trûkumus. Var paredzçt, ka minimâlas maksas vai pat brîvas pieejas programmpakeðu dçï palielinâsies to uzòçmumu skaits, kas bûs ieinteresçti tâs iegâdâties un lietot. Bet, no otras puses, vienmçr jâòem vçrâ, ka programmçtâju skaits, kas ir spçjîgi kvalificçti strâdât ar samçrâ sareþìîtu tehnoloìisko aprîkojumu, ir ierobeþots. Jebkuram pirmsekspluatâcijas regulçjuma uzòçmumam ir jânodroðina garantija uzstâdîtajai sistçmai. Pirmsekspluatâcijas regulçjuma uzòçmums veic programmas palaiðanu un dod garantiju savam darbam, bet ðeit parâdâs jautâjums: kas savukârt dos garantiju pirmseskpluatâcijas uzòçmumam, ka aprîkojums strâdâs tieði ar to programmas kodu, ko veidojis ðî uzòçmuma programmçtâjs, ja jau programmpakete tâ izveidoðanai ir brîvi pieejama un ðî koda


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

modifikâcijas iespçjas parâdâs arî speciâlistiem, kuru kvalifikâcija ir nezinâma? Citiem vârdiem sakot, nav skaidrs, kâ pirmsekspluatâcijas regulçjuma uzòçmums var garantçt sistçmas darbu, ja pastâv hipotçtiska iespçja par nekvalificçta personâla iejaukðanos sistçmas darba algoritmos. Tas ir jautâjums par tehnoloìisko droðîbu, par objektâ funkcionçjoðâ aprîkojuma droðîbu, kas bieþi vien var apdraudçt arî objektâ esoðo cilvçku dzîvîbu. Iespçjamu ieinteresçtîbu par tâdas programmpaketes iegûðanu varçtu izteikt uzòçmums, kas ekspluatç objektu, kurâ atrodas ðâds aprîkojums. Ekspluatâcijas gaitâ nereti parâdâs situâcijas, kad ir nepiecieðams veikt kâdas izmaiòas programmatûras vidç. Nokomplektçtajai sistçmai vienmçr ir kâda rezerve pie ieejas/izejas, òemot vçrâ moduïu lietoðanas bieþumu, vienmçr paliek nelietotas ieejas un bieþi pasûtîtâjs lûdz paredzçt rezerves ieejas/izejas. Parâdâs tehniska iespçja modernizçt sistçmu, pieslçgt papildu moduïus. Ekspluatçjoðai organizâcijai parâdâs izvçles iespçjas izpildît ðos darbus paðu spçkiem vai piesaistît specializçtu uzòçmumu. Mûsdienâs programmnodroðinâjums ïauj izsekot visâm manipulâcijâm, kas saistîtas ar kontroliera darbu; sistçmas kodola pârlâde kontrolierî vienmçr tiek fiksçta. Var izsekot, kad un ar kâdu atslçgu veikta ðâda pârlâde. Galu galâ kontrolierî nekorekti uzrakstîta programmnodroðinâjuma ielâdes rezultâtâ var notikt aprîkojuma izieðana no ierindas (sistçmas atkuðana, sûkòu izieðana no ierindas un ieíîlçðanas utt. ). Nav pilnîbâ skaidrs, vai ðâda izieðana no ierindas jâuzskata par garantijas gadîjumu. Acîmredzot no pirmsekspluatâcijas regulçjuma uzòçmuma viedokïa uz ðâdiem gadîjumiem nevar attiekties garantija. Parâdâs potenciâla konfliktsituâcija. No prakses zinâmi piemçri, kad nekvalificçts personâls izved no ierindas aprîkojumu ar ïoti elementârâm operâcijâm. Piemçram, liekot jaunu operacionâlâs sistçmas versiju, obligâti nepiecieðams nodroðinât aparatûras nepârtrauktu baroðanu. Ja tiek pârkâpts ðis vienkârðais noteikums un baroðana pazûd vai arî ir sprieguma svârstîbas, tad no ierindas var iziet aparatûra vairâku tûkstoðu eiro vçrtîbâ. Cita kïûda - programmnodroðinâjuma likðana, kas paredzçts citas modifikâcijas aprîkojumam. No otras puses, lielie ekspluatâcijas uzòçmumi, kuri atbild par vairâkiem desmitiem objektu, daudzos no kuriem garantija ir sen beigusies, saskaras ar nepiecieðamîbu mainît kontrolieru darbîbas algoritmu, piemçram, ja tiek plânveidîgi modernizçts aprîkojums. Bet ðâdiem uzòçmumiem ir savi kvalificçti programmçtâji un tie var

Automatizâcijas risinâjumi

atïauties iegâdâties un licencçt programmpaketes, neskatoties uz to salîdzinoði augstajâm izmaksâm. Uz kopçjo izdevumu fona, ko tçrç ðâda veida çku ekspluatâcijai, ðâdu programmpakeðu iegâde nesastâda nozîmîgus izdevumus ðâdam uzòçmumam. Tâdçjâdi stingrâs licencçðanas politika, kâ arî zinâmâ mçrâ, programmpaketes augstâs izmaksas kontrolieru programmçðanai ir savâ ziòâ traucçjoðs faktors uzòçmumiem, kuri ir ieinteresçti âtri gût peïòu, toties tos neinteresç tâlâka objekta funkcionçðana. Apgût darba iemaòas ar dotajâm paketçm ir salîdzinoði viegli pat speciâlistam ar samçrâ zemu kvalifikâciju, bet realizçt sistçmas darba algoritmu tâ, lai tâ darbotos tâ kâ nepiecieðamas jebkuros apstâkïos, var tikai augsti kvalificçts programmçtâjs. Parâdâs vçl virkne nianðu, kas atðíir lielos pirmsekspluatâcijas regulçjuma uzòçmumus. Tâ ir pieeja pie raþotâja aktuâlâs tehniskâs informâcijas, pie operacionâlo sistçmu savietoðanas lînijas. Katra raþotâja aprîkojums nemitîgi tiek pilnveidots, un mçìinâjumi pieslçgt iepriekðçjâs paaudzes moduïus pie pçdçjo modifikâciju kontrolieriem var arî nevainagoties panâkumiem. Visi augstâk minçtie apstâkïi noveduði pie tâ, ka ðobrîd mûsu tirgû darbojas salîdzinoði neliels skaits organizâciju, kas veic komplekso lielo raþotâju veidoto automatizâcijas sistçmu palaiðanu ekspluatâcijâ. Programmpaketes kontrolieru programmçðanai bez tam ir ïoti dârgas un tâs piegâdâ tikai uzòçmumiem, t.i., fiziska persona faktiski nevar iegût ðo paketi likumîgi. Lielu objektu gadîjumos runa ir par daudziem tûkstoðiem tikai fizisku punktu. Prakse râda, ka, uzrakstot programmas kodu uz jebkuru tûkstoti fizisku punktu, parâdâs apmçrâm tâds pats daudzums aprçíinâto pseidopunktu. Ja nepiecieðams veikt nenozîmîgas izmaiòas darba programmas algoritmâ, piemçram, pievienot divus punktus, un ja nav vecâ programmas koda, tad, lai ieviestu divus jaunus punktus, ir nepiecieðams pârrakstît visu sistçmas darba loìiku, t.i., pârrakstît darba algoritmu visiem ðiem vairâkiem tûkstoðiem punktu. Bez acîmredzamas darbietilpîbas ðâdas darbîbas ir arî bîstamas, jo var ieviest arî kïûdas. Ârzemçs ir izpratne par darbu ar tehniskâ atbalsta speciâlistiem. Pie mums bieþi vien objekta îpaðnieki, kuriem ir sistçma vairâku desmitu tûkstoðu eiro vçrtîbâ, cenðas ekonomçt uz daþiem desmitiem eiro attiecîbâ uz speciâlistu un cenðas ieviest izmaiòas vai novçrst problçmas saviem spçkiem.

43


44

Automatizâcijas risinâjumi

Objektus aprçíina uz salîdzinoði ilgu ekspluatâcijas laiku un inþeniersistçmâm tajos, kâ arî automatizâcijas sistçmâm arî jâfunkcionç salîdzinoði ilgi. Nav nekâdas garantijas, ka uzòçmums, kas ir veicis aprîkojuma palaiðanu, arî ilgstoði veiksmîgi darbosies. Kâdas formas beidz pastâvçt, kâdas aiziet no tirgus un parâdâs jauni uzòçmumi. To saprotot, lielie pirmsekspluatâcijas regulçjuma uzòçmumi nekad attiecîbâ uz gala patçrçtâju neizmanto roku izgrieðanas metodi. Aizejot no objekta, nopietni uzòçmumi noteikti atstâj pasûtîtâjam pilnu dokumentâcijas komplektu un visas programmas koda elektroniskâs versijas. Ja objekta ekspluatâcijas dienestam ir nepiecieðamâ programmpakete, tad vienmçr ir iespçjams saprast sistçmas darba algoritmu un to izmainît vai modernizçt. Ja arî ðâdas programmpaketes ekspluatâcijas dienestam nav, vienmçr ir iespçjams izsaukt dotâs jomas speciâlistu, kuram ir visi nepiecieðamie instrumenti, ðajâ gadîjumâ - nepiecieðamais programmnodroðinâjums. Ðie speciâlisti ieguvuði programmas koda rezerves kopiju un nepiecieðamo dokumentâciju var ïoti âtri saprast algoritmu un veikt atbilstoðas izmaiòas. Pçc tam, kad sistçma ir samontçta, uzlikta un nodota ekspluatâcijâ, parâdâs jautâjums par tâs operatîvu vadîbu. Ekspluatâcijas dienestiem sistçmas interfeiss parâdâs kâ indikatoru kopums uz vadîbas paneïiem, kas atspoguïo sistçmas stâvokli. Neskatoties uz visâm sistçmas dispeèerizâcijas iespçjâm, pastâv arî iespçja to pieslçgt un saòemt informâciju no paða kontroliera, lai to operatîvi vadîtu uz vietas. Pieslçdzot portatîvo datoru ar atbilstoðo programmnodroðinâjumu, uz ekrâna parâdâs tehnoloìiskais logs ar parametriem tehnisko adreðu un reâlo stâvokïu veidâ. Atðíirîbâ no dispeèerizâcijas stacijas te maz uzmanîbas pievçrð esoðâs informâcijas vizualizâcijai un uzskatâmîbai, galvenais uzsvars ir uz tehnisko informâciju, kura ïauj speciâlistam saprast sistçmas darbu. Objekta automatizâcijas sistçma sastâv no trim lîmeòiem. Pirmais lîmenis — izzpildiekârtas un mehânismi. Otrais lîmenis - kontrolieru lîmenis ar informâcijas savâkðanas un apmaiòas moduïiem. Ðo sistçmu palaiðanas aspekti jau aplûkoti augstâk. Treðais lîmenis - centralizçtâs dispeèeru vadîbas pirmsekspluatâcijas regulçjums, kas dod iespçju vadît visas sistçmas no viena centrâlâ dispeèeru punkta. Ðajâ gadîjumâ ekspluatâcijas dienestam nav nepiecieðamîbas pârvietoties pa visu objektu, atseviðíi palaiþot sistçmas (kaut arî tâda iespçja paliek kâ rezerves variants).

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Noteiktas sistçmas palaiðanas un apstâdinâðanas komandas var izstrâdât tâ, lai tâs var veikt automatizçti, iedarbinot pçc laika grafika (tâ, piemçram, var darbinât ventilâcijas sistçmas biroju telpâs), vai arî atkarîbâ no atseviðíu dçvçju râdîtâjiem (biroja telpu apgaismojums var darboties vai nu pçc laika grafika, vai arî atbilstoði apgaismojumam uz ielas), vai arî vçl kâdos citos veidos. Tâlâk parâdâs jautâjums par informâcijas vizualizâciju. Tas arî ir treðais augstâkais automatizâcijas sistçmas lîmenis - jautâjums par informâcijas apmaiòu starp kontrolieriem un darba staciju, vai arî informâcijas savâkðanas un apstrâdes serveri ar tâlâku tâs pârdali caur parasto Ethernet tîklu ar automatizçtâm operatoru darba vietâm. Tas atkarîgs no tâ, vai pasûtîtâjam (precîzâk ekspluatâcijas dienestam) ir paredzçta viena darba vieta sistçmas apkalpoðanai vai arî tâdas darba vietas ir vairâkas. Lielie automatizâcijas sistçmu aprîkojuma piegâdâtâji piedâvâ speciâlas programmpaketes, kas ïauj integrçt visas çkas sistçmas vienotâ informatîvajâ bâzç. Ðî programmpakete ir ar savu licenci un iegâdâta tieði konkrçtajam objektam. Ðâda pakete jau vairs nepieder pirmsekspluatâcijas regulçjuma uzòçmumam, bet pasûtîtâjam. Pasûtîtâjs vçl projektçðanas etapâ ieliek tehniskajâ uzdevumâ nepiecieðamo funkcionâlo un integrâcijas nepiecieðamîbu ar citu uzòçmumu iekârtâm. Ðîs citas iekârtas var nodot informâciju tranzîtâ caur kontrolieri (vidçjâ lîmeòa kontrolieri), kâ arî tieði uz serveri. Piemçram, devçji, no kuru râdîjumiem atkarîgs sistçmas darba algoritms, vienmçr ir pieslçgti tieði pie kontroliera. Tâ dara tâdçï, lai iespçjamâ servera avârija neiespaidotu sistçmas darbu. Ja devçja râdîjumiem ir informatîvs raksturs, piemçram, servisa datu iegûðana no aukstuma apgâdes stacijâm, elektroenerìijas uzskaites râdîjumi, tad ðâdu devçju pieslçdz tieði pie informâcijas savâkðanas un apstrâdes servera. Programmpaketes izmaksas atkarîgas no punktu daudzuma, pie tam ðîs izmaksas mainâs lineâri. Nav nepiecieðamîbas iegâdâties programmpaketi iepriekð, jo, modernizçjot un paplaðinot sistçmu, vienlaicîgi modernizçjas arî programmpakete. Apskatîsim tipisku programmpaketi, kas realizç dotâs çkas risinâjumu. Ðâda programmpakete sastâv no trim pamatkomponentiem - tas ir sistçmas kodols un papildu instrumentârijs no divâm programmpaketçm. Sistçmas kodols, kas nodroðina informâcijas savâkðanu un apkopoðanu, strâdâ vai nu uz darba stacijas, vai uz serve-


Automatizâcijas risinâjumi

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

ra (atkarîbâ no sistçmas konfigurâcijas) un patiesîbâ ir Datu bâzu vadîbas sistçma (DBVS), kas formç un aizpilda datu bâzi, ievâcot datus no kontrolieriem un ierakstot tos atbilstoðajâ atmiòas apvidû. Otra programmpakete - displeju veidotâjs, grafiskâ pakete, kas satur vizualizâcijas instrumentâriju. Ja, programmçjot kontrolieri, tâ darba realizâcija ir acîmredzama - ir zinâmas tehniskâs adreses, tad vizualizâcijas jautâjumos ïoti daudz kas ir atkarîgs no pasûtîtâja personiskâs izvçles. Neviens no pasûtîtâjiem neveic darba pieòemðanu tieði no kontroliera. Iespçju demonstrâcija, nodoðana pasûtîtâjam un sistçmas pieòemðana notiek no dispeèervadîbas stacijas dispeèerpunktâ. Visa informâcija atspoguïojas vizuâli, ar daþâdu mnemonisko shçmu palîdzîbu. Pirmsekspluatâcijas regulçjuma uzòçmums piedâvâ pasûtîtâjam vairâkus informâcijas vizualizâcijas ekrânus. Bet pasûtîtâjam var bût savs situâcijas redzçjums, bez tam, ir tîri subjektîvas izvçles attiecîbâ uz krâsu, ðriftu u.c. Skaidrs, ka atspoguïot visus ðos momentus tehnoloìiskajâ uzdevumâ ir vienkârði neiespçjami. Bez tam ekspluatâcijas gaitâ var atklâties kâdas nianses, kurâm iepriekð nav pievçrsta pietiekama uzmanîba. Pasûtîtâjam, kuram ir pieejams çrts instrumentârijs, ir iespçjams ïoti elastîgi noregulçt informâcijas attçloðanas sistçmu atkarîbâ no savâm prasîbâm. Sistçmas regulçðanas iespçjas daþâda lîmeòa darbiniekiem stipri atðíiras (pieejas ierobeþojumi). Treðâ programmpakete ïauj ievâkt datus no tehniskajâm adresçm un pârveido informâciju abstraktâ datu bâzç. Ðajâ paketç iekïauti tieði visi vârstu sakari, visi protokoli un formçjas iekðçjo tîklu datu bâze. Tehniskâs adreses kontrolieru lîmenî vienmçr tiek dotas ar latîòu burtiem. Ar ðîs paketes palîdzîbu var veikt lokalizâciju. Lokalizâcijas valodu daudzums nav ierobeþots. Ðî programmpakete var pildît arî kontrolieru funkcijas, bet jau augstâkâ lîmenî. Tâ ïauj aprakstît arî kâdas grupu operâcijas skriptu lîmenî, piemçram, iekïauj vienlaicîgu visa kompleksa fasâdes apgaismojumu, kas sastâv no vairâkâm çkâm, vai vienlaicîgi visâ kompleksâ nomainît visus uzstâdîjumus. Ðâda pieeja, no vienas puses, ïauj aizsargât sistçmu, aizliedzot nesankcionçtas operâcijas, no otras puses, dod iespçju ekspluatâcijas apkalpei samçrâ elastîgi vadît sistçmu. Pabeidzot visus pirmsekspluatâcijas regulçjuma etapus, sistçmu nodod pasûtîtâjam vai nu izmçìinâjumu eksplu-

foto: FESTO

atâcijai, vai arî tiek parakstîts akts par pirmsekspluatâcijas regulçjumu darbu nobeigðanu, lai varçtu sâkt darboties garantijas periods. Darbuzòçmçjs cenðas pçc iespçjas âtrâk pabeigt visus darbus un aiziet no objekta; tajâ paðâ laikâ pasûtîtâjs cenðas pçc iespçjas ilgâk ekspluatçt objektu uz darbuzòçmçja rçíina, neparakstot ðos aktus. Te daudz kas atkarîgs no pasûtîtâja un darbuzòçmçja attiecîbu vçstures, tâlâko attiecîbu perspektîvas utt. Ir divi objekta ekspluatâcijas reþîmi - ziemas un vasaras, kad sistçma strâdâ absolûti atðíirîgi. Pastâv vçl divi pârejas periodi, no inþeniersistçmu darbîbas viedokïa tie ir lîdzîgi. Pasûtîtâjam sistçma jâpieòem tad, kad tâ strâdâ visos reþîmos. Pirmsekspluatâcijas regulçjuma pamatdarbi attiecas uz rudens periodu, jo visi pamatdarbi (siltuma punktu palaiðana, siltumnesçja padeve) ir orientçti uz apkures sezonas sâkumu. Automatizâcijas sistçma programmçjas pilnîbâ, bet vasaras periodu ziemâ pârbaudît nav iespçjams. Pasûtîtâjs var pamatot atteikðanos parakstît pieòemðanas aktu ar to, ka viòð nav redzçjis sistçmas darbu vasaras periodâ. Pretarguments ðeit ir visu sistçmas darba programmu izdruku uzrâdîðana vasaras periodâ, kâ arî tas apstâklis, ka obligâtais minimâlais garantijas laiks iekïaus arî vasaras periodu un visi pamanîtie trûkumi tiks novçrsti garantijas laikâ. Noslçgumâ jâatzîmç apstâklis, ka obligâts noteikums pçc pirmsekspluatâcijas darbu pabeigðanas un automatizâcijas sistçmu nodoðanas ekspluatâcijâ ir izmçìinâjuma ekspluatâcijas personâla apmâcîba. EA

45


46

Automatizâcijas risinâjumi

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Vai vajadzîgas intelektuâlâs çkas krîzes laikâ? Igors Ðaranskis

Tâ dçvçtâs intelektuâlâs çkas pirms globâlâs finanðu krîzes kïuva arvien populârâkas visâ pasaulç. Japânâ un citâs Âzijas attîstîtajâs valstîs, ASV, Rietumeiropâ praktiski vairs netiek bûvçtas mâjas, kuras netiek apgâdâtas ar intelektuâlajâm vadîbas sistçmâm. Tiesa gan Pasaules finansiâlâ krîze sâk ðo procesu piebremzçt. Lîdz ar krîzi nekustamo îpaðumu sektorâ, arvien mazâk bûvç patieðâm komfortablas un superenergoefektîvas biroju, viesnîcu un dzîvojamâs çkas. Tomçr ir skaidri redzama tendence, ka tâdas bûves arî nâkotnç tiks celtas arvien vairâk. Pieprasîjums pçc intelektuâlâm çku vadîbas sistçmâm ir liels, tomçr tâdu çku, kuras patieðâm varçtu dçvçt par intelektuâlâm, pasaulç nav nemaz tik daudz. Pârsvarâ jaunajos celtniecîbas objektos tiek izmantoti tikai atseviðíi intelektuâlo çku elementi. Speciâlistu izpratnç çku par intelektuâlu var dçvçt tad, ja tajâ realizçta vairâk nekâ 40 inþeniertehnisko sistçmu kompleksa integrâcija.

Japâna un pârçjâ Âzija Par vienu no pirmajâm intelektuâlajâm çkâm pasaulç uzskatâma japâòu profesora Kena Sakamuras Troòa mâja Tokijâ, kura uzbûvçta 20. gs. 80. gadu beigâs. Laika apstâkïu devçji ðajâ çkâ atver logus, kad pûð svaiga brîze no okeâna puses, un ieslçdz kondicionieri, kad kïûst pârâk karsti. Ja pârâk skaïi sâk spçlçt radio, logi automâtiski aizveras, lai netraucçtu kaimiòus, ja zvana telefons, automâtiski tiek samazinâts mûzikas skaïums, kâ arî pielietoti citi risinâjumi, kas pirms 20 gadiem bija vçl neredzçti. Japâna ir viena no vadoðajâm valstîm


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

pasaulç intelektuâlo çku koncepcijas realizâcijâ. Paðlaik Japânâ izbûvçts visai liels viesnîcu tîkls, kurâs izmantoti intelektuâlo çku principi, turklât visus modernâs civilizâcijas labumus var baudît par samçrîgu cenu. Îpaði izceïams ir Shiodome Sumitomo Building Tokijâ. Neskatoties uz visiem globâlajiem satricinâjumiem, Íîna turpina strauji attîstîties, virkne ðâdu celtòu ir uzbûvçtas un tiek bûvçtas Pekinâ un Ðanhajâ. Interesants ir Taipejas tornis Taipeja 101 Taivanâ. Bûvei ir 101 stâvs, tâs augstums ir 509 m un pieder Taipei City administrâcijai. Çka ir apgâdâta ar visâm iespçjamajâm modernâkajâm iekârtâm. Celtniecîbas bums pçc inerces turpinâs arî daþâs ar naftu bagâtâs arâbu valstîs, bet paredzams, ka tas drîz varçtu apsîkt. Kâ vienu no interesantâkajâm çkâm Âzijâ var izcelt Telecom Tower (Clipsal C-Bus) torni Kualalumpurâ, Malaizijâ. Çka veidota uzvilkta loka formâ un tai ir 62 stâvi. Çkâ integrçtas 11 daþâdas inþenierkomunikâciju sistçmas. Programmnodroðinâjumam izmantota SCADA C-Lution, kas ir pazîstamâ Citect SCADA C-Bus versija. Vienâ sistçmâ integrçtas 3700 vadîbas ierîces, kas veic vairâk nekâ 6500 daþâda noslogojuma íçþu kontroli.

Automatizâcijas risinâjumi

tiem var ieslçgt jebkuru attçlu no arhîva, kurâ glabâjas liels skaits gleznu, videoierakstu, filmu un TV raidîjumu. Cilvçkam pârvietojoties pa çku, izvçlçtais videofails viòu pavadîs visa marðruta garumâ. Ja apmeklçtâjs çkâ neatrodas pirmo reizi, vadîbas sistçma atcerçsies viesa vçlmes un atjaunos to izpildîðanu arî nâkamâ apmeklçjuma reizç. Lîdz loìiskai pilnîbai çkâ ir novestas automâtiskâs klimata kontroles, apgaismojuma, telekomunikâciju, apsardzes un citas vadîbas sistçmas. Pie kam cilvçks, atrodoties çkâ, nekïûst par elektronisko smadzeòu vergu, jo jebkurâ mirklî var atgriezties pie tradicionâlâs manuâlâs daþâdu ierîèu vadîbas, jo visur izvietoti arî tradicionâlie slçdþi. Starp citâm pazîstamâkajâm intelektuâlajâm çkâm ASV var minçt Rokfellera centru un ANO çku Òujorkâ. Îpaðu ievçrîbu ir izpelnîjies viens no lielâkajiem tirdzniecîbas centriem Mall of America, kurð atrodas Blumingtonâ, Minesotas ðtatâ. Tas aizòem 12 hektâru platîbu, bet çkas ekspluatçjamâ platîba ir apmçram 500 000 kvadrâtmetru. Ðajâ kompleksâ vadîbas sistçma Infinity apkalpo vairâk nekâ 1700 kontrolieru un 4 operatoru sistçmas. Sistçmas uzdevumos ietilpst optimâla temperatûras, gaisa spiediena un mitruma nodroðinâðana çkâ, apgaismojuma sistçmas vadîba, piedûmojuma likvidçðana, pieejas kontrole, kâ arî transporta kustîbas vadîba milzîgajâ piebûvçtajâ autostâvvietâ.

Microsoft un citas ASV çkas Viena no dârgâkajâm intelektuâlajâm çkâm pasaulç ir bûvçta ASV pilsçtâ Redmondâ pçc Microsoft kompânijas dibinâtâja Bila Geitsa pasûtîjuma. Çkas izmaksas tiek lçstas apmçram 100 miljonu ASV dolâru apmçrâ. Tâ ir daudzstâvu villa, kura apgâdâta ar paðâm modernâkajâm, augsti tehnoloìiskâm iekârtâm. Çkâ realizçta datorkontrole pâr visâm çkas inþeniertehniskajâm sistçmâm, katrâ telpâ tiek uzturçts optimâls mikroklimats. Ieejot çkâ, apmeklçtâjs saòem îpaðu elektronisko karti, kas nodroðina piekïûðanu daþâdâm celtnes informatîvajâm sistçmâm. Turpmâk elektroniskâ karte devçjiem ziòo, kur atrodas viesis, lai vadîbas sistçma varçtu nodroðinât viòa vçlmju realizâciju, vai arî kontrolçtu, vai tas neveic kâdas nevçlamas darbîbas. Diennakts tumðajâ laikâ katru cilvçku, kas atrodas çkâ, pavada kustîgs gaismas vilnis - jo tâlâk viòð atrodas no kâda gaismas íermeòa, jo mazâka kïûst tâ apgaismojuma intensitâte. Nospieþot pogu uz tâlvadîbas pults, vai arî ar balss komandu, ir iespçjams aktivizçt kâdu no gaismas íermeòu grupâm telpâ, atkarîbâ no noskaòojuma vai situâcijas. Visas sienas ir apgâdâtas ar iebûvçtiem TV ekrâniem. Ar tâs paðas universâlâs vadîbas pults palîdzîbu uz jebkura no

Intelektuâlâs Eiropas lidostas Eiropâ izveidota îpaða organizâcija, kura darbojas ar daþâdu çku automatizâcijas standartu ievieðanu, Eiropas intelektuâlo çku grupa - EIBG. 1992. gadâ ekspluatâcijâ nodotâ starptautiskâ lidosta Minhene II ir otra lielâkâ Vâcijas lidosta pçc Frankfurtes. Tâ aizòem plaðu teritoriju un tajâ ietilpst 120 daþâdu çku. Lai optimizçtu ðî kompleksa funkcijas, vienlaicîgi nodroðinot augstu komforta lîmeni un apmeklçtâju droðîbu, tika izmantota speciâli projektçta lidostas vadîbas sistçma. Tâ kontrolç 112 000 punktus (maksimâlâ veiktspçja 200 000 punktu kontrole) un integrç 13 lielas apakðsistçmas no 9 daþâdiem piegâdâtâjiem. Tâ nodroðina kontroli pâr visiem komponentiem, tai skaitâ par kompleksa enerìçtisko iekârtu, kâ arî kontrolç pasaþieru pârvietoðanos terminâla robeþâs, veic iekðçjâ apgaismojuma sistçmas vadîbu, skrejceïa apgaismojuma, bagâþas transportçðanas un iekâpðanas pâreju kontroli. Lidostas Minhene II vadîbas sistçma ir

47


48

Automatizâcijas risinâjumi

viens no labâkajiem piemçriem, kâ integrçt daþâdas çku kompleksa funkcijas, paaugstinot ekspluatâcijas kontroli un efektivitâti. Viens no pilnîgâkajiem intelektuâlâs çkas koncepcijas realizâcijas piemçriem ir arî Hîtrovas lidosta Londonâ. Ðo projektu sadarbîbâ ar lielâkajiem sistçmu integratoriem izstrâdâja kompânija, kura ir industriâlâ standarta LonWorks ieviesçja - Echelon Corporation.

Intelektuâlie toròi Pçc kompânijas Siemens departamenta Siemens Building Technologies datiem, tâ gada laikâ ar daþâdâm vadîbas sistçmâm apgâdâ vidçji 10 tûkstoðus çku, no kurâm apmçram 20% var dçvçt par intelektuâlâm. Piemçram, bankas Credit Suisse First Boston çka Londonâ. Çkâ uzstâdîtas 5 vadîbas stacijas, 40 000 datu punkti (ieskaitot attâlinâtas çkas), integrçti elektroskaitîtâji Autometer, ABB izpildmehânismi, elektrosadales un garantçtâs elektrobaroðanas sistçmas Leibert un citi komponenti. Starp citiem intelektuâlo çku projektiem, ko realizçjis Siemens Building Technologies, var minçt Francijas nacionâlo bibliotçku. Ðeit realizçta çkas vadîbas sistçma, kura kontrolç 400 000 kvadrâtmetrus plaðu celtni. Projekta realizâcijas laikâ vienâ sistçmâ integrçts liels komponentu daudzums: kontrolieru DDC integrâcija, izmantojot PROFIBUS maìistrâli, uzstâdîti apmçram 2000 kontrolieru un terminâlu, kâ arî 25 000 datu punktu. Bibliotçkas vadîbas sistçma nodroðina veselu virkni priekðrocîbu, piemçram, optimâlus apstâkïus grâmatu glabâðanai, kâ arî çrtîbas un komfortu 35 000 apmeklçtâju dienâ. Jâpiemin arî tornis Millenium Vînç, Austrijâ. Tâ augstums ir 202 m un celtnei ir 50 stâvu. Çkas, kurâ izvietoti biroji, apartamenti, tirdzniecîbas un izklaides centri, kopçjâ platîba ir 100 000 kvadrâtmetru. Ðî çka ir apgâdâta ar vadîbas staciju DESIGO INSIGHT un tajâ ir 11 000 fizisko punktu, 1000 kontrolieru DESIGO RX un izmantota LONMARK maìistrâle.

Intelektuâlais ciemats Kompânija ISC House, Lielbritânijâ ir izveidojusi ciematu Dickens Heath Village. Realizçjot ciemata inþeniertehnisko koncepciju, ir racionâli integrçtas visas iedzîvotâju vajadzîbas, ieskaitot ugunsdroðîbu, apsardzi, informatîvo nodroði-

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

nâjumu, apgâdi ar nepiecieðamajiem resursiem un citi. Vadîbas sistçma izveidota uz Andover Controls bâzes. Ciemats sadalîts trijâs kvalitâtes kategorijâs. Pirmâ jeb standarta kategorijâ apvienotas sabiedriskâs çkas (veikali, restorâni, medicînas centrs, biroji), kuras izmanto ciemata iedzîvotâji ar standarta kategorijas dzîvojamo zonu. Otrajâ jeb uzlabotajâ kategorijâ ietilpst biroji, parks, stâvvietu zona, kâ arî uzlabotâs kategorijas dzîvojamâ zona ar rindu mâjâm un apartamentiem. Treðâ kategorija jeb elitârâ, kurâ ietilpst individuâlâs dzîvojamâs çkas, gleznu galerija, kâ arî pazemes stâvvieta. Ciemata teritorijâ ir vienota iekïûðanas sistçma. Lai nodroðinâtu vienotu un elastîgu informatîvâs integrâcijas sistçmu, izmantota maìistrâle uz TCP/IP protokola bâzes. Izmantojot modernu vadîbas sistçmu Andover Controls, izdevies izveidot vienotu informatîvo pakalpojumu centru, kas iekïauj âtrgaitas internetu, elektronisko pastu, telefona sakarus, komunikâciju starp iedzîvotâju terminâliem, pasûtîjumu dienestu, ciemata informatîvo datu bâzi, bezvadu piekïuvi ciemata pakalpojumu tîklam, izmantojot BlueTooth. Ðî sistçma ïâvusi integrçt arî visas droðîbas sistçmas, apvienojot droðîbas un piekïuves kontroles sistçmas ar automâtisku viesu reìistrâciju, ugunsdroðîbas signalizâciju, videonovçroðanas sistçmu, digitâlo ierakstu, automâtisku cilvçku videoidentifikâciju, automaðînu numuru atpazîðanu, attçlu eksportu un nosûtîðanu pa elektronisko pastu. Sistçma realizç arî vienotu drenâþas sistçmas un dzeramâ ûdens kvalitâtes kontroli un vada papildus attîrîðanas iekârtas, kâ arî veic citu resursu kontroli. Realizçta arî vienota visu ciemata iedzîvotâju finanðu norçíinu sistçma, òemot vçrâ to maksâtspçju, tiek veikti arî automâtiski norçíini par saòemtajiem pakalpojumiem un precçm. Plaðâs Andover Controls iespçjas ïâva realizçt arî paplaðinâtu analîtisko atskaiðu kompleksu par visiem ciemata darbîbas procesiem. Sistçma ïauj noteikt likumsakarîbas, lai, izejot no tâm, varçtu optimizçt vadîbas algoritmus. Paðlaik ðâda intelektuâlo çku vai ciematu bûvniecîba var likties izðíçrdîba, un lielâks uzsvars tiek likts uz izmaksu samazinâðanu, kâ arî energoefektivitâti. Par to, kâ attîstâs çku automâtiskâs vadîbas sistçmas, vairâk varçsim spriest pçc tam, kad normalizçsies finanðu situâcija pasaules tirgos. EA


50

Visnopietnâkâ enerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2009

Aizvakardienas joki Zinâtnieki uztvçruði pirmo signâlu no ârpuszemes civilizâcijas. Pçc atðifrçðanas tas skançja aptuveni ðâdi: - Aizsûtiet 6 x 10^50 ûdeòraþa atomu uz tðs saules sistçmu, kas ir saraksta augðpusç, izsvîtrojiet to, pievienojiet jûsu saules sistçmu saraksta beigâs un tad aizsûtiet sarakstu 100 citâm civilizâcijâm. Pçc 1/10 Galaktikas apgrieðanâs perioda Jûs saòemsiet pietiekoði daudz ûdeòraþa, lai uzturçtu Jûsu civilizâciju lîdz entropija sasniegs savu maksimumu. TAS TIEÐÂM DARBOJAS!

- Tev ir savs darbs, bet man - savçjais! - mierîgi noteica brigadieris, aiznaglodams zârka vâku.

*** -

Krîtas naftas cenas! Laikam jau arî benzînam... Nç, benzînam gan nç. Kâpçc? Nezinu, laikam pie mums to netaisa no naftas.

***

***

Pie darbinieka pienâk noliktavas vadîtâjs un saka: - Tu pie mums strâdâ jau trîs mçneðus, bet vçl joprojâm neesi iemâcîjies atðíirt pirmâs ðíiras ogles no otrâs! - Toties tagad es zinu, ka tonna ogïu sver tieði 700 kilogramu!

Nodokïu inspektora dzîvoklî zvana telefons. Kâda ìimenes draudzene paceï klausuli un saka: - Saimnieka nav mâjâs! Kas zvana? - Te viòa draugs... - Atvainojiet, laikam bûsiet sajaucis numuru...

*** Programmçtâjs atnâcis pieteikties darbâ. Apstâjies pie lifta, viòð ilgi stâv ar neizpratni sejâ. Kâds no garâmejoðajiem jautâ, kas noticis? - Savâda lieta, - programmçtâjs atbild, - man teica, ka personâldaïa ir 3. stâvâ pa kreisi. Bet te ir pogas tikai augðup un lejup…

*** Nodokïu policijai notiek reids Centrâltirgû. Viens no privâtuzòçmçjiem tiek aizturçts. - Tûlît es tev parâdîðu, kâ slçpt ienâkumus! - saka policists. Uzòçmçjs (priecîgi): - Liels paldies! Parâdiet gan, lûdzu, citâdi es iekrîtu jau treðo reizi!

*** Boss - jaunajam darbiniekam: - Tagad paòemiet slotu un ðeit visu saslaukiet! - Atvainojiet, direktor, bet es taèu esmu beidzis universitâti! - viòð saðutis atbild. - Ak, pareizi! Nu tad pirmajâ reizç es parâdîðu, kâ tas darâms...

***

***

***

Kapsçtâ kâdu bçru laikâ kapraèu brigadieris pamana nelaiíim no kabatas rçgojamies ârâ 50 latu naudaszîmi. Viòð palûdz vienam no kapraèiem pasaukt bçriniekus malâ, bet pats sniedzas pçc naudas. Tajâ pat mirklî nelaiíis viòu saíer aiz rokas un iesaucas: - Nodokïu inspekcija! Kontrolapbedîjums!

Direktors - padotajiem: - Jûs þçlojaties par krîzi, dzîves apstâkïu pasliktinâðanos...bet jums, starp citu, ðogad alga ir par 75% lielâka! - Lielâka nekâ kad...? - kâds jautâ. - Nekâ nâkamgad!

Sarunâjas divi kolçìi: - Zini, mûsu grâmatvedis ir îsts krâpnieks, bet arî taisnîgs cilvçks. - Kâ tâ?! - Viòð apkrâpj visus bez izòçmuma!



EA 2009/03