Issuu on Google+


Saturs

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Enerìçtika un Automatizâcija Profesionâls þurnâls par enerìçtiku un automatizâcijas risinâjumiem

02/2009 Jaunais un aktuâlais Nozaru jaunumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .6

Iznâk 10 reizes gadâ Nâkoðais E&A numurs – 2009. gada aprîlî

14. lpp.

Numura intervija

MIL reì. nr. 000702573 Izdevçjs

Jçkabpils siltumapgâdes sistçmas attîstîba - paveiktais un

SIA Haidenfelde

iecerçtais . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .14 Redakcijas adrese: Ausekïa ielâ 3 - 111

Enerìçtikas politika

Rîgâ, LV-1010

MK noteikumi. Daudzdzîvokïu mâju siltumnoturîbas

Tâlrunis 67324667 Fakss 67324668

24. lpp.

uzlaboðanas pasâkumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .19

E-pasts: ea@baltenergy.com

Normatîvie akti, kas saistoði HES valdîtâjam vides

http://www.baltenergy.com

aizsardzîbas jomâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .24 Galvenais redaktors Andrejs Vasiïjevs

Energoresursi

Mob. t. 29483500

Latvijas granulas Zviedrijai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .26

Atbildîgais redaktors

26. lpp.

Pasaules koka granulu tirgus jaunâkâ informâcija . . . . . . . .30

Ivars Ðèegoïihins Tâlrunis 67324680

Biomasas lîdzsadedzinâðana - no izpçtes lîdz reâlam

Mob. t. 26535806

pielietojumam . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .36 Reklâma Ivars Nececkis

Elektroenerìçtika

Mob. t. 29410490

Þurnâlu var abonçt, sazinoties ar

Latvenergo viedoklis par situâciju enerìçtikâ . . . . . . . . . . .38

30. lpp.

redakciju.

Tehnoloìijas Ja nav norâdîts savâdâk, þurnâlâ izmantotas fotogrâfijas no izdevçja,

rakstu

autoru

un

Vai redzçsim elektromobiïus Latvijas ielâs? . . . . . . . . . . . .40

firmu

arhîviem. Autorrakstos par vizuâlâ materiâla autortiesîbâm ir atbil-

Ventilâcija un kondicionçðana

dîgs raksta autors.

Jauna pieeja kondicionçðanai. Vâcijas pieredze . . . . . . . . .44 38. lpp.

Pârpublicçðana tikai ar izdevçja rakstisku atïauju. Citçjot atsauce

Viedoklis

obligâta.

Pasaules krîze un Latvijas enerìçtika . . . . . . . . . . . . . . . .48 Par rakstos pausto faktu un datu pareizîbu atbild to autori.

Þurnâla Interneta versija: www.baltenergy.com

Visnopietnâkâ enerìçtika Aizvakardienas joki . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .50 40. lpp.

5


6

Nozaru jaunumi

ENERÌÇTIKAS POLITIKA Noteiks ogïûdeòraþu ieguves valsts nodevas aprçíinâðanas un maksâðanas kârtîbu Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi likumprojektu Par ogïûdeòraþu ieguves valsts nodevu un 12. martâ iesniedza starpinstitûciju saskaòoðanai. Likums noteiks ogïûdeòraþu ieguves valsts nodevas aprçíinâðanas un maksâðanas kârtîbu.

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

kabineta 2000. gada 8. februâra noteikumi Nr. 53 Noteikumi par naftas ieguves valsts nodevu. Detalizçti ar likumprojektu Par ogïûdeòraþu ieguves valsts nodevu var iepazîties Ekonomikas ministrijas interneta mâjaslapâ: http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=22042 .

ENERGOEFEKTIVITÂTE

Latvijas Republikas ekskluzîvajâ ekonomiskajâ zonâ un teritorijâ atrodas perspektîvas ogïûdeòraþu iegulu ìeoloìiskâs struktûras, par kurâm interesi izrâdîjuðas vairâkas ârvalstu naftas kompânijas. Paðlaik ir izsniegtas divas licences ogïûdeòraþu izpçtes un ieguves darbiem jûrâ, kâ arî izsludinâðanai tiek gatavots vçl viens licencçðanas konkurss ogïûdeòraþu izpçtei un ieguvei jûrâ, licences laukumâ, kuru vairâkas ârvalstu kompânijas ir novçrtçjuðas kâ ïoti perspektîvu ogïûdeòraþu ieguvei.

Pieejams ERAF finansçjums daudzdzîvokïu dzîvojamo mâju siltinâðanas pasâkumiem

Valsts îpaðumâ esoðajâ zemç un LR ekskluzîvajâ ekonomiskajâ zonâ zemes dzîlçs esoðie resursi pieder valstij, bet zemç, kas nav valsts îpaðumâ, zemes dzîles un visi derîgie izrakteòi, kas tajâs atrodas, pieder zemes îpaðniekam. Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts nosaka kârtîbu, kâdâ tiek maksâta valsts nodeva par ogïûdeòraþu ieguvi, kâ arî nodevas apmçru un aprçíinâðanas kârtîbu. Ogïûdeòraþu ieguves valsts nodevas likme tiks noteikta atkarîbâ no mçnesî iegûto ogïûdeòraþu daudzuma katrâ atradnç, vienlaikus nodalot naftas un dabasgâzes ieguves nodevas likmes aprçíinâðanas kârtîbu.

Kopçjais aktivitâtes ietvaros pieejamais publiskais finansçjums ir 16 634 764,16 latu: 1. projektu iesniegumu atlases kârtai pieejamais finansçjums ir 4 000 000 latu, 2. atlases kârtai - 4 000 000 latu, 3. atlases kârtai - 4 000 000 latu, 4. atlases kârtai - 4 634 764,16 latu.

Ekonomikas ministrija piedâvâ noteikt atðíirîgu nodevu par iegûtiem ogïûdeòraþiem valsts îpaðumâ esoðajâ zemç un zemç, kas nav valsts îpaðums. Valsts îpaðumâ esoðajâ zemç un zemç, kas atrodas Latvijas ekskluzîvajâ ekonomiskajâ zonâ, nodevas apmçrs bûs 12,5% no Latvijâ iegûto ogïûdeòraþu daudzuma, bet zemç, kas nav valsts îpaðumâ, nodevas apmçrs bûs ievçrojami mazâks - 2-4% no Latvijâ iegûto ogïûdeòraþu daudzuma. Ievieðot valsts nodevu par iegûtajiem ogïûdeòraþiem, palielinâsies valsts budþeta ieòçmumi. Pçc ðî likumprojekta apstiprinâðanas papildus bûs jâizdod Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka Valsts ieòçmumu dienesta realizçto kontroli pâr iegûto ogïûdeòraþu daudzumu un Ministru kabineta noteikumi par ogïûdeòraþu ieguves valsts nodevas maksâðanas uzraudzîbas kârtîbu. Vienlaikus ar ðî likuma spçkâ stâðanos spçku zaudçs Ministru

Bûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu valsts aìentûra 10. martâ izsludinâja atklâtu projektu iesniegumu atlases èetras kârtas 3.4.4.1.aktivitâtç Daudzdzîvokïu mâju siltumnoturîbas uzlaboðanas pasâkumi. Aktivitâtes mçríis ir paaugstinât mâjokïu energoefektivitâti daudzdzîvokïu dzîvojamâs mâjâs, lai nodroðinâtu dzîvojamâ fonda ilgtspçju un energoresursu efektîvu izmantoðanu.

Aktivitâtes ietvaros tiks segti lîdz 50% no kopçjâm attiecinâmajâm mâjas siltinâðanai veiktajâm izmaksâm. Vienas mâjas siltinâðanai maksimâli pieïaujamais atbalsta apjoms ir lîdz 100 000 latiem, nepârsniedzot 35 latus uz vienu dzîvojamâs mâjas kopçjâs platîbas kvadrâtmetru. Finansçjumu varçs saòemt daudzdzîvokïu dzîvojamo namu dzîvokïu îpaðnieki vai to pilnvarotâs personas. Projektu iesniegumu iesniegðanas termiòi: - 1. atlases kârtai no 2009. gada 14. aprîïa-2009. 14. maijam (ieskaitot) - 2. atlases kârtai no 2009. gada 15. maija-2009. 15. jûnijam (ieskaitot) - 3. atlases kârtai no 2009. gada 16. jûnija-2009. 16. jûlijam (ieskaitot) - 4. atlases kârtai no 2009. gada 17. jûlija-2009. 17. augustam (ieskaitot)

gada gada gada gada

Projektu iesniegums jâiesniedz: Bûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu valsts aìentûrâ, Mucenieku ielâ 3, 201. kab., Rîgâ, LV- 1010 (personîgi darba dienâs no 8.3017.00 vai pa pastu, kâ arî sûtot uz elektroniskâ pasta adresi: bema@bema.gov.lv elektroniska dokumenta for-


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

mâ parakstîtu ar droðu elektronisko parakstu un apliecinâtu ar laika zîmogu). Ministru kabineta 2009. gada 10. februâra noteikumus nr.138 Noteikumi par darbîbas programmas Infrastruktûra un pakalpojumi papildinâjuma 3.4.4.1. aktivitâti Daudzdzîvokïu mâju siltumnoturîbas uzlaboðanas pasâkumi, kâ arî citus aktivitâtei saistoðos dokumentus un informâciju par seminâriem var iegût esfondi.bema.gov.lv (sadaïâs Aktivitâtes un Seminâri).

Ventspils pilsçtas dome pieðíir lîdzfinansçjumu energoefektivitâtes pasâkumu veikðanai daudzdzîvokïu dzîvojamajâs mâjâs 16. martâ Ventspils pilsçtas domes sçdç pieòçma lçmumu pieðíirt lîdzfinansçjumu energoaudita veikðanai vairâkâs dzîvojamajâs mâjâs Ventspilî. Lçmums par palîdzîbas pieðíirðanu energoefektivitâtes pasâkumu veikðanai ir pieòemts saskaòâ ar Ventspils pilsçtas saistoðajiem noteikumiem Ventspils pilsçtas paðvaldîbas palîdzîbas pieðíirðanas kârtîba energoefektivitâtes pasâkumu veikðanai dzîvojamâs mâjâs, ko Ventspils pilsçtas dome 2008. gada 9. jûnijâ apstiprinâja ar mçríi veicinât dzîvojamo mâju energoefektivitâtes pasâkumus. Paðvaldîbas pieðíirtâ palîdzîba jeb lîdzfinansçjums ir Ls 2355,50 jeb 50% no energoaudita izmaksâm (Ls 4711,00). Ventspils pilsçtas domes saistoðie noteikumi Ventspils pilsçtas paðvaldîbas palîdzîbas pieðíirðanas kârtîba energoefektivitâtes pasâkumu veikðanai daudzdzîvokïu dzîvojamâs mâjâs paredz, ka paðvaldîbas palîdzîbu - lîdzfinansçjumu energoefektivitâtes pasâkumiem - pieðíir ðâdiem projektiem: - dzîvojamâs mâjas energoauditam - 50% no sagatavoðanas izmaksâm, bet ne vairâk kâ 250 latu apmçrâ, indeksçjot ðo summu ik gadu ar bûvniecîbas izmaksu indeksu iepriekðçjâ gadâ; - dzîvojamâs mâjas renovâcijai - 10% no renovâcijas projekta kopçjâm atbalstâmajâm izmaksâm, bet ne vairâk kâ 7 lati uz vienu dzîvojamâs mâjas kopçjâs platîbas kvadrâtmetru, indeksçjot minçto summu ik gadu ar bûvniecîbas izmaksu indeksu iepriekðçjâ gadâ. Kopð 2008. gada jûlija Ventspils pilsçtas domç ir iesniegti 49 iesniegumi palîdzîbas saòemðanai energoaudita veikðanai un renovâcijas darbiem energoefektivitâtes paaugstinâðanai.


8

Nozaru jaunumi

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Pieejams Kohçzijas fonda finansçjums enerìçtikas atbalsta pasâkumiem

Programmas Inteliìenta enerìija Eiropai ietvaros uzsâkta 9 projektu îstenoðana

Bûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu valsts aìentûra 13. martâ izsludinâja atklâtu projektu iesniegumu atlasi divâs enerìçtikas aktivitâtçs: - 3.5.2.1.aktivitâtç Pasâkumi centralizçtâs siltumapgâdes sistçmu efektivitâtes paaugstinâðanai. Aktivitâtes mçríis ir bûtiski paaugstinât siltumenerìijas raþoðanas efektivitâti, samazinât siltumenerìijas zudumus pârvades un sadales sistçmâs un sekmçt fosilo kurinâmâ veidu aizvietoðanu ar atjaunojamajiem vai cita veida kurinâmajiem. Aktivitâtes ietvaros pieejamais Eiropas Savienîbas Kohçzijas fonda (KF) finansçjums ir 42 322 856 latu.

2008. gadâ 9 Latvijas uzòçmumi un sabiedriskâs organizâcijas ir sekmîgi uzsâkuðas îstenot 2007. gadâ iesniegtos un apstiprinâtos projektus Eiropas Savienîbas finansçðanas programmâ Inteliìenta enerìija Eiropai (Intelligent Energy for Europe). Visu projektu kopçjais mçríis ir paaugstinât energoefektivitâti.

Aktivitâtes ietvaros projekta iesniegumu var iesniegt sabiedriskâ pakalpojuma sniedzçjs - komercsabiedrîba, kurai ir licence siltumenerìijas raþoðanai vai pârvadei un sadalei, ja to nosaka normatîvie akti enerìçtikas jomâ. Projektu iesniegumu iesniegðanas termiòð ir no 2009. gada 14. aprîïa lîdz 2009. gada 26. maijam (ieskaitot). - 3.5.2.2.aktivitâtç Atjaunojamo energoresursu izmantojoðu koìenerâcijas elektrostaciju attîstîba, kuras mçríis ir bûtiski paaugstinât elektroenerìijas un siltumenerìijas raþoðanas apjomus no atjaunojamiem energoresursiem, tâdçjâdi mazinot Latvijas atkarîbu no primâro enerìijas resursu importa. Aktivitâtes ietvaros pieejamais KF finansçjums ir 17 345 202,72 latu. Finansçjumam var pieteikties sabiedriskâ pakalpojuma sniedzçjs - komercsabiedrîba, kurai ir licence siltumenerìijas raþoðanai, ja to nosaka normatîvie akti enerìçtikas jomâ. Projektu iesniegumu iesniegðanas termiòð ir no 2009. gada 14. aprîïa lîdz 2009. gada 31. jûlijam (ieskaitot). Projektu iesniegumi jâiesniedz: Bûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu valsts aìentûrâ, Mucenieku ielâ 3, 201. kab., Rîgâ, LV-1010 (personîgi darba dienâs no 8.3017.00 vai pa pastu, kâ arî sûtot uz elektroniskâ pasta adresi: bema@bema.gov.lv elektroniska dokumenta formâ parakstîtu ar droðu elektronisko parakstu un apliecinâtu ar laika zîmogu). Aktivitâtes regulçjuðos Ministru kabineta noteikumus, kâ arî citus saistoðos dokumentus un informâciju par seminâriem var iegût esfondi.bema.gov.lv (sadaïâs Aktivitâtes un Seminâri).

2007. gadâ daþâdas organizâcijas un uzòçmumi no Latvijas izskatîðanai iesniedza 22 projektus Eiropas Savienîbas finansçðanas programmai Inteliìenta enerìija Eiropai (turpmâk - IEE), no kuriem lîdzfinansçjums tika pieðíirts 9 projektiem. Projektu kopçjâs izmaksas ir 10,8 milj. EUR, no kuriem Latvijas partneru daïa ir 505 tûkstoði EUR. Apstiprinâto projektu pamatmçríis ir paaugstinât çku energoefektivitâti un izglîtot enerìijas galapatçrçtâjus. Marta beigâs Bûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu valsts aìentûra, kas ir programmas Inteliìenta enerìija Eiropai nacionâlais koordinators Latvijâ, plâno organizçt informatîvu seminâru. Tâ mçríis bûs informçt interesentus par 2009. gada finansçðanas programmas prioritâtçm, vçrtçðanas kritçrijiem un ievieðanas gaitu. Par programmu Inteliìenta enerìija - Eiropai IEE finansç Eiropas Savienîba. Tâs mçríis ir veicinât plaðâku energoefektivitâtes pasâkumu ievieðanu un atjaunojamo resursu izmantoðanu Eiropâ. 2009. gadâ programmas kopçjais plânotais finansçjums ir 65 milj. eiro. Ðî gada IEE programmâ ir vairâkas jaunas prioritâtes, piemçram, profesionâïu - celtnieku, elektriíu, specializçto veikalu pârdevçju - izglîtoðana energoefektivitâtes paaugstinâðanas jautâjumos, kâ arî STEER programmas uzsvars uz tâda dzîvesveida veicinâðanu, kas ir no automaðînâm neatkarîgs, vai atbalsts sabiedriskâ transporta izmantoðanai ikdienâ. Vçlreiz jâatzîmç, ka IEE programmas ietvaros netiek finansçti bûvniecîbas darbi un iekârtu iegâde, pilotprojekti, kâ arî tehniskâs izpçtes projekti energoefektivitâtes paaugstinâðanas un atjaunojamo energoresursu izmantoðanas jomâs. IEE ietvaros îstenotie projekti tiek lîdzfinansçti (2009. gadâ plânotâ atbalsta intensitâte lîdz 75% no kopçjâ projekta apjoma), ja to mçríi saskan ar programmas uzdevumiem: - Energoefektivitâte un racionâla enerìijas izmantoðana (SAVE);


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

- Atjaunojamâ enerìija un jauni enerìijas avoti (ALTENER); - Enerìçtikas aspekti transporta sektorâ (STEER); - Integrçtâs iniciatîvas (HORIZONTAL). Projektu îstenoðanai var pieteikties jebkura valsts vai privâta organizâcija (juridiska persona), kura dibinâta Eiropas Savienîbas valstîs, Norvçìijâ, Îslandç, Lihtenðteinâ un Horvâtijâ, kâ arî starptautiskas organizâcijas.

Çku energoefektivitâtes programmu Latvijâ pagaidâm nevar uzsâkt Daþâdu iemeslu dçï çku energoefektivitâtes programmas îstenoðanu Latvijâ pagaidâm nevar sâkt, ðâdu viedokli aìentûrai LETA paudis Latvijas Bûvinþenieru savienîbas (LBS) valdes priekðsçdçtâjs Mârtiòð Straume. M. Straume norâda, ka Latvija pagaidâm nav gatava ðâdas programmas realizâcijai, jo ir jâveic virkne procedûru, jâizstrâdâ daþâdi metodiskie norâdîjumi un nolikumi, jâapmâca auditori un jâveic auditi. Tiks pieðíirta valsts nauda, lai izvçlçtos darbu veicçju, iepirkumi bûs jâveic atbilstoði Publisko iepirkumu likumâ noteiktajâm procedûrâm un noteiktajiem realizâcijas laikiem. Lai veiktu iepirkumu, jâbût kaut vai vienkârðotam tehniskajam projektam ar definçtiem bûvdarbu apjomiem un specifikâcijâm. Lai izstrâdâtu tehnisko projektu, jâbût izraudzîtâm Ministru kabineta (MK) noteikumos Daudzdzîvokïu mâju siltumnoturîbas uzlaboðanas pasâkumi noteiktajâm prasîbâm atbilstoðas çkas, informç M. Straume. Ja çkas ir izvçlçtas, tad, lai noteiktu, kas jâòem vçrâ, izstrâdâjot tehnisko projektu, çkâm jâveic komplekss audits, tajâ skaitâ konstrukciju siltumnoturîbas audits, kuru korekti ar mçrinstrumentiem var veikt tikai pie negatîvas ârçjâs temperatûras. Tâtad ðim gadam tas ir jau nokavçts, norâda LBS vadîtâjs. Lai veiktu energosertifikâciju un izstrâdâtu tehnisko projektu, ðo darbu izpildei nepiecieðami finanðu lîdzekïi, jo piedâvâtâ finanðu dotâcija iestâsies tikai tad un tikai tam, kas uzvarçs Bûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïa aìentûras organizçtajâ publiskajâ iepirkumâ, skaidro eksperts. “Ja vçlamies, lai energoefektivitâtes programma, kâ tas ir daudzâs pasaules valstîs, tieðâm kïûtu par valsts program-


10

Nozaru jaunumi

mu, energoauditi jâveic un energopases jâizstrâdâ pçc vienotas metodikas, kura paðreizçjâ etapâ ir tikai tapðanas stadijâ,” skaidro M. Straume. “Un pats galvenais, ja vçlamies, lai siltinâðanas programmâ ar saviem lîdzekïiem iesaistâs arî iedzîvotâji, viòiem jâbût pârliecinâtiem, ka ieguldîjumi pârskatâmâ periodâ atmaksâsies, ka nebûs jâmaksâ par zudumiem nesakârtotâs katlu mâjâs, siltuma mezglos un tîklos,” uzsver LBS priekðsçdçtâjs. Kâ norâda M. Straume, tâpçc parlamentam un valdîbai ir nepiecieðama politiska griba, lai valstî centralizçti sakârtotu siltuma piegâdes sistçmu, kurâ paðreiz vidçji pazûd lîdz 26% siltuma enerìijas, lai siltuma piegâdâtâju darbinieku atmaksas sistçma bûtu pakârtota nevis piegâdâtâ siltuma daudzumam, bet gan faktiskajai siltuma ekonomijai piegâdes sistçmâs salîdzinâjumâ ar teorçtiski aprçíinâto un auditçto apjomu. LBS vadîtâjs arî atzîmçja, ka energoefektivitâtes pasâkumiem paredzçtâ summa - 16,6 miljoni latu - nebût neatrisina problçmas bûvindustrijâ. Jaunâs valdîbas deklarâcijâ kâ viena no prioritârâm darbîbas jomâm definçta energoefektivitâtes programmas realizâcija bûvniecîbâ un çku ekspluatâcijâ. Izskançjis apgalvojums, ka kopçjo aktivitâðu robeþâs pieejamais publiskais finansçjums bûs 16 634 764,16 lati. Lai arî ðis finansçjums ir tikai nepilns 1% no pagâjuðâ gada kopçjâ bûvniecîbas apjoma valstî, tomçr arî tas ir labi, uzskata Bûvinþenieru savienîbas vadîtâjs. “Lai varçtu sâkt energoefektivitâtes programmas mçrítiecîgu realizâciju, valstî jâveic virkne funkciju, kuru realizâcija par noþçlu prasa tâdus resursus kâ laiku un naudu. Negribçtos, ka rastos iespaids, ka pçc finanðu lîdzekïu izdalîðanas nekavçjoði varçs uzsâkt programmas realizâciju, tas ir dot darbu bûvniekiem - pasâkumu realizçtâjiem,” saka M. Straume. Lai risinâtu problçmas, Ekonomikas ministrijai (EM) un Bûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu aìentûrai (BEMA) ir jâsaòem papildu administratîvâs pilnvaras un bûtiski jâpasteidzina MK noteikumu Daudzdzîvokïu mâju siltumnoturîbas uzlaboðanas pasâkumi programmas realizâcija, seviðíu uzmanîbu pievçrðot metodisko noteikumu sagatavoðanai, uzskata LBS priekðsçdçtâjs. Savukârt paðvaldîbâm ir jâizvçlas mâjas - potenciâlie siltumnoturîbas uzlaboðanas objekti - un jâatrod finansçjums

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

to auditiem un tehniskâ projekta izstrâdei. Korektu auditu ar siltuma zudumu mçrîjumiem ðî gada programmai izstrâdât vairs nevar, tâdçï ir jâveic çku tehniskie apsekojumi un veicamo pasâkumu teorçtiskie aprçíini. Tâpat nekavçjoties jâveic auditoru apmâcîba pçc vienotas programmas un, lai paâtrinâtu tehnisko projektu izstrâdi, jâizstrâdâ siltinâðanas tipveida konstruktîvie varianti visâm siltinâðanai paredzçtajâm sçrijveida mâjâm, plânojot, ka siltinâðanas tehniskais projekts sastâvçs no dotajam objektam piesaistîta tipveida risinâjuma. Ðo tipveida konstruktîvo risinâjumu izstrâdi varçtu finansçt potenciâlie siltumizolâcijas materiâlu piegâdâtâji, pieïauj M. Straume. “Lai tieðâm valsts energoefektivitâtes programma nebûtu tikai darbîbas imitâcija, mums visiem nekavçjoties EM un BEMA funkcionâlâ vadîbâ kopîgi jâstrâdâ, lai vismaz otrajâ pusgadâ programmâ paredzçto reâlo siltinâðanas darbu realizâcija tiktu sâkta mçrítiecîgi,” norâda M. Straume.

SILTUMENERÌÇTIKA Jelgavâ maksa par apkuri samazinâs, nesamaksâto rçíinu apjoms aug Vidçjâ maksa par apkuri februârî Jelgavas pilsçtâ bijusi 1,175 lati (bez PVN) par katru dzîvojamâs platîbas kvadrâtmetru. Salîdzinot ar janvâri, var secinât, ka tâ samazinâjusies, jo gada pirmajâ mçnesî par apkuri bija jâðíiras vidçji no 1,32 Ls/m² (bez PVN). Toties februârî, salîdzinâjumâ ar gada pirmo mçnesi, iekasçjumu apjoms ir samazinâjies par 10%. Tiesa gan, pagaidâm nav konkrçtu datu, cik jelgavnieku un kâdas summas par piegâdâto siltuma enerìiju palikuði parâdâ janvârî. Visdârgâk siltums februârî izmaksâjis Meiju ceïa 40. namâ - 1,89 Ls/m². Iepriekð vairâkus mçneðus visvairâk par apkuri no naudas bija jâðíiras Kungu ielas 21. nama iedzîvotâjiem - virs 2 Ls/m². To Fortum Jelgava skaidroja ar faktu, ka tâ ir netipiskas konstrukcijas çka, kur gandrîz visos dzîvokïos ir trîs ârsienas. Viszemâkâs apkures izmaksas kârtçjo reizi bijuðas pilnîbâ siltinâtajâ çkâ 4. lînijâ 1, kur par kvadrâtmetra apsildi februârî bija jâmaksâ 0,63 lati. Gan jâpiebilst, ka salîdzinoði maz par siltumu prasîts arî no Meiju ceïa 14. mâjas dzîvokïu îpaðniekiem, tur siltuma cena noteikta 0,64 Ls/m².


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

SIA Fortum Jelgava komunikâciju vadîtâja Guntra Matisa piebilst, ka uzòçmuma rîcîbâ nav informâcijas, kâdas ir apkures izmaksas kooperatîvu mâjâs. Lîdz ar to informâcija par augstâkajâm un zemâkajâm apkures izmaksâm visâ pilsçtâ nav pilnîga, secina Fortum Jelgava pârstâve. SIA Fortum Jelgava vçsta, ka saskaòâ ar Latvijas gâzes oficiâlo paziòojumu laikrakstâ Latvijas Vçstnesis, 2009. gada martâ un aprîlî gâzes cena patçrçtâju grupai, kurâ ir SIA Fortum Jelgava, ir tâda pati kâ janvârî un februârî. Lîdz ar to arî Fortum Jelgava siltumenerìijas pârdoðanas tarifs paliek nemainîgs - 50,75 Ls/MWh (bez PVN). “Tomçr, ja salîdzinâm ðâbrîþa tarifu ar to, kas bija spçkâ 2008. gada novembrî un decembrî, tad tâ samazinâjums ir 5,35%,” uzsvçra G. Matisa. Salîdzinâjumâ ar oktobri procentuâlais samazinâjums bûtu vçl lielâks, tomçr oktobra tarifu uzòçmums neizmanto, jo tas stâjâs spçkâ mçneða vidû, turklât apkures sezona bija tikko sâkusies. Òemot vçrâ prognozçto gâzes cenu samazinâjumu, SIA Fortum Jelgava siltumenerìijas tarifs maijâ, salîdzinot ar pçrnâ gada novembri, varçtu samazinâties par 16,04%, bet jûnijâ - par 21,4%. Saistîbâ ar apkures izmaksâm ðis samazinâjums gan vairs nebûs aktuâls, tomçr pilsçtnieku rçíinos mazâkas varçtu bût summas par uzsildîto ûdeni.

Bauskâ februârî siltums izmaksâjis mazâk nekâ janvârî Bauskâ SIA Bauskas siltums apkalpotâs çkâs februârî maksa par siltumu vidçji bijusi par 10 santîmiem zemâka nekâ janvârî. SIA Bauskas siltums ekonomists Gatis Balodis informçja, ka vidçjâ maksa par siltumu janvârî bija 1,17 lati, bet vidçjâ âra gaisa temperatûra bija -1,60C. Februârî vidçjâ maksa par siltumu bija 1,07 lati, lai arî vidçjâ âra gaisa temperatûra bija -30C. Starpîbas iemesls ir ne tikai tas, ka februârî bija par 3 dienâm mazâk. Siltumu tik daudz netçrç, ja laiks ir skaidrâks un saulainâks, kâ arî ir mazâk lietus un vçja, kas rada mitrumu. Siltuma tarifi janvârî un februârî bija vienâdi - 42,32 Ls/MWh, kas kopâ ar 10% pievienotâs vçrtîbas nodokli ir 46,55 lati. Pçc a/s Latvijas gâze sniegtâs informâcijas, tarifs nemainîsies arî martâ.

Nozaru jaunumi

Vismazâkâ maksa par siltumu janvârî un februârî bijusi Dârza ielâ 9 - 0,66 un 0,60 Ls/m². Tâ ir jaunuzceltâs çkas pie Bauskas 2. vidusskolas dzîvojamâ daïa, kas ir siltinâta un iekârtota ar jaunâm apkures sistçmâm. Savukârt vislielâkie maksâjumi par siltumu janvârî bija Dârza ielâ 15 1,63 Ls/m², bet februârî - Dârza ielâ 13 - 1,54 Ls/m². Pçdçjos 5 mçneðos maksa par siltumu SIA Bauskas siltums apsildîtâs çkâs bijusi 0,93 Ls/m². Ðî summa ir tuva tai, kâdu prognozçja jau pirms gada. Daïçji apkures sistçma nomainîta Salâtu ielas 8. mâjâ. Par pieredzi stâsta nama vecâkâ Vçsma Saulîte: “Nesen biju Ekonomikas ministrijâ. Mûs tur slavçja par padarîto, bet iedzîvotâji nav gatavi turpinât renovâciju. Daþi, kas iepriekð bija pret, tagad piekrît, bet citus nevar pârliecinât. Dzîvokïiem, kuros nav nomainîta apkures sistçma, maksa februârî bija 1,17. Ar nomainîto apkures sistçmu - no 82 santîmiem lîdz latam. Balstoties uz pagâjuðâ gada râdîtâjiem, aprçíinâju, ka bez remonta darbiem ðogad bûtu jâmaksâ 1,50 lati par kvadrâtmetru. Dzîvoklî man ir 22 grâdi, tâds siltums ziemâ nekad nav bijis. Lîdz ðim bija 17 grâdi un arî tikai saulainâs dienâs. Apkures sistçmâ turam par trim grâdiem zemâku temperatûru nekâ citus gadus.” Lîdzîgu viedokli pauþ arî citu mâju iedzîvotâji - par spîti tam, ka valsts beidzot ir gatava atbalstît daudzdzîvokïu namu renovâciju, cilvçki krîzes apstâkïos nav gatavi izdevumiem.

Apkures tarifs Liepâjâ samazinâsies par 19% Akciju sabiedrîba Latvijas gâze laikrakstâ Latvijas Vçstnesis 10. marta numurâ publicçjusi informâcija par prognozçtâm dabas gâzes cenâm no ðâ gada maija. Ja uzòçmuma prognoze attaisnosies, Liepâjâ apkures tarifs varçtu samazinâties par 18,96%. Ja 2008. gada novembrî - ðîs apkures sezonas sâkumâ - Liepâjâ apkures tarifs bija 58,37 Ls/MWh (ðeit un tâlâk bez PVN), tad ðâ gada maijâ tas varçtu bût 49,06 Ls/MWh, tâtad par minçtajiem procentiem zemâks. “Maijâ parasti noslçdzas apkures sezona, tomçr ðî ziòa vçstî, ka nâkamajâ apkures sezonâ apkures izmaksas bûs vçl zemâkas. Vçl jo vairâk tâpçc, ka lîdz nâkamajai apkures sezonai uzòçmums Liepâjas enerìija plâno uzstâdît divus jaunus koìenerâcijas katlus, kas raþos elektrîbu un lîdz ar to dos iespçju vçl palçtinât siltuma piegâdi patçrçtâjiem,” jaunumus komentç Liepâjas domes priekðsçdçtâjs Uldis Sesks.

11


12

Nozaru jaunumi

Jau ðogad uzòçmums Liepâjas enerìija plâno piedalîties atlases konkursos, lai pretendçtu uz ES fondu lîdzekïu piesaisti siltumapgâdes traðu rekonstrukcijai, kâ arî vçl viena koìenerâcijas katla uzstâdîðanai, kura darbinâðanai varçs izmantot biomasu (koksnes ðíeldu). Ðo projektu îstenoðana varçtu noslçgties 2010. gadâ, un tas nozîmç, ka pozitîvi pârmaiòu procesi apkures tarifa mazinâðanai turpinâsies. Saskaòâ ar regulatora apstiprinâto tabulu 2008. gada oktobrî, siltuma tarifam Liepâjâ ðajâ apkures sezonâ vajadzçja bût 61,75 Ls/MWh, tomçr ðo tarifu uzòçmums Liepâjas enerìija nav pielietojis, atstâjot to zemâku par 60 latiem. Pretçjâ gadîjumâ tarifa samazinâjums maijâ pret ðo, plânoto tarifu, varçtu sasniegt pat 25,85%.

Gulbenç vçlas rekonstruçt katlumâju SIA Vidzemes enerìija vçlas rekonstruçt katlumâju Gulbenç, Nâkotnes ielâ 7. Uzòçmums Gulbenes bûvvaldç 9. februârî iesniedza bûvniecîbas pieteikumu un skaidro, ka ir paredzçts demontçt esoðo 4 MW jaudas katlu, kuram par kurinâmo izmanto koka skaidas, un tâ vietâ uzstâdît modernu, automatizçtu 6 MW jaudas katlu apkurei ar ðíeldu. Katlumâjai tiks paaugstinâts jumts par 2 metriem. Esoðâ dûmeòa vietâ tiks montçts jauns dûmenis komplektâ ar filtru. Dûmeòa filtra kvalitâte uzlabosies un izmeði bûs nekaitîgâki. Koka skaidu noliktavas vietâ tiks izveidota moderna koksnes ðíeldas noliktava ar ðíeldas padeves sistçmu. Lîdz ar katlu nomaiòu visas katlumâjas jauda palielinâsies lîdz 10 MW. Uzlabosies ekoloìiskâ situâcija, jo ap katlumâju vairs nebûs skaidu pieveduma uzkrâðanas. Nâkotnes ielas 7 katlumâja ir Gulbenes pilsçtas domes îpaðums. Abi apkures katli, kas atrodas tajâ, ir fiziski un morâli novecojuði. “Vecie apkures katli tiek remontçti. Apsaimniekotâjs - SIA Vidzemes enerìija - to uzturçðanâ iegulda savus lîdzekïus. Tomçr pagâjuðajâ apkures sezonâ bija problçmas ar ðo katlu ekspluatâciju. Ðogad tâs ir novçrstas, jo nepiecieðamîbas gadîjumâ tiek ekspluatçts jaunais gâzes katls. To iedarbina uz daþâm stundâm, kas nepiecieðamas, lai savestu kârtîbâ kâdu no ðíeldas katliem Nâkotnes ielâ 7,” stâstîja Gulbenes pilsçtas domes izpilddirektors Gvido Stucka. Tomçr gâzes katls ir risinâjums tikai avârijas situâcijâm. G.Stucka atgâdina, ka Gulbenes deputâti ir lçmuði par to, ka Vidzemes enerìija tai atvçlçtajâ zemç cels jaunu katlumâju. Faktiski tai jau bija jâbût uzceltai. Taèu tas nav noticis. Vai ideja par katlumâjas Nâkotnes ielâ 7 rekonstrukciju nav pre-

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

trunâ ar iepriekð lemto? G. Stucka bilst, ka Vidzemes enerìija noteikti gribçs informçt deputâtus par ðîm idejâm, bet pirms tam firmai Gulbenes bûvvaldç ir jânoskaidro, ko drîkst, ko ne. Pagaidâm ideja esot tikai izlemðanas stadijâ. G. Stucka klâsta, ka, lai uzbûvçtu jaunu katlumâju, Gulbenes centralizçtâs siltumapgâdes nodroðinâtâjam - SIA Vidzemes enerìija - ðajâ objektâ ir jâiegulda liels finansçjums. Tas varçtu bût vismaz pusotrs miljons latu. “Tas atbalsotos siltuma tarifâ,” saka G. Stucka. Savukârt, rekonstruçjot katlumâju Nâkotnes ielâ 7 un viena vecâ katla vietâ ieliekot pilnîgi jaunu, turklât jaudîgâku, tas maksâtu trîsreiz lçtâk. “Viòi ir rçíinâjuði, ka esoðais siltuma tarifs segtu vecâ katla izòemðanu un jauna ielikðanu,” saka G. Stucka. Viòð lçð, ka jaunâ katla cena varçtu bût aptuveni pusmiljons latu, kas tomçr ir trîsreiz lçtâk par jaunas katlumâjas bûvniecîbas izmaksâm. Paredzams, ka jaunais katls bûs tik liels, lai ar to vien varçtu nodroðinât pilsçtas centrâlapkurei visu nepiecieðamo siltuma daudzumu, papildus vairs neizmantojot gâzes katlu. SIA Vidzemes enerìija vçlas paðvaldîbas garantijas un vadîbas pârstâvji ir pieteikuði vizîti pilsçtas domç, lai runâtu par ðiem jautâjumiem. “Viòiem ir bûtiski zinât, vai var droði investçt naudu Gulbenç. Vai nenotiks tâpat kâ Rçzeknç, kur firma investçja savus lîdzekïus pilsçtâ, bet paðvaldîba vçlâk lauza lîgumu. Apkures organizçðanu pâròçma paði pilsçtnieki, bet siltuma tarifs no tâ nekïuva mazâks, tieði otrâdi - tas palielinâjâs,” saka G. Stucka. “Paðlaik izsludinâm cenu aptauju katla iepirkumam, tam ir sagatavota visa nepiecieðamâ dokumentâcija. Tad redzçsim, kas ðobrîd notiek tirgû, kâdas tur ir cenas,” saka SIA Vidzemes enerìija pârstâvis Mindaugs Nevardausks. Viòð apgalvo: “Meklçsim pçc iespçjas lçtâku apkures katlu. Protams, jârçíinâs ar to, ka situâcija tirgû nemitîgi mainâs. Mçs naudu aizòemamies no bankas, bet tai ir vajadzîgas garantijas. Ir jâbût ticîbai, ka spçsim atmaksât kredîtu. Ja kredîta atmaksu izstiepj ilgâkâ laikâ periodâ, tad varam nepalielinât siltuma tarifu. Tas ir kâ minimums! Ir pilnîgi iespçjams, ka pârskatîsim tarifu un samazinâsim to. Ja pilsçtas dome ies mums pretî, tad viss bûs normâli. Siltuma tarifam tad nebûtu jâpalielinâs. Ja situâcija tirgû krasi nemainîsies, tad siltuma tarifs Gulbenç varçtu saglabâties nemainîgs pat 5-10 gadus.” G. Stucka lçð, ka, uzstâdot jaunu, jaudîgâku apkures katlu Nâkotnes ielâ 7, pilsçta ar siltumapgâdes problçmu veik-


Nozaru jaunumi

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

smîgu atrisinâjumu bûtu nodroðinâta turpmâkajiem 5 gadiem. Vai ir arî citi varianti?

Iedzîvotâji ir aicinâti apzinâties, ka SIA Rçzeknes enerìija ir svarîgi, lai rçzeknieði savlaicîgi norçíinâtos par piegâdâtajiem pakalpojumiem, lai tâ savukârt varçtu turpinât iepirkt dabasgâzi no a/s Latvijas gâze un pilsçtâ nodroðinât siltumapgâdi.

“Krîzes laikâ notiek arî neapdomâtas rîcîbas. Ïoti iespçjams, ka, izmantojot to, pilsçtai nâks piedâvâjumi no malas organizçt centrâlapkuri Gulbenç. Mutiski tâdi piedâvâjumi jau ir bijuði. Taèu solîjumi ir viens, otrs - apzinâðanâs, ka ðodien viss maksâ. Siltuma tarifs Gulbenç ðobrîd ir tâds kâ vidçji Latvijâ. Jârçíinâs, ka Vidzemes enerìija jau ir ieguldîjusi savas investîcijas Gulbenes siltumapgâdes nodroðinâðanâ. Ko nozîmçtu lauzt lîgumu? Ja deputâti tâ lemtu, tâ notiktu. Jârçíinâs, ka paðreizçjais siltuma raþotâjs pçc tam var tiesiskâ ceïâ vçrsties pret Gulbenes pilsçtas domi,” saka G. Stucka.

ENERGORESURSI

Rçzeknç iedzîvotâjus aicina apmaksât rçíinus par apkuri un karsto ûdeni

Salacgrîvâ bçrnu rotaïu laukumâ izvietotie apgaismes stabi izmanto saules un vçja enerìiju

Patlaban Rçzeknç ir 473 dzîvokïu îpaðnieki, kuru parâds par piegâdâto siltumenerìiju ðajâ apkures sezonâ ir lielâks par 200 latiem. SIA Rçzeknes enerìija valdes priekðsçdçtâjs Jâzeps Avdijanovs stâsta, ka tâdçjâdi ðo dzîvokïu îpaðnieku kopçjais parâds par apkuri un karsto ûdeni uzòçmumam ir sasniedzis 143 543 latus. Pçc viòa teiktâ, parâdnieku vidû ir arî tâdu dzîvokïu îpaðnieki, kuru dzîvojamâ platîba pârsniedz 80 m². Tâ kâ Rçzeknes enerìijai ir jâpilda lîgumsaistîbas ar dabasgâzes piegâdâtâju - a/s Latvijas gâze, un pilsçtâ jânodroðina nepârtraukta siltumenerìijas pakalpojuma sniegðana, ðie dzîvokïu îpaðnieki tiek brîdinâti par izveidojuðos parâdu un likumâ noteiktajâ kârtîbâ pret viòiem tiks veikta parâda piedziòa. SIA Rçzeknes enerìija vçrð uzmanîbu uz to, ka parâdiem par izmantoto siltumenerìiju tiek piemçroti arî Civillikumâ noteiktie soda procenti, kas ir 6% gadâ jeb 0,016% dienâ. Rçzeknes pilsçtas dome atgâdina, ka tâ pieðíir sociâlo palîdzîbu komunâlo pakalpojumu apmaksai pensionâriem, invalîdiem un mazturîgajiem iedzîvotâjiem. Dzîvokïa jeb mâjokïa pabalstu var saòemt vientuïie pensionâri un invalîdi, kâ arî ìimenes, kurâs ir tikai pensionâri (ja ienâkumi par pçdçjiem trijiem mçneðiem katram ìimenes loceklim nav lielâki par 180 latiem mçnesî), trûcîgâs ìimenes (ja ìimenes vai personas ienâkumi uz katru ìimenes locekli pçdçjo triju mçneðu laikâ nepârsniedz Ls 90). Pabalstu siltumenerìijas pakalpojumu apmaksai var saòemt ìimenes ar bçrniem (ja vienam ìimenes loceklim ienâkumi pçdçjo triju mçneðu laikâ nepârsniedz Ls 150).

Paðvaldîba un uzòçmums ir pateicîgs tiem rçzeknieðiem, kuri, neskatoties uz grûtîbâm, ir centuðies apmaksât rçíinus par apkuri un karsto ûdeni. Diemþçl vçl joprojâm parâdnieku vidû ir cilvçki, kuri nav nedz pensionâri, nedz invalîdi vai trûcîgie.

Marta sâkumâ Salacgrîvâ bçrnu rotaïu laukumâ uzstâdîti apgaismes stabi, kas izmanto saules un vçja enerìiju, pastâstîja Salacgrîvas pilsçtas ar lauku teritoriju domes izpilddirektors Jânis Cîrulis. “Esam uzstâdîjuði 3 apgaismes stabus, uz kuriem ir izvietots vçja ìenerators, saules baterijas, apgaismes íermenis ar LED apgaismojuma diodçm un akumulators. Vçja akumulators sâk darboties, tiklîdz vçja stiprums pârsniedz 3 metrus sekundç. Pa dienu saraþotâ enerìija tiek uzkrâta akumulatorâ, un, tumsai iestâjoties, fotoelements automâtiski ieslçdz apgaismojumu, savukârt no rîta automâtiski to izslçdz,” par lampu darbîbas principiem pasta J. Cîrulis. Salacgrîvas domç ðî tiek uzskatîta par perspektîvu un attîstâmu lietu. Tas ir çrti, jo nav nepiecieðams izvietot apgaismes stabus un rakt zemç kabeïus. Var arî ieekonomçt vietâs, kur elektrîbas pievilkðana bûtu dârgâka. Dome aprçíinâjusi, ka ðo 3 lampu iegâde varçtu atmaksâties 3-4 gadu laikâ. “Cenu aptaujas rezultâtâ izvçlçjâmies piegâdâtâju no Latvijas. Viena ðâda lampa mums izmaksâja apmçram 1400 latus. Ðî ir pirmâ reize, kad pilsçtâ izmantojam alternatîvos enerìijas avotus, taèu nâkotnç plânojam ðo jomu attîstît,” sacîja J. Cîrulis, piebilstot, ka piejûras reìionâ, kur visu laiku pûð vçjð, ðâdu enerìijas ieguves veidu noteikti vajag izmantot. Arî Eiropas un pasaules pieredze liecina, ka nâkotnç ðî joma bûs jâattîsta.

13


14

Numura intervija

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Jçkabpils siltumapgâdes sistçmas attîstîba paveiktais un iecerçtais Pirms èetriem gadiem pirmoreiz viesojâmies Jçkabpilî, lai uzzinâtu, kâda situâcija tur ir pilsçtas siltumapgâdç. Toreiz tika konstatçtas vairâkas visai sâpîgas problçmas. Pirmkârt, tie bija ïoti lieli siltuma zudumi vecajâs, daudzviet pat avârijas stâvoklî esoðajâs trasçs. Sistçmas nesakârtotîbas dçï aktuâla bija problçma ar siltumenerìijas uzskaiti - 2005. gada sâkumâ vçl aptuveni 30% mâju nebija uzstâdîti siltuma skaitîtâji. Problçmu bija jûra, tâpçc tika plânoti lieli darbi siltumapgâdes sistçmas sakârtoðanâ, tâs darbîbas uzlaboðanâ galvenokârt traðu rekonstrukcija, siltummezglu nomaiòa un siltuma raþoðanas automatizâcija. Èetru gadu laikâ paveikts ir diezgan daudz, taèu Jçkabpils ir liela pilsçta, un darbu pietiks vçl labam laikam. Îpaði baþîgus daudzus Jçkabpilî dara ekonomiskâ krîze, kam ir pa spçkam nobremzçt jaunu projektu attîstîbu. Atskatoties uz pagâtnç un îpaði pçdçjo gadu laikâ paveikto, par vçl veicamajiem darbiem un tâlâkajâm iecerçm nâkotnç ar paðvaldîbas SIA Jçkabpils siltums valdes priekðsçdçtâju Aleksandru KARPENKO sarunâjâs Enerìçtika un Automatizâcija þurnâlists Tâlivaldis ZVAIGZNE. - Jçkabpils centralizçtâs siltumapgâdes sistçma, kâ noprotu, veidojâs lîdzîgi kâ citâs Latvijas pilsçtâs - lîdz ar vçrienîgu daudzdzîvokïu çku bûvniecîbu? - Patieðâm, siltumapgâdes sistçma sâka veidoties 20. gs. 60. gados, kad sâkâs strauja pilsçtas attîstîba un daudzdzîvokïu mâju bûvniecîba. Pakâpeniski tâ izveidojâs tâda, kâda tâ ir ðobrîd, laika gaitâ gan ir piedzîvojusi daþâdas lielâkas vai mazâkas pârbûves un rekonstrukcijas. Pilsçtas lielums un mikrorajonu izvietojums noteica daudzu atseviðíu katlumâju veidoðanos - pilsçtâ to ir pavisam deviòas, kaut arî absolûto vairumu siltumenerìijas (ap 80%) saraþo vienâ, centrâlajâ katlumâjâ, kas atrodas Tvaika ielâ 4. SIA Jçkabpils siltums pieder 4 katlumâjas - minçtâ katlumâja

SIA Jçkabpils siltums valdes priekðsçdçtâjs Aleksandrs Karpenko

Tvaika ielâ 4, vçl arî Celtnieku 13a, Dârza 7 un Íieìeïu 1. Tajâs kopâ gadâ saraþo 98,7% jeb 81 349 MWh siltumenerìijas. Pârçjâs piecas katlumâjas uzòçmums apsaimnieko, tâs ir nelielas lokâlas katlumâjas, kas gadâ saraþo tikai 1,3% jeb 986 MWh siltumenerìijas. - Kad notika pirmâs lielâkâs pârmaiòas Jçkabpils siltumapgâdes sistçmâ? - Visa siltumenerìijas raþoðanas un piegâdes sistçma pastâvîgi attîstâs, tiek veikti daþâdi uzlabojumi, tostarp arî katlu nomaiòa, automatizâcija utt. Tvaika ielas katlumâja kâ galvenâ siltumenerìijas raþotâja tika pârbûvçta vispirms. Pirmie darbi tur tika uzsâkti vçl 1999.-2000. gadâ, kad notika pâreja no mazuta uz gâzi (paralçli tâ tika veikta arî pârçjâs mazuta katlumâjâs), taèu arî pçc tam regulâri tika veikti daþâdi darbi katlu darbîbas optimizâcijâ. Jau pirmâs pârbûves laikâ Tvaika ielas katlumâjâ tika uzbûvç-


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

ta piebûve un tajâ uzstâdîts 7 MW jaudas ðíeldas katls KE-10-14. Pilsçtas paðvaldîba iegâdâjâs arî tvaika turbînu, lai ar koìenerâcijas sistçmas palîdzîbu varçtu raþot elektroenerìiju. Tas bija ieguldîjums ar skatienu nâkotnç, jo tolaik (2000. gadâ) koìenerâcijas iekârtas pilsçtu siltumapgâdes sistçmâs bija vçl diezgan liels retums. Katla siltuma jauda ir ap 6 MW, elektriskâ - ap 0,6 MW. Vienîgâ kïûda bija tâ, ka katla un tvaika turbînas parametri nebija izvçlçti seviðíi precîzi, jo jauda izrâdîjâs krietni par lielu efektîvai darbinâðanai vasaras mçneðos. Karstâ ûdens sagatavoðanai tâ bija daudz par lielu, lîdz ar to karstâ ûdens izmaksas bija ïoti augstas, turklât daudzi cilvçki tajâ laikâ no karstâ ûdens atteicâs. Tâpçc katlu vasarâ nevarçja efektîvi darbinât. No ðî viedokïa katla izmantoðana nebija lietderîga, tomçr kopumâ koìenerâcijas iekârtas uzstâdîðana tajos laikos bija ïoti labs risinâjums. Nâkamais bûtiskais projekts tika îstenots 2004. gadâ, kad tika nomainîti siltumtraðu posmi Dârza ielas mikrorajonâ un sâkâs moderno siltummezglu uzstâdîðana. - Pirms èetriem gadiem toreizçjais uzòçmuma vadîtâjs stâstîja, ka ir iecerçti vçrienîgi darbi siltuma raþoðanas uzlaboðanâ. Ko ir izdevies ðo gadu laikâ paveikt? - Pçdçjos gados lielâkâ centralizçtâs siltumapgâdes sistçmas pârbûve aizsâkâs 2006. gadâ. Paðvaldîba piesaistîja lielas valsts investîcijas, òemts arî kredîts, tika izstrâdâts un îstenots vçrienîgs projekts. Tâ pirmajâ daïâ tika pilnîgi nomainîtas siltumtrases Bebru ielas mikrorajonâ, ðajâ rajonâ sistçma tika savienota ar rûpnieciski izolçtajâm caurulçm. Nâkamajâ, 2007. gadâ, turpinâjâs projekta otrâ kârta, ko ar liela kredîta palîdzîbu finansçja paðvaldîba. Ðajâ laikâ tika nomainîtas siltumtrases Draudzîbas alejas mikrorajonâ. Kopumâ abas projekta daïas izmaksâja apmçram 1 miljonu latu, un ðajos divos gados ar rûpnieciski izolçtajâm caurulçm tika pârbûvçts aptuveni 4 km siltumtraðu. Kopsummâ ar rûpnieciski izolçtajâm caurulçm Jçkabpilî ir nodroðinâti apmçram 8 km traðu garuma. Ievçrojams skaitlis, bet nelaime tâda, ka Jçkabpils siltumtraðu kopçjais garums ir ap 26 km, tâdçï traðu renovâcijas jomâ darba vçl bûs ïoti daudz. To nosaka lielie siltuma zudumi vecajos posmos. Veiktie darbi situâciju gan ir uzlabojuði - ja pirms traðu nomaiòas zudumi bija aptuveni 31-33%, tad tagad tie ir samazinâjuðies lîdz 23%, tomçr arî ðis skaitlis ir daudz par lielu tam, kâdu varçtu pieïaut (ap 12-14%). Taèu viss atduras finanðu iespçjâs, kâdas prasa veicamo darbu apjoms - aptuveni

Numura intervija

16-18 km siltumtraðu. Skaitïi gan ir aptuveni, jo jaunas trases projektçjot daþreiz iespçjams saîsinât, tomçr tie tâpat ir ïoti lieli. Turklât nepiecieðams veikt arî daudzus citus darbus, tostarp veikt sistçmas apkopi, lai nodroðinâtu tâs normâlu funkcionçðanu. - Kâ veicies ar katlumâju pârbûvi? - Pagâjuðajâ gadâ paðvaldîba kârtçjo reizi piesaistîja valsts investîcijas, ko ieguldîja siltumapgâdes sistçmas uzlaboðanâ. Tâs tika izmantotas konkrçta mçría sasniegðanai - Tvaika ielas katlumâjas renovâcijai. Vecie gâzes ûdenssildâmie katli savu laiku jau praktiski bija nokalpojuði, tâdçï tika uzstâdîti divi jauni gâzes ûdenssildâmie katli. Projekts tika uzsâkts 2007. gada beigâs. Kamçr tika nodroðinâta apkure ar vecajiem katliem, paralçli katlumâjas darbîbai strâdâja celtnieki, kas nodarbojâs ar jauno katlu uzstâdîðanu. Tie tika nodoti ekspluatâcijâ pagâjuðâs apkures sezonas beigâs 2008. gada pavasarî. Tie ir ïoti moderni, ar pilnu automâtiku aprîkoti vâcu firmas LOOS gâzes ûdenssildâmie katli ar jaudâm 6,5 un 12,5 MW. Paralçli tika nomainîti arî tîkla sûkòi, veco vietâ uzstâdîti jauni, ar frekvenèu pârveidotâjiem apgâdâti, tâdçjâdi bûtiski ietaupot elektroenerìijas patçriòu. Visi ðie darbi kopâ izmaksâja ap 450 000 Ls. Rezervç tika atstâts viens vecais gâzes ûdenssildâmais katls DEV 25-14 GM ar jaudu 17 MW, otrs katls DE 2514 ar lîdzîgu jaudu - norakstîts. Paralçli turpina darbu arî augstâk minçtais 7 MW jaudas (siltuma jauda aptuveni 6 MW) ðíeldas katls komplektâ ar tvaika turbînu. Rezervç esoðais katls praktiski netiek darbinâts, tas paredzçts tikai lietoðanai nepiecieðamîbas gadîjumos tehnoloìiskajos pârtraukumos (piemçram, ja aukstâ laikâ uz neilgu laiku apstâjas ðíeldas katls), bet tâdu pagaidâm tikpat kâ nav bijis. Apkures sezonas laikâ tiek visu laiku izmantots ðíeldas katls, paralçli arî viens no LOOS gâzes katliem, nepiecieðamîbas gadîjumos (aukstâ laikâ, maksimuma stundâs) pieslçdzot arî otru. Vasarâ Tvaika ielas katlumâja netiek darbinâta. - Taèu ar to, ja pareizi saprotu, Tvaika ielas katlumâjas renovçðanas darbi nebeidzâs? Turklât dzirdçts, ka pagâjuðâ gada pavasarî Jçkabpilî bija problçmas ar parâdu nomaksu Latvijas gâzei? - Tieði tâ, tas nebija pilns rekonstrukcijas projekts. Tika paveikti pirmie un paði bûtiskâkie darbi, lai jaunos katlus varçtu pieslçgt sistçmai. Turklât aptrûkâs arî finansçjums, ku-

15


16

Numura intervija

ru pilnîbâ nodroðinâja paðvaldîba. Jçkabpils siltums pagâjuðo apkures sezonu beidza ïoti sliktâ finansiâlajâ stâvoklî daudzu iemeslu dçï, galvenais - bija uzkrâjuðies lieli parâdi. Tika mçìinâts pagâjuðâ gada pavasarî ar jaunajiem gâzes katliem pçc ilgiem laikiem raþot karsto ûdeni Tvaika ielas katlumâjâ ârpus apkures sezonas laika, taèu jau kopð ziemas bija uzkrâjuðies tik lieli parâdi, ka Latvijas gâze atslçdza dabasgâzes padevi, un iesâkto iniciatîvu pçc nepilna mçneða nâcâs pârtraukt. Nelîdzçja arî paðvaldîbas kâ garantçtâja iesaistîðanâs, un gâzes padeve tika atslçgta. - Kâ ðo problçmu izdevâs atrisinât? - Ar palîdzîbu ðajâ kritiskajâ situâcijâ kârtçjo reizi palîgâ nâca paðvaldîba, kas ieskaitîja uzòçmuma kontâ 800 000 Ls pamatkapitâla palielinâðanai. No ðîs naudas tika veikta parâdu atmaksa Latvijas gâzei un citiem kurinâmâ (ðíeldas) piegâdâtâjiem, kâ arî uzsâkta ðíeldas iepirkðana nâkamajai apkures sezonai. Par ðo iegûto naudu tika turpinâts arî Tvaika ielas katlumâjas rekonstrukcijas projekts, jo bija iecerçts aprîkot jaunos ûdenssildâmos katlus ar ekonomaizeriem un pilnîgi pabeigt gâzes katlu automatizâciju. Tas arî tika veiksmîgi paveikts, un tagad gâzes katli ir vadâmi elektroniski, caur internetu. Tas ïauj iegût lîdzekïus gan uz ietaupîtâ kurinâmâ, gan darba izmaksu samazinâðanâs rçíina. Lai arî Latvijas mçrogâ tas nav izcils sasniegums, tomçr siltumenerìijas raþoðanas izdevumi samazinâs, un arî uzòçmuma darbu tas atvieglo. Arî paðvaldîbas nostâja ðajâ sakarâ ir viennozîmîga - nepiecieðams samazinât siltumenerìijas raþoðanas izmaksas un optimizçt raþoðanu, tâdçjâdi ietaupot lîdzekïus. Jâòem vçrâ arî fakts, ka pilsçtâ visu nepiecieðamo siltumu nevar saraþot tikai ar ðíeldu, skaidâm vai malku. Ziemâ vismaz 50% siltumenerìijas tiek raþots ar dabasgâzi, tâpçc nepiecieðams ðo raþoðanu padarît maksimâli efektîvu. Pateicoties ðai nostâjai, pilsçtas dome arî ir aktîvi atbalstîjusi SIA Jçkabpils siltums attîstîbu pçdçjo gadu laikâ, ieguldot daþâdâs renovâcijâs un centralizçtâs siltumapgâdes attîstîbâ kopumâ ap 2 miljoniem latu. Jebkurâ gadîjumâ tâ ir tâlredzîga politika, kas paver labas perspektîvas nâkotnç. - Varbût ir kâdi jau uzsâkti vai tuvâkajâ laikâ plânoti jauni projekti siltumapgâdes sistçmas tâlâkâ uzlaboðanâ? - Tehniskie projekti ir jau izstrâdâti, ieceres skaidras, mçríi un vçlçðanâs arîdzan, taèu to îstenoðanai ðobrîd trûkst lîdzekïu. Ir projekts par vçrienîgu siltumtraðu nomaiòu, taèu finanses to neïauj pat sâkt îstenot. Turklât siltumtraðu rekonstrukcija salîdzinâjumâ ar siltuma avotu renovâciju iz-

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

maksâ krietni vairâk un ir pats dârgâkais siltumapgâdes sistçmas atjaunoðanas posms. Ir ïoti daudz faktoru, kas ietekmç traðu nomaiòu izmaksas - asfalts, infrastruktûra, projektçðana u.c. Ja bûtu nauda, varçtu darbus uzsâkt kaut rît, taèu pagaidâm jâgaida un jânodroðina esoðâs sistçmas darbîba. Paðvaldîba izprot esoðo situâciju, taèu krîze ir krietni ierobeþojusi paðvaldîbas iespçjas palîdzçt ar finansçm jaunu projektu îstenoðanâ, ðajâ ziòâ pagaidâm îpaði uz palîdzîbu neceram. Taèu labi ir tas, ka ir veikta apjomîga mçroga katlumâju rekonstrukcija un tâs darbojas labâ lîmenî. Arî mazajâs katlumâjâs ir veikti daþâdi uzlaboðanas darbi - piemçram, uzstâdîti moderni gâzes degïi, uzlaboti padeves mehânismi ðíeldas katliem, veikti daþâdi darbi ar mçríi samazinât kurinâmâ patçriòu. Dârza ielas mikrorajonâ ir uzstâdîtas rûpnieciski izolçto cauruïu siltumtrases cerîbâ uz to, ka ðî rajona mâjâs drîzumâ tiks uzstâdîti modernie automatizçtie siltummezgli. Kamçr tas nav izdarîts, turpina darboties vecâ èetrcauruïu sistçma, bet pçc siltummezglu uzstâdîðanas tâ pazudîs, lîdz ar to ðajâ rajonâ ievçrojami samazinâsies siltuma zudumi. - Kas bremzç ðos darbus? - Siltummezglu uzstâdîðana ir aizkavçjusies vairâku iemeslu dçï, tostarp neskaidrîbâm juridiskajâ jomâ - daïa dzîvokïu privatizçti, daïa - nç, paðvaldîba lîdz ar to ir tikai ðo çku lîdzîpaðnieks. Tâ visa dçï ir izveidojies liels juridisks íîselis, kas bremzç arî ðo siltummezglu uzstâdîðanas procesu. Apsaimniekotâjs gan ir veicis siltummezglu uzstâdîðanu citur pilsçtâ, bet Dârza ielas mikrorajonâ pagaidâm nç. Siltummezglu uzstâdîðana nemaz nav arî mûsu uzòçmuma kompetencç, jo mçs apkalpojam tikai ârçjos siltumtîklus, mâju iekðçjie tîkli atrodas apsaimniekotâja pârziòâ. To visu lielâ mçrâ bremzç arî lîdzekïu trûkums, un prognozçt kaut ko tagad ir ïoti grûti. - Pirms èetriem gadiem toreizçjais uzòçmuma vadîtâjs stâstîja, ka SIA Jçkabpils siltums ir visai saspîlçtas attiecîbas ar apsaimniekotâju - SIA JK Namu pârvalde, kâ iemeslu minot lielu birokrâtiju un nespçju efektîvi sastrâdâties daudzu sasâpçjuðu jautâjumu kopîgâ risinâðanâ. Kâ ir ðobrîd? - Nezinu, kâ bija senâk, taèu ðobrîd problçmu ar savstarpçju komunicçðanos nav. Vairâkas kopîgi risinâmas problçmas ir veiksmîgi atrisinâtas, pirmkârt, veikta siltuma skaitîtâju uzstâdîðana visâs dzîvojamajâs çkâs, kur siltuma nodroðinâðanai izmanto centrâlapkuri. Sâkotnçji mû-


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Numura intervija

su uzòçmums nodarbojâs arî ar iekðçjo tîklu apkalpoðanu, taèu ðobrîd situâcija ir mainîjusies, un jau diezgan ilgi ar iekðçjo tîklu apkalpoðanu nodarbojas SIA JK Namu pârvalde, lîdz ar to uzòçmums nodroðina tikai siltuma raþoðanu un tâ piegâdâðanu lîdz mâjai. Siltuma iekðçjâ sadale ðobrîd ir SIA JK Namu pârvalde rokâs. Taèu sadarbîbas problçmu nav, katrs uzòçmums darbojas savâ sfçrâ, lîdz ar to konflikti nerodas. Ðobrîd gan siltumapgâdes sfçrâ bûtu ïoti aktuâls arî cits jautâjums, proti, siltumenerìijas patçrçtâju aktivitâte enerìijas taupîðanas nolûkos. Siltums ir kïuvis dârgs, tâpçc tâ taupîðana ir divreiz nozîmîga, vajadzçtu aktîvâk veikt dzîvojamo çku siltumizolâciju, renovçt çku iekðçjâs komunikâcijas sistçmas, kas arî ir bûtisks siltuma zudumu avots. Iedzîvotâju aktivitâte gan ðajâ jomâ Jçkabpilî ir visnotaï zema, nav îpaðas vçlçðanâs kaut ko mainît. To visu, protams, tagad bremzç arî krîze, taèu arî valsts atbalsts varçja bût daudz lielâks. Citâs valstîs ðim jautâjumam tiek pievçrsts daudz vairâk uzmanîbas. Bet par to vajadzçtu nopietni aizdomâties visiem.

1. attçls. Katlu mâja Jçkabpilî, Tvaika iela 4

- Daudzâs Latvijas pilsçtâs pçdçjo gadu laikâ strauji paaugstinâjuðies siltumenerìijas tarifi. Kâda ir tarifu dinamika pçdçjo gadu laikâ Jçkabpilî, un kâda ir ðâbrîþa norçíinu sistçma? - Lai arî daudzas problçmas veiksmîgi ir atrisinâtas, no siltumenerìijas tarifu ievçrojama kâpuma izvairîties nav bijis iespçjams. Vçl vairâk - Jçkabpilî siltums nav lçts. To nosaka galvenokârt krass kurinâmâ, îpaði dabasgâzes, cenu pieaugums. Pati siltumapgâdes sistçma ir sakârtota, cik tas bijis iespçjams, gan katlumâjâs, gan pie patçrçtâjiem ir uzstâdîti siltuma skaitîtâji, un norçíini notiek pçc reâlâ patçriòa.

2. attçls. Katlu mâja Jçkabpilî, Celtnieku ielâ 13a Tomçr, pçdçjo 3 gadu laikâ ieguldot ap 2 miljoniem latu daþâdos sistçmas uzlaboðanas darbos, ir izdevies izvairîties no bûtiski lielâka tarifu kâpuma. Ja ðie darbi netiktu veikti, tas bûtu apmçram par 10 Ls/MWh lielâks, lîdz ar to pilsçtas iedzîvotâjiem (aptuveni rçíinot pçc patçrçtâs siltumenerìijas daudzuma, kas vidçji ir ap 50 000 MWh apkures sezonâ) gadâ kopâ izdevies maciòos ietaupît ap pusmiljonu latu. Tomçr ar visu to ðobrîd siltumenerìijas tarifs ir diezgan augsts - 48,50 Ls/MWh + 10% PVN, bet karstâ ûdens tarifs - 3,67 Ls/1 m3 uzsildîðanu + 10% PVN. Tie ir peldoðie tarifi, kuri mainâs atkarîbâ no dabasgâzes cenas pasaules tirgû (jeb mazuta kotâcijas). Tarifus samazinât varçtu, vien veicot raþoðanas procesa optimizâciju, kam savukârt trûkst naudas. Lîdz ar to reâlâkâ ce-

rîba uz tarifu kritumu ir kurinâmâ, îpaði dabasgâzes, cenu bûtiska samazinâðanâs. Norçíinos SIA Jçkabpils siltums savâ darbîbâ balstâs uz normatîvajiem aktiem, kas reglamentç siltumenerìijas raþoðanu un piegâdi un atlîdzîbas saòemðanu par sniegto pakalpojumu - 03.09.1998. Enerìçtikas likumu, 19.10.2000. likumu Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem, Latvijas Republikas Ministru kabineta 30.11.2006. noteikumiem Nr. 876 Siltumenerìijas piegâdes un lietoðanas noteikumi u.c. Siltumenerìijas tarifs tiek aprçíinâts saskaòâ ar likuma Par sabiedrisko pakalpo-

17


18

Numura intervija

jumu regulatoriem un uz ðo likumu balstîtiem normatîvajiem aktiem. Iedzîvotâjiem tiek piedâvâti divi norçíinu veidi - maksât par siltumu tikai apkures sezonas laikâ vai arî noslçgt lîgumu, sadalît maksâjuma summu uz visu gadu un norçíinâties katru mçnesi ar fiksçtu summu. Vairums iedzîvotâju izvçlas pirmo norçíinu variantu. - Kâda situâcija Jçkabpilî ir ar karstâ ûdens piegâdi? Vai ir kâdas izmaiòas? - Daþâdos pilsçtas rajonos ðî situâcija ir atðíirîga. Rajonos, ko apkalpo Tvaika ielas katlumâja (tas gan aptver ap 80% pilsçtas namu), karstais ûdens apkures sezonas laikâ tiek padots, bet vasarâ diemþçl nç. Dârza un Celtnieku ielas mikrorajonos, ko apkalpo nelielâs vietçjâs katlumâjas, karstais ûdens tiek padots visu gadu. Tvaika ielâ karstais ûdens vasarâs nav bijis jau vairâk nekâ 10 gadus, jo to nosaka finansiâlâ rakstura problçmas - ïoti lielâs karstâ ûdens izmaksas, milzîgi zudumi, kas bûtu jâkompensç, bet ko nevar izdarît. Esoðais tarifs, lai cik tas daudziem ðíistu liels, to nevar izdarît. Karstâ ûdens patçriòð ir ïoti mazs, iedzîvotâji pârsvarâ ðo gadu laikâ ir iegâdâjuðies boilerus un vasarâs iztiek ar tiem. Pagâjuðajâ gadâ, kâ minçju, vienu mçnesi mçìinâjâm karstâ ûdens padevi nodroðinât, tomçr ðis eksperiments sevi neattaisnoja, tâpçc tuvâkajâ laikâ neko mainît nav plânots. Mâjâs, ko apkalpo mazâs katlumâjas, karstais ûdens tiek padots visu gadu. Jâòem vçrâ arî tas, ka uzòçmums visus pçdçjos gadus ir strâdâjis ar zaudçjumiem, jo pastâvîgi bija lieli izdevumi. To noteica agrâkâ salîdzinoði neracionâlâ raþoðana un ïoti lielie siltuma zudumi, kâ arî esoðo tarifu un reâlâs situâcijas nelîdzsvarotîba. Taèu likums neïauj zudumus kompensçt uz tarifa celðanas rçíina, tos jâmçìina kompensçt savâdâk, un tik lielus zudumus kompensçt ir ïoti grûti, nereti neiespçjami. Tâpçc jâsamazina izdevumi uz siltumenerìijas raþoðanas rçíina, kas arî pçdçjo gadu laikâ aktîvi tika darîts, un paredzams, ka 2008. gadâ uzòçmumam zaudçjumi bûs, bet bûtiski mazâki (precîzu datu vçl nav) nekâ 2007. gadâ, kad tie sasniedza 228 000 Ls. Ja nebûtu bijis paðvaldîbas atbalsta, nekâdus uzlabojumus siltumapgâdes sistçmâ (varbût vienîgi paðus mazâkos) nebûtu iespçjams veikt. - Kâda situâcija ðobrîd ir ar parâdniekiem? Vai radusies krîze neietekmç parâda summas pieaugumu? - Daþu pçdçjo gadu laikâ ðî situâcija bija sâkusi uzlaboties, iedzîvotâju kopçjais parâds bija lçnâm samazinâjies. Uz ðîs apkures sezonas sâkumu kopçjais parâds bija aptuveni

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

200 000 Ls apmçrâ. Arî paðlaik dramatisks tâ kâpums nav novçrojams, norçíinu procents sasniedz vidçji 75-79% no pârdotâ siltuma. It kâ situâcija nav tik slikta, tomçr vienmçr to varçtu vçlçties labâku. Ðî nesaòemtâ summa kaut kâ jâmçìina segt paðiem (tarifâ to iekïaut neïauj likums), ko arî darâm - òemam kredîtus, palîdz arî paðvaldîba. Ðis naudas deficîts, ko nesaòemam, liedz ieguldît papildus lîdzekïus uzòçmuma attîstîbâ. - Varbût ir ieskicçtas tâlâkas nâkotnes ieceres Jçkabpils siltumapgâdes sistçmas attîstîbâ? - Siltumtraðu tâlâkai rekonstrukcijai vajag lielus lîdzekïus, tur lielas cerîbas tiek liktas uz paðvaldîbu, taèu esoðâ ekonomiskâ situâcija ðîs it kâ jau tuvâkâs ieceres liek atvirzît tâlâkâ nâkotnç. Nav zinâms, kad paðvaldîba spçs mûs atkal atbalstît. Vçl jau ir cerîbas arî uz ES fondu finansçjuma iegûðanu, taèu arî tur jâdarbojas kopâ ar paðvaldîbu. Runâjot par iespçjamo lîdzekïu piesaistîðanu un jaunu projektu attîstîðanu, jau ðobrîd mçs esam izrâdîjuði interesi par Ekonomikas ministrijas izsludinâto Eiropas fondu aktivitâti 3.5.2.1. Pasâkumi centralizçtâs siltumapgâdes sistçmu efektivitâtes uzlaboðanai. Tâ ietver arî aktivitâti par siltumtraðu sakârtoðanu, un, ja tiks izsludinâts konkurss, mçs uz to pieteiksimies un mçìinâsim tajâ piedalîties. Nâkotnç tiks turpinâta arî mazo katlumâju pakâpeniska renovâcija un to efektivitâtes uzlaboðana, principâ ðie darbi notiek pastâvîgi. Gribas ðo katlumâju darbîbu optimizçt un padarît tâs lîdzîgas Tvaika ielas katlumâjai. Pirmais solis ir sperts - jau pagâjuðajâ gadâ no paðvaldîbas pieðíirtajiem lîdzekïiem ir veikta Íieìeïu ielas katlumâjas maksimâlâ iespçjamâ automatizâcija, tagad to arî apkalpo elektroniski, lîdzîgi kâ Tvaika ielas katlumâjas gâzes ûdenssildâmos katlus. Celtnieku un Dârza ielas katlumâjas vçl gaida savu kârtu, tur vçl diezgan daudz darâmo darbu. Ðajâ ziòâ daudz kas bûs atkarîgs no pieejamajiem finanðu lîdzekïiem. Vçlçðanâs strâdât ir, cik bûs iespçjams, tik arî darîsim. Nobeigumâ var piebilst, ka vçl 2007. gadâ tika izstrâdâta Jçkabpils pilsçtas centralizçtâs siltumapgâdes sistçmas attîstîbas koncepcija. Tâs mçríis ir: Jçkabpils pilsçtas lietotâju nodroðinâðana ar siltumenerìiju vçlamajâ apjomâ un atbilstoðâ kvalitâtç par iespçjami zemâkâm izmaksâm un mazâku kaitîgo ietekmi uz apkârtçjo vidi. Galvenie ieguvçji bûtu tieði iedzîvotâji. Diemþçl krîze jau tagad mazliet ievieð korekcijas, jo grûti laiki ir arî paðvaldîbai, tâdçï veicamie darbi var aizkavçties un paredzçtâs iespçjas var parâdîties vçlâk. Jebkurâ gadîjumâ jâattîstâs ir, cita ceïa vienkârði nav. EA


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Enerìçtikas politika

Noteikumi par darbîbas programmas Infrastruktûra un pakalpojumi papildinâjuma 3.4.4.1.aktivitâti Daudzdzîvokïu mâju siltumnoturîbas uzlaboðanas pasâkumi (Projekts)

I. Vispârîgie jautâjumi 1. Noteikumi nosaka: 1.1. kârtîbu, kâdâ îsteno darbîbas programmas Infrastruktûra un pakalpojumi papildinâjuma 3.4.prioritâtes Kvalitatîvas vides dzîvei un ekonomiskai aktivitâtei nodroðinâðana 3.4.4.pasâkuma Mâjokïa energoefektivitâte 3.4.4.1.aktivitâti Daudzdzîvokïu mâju siltumnoturîbas uzlaboðanas pasâkumi (turpmâk - aktivitâte); 1.2. Eiropas Reìionâlâs attîstîbas fonda projektu (turpmâk - projekts) iesniegumu vçrtçðanas kritçrijus (turpmâk - kritçriji); 1.3. prasîbas projekta iesniedzçjam; 1.4. atbildîgo iestâdi un sadarbîbas iestâdi, kompetences sadalîjumu starp ðîm iestâdçm un sadarbîbas kârtîbu; 1.5. atbildîgâs iestâdes un sadarbîbas iestâdes funkcionâlâs padotîbas formu. 2. Aktivitâtes mçríis ir mâjokïu energoefektivitâtes paaugstinâðana daudzdzîvokïu dzîvojamâs mâjâs, lai nodroðinâtu dzîvojamâ fonda ilgtspçju un energoresursu efektîvu izmantoðanu. 3. Aktivitâtes mçría grupa ir daudzdzîvokïu dzîvojamâs mâjas dzîvokïu îpaðnieki. 4. Aktivitâtes îstenoðanas veids ir atklâta projektu iesniegumu atlase. 5. Aktivitâtes îstenoðanu nodroðina atbildîgâ iestâde un sadarbîbas iestâde. Atbildîgâ iestâde ir Ekonomikas ministrija (turpmâk - atbildîgâ iestâde). Sadarbîbas iestâde ir valsts aìentûra Bûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu valsts aìentûra (turpmâk - sadarbîbas iestâde). Sadarbîbas iestâde ir atbildîgâs iestâdes funkcionâlâ pârraudzîbâ. 6. Atbildîgâs iestâdes un sadarbîbas iestâdes kompetence: 6.1. atbildîgâs iestâdes kompetence: 6.1.1. nodroðina aktivitâtes îstenoðanu, uzraudzîbu un kontroli, tajâ skaitâ piemçro n+2 un n+3 principu aktivitâtes lîmenî, îstenojot Padomes 2006.gada 11.jûlija Regulas (EK) Nr.1083/2006, ar ko paredz vispârîgus noteikumus par Eiropas Reìionâlâs attîstîbas fondu, Eiropas Sociâlo fondu un Kohçzijas fondu un atceï Regulu (EK) Nr.1260/1999 (turpmâk Padomes Regula Nr.1083/2006), 93.panta 1. un 2.punktâ minçto principu; 6.1.2. informç sabiedrîbu un nodroðina publicitâti jautâju-

mos, kas saistîti ar aktivitâtes îstenoðanu; 6.2. sadarbîbas iestâdes kompetence: 6.2.1. izveido projektu iesniegumu vçrtçðanas komisiju (turpmâk - komisija), izstrâdâ un apstiprina komisijas darbîbas kârtîbu; 6.2.2. pirms projektu iesniegumu iesniegðanas uzsâkðanas izstrâdâ, apstiprina un publicç tâs mâjas lapâ internetâ - http://esfondi.bema.gov.lv/ - Eiropas Reìionâlâs attîstîbas fonda projekta iesnieguma veidlapas (turpmâk - projekta iesnieguma veidlapa) aizpildîðanas metodiku, projektu iesniegumu vçrtçðanas un projektu iesniegumu vçrtçðanas veidlapas aizpildîðanas kârtîbu un lîguma par projekta îstenoðanu paraugu; 6.2.3. sniedz informâciju Eiropas Reìionâlâs attîstîbas fonda projekta iesniedzçjam (turpmâk - projekta iesniedzçjs) par projekta iesnieguma sagatavoðanu; 6.2.4. veic projektu iesniegumu atlasi un nodroðina vçrtçðanu; 6.2.5. pieòem lçmumu par projekta iesnieguma apstiprinâðanu, apstiprinâðanu ar nosacîjumu vai noraidîðanu un informç par to projekta iesniedzçju; 6.2.6. slçdz lîgumu par projekta îstenoðanu ar Eiropas Reìionâlâs attîstîbas fonda finansçjuma saòçmçju (turpmâk finansçjuma saòçmçjs); 6.2.7. izvçrtç un pieòem lçmumu par grozîjumiem projektos normatîvajos aktos Eiropas Savienîbas struktûrfondu jomâ un lîgumâ par projekta îstenoðanu noteiktajâ kârtîbâ; 6.2.8. nodroðina aktivitâtes ietvaros apstiprinâto projektu uzraudzîbu un kontroli, tajâ skaitâ piemçro n+3 un n+2 principu projektu lîmenî, îstenojot Padomes Regulas Nr.1083/2006 93.panta 1. un 2.punktâ minçto principu; 6.2.9. sniedz informâciju finansçjuma saòçmçjam par projekta îstenoðanu un lîguma par projekta îstenoðanu nosacîjumu izpildi; 6.2.1.0. pârbauda un apstiprina finansçjuma saòçmçja projekta progresa pârskatu un maksâjuma pieprasîjumu un sagatavo maksâjumu uzdevumus un izdevumu deklarâcijas; 6.2.11. nodroðina informâcijas sagatavoðanu atbildîgajai iestâdei par aktivitâtes îstenoðanai pieejamâ Eiropas Reìionâlâs attîstîbas fonda finansçjuma apguvi; 6.2.12. analizç problçmas aktivitâtes un projektu îstenoða-

19


20

Enerìçtikas politika

nâ un sniedz atbildîgajai iestâdei priekðlikumus par aktivitâtes un projektu îstenoðanas uzlaboðanu; 6.2.13. nodroðina datu uzkrâðanu Eiropas Savienîbas struktûrfondu un Kohçzijas fonda vadîbas informâcijas sistçmâ par projektu iesniegumiem un projektiem; 6.2.14. sniedz sabiedrîbai informâciju un nodroðina publicitâti jautâjumos, kas saistîti ar aktivitâtes ietvaros apstiprinâtajiem projektiem. 7. Aktivitâtes ietvaros projektu lîdzfinansç no Eiropas Reìionâlâs attîstîbas fonda, valsts budþeta un finansçjuma saòçmçja lîdzekïiem. Kopçjais aktivitâtes ietvaros pieejamais publiskais finansçjums (turpmâk - finansçjums) ir 16 634 764,16 lati, tajâ skaitâ Eiropas Reìionâlâs attîstîbas fonda finansçjums - 14 139 549,92 lati un valsts budþeta finansçjums - 2 495 214,24 lati.

II. Projekta iesniedzçjam noteiktâs prasîbas 8. Aktivitâtes ietvaros projekta iesniedzçjs ir daudzdzîvokïu dzîvojamâs mâjas dzîvokïu îpaðnieki. Dzîvokïu îpaðnieki projektu iesniedz ar pilnvarotâs personas starpniecîbu, ja tâ atbilst ðajos noteikumos noteiktajâm prasîbâm. Lçmumu par attiecîgâs personas pilnvaroðanu pieòem dzîvokïu îpaðnieku kopsapulcç. 9. Projekta iesniedzçja pilnvarotâ persona apliecina, ka pçc projekta îstenoðanas turpmâko triju gadu laikâ tâ katru gadu, ievçrojot lîgumâ par projekta îstenoðanu noteiktos termiòus, sadarbîbas iestâdç iesniegs pârskatu par energoresursu patçriòu pçc bûvdarbu veikðanas attiecîgajâ mâjâ. 10. Uz finansçjumu nevar pretendçt, ja: 10.1. projekta iesniedzçja pilnvarotâ persona (ja tâ ir juridiska persona) ar tiesas lçmumu atzîta par maksâtnespçjîgu, tai skaitâ atrodas sanâcijas procesâ vai tiesiskâs aizsardzîbas procesâ, tâs saimnieciskâ darbîba ir izbeigta vai saskaòâ ar komercreìistrâ pieejamo informâciju tâ atrodas likvidâcijas procesâ; 10.2. projekta iesniedzçja pilnvarotâ persona (ja tâ ir juridiska persona) nav samaksâjusi nodokïus un citus valsts vai paðvaldîbu noteiktos obligâtos maksâjumus pilnâ apmçrâ; 10.3. finansçjuma saòçmçjs vai tâ pilnvarotâ persona projekta îstenoðanas laikâ sadarbîbas un atbildîgajai iestâdei sniedzis nepatiesu informâciju vai tîði maldinâjis saistîbâ ar struktûrfondu lîdzfinansçto projektu îstenoðanu; 10.4. projekta iesniedzçja pilnvarotâs personas (ja tâ ir juridiska persona) interesçs fiziska persona ir izdarîjusi noziedzîgu nodarîjumu, kas skâris Latvijas Republikas vai Eiropas Savienîbas finanðu intereses, un projekta iesniedzçja pilnvarotai personai (ja tâ ir juridiska persona) saskaòâ ar Kriminâllikumu ir piemçroti piespiedu ietekmçðanas lîdzekïi;

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

10.5. projekta iesniedzçjs saòçmis vai paredz saòemt finansçjumu par tâm paðâm attiecinâmajâm izmaksâm citu aktivitâðu vai individuâlâ atbalsta projekta ietvaros no vietçjiem, reìionâlajiem, valsts vai Eiropas Savienîbas lîdzekïiem; 10.6. projekta iesniedzçjs vai tâ pilnvarotâ persona nav ievçrojis vai ir pârkâpis ðo noteikumu vai citu normatîvo aktu Eiropas Savienîbas fondu jomâ nosacîjumus. 11. Daudzdzîvokïu dzîvojamai mâjai, par kuru ir iesniegts projekta iesniegums, vismaz piecus gadus pçc projekta îstenoðanas nemaina lietoðanas veidu vai tâ netiek nojaukta.

III. Atbalstâmâs darbîbas 12. Finansçjumu pieðíir: 12.1. bûvdarbu veikðanai daudzdzîvokïu dzîvojamâs mâjas dzîvokïu îpaðnieku kopîpaðumâ esoðajâs daïâs, nodroðinot energoaudita pârskatâ norâdîto energoefektivitâtes uzlaboðanas pasâkumu izpildi; 12.2. projekta dokumentâcijas sagatavoðanai un projekta bûvuzraudzîbai un autoruzraudzîbai. 13. Finansçjuma saòçmçjs var uzsâkt projekta îstenoðanu pçc lîguma par projekta îstenoðanu noslçgðanas ar sadarbîbas iestâdi, izòemot noteikumu 17.1.apakðpunktâ minçtâs izmaksas, kuras ir attiecinâmas pirms lîguma par projekta îstenoðanu noslçgðanas ar sadarbîbas iestâdi, ja ir veiktas ne âtrâk par 2006.gada 24.oktobri. Ja projekta îstenoðana ir uzsâkta pirms lîguma par projekta îstenoðanu noslçgðanas ar sadarbîbas iestâdi, visas projekta izmaksas ir neattiecinâmas. 14. Viens projekta iesniegums iekïauj darbus par vienu daudzdzîvokïu dzîvojamo mâju. Aktivitâtes ietvaros par vienu daudzdzîvokïu dzîvojamo mâju var saòemt finansçjumu ne vairâk kâ viena projekta iesnieguma ietvaros. 15. Iepirkumu, kas nepiecieðams projekta îstenoðanai, projekta iesniedzçjs veic saskaòâ ar normatîvajiem aktiem iepirkuma procedûras jomâ. 16. Finansçjuma saòçmçjs pirms lîguma slçgðanas ar iepirkuma procedûrâ noteikto uzvarçtâju var saskaòot ar sadarbîbas iestâdi iepirkuma procedûras atbilstîbu normatîvajiem aktiem iepirkuma procedûras jomâ. Finansçjuma saòçmçja veikto iepirkuma procedûru sadarbîbas iestâde pârbauda pçc lîguma par projekta îstenoðanu noslçgðanas.

III. Attiecinâmâs un neattiecinâmâs izmaksas 17. Aktivitâtes ietvaros attiecinâmas ir ðâdas izmaksu pozîcijas: 17.1. energoaudita, tehniskâs apsekoðanas un bûvprojekta sagatavoðanas izmaksas normatîvajos aktos noteiktajâ kâr-


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

tîbâ, nepârsniedzot 10 procentus no projekta attiecinâmajâm tieðajâm izmaksâm; 17.2. projekta bûvuzraudzîbas un autoruzraudzîbas izmaksas, nepârsniedzot piecus procentus no projekta attiecinâmajâm tieðajâm izmaksâm. Ðajâ apakðpunktâ minçto darbîbu veikðanai izpildîtâju var piesaistît tikai uz pakalpojuma lîguma pamata; 17.3. bûvdarbu izmaksas daudzdzîvokïu dzîvojamâs mâjas dzîvokïu îpaðnieku kopîpaðumâ esoðajâs daïâs: 17.3.1. çku ârçjo norobeþojoðo konstrukciju bûvelementu siltinâðana un nomaiòa; 17.3.2. pagraba pârseguma siltinâðana; 17.3.3. kâpòu telpas remonts, gadîjumâ, ja tiek veikti energoefektivitâtes darbi kâpòu telpâ, nepârsniedzot piecus procentus no projekta attiecinâmajâm tieðajâm izmaksâm; 17.3.4. siltumapgâdes sistçmas renovâcija; 17.3.5. ventilâcijas sistçmas renovâcija vai rekonstrukcija; 17.3.6. citi renovâcijas darbi, kas paaugstina çkas energoefektivitâti un ir iekïauti energoauditâ kâ veicamie pasâkumi; 17.3.7. çkas strukturâlo daïu atjaunoðana, kas nepiecieðama projekta iesniegumâ iekïauto çkas energoefektivitâtes pasâkumu veikðanai. 17.4. izmaksas, kas saistîtas ar informâcijas un publicitâtes pasâkumiem projekta îstenoðanâ saskaòâ ar Eiropas Savienîbas fondu îstenoðanas jomu regulçjoðajiem normatîvajiem aktiem, nepârsniedzot vienu procentu no projekta attiecinâmajâm tieðajâm izmaksâm; 17.5. neparedzçtie izdevumi noteikumu 17.3.apakðpunktâ norâdîtajâ gadîjumâ , nepârsniedzot piecus procentus no projekta attiecinâmajâm tieðajâm izmaksâm. 18. Projekta tieðâs attiecinâmâs izmaksas minçtas ðo noteikumu 17.1., 17.2 . un 17.3.apakðpunktâ. 19. Aktivitâtes ietvaros neattiecinâmas ir ðâdas izmaksu pozîcijas: 19.1. izmaksas, kas pârsniedz ðo noteikumu 17.punktâ noteikto attiecinâmo izmaksu apmçru; 19.2. zaudçjumi, kas skar atseviðía dzîvokïa îpaðumu un rodas saistîbâ ar projektâ iekïautajiem bûvdarbiem; 19.3. çkas strukturâlo daïu atjaunoðanas izmaksas, izòemot ðo noteikumu 17.3.7.apakðpunktâ minçtos gadîjumus; 19.4. teritorijas labiekârtoðanas un apzaïumoðanas izmaksas; 19.5. procentu maksâjumi, maksâjumi par naudas pârskaitîjumiem, komisijas nauda, zaudçjumi sakarâ ar valûtas maiòu un citi tieðie finansiâlie izdevumi; 19.6. nodokïi un nodevu maksâjumi; 19.7. soda naudas, lîgumsodi, nokavçjuma procenti, nau-

Enerìçtikas politika

das sodi un tiesvedîbas izdevumi. 20. Projekta iesniegumâ neiekïauj izmaksas, kas nav noteiktas ðo noteikumu 17 . un 19.punktâ. 21. Maksimâli pieïaujamâ finansçjuma intensitâte ir 50 % no kopçjâm projekta attiecinâmajâm izmaksâm. 22. Vienam projekta iesniegumam aktivitâtes ietvaros maksimâli pieïaujamais finansçjuma apjoms ir 100 000 latu, nepârsniedzot 35 latus uz vienu dzîvojamâs mâjas kopçjâs platîbas kvadrâtmetru. 23. Projekta iesniegumâ minçtâs aktivitâtes îstenojamas divu gadu laikâ pçc lîguma noslçgðanas ar sadarbîbas iestâdi par projekta îstenoðanu.

IV. Projektu iesniegumu atlases izsludinâðanas un projektu iesniegumu iesniegðanas kârtîba 24. Projektu iesniegumu iesniegðanu izsludina vienu reizi par visu aktivitâtei pieejamo finansçjumu, izsludinot ne mazâk kâ èetras secîgas projektu iesniegumu atlases kârtas. Ðo noteikumu izpratnç projektu iesniegumu atlases kârta ir viens mçnesis. Projekta iesniegumus, kas iesniegti atlases kârtâ vçrtç un savstarpçji salîdzina attiecîgâs kârtas ietvaros. Ja kâdâ no projektu iesniegumu atlases kârtâm netiek noslçgti lîgumi par visu atlases kârtâ pieejamo finansçjumu, sadarbîbas iestâde pçc pçdçjâs iepriekð izsludinâtâs projektu iesniegumu atlases kârtas izsludina jaunas projektu iesniegumu atlases kârtas par atlikuðo finansçjumu. 25. Vienâ projektu iesniegumu atlases kârtâ pieejamais finansçjums ir: 25.1. pirmajâ kârtâ - 4 000 000 lati; 25.2. otrajâ kârtâ - 4 000 000 lati; 25.3. treðajâ kârtâ - 4 000 000 lati; 25.4. ceturtajâ kârtâ - 4 634 764,16 lati. 26. Paziòojumu par projektu iesniegumu iesniegðanu, iesniegðanas pârtraukðanu vai izbeigðanu sadarbîbas iestâde, saskaòojot ar atbildîgo iestâdi, izsludina: 26.1. laikrakstâ Latvijas Vçstnesis; 26.2. sadarbîbas iestâdes mâjas lapâ internetâ (http://esfondi.bema.gov.lv/ ). 27. Paziòojumu par projektu iesniegumu iesniegðanu izsludina vismaz mçnesi pirms projektu iesniegumu iesniegðanas uzsâkðanas, norâdot kopçjo pieejamo finansçjumu, katrâ projektu iesniegumu atlases kârtâ pieejamo finansçjumu, projektu iesniegumu iesniegðanas sâkuma un beigu termiòu. Paziòojumâ minçtâ informâcija ir saistoða projekta iesniedzçjam, sadarbîbas iestâdei, atbildîgajai iestâdei un vadoðajai iestâdei. 28. Lai pieteiktos finansçjuma saòemðanai, projekta ie-

21


22

Enerìçtikas politika

sniedzçjs sadarbîbas iestâdç iesniedz projekta iesniegumu: 28.1. aizpildîtu projekta iesnieguma veidlapu; 28.2. papildus iesniedzamos dokumentus: 28.2.1. dzîvokïu îpaðnieku kopsapulces protokolu vai protokolus, kurâ: 28.2.1.1. ierakstîts lçmums veikt daudzdzîvokïu dzîvojamâs mâjas renovâciju. Lçmumu pieòem atbilstoði normatîvo aktu prasîbâm, kas attiecas uz dzîvokïu îpaðumu; 28.2.1.2. norâdîtas veicamo renovâcijas darbu izmaksas; 28.2.1.3. norâdîta pilnvarotâ persona, kas ir tiesîga iesniegt projekta iesniegumu, kâ arî veikt citas ar finansçjuma saòemðanu saistîtâs darbîbas; 28.2.2. noslçgtâ pilnvarojuma lîguma kopiju; 28.2.3. dzîvojamâs mâjas nodoðanas un pieòemðanas aktu par dzîvojamâs mâjas pârvaldîðanas tiesîbu nodoðanu dzîvokïu îpaðnieku sabiedrîbai vai ar dzîvokïu îpaðnieku savstarpçju lîgumu pilnvarotai personai, ja dzîvojamâ mâja privatizçta saskaòâ ar likumu „Par valsts un paðvaldîbu dzîvojamo mâju privatizâciju”; 28.2.4. dzîvojamâs mâjas pârvaldnieka izsniegtu izziòu, kurâ norâdîti aprçíinâtie maksâjumi par pakalpojumiem, kas saistîti ar dzîvokïa îpaðuma lietoðanu iepriekðçjo 12 kalendâro mçneðu periodâ, ja tie sniegti ar pârvaldnieka starpniecîbu, samaksâtie maksâjumi un dzîvojamâs mâjas dzîvokïu îpaðnieku parâdsaistîbas. Parâdsaistîbas aprçíina kâ starpîbu starp aprçíinâtiem un visu dzîvokïu îpaðnieku samaksâtiem maksâjumiem par pakalpojumiem, kas saistîti ar dzîvokïa îpaðuma lietoðanu iepriekðçjo 12 kalendâro mçneðu periodâ, ja tie sniegti ar pârvaldnieka starpniecîbu (parâdsaistîbas rçíina atbilstoði normatîvajiem aktiem par dzîvokïa îpaðumu). Izziòa nedrîkst bût vecâka par 60 kalendârâm dienâm; 28.2.5. bûves inventarizâcijas lietas kopiju; 28.2.6. dzîvojamâs mâjas energoaudita pârskata, kas veits saskaòâ ar normatîvajiem aktiem çku energoefektivitâtes aprçíina jomâ un ðo noteikumu 3.pielikumu, kopiju; 28.2.7. bûvvaldç saskaòota bûvprojekta tehniskâ projekta stadijâ par visiem projekta ietvaros plânotajiem bûvdarbiem kopiju vai bûvvaldç saskaòotas apliecinâjuma kartes par projektâ veicamajiem darbiem kopiju vienkârðotas renovâcijas gadîjumâ; 28.2.8. bûves tehniskâs apsekoðanas atzinuma kopiju. Atzinumâ jâbût aizpildîtâm sadaïâm par bûves daïâm, inþeniertîkliem un iekârtâm, kurâs tiek veikti bûvdarbi iesniegtâ projekta iesnieguma ietvaros; 28.2.9. izziòu no kredîtiestâdes par kredîtu un izziòu no kredîtiestâdes par konta atlikumu - daudzdzîvokïu dzîvojamâs mâjas remontdarbu uzkrâjuma fondu. Izziòas ir jâiesniedz par summu, kas nav mazâka kâ kopçjâs plânotâs

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

projekta izmaksas. Izziòa no kredîtiestâdes par kredîta pieðíirðanu nedrîkst bût vecâka par 30 kalendârâm dienâm; 28.2.10. Valsts ieòçmumu dienesta izziòu par projekta iesniedzçja pilnvarotâs personas nodokïu parâdu neesamîbu (izsniegta ne agrâk kâ 30 kalendâra dienas pirms projekta iesnieguma iesniegðanas) vai projekta iesniedzçja pilnvarotâs personas piekriðanas vçstuli (ja projekta iesniedzçja pilnvarotâ persona ir juridiska persona). 29. Ja papildus iesniedzamie dokumenti nav latvieðu valodâ, dokumentiem pievieno apliecinâtu dokumentu tulkojumu latvieðu valodâ saskaòâ ar normatîvajiem aktiem par kârtîbu, kâdâ apliecinâmi dokumentu tulkojumi valsts valodâ. 30. Projekta iesniegumu var iesniegt papîra formâ vai elektroniska dokumenta veidâ. Projekta iesniegumu, kas noformçts papîra formâ, var iesniegt sadarbîbas iestâdç vai nosûtît pa pastu ierakstîtâ vçstulç. Projekta iesniegumu, kas noformçts elektroniska dokumenta veidâ, var iesniegt sadarbîbas iestâdç, nosûtît pa pastu ierakstîtâ vçstulç vai nosûtît uz sadarbîbas iestâdes elektronisko pasta adresi, kas norâdîta paziòojumâ par projektu iesniegumu pieòemðanu. 31. Ja projekta iesniegumu iesniedz personîgi, par projekta iesnieguma iesniegðanas laiku uzskatâms sadarbîbas iestâdes zîmogâ norâdîtais saòemðanas datums un laiks. 32. Ja pa pastu sûtîtais projekta iesniegums ir nosûtîts lîdz projektu atlases kârtas beigu termiòam, bet saòemts sadarbîbas iestâdç vçlâk, tad, ja projekta iesniegumu sadarbîbas iestâde saòem vçlâk kâ piecas dienas pçc projektu atlases kârtas beigu termiòa, tad projekta iesniegumu vçrtç kopâ ar tâs projektu atlases kârtas projekta iesniegumiem, kurâ projekta iesniegums ir saòemts sadarbîbas iestâdç. Ja projekta iesniegums saskaòâ ar ðajâ punktâ minçto kârtîbu tiek saòemts sadarbîbas iestâdç nâkamajâ mçnesî pçc pçdçjâs projektu iesniegumu atlases kârtas, tad tas tiek vçrtçs kopâ ar pçdçjâ projektu iesniegumu atlases kârtâ iesniegtajiem projektu iesniegumiem. 33. Ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidâ, nosûtot uz sadarbîbas iestâdes elektronisko pasta adresi, un rodas domstarpîbas, projekta iesniedzçjam jâpierâda, ka projekta iesniegums ir nosûtîts pirms projektu iesniegumu iesniegðanas termiòa beigâm, bet sadarbîbas iestâdei pçc projekta iesniedzçja lûguma jâpamato, ka projekta iesniegums nav saòemts vai saòemts pçc projektu iesniegumu iesniegðanas beigu termiòa. 34. Ja projekta iesniegumu iesniedz papîra formâtâ, to iesniedz divos eksemplâros (viens oriìinâls un viena kopija) un projekta iesnieguma veidlapu (informâciju iesniedz DOC datòu formâtâ) un projekta iesnieguma veidlapas 6.1., 6.2. un 6.3.sadaïas (informâciju iesniedz


Enerìçtikas politika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

XLS datòu formâtâ) papildus iesniedz elektroniski vienâ eksemplârâ nepârrakstâmâ kompaktdiskâ. Katru projekta iesnieguma eksemplâru iesniedz ar secîgi sanumurçtâm lapâm, ar satura râdîtâju, caurauklotu, uz pçdçjâs lapas aizmugurç diegu gali ir pielîmçti, uz uzlîmes ir norâde par dokumentâ sanumurçto un cauraukloto lapu skaitu, apliecinâjums par dokumentu kopiju pareizîbu, projekta iesnieguma sagatavoðanas datums, dokumenta autora nosaukums, dokumenta izstrâdâðanas vieta un projekta iesniedzçja pilnvarotâs personas paraksts. Uz oriìinâleksemplâra pirmâs lapas ir norâde Oriìinâls, uz kopijas pirmâs lapas - norâde Kopija. 35. Ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta veidâ, tas atbilst ðâdâm prasîbâm: 35.1. projekta iesniegums ir izstrâdâts un noformçts atbilstoði elektronisko dokumentu apriti regulçjoðo normatîvo aktu prasîbâm; 35.2. projekta iesniegums ir izstrâdâts DOC, XLS, PDF vai JPG datòu formâtâ; 35.3. projekta iesnieguma veidlapa un papildus iesniedzamie dokumentu oriìinâli ir parakstîti katrs atseviðíi ar autora droðu elektronisku parakstu un apliecinâti ar laika zîmogu pirms konkrçtâs projektu atlases kârtas beigu termiòa. Ja papildus iesniedzamie dokumenti ir dokumentu kopijas, tie ir apliecinâti katrs atseviðíi ar projekta iesniedzçja droðu elektronisku parakstu un laika zîmogu pirms projektu iesniegumu iesniegðanas beigu termiòa. 36. Projekta iesniedzçja pienâkums ir sagatavot un uzglabât projekta iesnieguma oriìinâlu un ar projekta îstenoðanu saistîto dokumentu oriìinâlus lîdz projektu vçrtçðanas beigâm, bet, ja projekts tiek apstiprinâts, - lîdz 2021.gada 31.decembrim, kâ arî sniegt pieeju ðiem dokumentiem Eiropas Savienîbas un Latvijas Republikas institûcijâm. 37. Sadarbîbas iestâde 10 darbdienu laikâ pçc projektu atlases kârtas beigâm rakstiski paziòo projekta iesniedzçjam projekta iesnieguma reìistrâcijas numuru.

V. Projektu iesniegumu vçrtçðana un lçmumu pieòemðana 38. Aktivitâtes ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vçrtçðanu nodroðina komisija: 38.1. komisijas sastâvâ ir pârstâvji no valsts aìentûras Bûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu valsts aìentûra un Ekonomikas ministrijas ; 38.2. komisijas vadîtâju un balsstiesîgos komisijas locekïus apstiprina sadarbîbas iestâdes vadîtâjs; 38.3. komisijas sçdçs novçrotâja statusâ bez balsstiesîbâm var piedalîties vadoðâs iestâdes un atbildîgâs iestâdes pârstâvji.

39. Projekta iesniegumu vçrtç atbilstoði ðo noteikumu 7.pielikumâ minçtajiem kvalitâtes, atbilstîbas, administratîvajiem un finansçjuma pieðíirðanas kritçrijiem un izmantojot projektu iesniegumu atlases un vçrtçðanas kârtîbu un projektu iesniegumu vçrtçðanas veidlapas, kas noteiktas normatîvajos aktos par kârtîbu, kâdâ Eiropas Savienîbas struktûrfondu un Kohçzijas fonda vadîbâ iesaistîtâs institûcijas nodroðina plânoðanas dokumentu sagatavoðanu un ðo fondu ievieðanu un nosaka Eiropas Savienîbas struktûrfondu un Kohçzijas fonda vadîbas un kontroles sistçmas izveidoðanas prasîbas. 40. Kritçriju vçrtçðanas secîba: 40.1. uzsâkot vçrtçðanu, vispirms vçrtç projekta iesnieguma atbilstîbu ðo noteikumu 7.pielikuma 29.punktâ minçtajam kritçrijam. Ja projekta iesniegums neatbilst ðo noteikumu 7.pielikuma 29.punktâ minçtajam kritçrijam, tâ vçrtçðanu neturpina; 40.2. ja projekta iesniegums atbilst ðo noteikumu 7.pielikuma 29.punktâ minçtajam kritçrijam, vçrtç projekta iesnieguma atbilstîbu ðo noteikumu 7.pielikuma 4., 5., 10., 11., 12., 15., 16., 17., 18., 19. un 20.punktâ minçtajam kritçrijam. Ja projekta iesniegums neatbilst ðo noteikumu 7.pielikuma 4., 5., 10., 11., 12., 15., 16., 17., 18., 19. vai 20.punktâ minçtajam kritçrijam, tâ vçrtçðanu neturpina; 40.3. ja projekta iesniegums atbilst ðo noteikumu 7.pielikuma 4., 5., 10., 11., 12., 15., 16., 17., 18., 19. un 20.punktâ minçtajam kritçrijam, projekta iesnieguma vçrtçðanu turpina pçc ðo noteikumu 7. pielikuma 1., 2. un 3.punktâ minçtâ kritçrija; 40.4. visus iesniegtos projekta iesniegumus, kas vçrtçti pçc ðo noteikumu 7.pielikuma 1., 2. un 3.punktâ minçtâ kritçrija, vçrtç pçc ðo noteikumu 7.pielikuma 31.punktâ minçtâ kritçrija. Ja projekta iesniegums neatbilst ðo noteikumu 7.pielikuma 31.punktâ minçtajam kritçrijam, tâ vçrtçðanu neturpina. Ja vairâki projektu iesniegumi saòem vienâdu kopçjo punktu skaitu, tad sarindojot projektus ievçro ðâdus principus: 40.4.1. priekðroku dod projekta iesniegumam, kurð sasniedz augstâku râdîtâju, salîdzinot projekta rezultâtâ iegûto siltumenerìijas ietaupîjumu pret projekta attiecinâmajâm izmaksâm, kas ir aprçíinâts atbilstoði ðo noteikumu 7.pielikuma 1.punktâ minçtajam kritçrijam; 40.4.2. ja vairâki projektu iesniegumi sasniedz vienâdu projekta rezultâtâ iegûto siltumenerìijas ietaupîjumu pret projekta attiecinâmajâm izmaksâm, tad priekðroku dod projekta iesniegumam, kurâ paredzçti energoefektivitâtes darbi mâjâ ar lielâku dzîvokïu skaitu; (turpinâjums nâkamjâ EA numurâ)

23


24

Enerìçtikas politika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Normatîvie akti, kas saistoði HES valdîtâjam vides aizsardzîbas jomâ Jaunâkie normatîvie akti, kas saistîti ar HES ekspluatâciju vides aizsardzîbas jomâ: - Likums Par vides aizsardzîbu (2002) (V., VI. nodaïa); - Ûdens apsaimniekoðanas likums (2007) (6., 7., 17., 21., 25. pants); - Civilâs aizsardzîbas likums (2006) un uz tâ 17. panta pamata pieòemtie MK 18.09.2007. noteikumi Nr. 626 Noteikumi par paaugstinâtas bîstamîbas objektu noteikðanas kritçrijiem un ðo objektu îpaðnieku (valdîtâju, apsaimniekotâju) pienâkumiem riska samazinâðanas pasâkumu nodroðinâðanai, kur noteikts, kas ir paaugstinâtas bîstamîbas objekti: - 5.3. Valsts nozîmes paaugstinâtas bîstamîbas objekti ir A droðuma klases hidroelektrostaciju hidrotehniskâs bûves; - 6.3. Reìionâlas nozîmes paaugstinâtas bîstamîbas objekti ir B droðuma klases hidroelektrostaciju hidrotehniskâs bûves; - 7.3. Vietçjas nozîmes paaugstinâtas bîstamîbas objekti ir C droðuma klases hidroelektrostaciju hidrotehniskâs bûves. - IV. sadaïâ Paaugstinâtas bîstamîbas objektu îpaðnieku (valdîtâju, apsaimniekotâju) pienâkumi bîstamîbas samazinâðanai ir noteikti galvenie veicamie pasâkumi. Cik un kâdi veicamie pasâkumi katrai bîstamîbas objektu grupai, tas nav noteikts, bet plânam rîcîbai avâriju gadîjumiem, apziòoðanas shçmai noteikti ir jâbût katrâ HES. - Aizsargjoslu likums (1997) (5., 7., 32., 35., 37., 58., 61., 64., 65. pants). Pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma 7. pantu, izdoti MK 06.03.2008. noteikumi Nr. 406 Virszemes ûdensobjektu aizsargjoslu noteikðanas kârtîba, kur ir noteikta dabas resursu aizsargjoslu noteikðana, ja ir hidrotehniskâs bûves. - 4. punkts. Nosakot aizsargjoslu, neòem vçrâ ûdenî izvirzîtas hidrotehniskâs bûves.


Enerìçtikas politika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2008

- 9. punkts. Nosakot teritorijas plânojumâ applûstoðo teritoriju, òem vçrâ: 9.3. esoðo hidrotehnisko bûvju radîto ietekmi uz palienes mitruma reþîmu teritorijâs, kur mainîjies mitruma reþîms. Pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma 32. pantu, kur ir noteikta droðîbas aizsargjosla ap aizsprostiem, ir izstrâdâti MK 21.02.2007. noteikumi Nr. 131 Aizsargjoslu noteikðanas metodika ap aizsprostiem. Ðajos noteikumos bez cita saistoðs ir 12. punkts: Aizsprosta îpaðniekam vai valdîtâjam ir pienâkums uzturçt ðajos noteikumos noteikto kârtîbu aizsargjoslâ. - MK 19.2006. noteikumi Nr. 1018 Meliorâcijas sistçmu un hidrotehnisko bûvju bûvniecîbas kârtîba; - MK 27.12.2005. noteikumi Nr. 1014 Ûdens objektu ekspluatâcijas (apsaimniekoðanas) noteikumu izstrâdâðanas kârtîba; - MK 23.12.2003. noteikumi Nr. 736 Noteikumi par ûdens resursu lietoðanas atïauju. Svarîgâkie punkti ir sekojoði: - 4. Iesniegumu iesniedz ne vçlâk kâ 60 dienas pirms paredzçtâs darbîbas uzsâkðanas vai ne vçlâk kâ 60 dienas pirms spçkâ esoðâs atïaujas vai ûdens lietoðanas atïaujas derîguma termiòa beigâm.; - 8. Ja iesniegumâ norâdîtâ informâcija ir nepilnîga vai tam nav pievienoti visi nepiecieðamie dokumenti, pârvalde 14 darbdienu laikâ pçc iesnieguma saòemðanas par to rakstiski informç iesnieguma iesniedzçju un norâda, kâda informâcija papildus iesniedzama. Par iesnieguma pieòemða-

nas dienu uzskata dienu, kad pârvalde ir saòçmusi visu nepiecieðamo informâciju. Esoðajâs Ûdens resursu lietoðanas atïaujâs atseviðíâm HES iestrâdâti veicamie pasâkumi, kas bija jâveic izsniegtâs Ûdens resursu lietoðanas atïaujas laikâ, kâ noteikts 54. punktâ: Attiecîbâ uz ðo noteikumu 2.2. apakðpunktâ minçtajâm darbîbâm, kuras uzsâktas lîdz ðo noteikumu spçkâ stâðanâs dienai un kurâm, saòemot ûdens resursu lietoðanas atïauju, tiek mainîti iepriekð tehniskajos noteikumos vai bûvprojektâ noteiktie ûdens resursu lietoðanas vai darbîbas nosacîjumi, atïaujâ norâda termiòu, kas nepârsniedz 2006. gada 1. maiju, lîdz kuram darbîbas veicçjs iesniedz pârvaldç rîcîbas plânu atïaujâ izvirzîto nosacîjumu ievieðanai. Nosacîjumu ievieðanas termiòð nedrîkst pârsniegt atïaujas derîguma termiòu. Tas savukârt ir saistîts ar mainâmo nosacîjumu iestrâdi ûdenskrâtuves ekspluatâcijas noteikumos: 22.1. Ja, pamatojoties uz eksperta atzinumu un nepiecieðamîbu sasniegt ðo noteikumu 22. punktâ minçtos vides kvalitâtes mçríus, atïaujâ tiek noteiktas stingrâkas prasîbas nekâ jau esoðajos ûdenskrâtuves ekspluatâcijas noteikumos, pârvalde atïaujâ ietver nosacîjumu, ka ûdenskrâtuves ekspluatâcijas noteikumos un hidrotehnisko bûvju droðuma programmâ nepiecieðami grozîjumi, lai nodroðinâtu to atbilstîbu izdotâs atïaujas prasîbâm. EA Sagatavoja Elza Juhansone

25


26

Energoresursi

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Latvijas granulas Zviedrijai Ivars Ðnore

Kokskaidu granulas kïûst arvien populârâks enerìijas iegûðanas avots daudzâs Eiropas valstîs. Paðlaik lielâkais ðâda veida produkcijas raþotâjs Latvijâ ir uzòçmums Latgran. Tas dibinâts 2004. gadâ un ir 100% skandinâvu uzòçmums, kurð atrodas Latvijâ. Latgran ir daïa no Kinnevik uzòçmumu grupas, tâ mâsas uzòçmumi ir Korsnas - Zviedrijâ un Latsin - Latvijâ, kuri nodroðina augstas kvalitâtes izejvielas. Þurnâls Enerìçtika un Automatizâcija viesojâs jaunajâ Latgran kokskaidu granulu rûpnîcâ netâlu no Jçkabpils. Tuvâk ar ðîs raþotnes darbu iepazîstinâja Latgran tirdzniecîbas un mârketinga vadîtâjs Arnolds DÂLE. Uzòçmumam ir vçl viena kokskaidu granulu rûpnîca Aizkraukles rajona Jaunjelgavâ, kas sâka strâdât 2005. gadâ, taèu tâs jauda ir divreiz mazâka par jauno rûpnîcu, kura darbojas Jçkabpilî. Abas rûpnîcas, darbojoties ar pilnu jaudu, saraþo ap 220 000 tonnu granulu gadâ un augstâ pieprasîjuma dçï tâs nav apturçjuðas savu raþoðanu pat Ziemassvçtkos un gadu mijâ. Raþoðana granulu rûpnîcâ ir nepârtraukts process, kurð notiek 24 stundas diennaktî, izòemot pâris nedçïas garu apkopes posmu reizi gadâ. Rûpnîcâ 680 m2 raþoðanas telpas kopâ ar Zviedrijâ, Vâcijâ un Holandç raþotâm iekârtâm izmaksâjuðas aptuveni 10 miljonus eiro. Galvenais izejvielu piegâdâtâjs granulu raþotnei ir tâs mâsas uzòçmums Latsin, taèu malka, zari un koksnes atkritumi tiek iepirkti arî no citiem. Kad no saðíeldotâs izejvielas ir atdalîti visi piemaisîjumi - metâls, akmeòi utt., tad to þâvç, pçc tam presç, izejvielu saspieþot bez nekâdu saistvielu piejaukðanas, gatavâ produkcija kravas automaðînâs tiek nogâdâta uz Rîgas ostu, kur Latgran mâsas uzòçmumam SIA Freja ostâ ir ietilpîga noliktava granulu uzglabâðanai. Lielâkâ daïa uzòçmuma produkcijas ir paredzçta eksportam uz Zviedriju, Somiju, Dâniju, Vâciju, Beïìiju, Lielbritâniju un citâm Eiropas valstîm.


Energoresursi

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Rûpnîca Jçkabpils pievârtç pârstrâdâ 3000 m3 koksnes dienâ

Visvairâk Latgran saraþotâs granulas nonâk Zviedrijâ, kur no tâm tiek raþota elektrîba. Zviedri elektrîbu raþo, kurinot kokskaidu granulas, tur ðî atjaunojamâ resursa izmantoðana tiek atbalstîta no valsts puses. Tikmçr mçs Latvijâ domâjam par ogïu vai gâzes elektrostaciju bûvniecîbu, vietçjos resursus atstâjot novârtâ. Nav jûtama nekâda ieinteresçtîba no valsts puses. Tas ir diezgan nesaprotami, jo ðîs izejvielas vairotu enerìçtisko neatkarîbu. Ne ogïu, ne gâzes Latvijâ nav, bet ðeit saraþotâs kokskaidu granulas tiek izvestas no valsts. Latvijas valdîbai acîmredzot labâk patîk lielas, fosilâ kurinâmâ elektrîbas raþoðanas stacijas - tâda kâ plânotâ ogïu stacija Liepâjâ. Netiek izvçrtçta iespçja par vairâku lokâli izvietotu granulu vai biomasas staciju iespçjamo devumu Latvijas energobilancç. Taèu produkcija tiek piedâvâta arî vietçjâ tirgû. Jaunajâ rûpnîcâ Jçkabpilî raþoðanas process ir gandrîz pilnîbâ automatizçts un tajâ nodarbinâti ap 20 cilvçku. Rûpnîcas jauda ir aptuveni 120 000 t granulu gadâ. Iekârtas darbina elektrîba, bet þâvçðanâ un apkurç tiek izmantota paðu sagatavotâ ðíelda. Uz jauno rûpnîcu izbûvçta atseviðía 5 MW elektrolînija. Dienâ rûpnîca pârstrâdâ ap

Ðíeldas dzirnavu iekðskats

3000 m3 koksnes. Koksnes granulu cena ir atkarîga no gâzes un naftas cenâm. Kâ zinâms, Latvijâ patlaban mazâs zâìçtavas lielâkoties ir pârtraukuðas raþoðanu, bet lielâs - saðaurinâjuðas raþoðanu vai samazinâjuðas jaudu. Latgran savai attîstîbai izvçlçjies jaunu ceïu - raþot kurinâmâs granulas, izmantojot ne tikai kokmateriâlus, bet arî zâlaugus - mieþabrâli. Hektârs ðo zâlaugu spçj dot ap 40 latu peïòas. Hektâra apsçðanai nepiecieðams ap 12 kg sçklas, tâs cena svârstâs 4

27


28

Energoresursi

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Gatavâs granulas pçc presçðanas

mums secinâjis, ka iecerçto mçríi izdevies sasniegt - jaunâs granulas neatðíiras no koksnes granulâm un ir lîdzvçrtîgas enerìçtiskâs vçrtîbas ziòâ.

Ðíeldas þâvçðanas iekârta

latu robeþâs. Ieauguðâs zâles raþu dod 15 gadus un ðo zâlaugu novâkðanai - tad, kad tie nokaltuði, - nav nepiecieðama speciâla tehnika, noder parastâ pïaujmaðîna un siena prese. Pievçrsties zâles granulu raþoðanai Latgran pilotprojekta veidâ nolçmis pçrn, izdalot zemniekiem bezmaksas mieþabrâïa sçklas, ar kurâm apsçti 300 ha. Izmçìinot no izaudzçtâ saraþot granulas Baldones rûpnîcâ Ekogran, uzòç-

Paðlaik Latgran mçríi ir vçl tâlejoðâki - paredzçts, ka ar mieþabrâïa sçklâm varçtu tikt apsçti pat 4500 ha, kas savukârt dotu vairâk nekâ 38 000 tonnu granulu, kas varçtu stimulçt lauksaimniecîbas attîstîbu visâ Latvijâ, kurâ paðlaik ir lielas neizmantotas lauksaimniecîbas zemju platîbas. Elektrîbas raþoðanas tirgus ir stabils bizness, kas Eiropâ uzrâda ikgadçjo cenu kâpumu par 1-2% fosilâ kurinâmâ cenu pieauguma dçï. Izmantojot zâlaugus kurinâmo granulu raþoðanai, no 2012. gada Latgran varçs piegâdât produktu, kuram nebûs nekâdas piesaistes fosilâ kurinâmâ cenai. Mieþabrâïa (Phalaris arundinacea L.) audzçðana enerìçtiskâm vajadzîbâm varçtu kïût par labu alternatîvu Latvijas lauksaimniekiem, seviðíi tiem, kas likvidç piena lopkopîbu vai nezina, ko iesâkt ar zemçm, kas nav îpaði piemçrotas graudaugu audzçðanai. Tâ varçtu bût laba iespçja arî pïavu appïâvçjiem, kuri vairs nevar tikt pie subsîdi-


Energoresursi

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

jâm par saimniekoðanu nelabvçlîgos apvidos. Lai sekmîgi novâktu mieþabrâïa sausnes raþu, ir nepiecieðams minimâls tehniskais nodroðinâjums: traktors, pïaujmaðîna un siena prese. Lielâkie izdevumi ir tâ ieaudzçðanai, bet pçc tam, pareizi to kopjot, mieþabrâli var novâkt 15 gadus. Somijâ mieþabrâli enerìçtiskâm vajadzîbâm 2008. gadâ audzçja 21 000 ha, bet tuvâkajos 3 gados tâ platîba tiks palielinâta lîdz 40 000 ha. Kâ kurinâmo, protams, var izmantot arî salmus, bet tiem sadegðanas temperatûra ir par zemu, bet pelnainîba par augstu. Tie katlumâjâs veido izdedþu slâni, lîdz ar to izslçdzot automatizâcijas iespçjas. Klimata ziòâ mieþabrâlis nav izvçlîgs. Tas mîl ar kaïíi bagâtas applûstoðas augsnes ar samçrâ augstu gruntsûdens lîmeni. Var ar labiem panâkumiem audzçt arî sausâkâs augsnçs, kas labi vçdinâtas un bagâtas ar kaïíi un slâpekli. Somijâ mieþabrâïa audzçðanai sekmîgi izmanto izstrâdâtos kûdras purvus, kur pçc kaïíoðanas tiek sasniegts pH 5,5-6,5. Pirms sçjas laukus izmiglo no daudzgadîgajâm zâlçm un nezâlçm ar glifosâtu preparâtiem. Lauku vçlams apart rudenî. Ja ir iespçja, lauku rudenî ielabo ar organiskajiem mçsliem, notekûdeòu dûòâm vai kompostu. Sçju veic pavasarî, piemçrotos apstâkïos to var darît lîdz jûnija vidum. Izsçjas norma 1000-1500 dîgstoðu sçklu uz 1 m2, kas aptuveni atbilst 11-16 kg/ha pie sçklu dîdzîbas 90%. Sçj 1-2 cm dziïi parastajâs rindstarpâs (12,5-15 cm). Lauku vçlams pievelt, lai sçklai veidojas labâks kontakts ar augsni. Reizç ar sçju, atkarîbâ no augsnes tipa, var iestrâdât kompleksos minerâlmçslus ar aprçíinu N 40-60 kg/ha, P2O5 10-50 kg/ha, K2O 10-90 kg/ha. Apmçram mçnesi pçc sçjas, kad mieþabrâlim izveidojuðâs 3-4 lapas, veic viengadîgo nezâïu apkaroðanu, jo mieþabrâlis ir ïoti jutîgs pret noçnoðanu. Sçjumos pieïaujams izmantot MCPA 1,0-2,0 l/ha vai Esets 1,0-2,0 l/ha. Pirmajâ gadâ mieþabrâlis izaug 40-90 cm garð. Raþas novâkðanu pirmajâ gadâ neveic. Otrajâ gadâ, ja nepiecieðams, pavasarî iedod N papildmçslojumu 60-90 kg/ha. Augi septembrî- novembrî sasniedz 1,5-2 m augstumu. Ja pareizi ievçro mieþabrâïa mçsloðanas un novâkðanas reþîmu, tas saglabâsies lîdz 16 gadiem, vidçji novâcot 4-

8 t/ha sausnes mâla augsnçs un lîdz 10 t/ha kûdrainâs augsnçs. Lai iegûtu kvalitatîvu masu, mieþabrâli vçlams pïaut nâkoðâ gada pavasarî, maija pirmajâ pusç, kad dabîgais zâles mitrums ir 10-15%. Rudenî pïautajai masai ir lielâks mitrums un augstâka pelnainîba. Stiebru îpatsvars attiecîbâ pret lapâm pieaug no 57-67% rudenî un lîdz 65-75% nâkamâ gada pavasarî. Siena mitrums nav pieïaujams virs 20%. Pïauðanai izmanto parastâs pïaujmaðînas bez kondicionieriem, lai nebûtu lieki raþas zudumi. Vçlamais pïauðanas augstums ap 10 cm no augsnes virsmas. Presçðanai izmanto rituïu vai lielo kvadrâtíîpu preses. Ja masu presç rituïos, labâk izmantot rituïu preses ar mainâmo kameru (siksnu preses), jo ar tâm saspiestais ritulis ir par 10% blîvâks nekâ, presçjot ar presçm, kurâm ir nemainîga presçðanas kamera. Vçlamais rituïu diametrs ir 1,21,6 m ar vidçjo svaru 200-250 kg. Rituïa svaru stipri ietekmç mehanizatora iemaòas. Starpîba rituïa blîvumâ, ja to veido nepieredzçjis traktorists, salîdzinot ar pieredzçjuðu, var bût pat 10%, kas sadârdzina transportçðanas izdevumus uz 1 t. Kvadrâtíîpas parasti presç 1,2 x 0,7 x 2,4 ar vidçjo svaru 400 kg. Samaksa pârstrâdes rûpnîcâ tiek rçíinâta pçc faktiski piegâdâtâs sausnes, izmantojot formulu: Mn=Mgr-((Mgr*Wa)/100), kur Mn - sausnes masa Mgr - kopçjâ masa Wa - mitruma daudzums % Piemçram, uz rûpnîcu atvestas 20 tonnas siena ar 15% mitrumu, tad ieskaitîtas tiks: 20-((20*15)/100)=20-3=17 T Mieþabrâïa sçjuma ierîkoðanas izmaksas ir aptuveni 260 LVL/ha, kas var mainîties no augsnes iekultivçðanas pakâpes un izmantoto tehnikas pakalpojumu cenas. Siena sagatavoðana izmaksâ aptuveni 130 LVL/ha. Vidçjâ sausnes paðizmaksa, ja novâc 8 t/ha sausnes, ir 20 LVL/t. Prognozçjamâ iepirkuma cena saimniecîbâ uz vietas varçtu bût 25 LVL/t + 21% PVN. Jâpiebilst, ka Somijâ zemnieks par sçjuma ierîkoðanu atkarîbâ no atraðanâs vietas valstî var saòemt subsîdiju no valsts un Eiropas fondiem 609-683 EUR/ha apmçrâ. EA

29


30

Energoresursi

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Pasaules koka granulu tirgus jaunâkâ informâcija Koka granulu dedzinâðana siltuma un elektroenerìijas ieguvei ir kïuvusi plaði izplatîta Centrâlajâ un Ziemeïeiropâ un sniedz ievçrojamus vides un ekonomiskos ieguvumus. Ðajâ rakstâ tiks apskatîts ðî perfektâ kurinâmâ pieaugoðais tirgus, problçmas un izaicinâjumi. Koka granulas ir tîrs, CO2 neitrâls un viegli pieejams kurinâmais, kuru pârsvarâ iegûst no zâìu skaidâm vai citiem koka atlikumiem, tos saspieþot zem liela spiediena, izmantojot lîmi vai citu saistvielu. Tâm ir cilindriska forma un to diametrs parasti ir 6-10 mm un garums 10-30 mm. Kâ augsti standartizçts un augsta blîvuma pakâpes kurinâmais, granulâm ir iespçjama izmaksu efektîva transportçðana un automatizçta pârstrâde siltumâ un elektroenerìijâ gan privâtâs mâjâs, gan liela izmçra spçkstacijâs. Ar strauji augoðu tirgus daïu tâ ir galvenâ tehnoloìija pieaugoðajai biomasas izmantoðanai Eiropâ un ârpus tâs, îpaði tas attiecas uz siltuma sektoru. Granulas ir ïoti labs veids, kâ izmantot vietçjos resursus, kas ir konkrçts ieguldîjums CO2 samazinâðanâ.

Eiropas politiskais konteksts Politiskais ietvars Eiropas Savienîbâ atbalsta biomasas tirgus attîstîbu gan siltuma, gan elektroenerìijas ieguvç, tâ kâ tas dod ieguldîjumu klimata un vides mçríu sasniegðanâ, samazina atkarîbu no importa un atbalsta vietçjâs ekonomikas. Eiropas Savienîbas 27 dalîbvalstis ir nosprauduðas ambiciozu politisku mçríi palielinât atjaunojamâs enerìijas resursu daïu elektroenerìijas un siltuma raþoðanâ, ar mçríi iegût 21% elektrîbas un 20% siltuma no atjaunojamiem resursiem kopçjâ enerìijas ieguvç lîdz 2020. gadam. 2008. gada decembrî Eiropas Parlaments pieòçma jaunu Eiropas direktîvu par atjaunojamâs enerìijas veicinâðanu. Apòemðanâs ir sasniegt vismaz 20% daïu no atjaunojama-


Energoresursi

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2008

jiem resursiem ES bruto gala enerìijas patçriòâ 2020. gadâ. Ðî direktîva arî nosaka mçríus katrai dalîbvalstij, kas variç starp 10% un 49%.

ES pieòem direktîvu Eiropas Savienîba sâk 2009. gadu ar skaidru mandâtu paplaðinât atjaunojamos resursus tâs energoapgâdç pçc vienoðanâs par Atjaunojamâs enerìijas direktîvu sasniegðanas.

Otra svarîga politikas iniciatîva ir Eiropas Biomasas darbîbas plâns un plânotâ direktîvas par çku enerìçtisko izpildîjumu pârstrâdâðana.

Darîjums bruìç ceïu ES, lai sasniegtu tâs plânus par 20% samazinât siltumnîcgâzu emisijas lîdz 2020. gadam - tâ sauktais 20:20:20 plâns. Tas nozîmç, ka vairâk nekâ treðdaïai no ES elektroenerìijas ir jânâk no atjaunojamajiem resursiem lîdz 2020. gadam.

Biomasai ir stratçìiska loma, lai sasniegtu ES atjaunojamo resursu mçríus, un koka granulas ir galvenais elements, lai to realizçtu.

Eiropas koka granulu izmantoðana un kvalitâte

Saskaòâ ar direktîvas nosacîjumiem, katrai dalîbvalstij likumîgi ir uzlikts par pienâkumu atjaunojamâs enerìijas mçríis lîdz 2020. gadam un lîdz 2010. gada jûnijam tiks izstrâdâts Nacionâlais darbîbas plâns, kas detalizçtâk norâdîs plânus, lai sasniegtu ðos mçríus. Katrai dalîbvalstij bûs jâziòo par rezultâtiem katrus 2 gadus.

Pastâv vairâkas atðíirîgas sistçmas, kâ izmantot koka granulas, kas ietver: - granulu krâsnis: tâs bieþi ir modernas ierîces ar pievilcîgu dizainu, kurâs parasti izmanto granulas maisos. Tâs ir ideâli piemçrotas mçrenam klimatam vai kâ kurinâðanas avots papildus elektrîbas, gâzes vai naftas produktu apkures sistçmai. Lielâkais tirgus Eiropâ tâm ir Itâlija. - granulu boileri vai katli: tâs ir pilnîbâ automatizçtas centrâlâs apkures sistçmas dzîvojamo mâju apkurei ar granulu kravu piegâdi. Vairâkâs Eiropas daïâs granulas tiek piegâdâtas ar speciâlâm cisternu platformâm un novietotas glabâðanas sistçmâs. Granulu boileri ir savienoti ar granulu glabâtuvçm ar urbjveidîgu jeb Arhimeda skrûves (mehâniska kurinâmâ padeves sistçma) mehânismu vai ar iesûkðanas sistçmu (pneimatiskâ sistçma) palîdzîbu, ar kurâm granulas automâtiski tiek nogâdâtas boilerî. Darba roku izmantoðana nav nepiecieðama kurinâmâ piegâdei, padarot ðâdas sistçmas izmantoðanai

Eiropas Atjaunojamâs enerìijas padomes prezidents A. Zervos, komentçjot direktîvu, piezîmçja, ka ðî likumdoðana dod ïoti vajadzîgo investoru uzticçðanos atjaunojamâs enerìijas sektoram. EA

tikpat draudzîgas, kâ tas ir gâzes vai naftas produktu izmatojoðâs apkures sistçmâs - siltuma nogâdâðana uz çkâm ir tipiski uz ûdeni balstîta. Labi attîstîti granulu tirgi centralizçtajai siltumapgâdes sistçmai ir Austrijâ, Vâcijâ, Zviedrijâ un Francijâ. Lai gan investîciju izmaksas ðâdâm sistçmâm ir par 30% augstâkas

1. tabula. ES biomasas patçriòð un potenciâls Avots

Kokmateriâli tieði no meþa (pieaugums un atlikumi)

Biomasas patçriòð

Potenciâls

2003

2010

2020

2030

67a

43

39-45

39-72

100

100

102

Organiskie atkritumi, kokmateriâlu industrijas atlikumi,

Potenciâls

Potenicâls

lauksaimniecîbas un pârtikas ieguves atlikumi, mçsli Enerìçtiskie graudaugi, no lauksaimniecîbas Kopâ

a)

2

43-46

76-94

102-142

186-189

215-239

102-142

Ðis skaitlis ietver kokmateriâlu un koka atkritumu 59 Mtoe; biogâzes 3 Mtoe; paðvaldîbas cieto atkritumu 5 Mtoe

Avots: EU Biomass Production Potential, Biomass Action Plan (2005) 628 Final (Mtoe)

31


32

Energoresursi

nekâ naftas produktu apkures sistçmâm, toties kurinâmâ izmaksas ir ievçrojami zemâkas, kas veicina investîciju atmaksâðanos. - komunâlo uzòçmumu boileri vai katli: Ziemeïeiropas valstîs, tâdâs kâ Zviedrija un Dânija, granulas izmanto arî biomasas centrâlâs apkures vai koìenerâcijas stacijâs. Pieaugoðs tirgus ir arî lîdzsadedzinâðana, kur granulas tiek izmantotas, lai daïçji aizstâtu akmeòogles lielajâs spçkstacijâs, piemçram, Beïìijâ, Nîderlandç un Lielbritânijâ. Modernâs granulu krâsnis un boileri pieprasa augstas kvalitâtes granulas. Austrija ir pirmâ valsts, kas pieòçma granulu standartu (austrieðu ONORM M 7135), kas ïoti palîdzçja tirgus attîstîbai, bija pieejamas granulas tikai ar skaidri noteiktu kvalitâti, kas ïâva boileru raþotâjiem attîstît zemu emisiju iekârtas. Daþas citas Eiropas valstis sekoja ar kvalitâtes standartu ievieðanu koka granulâm (tâds kâ vâcieðu DIN plus standarts). Un paðreiz tiek izstrâdâts Eiropas standarts, kuru paredzçts pieòemt 2009. gadâ. Un turklât ar pasaules tir-

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

2. tabula. Kurinâmâ tehniskâs prasîbas granulâm saskaòâ ar standartu ONORM M 7135 Kvalitâtes raksturojums

Prasîbas

Diametrs

5-6 mm

Garums

Max 25 mm

Blîvums

Ne mazâk kâ 1,12 kg/dm³

Ûdens saturs

Lîdz 10%

Pelnu apjoms

Lîdz 0,5%

Siltumspçja

Ne mazâk kâ 18 MJ/kg

Putekïi

Lîdz 2,3%

Savienojoðâs piedevas

Lîdz 2%

Salîdzinâjumam 2 kg granulu

~ 1 litrs naftas

1 m³ granulu

~ 320 litri naftas

1000 kg granulu

~ 1,5 m³

gus pieaugumu ïoti svarîga kïûs granulu ilgtspçjîgas raþoðanas sertificçðana visâ pasaulç.

Koka granulu raþoðana un patçriòð Granulu centrâlâs apkures sistçmas Granulu centrâlâs apkures sistçma var tieði aizstât naftas vai gâzes katlus. Pilnîbâ automatizçta, ðâda sistçma ne tikai aizdegas automâtiski, bet arî padod kurinâmo no glabâtuves tâdâ apjomâ, kâ tas degðanai ir nepiecieðams, kâ arî katls pats sevi iztîra katru dienu, lai nodroðinâtu nepârtrauktu efektivitâti. Automâtiskâs koka granulu apkures sistçmas ir pieejamas daþâdos izmçros, kas apmierinâs gan mazu dzîvojamo mâju, gan lielu biroju çku. Tipiskam dzîvojamâs mâjas katlam parasti ir vajadzîga katlu telpa 2 m² platîbâ. Tipiskai granulu glabâtuvei ir vajadzîga lîdzîga lieluma telpa un to var uzstâdît atseviðíâ telpâ mâjas iekðienç, vai garâþâ, ðíûnî vai speciâlâ konteinerâ. Automâtiskâs koka granulu apkures sistçmas ir domâtas kravas masveida kurinâmâ piegâdei. Ðî piegâdes metode ir pazîstama stabilos granulu tirgos, nodroðinot lçtâku kravas iepirkuma cenu. Padeves iekârta ievada kurinâmo glabâtuvç, no kuras tâ tiek paòemta ar speciâlas ierîces palîdzîbu un nogâdâta uz katlu. Parasti granulu krâjumus vajag papildinât vienreiz vai divreiz gadâ. EA

Pçdçjos gados strauji pieaug granulu raþotnes visâ pasaulç, îpaði Eiropâ un Ziemeïamerikâ. Nozîmîgi granulu eksportçtâji ir Kanâda un Krievija, un lieli granulu importçtâji ir Dânija, Itâlija, Beïìija un Nîderlande. Raþoðanas jauda ES 27 dalîbvalstîs ir aprçíinâta apmçram 9 miljonu tonnu (2007.) apjomâ. Globâli tai varçtu bût 1214 miljonu tonnu jauda. Vadoðâs granulu raþojoðâs valstis Eiropas Savienîbâ ir Zviedrija (1,7 milj. t), Vâcija (900 tûkst. t) un Austrija (800 tûkst. t). Zviedrija un Austrija ir bijuðas vadoðâs valstis kopð granulu tirgus attîstîbas sâkumiem Eiropâ 90. gados. Pieaugoða raþoðanas jauda ir novçrojama arî Francijâ, Spânijâ, Latvijâ, Igaunijâ un Polijâ. Arî Krievija ir nozîmîgi palielinâjusi raþoðanas jaudu - no 50 000 t 2005. gadâ lîdz 550 000 t 2007. gadâ - kuras lielâkâ daïa domâta eksportam. Kanâda saraþoja 1,3 milj. t 2008. gadâ. Granulu patçriòa ziòâ Zviedrija, Vâcija un Austrija ir vadoðâs Eiropâ, kurâm cieði seko Francija, kurâ pçdçjos gados ir strauji attîstîjies tirgus. Itâlija kïûst par vienu no svarîgâkajiem granulu patçrçtâjiem, pateicoties pieaugoðajam uzstâdîto granulu krâðòu skaitam (apmçram 800 000 krâsnis uz


Energoresursi

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

ðo brîdi). Kopçjais ikgadçjais granulu patçriòð Eiropâ paðreiz ir apmçram 6 milj. tonnas. Ziemeïamerikâ 2008. gadâ tika patçrçtas 2,3 milj. tonnas granulu, ASV - 2 milj. tonnas.

Granulu izejmateriâli Granulu izejmateriâlu jautâjums un cena bûs izðíiroðie nâkotnes tirgus attîstîbâ. Paðreiz galvenais granulu izejmateriâls ir zâìu skaidas. Tomçr par paðreizçjiem zâìu skaidu resursiem ir pieaugoða konkurence. Viens no risinâjumiem bûtu zâìu skaidu importçðana no Íînas, Krievijas vai Dienvidamerikas. Tomçr baþas par ilgtspçjîgu meþsaimniecîbu un garie transportçðanas ceïi var novest pie patçrçtâju uzticîbas un politikas atbalsta zaudçðanas. Cita iespçja ir izmantot citus izejmateriâlus. Lauksaimniecîbas produkti un pârpalikumi, tâdi kâ salmi, siens un miscanthus vai citi enerìçtiskie graudaugi, kas veido tâ sauktâs agro-granulas - ir nonâkuði uzmanîbas centrâ pçdçjos gados. Tomçr visus ðos produktus ir grûtâk tîri sadedzinât nekâ koku. Tâpçc sakarâ ar esoðo emisiju likumdoðanu ir nepiecieðama nozîmîga produkta attîstîba pirms bûs iespçjama agro-granulu masveida izmantoðana. Cita daudzsoloða iespçja ir citi meþa pârpalikumi, tâdi kâ ðíelda, vai îsâs rotâcijas kultûru meþi.

Eiropas Granulu konference Katru gadu ar vairâk nekâ 600 dalîbniekiem Velsâ, Austrijâ notiek Eiropas Granulu konference, kas ir kïuvusi par lielâko ikgadçjo granulu pasâkumu pasaulç. Starptautiskâ granulu interesentu kopiena sanâk kopâ, lai diskutçtu par tehnoloìiskajiem jauninâjumiem, tirgus tendencçm un jauniem sadarbîbas projektiem ar ekspertiem no visas pasaules. Tâ arî nodroðina ieskatu paðreizçjâ vadoðo Eiropas un starptautisko granulu tirgu attîstîbâ. Eiropas Granulu konference notiek paralçli ar Energiesparmesse - tirdzniecîbas ðovs, kas veltîts atjaunojamajiem energoresursiem un energoefektivitâtei, ar 100 000 apmeklçtâju katru gadu un vairâk nekâ 100 eksponentu, kas râda savus ar granulâm saistîtos produktus. Eiropas Granulu konference veido daïu no Pasaules Ilgtspçjîgâs enerìijas dienâm, kas ir viena no ikgadçjâm lielâkajâm konferencçm energoefektivitâtes un atjaunojamo energoresursu jomâ Eiropâ. Pasaules Ilgtspçjîgâs enerìijas dienas ietver daþâdas konferences, kas prezentç jaunâkos tehnoloìiju sasniegumus, îpaðus piemçrus un Eiropas stratçìiju. 2008. gadâ konference piesaistîja vairâk nekâ 950 dalîbnieku no 61 valsts. EA

Izmantoðanas konflikti Koka granulu izejmateriâli nav neierobeþoti pieejami un ne pa relatîvi zemâm cenâm. Skaidu pieejamîbas un cenas svârstîbas izraisîja celtniecîbas industrija - ja ðim sektoram ir nepiecieðams mazâk materiâlu, tas noved pie zemâkas aktivitâtes meþizstrâdes industrijâ, kas rezultçjas ar mazâku zâìu skaidu apjomu, pieejamu granulu raþoðanai. Tâpçc norisinâs debates, kur koka granulas bûtu vislabâk izmantojamas nâkotnç: mazos katlos mâju, skolu un veikalu apkurei, vai lielâs spçkstacijâs, kur tâs var aizvietot nozîmîgu akmeòogïu apjomu. Vieni saka, ka koka granulas ir viena no daþâm iespçjâm, kas ir pieejama 100% CO2 neitrâlai çku apkurei. Lietotâjam draudzîgas, zemas kurinâmâ izmaksas, un fakts, ka tâs ir videi draudzîgas, ir pârliecinâjis desmitiem tûkstoðu patçrçtâju Eiropâ investçt granulu katlos un boileros. Otrs uzskats, ka granulas, kas tiek lîdzsadedzinâtas spçkstacijâs, atïauj âtru fosilâs degvielas aizvietoðanu ar ïoti zemâm investîciju izmaksâm.

Viena atbilde, kas varçtu atrisinât ðo jautâjumu, ir spçcîgs pieaugums globâlajâ tirgû. Koka granulas, kas tiks transportçtas apkârt pasaulei, var zaudçt daïu no tâs vides aizsardzîbas pievilcîbas un bûs daudz mazâk pievilcîgas mâju îpaðniekiem un sabiedriskajâm programmâm, kas finansi��li atbalsta investîcijas. Tomçr no vides lîdzsvara viedokïa cerîgâk izskatâs lielâs spçkstacijas jûras ostu tuvumâ.

Cenu izaicinâjums Granulu cena ir cits izðíiroðs faktors, kas iespaido nâkotnes tirgus iespçjas gan mâju apkurç, gan elektroenerìijas raþoðanâ. Tâ kâ tas ir jauns tirgus un vçl joprojâm salîdzinoði nepastâvîgs, granulu tirgum ir mazâka iespçja lîdzsvarot tirgus svârstîbu ietekmi nekâ lielâkiem un vairâk nobrieduðiem tirgiem. Viens piemçrs ir cenu krîze, kas ietekmçja vairâkus Eiropas tirgus 2006. gadâ. Pçc vairâku gadu stabilâm granulu cenâm - kas nesekoja kurinâmâ naftas produktu un dabasgâzes cenu svârstîbâm -granulu cenu kâ-

33


34

Energoresursi

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

pums ðokçja patçrçtâjus un uztrauca potenciâlos granulu raþotâjus.

Augðaustrija: meþu zeme

Strauji pieaugoðais pieprasîjums, ïoti aukstâ ziema un uzkrâjumu trûkums veicinâja granulu cenu celðanos, kas pacçlâs 2 reizes augstâka nekâ iepriekðçjâ apkures sezonâ. Sekojoðajâ ziemâ - kas bija neierasti silta - granulu krâðòu un katlu pârdoðana strauji samazinâjâs vairâkâs Eiropas valstîs. Tas radîja ïoti sareþìîtu situâciju visiem tiem uzòçmumiem, kas bija investçjuði jaunâs granulu raþoðanas iekârtâs.

Augðaustrijâ, Austrijas ziemeïu daïâ, ar 1,4 miljoniem iedzîvotâju atjaunojamie enerìijas resursi nodroðina apmçram 30% no primârâ enerìijas patçriòa, no kura 14% nâk no biomasas. Atjaunojamo energoresursu daïa apkures sektorâ ir virs 40%. Reìions ir uzòçmies saistîbas, ka lîdz 2030. gadam visa telpu apkure un elektrîba nâks no atjaunojamajiem energoresursiem un biomasas - îpaði koka granulâm - kam ir nozîmîga loma, lai sasniegtu ðo ambiciozo mçríi.

Situâcija nomierinâjâs un granulu cenas nonâca atpakaï iepriekðçjâ lîmenî, tomçr patçrçtâju uzticîba kurinâmajam cieta. Eiropas granulu tirgus attîstîba atkal ir ïoti pozitîva. Pieaugums par 25-30% tiek sagaidîts tâdâs valstîs kâ Vâcija un Austrija 2009. gada laikâ. Nâkotnes risinâjumiem ir jâòem vçrâ vairâki granulu tirgu veicinoði faktori: - granulu izejmateriâlu piegâdâtâji ir ieinteresçti augstâs zâìu skaidu cenâs; - granulu raþotâji ir ieinteresçti augstâ kurinâmâ cenâ; - granulu katlu raþotâji vçlas stabilas granulu cenas un konkurçtspçjîgas siltuma cenas; - sabiedriskâs institûcijas, kas nodroðina investîciju subsîdijas granulu iekârtâm daudzâs Eiropas valstîs, ir ieinteresçtas stabilâ tirgus cenas risinâjumâ.

Paðreiz darbojas vairâk nekâ 16 000 koka granulu centrâlâs apkures iekârtu - lielâkâ daïa no tâm ir mâjâs, bet pieaug arî lielâku komerciâlo un sabiedrisko çku skaits. Granulu katli ir arî ïoti populâri tûkstoðos zemas enerìijas mâjokïos. Granulu tirgus attîstîbu atbalsta visaptveroðas programmas, kas ir labi adaptçtas mainîgajâm tirgus vajadzîbâm - sâkot no uzstâdîtâju apmâcîbas lîdz patçrçtâju izglîtoðanai. Finansiâlais atbalsts ir pieejams mâju îpaðniekiem un uzòçmçjiem, kas vçlas uzstâdît granulu katlu. Vadoðajiem Eiropas katlu raþotâjiem ir savi biroji Austrijas reìionâ un, balstoties uz veiksmîgo vietçjo tirgu, tie eksportç granulu tehnoloìijas visâ Eiropâ. Tie plâno eksportçt arî uz ASV. Uzòçmumu tîkls, kas ir aktîvs energoefektivitâtes un atjaunojamo energoresursu jomâ, sniedz atbalstu uzòçmumiem. Tîklâ ir apvienojuðies 148 uzòçmumi, sasniedzot apgrozîjumu 1,6 milj. EUR un nodarbinot 4500 strâdâjoðo. EA

Konkurçtspçjîgas un tîras Koka granulâm ir vairâkas priekðrocîbas salîdzinâjumâ ar citu koka biomasas kurinâmo, piemçram, kondensçts kurinâmais, transportçðana ir lçtâkâ un mazâk neçrta. Pateicoties augstajam standartizâcijas lîmenim, tâs ir pielietojamas ïoti zemai emisiju sadedzinâðanai, pat ïoti mazâs iekârtâs (salîdzinot ar modernâs gâzes vai naftas produktu apkures iekârtu emisijâm), bet, protams, neizdalot CO2. Jau tagad granulas ir ïoti konkurçtspçjîgs kurinâmais siltuma tirgû un ir kïuvis par galveno kurinâmo daudzâs Eiropas valstîs. Ja cenas un izejmateriâlu problçmas varçtu uzveikt, koka granulas kïûtu par vienâm no galvenajâm tehnoloìijâm, lai sasniegtu klimata politikas mçríus. EA

Granulu raþoðana

Sagatavoja Ilze Spunde


36

Energoresursi

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Biomasas lîdzsadedzinâðana - no izpçtes lîdz reâlam pielietojumam Lîga Ozoliòa, Marika Roðâ

1. tabula. Biomasas priekðrocîbas, trûkumi un ðíçrðïi

SIA Ekodoma Priekðrocîbas:

- kurinâmâ piegâde ir lokâla, kas samazina izmaksas par transportu;

Eiropas Savienîba cenðas palielinât atjaunojamo energoresursu daïu kopçjâ enerìijas patçriòâ. Ar to saistîtâ politika un likumi veicina atjaunojamâs enerìijas izmantoðanas palielinâðanos. Îpaði tiek uzsvçrta elektroenerìijas un siltumenerìijas raþoðana no atjaunojamiem energoresursiem. Latvijâ vispieejamâkais atjaunojamais energoresurss (AER) ir koksne. Lîdz ar to arvien nozîmîgâki kïûst jautâjumi par koksnes resursu izmantoðanu. Pastâv vesela virkne jautâjumu, kas ir saistîti ar biomasas izmantoðanas palielinâðanas iespçjâm, kuriem tiek meklçti daþâdi risinâjumi gan Latvijâ, gan visâ pasaulç. Kâ viens no biomasas izmantoðanas veidiem varçtu bût vienlaicîga biomasas dedzinâðana ar fosilajiem kurinâmajiem.

- biomasas izmantoðana samazina atkarîbu no fosilo kurinâmo importa; - var tikt izmantotas daþâdas degðanas un gazifikâcijas tehnoloìijas. Trûkumi:

- augsts mitruma saturs, kas samazina kopçjo efektivitâti; - daþiem biomasas veidiem ir mazs masas blîvums (salmiem), rezultâtâ ir nepiecieðamas liela izmçra apstrâdes un noliktavas, kur novietot materiâlu; - ir nepiecieðama izejvielu pirmapstrâde, kas palielina pieprasîjumu pçc enerìijas.

Tehniskie ðíçrðïi: - katlu korozija un virsmu aizsçrçðana (sârmi, hlors); - vides piesâròojums - emisijas. Citi ðíçrðïi:

- ekonomiskie aspekti (kurinâmâ cenu svârstîbas, nav finansiâla atbalsta, atvçrts tirgus); - likumdoðanas aspekts;

Biomasas lîdzsadedzinâðanas principi un klasifikâcija Motivâcija raþot enerìiju no biomasas plaðâ mçrogâ ir saistîta ar esoðo iniciatîvu, kas veicina biomasas izmantoðanu. Tâs pamatâ ir ES emisiju tirdzniecîbas sistçma un nacionâlie politiskie plâni AER jomâ. Pasaulç katru gadu pieaug atjaunojamo energoresursu izmantoðana, jo tas veicina enerìijas piegâdes droðîbu, samazina atkarîbu no fosilajiem kurinâmajiem. AER daïa globâlajâ kopçjâ primâro energoresursu piegâdç 2004. gadâ sastâdîja 13,1%, kâ ziòo Starptautiskâ enerìçtikas aìentûra (IEA). Lielu daïu AER (aptuveni 80%) sastâda biomasa. Atsaucoties uz Eurostat datiem, ðie skaitïi ir lîdzîgi arî ES, t.i., 13,4% un attiecîgi 67%. Eiropas Komisija uzstâj, lai pakâpeniski tiktu palielinâta AER izmantoðana un nosaka obligâtu mçríi ES lîdz 2020. gadam AER daïai no kopçjâ enerìijas patçriòâ ES ir jâbût 20%. Latvijâ uz 2020. gadu no kopçjâ enerìijas patçriòa AER ir jâbût 42%. Biomasas lîdzsadedzinâðana ar fosilajiem kurinâmajiem varçtu bût viens no veidiem, kâ sasniegt ES uzstâdîtos mçríus AER jomâ. Lîdzsadedzinâðana ir vienlaicîga divu vai vairâku kurinâmo izmantoðana vienâ energoavotâ. Biomasas lîdzsadedzinâ-

- sabiedrîbas uztvere par biomasas/atkritumu lîdzsadedzinâðanu.

ðanas priekðrocîbas un trûkumi ir apskatîti 1. tabulâ. Biomasas lîdzsadedzinâðanas tehnoloìijas var iedalît trîs grupâs: - tieðâ lîdzsadedzinâðana - biomasa un ogles tiek dedzinâtas ogïu kurtuvçs, lietojot tâs paðas dzirnavas un tos paðus degïus; - netieðâ lîdzsadedzinâðana - ir nepiecieðamîba uzstâdît biomasas gazifikatoru, lai cieto biomasu pârvçrstu ìeneratora gâzç, kuru pçc tam sadedzina kurtuvç; - paralçlâ lîdzsadedzinâðana (hibrîdâs sistçmas) - kurinâmie tiek dedzinâti atseviðíos katlos un savienoti ar tvaika vadu sistçmu. Pastâv arî vairâkas biomasas lîdzsadedzinâðanas inovatîvas enerìijas pârveides tehnoloìijas: - IGCC (kombinçtajâ ciklâ integrçta gazifikâcija): visâ pa-


Energoresursi

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

saulç ir liela interese par ogïu gazifikâcijas iekârtu uzstâdîðanu elektrostacijâs. Iespçjamâs priekðrocîbas ðîm gazifikâcijas iekârtâm ir augsta efektivitâte un bûtiski samazinâta ietekme uz vidi salîdzinâjumâ ar parastajâm ogïu sadedzinâðanas iekârtâm. - CFBC (cirkulçjoða verdoðâ slâòa kurtuves): ðîs tehnoloìijas pamatâ ogles tiek sadedzinâtas kopâ ar kaïíiem, lai samazinâtu sçra oksîda emisijas. Ïoti bûtisks aspekts biomasas lîdzsadedzinâðanâ ir pareiza biomasas sagatavoðana un îpaðîbu uzlaboðana elektrostacijâs. Pie biomasas sagatavoðanas sistçmas ir jâòem vçrâ: biomasas pirmapstrâde (kurinâmâ þâvçðana); biomasas pârvietoðana un transports (transportçðanas attâlums, biomasas ðíiroðana); kurinâmâ loìistika; kurinâmâ padeve un uzglabâðana (noliktavas veids, transportieru kapacitâte, operatoru pieredze); kurinâmâ mçrîjumu sistçma (kurinâmâ padeves regulçðana); biomasas sajaukðana ar fosilo kurinâmo.

Biomasas lîdzsadedzinâðanas tehnoloìiju piemçri Starptautiskâs enerìçtikas aìentûras pçtîjuma ietvaros 2005. gadâ tika noskaidrots, ka vairâk nekâ 163 ogïu elektrostacijâm pasaulç jau ir pieredze lîdzsadedzinâðanâ. Lielâkâ daïa no ðîm stacijâm atrodas ASV, Vâcijâ, Somijâ un Zviedrijâ. Biomasas daudzums, kas tiek lîdzsadedzinâts, daþâdâs elektrostacijâs atðíiras. Putekïu veida ogïu katlos ar daudz lielâkâm jaudâm kurinâmâ apjomi ir daudz lielâki nekâ gadîjumâ, ja izmanto verdoðâ slâòa katlus. Sasniegtais lîdzsadedzinâðanas lîmenis daþâda tipa elektrostacijâs ir no 0% - 20% gadîjumâ, ja ir putekïu veida kamerkurtuves un 80%-100%, ja ir verdoðâ slâòa kurtuves. Viens no lîdzsadedzinâðanas piemçriem ir apskatâms Somijâ, pilsçtas Lahti elektrostacijâ, kur tiek pielietotas netieðâs biomasas lîdzsadedzinâðanas tehnoloìijas. Elektrostacija darbojas kopð 1976. gada. Sâkotnçji stacija tika darbinâta ar mazutu, bet 1982. gadâ to pârveidoja darbîbai ar oglçm. Stacija nodroðina Lahti pilsçtas iedzîvotâjus ar elektroenerìiju un siltumenerìiju. Tagad stacijâ vienlaicîgi tiek dedzinâtas ogles un biomasa (zâìu skaidas, koksnes atlikumi, utilizçts kurinâmais), to procentuâlo attiecîbu skatît 2. tabulâ.

Biomasas lîdzsadedzinâðanas iespçjas Latvijâ un Lietuvâ Latvijâ visizplatîtâkâs tehnoloìijas ir paralçlâ lîdzsadedzinâðana. Parasti daudzâs katlumâjâs ir uzstâdîti divi katli,

2. tabula. Kurinâmie Lahti elektrostacijâ Kurinâmais

Daudzums % - no kopçjâs masas

Zâìu skaidas

10

Koksnes atlikumi (miza, ðíelda u.c.)

30

Sausi koksnes atlikumi no kokapstrâdes (finieris, skaidu plâksnes, atgriezumi)

30

Utilizçts kurinâmais

30

kur vienâ kâ kurinâmo izmanto biomasu, bet otrâ fosilo kurinâmo (dabasgâzi vai mazutu). Cietie kurinâmie parasti tiek dedzinâti kustîgâs vai nekustîgâs ârdu kurtuvçs, bet kamerkurtuves tiek izmantotas dabasgâzes un mazuta sadedzinâðanai. Paðreiz Latvijâ nav uzòçmumu, kas enerìiju saraþotu ar tieðo lîdzsadedzinâðanas metodi. Uzòçmums Pârventas siltums Ventspilî ir veicis biomasas lîdzsadedzinâðanas testus. Testos tika izmantots tvaika katls un kâ kurinâmais 90% ogles un 10% ðíelda. Lietuvâ kurinâmâ koksne vienlaicîgi tiek dedzinâta ar kûdru un cita veida biomasu, kâ salmi vai rapsis. Paðreiz valstî darbojas 4 biomasas koìenerâcijas stacijas, bet tikai vienâ no tâm vienlaicîgi tiek dedzinâta koksne (70%) un kûdra (30%). Arî jaunie siltumapgâdes uzòçmumi izmanto lîdzsadedzinâðanas tehnoloìijas enerìijas iegûðanai. Biomasas lîdzsadedzinâðana veicina AER izmantoðanu enerìijas ieguvç un samazina CO2 emisijas atmosfçrâ.

Secinâjumi - Latvijâ un Lietuvâ vietçjie energoresursi ir ierobeþotâ daudzumâ, tâdçï liels daudzums nepiecieðamo energoresursu tiek importçts no citâm valstîm; - Latvija ir bagâtâka AER ziòâ nekâ Lietuva. Latvijâ AER izmantoðana sastâda 30,1%, bet Lietuvâ tikai 9,2% no kopçjiem primârajiem energoresursiem; - AER izmantoðana Latvijâ ir gandrîz divas reizes lielâka, t.i., 650 kgoe/uz cilvçku nekâ Lietuvâ, kur AER izmantoðana ir 250 kgoe/uz cilvçku; - Biomasas lîdzsadedzinâðanai ar fosilajiem kurinâmajiem ir laba perspektîva gan Latvijâ, gan arî Lietuvâ pakâpenisko fosilo kurinâmo cenu pieauguma un biomasas pieejamîbas dçï. Plaðâku informâciju par projektu COFITECK un biomasas lîdzsadedzinâðanas iespçjâm variet apskatît projekta oficiâlajâ mâjas lapâ: www.cofitec.eu. EA

37


38

Elektroenerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Latvenergo viedoklis par situâciju enerìçtikâ AS Latvenergo prezidents K. Miíelsons: “Turpinâsim aktîvi attîstît iesâktos enerìçtikas projektus, kas stimulç valsts un reìiona attîstîbu.” AS Latvenergo prezidents Kârlis Miíelsons, komentçjot pçdçjâ laika notikumus enerìçtikâ, pauþ viedokli par nozares aktualitâtçm Latvijâ un Baltijas valstîs: „Latvijas enerìçtikas attîstîba iet kopsolî ar Eiropas Savienîbâ izvirzîtajiem nozares mçríiem, vairâkos kritçrijos pat esam lîderi. Bûtiskâkais, kas mûs izvirza Baltijas valstu lîderpozîcijâs, ir atvçrtais elektroenerìijas tirgus, kas pie mums darbojas atbilstoði ES direktîvu prasîbâm, kamçr Lietuvâ un Igaunijâ tas ir slçgts. Pçdçjâ laikâ sastopamies ar informâciju, kurâ tiek apgalvots, ka Lietuva ir vairâk sagatavojusies starpsavienojuma bûvei ar Zviedriju nekâ Latvija, taèu ðâds skatîjums ir ïoti virspusçjs un situâciju ataino neadekvâti. Iespçjams, ðâds skats uz enerìçtiku radies aiz vçlmes veicinât savas valsts mçríu sasniegðanu, nevis Baltijas valstîm kopçjo enerìçtikas problçmu risinâðanu, kam der jebkuri lîdzekïi. Izmantotâ retorika raisa saðutumu, jo viedoklis veidots, absolûti ignorçjot enerìçtikâ valdoðos pamatprincipus, tâdçï ir strikti noliedzams. Piemçram, Lietuvas SEB bankas 6.03.2009. izplatîtajâ informâcijâ autors nav spçjis (vai nav centies) pakâpties pâri paða piesauktiem un acîmredzot profesijas specifikas diktçtiem argumentiem, - tiek minçts, ka Lietuvai ðî projekta sakarâ ir trîs priekðrocîbas - tehniskâs sagatavotîbas, energosistçmas attîstîbas un finansiâlajâ ziòâ. Tâ ir klaja demagoìija, jo ne tehniskâ, ne finansiâlâ ziòâ lietuvieðiem nav ne mazâko priekðrocîbu, proti - elektrisko tîklu un finanðu situâcija ne par matu tos neizvirza labâkâs pozîcijâs. Jâ, Lietuvas enerìçtiíi var palielîties, ka viòu rîcîbâ ir ðâda starpsavienojuma izbûves iespçjamîbas priekðizpçte. Taèu - ðâdu priekðizpçti Lietuvas un Zviedrijas enerìçtiíi varçja veikt, vienîgi pateicoties tam, ka Latvijas, Igaunijas un Lie-

AS Latvenergo prezidents Kârlis Miíelsons

tuvas pârvades sistçmas operatori savstarpçji vienojâs, ka tiks uzsâkts darbs pie Baltijas-Zviedrijas starpsavienojuma izpçtes, tâ pirmajâ solî veicot iespçjamîbas izpçti savienojumam ar Lietuvu, bet otrajâ - savienojumam ar Latviju. Diemþçl, noslçdzot darbu pie pirmâ soïa, Lietuvas politiskâs retorikas dçï enerìçtikas profesionâïiem nav bijis iespçjams profesionâli pilnvçrtîgi turpinât otro soli, izvçrtçjot alternatîvu pieslçgumam Latvijâ. Enerìçtiíu profesionâlâ diskusija, nepabeidzot iesâkto kopçjo darbu, tika novirzîta politiskâ gultnç, un tagad izskatâs, ka tehniskus lçmumu par Baltijai kopumâ izdevîgâko, vçlamâko un pamatotâko pieslçgumu sâk pieòemt banku speciâlisti un politiíi. Iedomâjieties, kas notiktu, ja enerìçtiíi ðodien sâktu risinât ekonomikas un banku krîzes samilzuðâs problçmas! Baltijas enerìçtikas perspektîvai daudzkârt bûtiskâks ir tas, vai mûsu reìionâ darbosies vienots elektrîbas tirgus! Ja tâ notiks, tad patieðâm nebûs lielas starpîbas, kurus ìeogrâ-


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

fiskos punktus Baltijas jûras abos krastos savienos nopietns augstsprieguma kabelis, protams, izvçrtçjot un lemjot, ka tas patieðâm ir ekonomiski un no energoapgâdes droðîbas pamatotâkais risinâjums visai Baltijai kopumâ, nevis atseviðíi Lietuvai, Latvijai vai Igaunijai. Un te nu nav iespçjams apstrîdçt Latvijas lîderpozîcijas, - mûsu tirgus ir atvçrts, un tas nozîmç paveiktu milzîgu darbu - tâ ir ES prasîbu ievieðana Latvijas likumdoðanâ, tâ ir Ministru kabineta un Sabiedrisko pakalpojumu regulçðanas komisijas noteikumu izstrâde un aprobçðana. Turklât - tâ vârdâ, lai ðeit Latvijâ elektrîbas tirgus bûtu atvçrts arî ... lietuvieðiem. Ar gandarîjumu varu atzît, ka reìiona energoapgâdes jautâjumu risinâðanâ aktîvi iesaistîjusies Eiropas Komisija, nodibinot Augsta lîmeòa grupu (High Level Group), kura, cita starpâ, izvçrtç arî Baltijas energotirgu atvçrtîbu, un sniegs savu analîzi un slçdzienu par Baltijas valstu ârçjo starpsavienojumu projektu pamatotîbu. Mçs redzam arî konstruktîvu Ziemeïvalstu un it îpaði Zviedrijas pieeju ðo jautâjumu risinâðanâ. Latvenergo ir atvçrts konstruktîvam profesionâlam dialogam ðo jautâjumu risinâðanâ un ir gatavs nâkt klajâ ar saviem priekðlikumiem izdevîgâkâ risinâjuma atraðanai visai Baltijas energoapgâdes sistçmai kopâ. Brîþiem ðíiet, ka ar ðâdiem finanðu institûciju pârstâvju izteikumiem tiek piesegtas Lietuvas paðmâju neveik-

Elektroenerìçtika

smes, jo - kâ citâdi lai nosauc ðâdu paziòojumu klajâ nâkðanu laikâ, kad paðâ Lietuvâ tiek apstrîdçta jaunâs Visaginas (Ignalinas) AES un eventuâlo starpsavienojumu Lietuva-Polija un Baltija-Zviedrija bûvniecîbas rîkotâjorganizâcijas LEO LT dibinâðanas likumîba? Arî pats jaunâs atomstacijas attîstîbas process pçc bûtîbas nonâcis politiskâ strupceïâ, jo kopð 2006. gada, kad îpaðâ komunikç par vienotu kopdarbîbu vienojâs Baltijas valstu premjeri un Baltijas energouzòçmumi, balstoties uz atbilstoðu lîgumu, veica ðâdas AES izbûves iespçjamîbas priekðizpçti, nekas liels nav noticis, lai pârçjâs Baltijas valstis bûtu turpmâk iesaistîtas ðî projekta attîstîbâ. Tikmçr Latvijâ pabeigta Latvenergo restrukturizâcija, atvçrts tirgus, uzbûvçtas pçc bûtîbas divas jaunas elektrostacijas (TEC-1 un TEC-2 rekonstrukcija), teju teju valdîbai jânâk klajâ ar jaunu tenderi par Kurzemes elektrostaciju. Latvijas enerìçtiíi pie tâ neapstâsies, mçs turpinâsim iesâkto darbu, attîstot gan jaunas elektrîbas raþotnes, gan aktîvi piedaloties starptautiskos projektos, un tas viss nesîs labumu arî Baltijas reìiona enerìçtikai un tautsaimniecîbai.” EA Sagatavoja Andris Siksnis, AS Latvenergo Ârçjâs komunikâcijas daïas vadîtâjs

39


40

Tehnoloìijas

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Vai redzçsim elektromobiïus Latvijas ielâs? Ivars Ðnore

Degvielas cenas krîzes iespaidâ lçnâm krît, bet vienlaicîgi pazeminâs arî mûsu pirktspçja. Tas liek mums domât par alternatîvâm ierastajiem transporta lîdzekïiem. To ievieðanu veicina vçl viens bûtisks aspekts - rûpes par apkârtçjo vidi. Daþâdos avotos atrodamas prognozes, ka pie paðreizçjâ naftas patçriòa, kâ arî, òemot vçrâ tendenci patçriòam pieaugt, naftas, lai apmierinâtu lîdzðinçjo patçriòu, pietiks aptuveni nâkamajiem 40 gadiem. Pagaidâm nav dzirdçts par jaunu, neizsmeïamu un vienlaicîgi droðu enerìiju, un jautâjums ir, vai spçsim samazinât lîdzðinçjo enerìijas patçriòu lîdz pieòemamam patçriòam? Transportâ pieòemama alternatîva varçtu bût elektriskâ transporta (ET) plaðâka ievieðana. Galvenâs ET sastâvdaïas ir elektromotors, tâ vadîbas bloks (kontrolieris) un elektriskâs strâvas avots. Elektromotors kâ transporta dzinçjs tika izmantots jau automaðînu attîstîbas rîtausmâ 19. gadsimta beigâs un lîdz pagâjuðâ gadsimta 20. gadiem tas visai sîvi konkurçja ar iekðdedzes dzinçju. Elektrodzinçjiem ir vairâkas priekðrocîbas, salîdzinot ar iekðdedzes dzinçju. Maksimâlo griezes momentu elektromotors attîsta, jau tikko sâcis griezties, un saglabâ to praktiski nemainîgu visâ apgriezienu diapazonâ. Elektromotora uzbûve ir vienkârða, un tam praktiski nav nepiecieðama apkope. Elektromotora kontrolieris vada grieðanâs âtrumu (ET pârvietoðanâs âtrumu) un ierobeþo maksimâli pieïaujamo strâvu. ET attîstîbas paðreizçjâ posmâ izplatîtâkais elektriskâs strâvas avots ir akumulators. Akumulatoru var uzlâdçt no 220 V tîkla, kâ arî papildinât tâ lâdiòu, transportlîdzekli bremzçjot. ET tiek komplektçti ar iekðçjiem vai ârçjiem akumulatoru lâdçtâjiem. Atseviðíiem ET modeïiem raþotâji papildus piedâvâ arî âtros lâdçtâjus, ar kuriem akumulatoru var uzlâdçt îsâkâ laikâ.

Iespçjams aptuveni aprçíinât arî ET lietderîbas koeficientu, pieòemot, ka tâ enerìijas avots ir parastâ elektrotîkla rozete. Lai novçrtçtu elektroauto kopçjo lietderîbas koeficientu, jâòem vçrâ arî elektrîbas raþoðanas un novadîðanas lîdz gala patçrçtâjam lietderîba. Dati par elektriskâs enerìijas raþoðanu termoelektrostacijâs un pârvadi (AS Latvenergo 2007. gada pârskata dati), liecina, ka Rîgas termoelektrostacijâs kurinâmâ izmantoðanas koeficients ir 86%; elektroenerìijas tehnoloìiskais patçriòð elektroenerìijas un siltuma raþoðanai - 3%; augstsprieguma tîklu pârvades tîkla elektroenerìijas zudumi - 3,2%; pârçjo pârvades tîklu elektroenerìijas zudumi - 6,8%. Akumulatora uzlâdes-izlâdes lietderîbas koeficientu var pieòemt par apmçram 90%. Arî elektromotora lietderîbas koeficients pieòemams par 90%. Pamatojoties uz iepriekðminçtajiem datiem, aprçíinâtais elektrotransporta kopçjais lietderîbas koeficients sastâda 60%. Tâtad, sadedzinot fosilâ kurinâmâ vienu vienîbu termoelektrostacijâ un izmantojot iegûto elektroenerìiju e-transportâ, atdeve ir lielâka nekâ, sadedzinot to iekðdedzes dzinçjâ. Protams, elektrîba ir iegûstama arî no atjaunojamiem resursiem, tâdiem kâ ûdens plûsma upçs, saule un vçjð. Piemçram, Latvijâ 2007. gadâ Latvenergo hidroelektrostacijâs saraþotas 2668 GWh, kas ir 65% no kopçjâs AS


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Tehnoloìijas

Latvenergo saraþotâs elektroenerìijas (AS Latvenergo 2007. gada pârskats). Vai iespçjams izanalizçt visu naftas pârstrâdes íçdi, cik lieli enerìijas zudumi ir ðajâ procesâ? Ja analizç elektrîbas pârvades lîniju zudumu procentos un gala rezultâtâ nosaka, ka ET lietderîbas koeficients ir 60% un dîzelim lietderîbas koeficients ir 35%, tad ðos lielumus nevar salîdzinât, jo dîzeïa gadîjumâ rçíina tikai dzinçja procesus. Tas ir teorçtiski, tomçr praksç elektroenerìijas zudumi elektropârvades procesâ var bût arî ievçrojami lielâki. Elektrotransporta enerìijas avots ir rozete, bet dîzeïdzinçja enerìijas avots ir DUS, un DUS zudumi droði vien ir ievçrojami mazâki par zudumiem elektrîbas pârvades lînijâ. Nevar neòemt vçrâ arî zudumus elektrîbas raþoðanâ, ja vçlamies aprçíinât naftas produktu efektîvâko izmantoðanas veidu. Vçl viena problçma, kas bûtiski kavç plaðâku ET izmantoðanu, ir salîdzinoði nelielais nobraukums no vienas uzlâdes lîdz otrai. Ir veikti pçtîjumi par daþâdu elektroautomobiïu nobraukumu daþâdos reþîmos. Izpçtes rezultâtâ noskaidrots, ka agresîvs braukðanas stils un kondicioniera lietoðana nobraukumu samazina uz pusi. Piemçram, aprçíini par General Motors Volt plug-in auto liecina, ka ar vienu uzlâdi var nobraukt 65 km, braucot agresîvi - strauji paâtrinoties un braucot âtri - nobraucamais attâlums ir robeþâs no 45-51 km, agresîvu vadîbu papildinot ar kondicionieri, nobraucamais attâlums sarûk lîdz 24-32 km. Atseviðíiem elektromobiïu modeïiem iespçjama induktîvâ uzlâde, kas pamatojas uz elektromagnçtiskâ lauka pârveidi elektriskajâ strâvâ. Tâ tiek izmantota GM EV1 un Toyota RAV4 EV modeïu uzlâdç. Induktîvâs uzlâdes gadîjumâ nav nepiecieðams auto pievienot elektriskajam tîklam ar vadu, tâpçc induktîvâ uzlâde ir çrtâka un droðâka âra apstâkïos. Induktîvâ uzlâde ir droða, automaðînai atrodoties arî uz mitras virsmas.

Elektromobilis Tesla Roadster âtrumu 100 km/h sasniedz 4 sekudçs, tâ cena ASV ir apmçram 100 000 USD

2009. gada Mini E apgâdâts ar litija jonu baterijâm, attîsta jaudu 38 kW un ar vienu uzlâdi spçj veikt apmçram 200 km

uzlâdes punkti izvietoti pie ielas vai stâvlaukumos.

Jâpiebilst, ka vairâkas lielâs autofirmas veic jaunu elektromobiïu izstrâdi, kuru nobraukums ar vienu uzlâdi varçtu sasniegt 150-200 km. Tos, kas mîl braukt âtri, varçs iepriecinât elektroauto modeïi, kuru âtrums pârsniedz 200 km/h robeþu.

Izraçla plâno nâkamo 18 mçneðu laikâ izveidot elektroautomobiïu bateriju uzlâdes un apmaiòas punktu tîklu. Nepiecieðamo infrastruktûru attîstîs Shai Agassi’s Project Better Place. Izraçlas valdîba ir apstiprinâjusi nodokïu atlaides elektroautomobiïiem.

Latvijâ pagaidâm uz plaðu ET transporta ievieðanu ir maz cerîbu, kamçr nav izveidots plaðs uzlâdes punktu tîkls. Vairâkâs Eiropas pilsçtâs jau ir izveidoti e-transporta uzlâdes punkti. Kâ vienu no labâkajiem piemçriem jau izveidotam uzlâdes punktu tîklam pilsçtâ var minçt Londonas tîklu, kur

Analoìiska elektroautomobiïu tîkla izveidi sadarbîbâ ar Project Better Place uzsâkusi arî Dânija. Arî Dânijas valdîba elektroautomobiïiem paredzçjusi ievçrojamas nodokïu atlaides. Ir informâcija par Francijas, Portugâles un Japânas elektrisko automobiïu tîkla izveidi. EA

41


42

Ventilâcija un kondicionçðana

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Mûsdienu dzîvojamo mâju inþeniertehniskais aprîkojums Dienvidkorejâ Igors Ðaranskis

Apskatot mûsdienu dzîvojamo mâju inþeniertehnisko sistçmu îpatnîbas Dienvidkorejâ, kâ piemçri izmantotas daudzstâvu mâjas, kas celtas Seulâ un Pusanâ. Ðîs çkas izceïas ar labi izstrâdâtu ârçjo veidolu, kuru nekâdâ veidâ netraucç tajâ iestrâdâtie splitsistçmas ârçjie bloki. Jâatzîmç, ka kopumâ Dienvidkorejâ pieòemts dzîvokïus nodot lietotâjiem jau ar apdari un pilnîbâ izveidotu inþeniertehnisko aprîkojumu. Iedzîvotâjs celtniecîbas stadijas laikâ drîkst izvçlçties vienu no trim vai èetriem plânojuma (iekðçjo norobeþojumu) variantiem, kâ arî vienu no vairâkiem iekðçjâs apdares variantiem. Rezultâtâ viòð iegûst pilnîbâ gatavu dzîvokli ar apdarinâtâm sienâm, griestiem, iebûvçtiem kondicionieriem, klimata vadîbas blokiem (klimata kontroli), centrâlo putekïsûcçju. Viss, kas atliek iedzîvotâjam - pasûtît mçbeles, un pçc tam dzîvoklis ir pilnîbâ gatavs dzîvoðanai! Apskatîtajâs çkâs nav tehnisko stâvu tîrâ veidâ, nav pat apakðçjo tehnisko stâvu. Visi maìistrâlie cauruïvadi ir izvietoti zem garâþu griestiem. Virsçjais pazemes lîmenis, uz kura atrodas garâþa, ir projektçts samçrâ augsts. Tâ kâ tehnisko starpstâvu nav, tad kâ kompensçjoðo pretugunsgrçka pasâkumu pielieto atseviðías trepes ar ïoti labiem vçjtveriem un priekðtelpâm, kâ arî starpstâvu pârklâjumus veido ar paaugstinâtu ugunsizturîbas pakâpi uz ugunsgrçka nodalîjumu robeþâm. Virknç gadîjumu pazemes garâþâs-autostâvvietâs nav izvietotas dûmu izvades gaisa vadu sistçmas. Dûmu izvade notiek ar strûklas ventilatoru palîdzîbu, kuri ugunsgrçka gadîjumâ novirza degðanas produktus vietâ, no kura pçc tam tie tiek izmesti uz âru.


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Visi dzîvokïi ir aprîkoti ar mehânisko pieplûdes un izplûdes ventilâciju, bieþi ar izvadâmâ gaisa siltuma utilizâciju, lai sasildîtu pieplûdes gaisu. Salîdzinoði nesen gaisa dzesçðanu dzîvojamajâs un sabiedriskajâs çkâs Dienvidkorejâ veica ar tradicionâla veida splitsistçmu palîdzîbu, kuru ârçjie bloki izkropïoja fasâdes veidolu. Ðobrîd ðis posms ir noiets (lîdzîgi tas ir arî pie mums), bet ja jaunceïamajâs sabiedriskajâs çkâs parasti pielieto centrâlo kondicionçðanu, tad dzîvojamajâs çkas inþeniertehniskâs sistçmas cenðas veidot pçc iespçjas decentralizçtas. Katrâ dzîvoklî katrâ çkas stâvâ ir izveidotas speciâlas telpas - inþeniertehniskie bloki (moduïi), kuros izvietojas inþeniertehniskais aprîkojums, kas apkalpo doto dzîvokli. Ðî bloka izmçri sastâda apmçram 1 x 1,5 m. Bloks ir iebûvçts blakus lodþijai un pieejams tas arî ir no lodþijas. Ðajâ blokâ ir uzstâdîts centrâlais putekïsûcçjs, pieplûdes un izplûdes ventilâcijas iekârta ar siltuma utilizatoru un kondicionçðanas sistçmas bloks. Uz çkas fasâdi iziet restîtes. Ârçjais kondicionçtâja bloks ir uzstâdîts tieði pie restîtes. Restîtes izveidotas tâdçjâdi, ka gaisa òemðana notiek caur to zemâko daïu. Tradicionâlajâs sistçmâs gaisa izvade no ârçjiem blokiem un tâ izmeðana uz fasâdes bieþi vien noved pie sajaukðanâs ar ievadâmo gaisu, kas neïauj blokam pilnvçrtîgi strâdât pie aukstuma raþoðanas. Apskatîtajâ sistçmâ parastâ asu ventilatora vietâ izmanto centrbçdzes ventilatoru. Ðis ventilators uzstâdîts tâdçjâdi, ka izstrâdâto gaisu izvada ârâ aiz stûra pie fasâdes un tas nesajaucas ar âra gaisu, kuru òem dzesçðanai. Ðis risinâjums ir samçrâ veiksmîgs. Ârçjais bloks ðajâ gadîjumâ darbojas optimâlajâ reþîmâ. Papildu priekðrocîba ir tâ, ka centrbçdzes ventilators pie prasîtâs jaudas ir salîdzinoði kluss, un trokðòu lîmenis sastâda mazâk nekâ 40 dB. Jâatzîmç, ka tâ kâ inþeniertehniskie bloki izvietoti dzîvoklî, trokðòa aizsardzîbai pievçrsta papildu uzmanîba. Blokus uzstâda uz vibropamatiem, pievienoðana komunikâcijâm notiek tikai ar tieviem pievadiem. Paði inþeniertehniskie bloki ir ar skaòas izolâciju: ir izveidots minerâlvates slânis, kuru apðuj ar ìipðkartonu. Ðo pasâkumu rezultâtâ trokðòa lîmenis, kurð ir nepastarpinâti jûtams dzîvojamajâs telpâs brîdî, kad ventilators darbojas uz pilnu jaudu, nepârsniedz 30 dB. Pie mazâkas ventilatora jaudas nakts laikâ trokðòa lîmenis ir vçl zemâks, tas nepârsniedz 25 dB.

Ventilâcija un kondicionçðana

1. attçls. Ar bultiòâm apzîmçtas inþeniertehniskâ bloka restîtes.

Gaisa òemðanas restîtes, kas izvietotas fasâdç ir ap2. attçls. Restîðu kopçjais rîkotas ar regulçjamu pieizskats uz fasâdes un gaivadu. Ja atslçdzas kondicisa plûsmu organizâcijas onieris, restîtes automâtiski shçma caur ðîm restîtçm. aizveras. Ðis risinâjums ïauj izvairîties no nevajadzîgas inþeniertehniskâ bloka telpas atdziðanas. Interesanti, ka pçc restîðu stâvokïa no ielas viegli saprast vai dotajâ dzîvoklî kondicionieris ðajâ brîdî strâdâ. Dienvidkorejas pieredze râda, ka ðo risinâjumu - restîtes çkas fasâdç - pçc vçlçðanâs var noformçt tâ, lai çkas ârçjais izskats no tâ neciestu. Nepiecieðamîbas gadîjumâ kondicionieri var strâdât siltumsûkòa reþîmâ, sildot gaisu telpâ. Augstâk aprakstîtais inþeniertehniskais bloks ienâcis Dienvidkorejas çku projektçðanas praksç kâ tipveida risinâjums un ðobrîd to pielieto daudzâs augstceltnçs. Projektçðanas un ekspluatâcijas pieredze pie mums parâdîjusi, ka centrâlâ kondicionçðana dzîvojamâs mâjâs ir ïoti labs risinâjums, tomçr tas ir dârgs gan ceïot, gan tâlâk ekspluatçjot çku. Bez tam çkas ârpusç parasti nav vietas uz âru izvirzîtajiem risinâjumiem - izvirzîtajiem blokiem, kondicionieriem, ûdens dzesçtâjiem utt. Çkas iekðpusç savukârt vienmçr ir vietas deficîts, lai izvietotu sûkòus, cauruïvadu sistçmas. Visus ðos izdevumus bieþi vien jût investors. Pie mums ðâdas izmaksas bieþi vien neatmaksâjas. Krievijâ, kâdâ no Sibîrijas pilsçtâm, tika uzcelta dzîvojamâ mâja ar centrâlo kondicionçðanu, tomçr izrâdîjâs, ka maksa par komunâlo pakalpojumu - kondicionçðanu - ir vienâda ar visu atlikuðo maksu par dzîvokli. Lielâk�� daïa iedzîvotâju atteicâs no ðî pakalpojuma, kâ rezultâtâ centrâlâs kondicionçðanas sistçmas izmaksas neatmaksâjâs un investors cieta jûtamus finansiâlus zaudçjumus.

43


44

Ventilâcija un kondicionçðana

Dienvidkorejâ arî ir bijusi lîdzîga pieredze un ðobrîd bieþi vien centralizçto risinâjumu vietâ tiek piedâvâta decentralizçtâ kondicionçðana. Parasti pielieto ðâdu kombinâciju: pieplûdes un izplûdes mehâniskâ ventilâcija un dzesçðana ar splitsistçmas palîdzîbu. Pie mums splitsistçmas parasti iegâdâjas pats iedzîvotâjs, tâs uzstâda speciâli izvçlçtâ vietâ un pieslçdz pie paða iedzîvotâja elektrîbas skaitîtâja. Savukârt Dienvidkorejâ splitsistçmas uzstâda jau celtniecîbas stadijâ un iemîtnieks ievâcas jau gatavâ dzîvoklî. Tomçr enerìijas patçriòu viòð, protams, apmaksâ pats, tâpat kâ pie mums. Bez tam pie elektrîbas skaitîtâja pieslçdz arî dzîvokïa pieplûdes-izplûdes ventilâciju. Ðajâ gadîjumâ investors veic tikai vienreizçju maksu par sistçmas uzstâdîðanu, bet ekspluatâcijas izmaksas jau sedz paði iedzîvotâji. Aktuâls ir ðâdu gaisa kondicionçðanas sistçmu uzticamîbas jautâjums. Katrâ çkâ ir ekspluatâcijas dienests, kas uzskaita aprîkojuma bojâjumus speciâlâ þurnâlâ. Piemçram, apskatot þurnâlu no tipiskas çkas, kas ekspluatâcijâ ir bijusi 5 gadus, noskaidrojas, ka pa visu ðo laiku bijuði tikai divi ziòojumu par bojâjumiem. Pirmajâ gadîjumâ sûdzîbas iemesls bija nepietiekama iekârtas dzesçðanas jauda, kuras iemesls bija sistçmas nepietiekama piepildîðana ar freonu jau no ekspluatâcijas sâkuma, otrajâ gadîjumâ ziòojums vçstîja par nenozîmîgu mehânisku bojâjumu, kuru izdevâs viegli novçrst. Tâdçjâdi var izdarît secinâjumu, ka ðîs sistçmas ekspluatâcijas laikâ sevi parâdîjuðas kâ pietiekami uzticamas. Gadîjumâ, ja uzstâdîts viens kondicionçðanas sistçmas bloks uz stâvu (uz vairâkiem dzîvokïiem), parâdâs jautâjums, kâdâ veidâ veikt uzskaiti, kâ sadalît pakalpojuma apmaksu, òemot vçrâ izmantoðanas apjomus? Tâda kontroles un uzskaites sistçma ir izstrâdâta un ir salîdzinoði vienkârða. Tâs bûtîba ir tâda, ka sistçmas patçrçtâs elektroenerìijas maksu sadala proporcionâli iekðçjo bloku darbîbas laikam katrâ dzîvoklî. Tas ir, zinot, cik ir nostrâdâjis katrs konkrçtais bloks, var saprast, cik aukstuma patçrç katrs dzîvoklis, un attiecîgi sadalît patçrçtâs enerìijas apjomu starp dzîvokïu saimniekiem. Ðâdas problçmas kâ patçrçto resursu sadalîjums vairâku dzîvokïu starpâ pçdçjâ laikâ iegûst aktualitâti arî pie mums, tâdçï veiksmîgas ârzemju pieredzes apgûðana var bût noderîga. Dzîvokïa pieplûdes un izplûdes ventilâcijas iekârta ar siltumizolatoru izvietota tajâ paðâ inþeniertehniskajâ blokâ,

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

3. attçls. Inþeniertehniskâ bloka iekðçjais izskats un tâ izvietojums dzîvoklî

kur kondicionçðanas sistçma. No tâs dzîvoklî ievadîti pieplûdes gaisa un izplûdes gaisa vadi. Gaisa ieòçmçjs izveidots uz çkas fasâdes. Pieplûdes gaisa sildîðanu dzîvokïa pieplûdes-izplûdes ventilâcijâ var veidot daþâdi. Tâ var bût elektriskâ sildîðana (pieplûdes gaisa patçriòð uz dzîvokli ir salîdzinoði neliels un elektroenerìijas maksa vienam dzîvoklim arî nav liela), tas var notikt arî ar centrâlâs siltumapgâdes palîdzîbu, kâ arî no sekundârâ siltumsûkòa, vai arî no gâzes katla. Bieþi pielieto dzîvokïa pieplûdes-izplûdes ventilâcijas iekârtu ar rekuperâciju, ðajâ gadîjumâ elektrosildîtâja jauda un elektroenerìijas patçriòð gaisa sildîðanai vçl samazinâs. Aukstâ laikâ apmçram 5 dienâs ðî jauda sastâda apmçram 3 kW uz dzîvokli, vidçji tas ir daudz mazâk un ðâdas izmaksas iedzîvotâjus neapgrûtina. Pie tam var likvidçt ventilâcijas kameras, ventilâcijas kârbas un ðahtas, jo tâs netiek pielietotas. No dzîvokïa pieplûdes-izplûdes ventilâcijas iekârtas gan pieplûdes, gan izplûdes gaisu izvada pa dzîvokli ar plakano gaisa vadu palîdzîbu. Vienâ no objektiem pieplûdes ventilâcijas jautâjums tika atrisinâts ïoti interesantâ veidâ. Grîdâ ievietoja elastîgus pieplûdes gaisa vadus, pa kuriem telpâ ienâca pieplûdes gaiss, kuru òçma no çkas fasâdes. Netika uzstâdîti nekâdi mehâniski gaisa kustîbas virzîtâji un gaisa sildîtâji. Apkures sistçmu izveidoja kâ silto grîdu apsildi. Bez tam telpu aprîkota ar izplûdes ventilatoru. Strâdâjot vienîgajam izplûdes ventilatoram, vienlaicîgi notika arî vajadzîgâ âra gaisa pieplûde, kuru òçma no fasâdes. Gaisam kustoties caur grîdâ iebûvçtajiem elastîgajiem gaisa vadiem, tas uzsila lîdz tâdai temperatûrai, ka sadale telpas zemâkajâ daïâ neradîja diskomforta sajûtu. Protams, ðâdas sistç-


Ventilâcija un kondicionçðana

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

4. attçls. Dzîvokïa pieplûdes un izplûdes ventilâcijas iekârta ar rekuperâciju zem inþeniertehniskâ bloka telpas griestiem

5. attçls. Ârçjâ bloka vibroizolâcija

mas realizâcija prasa ïoti precîzus iepriekðçjus aprçíinus, bet pati ideja ir uzmanîbas vçrta.

6. attçls. Inþenierthenisko komunikâciju izvade pie dzîvokïa griestiem no inþeniertehniskâ bloka telpas

8. attçls. Klimata kontroles bloks dzîvoklî

7. attçls. Komunikâcijas pie dzîvokïa griestiem pirms apdares. Sprinkleru iekârtas uz regulçjoðajiem stiprinâjumiem pievienotas ar elastîgu vadu palîdzîbu

9. attçls. Karstâ un aukstâ ûdens apgâdes sadalîtâjelements zem izlietnes

Visus logus augstceltnçs, pat paðos augðçjos stâvos, ir iespçjams atvçrt. Kâ atveroðie elementi izmatoti atvâþamâs augðvçrtnes. Iestiklojuma laukums ir samçrâ liels. Dienvidkorejas dzîvojamo mâju augðçjos stâvos parasti ir iebûvçti îpaði augðstâva apartamenti (tâ sauktie penthausi). Ðajos dzîvokïos nav nepiecieðams veidot speciâlas telpas inþeniertehniskajiem blokiem. Ârçjos kondicionieru blokus parasti izvieto uz çkas jumta seguma. Dienvidkorejâ ir samçrâ interesanta pieeja siltumenerìijas apgâdes organizçðanai. Ir divi siltumenerìijas apgâdes veidi. Viens variants - centrâlâ siltumapgâdes sistçma, kad çkai pievada siltumnesçju (karstais ûdens) gan apkurei, gan karstâ ûdens apgâdei. Otrs variants - çkai pievada tikai gâzi un auksto ûdeni ûdensapgâdei. Ðajâ gadîjumâ katra dzîvokïa inþeniertehniskajâ blokâ uzstâda divkontûru gâzes ûdens apsildes katlu, kurð izstrâdâ karsto ûdeni apsildei un karstâ ûdens apgâdei. Interesanti, ka ðajâ gadîjumâ ârçjie kondicionçðanas sistçmas bloki vienmçr tiek uzstâdîti koridorâ, kur to izvietoðanai mçìina atrast speciâlu vietu. Ðis vienîgais stâva bloks

apkalpo 3-4 dzîvokïus, kas izvietoti dotajâ stâvâ. Pat izvietojot gâzes ûdens sildîðanas katlus katrâ dzîvoklî, degðanas produktu izmeði nonâk tieði uz çkas fasâdes, jo katrs katls ir aprîkots ar koaksiâlu gâzi novadoðu iekârtu. Ðis risinâjums pie mums ir ïoti nepierasts, bet Dienvidkorejâ tas ir vispârpieòemts. Caur centrâlo kanâlu degðanas produkti tiek izvadîti ârâ, bet pa koaksiâlo gredzenu (apli) notiek âra gaisa ieòemðana degðanai. Lai novçrstu degðanas produktu nokïûðanu gaisa òemðanas iekârtâ, tos izvada uz daþâdi orientçtâm (stûra) fasâdçm vai arî tiek uzstâdîts centrâlais kanâls gaisa òemðanai. Galveno maìistrâli vienmçr izvieto zem çkas fasâdes. No ðîs maìistrâles uz starpdzîvokïu koridoru novada atseviðíus zarus uz katru dzîvokli, visu patçrçtâju pieslçgðana notiek caur gâzes skaitîtâjiem, kas arî ir uzstâdîti koridorâ. Siltumnesçja sadale no gâzes ûdens sildîtâja pie sadales kolektora notiek ar vara cauruïu palîdzîbu. Apkures iekârtas pieslçdz pie kolektora ar caurulçm no siltumizturîgiem polimçrmateriâliem, kurus ievieto grîdâ pçc tâda paða principa, kâdu veiksmîgi izmanto mûsu celtniecî-

45


46

Ventilâcija un kondicionçðana

10. attçls. Dzîvokïa apkures sistçmas sadalîtâjmezgls no gâzes katla

11. attçls. Inþeniertehniskais aprîkojums uz jumta

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

12. attçls. Daþâdu zonu gaisa spiediena paaugstinâðanas sûkòi

13. attçls. Ûdens apgâdes sistçmas ûdens sagatavoðanas bloks

bâ. Tiek izmantots tas pats iekârtu sastâvs - drenâþa, gaisa aizvadîtâji utt. Kâ apsildes iekârtas izmanto siltâs grîdas, jo Dienvidkorejas klimatiskie apstâkïi to atïauj. Daþâs telpâs izmanto grîdâ iebûvçtus konvektorus. Izmatojot vietçjo gâzes ûdens sildîtâju, katrâ dzîvoklî atkrît apkures sistçmas zonçðanas problçma, katrs stâvs veidojas atseviðíi. Ûdens apgâdes sistçma zonçjas kâ parasti. Karstâ ûdens apgâdes sistçmai katrâ karstâ ûdens apgâdes zonâ izmanto savu sûkòu staciju. Speciâlisti uzskata, kâ ðâda shçma ir ekonomiskâka un izdevîgâka, ekspluatçjot dzîvojamâs çkas, nekâ tradicionâlâ shçma ar tvertnçm. Ûdens apgâdes sistçmâ pirms spiediena paaugstinâðanas sûkòu stacijâm obligâti paredzçts ûdens sagatavoðanas bloks. Visu ûdeni pirms padeves patçrçtâjiem obligâti attîra un dezinficç. Karstâ un aukstâ ûdens sadales bloks patçrçtâjiem atseviðíos dzîvokïos atrodas zem izlietnes.

14. attçls. Inþenierkomunikâciju izvietojums pie pazemes garâþasautostâvvietas griestiem

15. attçls. Strûklas ventilators dûmu izvadîðanai pie pazemes garâþas-autostâvvietas griestiem

Jâatzîmç, ka vçl viens mums nepierasts risinâjums, kuru pielieto Dienvidkorejâ, - kanalizâcijas cauruïu uzstâdîðana zem stâvu zemâk 16. attçls. Ðâdi apdarinâtas ugunsesoðâ dzîvokïa dzçsçju maðînu pieslçgðanas galvigriestiem. Tâ kâ òas dzîvokli nodod iemîtniekam jau ar apdari, tad ðis apstâklis neizraisa nekâdas neçrtîbas. Katrâ dzîvokïa istabâ uzstâda speciâlu spraudni putekïsûcçjam. Pie ðî paða spraudòa pievilkti arî spraudòi televîzijas, video un audio sistçmas, datortîkla pieslçgðanai. Caurules no centrâlâ putekïsûcçja veidotas no polipropilçna un iestrâdâtas grîdâ. Ðim risinâjumam - centrâlâ putekïsûcçja izmantoðanai - ir vçl arî tâda priekðrocîba, ka pats putekïsûcçjs atrodas inþeniertehniskajâ blokâ, atseviðíi no pârçjâm dzîvokïa telpâm ar kvalitatîvu skaòas


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

izolâciju. Tâdçjâdi kâdas istabas tîrîðana nerada nekâdas neçrtîbas pârçjiem dzîvokïa iemîtniekiem. Visos dzîvokïos ir uzstâdîtas ugunsdzçsîbas sistçmas. Zem dzîvokïu griestiem, kuri pçc tam tiek apðûti, ieliek maìistrâles - freona vadus, ugunsdzçsîbas sistçmu maìistrâles. Lai nebûtu jâizmanto liela diametra caurules, kâ rezultâtâ galu galâ samazinâtos telpas augstums, maìistrâles sadalâs vairâkos paralçlos zaros. Vçl viens interesants un mums nezinâms risinâjums Dienvidkorejâ: sprinkleru pieslçgðana ar elastîgu vadu palîdzîbu. Elektrotîklu vilkðanu veic tieði monolîtajos pârklâjumos, ieliek vadus un to pieslçgðanai patçrçtâjam atstâj sadalîtâjkârbas. Iemîtnieks, ievâcies dzîvoklî, saòem savâ rîcîbâ komplektâ ar plânojumu un apdari arî klimata kontroles bloku. Ar ðî bloka palîdzîbu var vadît visu dzîvokïa inþeniertehnisko aprîkojumu. Var iestatît vçlamo temperatûru jebkurâ istabâ, vadît apgaismojumu, þalûzijas, centrâlo putekïsûcçju.

Ventilâcija un kondicionçðana

Katram atseviðíam mikrorajonam (vairâkas daudzdzîvokïu augstceltnes, garâþa-autostâvvieta) paredzçts arî dispeèeru punkts. Uz displeja parâdâs visa tehniskâ informâcija, kâ arî video plûsma no ârçjâs novçroðanas kamerâm. Kontrolçtas tiek arî iebrauktuves garâþas, ugunsdzçsîbas bloki utt. Diemþçl pie mums investori cenðas ekonomçt, veidojot ðâdus dispeèerpunktus (vai drîzâk neveidojot). Salîdzinot mûsu pieeju inþeniertehniskâ aprîkojuma projektçðanai un lîdzîgu Dienvidkorejas pieredzi, varam secinât, ka vairâkus apskatîtos risinâjumus bûtu nepiecieðams adaptçt. Piemçram, iespçjams piedâvât iemîtniekiem inþeniertehniskâ bloka atraðanos uz fasâdes ar restîtçm, lai tie paði varçtu izvçlçties sev nepiecieðamo aprîkojumu. Ðajâ gadîjumâ iedzîvotâjs var izmantot inþeniertehniskâ bloka telpu vai nu tieði tam paredzçtajam uzdevumam, vai arî izmantot to kâ auksto noliktavu pie lodþijas. Var paredzçt, ka lielâkâ daïa izmantos tieðo inþeniertehniskâ bloka pielietojumu, jo ðajâ gadîjumâ ir nodroðinâts svarîgs risinâjums dzîvokïa pieplûdes un izplûdes ventilâcija, kas ir îpaði aktuâls jautâjums augstceltnçm. EA

47


48

Viedoklis

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Pasaules krîze un Latvijas enerìçtika Leons Magelis

Pâri pasaulei veïas ekonomiskâ krîze un tâs gaitu iespaidot nav mûsu spçkos. Taèu ir arî lietas, uz kurâm ðî krîze liek palûkoties no cita skatu punkta. Pamâcoða ðajâ ziòâ bija LNT 8. martâ rîkotâ diskusija ar bijuðajiem Latvijas premjerministriem. Tajâ vairâki no viòiem bija spiesti pievçrsties Latvijas enerìçtiskâs neatkarîbas jautâjumiem, lai, samazinot fosilâ kurinâmâ un elektroenerìijas pirkðanu no ârvalstîm, palielinâtu nacionâlo kopproduktu un samazinâtu ârçjo maksâjumu deficîtu. Nav sliktuma bez labuma. Lîdz ðim ðiem jautâjumiem tika pievçrsta mazâka uzmanîba, nekâ tie bûtu pelnîjuði, jo païâvâmies uz to, ka elektrîbu, gâzi un akmeòogles vienmçr varçs nopirkt. Tagad ir jâsâk domât, kur un kâ varçtu ietaupît un ko saraþot paði. It kâ jau rûpniecîbas saðaurinâðanâs un iedzîvotâju pirktspçjas kriðanâs ved pie zinâma elektroenerìijas patçriòa pieauguma tempu samazinâjuma. Tas bûtu labi, jo dod zinâmu atelpu ìenerçjoðo jaudu veidoðanai pçc Ignalinas AES slçgðanas. Tagad varbût bûtu laiks nopietnâk padomât par jauno ìenerçjoðo jaudu racionâlu izvietoðanu. 400 MW termocentrâle Liepâjâ vai Ventspilî pie siltuma patçriòa ne vairâk par 80 MW noteikti nav pats labâkais risinâjums. Ietaupîjums it kâ jau bûs, ðâdu milzu centrâli bûvçjot, taèu kondensâcijas reþîmâ saraþotâ elektroenerìija neizbçgami bûs dârgâka, ja nebûs, kur realizçt siltuma pârpalikumu. Par Liepâjas akmeòogïu termocentrâles mînusiem jau rakstîju 1996. gadâ rakstu krâjumâ Enerìçtika - Latvijai (Vai Liepâjâ bûvçsim ogïu TEC?). Tajâ es uzskaitîju ðâdas spçkstacijas mînusus un norâdîju, ka racionâlâk no siltumenerìijas izmantoðanas viedokïu bûtu bûvçt divas mazâkas spçkstacijas - Liepâjâ un Ventspilî, lai varçtu pilnîgâk izmantot saraþoto siltuma enerìiju un tâdçjâdi uzlabotu ðo staciju ekonomiskos râdîtâjus.

Runas par to, ka ðajâ milzîgajâ Liepâjas TEC varçtu izmantot arî koksnes ðíeldu, kura nebûtu jâimportç, ir tikai tâds plâksteris, jo ðíeldas izmantoðana nav racionâla, ja piegâdes attâlums pârsniedz 50 km. Ja novelk apli ap Liepâju ar râdiusu 50 km, tad ir redzams, ka no tâ vairâk nekâ puse atrodas jûrâ un Lietuvâ. Reâli ar ðíeldu Liepâjâ varçtu nosegt burtiski daþus procentus no kopçjâ kurinâmâ patçriòa. Ja ðâdas stacijas bûtu divas, arî ap Ventspili novelkot ðâdu apli, lielâkâ tâ daïa bûtu jûrâ, bet divas atlikuðâs daïas bûtu tuvas vienam pilnam aplim. Otra liela rezerve no decentralizâcijas ir pârvades zudumu samazinâjums un palielinâta droðîba dabas katastrofu gadîjumos. Pârvades zudumu samazinâjums pie paðreizçjâs situâcijas nav izdevîgs monopolistam - Latvenergo Augstsprieguma tîkliem, kuram tâdâ gadîjumâ samazinâs apgrozîjums, jo pârvades zudumi ir jau ietverti gala produkta - realizçtâs elektroenerìijas cenâ. Tâdçï koìenerâcijas spçkstaciju decentralizâcijai bûtu jâdod zaïâ gaisma visos iespçjamajos veidos. Tikai tâ kaut cik jûtami varçs izmantot vietçjo koksnes kurinâmo, nesadârdzinot saraþoto siltumu un elektroenerìiju. Lîdz ðim varas gaiteòos neviens negribçja runât par Daugavpils vai Jçkabpils HES bûvi. Acîmredzot gâzes lobijs ir daudz spçcîgâks. Protams, gâzturbînu spçkstaciju ar gandrîz jebkuru vajadzîgo jaudu pie Rîgas TEC-2 var uzbûvçt pâris mçneðos (ar projektçðanu un turboìeneratoru pasûtîðanu - apmçram gada laikâ). Bet tâlâk? Gâze bûs jâimportç, un neviens nevar prognozçt gâzes cenu pasaules tirgû pat pçc 10 gadiem. Tâtad, jo vairâk elektroenerìijas patçrçsim, jo vairâk valûtas tam vajadzçs. Nauda paliks nevis paðam, bet sveðam Saðam. Arî mazo HES bûvçðanas iespçjas ne tuvu nav izsmeltas. Pçc mûsu pçtîjuma, Latvijâ vçl varçtu atjaunot un vietâm arî videi draudzîgi uzbûvçt mazâs HES ar vismaz 80 MW uzstâdîtâm jaudâm. Tâ bûtu decentralizçta elektroenerìijas apgâde, kas samazinâtu vidçjos enerìijas pârvades zudumus, bet, uzstâdot sinhronos ìeneratorus un attiecîgu aizsardzîbas iekârtu, arî neatkarîgu elektrîbas apgâdi nelielam reìionam elektrolîniju pârrâvumu gadîjumos. Bçdîga piere-


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

dze ðajâ ziòâ Latvijâ jau ir. Kaut kur varbût ir arî konkrçti skaitïi par lielâs vçtras izsaukto elektroenerìijas padeves pârtraukumu dçï radîtajiem zaudçjumiem. Vçl bûtu jâpadomâ par elektroenerìijas iepirkumu no mazajâm HES atbilstoði zonu tarifiem, jo daudzâm no tâm ir iespçjams, nekaitçjot dabai, strâdât maksimumslodþu reþîmâ, bet tâm, kas atrodas lielu ezeru iztekâs, - arî sezonas regulçðanas reþîmâ. Tad ðo HES îpaðnieki varçtu pavasara palu periodâ, kad ir elektroenerìijas pârpalikums, savas HES apturçt un ar ietaupîto ûdeni elektroenerìiju raþot vasaras uz ziemas mazûdens periodos. Vajadzîga tikai ieinteresçtîba no Latvenergo puses un attiecîgu normatîvo aktu izmaiòas. Neliela gâzturbînu spçkstacija kaut kad varbût bûs jâbûvç, lai nodroðinâtu rezerves jaudas bezvçja periodiem, ja attîstîsies vçja enerìçtika, taèu bûtu tikai loìiski, ja savu artavu tajâ ieguldîtu paði vçja parku îpaðnieki. To varçtu veikt uz vçja enerìijas ietaupîto emisijas kvotu rçíina, tâs iezîmçjot un uzkrâjot ðâdai vajadzîbai. Ðodienas acîm raugoties, zinâma rezerve varçtu bût dalîto elektroenerìijas tarifu plaðâka ievieðana vidçjiem un lieliem patçrçtâjiem. Te vçl ir lielas rezerves. Piemçram, elektromobiïu izmantoðana daudzâs nozarçs, kur pârvadâjumu attâlumi ir mazi un maðînas dienâ darbina tikai daþas stundas. Ja Latvijas Pasta autoparku pârkârtotu uz elektrisko piedziòu, elektroenerìijas patçriòa izlîdzinâðana pa diennakts stundâm bûtu diezgan jûtama, pie tam uz fosilâs degvielas patçriòa, tâtad impor-

Viedoklis

ta, samazinâðanas rçíina. Elektromobiïu akumulatorus varçtu uzlâdçt nakts stundâs, kad termocentrâïu saraþoto elektroenerìiju patçrç maz un tâdçï tâs jâdarbina ar samazinâtu jaudu. Tas savukârt pazemina TEC lietderîbas koeficientu. Pasta automaðînas diennakts noskrçjienam pilsçtas apstâkïos 50 km atbilst degvielas patçriòð ap 8 litriem. Tas ir ekvivalents apmçram 90 kWh. Ja elektromobiïa dzinçjs darbotos ar 24 V spriegumu, tas bûtu ap 3750 Ah akumulatoru ietilpîbas jeb 5075 Ah akumulatoru baterijas. Pârbûvçjot automobili tikai elektriskai piedziòai, lielu daïu no ðî svara kompensçtu iekðdedzes dzinçjs ar savu dzesçðanas sistçmu. Tagad atliek tikai noteikt racionâlu elektroenerìijas nakts tarifu, lai 90 kWh atsvçrtu 8 litrus degvielas. Pie paðreizçjâ zonas tarifa 0,0659, tas bûtu Ls 5,93 par elektroenerìiju un, pie degvielas cenas Ls 0,7 par litru 5,60. Tâtad jau pie degvielas cenas virs Ls 0,8 par litru, elektromobilis kïûtu konkurçtspçjîgs energonesçja izmaksu ziòâ. Ievieðot elektroenerìijas rekuperâciju un òemot vçrâ, ka iekðdedzes dzinçjs darbojas arî krustojumos pie sarkanâ luksofora signâla, var izrâdîties, ka energonesçja cenas ziòâ tas ar iekðdedzes automobili var konkurçt jau tagad. Protams, tâdâ gadîjumâ elektromobiïus bûtu racionâli bûvçt kâ tâdus uzreiz, nopçrkot rûpnîcâ tikai automaðînas virsbûvi ar ritoðo daïu, bet bez dzinçja. Elektromobiïi bûtu perspektîvi arî preèu piegâdei veikaliem un varbût vçl arî citos gadîjumos. EA

49


50

Visnopietnâkâ enerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 02/2009

Aizvakardienas joki dokïu, trokðòu, satiksmes un piesâròota gaisa. Variet sâkt mani Sçþ pie stacijas divi ubagi. Vienam kaklâ tâfelîte ar uzrakstu

apskaust!”.

Ðíçle, otram - ar uzrakstu Ðlesers. Grâmgâjçji Ðíçlem met naudiòu, bet Ðleseram - ne santîma. Garâm iet LU ekonomikas studenti un saka Ðleseram:

***

- Jûs uzliekat uzrakstu Godmanis, jums arî metîs naudiòu.

Lido lidmaðîna ar jaunajiem speciâlistiem, kuri jânogâdâ savâs

Studenti aiziet.

darba vietâs taigâ. Pietuvojies norâdîtajai vietai, pilots saka:

Ðlesers pagrieþas pret Ðíçli un saka:

- Varat lçkt!

- Un ðitie zaïknâbji mums ar tevi, Lemberga kungs, mâcîs, kâ biz-

- Pârâk augstu, - speciâlisti atbild, - nositîsimies!

ness jâtaisa...

- Labi, nedaudz samazinâðu augstumu, bet tikai lîdz 25 metriem! Zemâk nevaru, citâdi sâks lçkt iekðâ pagâjuðajâ gadâ atstâtie speciâlisti!

Kriminâlhronika 1917. gada oktobris. Petrogradâ, netâlu no Ziemas pils, notika apðaude starp diviem

***

naidîgiem kriminâliem grupçjumiem - acîmredzot tika dalîtas

Sarunâjas divi uzòçmçji:

ietekmes sfçras. Tie paði elementi arî sarîkoja ðaudîðanos no

- Kâ sauc jûsu nodokïu inspektoru?

kreisera, atslçdza signalizâciju un nelikumîgi iekïuva pastâ un

- Viòu nesauc, viòs pats atnâk!!

telegrâfâ. Aizdomâs, kâ nekârtîbu iniciators, tiek turçts pilsonis Ï., viòð arî pilsonis U., un pilsonis U.-Ï.

*** Bruòota laupîðana Makdonaldâ. - Naudu! Âtri!

1918. gads

- Uz vietas vai lîdzòemðanai?

Vakar Petrogradâ, Mihelsona rûpnîcas tuvumâ, bija dzirdami ðâvieni. Vçlâk tika noskaidrots, ka pilsone K. ðâvusi uz agrâk sodîto pilsoni Ï.

*** Kâ jâlieto automâts, lai iegûtu naudu? 1. ieiet bankâ

***

2. izòemt automâtu

- Vai blaktis var sarîkot revolûciju?

3. iegût naudu

- Var, jo tajâs tek darbaïauþu asinis!

*** ***

Mazs puisçns ieiet veikalâ un saka pârdevçjam:

- Kâpçc jûs noðâvât zaíi? Jûs taèu neesat mednieku kluba biedrs!

- Man, lûdzu, karabîni Saiga, 30 patronas un kastîti sçrkociòu!

- Un kâpçc zaíis çda manus kâpostus?! Viòð taèu nav manas ìi-

- Mazais, vai tu zini, ka spçlçties ar sçrkociòiem ir bîstami?

menes loceklis!

*** ***

Laborantu ievieto slimnîcâ un pçc pirmâs medicîniskâs palîdzîbas

- Zini, vakar, pastaigâjoties gar jûru, atradu pudeli ar zîmîti iekðâ.

sniegðanas jautâ:

- Un kas tajâ bija rakstîts?

- Auto katastrofa??

- „Mani izsçdinâja neapdzîvotâ salâ tropos, kur nav inflâcijas, no-

- Nç, drukas kïûda íîmijas mâcîbu grâmatâ...



EA 2009/02