Page 1


Saturs

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Enerìçtika un Automatizâcija Profesionâls þurnâls par enerìçtiku un automatizâcijas risinâjumiem Iznâk 10 reizes gadâ

10/2008 (decembris) Jaunais un aktuâlais Nozaru jaunumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .6

Nâkoðais E&A numurs – 2009. gada februârî

18. lpp.

MIL reì. nr. 000702573

Numura intervija

Izdevçjs SIA Haidenfelde

Viïânos siltuma pietiek, par nâkotni gan mâc neziòa . . . . . .18

Redakcijas adrese: Ausekïa ielâ 3 - 111

Enerìçtikas politika

Rîgâ, LV-1010

Eiropas politika çku energoefektivitâtes paaugstinâðanas 22. lpp.

Tâlrunis 67324667

jomâ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .22

Fakss 67324668 E-pasts: ea@baltenergy.com

Panâktas bûtiskas vienoðanâs attiecîbâ uz Klimata un

http://www.baltenergy.com

enerìçtikas likumdoðanas paketi . . . . . . . . . . . . . . . . . . .29 Galvenais redaktors Andrejs Vasiïjevs Mob. t. 29483500

Elektroenerìçtika 36. lpp.

Atbildîgais redaktors

Rîgas mâjokïu îpatnçjâs elektriskâs slodzes – instruments

Ivars Ðèegoïihins Tâlrunis 67324680

energoefektivitâtes paaugstinâðanas plânoðanai . . . . . . . . .30

Mob. t. 26535806

Mazâs vçja turbînas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .36 Reklâma

Energotaupîðana Eiropâ: energoefektîvo sadales

Ivars Nececkis Mob. t. 29410490

transformatoru pielietojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .42 42. lpp.

Þurnâlu var abonçt AC Diena un Latvijas Pastâ, indekss 2174

Biznesa informâcija Ja nav norâdîts savâdâk, þurnâlâ izmantotas fotogrâfijas no izdevçja,

rakstu

autoru

un

firmu

arhîviem. Autorrakstos par vizuâlâ materiâla autortiesîbâm ir atbil-

Tech Industry . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .47 Gada balvas laureâti enerìçtikâ un studiju diplomdarbu konkursa uzvarçtâji . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .50

dîgs raksta autors.

47. lpp. Pârpublicçðana tikai ar izdevçja

Energoresursi

rakstisku atïauju. Citçjot atsauce obligâta.

Cita pieeja atjaunojamâm degvielâm . . . . . . . . . . . . . . . . .52

Par rakstos pausto faktu un datu pareizîbu atbild to autori.

Visnopietnâkâ enerìçtika

Þurnâla Interneta versija:

Aizvakardienas joki . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .58

www.baltenergy.com

52. lpp.

5


6

Nozaru jaunumi

ENERÌÇTIKAS POLITIKA Kârtîba, kâdâ aprçíinâma maksa par dzîvojamâs mâjas pârvaldîðanu un apsaimniekoðanu 9. decembrî Ministru kabinets apstiprinâja Ekonomikas ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu Kârtîba, kâdâ aprçíinâma maksa par dzîvojamâs mâjas pârvaldîðanu un apsaimniekoðanu. MK noteikumi paredz kârtîbu, kâdâ aprçíina maksu par dzîvojamâs mâjas pârvaldîðanu un apsaimniekoðanu. Papildus iepriekð spçkâ esoðajiem MK noteikumiem, ðie noteikumi paredz noteikt arî kârtîbu, kâdâ dzîvojamâs mâjas pârvaldnieks sastâda dzîvojamâs mâjas uzturçðanas un apsaimniekoðanas darbu tâmi, paziòo dzîvokïu îpaðniekiem par to maksu, paredzçtajâm mâjas uzturçðanas un apsaimniekoðanas izmaksâm, kâ arî sagatavo ikgadçju atskaiti par naudas izlietoðanu. Ðie noteikumi bûs piemçrojami dzîvojamâ mâjâ, kura nav nodota pârvaldîðanâ un dzîvokïu îpaðnieki nav lçmuði par pârvaldîðanas un apsaimniekoðanas kârtîbu un maksu. Noteikumi paredz, ka ikvienâ dzîvojamâ mâjâ organizçjama zemesgabala sanitârâ kopðana un labiekârtoðana, mâjas tehniskâ apkope, remonta darbi, jânodroðina finanðu uzskaite un lietvedîba. Pârvaldnieka pienâkums bûs 5 dienu laikâ izsniegt tâmi katram dzîvokïa îpaðniekam pçc attiecîgâ dzîvokïa îpaðnieka rakstiska pieprasîjuma. Par aprçíinâto maksu nâkamajam gadam, dzîvojamâs mâjas pârvaldnieks rakstveidâ paziòo dzîvokïu îpaðniekam lîdz 1. oktobrim, paziòojumam pievienojot dzîvojamâs mâjas tâmes kopsavilkumu un dzîvojamai mâjai nepiecieðamo remontdarbu apkopojumu.

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Ja pârvaldnieks, sniedzot finansiâlu pamatojumu, nevar nodroðinât pakalpojumus par dzîvokïu îpaðnieku apstiprinâto maksu, dzîvokïu îpaðnieki lemj par cita pârvaldnieka izvçli. Pârvaldniekam ir pienâkums paziòot dzîvokïu îpaðnieku pilnvarotai personai par remonta darbu veikðanu un pieaicinât to veikto darbu pieòemðanâ. Pârvaldnieks lîdz katra gada 1. martam rakstveidâ sniedz atskaiti dzîvokïu îpaðniekiem par iepriekðçjâ gadâ iekasçto un izlietoto maksu par dzîvojamâs mâjas pârvaldîðanu un apsaimniekoðanu. MK noteikumi paredz îpaðu regulçjumu pârvaldîðanas un apsaimniekoðanas maksas noteikðanai 2009. gadam. Ðis regulçjums paredz noteikt saîsinâtus termiòus noteiktâs pârvaldnieka apstiprinâtâs apsaimniekoðanas maksas paziòoðanai dzîvokïu îpaðniekiem, kâ arî dzîvokïu kopsapulces viedokïa pauðanai par noteikto maksu. Tâpat projekts paredz, ka pârvaldnieka noteiktâ pârvaldîðanas un apsaimniekoðanas maksa 2009. gadam stâjas spçkâ ar 2009. gada 1. janvâri vai citu pârvaldnieka noteiktu termiòu, ja lîdz 2009. gada 1. februârim dzîvokïa îpaðnieki nav sasaukuði kopsapulci vai kopsapulcç lçmuði par dzîvojamâs mâjas pârvaldîðanas tiesîbu pâròemðanu, saistîbâ ar pârvaldnieka sniegto informâciju par iespçjâm nodroðinât pakalpojumus par maksu, kâdu apstiprinâjuði dzîvokïu îpaðnieki kopsapulcç. Tâdçjâdi, ja dzîvokïa îpaðnieki neizmanto savas tiesîbas sasaukt kopsapulci un vienoties, stâjas spçkâ pârvaldnieka noteiktâ apsaimniekoðanas maksa, kas lîdz 2008. gada 15. decembrim tiek paziòota dzîvokïu îpaðniekiem.

ERAF atbalsts sociâlo dzîvojamo mâju siltumnoturîbas uzlaboðanas pasâkumiem

Maksas un remontdarbu plâna apstiprinâðanai jânotiek dzîvokïu îpaðnieku kopsapulcç divu mçneðu laikâ no paziòojuma saòemðanas. Ja dzîvokïu îpaðnieki nav sasaukuði kopsapulci un izlçmuði, tad dzîvojamâs mâjas pârvaldnieka aprçíinâtâ maksa stâjas spçkâ.

2007.-2013. gada ES struktûrfondu apguves periodâ Bûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu valsts aìentûra veic sadarbîbas iestâdes funkcijas, administrçjot Eiropas Reìionâlâ attîstîbas fonda (ERAF) un Kohçzijas fonda aktivitâtes mâjokïu un enerìçtikas jomâ.

Ja dzîvokïu îpaðnieki kopsapulcç noraida pârvaldnieka piedâvâto maksu, tad vienlaikus izlemjams jautâjums par attiecîgâs maksas noteikðanu vai cita pârvaldnieka izvçli. Pârvaldniekam ir pienâkums rakstveidâ atbildçt dzîvokïu îpaðniekiem par iespçjâm nodroðinât pakalpojumus par maksu, kâdu apstiprinâjuði dzîvokïu îpaðnieki kopsapulcç.

14. novembrî noslçdzâs projektu iesniegumu iesniegðanas termiòð ierobeþotajai projektu iesniegumu atlasei darbîbas programmas Infrastruktûra un pakalpojumi 3.4.4.2. aktivitâtç Sociâlo dzîvojamo mâju siltumnoturîbas uzlaboðanas pasâkumi, kas tiek finansçta ar Eiropas Reìionâlâs attîstîbas fonda un Latvijas valsts budþeta atbalstu.


Nozaru jaunumi

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Atlases ietvaros tika saòemti 30 paðvaldîbu sagatavoti projektu iesniegumi. Projektu atlases rezultâti bûs zinâmi triju mçneðu laikâ no projektu iesnieguma iesniegðanas brîþa. Aktivitâtes mçríis ir palielinât paðvaldîbas sociâlâ dzîvojamâ fonda energoefektivitâti, uzlabojot tâ kvalitâti un ilgtspçju un nodroðinot sociâlâs atstumtîbas riskam pakïautâs iedzîvotâju grupas ar atbilstoðu mâjokli. Aktivitâtes mçría grupa ir sociâlo dzîvojamo mâju dzîvokïu îrnieki. Kopçjais aktivitâtes ietvaros pieejamais ERAF finansçjums ir 6 922 499,92 lati, valsts budþeta un paðvaldîbu budþeta finansçjums ir ne mazâks kâ 2 307 499,97 lati. Vienam projektam maksimâli pieïaujamais ERAF finansçjuma apmçrs ir 140 000 latu.

B. Obama, ASV jaunievçlçtais prezidents: „Nâkamajos gados tâs izvçles, ko mçs izdarîsim, palîdzçs noteikt to, kâdu valsti un pasauli mçs atstâsim saviem bçrniem un mazbçrniem. Mçs visi zinâm problçmas, kas sakòojas mûsu atkarîbâ no ârvalstu naftas. Tas noslogo mûsu ekonomiku, dod lîdzekïus naidîgiem reþîmiem un liek mums bût atkarîgiem no nestabiliem reìioniem.” B. Obama jau iepriekð, pat neskatoties uz ekonomisko krîzi, vides jomu solîja izvirzît kâ prioritâti. Amerikâòiem nâkotnç tas turklât doðot vairâkus miljonus jaunu darba vietu. ASV lîdzðinçjâ vides politika bieþi vien tiek asi kritizçta. Amerika ir viens no galvenajiem vides piesâròotâjiem pasaulç.

ELEKTROENERÌÇTIKA Lietuvâ veidos Enerìçtikas ministriju Lietuvas valdîba akceptçjusi lçmumu par Enerìçtikas ministrijas dibinâðanu, bet ðis jautâjums vçl jâizskata Seimâ. Par ieceri dibinât atseviðíu Enerìçtikas ministriju, izveidojot no paðreizçjâs Saimniecîbas ministrijas divus atseviðíus resorus, Lietuvas labçjie un centriskie politiskie spçki sâka runât tûlît pçc vçlçðanâm. Kâ norâda valdîbas Preses dienests, jaunâ ministrija varçtu sâkt pastâvçt no 1. janvâra. Pçc premjerministra Andrjus Kubiïus teiktâ, paðlaik valsti enerìçtikas jomâ gaida bûtiski izaicinâjumi, bet tai nav efektîva darbîbas instrumenta, tâpçc Saimniecîbas ministrija bûtu jâsadala divos resoros viens no tiem pârzinâtu enerìçtikas jomu, bet otrs nodarbotos ar uzòçmçjdarbîbas, investîciju piesaistîðanas un inovâciju jautâjumiem. Pçc premjera teiktâ, ðâds dalîjums bûtu jâveic tâdâ veidâ, lai palîdzçtu ietaupît valsts lîdzekïus un skaidri noðíirtu funkcijas un atbildîbas jomas.

Jçkabpils dome sâk sarunas par Jçkabpils HES bûvi Saistîbâ ar jaunceïamo Daugavas tiltu Jçkabpils dome uzsâkusi sarunas ar firmu Fortum, kurai ir plaða starptautiska mçroga pieredze hidrobûvju celtniecîbâ un apkalpoðanâ, ziòo laikraksts Brîvâ Daugava. Iecere par Jçkabpils HES bûvniecîbu ir saistîta ar dambja vai tilta pâr Daugavu celtniecîbu, un ðobrîd, enerìçtiskâs krîzes apstâkïos, atkal ir kïuvusi aktuâla. Vçl jo vairâk tâdçï, ka tiek plânots slçgt Ignalinas atomelektrostaciju, kas ir viens no lielâkajiem elektroenerìijas piegâdâtâjiem Latvijai.

Obama par enerìçtikas ministru izvçlas Nobela prçmijas ieguvçju fizikâ

Hidroelektrostaciju plânots bûvçt, ierîkojot horizontâlas turbînas. Iespçjams, ka nâksies izbûvçt arî dambi, tâpat bûs jârçíinâs arî ar uzpludinâtu teritoriju. Pagaidâm vçl nav konkrçtu vienoðanos, ieceri risina tikai sarunu lîmenî. Ja to îstenos, tas bûs Jçkabpils domes, Vides un Reìionâlâs attîstîbas un paðvaldîbu lietu ministrijas projekts, kam piesaistîs ES finansçjumu. Jçkabpils dome savukârt esot ieinteresçta iesaistît sadarbîbâ firmu Fortus, lai savu lîdzfinansçjuma tiesu daïçji pâradresçtu ðai firmai.

Jaunievçlçtais ASV prezidents Baraks Obama sola aktîvi pievçrsties vides aizsardzîbas jautâjumiem. Par valsts enerìçtikas ministru viòð izraudzîjies Nobela prçmijas ieguvçju fizikâ Stîvenu Èu.

Gerhards piedâvâ Lietuvai jaunu risinâjumu par starpsavienojumu ar Zviedriju

B. Obama devis St. Èu uzdevumu atrast un attîstît jaunus, alternatîvus enerìijas avotus. Jaunais Amerikas lîderis paziòojis, ka viòa administrâcijas prioritâtes bûs mazinât valsts atkarîbu no ârvalstu naftas un cînîties pret klimata izmaiòâm.

Latvijas ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards informçjis savu Lietuvas kolçìi, ka Latvija varçtu neiebilst pret energosistçmu starpsavienojuma bûvi no Zviedrijas uz Lietuvu, ja visas Baltijas valstis izveidotu kopçju elektrosistçmu operatoru, vçsta Lietuvas televîzijas ziòu dienests. Taèu Lietu-

7


8

Nozaru jaunumi

vas aizejoðâs valdîbas saimniecîbas ministrs Vîts Navicks izteicis ðaubas, vai tas palîdzçs atrisinât problçmas. Ministri Viïòâ parakstîja starpvaldîbu lîgumu, kas ïaus abâm valstîm glabât daïu naftas produktu rezervju otras valsts teritorijâ. Ðîs tikðanâs laikâ Latvijas ekonomikas ministrs izteica arî jaunu piedâvâjumu attiecîbâ uz kabeïa bûvi. Kâ ziòots, lîdz ðim abâm valstîm ðai jautâjumâ bija izraisîjuðâs domstarpîbas - vçlmi bûvçt energotiltu uz Zviedriju paudusi tiklab Latvija, kâ Lietuva, tâpçc darbs nevar virzîties uz priekðu. “Mûsu jaunâkais piedâvâjums - visâm trim Baltijas valstîm jâdibina kopîgs operators, kas nodarbotos ar elektroenerìijas sadali un arî lemtu, no kuras valsts kabeli vilkt izdevîgâk,” sacîjis K. Gerhards. Jautâts, vai tâdâ gadîjumâ Latvija vairs neiebilstu, ka kabelis tiek vilkts uz Lietuvu, Latvijas ekonomikas ministrs atbildçjis, ka tad, ja kopîgâ kompânija atklâti risinâtu elektroenerìijas sadales jautâjumus, nebûtu starpîbas, kur to bûvçt. Tikmçr Lietuvas aizejoðâs valdîbas saimniecîbas ministrs paudis viedokli, ka triju pie bijuðâs Padomju Savienîbas vienotâs energosistçmas piederçjuðo operatoru apvienoðana neko nedoðot. “Ðai sistçmai ir vajadzîga jçga. Ja rastos elektroenerìijas trûkums, tâs diez ko nevarçtu cita citu izglâbt. Ðobrîd, kâ zinâms, esam apvienoti kopçjâ Austrumu valstu energoblokâ,” viòð sacîjis. Pçc V. Navicka domâm, vajadzçtu, netçrçjot laiku, balstîties uz jau izstrâdâtajiem pçtîjumiem un kabeli no Zviedrijas bûvçt uz Lietuvu.

Latvijas ðelfâ vçlas bûvçt vçja parku SIA FCM vçrsusies atbildîgajâs ministrijâs, lûdzot piekriðanu vçja parka bûvçðanai Baltijas jûrâ - Latvijas kontinentâlajâ ðelfâ. FCM iesniegumâ Satiksmes ministrijai teikts, ka rûpçs par siltumnîcas efekta gâzu emisijas samazinâðanu un Latvijas energoapgâdes droðîbu vçlas palielinât vçja enerìijas îpatsvaru kopçjâ Latvijas energobilancç. Sâkotnçjâ jauda bûtu 200 MW. Ja patlaban sauszemç uzstâdîtais viens vçja propelleris saraþo 1,8 MW, var secinât, ka uzòçmçji ieceres pirmajâ posmâ jûrâ vçlas iebûvçt 111 stabus. Uzòçmums Satiksmes ministrijai apgalvo, ka ir saòçmis atbalstu no potenciâlajiem ârvalstu investoriem, “kas varçtu Latvijâ ieguldît lielus finanðu lîdzekïus”. Tomçr, kas ir ðis investors, neatklâj.

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Principiâlu atïauju nodarboties ar vçja biznesu un uzstâdît elektrîbas raþoðanas iekârtas ar kopçjo jaudu 200 MW Ekonomikas ministrija uzòçmumam FCM devusi jau 2006. gada beigâs. Savukârt tagad uzòçmums prasa atbildîgo institûciju piekriðanu projekta virzîbas sâkðanai. Iesniegumam pievienots arî dokuments ar nosaukumu Nomas lîguma laukumu karte, kurâ iezîmçti 5 prâvi laukumi jûrâ un norâdîtas to ìeogrâfiskâs koordinâtas. Dokumentâ minçts, ka uzòçmums òçmis vçrâ visu iesaistîto ministriju un institûciju prasîbas par teritorijâm Baltijas jûrâ, kur saimnieciskâ darbîba ir ierobeþota vai to nav iespçjams veikt. Taèu, piemçram, Zivju resursu aìentûrâ par ðo ieceri uzzinâts tikai neoficiâli, aplinkus, kaut gan tik vçrienîga bûvçðanâs jûrâ tieði attiecas uz aìentûru. Arî uz zvejniekiem, kuriem FCM biznesa dçï, visticamâkais, nâktos mainît savus zvejas ceïus. Satiksmes ministrija viedokli par iespçjamo vçja parku prasîjusi Kurzemes ostâm, kaut gan tâs atbild tikai par savu akvatoriju. Savu attieksmi jau formulçjusi Ventspils brîvostas valde, un tâ ir negatîva. Brîvostas pârvaldnieks Imants Sarmulis skaidro, ka Baltijas jûrâ ir ïoti intensîva satiksme, daudzi kuìi pârvadâ bîstamas kravas un vçja parka infrastruktûra kuìiem radîtu ðíçrðïus, “kas var novest pie nopietnâm sekâm”. Ventspils brîvosta ir principiâli pret vçja ìeneratoru bûvi Baltijas jûrâ - tâtad ne tikai firmas iezîmçtajâs koordinâtâs. Brîvostas valdes priekðsçdçtâjs Aivars Lembergs skaidro, ka vçja parka projekts varçtu mazinât Baltijas jûras konkurçtspçju pârvadâjumu jomâ. Rodoties jauniem ðíçrðïiem kuìoðanai, skandinâvi varçtu izvirzît obligâtu prasîbu par bîstamo kravu pavadîðanu ar velkoòiem, un tas ievçrojami sadârdzinâtu ðo procesu. Satiksmes ministrijas Jûrniecîbas departamenta vadîtâjs Aigars Krastiòð skaidro, ka viòa pârstâvçto institûciju interesç vienîgi tas, lai vçja parka bûves bûtu atspoguïotas navigâcijas kartçs, taèu citâm ministrijâm un institûcijâm ðis projekts bûtu jâaplûko daudz plaðâkâ kontekstâ - no zivju resursu, zvejniecîbas, droðîbas un pçckara laikâ nogremdçto ieroèu aspektiem. Tâdçï pie Vides ministrijas esot izveidota îpaða darba grupa, kurai jâformulç Latvijas kontinentâlâ ðelfa un ekonomiskâs zonas ûdeòu izmantoðanas ierobeþojumi. Ekonomikas ministrija, pievçrðoties komersanta ierosinâjumam, secinâjusi, ka valstî nav izstrâdâta normatîvâ bâze,


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

lai bûtu iespçjama ðâdu objektu bûvniecîba. Tâpçc ministrija sagatavojusi valdîbai informatîvu ziòojumu, lîdz 2009. gada novembrim apòemoties izstrâdât licencçðanas kârtîbu un bûvniecîbas noteikumus celtniecîbai jûrâ. Atsaucoties uz paðas izstrâdâtajâm Atjaunojamo energoresursu izmantoðanas pamatnostâdnçm 2006.-2010. gadam, Vides ministrija solâs veicinât vçja ìeneratoru izvietoðanu jûrâ - ar nosacîjumu, ka tiek òemtas vçrâ vides aizsardzîbas prasîbas. Turklât Eiropas Komisija nâkamgad solâs jûrâ noteikt aizsargâjamâs teritorijas, kuru dçï vçja stabu iecerçto izvietojumu var nâkties pârskatît. Uzòçmums FCM komercreìistrâ ierakstîts 2006. gada jûlijâ. FCM pamatkapitâls ir 2000 latu, tâ dalîbnieki ir Kaspars Mucenieks un Aivars Upenieks.

Turpinâs Pïaviòu HES rekonstrukcija Pïaviòu HES 5. hidroagregâta atjaunoðana sâkta ðâ gada maijâ, un tâs gaitâ ne vien tiek uzstâdîta jauna turbîna, bet arî atjaunotas ìeneratora nozîmîgâkâs detaïas - stators un rotors. Darbus pilnîbâ pabeigs nâkamâ gada martâ, un jau aprîlî atjaunotais hidroagregâts sâks raþot strâvu. Tâ jauda palielinâsies par 7,5 MW un sasniegs 90 MW lîdzðinçjo 82,5 MW vietâ. Daugavas hidroelektrostaciju tehniskais direktors Dzintars Ostaòçviès saka: “Grûtajâ ekonomiskajâ situâcijâ gandrîz visas cenas aug. Mçs jau varçtu agregâtus neatjaunot. Bet tad tos nâktos slçgt uz visiem laikiem. Rezultâts bûtu daudz bçdîgâks, jo elektroenerìiju nâktos iepirkt no citâm valstîm un tâ maksâtu daudz dârgâk.”

Atteikðanâs no kvçlspuldzçm ES dalîbvalstîs Elektriskajâm kvçlspuldzçm no veikalu plauktiem jâpazûd 2012. gadâ. Eiropas Komisija (EK) pieòçmusi regulu, ka Eiropas Savienîbas (ES) dalîbvalstîm lîdz 2012. gada septembrim jâatsakâs no ierastajâm kvçlspuldzçm, sâkot izmantot cita parauga spuldzes. 8. decembrî Briselç tika pieòemta jauna Regula, kas nosaka ekodizaina prasîbas izkliedçtâs gaismas mâjsaimniecîbas spuldzçm. Regula ir izstrâdâta ar mçríi samazinât enerìijas patçriòu mâjsaimniecîbu apgaismoðanas ierîcçm, pârejot no mazâk efektîvo spuldþu lietoðanas uz energoefektîvâkâm spuldzçm - pakâpeniski pârtraucot kvçldiega spuldþu un C klases halogçno spuldþu raþoðanu un vienlai-


10

Nozaru jaunumi

kus veicinot kompakto fluorescçjoðo spuldþu (CFL) un gaismas dioþu spuldþu (LED) plaðâku pielietoðanu. Regulas prasîbas tiks ieviestas ðâdâ secîbâ: - 01.09.2009 - nevarçs laist tirgû 100 W kvçldiega spuldzes; - 01.09.2010 - nevarçs laist tirgû 75 W kvçldiega spuldzes; - 01.09.2011 - nevarçs laist tirgû 60 W kvçldiega spuldzes; - 01.09.2012 - nevarçs laist tirgû 40 W un 25 W kvçldiega spuldzes; - 01.09.2016 - minimâlâs ekodizaina prasîbas caurspîdîgajâm halogçnâm spuldzçm tiks paaugstinâtas lîdz B klases normâm, tâdçjâdi nevarçs laist apgrozîbâ arî C klases vecâs tehnoloìijas (retrofit) halogçnâs spuldzes.

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Sharp Itâlijâ plâno bûvçt saules enerìijas spçkstacijas Japânas elektronikas kompânija Sharp Corp. nâkamâ gada sâkumâ plâno izveidot kopuzòçmumu ar Itâlijas enerìçtikas kompâniju Enel, lai Itâlijâ attîstîtu saules enerìijas spçkstacijas, teikts Sharp paziòojumâ. Kompânija norâdîja, ka spçkstacijas galvenokârt tiks izvietotas Itâlijas dienvidos un tajâs paredzçts izmantot plânu kârtu solâro ðûnu, kas karstâ klimatâ piedâvâ pirmðíirîgu efektivitâti. Abu kompâniju mçríis ir lîdz 2012. gadam uzbûvçt spçkstacijas, kuru kopçjâ jauda veidotu 189 MW. Sharp piebilda, ka kompânijas savu darbîbu cer paplaðinât arî citos Vidusjûras reìionos.

Regulas prasîbas attiecas galvenokârt uz spuldþu raþotâjiem, kuri, sâkot no augstâk minçtajiem termiòiem, vairs nedrîkstçs raþot energoneefektîvas lampas. Savukârt iedzîvotâji un uzòçmçji varçs iegâdâties kvçlspuldzes un citas mazâk efektîvas spuldzes, kamçr tâs vçl bûs pieejamas veikalu plauktos un noliktavâs. Regula neuzliek iedzîvotâjiem vai arî uzòçmçjiem pienâkumu nomainît jau lietoðanâ esoðâs spuldzes uz energoefektîvâkâm spuldzçm.

Abas kompânijas informçja, ka Itâlijâ, sadarbojoties ar vçl vienu Eiropas uzòçmumu, tiks izveidota arî solâro ðûnu rûpnîca. Tiek prognozçts, ka rûpnîca darbu varçtu sâkt 2010. gada vidû un tâs gada raþoðanas jauda veidotu 480 MW. Biznesa laikraksts Nikkei vçsta, ka Sharp un Enel kopuzòçmuma investîciju apjoms veidos aptuveni 150 miljardus jenu (867,2 miljonus latu).

Spuldþu raþoðana Latvijâ paðreiz nenotiek. Lai gan sâkotnçjâs energoefektîvo spuldþu iegâdes izmaksas ir augstâkas par kvçldiega spuldþu iegâdes izmaksâm, energoefektîvâm spuldzçm ir ilgâks kalpoðanas laiks, kâ arî mazâks elektroenerìijas patçriòð. Pâreja uz energoefektîvâm spuldzçm ir pamatota ar ieguldîjumu ilgstoðajâ attîstîbâ un resursu izlietojuma efektivitâtes celðanâ.

ENERGOEFEKTIVITÂTE

Regula vçl jâapstiprina Eiropas Parlamentâ. Tâ ir pâreja no parastajâm kvçlspuldzçm uz krietni ekonomiskâkâm (patçrç par 80% mazâk elektroenerìijas). Noteiktais trîs gadu pârejas posms ir pietiekami ilgs laiks, lai elektrospuldþu raþotâji varçtu pielâgoties jaunajai situâcijai. 100 W kvçlspuldzes pârstâs pârdot jau no nâkamâ gada septembra. Naudas izteiksmç ðis guvums katrai ìimenei nebûs liels, turklât ekonomisko spuldþu iegâde izmaksâ vairâk. Taèu visâ Eiropâ tas ïaus ietaupît tâdu elektroenerìijas daudzumu, kâdu gadâ saraþo desmit 500 MW jaudas elektrostacijas. Salîdzinâjumam: pie Liepâjas plânotâs ogïu elektrostacijas jauda bûs 400 MW. Vçl jaunâs spuldzes ïaus samazinât ogïskâbâs gâzes izmeðus atmosfçrâ par aptuveni 15 miljoniem tonnu gadâ.

Ventspils pilsçtas dome pieðíir lîdzfinansçjumu energoefektivitâtes pasâkumu veikðanai Ventspils pilsçtas dome pieòçmusi lçmumu pieðíirt lîdzfinansçjumu energoaudita veikðanai dzîvojamajâ mâjâ Ugâles ielâ 17. Lçmums par palîdzîbas pieðíirðanu energoefektivitâtes pasâkumu veikðanai ir pieòemts saskaòâ ar Ventspils pilsçtas domes 2008. gada 9. jûnijâ apstiprinâtajiem Ventspils pilsçtas saistoðajiem noteikumiem Ventspils pilsçtas paðvaldîbas palîdzîbas pieðíirðanas kârtîba energoefektivitâtes pasâkumu veikðanai dzîvojamâs mâjâs, kas tika apstiprinâti ar mçríi veicinât dzîvojamo mâju energoefektivitâtes pasâkumu veikðanu Ventspilî. Paðvaldîbas pieðíirtâ palîdzîba jeb lîdzfinansçjums ir Ls 172,50 jeb 50% no energoaudita izmaksâm (Ls 345,00). Ventspils pilsçtas domes saistoðie noteikumi Ventspils pilsçtas paðvaldîbas palîdzîbas pieðíirðanas kârtîba energoefektivitâtes pasâkumu veikðanai daudzdzîvokïu dzîvojamâs mâjâs paredz, ka paðvaldîbas palîdzîbu - lîdzfinansçjumu energoefektivitâtes pasâkumiem - pieðíir ðâdiem projektiem:


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

- dzîvojamâs mâjas energoauditam - 50% no sagatavoðanas izmaksâm, bet ne vairâk kâ 250 latu apmçrâ, indeksçjot ðo summu ik gadu ar bûvniecîbas izmaksu indeksu iepriekðçjâ gadâ; - dzîvojamâs mâjas renovâcijai - 10% no renovâcijas projekta kopçjâm atbalstâmajâm izmaksâm, bet ne vairâk kâ 7 lati uz vienu dzîvojamâs mâjas kopçjâs platîbas kvadrâtmetru, indeksçjot minçto summu ik gadu ar bûvniecîbas izmaksu indeksu iepriekðçjâ gadâ. Kopð 2008. gada jûlija Ventspils pilsçtas domç ir iesniegti 11 iesniegumi palîdzîbas saòemðanai energoaudita veikðanai un renovâcijas darbiem energoefektivitâtes paaugstinâðanai.

SILTUMENERÌÇTIKA Siltumenerìijas piegâde un apmaksa Rçzeknç Septembra nogalç rçzeknieði bija informçti par slçdzamo lîgumu starp paðvaldîbas uzòçmumu Rçzeknes enerìija (par siltumenerìijas pârvadi, sadali un realizâciju) un siltumenerìijas patçrçtâjiem (gan fiziskâm, gan juridiskâm personâm). Lîguma projekts bija publicçts informatîvajâ izdevumâ Rçzeknes Vçstnesis. Ðajâ paðâ dienâ bija pieòemti Ministru kabineta noteikumi Nr.876 Siltumenerìijas piegâdes un lietoðanas noteikumi. Tie paredz, ka lietotâjam siltumenerìiju piegâdâ saskaòâ ar ðiem noteikumiem un lietotâja noslçgto lîgumu par siltumenerìijas piegâdi. Juridiskâs personas lîgumu var noslçgt, vçrðoties personîgi SIA Rçzeknes enerìija. Savukârt fiziskâm personâm ðos divus lîguma eksemplârus vajadzçja saòem pa pastu kopâ ar siltumenerìijas pakalpojumu rçíinu par oktobri. Taèu novembrî apsolîto lîgumu iedzîvotâji nav saòçmuði. Pateicoties daþu rçzeknieðu iniciatîvai, sâkotnçjâ lîguma projektâ ieviestas diezgan bûtiskas izmaiòas un siltumenerìijas patçrçtâji lîguma gala variantu saòems kopâ ar rçíiniem par siltumenerìijas pakalpojumiem par novembri. SIA Rçzeknes enerìija lîgumâ ieviesa izmaiòas, lemjot par atseviðíiem lîguma punktiem, kas atrunâja paðvaldîbas uzòçmuma Rçzeknes namsaimnieks rîcîbas pamatotîbu, t.i., rçíinu izrakstîðanu par siltumenerìijas pakalpojumu sniegðanu. SIA Rçzeknes namsaimnieks nepiestâda rçíinus par siltumenerìijas pakalpojumiem un nepârdod (nerealizç) siltumenerìiju. Pamatojoties uz lîgumu, kas noslçgts starp


12

Nozaru jaunumi

SIA Rçzeknes enerìija un SIA Rçzeknes namsaimnieks, jâòem vçrâ, ka SIA Rçzeknes namsaimnieks tikai veic datu apstrâdi. Rçíinu par pakalpojuma sniegðanu izraksta SIA Rçzeknes enerìija. Bez tam tajos ir norâdîti SIA Rçzeknes enerìija rekvizîti un uzòçmuma bankas konti. Kâpçc datu apstrâdi veic paðvaldîbas uzòçmums Rçzeknes namsaimnieks, bet ne Rçzeknes enerìija vai kâda cita iestâde? Abonentu daïa tika izveidota samçrâ îsâ laika posmâ un sareþìîtos apstâkïos. Datu bâze bija jâveido no nulles. Uzòçmumâ Rçzeknes namsaimnieks ir gan speciâlisti, kurus raksturo darbam nepiecieðamâ pieredze, gan arî piemçrotas telpas pilsçtas centrâ. Jâòem vçrâ, ka ikvienam, kurð vçlçtos uzsâkt veidot jaunu datu bâzi, nâktos iegâdâties jaudîgus datorus un specializçtas datorprogrammas. Bez tam SIA Latgales enerìija Abonentu daïâ strâdâja 7 cilvçki, savukârt SIA Rçzeknes namsaimnieks - 4 (tie, kuri nodarbojas ar siltuma pakalpojumu rçíinu izrakstîðanu).

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

vairâk nekâ pirms gada, bet paðvaldîbas PSIA Ventspils siltums klientiem par 26% vairâk, liecina uzòçmumu veiktie aprçíini. Maksâjumu pieaugumu ietekmçjis tarifu kâpums par 37,8%, salîdzinot ar 2007. gada novembri, kâ arî katras mâjas siltumtehniskie râdîtâji: mâjas, jumta, bçniòu, pagrabtelpu siltinâjums, logu un durvju stâvoklis, kâ arî individuâlo siltummezglu pçc apsaimniekotâju pieprasîjuma ieregulçtais reþîms.

Ventspilî atliek siltuma tarifu paaugstinâðanu Lîdz ar paðvaldîbas uzòçmumu SIA Ventspils siltums un Pârventas siltums lûgumu Ventspils sabiedrisko pakalpojumu regulatorâ, kurâ ir atsaukts iepriekð iesniegtais siltumenerìijas tarifu projekts, Ventspilî siltuma tarifu paaugstinâðana vismaz uz laiku ir atlikta.

Rçzeknes namsaimnieks speciâlisti tieðâm nolasa skaitîtâju râdîjumus, taèu tas tiek darîts mâjas vecâkâ vai îpaði izveidotas mâjas iedzîvotâju komisijas klâtbûtnç. Ðâdâ veidâ skaitîtâju râdîjumi tiek òemti mâjâs, kuras apsaimnieko Rçzeknes namsaimnieks. Ja kaut kâda iemesla dçï, nolasot skaitîtâja râdîjumus, ir ieviesusies kïûda, tad nâkoðajâ mçnesî tâ tiek novçrsta. Cita lieta, ka daudzus iedzîvotâjus neinteresç, kas un kâdâ veidâ viòu mâjâs nolasa skaitîtâja râdîjumus. Bez tam mâjas apsaimniekotâjs nav ieinteresçts mâkslîgi paaugstinât rçíinus, norâdot nepareizus skaitîtâju râdîjumus. Ðâda problçma var bût tad, ja viena un tâ pati firma gan raþo, gan sadala un realizç siltumenerìiju, gan arî nolasa skaitîtâju râdîjumus. Savukârt patlaban pilsçtâ siltumenerìiju raþo viens uzòçmums, pârvada un realizç - cits, bet skaitîtâju nolasîðana tiek veikta ar apsaimniekotâju palîdzîbu.

Atsaukums ir saistîts ar paðvaldîbas lçmumu par îstermiòa aizdevuma pieðíirðanu SIA Pârventas siltums kurinâmâ mazuta iegâdei nâkamajâ gadâ. Aizdevums bûs miljons latu vçrtîbâ, kas nodroðinâs siltumapgâdes uzòçmumu vidçjâs mazuta cenas iekïauðanos spçkâ esoðajâ tarifâ.

Maksâjumi par siltumu novembrî Ventspilî

11. decembrî Ventspils pilsçtas dome pieòçma lçmumu pieðíirt îstermiòa aizdevumu no paðvaldîbas budþeta lîdzekïiem paðvaldîbas SIA Pârventas siltums 1 000 000 latu apmçrâ mazuta iegâdei ar mçríi samazinât siltumenerìijas raþoðanas izmaksas.

Vidçjais siltumenerìijas patçriòð novembrî paðvaldîbas SIA Pârventas siltums bija par 5%, bet paðvaldîbas SIA Ventspils siltums par 7% mazâks nekâ pagâjuðâ gada novembrî. Tas saistîts ar mçneða vidçjâs âra gaisa temperatûras atðíirîbu - ðogad novembris bija siltâks nekâ pçrn. 2007. gada novembrî vidçjâ temperatûra Ventspilî bija +3,5°C, bet 2008. gada novembrî +4,8°C. Apkures dienu skaits abos gados bijis vienâds - 30 dienas. Norçíinoties par novembrî patçrçto siltumenerìiju, PSIA Pârventas siltums klientiem bûs jâmaksâ vidçji par 34%

Uzòçmumam Pârventas siltums bija iespçja iegâdâties mazutu par salîdzinoði izdevîgu cenu - 134 latiem par tonnu. Tâ kâ uzòçmuma rîcîbâ nebija naudas tâ iegâdei, tad tas vçrsâs ar lûgumu par aizdevuma pieðíirðanu Ventspils paðvaldîbâ. Maksâjumi par siltumu 2009. gadâ tomçr varçtu pieaugt, jo Latvijas valdîba ir nolçmusi paaugstinât pievienotâs vçrtîbas nodokïa likmi siltumenerìijai no 5% uz 10%. Patlaban siltuma tarifs Ventspilî ir 38,90 lati.

Lçmums par aizdevuma pieðíirðanu paðvaldîbas SIA Pârventas siltums pieòemts Ventspils pilsçtas iedzîvotâju interesçs, lai nebûtu nepiecieðams ar 2009. gada janvâri iedzîvotâjiem paaugstinât siltumenerìijas tarifu maksai par apkuri un karsto ûdeni. Kâ izòçmums, kas var ietekmçt pakalpojumu tarifus, ir valdîbas pieòemtais lçmums par paredzamo pievienotâs vçrtîbas nodokïa likmes maiòu.


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Paðvaldîbas pieðíirtais aizdevums kapitâlsabiedrîbai nodroðinâs iespçju par salîdzinoði izdevîgu un konkursa rezultâtâ iegûtu tirgus cenu iegâdâties 10 000 tonnu mazuta. Tâdçjâdi abi Ventspils pilsçtas siltumapgâdes uzòçmumi - paðvaldîbas SIA Pârventas siltums un paðvaldîbas SIA Ventspils siltums tiktu nodroðinâti ar mazuta krâjumiem lîdz 2010. gada janvârim. Mazuta iegâde par minçto cenu nodroðinâs siltumapgâdes uzòçmumu vidçjâs mazuta cenas iekïauðanos ðobrîd spçkâ esoðajâ tarifâ, kas tika apstiprinâts ar 2008. gada 1. septembri, savukârt, neveicot papildus mazuta iepirkumu (t.i. izmantojot esoðos krâjumus, kas ir pietiekami lîdz 2009. gada aprîlim), uzòçmumam vidçjâ mazuta krâjumu cena pârsniegtu paðreiz tarifâ iekïautâs izmaksas, tâpçc tarifu pieaugums bûtu neizbçgams. Paredzçts, ka aizdevuma summa tiks atdota paðvaldîbai ne vçlâk kâ lîdz 2009. gada 1. jûlijam, lîdz ar apkures sezonas beigâm.

Lielâki rçíini par siltumu Ogrç Vidçjâ apkures maksa Ogres pilsçtâ ðâ gada novembrî bija 0,77 Ls/m². Ir palielinâjusies dabas gâzes cena par 85%, salîdzinot ar pagâjuðâ gada novembri. Tas nozîmç, ka arî mainîgâ apkures tarifa daïa pieaugusi tikpat daudz. 2007. gada novembrî mainîgâ siltuma tarifa daïa bija 20,06 Ls/MWh, 2008. gada novembrî - 37,27 Ls/MWh. Ja pagâjuðâ gada novembrî par apkuri bija jâmaksâ, piemçram, 0,50 Ls/m², tad ðogad apmçram Ls 1. Jâpiezîmç, ka nauda, ko iedzîvotâji maksâ par apkures mainîgo daïu, tiek pârskaitîta uzòçmumam Latvijas gâze. Diemþçl Valsts regulatora noteiktâ gâzes cenas aprçíina metodika nereaìç nekavçjoties uz mazuta cenu izmaiòâm pasaulç. Iedzîvotâju rçíinus ietekmç katras mâjas siltumtehniskie râdîtâji - mâjas, jumta, bçniòu, pagrabtelpu siltinâjums, logu un durvju stâvoklis, kâ arî moderno individuâlo siltummezglu ieregulçtais reþîms pçc namu vecâko pieprasîjuma. Uz jautâjumu, ko darît, var sniegt sekojoðu atbildi. Pirmkârt, pârrçíina saòemðanai maznodroðinâtâm personâm ar saviem komunâlo maksâjumu rçíiniem vajadzçtu griezties Ogres novada aprûpes centrâ. Otrkârt, iedzîvotâji, uzticoties mâjas vecâkajam, var vienoties par temperatûras samazinâjumu, ja lielâkâ daïa dzîvok-


14

Nozaru jaunumi

ïu îpaðnieku tam piekrît. Piemçram, ja dzîvoklî temperatûru noregulç uz 18 grâdiem, jâmaksâ vismaz par 20% mazâk. Treðkârt, ja mâjas vecâkais nepievçrð uzmanîbu çkas siltummezglu regulçðanai, pielietojot temperatûras samazinâjumus, çku siltinâðanai var nebût nekâds efekts. Ðo faktu pierâda siltumpatçriòi divâs çkâs - Meþa pr. 4a (nosiltinâta mâja) - 0,82 Ls/m² un Meþa 6 (nesiltinâta mâja) - 0,70 Ls/m². Izðíiroðais ðajâ gadîjumâ ir mâju vecâkâ interese par siltuma regulçðanu. Tâpçc siltumekonomijas efekts ir tikai tad, ja abi ðie faktori çkas siltinâðana un temperatûras regulçðana - tiek îstenoti kompleksâ.

ENERGORESURSI Sâkusi darboties Latvijâ pirmâ biogâzes elektrostacija Decembrî komercreþîmâ sâkusi strâdât Latvijâ pirmâ biogâzes raþotne, kas uzbûvçta pie liellopu fermas un raþo enerìiju, pârstrâdâjot kûtsmçslus un cita veida atjaunojamos lauksaimniecîbas resursus. Biogâzes raþotne uzbûvçta LLU mâcîbu un pçtîjumu saimniecîbâ Vecauce pie Lîgotòu slaucamo govju fermas un, kâ pamatizejvielu izmantojot fermâ iegûtos ðíidrmçslus, raþo biogâzi, kurâ ir vismaz 50% metâna. Metâna gâze raþotnes kompleksâ ietilpstoðajâ koìenerâcijas stacijâ tiek pârvçrsta elektroenerìijâ un pçc dabasgâzei piesaistîtâ tarifa - apmçram 0,14 Ls/kW - ieplûdinâta Latvenergo kopçjâ tîklâ. Lîdztekus iegûto siltumenerìiju izmanto paðas raþotnes darbîbai, kâ arî Lîgotòu fermas vajadzîbâm. Jaunuzbûvçtâ biogâzes raþotne sastâv no biomasas uzkrâðanas sistçmas, biomasas reaktora (pârstrâdes iekârta jeb fermenters) un biogâzes uzkrâðanas un attîrîðanas sistçmas. Tâ kâ Vecaucç iegûto biogâzi pârvçrð elektroenerìijâ, raþotnes kompleksâ ietilpst arî koìenerâcijas stacija, ko saimniecîba lîdzekïu trûkuma dçï pagaidâm tikai nomâ. Raþotnes reaktora tilpums ir 2000 m³ liels, bet iegûtâ galaprodukta (biogâze, elektroenerìija, siltums) daudzums ir atkarîgs no vairâkiem procesiem, tâdçï par raþotnes jaudu Vecauces speciâlisti runâ nosacîti. Patlaban koìenerâcijas stacijas elektroenerìijas raþoðanas jauda ir 260 kW un termiskâ jauda (siltums) - 356 kW. Intensificçjot raþoðanas procesus, iespçjams sasniegt pat 400 kW lielu elektrisko jaudu.

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Biogâzes raþoðanas projekts balstîts uz ekonomiskiem aprçíiniem un pakârtots iepriekðçjam projektam -Lîgotòu fermas bûvniecîbai, ko saimniecîba îstenoja 2006. gadâ. Proti: ferma bûvçta 500 govîm, un pçc noteikumiem to turçðanai vajadzîgas divas 4000 m³ tilpuma ðíidrmçslu krâtuves, un katra no tâm izmaksâ vismaz 100 000 latu. Tik vçrienîgs un Latvijâ pilnîgi nezinâmas darbîbas jomas projekts jeb pilotprojekts tika aizsâkts ne bez Zemkopîbas ministrijas solîtâ finansiâlâ atbalsta. 2006. gada otrajâ pusç, kad jaunâ ferma bija gandrîz uzbûvçta, zemkopîbas ministrs Mârtiòð Roze solîja finansiâlu atbalstu biogâzes raþotnes celtniecîbai. Atbalsts tika pieðíirts subsîdiju veidâ 300 000 latu vçrtîbâ. Lielâko daïu no tâ gan nâcâs izlietot paðas fermas pabeigðanai un vienas ðíidrmçslu krâtuves celtniecîbai. Plânotajam bioreaktoram tika uzbûvçti pamati. Taèu 2007. gadâ valstî pirmâ bioreaktora tapðanai nekâds finansiâls atbalsts netika pieðíirts un celtniecîba draudçja apstâties. Tâdçï tika meklçts aizdevums bankâ pusmiljona latu vçrtîbâ. Atsaucîbu, pat neskatoties uz paaugstinâto risku, izrâdîjusi SEB banka. Par saòemto kredîtu un vçl ap 200 000 latu paðas saimniecîbas apgrozâmo lîdzekïu galvenokârt iegâdâtas biogâzes raþoðanai nepiecieðamâs iekârtas. Patlaban kompleksa celtniecîbas un aprîkoðanas darbi pabeigti 95% apjomâ. Izrâdîjies arî, ka vâcu pieredzi nevar tâ vienkârði pârcelt uz Latviju attiecîbâ 1:1. Tâ kâ atrodamies citâ, skarbâkâ klimatiskajâ joslâ, ir jâveic galveno mezglu siltinâðanas darbi, kas projektâ nebija paredzçti. Tas jau pierâdîjies nesenâs vçtras laikâ, kad sniegputenis aizsita vairâkus raþoðanas mezglus. Biodegvielu PAS Daugavpils siltumtîkli piegâdâs SIA Mammas D. SIA Mammas D uzvarçjusi paðvaldîbas AS Daugavpils siltumtîkli izsludinâtajâ cenu aptaujâ par tiesîbâm piegâdât uzòçmumam biodegvielu. Laika posmâ no 2008. gada decembra lîdz 2009. gada aprîlim SIA Mammas D ar autotransportu ik mçnesi piegâdâs PAS Daugavpils siltumtîkli 70-80 tonnas minçtâ kurinâmâ. Piegâdâjamâs biodegvielas cena - 60 lati par tonnu, bez PVN. SIA Mammas D piedâvâjums ticis izvçlçts, jo bijis saimnieciski izdevîgâkais. Cenu aptaujai savus piedâvâjumus bija iesûtîjuði divi pretendenti.


Nozaru jaunumi

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

No 1. janvâra samazinâsies dabasgâzes tarifi mâjsaimniecîbâm un uzòçmumiem, kuri gadâ patçrç mazâk par 25 000 m³

tajiem laika apstâkïiem un elektroenerìijas pieprasîjuma kritumu.

No 2009. gada 1. janvâra lîdz 30. jûnija periodam samazinâsies dabasgâzes tarifi par 3%-5%. Tarifu samazinâjums iespçjams, jo iepriekðçjos mçneðos samazinâjuðâs naftas produktu cenas, pie kurâm ir piesaistîta dabasgâzes iepirkuma cena.

Gazprom pârstâvis norâdîja, ka gâzes pârdoðanas apjoms samazinâsies neatkarîgi no naftas cenu izmaiòâm. Kompânija arî prognozç, ka Eiropai piegâdâtâs gâzes cena 2009. gadâ varçtu samazinâties par 30% - lîdz 280 dolâriem (147,84 latiem) par 1000 kubikmetriem gâzes.

Tiem klientiem, kas dabasgâzi lieto plîtîs un ûdens caurteces sildîtâjos un gadâ patçrç lîdz 500 m³ dabasgâzes, 1 m³ dabasgâzes maksâs Ls 0,51, iepriekðçjo Ls 0,53 vietâ, kas ir par 3% mazâk.

Savukârt pagâjuðajâ nedçïâ Gazprom informçja, ka Bulgârijai piegâdâtâs gâzes cena 2009. gadâ samazinâsies par 30%-40%. Tomçr Krievijas gâzes koncerna vadîtâjs Aleksejs Millers prognozç, ka, neskatoties uz îslaicîgiem cenu kritumiem, dabasgâzes cenas nâkamo trîs gadu laikâ sasniegs rekordaugstus lîmeòus.

Klientiem, kas dabasgâzi lieto apkurç un gadâ patçrç no 500 m³ lîdz 25 000 m³ dabasgâzes, 1 m³ dabasgâzes maksâs Ls 0,33, iepriekðçjo Ls 0,35 vietâ, kas ir par 5% mazâk. Ja arî turpmâk saglabâsies zemas naftas cenas, tad ievçrojamâks tarifu samazinâjums mâjsaimniecîbâm gaidâms periodam no 2009. gada jûlija lîdz decembrim. Savukârt rûpnieciskiem klientiem pirmais samazinâjums par 1,5%-1,9% bija jau novembrî un AS Latvijas gâze izsaka prognozi, ka ðiem klientiem tarifi samazinâsies arî 2009. gada janvârî. Dabasgâzes cena ir piesaistîta mazuta (ar sçra saturu lîdz 1%) un gazolîna (ar sçra saturu lîdz 0,2%) cenai/kotâcijai naftas produktu birþâ FOB ARA (Free On Board Amsterdam, Rotterdam, Antwerp), kâ arî Eiropas Bankas noteiktajai eiro un Amerikas dolâra kursa attiecîbai. Mainoties mazuta un gazolîna kotâcijai (tiek òemta vçrâ faktiskâ 9 mçneðu vidçjâ kotâcija) un valûtu kursu attiecîbâm, tiek piemçroti atbilstoði SPRK apstiprinâtie tarifi. Klientiem ar dabasgâzes patçriòu mazâk par 25 000 m³ gadâ tarifi tiek mainîti katra gada 1. janvârî un 1. jûlijâ. Klientiem ar dabasgâzes patçriòu vairâk par 25 000 m³ gadâ tarifi tiek mainîti katra mçneða 1. datumâ.

Gazprom plâni par gâzes krâtuvi Nîderlandç neliedz Dobeles projekta attîstîbu Nesen Krievijas gâzes koncerna Gazprom un National Energy Co. noslçgtais lîgums par gâzes krâtuves celtniecîbu Nîderlandç neliedz Dobeles gâzes krâtuves attîstîbu, uzskata projekta îstenotâju pârstâvis Guntars Kokorçviès. Zemgales attîstîbas fonda vadîtâjs G. Kokorçviès norâdîjis, ka tas, vai Dobeles gâzes krâtuve attîstîsies, bûs atkarîgs no Eiropas gâzes patçriòa, kâ arî attiecîbâm starp Krieviju un Eiropu. Turklât pat, ja Dobeles gâzes krâtuvi izdosies pieslçgt Baltijas jûras gâzesvadam, tad tas notiks ilgtermiòâ - pçc 10 lîdz 15 gadiem, norâdîja G. Kokorçviès, kura vadîtais fonds nodarbojas ar Dobeles gâzes krâtuves attîstîðanu. Iepriekð tika pieïauts, ka gâzes vada Nord Stream viens atzars varçtu bût uz Latviju. Tâdâ gadîjumâ, visticamâk, tieði Dobeles gâzes krâtuvi atzîtu par vispiemçrotâko gâzes uzglabâðanai. Tâpat agrâk pausts, ka atzars sekmçtu Latvijas enerìçtisko droðîbu un neatkarîbu, jo Dobelç gâzi ir iespçjams uzglabât ar 15 gadus lielu rezervi.

Nâkamgad Eiropâ prognozç strauju gâzes pârdoðanas apjoma kritumu

ÛDENSSAIMNIECÎBA

Krievijas gâzes koncerns Gazprom prognozç, ka gâzes pârdoðanas apjoms nâkamgad varçtu kristies par 30%-40%, vçsta Krievijas biznesa laikraksts Vedomosti.

SIA Rîgas ûdens aicina nepalielinât PVN likmi ûdenim un kanalizâcijai

Kâds anonîms kompânijas pârstâvis laikrakstam pavçstîja, ka apgrozîjuma kritums galvenokârt bûs skaidrojams ar sil-

Ja no 2009. gada 1. janvâra pievienotâs vçrtîbas nodokïa (PVN) likme ûdens piegâdei centralizçtâ ûdensapgâdes sistçmâ un kanalizâcijas pakalpojumiem tiks palielinâta lîdz 21%, kâ to paredz 2008. gada 9. decembrî Ministru kabi-

15


16

Nozaru jaunumi

netâ izskatîtais likumprojekts Grozîjumi likumâ Par pievienotâs vçrtîbas nodokli, ikviena iedzîvotâja izdevumi par ûdens un kanalizâcijas pakalpojumiem pieaugs vidçji par 14,4%. Iedzîvotâjiem bûs jâmaksâ nodoklis, kas sasniegs 15 santîmus par vienu kubikmetru. Patlaban, kad par ðiem pakalpojumiem tiek piemçrota pazeminâtâ 5% PVN likme, iedzîvotâjiem par viena kubikmetra ûdens piegâdi nodoklis ir tikai 4 santîmi. Tas nozîmç, ka palielinâjums bûs 11 santîmi par kubikmetru. Lai informçtu par sekâm, kas radîsies PVN likmes paaugstinâðanas gadîjumâ, SIA Rîgas ûdens valdes priekðsçdçtâjs Vents Balodis ir nosûtîjis vçstuli lçmuma pieòçmçjiem - Saeimas Budþeta un finanðu (nodokïu) komisijai un politiskajâm partijâm un pie frakcijâm nepiederoðajiem deputâtiem. Centralizçtâs ûdens apgâdes un kanalizâcijas pakalpojumus Latvijâ saòem aptuveni 1,49 miljoni iedzîvotâju. Tâ kâ Ministru kabineta izstrâdâtâ krîzes novçrðanas plâna realizâcijas rezultâtâ radîsies situâcija, kurâ palielinâsies iedzîvotâju izdevumi pamatvajadzîbu nodroðinâðanai, vienlaicîgi samazinoties ìimeòu ienâkumiem, SIA Rîgas ûdens aicina uz nodokïu rçíina tik bûtiski nepalielinât iedzîvotâju maksâjumus par katra cilvçka dzîvîbai un eksistencei nepiecieðamajiem pakalpojumiem.

Ogrç par ûdeni un kanalizâciju bûs jâmaksâ vairâk

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

tarifus, vairâkkârt noraidot pieprasîjumu, kâ arî konsultçjoties ar valsts institûcijâm - Valsts ieòçmumu dienestu un Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomi vairâkos jautâjumos, tostarp arî par to, cik pamatota ir KP Tehnoloìijas pamatlîdzekïu pârcenoðana, tâdçjâdi sadârdzinot arî sniegto pakalpojumu izmaksas. A.Vilcâns uzsvçra, ka pçc regulatora stingrâs nostâjas un nepiekâpîbas uzòçmums turpmâkajos pieprasîjumos vairâkus izdevumus izmaksu aprçíinos vairs neiekïâva vai samazinâja - sâkotnçji tika prasîts notekûdeòu tarifu apstiprinât Ls 0,50 par kubikmetru. Runâjot par ûdensapgâdi, A.Vilcâns informçja, ka zinâma neatkarîba no KP Tehnoloìijas un tarifu samazinâðanâs gaidâma tad, kad sâks darboties jaunie aku lauki, kas paðlaik tiek bûvçti, îstenojot Kohçzijas fonda finansçto projektu. A.Vilcâns uzsvçra, ka p/a Mâlkalne pati savos tarifos neko nav paaugstinâjusi - vien tik, cik tas saistîts ar SIA KP Tehnoloìijas pakalpojumu tarifu izmaiòâm, Ogres Sabiedrisko pakalpojumu regulators tos ir apstiprinâjis 0,3701 Ls/m³ (bez PVN) par notekûdeòu attîrîðanu un novadîðanu un 0,2008 Ls/m³ (arî bez PVN) par dzeramâ ûdens piegâdi. Tautsaimniecîbas komitejas deputâti akceptçja tarifu komisijas sagatavoto lçmumprojektu izskatîðanai un galîgâ lçmuma pieòemðanai domes sçdç.

Ogres novada domes tautsaimniecîbas komitejas sçdç tika izskatîts jautâjums par paðvaldîbas aìentûras Mâlkalne ûdensapgâdes, notekûdeòu savâkðanas un novadîðanas tarifiem.

Pçc lçmuma pieòemðanas dzeramâ ûdens raþoðanas, pârvades un realizâcijas tarifs bûs 0,45 Ls/m³, savukârt notekûdeòu savâkðanas, pârvades, attîrîðanas un novadîðanas tarifs - 0,90 Ls/m³. Norçíinoties par ðiem pakalpojumiem, klientiem abos gadîjumos bûs jâmaksâ arî LR likumdoðanâ noteiktâ pievienotâs vçrtîbas nodokïa likme.

Domes tarifu komisijas priekðsçdçtâjs Vladislavs Vaivods iepazîstinâja deputâtus ar sagatavoto lçmuma projektu, kurâ, pamatojoties uz p/a Mâlkalne iesniegtajiem aprçíiniem, paredzçta jauna maksa par ûdeni un kanalizâciju. Ðo pakalpojumu sadârdzinâðanâs saistîta ar SIA KP Tehnoloìijas tarifu paaugstinâðanu.

Paredzçts, ka pçc jaunajiem tarifiem dzîvokïu îrnieki par ûdeni un kanalizâciju sâks norçíinâties ar 2009. gada 1. aprîli, savukârt pârçjie iedzîvotâji (arî dzîvokïu îpaðnieki) no nâkamâ gada 1. februâra. Juridiskâm personâm, kuras izmanto ðos p/a Mâlkalne pakalpojums, izmaiòas stâsies spçkâ lîgumos noteiktajâ kârtîbâ.

P/a Mâlkalne tehniskais direktors un Ogres sabiedrisko pakalpojumu regulatora priekðsçdçtâjs Alberts Vilcâns informçja deputâtus par to, ka Regulators gandrîz gadu ir darbojies ar KP Tehnoloìijas iesniegto pieprasîjumu paaugstinât notekûdeòu savâkðanas, attîrîðanas un ûdensapgâdes

Ðíilbçnu pagastâ ir pabeigta ûdenssaimniecîbas sakârtoðanas projektu realizâcija Ðíilbçnu pagastâ ir pabeigta divu ûdenssaimniecîbas sakârtoðanas projektu Atdzelþoðanas stacijas bûvniecîba


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Ðíilbçnu pagasta Rekovas ciemâ un Atdzelþoðanas stacijas bûvniecîba Ðíilbçnu pagasta Upîtes ciemâ realizâcija, kurus ðâ gada pavasarî atbalstîja Latvijas vides aizsardzîbas fonds (LVAF), pieðíirot dâvinâjumu. Projektu realizâcijas ietvaros Rekovas un Upîtes ciemos ir uzstâdîtas dzeramâ ûdens atdzelþoðanas iekârtas, kâ rezultâtâ uzlabota kvalitâte. Dzeramo ûdeni tagad saòem 210 Rekovas ciema un 110 Upîtes ciema patçrçtâji, kâ arî Rekovas vidusskolas un Upîtes pamatskolas skolçni un darbinieki. Abu ûdenssaimniecîbas sakârtoðanas projektu kopçjâs izmaksas ir 22 498 lati, no tâ 10 948 lati ir Latvijas Vides aizsardzîbas fonda dâvinâjums un 11 550 lati paðvaldîbas aizòçmums no Vides investîciju fonda.

TEHNOLOÌIJAS Dubajâ tiks veidota pasaulç pirmâ pludmale ar atvçsinâtâm smiltîm Dubajâ tiks veidota pasaulç pirmâ pludmale ar atvçsinâtâm smiltîm, lai tûristiem karstajâs smiltîs nesviltu pçdas. Smilðu atvçsinâðanas sistçma sastâv no caurulçm, kuras pildîtas ar dzesçðanas ðíidrumu. Smilðu temperatûru kontrolç ðim mçríim radîta datorsistçma, ziòo britu tabloîds Sun. Vçso smilðu pludmale atradîsies pie viesnîcas Palazzo Versace. Viesi, kas meklçs vçsâku stûrîti Dubajâ, kur temperatûra sasniedz pat 50 grâdu pçc Celsija, varçs atvçsinâties arî baseinâ, kura ûdens tiek atdzesçts, kâ arî atpûsties viesnîcas teritorijâ, kurâ viesu çrtîbâm izvietoti milzu ventilatori. Projektu îstenoðanu pârrauga Lielbritânijas firma Hyder Consulting. Pieczvaigþòu viesnîca ir daïa no slavenâ itâïu modes zîmola Versace, un tâ cer pievilinât ðîs preèu zîmes cienîtâjus no visas pasaules. “Ðis ir luksusa pakalpojums, pçc kâ tîko augstâkâ sabiedrîba,” teica viesnîcas Palazzo Versace pârstâvis. Savukârt Tûrisma koncerna pârstâve Reièela Nobla uzskata, ka “Dubaija ir pasaule, kas dzîvo burbulî, jo tur neviens neuztraucas par klimata pârmaiòâm un citâm cilvçku darbîbas negatîvajâm sekâm, par ko uztraucas cilvçki citur pasaulç, Dubajâ to vienkârði ignorç, lai cilvçki varçtu turpinât savu graujoðo dzîvesveidu”.


18

Numura intervija

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Viïânos siltuma pietiek, par nâkotni gan mâc neziòa Apkures sezona jau laiciòu kâ sâkusies, pagaidâm gan laikapstâkïi neliek siltumapgâdes sistçmâm darboties ar pilnu jaudu. Pçdçjos gados ziemas palikuðas ievçrojami siltâkas, ja parâdâs aukstuma periodi, pârsvarâ tie ir îsi un sals nav pârâk liels. Daþâdâs Latvijas vietâs gan ðîs atðíirîbas ir visai lielas, bet bieþi vien ne tâs ir izðíiroðais faktors. It seviðíi pçdçjâ laikâ, kad pçkðòâ ekonomikas krîze skar visus Latvijas iedzîvotâjus. Tieði tâs izraisîtais baþîgums, gaidâmais bezdarba pieaugums un sekojoðâ neziòa par nâkotni uztrauc arî viïânieðus. Siltumapgâdes sistçma gan darbojas normâli, ðobrîd viss ir kârtîbâ, taèu tieði neziòa par to, kâ bûs nâkotnç, vai ekonomikas krîze neizraisîs iedzîvotâju masveida maksâtnespçju, liek lauzît galvu arî paðvaldîbas uzòçmuma SIA Viïânu siltums darbiniekiem. Par situâciju ðobrîd, padarîto un iecerçto ar SIA Viïânu siltums valdes locekli Vladislavu LAUZINIEKU sarunâjâs Enerìçtika un Automatizâcija þurnâlists Tâlivaldis ZVAIGZNE. - Kad Viïânos tika izveidota centralizçtâs siltumapgâdes sistçma? - Centralizçtâ siltumapgâde veidojâs 20. gadsimta 60.-70. gados, reizç ar daudzdzîvokïu mâju bûvniecîbu. Bûvçjot jaunas mâjas, pamazâm paplaðinâjâs arî centralizçtâs siltumapgâdes sistçma. Sâkotnçji bija viena katlumâja, pçc tam tika uzbûvçta otra, vçlâk, lai nodroðinâtu ar siltumu otru jaunceïamo pilsçtas rajonu, tika uzbûvçta treðâ katlumâja. Savukârt pirmâs divas laika gaitâ tika apvienotas. Kâ kurinâmo visâs katlumâjâs sâkumâ izmantoja ogles, vçlâk pârgâja uz mazutu. Tagad eksistç divas katlumâjas, katra no kurâm apgâdâ ar siltumu atseviðíu pilsçtas rajonu. Viena ir lielâka, otra mazâka - to nosaka apsildâmo mâju skaits attiecîgajos rajonos. Kopâ pilsçtâ ar centralizçtâs siltumapgâdes sistçmas palîdzîbu tiek apsildîtas 32 daudz-

SIA Viïânu siltums valdes loceklis Vladislavs Lauzinieks

dzîvokïu mâjas, kuru dzîvokïu kopçjâ apkurinâmâ platîba sasniedz 38 000 m2. Tâpat tiek apsildîtas çkas, kurâs atrodas daþâdas organizâcijas, pârsvarâ budþeta iestâdes skola, kultûras nams, bibliotçka, nodarbinâtîbas dienests, Latvenergo, pagasta padome u.c. uzòçmumi. No kopçjâ siltuma daudzuma aptuveni 70% tiek tçrçts dzîvokïu apkurei, pârçjais aiziet ðo organizâciju çku apsildîðanai. - Kâdas izmaiòas Viïânos siltumapgâdes jomâ notika pçc Latvijas neatkarîbas atjaunoðanas? Daudzâs Latvijas pilsçtâs tieði pagâjuðâ gadsimta 90. gadu sâkums siltumapgâdes jomâ bija visgrûtâkie laiki. - Pçc neatkarîbas atgûðanas beidzâs lçtais mazuts, tâdçï nâcâs meklçt citu kurinâmo un pârprofilçt katlumâju darbîbu. Kâdu laiku tika izmantotas ogles, tomçr drîz tâs beidzâs, un pçc tam (sâkot ar 1992./1993. gada apkures sezonu) kâ kurinâmais tika izmantota malka. Taèu ar malku bija problçmas - trûka kvalitatîvas malkas, ar esoðo (bieþi gadîjâs malka, kas vesta tûlît pçc nozâìçðanas, pilnîgi zaïa) nebija iespçjams nodroðinât nepiecieðamo siltuma daudzumu. Arî vecie katli bija savu laiku nokalpojuði, turklât


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

nebija paredzçti ðâda kurinâmâ izmantoðanai un tâdçï darbojâs neekonomiski, mazefektîvi, nedeva cerçto efektu. Pamazâm situâcija pasliktinâjâs, tâdçï 2000. gadâ tika uzsâkts pilotprojekts, kas paredzçja ar kûdru kurinâmâ katla Orions (projektçtâ jauda 2,5 MW) uzstâdîðanu galvenajâ katlumâjâ Nâkotnes ielâ. Taèu arî ðis variants problçmas lîdz galam neatrisinâja, vçl vairâk - katls uzstâdîts bija, bet trûka atbilstoðas kûdras (gabalkûdras). Tâpçc kurinâðanai tika izmantota ðíelda un frçzkûdra, kas samazinâja katla darbîbas efektivitâti un lîdz ar to arî jaudu. Paralçli ðim jaunajam katlam Nâkotnes ielas katlumâjâ, kas apgâdâja ar siltumu lielâko dzîvojamo rajonu, nepiecieðamâ siltuma daudzuma nodroðinâðanai tika kurinâti vçl divi nelielas jaudas ar malku kurinâmi katli. - Kad notika nâkamâs pârmaiòas, un kâ tâs izpaudâs? - Lîdz 2003. gadam nekas bûtiski nemainîjâs, bet tad Nâkotnes ielas katlumâjâ divu veco malkas katlu vietâs uzstâdîja 1,5 MW jaudas ar ðíeldu kurinâmo katlu Komforts. Kopâ ar esoðo 2000. gadâ uzstâdîto 2,5 MW jaudas katlu Orions tas spçja nodroðinât pietiekamu siltuma daudzumu pilsçtas lielâkajam dzîvojamajam rajonam. Savukârt otrâ katlumâjâ sâkumâ darbojâs divi malkas katli Komforts ar jaudu 1 MW katrs, taèu sliktâs (nepietiekami izþâvçtâs vai pat pilnîgi zaïâs) malkas dçï tie paredzçto jaudu nedeva. Tâdçï situâcijas risinâjumam arî ðajâ katlumâjâ tika nolemts uzstâdît 1 MW ðíeldas katlu Komforts. Tâdçjâdi jaudas deficîta problçma tika atrisinâta, jo ðis katls spçja dot nepiecieðamo siltuma daudzumu. - Kas ir mainîjies ðo 5 gadu laikâ kopð pçdçjo katlu uzstâdîðanas? Varbût ir veikti kâdi citi siltumapgâdes sistçmas uzlaboðanas darbi, piemçram, traðu nomaiòa? - Tolaik uzstâdîtie katli darbojas arî ðobrîd, vienîgi ir iegâdâts vçl viens 1 MW jaudas ðíeldas katls Komforts, kas tiek turçts rezerves gadîjumiem un iekurinâts tikai ïoti aukstâ laikâ, kad nepiecieðams nodroðinât maksimâlu jaudu. Savukârt citâs jomâs ir veikti ievçrojami darbi. Tâ kâ vecâ siltumtîklu sistçma bija pilnîbâ nolietojusies un regulâri notika lielâkas vai mazâkas avârijas, kas vçl vairâk palielinâja jau tâ lielos siltuma zudumus, tika nolemts veikt pilnîgi visas siltumtrases nomaiòu. Vecâs caurules tika aizstâtas ar jaunâm, rûpnieciski izolçtâm caurulçm, un kopð tâ laika visâ Viïânu siltumapgâdes tîklâ siltuma cirkulâciju nodroðina ar rûpnieciski izolçtu divcauruïu sistçmas palîdzîbu. Traðu nomaiòa tika veikta 2003. gadâ, to kopçjais garums ir 3,4 km. Finansçjums tika nodroðinâts ar aizòçmumu palîdzîbu, un kopçjâ summa bija 220 000 Ls, no kuras

Numura intervija

180 000 Ls sastâdîja valsts investîcijas, bet pârçjâ tika iegûta uz paðvaldîbas kredîta rçíina. Traðu nomaiòa bija galvenais un vçrienîgâkais no pçdçjo gadu laikâ veiktajiem darbiem un ieguldîjumiem Viïânu siltumapgâdes sistçmâ. Vçl pie tiem var minçt ðajâ gadâ 2,5 MW jaudas Orions katlam veiktos apjomîgos remontdarbus. Tie izmaksâja 35 000 Ls, un arî ðî nauda tika iegûta ar paðvaldîbas kredîta palîdzîbu. - Vai paveiktie darbi attaisnojuði cerîbas? - Viennozîmîgi. Kâ jau minçju, vecâ sistçma bija pilnîbâ nolietojusies, bieþi notika avârijas. Bija ïoti lieli siltuma zudumi - ap 20%, bieþo pârrâvumu brîþos vçl lielâki. Toties pçc jaunâs cauruïvadu sistçmas uzstâdîðanas zudumi ir daudz mazâki, vidçji tikai 5-7%. Ðos zemos zudumus daïçji palîdz nodroðinât arî apdzîvojamo rajonu kompaktums, jo nav garu traðu posmu, kas vienmçr ðo zudumu procentu palielina. Tâ kâ esam apmierinâti, sistçma funkcionç normâli, tagad vien pamazâm jâatmaksâ saòemtie kredîti. Savukârt par katlam Orions veiktâ remonta lietderîbu un efektivitâti varçs spriest pçc ðîs apkures sezonas, tomçr pirmie râdîjumi liecina, ka ieguvumi bûs attaisnojuði lîdzekïu ieguldîjumu. - Kâda ðobrîd ir situâcija ar kurinâmo, kâds galvenokârt tiek izmantots? Vai nav problçmu ar kvalitatîva kurinâmâ iegâdi? - Ðobrîd kâ kurinâmais tiek izmantota ðíelda, gabalkûdra un kokapstrâdes atkritumi. Ar iegâdi ðobrîd vairs problçmu nav, atðíirîbâ no daþiem iepriekðçjiem gadiem, kad liels kurinâmâ daudzums no tuvâkâs apkârtnes uzòçmumiem (ap 80%) aizplûda uz Lietuvu un Igauniju. Turklât palika parasti tikai sliktâkâs kvalitâtes kurinâmais, jo viss labâkais aizplûda prom. Ðogad situâcija ir mainîjusies, acîmredzot lietuvieðiem pietiek savçjâs ðíeldas vai palicis mazâk naudas, tâdçï ðíeldas (un arî citu veidu) piedâvâjumu pietiek, arî cenas vismaz uz augðu ðobrîd vairs neceïas. Turklât saistîbâ ar nesen sâkuðos ekonomisko krîzi, iespçjams, tâs varçtu pçc kâda laika sâkt kristies, tomçr pagaidâm labâk neko neprognozçt. Pârâk daudz vçl neskaidrîbu, situâcija var attîstîties daþâdi. Ðíeldu piegâdâ pârsvarâ tuvâkâs apkârtnes uzòçmçji, tomçr daïa tiek iepirkta arî no tâlâkiem uzòçmumiem. Kurinâmâ izmaksas ðobrîd ir sekojoðas - ðíeldas cena ir 6,70 Ls + PVN/ber. m3, kokapstrâdes atkritumiem - ap 2,5-3 Ls + PVN/ber. m3, savukârt gabalkûdrai - 12,50 Ls + PVN/m3. Pârsvarâ tiek izmantota ðíelda, kûdras nav sagatavots pietiekami daudz, lai ar to varçtu pastâvîgi kurinât, un lielâkas

19


20

Numura intervija

siltumatdeves dçï tâ tiek taupîta aukstâkam laikam, kad bûs nepiecieðams nodroðinât lielu siltuma raþoðanu. - Kâdâ kârtîbâ notiek norçíini ar patçrçtâjiem, un cik liels ðobrîd ir siltuma tarifs? - Visâs apkures sistçmai pieslçgtajâs dzîvojamajâs mâjâs ir uzstâdîti siltuma skaitîtâji, lîdz ar to visi norçíini notiek pçc reâli patçrçtâ siltuma daudzuma. Savukârt tarifus, tâpat kâ visur Latvijâ, nosakâm sadarbîbâ ar tarifu regulatoru. Ðobrîd siltuma tarifs Viïânos ir 32,43 Ls/MWh + PVN 5% iedzîvotâjiem un + 18% PVN juridiskâm personâm. Pçdçjos gados siltuma tarifs ir pastâvîgi audzis, pagâjuðajâ apkures sezonâ tas bija 27,40 Ls/MWh + PVN. Esoðo tarifu vairâk paaugstinât nav plânots, taèu PVN likme, kâ zinâms no pçdçjiem jaunumiem ekonomiskâs krîzes sakarâ, tiks paaugstinâta, lîdz ar to reâlâs izmaksas vçl nedaudz celsies. Savukârt karstâ ûdens padeve netiek nodroðinâta, jo jau 1992. gadâ tâ tika pârtraukta, un tagad tâs atjaunoðanai bûtu jâiegulda milzîgi lîdzekïi, kuru tçrçðana nav lietderîga. Tâpçc nav arî plânots (vismaz tuvâkajos gados) karstâ ûdens padevi atjaunot. Iedzîvotâji ðo jautâjumu risina paðu spçkiem, un diezgan veiksmîgi - ar daþâdu ûdenssildîtâju palîdzîbu. Maksâjumi par siltumapgâdi tiek iekasçti apkures sezonas laikâ. Vienu gadu bijâm uzsâkuði eksperimentu ar izlîdzinâto maksâjumu (summu sadala uz visiem gada mçneðiem), taèu tas nerada atsaucîbu, vçl vairâk - bija diezgan daudz cilvçku, kas nesaprata, kâpçc par apkuri jâmaksâ arî vasarâ, kad nekurina. Tâdçï atgriezâmies pie pârbaudîtâ varianta un kopð tâ laika maksâjumi tiek iekasçti apkures mçneðos. Tomçr ir diezgan daudz cilvçku, kam ir zema maksâtspçja un kuriem tâdçï tiek dota iespçja pa ziemu sakrâjuðos parâdu pamazâm atmaksât vasaras mçneðos lîdz nâkamâs apkures sezonas sâkumam. Taèu ðâda iespçja tiek dota tikai godîgiem klientiem, kas, kaut ar nokavçðanos, bet parâdu godîgi atmaksâ. - Jûs pieminçjât parâdnieku problçmu, kas ir aktuâla daudzâs Latvijas pilsçtâs. Kâda ir situâcija ar parâdniekiem Viïânos? Ja tâda eksistç, kâ tiek mçìinâts to risinât? - Situâcija ðajâ ziòâ ir visnotaï slikta, pat dramatiska, jo apmçram viena treðdaïa no visiem iedzîvotâjiem ir vairâk vai mazâk parâdâ. Organizâcijas gan norçíinâs pilnâ apmçrâ un laicîgi. Lielo parâdnieku skaitu sekmç zemâ iedzîvotâju maksâtspçja un augstais bezdarbs, un ðâbrîþa briestoðâ ekonomikas krîze prognozçjamo situâciju vçrð vçl draudîgâku. Savukârt cerîbas kaut ko piedzît no jau esoðajiem pa-

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

râdniekiem kïûst minimâlas. Lielais iedzîvotâju parâds par siltumapgâdi (vairâk par 100 000 Ls) ir izveidojies un palielinâjies gadu gaitâ pastâvîgas daudzu iedzîvotâju zemâs maksâtspçjas dçï. Esam izmçìinâjuði daþâdus risinâjumus, kâ atgût ðos lîdzekïus, taèu vairumâ gadîjumu tie nav îpaði efektîvi. Ir bijuði tiesu darbi, taèu tie ir efektîvi tikai cîòâ ar ïaunprâtîgiem nemaksâtâjiem. No ðâdiem klientiem ir dabûts atpakaï diezgan daudz lîdzekïu - vieniem pietiek ar tiesas brîdinâjumu, no citiem ir nâcies naudu piedzît tiesas ceïâ. Turpretî lielâkajâ vairumâ gadîjumu no parâdniekiem nav ko piedzît, jo viòiem nekas nepieder, viòi nekur (vismaz oficiâli) nestrâdâ, naudas viòiem nav. Ir iesniegti pieprasîjumi izlikt ðâdus parâdniekus no dzîvokïiem, taèu ne visus drîkst ðâdi izlikt - viens ir invalîds, citam ir mazgadîgi bçrni u.tml., un nav jau kur ðâdus cilvçkus izlikt. Tiek piedâvâts mazturîgiem godîgiem cilvçkiem atstrâdât vismaz kâdu daïu no saviem parâdiem sabiedriskos darbos - ðâda sadarbîbas programma ir izstrâdâta kopâ ar pilsçtas domi. Dome piedâvâ arî daþâdus sociâlos pabalstus, bet ne visiem tie pienâkas un ne visi tos izmanto tiem paredzçtajiem mçríiem. Lîdz ar to ðâdi projekti var tikai situâciju mazliet uzlabot, bet ne atrisinât paðu problçmu. To pierâda fakts, ka arî pçdçjos gados parâds summârâ ziòâ, lai arî mazâk un salîdzinoði nedaudz, bet tomçr palielinâs. - Liekas, ka situâcija, îpaði briestoðâs ekonomikas krîzes çnâ, neizskatâs diez cik saulaina. Kâdi ir ðâbrîþa mçríi, un varbût eksistç tomçr arî kâdas nâkotnes ieceres? - Pirms pâris gadiem varbût arî ðâdas tâdas ieceres bija, taèu paðreizçjâ situâcija valstî liek drîzâk domât par esoðâs situâcijas saglabâðanu, nevis par tâlâkiem nâkotnes plâniem. Sapòot jau var, bet finansiâlâ situâcija neïauj domât par bûtiskiem ieguldîjumiem siltumapgâdes sistçmas modernizâcijâ. Ir vispirms jâtiek vaïâ no esoðâs kredîtu nastas. Galvenais, ka situâcija Viïânu siltumapgâdç ðobrîd ir normâla, sistçma strâdâ labi, un galvenais pienâkums ir uzturçt normâlu tâs funkcionçðanu arî tuvâkajos gados. Jâ, gribçtos pasapòot par koìenerâcijas sistçmas uzstâdîðanu, ar kuras palîdzîbu varçtu ne tikai raþot siltumenerìiju, bet arî kaut ko pârdot un finansiâli iegût. Tas bûtu ïoti labi, taèu ðâdu mçríu îstenoðanai nepietiek lîdzekïu. Vispirms, kâ jau minçju, jâtiek galâ ar esoðajiem kredîtiem, galvenais - jâskatâs, kâ atrisinâsies ekonomiskâ krîze. Tâpçc, ja pagâjuðajâ gadâ vçl varçja kaut ko plânot, tad ðobrîd esoðâ situâcija viennozîmîgi râda, ka jânogaida, bet vçlâk jau varçs domât par tâlâkajiem darbiem. EA


22

Enerìçtikas politika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Eiropas politika çku energoefektivitâtes paaugstinâðanas jomâ Lai saglabâtu uzticamu, droðu un konkurçtspçjîgu energoapgâdi, Eiropas valstis jau ðobrîd veido enerìçtikas politiku, saskaòâ ar kuru tiek izstrâdâti un pieòemti likumi, kas veicina dzîvojamâ sektora energoefektivitâtes paaugstinâðanos, tradicionâlo primâro enerìijas nesçju samazinâðanu ðajâ sektorâ un atjaunojamo enerìijas avotu plaðâku pielietoðanu. Ar katru gadu kïûst aizvien izteiktâka nepiecieðamîba pçc aktîvas darbîbas energoefektivitâtes jomâ. Eiropâ pamata faktori, kas ðos procesus veicina, ir energonesçju maksas paaugstinâðanâs, derîgo izrakteòu ieguves vietu trûkums, un, attiecîgi, atkarîba no energonesçju importa, kâ arî problçmas, ko radîjusi globâlâ sasilðana. ES valstis atklâti paziòojuðas par prioritâro politiku dzîvojamâ sektora energoefektivitâtes paaugstinâðanâ, òemot vçrâ ðî sektora energopatçriòu. Ekonomiskais potenciâls, ko var iegût, ievieðot çkâs energoefektîvus pasâkumus, ir milzîgs: patçrçðanas intensitâtes samazinâðana tikai par 1%, pateicoties enerìijas taupîðanai, ïautu ieekonomçt 55 miljonus tonnu naftas ekvivalenta enerìijas (Mtoe). Tas sastâda apmçram 20% no vçrtîbâm, ko ES izvirzîjusi Kioto protokolâ. Kopçjais enerìijas taupîðanas potenciâls dzîvojamâ sektorâ novçrtçts ar 22% no esoðâ patçriòa un to iespçjams realizçt lîdz 2010. gadam. Jâpiemin galvenie dokumenti, kas nozîmîgi ietekmçjuði çku energoefektivitâtes paaugstinâðanu. Energoefektivitâtes paaugstinâðanas politika vislielâko impulsu saòçma 1989. gadâ pçc programmas Thermie palaiðanas, kuras mçríis bija jaunu energotaupoðu tehnoloìiju attîstîðana. 1991. gadâ tika izveidota programma Save, kas arî bija virzîta uz energoefektivitâtes paaugstinâðanu. 1998. gadâ Energoefektivitâtes instrukcija (Communication on Energy Efficiency) uzstâdîja plaðâkas perspektîvas Eiropas enerìç-


Enerìçtikas politika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

tiskajai stratçìijai. 2000. gadâ tika izstrâdâts Darbîbas plâns (Action Plan), saskaòâ ar kuru, samazinot energopatçriòu par 1% katru gadu, varçtu sasniegt divas treðdaïas no pieejamâ ekonomiskâ potenciâla 2010. gadâ. Tajâ paðâ 2000. gadâ pieòemtâ Eiropas programma par klimata izmaiòâm (European Climate Change Program) noteica visefektîvâkâs ekonomiskâs un ekoloìiskâs darbîbas, kas ïautu ES izpildît pieòemtâs saistîbas pçc Kioto protokola. Ðajâ programmâ îpaði liela loma pievçrsta enerìçtiskajiem jautâjumiem. 2003. gadâ tika akceptçta programma Enerìçtiski intelektuâlâ Eiropa (Energy Intelligent Europe EIE), kurâ kâ apakðprogramma ietverta programma Save.

1. attçls. Energopatçriòa sadalîjums dzîvojamâs çkâs ES (2001. gads)

Bez visa iepriekðminçtâ ES piedalâs jau septîtajâ pçc skaita Pamatprogrammas (Framework Program) tehnoloìiskajâ izstrâdç, kurâ ietilpst jebkuri pçtîjumi, ko finansç ES. Pçdçjo divu gadu laikâ enerìçtiskais stratçìiskais plâns ir attîstîjies vçl tâlâk: ir izlaists jauns Energoefektivitâtes Zaïais dokuments (Green Paper on Energy Efficiency), kâ arî vçl divi citi aktuâli dokumenti: Enerìçtisko tehnoloìiju stratçìiskais plâns (Strategic Energy Technology Plan) un Eiropas enerìçtiskâ politika (Energy Policy for Europe). No minçtâ var izdarît secinâjumu, ka ES dalîbvalstis ir spiestas uzòemties aizvien vairâk saistîbas ar çku energoefektivitâtes paaugstinâðanu un ðîs saistîbas tiek nostiprinâtas ar atbilstoðiem likumdoðanas aktiem. Pastâvoðâ direktîva çku enerìçtiskajiem raksturojumiem (Directive on the Energy Performance of Buildings EPBD), kas pieòemta 2002. gadâ, ir vissvarîgâkais elements Eiropas dzîvojamâ sektora enerìçtiskajâ politikâ un tai jau ir izstrâdâti normatîvi sekojoðos virzienos: - Plaða diapazona sadzîves tehnikas enerìçtiskâ sertifikâcija (maríçjums); - Sadzîves tehnikas efektivitâtes standarti; - Katlu efektivitâtes raksturojumi; - Pasâkumi CO2 izmeðu ierobeþoðanai, lai paaugstinâtu energoefektivitâti; - Çku enerìçtiskie raksturojumi. Trîs pçdçjie virzieni ir atspoguïoti EPBD attiecîbâ pret ðâdiem enerìijas patçrçtâjiem: telpu apkures un kondicionçðanas (ventilâcijas) sistçmas dzîvojamajâs mâjâs, kâ arî karstâ ûdens apgâdes sistçma, savukârt cita pielietojuma çkâm pie visa iepriekðminçtâ pievienojas vçl energopatçriòa sistçmas (apgaismojums). Kâ redzams 1. un 2. attçlâ, gala patçrçtâji dzîvojamajâs çkâs patçrç 89% no kopçjâ energopatçriòa, savukârt cita pielietojuma çkâs tie ir 79%.

2. attçls. Energopatçriòa sadalîjums cita pielietojuma çkâs ES (2001. gads)

Ir vçrts nedaudz sîkâk apskatît Direktîvu EPBD, kura aptver visus jautâjumus par çku enerìçtisko raksturojumu noteikðanu un sîki apraksta sekojoðus aspektus: - vienotu metodoloìiju; - enerìçtisko raksturojumu minimâlâs prasîbas; - çkas energoefektivitâtes sertifikâts; - katlu un gaisa kondicionçðanas sistçmu pârbaude; - prasîbas, kas izvirzâmas kontrolçjoðajam personâlam (ekspertiem un inspektoram). Apskatîsim katru aspektu sîkâk.

Vienota metodoloìija Vienotas metodoloìijas pieòemðanas pamati ir atrodami EPBD 3. lpp. un nosaka kopçjos nosacîjumus jebkuras çkas pamata inþeniersistçmu aprçíiniem. Nacionâlajâ vai

23


24

Enerìçtikas politika

reìionâlajâ lîmenî ES valstis var pielietot vispârpieòemto çkas enerìçtisko raksturojumu aprçíinu metodoloìiju, kas sevî iekïauj CO2 izmeðu râdîtâjus. Lai atvieglotu vienotas metodoloìijas pieòemðanu, Eiropas Komisijai izstrâdâjot normatîvo dokumentâciju (CEN), tika izsniegti mandâti atbilstoðu nacionâlo ES valstu enerìçtikas aprçíinu metoþu izstrâdei.

Minimâlo prasîbu noteikðana enerìçtiskajiem raksturojumiem Dotâ nodaïa apraksta visâm ES valstîm kopçjo enerìçtisko raksturojumu prasîbu izstrâdes procedûru (4.-6. lpp.). Tâ kâ valstis var uzstâdît daþâdas prasîbas jaunâm un jau esoðâm çkâm, kâ arî daþâdâm çku kategorijâm, ðajâ nodaïâ apskatîtie jautâjumi aptver plaða diapazona elementus. Piemçram, kâda stratçìija ir minimâlajâm prasîbâm attiecîbâ uz Eiropas enerìçtiskajiem raksturojumiem (European Performance - EP), kâdas kategorijas çkas tiek celtas daþâdâs dalîbvalstîs, kâ ðîs prasîbas òem vçrâ iekðçjâ klimata kvalitâti, vai tiek piemçroti kâdi laukuma ierobeþojumi (pagaidâm tikai tâdâm jaunajâm çkâm, kuru lietderîgais laukums ir lielâks par 1000 m2, ir obligâta prasîba ieviest alternatîvas energoapgâdes sistçmas, piemçram, tâdas, kas izmanto atjaunojamos enerìijas resursus vai kombinçtu siltuma un elektroenerìijas izstrâdi), kâdas prasîbas piemçro, rekonstruçjot çku, kâ tiek novçrtçti enerìçtiskie raksturojumi, kâ kontrolçt uzstâdîto prasîbu izpildi, kâdas juridiskas sankcijas piemçro ðo prasîbu neizpildes gadîjumâ utt.

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Çkas enerìçtiskajai sertifikâcijai obligâti jâietver pastâvoðo enerìçtisko raksturojumu normatîvâs vçrtîbas, lai patçrçtâji varçtu salîdzinât un novçrtçt ekspluatçjamâs çkas energoefektivitâti. Bez tam sertifikâtam jâsatur rekomendâcijas, kâ uzlabot energoefektivitâtes râdîtâjus, ietverot ðo pasâkumu ekonomisko pamatojumu. Enerìçtiskajam sertifikâtam sabiedriskâs çkâs (valdîbas vai citâs iestâdçs, kas piedâvâ pakalpojumus lielam cilvçku skaitam) ar kopçjo lietderîgo platîbu vairâk nekâ 1000 m2 jâbût izvietotam visiem interesentiem pieejamâ vietâ. Apsveicama ir apmeklçtâju informçðana par rekomendçjamajâm un faktiskajâm telpas iekðçjâ gaisa temperatûrâm, un, ja iespçjams, citiem iekðçjâ klimata raksturojumiem.

Katlu un gaisa kondicionçðanas sistçmu pârbaude Dotâ nodaïa (8., 9. lpp. EPBD) satur sîku pârbaudes darbîbas aprakstu karstâ ûdens katliem, kurus izmanto çkas apsildei un gaisa kondicionçðanas sistçmâm, kuras izmanto temperatûras kontrolei çkas iekðtelpâs, kâ arî gaisa mitruma un tîrîbas uzturçðanai. Atzîmçts, ka regulâra katlu un gaisa kondicionçðanas sistçmu apkalpoðana ar kvalificçta personâla palîdzîbu nodroðina to pareizus uzstâdîjumus atbilstoði produkta specifikâcijai un tâdçjâdi nodroðina arî optimâlas darbaspçjas no ekoloìijas, droðîbas un energopatçriòa viedokïa.

Prasîbas ekspertiem un inspektoriem Prasîbas ik pa laikam ir jâpârskata, kâ minimums katrus 5 gadus, un, ja nepiecieðams, tâs jâkoriìç, òemot vçrâ jaunos çku celtniecîbas tehnoloìiju sasniegumus.

Çkas energoefektivitâtes sertifikâts Sertifikâta darbîbas kritçriji ir noformulçti EPBD 7. lpp. Dotais sertifikâts ir obligâts, ceïot jaunu çku, pârdodot vai nododot çku nomâ. Sertifikâta derîguma termiòð nedrîkst pârsniegt 10 gadus. Energoefektivitâtes sertifikâts atseviðíâm çkas telpâm (dzîvokïiem vai atseviðíâm dzîvojamâm sekcijâm) var bût balstîts: - uz kopçjo sertifikâtu, kas izdots visai çkai, ja ir vienota apkures sistçma; - uz tâ paða bloka cita dzîvokïa novçrtçjuma rezultâtiem.

Ðî nodaïa (10. lpp. EPBD) apskata tâdus jautâjumus kâ ekspertu un inspektoru specifikâcija un apmâcîbas prasîbas, iekïaujot norâdi uz nepiecieðamajiem resursiem nacionâlajâ lîmenî (ekspertu un inspektoru skaitu, to ekspertîzes lîmeni), kvalitâtes garantiju ekspertiem, inspektoriem un sertifikâtiem, akreditâcijas kritçrijus, celtniecîbas normas un noteikumus, apdroðinâðanu un atbildîbu. Efektîvâkai EPBD ievieðanai 2007. gadâ izstrâdâtas Praktiskâs darbîbas (Concerted Action - CA) (www.epbdca.org). EPBD praktiskâs darbîbas ir virzîtas uz informâcijas izplatîðanu un pieredzes apmaiòu daþâdu valstu starpâ un koncentrçtas uz sekojoðo konkrçtu uzdevumu realizâciju: - çku enerìçtiskâs sertifikâcijas struktûras apsprieðana un izstrâde ar mçríi palielinât kopçjo enerìçtisko râdîtâju skai-


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

tu ES valstîm, un atbilstoði, opciju daudzuma samazinâðanu, kas darbojas tikai atseviðíos nacionâlajos dokumentos; - apkures katlu un gaisa kondicionçðanas inþeniertehniskâ aprîkojuma inspekcijas metoþu uzlaboðana; - vienotu metoþu apsprieðana un meklçðana visiem ES biedriem, lai ieviestu enerìçtisko raksturojumu pârbaudes ekspertu akreditâcijas shçmas; - kritçriju apsprieðana, kas veicinâtu vienotu çku enerìçtisko raksturojumu ievieðanas metodiku.

Enerìçtikas politika

Pçc Eiropas Komisijas iniciatîvas EIE programmas ietvaros izveidota Celtniecîbas platforma (Building Platform) EPBD (www.buildingplatform.eu), kura sniedz informâcijas pakalpojumus praktiíiem un konsultantiem, enerìçtikas aìentu ekspertiem, ieinteresçtajâm grupâm un ES valstu likumdevçjiem un atbalsta EPBD realizâciju.

Eiropâ pastâv liels daudzums neizmantotu energotaupoðu tehnoloìiju un atjaunojamo enerìijas resursu pielietoðanas veidu. Ðîs iespçjas netiek izmantotas lielo izmaksu dçï, kas ir nepiecieðamas to ievieðanai. Ðo problçmu risinâja pirmâ EIE, kas darbojâs no 2003. lîdz 2006. gadam. Tâ bija instruments, kas nodroðinâja darbu finansçðanu, kas bija virzîti uz enerìçtikas politikas virzîðanu uz energoefektivitâtes paaugstinâðanas pusi. 2007. gada sâkumâ tika palaista pirmâ programma EIE jau kâ daïa no daudz plaðâkas ES programmas ar nosaukumu Konkurçtspçja un inovâcijas (Competitiveness and Innovation). Îpaði jâizceï divas programmas, kas atbalsta EPBD ievieðanu: programma Save (energoefektivitâte un energoresursu racionâla izmantoðana) un programma Altener (jauni un atjaunojamie energoresursi).

Jaunajai Direktîvai EPBD jâkïûst daudz efektîvâkai un jâsatur çku ietekmes aspekti uz globâlajâm klimata izmaiòâm un jâparedz jautâjumi par siltumnîcas efekta gâzu izmeðu samazinâjumu.

Bez tam CEN turpina nodarboties ar standartu izstrâdi çku integrçto enerìçtisko raksturojumu aprçíiniem un to ekoloìiskâs darbîbas novçrtçjumu atbilstoði noteikumiem, kas paredzçti EPBD daþâdâs jomâs, tâdâs kâ

25


26

Enerìçtikas politika

energoefektivitâte, apkure un dzesçðana, apgaismojums, siltumizolâcija, ventilâcija. 2008. gada sâkumâ lielâkâ daïa CEN standartu projekti tika nodoti ES valstu nacionâlajiem standartizâcijas institûtiem galçjai apstiprinâðanai, bet standartu projekti, kas saòçma standartizâcijas institûtu apstiprinâjumu, tika pieòemti kâ Eiropas standarti. Kâ jau tika teikts, EPBD piedâvâ tikai kopçjos ietvarus, kamçr standartu adaptâciju specifiskiem klimatiskajiem, tehniskajiem, ekonomiskajiem un kultûras apstâkïiem veic ES dalîbvalstis. Tâm ir daþâdas gatavîbas pakâpes un ir paredzams apjomîgs likumdoðanas darbs, tâdçï daudzas no tâm jau lûguðas pagarinât EPBD realizâcijas laiku, kurð sâkotnçji bija noteikts 2009. gadâ. 2007.-2008. gadâ tiks pieòemti sertifikâti jaunâm sabiedriskajâm çkâm un mazâkâ mçrâ jau pastâvoðâm çkâm. Daþâdu pieeju dçï nav iespçjams pilnvçrtîgi realizçt EPBD Eiropâ lîdz 2009. gadam. Lielâkâ daïa valstu paralçli ar EPBD realizâciju pârskata savu enerìçtisko politiku un nosaka jaunas iniciatîvas atjaunoja-

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

mo enerìijas avotu pielietoðanai çkâs, speciâlas sertifikâcijas izstrâdei ekoloìiski ilgtspçjîgâm çkâm, çku noteikðanai ar zemu vai pat nulles vçrtîbas energopatçriòu. Pçdçjo daþu gadu laikâ visâ Eiropâ tiek bûvçtas aizvien vairâk çkas ar zemu energopatçriòu jeb tâ dçvçtâs zaïâs çkas. Lielâkâ daïa valstu piedâvâ arî finanðu mehânismus, lai atbalstîtu îpaðniekus, kas veic pasâkumus, kas virzîti uz çku energoefektivitâtes paaugstinâðanu: nodokïu atlaides, grantus, atbalstu aizòçmumu veidâ. 2008. gada sâkumâ, balstoties uz jau esoðo pieredzi EPBD ievieðanâ, tika noteikti aspekti, kas prasa daþus uzlabojumus: - enerìçtisko pârbauþu veikðanai jâizstrâdâ datorizçti instrumenti; - enerìçtisko sertifikâtu sagatavoðanas ekonomiskâ efektivitâte pieprasa uzlabojumus; - nepiecieðams izstrâdât standarta instrukcijas inspektoriem, kas nodarbojas ar katlu, gaisa kondicionçðanas sistçmu un cita aprîkojuma pârbaudi; - enerìçtisko sertifikâtu efektivitâte un kvalitâte ir papildus


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

jâpârbauda; - nepiecieðams sekot EPBD efektîvai ievieðanai; - nepiecieðams salîdzinât obligâtâs un labprâtîgâs metodes katlu darbîbas efektivitâtes uzlaboðanai; - gaisa kondicionçðanas sistçmu pârbaude nav ekonomiski efektîva - nepiecieðams piestrâdât, lai pazeminâtu aukstâs slodzes un attîstîtu citas metodes temperatûras samazinâðanai telpâs vasaras periodâ, tâdas kâ gaismas caurlaidîgo konstrukciju aptumðoðana, dzesçðanas tehnoloìijas ar zemu energopatçriòu utt. - nepiecieðams izstrâdât vienkârðâkas metodes enerìçtisko raksturojumu aprçíiniem speciâli neliela izmçra dzîvojamâm mâjâm, jo EPBD-2002 aprakstîtâs metodes ir pârâk sareþìîtas un tâm piemît daudz faktoru, kurus nedrîkst neòemt vçrâ; - noteikumiem jâbût elastîgiem un noformulçtiem tâdçjâdi, lai netraucçtu jaunu inovatîvu risinâjumu ievieðanu; - nepiecieðams paaugstinât iedzîvotâju kompetenci attiecîbâ uz enerìçtiskajiem un ekoloìiskajiem jautâjumiem;

Enerìçtikas politika

- ir nepiecieðami precîzâki (lietiðíâki) standarti - îpaði CEN standarti, kas attiecas uz inspekciju veikðanu. Acîmredzams, ka jaunajai EPBD Direktîvai ir jâbût daudz efektîvâkai un tai jâsatur çku ietekmes uz globâlajâm klimata izmaiòâm aspekti un jâpârskata siltumnîcas efekta gâzu izmeðu samazinâðanas jautâjumi. 2008. gada beigâs, pârstrâdâjot ESBD, Eiropas Parlamentâ tiks skatîti sekojoði jautâjumi: - nepiecieðamîba uzstâdît minimâlâs normatîvâs vçrtîbas enerìçtiskajiem raksturojumiem (mçríis ir atrast jaunus principus un mehânismus, lai izstrâdâtu ðîs minimâlâs vçrtîbas, nevis vienkârði noteiktu minimâlâs nacionâlâs vçrtîbas); - nepiecieðamîba samazinât uz ðo brîdi pieòemtâs minimâlâs laukuma vçrtîbas (1000 m2), kurâm obligâti nepiecieðams projekts iespçjamajai energorekonstrukcijai. - enerìçtiskâ sertifikâta nepiecieðamîba, lai iegûtu jaunas çkas celtniecîbas atïauju;

27


28

Enerìçtikas politika

- çkas energoefektivitâtes paaugstinâðanas plâna izstrâde, kuram jâkïûst par daïu no çkas enerìçtiskâs sertifikâcijas; - çkas energoefektivitâtes râdîtâjiem un rekomendâcijâm to uzlaboðanai jâkïûst par obligâtu atskaites sastâvdaïu objekta enerìçtiskajâ pârbaudç; - precîzas kontroles nodroðinâðana, ievieðot pasâkumus, kas virzîti uz çkas energoefektivitâtes paaugstinâðanu; - alternatîvu finanðu stimulu meklçðana, lai uzlabotu çku energoefektivitâti. Papildus EPBD ir pieòemti arî citi Eiropas enerìçtiskie likumi, kas atbalsta enerìçtiskâs politikas izpildi Eiropâ: - Direktîva par galçjâ enerìijas patçriòa efektivitâti un enerìçtiskajiem pakalpojumiem (Directive on energy end-use efficiency and energy services). Ðî direktîva pieòemta 2006. gada aprîlî un virzîta uz enerìijas ekonomikas ieguvumu 9% 2015. gadâ. - Direktîva par kritçriju izveidi, lai izstrâdâtu ekoloìiskâs prasîbas çku projektçðanai un energopatçrçjoðam aprîkojumam (Directive on establishing a framework for the setting of ecodesine requirements for energy-using products). Kopçjais energopatçriòð un çku ietekme uz apkârtçjo vidi ir atkarîga ne tikai no paðas çkas un tâs ekspluatâcijas reþîma, bet arî no izmantotâ inþeniertehniskâ aprîkojuma. Direktîva atklâj jaunas iespçjas inþeniertehniskâ aprîkojuma raþotâjiem, patçrçtâjiem un sabiedrîbai kopumâ. Aprîkojums, kurð tiek apskatîts jauno projektçðanas noteikumu ietvaros: - katli un ûdenssildîtâji (gâzes, eïïas, elektriskie); - gaisa kondicionçðanas sistçmas, elektrodzinçji, sûkòi, ventilatori u.c. aprîkojums; - personâlie datori, kopçjamâ-pavairojamâ tehnika, televizori; - lâdçðanas iekârtas un ârçjâs baroðanas avoti; - biroju un sabiedriskais apgaismojums; - komerciâlâs saldçtavas un ledusskapji; - cietâ kurinâmâ sadedzinâðanas iekârtas; - sadzîves un rûpnieciskâs apgaismoðanas iekârtas; - putekïusûcçji. - Direktîva par siltuma un elektroenerìijas kombinçtâs izstrâdâðanas attîstîbu, kas balstîta uz nepiecieðamîbu pçc lietderîgâ siltuma iekðçjâ enerìçtiskajâ tirgû (Directive on the promotion of cogeneration based on a useful heat demand in the internal energy market).

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Kombinçtai siltuma un elektroenerìijas izstrâdei ir liels potenciâls energoefektivitâtes paaugstinâðanai un ietekmes samazinâðanai uz apkârtçjo vidi. Ðî joma ir prioritâra daudzâs valstîs. ES stratçìija par kombinçto raþoðanu no 1997. gada ir noteikusi kopçjo mçríi dubultot elektroenerìijas daïu, kas iegûta no kombinçtâs raþoðanas lîdz 18% uz 2010. gadu. Tâdçï dotâ Direktîva neuzstâda mçríi, bet tikai mudina ES dalîbvalstis veikt sava potenciâla analîzi augsti energoefektîvas kombinçtâs enerìijas raþoðanâ. - Direktîva par atjaunojamo energoresursu izmantoðanas palielinâðanu (Directive on the promotion of the use of energy from renewable sources). Mçríis - iegût 20% no kopçjâ enerìijas daudzuma no atjaunojamajiem resursiem. Ekonomikas sektori, kas ir ieinteresçti atjaunojamâs enerìijas izmantoðanâ, ir ðâdi: energoapgâde, apkure, dzesçðana un transports. Valstis paðas uzstâda proporcionâlâs attiecîbas starp ðiem sektoriem, lai sasniegtu savus mçríus. Tomçr tiek pieòemts, ka katra ES dalîbvalsts sasniedz ne mazâk kâ 10% enerìijas, izmantojot atjaunojamo enerìiju (galvenokârt ar biodegvielas palîdzîbu) transporta nozarç lîdz 2020. gadam. Direktîvâ dots noteikts atjaunojamâs enerìijas skaidrojums, lai to nesajauktu ar energotaupîðanas pasâkumiem. No augstâkminçtâ kïûst skaidrs, ka Eiropa aktîvi dara visu iespçjamo, lai samazinâtu çku kopçjo energopatçriòu, paaugstinâtu dzîvojamâ sektora energoefektivitâti, paplaðinâtu atjaunojamâs enerìijas izmantoðanu un nozîmîgi samazinâtu siltumnîcas efekta gâzu izmeðus. ES dalîbvalstis pagaidâm atrodas enerìçtikas politikas ievieðanas etapâ, bet jau ðobrîd notiek stingra tâs darbîbas rezultâtu analîze. Uz ðî vçrtçjuma bâzes tiks veikts Direktîvas EPBD 2002 pârskats, kas ir plânots 2009. gadâ, saskaòâ ar Enerìçtisko plânu, kura mçríis - samazinât enerìijas patçriòu 2020. gadâ par 20%. Òemot vçrâ klimatisko apstâkïu daþâdîbu, çku tipus, kultûru un tradîcijas, Eiropa var nospçlçt izðíiroðu lomu un parâdît pârçjai pasaulei, ka stipra politika kopâ ar nacionâlajâm iniciatîvâm var novest pie reâlas energoefektivitâtes, kâ arî pie noturîgas kopienas izveidoðanâs. EA Sagatavoja Igors Ðaranskis


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Enerìçtikas politika

Panâktas bûtiskas vienoðanâs attiecîbâ uz Klimata un enerìçtikas likumdoðanas paketi 11. un 12.decembrî, Briselç notika Eiropadomes sanâksme. 11.decembrî Eiropadomç Latviju pârstâvçja ârlietu ministrs Mâris Riekstiòð, bet 12.decembrî Latvijas delegâciju vadîja ministru prezidents Ivars Godmanis un piedalîjâs ârlietu ministrs Mâris Riekstiòð. Eiropadomes izdevâs panâkt bûtiskas vienoðanâs attiecîbâ uz Klimata un enerìçtikas likumdoðanas paketi, Eiropas ekonomikas atveseïoðanu un finanðu sistçmas stabilizçðanu, kâ arî Lisabonas lîguma turpmâko virzîbu. Eiropadome vienojâs par kopîgu plânu Eiropas ekonomikas atveseïoðanai, kas piedâvâ ekonomikas politikas instrumentu ietvaru ekonomikas un finanðu krîzes pârvarçðanai. Konkrçtu politikas instrumentu izvçle ir katras dalîbvalsts ziòâ, òemot vçrâ attiecîgâs dalîbvalsts esoðo situâciju un prognozes par turpmâko attîstîbu. ES dalîbvalstîs, tai skaitâ, Latvijas eksporta tirgos, veiktie fiskâlie pasâkumi atstâs pozitîvu ietekmi uz Latvijas eksporta nozaru potenciâla realizâciju. Latvijai ir svarîgi, ka plâns paredz vienkârðot un paâtrinât ES fondu saòemðanas procedûras, palielinât Eiropas Investîciju bankas aizdevumu apjomu îpaði maziem un vidçjiem uzòçmumiem, atjaunojamâs enerìijas resursu izmantoðanai un videi draudzîgiem transporta lîdzekïiem. Turpmâkajiem 2 gadiem tiek atviegloti valsts atbalsta sniegðanas nosacîjumi, kâ arî paâtrinâtas valsts pasûtîjuma procedûras.

vçrtîbu saglabâðanas viedokïa, gan arî òemot vçrâ nepiecieðamîbu attîstît un modernizçt ES un arî Latvijas enerìçtiku. Panâktâ vienoðanâs par klimata un enerìçtikas paketi ir kompromisa lçmums, kurâ Francijas prezidentûra, cik iespçjams, ir òçmusi vçrâ dalîbvalstu daþâdâs un brîþiem arî savstarpçji pretrunîgâs intereses. Latvijai bûtiskâkais ieguvums ir tas, ka ir òemts vçrâ emisiju samazinâjums laika posmâ kopð 1990. gada. Ðis samazinâjums Latvijâ ir radies ne tikai bijuðâs PSRS rûpniecîbas sabrukuma rezultâtâ, bet arî lielâ mçrâ pateicoties energoefektivitâtes pasâkumiem un raþoðanas modernizâcijai enerìçtikas un rûpniecîbas sektorâ. Sasniegtâ progresa novçrtçðana pçc sâkotnçjiem aprçíiniem varçtu dot Latvijai emisijas kvotu izsoïu pieaugumu no 3,2 lîdz 4,6 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta gadâ, kas procentuâli sastâda 44% un ir lielâkais procentuâlais pieaugums starp dalîbvalstîm. Ðâds izsoïu pieaugums dos bûtisku atbalstu jauno prasîbu ievieðanai. Bûtiski ir arî tas, ka òemta vçrâ Ignalinas atomelektrostacijas slçgðanas iespçjamâ ietekme ne tikai uz Lietuvas, bet arî Latvijas energoapgâdi, paredzot kompensâcijas iespçju.

Eiropadome nolçma pârdalît ES budþeta resursus tâdâm prioritârâm nozarçm kâ enerìçtikas infrastruktûra un energoefektivitâte.

Panâktâ vienoðanâs paredz izòçmumus no 100% elektroenerìijas izsolçm, kas pirms piemçroðanas ir jâsaskaòo ar Eiropas Komisiju. Tas uzliek lielu atbildîbu Eiropas Komisijai izvçrtçt, vai bez maksas pieðíirtâs emisijas kvotas neradîs potenciâli negatîvu ietekmi uz elektroenerìijas raþotâju konkurçtspçju. Panâktie nosacîjumi par emisijas kvotu pieðíirðanu rûpniecîbai bûs izdevîgi arî Latvijas rûpniecîbai, lai tâ bûtu konkurçtspçjîga arî ârpus Eiropas Savienîbas.

Eiropadome panâca politisku vienoðanos par ES klimata un enerìçtikas likumdoðanas paketi. Padome turpinâs strâdât pie galîgâs politiskâs vienoðanâs panâkðanas ar Eiropas Parlamentu lîdz ðî gada beigâm. Klimata un enerìçtikas paketes pieòemðanai ir bûtiska nozîme gan no pasaules vides

Eiropadome apstiprinâja arî deklarâciju par Eiropas droðîbas un aizsardzîbas politikas stiprinâðanu, kas ietver trîs bûtiskus dokumentus: ziòojumu par Eiropas droðîbas stratçìijas pârskatîðanu, deklarâciju par starptautisko droðîbu, kâ arî deklarâciju par ES civilo un militâro spçju stiprinâðanu. EA

29


30

Enerìçtikas politika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Ekodizaina un energomaríçjuma prasîbas enerìiju patçrçjoðâm precçm Eiropas Komisijâ turpinâs darbs pie enerìiju patçrçjoðu raþojumu energoefektivitâtes uzlaboðanas ar mçríi mazinât ðo raþojumu negatîvo ietekmi uz vidi un panâkt lielâkus energoietaupîjumus to ekspluatâcijas laikâ. Lîdz ar to Eiropas Komisija ir uzsâkusi jaunu iniciatîvu, lai pârskatîtu pastâvoðâs energoefektivitâtes prasîbas raþojumiem un attiecîgi pielâgotu tâs mûsdienu tehnoloìiskajam progresam. Paðlaik Eiropas Kopienas tiesiskais regulçjums attiecîbâ uz enerìiju patçrçjoðu raþojumu ekodizainu ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes direktîvâ 2005/32/EK (350 KB), ar ko izveido sistçmu, lai noteiktu ekodizaina prasîbas attiecîbâ uz enerìiju patçrçjoðiem raþojumiem, un ar ko groza Padomes Direktîvu 92/42/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktîvas 96/57/EK un 2000/55/EK (turpmâk tekstâ - Ekodizaina prasîbu ietvardirektîva). Ekodizaina prasîbu ietvardirektîvai ir horizontâls raksturs tâ neizvirza konkrçtas prasîbas produktiem, bet ievieð nosacîjumus un kritçrijus, kâ noteikt prasîbas vidi ietekmçjoðo raþojumu raksturîpaðîbâm, piemçram, enerìijas patçriòu, kâ arî nodroðina nosacîjumus ðo prasîbu âtrai un efektîvai îstenoðanai. Savukârt prasîbas katram atseviðíam raþojumam tiks noteiktas Eiropas Komisijas regulâs. Ekodizaina prasîbu ietvardirektîvas îstenoðanas pasâkumi ðobrîd attiecas tikai uz trim raþojumu grupâm: 1. mâjsaimniecîbas elektriskajiem ledusskapjiem un saldçtavâm (MK 2000. gada 7. marta noteikumi Nr. 92 Noteikumi par mâjsaimniecîbas elektrisko ledusskapju un saldçtavu energoefektivitâti un atbilstîbas novçrtçðanu); 2. ûdenssildâmajiem katliem (Ministru kabineta 2004. gada 22. aprîïa noteikumi Nr. 416 Noteikumi par ûdenssildâmajiem katliem);

3. luminiscçjoðo spuldþu balastiem (Ministru kabineta 2002. gada 8. oktobra noteikumi Nr. 453 Bûtiskâs prasîbas un maríçðanas kârtîba luminiscçjoðo spuldþu balastiem). Saskaòâ ar Eiropas Komisijas darba plânu un Apsprieþu forumâ notiekoðajâm diskusijâm ir paredzçts pieòemt regulas par ekodizaina prasîbâm 1. tabulâ norâdîtajâm preèu grupâm. 2008. gada septembrî Eiropas Komisijas regulatîvajâ komitejâ izskatîti vçl divi jauni Eiropas Komisijas Regulu projekti: (1) Komisijas Regulas, kas pâròem Direktîvas 2005/32/EC ekodizaina prasîbas vienkârðajâm dekoderu ierîcçm, projekts (Possible Commission Regulation implementing Directive 2005/32/EC with regard to ecodisign requirements for simple set top boxes), (2) Komisijas Regulas, kas pâròem Direktîvas 2005/32/EC ekodizaina prasîbas terciâro apgaismojumu raþojumiem, projekts (Possible Commission Regulation implementing Directive 2005/32/EC with regard to tertiary sector lighting products). Komitejas sanâksmç regulu projekti tiks precizçti atbilstoði dalîbvalstu izteiktajiem viedokïiem, un par precizçtajiem regulu projektiem notiks dalîbvalstu balsojums. Plaðâka informâcija par Eiropas Savienîbas ekodizaina iniciatîvâm un to nozîmi Latvijas komersantiem un patçrçtâjiem, kâ arî jauno regulu izstrâdes gaitas apraksts ir pieejams arî Eiropas Komisijas mâjas lapâ: http://ec.europa.eu/energy/demand/legislation/eco_design_en.htm#consultation_forum. EA Sagatavoja Ivars Ðnore


Enerìçtikas politika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2008

1. tabula. Nr.

Preces veids

Regulas projekts/ pçtîjums

1.

Komisijas regulas projekts, kas pâròem Direktîvas 2005/32/EC ekodizaina prasîbas elektriskajâm un elektroniskajâm mâjsaimniecîbas un biroja iekârtâm attiecîbâ uz elektroenerìijas patçriòu gaidîðanas reþîmâ un izslçgðanas reþîmâ.

2.

Elektrisko un elektronisko mâjsaimniecîbas un biroja iekârtu elektroenerìijas patçriòð gaidîðanas reþîmâ un izslçgðanas reþîmâ: 1. Lielâs mâjsaimniecîbas ierîces: veïas maðînas, apìçrbu þâvçðanas maðînas, trauku mazgâjamâs maðînas, elektriskâs krâsnis, elektriskâs plîtis, mikroviïòu krâsnis, citas virtuves ierîces. 2. Mazâs mâjsaimniecîbas ierîces: tosteri, cepðanas ierîces, dzirnaviòas, kafijas maïamâs maðînas, iepakojuma vai konteineru attaisâmie, elektriskie naþi, matu grieðanas ierîces, matu þâvçðanas ierîces, zobu birstes, skûðanas, masâþas u.c. íermeòa kopðanas ierîces, svari. 3. Informâcijas tehnoloìiju sadzîves ierîces. 4. Patçrçtâju ierîces, radioiekârtas, video kameras, video ierakstu ierîces (Video recorders), mûzikas magnetofoni (Hi-fi recorders), audio pastiprinâtâji, mûzikas instrumenti, cita aparatûra skaòas un attçlu ierakstîðanai un reproducçðanai, t.sk. signâli un citas tehnoloìijas, kas nav telekomunikâcijas, signâla un attçlu izplatîðanai. 5. Rotaïlietas, atpûtas un sporta ierîces, elektrisko vilcienu vai auto rallija komplekti, video spçïu konsoles, sporta ierîces ar elektroniskâm vai elektriskâm komponentçm (stand-by and off-mode losses) Vienkârðâs dekoderu ierîces (simple set top boxes).

3.

Terciârâs apgaismes ierîces (tertiary sector lighting products).

4.

Ielu apgaismes ierîces.

5.

Biroju apgaismes ierîces.

6.

Ârçjo enerìijas piegâdâtâju iekârtas (maiòstrâvas pârveidotâji) (external power supplies).

7.

Mâjsaimniecîbas apgaismes ierîces I (ieskaitot kvçlspuldzes) (domestic lighting products I, including incandescent bulbs). Televizori. Katli.

8. 9.

10. Ûdenssildîtâji.

11. 12. 13. 14.

Veïas mazgâjamâs maðînas un trauku mazgâjamâs maðînas. Mâjsaimniecîbas ledusskapi, saldçtavas. Komercsektorâ izmantotie ledusskapji (commercial refrigeration). Elektromotori.

15. Cirkulators (circulators, originally under electric motors). 16. Datori. 17. Attçlveidoðanas ierîces (imaging equipment). 18. Elektriskie sûkòi.

19. Ventilâcijas iekârtas. 20. Iekðtelpu kondicionieri. 21. Mâjsaimniecîbu ventilâcijas iekârtas, sâkotnçji zem iekðtelpu kondicionieriem. 22. Komplicçtâs dekoderu ierîces (complex set-top boxes) 23. Mâjsaimniecîbas apgaismes iekârtas (reflektoru lampas, gaismekïi) (domestic lightning products II, reflector lamps and luminaires).

24. Cietâ kurinâmâ apkures katli (solid fuel boilers).

Darba dokuments par Komisijas Regulas, kas pâròem Direktîvas 2005/32/EC ekodizaina prasîbas vienkârðajâm dekoderu ierîcçm, projekts. Darba dokuments par Komisijas Regulas, kas pâròem Direktîvas 2005/32/EC ekodizaina prasîbas terciârâs apgaismes ierîcçm, projekts. Darba dokuments par iespçjamâm ekodizaina prasîbâm ielu apgaismes ierîcçm. Darba dokuments par iespçjamâm ekodizaina prasîbâm dienasgaismas lampâm bez iebûvçtajiem balastiem, balastiem un gaismekïiem izmantojamiem ar ðîm lampâm, kâ arî nosacîjumiem ilgtspçjas noteikðanai biroju apgaismes ierîcçm. Darba dokuments par iespçjamâm ekodizaina prasîbâm ârçjo enerìijas piegâdâtâju iekârtâm. http://www.eup4light.net/ Darba dokuments par iespçjamâm ekodizaina prasîbâm vispârçjiem gaismekïiem. Projekta mâjas lapa: http://www.ecocomputer.org/ Darba dokuments par iespçjamo ekodizaina enerìijas maríçjumu un instalçðanas prasîbâm katliem un ûdenssildîtâjiem. Pçtîjuma mâjas lapa: http://www.ecoboiler.org/ Darba dokuments par iespçjamo ekodizaina enerìijas maríçjumu un instalçðanas prasîbâm katliem un ûdenssildîtâjiem. Pçtîjuma mâjas lapa: http://www.ecowet-domestic.org/ Pçtîjuma mâjas lapa: http://www.ecocold-domestic.org/ Pçtîjuma mâjas lapa: http://www.ecofreezercom.org Darba dokuments par ekodizaina prasîbâm 0,75-200 (370) kW elektromotoriem. Darba dokuments par ekodizaina prasîbâm neiebûvçtiem cirkulatoriem (standalone glandless circulators). Pçtîjuma mâjas lapa: http://www.ecocomputer.org/ Pçtîjuma mâjas lapa: http://www.ecoimaging.org Darba dokuments par ekodizaina prasîbâm elektriskajiem sûkòiem: vienpakâpes, vertikâlo vairâkpakâpju, zemûdens vairâkpakâpju sûkòi. Darba dokuments par iespçjamâm ekodizaina prasîbâm ventilâcijas iekârtâm. Atskaite par pçtîjuma izpildes gaitu un provizoriskie rezultâti ir pieejami mâjas lapâ: http://ecoaircon.eu http://ecoaircon.eu/ (nepiecieðams piereìistrçties). http://www.ecocomplexstb.org/ http://www.eup4light.net/ Papildus informâcija: - darba dokuments par iespçjamâm ekodizaina prasîbâm vispârçjiem gaismekïiem. - Iespçjamâs ekodizaina prasîbas vispârçjiem gaismekïiem. Solid Fuel Small Combustion Installations: http://www.ecosolidfuel.org

31


32

Elektroenerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Rîgas mâjokïu îpatnçjâs elektriskâs slodzes - instruments energoefektivitâtes paaugstinâðanas plânoðanai Juris Golunovs, RPA Rîgas enerìçtikas aìentûra Energoefektivitâtes informâcijas centra vadîtâjs

Slodzes pieauguma prognoze mâjokïu sektorâ ir svarîgs pilsçtas elektroapgâdes attîstîbas plânoðanas instruments. No vienas puses, iedzîvotâjiem kïûst pieejams arvien plaðâks klâsts sadzîves elektroierîèu, kas paredzçtas dzîves kvalitâtes paaugstinâðanai un maina cilvçku paradumus, un lîdz ar to veicina mâjokïu elektrisko slodþu pieprasîjuma pieaugumu. No otras puses, arvien paaugstinâs ierîèu energoefektivitâte un lietotâju izpratne par energotaupîbas pasâkumiem. Kâ ðîs pretçjâs tendences ir mainîjuðas lietotâju paradumus un mâjokïu elektriskâs slodzes Rîgâ? Elektroenerìijas patçrçtâju faktisko slodþu noteikðanu atvieglo mûsdienîgas uzskaites iekârtas ar tajâs iebûvçto elektronisko atmiòu, no kuras var lejuplâdçt saglabâtos datus. Tomçr mâjokïu sektorâ tâdiem energoobjektiem kâ daudzdzîvokïu dzîvojamâs mâjas, kopçjo çkas slodzes mçrîðanai piemçrotu iebûvçtu mçriekârtu nav, jo lietotâji ir atseviðíi dzîvokïi ar savâm norçíinu mçriekârtâm un koplietoðanas telpu uzskaiti nama apsaimniekotâja pârziòâ. Tâdçï Rîgas mâjokïu faktisko elektrisko slodþu izmaiòu dinamika var tikt aptuveni novçrtçta, salîdzinot rezultâtus, kas ir iegûti divçjâdi: - Nosakot Rîgas pilsçtai kopçjos indikatorus - gada îpatnçjo elektrisko slodþu vidçjâs vçrtîbas (attiecinâtas uz m², mâjokli, iedzîvotâju) pçc Centrâlâs statistikas pârvaldes datiem par Rîgas pilsçtas dzîvojamo fondu un Rîgas enerìçtikas aìentûras rîcîbâ esoðiem datiem par AS Latvenergo realizçto elektroenerìiju Rîgas iedzîvotâjiem pçdçjos gados (tâ sauktâ top-down pieeja); - Izmçrot diennakts slodþu grafikus Rîgai raksturîgâs daþâda

1. tabula. Elektroenerìijas realizâcija iedzîvotâjiem 5 gados Rîgâ Gads

Realizçts iedzîvotâjiem, MWh

Pieaugums, %

2003.

425926

n.d.

2004.

431141

1,2

2005.

455168

5,6

2006.

483674

6,3

2007.

537055

11,0

2. tabula. Rîgas dzîvojamâ fonda izmaiòu dinamika Gads

Kopçjâ platîba, m²

Pieaugums, %

Mâjokïi, gab.

2003.

16517200

n.d

302037

2004.

16730900

1,3

307925

2005.

17041800

1,9

311305

2006.

17541200

2,9

318574

2007.

17926500

2,2

323054

1. attçls. Rîgas iedzîvotâjiem realizçtâs elektroenerìijas dinamika

tipa daudzdzîvokïu dzîvojamâs çkâs, mçrîjumiem izmantojot portatîvo mçriekârtu ar iebûvçtu elektronisko atmiòu un


Elektroenerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

3. tabula. Îpatnçjais elektroenerìijas patçriòð gadâ uz Rîgas dzîvojamâ fonda kopçjâs platîbas vienîbu (kWh/m²), kâ arî uz mâjokli

5. tabula. Diennakts îpatnçjo elektrisko slodþu (uz dzîvokïu platîbas vienîbu) grafiku apkopojums Ieraksts

pavardiem virtuvçs

W/m2

W/m2

00:00 - 00:59

4,1

4,0

01:00 - 01:59

2,9

3,2

3

02:00 - 02:59

2,7

2,6

4

03:00 - 03:59

2,5

2,5

5

04:00 - 04:59

2,4

2,6

6

05:00 - 05:59

3,2

2,7

7

06:00 - 06:59

4,3

3,1

8

07:00 - 07:59

5,7

3,6

9

08:00 - 08:59

5,0

3,9

10

09:00 - 09:59

3,7

3,6

11

10:00 - 10:59

3,3

3,4

12

11:00 - 11:59

3,9

3,1

13

12:00 - 12:59

3,6

3,4

14

13:00 - 13:59

3,8

3,5

15

14:00 - 14:59

3,7

3,8

16

15:00 - 15:59

3,4

3,8

17

16:00 - 16:59

3,4

4,0

kWh/m2

kWh/mâjokli

2003.

25,8

1410

1

2004.

25,8

1400

2

26,7

1462

2006.

27,6

1518

2007.

30,0

1662

4. tabula. No elektroenerìijas patçriòa datiem aprçíinâtie gada vidçjâs slodzes indikatori Rîgas mâjokïu sektorâ. Elektriskâs slodzes vidçjâs statistiskâs vçrtîbas Rîgas mâjokïos

Çka ar elektriskajiem Çka ar dabas gâzes pavardiem virtuvçs

Gads

2005.

Laiks

Gads

W/m²*

m²/cilvçku*

W/cilvçku

W/mâjokli

2003.

2,9

22,5

66

161

18

17:00 - 17:59

4,4

4,8

2004.

2,9

22,9

67

160

19

18:00 - 18:59

4,5

5,8

167

20

19:00 - 19:59

7,4

6,8

21

20:00 - 20:59

9,8

8,5

22

21:00 - 21:59

8,9

8,4

23

22:00 - 22:59

7,3

7,1

24

23:00 - 23:59

6,0

5,4

4,6

4,3

2005. 2006. 2007.

3,0 3,1 3,4

23,4 24,2 25,0

71 76 85

173 190

* Aprçíinos òemta dzîvojamâ fonda kopçjâs platîbas vienîba (m²)

Vidçji

mçrîjumus veicot vairâku diennakðu laikâ, mçrîjumus ierakstot iekârtas atmiòâ ar 2 minûðu intervâlu starp mçrîjumiem (tâ sauktâ bottom-up pieeja). 2 daþâdâs çkâs tika veikti slodþu mçrîjumi. Rîgâ visvairâk dzîvokïu atrodas saliekamâ dzelzsbetona konstrukciju çkâs, kâ arî íieìeïu un akmens konstrukciju mâjâs. Tâdçï mçrîjumu veikðanai tika izvçlçtas pilnîbâ apdzîvotas dzîvojamâs çkas: viena saliekamâ dzelzsbetona konstrukciju 9 stâvu un 70 dzîvokïu çka ar gâzes pavardiem virtu-

3. attçls. Diennakts îpatnçjo elektrisko slodþu (uz dzîvokïu platîbas vienîbu) grafiki divâs daudzdzîvokïu dzîvojamâs mâjâs 2008. gada septembra beigâs (W/m²)

33


34

Elektroenerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

vçs, kâ arî 12 stâvu un 49 dzîvokïu çka ar elektriskajiem pavardiem virtuvç. Pamatojoties uz slodþu mçrîjumiem, tika sastâdîts îpatnçjo slodþu (attiecinâtas uz dzîvokïu platîbas vienîbu) grafiki.

4. attçls. Mçrîjumi tika veikti septembra pçdçjâ dekâdç, kad âra gaisa temperatûra diennakts laikâ mainîjâs aptuveni sekojoði un apkures sezona nebija uzsâkta

Vienâ grafikâ savietotie divu dienu vienas un tâs paðas fâzes strâvas slodþu ieraksti ilustrç enerìijas lietotâju paradumu pastâvîbu. Çkas ar elektriskajiem pavardiem slodzes strâvas izmaiòu raksturs divu mçrîjumu dienu laikâ ir attçlots 5. attçlâ. Raksturlîknes nakts laika posmâ labi redzams slodþu nesimetriskais sadalîjums pa fâzçm, kâ arî bâzes slodzes (sadzîves ledusskapji) un, iespçjams, atseviðíu elektrosildîtâju periodiska darbîba automâtiskâ reþîmâ. Arî otrâ references çkâ pastâv nesimetrisks slodþu sadalîjums starp fâzçm. Slodzes strâvu maksimâlâs skaitliskâs vçrtîbas references mâjâs neliecina par barojoðo kabeïu pârslodzes risku normâlâ reþîmâ (kabeïu alumînija dzîslas ar 120 mm² ðíçrsgriezumu), bet fâþu noslodzes nesimetrijas izlîdzinâðana, daïai vienfâzîgo patçrçtâju mainot baroðanas fâzi, ïautu lçti optimizçt 0,4 kV iekðkvartâla tîklu noslodzi, kuri mçdz bût arî paðvaldîbas namu apsaimniekoðanas bilancç.

5. attçls.

6. attçls

Kopsavilkums Rîgas mâjokïos îpatnçjâs elektriskâs slodzes (uz dzîvojamâ fonda kopçjâs platîbas vienîbu) vidçjâ statistiskâ vçrtîba gada laikâ ir sasniegusi 3,4 W/m² un straujâkais pieaugums (8,7%) faktiski ir tikai pçdçjâ pârskata perioda gadâ, kad bija arî straujð kâpums jauno mâjokïu un, lîdz ar to, arî relatîvi jaudîgu elektropatçrçtâju (siltumsûkòi, elektroapkures iekârtas u.c.) nodoðanâ ekspluatâcijâ. 7. attçls. Vecâ Rîgas dzîvojamâ fonda dominçjoðajâ daïâ - daudzdzîvokïu çkâs - normâlos apstâkïos (tuvu rudens maksimumam) îpatnçjâs elektriskâs slodzes (uz dzîvojamâ fonda kopçjâs platîbas vienîbu) maksimâlâs stundas vçrtîbas ir robeþâs no 8,5 W/m² lîdz 10 W/m², diennakts vidçjâs stundas vçrtîbas ir 4,3 lîdz 4,6 W/m², nakts minimuma stundas vçrtîbas ir apmçram 2,5 W/m². Atseviðíâm çkâm noteiktâs bâzes (minimâlâs) elektriskâs slodzes var izmantot de-

centralizçtâs çku elektroapgâdes no atjaunojamiem energoresursiem tehnisko risinâjumu izstrâdç. Iepriekð minçtie indikatori ir izmantojami gan pilsçtas elektroapgâdes attîstîbas plânoðanai, gan gaidâmajâ Rîgas energoefektivitâtes paaugstinâðanas rîcîbas plâna izstrâdç. EA


36

Elektroenerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Mazâs vçja turbînas Mazajâm vietçjâm vçja turbînâm ir gara vçsture. Tagad mazo, vietçjiem apstâkïiem domâto vçja turbînu parâdîðanâs tirdzniecîbâ daudzi apsveic, bet ir arî kritizçtâji, kas saka, ka tas ir vairâk nenozîmîgs sasniegums nekâ nopietns ieguldîjums zema oglekïa satura raþoðanâ. Ðajâ rakstâ tiks apskatîts ðis jautâjums, vairâk pievçrðoties urbânajâm vçja turbînâm, kas darbojas ïoti sareþìîtajâ apbûves vidç. Jebkuras vçja turbînas raþîgums pârsvarâ ir atkarîgs no 4 galvenajiem faktoriem: dominçjoðais vçja âtrums pie rotora ass augstuma vai rumbas augstuma, rotora vçziena laukums, visas sistçmas droðums un kopçjâs enerìijas pârveidoðanas no vçja elektroenerìijâ efektivitâte. Ðie faktori, îpaði vçziena laukuma un augstuma ietekme, var teorçtiski kavçt mazo turbînu izmantoðanu, bet uzticamas elektrîbu raþojoðas vçja mikroturbînas lîdz apmçram 20 kW tiek izmantotas jau kopð pagâjuðâ gadsimta 20.30. gadiem. Ðâdas iekârtas piegâdâja ar baterijâm nodroðinâtu elektrîbu lauku saimniecîbâm un citâm nomaïâm vietâm, kur nebija pieejama energosistçmas enerìija. Tomçr viena no tehniskajâm atðíirîbâm starp toreizçjâm vçja turbînâm un mûsdienu modernajâm iekârtâm ir tâda, ka daudzas mainîga âtruma vçja mikroturbînas var pievienot energosistçmai ar frekvences pârveidotâja palîdzîbu, turpretim pagâtnç bija nepiecieðamas baterijas liekâs enerìijas uzglabâðanai. Modernâs enerìijas elektronika ir ievçrojami palielinâjusi vçja mikroturbînu iespçjas kïût par nozîmîgu enerìijas avotu nâkotnes enerìijas infrastruktûrâ, kas balstîsies uz atjaunojamo energoresursu izmantoðanu.

Mazas lâpstiòas, globâlâ ietekme Kamçr vçja mikroturbînu attîstîba var kïût par nozîmîgu atbalstu ilgtspçjîgâ tâlas distances enerìijas piegâdç jaunatîstîbas, kâ arî industriâlajâs valstîs, to papildu izmantoðana, par kuru ir ievçrojama interese, ir mikroìenerâcija bûvniecîbas vidç - kurâ jau tiek izmantota solârâ PV sistçma. Lauku vide nodroðina salîdzinoði labvçlîgu vidi vçja mikroturbînâm - to raksturo atklâta ainava ar relatîvi netraucçtu

gaisa plûsmu un vidçjo vçja âtrumu 4-6 m/s. Tomçr ðis potenciâli optimistiskais skats ïoti spçcîgi atðíiras no kompleksajiem vides un darbîbas apstâkïiem cieði apbûvçtâs vietâs. Apbûvçtâ vidç vidçjais vçja âtrums pârsvarâ ir mazs, apmçram 2-4 m/s, tâpçc ka çkas aizsedz vçja turbînu iekârtas un bremzç vçja âtrumu. Tomçr nesenie pçtîjumi parâda, ka apbûvçtâ vide sniedz daudz iespçjas, lai izmantotu vçja enerìiju. Tomçr tas prasa zinâðanas un labi pârdomâtu un uzmanîgi izvçlçtu vçja tehnoloìiju kombinâciju, kas domâta speciâliem çku tipiem, kopâ ar to tehniskajiem un vides nosacîjumiem (skatît tekstu 39. lpp.). Katrs pilsçtas nosacîjumu kopums pieprasa tâdu vçja tehnoloìiju, kas saskançtu ar vietas specifiskajiem apstâkïiem, lai kopâ ar iebûvçto jaudu optimizçtu un garantçtu îpaðniekam droðu ilgtermiòa enerìijas ieguvi par pieòemamâm cenâm.

Enerìijas izpildîjuma formula Nemainîgs visâm vçja turbînâm - lielâm un mazâm - ir izðíiroðo faktoru skaits, kas kopâ nosaka ikgadçjo enerìijas raþoðanas potenciâlu, izteiktu rotora vçziena laukuma kWh/m². Galvenie faktori, kas iespaido potenciâlo enerìijas


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

ieguvi, un tâs fizikâlâs attiecîbas ir atspoguïotas sekojoðâ formulâ:

Kur: P = vçja turbînas enerìijas izstrâde, kas ievadîta energosistçmâ (W) CP = vçja enerìijas aerodinamiskâs efektivitâtes pârveidoðana mehâniskajâ enerìijâ, bieþi saukta par enerìijas koeficientu ηme = mehâniskâs enerìijas rotora asîs pârveidoðanas efektivitâte mehâniskajâ enerìijâ ìeneratora asîs. Ietver visus kombinçtos zaudçjumus gultòos, pârnesumkârbâ u.c. ηel = mehâniskâs enerìijas pârveidoðanas efektivitâte elektriskajâ enerìijâ, kas ievadîta energosistçmâ, ietverot visus kombinçtos zaudçjumus ìeneratorâ, frekvenèu pârveidotâjâ, transformatorâ, slçdþos u.c. p = gaisa blîvums, kg/m³ (~1,25 kg/m³ - atkarîbâ no vides apstâkïiem) v = vçja âtrums 3 rotora diametru pretvçjâ no rotora plaknes, m/s a = rotora vçziena laukums, m² Katram elementam no izpildes formulas ir savs noteikts devums kopçjâ vçja turbînu enerìijas ieguvç un rezultâtâ ikgadçjâ enerìijas produkcijâ.

Faktori, kas ietekmç izpildîjumu Viena no galvenajâm izpildîjuma atðíirîbâm vçja turbînu dizainâ ir radusies, pateicoties rotora piedziòas mehânismam. Vçja turbînu rotoru var apgriezt apkârt rotora lâpstiòu aerodinamiskâs bremzes vai aerodinamiskais spiediens augðup. Ar bremþu piedziòas vçja turbînâm rotora lâpstiòas vçjð grieþ apkârt un virza tajâ paðâ virzienâ. Ðâdas turbînas tipiski apvieno zemu aerodinamisko efektivitâti vai mazu Cp skaitli (<11%) ar augstu materiâlo ieguldîjumu nepiecieðamîbu un parasti tâm ir augstas izgatavoðanas izmaksas, kas ir pretstatâ to salîdzinoði zemajai enerìijas ieguves spçjai. Atðíirîgas formas Savonius rotors, kas nosaukts somu izgudrotâja vârdâ, ir viens no labâkajiem zinâmajiem bremþu tipa vçja mikroturbînu modeïiem. Un pretçji - turbînâs, kas strâdâ saskaòâ ar pacelðanas principu, katru rotora lâpstiòu grieþ aerodinamiskais spiediens augðup, lîdzîgi tam spçkam, kas notur lidmaðînu. Ro-

Elektroenerìçtika

tora lâpstiòas, kas darbojas, balstoties uz ðo piedziòas mehânismu, raksturo izliekta forma, kâ lidmaðînu spârni. Pacelðanas piedziòas rotora koncepts apvieno augstu Cp - lîdz pat teorçtiskajam maksimumam 59,3%, ko sauc par Betza limitu, ar daudz labâku materiâlo ieguldîjumu. Atðíirîbas starp abiem rotoru konceptiem ir pârsteidzoðas: pacelðanas piedziòas vçja turbînas apvieno augstu Cp ar nelielu materiâlu izmantojumu, kamçr bremþu piedziòas vçja turbînas raksturo zems Cp un liels materiâlu izmantojums. Tâpçc ir grûti izveidot bremþu piedziòas vçja mikroturbînu, kas ir ekonomiska enerìijas izmaksu izteiksmç EUR/kWh/20 gados. Pat ja daþi bremþu piedziòas vçja turbînu raþotâji saka, ka rotors un tâpçc visa turbîna ir salîdzinoði nedârga raþoðanâ un tas pilnîbâ kompensç daudz mazâko enerìijas ieguvi. Tomçr vçja mikroturbînas rotors vidçji atmaksâjas tikai par apmçram 20% no kopçjâm uzstâdîðanas izmaksâm. Droða Savonius tipa konstrukcijas koncepcija, kas apvieno relatîvi augstu Cp - 25%, un bremþu piedziòas tipa turbînu. Ðo rotora konstrukciju darbina ne tikai bremzçjoðais, bet arî pacelðanas spçks. Viesulis apkârt rotora lâpstiòâm rada papildu dzinçjspçku. Turklât mazâs, augstâkâs kvalitâtes pacelðanas piedziòas vçja turbînas raksturo zemâks Cp par 30-42%, salîdzinot ar Cp 50% to lielâkajiem ekvivalentiem. Enercon 2003. gadâ paziòoja, ka ir sasniedzis Betza robeþu ar savâm jaunâs paaudzes rotora lâpstiòâm, kas der viòu turbînâm 100 kW lîdz 6 MW+ apjomâ. Ðî nozîmîgâ atðíirîba ir iznâkums bremzçðanas palielinâðanai un pacelðanas samazinâðanai, tâ kâ lâpstiòu izmçrs samazinâs. Funkcionâlâs atðíirîbas starp horizontâlajâm un vertikâlajâm vçja turbînu asîm nosaka rotoru tipu klasifikâciju, kas ir diezgan saprotama. Atsaucoties uz izpildîjumu, vçja tuneïa Cp mçrîjumi horizontâlo un vertikâlo asu vçja turbînâm neparâda lielas atðíirîbas, tâ kâ abi tipi pârstâv to paðu dzinçjspçku, pacelðanas piedziòu vai bremzçjoðo piedziòu. Tomçr nozîmîgas atðíirîbas izpildîjumâ starp abiem rotoru tipiem var atgadîties pie skarbiem un komplicçtiem vçja apstâkïiem, tâdiem kâ apbûvçta vide. ηme) Mehâniskâ efektivitâte (η Mehâniskie zaudçjumi vçja turbînâs galvenokârt ir, pateicoties berzei komponentos, tâdos kâ gultòu un pârnesumkârbas komponentos. Ar daudzâm vçja mikroturbînâm rotors darbina ìeneratoru tieði tâ sauktajâ tieðâs piedziòas sistçmâ. Citâs vçja sistçmâs pârnesumkârba vai siksnas piedziòa tiek pielietota piedziòâ, lai pârvçrstu relatîvi lçno rotora

37


38

Elektroenerìçtika

âtrumu daudz lielâkâ ìeneratora âtrumâ. Mehâniskie zudumi tieðâs piedziòas mikrosistçmâ ir mazâki nekâ pârnesuma vai siksnas piedziòâ, jo tie satur mazâk rotçjoðo komponentu. Kopçjâ mehâniskâ efektivitâte vçja mikrositçmâm parasti ir 96-99% apjomâ. ηel) Elektriskâ efektivitâte (η Elektriskâ efektivitâte ietver visus kombinçtos elektroenerìijas zudumus ìeneratorâ, pârveidotâjâ, slçdþos, kontrolierîcçs un kabeïos. Pârveidotâjs, kâ galvenais enerìijas elektroniskais komponents daþâda âtruma vçja turbînâs, pârvçrð AC ar daþâdâm frekvencçm noteiktâ frekvencç AC energosistçmai atbilstoðâ enerìijâ pie 50 Hz vai 60 Hz. Mazâm, augstâkâs kvalitâtes vçja turbînâm 0,5-10 kW diapazonâ kopçjâ elektriskâ efektivitâte parasti ir 60-70% amplitûdâ. Pastâvîgie magnçta tipa sinhronie ìeneratori piedâvâ augstâku daïçjâs slodzes efektivitâti, salîdzinot ar ekvivalentiem elektriskajiem mehânismiem, bet ar ârçjâ lauka ierosinâðanu. Kâ likums, ja palielinâs ìeneratora enerìijas raþotspçja, tad palielinâs arî elektriskâ efektivitâte. Ietekme uz gaisa blîvumu (p) Boyle-Gay-Lussac likums parâda temperatûras un spiediena ietekmi uz blîvumu - blîvums ir proporcionâls spiedienam dalîtam ar temperatûru. Gaisa blîvuma atðíirîba gâjçju lîmenî un uz debesskrâpja jumta ir tikai par daþiem procentiem. Gaisa blîvuma atðíirîba ir kaut kas daudz nozîmîgâks un, piemçram, ir vienlîdzîga aptuveni 10% 300C temperatûras gradientam. Tâpçc gaisa blîvuma iespaids uz vçja turbînas izpildîjumu ir ierobeþots, un svarîgi, ka to nav iespçjams nozîmîgi ietekmçt, vienîgi, izvçloties turbînai citu vietu. Vidçjais vçja âtrums (v) Darbîbas ieguves apjomâ saraþotâ vçja enerìija pieaug ar vçja âtrumu kubâ. Citiem vârdiem sakot, pie vçja âtruma 5 m/s enerìijas ieguve ir proporcionâla ar 5 kubâ (5³) = 125, turpretim pie vçja âtruma 6 m/s enerìijas ieguve ir vienâda ar 6³ jeb 216. Tas parâda, ka vçja âtruma palielinâðanâs tikai par 20% dod enerìijas palielinâjumu par 73%. Acîmredzams, ka vidçjais vçja âtrums rumbas augstumâ ir pats svarîgâkais lielums saistîbâ ar potenciâlo devumu kopçjâ enerìijas ieguvç. Vçja turbînas enerìijas ieguve parasti tiek ierobeþota tehnisku un ekonomisku iemeslu dçï un labâk to ir turçt nemainîgâ lielumâ. Tas ir sasniegts ar tehnisko lîdzekïu, tâdu kâ mehâniskâ sistçma un/vai kombinâcijâ ar enerìijas elektroniku, palîdzîbu. Kad vçja mikroturbîna darbojas atklâtâ vietâ, tâs jauda - un arî visas iekârtas ekonomija - var tik nozîmîgi palielinâta,

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

paaugstinot toròa augstumu. Îpaði tas ir svarîgi vietâs, kur daþâdi apstâkïi - koki vai cilvçka veidotas konstrukcijas var traucçt. Otrs ieguvums no augstâkiem toròiem ir tas, ka rotori grieþas daudz stabilâkâ vçja reþîmâ. Tas strâdâ daudz pozitîvâk, ja ir samazinâta rotora vçja bîdes pretestîba un mazâka novirzîðanâs no kursa. Rezultâts ir nozîmîgi samazinâti izdevumi materiâlu nolietojumam un galvenais faktors ir pagarinâts darbîbas laiks. Rotora vçziena laukums (A) Rotora vçziena laukums ir rotora diametra kvadrâtâ darbîba un ir otrais galvenais vçja turbînas jaudas mainîgais lielums. Kad mikroturbînas rotora diametrs palielinâs, piemçram, par 20% no 5 m lîdz 6 m, vçziena laukums palielinâs par 44%. Jo zemâks vidçjais vçja âtrums dotajâ rumbas augstumâ, jo nepiecieðams lielâks rotora vçziena laukums attiecîbâ uz ìeneratora jaudu, lai uzturçtu pieòemamu enerìijas ieguvi.

Enerìijas ieguve Raksturîgi, ka lielâko daïu laika vçja turbînas darbojas daïçjas slodzes apstâkïos. No kopçjo darbîbas stundu skaita tâs mazâko daïu darbojas pilnas slodzes apstâkïos. Treðais apstâklis ir darbîbas apstâðanâs (nekustîgums) daþreiz sakarâ ar vçja trûkumu, vçja âtrums ir lielâks nekâ darbîbas apjoms, vai arî tehniskâs apkalpes vai remonta laikâ. Pilnas slodzes stundu skaits, ko dotâ turbîna saraþo ik gadu, ir izteikts kâ jaudas faktors, Cf. Pieòemot, ka 5 kW vçja turbîna novietota piekrastç ik gadus saraþo 10 MWh, ja tâ pati iekârta darbotos teorçtiski 24 h dienâ un 365 dienas gadâ ar pilnu slodzi, tâ varçtu saraþot 43,8 MWh. Jaudas faktors (Cf) ir 10/43,8 = 0,23. Tomçr, ja tâ pati vçja turbîna tiek uzstâdîta vidçjam vçja âtrumam iekðzemç, ikgadçjâ produkcija var samazinâties lîdz 6 MWh vai mazâk ar nepârprotamu iespaidu uz Cf. Vidçjais Cf visâm vçja turbînâm Nîderlandç 2006. gadâ bija 0,23. Mazâm vçja turbînâm 0,23 Cf tiek uzskatîts par ïoti labu râdîtâju. Tomçr sakarâ ar nepietiekoðu vçju pie zema rumbas augstuma un/vai likumîgiem ierobeþojumiem attiecîbâ uz maksimâli atïauto instalâciju augstumu, pârsvarâ sastopams daudz zemâks mikroturbînu Cf skaitlis, diemþçl, kas ir daudz reâlâks. Beidzot, kâ lîdzeklis, lai sasniegtu labu Cf un tâdâ veidâ optimizçjot ekonomiku, proporcija starp saraþoto jaudu un rotora vçziena laukumu ir ïoti ievçrojama. Patiesîbâ, katru vçja turbînu ar noteiktu enerìijas raþotspçju vajadzçtu piedâvât ar rotora diametru amplitûdu îpaðâm vçja vietâm kâ optimizçjoðo lîdzekli.


Elektroenerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2008

Vçja enerìija apbûvçtâ vidç Vieta iespçjamajai urbânajai vçja turbînai ir jâizvçlas ïoti uzmanîgi un arî iekârtas izvçlei ir izðíiroða nozîme. Ja reiz vçja turbîna ir izvçlçta, dominçjoðais vçja âtrums rumbas augstumâ ir vienîgais mainîgais lielums, kas ir palicis, un tâpçc ir galvenais noteicoðais faktors sagaidâmajai enerìijas raþotspçjai. Çku jumtiem, kas paceïas virs citâm apkârtnes çkâm, ir labas izredzes piedâvât ekonomisku vçja âtrumu un, kâ jau tas ir minçts, vçja âtrums pieaug atkarîbâ no augstuma. Bet tuvâk pie jumta situâcija ir daudz sareþìîtâka. 1. attçls parâda, ka vçjð atsitas pret pretvçja çkas fasâdi un plûst apkârt celtnei visos virzienos. Daïa no ðîs vçja plûsmas noliecas le-

1. attçls. Datora simulâcija gaisa plûsmas paraugam apkârt taisnstûra çkai ar vçju no kreisâs puses

jup un izraisa vçja ðíçrsli gâjçju lîmenî. Daïa no gaisa plûsmas ceïas augðup uz jumta pusi. Sekojot fasâdei, tâ veido 90° leòíi ar jumtu pie jumta malas un atstâj aiz sevis vçja çnu tuvu jumtam. Vçja âtrums un virziens ir parâdîts ar bultâm, kuru garums un krâsa parâda lielumu. Sarkanâ krâsa apzîmç lielu vçja âtrumu, zilâ krâsa apzîmç zemu vçja âtrumu. Lai izvairîtos no vietas ar zemu vçja âtrumu, urbânâ vçja turbîna bûtu jâvirza virs jumta virsmas. Ir likumi, kâ aprçíinât nepiecieðamo augstumu, bet standarta ofisa çkai tâ ir puse no jumta platuma. Jumtam ar 10 m platumu nepiecieðamais turbînas augstums ir 5 m, novietojot vçja turbînu jumta centrâ. Ðajâ vietâ vçja âtrums virs jumta virsmas ir par 20% augstâks nekâ netraucçts vçja âtrums çkas lîmenî. Saskaòâ ar enerìijas ieguves formulu, enerìijas palielinâðanos darbîbas vietâ ietekmç paâtrinâtais vçja âtrums, kas ir 1,2³ vai 1,7³. Citiem vârdiem sakot, enerìijas ieguve jebkurai dotajai sistçmai ir 70% virs enerìijas ieguves jumta augstumâ bez çkas. Bet tajâ vietâ, lai meklçtu atbilstoðu vietu apbûvçtâ vi-

2. attçls. Datora simulâcija - lieli viesuïi veido çkas pavçju, ietverot mazu gaisa daïiòu trajektoriju, kas ceïo kopâ ar gaisa masâm

dç lielâkam vçja âtrumam, var bûvçt speciâlas konstrukcijas çkas. Tas ir jâdara tâ, lai çkas specifiskâ forma un citi apstâkïi veicinâtu vçja âtruma palielinâðanos plânotajai vçja turbînai.

no kursa un tâ rezultâtâ nekad pilnîbâ nenolîdzinâs ar dominçjoðo vçja virzienu. Tâ rezultâtâ caurmçra nesaskançðana ar vçja virzie-

Bieþâs vçja âtruma un virziena izmaiòas apbûvçtâ vidç var novç-

nu var radît nozîmîgu Cp samazinâjumu un enerìijas ieguvi. Ener-

rot, piemçram, ejot garâm çkâm vçjainâ laikâ. Ðâdas çkas veido

ìijas krituma lielums ir atkarîgs no specifiskiem konstrukcijas rak-

viesuli, kas virza pavçju prom no çkas (2. attçls).

sturojumiem, bet 20% efektivitâtes samazinâjums ir reâls pieòçmums. Papildu enerìijas un ieguves zaudçjumi rodas sakarâ ar

Ðâdi lieli viesuïi, ejot cauri mçrierîcçm, parâda pçkðòas vçja âtru-

ðîm kursa izmaiòu darbîbâm, tâpçc ka rotors nepârtraukti paâtri-

ma un virziena izmaiòas. Vçja turbînai, kas izvietota apbûvçtâ vi-

nâs un tad atkal apstâjas.

dç, pastâvîgi ir jâsaskaras ar ðîm kompleksajâm gaisa masâm. Daþi urbâno vçja turbînu raþotâji izvçlas vertikâlâs ass rotora koncep-

Vertikâlâs ass rotora koncepcijai raksturîgi tas, ka tâ necieð no ne-

ciju, lai izvairîtos no horizontâlâs ass rotora bieþajâm novirzîðanâs

trâpîðanas vçja virzienâ, bet ðis turbînu tips, kâ, piemçram, H-

no kursa darbîbâm dominçjoðâ vçja virzienâ, kamçr citi païaujas

Darrieus, pats neieslçdzas. No otras puses, bremzçðanas piedzi-

uz labi zinâmo horizontâlâs ass koncepciju. Vçl vairâk, ja vçjð bie-

òas vertikâlâs ass vçja turbînas paðas ieslçdzas, bet tâm ir zemas

þi maina virzienu, horizontâlâs ass rotors gandrîz vienmçr novirzâs

efektivitâtes un augstu materiâlo izmaksu problçmas. EA

39


40

Elektroenerìçtika

Izmantojamîba Vairâkums vçja mikroturbînas darbojas ar iepriekð noteiktu âtruma regulçðanu. Atðíirîba starp âtruma palielinâðanu vai samazinâðanu ir darbîbas diapazons. Vçja mikroturbînas parasti strâdâ ar relatîvi mazu vçja âtrumu. Òemot vçrâ ðos nosacîjumus, ir labi, ja iekârta sâk strâdât ar relatîvi zemu vçja âtruma palielinâjumu - apmçram 1,5-2 m/s. Tomçr, balstoties uz raþotâju informâciju, 3-4 m/s izskatâs tipiskâkais lielums. Kad dotâ iekârta ir gatava darbam visu laiku ar iepriekð noteikto vçja âtruma apjomu, izmantojamîba ir noteikta kâ 100%. Realitâtç izmantojamîba nekad nav 100%, jo katra iekârta var kâdreiz salûzt, kâ arî ir jâòem vçrâ tehniskâs apkopes laiks u.c. traucçjumi.

Droðîbas îpatnîbas Tradicionâli vçja turbînu pielietojums atklâtâ laukâ ir horizontâlâs ass konstrukcijas ar pretvçja rotoru. Tâdçjâdi rotors saskaras ar vçju, pagrieþoties toròa priekðpusç un ðîs iekârtas parasti raksturo divas, trîs vai èetras aerodinamiski veidotas rotora lâpstiòas. Daudzu mikroturbînu konstrukcijas, piemçrojoties piekrastes apstâkïiem, ir apvienotas ar fiksçtâm slîpâm lâpstiòâm un darbojas ar âtruma ierobeþoðanas principu. Citâm ir mainîga slîpuma rotora lâpstiòas, mehâniska vai elektroniska darbîbas kontrole un droðîbas sistçmas mçríis ir ierobeþot ieguvi pçc nominâlâ vçja âtruma. Gan pretvçja âtruma ierobeþoðanas, gan mainîga slîpuma tipa vçja turbînas bieþi raksturojas kâ mehâniska sistçma, lîdzîgi kâ aste, lai vienlaicîgi mainîtu rotora virzienu, sekojot vçja virzienam. Tomçr daudzâs âtruma ierobeþoðanas tipa vçja mikroturbînu sistçmâs kâ otra galvenâ astes funkcija ir droðîbas ierîce enerìijas ieguves ierobeþoðanai/kontrolei liela vçja âtruma apstâkïos. Ðî funkcija tiek sasniegta, pakâpeniski liecot asti rotora plaknes virzienâ pieaugoðâ vçja âtrumâ. Rezultâtâ aste turpina sekot dominçjoðam vçja virzienam, bet rotos ir spiests tiekties uz vçja plûsmas virzienu. Ðî pakâpeniskâ pozîcijas maiòa sâkas pie apmçram 5-6 m/s. Enerìijas ieguve tiek ierobeþota maksimâlajâ diapazonâ sakarâ ar kombinçto samazinâta rotora vçziena laukuma un zaudçto aerodinamisko rotora efektivitâtes efektu. Tomçr sakarâ ar faktu, ka ðis fenomens parasti sâkas, lai ieslçgtos pat pie zema vçja âtruma, ðis iekârtas tips reti pilnîbâ izmanto visu savu rotora vçziena laukumu. Ðis slçpto zudumu faktors ir tieði saistîts ar ðo specifisko droðîbas sistçmu.

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Ar alternatîvu mehânisko droðîbas sistçmu rotora plakne grieþas atpakaï no noteikta vçja âtruma. Darbîbas rezultâts ir lîdzîgs, ar ieguves ierobeþoðanu sakarâ ar samazinâto efektîvo rotora laukumu un aerodinamiskâs rotora efektivitâtes zudumu. Daþas augstas kvalitâtes vçja mikroturbînas, tâdas kâ 2,5 kW WES5 Tulipo, arî ir apgâdâtas ar aktîvo novirzîðanâs no kursa sistçmu un tâ var bût ïoti izdevîga kompleksos vçja parkos ar augstu turbulences lîmeni. Tas ir tâpçc, ka ðîs iekârtas neseko bieþajâm vçja virziena izmaiòâm. Tas ievçrojami samazina komponentu un sistçmas traucçjumus, tâdus kâ rotora bojâjumus pie lâpstiòu pamatnes. Tomçr ðâdas sistçmas ir daudz dârgâkas raþoðanâ, salîdzinot ar brîvas novirzîðanâs astes tipa sistçmâm, lai gan tâs var piedâvât labâku raþoðanas lîmeni un pagarinâtu darbîbas laiku. Âtrâ enerìijas elektronikas attîstîba piedâvâ iespçjas novçrst gan ieliekto asti, gan rotora slîpuma droðîbas sistçmas daþâda âtruma pretvçja bremzçjoðajâm sistçmâm. Tâ vietâ tiek piedâvâta sistçma, ko sauc par Rotora âtruma kontroli, kas elektroniski ierobeþo enerìijas ieguvi no noteikta vçja âtruma. Funkcionâli lîdzîga ir rotora âtruma kontroles sistçma, kas pielietota amerikâòu Skystream 2,7 - 1,8 kW pavçja tipa mikroturbînâ, ko raþo Southwest Windpower. Pavçja turbînâ rotors grieþas aiz toròa un vienlaicîgi virza sevi dominçjoðâ vçja virzienâ bez nepiecieðamîbas pçc astes sistçmas. Vertikâlâs ass vçja turbînas darbojas neatkarîgi no vçja virziena un tâpçc tâm nav vajadzîga sistçma, kas virzîtu rotoru vçja virzienâ. Tomçr jebkuram rotoram ar fiksçtâm lâpstiòâm, kas vienmçr saskaras ar dominçjoðo vçju, pat stipra vçja un vçtras apstâkïos ir nepiecieðama droðîbas iekârta. Daþi raþotâji ierîko paðizslçdzçja diska bremzes, kas var pilnîbâ apstâdinât iekârtu, kad ir sasniegts maksimâli pieïaujamais vçja âtrums. Atkarîbâ no specifiskâm konstrukcijas izvçlnçm paðizslçdzçja diska bremþu pielietoðana mikroturbînâs var bût arî pastâvîgs slçpto enerìijas zudumu faktors. Vertikâlâs ass tipa Darrieus mikrorotori pârsvarâ paði nesâk darboties. Lai ðîs vçja turbînas sâktu darboties, ir nepiecieðams papildu enerìijas avots. Parasti ðis vçja turbînu tips ir apvienots ar dubultâ reþîma elektrisko maðînu, kas var darboties kâ ìenerators un arî kâ elek-


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

triskais motors. Augstas turbulences apstâkïos, parasti 30% un vairâk, var bût nepiecieðamas trîs vai vairâk ieslçgðanâs darbîbas stundas laikâ. Tâpçc, atkarîbâ no rotora izmçra un citiem lielumiem, ikgadçjais enerìijas patçriòð ieslçgðanâs darbîbâm var viegli pievienot lîdz pat simtiem kWh.

Sertifikâcija Lai salîdzinâtu izpildîjumu, droðîbu un citus galvenos vçja mikroturbînu raksturojumus, vairâkas valstis, tajâ skaitâ Nîderlande, Lielbritânija un ASV, individuâli strâdâ pie sertifikâtu radîðanas. Sertifikâcija ir kïuvusi par aktuâlu jautâjumu pieaugoðajâ vçja mikroturbînu industrijâ, bet tajâ paðâ laikâ daudzi mazi piegâdâtâji nevar atïauties dârgo, parasti ar lielajâm vçja turbînâm asociçto sertifikâciju. Tomçr daþu vçja mikroturbînu formu sertificçðana ir ïoti bûtiska, lai izveidotu dzîvotspçjîgu profesionâlu industriju turpmâkajos gados. Laika gaitâ tai jâkïûst par vienotu vçja industrijas standartu, kas der visâm valstîm un ìeogrâfiskajiem reìioniem. Ðâdai sertifikâcijas shçmai jâietver, starp citâm lietâm, arî daþâdas vadlînijas vçja turbînâm, kas strâdâ urbânâ apbûvçtâ vidç, un tâm iekârtâm, kuru mçríis ir darboties atklâtâ laukâ. Vienlîdz svarîgi ir, ka visu vçja turbînu raþotspçja un tipi tiek mçrîti ar 3 daþâdiem standarta vidçjiem vçja âtrumiem, tâdiem kâ 3 m/s, 5 m/s, 7 m/s. Trîs vçja âtrumi zemâkajâ âtrumu diapazonâ tiek rekomendçti, jo tâ ir tipiskâ darbîbas vide ðîm mikroiekârtâm. Uzticami izmçrîti un apstiprinâti testçðanas dati veido galveno jebkuras sertificçðanas procedûras daïu un îpaði urbânajâm vçja turbînâm apstiprinâtajam izpildîjumam vajadzçtu balstîties ne tikai uz vçja tuneïa izmçìinâjumiem, bet arî reâlajâ vidç uz atlasîtiem çku jumtiem.

Mikromaðînas, liels potenciâls Vçja mikroturbînas piedâvâ vçrâ òemamu potenciâlu, lai kïûtu par galveno enerìijas avotu pasaules nâkotnes enerìijas vajadzîbâm. Bet lîdz tam ir nepiecieðamas gan atklâtu vietu, gan apbûvçtas vides vçja turbînâm uzlabot vispârçjo izpildîjumu, droðumu un izmaksu efektivitâti. Rûpîga vietas izvçlçðanâs ir viens no primârajiem izpildîjuma lielumiem, jo tas nosaka vidçjo vçja âtrumu, kas ir vissvarîgâkais faktors potenciâlajai ikgadçjai enerìijas ieguvei. EA Sagatavoja Ilze Spunde


42

Elektroenerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Energotaupîðana Eiropâ: energoefektîvo sadales transformatoru pielietojums Igors Ðaranskis

Ðobrîd speciâlisti bieþi vien atturas no ðâdas produkcijas principiâla pielietojuma nevis tehnisku iemeslu dçï, bet vadîbas un ekonomikas principu dçï (ar ekonomiskajiem iemesliem jâsaprot nevis ekonomiskâ efektivitâte, bet ierobeþota noieta infrastruktûra un tirgus ietilpîbas novçrtçjums). Patçrçtâjiem jâzina, ka pastâv gatavi risinâjumi izmaksu samazinâðanai, kâ arî tas, ka uzòçmuma zaudçjumus, visdrîzâk, apmaksâ paði patçrçtâji.

Pamatstandarti Lielâkoties sadales transformatoru raksturojumu nosaka nacionâlie un starptautiskie standarti. Atkarîbâ no vienas vai otras valsts prasîbâm transformatoru atbilstîba standartam var bût obligâta vai brîvprâtîga. Kopumâ sadales transformatoru îpaðîbu standartizâcijas uzdevuma pamatâ ir vienkârðota produkcijas apmaiòa starp ârçjo un iekðçjo tirgu, kâ arî nepiecieðamo prasîbu nodroðinâðana attiecîbâ pret produktu veselîbas, droðîbas un apkârtçjâs vides aizsardzîbas jomâ. Lai pârvarçtu tirgus vai tehniskâs barjeras, îpaði svarîgi ir starptautiskie standarti. Sadales transformatoriem, ko iepçrk Eiropas Savienîba, ir piemçrojami trîs standartu lîmeòi: - starptautiskie standarti (ISO, IEC); - Eiropas standarti un normas (EN, HD); - nacionâlie standarti (BSI, NF, DIN, NEN, UNE OTEL). Eiropas harmonizâcijas dokumentu (Harmonization Documents - HD) izstrâde un pieòemðana sâkas tajâ gadîjumâ, ja ir prasîbas pçc vienota Eiropas regulçjuma ðim priekðmetam. Eiropas harmonizâcijas dokumentu pro-

jekts paredz kompilçt daþâdus nacionâlos standartus. Tâdçjâdi harmonizâcijas dokumenti iegûst galîgo formu, likvidçjot pçc iespçjas lielâku skaitu nacionâlo atðíirîbu. Pçc zinâma pârejas perioda nacionâlâs normas attiecîbâ uz priekðmetu pârstâj eksistçt vai arî to saturs tiek pârveidots saskaòâ ar harmonizâcijas dokumentiem. Tas ir EN - Eiropas standarta - pamats, kuru pçc îpaðas procedûras piemçro ES dalîbvalstîm. Daþâdu starptautisko un nacionâlo normu vidû diviem Eiropas harmonizâcijas dokumentiem ir nepastarpinâta ietekme tieði uz sadales transformatoru energoefektivitâti: - HD428: Trîsfâþu sadales transformatori ar darba frekvenci 50 Hz no 50 lîdz 2500 kVA ar eïïas dzesçðanu un maksimâlo spriegumu ne augstâku par 36 kV - HD538: Trîsfâþu sadales transformatori ar darba frekvenci 50 Hz no 100 lîdz 2500 kVA ar sausâ tipa dzesçðanu un maksimâlo spriegumu ne augstâku par 36 kV.


Elektroenerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

1. tabula. Spçka sadales transformatoru zudumu normas Nominâlâ jauda

Slodzes zudumi (îssavienojums) 1

Ar eïïas dzesçðanu (HD428) lîdz 24 kW Saraksts A

Saraksts B

Saraksts C

Tukðgaitas zudumi

Sausâ tipa (HD538) 12 kW2

Ar eïïas dzesçðanu (HD428) lîdz 24 kW1 Saraksts A

Saraksts B

Sausâ tipa (HD538)

Saraksts C

12 kW2

kVA

W

W

W

W

W

W

W

W

50

1 100

1 350

875

Nav datu

190

145

125

Nav datu

100

1 750

2 150

1 475

2 000

320

260

210

440

160

2 350

3 100

2 000

2 700

460

375

300

610

250

3 250

4 200

2 750

3 500

650

530

425

820

400

4 600

6 000

3 850

4 900

930

750

610

1 150

630/4%3

6 500

8 400

5 400

7 300

1 300

1 030

860

1 500

630/6%

6 750

8 700

5 600

7 600

1 200

940

800

1 370

1 000

10 500

13 000

9 500

10 000

1 700

1 400

1 100

2 000

1 600

17 000

20 000

14 000

14 000

2 600

2 200

1 700

2 800

2 500

26 500

32 000

22 000

21 000

3 800

3 200

2 500

4 300

1

ar 36 kW ir citi raksturojumi

2

24 un 36 kW ir atðíirîgas vçrtîbas

Nominâlie vçrtîbu zudumi sadales transformatoriem, ko pieïauj standarti Vadoties pçc HD428 un HD538 sadales transformatoriem uzstâdîtâs diskrçtâs nominâlâs jaudas (50, 100, 160, 250, 400, 630, 1000, 1600 un 2500 kVA), bet pieïaujamas ir arî citas vçrtîbas. Efektivitâtes pamata parametrs ir slodzes zudumu un tukðgaitas vçrtîbas. Parasti sadales transformatoriem tinuma pretestîbas vçrtîbas ir 4% un 6%. HD428 un HD538 transformatoriem ar nominâlo jaudu lîdz 640 kVA pretestîbas vçrtîba ir 4%. 1. tabulâ attçlotas pieïaujamo zudumu gan slodzes, gan tukðgaitas vçrtîbas HD428.1 un HD538.1. normâm. Kâ redzams, eïïas transformatoriem tiek pieïauti trîs zudumu lîmeòi, ko apzîmç kâ A, B un C. Ðâdus zudumus nosaka pçc speciâlas metodikas, un ja izstrâdâjums neatbilst normâm izmçìinâjuma laikâ, tad raþotâjs vai nu noraksta transformatoru, vai arî ar pircçju saskaòo naudas kompensâcijas apjomu. Un otrâdi, ja faktiskâs zudumu vçrtîbas lielajiem transformatoriem ir ievçrojami labâkas nekâ normâs vai kontrakta specifikâ pieprasîtâs, raþotâjs var no pircçja saòemt papildu atalgojumu. Analoìiski notiek ar tukðgaitas zudumiem, eïïas transformatoriem ir trîs lîmeòu zudumi, kurus apzîmç ar A, B, C. Tâdçjâdi normatîvs HD428 dod iespçju izvçlçties trîs veida zudumu lîmeòus slodzei un trîs lîmeòus tukðgaitai no vis-

1. attçls.

zemâkâs efektivitâtes A-A’, lîdz visaugstâkajai efektivitâtei C-C’. Teorçtiski pastâv 9 iespçjamâs kombinâcijas. Tomçr normatîvs HD428 pieïauj 5 iespçjamâs kombinâcijas (1. attçls), kur kombinâcija A-A’ pieòemta uz salîdzinâðanas pamata (izcelta ar treknâko lîniju, dotâs vçrtîbas % aprçíinâti, balstoties uz ðo pamatu). Kopçjo zudumu vçrtîbâm (slodzei un tukðgaitai) starp galçjâm vçrtîbâm, konkrçti kombinâcijâm A-A’ un C-C’, ir liela atðíirîba - apmçram 1,5 kW transformatoriem ar nominâlo jaudu 630 kVA.

Faktiskie zudumi daþâdâm slodzçm Sadales transformatoru faktiskie zudumi ir atkarîgi no slodzes vçrtîbas. Tâ, tukðgaitas reþîmâ uzreiz parâdâs tukðgaitas zudumi, bet pie pilnas slodzes papildinâs pilnas slodzes

43


44

Elektroenerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

zudumi. Slodzei samazinoties, zudumu vçrtîba pie daïçjas slodzes ir apgriezti proporcionâla slodzes kvadrâtvçrtîbai. 2. attçlâ parâdîta nominâlâs jaudas transformatora 400 kVA kopçjo zudumu atkarîba no slodzes vçrtîbas daþâda lîmeòa energoefektivitâtes lîmeòiem.

2. attçls. Nominâlâs jaudas transformatora 400 kVA kopçjo zudumu atkarîba no slodzes vçrtîbas (12 un 24 kV)

Praktisku mçríu labad transformatora efektivitâti var aprçíinât, izdalot kopçjos zudumus ar padotâs enerìijas daudzumu. Pie tam jâòem vçrâ arî reaktîvâ jauda, jo tai atbilst savi zudumi. Tas vçl vairâk samazina transformatora energoefektivitâti.

2. attçlâ pa labi parâdîti relatîvie transformatora zudumi atkarîbâ no slodzes, kas vienâdi ar 100% mînus efektivitâte. Ðis grafiks uzskatâmi ilustrç, ka minimâlas zudumu vçrtîbas rodas pie slodzçm, kas ir vienâdas ar apmçram 50% no nominâlâs jaudas. Pie tam, ja transformatoriem ar lîmeni A-A’ un B-B’ ir daþâdi optimâlie diapazoni, raugoties no zudumu samazinâðanas viedokïa, tad transformatoriem ar lîmeni C-C’ jebkurâ gadîjumâ zudumu vçrtîba bûs mazâka par 20-30 % nekâ AA’ un B-B’. 3. attçlâ attçlota zudumu atkarîba pilnâ slodzç no transformatora jaudas. Ar retiem izòçmumiem jo augstâka transformatora jauda, jo mazâki zudumi bûs pie pilnas slodzes, îpaði sausâ tipa transformatoriem. Tâ kâ kopçjâ transformatora efektivitâte ir tieði atkarîga no slodzes reþîma, kopçjo zudumu uzskaites metodika par noteiktu laika periodu (piemçram, par gadu vai visu ekspluatâcijas periodu) var bût samçrâ sareþìîta. Tam pielieto empîriskas metodes.

Reâli sasniedzamas zudumu samazinâðanas vçrtîbas Formâli tikai lîmeni C-C’ eïïas spçka transformatoriem var uzskatît par efektîvu. Pie tam jâatzîst, ka nepastâv vienots starptautiski atzîts kritçrijs, balstoties uz kuru sadales transformatoru var atzît par energoefektîvu.

3. attçls. Zudumu atkarîba transformatoros no nominâlâs jaudas (12 un 24 kV transformatoriem)

Virkne speciâlistu par tâdiem iesaka atzît sekojoðus transformatorus: - ar eïïas dzesçðanu C-C’ (pçc HDB421.1) un D-E’ (pçc HD428.3); - sausâ tipa no 24 kV, kuru zuduma vçrtîba ir par 20% mazâka nekâ normâ HD538.1; - sausâ tipa lîdz 36 kV, kuru zudumu vçrtîba ir par 20% mazâka nekâ normâ HD538.2. Ðâdu orientieru pamatâ ir to izgatavoðanas tehniskâs iespçjas, kas pieïauj ðâdus transformatorus izgatavot visiem raþotâjiem. Otrs novçrtçðanas veids ir esoðâ pârdoðanas apjoma kvalitatîvais vçrtçjums, tâ tas notiek ASV, kur katrs transformators ar energoefektivitâti vienâdu vai labâku nekâ 35% paðu pârdotâko modeïu skaitâs energoefektîvs.


Elektroenerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Treðâ iespçja var bût tehniskâs pazîmes, tâdas kâ speciâlu tinumu, labâko metâlu izmantojums magnçtiskajâ vadîtâjâ utt. Lai arî ðâds vçrtçjums ir pieïaujams, tomçr tas nav tieði saistîts ar pamatrâdîtâju - energoefektivitâti. Tomçr transformatoru apzîmçjumi, piemçram, ar magnçtisko vadîtâju no amorfâ metâla (AMDT), tiek asociçti tieði ar energoefektivitâti. Skaidrs ir tas, ka resursu zudumus ir iespçjams vçl samazinât. Slodzes zudumus var vçl vairâk samazinât ðâdâ veidâ: - Samazinot tinuma ðíçlumu vçrtîbas, kas noved pie pretestîbas samazinâðanâs un attiecîgi pie zudumu samazinâðanâs. No ðîs metodes realizâcijas attur neproporcionâls izmaksu (cenas) pieaugums un izstrâdâjuma gabarîtu palielinâðanâs, kaut gan daïçji gabarîtu palielinâðanos kompensç mazâka siluma izdalîðanâs, un, attiecîgi, mazâka izmçra dzesçðanas konstrukcijas. - Paaugstinâtas elektrovadîtspçjas materiâlu pielietojums, lîdz pat virsvadîtâjiem. Dotâs tehnoloìijas vçl nav sasnieguðas vajadzîgo attîstîbas lîmeni un vçl joprojâm ir ïoti dârgas. Tâs pârsvarâ izmanto lieliem transformatoriem. Neatrisinâta problçma virsvadîtâju tinumiem ir to ievainojamîba pret îssavienojumiem, kas visbieþâk sastopami vidçjâ sprieguma tîklos.

ma ir transformatoriem piemîtoðais ilgais ekspluatâcijas laiks, to izmaksas, daudzums un iepirkðanas cikls. Pastâv vairâki potenciâlie veidi, kâ patçrçtâjus rosinât atjaunot transformatoru parku ar mçríi samazinât enerìijas zudumus.

Obligâtais minimâlais lîmenis Ðâda scenârija ietvaros jau notiek diskusijas, kuru pamatâ ir vai nu brîvprâtîga piekriðana, vai arî ES direktîva, kas nosaka minimâlos atïautos lîmeòus sadales transformatoru pielietoðanai. Daïçji ðâdus lîmeòus satur jau augstâk minçtâs normas HD428. Viens no variantiem ir iespçja pie normas pievienot minimâlâs prasîbas efektivitâtei attiecîbâ uz visiem sadales transformatoru tipiem un veidiem un nodroðinât to obligâtu izpildi ar ES direktîvas palîdzîbu. Tomçr ðâdi pasâkumi varçtu saskarties ar izteiktu pretestîbu nacionâlajâ lîmenî gan politisku, gan tehniski ekonomisku iemeslu dçï - nacionâlie tîkli ES ir daþâdi.

Tukðgaitas zudumus var samazinât ðâdi: - palielinot serdeòa ðíçlumu, kas neproporcionâli palielina izmaksas un gabarîtus, lai gan samazina tukðgaitas zudumus; - pielietojot speciâlas markas transformatoru tçraudu; - samazinot serdeòa plastmasas biezumu; - pielietojot serdenî amorfos metâlus (plaðas attîstîbas iespçjas).

Cita pieeja piedâvâ nacionâlajâm normu veidojoðajâm iestâdçm ietvert prasîbu par obligâtajiem minimâlajiem energoefektivitâtes kritçrijiem, veidojot nacionâlâs normas un standartus. Tomçr realizçt ðâdu pieeju, nepastâvot vienotiem un precîziem kritçrijiem, bûtu samçrâ grûti, bet savukârt ðâdu vienotu kritçriju izstrâde bûs tikpat grûta, kâ vienotu minimâlo prasîbu pieòemðana.

Ar vârdu sakot, zudumu samazinâðanas tehniskâs iespçjas nebût nav izsmeltas un energoefektivitâtes lîmeni (zudumu samazinâðana) var paaugstinât, izmantojot jau zinâmas tehnoloìijas un principus. Vienkârði jâatceras, ka, tâlâk pilnveidojot konstrukciju, jâòem vçrâ daudzi savstarpçji saistîti faktori, sâkot no gabarîtiem lîdz trokðòiem, un nepiecieðams novest lîdz minimumam tehnoloìiskos riskus. Transformatoru pircçji samçrâ konservatîvi attiecas pret visiem jauninâjumiem un diez vai kâds viòus par to var nosodît, apzinoties iespçjamâs sekas, izstrâdâjumam izejot no ierindas.

Finansiâlie stimuli

Iespçjamie mehânismi transformatoru ievieðanai (parka nomaiòa)

Atlaiþu (subsîdiju) piemçroðana îsti nenotiek tâdçï, ka nav precîzi noteikts, kas tad ir energoefektîvs transformators. Bez tam atlaiþu politiku nevar pielietot pastâvîgi, un tâdçjâdi ðo problçmu nevar atrisinât.

Skaidrs, ka òemot vçrâ to, ka raþotâji jau ðobrîd piedâvâ izstrâdâjumus ar samçrâ augstu efektivitâtes lîmeni, problç-

Galvenais iemesls neefektîvu transformatoru iegâdei ir daudzu patçrçtâju tieksme pçc iespçjami lçtâkâs pirkuma cenas. Pielietojot finanðu stimulus, daïa ðâdu patçrçtâju uzskatîs par iespçjamu izvçlçties mûsdienîgâku izstrâdâjumu. Ðâdi stimuli ir: - atlaides (subsidçtâs); - nodokïu atvieglojumi; - fiskâlâ atbildîba par zudumiem.

45


46

Elektroenerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Nacionâlo nodokïu aplikðanas principu izmainîðana attiecîbâ tieði uz sadales transformatoriem, òemot vçrâ arî amortizâcijas periodu, ïautu îpaðajiem patçrçtâjiem (tâdiem, kuriem nepiecieðams nozîmîgs skaits izstrâdâjumu, piemçram, sakaru uzòçmumiem) mainît iepirkðanas politiku. Tomçr tâ jau ir atseviðíu valstu kompetence, jo Eiropas Savienîbas iestâdçm nav pilnvaras attiecîbâ uz tâs dalîbvalstu nodokïu sistçmu. Fiskâlâ atbildîba par zudumiem gala patçrçtajiem apriori gulstas uz viòiem: tieði viòi ir tie, kas apmaksâ zudumus. Savâdâka situâcija ir attiecîbâ uz uzòçmumiem-pârdevçjiem un starpniekiem - viòi savus zudumus pârnes uz patçrçtâju pleciem cenu veidâ. Ðo situâciju ir sareþìîti risinât gadîjumos, kad sakaru uzòçmuma îpaðnieks ir valsts. Gadîjumos, kad sakaru uzòçmumi ir privatizçti, energoefektîvu transformatoru pielietojums dod tiem iespçju samazinât zudumu izmaksas un, nemainoties cenai, nedaudz palielinât peïòu. Aprçíini un pieredze râda, ka, pârnesot 50% ekonomijas uz patçrçtâju, lai koriìçtu elektroenerìijas cenu, tas jau ir pietiekams pamats transformatoru parka atjaunoðanas projektam. Tomçr arî ðie pasâkumi ir nacionâlâs jurisdikcijas prerogatîva, jo ietver sevî jautâjumu par elektroenerìijas cenas regulçðanu.

4. attçls. Energotaupîðanas potenciâls, izmantojot efektîvus sadales transformatorus Eiropâ

tu valstiskai fiskâlai stimulçðanai nacionâlos lîmeòos tur, kur nepiecieðams.

Patçrçtâju klubi Pasûtot lielu daudzumu transformatoru, ir iespçjams iegût atlaidi no raþotâja vai arî, balstoties uz atlaidçm, iegâdâties dârgâkus un energoefektîvâkus izstrâdâjumus. Protams, atlaiþu pielietoðana ne vienmçr stimulç iegâdâties tieði dârgâkus izstrâdâjumus. Tomçr kolektîvi iepirkumi veicina pircçja izglîtoðanos un specifikâcijas precizçðanu. Bez îpaða rosinâjuma ðâdas apvienîbas neveidosies, ja jau tâs nav izveidojuðâs lîdz ðim.

Maríçðanas sistçma Bieþi ðíçrslis transformatoru parka atjaunoðanai ir informâcijas un zinâðanu trûkums. Îpaði zinâðanas ir nepiecieðamas lieliem enerìijas patçrçtâjiem, kuri vçlas samazinât zudumus, bet kuriem nav nepiecieðamâs tehniskâs informâcijas, lai pieòemtu svarîgus risinâjumus uzòçmuma iekðienç. Vienkârðas patçrçtâju maríçðanas sistçmas pastâvçðana, kas ilustrç izstrâdâjuma efektivitâti daþâdos slodzes profilos, nozîmîgi atvieglotu lçmumu pieòemðanas procesu konkrçtai patçrçtâju grupai. Un, lai arî ir acîmredzams, ka ðâds izsmeïoðs sistçmas maríçjums var bût ïoti sareþìîts, tomçr nav nekâdu ðíçrðïu tâ veidoðanai lielâkajai daïai tipveida situâciju, piemçram, - elektrodzinçjiem - izstrâdâjumiem ar lîdzîgâm grûtîbâm energoefektivitâtes noteikðanâ. Atbilstoði patçrçtâju maríçðanas sistçmai, tâlâk varçtu izveidot vienkârðus normatîvus, ja ðâda prasîba vçl aizvien pastâvçtu, bet ðie normatîvi savukârt varçtu kïût par pama-

Kâ ierosme varçtu noderçt kolektîvo iepirkumu demonstrâcijas programma kâdas patçrçtâjiem tuvu stâvoðas profesionâlas organizâcijas ietvaros.

Palîdzîbas komplekts mazajam uzòçmçjam Mazie uzòçmçji veido nozîmîgu tirgus daïu. Tieða apmâcîba un propaganda nav praktiska, òemot vçrâ ðâda pasâkuma izmaksas. Tomçr samçrâ noderîga bûtu vienkârða metodika pareizai, racionâlai transformatora izvçlei. Citiem vârdiem sakot, lîdzeklis, uz kuru mazajam uzòçmçjam balstîties, apsprieþot produktu ar piegâdâtâju, lai uzdotu vajadzîgos jautâjumus un saòemtu atbilstoðas atbildes. Tas automâtiski novestu pie jauna problçmas risinâðanas lîmeòa. Savienojumâ ar patçrçtâju maríçjumu iespçjamîba racionâli izvçlçties bûtu daudz lielâka un izdevumi mazâki. EA


Biznesa informâcija

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Tech Industry 2008 Starptautiskajâ izstâþu centrâ Íîpsalâ no 11. lîdz 13. decembrim divâs hallçs notika treðâ starptautiskâ rûpnieciskâs raþoðanas materiâlu un tehnoloìiju, maðînbûves, metâlapstrâdes, automatizâcijas, elektronikas, elektrotehnikas un instrumentu izstâde Tech Industry 2008, kas ir Baltijâ plaðâkâ ðîs nozares izstâde. Paðreizçjos krîzes apstâkïos raþoðana ir tas, kas var iekustinât dziestoðo ekonomiku. Tâ vien liekas, ka valsts visai maz interesçjas par ðo tautsaimniecîbas jomu. Tomçr izstâde Tech Industry 2008 parâdîja, ka raþoðana, par spîti grûtîbâm un krîzei, Latvijâ ir dzîva, attîstâs un ar cerîbâm raugâs nâkotnç. Izstâdes laikâ starptautisku nozares asociâciju vadîtâji sprieda par sadarbîbas iespçjâm, norisinâjâs virkne seminâru profesionâïiem, kâ arî notika starptautiskais metinâðanas konkurss Baltic Welder 2008. Metinâðanas konkurss izpelnîjâs lielu atsaucîbu gan no izstâdes dalîbnieku, gan apmeklçtâju puses. Tajâ piedalîjâs profesionâli metinâtâji no Baltijas valstîm, kas sacentâs par Baltijas reìiona labâkâ metinâtâja titulu, metinot divu plakòu savienojumus trijâs metinâðanas klasçs - ar elektrodiem (MMA), pusautomâtiskajâ (MIG/MAG) un elektroloku metinâðanâ aizsarggâzu vidç (TIG). Dalîbnieku veikumu vçrtçja profesionâla þûrija, vizuâli nosakot ðuvju ìeometriskos parametrus. Maðînbûves un metâlapstrâdes rûpniecîbas asociâcijas valdes priekðsçdçtâjs Vilnis Rantiòð norâdîja, ka pçdçjos 8 gadus nozare strauji attîstâs un ðobrîd ir viena no lielâkâm Latvijas rûpniecîbas nozarçm. Uzòçmumi iegulda lielus lîdzekïus raþoða-

nas modernizâcijâ. Raþoðanas apjoma un eksporta pieaugums ir aptuveni 20% gadâ, izstrâde uz strâdâjoðo trîskârðojusies. 70% saraþotâs produkcijas eksportç uz 116 daþâdâm pasaules valstîm, kas sastâda 32% no visa Latvijas preèu eksporta. “Izstâde Tech Industry zinâmâ mçrâ ir spogulis, kas raksturo situâciju nozarç, ðeit var redzçt, kâ attîstâs tehnika un

47


48

Biznesa informâcija

tehnoloìijas, uzòçmçji var atrast sadarbîbas partnerus, kâ arî savu tehnoloìisko problçmu risinâjumus. Tieði ðobrîd, kad visas pasaules ekonomika piedzîvo grûtus brîþus, ïoti operatîvi jâreaìç uz tirgus un ekonomiskâs situâcijas izmaiòâm. Daþâdu tehnoloìisko risinâjumu piedâvâjumi un savstarpçjâs konsultâcijas var palîdzçt veiksmîgâk risinât krîzes situâcijas,” ir pârliecinâts V. Rantiòð. Starptautisko izstâþu rîkotâjsabiedrîbas BT 1 ìenerâldirektors Viesturs Tîle uzsver nozares nozîmi Latvijas eksporta apjoma palielinâðanâ un norâda, ka nozare ïoti labi attîstâs ðodienas apstâkïos un gan valstij, gan starptautiskajiem partneriem bûtu jâveicina tâs atbalsts. “Nozares attîstîbas

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

tempu atspoguïojums labi redzams arî apjomîgajâ un saturiski bagâtajâ izstâdç Tech Industry. Latvijas uzòçmçjiem arî paðiem ir jâveicina Latvijas preèu un pakalpojumu patçriòð, tâdçjâdi mçs palîdzçsim viens otram un arî tautsaimniecîbai kopumâ”, saka V. Tîle. Vairâk nekâ 170 uzòçmumi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Polijas, Somijas, Zviedrijas, Itâlijas, Vâcijas, Èehijas, Austrijas un Francijas izstâdç demonstrçja modernâkâs metâlapstrâdes iekârtas darbîbâ, prezentçja jaunumus metinâðanas tehnoloìijâs, rûpnieciskâs iekârtas, maðînbûves iekârtas un materiâlus, gaisa plûsmu tehnoloìijas, elektroinstrumentus, automatizâcijas


Biznesa informâcija

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

un vadîbas sistçmas, gâzes apgâdes iekârtas, hidrauliskâs iekârtas, noliktavu aprîkojumu, iekrauðanas un izkrauðanas tehniku, kâ arî citas iekârtas, materiâlus un tehnoloìijas.

12. decembrî. Domâjams, ka ðie un citi pasâkumi, kuri notika izstâdes laikâ, stimulçs straujâku raþoðanas attîstîbu Latvijâ. Jo ðajâ jomâ savstarpçjie kontakti ir viena no bûtiskâkajâm lietâm.

Izstâdi Tech Industry 2008 apmeklçja pârstâvji no Eiropas Kuìu bûvçtâju asociâciju savienîbas (Community of European Shipyards Associations), Vâcijas kuìubûves un okeânu industrijas asociâcijas un Ziemeïvâcijas Metâlapstrâdes un elektrouzòçmumu asociâcijas, lai kopîgi ar Baltijas valstu kolçìiem spriestu par sadarbîbas un kooperâcijas iespçjâm Eiropas lîmenî. Nozîmîga Eiropas nevalstisko organizâciju vadîtâju tikðanâs izstâdes ietvaros notika arî

11. un 12. decembrî Íîpsalâ notika arî seminâri profesionâïiem par programmatûrâm un risinâjumiem elektrotîklu, vâjstrâvas elektrotehnikas, aparâtbûves un automatizâcijas projektçðanâ, kâ arî par elektrisko maðînu strâvas pârvades problçmâm un to risinâjumiem. EA Izmantoti materiâli no www.bt1.lv Linarda Zolnerovièa foto

49


50

Biznesa informâcija

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2008

Gada balvas laureâti enerìçtikâ un studiju diplomdarbu konkursa uzvarçtâji Andris Siksnis, AS Latvenergo Ârçjâs komunikâcijas daïas vadîtâjs

12. decembrî tika apbalvoti Latvijas Zinâtòu akadçmijas un AS Latvenergo rîkotâ konkursa Gada balva laureâti un AS Latvenergo studiju noslçguma darbu konkursa uzvarçtâji. Gada balvas pasniegðana ðogad notika astoto reizi, un par labâkajiem zinâtnisko pçtîjumu darbiem, kuri veicinâjuði Latvijas enerìçtikas attîstîbu, ðogad pieðíirtas 6 balvas. AS Latvenergo sadarbîbâ ar LZA Gada balvu par zinâtniskajiem sasniegumiem pasniedz, lai motivçtu Latvijas zinâtniekus veikt pçtîjumus, îpaði lietiðíos pçtîjumus enerìçtikas attîstîbas un inovâciju vides veicinâðanai. Galveno - profesora A. Vîtola vârdâ nosaukto balvu par izcilu devumu enerìçtikâ 2008. gadâ saòçma Rîgas Tehniskâs universitâtes Elektrisko maðînu un aparâtu katedras vadîtâjs Dr.habil.sc.ing. Jânis Dirba par zinâtnisko darbu kopu Elektrodinamiskie procesi elektrotehniskajâs iekârtâs un elektrisko maðînu diagnostika. Profesora zinâtnisko un metodisko darbu kopçjais skaits ir 152, tostarp 7 grâmatas un 12 izgudrojumi. J. Dirba ir Latvijas Elektroenerìçtiíu un energobûvnieku asociâcijas valdes loceklis, Latvijas Darba devçju konfederâcijas padomes loceklis (2002-2008) un 2002.2006. gadâ bijis arî Latvijas Energobûvniecîbas asociâcijas direktors. Gada balvu par panâkumiem enerìçtikâ jaunajiem zinâtniekiem ðogad saòçmuði 5 jaunie zinâtnieki: - Mârtiòð Kalniòð, Dr.sc.ing., AS Augstsprieguma tîkls Centrâlâ dispeèeru dienesta elektroinþenieris par promocijas darbu Energosistçmu reþîmu optimizâcijas matemâ-

tisko modeïu izstrâde tirgus ekonomikas apstâkïos. M. Kalniòð ir 15 zinâtnisko publikâciju autors; - Gatis Junghâns, Dr.sc.ing., AS Latvenergo elektroenerìijas vairumtirdzniecîbas virziena Tirdzniecîbas attîstîbas daïas vadîtâjs par promocijas darbu Energosistçmas darba îpatnîbas liberalizçta tirgus apstâkïos. G. Junghâns ir 9 zinâtnisko publikâciju autors, Latvenergo Prekyba UAB direktors, Latvenergo Kaubaudus OÜ valdes loceklis, AS Nordic Energy Link padomes loceklis. - Vadims Strelkovs, Dr.sc.ing., RTU Enerìçtikas un elektrotehnikas fakultâtes docents par promocijas darbu Izolçti strâdâjoðu energosistçmu automâtiskâ vadîba. V. Strelkovs ir 13 zinâtnisko publikâciju autors; - Oïegs Linkeviès, Dr.sc.ing., AS Latvenergo Attîstîbas daïas vadîtâjs par promocijas darbu Koìenerâcijas elektrostaciju darbîbas reþîmu optimizâcija. O. Linkeviès ir 25 zinâtnisko publikâciju autors; - Svetlana Orlova, Mag., RTU doktorante, FEI Elektrofizikâlo procesu modelçðanas laboratorijas asistente par darbu kopu Aksiâlo induktormaðînu (AIM) magnçtiskâs íçdes optimizâcija, pamatojoties uz magnçtiskâ lauka aprçíinu un analîzi. S. Orlova ir 8 zinâtnisko publikâciju autore. Pirmo gadu AS Latvenergo ir rîkojusi arî studiju noslçguma darbu konkursu 4 kategorijâs: kvalifikâcijas darbs, bakalaura darbs, diplomprojekts (inþeniera darbs), maìistra darbs. Konkursam studenti no Rîgas Tehniskâs universitâtes, Latvijas Universitâtes un Rîgas Tehniskâs koledþas bija iesnieguði 5 kvalifikâcijas darbus, 9 bakalaura darbus, 1 diplomprojektu un 3 maìistra darbus. Kategorijâ kvalifikâcijas darbs apbalvojumu saòçma Oskars Varanausks par darbu 380 V elektriskâ tîkla rekon-


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

strukcija Kuldîgas iecirknî TP 6017, savukârt veicinâðanas balvu pieðíîra Staòislavam Demenèukam par darbu Telekomunikâciju tîkla organizâcija biodîzeïa rûpnîcâ. Kategorijâ bakalaura darbs apbalvojumu saòçma Dace Gulbe par darbu Zemsprieguma tîkla droðuma palielinâðanas metodes, Edmunds Poruks par darbu AHXAMK-W (WISKY) tipa kabeïu pielietoðanas iespçju Latvijas elektropârvades tîklos analîze un novçrtçjums, Âris Auzâns par darbu Atomreaktori un to izvçles problçmas rekonstruçjamajâ Ignalinas atomelektrostacijâ; Gunârs Rîtiòð par darbu Ûdeòraþa saimniecîba enerìçtikâ un transportâ, Aigars Akmens par darbu Datu noliktavas platformas un klienta rîku izvçle. Kategorijâ diplomprojekts (inþeniera darbs) ir pieðíirta veicinâðanas balva Aleksandram Soroèinam par darbu Siltumapgâdes sistçmas temperatûras grafika izmaiòu ietekme uz tehniskajiem un ekonomiskajiem râdîtâjiem. Kategorijâ maìistra darbs apbalvojumu par konkursa izcilâko darbu saòçma Gerards Gavrilovs par darbu 330 kV un 110 kV spçka transformatoru tehniskâ stâvokïa analîze, pamatojoties uz profilaktisko pârbauþu un izolâcijas eïïas fizikâlíîmisko analîþu rezultâtiem; apbalvojums pieðíirts arî Marinai Kiþlo par darbu Elektroietaiðu zemçjuma izveidojuma îpatnîbas. Savukârt veicinâðanas balva ðajâ kategorijâ pieðíirta Viktoram Meðkovskim par darbu Topogrâfiskâs uzmçrîðanas datu sistematizçðanas problçmas un risinâjumi. Konkursâ iesniegtos darbus izvçrtçja ekspertu komisija, kuras priekðsçdçtâjs bija Kârlis Miíelsons, AS Latvenergo valdes priekðsçdçtâjs, un komisijas priekðsçdçtâja vietnieks Aigars Meïko, AS Latvenergo valdes loceklis. Darbu vçrtçðanas komisijâ strâdâja Alfrçds Asars, AS Latvenergo ITT stratçìiskâs attîstîbas direktors, Ziedonis Dreija, AS Latvenergo Tehniskâs daïas vadîtâjs, Sergejs Þiþins-Maliðevs, AS Latvenergo Tehniskâs daïas vecâkais elektroinþenieris, Mârtiòð Budahs, AS Sadales tîkls Perspektîvâs attîstîbas departamenta direktors, Aivars Kapèe, AS Augstsprieguma tîkls Tehniskâs ekspluatâcijas departamenta direktors. Svinîgajâ pasâkumâ Gada balvas laureâtus un studiju noslçguma darbu konkursa uzvarçtâjus sveica K.Miíelsons, AS Latvenergo valdes priekðsçdçtâjs, un I. Kola, Personâlvadîbas departamenta direktore, Latvijas Zinâtòu akadçmijas prezidents J. Ekmanis. EA

Biznesa informâcija

51


52

Energoresursi

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Cita pieeja atjaunojamâm degvielâm Dzîvnieku blakusprodukti, kâ, piemçram, tauki un eïïas, parasti tiek uzskatîti par atkritumiem ar attiecîgu izmantoðanu, taèu tos iespçjams arî pârstrâdât atjaunojamâ degvielâ. Ðajâ rakstâ tiks apskatîts Amerikas Savienoto Valstu gaïas pârstrâdes uzòçmuma mçìinâjums izpçtît iespçjamo komerciâlo attîstîbu biodîzelim, kas raþots no dzîvnieku taukiem. Gaïas pârstrâde un raþoðana, it îpaði Amerikâ, ir apjomîgs un enerìiju intensîvi patçrçjoðs bizness. ASV pârtikas raþotâjgigants uzòçmums Tyson Foods, kas atrodas Arkanzasas ðtata Springdeilâ, nodroðina piegâdi apmçram 25% no kopçjâ Amerikas Savienotajâs Valstîs patçrçtâ gaïas daudzuma, ieskaitot liellopu gaïu, cûkgaïu un putnu gaïu. Blakusprodukts, kas veidojas kauðanas procesâ, ir lopu un putnu tauki. Veicot aptuvenus aprçíinus, uzòçmums Tyson ik gadu saraþo 300 miljonus ASV galonu (1135 miljoni litru) rûpniecîbas izejvielu dzîvnieku tauku veidâ. Tas ir vçrâ òemams un nozîmîgs trâna ieguves avots, it îpaði apstâkïos, kad mûsdienu tehnoloìijas sniedz iespçju pârstrâdât minçtos atkritumus degvielâ, kas iegûta no atjaunojamiem resursiem, galvenokârt biodîzelî. Uzòçmuma Tyson Renewable Energy darbîbas (gaïas pârstrâdes) rezultâtâ lielâ apjomâ ir pieejami dzîvnieku tauki, tâpçc tâ mçríis ir izmantot ðos taukus atjaunojamâs degvielas raþoðanai. Taèu uzòçmuma klienti no uzòçmuma iegâdâjas nevis degvielu, bet gan putnu, liellopu un cûkgaïu. Turklât tâ rîcîbâ nav visas nepiecieðamâs jaudas, aprîkojums un iespçjas degvielas raþoðanai un pârdoðanai, tâpçc ir uzsâktas sarunas ar naftas cauruïvadu uzòçmumiem, degvielas izplatîtâjfirmâm un rafinçðanas uzòçmumiem par sadarbîbas iespçjâm. Sarunu rezultâtâ Tyson ir sâcis darbu pie vairâkiem jauniem projektiem par liela apjoma dzîvnieku tauku pârstrâdi atjaunojamâ degvielâ. Lielâkais projekts ir Tyson Foods un Syntroleum Coorporation izveidotais kopuzòçmums Dynamic Fuels, kurð pieder abiem uzòçmumiem uz pusçm


Energoresursi

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

(50:50) un atrodas Oklahomas ðtatâ esoðajâ Tulsâ. Plânots, ka Tyson nodarbosies ar dzîvnieku tauku un citu blakusproduktu piegâdi, savukârt Syntroleum galvenokârt rûpçsies par (kop)uzòçmuma tehnoloìijâm, kas bûtu piemçrotas dzîvnieku un dârzeòu tauku/eïïu rûpniecisko izejvielu pârstrâdei vidçji destilçtos produktos, kâ, piemçram, atjaunojamâ dîzelî vai reaktîvo dzinçju degvielâ. Syntroleum sadarbîbâ ar Tyson Foods grasâs bûvçt atseviðíu rûpnîcu ar preèu zîmi Biofining tehnoloìijas. Projekta mçríis ir uzbûvçt un pârvaldît vairâkkârtçjas atjaunojamo resursu sintçtiskâs degvielas iekârtas, no kurâm pirmâ darbîbu uzsâktu 2010. gadâ. “Ik reizi, kad atkritumi tiek pârvçrsti jaunâ produktâ, cilvçki pamana piedâvâjuma vçrtîbu,” atzîst bezpeïòas organizâcijas Diesel Technology Forum (DTF), kura atrodas Mçrilendas ðtatâ esoðajâ Frederikâ un kuras izveides mçríis ir pievçrst cilvçku uzmanîbu dîzeïa motoru un aprîkojuma ekonomiskajiem un vides aspektiem, izpilddirektors. Ja divi uzòçmumi var pastâvçt lîdzâs un sadarboties, viens otru papildinot, tas ir ïoti efektîvi. Tyson ir lîderis gaïas pârstrâdç un tâ darbîbas rezultâtâ rodas pârtikas blakusprodukti - atkritumi. Vienlaikus jâòem vçrâ, ka ASV tiecas samazinât savu atkarîbu no importçtâs naftas un cenðas palielinât atjaunojamâs enerìijas îpatsvaru degvielas raþoðanâ un piegâdç. Lîdz ar to ðajâ situâcijâ veidojas dabiska sinerìija. Pretçji bûtu ja, piemçram, asfaltu raþojoðas rûpnîcas sâktu izmantot pârtikas atkritumus, lai tos pârstrâdâtu lietderîgos produktos. Tomçr ðis nav tâds gadîjums.

jam, kas tiks raþots atseviðíâ rûpnîcâ un bûs 100% atjaunojams. Gatavas degvielas veidâ tas pilnîbâ atbildîs noteiktajâm preèu specifikâcijâm un Vides aizsardzîbas aìentûras (EPA) izvirzîtajâm reìistrâcijas prasîbâm. Otrâs paaudzes atjaunojamâ degviela ir elastîgâka, jo to var transportçt pa cauruïvadiem.” Tâ kâ diskusijas par atjaunojamo degvielu íîmiskajâm îpaðîbâm un niansçtâm atðíirîbâm starp daþâdiem degvielu produktiem varçtu âtri pârtapt sareþìîta lîmeòa íîmijas nodarbîbâ, Syntroleum par svarîgu uzskata sapratni, ka sintçtiskâ atjaunojamâ dîzeïdegviela, kuru raþos Dynamic Fuel, ir gatavs produkts un nevis tikai maisîjuma izejviela. Uzòçmuma raþotais atjaunojamais dîzelis atbilst tâm paðâm specifikâcijâm, kuras tiek piemçrotas dîzeïdegvielai ar ultra zemu sçra saturu, kas paðlaik tiek plaði izmantota ASV. Salîdzinâjumam var minçt, ka pârstrâdâts atjaunojamais dîzelis, etanols un biodîzelis ir maisîjumu izejvielas, kas tiek pakïautas maisîjumu izgatavotâju prasîbâm, lîdz ar to ietekmçjot produkta rentabilitâti. Nozares procesu vçrotâjus interesç 100% atjaunojama degviela (t.sk. notiekoðais Dynamic Fuels) un nevis samaisîts produkts. NBP atbalsta tâdu atjaunojamâ dîzeïa produktu raþoðanu, kas tiek 100% izgatavoti no atjaunojamiem resursiem. Domâjams, ka ir iespçjams uzbûvçt patstâvîgi strâdâjoðas iekârtas, kas papildinâtu rafinçðanas jaudas valsts kopçjâ degvielas piegâdç.

Ienesîgâ pilsçta Pârstrâdâjot taukus Izmantojot Tyson rîcîbâ esoðos dzîvnieku taukus, Dynamic Fuels ik gadu varçtu saraþot 75 miljonus galonu (284 miljonus litru) biodîzeïa. Plânots, ka rûpnîca bûs lielâka nekâ 89% no visâm Amerikas Savienotajâs Valstîs esoðajâm biodîzeïa rûpnîcâm, tâdçjâdi nodroðinot ietaupîjumu uz apjoma rçíina. Saskaòâ ar veiktajiem aprçíiniem raþoðanas izmaksas bûs 38 centi par 1 galonu (10 centi par litru). Òemot vçrâ iespçjas nodroðinât zemâkâs izmaksas rûpnieciskajâm izejvielâm, tiek plânots kïût par atjaunojamâ dîzeïa zemu izmaksu raþotâju.

Dynamic Fuels paðlaik nodarbojas ar patstâvîgi strâdâjoðu iekârtu izgatavoðanu Luiziânas ðtatâ esoðajâ Geizmârâ, par ko 2007. gada novembrî tika parakstîts lîgums ar uzòçmumu Lion Copolymer attiecîbâ uz novietnes izmantoðanu atjaunojamâ dîzeïa un reaktîvo dzinçju degvielas raþoðanas rûpnîcai. Syntroleum raþotâ reaktîvo dzinçju degviela ir pirmâ atjaunojamâ degviela, kas sertificçta izmantoðanai B-52 bumbvedçjos. Raþotne atrodas Luiziânâ, jo tuvumâ ir Barksdeilas Gaisa spçku bâze, kas izvietota tikai 300 jûdþu (480 km) attâlumâ. Militâra komponente ir ïoti nozîmîga ðajâ degvielas raþoðanas procesâ.

Nacionâlâs Biodîzeïa padomes (NBP) vadîtâjs, paskaidrojot atðíirîbas starp atjaunojamo dîzeli un atjaunojamo degvielu, kas raþota no dzîvnieku taukiem, kâ, piemçram, pârstrâdâts atjaunojamais dîzelis, biodîzelis un citi degvielu veidi, atzîst: “Atjaunojamâ dîzeïa jçdziens tiek izmantots atjaunojamo resursu dîzeïdegvielas aizvietotâ-

Lai izceltu minçto faktu, nesen Dynamic paziòoja par lîguma parakstîðanu ar ASV karaspçku attiecîbâ uz reaktîvo dzinçju degvielas piegâdi. Ar tâdu rîcîbu cenðoties attîstît papildu noieta tirgu Geizmâras iekârtâs raþotajiem rafinçtajiem produktiem. Lai sertificçtu FT reaktîvo dzinçju degvielu, kas derîga B-52 bumbvedçjiem, bija nepiecieðami 7 ga-

53


54

Energoresursi

di. Veicot ðo sertifikâciju, tika izstrâdâti sintçtiskâs degvielas standarti. 500 galonu (1900 litru) reaktîvo dzinçju atjaunojamâs degvielas piegâdei vajadzçtu ievçrojami paâtrinât sertifikâcijas procesu. Geizmâras iekârtas ir izvietotas dienvidu Luiziânâ starp Òûorleânu un Beitonrûþu, netâlu no Interstate 10 (galvenâs transkontinentâlâs automaìistrâles) un Misisipi upes. Izvçle par labu Geizmârai bija kâ kulminâcija rûpîgam novietnes izvçles procesam, kas aptvçra vairâk nekâ 50 daþâdu novietòu izpçti 6 daþâdos ðtatos. Atlases kritçrijos ietilpa apsvçrumi attiecîbâ uz zemes pieejamîbu, kaimiòos esoðo industriâlo objektu izpçti, transporta piekïuvi, pieejamo pakalpojumu un infrastruktûras izpçti. Viens no galvenajiem iemesliem bija ûdeòraþa pieejamîba. Tyson no sava pamatkapitâla ir investçjis Syntroleum Biofining tehnoloìijâs 75 miljonus dolârus, kas paredzçti kopuzòçmuma peïòas nodroðinâðanai. Saskaòâ ar Tyson sniegto informâciju iekârtu sareþìîtais filtrçðanas process uzòçmumam nodroðina iespçju izmantot ne tikai attîrîtos taukus, bet arî netîros - dzeltenos un brûnos taukus, kas rodas âtrâs çdinâðanas restorânu lielajâs cepðanas ierîcçs. Bekona cepðanas procesâ rodas zemâkas kvalitâtes tauki, tie tiek iegûti arî, tîrot restorâna inventâru. Tie ir izteikti netîri dzîvnieku tauki, kas tek pa caurulçm, uzkrâjas un sarec taukainos aizsprostojumos. Tomçr Dynamic Fuels var ðos netîros taukus izmantot rafinçðanas procesam, turklât tâda veida tauki ir ievçrojami lçtâka rûpnieciskâ izejviela. Neraugoties uz apstâkli, ka tâdu tauku attîrîðanai nepiecieðams veikt vairâkus attîrîðanas procesa etapus, Syntroleum var gût ievçrojamu peïòu no veiktajâm darbîbâm.

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Syntroleum izmanto labi zinâmu biznesa modeli, proti, jçlnaftas pârstrâdâtâju modeli. Vispelnoðâkie jçlnaftas pârstrâdâtâji iegulda lîdzekïus sareþìîtu apstrâdes metoþu izveidç, kas no vienas puses tiem sniedz iespçju iegâdâties izteikti zemas kvalitâtes, lçtas rûpnieciskâs izejvielas, bet no otras puses ïauj raþot augstvçrtîgus degvielas produktus. Tas nozîmç, ka saraþotâs produkcijas kvalitâte ir galçji atðíirîga no izmantoto izejvielu kvalitâtes. Vienîgâ lieta, ar ko ðis biznesa modelis atðíiras, ir rûpnieciskâs izejvielas, jo tiek izmantotas atjaunojamâs izejvielas un nevis jçlnafta. Sojas pupiòu eïïas pârstrâdes vietâ tiek izmantotas zemas kvalitâtes un lçtas rûpnieciskâs izejvielas, tâdas kâ putnu tauki, dzeltenie un brûnie tauki, flotâcijas tauki, pârtikas apstrâdes rezultâtâ raduðies atkritumi, kâ arî daþâdi citu veidu tauki, kuru apstrâde iespçjama Tyson veiktajâs operâcijâs. Tyson iecerçtais maisîjums nozîmç savienojumu ar zemas cenas dzîvnieku taukiem, kas paðlaik iegâdâjami par 22 centiem/ lb (48 centi par kilogramu) salîdzinâjumâ ar rafinçto sojas eïïu, kuras pârdoðanas cena ir 48 centi/ lb (105 centi par kilogramu), tâdçjâdi sniedzot iespçju ietaupît vairâk nekâ 50%. Tas ir lîdzvçrtîgi 71 dolâram par (naftas) barelu attiecîbâ pret 155 dolâriem par barelu. Par papildus priekðrocîbu var uzskatît faktu, ka pretçji etanolam un biodîzelim ðîs degvielas transportçðana nebûtu ierobeþota, jo iespçjams izmantot esoðo infrastruktûru. Atskatoties atpakaï ilgtermiòâ, var teikt: par ko gan mçs domâjâm, izmantojot degvielas raþoðanai graudus? Ja lûkojamies uz atjaunojamo dîzeli, kas raþots no dzîvnieku taukiem, varam secinât, ka finansiâli tâds risinâjums ir ievçrojami izdevîgâks.

Taukains un laimîgs

Vai jauns biodegvielas avots?

Dynamic Fuels projekts nav Tyson vienîgais jaunuzsâktais projekts saistîbâ ar dzîvnieku tauku pârstrâdi atjaunojamâ degvielâ. Lîdzîgiem nolûkiem Tyson piegâdâ dzîvnieku taukus arî uzòçmumam ConocoPhillips. Tyson/Syntroleum kopuzòçmums nodarbosies ar patstâvîgu raþojoðu iekârtu izstrâdi, savukârt uzòçmums ConocoPhillips esoðajâs rafinçðanas rûpnîcâs destilçs taukus, kurus piegâdâ uzòçmums Tyson. Rezultâtâ tiks raþots jauktas degvielas produkts, kas pazîstams ar nosaukumu pârstrâdâts atjaunojamais dîzelis. Otra atðíirîba starp abiem uzòçmumiem ir tâda, ka ConocoPhillips atjaunojamâ dîzeïa rafinçðanas procesam nepiecieðami izteikti tîri un lîdz ar to ievçrojami dârgâki dzîvnieku tauki. Uzòçmumâ ConocoPhillips var raþot pârstrâdâtu atjaunojamo dîzeli gan no dârzeòu eïïâm, gan


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Energoresursi

Gatavojot ceïu biodîzelim Apvienotajâ Karalistç 2005. gadâ, atklâjot rûpnîcu Skotijas pilsçtâ Mazervellâ, uzòçmums Argent Energy lielâ apjomâ uzsâka biodîzeïa raþoðanu no taukiem un pârtikas gatavoðanâ izmantotâs eïïas. Ðobrîd uzòçmums raþo vairâk nekâ 950 tonnas biodîzeïa nedçïâ jeb 45 000 tonnas gadâ, kas ir lîdzvçrtîgi 50 miljoniem litru gadâ. Rûpnîcâ tika uzstâdîtas tehnoloìijas, kuras izstrâdâjusi austrieðu firma BioDiesel International.

Stagecoach biodegvielas autobuss Minçtâs tehnoloìijas paredzçtas daþâdu veidu izejmateriâlu lietoðanai, tomçr uzòçmums rûpnieciskâm izejvielâm galvenokârt izmanto tie uzòçmumi, kas vçlas samazinât oglekïa daudzumu. taukus un pârtikas gatavoðanâ lietotâs eïïas, kas ir citu noPaðlaik izmçìinâjuma kârtâ tiek strâdâts kopâ ar uzòçmuzaru raþotie blakusprodukti un kuriem ir izteikti ierobeþots mu Stagecoach, kas ir viens no lielâkajiem autobusu un vapielietojums. Rûpnîcas iekðienç esoðâ laboratorija palîdz gonu operatoriem Apvienotajâ Karalistç, un kura astoòi no kontrolçt un nodroðinât visas raþotâs produkcijas atbilstîbu desmit transporta lîdzekïiem tiek darbinâti ar B100 degvieEN 14214 standartam un lîdz ar to biodîzeïa precîzu atbillas maisîjumu. stîbu noteiktajâm specifikâcijâm. Sadarbojoties Stagecoach un vietçjai austrumu Eirðairas Uzòçmuma plânos ietilpst darbîbas paplaðinâðana visas apgabala padomei, pasaþieri tiek iedroðinâti ðíirot mâjas Apvienotâs Karalistes teritorijas robeþâs, kâ arî pâri okeapstâkïos izmantotâs cepðanas eïïas, lai saòemtu atlaidi ânam. Ðobrîd ir pieðíirta projektçðanas atïauja uzòçmubraucieniem ar autobusiem. Tâpat notiek sadarbîba ar ma otrajai rûpnîcai, kas atradîsies Èeðîras apgabalâ esovienu no vadoðajiem ðíidrâ piena uzòçmumiem Lielbritâðajâ Ellesmçrportâ, kuras ikgadçjais produkcijas apjoms nijâ. Ðobrîd lielai daïai uzòçmumâ esoðo transportlîdzekplânots 170 miljonu litru apmçrâ, tâdçjâdi trîskârtîgi ïu izmanto B5 degvielas maisîjumu, taèu pagâjuðajâ vapârsniedzot esoðâs rûpnîcas ikgadçjâs jaudas. Vienlaikus sarâ tika uzsâkts izmçìinâjuma darbs par procentuâli uzòçmums grasâs paplaðinât savu darbîbu un izveidot augstvçrtîgâku maisîjumu lietoðanu. Laikâ, kad izmçìinârûpnîcu Jaunzçlandç, kur, òemot vçrâ ievçrojamos mâjjums tiks pabeigts, bûs iespçja paplaðinât procentuâli lopu nozares apmçrus valstî, bûtu pieejamas izejvielas augstvçrtîgâku degvielu maisîjumu izmantoðanu lielam lielâ apjomâ. transportlîdzekïu skaitam. Lielâkâ daïa no uzòçmuma saraþotâs produkcijas ðobrîd tiek piegâdâta tâdiem klientiem kâ Shell, Petroplus un Greenergy, kas to sajauc ar minerâldîzeli, rezultâtâ radot degvielas maisîjumu B5. Tomçr ðobrîd palielinâs interese par procentuâli augstvçrtîgâkiem maisîjumiem, tajâ skaitâ par B100, lietoðanu. Vienlaikus savas intereses izteikuði arî

Progress ir atkarîgs no daudziem faktoriem, starp kuriem bûtiskâkais ir ievçrojamais tirgus izkropïojums, ko veicina biodîzeïa straujâ ekspansija no ASV. Ja tâds produkts (biodîzelis) tiek sajaukts ar minerâldîzeli, Amerikas Savienotajâs Valstîs iespçjams saòemt ievçrojamas subsîdijas. Ðî situâcija veicina tirgus cenu bûtisku samazinâðanos. EA

55


56

Energoresursi

arî no dzîvnieku taukiem, taèu no taukiem izgatavotâ dîzeïa raþoðanas procesâ tiek patçrçts mazâks daudzums ûdeòraþa un lîdz ar to ðis variants ir vçlamâks. Lai gan projektâ nav paredzçta jaunu rafinçðanas jaudu radîðana, tomçr tas sniegs pozitîvu ieguldîjumu atjaunojamo degvielu nozares attîstîðanâ. Minçtajos procesos izteikti svarîga ir kvalitâtes kontrole un ConocoPhillips esoðajâm rafinçðanas fabrikâm ir raksturîgas augsta lîmeòa kvalitâtes pârbaudes. Cilvçkiem, kuri savâm automaðînâm izmanto tâdu degvielu, ir ïoti svarîga tâs kvalitâte, turklât tiem darbiniekiem, kuri cenðas pârliecinât cilvçkus iegâdâties ar dîzeli darbinâmas automaðînas, ïoti svarîga ir cilvçku gûtâ pozitîvâ pieredze. Ja cilvçkiem savâs automaðînâs nâksies pildît biodîzeli, kas neatbilst noteiktajâm specifikâcijâm, visdrîzâk viòi gûs negatîvu pieredzi. Nekvalitatîvas degvielas uzpilde vai arî degvielas sasalðana neveicinâs tâs popularitâti un izplatîbu nâkotnç. Lîdz ar to atbilstîba kvalitâtes prasîbâm ir ïoti svarîga un Tyson pastâvîgi nodarbojas ar tâs uzlaboðanu. Attiecîbâ uz atjaunojamâm degvielâm, kvalitâte ir plaðs jçdziens. Pirms daþiem gadiem biodîzeïa nozarç tika veikts pçtîjums un tika konstatçts, ka vairâk nekâ puse biodîzeli raþojoðo uzòçmumu neatbilst BQ9000 noteiktajâm kvalitâtes prasîbâm attiecîbâ uz biodegvielu raþoðanu. Ne vienmçr BQ9000 sertifikâcijas prasîbas saskan ar tâm prasîbas, kuras ir svarîgas automaðînu raþotâjiem un Vides aizsardzîbas aìentûras (VAA jeb EPA) speciâlistiem. Reizçm tâs mçdz bût pat mazâk bargas. Situâciju, kad nozarç esoðajiem uzòçmumiem ir grûti izpildît kvalitâtes prasîbas, varçtu iedomâties strauji augoðâs nozarçs, kurâs galvenokârt darbojas daudzi mazi uzòçmumi un nevis lielie raþotâji. Lai atjaunojamo degvielu izmantoðana gûtu uzticîbu un plaðu pielietojumu lielâ sabiedrîbas daïâ, tai ir nepiecieðama kvalitâtes kontrole. Cilvçkiem ir jâbût pârliecinâtiem, ka vietçjâs degvielas uzpildes stacijâs viòi iegâdâjas labas kvalitâtes dîzeli. Dîzeïdegvielai ir jâdarbojas saskanîgi ar dîzeïdzinçju, tâ nedrîkst patçrçtâjam radît problçmas. Kvalitâtei ir ïoti svarîga nozîme un ConocoPhillips un Tyson strâdâ pie tâ. Pastâv vçl kâda lieta, kas pagaidâm biodîzeïa nozarç nav bijusi atrisinâta, bet ko paredz ðis projekts. Tâ ir produkta plaðâkas izplatîðanas iespçja. Minçtie projekti nav pakïauti ierobeþojumiem, kas saistîti ar biodîzeïa kravu pârvadâjumiem un degvielas sajaukðanu ar ultra zemu sçra dîzeli degvielas maisîðanas stacijâs. Òemot vçrâ daþâdus apsvçrumus attiecîbâ uz cauruïvadiem, lîdz ðim minçtais veids ir bijusi vienîgâ iespçja, kâ samaisît un transportçt dîzeli. Otrâs paaudzes atjaunojamo dîzeli var pârsûknçt pa cauruïva-

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

diem, lîdz ar to pastâv iespçjas tâ plaðai izplatîðanai un lîdzðinçjo izplatîðanas barjeru likvidçðanai. Divi svarîgâkie izaicinâjumi jaunas atjaunojamâs degvielas raþoðanâ ir kvalitâte un piegâde. Aplûkojot konkrçto piemçru, liekas, ka abi minçtie izaicinâjumi tiks veiksmîgi pârvarçti. Analizçjot jautâjumus saistîbâ ar produkta kvalitâti un izplatîðanu, neizbçgami nâkas skart arî ekonomiska rakstura tçmas. Òemot vçrâ enerìçtikas politiku un rûpes par klimata izmaiòâm, kâ arî païâvîbu uz importçto naftu, liekas, ka Tyson noteikti ir izvçlçjies pareizo ekonomiskâs attîstîbas virzienu. Jâcer, ka nâkamo gadu laikâ atjaunojamais dîzelis bûs pieejams tirgû un par to ðobrîd pastâv interese visâ dîzeïa raþotâju nozarç. Atkritumu efektîva izmantoðana un pârvçrðana enerìijâ ir galvenais pluss. Tai nav nepiecieðami kompromisi zemes izmantoðanâ pretçji tam, kâ tas ir, piemçram, degvielas raþoðanai, sçjot labîbu. Cilvçki tiecas pretim idejâm par dzîves cikla zemâm izmaksâm un nelielu ietekmi. Tyson raþoðanas procesos veidojas atkritumi, kurus uzòçmums spçj izmantot lietderîgiem nolûkiem, nevis izsviest laukâ. Uzòçmums NBB ir ieinteresçjies par ConocoPhillips lçmumu izmantot dzîvnieku tauku resursus pârstrâdâta dîzeïa raþoðanai. Tyson un ConocoPhillips agresîvâ veidâ centâs panâkt, lai biodîzelim tiktu noteikta nodokïu atlaide 1 dolâra par galonu (26 centi par litru) apmçrâ. Citi raþotâji pret to iebilst, jo ConocoPhillips jau ðobrîd ir ieguvis tiesîbas saòemt nodokïu atlaidi 50 centu par galonu (13 centi par litru) apmçrâ kâ alternatîvas transporta degvielas raþotâjs, kas ir pârâk liela kompensâcija esoðâm rafinçðanas jaudâm. Apsvçrumi attiecîbâ uz nodokïu atlaidçm ir balstîti uz apsvçrumiem par rafinçðanas jaudâm. Ja raugâmies uz Amerikas Savienoto Valstu degvielas piegâdi, viens no galvenajiem pudeles kakliem piegâdes procesâ ir rafinçðanas jaudas. ASV rafinçðanas rûpnîcas galvenokârt ir izvietotas Meksikas lîèa rajonâ, jo tâ ir vieta, kur lielâ apjomâ ieplûst importçtâ jçlnafta. Taèu ðîs teritorijâs nereti mçdz skart orkâni vai viesuïvçtras. Viesuïvçtru Katrîna un Rita laikâ tika pârrauta visa degvielas padeve. Tâdas katastrofas nodara pârâk lielu postu dîzeïdegvielas nozarei. Tas bija galvenais iemesls, kâpçc dîzeïdegvielas cenas pçc dabas katastrofâm tik izteikti paaugstinâjâs. ASV naftas nozarç pçdçjo 30 gadu laikâ nav uzbûvçta neviena jauna rafinçðanas rûpnîca, savukârt biodîzelim pieðíirtâs nodokïu atlaides ir veicinâjuðas vairâk nekâ 150 jaunu biodîzeïa rûpnîcu atvçrðanu visâ valsts teritorijâ pçdçjo trîs gadu laikâ. Biodîzeïa rûpnîcu celtniecîba rezultçjusies atjaunojamo rafinçðanas jaudu


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

pievienoðanai valsts degvielas piegâdes jomai. Esoðâs rafinçðanas rûpnîcas savâ darbîbâ izmanto maksimâlâs jaudas. Lîdz ar to, pieðíirot pârstrâdâtajam atjaunojamajam dîzelim nodokïu atlaidi 1 dolâra par galonu (26 centi par litru) apjomâ, valsts îstenotâ enerìçtikas vai fiskâlâ politika nav uzskatâma par pârdomâtu, jo rafinçðanas jaudas tâdâ veidâ netiek palielinâtas. Drîzâk ðî politika ir neveiksmîga, jo bûtîbâ paredz, ka nodokïu maksâtâju nauda tiek atdota kâdam no pasaules bagâtâkajiem privâtâ sektora uzòçmumiem. Tâda rîcîba ir nekorekta, jo rada atjaunojamâ biodîzeïa rafinçðanas jaudu samazinâðanu saistîbâ ar atjaunojamo tauku un eïïu pazeminâtajâm cenâm, faktiski izmantojot izteikti lielos apmçros pieejamos izejmateriâlus, kurus biodîzeïa raþotâji varçtu izmantot rafinçðanai. Summas apmçram par pârstrâdâtu atjaunojamo dîzeli jâbût 50 centiem par galonu, savukârt par pilnîbâ atjaunojamu dîzeli - 1 dolâram par galonu. Nodokïu atlaiþu sistçmai atjaunojamam dîzelim jâbût lîdzîgai kâ nodokïu atlaidçm biodîzelim, kam tiek piemçrotas divu veidu atlaides - 50 centu apjomâ biodîzelim un 1 dolâra apmçrâ agrobiodîzelim.

Kïûstot treknâkiem Lai gan piesardzîgi, tomçr atzinîba par labu jaunajiem projektiem, kâ, piemçram, Tyson projektam, pieaug. Lielâkâ daïa cilvçku domâ, ka atjaunojamâ dîzeïdegviela tikai daïçji var samazinât mûsu atkarîbu no importçtâs naftas. Saglabâjot esoðos raþoðanas un izmantoðanas apjomus, ðî daïa ir ïoti neliela. Vai tâs apmçru iespçjams palielinât? Situâcijai viennozîmîgi ir plaðas iespçjas mainîties. Atbilde ðajâ jautâjumâ atkarîga no valsts pârvaldes un ekonomikas politikas. ASV valdîbas politikas nostâja orientçta uz to, lai lîdz 2020. gadam 20% no visa patçrçtâ degvielas daudzuma veidotu degviela, kas iegûta no atjaunojamajiem resursiem. Tas ir nopietns izaicinâjums. Jautâjumi, kuri visbieþâk tiek uzdoti, ir - vai cilvçki iegâdâsies tâdu degvielu un vai pârstrâdes uzòçmumi ðajâ situâcijâ var gût peïòu? Tâdi uzòçmumi kâ Tyson, Syntroleum un ConocoPhillips spçs ilgâk noturçties rentabilitâtes zirga mugurâ nekâ citas firmas, jo viòiem jau pieder rafinçðanas infrastruktûra un dzîvnieku produkcijas atkritumu plûsma. Runâjot par Tyson veiksmi, jâteic, ka uzòçmuma pozîcijas tirgû ir ievçrojami labâkas nekâ caurmçra rietumu vidienes fermerim ar sojas pupiòu pârstrâdi. EA Sagatavoja Lîga Zeikate

Energoresursi

57


58

Visnopietnâkâ enerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

Aizvakardienas joki *** Lielpilsçta. Vîrietis sçþ auto sastrçgumâ. Pie maðînas loga kâds klauvç. Ðoferis atver logu, un ârâ stâvoðais vîrietis saka: - Redziet, teroristi saòçmuði par íîlnieku valsts finanðu ministru un pieprasa 5 miljonus latu izpirkuma maksu. Ja nç, viòi draud ministru apliet ar benzînu un aizdedzinât. Mçs nolçmâm apstaigât maðînas un lûgt ziedot, cik kurð var. - Hmm...es domâju, ka kâdus 5 litrus droði varu iedot!

*** Pçc banku krîzes. Pagalmâ satiekas divi sçtnieki, un viens otru cîtîgi vçro. - Man jûsu seja liekas pazîstama... - Jâ, man arî liekas, ka esmu jûs redzçjis. - Kurâ bankâ jûs agrâk strâdâjât?

*** Telefona saruna: - Labdien, vai banka? - Jâ. - Vai var pie jums paòemt kredîtu? - Var! - Vai var uz zemiem procentiem? - Protams! - Un bez pirmâs iemaksas? - Kâda runa! - Un bez íîlas? - Jâ. - Vai ar jums viss kârtîbâ? Valstî taèu ir krîze! - Pastâstiet man par to ko vairâk, lûdzu, jo mûs jau septîto dienu klienti neizlaiþ no bankas!

- Labi, es arî paçst gribu! Iedodiet naudu, ieðu uz restorânu! - Jums ir bankas karte, samaksâsiet ar VISA, jo naudu iedot nevaram! Klients (jau pamatîgi saniknots): - Iedodiet man naudu! Varbût es gribu paòemt prostitûtu! Kasiere, norâdot ar roku uz operatorçm: - Lûdzu, izvçlieties!

*** Satikuðies divi birþas darboòi: - Krîzes dçï es naktîs nevaru gulçt! - Es guïu kâ bçrns... - Nevar bût! - Jâ, ik pa stundai pamostos un raudu.

*** Kâda uzòçmuma autoatbildçtâjs: - Labdien, jûs esat piezvanîjis pa telefonu 555-66-77! Pârliecinieties, ka jûsu telefons darbojas tonâlajâ reþîmâ! Ja vçlaties uzzinât, kâpçc mçs jums nemaksâjam, nospiediet ciparu 1! Ja vçlaties uzzinât, cik ilgi mçs jums nemaksâsim, nospiediet taustiòu 2! Ja vçlaties runât ar operatoru, nospiediet taustiòu 3, tas bûs maksas savienojums!

*** Darba intervijâ: - Jûs minçjât, ka esat strâdâjis par pianistu bordelî... - Lieta tâda, ka es biju baòíieris, bet to îpaði negribçju afiðçt.

*** *** Uz banku atnâcis klients un vçlas izòemt naudu. Kasiere: - Naudas nav! - Man ïoti vajag, - klients atbild. - Kâpçc? - Jâsamaksâ par dzîvokli. - Samaksâjiet caur Internetbanku!

Vîrietis atnâcis uz banku pie konsultanta: - Es gribçtu uzsâkt mazu biznesu. Ko man darît? - Nopçrciet lielu biznesu un pagaidiet!

*** Sakarâ ar finanðu krîzi visâ pasaulç tuneïa galâ tiks izslçgta gaisma, lai ietaupîtu elektroenerìiju.


EA 2008/10  
EA 2008/10  

Žurnāla Enerģētika un Automatizācija 2008. gada 10. numurs

Advertisement