Page 1


Saturs

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Enerìçtika un Automatizâcija Profesionâls þurnâls par enerìçtiku un automatizâcijas risinâjumiem Iznâk 10 reizes gadâ

08/2009 (novembris) Jaunais un aktuâlais Nozaru jaunumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .6

Nâkoðais E&A numurs – 2008. gada decembrî

18. lpp.

MIL reì. nr. 000702573

Energoefektivitâte

Izdevçjs SIA Haidenfelde

Atjaunojamo energoresursu izmantoðanas iespçjas Redakcijas adrese:

un ðíçrðïi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .18

Ausekïa ielâ 3 - 111 Rîgâ, LV-1010

Kâ iedzîvotâjiem sagatavoties mâjas

Tâlrunis 67324667

renovâcijas uzsâkðanai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .30

Fakss 67324668

30. lpp.

Strauji palielinâs siltumenerìijas tarifi – ko darît? . . . . . . . .32

E-pasts: ea@baltenergy.com http://www.baltenergy.com

Galvenais redaktors

Elektroenerìçtika

Andrejs Vasiïjevs

Labâkâ elektroenerìijas sistçma attîstîbâ esoðajai pasaulei . .34

Mob. t. 29483500

Vai varam atgût Staburagu? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .38

Atbildîgais redaktors Ivars Ðèegoïihins

42. lpp.

Daina EL realizçtie projekti atkal starp labâkajiem . . . . . . . .42

Tâlrunis 67324680 Mob. t. 26535806

Siltumenerìçtika

Reklâma Ivars Nececkis

Jaunâ Íeguma katlumâja siltumu raþos ar ðíeldu . . . . . . . .44

Mob. t. 29410490

Þurnâlu var abonçt AC Diena un

Ìeotermâlie siltumsûkòi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .46

44. lpp.

Latvijas Pastâ, indekss 2174

Ja nav norâdîts savâdâk, þurnâlâ

Energoresursi

izmantotas fotogrâfijas no izdevçja,

rakstu

autoru

un

firmu

Enerìçtiskâs ðíeldas raþoðana un izmantoðana . . . . . . . . . .50

arhîviem. Autorrakstos par vizuâlâ materiâla autortiesîbâm ir atbildîgs raksta autors.

Pârpublicçðana tikai ar izdevçja

Tehnoloìijas

46. lpp.

Presçto cauruïvadu sistçmas – âtra, tîra un droða alternatîva

rakstisku atïauju. Citçjot atsauce obligâta.

lodçðanai un metinâðanai . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .56

Par rakstos pausto faktu un datu pareizîbu atbild to autori.

Visnopietnâkâ enerìçtika

Þurnâla Interneta versija:

Aizvakardienas joki . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .58

www.baltenergy.com

50. lpp.

5


Nozaru jaunumi

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

ENERÌÇTIKAS POLITIKA Cieðâka kïûst Latvijas un Krievijas ekonomiskâ sadarbîba 10. novembrî Ekonomikas ministrijas valsts sekretârs Anrijs Matîss piedalîjâs Ekonomiskâs sadarbîbas darba grupas sanâksmç, kas norisinâjâs Latvijas un Krievijas starpvaldîbu komisijas sçdes priekðvakarâ Maskavâ. Darba grupas ietvaros tika pârrunâti jautâjumi par daþâdâm ekonomiskâs sadarbîbas paplaðinâðanas iespçjâm, tai skaitâ tûrisma, enerìçtikas un inovâciju jomâ. Tikðanâs laikâ puses ar gandarîjumu atzina, ka arvien cieðâka kïûst Latvijas un Krievijas ekonomiskâ sadarbîba un strauji pieaug abu valstu ârçjâs tirdzniecîbas darîjumu skaits. Darba grupas ietvaros puses pârrunâja sadarbîbas jautâjumus tûrisma jomâ un secinâja, ka tâ ir viena no visstraujâk augoðajâm abu valstu sadarbîbas nozarçm. Paredzçts, ka tuvâkajâ laikâ Latvija un Krievija parakstîs starpvaldîbu vienoðanos par sadarbîbu tûrisma jomâ. Bûtiska uzmanîba Darba grupas tikðanâs laikâ tika veltîta enerìçtikas jautâjumiem un puses atzina, ka arî turpmâk jânostiprina partnerattiecîbas elektroenerìijas piegâdes droðîbas jautâjumos un jâstiprina sadarbîba enerìçtikas jomâ. Tikðanâs laikâ puses vienojâs arî par cieðâku sadarbîbu inovâciju jomâ un atbalstîja ieceri kopîga inovâciju centra izveidei, kas ïautu attîstît Latvijas un Krievijas inovatîvo uzòçmumu sadarbîbu Eiropas Savienîbas ietvaros. 11. novembrî Krievijâ, Maskavâ notika Latvijas un Krievijas starpvaldîbu komisijas ekonomiskâs, zinâtniski tehniskâs, humanitârâs un kultûras sadarbîbas jautâjumos 2. sçde. Starpvaldîbu komisijas Latvijas puses lîdzpriekðsçdçtâjs ir finanðu ministrs Atis Slakteris. Pirmâ Latvijas un Krievijas starpvaldîbu komisijas sçde notika 2007. gada 20. jûlijâ Rîgâ. Vienlaikus, no 10. lîdz 12. novembrim Maskavâ notika Starpinstitûciju konsultatîvâ sanâksme par statistikas datu salîdzinâðanas jautâjumiem, kurâ piedalijâs Ekonomikas ministrijas Ârçjo ekonomisko attiecîbu un tirdzniecîbas politikas departamenta direktora vietnieks Aivars Gulbis.

Pçdçjo gadu laikâ Latvijas eksports uz Krieviju strauji palielinâs, ieòemot nozîmîgu vietu Latvijas ârçjâs tirdzniecîbas bilancç. Centrâlâs statistikas pârvaldes dati liecina, ka 2007. gada beigâs, kâ arî 2008. gada 1. pusgada beigâs Krievija bija Latvijas 3. lielâkais eksporta un 3. lielâkais importa partneris. Galvenâs Latvijas eksporta preces uz Krieviju bija maðînas un mehânismi, medikamenti, pârtikas preces un metâlizstrâdâjumi. Savukârt, galvenâs Latvijas importa preces no Krievijas bija minerâlie produkti, metâli un to izstrâdâjumi, koksne. Latvijas Bankas informâcija liecina, ka 2008. gada 1. pusgada beigâs Krievija bija 7. lielâkais investors pçc uzkrâtâs tieðâm investîcijâm Latvijâ.

Baltijas Ekonomikas Forums Ðâ gada 3. un 4. novembrî Rîgâ notika ikgadçjais Baltijas Ekonomikas Forums, kura tematika ðogad tika veltîta energoefektivitâtei un atjaunojamiem energoresursiem. Forumâ bija pârstâvçtas energoapgâdes un energopakalpojumu sniedzçju firmas Baltijas valstîs, ministriju, vçstniecîbu, aìentûru un paðvaldîbu pârstâvji. Rîgas enerìçtikas aìentûras (REA) aktivitâtes mâju energoauditu organizçðanâ un çku renovâcijas sagatavoðanâ prezentçja REA Uzraudzîbas padomes priekðsçdçtâjs Ivars Gaters.

ELEKTROENERÌÇTIKA EM nodod saskaòoðanai MK noteikumu projektu jaunu elektroenerìijas raþoðanas jaudu konkursam Ekonomikas ministrija nodevusi starpinstitûciju saskaòoðanai Ministru kabineta noteikumu projektu Noteikumi par ievieðamâs elektroenerìijas raþoðanas jaudas apmaksas konkursu, kas nosaka konkursa organizçðanas nosacîjumus jaunu elektroenerìijas raþoðanas jaudu ievieðanai Latvijâ energoapgâdes droðuma paaugstinâðanai. Konkursa nosacîjumi paredz, ka elektroenerìijas raþoðanas bâzes jaudas tiek ieviestas ne vçlâk kâ lîdz 2015. gada 30.jûnijam un tâs nodroðina enerìçtiskâ iekârta, kurâ kâ primârais enerìijas avots tiek izmantots cietais kurinâmais un vismaz 10% no primârâ enerìijas avota kopçjâ izmantotâ apjoma elektrostacijâ jâbût Latvijas izcelsmes. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) uzskata: „Valdîbai, vçrtçjot labâkos risinâjumus, viennozîmîgi jâ-

7


8

Nozaru jaunumi

òem vçrâ ne tikai prognozçto elektrîbas jaudu iztrûkums nâkotnç, bet arî nepiecieðamîba paaugstinât valsts energoapgâdes droðîbu, ko var panâkt tikai daþâdojot energoresursus. Lîdz ar to optimâlâkais risinâjums ðobrîd ir cietâ kurinâmâ elektrostacijas celtniecîba Kurzemç.” Konkursa priekðmets ir jaunas ievieðamâs elektroenerìijas raþoðanas jaudas apmaksa, kas tiek noteikta kâ fiksçts gada maksâjums par katru elektrostacijâ pieejamo megavatu. Konkursa rezultâtâ jaudas maksâjumu par ieviestâm elektroenerìijas raþoðanas jaudâm veic ne ilgâk kâ desmit gadus. Konkursa uzvarçtâjam jâievieð elektroenerìijas raþoðanas bâzes jaudas ne mazâk kâ 400 megavatu apmçrâ. Elektroenerìijas raþoðanas bâzes jaudas jânodroðina ne vairâk kâ diviem elektroenerìijas raþoðanas blokiem, kas pieejami 6000 stundas gadâ, un viena enerìçtiskâ bloka apmçrs nevar pârsniegt 400 MW. Konkursu plânots izsludinât ne vçlâk kâ 2009. gada 2. janvârî. Konkursa rezultâti tiks paziòoti ne vçlâk kâ divpadsmit mçneðu laikâ no konkursa izsludinâðanas dienas. Konkursu organizçs Sabiedrisko pakalpojumu regulçðanas komisija. Lai piedalîtos konkursâ, pretendentam jâatbilst sekojoðiem 3 atlases kritçrijiem - pçdçjo 10 gadu laikâ no piedâvâjuma iesniegðanas dienas tam jâbût reìistrçtam ES, PTO, EEZ vai EFTA dalîbvalstî; pret pretendentu nevar bût ierosinâta maksâtnespçjas procedûra vai tâ saimnieciskâ darbîba nevar bût apturçta vai pârtraukta; kâ arî pieteikuma iesniegðanas brîdî pretendentam nevar bût nodokïu vai valsts sociâlâs apdroðinâðanas obligâto iemaksu parâdu Latvijâ vai citâ valstî, kurâ tas ir reìistrçts.

Rîga iegûst starptautisku balvu par Dzelzceïa tilta izgaismojumu 29. oktobrî starptautiskâ konkursâ The International. City. People. Light. Award 2008 Rîga saòçma balvu par otro labâko pilsçtas izgaismojumu. Dzelzceïa tilta izgaismojums pâr Daugavu tika atzîts par vienu no labâkajiem pilsçtvides gaismas projektiem pasaulç. Ðo konkursu jau treðo gadu pçc kârtas organizç Starptautiskâ pilsçtu apgaismojuma asociâcija (Lighting Urban

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Community International Association jeb LUCI) sadarbîbâ ar kompâniju Philips. Rîgu svinîgâs apbalvoðanas ceremonijâ San Lui Potosi pilsçtâ Meksikâ pârstâvçja Rîgas domes priekðsçdçtâja vietnieks Almers Ludviks (LPP/LC). Pirmo vietu ðogad ieguva Dienvidkorejas galvaspilsçta Seula, savukârt treðo vietu Ðveices pilsçta St. Gallçna. A.Ludviks atzîmç, ka „starptautiskâ balva ir vçl viens nozîmîgs solis, ko esam spçruði Rîgas un Latvijas atpazîstamîbas veicinâðanâ starptautiskajâ vidç. Tâ ir arî lieliska dâvana mûsu valsts 90. jubilejâ”. LUCI apvieno 53 pasaules pilsçtas, kas pârstâv piecus pasaules kontinentus un tâs mçríis ir veicinât gaismas kâ pilsçtas ilgspçjîgas attîstîbas instrumenta izmantoðanu. Rîga ðogad konkursâ piedalîjâs pirmo reizi un tika vçrtçta lîdzâs tâdâm pilsçtâm kâ Liona (Francija), Maskava (Krievija), Santpaulo (Brazîlija), Stokholma (Zviedrija), Karlsrûe (Vâcija), Glâzgova (Lielbritânija) un citâm, kopskaitâ 27 pasaules pilsçtâm. A. Ludviks norâda uz projekta pasûtîtâja - Latvijas Dzelzceïa un Rîgas domes pilsçtvides dizaina speciâlistu îpaðajiem nopelniem projektâ un puðu cieðo sadarbîbu, kas bija galvenais veiksmes faktors. Latvijas Dzelzceïð, izgaismojot tiltu, veicis milzîgu ieguldîjumu pilsçtas nakts ainavâ un vistieðâkâ veidâ veicinâjis Rîgas pilsçta atpazîstamîbu,” uzver A. Ludviks. Konkursâ iesniegtos gaismas projektus vçrtçja neatkarîga þûrijas komisija deviòu cilvçku sastâvâ un to vadîja Starptautiskâs ainavu arhitektûras federâcijas pârstâve Karola Vingrena (Carola Wingrena). Þûrijas komisija atzina, ka Rîgas projekts - Dzelzceïa tilta izgaismojums pâr Daugavu ir lielisks integrçtas pieejas piemçrs - apgaismojums vienlîdz veiksmîgi kalpo gan objekta orientâcijas un identifikâcijas mçríiem, gan arî kâ unikâla pilsçtvides komponente palîdz veidot pilsçtas tçlu. Jâatzîmç, ka projekta izmaksas 280 tûkstoðu latu apmçrâ tika segtas no Latvijas Dzelzceïa budþeta un projekta realizâcijâ piedalîjâs uzòçmumi Jumiks un Kolorîts.

Vâcijas kompânija izrâda interesi par jaunceïamo Liepâjas ogïu staciju Vâcijas enerìçtikas kompânija E.ON Ruhrgas International izrâda interesi par jaunceïamo Liepâjas ogïu staciju un uz-


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

sâkusi sarunas ar Ekonomikas ministriju, raksta laikraksts Dienas Bizness. Kâ uzsver ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), òemot vçrâ energoresursu un jaunâs stacijas bûvniecîbas izmaksas, visreâlâkais Latvijas ðodienas risinâjums ir ogïu stacija, kas, visticamâk, atradîsies Liepâjâ. “Par ðo staciju jau tagad savu interesi ir izrâdîjuðas vairâkas starptautiskas energokompânijas, tai skaitâ E.ON Ruhrgas International,” laikrakstam apstiprinâja Ekonomikas ministrijas Enerìçtikas departamenta direktors Uìis Sarma. “Baltijas enerìçtikas tirgus mûs interesç. Mçs jau apmçram desmit gadus esam pârstâvçti reìiona lielâkajos dabasgâzes uzòçmumos. Tomçr attiecîbâ uz jauno ogïu staciju Liepâjâ mûsu uzòçmuma politika ir tâda, ka mçs sarunu procesa laikâ nekâdus komentârus nesniedzam,” uzsvçra E.ON Ruhrgas International pârstâvniecîbas vadîtâjs Baltijas valstîs Mario Nullmeiers. Kâ raksta Dienas Bizness, tomçr par faktu, ka lielo vâcu energouzòçmumu interesç ne tikai Baltijas gâzes, bet arî elektroenerìijas tirgus, liecina kaut vai fakts, ka kopð 2005. gada E.ON Ruhrgas International pieder arî 20% Lietuvas sadales tîklu uzòçmuma RST akciju. E.ON Ruhrgas International ir Eiropas lielâkâ privâtâ energouzòçmuma E.ON, kas, kâ liecina uzòçmuma 2008.gada pirmâ pusgada finanðu dati, ðo gadu varçtu beigt ar 80 miljardu eiro (56 miljardu latu) lielu apgrozîjumu, meitas uzòçmums. Tam pieder arî 47,23% Latvijas gâzes akciju, kâ arî 6% Krievijas enerìçtikas milþa Gazprom akciju.

SILTUMENERÌÇTIKA Pabeigta siltinâðana pirmajâ daudzdzîvokïu namâ Bauskâ Remontdarbi beiguðies vienîgajâ Bauskas privâto îpaðnieku daudzdzîvokïu mâjâ, kuras dzîvokïi ir privatizçti, - Stacijas ielâ 5. No simtiem siltinâto namu visâ Latvijâ ðî ir vienîgâ mâja Bauskâ, kur veikta pilnîga fasâdes siltinâðana. Ziòo laikraksts Bauskas dzîve. Paveikto ïoti atzinîgi vçrtçja Bauskas Domes priekðsçdçtâja Ârija Gaile: «Jûs esat veikuði siltinâðanu un izdaiïojuði arî pilsçtu. Jûs esat pirmie, kas ne tikai uzdod jautâjumu «Vai tas ir jâdara?», bet arî patiesi esat to paveikuði.»


10

Nozaru jaunumi

Dzîvokïu îpaðnieku biedrîbas Stacijas 5 valdes priekðsçdçtâjs Jânis Liepiòð stâsta: «Sapnis beidzot realizçts. Jau tagad jûtam, ka varam ietaupît, katlâ spçjam uzturçt zemâku temperatûru. Gala istaba vienâ dzîvoklî vienmçr bijusi sâpju bçrns, bet tagad regulâri ir 21 grâda temperatûra. Savulaik veiksmîgi sakârtojâm apkures sistçmu, un tas mums ïauj veiksmîgi ietaupît. Ja mums bûtu kâds apsaimniekotâjs, diez vai tâ savâktos, taèu tagad nâkas paðiem par sevi rûpçties.» Dzîvokïu îpaðnieku biedrîbas Stacijas 5 valdes locekle Velga Zolberga ir apmierinâta, ka darbi beiguðies: «Ðis gads bija grûts. Jâpasakâs mûsu mâjas pensionâriem, kas piekrita un arî godîgi maksâ, kâ arî firmas Saules pilsçta darbiniekiem un darbu vadîtâjam Aivaram Berlinskim. Labu atbalstu saòçmâm arî no Domes amatpersonâm.» Velga veikusi nelielus aprçíinus un pârliecinâjusies, ka ietaupîjums jau ir - pçrn oktobrî bija lîdzîgi laikapstâkïi un gâzes patçriòð pârsniedza 2000 kubikmetru, ðogad - 1570. Speciâlisti prognozçjot, ka îstais ieguvums bûðot pçc vairâkiem mçneðiem, kad no sienâm izgaros mitrums. Nama iedzîvotâja pensionâre Aija Lûíe priecâjas par padarîto: «Josta gan nedaudz bûs jâsavelk, maksâjot kredîtu, bet jau tagad jûtams komforts.» Celtnieki esot solîjuði vismaz 30 - 40 procentu ietaupîjumu no siltinâðanas, îpaði aukstâkâ laikâ. Stacijas ielâ 5 maksa par siltumu oktobrî bijusi 0,49 lati par kvadrâtmetru, bet netâlajâ Rundâlç 0,94 lati par kvadrâtmetru. Jânis Liepiòð nedomâ apstâties. Remonta laikâ parâdîjuðâs problçmas ar lietusûdeni. Ir doma par naudu, ko no Domes iegûs kâ lîdzfinansçjumu çkas renovâcijai, sakârtot drenâþas sistçmu: «Naudu nedrîkst turçt maisâ, tâ jâizmanto.»

Gulbenç gâzes katlu dabû zem jumta Laikraksts Dzirkstele ziòo, ka Gulbenç, Nâkotnes ielâ, blakus SIA Vidzemes enerìija kantorçkai vieta atrasta jaunajam gâzes katlam. Pamazâm tas iegûst jumtu, zem klajas debess katlam nebûs jâstâv. Turpmâk tiks labiekârtota apkârtne, jo jumta likðanas gaitâ teritorija ir dubïaina. SIA Vidzemes enerìija pârstâvis Mindaugs Nevardausks Dzirksteli informç - kâ jau plânots, jauno katlu ekspluatâcijâ nodos 1. decembrî. Ar ðo datumu Gulbenç spçkâ stâsies arî jaunais siltuma tarifs - 43,96 lati pat megavatstundu siltuma bez pievienotâs vçrtîbas nodokïa lîdzðinçjo 28,16 latu vietâ.

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

“Katls paredzçts tâ saucamajâs pika stundâs, kad pilsçtâ pietrûks jaudu, lai ar siltumu nodroðinâtu visus klientus,” saka M. Nevardausks. Ðobrîd Gulbeni ar centralizçtu siltuma padevi nodroðina Nâkotnes un R. Blaumaòa ielas katlumâjas, kâ arî siltumu pilsçtai pârdod SIA Konto. Jau rakstîjâm, ka gâzes katls sarûpçts, jo mînus 10 grâdos un zemâkâ temperatûrâ siltuma Gulbenç var pietrûkt. Katls ir arî kâ rezerves variants, ja rodas avârija kâdâ no pilsçtas centralizçtâs siltumapgâdes katlumâjâm. SIA Vidzemes enerìija katlu apkurei ar saðíidrinâto gâzi iegâdâjâs par 180 000 latiem.

Jelgavâ apkure - 20 santîmu kvadrâtmetrâ Lielâkâ daïa Jelgavas daudzdzîvokïu namu iedzîvotâju saòçmuði ðoruden pirmos rçíinus par apkuri, ko pilsçtâ pieslçdza oktobrî. Apkopotâ informâcija liecina, ka vidçjâ maksa par siltumu iepriekðçjâ mçnesî bijusi 20 santîmu par kvadrâtmetru. Vçsta laikraksts Zemgales ziòas. Kâ Zemgales ziòâm stâsta SIA Fortum Jelgava komunikâciju vadîtâja Guntra Matisa, 0,201 lats ir vidçjâ kvadrâtmetra apsildes cena Jelgavâ periodâ no 15. lîdz 31. oktobrim. Noskaidrots, kâdas bijuðas apkures izmaksas daþâdâs pilsçtas vietâs. Piemçram, Lielâs ielas 3. namâ apsilde sâkta 14. oktobrî, tur kvadrâtmetra apkures izmaksas ir 0,331 lats par dzîvojamâs platîbas kvadrâtmetru. Lielajâ ielâ 10 apkuri pieslçdza 20. oktobrî, tur kvadrâtmetra apsilde izmaksâjusi 0,19 latu. Sudrabu Edþus ielâ 4 radiatoros siltums parâdîjâs 16. oktobrî, tur, kâ liecina Zemgales ziòu rîcîbâ esoðâ informâcija, apkures izmaksas oktobrî bijuðas vienas no augstâkajâm - 0,406 lati kvadrâtmetrâ. Lidotâju ielâ 2 apkuri pieslçdza 20. oktobrî, un par kvadrâtmetra apsildi ðîs mâjas iedzîvotâji uzòçmumam Fortum Jelgava maksâs 0,254 latus par katru kvadrâtmetru. Mâtera ielâ 31 siltums ir no 21. oktobra, tur kvadrâtmetra apkures izmaksas oktobrî ir 0,207 lati. Vismazâk par oktobrî saòemto siltumu maksâs 4. lînijas 1. mâjas iedzîvotâji. Tas ir energoefektivitâtes projektâ pçrn


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

renovçtais un siltinâtais nams. Ðajâ çkâ apkuri pieslçdza jau 1. oktobrî, tomçr tâs izmaksas salîdzinoði zemas 0,125 lati par kvadrâtmetru.

Skujenes pagastâ problçmas sagâdâ malkas iegâde Laikraksts Druva ziòo, ka Skujenes pagastâ ik gadu palielinâs to iedzîvotâju skaits, kuri nespçj sagatavot malku ziemai. Malka kïûst dârgâka, maksâtspçja krîtas. Paðvaldîbas sociâlâ darbiniece Biruta Bebriða atzîst, ka ðogad ðî problçma ir vçl aktuâlâka nekâ lîdz ðim. Bezdarbs, naudas trûkums un alkohols bieþi vien ir iemesls tam, ka cilvçki ziemu spiesti pavadît neapkurinâtâs telpâs. “Tieðâm daudziem pagasta ïaudîm vçl joprojâm nav sagâdâts kurinâmais. Un galvenokârt tiem, kuriem diezgan bieþi patîk iedzert. Ir pat tâdi, kuri nav maznodroðinâtie, bet tik un tâ malku nav sagâdâjuði. Ðajâ sakarâ problçmu ir daudz. Ir gadîjies, ka malku paði pievedam un sakâm, ka var samaksât kaut pa daïâm, taèu tik un tâ atrodas daudz citu vajadzîbu, kur viòi ðo naudu iztçrç. Ir pensionâre, kura ar naudu palîdz pieauguðiem bçrniem - meitai un dçliem, bet pati malkas iegâdei naudu neatlicina,” saka sociâlâ darbiniece un stâsta, ka paðvaldîbai ðobrîd nav malkas, kuru piedâvât pagasta ïaudîm. Ja to pçrk no privâtiem, tad ir jâbût spçjîgam visu naudas summu samaksât uzreiz. “Malka tagad nav lçts prieks. Un var arî saprast tos, kuri malku tirgo. Viòi grib samaksu par piegâdâto kurinâmo saòemt uzreiz. Bet ðî situâcija ir gana nopietna. Kâdâ ìimenç aug mazs bçrns, un redzu, ka arî viòiem nav malkas. Nenâk un neko paðvaldîbai neprasa, bet redzu, ka viòi no pagasta dzîvokïa, ko mçs remontçjam, nes izlauztos grîdas dçïus un kurina. Aiznesâm mâmiòai elektrisko plîtiòu, lai vismaz var kaut ko uzsildît vai uzvârît. Problçmu ir daudz, un ne jau viens sociâlais darbinieks visu var atrisinât,” saka B. Bebriða un uzsver, ka paðvaldîba par ðo jautâjumu domâ. Maznodroðinâtie, invalîdi, pensionâri, kuriem îpaðumâ nav izstrâdâjams meþs un kuru ienâkumi ir mazâki par 130 latiem mçnesî, no paðvaldîbas saòem vienreizçju 45 latu kompensâciju malkas iegâdei. “Tiesa, par 45 latiem var iegâdâties tikai trîs kubikmetrus malkas. Tas nav daudz, un viòiem tik un tâ jâdomâ, kâ kurinâmo sagâdât vçl papildus,” saka B. Bebriða un atklâj, ka malku nesagâdâ un pieaug tâs zâdzîbu skaits. “Grûti spriest, par ko domâ cilvçki, dzîvodami laukos - malkas vi-


12

Nozaru jaunumi

òiem nav, dârzus teju vairs neviens centrâ dzîvojoðs neiekopj. Protams, tad ir jautâjums - kâ dzîvot,” saka Skujenes pagasta sociâlâ darbiniece.

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

13. novembrî Ventspils pilsçtas domes Ekonomikas un budþeta komisija izskatîja iespçju rezervçt lîdzekïus 2009.gada budþetâ îstermiòa aizdevuma pieðíirðanai PSIA Pârventas siltums Ls 1 800 000 apmçrâ mazuta iegâdei.

mumi spçtu nodroðinât rentablu uzòçmuma darbîbu. Neveicot ðobrîd izdevîgo papildus mazuta iepirkumu, bet saglabâjot no 2008. gada 1. septembra spçkâ esoðo, paðreizçjo tarifu 38,90 Ls/MWh (bez PVN), kurð spçj nosegt mazuta iepirkuma cenu 209 Ls/t, siltumapgâdes uzòçmumiem 2009. gadâ nâktos strâdât ar zaudçjumiem. Pçc PSIA Pârventas siltums sniegtâs informâcijas, neveicot papildus mazuta iepirkumu ( t.i. izmantojot esoðos krâjumus, kas ir pietiekami lîdz 2009. gada aprîlim), uzòçmumam vidçjâ mazuta krâjumu cena 257 Ls/t par 48 Ls/t pârsniegtu paðreiz tarifâ iekïautâs izmaksas, tâpçc tarifu pieaugums bûtu neizbçgams. Pçc abu siltumapgâdes uzòçmumu sniegtajiem aprçíiniem paðvaldîbas aizdevums mazuta iegâdei nodroðinâtu vidçjo mazuta krâjumu cenu ~ 200 Ls/t.

Komisija nolçma skatît jautâjumu atkârtoti pçc nedçïas, kuras laikâ uzòçmumam PSIA Pârventas siltums uzdots sagatavot vairâkus iespçjamos aizdevuma atmaksas variantus.

Gadîjumâ, ja paðvaldîba apstiprinâs aizdevuma pieðíirðanu, tâ izskata iespçju vçrsties pie abiem siltumapgâdes uzòçmumiem ar ieteikumu saglabât lîdzðinçjos, 2008. gada 1. septembrî apstiprinâtos tarifus.

ENERGORESURSI Ventspils paðvaldîba izskata jautâjumu par aizdevumu PSIA Pârventas siltums mazuta iegâdei

Tâpat 13. novembrî Ventspils pilsçtas domes Iepirkumu komisijâ tika izskatîti konkursa Par tiesîbâm saòemt iepirkumu 2000 - 10 000 t mazuta M-100 piegâdei iesniegtie piedâvâjumi. Saskaòâ ar konkursa rezultâtiem ðobrîd PSIA Pârventas siltums bûtu iespçjams iegâdâties mazutu par salîdzinoði izdevîgu tirgus cenu - 134 Ls/t (244,5 USD/t). Veicot 10 000 tonnu mazuta iepirkumu, abi siltumapgâdes uzòçmumi - PSIA Ventspils siltums un PSIA Pârventas siltums - tiktu nodroðinâti ar mazuta krâjumiem lîdz 2010. gada janvârim. Jautâjums par aizdevuma pieðíirðanu PSIA Pârventas siltums Ekonomikas un budþeta komisijâ tika skatîts Ventspils iedzîvotâju interesçs, lai novçrstu nepiecieðamîbu no 2009. gada 1. janvâra paaugstinât siltumenerìijas tarifu maksai par apkuri un karsto ûdeni, kâ rezultâtâ patçrçtâjiem tarifs pieaugtu vidçji par 16 %. Paðvaldîbas izsniegtais aizdevums nodroðinâtu siltumapgâdes uzòçmumu vidçjâs mazuta cenas iekïauðanos patlaban spçkâ esoðajâ, 2008. gada 1. septembrî apstiprinâtajâ tarifâ. Patlaban abu siltumapgâdes uzòçmumu 2008. gada 31. oktobrî iesniegtos siltumenerìijas projektus ar plânoto tarifu palielinâjumu izvçrtçðanai pieòçmis Ventspils pilsçtas sabiedrisko pakalpojumu regulators. Siltumapgâdes uzòçmumi tarifu paaugstinâðanas iemeslus pamatojuði ar LR likumdoðanas aktu prasîbu, ka siltumenerìijas tarifam jâbût tâdam, lai uzòçmumam tiktu nodroðinâta ekonomiskâ un finansiâlâ dzîvotspçja un attîstîbas iespçjas, t.i., lai uzòç-

Vai naftas cena nokritîs lîdz 30 dolâriem par barelu? Neraugoties uz OPEC darbîbâm, naftas cena var nokristies lîdz 30 dolâriem par barelu, raksta Vedomosti, atsaucoties uz Bloomberg. Par ðâdu situâcijas virzîbu liecinot naftas tirgotâju uzvedîba. Naftas opciju darîjumu skaits, kas ïauj pârdot naftu ar piegâdi februârî par 30 dolâriem barelâ, ceturtdien Òujorkas birþâ sasniedza 1407. Tomçr eksperti nedomâ, ka reâlâ cena varçtu nokristies lîdz tâdam lîmenim. Drîzâk tie, kas ðobrîd uzpçrk februâra opcijas, visticamâk, vienkârði plâno iedzîvoties uz turpmâko cenu kritumu, tiek citçtas Alaron Trading Corp. Brokera Rona Medena pârdomas. Turklât nebût neesot teikts, ka naftas cenai bûtu jânoslîd lîdz 30 dolâriem, investors gûs peïòu jau pie 50 dolâru atzîmes. 29. novembrî jçlnaftas eksportçtâjvalstis (OPEC) organizç ârkârtçjo tikðanos Kairâ, kur atkal varçtu bût runas par kvotu samazinâðanu naftas ieguvei, lai tâdçjâdi uzturçtu naftas cenas. 24. oktobrî OPEC jau pieòçma lçmumu par par kvotu samazinâðanu lîdz 1.5 milj. barelu diennaktî (no 1. novembra) - paðu lielâko vienreizçjo kvotu samazinâjumu pçdçjo divu gadu laikâ. Tomçr cenu karuselim tas nelîdzçja. Kopð


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

24. oktobra fjûèeru (nâkotnes lîgumu) cena WTI naftai samazinâjusies par 10.4 %, bet SPOT lîgumi Brent naftai par 15.2 %.

No 1. novembra klientiem, kuri gadâ patçrç vairâk par 25 000 m³ dabasgâzes, tarifi samazinâs par 1,5 % lîdz 1,9 % Tarifu samazinâjums ir iespçjams, jo pçdçjo mçneðu laikâ ir samazinâjuðâs naftas un tâs produktu cenas, pie kurâm ir piesaistîta dabasgâzes iepirkuma cena, kâ arî tâdçï, ka AS Latvijas Gâze mainîja lîguma nosacîjumus ar piegâdâtâju AAS Gazprom. Turpmâk dabasgâzes iepirkuma cenas aprçíina formulâ mazuta un gazolîna seðu mçneðu vidçjâ kotâcija tiks aizstâta ar deviòu mçneðu vidçjo kotâciju, kas deva tûlîtçju efektu tarifu samazinâjumam. Ja lîguma nosacîjumi nebûtu mainîti, novembrî iepirkuma cena un tarifi pieaugtu. Diemþçl nav iespçjams tarifus novembrî samazinât vçl straujâk, jo oktobrî ievçrojami pieauga ASV dolâra vçrtîba, kas negatîvi ietekmç iepirktâs dabasgâzes cenu. Atbilstoði grozîjumi ir veikti arî metodiskajos noteikumos dabasgâzes tarifu aprçíinâðanai klientiem Latvijâ. Vidçjâs kotâcijas aprçíina perioda pagarinâðana no 6 mçneðiem uz 9 mçneðiem nodroðinâs arî mazâkas ikmçneða svârstîbas gan iepirkuma cenâ, gan tarifos klientiem, kâ arî ïaus precîzâk prognozçt tarifus nâkamajos mçneðos. Ja turpmâkos mçneðos naftas cena pasaules tirgos saglabâsies zem 100 USD par bareli, kâ arî ASV dolâra vçrtîba neturpinâs pieaugt, tad sagaidâms iepirkuma cenas un attiecîgi realizâcijas tarifu samazinâjums Latvijâ, kas atvieglos klientu tçriòus jau ziemas laikâ. Dabasgâzes iepirkuma izmaksas ir aptuveni 80% no dabasgâzes vidçjâ tarifa Latvijâ. Dabasgâzes cena ir piesaistîta mazuta (ar sçra saturu lîdz 1%) un gazolîna (ar sçra saturu lîdz 0,2%) cenai / kotâcijai naftas produktu birþâ FOB ARA (Free On Board Amsterdam, Rotterdam, Antwerp), kâ arî Eiropas Bankas noteiktajai eiro un Amerikas dolâra kursa attiecîbai. Mainoties mazuta un gazolîna kotâcijai (tiek òemta vçrâ faktiskâ 9 mçneðu vidçjâ kotâcija) un valûtu kursu attiecîbâm, tiek piemçroti atbilstoði SPRK apstiprinâtie tarifi. Klientiem ar dabasgâzes patçriòu mazâk par 25 000 m³ gadâ tarifi tiek mainîti katra gada 1. janvârî un 1. jûlijâ. Klientiem ar dabasgâzes patçriòu vairâk par 25 000 m³ gadâ tarifi tiek mainîti katra mçneða 1. datumâ. Ja samazinâs mazuta un gazolîna kotâcija, samazinâs arî tarifi - un otrâdi.


14

Nozaru jaunumi

Lietuva varçtu pârdot savas Maþeiíu naftas akcijas Lietuvas valdîba varçtu pârdot savu 9.98% akciju paketi Lietuvas naftas pârstrâdes uzòçmumâ Mazeikiu nafta (MN) par 213 miljoniem eiro (150 miljoniem latu). Tâ sacîjis Lietuvas valdîbas liberâïu apvienîbas topoðâs valdoðâs koalîcijas vadîtâjs Eligijus Masjulis, ziòo portâls dv.ee. Tâdâ veidâ Lietuva vçlas nodroðinâties ekonomiskâs krîzes apstâkïos. Tomçr pagaidâm savu viedokli par ðo jautâjumu nav pauduðas visas valdoðâs partijas. Paðlaik MN kontrolpakete pieder Polijas koncernam PKN Orlen, kura îpaðumâ ir 90.02% akciju.

Vai benzînu varçs nopirkt tikai dienâ? Samazinoties degvielas patçriòam un iedzîvotâju ekonomiskajai aktivitâtei, arî degvielas tirgotâjiem bûs jâdomâ, kâ rîkoties ðâdâ situâcijâ, un viòiem ir tikai daþas manevra iespçjas. Viena no iespçjâm ir nestrâdât pa nakti, bet cenu celðana nav iespçjama, jo Latvijâ cenas diktç konkurence starp degvielas tirgotâjiem. Tâ intervijâ Latvijas Radio prognozçja Latvijas Degvielas tirgotâju asociâcijas prezidents Ojârs Kaèevskis. Kâ cita iespçja ir darbinieku skaita samazinâðana. Kaèevskis prognozçja, ka degvielas cenas paredzamâ nâkotnç vçl turpinâs kristies, taèu oktobra otrajâ pusç novçrots straujð degvielas patçriòa samazinâjums, jo cilvçkiem samazinâjusies pirktspçja, un ðâda situâcija pagaidâm nemainîsies, iedzîvotâju pirktspçja tuvâkajâ laikâ, visticamâk, nepalielinâðoties. «Paðlaik pie jebkuriem apstâkïiem cenas turpinâs krist,» sacîja Kaèevskis. Viòð arî prognozç, ka pçc vairâkiem gadiem varçtu izzust mazie degvielas tirgotâji, kas jau tagad piedâvâ degvielu tikai lauku rajonos, un valstî varçtu palikt pieci vai seði lielie degvielas tirgotâji.

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

vides ministrs Raimonds Vçjonis (ZZS), Vides ministrijas, Rçzeknes domes, Rçzeknes rajona padomes, SIA Rçzeknes ûdens, kâ arî bûvuzòçmçju un daþâdu atbildîgo valsts institûciju pârstâvji. Jaunajâ notekûdeòu attîrîðanas kompleksâ uzstâdîtas vienas no modernâkajâm tehnoloìiskajâm iekârtâm, kas raþotas Eiropas Savienîbas valstîs. Attîrîðanas iekârtas darbosies automâtiskâ reþîmâ, bet to vadîba tiks nodroðinâta ar datoru palîdzîbu. “Svarîgs ieguvums ir tas, ka tiek nodroðinâta fosfora un slâpekïa atdalîðana no notekûdeòiem, kas ir bûtiski pieaudzis pçdçjos gados, jo cilvçki ïoti daudz savâs mâjsaimniecîbâs izmanto veïas pulverus, ðampûnus un citus mazgâjamos lîdzekïus. Savukârt modernais laboratorijas aprîkojums ïaus savlaicîgi kontrolçt attîrîðanas procesa kvalitâti un pasargât apkârtçjo vidi no piesâròojuma,” uzsvçra SIA Rçzeknes ûdens valdes priekðsçdçtâjs Gunârs Spradzenko. Jauno attîrîðanas iekârtu projektçtâ jauda ir 12 500 kubikmetri diennaktî. Ðîs projekta sadaïas izmaksas ir 5,7 miljoni eiro (aptuveni 4 miljoni latu). Ìenerâluzòçmçjs ir dâòu kompânija AS Per Aarsleff, savukârt apakðuzòçmçji ir SIA VESTA ABM, Lietuvas uzòçmums EKRA un vietçjie uzòçmumi SIA Komunâls R un SIA Latgales elektromontâþa, bet bûvdarbu uzraudzîbu veic SIA Firma L4. Lîdz ar Rçzeknes pilsçtas notekûdeòu attîrîðanas kompleksa atklâðanu noslçdzas SIA Rçzeknes ûdens realizçtâ projekta Rçzeknes ûdenssaimniecîbas attîstîba pirmâ kârta. Projekta realizâcijas gaitâ ar Eiropas Savienîbas finansçjuma lîdzdalîbu Rçzeknç ir uzlabota dzeramâ ûdens kvalitâte, paplaðinâti ûdensapgâdes un kanalizâcijas tîkli, kâ arî uzbûvçts jauns notekûdeòu attîrîðanas iekârtu tehnoloìiskais bloks. Kopçjais projekta Rçzeknes ûdenssaimniecîbas attîstîba finansçjums ir 14, 277 miljoni eiro (aptuveni 10 miljoni latu), no kuriem 75% lîdzfinansç Eiropas Savienîbas Kohçzijas fonds.

ÛDENSSAIMNIECÎBA Rçzeknç atklâj jaunâs notekûdeòu attîrîðanas iekârtas

Ðíilbçnu pagastâ notiek dzeramâ ûdens kvalitâtes uzlaboðanas pasâkumi

20. novembrî, plkst. 11.00 Rçzeknes rajona Audriòu pagastâ notika SIA Rçzeknes ûdens jaunâ notekûdeòu attîrîðanas kompleksa atklâðana. Svinîgajâ pasâkumâ piedalîjâs

Ðkilbçnu pagasta padome parakstîja aizdevuma lîgumu ar Vides investîciju fondu, lai nodroðinâtu finansçjumu projektu Atdzelzoðanas stacijas bûvniecîba Ðíilbçnu pagasta


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Rekovas ciemâ un Atdzelþoðanas stacijas bûvniecîba Ðíilbçnu pagasta Upîtes ciemâ realizâciju. Ðos projektus ir atbalstîjis arî Latvijas Vides aizsardzîbas fonds, pieðíirot dâvinâjumu. Projektu realizâcijas ietvaros Rekovas un Upîtes ciemos tiks uzstâdîtas dzeramâ ûdens atdzelþoðanas iekârtas, kâ rezultâtâ ar uzlabotas kvalitâtes dzeramo ûdeni tiks nodroðinâti 210 Rekovas ciema un 110 Upîtes ciema patçrçtâji, kâ arî Rekovas vidusskolas un Upîtes pamatskolas skolçni un darbinieki. Abu ûdenssaimniecîbas sakârtoðanas projektu kopçjâs izmaksas ir 22 498 lati, no tâ 10 948 lati ir Latvijas Vides aizsardzîbas fonda dâvinâjums un 11 550 lati paðvaldîbas aizòçmums no Vides investîciju fonda.

Lielvârdei jauna ûdens attîrîðanas stacija 14. novembrî Lielvârdç iedzîvotâju ekspluatâcijai tika nodota atjaunotâ ûdens attîrîðanas stacija. Pilsçtas iepriekðçjâ bioloìiskâ kanalizâcijas ûdeòu attîrîðanas sistçma tagad

Enerìçtika

ir aprîkota ar modernu tehniku. Lielvârdes domes priekðsçdçtâjs Aivars Troska uzskata, ka darbi paveikti labi un jaunâ ûdens attîrîðanas stacija ir liels ieguvums Lielvârdei. Modernajâ bûvç lîdz minimumam samazinâts cilvçciskais faktors, jo kanalizâcijas ûdeòu attîrîðanu regulçs tehniskâs iekârtas. Jaunajai kanalizâcijas ûdeòu attîrîðanas stacija izmaksâja vairâk nekâ 1 miljons 700 tûkstoði latu. Projektam tika piesaistîti èetru puðu lîdzekïi - Eiropas Kohçzijas fondu, Latvijas valsts, Lielvârdes novada un SIA Lielvârdes Remte finansçjums. Valsts finansçjums bija apmçram 1 miljons latu. SIA Lielvârdes remte priekðsçdçtâjs Aivars Griòçviès piebilst, ka iepriekð ûdens attîrîðana Lielvârdç bija ïoti zemâ kvalitâtç- kanalizâcijas ûdeòus praktiski nevarçja attîrît un uzòçmums Lielvârdes Remte maksâja lielas soda naudas par neattîrîtiem notekûdeòiem. Par spîti faktam, ka sâkotnçjâs ieceres ûdens attîrîðanas stacijai bija ïoti minimâlas, Aivars Griòçviès ir apmierinâts ar paveikto.

15


16

Nozaru jaunumi

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Darbus attîrîðanâs stacijâ veica firma Siguldas Bûvnieks, kurð jaunuzcelto bûvi pieteiks konkursam Gada labâkais inþenierprojekts.

Uzòçmums Liepâjas ûdens noslçdzis lîgumus par ðo notekûdeòu pieòemðanu, jo arî viss nosçdaku saturs jânovada lîdz attîrîðanas iekârtâm un jâattîra.

SIA Lielvârdes Remte ðis ir bijis raþens gads - ekspluatâcijai nodoti jau trîs projekti - divas sûkòu stacijas un ûdens kanalizâcijas sistçma pilsçtas centrâ, Remtes administratîvais birojs un ûdens attîrîðanas stacija.

Projekta Ûdenssaimniecîbas attîstîba Liepâjâ, 2. kârta îstenoðanas laikâ bûvdarbu lîgumâ Ûdensapgâdes un kanalizâcijas cauruïvadu rekonstrukcija Liepâjâ - Ziemeïi bûvuzòçmçjs UPB izstrâdâja tehniskos risinâjumus un izbûvçja jaunu notekûdeòu pieòemðanas kameru Alsungas ielâ 31, kanalizâcijas pârsûknçðanas stacijas Nr. 5 teritorijâ. Notekûdeòu pieòemðanas vietâ ir nodroðinâts asfalta un speciâla betona segums, lai nepiesâròotu apkârtçjo vidi un bûtu iespçja viegli veikt uzkopðanas darbus. Par katru novadîto notekûdeòu apjomu tiek sagatavots pieòemðanas akts. Lai nodotu notekûdeòus, kas raduðies uzòçmçjdarbîbas raþoðanas procesâ, ir jâsaòem atïauja no SIA Liepâjas ûdens. Atïaujas saòemðanai jâuzrâda, kâdu procesu rezultâtâ notekûdeòi raduðies, kâ arî to íîmiskais sastâvs. SIA Liepâjas ûdens ir ïoti svarîgi zinât, lai notekûdens attîrîðanas iekârtâs nenonâktu íîmiskas vielas, kuras var radît draudus tehnoloìiskajam procesam un ietekmçt attîrîto notekûdeòu kvalitâti.

Jâpiebilst, ka Lielvârdes ûdenssaimniecîbas nozares attîstîba nebeigsies ar ðo projektu. Nâkoðais projekts tiek plânots dzîvojamajâ masîvâ Avoti, kur tiks celta ûdens atdzelþoðanas stacija, bet pilsçtâ tiks atjaunots centra ûdenstornis.

Ogres novada dome skata jautâjumu par ûdens attîrîðanas iekârtu un pârsûknçðanas staciju iegâdi Deviòdesmito gadu beigâs valsts privatizâcijai nodeva stratçìiski svarîgo objektu, kas ðobrîd ir privâtîpaðums un pieder KP Tehnoloìijâm - tâs ir notekûdeòu un ûdens attîrîðanas iekârtas un ûdens pârsûknçðanas stacija. Tagad, kad ðo iekâru darbîba ir kritiskâ stâvoklî, KP Tehnoloìijas Ogres novada domei piedâvâ ðo objektu iegâdâties. Iegâdâjoties nevis çkas pa vienai, bet tâ teikt komplektâ, kurâ ietilpst - notekûdeòu atrtîrîðanas iekârta, ûdens atdzelzoðanas stacija un ûdens pârsûknçðanas stacija. Paðvaldîbu aìentûras Mâlkalne pârstâvju ðobrîd nosauktâ summa ir 6,8 miljoni. Paðvaldîbu aìentûras Mâlkalne pârstâvji uzskata, ka ïoti bûtiski bûtu ðos objektus iegâdâties. Izmantojot to, ka KP Tehnoloìijas pârvalda visus trîs stratçìiski svarîgos objektus, viòi regulâri iesniedz jaunus tarifu plânus, katru reizi tos pilnveidojot, tâ lai atteikumam nebûtu pamatojuma. Pçdçjajâ iesniegtajâ tarifu plânâ notekûdeïu apsaimniekoðanas cena paaugstinâta par 80 %.

Jauna notekûdeòu pieòemðamnas kamera Liepâjâ Ne visi Liepâjas iedzîvotâji izmanto centralizçtos kanalizâcijas pakalpojumus. Ir gan privâtmâjas, gan uzòçmumi, kuru notekûdeòi tiek uzkrâti nosçdakâs, kas regulâri jâizsûknç un notekûdeòi jâaizved uz ðim nolûkam paredzçtu notekûdeòu pieòemðanas vietu. Ðos pakalpojumus liepâjniekiem nodroðina vairâki uzòçmumi, piemçram, SIA EKO Kurzeme.

Turpinâs Kohçzijas fonda finansçtais ûdenssaimniecîbas attîstîbas projekts 12. novembrî notikuðajâ Kohçzijas fonda atbalstîtâ ûdenssaimniecîbas attîstîbas projekta Ûdenssaimniecîbas attîstîba Austrumlatvijas upju baseina pilsçtâs darba grupas iknedçïas sanâksmç analizçja notekûdeòu attîrîðanas iekârtu un dzeramâ ûdens sagatavoðanas iekârtu izbûves gaitu. Bûvdarbu vadîtâjs Eduards Burijs informçja, ka notekûdeòu attîrîðanas iekârtu bûvniecîbas objektâ ir piegâdâtas visas nepiecieðamâs iekârtas. Ðobrîd objektâ strâdâ èetri apakðuzòçmçji un viena ìenerâluzòçmçja a/s Per Aarsleff brigâde, kas montç piegâdâtâs iekârtas. Diemþçl vçl nav izdevies pilnîbâ atrisinât problçmas ar tehnisko rezervuâru un 21. novembrî plânota tâ atkârtota hidrauliskâ pârbaude. Savukârt dzeramâ ûdens sagatavoðanas iekârtu objektam iepriekðçjâ mçnesî ir sagatavots skièu projekts, izstrâdâtas atseviðías tehniskâ projekta daïas, ar ko iepazîstinâti gan inþenieri, gan objekta pasûtîtâjs - SIA Rûpe. Projektu papildinâs ar inþenieru iesniegtajiem papildinâjumiem. Kohçzijas fonda atbalstîtâ projekta Ûdenssaimniecîbas attîstîba Austrumlatvijas upju baseina pilsçtâs ietvaros Alûksnç tiek bûvçtas jaunas, mûsdienîgas notekûdeòu attî-


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 10/2008

rîðanas iekârtas, kâ arî taps dzeramâ ûdens sagatavoðanas un attîrîðanas iekârtas. Projektu finansç Kohçzijas fonds, bet lîdzfinansçjums no valsts budþeta, Alûksnes pilsçtas domes budþeta un SIA Rûpe lîdzekïiem.

KOMUNÂLÂ SAIMNIECÎBA Rekultivçtas piecdesmit deviòas atkritumu izgâztuves Alûksnes, Balvu, Gulbenes un Madonas rajonâ Ðî gada novembra sâkumâ tika pabeigta divu lîgumu par Malienas reìiona atkritumu izgâztuvju rekultivâcijas Alûksnes, Balvu, Gulbenes un Madonas rajonâ îstenoðanu, kopumâ rekultivçjot 59 likumdoðanas prasîbâm neatbilstoðas atkritumu izgâztuves 76 ha platîbâ. Ðie lîgumi tika îstenoti Eiropas Savienîbas Kohçzijas fonda lîdzfinansçtâ projekta Sadzîves atkritumu apsaimniekoðana Malienas reìionâ, Latvijâ ietvaros, un to kopçjâs izmaksas bez PVN sastâda vairâk nekâ 3,36 miljonus eiro (2,36 miljonus latu). Lîguma Malienas reìiona atkritumu izgâztuvju rekultivâcija Balvu, Gulbenes un Madonas rajonâ izpilde tika pabeigta 10. novembrî. Tâ ietvaros rekultivçtas 39 izgâztuves, kas kopumâ izmaksâja 2 177 707,74 eiro bez PVN. Savukârt lîguma Malienas reìiona atkritumu izgâztuvju rekultivâcija Alûksnes rajonâ kopçjâs izmaksas sastâda 1 185 903,80 eiro bez PVN. Lîgums tika pabeigts ðî gada 5. novembrî, kopumâ rekultivçjot 20 atkritumu izgâztuves. Lîdz ar ðo divu lîgumu îstenoðanu tiek pabeigta projekta Sadzîves atkritumu apsaimniekoðana Malienas reìionâ, Latvijâ ievieðana. Projekta Sadzîves atkritumu apsaimniekoðana Malienas reìionâ, Latvijâ ietvaros jau ðî gada 27. februârî tika atklâts jaunais, vides prasîbâm atbilstoðais Malienas reìiona sadzîves atkritumu poligons Kaudzîtes, kas atrodas Gulbenes rajona Litenes pagastâ. Poligona teritorijâ atrodas arî atkritumu ðíiroðanas lînija un bioloìiski noârdâmo atkritumu kompostçðanas laukums Paralçli poligona bûvniecîbai, visâ Malienas reìionâ tika ierîkoti arî 115 dalîtâs atkritumu vâkðanas laukumi, izveidoti 7 bîstamo sadzîves atkritumu savâkðanas punkti un veikti sabiedrîbas informçðanas un izglîtoðanas pasâkumi par atkritumu ðíiroðanu. Malienas reìions atrodas vairâk nekâ 7 tûkstoðus km2 lielâ teritorijâ Alûksnes, Balvu, Gulbenes un daïçji Madonas rajonâ, kopumâ aptverot ap 100 tûkstoðus iedzîvotâjus.


18

Energoefektivitâte

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Atjaunojamo energoresursu izmantoðanas iespçjas un ðíçrðïi Tâlivaldis Zvaigzne

Nevienam vairs nav noslçpums, ka fosilo energoresursu krâjumi nav neizsmeïami, vçl vairâk - tie izsîks nemaz ne tik tâlâ nâkotnç. Par to apjomiem gan vçl valda daudzi un daþâdi viedokïi, tomçr prognozes paredz, ka jau tuvâkajos gadu desmitos cilvçcei jâmeklç jauni enerìijas avoti. Tas ir svarîgi tâpçc, ka jau labu laiku pirms fosilo energoresursu izsîkðanas to izmantoðana nespçs nodroðinât augoðâs prasîbas. Turklât nepiecieðams òemt vçrâ arî ekoloìisko aspektu. Tâdçï pasaulç arvien vairâk vçrðas plaðumâ alternatîvo energoresursu izmantoðana. Taèu to izmantoðanas iespçjas daþâdâs valstîs ir atðíirîgas, eksistç daþâdi objektîvi un subjektîvi ðíçrðïi. Lai apzinâtu ðîs iespçjas un arî ðíçrðïus, ðî gada 31. oktobrî Rîgâ Bûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu valsts aìentûra rîkoja starptautisku konferenci Atjaunojamo energoresursu izmantoðanas iespçjas un ðíçrðïi. Tâs mçríis ir attîstît ilgtspçjîgu, videi draudzîgu bûvniecîbu un energoresursu izmantoðanu, kâ arî informçt Latvijas iedzîvotâjus un speciâlistus par alternatîvâs enerìijas izmantoðanas iespçjâm mâjokïu sektorâ. Konference tika organizçta Eiropas Savienîbas programmas Inteliìenta enerìija Eiropai projekta REBECEE (Atjaunojamo energoresursu izmantoðana un çku - izstâþu organizçðana Eiropâ) ietvaros. Konferences atbalstîtâji bija Dânijas vçstniecîba Latvijâ un SIA REHAU.

Finanðu mehânismi alternatîvo energoresursu izmantoðanas atbalstam Lai alternatîvo energoresursu izmantoðana bûtu pievilcîga, nepiecieðams nodroðinât finansiâlo pusi. Par jautâjumu Klimata pârmaiòu finanðu mehânismi alternatîvo energo-


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

resursu izmantoðanas atbalstam informçja Vides ministrijas Klimata un atjaunojamo energoresursu departamenta Klimata politikas nodaïas vadîtâja vietnieka p.i. Andþela PÇTERSONE. Latvijâ ir tikai viens Klimata pârmaiòu finanðu instruments. Klimata pârmaiòu finanðu instruments ir lîdzekïi, kas iegûti, starptautiskâs emisiju tirdzniecîbas rezultâtâ pârdodot valstij piederoðâs siltumnîcas efekta gâzu emisijas vienîbas Kioto protokola 17. pantâ noteiktajâ kârtîbâ, un kas tiek novirzîti klimata pârmaiòu novçrðanai saskaòâ ar likumâ Par Latvijas Republikas dalîbu Kioto protokola elastîgajos mehânismos (stâjâs spçkâ 2007. gada 13. decembrî) noteiktajiem principiem un prioritâtçm. Savukârt likuma Par Latvijas Republikas dalîbu Kioto protokola elastîgajos mehânismos 8. pants nosaka, kâdos projektos var ieguldît ðâdi iegûtos lîdzekïus. Klimata pârmaiòu finanðu instrumenta lîdzekïus izlieto tâdu projektu finansçðanai zemkopîbas, transporta, enerìçtikas, meþsaimniecîbas, atkritumu apsaimniekoðanas, rûpniecîbas un citâs tautsaimniecîbas nozarçs: 1) kuriem ir bûtiska ietekme uz valsts siltumnîcas efekta gâzu emisiju vai to piesaisti un kuri veicina siltumnîcas efekta gâzu un citu piesâròojoðo vielu emisijas samazinâðanu vai ierobeþoðanu ar ðâdiem pasâkumiem: - energoefektivitâtes paaugstinâðana, - atjaunojamo energoresursu, îpaði biomasas, izmantoðanas palielinâðana, - tâdu vides tehnoloìiju izstrâde un izmantoðana, kuras veicina energoefektivitâtes paaugstinâðanu vai atjaunojamo energoresursu izmantoðanu, - klimata pârmaiòu samazinâðanas politikas izstrâde un ievieðana, lai nodroðinâtu Kioto protokolâ ietverto saistîbu izpildi un Latvijas Republikas darbîbas atbilstîbu Kioto protokola elastîgo mehânismu izmantoðanas nosacîjumiem, - izglîtojoði pasâkumi un zinâtniski pçtîjumi, kas veido sabiedrîbas izpratni par klimata pârmaiòâm, - tâdu pasâkumu izstrâde un ievieðana, kuri veicina pielâgoðanos klimata pârmaiòâm; 2) kuri ievçrojami uzlabo vides kvalitâti, tai skaitâ samazina pârrobeþu gaisa piesâròojumu, ûdens piesâròojumu un cilvçku veselîbai bîstamu piesâròojumu, palielina oglekïa dioksîda savâkðanu un uzglabâðanas iespçjas. Klimata pârmaiòu finanðu instrumentu administrç Vides ministrija, un tiek prognozçts, ka klimata pârmaiòu finanðu

Energoefektivitâte

instrumenta finansçtie pirmie projektu iesniegumu konkursi varçtu tikt izsludinâti, vçlâkais, 2009. gada sâkumâ. Projektu iesniegumu konkursu finansçjuma apjoms un finansçjuma pieðíirðanas nosacîjumi, t. sk. institûcijas, kurâm bûs tiesîbas pretendçt uz finansçjuma saòemðanu, tiks noteiktas projektu iesniegumu konkursu nolikumos, kurus apstiprinâs Ministru kabinets. Jautâjuma nobeigumâ var piebilst, ka Klimata pârmaiòu finanðu instruments Latvijâ ir izveidots, pamatojoties uz vienu no trîs Apvienoto Nâciju Organizâcijas Vispârçjâs konvencijas par klimata pârmaiòâm Kioto protokolâ noteiktajiem t.s. elastîgajiem mehânismiem: - starptautiskâ emisiju tirdzniecîba (Latvija tajâ piedalâs, un lîdz ar to tas ir lîdzekïu avots klimata pârmaiòu finanðu instrumentam); - kopîgi îstenojamie projekti (îstenoðana iespçjama Kioto protokola I. pielikuma valstîs, t.sk. Latvijâ (tiek îstenoti saskaòâ ar Likumu)); - tîras attîstîbas mehânismi (îstenoðana iespçjama valstîs, kas nav iekïautas Kioto protokola I. pielikumâ un lîdz ar to Latvijâ to îstenoðana nav iespçjama).

Alternatîvo energoresursu potenciâls Latvijâ Par atjaunojamo resursu potenciâlu un tâ izmantoðanas iespçjâm Latvijâ stâstîja Bûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu valsts aìentûras Enerìçtikas politikas ievieðanas nodaïas projektu vadîtâja Lîga STAÌE. Atjaunojamie energoresursi ir tâdi energoresursi, kas tieði vai netieði rodas no saules. Pie atjaunojamajiem energoresursiem pieskaita biomasu, ûdens enerìiju, vçja, saules un zemes dzîlçs esoðo (ìeotermâlo) enerìiju. Primârais enerìijas avots ir Saule, kuras sniegtâ enerìija pârveidojas dabâ. Pçc tam iespçjams veikt tehnisko enerìijas pârveidoðanu ar daþâdu tehnoloìiju palîdzîbu un galarezultâtâ iegût sekundâro enerìiju. Piemçram, veicot dabâ iegûtâs biomasas pârveidi daþâdâs pârveidoðanas stacijâs, kâ sekundâro enerìiju var iegût siltumenerìiju, elektroenerìiju un kurinâmo. Kâ nâkamo atjaunojamo energoresursu pçc biomasas var minçt hidroenerìiju. Dabâ ðîs enerìijas pârveidi nodroðina ûdens iztvaikoðana, nokriðòi un ledus kuðana. Ûdens cirkulâcija ïauj ar HES palîdzîbu iegût elektroenerìiju. Savukârt vçja enerìija dabâ pârveidojas kâ atmosfçras un okeânu viïòu kustîba. Nodroðinot ðîs enerìijas tehnisko pârveidi ar vçja turbînu un viïòu elektrostaciju palîdzîbu, iespçjams iegût elektroenerìiju.

19


20

Energoefektivitâte

Saules izstarotâ radiâcijas iedarbîba vistieðâk izpauþas kâ zemes virsmas un atmosfçras sildîðana, tâpat tâ ir okeânu straumju raðanâs pamatâ. Veicot ðîs enerìijas veida tehnisko pârveidi okeâna straumju elektrostacijâs, iespçjams iegût elektroenerìiju, to iespçjams iegût arî, veicot okeâna termâlâs enerìijas pârveidi, bet ar siltumsûkòu palîdzîbu iespçjams iegût siltumenerìiju. Saules radiâciju iespçjams pârveidot arî tieði, apejot dabâ veicamo enerìijas pârveides posmu. Tâ ar fotolîzes procesa palîdzîbu iespçjams iegût kurinâmo, Saules bateriju izmantoðana palîdz iegût elektroenerìiju, bet saules kolektori un saules - termâlâs elektrostacijas palîdz iegût elektroenerìiju un siltumenerìiju. Elektroenerìiju iespçjams iegût arî paisuma - bçguma elektrostacijâs (ðo elektrostaciju darbîbu nodroðina Mçness gravitâcijas izraisîtâs plûdmaiòas). Kâ vçl vienu elektroenerìijas un siltumenerìijas iegûðanas veidu alternatîvo resursu jomâ var minçt ìeotermâlâs koìenerâcijas stacijas, kas izmanto no Zemes dzîlçm nâkoðo siltumu (to nodroðina galvenokârt daþâdu radioaktîvu izotopu sabrukðana). Alternatîvo energoresursu (AER) izmantoðanas pozitîvie aspekti ir acîmredzami. Saules enerìija ir visplaðâk pieejamais energoresurss uz Zemes, tomçr saule nodroðina mazâk nekâ 1% no pasaules komerciâlâs enerìijas. Cilvçces patçrçtais enerìijas daudzums gada laikâ ir apmçram vienâds ar Saules enerìijas daudzumu, kâdu Zeme saòem stundas laikâ. Paðreiz cilvçce pilnîbâ neizmanto AER galvenokârt to augsto tehnoloìisko izmaksu dçï. Tomçr tehnoloìijas attîstâs seviðíi strauji, un tas ir ïoti bûtiski AER konkurçtspçjas paaugstinâðanâ. AER izmantoðana ïauj samazinât valsts atkarîbu no importa, tâdçjâdi uzlabojot valsts maksâjumu bilanci, veicinât jaunu darbvietu raðanos, nerunâjot par kaitîgâs ietekmes uz vidi mazinâðanos. Latvijas primâro energoresursu bilancç AER 2007. gadâ sastâdîja 28,8%, vairumu no kuriem sastâdîja koksne (23,7%) un hidroenerìija (4,8%). Vçja enerìija bija tikai 0,1% no visas patçrçtâs enerìijas, bet vçl 0,2% sastâdîja pârçjie atjaunojamie resursi - bioetanols, biogâze, biodîzeïdegviela, salmi u.c. Savukârt pârçjo patçrçtâs enerìijas daïu sastâdîja dabas gâze (27,8%), naftas produkti un degakmens eïïa (35,9%), importçtâ elektroenerìija (5,3%), ogles u.tml. (2,2%). Pçc ðiem datiem var izdarît secinâjumus, ka Latvija ar vietçjiem energoresursiem paðlaik var nodroðinât nedaudz

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

mazâk kâ treðdaïu no nepiecieðamâ enerìijas pieprasîjuma. Viens no valsts enerìçtikas politikas mçríiem - panâkt energoapgâdes droðumu un nepiecieðamo resursu pieejamîbu - veicinot piegâþu daþâdoðanu, kâ arî palielinot AER efektîvu izmantoðanu. Saskaòâ ar EK iniciatîvâm Latvijai lîdz 2020. gadam bûs jâpalielina AER îpatsvars enerìijas gala patçriòâ aptuveni par 7% (salîdzinâjumâ ar 2005. gada lîmeni). Galvenokârt Latvijâ tiek izmantota koksne un hidroresursi, mazâkâ mçrâ - vçja enerìija, biogâze, salmi. Augoðas ekonomikas apstâkïos AER nevar pilnîbâ aizstât enerìijas importu. Dabisks ðíçrslis plaðâkai AER izmantoðanai ir saraþotâs enerìijas augstâ cena. Primâro energoresursu bilancç salîdzinâjumâ ar Eiropu un pasauli kopumâ patçriòa struktûra ir diezgan lîdzîga. Lielâkâs atðíirîbas ir ogïu (izmantojam daudz mazâk) un biomasas izmantoðanâ, atðíirîbas vçrojamas arî dabas gâzes izmantoðanâ, Latvijâ pilnîbâ neizmanto kodolenerìiju, bet, kas ir îpaði bûtiski, - vairâk tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi. Paðreiz primâro energoresursu patçriòa lîmenis ir aptuveni 204 PJ (2007, CSP), salîdzinot ar 2006. gadu, tas audzis aptuveni par 5 PJ. Ðobrîd var secinât, ka Latvijâ ir ievçrojams AER potenciâls un ir iespçjami daþâdi attîstîbas scenâriji, taèu fosilo resursu tirgus cenu pieaugums un to iespçjamie ierobeþojumi ir kompensçjami ar attaisnojamu AER palielinâðanu, piemçram: - palielinot AER izmantoðanu enerìijas raþoðanai koìenerâcijas procesâ un vairâk izmantojot vietçjo biomasu; - AER daþâdoðana, samçrojot vides, lauksaimniecîbas u.c. nozaru intereses; - investçjot inovatîvu tehnoloìiju jomâ, kas ïauj efektîvâk esoðos AER; - t.sk. neizslçdzot tirgus liberalizâcijas iespçjas un lîdz ar to pieeju lçtâkai enerìijai un nodroðinot lielâku fleksibilitâti iespçjas enerìijas kompensâcijai ierobeþotas AER raþotâs enerìijas pieejamîbas apstâkïos. Referente sniedza arî tehniski apgûstamâ AER izmantoðanas potenciâla novçrtçjumu. Pçc tâ varçja secinât, ka vçl ir lielas iespçjas un potenciâls koksnes un citas biomasas izmantoðanas jomâ, salîdzinâjumâ ar ðo brîdi ir iespçjas izmantot vçja enerìiju (gan uz sauszemes, gan - vçl vairâk jûrâ). Nedaudz iespçjams palielinât arî mazo HES jaudu, bet lielajâm HES ðobrîd ir apgûts praktiski viss iespçjamais. Tâpat tika skarts jautâjums par ûdeòraþa kâ îpaði tîras


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2008

enerìijas avota izmantoðanas priekðrocîbâm un iespçjâm nâkotnç. Ja izdosies efektîvi izmantot skâbekïa un ûdens apriti dabâ, varçtu iegût tîru enerìiju ïoti lielos apjomos. Nepiecieðams tikai attîstît tehnoloìijas un strâdât ðajâ virzienâ. Pirmie soïi jau ir sperti, bet darba vçl daudz.

Alternatîvo energoresursu izmantoðanas ðíçrðïi Latvijâ Par ðíçrðïiem, kâdi Latvijâ eksistç alternatîvo energoresursu izmantoðanâ, konferences dalîbniekus informçja Fizikâlâs enerìçtikas institûta Enerìijas resursu laboratorijas vadîtâjs LZA kor.loc. prof. Dr.habil.sc.ing. Pçteris ÐIPKOVS. Sâkumâ viòð pastâstîja par situâciju Latvijâ ðobrîd AER izmantoðanâ un esoðo likumdoðanu ðajâ jomâ. Latvijâ visvairâk izmantojamais AER veids ir koksne, ko lieto elektroenerìijas un siltumenerìijas raþoðanai (koìenerâcijas stacijâs). Otrs nozîmîgâkais atjaunojamais enerìijas avots Latvijas energoapgâdç ir ûdens resursi. Hidroresursi galvenokârt tiek izmantoti lielajâs VAS Latvenergo hidrostacijâs. 2007. gadâ 93% no kopçjâs valstî saraþotâs elektro-

Energoefektivitâte

enerìijas saraþoja HES. Tiek izmantota arî vçja enerìija, taèu tâs devums ir salîdzinoði neliels. Paðlaik vairâkos Latvijas vçja parkos kopumâ uzstâdîtâs jaudas sasniedz 27 MW. Vçja iekârtu devums ir ap 2% no visas saraþotâs elektroenerìijas valstî. Tâpat tiek izmantota arî biogâze. Latvijâ paðlaik darbojas biogâzes koìenerâcijas iekârtas ar kopçjo uzstâdîto jaudu 7,786 MW. SIA Rîgas ûdens bioloìiskâs attîrîðanas stacijâ Daugavgrîva uzstâdîtâ ìeneratora jauda ir 2,096 MW, biogâzes iegûðanai izmanto aktîvâs dûòas. Atkritumu poligonâ Getliòi biogâzi iegûst no atkritumu sadalâmâs frakcijas, uzstâdîtâ ìeneratora jauda 5,24 MW. Liepâjas rajonâ sadzîves atkritumu apsaimniekoðanas poligonâ Íîvîtes uzstâdîts biogâzes ìenerators ar jaudu 450 kW. Kopumâ Latvijâ, izmantojot biogâzi, iegûst ap 3% (2007. g.) no visas saraþotâs elektroenerìijas valstî. Saules enerìijas izmantoðanas jomâ ir sperti tikai pirmie soïi. Runâjot par saules enerìijas izmantoðanu siltumapgâdei, tâ jau tiek izmantota Latvijâ kombinâcijâ ar citiem energoresursiem. Latvijâ jau uzstâdîti ap 400 m2 saules ko-

21


22

Energoefektivitâte

lektoru. Bet saules enerìijas izmantoðana elektroenerìijas raþoðanai vçl atrodas komercializâcijas un pçtniecîbas stadijâ. Lielâkâ problçma - elektroenerìijas raþoðanas izmaksas ir vairâk nekâ 5 reizes augstâkas, salîdzinot ar citiem atjaunojamo energoresursu veidiem. Saules baterijas ikdienâ tiek izmantotas kalkulatoriem, pulksteòiem, rotaïlietâm, bâkâs un bojâs Baltijas jûrâ. Saules baterijas var izmantot energotîklam pievienotâs vai autonomâs sistçmâs (autonomâs sistçmas parasti papildina dîzeïa ìeneratora vai vçja spçkstacijas raþotu elektroenerìiju, kas var bût aktuâli lauku apvidos, atpûtas mâjâs), tâpçc iespçjas ir plaðas, un tirgus ir liels. Latvijâ paðlaik uzstâdîtas saules baterijas ar jaudu 4 kW. 2007. gadâ uzstâdîta pirmâ privâtâ saules elektrostacija Latvijâ, Vidzemç, kura darbojas neatkarîgi no valsts energotîkla. Saules baterijas Straupç ir 4 m2 platîbâ. Ðî saules elektrostacija kalpo nelielâm vajadzîbâm trîs cilvçku ìimenei, kâ, piemçram, apgaismojumam, TV un vçl daþiem patçrçtâjiem. Vasarâ ir iespçjams pieslçgt arî ledusskapi vai ûdens sûkni. Atjaunojamo energoresursu perspektîvâ izmantoðana Eiropas Savienîbâ ietverta sekojoðos dokumentos, kuros ir noteikti konkrçti mçríi un uzdevumi Eiropas Savienîbas valstîm: - White paper (Baltâ grâmata) - ðajâ dokumentâ ir noteikts, ka lîdz 2010. gadam saules bateriju (PV) kopçjai uzstâdîtai jaudai jâbût 3 GW; - Green paper (Zaïâ grâmata) - dubultota atjaunojamo energoresursu daïa no 6 lîdz 12% 2010. gada lîmenî ar nolûku samazinât atkarîbu no importa; - ES Direktîva 2001/77/EC - palielinât zaïâs elektroenerìijas daïu no 14 lîdz 21% 25 ES valstîs lîdz 2010. gadam; - Preliminary PV Vision Report - PV enerìijas (photo voltaic - PV) uzstâdîtâ jauda varçtu sasniegt 200 GW ES un 1000 GW pasaules mçrogâ lîdz 2030. gadam, kas sastâda 4% no pasaules elektriskâs enerìijas raþoðanas. Saeimâ regulâri notiek Enerìçtikas likuma grozîjumi, bet bez valsts subsîdijâm un saprâtîgas nodokïu politikas atjaunojamo enerìijas resursu ievieðana valstî nebûs ekonomiska un radîs problçmas EK direktîvu izpildç. Latvijas likumdoðana regulç AER izmantoðanas iespçjas, ir izdoti atbilstoði likumi un normatîvie akti, eksistç atbalsta instrumenti. Lîdz ðim gan to bija visai maz. Taèu lîdz ar pievienoðanos ES Latvija ir apòçmusies pildît indikatîvos mçríus.

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

AER izmantoðanas daïas perspektîvâ lîdz 2010. gadam ir: AER daïa kopçjâ energoresursu patçriòâ 33-35%, AER daïa kopçjâ elektroenerìijas raþoðanâ 49,3%, tostarp biodegviela veidotu ne mazâk kâ 5,75% no kopçjâ tautsaimniecîbâ esoðâ transportam paredzçtâs degvielas daudzuma. Kopð 90. gadu otrâs puses Latvijai tradicionâls no AER saraþotas elektroenerìijas atbalsta instruments ir bijis obligâtais iepirkums par paaugstinâtu tarifu apvienojumâ ar noteikumiem par AER veidiem paredzçtu ikgadçjâ iepirkuma apjomu. Par pagrieziena punktu Latvijas AER atbalsta instrumentu piemçroðanas vçsturç var uzskatît 2007. gadu, kad lîdz ar MK noteikumu Nr. 503 Noteikumi par elektroenerìijas raþoðanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus pieòemðanu tika pilnveidoti tiesiskie nosacîjumi obligâtâ iepirkuma elektroenerìijas raþoðanai no AER. Galvenais nacionâlais normatîvais akts, kas regulç AER izmantoðanu un atbalstu to veicinâðanai, ir Elektroenerìijas tirgus likums (2005), kas nosaka nacionâlo indikatîvo mçríi, kâds Latvijâ bûtu jâsasniedz lîdz 2010. gadam no AER saraþotai elektroenerìijai no kopçjâ patçrçtâs elektroenerìijas apjoma (49,3%). Tâpat tas paredz kârtîbu jaunu elektroenerìijas raþoðanas jaudu ievieðanai un esoðo elektroenerìijas raþoðanas jaudu palielinâðanai, kâ arî regulç elektroenerìijas raþoðanu no AER. Uz Elektroenerìijas tirgus likumâ ietverto deleìçjumu pamata tika izdota virkne MK noteikumu, saskaòâ ar kuriem tie elektroenerìijas raþotâji, kas vçlas izmantot AER, var saòemt no LR Ekonomikas ministrijas atïauju elektroenerìijas raþoðanas jaudu ievieðanai, kâ arî kvalificçties obligâtâ iepirkuma tiesîbu iegûðanai: - MK 2006. gada 29. augusta noteikumi Nr. 695 Noteikumi par atïaujâm elektroenerìijas raþoðanas jaudu palielinâðanai vai jaunu raþoðanas iekârtu ievieðanai (spçkâ no 02.09.2006.); - MK 2006. gada 6. novembra noteikumi Nr. 921 Noteikumi par elektroenerìijas raþoðanu koìenerâcijâ (spçkâ no 11.11.2007.); - MK 2007. gada 24. jûlija noteikumi Nr. 503 Noteikumi par elektroenerìijas raþoðanu no atjaunojamiem energoresursiem (spçkâ no 22.08.2007.). Harmonizçta enerìçtikas sektora attîstîba, izmantojot atjaunojamos energoresursus vienlaicîgi ar tradicionâlajiem energoresursiem, saistîta ar izmaiòâm likumdoðanâ, fondu izveidoðanu u.c. Latvijâ svarîgâkais ir: - nepiecieðamo ekonomisko instrumentu ievieðana (nodokli, tarifi, subsîdijas u.c.);


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

- zinâtniskie pçtîjumi jaunu tehnoloìiju jomâ; - energoefektîvo iekârtu tirgus attîstîba, pielietojot atbilstoðu maríçðanu un ievieðot pasaules standartus enerìçtikâ; - izglîtojoða un apmâcîbas darba veikðana atjaunojamâs enerìijas izmantoðanas jomâ, ievieðot demonstrâcijas projektus; - dabas aizsardzîbas problçmu risinâðana; - standarti. Latvijâ laba perspektîva varçtu bût saules kolektoru izmantoðanai. To nosaka vairâki faktori, un Latvijâ ir aktuâli nosacîjumi, kuri padara saules kolektoru izmantoðanu pievilcîgâku un piemçrotâku. Kâ pirmo no tiem var minçt augstu karstâ ûdens patçriòu vasaras laikâ. Tas ietver dzîvojamâs çkas un tâdas iestâdes, kâ, piemçram, slimnîcas, viesnîcas un kempingi, sporta un vasaras nometnes. Bûtiska ir arî energoresursu cenu paaugstinâðanâs tendence. Notiek arî plaða jauno çku celtniecîba, kuras jau no arhitektoniskâ viedokïa var tikt izmantotas saules enerìijas iekârtu uzstâdîðanai un kurâs saules kolektorus un PV baterijas varçtu iemontçt celtniecîbas laikâ. Daudzas çkas tagad remontç vai pilnîgi atjauno, un notiek siltumapgâdes sistçmas renovâcija. Tagad gan ðis celtniecîbas process ir krietni nobremzçjies, bet perspektîvas tâpat paliek. Eksistç daþâdi ðíçrðïi, kas bremzç AER plaðâku izmantoðanu, turklât tie ir daþâda rakstura. Kâ pirmâs var minçt politiskâs barjeras. Tâs sakòojas faktos, ka nav ilgtermiòa programmu ar obligâtiem attîstîbas mçríiem un visu politisko partiju akcepta, ïoti ilgs ir likumdoðanas un plânoðanas dokumentu izstrâdes process, tâpat lomu spçlç reklâmas kampaòu trûkums. Nâkamie ðíçrðïi ir bâzçti infrastruktûrâ. Proti, eksistç problçmas pievienoties esoðajiem elektrotîkliem, elektroenerìijas tirgû pastâv monopols, bremzçjoðs faktors ir arî ilgtermiòa elektroenerìijas iepirkuma lîgumi. Tâpat eksistç finanðu barjeras, kas bremzç AER izmantoðanas paplaðinâðanu. Starp tâm var minçt pieejamâ kapitâla trûkumu AER projektiem, augstas kapitâla izmaksas investoriem, ilgs atmaksâðanâs periods, kâ arî salîdzinoði augstas izmaksas, lai pievienotos esoðajiem elektrotîkliem. Ðo un citu ðíçrðïu likvidçðanai bûtu jâveic daudzi pasâkumi. Lai realizçtu ES prasîbas Latvijâ, bûtu jâizstrâdâ Nacionâlâ Atjaunojamo energoresursu izmantoðanas stratçìija vismaz lîdz 2020. gadam. Energoresursu nodokïu politiku vajag izveidot tâ, lai maksimâli veicinâtu videi nekaitîgâku enerìijas ieguves veidu attîstîbu un mazinâtu atkarîbu no

Energoefektivitâte

importçtajiem energoresursiem, piemçram: - var palielinât akcîzes nodokïus fosilajiem kurinâmajiem un tâ veicinât koksnes produktu izmantoðanu apkures sistçmâs; - atbrîvot no nodokïa elektroenerìiju, kuru izmanto transportâ un palielinât degvielâm, kuras iegûtas no fosilajiem energoresursiem, jo tas veicinâs videi nekaitîgâku transporta lîdzekïu izmantoðanu; - iespçja atbrîvot no nodokïa elektroenerìiju, kuras raþoðanas procesâ izmantoti atjaunojamie energoresursi, tâdçjâdi padarît to konkurçtspçjîgâku salîdzinâjumâ ar elektroenerìiju, kuras ieguvei izmantoti fosilie energoresursi. Òemot vçrâ atjaunojamo energoresursu izmantoðanas visu problçmu spektru, sâkot ar kurinâmâ tirgus realitâtçm, likumdoðanas un valsts politikas aspektiem, atjaunojamo energoresursu izmantoðanas izpçte ir ïoti aktuâla un nozîmîga Latvijâ. It seviðíi tâpçc, ka vçl joprojâm pastâv problçma aizvietot novecojoðâs enerìijas raþoðanas iekârtas ar mûsdienîgâm tehnoloìijâm, un importçtâ kurinâmâ cenu paaugstinâðanâs veicina atjaunojamo energoresursu izmantoðanu. Var izdarît secinâjumus, ka atjaunojamie energoresursi Latvijâ var segt lîdz 40% no energopatçriòa energobilancç (biomasa 2007. gadâ sastâdîja 24%). Atjaunojamie energoresursi maksimâli jâizmanto kombinçtâs shçmâs, kombinçjot tos ar fosilajiem kurinâmâ veidiem. Alternatîvo energoresursu izmantoðana paaugstinâsies, pielietojot inovatîvâs tehnoloìijas. Pieaugot fosilâ kurinâmâ cenâm, paaugstinâs atjaunojamo energoresursu izmantoðanas îpatsvars kurinâmâ enerìijas bilancç. Visbeidzot, atjaunojamo energoresursu izmantoðana ïauj ievçrojami samazinât emisiju daudzumu atmosfçrâ un ir videi draudzîga. Uzstâðanâs noslçgumâ lektors iepazîstinâja klâtesoðos ar Saules enerìijas testçðanas poligonu. Tas tiek veidots uz Fizikâlâs enerìçtikas institûta jumta kâ saules kolektoru un saules bateriju izmçìinâjumu poligons, kurâ ietilpst labâkie firmas Viessmann izstrâdâtie kolektori, mûsu paðu firmas Energi-R kolektori, kâ arî firmas Buderus un citu firmu raþotie kolektori, lai salîdzinâtu to jaudas un izmaksas, kâ arî darbîbu Latvijas apstâkïos, tâpat arî apkopot un analizçt reâlos datus. Tâpat tiek uzstâdîtas saules baterijas, lai noteiktu to darbîbas efektivitâti Latvijâ. Bez tam poligonâ uzstâdîta jaunâkâ hidrometeoaparatûra, kâ arî radiâcijas un iradiâcijas mçriekârtas. FEI poligonâ jau iegûti pirmie saules radiâcijas dati un tiek veikta analîze un salîdzinâðana ar teorçtis-

23


24

Energoefektivitâte

kiem datiem. Ir paredzçts arî iegût datus no kolektoriem Aizkrauklç, Valmierâ un varbût vçl kâdâ pilsçtâ, un nosûtît tos uz FEI analîzei un salîdzinâðanai. Pçtîjumu poligonâ varçs arî veikt studentu, maìistrantu un doktorantu apmâcîbu. Alternatîvo resursu izmantoðanas atbalsta instrumenti Latvijâ AER izmantoðanai nepiecieðams stimuls, un tâdu varçt dot daþâdu atbalsta instrumentu izmantoðana. Par tiem stâstîja Ekonomikas ministrijas Atjaunojamo energoresursu un koìenerâcijas nodaïas vadîtâja Daina EBERÐTEINA. Ðobrîd tiem elektroenerìijas raþotâjiem, kas izmanto tâdus atjaunojamos energoresursus kâ hidroenerìija, vçja enerìija, biomasa un biogâze, ir pieejams obligâtâ iepirkuma atbalsts saskaòâ ar Ministru kabineta 2007. gada 24. jûlija noteikumu Nr. 503 Noteikumi par elektroenerìijas raþoðanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus nosacîjumiem. Savukârt no Eiropas Savienîbas struktûrfondiem 17 345 202,72 LVL apmçrâ ir plânots atbalsts investîcijâm jaunâs un rekonstruçjamâs koìenerâcijas elektrostacijâs, kuras izmanto atjaunojamos energoresursus. Ekonomikas ministrija ir izstrâdâjusi Ministru kabineta noteikumu projektu Noteikumi par darbîbas programmas Infrastruktûra un pakalpojumi papildinâjuma 3.5.2.2. aktivitâti Atjaunojamo energoresursu izmantojoðu koìenerâcijas elektrostaciju attîstîba un iesniegusi to apstiprinâðanai Eiropas Komisijai. Sagaidâms, ka noteikumu projekts varçtu tikt apstiprinâts 2009. gada sâkumâ. Elektroenerìijas tirgus likuma 29. pantâ ir noteikts, ka no atjaunojamiem energoresursiem uz 2010. gadu ir jânosedz ne mazâk kâ 49,3% no Latvijas elektroenerìijas galalietotâju kopçjâ patçriòa. Tâds bûtu paðreizçjais mçríis. Minçtais atjaunojamo energoresursu îpatsvars elektroenerìijas sektorâ kâ Latvijas indikatîvais mçríis izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra direktîvas 2001/77/EK par tâdas elektroenerìijas pielietojuma veicinâðanu iekðçjâ elektrîbas tirgû, kas raþota, izmantojot neizsîkstoðos enerìijas avotus. Finansçjumu ðâdu atbalsta instrumentu izmantoðanai nodroðina daþâdi. No atjaunojamiem energoresursiem saraþotas elektroenerìijas obligâto iepirkumu îsteno publiskais tirgotâjs AS Latvenergo, un obligâtâ iepirkuma izmaksas atkarîbâ no patçriòa apjomiem proporcionâlâ veidâ sedz visi Latvijas elektroenerìijas galalietotâji. Var secinât, ka atbal-

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

sta instrumenti tiek izmantoti, jo kopð 2007. gada 22. augusta, kad stâjâs spçkâ Ministru kabineta noteikumi Nr. 503 Noteikumi par elektroenerìijas raþoðanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tiesîbas pârdot no atjaunojamiem energoresursiem saraþotu elektroenerìiju obligâtâ iepirkuma ir saòçmuðas 90 hidroelektrostacijas, 7 vçja elektrostacijas, 1 biomasas elektrostacija un 4 biogâzes elektrostacijas.

Koksnes materiâlu izmantoðanas iespçjas Latvijâ Par koksnes izmantoðanas iespçjâm klausîtâjiem pavçstîja Biomasas asociâcijas LATbioNRG valdes loceklis Didzis PALEJS. Latvijas ar meþiem klâtajai platîbai pçdçjo gadu desmitu laikâ ir tendence pieaugt procentuâli lîdz pat 55% no kopçjâs teritorijas. Tâ ir uz paðreizçjo brîdi oficiâlâ informâcija. Patiesîbâ ðî teritorija ir vçl lielâka, jo lîdz ðim vçl nav apzinâtas visas aizauguðâs lauksaimniecîbas platîbas (ja runâjam par teritorijâm, klâtâm ar meþu, tad mçs runâjam par faktisko situâciju, nevis juridisko statusu - meþa vai ne-meþa zeme). Pçc neoficiâlâm aplçsçm var spriest, ka pat lîdz 65% no Latvijas teritorijas ir klâta ar meþu. Tas norâda, ka resursi ðajâ ziòâ ir ïoti lieli. Savukârt Latvijas biomasas asociâcija LATbioNRG ir nevalstiska organizâcija (formçjums), kurâ darbojas uzòçmumi un cilvçki, kuri ir iesaistîti biomasas raþoðanâ un tirdzniecîbâ. Lielâkâ daïa cilvçku pçc izglîtîbas ir diplomçti meþsaimnieki vai meþizstrâdâtâji un labi orientçjas Latvijas meþsaimniecîbâ un tâs procesos, kâ arî biomasas tirgus procesos gan mûsu valstî, gan kaimiòvalstîs. Asociâcijas galvenie mçríi ir: 1. Popularizçt atjaunojamo energoresursu, tai skaitâ koksnes izmantoðanu enerìçtikas nozarç, tâdçjâdi veicinot Latvijas neatkarîbu enerìçtikas nozarç, izmantojot vietçjos, atjaunojamos un videi draudzîgos resursus. 2. Izplatît publiskajâ telpâ objektîvu informâciju par atjaunojamo energoresursu pieejamîbu un to izmantoðanas aspektiem. 3. Veicinât zinâtnes attîstîbu atjaunojamo energoresursu jomâ un jaunu to ieguves tehnoloìiju izstrâdi. Savukârt kâ galvenos uzdevumus var minçt: 1. Apvienot koksnes un citu atjaunojamo energoresursu raþotâjus un tirgotâjus Latvijâ, kâ arî kopçju mçríu sasniegðanai cieði sadarboties ar siltuma un elektroenerìi-


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

jas raþotâjiem. 2. Piedalîties Latvijas enerìçtikas stratçìijas izstrâdç, par galveno prioritâti izvirzot vietçjo, atjaunojamo energoresursu izmantoðanu. 3. Sadarbîbâ ar meþa zinâtòu institûta Silava un Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes zinâtniekiem izstrâdât zinâtniski pçtniecisko darbu plânu optimâlu biomasas ieguves tehnoloìiju izstrâdei un to realizçt. 4. Veikt izglîtojoði skaidrojoðo darbu Latvijas paðvaldîbâs par atjaunojamo energoresursu pieejamîbu un to efektîvu izmantoðanu. 5. Ieinteresçtâjâm paðvaldîbâm un uzòçmumiem palîdzçt atrast un piesaistît investorus jaunu energocentrâïu bûvniecîbai. Koksnes izmantoðanas perspektîvas ir ïoti plaðas - ðis ir visplaðâk (lielâkajâ apjomâ) pieejamais dabas resurss, kuru var izmantot, gûstot ekonomisku labumu gan valstij, gan katram atseviðíam indivîdam. Pirmkârt, protams, ir lietkoksne, kuras pielietoðana vai izmantoðana raþoðanâ rada pievienoto vçrtîbu. Pçc tam nâk koksnes blakusprodukti, kurus atkarîbâ no to kvalitâtes îpatnîbâm var izmantot daþâdi - daïu var izmantot plâtòu raþoðanâ, daïu íîmiskâ koksnes pârstrâdç, bet atlikuðo (lielâko daïu) - enerìçtikâ.

Energoefektivitâte

Jebkurai valstij ir ïoti svarîga tâs neatkarîba un ir daudz daþâdu neatkarîbas vai atkarîbas veidu - teritoriâlâ, ekonomiskâ, enerìçtiskâ u.c. Ðajâ gadîjumâ vairâk tiek runâts par ekonomisko un enerìçtisko neatkarîbu un stabilitâti. Ir grûti iedomâties labâku situâciju par to, ja valstij ir paðai savi energoresursi, kuri pie tam ir neizsmeïami - atjaunojami, turklât vçl videi draudzîgi un lçtâki par fosilajiem energoresursiem. Latvija ir ðâdâ situâcijâ, bet, par nelaimi, lielâkâ daïa to vai apzinâti, vai neapzinâti nezina/neatzîst. Mûsu koksnes resursu un to potenciâls ir aptuveni divreiz lielâks nekâ Latvija patçrç elektroenerìijâ un centrâlajâ siltumapgâdç. Ðis resurss un potenciâls atrodas meþos, ceïmalâs, grâvmalâs, kokapstrâdes rûpnîcâs un pat izgâztuvçs (otrreizçjâ koksne). Tâ kâ secinâjumi viennozîmîgi - iespçjas ir, vajag strâdât un attîstît ðo nozari.

Energoefektîva bûvniecîba - iespçja ietaupît energoresursus Nepiecieðams domât ne tikai par enerìijas raþoðanu, bet arî par tâs taupîgu izmantoðanu. To var panâkt, samazinot siltumenerìijas zudumus çkâs - paaugstinot to energoefektivitâti. Par ðo jautâjumu un REHAU piedâvâtajâm iespçjâm stâstîja viena no konferences atbalstîtâjiem, SIA REHAU vadîtâjs Aldis SIRMAÈS.

25


26

Energoefektivitâte

Kâ trîs energoefektivitâtes stûrakmeòus viòð minçja enerìijas zudumu samazinâðanu, enerìijas efektîvu izmantoðanu un enerìijas efektîvu iegûðanu. Zudumus var samazinât ar energoefektîvâm logu un stikla fasâþu sistçmâm, ko piedâvâ REHAU. Enerìijas efektîvu izmantoðanu, kad mâjîgumu nodroðina ar mazu enerìijas patçriòu, var nodroðinât ar plakòu apsildi/dzesçðanu. Bet enerìijas efektîvu iegûðanu REHAU piedâvâtajâ risinâjumâ nodroðina atjaunojamo energoresursu izmantoðana un pielietoðana. Pirmkârt, zemes siltuma izmantoðana apkurei/dzesçðanai, otrkârt, Saules enerìijas izmantoðana siltumenerìijas iegûðanai, un arî elektroenerìijas iegûðanai tiek izmantota Saules enerìija. Enerìijas zudumu samazinâðana tiek panâkta ârsienu norobeþojoðo konstrukciju optimizâcijâ ar REHAU sistçmâm, ievçrojot tehniskos un saimnieciskos aspektus. Kâ vienu no ðâdu sistçmu piemçriem var minçt REHAU Clima-Design. Tâ ir logu sistçma ar 120 mm iebûves dziïumu, kas ir sertificçta Darmðtates Pasîvo mâju institûtâ (PHI-Darmstadt) un atzîta par Pasîvâm mâjâm atbilstoðu komponentu. Tâs siltumizolâcija ir Uf = 0,71 W/m2K, Uw = 0,8 W/m2K. Primâro enerìiju taupoði risinâjumi tiek izmantoti çku renovâcijai. Viens no ðâdiem ir ARGE Faktor 10 grupas projekts. Tâ realizâcijas rezultâtâ, piemçram, ïâva 30. gados bûvçtas 6 ìimeòu dzîvojamâs çkas apkurei nepiecieðamo siltumenerìiju samazinât vairâk nekâ 8 reizes. Nepiecieðamâ siltumenerìija apkurei lîdz renovâcijai bija 204 kWh/(m²a), bet pçc renovâcijas - 24 kWh/(m²a). Mçrîjumi tika veikti 2003./2004. g. Minimâlais primârâs enerìijas patçriòð tika panâkts, pateicoties moderniem, energoefektîviem logiem un fasâþu sistçmai. Energoefektivitâtes paaugstinâðanas galvenâs problçmas ir sekojoðas: - Lîdzekïu un kompleksu risinâjumu atbalsta trûkums - reâli çku energoefektivitâtes paaugstinâðanas pasâkumi nav kompleksi un ir bez skaidra kopçjâ ieguvuma mçría. - Zinâðanu un pareizu tehnisko risinâjumu ðaura un nepietiekoða izmantoðana praksç - reâli tehniskos detaïu risinâjumus izvçlas darbu veicçjs uz iepriekðçjâs pieredzes pamata. - Çku norobeþojoðo konstrukciju energoefektivitâtes paaugstinâðanas pasâkumi ir mazefektîvi - dçï pasâkumu sadalîjuma pa posmiem, ðo posmu bûtiskâs savienojumu vietas (sienas/pagrabs, sienas/logi, sienas/jumts) vispâr paliek ârpus redzesloka.

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Viens piemçrs - loga izvietojums attiecîbâ pret citiem sienas konstrukcijas materiâliem. Atkarîbâ no ðâ mezgla konstruktîvâ risinâjuma, uz 1 perimetra metru var veidoties lieki zudumi lîdz ~9 kWh/m (jâsadedzina 1 m3 dabasgâzes, izdalâs 2 kg CO2) vienâ apkures sezonâ. Tâdâ veidâ uz standarta divistabu dzîvokli apkures sezonâ var lieki tikt sadedzinâti ~18 m3 gâzes, un izdalîti ~ 36 kg CO2. Kâ vienu no galvenajiem ðíçrðïiem energoefektivitâtes paaugstinâðanâ lektors minçja arî reâlo prasîbu situâciju Latvijâ, piemçram, ikdienâ joprojâm pat valsts un paðvaldîbu publiskajos konkursos netiek samçrota produkta cena ar ieguvumu no enerìijas ietaupîjuma. Kâ piedâvâjuma izvçles kritçrijs ïoti bieþi kalpo zemâkâ cena. Lai pievçrstu uzmanîbu energoefektivitâtei un ar to saistîtajâm problçmâm, REHAU piedâvâ programmu projektçtâjiem latvieðu valodâ. Tâ bûs palîgs energoefektîvai norobeþojoðo konstrukciju projektçðanai jaunbûvçm un çku energoefektîvai renovâcijai. Uzstâðanâs noslçgumâ klâtesoðie tika iepazîstinâti ar vairâkâm REHAU piedâvâtâm izstrâdnçm enerìijas efektîvai izmantoðanai (piemçram, siltuma sadalîjuma optimizâcija ar virsmu apsildi/dzesçðanu), un arî tâs efektîvai iegûðanai (gaisa-zemes siltummainis, izstrâdnes biogâzes apguvei).

Pasîvâs mâjas un to priekðrocîbas Jçdziens pasîvâ mâja parâdîjies jau pirms kâda laiciòa, un arî Latvijâ par tâm sâk runât aizvien vairâk. Turpretî vairâkâs Eiropas zemçs pasîvâs mâjas pazîstamas jau labi sen. Pasîvâs mâjas ir çkas, kur vidçjais enerìijas patçriòð siltumapgâdei ir aptuveni 8-10 reizes mazâks nekâ citâs çkâs. Par dâòu pieredzi pasîvo mâju bûvniecîbâ klâtesoðajiem pavçstîja viesis no Dânijas, a/s Rockwool Tirdzniecîbas attîstîbas vadîtâjs Lasse TOFTS. Mâjâm var izdalît vairâkus enerìijas lîmeòus vai klases. To izlemj attiecîgâs valsts bûvniecîbas uzraudzîbas iestâdes. Dânijâ ir nosprausti stûrakmeòi nâkotnei tâ, lai zinâðanu lîknes katram íçdes posmam - attîstîtâjiem, speciâlistiem (inþenieriem un arhitektiem), bûvuzòçmçjiem, raþotâjiem un piegâdâtâjiem - var sekot, un jauni risinâjumi var tikt pieòemti. 2006. gadâ tika izveidoti trîs lîmeòi. Augstâkais lîmenis, kas ir obligâts, - ar to domâta zemâkâ enerìijas efektivitâte - 25% zem iepriekðçjâ bûvniecîbas kodeksa. Ðis lîmenis nozîmç, ka maksimâlais apkures lîmenis ir 5,5 litri naf-


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

tas/m2 gadâ. Pârçjie 2 stûrakmeòi tika izveidoti un nosaukti par zemas enerìijas 1. un 2. lîmeni, un tie bija attiecîgi par 50% un 25% zemâki nekâ iepriekðçjais lîmenis. Tajâ paðâ laikâ ir norâdîts, ka ðie lîmeòi kïûs obligâti kâ jaunie augstie lîmeòi 2010. un 2015. gadâ. Zemâs enerìijas klase 2 paredz, ka maksimâlais daudzums apkurei ir 3,95 naftas/m2 gadâ (tas bûs obligâts 2010. gadâ). Savukârt zemâs enerìijas klase 1 - maksimâlais daudzums apkurei ir 2,75 litri naftas/m2 gadâ (tas bûs obligâts 2015. gadâ). Savukârt pasîvâ klase nav vçl Dânijâ nodefinçta, bet tiek pieòemts, ka tas bûs aptuveni 1,5 litri naftas/m2 gadâ. Dânijâ 1 litrs naftas ir pielîdzinâms 10 kWh elektroenerìijas, kas savukârt ir pielîdzinâms 0,918 m3 dabasgâzes. Pasîvo mâju galvenâ atðíirîba ir, ka enerìijas patçriòð apkurei ir 1,5 litri naftas/m2 gadâ - tikai ~1/10 no vidçjâ patçriòa Dânijâ paðreiz, kas ir 14 litri naftas/m2 gadâ. Pasîvâs mâjas ir çkas tips, kurâ enerìijas patçriòa lîmenis ir samazinâts, cik vien iespçjams, ar vienkârðâm pasîvajâm daïâm (no tâ arî cçlies ðis vârds). Tas nozîmç iniciatîvas, kas neietver mehâniskas jaudas patçriòa daïas, tâdas kâ sûkòi u.c. Tajâ paðâ laikâ tiek lietots sadzîves tehnikas labâkais aprîkojums (maksimâli enerìiju taupoði modeïi) utt., lai vçl vairâk samazinâtu enerìijas patçriòa lîmeni. Arhitektoniski mâjas neizskatâs savâdâk, bet ir redzçts, ka speciâlisti - galvenokârt arhitekti - izmçìina jaunus bûvniecîbas veidus, lai izvairîtos no termiskajiem tiltiem un lietotu augstas kvalitâtes bûvmateriâlus un detaïas. Izmaksu ietaupîjumu var aprçíinât pçc tâ, cik daudz naftas tiek ietaupîts, salîdzinot, piemçram, ar tipisku mâju. Atðíirîba ir 12,5 litri naftas/m2 gadâ. Tipiska ìimenes mâja ir aptuveni 150 m2 liela. Naftas cena 2008. gadâ ir apmçram 1 Ls litrâ. Tâtad paredzamais izmaksu ietaupîjums ðobrîd ir 1875 Ls gadâ. Salîdzinot ar paðreizçjo obligâto lîmeni, izmaksu ietaupîjums ir 600 Ls gadâ. Pasîvo mâju bûvniecîba gan izmaksâ nedaudz dârgâk (cena ir aptuveni par 10% augstâka nekâ paðreizçjam obligâtajam lîmenim). Galvenais iemesls tam ir labâki izmantojamie materiâli un labâkas bûvniecîbas tehnoloìijas. Laiks, kurâ ðâds projekts atmaksâjas, ir atkarîgs no procentiem, inflâcijas un enerìijas cenâm, bet parasti atmaksâðanâs laiks ir starp 5 un 15 gadiem atkarîbâ no tehniskâ risinâjuma.

Energoefektivitâte

Dânijâ galvenie mehânismi, kas stimulç ðâdu çku bûvniecîbu, ir strauji cçluðâs enerìijas cenas, tâdçï Dânijâ cilvçku kopçjais uzskats ir taupît enerìiju jeb uzturçt augstu energoefektivitâti. Arî likumdoðana mçìina likt uzsvaru uz energoefektivitâti. Tâ bûs obligâta visâm jaunajâm çkâm sabiedriskajâ sektorâ, kuru platîba pârsniedz 1000 m2, lai izpildîtu enerìijas klasi 1. Tas ietver arî esoðâs çkas. Katra paðvaldîba var noteikt augstâkus standartus par obligâto lîmeni. Paðreiz tiek novçrots, ka arvien vairâk paðvaldîbu nepieòems mâjas, kas pârsniegs zemas enerìijas klasi 1 - tas nozîmç, ka zemas enerìijas klase 1 bûs standarts 7 gadus âtrâk nekâ plânots. Lielâks veicamo darbu apjoms dod pieredzi un zinâðanas bûvniecîbas sektorâ, îpaði bûvçjot pasîvâs çkas kâ salîdzinoði jaunu çku veidu. Klientu aptaujas râda, ka çku îpaðnieki ir ïoti apmierinâti ar iekðtelpu klimatu un enerìijas izmaksâm. Bûvçjot pasîvâs çkas, bûvuzòçmçjiem ir jâdomâ inovatîvi. Nepiecieðams uzkrât zinâðanas un attîstît tehnoloìijas, tâpat nepiecieðams arî izglîtot cilvçkus, izskaidrot energoefektivitâtes priekðrocîbas un pârliecinât viòus, ka ieguldîtie lîdzekïi atmaksâsies.

REBECEE - Eiropas valstu sadarbîbas projekts AER sfçrâ Jau vairâkus gadus vairâkâs Eiropas valstîs, tostarp Latvijâ, tiek realizçts REBECEE projekts, kas paredz Eiropas valstu sadarbîbu energoefektivitâtç un atjaunojamajâ enerìijâ. Par to vairâk stâstîja viesis no Vâcijas, REBECEE projekta koordinators Pîters FRIMERTS. Projekts Renewable Energy and Building Exhibitions in Cities of the Enlarged Europe - REBECEE (Atjaunojamâs enerìijas izmantoðana un çku demonstrçjumu organizçðana Eiropâ) tiek îstenots Eiropas Savienîbas finanðu programmas Inteliìenta enerìija Eiropai ietvaros. Projekta mçríis ir veicinât atjaunojamâs enerìijas resursu izmantoðanu un energoefektivitâtes uzlaboðanu çkâs. Projekta uzdevums ir Eiropas Savienîbas valstîs organizçt çku demonstrçjumus, lai veicinâtu atjaunojamo enerìijas resursu izmantoðanu, zinâðanu apmaiòu un starptautisko sadarbîbu. REBECEE projektâ piedalâs 8 valstis - Vâcija (Íîle), Bulgârija (Sofija), Slovçnija (Ïubïana), Lietuva (Viïòa), Igaunija (Tallina), Zviedrija (Alingsa), Nîderlande (Amsterdama) un Latvija (Rîga). Tâ vadoðais partneris ir Vâcijas vides aizsardzîbas asociâcija (B.A.U.M) un Wallnofer H.F. Projektu at-

27


28

Energoefektivitâte

balsta 12 partneru organizâcijas. Ðî projekta ietvaros tiks organizçtas 4 çku izstâdes: Íîlç (Vâcija), Ïubïanâ (Slovçnija), Alingsâ/Gçteborgâ (Zviedrija) un Tallinâ (Igaunija). Ðajâs izstâdçs bûs iespçjams izpçtît vairâk nekâ 300 objektus (kopumâ 50 mâju tipus), kas iekïaus sevî jaunbûvçtus un renovçtus mâjokïus. Uz ðîm izstâdçm tiks aicinâti apmçram 10 000 eksperti, pircçji, investori un politiíi. Latvijas Bûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu valsts aìentûra ðajâ projektâ darbîbu uzsâka 2006. gadâ. Projekta ietvaros Bûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu valsts aìentûra ir noslçgusi sadarbîbas lîgumu ar Latvijas amatniecîbas kameru.

Nâkotnes iela - Latvijas daïa REBECEE projektâ Par Latvijas lîdzdalîbu ðajâ projektâ - Nâkotnes ielu - vairâk pavçstîja REBECEE projekta sadarbîbas partneris, Latvijas Amatniecîbas kameras prezidents Vilnis KAZÂKS. Projekts Nâkotnes iela ir piedâvâjums izveidot jaunas ekoloìiskas, tehnoloìiskas un ekonomiskas kvalitâtes koka konstrukciju mâju. Mûsu reìionâ koka mâja ir senâkais mâjokïa veids. Tûkstoðiem gadu tâ tiek celta ar amatnieciskiem paòçmieniem un amatnieciskâs tehnoloìijas ir sasnieguðas pilnîbu. Ir vçsturiski izstrâdâtas konstrukcijas, kas pieïauj maksimâlu dabîga koka izmantoðanu. RTU speciâlisti ir izstrâdâjuði jaunu koncepciju par industriâlâs raþoðanas un amatniecîbas darba metoþu un produktu sintçzi. 2002., 2003., 2005. un 2007. gadâ RTU un LAK organizçtâs starptautiskâs guïbûvju un koka konstrukciju bûvniecîbas konferences Rîgâ apliecinâja, ka Latvijas koka mâju celtniecîba ir sasniegusi pasaules vadoðo valstu lîmeni. Ðie faktori tad arî ir pamats, lai Rîgâ uzsâktu principiâli jaunu konstrukciju un tehnoloìiju koka mâju bûvniecîbu. Paðreizçjâ situâcija râda arî vairâkus negatîvos faktorus koka mâju bûvniecîbâ. Piemçram, mâjokïu piedâvâjuma tipi neatbilst konstruktîvajam risinâjumam, ðobrîd industriâli raþotâs mâjas degradç koka ekoloìisko vçrtîbu, nespçjot pilnvçrtîgi izmantot zaïu koku, t.i., izmantot koka dabiskâs formas - zarainîbu, greizðíiedrainîbu u.tml. Tâpat paðreizçjâ koka mâju celtniecîbas prakse lieliski atklâj amatniecisko bûvniecîbas tradîciju, bet nespçj radît modernu mâjokli - îpaði pilsçtu vidç. Rîgâ koks kâ bûvmateriâls netiek pilnvçrtîgi izmantots, atbil-

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

stoði pasaules vadoðo valstu praksei. Tâpçc ir doma ar daþâdu jauninâjumu palîdzîbu raþoðanâ panâkt kvalitatîvu koka mâju bûvniecîbu. Starp ðiem jauninâjumiem varçtu minçt: - Ar industriâlâm metodçm raþotais koka mâjas karkass pieïauj mâjas arhitektonisko daudzveidîbu (ir lîdzîba ar tradicionâlo pildreþìi, bet bez diagonâlçm). - Karkass tiek veidots kâ komunikâciju tîkla ðahtas. - Visu veidu komunikâciju iestrâde notiek karkasa raþoðanas procesâ. - Sareþìîti, darbietilpîgi procesi no bûvlaukumiem tiek pârnesti uz labiekârtotâm, industriâlâm vai amatnieciskâm raþotnçm. - Iespçjama koka konstrukciju un sienu aizpildîjumu apmainâmîba, papildinâðana ekspluatâcijas laikâ. - Iespçjami pilnîgi individuâli risinâjumi virsmu aizpildîjumos pçc arhitektu, dizaineru, mâkslinieku skicçm. - Objektâ uzstâdîtâs detaïas un virsmu apdare ir lietoðanai gatavas. - Objekts vienlaicîgi var tapt vairâkâs vietâs, kas neietekmç objekta montâþu un kvalitâti. - Aizpildîjumu var izgatavot un uzstâdît industriâli, amatnieciski un paðrocîgi. Ðâdas mâjas starpsienas ir viegli transformçjamas, kas nodroðina noteiktas telpas individuâlu un kolektîvu lietoðanu. Karkasu var aizpildît ekonomiskâ un elitârâ variantâ. Aizpildîjums ir mainâms, izvçles iespçjas ir lielas. Iespçjams panâkt jaunu kvalitâti telpu un mçbeïu sintçzç. Tâpat tiek iegûta jauna ekoloìiskâ kvalitâte telpu veidojoðo sienu virsmâm (atklâta koka dabiskâ virsma). Projekta veiksmîgas attîstîbas rezultâtâ koka mâju profesionâlâ bûvniecîba iegûst jaunas konstrukcijas un tehnoloìijas, kuras tiek nosauktas Rîgas vârdâ. Projekta rezultâtâ patçrçtâji iepazîst un izmanto jaunu, plaði pielietojamu produktu, kura izcelsme ir saistîta ar Rîgu, un Rîga kïûst par moderna ekoloìiska mâjokïa simbolu. Tâpat veiksmîga projekta realizâcijas gadîjumâ tiek iegûti arî vairâki sociâlie ieguvumi. Piemçram, koka mâjas var tikt veidotas atbilstoði pieprasîjuma lîmenim. Izmantojot modernâs informâcijas tehnoloìijas, mâju detaïas var veidot individuâli praktizçjoði meistari, MVU un lielraþoðana. Tâpat palielinâs nodarbinâtîba tuvâk izejmateriâlu ieguvei - mazâs pilsçtâs un laukos, veidojas otrâ profesija zemniekiem un meþsaimniekiem - izejmateriâlu un detaïu sagatavoða-


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

nâ. Savukârt jaunâs mâjas izmaksu amplitûda ir no viszemâkâs lîdz augstâkajai, kas ir atkarîgs no ekoloìiskâ un mâkslinieciskâ risinâjuma un pasûtîtâja lîdzdarboðanâs mâjas bûvniecîbâ. Vçl gan bûs jâveic diezgan daudz daþâdu pçtîjumu, to paredz projekts, tâ kâ darba vçl pietiks. Lai projektu varçtu veiksmîgi realizçt, RTU ir izveidota struktûra un bâze (akreditçtas studiju programmas), kurâ koka produktu pçtniecîbu veic inþenieru, maìistru un doktoru studiju programmas ietvaros. Tâpat RTU topoðie bakalauri, inþenieri, maìistri un doktori ir izvçlçjuðies un strâdâ pie tçmâm par jaunâm koka izmantoðanas iespçjâm modernâ mâjoklî.

REBECEE projekts Zviedrijâ un Slovçnijâ Konferences beigu daïâ uzstâjâs pârstâvji no Zviedrijas un Slovçnijas, kuri iepazîstinâja ar savâs valstîs uzsâkto REBECEE projektu bûtîbu. Zviedrijâ, Alingsas pilsçtâ kâ galvenie mçríi tiek izvirzîti energoefektîvu çku, tostarp

Energoefektivitâte

pasîvo mâju, bûvniecîba un atjaunojamo energoresursu izmantoðana vairâkâs sfçrâs. Slovçnijâ, Ïubïanas pilsçtâ ES projekts REBECEE sastâv no divâm daïâm. Pirmajâ paredzçts realizçt REBECEE mçríu izplatîðanu ar daudzu (20) daþâdu pasâkumu, konferenèu, darba grupu, izstâþu un mediju palîdzîbu. Tâpat iecerçta pasâkumu organizçðana 16 pamatskolâs un 6 vidusskolâs ar Bistra tehniskâ muzeja palîdzîbu, kâ arî REBECEE mâjas lapas atklâðana. Otra daïa paredz arhitektûras izstâdes projekta realizâciju, kas ietver sevî vairâku mâju renovâcijas (jau paveiktas), kâ arî zemas enerìijas patçriòa mâjokïu un pasîvo çku bûvniecîbu. Ðiem projektiem ðobrîd tiek kârtotas bûvniecîbas atïauju procedûras. Pçc tam plânots uzsâkt ðo çku bûvniecîbu. Kopçjie mçríi ir lîdzîgi visiem REBECEE projekta dalîbniekiem - samazinât enerìijas patçriòu, izmantot vairâk atjaunojamos energoresursus un arî samazinât nepiecieðamos izdevumus par enerìijas patçriòu uz çku energoefektivitâtes paaugstinâðanas rçíina. EA

29


30

Energoefektivitâte

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Kâ iedzîvotâjiem sagatavoties mâjas renovâcijas uzsâkðanai Siltuma tarifi nemitîgi aug gâzes sadârdzinâðanâs dçï - tas nav novçrðams. Pasaulç iedzîvotâju skaits ikkatrus 60 gadus dubultojas, pieaug enerìijas patçriòð, bet gâzes un naftas resursi strauji izsîkst. Lai panâktu mazâku maksu par siltumu, ir tikai viens ceïð - racionâla un taupîga saòemtâ siltuma izlietoðana. Mûsu dzîvojamâs mâjas, kas celtas pçckara periodâ (1950.-1990. g.), ir ar zemu siltuma noturîbu - siltums aizplûst caur neblîviem logiem un durvîm, plânajâm sienâm, nesiltinâtu bçniòu un jumta pârsegumu, sliktu pagraba pârseguma siltumizolâciju u.c. Lai to novçrstu, nepiecieðama kompleksa mâjas renovâcija ar siltinâðanu. Ðî raksta mçríis - izskaidrot iedzîvotâjiem, kâ sagatavoties savas dzîvojamâs mâjas renovâcijas uzsâkðanai.

Priekðnoteikums mâjas renovâcijai - dzîvokïu îpaðnieku biedrîbas izveidoðana Dzîvojamâs mâjas renovâcija ir saistîta ar lielâm investîcijâm (60-90 Ls/m²) un lîgumu slçgðanu. Ðâdi pasâkumi nav iespçjami, ja dzîvokïu îpaðnieki mâjâ nav likumdoðanâ paredzçtajâ kârtîbâ apvienojuðies - vai nu dzîvokïu îpaðnieku biedrîbâ (DzÎB) vai izvirzîjuði no sava vidus pilnvaroto pârstâvi - ar savu pârvaldes institûciju un pâròçmuði dzîvojamo mâju savâ valdîjumâ. Prasîba par DzÎB ir izvirzîta kâ obligâta, jo nav iespçjams, piemçram, mâjai ar 100 dzîvokïiem par kopçju mâjas renovâciju slçgt 100 atseviðíus lîgumus - ar katru no dzîvokïu îpaðniekiem. Ðobrîd ir îstais laiks veidot dzîvokïu îpaðnieku biedrîbas (DzÎB), jo mâjâm ar jau izveidotâm biedrîbâm ir ievçrojamas priekðrocîbas, salîdzinot ar pârçjâm mâjâm. Ðîs priekðrocîbas izpauþas kâ: - iespçja ar paðreizçjo vai citu apsaimniekotâju slçgt mâjas apsaimniekoðanas lîgumu, tajâ vienojoties gan par apsaimniekoðanas maksas lielumu, gan arî darbu uzskaitîjumu, ko dzîvojamâ mâjâ veic apsaimniekotâjs par konkrçto apsaimniekoðanas maksu, un to izpildes kvalitâti. Ðobrîd mâjâm bez DzÎB apsaimniekotâjs vienpusçji nosaka augstu ap-

saimniekoðanas maksu, vairumâ gadîjumu nenodroðinot mâju pienâcîgu apkopi; - iespçja pretendçt uz paðvaldîbas, valsts, struktûrfondu un citu finanðu avotu atbalstu dzîvojamo mâju energoauditiem un renovâcijai, tostarp dotâciju veidâ. Lai izveidotu DzÎB, nepiecieðams ar lielâku iniciatîvu apveltîtiem dzîvokïu îpaðniekiem pârrunât DzÎB veidoðanu ar saviem kaimiòiem, un vçrsties ar iesniegumu savâ paðvaldîbâ. Piemçram, Rîgâ jâvçrðas Rîgas paðvaldîbas aìentûrâ Rîgas mâjoklis. Ðî aìentûra no savas puses nozîmçs atbildîgo darbinieku, kas sniegs nepiecieðamo organizatorisko (kopsapulces organizçðana ar izziòoðanu un telpu nomu par aìentûras lîdzekïiem) un konsultatîvo (nepiecieðamo dokumentu juridiski pareiza sagatavoðana) palîdzîbu. Informâciju var atrast aìentûras mâjas lapâ http://www.rigasmajoklis.lv

Mâjas siltinâðanas sagatavoðanas process Mâjas siltinâðanas uzsâkðanai jâveic sekojoði darbîbas posmi: Pirmsaudita çkas energoefektivitâtes novçrtçjumu Rîgâ centralizçtai siltumapgâdei pieslçgtajâm çkâm ir veikusi RPA Rîgas enerìçtikas aìentûra(REA), òemot vçrâ 5 pçdçjo gadu çku faktisko siltuma patçriòu un izrçíinot mâjas vidçji svçrto patçriòu ðajâ laika posmâ. Ðie dati sniedz informâciju par mâjas paðreizçjo stâvokli un ir nepiecieðami, sagatavojot pieteikumu energoaudita uzsâkðanai. Energoauditu veic specializçtas firmas, kuru sastâvâ ir energoauditu veikðanai apmâcîti un sertificçti speciâlisti. Energoaudita rezultâtâ bûs iespçjams saòemt uz aprçíi-

1. attçls. Mâjas siltinâðanas uzsâkðanas darbîbas posmi


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Energoefektivitâte

niem balstîtus konkrçtus priekðlikumus renovâcijas darbu veikðanai, renovâcijas izmaksu novçrtçjumu, kâ arî renovâcijas rezultâtâ sagaidâmo enerìijas ietaupîjuma prognozi. Energoaudita rezultâti ir izejas dati çkas renovâcijas darbu publiskajam iepirkumam. Energoauditus valsts mçrogâ organizç valsts Bûvniecîbas, enerìçtikas un mâjokïu aìentûra - BEMA (Mucenieku ielâ 3a, tel. 6704190, mâjas lapa http://energoauditi.ma.gov.lv), bet Rîgâ - arî REA. Mâju atlase energoauditiem tiek organizçta konkursa veidâ, ar mâju pieteikðanu atbilstoði konkursa nolikumam pçc konkursa izsludinâðanas masu medijos. Energoauditorus konkursa kârtîbâ nosaka konkursa organizçtâjs (BEMA vai REA) atbilstoði konkrçtâ konkursa nolikumam. Mâju atlases un energoauditoru izvçles konkursu nolikumu principi BEMA un REA versijâs ir vienâdi. Çkas renovâciju veic bûvfirmas, kurâm darbu veikðanai ir attiecîga licence. Òemot vçrâ lielâs izmaksas, renovâcijas darbu veicçju piesaista mâjas îpaðnieks - DzÎB publiskâs iepirkumu procedûras kârtîbâ. Ja renovâcija notiek ar paðvaldîbas vai citu finanðu avotu lîdzfinansçjumu, iepirkuma procedûru organizçðanu konkursa kârtîbâ atlasîtâm daudzdzîvokïu mâjâm, kurâm jau ir veikts çkas energoaudits un kurâm dzîvokïu îpaðnieku vairâkums ar parakstiem ir apliecinâjis savu gatavîbu veikt çkas renovâciju, kopâ ar DzÎB veic finanðu donora attiecîgas institûcijas ar publiskâ iepirkuma organizçðanas pieredzi, kas nodroðina arî mâjas renovâcijas procesa finanðu un tehnisko uzraudzîbu.

Çkas renovâcijas uzdevums Paðreiz îpatnçjais vidçjais siltuma patçriòð valstî gadâ dzîvojamâm çkâm ir 250-280 kWh/m². Rîgâ ðis skaitlis ir 231 kWh/m². Valsts programma paredz lîdz 2020. gadam sasniegt îpatnçjâ siltumpatçriòa (çkas energoefektivitâtes) vidçjo râdîtâju valstî 150 kWh/m² lîmenî, kas atbilst Eiropas valstu, tostarp Ziemeïvalstu, praksei. Latvijâ, tostarp Rîgâ, pâròemot citu Eiropas valstu pieredzi, ir iespçjams, veicot kompleksu esoðo çku renovâciju, sasniegt energoefektivitâtes lîmeni 70-150 kWh/m² robeþâs. Izdevîga un finansiâli atbalstâma ir tikai kompleksa çkas siltinâðana, kas dod jûtamu siltuma patçriòa ietaupîjumu (40-60%) un attiecîgu komunâlo pakalpojumu rçíina samazinâjumu. Òemot vçrâ siltuma tarifus no 2008. gada rudens, iedzîvotâjiem finansiâli izdevîgâk ir veikt mâjas siltinâðanu un atmaksât kredîtu, panâkot sava dzîvokïa vçrtîbas pieaugumu un iespçju dzîvot sakârtotâ vidç, nekâ nedarît neko un maksât par paðreizçjo enerìijas patçriòu, jo

2. attçls. Siltinâta çka Ozolciema ielâ, Rîgâ

ðî maksa bûs lielâka par siltinâtas mâjas siltuma patçriòa un kredîta atmaksas kopçjo maksâjumu. Labs piemçrs siltinâtai mâjai ir daudzdzîvokïu mâja Rîgâ, Ozolciema ielâ 46/3, kuras kompleksa renovâcija pabeigta 2001. gadâ par Berlînes Senâta (Vâcija) lîdzekïiem kâ dâvinâjums Rîgai 800 gadu jubilejâ. Mâjas siltinâðanas process fiksçts profesionâli sagatavotâ videomateriâlâ 18 min. garumâ, kas pieejams REA mâjas lapâ latvieðu, krievu (http://www.rea.riga.lv/LV/labas_prakses_piemeri.html) angïu un vâcu valodâs. Pçc mâjas siltinâðanas tâs îpatnçjais siltuma patçriòð gadâ pçdçjo 5 gadu laikâ svârstâs robeþâs no 146,7-120,3 kWh/m² un ir par apmçram divâm reizçm mazâks nekâ lîdzîgâm nesiltinâtâm mâjâm. Lîdz ar to arî siltuma rçíins, ko maksâ ðîs mâjas iedzîvotâji, ir divreiz mazâks. EA Informâciju sagatavoja RPA Rîgas enerìçtikas aìentûra. Plaðâka informâcija: tel. 67012350, www.rea.riga.lv

31


32

Energoefektivitâte

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Strauji palielinâs siltumenerìijas tarifi - ko darît? Siltumenerìijas tarifi kopð 2003. gada nemitîgi un strauji aug. Saòemot siltuma rçíinus, ar satraukumu vçrojam, ka atkal ir paaugstinâjusies maksa gan par apkuri, gan karstâ ûdens uzsildîðanu. Maksas palielinâðanâs ir tieði saistîta ar kârtçjo siltumenerìijas tarifa kâpumu. Siltumenerìijas tarifs tiek palielinâts dabasgâzes sadârdzinâðanâs dçï. 2008. gadâ Eiropas vidçjâ lîmeòa iepirkuma cenas ir jau sasniegtas un tâlâk tâs paaugstinâðanâs notiks vienâ lîmenî un reizç ar cenu kâpumu Eiropâ, kas ir atkarîgs no dabasgâzes eksportçtâjvalsts - Krievijas un tâs gâzes koncerna Gazprom.

1. attçls. Siltumenerìijas pârdoðanas tarifa un gada vidçjâs gâzes cenas pieaugums (%). Avots: A/s Rîgas siltums

Kâ redzams attçlos, ko sagatavojusi AS Rîgas siltums, kopð 2003. gada, kas 1. attçlâ pieòemts kâ gâzes cenu kâpuma sâkuma gads, siltumenerìijas tarifs Rîgâ seko gâzes cenu kâpumam, taèu siltumenerìijas tarifa pieaugums procentos attiecîbâ pret 2003. gada tarifu ir pat zemâks nekâ gâzes cenu pieaugums tajâ pat laikâ. Tas izskaidrojams ar to, ka tarifu struktûrâ, mainoties tarifam, praktiski nemainîga ir palikusi pastâvîgo izmaksu daïa, bet izmainîta tiek tikai mainîgo izdevumu daïa, kur galvenâ sastâvdaïa ir kurinâmais. Gan gâzes cenas, gan siltumenerìijas tarifs kopð 2003. gada pieaudzis daudzkârt.

2. attçls. Siltumenerìijas tarifa struktûra.

Avots: A/s Rîgas

siltums

Vai energoresursu cenu kâpums ir novçrðams? Iedzîvotâju skaits pasaulç nepârtraukti palielinâs. Ðobrîd tas tuvojas 7 miljardiem. Pieauguma temps pçdçjâs simtgadçs norâda, ka iedzîvotâju skaits uz zemes dubultojas ik pa 60 gadiem. Palielinoties iedzîvotâju skaitam un komforta lîmenim, atbilstoði pieaug arî enerìijas patçriòð. Taèu naftas un dabasgâzes krâjumi pasaulç ir ierobeþoti un tuvojas izsîkumam. Ir izteiktas daþâdas prognozes par laiku, kad tas varçtu notikt, taèu skaidrs ir viens - runa ir par tuvâko, pârskatâmo nâkotni. Gan naftas, gan dabasgâzes resursi ir koncentrçti atseviðíâs valstîs - lielâkâ daïa valstu, arî Latvija, tos ieved. Mçs esam atkarîgi no dabasgâzes importa iespçjâm un ðîs gâzes ie-

pirkuma cenas. Ðobrîd gâzes iepirkuma cena Latvijai ir jau vidçjâs Eiropas iepirkuma cenas lîmenî - turpmâk ðî cena energoresursu deficîta apstâkïos pasaulç noteikti augs, taèu lçnâk nekâ tas ir bijis pçdçjo daþu gadu laikâ. Lîdz ar to ir skaidrs, ka cenu kâpums ir neatgriezenisks un arî turpmâk nav novçrðams. Atliek piemçroties jaunajai situâcijai un iedzîvotâjiem savâs interesçs rîkoties.

Kâ iedzîvotâjiem rîkoties? Mçs nevaram iespaidot energoresursu cenu, taèu, apzinâti un mçrítiecîgi rîkojoties, varam samazinât savu sil-


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

3. attçls. Iedzîvotâju skaita prognoze 1990.-2050. g. (no Ekonomikas kooperâcijas un attîstîbas organizâcijas (Parîzç) 1999. g. izdotâs grâmatas Energy. The next Fifty Years)

4. attçls. Maksa par siltumenerìiju un siltumenerìiju kopâ ar 2008. g. kredîta nomaksu

tuma un arî elektrîbas patçriòu, nepazeminot komforta lîmeni telpâs. Lîdz ar to panâksim mazâku maksu par izlietoto enerìiju. Ðo ceïu - energoefektivitâtes uzlaboðanu un patçriòa kontroli - iet visi iedzîvotâji Eiropâ. Galvenais no pasâkumiem, kuros piedalâs iedzîvotâji - dzîvojamo çku siltinâðana. Kâ râda Rîgas domes Komunâlâ departamenta sagatavotais grafiks, mâjas siltinâðanai paòemtâ kredîta atmaksa kopâ ar samazinâto maksu par siltumu pçc kompleksas mâjas siltinâðanas summâ bûs mazâka nekâ tâ, kas tikai par siltumu jâmaksâ to mâju iedzîvotâjiem, kas neko nedara. Finansiâlu atbalstu mâju siltinâðanâ sniedz arî paðvaldîba, valsts, Eiropas Savienîbas struktûrfondi un citi finanðu avoti. Kâ informç bankas, kredîtu saòemðanai bankâ nav nepiecieðams galvojums vai íîla. EA Informâciju sagatavojusi RPA Rîgas enerìçtikas aìentûra. Plaðâka informâcija: tel. 67012350, www.rea.riga.lv


34

Elektroenerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Labâka elektroenerìijas sistçma attîstîbâ esoðajai pasaulei Attîstîtajâ pasaulç tradicionâlais, centralizçtais elektroenerìijas tîkls ir norma. Bet mûsdienâs ðis modelis ir jau novecojis attîstîtajâm valstîm un arî diezgan nepiemçrots jaunattîstîbas valstîm. Jaunattîstîbas pasaule saskaras ar daudziem izaicinâjumiem, kad daudz kâ trûkst, arî elektroenerìijas. Cenðoties apmierinât pieaugoðo pieprasîjumu pçc enerìijas, lai veicinâtu sociâlâs reformas un rûpniecisko attîstîbu, vietçjie politiíi saskaras ar jautâjumu - kâdu ceïu iet? Vai mums pâròemt bagâto valstu modeli, vai arî ir kâds cits ceïð - varbût labâks? Nepiecieðamîba samazinât CO2 emisijas parâda jaunu, papildu problçmu, kas ir sareþìîta pat attîstîtajâm valstîm.

Modelis no bagâtajâm valstîm? Paðreizçjâ attîstîto valstu enerìijas infrastruktûra tika izveidota pagâtnç - monopolistiskajâ pakalpojumu çrâ. Pakalpojumu sniedzçjiem piederçja vara izlemt, cik lielu jaudu celt un kâ veidot energosistçmu. Praktiski nebija konkurences. Galvenâ problçma lielâkajai daïai pakalpojumu sniedzçju bija iegût celtniecîbas atïaujas, lai bûvçtu jaunu ìenerçjoðo jaudu - pati celtniecîba praktiski neradîja nekâdus riskus, jo izmaksas varçja iekïaut stabilajâ enerìijas tarifâ. Kapitâls bija viegli pieejams, un cenu konkurçtspçja un visas sistçmas izmaksu optimizâcija nebija galvenâ problçma. Lielâkâ daïa rietumu pakalpojumu uzòçmumi detalizçti plânoja savas darbîbas. Viòi cieði ticçja - un to dara vçl joprojâm - apjoma ekonomikas principam, kas nozîmç - jo lielâks, jo labâks. Jo lielâka spçkstacija, jo labâka efektivitâte un zemâkas specifiskâs izmaksas. Jo augstâks energosistçmas spriegums, jo zemâki zudumi. Viòi cçla lielas pamatslodzes akmeòogïu, hidro, atom un gâzes kombinçtâ cikla spçkstacijas un bûvçja augsta sprieguma energosistçmas pa visu valsti, lai novadîtu enerìiju. Tipisks iznâkums bija


Elektroenerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

1. attçls

2. attçls

energosistçma, kas bija milzîga apjoma, lai gan droða elektroenerìijas sistçma.

sauktâs maksimuma spçkstacijas parasti bija balstîtas uz iespçjami lielâkâm, vienkârðâ cikla industriâlajâm gâzes turbînâm, kas bija izvietotas energosistçmas kritiskajâs vietâs. Ðî jauda galvenokârt funkcionçja kâ avârijas rezerve energosistçmas mezglpunktos un parasti nekad netika izmantota, jo tai bija zems siltuma koeficients un relatîvi garð uzsâkðanas laiks. (Protams, daïçji tas ir tâpçc, ka tad nebija pieejamas fleksiblas spçkstacijas.) - Lielas tvaika spçkstacijas, kas darbojâs ar pusslodzi, tika izmantotas frekvences un slodzes kontrolei, un âtri uzsâkoðâs dinamiskâs rezerves netika uzbûvçtas.

Ðodien tirgus situâcija un likumi ir pamatîgi izmainîjuðies. Progresîvie, modernie pakalpojumu sniedzçji ir atstâjuði pagâtni aizmugurç un cenðas radît modernu, konkurçtspçjîgu energosistçmu. Tomçr viens atgâdinâjums no pagâtnes vçl pastâv, tas ir domâðanas veids, kas skatâs un rçíina spçkstacijas un energosistçmas investîcijas atseviðíi, it kâ tâm nebûtu nekas kopîgs. Bieþi vien, lai nogâdâtu elektroenerìiju no jaunâs, tâlâs, lielâs spçkstacijas patçrçtâjiem, ir nepiecieðamas jaunas investîcijas energosistçmâ, no kurâm daudzos gadîjumos vai daïçji varçtu izvairîties, optimizçjot visu sistçmu un necenðoties saraþot visu enerìiju, ieskaitot îsa laika maksimumslodzes un enerìijas rezerves, pamatslodþu spçkstacijâs. Izveidot fleksiblu, augstas efektivitâtes maksimumslodþu un energosistçmas stabilitâtes ìenerçjoðo jaudu tuvâk pie patçrçtâjiem - pilsçtâm un industriâlajiem rajoniem - bûtu dabisks ceïð, pa kuru iet, bet tas neiederas vecajâ, liela izmçra pakalpojumu domâðanas modelî.

Pateicoties tam, rietumu energosistçma var bût diezgan ievainojama, ja liels daudzums vçja enerìijas ienâktu sistçmâ. Ir grûti âtri regulçt atom un akmeòogïu tvaika spçkstacijas kopâ ar vienmçr mainîgajiem un nevadâmajiem vçja nosacîjumiem, bet problçmu var atrisinât ar ïoti spçcîgu energosistçmu, kas var novadît vçja enerìiju garâs distancçs uz attâlâkâm valstîm. Kad jaunattîstîbas valsts skatâs uz modeli, kuru attîstîjuði pakalpojumu uzòçmumi monopola çrâ, tâ redz uzticamîbu, kâ pozitîvo lietu, bet tâ nevar atïauties tâdu greznîbu kâ zudumi, kas aprakstîti iepriekð.

Kur ir zudumi - taupîðanas potenciâls? Tipiska elektroenerìijas sistçma, ko cçlis bagâtas valsts monopola pakalpojumu sniedzçjs, izðíieda kapitâlu ðâdos veidos: - tika izveidota pârmçrîga pamatslodzes jauda. Tas bija iespçjams, jo tika garantçta investîciju atgûðana. - energosistçma bija tik liela, lai vadîtu pilnas maksimumslodzes elektroenerìiju no lielajâm, attâlu esoðajâm spçkstacijâm pie patçrçtâju centriem pilsçtâs. - Efektîva maksimuma jauda netika izveidota, tâ vietâ tâ

Meklçjot optimumu Vai jaunattîstîbas valstis var apiet daþus no izaicinâjumiem, ar kuriem saskaras rietumu sistçmas ðodienas mainîgajos tirgus nosacîjumos? Tâs var! Pamatslodzes jauda un galvenâ augstsprieguma energosistçma Pamatslodzes jauda cenðas izmantot lçtu un viegli pieejamu degvielu un parasti tai ir nosacîti augstas instalç-

35


36

Elektroenerìçtika

tâs jaudas izmaksas uz MW. Hidro, atom un akmeòogïu spçkstacijas tiek plaði izmantotas lielâs energosistçmâs, lai saraþotu pamatslodzi. Ðâda veida jaudai, neatkarîgi no stacijas tipa un degvielas, vajadzçtu bût celtai, lai strâdâtu ar pilnu slodzi lielâko laika daïu, t.i., galvenâs energosistçmas slodzei vajadzçtu bût augstâkai nekâ pamatslodzes jaudai lielâkajâ laika daïâ (skatît 1. attçlu). Uzturçt ðâdu dârgu spçkstaciju, kas darbojas ar pusslodzi, ir izðíçrdîgi. Ikdienas slodzes variâcijas bieþi ir pietiekoði lielas, îpaði pilsçtâs ar ofisiem un citiem patçrçtâjiem, kas naktîs guï (skatît 2. attçlu). Slodze sasniedz minimumu naktî un maksimumu agri vakarâ, vai arî ir divi maksimumi dienâ un vakarâ. Ja mçs gribam saraþot visu nepiecieðamo enerìiju maksimuma laikâ lielajâs pamatslodzes spçkstacijâs, pamatslodzes spçkstacijas jaudai ir jânosedz visu slodzes lîkni - un lielai daïai no tâs ir jâbût rezervç nakts laikâ - jo priekð tâs nav slodzes. Tad galvenâ augstsprieguma energosistçma ir jâpalielina lîdz pilnas slodzes energosistçmai, kas ir spçjîga sasniegt visus patçriòa punktus ar adekvâtu jaudu. Pagâtnes pieredze liek domât, ka tâdai ir jâbût energosistçmai. Bet, ja paskatâs uz visu sistçmu no mûsdienu ekonomikas skatu punkta, tâ nav pati labâkâ iespçja. Pamatslodzes jauda bûtu jâveido, lai saskançtu ar daïu no slodzes lîknes, kas ir ieslçgta lielâko daïu no laika. 2. attçlâ tas ir apmçram 31 000 MW ar pieaugumu un iespçjamo rezervi. Daþas no pamatslodzes stacijâm var bût izvietotas slodþu rajonos (pilsçtâs), tâdçjâdi ir nepiecieðams samazinât galvenâs energosistçmas jaudu. Galvenajai energosistçmai jâspçj pârvadît valsts vai kontrolçjamâ apgabala pamatslodzes daïu - slodzes lîkni, ne vairâk. Galvenâ energosistçma kïûst lçtâka nekâ tradicionâlâ pilnu 52 000 MW energosistçma. Tâ savieno pamatslodzes spçkstacijas ar galvenajiem patçrçðanas centriem. Pagâtnes pieredze saka, ka tâdâ veidâ tiek upurçts sistçmas droðums, bet tâ kâ modernâs, vietçjâs decentralizçtâs spçkstacijas piedâvâ lîdzîgu droðîbu un pieejamîbu, tas vairs nav tiesa. Starpposmu un maksimuma slodzes jauda Slodzes jaudai 31 000 MW apjomâ grafikâ (lîdz maksimâlajai slodzei 52 000 MW plus rezerve) katru dienu ir jâsâkas un jâapstâjas un jâbût izvietotai netâlu no patçrçðanas centriem, tâdçjâdi atslogojot galveno energosistçmu no ðo îso maksimumu pârvadîðanas. Ðim nolûkam mûsdienâs

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

plaði izmanto tvaika spçkstacijas, jo tâs ir pietiekoðâ daudzumâ attîstîtajâs valstîs, bet to vairâku stundu sâkðanâs laiks un lçnâ augðupeja un lejupeja ir ne visai optimâla ðim slodzes segmentam. Ðo lokâlo ìenerçjoðo jaudu degvielai un tehnoloìijâm ir jâbût atlasîtâm atbilstoði pieejamajai degvielai, patçrçjoðâ centra slodzes lielumam un slodzes lîknes veidam. Jaudai ir jâspçj regulçt produkciju relatîvi plaðâ apjomâ, saglabâjot augstu daïçju slodzes ìenerçðanas efektivitâti. Optimâlâkajâ gadîjumâ jaudai ir jâsastâv no vairâkâm vienîbâm, mazâkâs no tâm var bût tieði savienotas ar vidçja sprieguma sistçmu. Pieaugoðâ vçja spçkstaciju jauda uzliek lielâku pieprasîjumu uz ìenerçjoðâs jaudas slodzes izmaiòu iespçjâm. Kad vçja spçkstacijas nepârtraukti palielina vai pazemina tâs slodzi un daþreiz diezgan âtri un neprognozçjami, ðai jaudai jâspçj sekot izmaiòâm minûðu laikâ. Energosistçmas stabilitâtes jauda Katrai energosistçmai ir nepiecieðamas rezerves, lai uzturçtu sistçmâ stabilitâti pie mainîgiem slodzes nosacîjumiem un neparedzamâm situâcijâm, kad kaut kas noiet greizi (spçkstacija tiek slçgta, energosistçmas darbîbas traucçjumi u.c.). Ðai jaudai jâbût dinamiskai, tai jâspçj sâkt darboties un beigt ïoti strauji, jâspçj nepârtraukti variçt slodzi plaðâ diapazonâ un jâdarbojas ar labu efektivitâti ar jebkâdu slodzi pagarinâtos periodos. Ðîm spçkstacijâm jâatrodas netâlu no kritiskajiem patçrçðanas centriem un energosistçmas krustpunktâ. Jo vairâk vçja enerìijas jaudas energosistçmâ, jo vairâk ðâda veida âtra dinamiska jauda bûs vajadzîga, lai uzturçtu sistçmu darba kârtîbâ, pat ïoti ekstrçmos laika maiòu periodos.

Fleksibilitâte Tâ kâ tirgus apstâkïi mainâs - degvielas cenas, slodzes pieaugums, topoðâs CO2 izmaksas, vçja enerìijas ienâkðana energosistçmâ âtrâk vai vçlâk - nâkotne izskatâs nedaudz neskaidra. Ðâdos tirgus apstâkïos enerìijas raþoðanas lîdzekïi ar degvielas, darbîbas raksturu un veidu fleksibilitâti tiktu augstu novçrtçti. Bagâtajâs valstîs to saprot, îpaði ASV, kur lielâkâ daïa jauno ìenerçðanas projektu ðobrîd atbalsta fleksiblu, daudzu mçríu jaudu, kas var nodroðinât pamatslodzi, starpslodzi, mak-


Elektroenerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

1. tabula. Daþâdu spçkstaciju tehnoloìiju raþotspçja, lai nodroðinâtu energosistçmas stabilitâtes pakalpojumus Atomspçkstacija

Tvaika

Gâzes kombinçtâ

Industriâlâs

Aeroderivatîvâ

Reciproaktîvais Hidro

spçkstacija

cikla

gâzes turbîna

gâzes turbîna

dzinçjs

Regulçðana

5%

5%

Vçrpðanas rezerve

Sekojoðâ slodze

10 min. sâkums un 100% slodze

simumslodzi un energosistçmas stabilitâtes potenciâlâs iespçjas, - visu no vienas spçkstacijas. Ðâda jauda netika celta sastinguðo veco pakalpojumu uzòçmumu laikâ, jo bija pietiekoði daudz pamatslodzes jaudas.

Ceïð, pa kuru iet Pakalpojumi jaunattîstîbas zemçs saskaras ar galveno izaicinâjumu to elektroenerìijas sistçmu attîstîbâ. Daudzi aktîvi pârdoðanas aìenti ierodas pie viòiem, lai pârdotu rietumu koncepta aprîkojumu un lai palîdzçtu iegût tam finansçjumu. Daþreiz jaunatîstîbas valstîm ir grûti saskatît to, ka viòas ir priviliìçtâ stâvoklî, iegûstot optimâlâko risinâjumu, un apejot daþus rietumu modeïa trûkumus, kas ir izkristalizçjuðies daþâdos konkurences un tirgus apstâkïos. Optimizâcijas kritçriji: - pieeja enerìijai visai nâcijai; - piegâdes droðums; - garantçta piekïuve degvielâm un degvielas fleksibilitâte; - ekonomiskâ konkurçtspçja, t.i., izmaksu efektivitâte, zudumu novçrðana; - sistçmas fleksibilitâte un gatavîba slodzes pieaugumam. Viens no visbieþâk dzirdçtajiem argumentiem par centralizçto pakalpojumu modeli ir, ka ðî sistçma ir stabila un viegli pârvaldâma un ka, ievieðot daudz mazas ìenerçjoðâs vienîbas energosistçmâ, padarîs to nestabilu un izraisîs darbîbas traucçjumus. Gadu laikâ ðî patiesîba ir tikusi atzîta par spçkâ neesoðu daudzâs valstîs, tâdâ kâ Dânija, piemçram, kur liels skaits mazo spçkstaciju (ieskaitot gâzes koìenerâciju un vçju) ir tikuðas pievienotas energosistçmai, izstrâdâjot sabalansçtâkus tarifus, kas padara tâs konkurçtspçjîgas. Modernâ automatizâcija piedâvâ tehnoloìijas, kâ vadît energosistçmas ar daudzkârtîgiem ìenerçðanas lîdzekïiem, pat ar ïoti maziem. Nepastâv iemesla domât, ka izplatîts

enerìijas ìenerçðanas modelis nedarbosies praksç - tam tikai ir jâbût labi uzprojektçtam un kontrolçtam. Vçl viena iespçja ðodien ir daudzu mçríu spçkstacijas, kas spçj strâdât pastâvîgi uz pamatslodzi vai daïu slodzes, ar augstu efektivitâti, bet kas arî spçj âtri uzsâkt un beigt darbu, un, ejot augðup un lejup, vienmçrîgi nepazeminot un nepaaugstinot ekspluatâcijas izmaksas. Ðîs spçkstacijas var strâdât sâkotnçji ar mazutu (kas daudzâs jaunattîstîbas valstîs vçl joprojâm ir vienîgâ praktiskâ, pieejamâ un piemçrotâkâ cenas ziòâ enerìijas raþoðanas degviela), bet labâk uz gâzi, tiklîdz dabasgâzes infrastruktûra ir izveidota. Tâs piedâvâ lielas iespçjas jaunattîstîbas valstîm, jo tâs var strâdât ne tikai kâ pamatslodzes stacijas, bet arî kâ vietçjâs starpslodzes, maksimuma un energosistçmas stabilitâtes stacijas, kas ir visoptimâlâkâ sistçma nâkotnç. Skaidrs, ka vispirms ir nepiecieðams vizualizçt vçlamo rezultâtu, lai varçtu redzçt, kâdi soïi sperami, lai virzîtos pareizajâ virzienâ. Paðreiz ir iespçjams attîstît pilnas elektroenerìijas sistçmas programmatûras modeli ar esoðo un plânoto spçkstacijas jaudu un visu energosistçmu. Ar ðâdu modeli var salîdzinât visus augstâk minçtos parametrus, pievienot, pârvietot un modificçt spçkstacijas un energosistçmas savienojumus, lai izstrâdâtu optimâlâko variantu. Attîstîbâ esoðai pasaulei ir unikâla iespçja meklçt jaunu, modernâku un lîdz ar to konkurçtspçjîgu risinâjumu tâs enerìijas infrastruktûrai. Tam ir nepiecieðama drosme mainît pagâtnes uzskatus un paskatîties uz visu sistçmu, par spîti ârçjam spiedienam, ar kâdu ðîs valstis var saskarties, kas var mçìinât piespiest atkârtot to, kas jau ir izdarîts. Modernie rietumu pakalpojumu sniedzçji arî meklç to paðu optimâlâko variantu, tikai no pilnîgi atðíirîgas sâkuma pozîcijas. EA Pçc ârzemju preses materiâliem sagatavoja Ilze Spunde

37


38

Elektroenerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Vai varam atgût Staburagu? Leons Magelis, Mag. sc. ing. hidrotehniíis

Tâdas pârdomas man radâs, uzduroties uz kâdu manu pasenu publikâciju (Staburags?... Staburags! // Elpa.- 16. 10.1991.). Tajâ man nâcâs polemizçt ar cien. inþeniera E. Bisenieka rakstu Bûs atkal Staburags - Lauku Avîzç tâ gada 20. septembra numurâ. Rakstâ viòð lika priekðâ nojaukt Pïaviòu HES vai vismaz pazeminât tâs uzstâdinâjumu no 40 un 26 metriem, lai Staburags vairs neatrastos zem ûdens, bet trûkstoðo elektroenerìiju saraþot, izrokot grandiozu derivâcijas kanâlu garâm Pïaviòu HES. Savâ laikâ, vçl pirms Pïaviòu HES bûves, jau bija cîòa par to, lai ðo HES bûvçtu derivâcijas variantâ. Tas nozîmç, ka paralçli krâèainam upes posmam rok kanâlu ar minimâlu slîpumu, lai iegûto lîmeòa starpîbu izmantotu elektroenerìijas raþoðanai. Latvijâ savâ laikâ ir bijuðas vairâkas tâda tipa ûdensdzirnavas, piemçram, netâlu no Lîgatnes ir saglabâjuðâs Visendorfa dzirnavas ar apmçram 2 km garu derivâcijas kanâlu un apmçram 12 (!) metru uzstâdinâjumu. Latvijâ zeme nav mazvçrtîga un pieder konkrçtiem îpaðniekiem, tâdçï tâda milzîga, gandrîz 100 m plata kanâla rakðana, kâ to piedâvâja inþ. E. Bisenieks, bûtu saistîta ar nesamçrîgi lieliem zemes darbiem un problçmu, kur novietot izrakto grunti, jo platîbas ðim nolûkam bûtu no îpaðniekiem jâatpçrk, kaut vai piespiedu kârtâ. Racionâlâk ir izveidot derivâcijas kaskâdi, lai ûdeni lîdz ûdensðíirtnei paceltu sûkòu stacijas, bet tâlâk ûdens darbinâtu kaskâdes hidroelektrostacijas, kuras tad teorçtiski ne tikai barotu sûkòu stacijas, bet dotu elektroenerìijas pârpalikumu kopîgâ tîklâ. Mana priekðlikuma bûtîbu var redzçt Lauces kaskâdes pârskata kartç (1. attçls) un Lauces kaskâdes garenprofilâ (2. attçls). Kaskâde paredzçta ar divâm sûkòu stacijâm: vienu pie ieejas derivâcijas kanâlâ ar zemspiediena sûkòiem un otru pirms kâpuma uz ûdensðíirtni Birþu karjerâ. Starp pirmo un otro sûkòu staciju kanâls pârtvertu Ziemeïsusejas un Podvâzes pieteci. Tâlâk no Birþu karjera ûdens plûstu pa

jaunraktu kanâlu lîdz Piksteres ezeram, iesâkuma kritumu ap 6 metriem izmantojot Birþu HES. Pie izejas no Piksteres ezera Piksteres HES izmantotu apm. 5 m krituma un ûdens nonâktu Strçlnieku HES ûdenskrâtuvç. Savukârt Strçlnieku HES darbotos ar 7 m kritumu un ûdens no tâs nonâktu Taimiòu HES ûdenskrâtuvç. Taimiòu HES izmantotu 7 m krituma un ûdens nonâktu Lâèpurva dîíî, kas savienots ar Avotu HES ûdenskrâtuvi. No Avotu HES ar 6 m uzstâdinâjumu ûdens nonâktu Ðkutânu HES ûdenskrâtuvç. Beidzot no Ðkutânu HES ar 15 m uzstâdinâjumu ûdens nonâktu Sçrenes HES ûdenskrâtuvç. No Sçrenes HES ar apm. 16 m uzstâdinâjumu caurplûdums nonâktu Daugavâ. Tâdçjâdi pie kopçjâ sûkòu staciju celðanas augstuma ap 18 metriem, HES kaskâdes kopçjais kritums bûtu ap 61 metru, tâtad gandrîz 2,5 reizes lielâks. Lai kompensçtu Pïaviòu HES jaudas un elektroenerìijas izstrâdes samazinâjumu, pazeminot tâs uzstâdinâjumu no 40 uz 26 metriem, tas bûtu par 294 MW jeb vidçji par 440 milj. kWh mazâk. Pie kaskâdes lîmeòu starpîbas 61 18 = 43 m tajâ uzstâdîtajai HES summârai jaudai bûtu jâbût vismaz 300 MW. Jaudu nosaka ðâda sakarîba: N = 9,81 x Q x H x η; kur: N - jauda kW; 9,981 - koeficients; Q - caurplûdums, m3/s; H - lîmeòu starpîba, m; η - turboìeneratora lietderîbas koeficients. Lai tâdu nodroðinâtu, kaskâdç bûtu jânodroðina caurplûdums: Q = N : (9,81 x H x η) = 300000 : (9,81 x 43 x 0,8) ≈ 890 m3/s. Taèu tas nav gluþi pareizi, jo Pïaviòu HES turbînas savu jaudu attîsta tikai slodzes maksimuma stundâs, t.i., 6 stundas darbdienâ. Tâdçï pirmajâ tuvinâjumâ var pieòemt, ka sûkòu stacijas darbosies slodzes minimuma stundâs, un rçíinâties ar pilnu kaskâdes HES lîmeòu starpîbu - 61 metru. Tad vajadzîgais caurplûdums bûs: Q = N : (9,81 x H x η) = 300000 : (9,81 x 61 x 0,8) ≈ 630 m3/ s.


Elektroenerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

1. attçls. Lauces kaskâdes pârskata karte

To paðu var pârbaudît, arî izejot no Pïaviòu HES gadâ saraþotâ elektroenerìijas daudzuma, pieòemot, ka HES pamatâ strâdâjusi maksimuma stundâs 6 stundas diennaktî darbdienâs, t.i., ≈ 260 dienas gadâ, kopâ tas bûtu 260 x 6 = 1560 st. Izdalot izstrâdes samazinâjumu ar stundu skaitu, iegûstam reâlo jaudas samazinâjumu: 440000 : 1560 = 282000 kW, tâtad tuvu iepriekð aprçíinâtajam. Lîdz ar to pietiekami droði varam pieòemt nepiecieðamo caurplûdumu Lauces kaskâdes HES darbinâðanai - 630 m3/s. Lai izvadîtu ðâdu caurplûdumu pa nenostiprinâtu gultni, pieòemam vidçjo pieïaujamo straumes âtrumu = 1,2 m/s. Tâdâ gadîjumâ straumes ðíçrsgriezuma laukums bûs 630 : 1,2 ≈ 525 m2 . Pirmajâ tuvinâjumâ pieòemot, ka straumes dziïumu kanâlâ nosaka tikai hidrauliski izdevîgâkâ ðíçrsgriezuma forma, ko nosaka ar izteiksmi: _________ b : h = 2 ( √1+m2-m); kur: b - kanâla dibena platums, m; h - straumes dziïums kanâlâ, m; m - nogâzes attiecîbas râdîtâjs.

Pieòemot, ka kanâls bûs apmçram trapecveidîgs ar nogâþu attiecîbu 1 : m = 1 : 2, iegûstam: b : h = 2(√(1 + 22 - 2)) = 2√3 ≈ 3,5 Ðíçrsgriezuma laukumu izsaka izteiksme: F = b x h + h2 x m = 3,5 h + 2h2 . Ar pakâpenisku tuvinâjumu (ðeit nav parâdîts) atrodam, ka h bûtu ≈ 15 m. Tas nozîmç, ka reâlu kanâla dziïumu iegûðanai jâizvçlas straumes dziïums ne lielâks par 5 metriem. Pieòemot straumes dziïumu 4 metri, iegûstam izteiksmi: b = F : (3,5 h + 2 h2) = 523 : ( 3,5 x 4 + 2 x 42) = 523 : 46 ≈ 11 m. Hidrauliskais râdiuss tâdâ gadîjumâ bûs: R = F : A = F : (b + 2 h √ 1 + m2 ) = 523 : (11 + 2 x 8 √ 17) = 523 : 19,25 = 3,4 m. Tâtad mûsu pieòemtais pieïaujamais straumes âtrums 1,2 m/s ir tuvu reâlajam. Pieòemot, ka, lai novçrstu apkârtçjo zemju pârpurvoðanu, minimâlais kanâla dziïums bûs par 1,5 m lielâks par straumes dziïumu, iegûstam minimâlo kanâla virsas platumu:

39


40

Elektroenerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

2. attçls. Lauces kaskâdes garenprofils

B = b + 2 hk x m = 11 + (2 x 5,5 x 2) = 33 m; Minimâlais izrokamais ðíçrsgriezums tad bûs: Fk = (B + b) : 2 x hk = (11 + 33) : 2 x 5,5 = 121 m2, jeb 121 tûkst m3 uz katru jaunraktâ kanâla kilometru. Visam kanâlam tas bûs vismaz miljons kubikmetru izraktas un pçc tam kaut kur novietotas grunts. Daudz, bet nav nereâli. Pieòemot kanâla virsas platumu vidçji ap 40 m, paplaðinâtâ un jaunraktâ kanâla gultne, neskaitot ûdenskrâtuves, aizòemtu ap 180 hektâriem.

kaskâdes uzstâdinâjums - 43 m, tâtad apm. 1,6 reizes lielâks un katrs caurplûduma kubikmetrs, izejot caur kaskâdi, dotu 1,6 reizes vairâk elektroenerìijas.

Ðâdas derivâcijas kaskâdes izveidoðanai vçl bûs jâiegâdâjas turboìeneratori, aizvari un transformatori un jâuzbûvç HES un sûkòu staciju çkas un elektrolînijas. Lai tas atmaksâtos, ir jâbût kaut kam vairâk, nekâ vçlmei atgût Staburagu. Daugavas ilggadîgais vasaras minimâlais caurplûdums Daugavpils hidrometriskajâ postenî ir 123 m3/s, bet pie Íeguma - 168 m3/s. Savukârt gada ilggadîgais vidçjais, attiecîgi 451 m3/s un 574 m3/s.

Tad Daugavas caurplûdumu Daugavpils vçrumâ un Dubnas un citu mazâku upju caurplûdumu mazûdens periodâ varçtu pilnîbâ novadît uz Lauces kaskâdi. Pïaviòu HES tajâ laikâ barotu tikai Aiviekstes un daþu mazâku upîðu caurplûdums. Tâ darbotos tikai ar Lauces kaskâdes caurplûduma pârpalikumu un raþotu attiecîgi mazâk elektroenerìijas, toties, kopâ ar Lauces kaskâdi - daudz vairâk nekâ paðlaik. Tas bûtu galvenais, bet ne vienîgais ieguvums no kaskâdes bûves. Otrs ieguvums, varbût pat svarîgâks, bûtu iespçja uzkrât ûdeni kaskâdes ûdenskrâtuvçs nakts patçriòa minimuma stundâs un raþot elektroenerìiju slodþu maksimuma stundâs. Ja izvçrsîsies vçja parku bûve, jebkura ûdens uzkrâðanas iespçja bûs îpaði svarîga. Lauces kaskâde te bûtu ievçrojams atspaids.

Pieòemot, ka Jçkabpilij tas varçtu bût ap 140 m3/s un 500 m3/s, kaskâdes lietderîbu var palielinât, novirzot caur to maksimâli iespçjamo caurplûdumu - 210 m 3/s 18 stundas diennaktî (minimuma stundâs) un ïaujot uz Pïaviòu HES aizplûst tikai pârpalikumam. Tad attiecîgi samazinâsies Pïaviòu HES elektroenerìijas izstrâde un palielinâsies Lauces kaskâdes izstrâde. Tas bûtu izdevîgi, ja reducçtâs Pïaviòu HES uzstâdinâjums bûtu 26 m, bet

Protams, ðis ir tikai teorçtisks izklâsts. Lai íertos pie tik grandiozas bûves, ir jâizpçta iespçjamâ kaskâdes trase, ûdenskrâtuvju ietilpîba un daudzi citi faktori. Taèu problçma vismaz ir ieskicçta. Ja atrastos pietiekams finansçjums, tâdu kaskâdi varçtu uzbûvçt un raþot maksimâli daudz videi draudzîgas elektroenerìijas, un nebûtu jâpçrk oglekïa izmeðu kvotas, bet gan Lauces kaskâde pati tâdas kvotas radîtu. EA


42

Elektroenerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Daina EL realizçtie projekti atkal starp labâkajiem Elektroapgâdes un telekomunikâciju projektçðanas birojs Daina EL dibinâts 1997. gadâ un veiksmîgi darbojas jau 11 gadus, iekarojot Labu reputâciju Latvijas tirgû. Ðobrîd uzòçmumâ strâdâ 33 darbinieki, kuru vidçjais vecums ir 32 gadi, tie patstâvîgi pilnveido savas zinâðanas un prasmes, nepârtraukti uzlabojot projektu kvalitâti un veicinot klientu apmierinâtîbu ar saòemtajiem pakalpojumiem. Ðobrîd uzòçmums ieòem vienu no vadoðajâm pozîcijâm savas nozares speciâlistu vidû un kopð 2002. gada, piedaloties ikgadçjos Latvijas elektroenerìçtiíu un energobûvnieku asociâcijas (LEBA) organizçtos konkursos Par gada labâko darbu energobûvniecîbâ un projektçðanâ Latvijâ, ieòem lîdera pozîcijas. Nesen noslçdzies konkurss, kurâ tika vçrtçti 2007. gada objekti. Tajâ Daina EL saòçma 1. vietu nominâcijâ Jaunbûvju objekti par darbu viesnîcâ Rîgâ, Elizabetes ielâ 71/73. Ðajâ objektâ izveidots elektroapgâdes maìistrâlais un spçka tîkls un visu publisko zonu apgaismojuma tîkls. Savukârt par darbu Maizes raþotnes 20 kV elektroapgâdes rekonstrukcijâ Ogrç, Druvas ielâ 2, kur veikti visi elektromontâþas darbi, uzòçmums Daina EL saòçma 2. vietu nominâcijâ Rekonstrukciju un restaurâciju objekti. Interesanti objekti, kuros strâdâjis uzòçmums Daina EL ir arî Daudzfunkcionâlâ hokeja halle Arçna Rîga, kur izbûvçti iekðçjie un ârçjie 0,4 kV un 10 kV elektroapgâdes tîkli, kâ arî NBS Sporta kluba peldbaseina çkas rekonstrukcija. Ârçjos ektroapgâdes tîklus, kâ arî vâjstrâvas iekðçjos un ârçjos tîklus Daina EL veidojusi tâdos objektos, kâ daudzstâvu dzîvojamo çku komplekss Metropolia Anniòmuiþas bulvârî. ABC Biroju çkâ Briâna ielâ Rîgâ un Nacionâlâs references labaratorijas korpusâ Linezera ielâ 3. Daina EL piedalîjusies arî tâdu objektu izbûvç, kuri paredzçti transporta infrastruktûras pilnveidoðanai. Daugavas Dienvidu tilta labâ krasta pieejâ veikta 10 kV un 0,4 kV âr-

Viesnîca Rîgâ, Elizabetes ielâ - SIA Daina EL godalgotais objekts

çjâs apgâdes tîklu rekonstrukcija un pârveidoti trolejbusa kontakttîkli Rîgâ, Jelgavas ielâ, posmâ starp Bieíensalas un Vanagu ielâm. Uzòçmums piedalîjies arî robeþkontroles punktu Grebòeva, Terehova un Vientuïi rekonstrukcijâ. Daina EL kolektîvs turpina mâcîties - brauc uz izstâdçm, piedalâs seminâros ne tikai Latvijâ, bet arî ârpus tâs robeþâm; iegûst jaunu informâciju, redzot to, kâ Latvijâ vçl nav - jaunâkos risinâjumus un daþâdu materiâlu pielietojumu. Piemçram, tika sarîkots apmâcîbu kurss Ievads Eiropas standartizâcijas normu prasîbâs elektrisko instalâciju plânoðanâ un izbûvç, kuru vadîja no Vâcijas uzaicinâti augstas kvalifikâcijas elektrotehnikas speciâlisti. EA

Plaðâka informâcija: Brîvîbas ielâ 117 - 15, Rîga, LV-1001, Latvija Tâlr: 67360343; 67332064 Faks: 67372964 E-mail: info@daina-el.lv


44

Siltumenerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Jaunâ Íeguma katlumâja siltumu raþos ar ðíeldu Íegumâ ar modernâm un augstâkajiem vides standartiem atbilstoðâm katlumâjas iekârtâm AS Latvenergo uzsâks siltuma raþoðanu ar ðíeldu. Vçrtçjot daþâdus iespçjamos risinâjumus, ar kâdu primâro resursu nodroðinât siltumenerìijas raþoðanu Íegumâ, AS Latvenergo izvçrtçja vairâkus variantus, tai skaitâ - gâzi, mazutu ar zemu sçra sastâvu, dîzeïdegvielu, kâ arî ðíeldu. Analîze parâdîja, ka ilgtermiòâ ekonomiski visizdevîgâkâ ir ar ðíeldu kurinâmâ katlumâja, turklât varçs izpildît visas vides normatîvu prasîbas, pilnîbâ pârtraucot tâdu videi un cilvçkiem kaitîgo izmeðu emisiju kâ sçra dioksîds, vanâdija pentoksîds un CO2 nonâkðanu atmosfçrâ. Uzstâdâmo ðíeldas katlu kurinâmâ izmantoðanas lietderîbas koeficients bûs ap 85%, bet katlumâjas - 83%. Izpçtes procesâ noskaidrojâs, ka ar gâzi kurinâmai katlumâjai kurinâmâ izmantoðanas lietderîbas koeficients varçtu sasniegt 90%, taèu ðâda projekta îstenoðanai bûtu nepiecieðams izbûvçt gâzes vadu. AS Latvijas gâze veiktie aprçíini novçrtçja gâzes infrastruktûras Lielvârdes pilsçta - Rembates pagasts - Íeguma pilsçta izbûvi kâ nerentablu, tas nozîmç, ka AS Latvenergo bûtu jâinvestç ievçrojami lîdzekïi gâzes infrastruktûras izbûvç, kas bûtu papildu slogs siltuma tarifâ. Jaunâ katlumâja apsildîs aptuveni 37 000 kvadrâtmetru dzîvojamâs platîbas. Lîdz ðim esoðâ Íeguma katlumâja apsildîja ap 27 000 kvadrâtmetru dzîvojamâs platîbas, pçc nodoðanas ekspluatâcijâ jaunâ katlumâja apsildîs arî to teritoriju, kuru apkalpoja Íeguma novada domes katlumâja, kur ir ap 10 000 kvadrâtmetru dzîvojamâs platîbas. Apvienotâ jaunâ katlumâja Íeguma iedzîvotâjiem nodroðinâs vienotu un izlîdzinâtu siltumenerìijas tarifu. Konsultantu veiktie aprçíini, izmantojot Dânijâ radîto datorprogrammu EnergyPro, parâdîja apvienotâs siltumapgâdes sistçmas kopçjo maksimâlo siltumslodzi

3,96 MW, kas noteikta pie âra gaisa temperatûras 20oC. Tâdçï ar ðíeldu kurinâmâs katlumâjas uzstâdîtâ jauda ir 4 MW. Tajâ ir uzstâdîti divi katli ar jaudu 1,7 MW un viens kalts ar jaudu 0,6 MW, kas galvenokârt strâdâs vasaras periodâ karstâ ûdens nodroðinâðanai. Iepriekð abu esoðo katlumâju kopçjâ siltuma jauda bija 4,24 MW. Galvenais ieguvums katlumâjas darbîbâ bûs zaïâs primârâs enerìijas izmantoðana siltumenerìijas raþoðanai, jo fosilâ kurinâmâ vietâ turpmâk tiks izmantots atjaunojamais energoresurss - ðíelda. Turklât ïoti bûtisks aspekts ir tas, ka katlumâjas darbîba neradîs siltumnîcefektu izraisoðo gâzi CO2, tâdâ veidâ dodot ieguldîjumu klimata pârmaiòu samazinâðanâ. Veicot aptauju par kurinâmâs ðíeldas piegâdi jaunajai katlumâjai, tika noslçgts lîgums ar AS Latvijas finieris. Ðajâ uzòçmumâ ðíelda ir raþoðanas procesa koksnes atlikumi, kas arî pçc tehniskajiem râdîtâjiem (relatîvâ mitruma, izmçriem un citâm prasîbâm) ir piemçroti jaunajiem katliem. Turklât AS Latvijas finieris raþoðanas jaudas ir pietiekoðas, lai nodroðinâtu nepârtrauktu ðíeldas piegâdi. Jaunâs katlumâjas ðíeldas glabâðanas nojumes tilpums nodroðina ðíeldas apjomu katlumâjas darbam ar pilnu jaudu 7 diennaktîm. Arî piegâdes attâlums nepârsniedz 50 km, kas no ekonomiskâ viedokïa ir optimâls attâlums. Paðlaik darbi rit veiksmîgi un katlumâju ekspluatâcijâ nodos lîgumâ paredzçtajâ laikâ - 28. novembrî. Kopçjâs projekta izmaksas Íeguma kaltumâjai, ieskaitot projektçðanu, bûvniecîbu un iekârtu uzstâdîðanu, ir 1,4 miljoni latu. Jaunâs ar ðíeldu kurinâmâs kaltumâjas bûvniecîbai ir piesaistîti Eiropas Savienîbas un valsts naudas lîdzekïi. Eiropas Savienîba atbalsta biokurinâmâ izmantoðanu, tâdçjâdi AS Latvenergo piesaistîja apmçram 230 tûkstoðus latu. Latvijas valsts lîdzfinansçjums projektâ ir 53 tûkstoði latu. AS Latvenergo investîcijas ir ap 1,1 milj. latu. Ðíeldas katlumâjas bûvniecîbu veic AS Komforts.


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Pçc jaunâs Íeguma katlumâjas nodoðanas ekspluatâcijâ AS Latvenergo kïûs tikai par siltuma raþotâju, kas piegâdâs siltumenerìiju Íeguma pilsçtas domes pârvaldîjumâ esoðajai SIA Íeguma stars, kura tâlâk siltumu piegâdâs un realizçs patçrçtâjiem. Vçsturiski ir izveidojies, ka Íeguma pilsçtas siltumapgâdç ir darbojuðâs divas katlumâjas. AS Latvenergo piederoðâ katlumâja ir bûvçta 1950. gadâ un kâ kurinâmo tajâ izmantoja ogles. Katlumâja apkurinâja Íeguma HES darbinieku mâjas, tâdçï arî ðis infrastruktûras objekts lîdz ðodienai atrodas Latvenergo bilancç. 1980. gadâ tika veikta katlumâjas rekonstrukcija un tika nomainîtas iekârtas, kas izmantoja mazutu. Otra katlumâja piederçja paðvaldîbas uzòçmumam SIA Íeguma stars, kura nodroðinâja siltumu vairâkâm mâjâm Meþa un Uzvaras ielâs. AS Latvenergo katlumâjâ siltuma raþoðanâ lîdz ðim brîdim izmantoja mazutu, bet otrâ katlu mâjâ ðíidro gâzi. AS Latvenergo piederoðajâ katlumâjâ, kâ kurinâmo izmanto mazutu ar sçra saturu ap 2,5%. Lai ievçrotu ES direktîvas prasîbas par

Siltumenerìçtika

sçru saturoða ðíidrâ kurinâmâ izmantoðanu, kâ arî Latvijas normatîvo aktu nosacîjumus, no ðâ gada maija nav atïauts izmantot kurinâmo, kura sçra saturs pârsniedz 1%. Lai turpinâtu izmantot esoðo mazutu AS Latvenergo katlumâjâ bûtu jâuzstâda speciâlas attîrîðanas iekârtas, lai gaisâ nenonâktu kaitîgie SO2 (sçra dioksîda) izmeði, vai arî jânomaina apkures iekârtas, kurâs varçtu izmantot mazutu ar zemâku sçra saturu vai dîzeïdegvielu. Savukârt otrajâ katlumâjâ kâ kurinâmo izmantoja ðíidro gâzi un, ðim resursam sadârdzinoties, apkures sezonâ tarifs bûtu ïoti augsts un varçtu sasniegt pat 90 Ls/MWh. AS Latvenergo kopâ ar Íeguma paðvaldîbu, piesaistot neatkarîgus ekspertus, veica pçtîjumu un secinâja, ka Íegumâ lietderîgi ir izveidot centralizçtu siltumapgâdi, esoðâs divas autonomâs siltumapgâdes sistçmas - AS Latvenergo pârvaldîjumâ esoðo Íeguma HES katlumâja un otru Íeguma pilsçtas domes pârvaldîjumâ esoðo - SIA Íeguma stars - apvienojot vienâ. EA

45


46

Siltumenerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2008

Ìeotermâlie siltumsûkòi Neskatoties uz to, ka pasaulç eksistç vairâk nekâ 2 miljoni zemes (virsmas) siltumsûkòu, kas tiek izmantoti sildîðanai/apkurei vai dzesçðanai, domas, vai tie ir pieskaitâmi atjaunojamiem resursiem, arvien vçl nav vienotas. Lai gan daïa cilvçku tos uzskata par zemas pievades iekârtâm, kam tiek izmantots brîvi pieejamais siltums, atjaunojamo resursu pûristi tos noraida, norâdot, ka to darbîbai tiek tçrçta elektrîba. Kâ ðajâ rakstâ tiks skaidrots, daudz kas ir atkarîgs no sûkòu kopçjâs darbîbas efektivitâtes. Jau 1852. gadâ Viljams Tomsons, pirmais lords Kelvins, teorçtiski izklâstîja siltumsûkòu galvenos darbîbas principus. Bûdams slavens brîvdomâtâjs, iespçjams, viòð varçtu uzjautrinâties par faktu, ka ðobrîd siltumsûkòi tiek uzskatîti par vçrâ òemamu lîdzekli cîòâ par CO2 emisiju samazinâðanu. Lords Kelvins grâva priekðstatu par to, ka siltums var plûst tikai lejup - no siltuma uz aukstumu. Siltumsûknis var uzkrât zemas temperatûras siltumu un piegâdât to augstâkâ temperatûrâ, taèu tâdas darbîbas nodroðinâðanai nepiecieðams pievadît papildu enerìiju. Lords Kelvins noteikti bija paredzçjis sûkòu sâkotnçjo pielietojumu çku dzesçðanai, kâ arî daþâda veida gaisa kondicionierus, èillerus un kondensatorus/dzesçtâjus (t.i., siltumsûkòus), kas ik gadu tiek raþoti un uzstâdîti izteikti lielos apjomos. Patiesi, pieaugoðais pieprasîjums pçc komforta, ko çkâs nodroðina minçtâs iekârtas, îpaði valstîs ar izteikti karstu klimatu, pçdçjo 50 gadu laikâ ir bijis viens no galvenajiem iemesliem to strauji augoðajai popularitâtei. Un tomçr siltumsûkòi ir izmantojami arî tieði tâdam nolûkam, kâ to atspoguïo nosaukums - siltuma sûknçðanai! Lietojot tos apkurei (un nevis dzesçðanai, kas ðobrîd ir teju plaðâk izplatîta par sildîðanu), no atmosfçras (gaisa), ûdens tvertnçm (kâ, piemçram, no ezeriem vai upçm) vai arî no zemes tiek uzkrâts zemas temperatûras siltums. Izmantojot dzesçjoðo shçmu, siltuma temperatûra ar elektriski darbinâma kompresora palîdzîbu tiek paaugstinâta lîdz nepiecieðamajam lîmenim un pçc tam izmantota apsildîðanai. Savukârt dzesçðanas process ir pretçjs, jo zemas temperatûras siltums no çkas tiek uz-

krâts, sagatavots nepiecieðamajâ temperatûrâ un atdots atpakaï atmosfçrâ, ûdenî vai zemç. Vienotus statistikas datus par mâjsaimniecîbâs izmantoto siltumsûkòu kopçjo daudzumu ir sareþìîti apkopot. Pasaules ìeotermâlajâ kongresâ, kas notika 2005. gadâ un kas parasti tiek organizçts reizi 5 gados, tika minçts, ka kopçjais sûkòu skaits pasaulç ir vairâk nekâ 1,3 miljoni. Ðâ gada sâkumâ þurnâlâ Atjaunojamâs Enerìijas Pasaule Çriks Martino, Pasaules novçroðanas institûta (Worldwatch Institute) pârstâvis, norâdîja, ka apkures un dzesçðanas vajadzîbâm uzstâdîto zemes siltumsûkòu daudzums patiesîbâ pârsniedz 2 miljonus un tie ir izvietoti vairâk nekâ 30 valstîs. Lai pârliecinâtos par siltumsûkòu darbîbas kopçjo efektivitâti un oglekïa emisiju daudzumu, parasti tiek aprçíinâts sûkòa darbîbas lietderîbas koeficients (DK jeb COP). Minçtais koeficients ir no siltumsûkòa saòemtâs enerìijas (kWh th) attiecîba pret tam pievadîto enerìiju (kWh e). Pareizi projektçta, atbilstoða izmçra sistçma, kurâ tiek izmantotas modernas sastâvdaïas, darbîbas lietderîbas koeficientam ir jâbût robeþâs no 2,5 lîdz 4,5. Tas nozîmç, ka sistçmas kopçjâ lietderîba tiek noteikta, òemot vçrâ elektrîbas raþoðanas efektivitâti. Ja elektrîba tiek piegâdâta no spçkstacijas, kuras darbîbas efektivitâte ir apmçram 35% un siltumsûkòa darbîbas lietderîbas koeficients ir 3,5, tâdâ gadîjumâ siltumsûkòa energoefektivitâte ir apmçram 1,4 reizes lielâka par gâzes katla efektivitâti. Ja elektrîba tiek piegâdâta no energoefektîvâkas kombinçtâ cikla spçkstacijas, kas darbojas ar, piemçram, 45% efektivitâti un siltumsûkòa darbîbas lietderîbas koeficients ir 4, tad ðîs sistçmas efektivitâte vairâk nekâ 2 reizes pârsniegs gâzes katla efektivitâti. Protams, ja elektrîba tiek iegûta no saules vai vçja atjaunojamâs enerìijas, tad zemes siltumsûkòi ir teicams veids, kâ raþot siltumu bez oglekïa emisijâm. Pasaulç pastâv daþâda veida siltumsûkòi. Tos var klasificçt pçc funkcijas (apkure, dzesçðana, ûdens sildîðana mâjsaimniecîbâ, vçdinâðana, þâvçðana, siltuma reìenerâcija utt.), pçc siltuma avota (zeme, ûdens, gaiss, ventilçjamais gaiss utt.), pçc izmantojamiem enerìijas resursiem (gan siltuma uzkrâðanai, gan sadalei - sâls-


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

ûdens/ûdens, ûdens/ûdens, gaiss/ûdens, gaiss/gaiss utt.), kâ arî pçc to konstrukcijas, novietnes, izmantotâs enerìijas/jaudas un citiem kritçrijiem. Çku apkurei un ûdens sildîðanai kâ galvenie resursu avoti tiek izmantoti gaiss, ûdens vai zeme. Daþos pasaules reìionos, îpaði Ziemeïamerikâ, siltums parasti tiek piegâdâts gaisa veidâ pa cauruïvadiem un apkures sezonâ tas ir siltâks vai arî, ja nepiecieðams, tiek atdzesçts. Iekârtas, kas piemçrotas divçjâdai/reversîvai lietoðanai, parasti tiek izmantotas valstîs, kurâs ir mainîgs klimats un lîdz ar to ir nepiecieðama gan apkure, gan dzesçðana. Eiropâ, pretstatâ Amerikai, siltuma piegâde galvenokârt notiek pa radiatoriem vai apsildâmâs grîdas sistçmâm, kurâs tiek izmantots ûdens. Visbieþâk çkâm tiek izmantoti siltumsûkòi ar daþâdu veidu enerìijas avotiem. Lai gan gaiss ir visplaðâk pieejamais enerìijas resurss, tâ izmantoðana var radît ievçrojamus sareþìîjumus, jo siltumsûkòi labi darbojas apstâkïos ar nelielâm temperatûras svârstîbâm. Savukârt vçsâs dienâs, kad pieprasîjums pçc siltuma ir paaugstinâts, sil-

Siltumenerìçtika

tumsûkòu darbîba mçdz bût mazefektîva vai arî tie nespçj nodroðinât siltuma piegâdi nepiecieðamajâ apjomâ. Mçrenos klimatiskajos apstâkïos çkâs ar efektîvi izveidotu siltumizolâciju, sûkòu darbîba pilnîbâ spçj nodroðinât nepiecieðamo siltuma daudzumu, vai arî, ja nepiecieðams, papildus var pievienot otru siltumsûkni. Ûdens siltumsûkòu priekðrocîba attiecîbâ pret gaisa sûkòiem ir to lielâs siltuma caurlaides spçjas, labâkas siltuma atdeves îpaðîbas un to vieglâ un çrtâ pârvietoðana. Tomçr tikai nelielai daïai çku tuvumâ atrodas piemçrots ûdens avots. Lîdz ar to interese par ìeotermâlajiem siltumsûkòiem (vai zemes siltumsûkòiem) ir sâkuma stadijâ. Visbieþâk tiek izmantotas noslçgtas cilpveida sistçmas, kas ierîkotas zem zemes çkas tuvâkajâ apkârtnç vai arî zem tâs. Izvietojot zem zemes nepiecieðamâ apjoma cauruïvadu cilpveida sistçmu, ar ûdens cirkulâcijas palîdzîbu no zemes tiek savâkta atjaunojamâ enerìija, kas tiek piegâdâta ûdens siltumsûknim. Lai gan konceptuâli sistçma ir ïoti vienkârða, to dizains mçdz bût ârkârtîgi sareþìîts. Cilpas temperatûras ir projektçtas tâ, lai sûkòa vadîbas sistçma cauri zemei no-

47


48

Siltumenerìçtika

droðinâtu siltuma kustîbu. Sistçmai jâdarbojas kâ termopârim/savstarpçji savienotiem elementiem, kas ietver çku, siltumsûkni un cauruïvadu zemes cilpas, un tai ir jâbût ilglaicîgai un droðai.

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

zudumus. Ïoti svarîgi, lai dzesçtâja cilpas bûtu pilnîbâ izolçtas un izturîgas pret koroziju.

Tieða izpleðanâs/tieða kondensâcija Pasaulç eksistç daþâdu konfigurâciju un veidu siltumsûkòi. 1. attçlâ shematiski ir parâdîts siltumsûkòa dzesçðanas cikls. Ðajâ piemçrâ ienâkoðâ gaisa temperatûra ir 7oC, bet izejoðâ gaisa temperatûra 50oC. Zemâk ir sniegts pârskats par galvenajiem elektriski darbinâmiem tvaiku kompresijas sûkòu veidiem, kas parasti tiek izmantoti vienìimenes vai vairâku ìimeòu dzîvojamâs çkâs, kâ arî par sûkòiem, kas tiek uzstâdîti industriâla, komerciâla vai sabiedriska rakstura çkâs.

Ðîs sistçmas ir lîdzîgas, taèu siltuma sadali nodroðina dzesçtâja (dzesçjoðâs vielas) izmantoðana tieði grîdas apkures sistçmâ. Kondensators un iztvaikotâjs ir veidoti no bezðuvju/viengabala vara cauruïvadiem ar plastikâta aizsargpârklâjumu. Kondensatora latentâs enerìijas atbrîvoðana notiek konstantâ temperatûrâ.

Gaisa/ûdens siltumsûkòi - atdalîtas iekârtas Ûdens/ûdens un sâlsûdens/ûdens sistçmas Ðâda veida sûkòus bieþi izmanto apkurei (lielâkoties enerìijas avots ir zeme), kâ arî dzesçðanai, ûdens sildîðanai un siltuma reìenerâcijai. Ûdens/ûdens sistçmâs tiek izmantota objekta tuvumâ esoða ûdens tvertne, kâ, piemçram, ezers vai dziïurbums. Sâlsûdens/ûdens sistçmas ir slçgtas cilpveida cauruïvadu sistçmas, kuras ievietotas gruntî. Jçdziens sâlsûdens tiek attiecinâts uz visâm ûdens cirkulâcijas sistçmâm, kurâm ir pievienots antifrîzs, lai gan sâkotnçji sistçmâs tieðâm tika izmantots sâlsûdens.

Ðajâs iekârtâs tiek izmantota gaisa siltumenerìija un parasti tie darbojas bivalentâ apkures sistçmâ. Òemot vçrâ, ka to ierîkoðanai nav nepiecieðams veikt lielus celtniecîbas darbus, ðîs sistçmas ir îpaði piemçrotas vecâm un renovçtâm çkâm. Iekðtelpâs izvietotâs iekârtas ir aprîkotas ar galvenajâm sastâvdaïâm un ir aizsargâtas pret salu. Kompresori parasti ir pilnîbâ hermçtiski, savukârt kâ kondensatori tiek izmantoti nerûsçjoðâ tçrauda plâtòveida siltuma apmainîtâji. Ârtelpâ izvietotâs iekârtas daïas tiek savienotas ar iekðtelpas iekârtâm ar dzesçðanas cauruïvadiem/cilpâm, savukârt samazinot/likvidçjot gaisa cauruïvadus, iespçjams panâkt klusu ventilatoru darbîbu.

Tâdas iekârtas ir kompaktas un izmantojamas lietoðanai iekðtelpâs. Parasti tâm ir hermçtisks kompresors ar izteikti klusu darbîbu un ar skaòas un vibrâciju izolâciju aprîkots siltumsûknis.

Gaisa/ûdens siltumsûkòi - kompaktas iekðtelpu iekârtas

Kâ iztvaikotâjs un kondensators bieþi tiek izmantots tçrauda plâtnes siltuma apmainîtâjs, taèu ðîs iekârtas var bût arî apvalka, caurules vai koaksiâlâs formâs. Kâ dzesçjoðas vielas ieteicams izvçlçties tâs vielas, kuras nesatur hloru. Vadîbas sistçmas konstrukcija ir ïoti vienkârða, lielâkoties tâ ir integrçta iekârtâ vai arî ir tai ârçji piestiprinâta.

Ðajâ gadîjumâ kâ siltuma avots tiek izmantots âra gaiss. Parasti ðîs sistçmas darbojas bivalentâ reþîmâ. Tâs ir kompaktas un bieþi tiek izmantotas uzstâdîðanai iekðtelpâs. Iekârtu kompresori ir hermçtiski, savukârt iztvaikotâji ir izgatavoti no vara cauruïvadiem, kas pârklâti ar alumînija slâni. Dzesçðanas ciklam ir jâbût pilnîgi izolçtam, lai novçrstu jebkâdus siltuma zudumus vai kondensçðanos.

Vienkârðâm iekârtâm apkures sistçmas cirkulâcijas sûknis un/vai enerìijas avota cirkulâcijas sûknis ir integrçts siltumsûkòa apvalkâ, un daþreiz tajâ ir iebûvçta arî siltâ ûdens tvertne.

Tieðas izpleðanâs/ûdens siltumsûknis Ðiem sûkòiem enerìijas avota pusç nav siltuma apmainîtâja. Dzesçtâjs (dzesçjoðâ viela) tiek ievietots cauruïvadu cilpâ tieði zemç vai ûdenî. Kompresors nodroðina dzesçtâja (dzesçjoðâs vielas) cirkulâciju, tâdâ veidâ novçrðot siltuma

Gaisa/ûdens siltumsûkòi - kompaktas ârtelpu iekârtas Ðîs iekârtas var uzstâdît jebkurâ vietâ atklâtâ telpâ. Visas dzesçðanas cikla sastâvdaïas ir integrçtas iekârtâ, lîdz ar to nekâdi gaisa cauruïvadi nav nepiecieðami, tikai iekârtas apvalks ir papildus jâaizsargâ pret laikapstâkïu nelabvçlîgu iedarbîbu. Savienojumu ar apkures sistçmu nodroðina divi izolçti cauruïvadi - pieplûdei un atdevei, kas kopâ ar sûkòa jaudas piegâdes un kontroles kabeli tiek ierîkoti zem zemes.


Siltumenerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 03/2008

Mâjsaimniecîbâs izmantojamie karstâ ûdens/gaisa siltumsûkòi - atdalîtas iekârtas Minçtajâm iekârtâm tiek izmantotas ârçjâs karstâ ûdens uzkrâðanas tvertnes, kuras savienotas ar piegâdes sûkni, lai tâdçjâdi nodroðinâtu ûdens cirkulâciju no siltumsûkòa uz karstâ ûdens tvertni. Pateicoties minçtajam darbîbas principam, ðajâs sistçmâs var izmantot jebkâda veida vai tilpuma ûdens uzkrâðanas tvertnes.

1. attçls

Lîdzâs augstâk aprakstîtajâm iekârtâm, pastâv arî citu veidu siltumsûkòi, kâ, piemçram, zemes vai ûdens siltumsûkòi, kas darbinâmi ar (mâjsaimniecîbâs izmantojamu) karstu ûdeni, sûkòi, kas sastâv no vairâkâm atdalîtâm iekârtâm, gaisa/gaisa siltumsûkòi, kas paredzçti ventilâcijai, daþâda veida ventilçjamâ gaisa siltumsûkòi un sûkòi, kas domâti sildîðanai un dzesçðanai.

Secinâjumi Ìeotermâlie siltumsûkòi bieþi tiek uztverti kâ vieni no atjaunojamâs enerìijas lîdzekïiem, kas izmantojami cîòâ par CO2 emisiju samazinâðanu. Tomçr daïa cilvçku iebilst pret to pieskaitâmîbu atjaunojamiem enerìijas veidiem, jo to darbîbai ir nepiecieðama elektrîba. Un patiesi, ja izvçlçts neatbilstoða modeïa/izmçra sûknis, ja tam ir zems darbîbas lietderîbas koeficients un tâ darbîbai tiek izmantots mazefektîvs enerìijas avots, izvçli par labu tâda sûkòa uzstâdîðanai patieðâm jâuzskata par neizdevîgu, jo tas drîzâk veicina CO2 emisiju palielinâðanos, nevis samazinâðanos (salîdzinâjumam var minçt degvielas dedzinâðanu tieðai siltuma ieguvei).

2. attçls. Zemes siltumsûkòa shçma

Mâjsaimniecîbâs izmantojamie karstâ ûdens/gaisa siltumsûkòi - kompaktas iekârtas Galvenokârt tie ir ventilçjamâ gaisa siltumsûkòi ar karstâ ûdens uzkrâðanas tvertnçm, kurus raþotâjs piegâdâ kâ pilnîbâ integrçtas kompaktas iekârtas. Visas sastâvdaïas ir iebûvçtas. Lai nodroðinâtu sûkòa efektîvu darbîbu un vajadzîgos kontroles mehânismus, kâ, piemçram, Legionella baktçrijas identificçðanai un apstrâdei, jaudas izmantoðanai ne-maksimuma stundâs u.c., iekârtas ir aprîkotas ar sareþìîtu elektronisko vadîbas sistçmu.

Un tomçr sistçmas, kurâm ir augsts darbîbas koeficients, atbilstoði izvçlçts nepiecieðamais modelis/izmçrs un, jo îpaði, ja to darbinâðanai tiek izmantota elektrîba, kas iegûta no atjaunojamiem resursiem, var sniegt ievçrojamu ieguldîjumu kopçjâs energoefektivitâtes uzlaboðanâ. Tâdu situâciju var attiecinât uz iekârtâm, kas uzstâdîtas daudzâs çkâs pilsçtâ, jo daïa pilsçtplânoðanas varas institûciju kâ obligâtu priekðnoteikumu plânoðanas atïauju saòemðanai pieprasa, lai noteikts procents no çkai izmantojamâs enerìijas daudzuma tiktu iegûts no atjaunojamiem resursiem. Òemot vçrâ, ka daudzâm pilsçtvidç izvietotâm çkâm ir ïoti ierobeþotas iespçjas izmantot vçja un saules enerìiju to novietojuma dçï, ìeotermâlie siltumsûkòi mçdz bût vienîgais atjaunojamâs enerìijas ieguves veids. EA Sagatavoja Lîga Zeikate

49


50

Energoresursi

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Enerìçtiskâs ðíeldas raþoðana un izmantoðana Jautâjums par enerìçtisko neatkarîbu un atjaunojamo resursu izmantoðanu kïûst arvien aktuâlâks. Krîzes apstâkïos ar to saistîtâs nozares var kïût par labu atspaidu ekonomikai. Daþâdus enerìçtiskâs koksnes izmantoðanas aspektus Latvijâ pçta vairâkas organizâcijas, starp kurâm jâatzîmç Latvijas Valsts meþzinâtnes institûts Silava, Meþa attîstîbas fonds SIA Vides projekti un citas. Eiropas Kopienas iniciatîvas INTERREG III B programmas projekta Baltijas Biomasas tîkls ietvaros tapuði vairâki pçtîjumi par koksnes un daþâdu meþizstrâdes atlikumu izmantoðanu enerìçtiskâs ðíeldas raþoðanâ. Enerìçtiskâs koksnes jçdziens ietver daþâdus koksnes izejvielu veidus, kuri izmantojami siltuma vai elektroenerìijas raþoðanâ. Pirmkârt, tâ ir malka. Otrkârt, daþâdi meþizstrâdes atlikumi - koku biomasa, kura paliek meþâ pçc cirsmu izstrâdes, piemçram, celmi, zari, galotnes, izbrâíçtas stumbru daïas, atgriezumi, sîkkoki, skujas, lapas un citi. Treðkârt, meþaudþu kopðanas cirtçs, ceïmalu un lauksaimniecîbas zemju grâvju, stigu un aizauguðo platîbu kopðanâ iegûtâ koksne. Ceturtkârt, enerìçtiskâs koksnes plantâcijâs izaudzçtâ koksne. Latvijâ atðíirîbâ no lielâkâs daïas Rietumeiropas valstu, kur norçíini notiek, vadoties no ðíeldas enerìçtiskâs vçrtîbas, pagaidâm norçíini tiek veikti beramajos kubikmetros, òemot vçrâ frakcijas tîrîbu. Vairâkâs Rietumeiropas valstîs ðíeldas kvalitâti atbilstoði paredzçtajam pielietojumam regulç standarti un normas, kurâs noteikts ðíeldas izmçru diapazons, pieïaujamais mitruma îpatsvars un citi parametri. Latvijâ ðâdu standartu pagaidâm nav, un ðíeldas raþotâji piemçro tâs kvalitâti konkrçtam pasûtîtâjam, piemçram, vietçjai katlumâjai. Òemot vçrâ katlumâju daþâdîbu, pie mums sastopamas gan ïoti modernas, gan arhaiskas katlumâjas, arî prasîbas pret ðíeldas kvalitâti ir visai atðíirîgas. Modernâkâs katlumâjâs parasti var izmantot zemâkas kvalitâtes ðíeldu kâ izmçru, tâ arî mitruma ziòâ.

Svarîgs ðíeldas kvalitâtes râdîtâjs ir tâs enerìçtiskâ vçrtîba, kas atkarîga ne tikai no mitruma, bet arî no smalko frakciju îpatsvara. Jo vairâk ðíeldas sastâvâ ir skaidas, lapu, skuju, mizas un augsnes sastâvdaïas, jo zemâka ir ðíeldas enerìçtiskâ vçrtîba. Piemçram, ðíeldojot svaigi cirstus zarus, kuru diametrs nepârsniedz 2-3 cm, kopâ ar visâm lapâm, var iegût nekam nederîgu zaïu masu, jo koksnes îpatsvars tajâ bûs niecîgs. Skaidrs, ka nav iespçjams saraþot absolûti viendabîgu ðíeldu - tâ vienmçr saturçs arî smalko frakciju piemaisîjumu, kuru daudzums nosaka ðíeldas kvalitâti. Ja ðíelda satur nelielu komposta piemaisîjumu, tâ ir izmantojama katlumâjâs. Savukârt, ja ðíelda ir raþota, piemçram, no malkas, iegûstama salîdzinoði tîra - tehniskâ ðíelda, kura izmantojama arî skaidu granulu raþoðanai. Par perfektu kurinâmo ðíeldu varçtu uzskatît frakciju ar izmçriem no 20 lîdz 40 mm. Ðâdu, tik vienmçrîgu, salîdzinoði tîru frakciju iespçjams panâkt tikai ar kvalitatîvu iekârtu un atbilstoðu izejmateriâlu. Visizplatîtâkais un vidçji pieprasîtâkais izmçrs ir ðíelda ar frakcijas izmçru lîdz 70 mm. Ðajâ sastâvâ frakcijas lîdz 10 mm var uzskatît par kompostu jeb sastâvdaïu ar zemu enerìçtisko vçrtîbu. Tieði ðîs sastâvdaïas un virsmçra îpatsvars ðíeldâ arî nosaka frakcijas gala kvalitâti. Katlumâjâs ar automatizçto materiâlu padevi ðíeldas izmçrs vairumâ gadîjumu nevar pârsniegt 70 mm, pretçjâ gadîjumâ padeves mehânisms var nosprostoties. Modernâkajâs katlumâjâs, kur materiâls kurtuvei tiek padots ar hidraulisku ðíûri, var izmantot pat lîdz 200 mm lielu ðíeldas materiâlu, taèu smalkâs frakcijas piemaisîjums ir ïoti nevçlams - tai nevajadzçtu bût mazâkai par 20 mm. Ðajâs katlumâjâs ir minimâlas prasîbas attiecîbâ pret mitruma daudzumu ðíeldâ, jo tur, pirms ðíeldu ievada kurtuvç, tiek veikta iepriekðçja þâvçðana lîdz vçlamajai pakâpei, izmantojot kurtuvç raþoto siltumu. Jo nekvalitatîvâks ðíeldotâjs, jo gala frakcijâ ir vairâk skaidu un virsmçra. Virsmçrs ir nekvalitatîvs jebkurâ


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Energoresursi

1. attçls. Hibrîdkârklu plantâcija

gadîjumâ. Skaidas nav vçlamas katlumâjâm, jo tâm ir zema enerìçtiskâ vçrtîba, bet tâs labprât pieòem granulu raþotâji, savukârt tad frakcijai jâbût tîrai no zaïâs masas, ar noteiktu maksimâlo mitruma koeficientu. Latvijâ perspektîva nozare ir kârklu audzçðana enerìçtiskâs koksnes iegûðanai. Latvijâ kârklu plantâcijas uzskatâmas par daudzgadîgu lauksaimniecîbas kultûru, kas paredzçta biomasas izaudzçðanai cietas, ðíidras vai gâzveida biodegvielas raþoðanai. Kârklu plantâcijâs izmanto selekcionçtus, âtraudzîgus kârklu klonus, kuri raksturojas ar strauju virszemes biomasas uzkrâðanu, nelielu dzinumu skaitu cerâ un ðauriem zaroðanâs leòíiem, kas atvieglo mehanizçtu plantâciju novâkðanu. Daþâdu sugu kârkliem ir atðíirîga dzinumu un lapu krâsa, kâ arî forma, kas ïauj arî lielâs vienlaidu plantâcijâs saglabât krâsu gammas daþâdîbu un teritorijas ainavisko pievilcîbu. Kârklu plantâcijâm ir piemçrotas lîdzenas platîbas ar zemu gruntsûdeòu lîmeni, tomçr kârkli labi aug arî mitrâs, labi

aerçtâs augsnçs. Tehnika, ko izmanto kârklu plantâcijâs, spçj strâdât uz nogâzçm, kuru slîpums ir lîdz 15%. Lai kârklu plantâcija bûta ekonomiski izdevîga, tâ bûtu jâierîko lîdz 50 km râdiusâ ap kurinâmâ patçriòa vietu. Izvçloties vietu, jâòem vçrâ arî gaisa elektrolîniju un telefona lîniju novietojums, jo kârkli var sasniegt 8 m augstumu. Kârkliem ir piemçrotas vidçji smagas mâlsmilts un smilðmâla augsnes. Mâla augsnçs kârklu spraudeòi slikti apsakòojas un ziemâ tiek izcilâti, bet smilts augsnçs ieþûst. Kûdras augsnçm parasti ir pârâk zema pH reakcija un augsts gruntsûdens lîmenis, tâpçc vairumâ gadîjumu nebûs piemçrotas kârklu plantâcijâm. Ja augsnes pH ir zemâks par 5, kârkli apsakòojas slikti, bet saknes veidojas tuvu augsnes virskârtai. Karstâ laikâ augsnes virskârta sakarst un ieþûst, tâpçc saknes un lîdz ar to arî jaunie kârklu dzinumi iet bojâ. Augsnes sagatavoðana ir viens no visatbildîgâkajiem plantâciju ierîkoðanas posmiem. Iepriekðçjâ gadâ pirms stâdîðanas augsne jâuzar 20-25 cm dziïumâ un jâtur mel-

51


52

Energoresursi

najâ papuvç, lai iznîcinâtu nezâïu sçklas. Ja platîba ïoti aizaugusi vai ilgstoði atradusies atmatâ, jâveic apstrâde ar herbicîdiem. Atkârtota apstrâde ar herbicîdiem jâveic pavasarî, aptuveni divas nedçïas pirms stâdîðanas. Kârklu plantâcijas nav ieteicams ierîkot platîbâs ar pazemes meliorâcijas sistçmu. Plantâcijas mûþs ir 20 lîdz 25 gadi. Ðajâ laikâ dziïâkâs saknes var sasniegt drenâþas tîklu un aizsprostot caurules. Ja nolemts ierîkot plantâciju ðâdâ platîbâ, ir jâparedz izmaksas meliorâcijas sistçmas atjaunoðanai 15-25 gadu laikâ, vai arî jâierîko virszemes grâvju tîkls. Ziemeïu puslodç aug apmçram 300 kârklu sugu, bet tikai daþas no tâm ir piemçrotas kârklu plantâciju ierîkoðanai. Mçrítiecîgs selekcijas darbs, atlasot labâkos kârklu klonus un veicot starpsugu krustoðanu, uzsâkts Zviedrijâ 20. gadsimta 70. gados. Tâdâ veidâ iegûti kârklu kloni, kas piemçroti daþâdâm augsnçm un klimatiskajiem apstâkïiem. Ar sertificçtu stâdmateriâlu izplatîðanu nodarbojas, piemçram, Zviedru uzòçmums Lantmannen Agroenergy. Latvijâ atseviðíu zviedru selekcionçto kârklu klonu iegâde iespçjama Olaines kokaudzçtavâ (www.kokaudzetava.lv). Kârklus stâda no pavasara, tiklîdz atlaidusies zeme, lîdz jûnija beigâm. Agrâkos stâdîjumos ir vairâk darba, ravçjot nezâles, vçlâki stâdîjumi bieþâk cieð no sausuma. Rûpnieciska apjoma plantâcijâs izmanto stâdâmâs maðînas, kas piemçrotas sagrieztu spraudeòu vai nesagarumotu dzinumu stâdîðanai. Ðâds stâdmateriâls mazâk cieð no sausuma un ir ilgâk uzglabâjams. Kârklu stâdâmâs maðînas ir pielâgotas divrindu stâdîjuma ierîkoðanai, kas ïauj visefektîvâk izmantot paðgâjçja smalcinâtâja tehniskâs iespçjas, veicot kârklu pïauðanu. Divrindu stâdîjumâ ðaurâkais attâlums starp rindâm ir 7075 cm, platâkais - 150 cm. Attâlums starp spraudeòiem rindâs ir 50-60 m. Izmantojot ðo shçmu, 1 ha apstâdîðanai nepiecieðami 12-15 tûkstoðo spraudeòu. Rindu garumu nosaka lauka garums. Plantâcijas galâ pie ceïa jâatstâj krautnes vieta kravas maðînu un paðgâjçja smalcinâtâja manevriem, ieteicamais krautnes platums ir 6 m. Pirmajâ gadâ kârkli izaug 0,6-1,7 m gari ar 1-3 dzinumiem cerâ. Pirmajâ ziemâ pçc iestâdîðanas labi auguðus kârklus nozâìç ar krûmgriezi, atstâjot 3-5 cm augstus celmiòus. Apgrieðana jâveic pirms pumpuru plaukðanas. Kârkli sasniedz pïauðanas vecumu treðajâ lîdz piektajâ gadâ pçc

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

1. tabula. Enerìçtiskâs koksnes sadegðanas siltums Kurinâmâ

Mçrvienîba

veids

Sadegðanas siltums

Dabasgâze

KWh/m3

6,5

Malka (mitrums 15%)

KWh/kg

4,5

Malka (mitrums 50%)

KWh/kg

2,4

Ðíelda (mitrums 45%)

KWh/kg

2,6

Miza (mitrums 50%)

KWh/kg

2,2

Koksnes granulas (mitrums 7%)

KWh/kg

4,9

Salmi (mitrums 15%)

KWh/kg

4,0

Sadzîves atkritumi

KWh/kg

2,5

iestâdîðanas. Pïauðanu veic ziemas mçneðos (novembrîmartâ) bezlapu stâvoklî. Var pïaut arî vasarâ, tomçr tas veicina slimîbu izplatîðanos un novâjina plantâciju. Pïauðanas laikâ zemei jâbût sasaluðai, lai tehnika nebojâtu kârklu sakòu sistçmu. Ideâls laiks kârklu pïauðanai ir kailsala periods. Nelielâs un pârauguðâs plantâcijâs pïauðanu var veikt ar krûmgriezi, pçc tam savâcot nogrieztos dzinumus kaudzçs ar rokâm un novedot no lauka ar meþa pievedçjtraktoru. Tomçr roku darbs ir 20-30 reizes mazâk efektîvs nekâ plantâciju izstrâde ar kârklu zâìçðanai un smalcinâðanai piemçrotu kombainu. Kârklu plantâciju novâkðanas kombainam jâatbilst ðâdâm prasîbâm: - zâìim jâspçj nogriezt dzinums 5-10 cm augstumâ no zemes, atstâjot lîdzenu griezuma vietu; - zâìim jâbût pietiekami jaudîgam, lai nozâìçtu 4-8 cm resnus dzinumus; - transportierim jâspçj aizvadît uz sasmalcinâtâju savijuðos kârklu dzinumus. Lielâkajai daïai kârklu plantâcijâs izmantojamo kombainu uzstâdîts 2-4 sapârotu ripzâìu griezçjmehânisms. Zâles pïaujmaðînâm lietotie ðíçrveidîgie mehânismi un rotçjoðâs izkaptis ar neasiem rotçjoðiem asmeòiem rada lielus celmu bojâjumus, kas veicina slimîbu izplatîðanos. Kombains veic kârklu nogrieðanu un sasmalcinâðanu, bet gatavo kurinâmo ar transportieri padod uz blakus braucoða traktora piekabi. Kârklu plantâcijâs bieþi izmanto pilnveidotus kukurûzas paðgâjçjus smalcinâtâjus, kurus vasarâ var izmantot citos darbos, piemçram, sagatavojot lopbarîbu.


ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

2. attçls. Z sçrijas amatieru klases PEZZOLATO ðíeldotâjs

Energoresursi

3. attçls. PTH sçrijas trumuïu tipa PEZZOLATO ðíeldotâjs ar viengabalainiem naþiem

Veselu dzinumu savâkðanas izmaksas un laika patçriòð ir lielâks, jo nepiecieðama vairâkkârtîga pârkrauðana un raþoðanas procesâ ir lielâki zudumi. Tomçr ðî tehnoloìija ïauj sagatavot sausâku kurinâmo. Turklât veseliem dzinumiem ir plaðâkas izmantoðanas iespçjas (kurinâmais, þogi, stâdmateriâls). Veseli dzinumi ir ilgâk uzglabâjami krautnçs, tie nepelç un âtri izþûst dabiskos apstâkïos. Saiòu un veselu dzinumu pârvadâðanai var izmantot kokvedçjus vai ðíeldu konteinerus. Kârklu ðíeldas izmanto centralizçtâs siltumapgâdes ûdenssildâmajos un tvaika katlos, kas piemçroti meþizstrâdes atlieku sadedzinâðanai, vai pârstrâdâ koksnes granulâs, kas izmantojamas arî privâtmâju apkurç. Kârklu ðíeldas ir tikpat kvalitatîvas un dod tâdu paðu siltumu kâ citu lapu koku ðíeldas.

4. attçls. Profesionâlâs klases diskveida ðíeldotâjs VANDAELE

Kârklu koksnes îpatsvars vienâ katlumâjâ, piemçram, Zviedrijâ parasti nepârsniedz 20% no kopçjâs izmantojamâs biomasas, un to izmanto galvenokârt kâ kurinâmâ rezervi tad, kad nav iespçjama enerìçtiskâs koksnes piegâde no meþa vai kokapstrâdes uzòçmumiem.

zçta un kâdâm prasîbâm jâatbilst gala produkcijas frakcijai. Ja ðíeldu paredzçts realizçt vairâkiem iepircçjiem, jâzina katra prasîbas attiecîbâ uz ðíeldas kvalitâti. Jâapzinâs arî pieejamais izejmateriâlu apjoms, kas ïauj aprçíinât saraþotâs produkcijas apjomu dienâ, nedçïâ un gadâ.

Bûtisks posms enerìçtiskâs ðíeldas iegûðanâ ir paðas ðíeldoðanas iekârtas. Ir vairâki ðíeldotâju veidi: - pârvietojamie ðíeldotâji, kuri montçti uz piekabçm ar piedziòu no traktora vai ar atseviðíu dzinçju; - mobilie ðíeldotâji ar ðíeldoðanas iekârtu, kura uzstâdîta uz pievedçjtraktora vai automaðînas; - stacionârie ðíeldotâji patçriòa vietâs; - mobilie ðíeldotâji ar ðíeldu uzkrâðanas tilpni, kura izkraujama ðíeldu vedçjâ - automaðînâ vai nomainâmâ ðíeldu veðanas konteinerâ.

Vienkârðâkie un lçtâkie ir tâ dçvçtie amatieru klases ðíeldotâji. Jâatzîmç, ka tie nav paredzçti kvalitatîvas ðíeldas iegûðanai. Ja ðíelda tiek raþota pârdoðanai, ðâdas iekârtas nederçs. Amatieru kategorijas diska veida ðíeldotâji paredzçti sakopðanas darbu veikðanai. Par to, kâdâ frakcijâ attiecîgais materiâls tiks sasmalcinâts - skaidâs vai garajâs ðíçpelçs - raþotâji îpaði nav satraukuðies, jo ðie ðíeldotâji pamatâ paredzçti tikai zaru masas reducçðanai.

Pirms izdarît izvçli par labu viena vai otra ðíeldotâja moduïa iegâdei, ir jâzina, kâds bûs izejmateriâls, kur ðíelda tiks reali-

Rietumvalstîs ðâdus ðíeldotâjus parasti pçrk lauksaimnieki un izmanto âbeïu zaru smalcinâðanai, ceïmalu apaugumu tîrîðanai un citiem lîdzîgiem darbiem. Otra lietotâju grupa ir

53


54

Energoresursi

komunâlâs saimniecîbas uzòçmumi, kuri nodarbojas ar vides sakopðanu, nevis kurinâmâ raþoðanu. Lçto ðíeldotâju pielietojumam ir epizodisks raksturs, tâdçï to uzbûve veidota no vieglâm detaïâm un nav îpaði izturîga. Ðo ðíeldotâju resurss ir salîdzinoði niecîgas, jo tos paredzçts izmantot tikai pâris simtu stundu gadâ. Lçtâkie ðíeldotâji maksâ ap 3000 latiem. Profesionâlie diskveida ðíeldotâji paredzçti nopietnâkam darbam. To konstrukcija un detaïas ir ievçrojami izturîgâkas nekâ iepriekð aprakstîtajiem agregâtiem. Lîdz ar to ðîs klases ðíeldotâjiem ir arî ievçrojami lielâks resurss. Profesionâlie diskveida ðíeldotâji ir paredzçti kvalitatîvas, vienmçrîga izmçra ðíeldas raþoðanai. Jâpiezîmç, ka ðíeldas kvalitâte un kvantitâte tomçr atpaliek no tâs, ko var saraþot ar trumuïu tipa ðíeldotâjiem. Ar labu diskveida ðíeldotâju un pateicîgu izejmateriâlu iespçjams sagatavot pat lîdz 95-97% kvalitâtei atbilstoðu ðíeldu. Kâ mînuss jâpiemin, ka katrs papildus aprîkojums ne tikai palielina profesionâlo diskveida ðíeldotâju cenu, bet arî ceï ðíeldas paðizmaksu. Darbietilpîgâka procesa rezultâtâ samazinâs darba raþîgums. Ðâdas klases ðíeldotâju cenas sâkas no 10-12 tûkst. latu. Savukârt, pçrkot labas kvalitâtes profesionâlu iekârtu, jârçíinâs ar cenu apmçram 30 tûkstoði latu. Vçl viens iekârtu veids ir trumuïa tipa ðíeldotâji. Tirgû var atrast daþâdas kvalitâtes un jaudas trumuïa tipa ðíeldotâjus, tomçr tie visi uzskatâmi par profesionâlu tehniku, kuru nav jçgas pirkt komunâlo pakalpojumu sniedzçjiem vai zemnieku saimniecîbâm kâ palîginstrumentu. Ðîs iekârtas no diskveida ðíeldotâjiem atðíir lielâks resurss, augstâks darba raþîgums un kvalitatîvâka ðíelda. Mazâko trumuïa tipa ðíeldotâju moduïu maksimâlais ðíeldojamâ stumbra diametrs ir apmçram 30 cm, bet lielâkajiem tas pârsniedz metru. Trumuïa tipa ðíeldotâju priekðrocîbas slçpjas to uzbûvç. Principâ visi ðíeldotâji ir aprîkoti ar aktîvo padeves galdu, vienu vai diviem ievilkðanas ruïïiem apakðpusç un kustîgo rulli augðpusç. Trumuïa pretçjâ pusç novietots siets, ar kura palîdzîbu tiek nodroðinâts nepiecieðamais ðíeldas izmçrs. Mainot sietu, iespçjams regulçt gatavâs produkcijas izmçru. Atseviðíi raþotâji iztiek bez sieta, bet tas nozîmç, ka praktiski nav iespçjams regulçt ðíeldas izmçru. Lai jebkurð ðíeldotâjs funkcionçtu, tâ grieðanâs mehânismam jârotç zinâmâ âtrumâ. Ja pie lielas

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

slodzes apgriezieni krît zemâk par noteikto robeþlielumu, ðíeldoðana tiek pârtraukta. Vienkârðâk aprîkotajâs iekârtâs tiek pârtraukta materiâla padeve, bet modernâkajâs automâtiski ieslçdzas padeves reverss, trumulim sasniedzot nepiecieðamos apgriezienus, materiâlu padeve atkal automâtiski ieslçdzas. Trumuïa tipa ðíeldotâjs ir ievçrojami smagâks nekâ diskveida un trumuïa inerces spçks ir ievçrojami lielâks, lîdz ar to aktîvâ darba pârtraukumi notiek daudz retâk nekâ disku tipa ðíeldotâjiem. Trumuïa tipa ðíeldotâju cenas sâkas no apmçram 25 tûkstoðiem latu, bet to cenas var sasniegt arî vairâkus simtus tûkstoðus. Dârgâkai tehnikai parasti darba raþîba arî ir ievçrojami augstâka un lîdz ar to arî zemâka ðíeldas paðizmaksa. Pasaules tirgû darbojas vairâki desmiti trumuïa tipa ðíeldotâju raþotâji. Ðo tehniku var iedalît divos veidos. Pirmais, kad naþi ir viengabala, visa trumuïa platumâ un novietoti pretçjâs pusçs. Otrs, kad naþi ir sadalîti vairâkos segmentos un uz trumuïa izvietoti pamîðus. Agregâtus ar dalîtajiem naþiem ir lietderîgâk pielietot tur, kur jâstrâdâ ar ïoti liela diametra tîru stumbru sortimentiem, jo ðâds trumulis lielas slodzes ietekmç lçnâk zaudç grieðanâs inerci. Ðíeldotâji ar viengabalainajiem naþiem spçj sagatavot kvalitatîvâku ðíeldu no smalkâka izejmateriâla (zari, krûmi un citi). Kopçjais nazis grieþ visu zaru saiðíi uzreiz, tâdçjâdi nedodot iespçju materiâliem sagriezties ðíçrseniski starp ievilkðanas rulli un grieðanas vietu. Lai ar mazâku paðizmaksu raþotu ðíeldu no cirsmu atlikumiem, vislietderîgâk izmantot trumuïu tipa ðíeldotâjus. Ðeit var bût daþâdi varianti. Piemçram, forvarders, kuram uzstâdîta kasete ar ðíeldotâju, kuram ir autonoms dzinçjs un izgâþams konteiners. Ir arî daþâdi ðíeldotâju modeïi, kuri konstruçti tieði ðâdiem darbiem. Tâ kâ Latvijas ceïu apstâkïos pârvietot ðíeldu uzreiz ðíeldvedçja puspiekabç ne vienmçr ir iespçjams, vislietderîgâk to transportçt, izmantojot kravas automaðînas ar konteineriem. Ðíeldas transportçðana konteineros ir pareizâka no vairâku blakusapstâkïu viedokïa. Piemçram, uz zemes novietotu konteineru ir vieglâk uzpildît, maðînai nav ilgstoði jâstâv pie meþa, jo, braucot ar mainâmiem konteineriem, tâ visu laiku var bût ceïâ. EA Sagatavoja Ivars Ðnore


56

Tehnoloìijas

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Presçtâs cauruïvadu sistçmas âtra, tîra un droða alternatîva lodçðanai un metinâðanai Vâcijas sabiedrîba Sanha, kura Latvijas tirgum jau 10 gadus sekmîgi piedâvâ kvalitatîvas cauruïu sistçmas, tai skaitâ Latvijâ iecienîtos presçtos vara cauruïvadus, paplaðinot sortimentu, tagad piedâvâ arî cinkotâ tçrauda cauruïvadus, kuri atbilst presçjamo vara cauruïu sistçmu montçðanas principiem. Sanha-Therm cinkotâ tçrauda sistçmu veido ârpusç cinkotas tçrauda caurules, kâ arî ârpusç un iekðpusç hromçti vara savienojumi. Ðîs sistçmas caurules un savienojumus var piemçrot slçgtâm sildîðanas un dzesçðanas sistçmâm, tâpat arî saspiestâ gaisa cauruïvadiem.

realizçt darbus, ietaupît daïu lîdzekïu, kas parasti tiek iedalîti cauruïu renovâcijai. Divu cauruïu savienoðanas process ilgst tikai daþas sekundes, bet lodçjot tam nâkas veltît krietni vairâk laika un rûpîga darba. Bez tam strâdâjot necietîs iekðçjo telpu apdare. To nevar sacît par cauruïu sistçmâm, kuru savienoðanai nâkas íerties pie lodçðanas darbiem.

Kvalitâte tiek garantçta rûpnîcâ Sanha-Therm sistçmas caurules (12-108 mm diametrâ), balstoties uz EN 10305 standartu, tiek raþotas no 1.0034 ðíiras tçrauda. Raþojot cauruïu ârçjâ daïa galvanizçtâ veidâ tiek pârklâta ar aizsargâjoðu, pret koroziju izturîgu 7-15 μm cinka slâni.

Pçc Sanha speciâlistu apgalvotâ, mûsu valstî veco daudzdzîvokïu çku renovâcijas darbi pagaidâm notiek salîdzinoði kûtri, tâ, piemçram, Igaunijâ ðie procesi jau pasen ir uzòçmuði jaudu. Un vairâkums renovâcijai piemçrojamo cauruïu, kas izvçlçtas, ir bijuðas tieði Sanha-Therm tçrauda cauruïu sistçmas.

Pateicoties ðai droðajai cinka aizsardzîbai, caurules kïûst izturîgas pret mitrumu un nerûsç. Ârpusç un iekðpusç esoðie vara savienojumi tiek pârklâti ar 7-15 μm hroma slâni. Iesâkumâ tâds risinâjums izveidojâs kâ alternatîva sildîðanas sistçmu cauruïvadiem. Cinkotâ tçrauda caurulçs darba temperatûra var sasniegt -30oC lîdz +120oC, bet momentâlâ temperatûra pat +150oC, tâdçï tâs var piemçrot, arî montçjot cietâ kurinâmâ katlu telpu sistçmas. Taèu, ievçrojot tâs priekðrocîbas, Sanha- Therm caurules sâka kïût populârâkas. Renovâcijai un jaunai celtniecîbai Tçrauda cauruïu sistçma îpaði ir piemçrota daïçjai vai kompleksai daudzdzîvokïu çku renovâcijai. Mainot sildîðanas sistçmu, ir nepiecieðams demontçt ne mazums seno stâvvadu un mainît tos pret jauniem. Tâda veida darbiem ir nepiecieðamas lielas investîcijas, tâpçc renovâcijas procesâ piemçrojamâs tçrauda caurules palîdzçs efektîvi un âtri

Atbilstoði specifikâcijai, cauruïvadu montâþai izmantojamas gan parastâs, gan elektroniskâs preses

Òemot palîgâ vîtòu savienojumus, Sanha-Therm tâpat ir iespçjams bez sareþìîjumiem pielâgot pie vecajâm tçrauda cauruïu sistçmâm. Slçgtajâs sildîðanas sistçmâs pçdçjâs tçrauda caurules ir saskaòojamas ar visu tipu katliem, tâpat ar tçrauda, èuguna un alumînija radiatoriem, tos var izmantot siltuma katlu apsieðaCauruïvadu montâþas nai. Bez tam tçrauda cauruïu Saetapi nha-Therm uzmavu, savienojumu, trîsþuburu, vîtòu pâreju sortiments ir analoìisks Sanha-Pressfittings tçrauda cauruïu sistçmâm, tâpçc, piemçrojot to, ir iespçjams projektçt visu nama sildîðanas sistçmas iekârtu. Taèu renovâcija nav vienîgâ joma, kurâ tçrauda caurules attaisnojas. Tçrauda cauruïu sistçmas ir piemçrotas, lai tâs izmantotu arî jaunos celtniecîbas objektos. Ðâdos objektos itin svarîgs ir celtniecîbas âtrums, bet, no ðâda viedokïa raugoties, Sanha-Therm cauruïu sistçmâm ir acîmredzams pârâkums pâr sametinâtajâm caurulçm. Pçdçjâ gadîjumâ katru savienojumu ir nepiecieðams rûpîgi un kvalitatîvi sametinât, bet, izmantojot presçjamâs sistçmas, visas caurules tiek savienotas un tajâ


Tehnoloìijas

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Vara cauruïvadu savienojumi SANHA®-Press

Nerûsçjoðâ tçrauda cauruïvadu savienojumi NiroSan®-Press

paðâ laikâ tiek aizspiestas. Bez tam, vçloties garantçt kvalitatîvu montçðanu tâdâs cauruïu sistçmâs, tiek norâdîtas speciâlas atzîmes, kas norâda, ka caurule ir jâiemauc lîdz norâdîtajai vietai. Pçc Sanha speciâlistu paustâ, tikko Latvijas tirgû parâdîjuðâs SanhaTherm tçrauda cauruïu sistçmas vislielâko interesi un novçrtçjumu sagaidîja no mûsu valsts montâþas uzòçmumiem. Ðodien ðâds risinâjums kïûst arvien populârâks. To râda arî pârdoðanas râdîtâji, kuri pastâvîgi aug. Tiek realizçta âtra piegâde un sniegtas visas garantijas Vçl viena îpaði jaunajâ celtniecîbâ bûtiska Sanha priekðrocîba - uzticama un itin âtra piegâde. Pateicoties racionâli attîstîtam uzticamu partneru tîklam, uzòçmuma raþojumi pasûtîtâjus sasniedz 3-5 darba dienu laikâ. Bez tam Sanha speciâlisti vienmçr ir tendçti òemt vçrâ pasûtîtâju vajadzîbas. Parasti visiem sabiedrîbas izstrâdâjumiem tiek sniegta 5 gadu garantija, taèu speciâla norîkojuma objektos, tâdos kâ pârtikas vai íîmijas rûpniecîbas celtnes, òemot vçrâ attiecîgos nosacîjumus, var tikt pieðíirta 10 gadu garantija. Plaðâ Sanha cauruïu sistçmu izvçle Sabiedrîba Sanha, kura reiz sâka no vara savienojumu raþoðanas un centâs apmierinât tirgus vajadzîbas, pakâpeniski paplaðinâja savu raþojumu sortimentu. Ðobrîd Sanha Latvijas tirgum var piedâvât caurules un savienojumus, kas der gandrîz ikvienam inþenieriekârtas montçðanas gadîjumam iekðçjo instalâciju sistçmâs, kuras atrodas gan dzîvojamajos namos, gan rûpniecîbas çkâs. Bez cinkotâ tçrauda sistçmas Sanha-Therm uzòçmums piedâvâ nerûsçjoðâ tçrauda sistçmas NiroSan, NiroTherm un NiroSan-ECO, savienoðanas sistçmas 3fit-Push un 3fitPress un citas pastâvîgi atjaunojamas inþenierinstalâcijas sistçmas. Sanha metâla instalâciju sistçmu jomâ tiek piemçrots princips saspiests-cieðs. Ikviena no tâm atbilst visiem tirgû esoðajiem MMM tipa oriìinâlajiem aizspieðanas instrumentiem, kas paredzçti savienoðanai. NiroTherm caurules (15-108 mm) tiek raþotas no 1.4301 ðíiras nerûsçjoðâ tçrauda saskaòâ ar EN 10088 standartu. Realizçjot lielus projektus, tas ir itin ekonomisks risinâjums. Tâs ir iespçjams savienot ar NiroSan-Press un Sanha-Therm savienojumiem. Caurules NiroTherm

Cinkotâ tçrauda cauruïvadu savienojumi SANHA®-Therm

paredzçtas nedzeramâ ûdens cauruïvadiem - tie tiek izmantoti dzesçðanas, saspiestâ gaisa un sildîðanas sistçmâm, tâpat tiek montçti daudzos rûpnieciska norîkojuma objektos. Caurules NiroSan-ECO tiek piemçrotas tajâs sistçmâs, kurâs ir aktuâls ekoloìijas kritçrijs. Sabiedrîbas, kuras ir nolçmuðas iegâdâties un lietot ðîs sistçmas caurules, ne tikai saòem kvalitatîvu instalâcijas sistçmu, bet arî tieði pievienojas vides aizsardzîbai. Caurules tiek raþotas no 1.4404 ðíiras nerûsçjoðâ tçrauda saskaòâ ar standartu EN 10312, to sieniòu biezums ir mazâks nekâ parastajâm caurulçm. Tâpat tiek ietaupîti materiâli, samazinâta oglekïa dioksîda emisija vidç, bet tas nozîmç, ka tiek saudzçti dabîgie resursi. Savienojumu NiroSan-Press savienojamâs caurules NiroSan-ECO tiek izmantotas dzeramâ ûdens cauruïvados un tajâs rûpniecîbas jomâs, kurâs itin bûtiski ir ievçrot higiçnas prasîbas. EA SANHA produkciju Latvijâ piedâvâ SIA Santeko, tâlr. 67617656 www.santeko.lv Vairâk informâcijas par produktiem www.sanha.com

57


58

Visnopietnâkâ enerìçtika

ENERÌÇTIKA UN AUTOMATIZÂCIJA 09/2008

Aizvakardienas joki *** Lielas bankas vadîba saòem ziòu, ka vienai bankas filiâlei pavisam neveicas ar darîjumiem. Operâcijas gandrîz netiek veiktas, aktîvi tuvi nullei. Brauc auditors ar pârbaudi. Ierodas ðajâ filiâlç viskarstâkajâ darba laikâ. Ienâk - tur nav neviena. Tikai no netâlâ direktora kabineta dzirdamas balsis: - … nu varçja kâravu… jâ, bet kreici palika… divi, protams, mçs viòam tâ… divi, tas ir minimums… Ieskatâs auditors kabinetâ un paliek vaïâ muti - filiâles direktors un trîs bankas klerki aizrautîgi spçlç kârtis. “Tâ”, domâ auditors: “tûlît es jums sarîkoðu!” Atgrieþas operâciju zâlç un nospieþ trauksmes pogu. Sâk rçkt sirçna. Auditors atlaiþ pogu, sirçna norimst, un no kabineta dzirdams: - no sâkuma mierîgi kreicu paòemsim… kam gâjiens… Atkal auditors spieþ pogu. Un atkal pçc sirçnas skan: - viòam patieðâm nav kârava… un tagad pîíi… “Nç”, domâ auditors: “Es tomçr neatlaidîðos.” Un nospieþ pogu treðo reizi. Te pa durvîm no ielas puses ienâk viesmîlis no netâlâ bâra, nesot èetrus alus: - Nu, dzirdu, jau, dzirdu, nesu taèu jau…

4. Grâmatvedis. 5. Sekretârs - referents. 6. Ekonomists. 7. Jurists. 8. Auditors. 9. Tirgus pçnieks. 10. Menedþeris. 11. Dizainers.

*** - Ar ko programmçtâjs atðíiras no politiía? - Programmçtâjam maksâ par programmâm, kas strâdâ.

*** Darbinieks grieþas pie priekðnieka: - Es gribçtu lûgt jûs paaugstinât man algu, jo par mani jau izrâda interesi trîs organizâcijas. - Un kas tâs par organizâcijâm? - Namu pârvalde, LMT un Latvenergo.

Reklâma Psiholoìiskais tests Nosliece uz profesijâm Jautâjums: cik ir 2 x 2 ? Atbilþu varianti (vajadzîgo apvilkt): 1. 4. 2. Atkarîgs no mçrvienîbas. 3. 79 (50 - mums; 25 - jums; 4 - kasç). 4. Cik vajag. 5. Intîmu nepiedâvât. 6. Vidçji èetri. 7. No trîs lîdz pieci. 8. Pçc mûsu domâm, kâ parasti. 9. Grûti atbildçt, nepiecieðams precizçt. 10. Uz stulbiem jautâjumiem neatbildu. 11. ______________________________ ____ Atbilþu atðifrçjums: 1. Skolotâjs. 2. Programmçtâjs. 3. Finansu direktors.

Mûsu uzòçmums, kas nodarbojas ar atkritumu aizvâkðanu piedâvâ sekojoðas garantijas: ja jûs neesat apmierinâti ar mûsu pakalpojumiem, mçs atgriezîsim jums jûsu atkritumus dubultâ apjomâ.

*** Aizbrauca Putins uz Ameriku Aïasku pirkt. Pienâk viòð pie eskimosu vadoòa. Tas saka: - Aïaska dârgi maksâ! - Es tak maksâðu, - atbild Putins un velk ârâ maisu ar krâsainâm stikla krellîtçm. Vadonis: - Kas tas tâds? - Krelles. - Dod naudu! Nâcâs Putinam vilkt ârâ naudu. Vadonis: - Kas tas tâds? - Krievu nauda - rubïi. - Nçç, tad jau labâk dod krellîtes!


EA 2008/09  

Žurnāla Enerģētika un Automatizācija 2008. gada 9. numurs

Read more
Read more
Similar to
Popular now
Just for you