Darba tirgum - Derīgs!

Page 1

Ideju forums: "Darba tirgus prasību sasaiste ar augstākās izglītības saturu. Jauniešu perspektīva.” Publikācija.


Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. Projekts “Ideju forums: "Darba tirgus prasību sasaiste ar augstākās izglītības saturu. Jauniešu perspektīva.”” ietvaros un to organizē Latvijas Studentu apvienība ar Jaunatnes Starptautisko programmu aģentūras finansiālu atbalstu, programmas “Jaunatne darbībā” ietvaros.

Bukletā izmantota informācija no projekta partneru sniegtajām prezentācijām projekta ietvaros un organizāciju publiski pieejamās informācijas.

Rīga, 2013


Saturs Sveiciens no projekta īstenotājiem .................................5 Par projektu ......................................................................6 Projektā iesaistītās organizācijas ....................................8 Projekta starptautiskie partneri .....................................14 Projekta rezultāts—rekomendācijas ..............................18 Organizāciju pārstāvji projekta seminārā .......................22 Projekta studentu aptaujas rezultāti ..............................24 Studentu pieredze ............................................................25 Praktiski ieteikumi—CV ...................................................27 Projektu vērtē tā ..............................................................28

Content Hello from organisers ......................................................33 About the Project .............................................................34 National partner organisations ...................................... 36 Representatives from organisations in conferece .......39 International partners .................................................... 40 Project outcomes ............................................................ 44 What they said about Project ..........................................45


Projekta komanda (no kreisās): finanšu pārvaldnieks Kaspars Salenieks, satura korektore Asnate Kažoka, redzamības veidotāja Anete Enikova, starptautiskā Ieva Baltiņa, projekta vadītājs Rihards Blese.

4


SVEICIENS NO PROJEKTA ĪSTENOTĀJIEM!

Mēs Latvijas Studentu apvienības projekta „Ideju forums: Darba tirgus prasību sasaiste ar augstākās izglītības saturu. Jauniešu perspektīva” jeb, kā mēs to saucam vienkāršoti, foruma „Darba tirgum- derīgs!” organizatori, esam priecīgi piedāvāt Tev, lasītāj, šo elektronisko bukletu. Buklets ir mūsu projekta noslēguma posma sastāvdaļa un atskaites punkts mums. Bukleta mērķis ir visiem pieejamā veidā apkopot projekta pusgada laikā sasniegto. Ceram, tas kalpos kā informācijas avots studentiem, lēmumu pieņēmējiem un projektā iesaistītajām organizācijām, lai turpinātu darbu pie veiksmīgākas augstākās izglītības pilnveides atbilstoši darba tirgus prasībām. Šeit ir apkopota informācija par projektu, tā ietvaros sasniegtajiem mērķiem, iesaistītajām organizācijām un to devumu augstākās izglītības sistēmas pilnveidei, kā arī praktiska informācija, kas noderēs ikvienam studentam darba meklējumos. Ceram, ka atradīsi tajā sev noderīgu informāciju un jutīsies pārliecināts, ka studenti, arī Tu, var piedalīties lēmumu pieņemšanas procesos un ietekmēt savu nākotni! Projekta komanda izsaka pateicību visiem atbalstītājiem un palīgiem, kas pielika roku un domu, lai viss iecerētais īstenotos! 5


PAR PROJEKTU Jau kādu laiku dažādos sabiedrības līmeņos ir aktualizējusies problēma par darba devēju iesaisti studiju procesā un augstskolu darbībā. Mūsdienās darba tirgus prasības strauji mainās, ne vienmēr iepriekš izveidota sistēma ir spējīga apmierināt jaunās vajadzības un dinamiskās darba tirgus prasības. Tiek apspriesti dažādi veidi, kā iesaistīt nozares pārstāvjus augstākās izglītības procesos, piemēram, studiju programmu izstrādē un vērtēšanā, lai veidotu tādu augstākās izglītības vidi, kurā studenti iegūst zināšanas, kurām ir praktisks pielietojums un kurā piedāvātā izglītība ir kvalitatīva un tirgus prasībām atbilstoša. Jautājumu risināt jau ir sākušas Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Rektoru padome, Augstākās izglītības padome, Latvijas darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Studentu apvienība 2011.gada 19.aprīlī, parakstot vienošanos par sadarbību studiju vietu struktūras pakāpeniskai pārveidošanai atbilstoši darba tirgus prasībām. Latvijas Studentu apvienība, kā centrālā studentu organizācija un starpnieks starp studentiem un politikas veidotājiem, vēlējās radīt ideju un sadarbības platformu informācijas apmaiņai starp nacionāla līmeņa institūcijām, kas atbildīgas par jaunatnes nodarbinātības jautājumiem un jaunatnes iesaisti to risināšanā un šīs idejas īstenošanai radīja projektu Ideju forums "Darba tirgus prasību sasaiste ar augstākās izglītības saturu. Jauniešu perspektīva”. 6


PROJEKTA MĒRĶI UN POSMI:

1.

Veicināt studentu iesaisti valstisko lēmumu pieņemšanā, kuri saistīti ar izglītības kvalitāti, tādējādi nodrošinot lēmumu kvalitāti.

Vēlme sekot “Vienošanās par sadarbību studiju vietu struktūras pakāpeniskai pārveidošanai atbilstoši darba tirgus prasībām” mērķu izpildei.

3.

2.

Veidot aktīvu dialogu starp iesaistītajām pusēm, lai nodrošinātu ieteikumu kvalitāti.

Studējošo aptauja par praksēm augstskolās, nozares profesionāļu iesaisti studiju procesā, studentu vērtējums par augstskolā gūtajām zināšanām. Studentu un iesaistīto pušu diskusija par nodarbinātību. Forums „Darba tirgum – derīgs!”.

Mērķis – gūt ieskatu un atsauces datus tālāko diskusiju veidošanai. Mērķis – pamatojoties uz aptaujā un publikācijās gūtiem rezultātiem fiksēt iesaistīto pušu viedokļus par esošo situāciju augstākajā izglītībā, lai veicinātu absolventu sagatavotību darba tirgum. Mērķis - apvienot augstākās izglītības politikas veidotājus, studentus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, starptautisku organizāciju pārstāvjus, lai kopīgi izstrādātu vīziju par augstākās izglītības un darba tirgus sasaisti .

Rezultātu apkopošana un publicēšana, izstrādāto vīziju tālāka īstenošana.

7


PROJEKTĀ IESAISTĪTĀS ORGANIZĀCIJAS Latvijas Studentu apvienība Latvijas Studentu apvienības (LSA) mērķis ir pārstāvēt visu Latvijas augstskolu studentu intereses un rūpēties par viņu kā nozīmīgas sociālās grupas tiesību ievērošanu gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. LSA apvieno visas Latvijas akreditēto augstskolu studējošo pašpārvaldes, kopumā pārstāvot vairāk kā 90 000 studējošo. LSA regulāri sniedz atzinumus par normatīvo aktu projektiem, kas ir saistoši studentiem, organizē izglītojošus seminārus studējošo pašpārvaldēm, pārstāv studējošo viedokli gan valsts, gan starptautiskās institūcijās, veic pētījumus, meklējot labākos risinājumus studentu ikdienas un augstākās izglītības telpas uzlabošanai. LSA ir Eiropas Studentu apvienības biedrs, šādi pārstāvot Latvijas studentu viedokli un ietekmējot lēmumu pieņemšanas procesus Eiropā.

lsa@lsa.lv www.lsa.lv ww.twitter.com/L_S_A

8

LSA pēdējā laika nozīmīgs veikums ir partnerība un iesaiste studiju virzienu vērtēšanas procesā, kopīgi ar darba devējiem secinot, ka akadēmiskajās studiju programmās trūkst praktisko elementu. Vairāku ikgadējo LSA projektu ietvaros tiek vērsta uzmanība uz nodarbinātības jautājumiem. Ir izveidotas vairākas pozīcijas – par praksi akadēmiskajā vidē, studiju praksi kā brīvo izvēli un par absolventu asociāciju veidošanas nepieciešamību.


LR Izglītības un zinātnes ministrija

IZM kā likumdošanas iniciators ir aktīvi līdzdarbojusies Augstskolu likuma pārveidē. Turpmākie mērķi saistīti ar Eiropas augstākās izglītības sistēmas modernizācijas programmas izpildi Latvijā, t.sk. ar nodarbinātību saistītās jomās – absolventu nodarbinātības rezultātu apkopošana u.c. IZM uzsver pētījumu rezultātus, kas norāda, ka daudzi studenti jau studiju laikā saka, ka nestrādās izvēlētajā specialitātē. Jāveido sistēma, kurā mērķi—(1) studiju programmas derīgums konkrētam darba tirgum un (2) studiju programmas derīgums studenta personīgai un daudzpusīgai attīstībai, ir paralēli un saistīti. AI attīstībai Latvijā jābūt vienmērīgai, sabalansējot kvalitāti, studiju pieejamību, atbilstību darba tirgum un budžeta pieejamību tai.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības un zinātnes nozarē, kā arī sporta, jaunatnes un valsts valodas politikas jomā. IZM iniciē un koordinē darba grupas par augstākās izglītības reformām, studiju virzienu vērtēšanu, Boloņas procesa ieviešanu, doktorantūras studijās studējošo stipendijām, augstākās izglītības un darba tirgus pieprasījuma sasaistes stiprināšanu u.c. Ministrijas kompetencē ir rosināt un virzīt Augstskolu likuma grozījumus, kā arī veidot un apstiprināt dažādus noteikumus, kas veicina augstākās izglītības attīstību un pielāgojamību tautsaimniecībā nepieciešamajam.

Vaļņu iela 2, Rīga www.izm.gov.lv ww.twitter.com/LIZM_gov_lv

9


Augstākās izglītības padome

Augstākās izglītības padome (AIP) ir organizācija, kas nodrošina sadarbību starp ministrijām, augstskolām, zinātniekiem, studentiem, darba devējiem, arodbiedrībām un citām institūcijām un sabiedrības grupām demokrātiskas augstākās izglītības politikas veidošanai. Augstākās izglītības padome darbojas saskaņā ar Augstskolu likumu, to apstiprina Saeima, tajā ir arī studentu pārstāvis. AIP pamatuzdevumos ietilpst priekšlikumu sagatavošana augstākās izglītības stratēģijas attīstībai, valsts budžeta finansēto studiju vietu projekta sagatavošana, kā arī augstākās izglītības institūciju akreditācija. Tā veido un īsteno valstī pieejamas un kvalitatīvas augstākās izglītības politikas nosacījumus.

10

AIP lielākais īstenotais projekts ir studiju virzienu vērtēšana, kurā iesaistīti darba devēju pārstāvji. Vērtēšanā izmatotajos kritērijos ietilpa arī ar nodarbinātību un sasaisti ar augstāko izglītību saistīti kritēriji. Latvijai jāmācās no citu valstu pieredzes izglītības un darba vides sasaistē.

aip@latnet.lv www.aip.lv Zigfrīda Anna Meirovica bulv. 12, Rīga


Rektoru padome

Rektoru Padome izsaka atzinību par paveikto Augstskolu likuma sakārtošanā un pilnveidē 2011.gadā. Likuma grozījumu izveidojuši pozitīvu vidi pārmaiņām un turpmāk jāstrādā pie to aktīvas īstenošanas. Rektoru Padome uzskata, ka jāattīsta prakses iespējas studentiem, lai darba devējiem, pieņemot darbā tikko absolvējušu studentu, nav jāiegulda daudz papildus līdzekļi darbinieka apmācībai.

Rektoru padome ir Latvijas augstskolu koleģiāla konsultatīva institūcija, kura apvieno augstskolu rektorus, lai koordinētu sadarbību, organizētu starpaugstskolu pasākumus un koordinētu informācijas apriti starp augstskolām. Ar padomes starpniecību rektori veicina augstākās izglītības attīstību Latvijā, dalās pieredzē un gūst starptautisku pieredzi par augstākās izglītības vadību. Ar Rektoru padomi LSA sadarbojas un veicina viedokļu apmaiņu ar augstskolu vadītājiem jautājumos, kas skar augstākās izglītības telpas attīstību, augstākās izglītības finansējumu un kvalitāti, studentu tiesībām un pārstāvniecību u.c

rp@latnet.lv www.aic.lv/rp Raiņa bulvāris 19, Rīga

11


Latvijas Darba devēju konfederācija

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devēju intereses pārstāvošā organizācija Latvijā, sociālā dialoga partneris valdībai un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, ved sarunas ar valsts un pašvaldību institūcijām, apvieno 53 nozaru, profesionālās un 9 reģionālās uzņēmēju biedrības un darba devēju organizācijas, kā arī vadošos uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem, - kopumā vairāk kā 5000 darba devējus. LDDK biedri nodarbina virs 37% no visiem nodarbinātājiem Latvijā.

LDDK ir uzsākusi nozaru padomju veidošanu. Nozaru padomes šobrīd aktīvi iesaistās pirmā līmeņa izglītībā, bet nākotnē tās paredzētas augstākās izglītības pilnveidei. Ir veikta nozaru izpēte, lai apkopotu darba devēju prasības darbiniekiem un izstrādātas nozaru profesiju kartes, īstenota aptauja par studiju darbu rakstīšanu. Turpmākajā darbībā svarīga ir mūžizglītība un jauniešu informēšanas kampaņas par profesijām, lai veidotu pilnvērtīgu priekšstatu, kā arī jāpilnveido darba devēju sadarbība ar augstākās izglītības iestādēm, īpaši dažādu profesionālu iekārtu izmantošanā.

lddk@lddk.lv www.lddk.lv Baznīcas iela 25-3, Rīga

12


Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība LBAS uzskata, ka šajos apstākļos, kad vērojams liels bezdarbs un jaunieši bieži pārtrauc mācības, nepieciešams mudināt jauniešus saprast un izprast, kādas profesijas ir nepieciešamas un jāorientējas uz tām, attiecīgi pilnveidojot sistēmu. Nepieciešams apkopot absolventu atsauksmes par studijām un veicināt godprātīgu darba devēju iesaisti studiju procesā, piedāvājot prakses vietas jauniešiem. Jaunieši jau šobrīd tiek aicināti iesaistīties arodbiedrībās un LBAS veido dažādus informācijas materiālus. LBAS uzsver nodarbinātības, cienīgu darba apstākļu un atalgojuma nozīmi jauniešiem. Lai to sasniegtu, jauniešiem ir jāiegūst kvalitatīva izglītība un jāzina savas tiesības darbā

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir nevalstiskā organizācija, kas apvieno 21 dalīborganizāciju un īsteno profesionālu arodbiedrības biedru un darba ņēmēju interešu aizstāvību nozaru un starpnozaru līmenī.

lbas@lbas..lv www.lbas.lv www.twitter.com/ arodbiedribas

13


PROJEKTA STARPTAUTISKIE PARTNERI Lietuvas Nacionālā Studentu apvienība

Lietuvos Studentu Sajunga (LSS) aizstāv un pārstāv Lietuvas studentus valstiskā mērogā, īpaši jautājumos, kas saistīti ar sociālo un ekonomisko labklājību, izglītības pozīciju veidošanu un uzlabošanu, akadēmiskajos un citos jautājumos, kas svarīgi studentiem.

Sasniegumi nodarbinātības jautājumā

Politiskas un sociālas kampaņas ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu valsts attīstību ar studentu un absolventu nodarbinātību. Uzdevumi: Atcelt studentu obligātos apdrošināšanas maksājumus, tie jāsedz būtu valstij (22.30 EUR mēnesī); Samazināt sociālās drošības iemaksas studentiem par pusslodzes darbu, lai veicinātu darba ņēmēju vēlmi pieņemt studentus. Ar sociālo kampaņu un protestu palīdzību (5000 vēstules uz Ministrijai) obligātie apdrošināšanas maksājumi tika atcelti un valsts ik gadu ieguldīs 23 miljonus EUR to segšanai.

14


Dānijas Nacionālā studentu apvienība

Danske Studerendes Fællesråd (DSF) tika dibināta 1932.gadā pēc vairāku universitāšu studentu padomju iniciatīvas. DSF mērķis ir aizstāvēt un pārstāvēt Dānijas studentu intereses. DSF biedri ir lokālās studentu apvienības no augstākās izglītības iestādēm Dānijā, šobrīd tās ir 22. DSF pārstāv apmēram 130 000 studentu, kas uzņemti augstākās izglītības programmās. Dalība DSF ir brīvprātīga.

Sasniegumi nodarbinātības jautājumā

Izvērstas vairākas kampaņas, lai vērstu atbildīgo institūciju uzmanību uz jauniešu bezdarbu. Lielajās pilsētās grūti atrast darbu, kā arī liels bezdarbs humanitāro un sociālo zinātņu jomā kopumā. Absolventi strādā nesaistītās jomās. Veidotas kampaņas, piemēram, kampaņa „Arī akadēmiķiem vajadzētu pieteikties darbā [Super] Netto”. Notiek sarunas, lai vērstu AII skatījumu uz vairāk prakšu ieviešanu, dažādu praktisko priekšmetu ieviešanu, uzņēmējdarbības kursu ieviešanu programmās, lai studentu paši kļūtu par darba devējiem u.c. Universitātes uzņemas atbildību par studentu nepiemērotību darba tirgum un mainās.

15


Polijas Republikas Studentu parlaments

Fundacja Parlamentu Studentów Rzeczypospolitej Polskiej (PSRP) ir jumta organizācija, kas apvieno augstākās izglītības iestāžu studentu pašpārvaldes Polijā. PSRP darbība atrunāta Augstākās izglītības likumā. PSPR pārstāv studentu intereses un aizstāv studentu tiesības nacionālā līmenī, deleģējot studentus pārstāvjus dažādās institūcijās, iesaistoties dažādu lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā, kas skar augstāko izglītību.

Sasniegumi nodarbinātības jautājumā

Liels jauniešu bezdarbs (20%), īpaši humanitārās, ekonomikas un sociālajās jomās, kuras izvēlas visvairāk, tiek meklēti risinājumi situācijas uzlabošanai. Veiktas izmaiņas Augstākās izglītības likumā: Uzsvērta akadēmisko karjeras centru loma un darbība,; Absolventu karjeras monitorings; Nacionālajā akreditāciju komisijā iekļauts darba devējs,; Darbiniekiem jātiek iesaistītiem mācību procesā,; Iespēja mainīt un pašveidot daļu studiju programmas. Īpaši izcelta arī nepieciešamā palīdzība un apmācība studentiem ar invaliditāti, lai iekļautos darba tirgū un darba devējiem par šādu cilvēku iekļaušanu darba vietā.

16


Rumānijas Nacionālā studentu organizāciju asociācija Alianta Nationala a Organizatiilor Studentesti din Romania (ANOSR) ir pirmā un lielākā nacionālā studentu apvienība Rumānijā. Tā ir vienīgā Rumānijas apvienība, kas ir ESU (Eiropas Studentu apvienības biedre) un arī Rumānijas Jaunatnes Padomes locekle. ANOSR aktīvi iesaistās nacionāla līmeņa pozīciju veidošanā, un ir galvenā studentu interešu aizstāv organizācija izglītības, sociālajā, ekonomikas un kultūras nozarē.

Sasniegumi nodarbinātības jautājumā Sadarbībā ar Izglītības ministriju veikts pētījums, kura laikā gūti dati par jaunatnes un studentu nodarbinātību, absolventu gājumu meklējot darba vietu pēc absolvēšanas, nozaru šķērsgriezumā. Noskaidrots darba devēju vērtējums par esošajām un nepieciešamajām absolventu spējām, nozaru šķērsgriezumā. Izcelta prakšu nepieciešamība un pieejamība dažādās programmās. Pētījuma ietvaros izveidotas rekomendācijas par darba devēju lielāku iesaisti augstākajā izglītībā.

17


PROJEKTA REZULTĀTS—REKOMENDĀCIJAS Latvijas Studentu apvienība, ņemot vērā 2011.gada 19. aprīlī parakstīto vienošanos “Par sadarbību studiju vietu struktūras pakāpeniskai pārveidošanai atbilstoši darba tirgus prasībām”, ir izstrādājusi rekomendācijas studiju procesa pilnveidošanai, lai atvieglotu absolventu iekļaušanos darba tirgū. Rekomendācijas veidotas projekta “Ideju forums: Darba tirgus prasību sasaiste ar augstākās izglītības saturu. Jauniešu perspektīva.” ietvaros, rīkotā foruma “Darba tirgum - derīgs!” laikā., kurā piedalījās Latvijas Studentu apvienības un dažādu augstskolu studentu pašpārvalžu pārstāvji, kā arī citu sadarbības partneru pārstāvji, tostarp Rektoru Padomes, Augstākās izglītības padomes, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Izglītības un zinātnes ministrijas. Forumā tika definēti un diskusijās aplūkoti pieci galvenie elementi, kas ietekmē studenta iekļaušanos darba tirgū; studiju programmu saturs, studiju programmu veidošana un pilnveides process, atbalsts studentiem praktisko iemaņu gūšanā un uzņēmējspēju attīstīšanā, studiju procesā gūto zināšanu pielietojums., absolventu līdzdalība augstākās izglītības pilnveidē. Katram elementam ir definēta vīzija un rekomendācijas, lai tai tuvinātos.

1. Studiju programmu saturs: Vīzija: Katra studiju programmas daļa (studiju kursi un prakse) palīdz spert pirmos soļus izvēlētajā nozarē un ir pamats veiksmīgai karjeras attīstībai. Studiju programmas uzbūvi nepieciešams skatīt gan studiju virziena, gan arī studiju programmu veidojošo elementu (studiju kursi, prakse) kontekstā. Studiju programmas saturā nepieciešams sabalansēt teorētisko un praktisko elementu apguvi. Vīzija: Studiju kursu saturs un to pasniegšanas veids ir nozīmīgs faktors panākumiem darba tirgū, jo veido studentu zināšanu, prasmju un kompetences kopumu. Rekomendācijas:  Studiju kursu saturā ir jābūt sabalansētiem teorētisko zināšanu un praktiskās darbības elementiem (lekcijām, semināriem, laboratorijas darbiem, eksperimentiem u.c.), to saturu veidojot ciešā sadarbībā ar darba devēju pārstāvjiem;  Studiju procesa īstenošanā mācībspēkiem jāizmanto aktuālas un interaktīvas metodes, kas veicina studentu teorētisko zināšanu apguvi un praktisko iemaņu attīstību;  Apgūstamajai teorijai jātiek apskatītai kontekstā ar praktiskiem piemēriem;  Studiju programmas saturā jāvelta īpaša uzmanība ievadkursiem specialitātē, lai radītu izpratni par katras studiju procesa daļas un tajā sasniedzamo studiju rezultātu nozīmi un pielietojamību profesionālajā darbībā;  Katram studiju kursam jādefinē skaidri sasniedzamie rezultāti un jāpamato to pielietojamība profesionālajā darbībā. Šī informācija jāpadara pieejama studentam, tādējādi veidojot viņa izpratni par to, kādas zināšanas, prasmes un kompetences viņam piemitīs pēc kursa apgūšanas un kur tās var pielietot profesionālajā darbībā;  Studiju programmā iespēju robežās jāiekļauj starpdisciplināri studiju kursi par uzņēmējdarbību un biznesa domāšanu;

18


Vīzija: Prakses iespēju var izmantot katrs students, kurš to vēlas, turklāt studentam ir iespēja pilnvērtīgi iepazīt izvēlēto darba vietu, strādājot ar jaunākajām tehnoloģijām profesionāļu uzraudzībā. Rekomendācijas:  Jāmaina atbilstošie normatīvie dokumenti, lai iespēja iziet praksi tiktu iekļauta ierobežotās izvēlēs vai brīvas izvēles (B vai C) daļā arī studiju programmās, kurās tā nav obligāta;  Minimālais viena prakses perioda ilgums arī akadēmiskajās studiju programmās jānosaka 4 KP (1 mēneša) apmērā, lai students pilnvērtīgi iepazītu darba vidi un rastu priekšstatu par tajā notiekošo;  Gadījumos, kad prakse nav obligāta, studentam jādod iespēja, konsultējoties ar mentoru, izlemt, vai iziet praksi, nodarboties ar pētniecību vai apgūt papildus studiju kursus;  Prakse jāorganizē ar maksimālu darba devēju iesaisti, kuri neliek formālus šķēršļus studentu praktizēšanās procesā un ļauj lietot modernākās tehnoloģijas/metodes kopā ar labākajiem profesionāļiem.  Jādefinē konkrēti prakses uzdevumi, kuros obligāti jāiekļauj praktisku iemaņu apgūšana, teorētisko zināšanu pielietojums praksē un prakses devēja organizācijas darbības struktūras iepazīšana;  Jāveic prakses izvērtējums gan prakses perioda vidū, gan tā beigās, jāizvērtē studenta, prakses devēja un augstskolas iesaiste prakses organizācijā un norisē;  Jāveicina nepieciešamie grozījumi aktos, lai jauniešiem būtu legāla iespēja iziet praksi bez obligātas augstākās izglītības iestādes (AII) līdzdalības, tomēr vienlaicīgi jānovērš visi potenciālie riski, kas saistīti ar negodprātīgu darba devēju krāpšanos ar nodokļu nemaksāšanu. Vīzija: Neformālā izglītība ir atzīta un tiek apgūta paralēli studiju programmas piedāvātajiem kursiem, turklāt to novērtē un atbalsta gan AII, gan darba devēji. Rekomendācijas:  Jāattīsta neformālā izglītība, jo tā dod zināšanas, prasmes un kompetenci, kas padara studentus veiksmīgākus savā profesionālajā karjerā:  AII jāveicina neformālās izglītības prestižs un jāpiedāvā tā paralēli ierastajam studiju procesam;  Darba devējiem jāatzīst neformālās izglītības nozīme jaunieša attīstībā, kā arī jāatbalsta šādas aktivitātes.

2. Studiju programmu veidošana un pilnveide Vīzija: studiju programmas veidošana un pilnveide ir nepārtraukts un dinamisks process, kurā nozīmīga loma ir visām iesaistītajām pusēm: AII administrācijas pārstāvjiem, akadēmiskajam un studējošo personālam, kā arī absolventiem un darba devēju pārstāvjiem. Studiju programmas izveide un pilnveide tiek balstīta regulāros darbības izvērtējumos un notiek sasaistē ar konkrētās nozares un tautsaimniecības vajadzībām un attīstības tendencēm. Rekomendācijas:  AII jāveido studiju virzienu padomes kā studiju programmas veidošanas pamatinstruments. Jāpalielina to kapacitāte, iesaistot ieinteresēto pušu pārstāvjus (t.s. darba devējus un studentus);

19


 Studiju programmu izveide jāveic, pamatojoties uz EM un LM pētījumiem par darba tirgus pieprasījumu. Nozaru ekspertu padomes jāiesaista studiju programmu un kursu veidošanā un pilnveidē, īpašu uzmanību pievēršot studiju rezultātu (learning outcomes) definēšanai;  Studiju virzienu padomei regulāri jāveic studiju programmu izvērtēšana un pilnveide, tai skaitā analizējot darba devēju atgriezenisko saiti par absolventiem, veicot studiju kursu regulāru izvērtēšanu, veicot studiju procesā pielietoto metožu pilnveidi;  Vienas studiju programmas kursu docētājiem regulāri jāpārrunā un jāsalīdzina studiju kursu saturs, lai nodrošinātu visu studiju rezultātu sasniegšanu un novērstu dublēšanos;  Jāattīsta prakse veidot studiju programmas sadarbībā ar ārvalstu AII. Pēc studiju programmas apgūšanas jāpiešķir kopīgus izglītību apliecinošus dokumentus (dubultais grāds, kopīgais grāds);  Jāveicina nozares uzņēmumu finansējuma un citu resursu piesaiste studiju programmām, atbalstot studentu prakses un veicinot nozarei nepieciešamo studiju programmu veidošanu;  Sadarbojoties augstskolām un darba devēju pārstāvjiem, regulāri jāpārskata un jāaktualizē profesiju standarti, lai nodrošinātu darba tirgum atbilstošu studiju programmu izveidi.

3. Studiju procesā iegūto zināšanu pielietojums Vīzija: Studiju procesa rezultāts ir spēja iegūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas apvienot un pastāvīgi pielietot profesionālajā darbībā. Studentiem studiju procesā tiek nodrošināts darbs ar nozares profesionāļiem, kā arī nozarei atbilstošiem un aktuāliem uzdevumiem. Meklējot risinājumus nozares aktuālajām problēmām, studenti apzinās savas zināšanas, prasmes un kompetenci, kā arī pierāda sevi, veicot uzdevumus, kas nākotnē būs to profesionālās darbības pamatā. Rekomendācijas:  AII jānodrošina, ka studiju procesa praktisko uzdevumu īstenošanai darba devēju pārstāvji piedāvā konkrētajam uzņēmumam/institūcijai vai nozarei kopumā aktuālas problēmas. Šādā veidā darba devēji iegūst oriģinālus risinājumus, kā arī studenti var apliecināt sevi un demonstrēt savas spējas praktiskās situācijās;  Darba devēju pārstāvjiem jānoformulē un jāpiedāvā dažādas studiju darbu tēmas, kuras tiem būtu interesantas, sniedzot studentiem iespēju kādu no šīm tēmām pārvērst referātā, studiju projektā vai noslēguma darbā un nodrošināt sev labākas iespējas konkurēt darba tirgū, kā arī gūt motivāciju labākai darba izstrādei, zinot, ka darbā radušās idejas tiks pielietotas praktiskā darbībā;  Darba devēju pārstāvjiem jāiesaistās noslēguma darbu izstrādes, kā arī izvērtēšanas procesā;  Jāveido atbilstošs juridiskais regulējums, lai piedāvātu iespēju biznesa plānu, projektu vai praktisko darbību atbilstošajā studiju virzienā pielīdzināt kredītpunktu veidā vismaz daļai no noslēguma darbiem;  Jāatbalsta jaunie uzņēmēji un darba devēji. Jāveido atbilstoša vide (t.s. biznesa inkubatoru attīstība, “start-up” atbalsts u.c.) un atbalsta politika (nodokļu atvieglojumi, birokrātiskā sloga mazināšana u.c.).

20


4. Atbalsts studentam praktisko iemaņu gūšanā un uzņēmējspēju attīstīšanā Vīzija: AII nodrošina vidi studentu teorētisko un praktisko iemaņu iegūšanai, kas nepieciešamas veiksmīgai integrācijai darba tirgū, kā arī kļūšanai par darba devējiem. Lai studenti gan studiju laikā, gan pēc absolvēšanas spētu kļūt ne vien konkurētspējīgi darba ņēmēji, bet arī pieprasīti darba devēji, ir nepieciešami papildus mehānismi un stimuli no visām ieinteresētajām pusēm. Pozitīvs sākotnējs pamudinājums un pamatzināšanas var būt nozīmīgs stimuls pašnodarbinātībai un uzņēmumu veidošanai. Rekomendācijas:  Jebkura studiju virziena studentam ir jāpiedāvā studiju kursi uzņēmējspēju attīstībai. Jābūt iespējai šos kursus apgūt arī citās AII, tādējādi veicinot ideju un vērtību apmaiņu, kā arī paplašinot studenta redzējumu par iespējām attīstīt savu biznesu. Jāmotivē AII nodrošināt studentus ar visu nepieciešamo informāciju par uzņēmējspēju pilnveides iespējām;  Jāstiprina atbalsta mehānismi prakses meklētājiem, piemēram, vienam nacionāla līmeņa portālam ar informāciju par praksi, prakses mentoru sistēmai u.c.. Jāveicina šādu projektu atpazīstamība un prestižs gan prakšu meklētāju, gan darba devēju vidū. Turpmāk jāveicina unikālu atbalsta sistēmu veidošana, virzoties uz vienas vai nedaudzu spēcīgu informācijas sistēmu attīstīšanu;  Jārada daudzveidīgi atbalsta mehānismi studentu potenciālo biznesa ideju attīstīšanai. AII un studējošo pašpārvaldēm jārod līdzekļi labāko studentu ideju finansiālam, materiālam un cita veida atbalstam, piemēram, piedāvājot konsultācijas, veidojot projektu konkursus, biznesa inkubatorus u.c.;  Lai veicinātu studenta ātru un veiksmīgu iekļaušanos darba tirgū, jāattīsta dažādi karjeras atbalsta pasākumi un jāveicina to atpazīstamība un nozīme studējošo vidū. Karjeras atbalsta pasākumi jāīsteno gan AII (karjeras centri) gan nacionālā mērogā. Jānodrošina cieša sasaiste starp Nodarbinātības valsts aģentūru, nacionāla līmeņa prakses portālu/liem un uzņēmējiem, īpaši izmantojot Alumni organizāciju sniegtās iespējas.

5. Absolventu līdzdalība Vīzija: Lai studiju programmu pilnveidotu un noteiktu tās atbilstību darba tirgus prasībām, īpaši nozīmīga ir no absolventiem iegūtā atgriezeniskā saite, tādēļ tās iegūšana un pielietošana ir plānveidīga un efektīva. Absolventi spēj izvērtēt nesen pabeigtās studiju programmas norisi un iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču pielietojamību profesionālajā darbībā, tādējādi absolventu atgriezeniskā saite kļūst par vērtīgu studiju procesa pilnveides elementu. AII jārod metodes un mehānismi, kā saglabāt saikni ar absolventiem un iesaistīt tos studiju programmas īstenošanā un pilnveides nodrošināšanā Rekomendācijas:  AII jāveido absolventu datu bāzes, kurās tiek apkopota absolventu karjeras attīstība 5 gadu laikā pēc studiju beigšanas, izvērtējot darba vietas atbilstību iegūtajai izglītībai; Jānodrošina absolventu klubu darbība un pilnveide, stiprinot absolventu saikni ar AII un rosinot viņos vēlmi iesaistīties studiju programmu izstrādē, īstenošanā un pilnveidē;

21


 Absolventi regulāri jāiesaista studiju programmas kvalitātes vērtēšanas procesos, piemēram, akreditācijā un cita veida ārējās vērtēšanās. Absolventu līdzdalība ir īpaši nozīmīga studiju programmas satura un studiju rezultātu definēšanā, tādējādi tuvinot to darba tirgus attīstības tendencēm;  Absolventu iesaistei studiju procesa pilnveidošanā jākļūst regulārai. Turklāt labie piemēri īpaši izceļami esošo studentu vidū, lai veicinātu viņu vēlāku iesaisti absolventu kustībā;  Jāveicina absolventu izpratne par studentu iespējām dot pievienoto vērtību viņu pārstāvētajos uzņēmumos vai institūcijās (studiju projektu, noslēguma darbu, prakses veidā), tādējādi palielinot studentu motivāciju, kā arī iespējas gūt pieredzi un veiksmīgi iesaistīties darba tirgū;  Absolventiem, kā arī uzņēmējiem ar LDDK atbalstu jāveido mentoru sistēmas un stipendiju fondi, kas ļautu jaunajiem uzņēmējiem daudz veiksmīgāk uzsākt jaunu biznesu. Arī valstij jārod iespēja atbalstīt jaunos un topošos uzņēmējus - gan tos, kas aktīvi atbalsta studentus un viņu inovatīvās idejas, gan pašus ideju autorus, piemēram, piedāvājot nodokļu atlaides un plašākas sociālās garantijas.

ORGANIZĀCIJU PĀRSTĀVJI PROJEKTA SEMINĀRĀ Edmunds Jansons LSA Jaunatnes politikas un starptautisko lietu virziena vadītājs

Marina Mekša IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta Vecākā eksperte

22


Jānis Vētra AIP Priekšsēdētājs Jānis Bernāts Rektoru padomes Juriskonsults

Anita Līce LDDK Izglītības un nodarbinātības eksperte Jānis Kajaks LBAS Eksperts tautsaimniecības jautājumos Maksim Milto LSS Viceprezidents Oana Onicas ANOSR Akadēmiskās komisijas locekle Vytautas Juozas Petkus LSS biedra KTU Studentu parlamenta valdes loceklis Cristi Popsescu ANOSR Starptautiskās komisijas vadītājs Anna Rutz PSRP aktīviste un pārstāv organizāciju, kas pārstāv studentus ar invaliditāti Viktor Grønne DSF Starptutiskās komisijas loceklis Michael Tolentino Frederiksen DSF Starptautiskās komisijas loceklis

23


PROJEKTA STUDENTU APTAUJAS REZULTĀTI Šeit apkopoti jautājumi, kas tieši saistīti ar praktiskās pieredzes iekļaušanu mācību procesā. Aptaujā piedalījās 70 respondenti, studentu līderi. 54 % pārstāv profesionālās studiju programmas, 46 % akadēmiskās studiju programmas. Svarīgākie faktori prakses nepieciešamībai: Prakses vieta: Akadēmiskās zināšanas nevar pielietot praksē; Saistīt teoriju ar praksi; Palielina motivāciju studēt; Vieglāk atrast darbu; Radīt izpratni par sfēru; Iegūt iemaņas; Kontakti. Iepazīstina ar nozari, darba

Cits:

Citi jautājumi atklāja, kas studentus pēc studiju beigšanas motivētu iesaistīties Alumni programmās un sniegt savu ieguldījumu studiju programmā. Kā arī kādi uzlabojumi nepieciešami prakses īstenošanā šobrīd. Gūtie rezultāti tika izmantoti rekomendāciju izstrādē.

24

Vai prakse ir efektīva mācību metode?;


STUDENTU PIEREDZE Līga (LU) - Manā studiju programmā "Optometrija" prakse ir paredzēta tikai maģistra studijās. Prakse sastāv no vairākām daļām - sākumā jānovēro savas jomas speciālists darbojamies, bet pēc tam optometrists novēro studentu, kas viņa vietā strādā ar pacientiem. Tas nozīmē, ka jāmeklē ir nevis prakses vieta (konkrēts uzņēmums), bet gan prakses vadītājs, kurš attiecīgi strādā kādā ar optometrijas nozari saistītā uzņēmumā. Līdz ar to prakses meklēšana nav formāla, kur jāsūta CV un motivācijas vēstules. Šajā praksē svarīgākais ir labs un motivēts prakses vadītājs, jo viņam ir jāseko līdz, jāanalizē un jāvērtē, kā students tiek galā ar pacientiem. Jo vairāk prakses vadītājs iedziļināsies studenta darbā, jo lielāku vērtību tas dos studentam viņa profesionālajā izaugsmē. Lielākoties studenti izvēlas sev pazīstamus optometristus, kuriem uzticas un paļaujas uz viņu profesionalitāti. Arī man, meklējot prakses vadītāju, svarīga bija komunikācija ar šo optometristu, jo savstarpēja uzticība veicina labāku sadarbību.

Egita (LU) - Man augstskolas ietvaros nav paredzēts iet praksi, bet, domādama, ka man tas būs vērtīgi un noderīgi nākotnē, pati esmu atradusi vairākas prakses vietas. Meklējot praksi, sākumā mēģinu saprast, kurā uzņēmumā vēlos iziet praksi, kā arī jau konkrēti noskaidroju, kurš no amatiem man ir visatbilstošākais un tad es rakstu motivācijas vēstuli un CV, skaidrojot, kāpēc es vēlos iet praksi tieši šajā uzņēmumā un pie šī darbinieka. Visas reizes, kad esmu sūtījusi prakses pieteikumu, man ir agrāk vai vēlāk atbildēts. Tad es gāju parrunāties ar prakses devējiem un pēc sarunas vienmēr esmu dabūjusi sev vēlamo praksi, kaut gan tas ir sagādājis problēmas prakses devējiem (pa cik man skolā nav paredzēta prakse, tad prakses devējs nevar noslēgt trīspusējo līgumu - ar mani un skolu, līdz ar to tas rada problēmas prakses devējam). Bet mana pieredze ir pozitīva un es domāju, ka galvenais ir izdomāt, ko tieši vēlas darīt un pēc tam arī paskaidrot, kāpēc tieši šī prakse cilvēkam ir nepieciešama un piemērota!

Ieva (RTU) - Manā studiju programmā studiju prakse paredzēta 3.kursa otrajā semestrī. Prakse bija jāmeklē loģistikas jomā. Vietas meklēšanai sākotnēji izmantoju dažādus online darba sludinājumu portālus, jo tajos paredzēta arī atsevišķa sadaļa praksēm, īpaši Prakse.lv. Visvairāk attaisnojās vēršanās pie potenciālā prakses devēja tieši. Rakstot motivācijas vēstuli, pamatojot kamdēļ praksi vēlies šajā uzņēmumā un ko vēlētos darīt, un CV un tos nosūtot personāldaļai. Rezultātā ieguvu lielisku prakses vietu SIA DHL Latvia. Arī daudzi mani kursa biedri savu prakses vietu atrada līdzīgi. Ar šodienas pieredzi, atskatoties atpakaļ, teiktu, ka noteikti vajadzēja zvanīt uzņēmumiem, nebaidīties un sevi parādīt tā—būtu mazāk sasprings gaidīšanas process :)

25


Kristīne (LU) - Ņemot vērā, ka studēju akadēmiska bakalaura programmā, prakse nav paredzēta. Tomēr saprotot, ka darba tirgū nespēšu iekļauties savā profesijā bez prakses, nolēmu jau pēc 1.kursa meklēt vasaras praksi. Ņemot vērā, ka izvēlētā nozare bija finanses un kreditēšana, praksi sāku meklēt jau pavasarī. Teikšu atklāti, man "kurvīšus" iedeva 2 bankas, 1 gadījumā sapratu, ka esmu par zemu kvalificēta. Prakse.lv mani atrada grāmatvedības uzņēmums, tomēr tiekoties klātienē, sapratu, ka nevēlos visu vasaru pavadīt grāmatveža asistenta vietā. Kad cerības bija jau zudušas, beidzot piezvanīja no BigBank Latvija (šo sludinājumu atradu cv-online.lv) un pēc veiksmīgām pārrunām sāku 2 mēnešu praksi Līzinga nodaļā. Ar prakses vietu biju apmierināta, ikdienā pildīju klientu menedžera asistenta pienākumus, kontaktējos ar klientiem. Prakses beigām tuvojoties, tika piedāvāta iespēja sākt strādāt pilnas slodzes darbu līdzīgā amatā, bet ņemot vērā studiju noslodzi - atteicos, piebilstot, ka iespējams pēc studiju beigšanas. Noteikti noderēja mana pašpārvaldēs gūtā pieredze nebaidīties, būt drosmīgai un neatlaidīgai, jo NAV JAU KO ZAUDĒT, bet tikai IEGŪT!

26

Jurita (LU) - Manā studiju programmā PMSP "Projektu vadība" prakse bija otrā kursa pirmajā un otrajā semestrī, attiecīgi 12 un 14 KP apmērā uzņēmumā, kurā tiek risināti projektu vadības jautājumi. Prakses vietas bija pieejamas arī no LU piedāvājuma, taču, lai savienotu patīkamo ar lietderīgo, par prakses vietu izvēlējos toreizējo darba vietu, proti, Latvijas Studentu apvienību. Izvēli pamatoju ar to, ka par organizāciju biju jau ieguvusi padziļinātu priekšstatu, kas ļāva praksei izvirzītos uzdevumus īstenot kvalitatīvāk un pilnīgāk. Ņemot vērā pieredzēto, prakses izvēlei ir divi virzieni - 1) ja ir iespēja, izvēlēties esošo darba vietu, lai pielietotu gūto pieredzi un zināšanas, 2) izvēlēties jaunu darba vietu, lai gūtu jaunu pieredzi un zināšanas. Ja praksi būtu jāīsteno vēlreiz, mana izvēle nemainītos. Citiem studentiem iesaku nebaidīties "uzprasīties" uz prakses īstenošanu sev vēlamajos uzņēmumos, lai maksimāli izmantotu laiku, ko sniedz prakse augstskolā.


PRAKTISKI IETEIKUMI—CV 

   

Detaļas + noformējums—izcel priekšrocības, formu (gaiši zils B4 formāts noteikti izcelsies pārējo gūzmā); 1 ir labi, 2 arī. 3- daudz par daudz. Iekļauj prakses, projektus, izglītību. Nē - neatbilstošai informācijai (ja vēlies būt klientu konsultants dārznieka pieredze nebūs piemērota); Jā - īsiem teikumiem! Pielāgo CV katram amatam. “Skelets” var palikt, bet pamaini detaļas; Palūdz KĀDU izlasīt un izlabot kļūdas; Standarts ir labi. ORIĢINALITĀTE vēl labāk. Esi kvēls How I met Your mother fans - labi, krāj Melnuļa (Eledona agricola) fotogrāfijas - izcili. Būs iemesls darba intervijā parunāties par ko vairāk!; Nosūti CV uz firmu, pat ja nav Tava izvēlētā vakance. Parādi, ka ļoti vēlies strādāt attiecīgajā uzņēmumā! (abonē ziņu lapas); Izmanto tādus portālus un CV maketus kā europass, cedefop.europa.eu, cv.lv.

27


PROJEKTU VĒRTĒ TĀ „Studijas sniedz zināšanas, bet darba tirgus – darbu. Ir ļoti būtiski, ja šīs lietas ir saistītas, lai teorija ieplūstu praksē, bet prakse padarītu teoriju reālāku – pietuvinātu dzīvei. Bieži darba devēji uzskata, ka augstskolas ir vietas, kur vienkārši gatavo produktu – darbinieku. Taču visai liela nozīme ir ne vien darbinieku gatavošanai, bet arī vēsturiskajai izglītības idejai – tautas vispārējās inteliģences celšanai!” /Edvards Ratnieks – Latvijas Studentu apvienības prezidents/

Latvijas Darba devēju konfederācijai ir stingra pārliecība, ka ir daudzi uzdevumi, kas mums kopīgi ir jāpaveic, lai nodrošinātu jauniešu konkurētspēju darba tirgū. Paldies Latvijas Studentu apvienībai, kas ir aktualizējuši šo jautājumu. Izglītības kvalitātei ir ļoti liela saistība ar konkurētspēju darba tirgū, tādēļ vissvarīgākā tā ir pašiem studējošajiem. /Anita Līce – Latvijas Darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības eksperte/

28


“Darba tirgum-derīgs” iezīmēja noteiktu robežšķirtni starp vispārīga rakstura, ne reti politikai vai konkrēta uzņēmuma interesēm pakārtotu parunāšanu par tēmu – ir vai nav Latvijas augstākās izglītības institūciju absolvents derīgs Latvijas darba tirgum un labi strukturētu, visaptverošu un pietiekami dziļu viedokļu apmaiņu par augstākās izglītības, studentu un absolventu daudzveidīgo sasaisti ar nodarbinātības jautājumiem. Pasākumu raksturoja nopietns sagatavošanas darbs, dažādu jomu speciālistu labi sagatavotās prezentācijas un dzīva viedokļu apmaiņa. Nodarbinātības saistība ar augstāko izglītību tika skatīta ne tikai Latvijas, bet arī no citu valstu pieredzes perspektīvas. Pirmo reizi diskusija aptvēra gan studējošo nodarbinātību un praksi, gan absolventu iekļaušanos darba tirgū darba ņēmēju, darba devēju vai pašnodarbināto statusā, gan darba tirgus virzītu absolventu iekļaušanos mūžizglītības programmās un tālākajos studiju posmos. Ideju foruma devīzi – Darba tirgum derīgs – varam droši attiecināt uz pašu foruma norisi. Tas patiešām bija un arī būs gan darba tirgum, gan augstskolām, gan arī studentiem derīgs! /Jānis Vētra – Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs/

“Uzskatu, ka Latvijas Studentu apvienības rīkotais forums „Darba tirgum – Derīgs!” bija ļoti atbilstošs galvenajai aktualitātei Latvijas darba tirgū – augstajam bezdarbam, jo īpaši jauniešu bezdarbam. Situācijā, kad gandrīz katrs trešais Latvijas jaunietis ir bez darba, ir nepieciešams atrast ātrus un efektīvus šīs problēmas risinājumus. Ceru, ka foruma laikā paustie vērtīgie priekšlikumi un viedokļu apmaiņa starp visām procesā iesaistītajām pusēm (darba devēji, studenti, izglītības nozares pārstāvji, arodbiedrības) dos reālu ieguldījumu jauniešu bezdarba mazināšanai un nodarbinātības celšanai.” /Jānis Kajaks – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība – eksperts tautsaimniecības jautājumos/

29


6



Our team (left to right: Kaspars Salenieks—the man who is charge of money, Asnate Kažoka—the one who coordinates the content, Anete Enikova—the one who makes us visible, Ieva Baltiņa—the one who is international, Rihards Blese—the one who is the leader.

32


HELLO FROM ORGANISERS! Project “Idea Forum: “Linking labor market aspirations with content of Higher education. Youth Perspective”” or as it is known by its short title - forum “Darba tirgum – derīgs!” (Labor market – approved!) is run by Student Union of Latvia and we, as its implementers, are happy to present you this electronic brochure. The brochure comes as the last, but not the least step for our project and as a reference point for us. It’s aim is to sum up what has been achieved during half a year of project implementation, in a free-for-all manner. We hope that it will serve as a guide for students, decision makers and all organizations involved in the project, to successfully continue their work in improving the higher education system in line with labor market aspirations. We have summed up information about the project, aims achieved, all involved organizations and their work in development of higher education system, as well as some practical information. We hope that here you will find useful information and feel sure that students, including you, can participate in decision making process and impact their future! Project team is expressing their deepest gratitude to everyone who put their thougt and hand to help everything to happen. 33


ABOUT PROJECT In recent past the topic about the employer involvement in study process and governance of higher education institutions has been raised in many places and different decision making levels. Not always the actual and previously developed system can fulfill the new and dynamic needs of labor market so discussions about how to develop qualitative and labor market satisfying higher education system are ongoing. The issue has been already tackled by Ministry of Education and Science, Rectors` Council, Council of Higher Education, Employers` Confederation of Latvia, Free Trade Union and Student Union of Latvia when signing an agreement of cooperation to gradually change the study places according to labour market needs in April 19, 2011. Student Union of Latvia (LSA) is the central student organization and an intermediary between students and policy makers. LSA wanted to create an idea and platform for mutual information exchange and cooperation amongst national institutions responsible for youth employment and youth involvement in it. That is a reason for launching the project “Idea Forum: “Linking labor market aspirations with content of Higher education. Youth Perspective””

34


AIMS AND PHASES OF THE PROJECT:

1.

To encourage the student involvement in national decision making processes, which are linked to quality of education, by that enhancing the quality of decisions .

To contribute to the aims of agreement of cooperation to gradually reorganize the study places according to the labor market needs;.

3.

2.

To promote an active dialogue amongst stakeholders, to ensure the quality of recommendations.

Student survey about internships in higher education institutions, involvement of professionals into study process and student assesment of knowledge gained during studies. Student and stakeholder discussion about employability. Forum „Darba tirgum – derīgs!”.

Aim – to have the insight view and data for further discussions . Aim – referring to survey results and different publications, collect the opinions of stakeholders about the current situation in higher education, to promote the graduate qualification for labor market. To gather the higher education policy makers, students, NGO representatives and international representatives to create a common vision of linking higher education with labor market aspirations .

Summing up and publishing the results, fulfillment of common vision.

35


NATIONAL PARTNER ORGANISATIONS Student Union of Latvia LSA—Student Union`s of Latvia aim is to represent students from all higher education institutions in Latvia and their interests and take care of safeguarding their rights as of an important social group both in national and international level. LSA unites all Student Councils from all accredited institutions in Latvia, altogether representing more than 90 000 students. On a regular basis LSA is giving its opinion about any legislative proposals and projects that concern students, as well as organize educational seminars for student representatives, represent students` opinion in national and international institutions and launch researches to find best solutions for improvements in daily student space and higher education area.

Vaļņu iela 2, Rīga www.izm.gov.lv ww.twitter.com/LIZM_gov_lv

lsa@lsa.lv www.lsa.lv ww.twitter.com/L_S_A

Ministry of Education and Science is leading state executive institution in field of education and science as well as fields of sport, youth and state language. As Ministry`s strategic partner and the voice of students LSA is represented in the leading working groups onhigher education reforms, study field evaluation, implementation of Bologna process, grants for doctoral students, link between higher education and labor market demand and others lead by ministry. It is the competence of Ministry to initiate and lead the changes in Law on Higher Education Institutions, as well as create and initiate different rules, which encourage the development of higher education and its flexibility to needs of national economy.

Ministry of Education and Science 36


Higher Education Council of Latvia

aip@latnet.lv www.aip.lv Zigfrīda Anna Meirovica bulv. 12, Rīga Rectors` Council is a collegial consultative institution of Latvian higher education institutions, which unites all rectors to coordinate cooperation, organize collective events and information flow amongst the institutions.With the help of the Council rectors are promoting the development of higher education in Latvia, share their experience and gain international experience about the higher education governance. LSA is working close with Rectors` Council and promotes exchange of opinions amongst heads of institutions in topics regarding development of higher education area, financing and quality of higher education, student rights and representation etc.

Higher Education Council of Latvia is an organization which maintains cooperation amongst ministries, higher education institutions, scientists, students, employers, trade unions and other institutions and social groups to develop democratic higher education policy creation based on dialogue. AIP is working in line with law on Higher Education Institutions, it is affirmed by parliament and there is a student representative in its composition. Main tasks of the AIP is to develop proposals for the higher education development strategy developments, project for state financed budget place distribution as well as accreditation of higher education institutions. AIP creates and implements conditions for higher education policy guaranteeing accessible and qualitative education.

rp@latnet.lv www.aic.lv/rp Raiņa bulvāris 19, Rīga

Rectors` Council 37


Employers` Confederation of Latvia

lddk@lddk.lv www.lddk.lv Baznīcas iela 25-3, Rīga

LDDK—Free Trade Union of Latvia is a non-governmental organization which unites 21 member organizations and maintains professional trade union member and employee representation in industry and interindustry level. In cooperation with LSA LBAS unites in common actions, as well as have signed bilateral agreements with other stakeholders in issues regarding higher education finances and its link with labor market aspirations.

Free Trade Union of Latvia 38

LDDK—Employer`s Confederation of Latvia is the largest organization in Latvia representing employers and their rights. LDDK is a social partner to the government and Free Trade Union who leads the negotiations with national and regional authorities, unites 53 industry and professional and 9 regional entrepreneur associations and employer organizations, as well as leading enterprises with more than 50 employees – all together more than 5000 employers. Members of LDDK are employing more than 37% of all employees in Latvia.

lbas@lbas..lv www.lbas.lv www.twitter.com/ arodbiedribas


REPRESENTATIVES FROM ORGANISATIONS AT PROJECT CONFERENCE

Edmunds Jansons LSA Youth and International Affairs Officer Marina Mekša Minisrty of Education and Science Senior expert at Department of higher education, science and innovations Jānis Vētra Higher Education counil, Chairman Jānis Bernāts Rectors` Council, Legal Counsel

Anita Līce Employers` Confederation of Latvia Expert of education and employability Jānis Kajaks Free Trade Union Expert in field of economics

39


INTERNATIONAL PARTNERS National Student Union of Lithuania Lietuvos Studentu Sajunga (LSS) represents and defends Lithuanian students on the highest level regarding their issues related to social and economic welfare, creation and improvement of educational policies, academic and other issues of importance for students.

Lately: Political and social campaigns with the aim to ensure sustainable development of country through employability of students and graduates. Two main aims – 1st to abolish compulsory student health insurance tax (22.30 EUR per month). This has been achieved and now government donates 23 million EUR each year for this purpose, 2nd to lower the State Social security payments for students for half-time job.

Represented by:

Maksim Milto Vicepresident in International Relations

Vytautas J. Petkus KTU Student Parliament

40


National Student Union of Denmark Danske Studerendes Fællesråd (DSF) was established in 1932 based on the initiative of student councils of a number of universities. The aim of DSF is to promote and ensure the interests of students in Denmark. DSF’s members are local student unions from institutions of tertiary education of which there are currently 22. DSF represents approximately 130.000 students enrolled in tertiary educational programmes. Membership of DSF is voluntary. Lately: Launch of few campaigns to attract responsible institutions to the problem of youth unemployment especially in fields of social and humanitarian sciences, where many graduates in big cities are working in unrelated fields. Negotiations have started to have more internship in study process and entrepreneurship education to encourage graduates to become employers themselves.

Represented by:

Michael T. Frederiksen Member of International Committee

Viktor Grønne Member of International Committee

41


Parliament of Polish Student Representatives Fundacja Parlamentu Student贸w Rzeczypospolitej Polskiej (PSRP) is an umbrella organization which unites Student Unions from higher education institutions in Poland. The work of PSRP is recognized but Law on Higher Education in Poland. PSRP represents student interests and defends student rights on national level by nomination student representatives to various institutions, by being involved in drafting and accepting decisions regarding higher education.

Lately: Taking into account the rather high youth unemployment level solutions are being looked for. Changes in Law on Higher Education emphasized the role and work of academic career centers and tracking of graduate employability. Employers are now part of national accreditation committee and have to be more involved in study process. There has been emphasis on necessity to help students with disabilities to be involved in labor market by having special trainings for both students and employers.

Represented by:

Anna Rutz Representative

42


The National Allicane of Student Organisations in Romania Alianta Nationala a Organizatiilor Studentesti din Romania (ANOSR) is the first and largest National Union of Students in Romania. It is also the only European Students’ Union (ESU) member from Romania and member of the Romanian Youth Council. ANOSR is actively involved in national level policy making, being the main promoter of student interests in the educational, social, economic and cultural fields. Lately: Research in partnership with Ministry of Education. Research aimed to collect data about student and youth employability and student readiness for labor market. As a result recommendations to involve employers more in higher education processes were presented.

Represented by:

Oana Onicas Member of Academic Committee

Cristi Popescu Vicepresident in International Affairs

43


PROJECT OUTCOMES Short overlook of recomendations/vision created as an outcome of the Project. Recomendations are developed in cooperation and group works during Project conference “Darba tirgum— derīgs!”, considering national situation.

1. Content of study programme. Study courses:  Theoretical and practical tasks, which are developed together with employers, in balance;  There is use of interactive and innovative study methods;  Courses have clear and defined study outcomes which are presented to students;  There is involvement of guest lecturers – professionals in their field of expertise;  There is possibility of multidisciplinary study courses about entrepreneurship. Internship:  Internship as possible part of all study programmes and it lasts at least one month, besides it has to be legally possible for not only students;  Enhanced employer involvement in providing the internship places and improve the process of defining internship aims and evaluation afterwards. Non-formal education:  HEI and employers have to promote the prestige of non-formal experience and education.

2. Design and improvement of study programme. 

Composition of study field councils, which include all stakeholders and interested parties;  Design of study programmes has to be based on labor market forecasts and updated profession standards;  Study programmes should be improved using feedback from students and to reduce unnecessary overlap amongst study courses.

3. Application of knowledge gained in study process. 

Exercises and practical tasks that include actual problems and topics of the study field; Employers offer their actual problems and topics for students to develop in study papers and final thesis, they take part in development and evaluation of the paper;  Necessary support for young entrepreneurs by adopting suitable environment and policy;  Business plan, project or practical work can be counted as full or part of final thesis. 

4. Student support for gaining practical and entrepreneur skills. 

Study courses about entrepreneurship to everyone; Support in finding the internship placement – online services and mentors;  Encourage career support events both at national and higher education institution level;  Financial, practical and consultative support for young entrepreneurs. 

5. Involvement of graduates in enhancement of higher education. 

Data base for graduate career development of 5 years after graduation; Development of graduate clubs and their promotion;  Graduate involvement in mentor network, providing internships study programme improvement and definition of study results. 

44


THEY TALKED ABOUT THE PROJECT

45