Jauniešu iesaistīšanās Ogres novadā

Jauniešu iesaistīšanās un informācijas pieejamība Ogres novadā

Pētnieki: Miķelis Grīviņš Karlīna Vaivade

2012, Septembris-Oktobris

Jauniešu iesaistīšanās un informācijas pieejamība Ogres novadā

Saturs 1. PĒTĪJUMA METODE ----------------------------------------------------------- 3 2. PĒTĪJUMA REZULTĀTI ------------------------------------------------------- 5 2.1. JAUNIEŠU IEINTERESĒTĪBA ----------------------------------------------------------------- 5

2.1.1. Interese par pašvaldības darbību ------------------------------------------------ 7 2.1.2. Interese par jauniešu organizētām aktivitātēm ------------------------------- 8 2.1.3. Jauniešu gatavība iesaistīties----------------------------------------------------- 9 Ieteikumi: ---------------------------------------------------------------------------------- 11

2.2. INFORMĀCIJAS PIEEJAMĪBA ---------------------------------------------------------------- 12

2.2.1. Komunikācija ar pašvaldību ----------------------------------------------------- 12 2.2.2. Komunikācija ar jauniešu organizācijām -------------------------------------- 13 Ieteikumi: ---------------------------------------------------------------------------------- 15

2.3. VĒLMES UN VAJADZĪBAS ------------------------------------------------------------------- 16

2.3.1. Fiziskās vajadzības: --------------------------------------------------------------- 16 2.3.2. Sociālās vajadzības --------------------------------------------------------------- 17

2

Jauniešu iesaistīšanās un informācijas pieejamība Ogres novadā

1. Pētījuma metode Jauniešu viedokļu noskaidrošanai Ogres novadā izmantota kvalitatīva pētījumu metode: fokusgrupu diskusijas. Fokusgrupu diskusijas metodi pētnieki izmanto, lai iegūtu kvalitatīvu informāciju par mērķa grupas viedokli, lai novērotu, kādi argumenti grupas pārstāvju starpā ir nozīmīgi (vai tieši pretēji – nenozīmīgi) un kā dažādi viedokļi spēj ietekmēt kopējo interpretāciju, kā arī lai saprastu kā informācija tiek izvērtēta gan individuāli, gan arī grupas ietvaros. Šādas diskusijas garantē lielāku viedokļu dažādību un iespēju mērķa grupas ietvaros iztirzāt konkrēto jautājumu sīkāk. Fokusgrupu diskusijām, salīdzinot ar citām datu ieguves metodēm, ir vairākas priekšrocības – pirmkārt, tā nodrošina diskusiju starp dalībniekiem un palīdz iegūt detalizētāku informāciju, otrkārt, fokusgrupu diskusijā var iegūt lielāku iesaistīto cilvēku skaitu vienuviet (ko būtu grūti izdarīt veicot padziļinātas intervijas), treškārt, fokusrupā ir iespējams iegūt informāciju arī par to, kā veidojas jauniešu viedoklis, piemēram, biedru ietekme uz viedokli un argumentācijā izmantotajiem argumentiem.

Vienlaikus fokusgrupu diskusijās iegūtajiem datiem ir vairāki ierobežojumi, no kuriem nozīmīgākie ir, ka iegūtie dati nav izsakāmi procentos un – iegūtie dati nav reprezentatīvi pret kādu ģenerālo kopu.

Pētījumam „Jauniešu iesaistīšanās un informācijas pieejamība Ogres novadā” ir divi mērķi: (1) noskaidrot Ogres novada jauniešu zināšanas par vietējo jauniešu organizāciju un pašvaldības darbību; (2) diskusijās ar Ogres jauniešiem saprast šīs grupas galvenās vajadzības. Lai sasniegtu pētījuma mērķus ir izvirzīti vairāki pētījumu jautājumi: (1) kādēļ jaunieši iesaistās vai neiesaistās jauniešu organizācijās, (2) kā jaunieši vērtē sev pieejamo informāciju par Ogres novada aktivitātēm, (3) kādas iespējas un pakalpojumi Ogres novadā iztrūkst, lai jauniešu būtu ieinteresēti iesaistīties, (4) kā jaunieši interpretē savu komunikāciju ar organizācijām un politikas veidotājiem?

Apzīmējums „jaunietis” Latvijas Republikas likumos aptver plašu vecuma grupu, kurā ietilpst personas no agrīna pusaudžu vecuma (13 gadi) līdz pat divdesmit piecu gadu vecumam. 25 gadu vecumā daļa iedzīvotāju jau ir pabeiguši studijas un plāno ģimeni, bet 13 gadu vecumā – jaunietis var būt 7. klases skolēns. Jēdziena jaunietis aptvertais 12 gadu posms paredz nozīmīgas pārmaiņas cilvēka dzīvē. Līdz ar to dažāda vecuma jauniešus raksturo ļoti atšķirīgas vajadzības, proti, līdz 18 gadu vecumam parasti tiek sagaidīts, ka jaunieti uztur ģimene, savukārt, viņš/a turpina mācības skolā. Pēc šī vecuma jaunieti mēdz raksturot cits aktualitāšu un problēmu loks. Šī iemesla dēļ, Ogrē, kurā ir daudz lielāks iedzīvotāju, tai skaitā jauniešu, skaits, veicām trīs fokusgrupas diskusijas – vienu ar vecāko klašu skolniekiem (6 personas) un otru fokusa grupu (5 personas) ar jauktu dalībnieku vecuma sastāvu, bet ar uzsvaru uz tiem jauniešiem, kuri skolu jau ir pabeiguši. Trešā fokusgrupu diskusija apvienoja jauniešus (7 personas) no Ogres un Ogres novada pagastiem, kuri bija vecumā no 15-18 gadiem. Savukārt, Ogres novada pagastos, kuros ir mazāks jauniešu skaits, biežāk var novērot ciešākas saiknes starp dažāda vecuma jauniešiem, proti, mazāka draugu loka izvēle vienas grupas ietvaros veicina lielāku 3

Jauniešu iesaistīšanās un informācijas pieejamība Ogres novadā vecuma dažādību. Ogres novada pagastos tika noorganizēta vienu mikro grupa ar 4 dalībniekiem, kuri vienlaicīgi pārstāvēja visu vecuma spektru. Kopumā veiktas četras fokusgrupas diskusijas ar jauniešiem no 14 līdz 23 gadu vecumam. Šādas diskusijas norisinājās no 16. septembra līdz 19. oktobrim.

Fokusgrupu diskusiju dalībnieki tika rekrutēti iesaistot Ogres novada iedzīvotājus un institūcijas. Vietējie aktīvie jaunieši tika lūgti izmantot sev pieejamos kontaktus, lai uzrunātu jauniešus, kuri varētu piedalīties diskusiju grupās, bet kuri nav aktīvi dalībnieki dažādās organizācijās. Vienlaicīgi tika izmantota sniega bumbas metode (respondentu rekrutēšanas veids) un uzrunātajiem cilvēkiem tika lūgts, vai tie var ieteikt vēl kādu, kurš atbilstu pētījuma mērķa grupai un kuram būtu interese piedalīties. Tā kā radās grūtības piesaistīt organizācijās neaktīvos jauniešus, tika organizētas vairākas mini fokusgrupu diskusijas, ar mazāku skaitu jauniešu, bet padziļinātu jautājumu iztirzāšanu, papildus notika viena fokusgrupu diskusija ar jauniešiem dzīvojošiem gan Ogrē, gan Ogres novada pagastos.

Plānotā pētījuma grupa bija neaktīvie jaunieši Ogrē un Ogres novadā. Sākumā izvirzītos mērķus pētījuma gaitā izdevās sasniegt pateicoties vairākām mini grupām un vienai pilnai fokusgrupai. Tomēr, tā kā daļa „neaktīvo/mazaktīvo” jauniešu nebija ieinteresēti piedalīties šādās diskusijās, tad iesaistīties diskusijās tika lūgts arī tādiem jauniešiem, kuri paši ir piedalījušies vai arī organizējuši kādu pasākumu Ogres novadā vai Rīgā. Šāds jauniešu sajaukums ļāva diskusiju laikā novērot informācijas un komunikācijas pieredžu atšķirības starp aktīvajiem un mazāk aktīvajiem jauniešiem.

4

Jauniešu iesaistīšanās un informācijas pieejamība Ogres novadā

2. Pētījuma rezultāti Diskusiju rezultātā iegūtā informācija ir sadalīta vairākās nodaļās, no kurām pirmā aptver jautājumus par jauniešu ieinteresētība notikumos viņu tuvējā apkārtnē (prioritāte Ogres novadam) un jauniešu, kā arī pieaugušo organizācijās, kuras darbojas šajā teritorijā. Tā kā interese par jauniešu organizētām aktivitātēm ievērojami atšķiras no pašvaldības aktivitātēm, katram no šiem organizāciju veidiem ir veltīta viena apakšnodaļa. Papildus pievienojam apakšnodaļu par jauniešu gatavību iesaistīties dažādās aktivitātēs, jo, pirmkārt, interese un aktīvas līdzdalības iespējas atšķiras dažādās jauniešu grupās, otrkārt, atšķirīgi dzīves apstākļi rosina vai kavē jauniešu interesi vai līdzdalību notiekošajā. Otra pētījuma daļa ir veltīta komunikācijas aspektiem, gan iekļaujot jauniešu komunikāciju ar vietējo pašvaldību, gan ar jauniešu organizācijām viņu dzīvesvietās un Ogres pilsētā. Šīs apakšnodaļas aplūko jauniešu vēlmes un ierosinājumus, problēmas sazinoties un uzturot komunikāciju ar vietējām organizācijām. Tā kā diskusiju rezultātā, jaunieši izteica dažādas vēlmes, kuras varētu īstenot viņu dzīvesvietās vai Ogres novadā kopumā, bet tās neietilpst nevienā no iepriekšminētajām nodaļām, rezultātu analīzes nobeigumā pievienojām nelielu apakšnodaļu, kurā uzskaitītas diskusijās minētās vēlmes un vajadzības.

2.1. Jauniešu ieinteresētība Jaunieši ir aktīva sociāla grupa un arī fokusgrupās Ogrē jaunieši dalās pieredzē, ka viņi labprāt ir aktīvi un iesaistās dažādās aktivitātēs, piemēram, dzied korī, dejo un muzicē mūzikas ansambļos, darbojas mākslas skolā, sporta nodarbībās un citur. Tai pašā laikā var novērot atšķirības līmenī, cik lielā mērā dažādi respondenti iesaistās vai neiesaistās jauniešu organizāciju aktivitātēs.

Balstoties uz šo iesaistes līmeni jauniešus var sagrupēt vairākās grupās. Viena no šādām grupām ir ļoti aktīvie un visur „esošie” organizatori, citi, savukārt, iesaistās palīdzēt tikai atsevišķos pasākumos, vēl citi ir mazāk aktīvi organizēšanā, bet labprāt seko līdz informācijai un apmeklē pasākumus, savukārt, vēl cita jauniešu daļa neorganizē pasākumus un apmeklē tos tikai dažreiz (iemesli ir dažādi, kā piemēram, aizņemtība nodarbībās, strādāšana vai brīvdienas laukos ar ģimeni, kā arī intereses trūkums par notiekošo pasākumu, informācijas nepieejamība).

Lai gan vairums no jauniešiem sevi uzskata par aktīviem, ne tikai viņu līdzdalības, bet arī aktivitātes līmenis un intereses dalās, proti, daļa vairāk laika velta mācībām, kamēr citi savu laiku pavada ar draugiem vai arī citās ar skolu nesaistītās aktivitātēs, piemēram, darbam. Kopumā jaunākā jauniešu daļa daudz laika pavada skolas aktivitātēs un veicot ar skolu saistītus uzdevumus, tomēr tas neaizņem visu viņu laiku. Vislabprātāk viņi pavada brīvo laiku ar draugiem. Esot ar draugiem, viņi mēdz doties pastaigās, pat braukt uz citu pilsētu (ja tur ir, piemēram, jauki parki vai citas saistošas aktivitātes), kā arī kopā apmeklēt atpūtas un izklaides vietas. Šāda situācija liek domāt, ka jaunieši mēdz apmeklēt pasākumus ne tikai to satura interesantuma dēļ, bet gan, lai būtu kopā ar biedriem. Citiem vārdiem, draugu grupa var labi pavadīt laiku gan iesaistoties 5

Jauniešu iesaistīšanās un informācijas pieejamība Ogres novadā pasākumos, gan arī neko nedarot. Biežāk tam par iemeslu ir nevis pieejamās vai piedāvātās iespējas, bet gan pati jauniešu grupa.

Papildus aktivitātēm Ogres novadā, jaunieši dodas uz tuvākajām pilsētām, no tām lielākā ir galvaspilsēta, kur realizē savas idejas par labu atpūtu, iepirkšanos, pastaigām parkos un izklaidēšanos. Rīgas tuvums Ogrei nozīmē jauniešiem lielākas izvēles iespējas un dažādu pakalpojumu pieejamību, tai skaitā to, kuri Ogrē un citās pilsētās nav pieejami.

Kopumā var teikt, ka jaunieši Ogres novadā ir ieinteresēti iesaistīties dažādās brīvā laika aktivitātēs. Savukārt, iesaistīšanās ir atkarīga no vairākiem iemesliem, piemēram, interese par pasākumu, informācijas pieejamība, iespēja ietekmēt notiekošo un piedalīties organizēšanā, atbilstošs notikuma laiks un vieta, piemēram, ģeogrāfiskās atrašanās vietas pieejamība (šis apstāklis īpaši svarīgs ir jauniešiem Ogres novada pagastos). Tomēr arī tad, ja te uzskaitītās pazīmes tiek ņemtas vērā, tas vēl negarantē, ka jaunieši pasākumu apmeklēs. Jaunieši diskusijās stāsta, ka ir mēģinājuši organizēt pasākumus, uz kuriem neviens nav ieradies. To pašu viņi izklāsta no otras puses, ka bez konkrēta iemesla ir nolēmuši neapmeklēt pasākumu, kurš tiem varētu būt interesants.

Jāņem vērā, ka ikviens pasākums, kas tiek organizēts un notiek Ogres novadā vai tā apkārtnē, konkurē ar citiem notikumiem par skolēna un jaunieša laiku, kas ir ierobežots viņa mācību vai citu pienākumu dēļ. Līdz ar to pieejamība nav tikai pagastu jauniešu problēma ģeogrāfiskā attāluma dēļ. Pieejamība kā traucējošs faktors var rasties arī tādu apstākļu rezultātā kā paralēli notiekoši interesanti brīvā laika pasākumi vai konkurēšana ar kādām jaunietim obligātām aktivitātēm.

Tieši pieejamība ir viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc jaunietis var nepiedalīties vienās vai citās aktivitātēs. Runājot par pieejamību jauniešu diskusijās iezogas transporta tēma – jaunieši nereti norāda uz citu apkārtnes pilsētu (it sevišķi Rīgas) piedāvātajām iespējām. Tomēr regulāra pārvietošanās tiek raksturota gan kā dārga, gan arī laikietilpīga. Starp jauniešiem nav vienprātības, vai Ogrei būtu jāspēj nodrošināt tās pašas iespējas, kuras jaunieši var izmantot Rīgā.

Tie, kuri jauniešu organizācijas neuzskata par interesantām vai noderīgām priekš viņu šī brīža vai nākotnes plāniem, nav arī ieinteresēti iesaistīties jebkādās aktivitātēs kā aktīvi dalībnieki. Attiecīgi šī jauniešu grupa drīzāk uzskatāma par potenciālo patērētāju (aktīvu vai pasīvu atkarībā no pasākuma) daļu, kuru varētu piesaistīt ar visiem pieejamu informāciju, vai pievilcīgu, tēmētu piedāvājumu.

Jauniešu ieinteresētību palielina viņu draugu vai paziņu, vai citu „pareizo” cilvēku reklāma un aicinājums uz pasākumu. Diskusiju dalībnieki pozitīvi novērtē un atbalsta pasākumus, kuros piedalās viņu tuvi draugi, radi vai vienkārši „foršie jaunieši”. Fokusgrupās jaunieši norāda, ka brīvajā laikā viņi bieži dodas nevis uz konkrētu pasākumu, bet – kaut kur ar draugiem. Citiem vārdiem – vienam pašam pasākumā viņam nav ko darīt, savukārt, pasākums būs izdevies, ja tajā būs arī draugi. Tātad personības faktors ir ļoti būtisks, lai ieinteresētu jauniešus 6

Jauniešu iesaistīšanās un informācijas pieejamība Ogres novadā piedalīties vai apmeklēt aktivitātes, tas liecina par jauniešu organizāciju biedru nepieciešamību būt reprezentatīviem savas organizācijas pārstāvjiem un spēt citos jauniešos radīt interesi, bet pats galvenais - pozitīvu attieksmi pret iespējamo pasākumu un dalību tajā.

2.1.1. Interese par pašvaldības darbību Kopumā var teikt, ka jaunieši nav īpaši ieinteresēti novada pašvaldības aktivitātēs. Ikdienas lēmumi un aktivitātes viņus nesaista. Vienlaikus daļa jauniešu uzsver, ka labprāt izlasa ziņu lapas un tad arī uzzina par visiem notikumiem un izmaiņām.

Reti kurš no diskusiju dalībniekiem varēja atcerēties par pēdējiem notikumiem, kuri bija aprakstīti avīzē. Tas liecina par citas informācijas prioritāti pār vietējās avīzes aprakstītajiem notikumiem/jaunumiem. Vienā no grupām kāds jaunietis komentējot, kad pēdējo reizi lasījis vietējo avīzi, jokojot jautā: „Kad es pēdējo reizi pie omes biju?” Tas skaidri ilustrē, ka šī avīze nav konkrētajai mērķa grupai, bet drīzāk tiek saistīta ar vecāko iedzīvotāju paaudzi. Tai pašā laikā jaunieši aktīvi seko līdzi izmaiņām savā apkārtnē, proti, ceļu remonti un dažādi labiekārtojumi pilsētās un ciemos tiek pamanīti un novērtēti. Tāpat jaunieši pamana atšķirības starp savu dzīvesvietu un citām, var salīdzināt, kas ir izdarīts citās apdzīvotās vietās un kas - viņu dzīvesvietā. Jaunieši pamana notikumus un lietas, kuri kopumā publiskajā telpā ir aktuāli, bet bieži tie nav specifiski ar jauniešiem saistīti – drīzāk tas ir dzīvesvietas ikdienas ritums, kurš bieži varētu parādīties sarunās ar citiem novada iedzīvotājiem. Var teikt, ka tā ir kopējā publiskā telpa, kurā dzīvo arī pārējie Ogres novada iedzīvotāji un kuru jaunieši nevar nepamanīt. Proti, to, kas apkārt notiek jaunieši pamana, bet par pārējo nav informēti, tā kā liela daļa no apkārt notiekošā nav orientēta uz jauniešu auditoriju, viņu interese par aktualitātēm nodrošina papildus informāciju par notiekošo citās vecuma grupās un novadā. Šāda prakse kopumā ir apsveicama, bet tā neliecina par augstu informētību un mērķtiecīgu informācijas novadi uz jaunatni vērstās aktivitātēs. Var izteikt minējumu, ka jaunieši, nevis mērķtiecīgi meklē sev nepieciešamo informāciju, bet mana to, ar ko sastopas savās ikdienas gaitās.

Vienlaicīgi tas arī liek domāt, ka Ogres publiskajā telpā nav tādu izteiktu ar jauniešiem saistītu diskusiju vai jautājumu, t.i., jaunieši runā par kopējām problēmām neidentificējot sevi ar kādām specifiskām vajadzībām.

Visaktīvāk interesējas un lietas kursā ir tie jaunieši, kuri paši piedalās vai ir piedalījušies jauniešu organizācijās un citās apvienībās. Šie jaunieši ir informēti gan par pašvaldības prioritātēm un dienas kārtībā esošajiem jautājumiem saistībā ar uzlabojumiem pilsētā, piemēram, sporta laukumu uzlabošanu, u.c., gan arī iespējamo finansējumu citiem (viņu interesēm atbilstošiem) projektiem. Pētījums rāda, ka jaunieši, kuri ir iesaistījušies jauniešu organizācijās, biežāk saņem tiešu informāciju no organizācijām par to nākotnes plāniem. Mazāk aktīvie jaunieši (tie, kuri nav iesaistījušies 7

Jauniešu iesaistīšanās un informācijas pieejamība Ogres novadā jauniešu organizācijās) ir mazāk informēti un vājāk izprot gan jauniešu organizāciju, gan arī pašvaldības aktivitātes. Jo tālāk no saiknes ar aktīvajiem jauniešiem un organizācijas centra jaunietis atrodas, jo biežāk viņš norāda, ka viņš nav informēts par apkārtnes norisēm. Tomēr, arī runājot ar aktīvajiem jauniešiem, var secināt, ka biežāk tie informāciju ir ieguvuši pateicoties saviem kontaktiem un komunikācijai ar kompetentām iedzīvotāju grupām.

Attiecīgi aktīvie jaunieši arī šo informācija nav mērķtiecīgi meklējuši, bet drīzāk tā ir bijusi pieejama jaunieša sociālajos tīklos vai draugu sarunās.

2.1.2. Interese par jauniešu organizētām aktivitātēm Tā kā jauniešu organizāciju aktivitātes ir vērstas uz dažādiem ar jaunatni saistītiem pasākumiem, likumsakarīgi, ka tieši šīs organizācijas (visas NVO, kas fokusējas uz jauniešu mērķa grupu) jauniešus Ogres novadā interesē visvairāk. Virkne no pašvaldībā pieejamajām institūcijām jaunieši interpretē kā attālinātas no viņu pašu vajadzībām – tās ir domātas mammām un tētiem (pieaugušajiem). Šādas institūcijas, ar atsevišķiem izņēmumiem, nav domātas viņiem un arī nerunā jauniešu valodā. Nereti pieredze, kurā pašvaldība nav bijusi pretimnākoša tikai pastiprina sajūtu, ka šādā oficiālā vidē nav paredzētas jauniešu iniciatīvas.

Jauniešus interesē pasākumi, kuri ir vērsti tieši uz viņu mērķa grupu (vai arī nedaudz vecāku mērķa grupu, piemēram, pamatskolas vecāko klašu jaunieši labprāt apmeklē pasākumus, kas domāti vidusskolēniem, bet vidusskolēni labprāt piedalās augstskolu jauniešu aktivitātēs - lielākoties gan izklaides pasākumos).

Daļa no jauniešu iniciatīvām nesaistās ar jauniešu organizācijām. Ir arī gadījumi, kad iniciatīvas saistās ar pieaugušo organizācijām, tāpat mēdz būt arī pilnīgi neinstitucionalizētas aktivitātes. Arī organizācijās iesaistītie jaunieši mēdz darbojas ārpus organizācijām. Diskusijas liecina par jauniešu vēlmi darboties, bet ne vienmēr organizētās un institucionalizētās apvienībās, kurās ir savi nākotnē paredzamie pienākumi un atbildība ilgstošākā laika periodā, kā arī noteikta un bieži vien jau iepriekš iedibināta hierarhija. Šādās organizācijās arī pienākumu sadale var būt noteikta un jaunietim nav iespēju izvēlēties tās pēc savām interesēm, kuras var nesakrist ar organizācijas darbību. No diskusijas var spriest, ka ārpus jauniešu organizācijām Ogrē ir arī cietas saliedētas jauniešiem grupas, kuru pamatā ir kopējas intereses. To intereses nesaistās ar Ogres jauniešu organizācijām un visticamāk, ka tās jauniešu organizācijās nesaskata iespējamu vērtību, kas būtu izmantojama, lai realizētu grupas intereses. Vienlaikus, intereses var pārklāties, kad grupa vēlas institucionalizēties vai pati tiecas realizēt savas vajadzības ar pašvaldības palīdzību. No šāda aspekta jauniešu organizācijām būtu jāmeklē kontakts ar šīm grupām, jo, tieši uzrunājot pašvaldību, tās var graut jauniešu organizāciju autoritāti pārstāvēt jauniešus.

8

Jauniešu iesaistīšanās un informācijas pieejamība Ogres novadā Stimuls interesēties par jauniešu organizētiem pasākumiem ir vēlēšanās būt piederīgam jauniešu vidū un neatpalikt informētības un klātbūšanas līmenī no citiem. Īpaši tas raksturo jauniešus, kuri ir iesaistījušies organizācijās. Labs piemērs tam ir fotogrāfiju galerijas interneta medijos, kur jaunieši komunicē dalību konkrētajā pasākumā un dalās savā pieredzē ar draugiem. Tas pats arī attiecas uz Ogres TV, par kuru jaunieši jokojot saka, ka skatās tikai tad, kad zina, ka būs raidījums, kurā rādīs viņus pašus. Tas parāda, ka iekļūšana medijos ir nozīmīga motivācija iesaistīties. Vienlaikus tas arī parāda, ka sevis parādīšana ir nozīmīgs dzinulis, kas veicina jauniešu iesaisti.

Jauniešu interesi par dažādām jauniešu organizāciju un NVO aktivitātēm rosina arī vēlmes gūt kādu privātu labumu – papildus zināšanas, iespēju izpausties radoši, būt notikumu centrā, justies atbildīgam un ieviest izmaiņas, tai skaitā būt „svarīgākam” kā citi vienaudži, kā arī vienkārši vēlme izklaidēties. No diskusiju grupās stāstītā, vislielākā interese un visjūsmīgākās atmiņas jauniešiem ir par notikumiem saistībā ar izklaidi un iespējām pašam jaunietim paust savas, piemēram, muzikālās spējas.

Interese par jauniešu organizāciju un NVO darbību papildina arī jauniešu saikne ar pašiem organizatoriem, piemēram, radniecība, klasesbiedru vai draugu attiecības. Šie faktori ir būtiski piesaistot jauniešus organizāciju veiktajām aktivitātēm un arī ieinteresējot tos piedalīties pašiem. Kā emocionāli tuvāks tiek vērtēts tāds pasākums, kuru organizē draugi, paziņas vai citi tuvi cilvēki. Šādas aktivitātes jaunieši atceras, paši labprāt par tām stāsta un arī interesējas papildus (ne tikai par notikuma vietu, laiku un minimālu informāciju par pasākuma būtību, bet arī sīkāk par tā organizēšanu, problēmām, izaicinājumiem, radošajām iespējām u.c.). Šāda situācija arī parāda, ka daudzi pasākumi pamatā darbojas uz aktīvo jauniešu sociālo kontaktu loka bāzes, nevis piesaistot jaunus dalībniekus.

Vienlaikus, līdz ar jau iepriekšminētajiem argumentiem, ir jāpatur prātā, ka aktīvā līdzdarbībā ar jauniešu organizācijām iesaistās tikai viena jauniešu daļa. Kā rezultātā veidojas situācija, kurā jauniešu organizācijas ir šaurs punkts, kurā saskaras aktīvo jauniešu un pārējo pašvaldības iedzīvotāju intereses un vajadzības. Turklāt šajā saskarē no abām pusēm ir iesaistīts tikai neliels ieinteresēto iedzīvotāju loks. Pasīvo jauniešu vajadzības šajā saskarē var nebūt pārstāvētas.

2.1.3. Jauniešu gatavība iesaistīties Jaunieši kopumā izteic gatavību piedalīties pasākumu organizēšanā un dažādās aktivitātēs. Kā traucējošie faktori tiek minēti liela slodze mācībās, tā vairāk izpaužas 12. un 9. klašu audzēkņiem, jo ir jāgatavojas eksāmeniem.

Tomēr arī šie jaunieši nodarbojas ar citām brīvā laika aktivitātēm un neformālo izglītību, kā, piemēram, mākslas, mūzikas, deju nodarbības un citi pulciņi, kas liecina par viņu interesi par āpusskolas aktivitātēm.

9

Jauniešu iesaistīšanās un informācijas pieejamība Ogres novadā Būtisks faktors, kas ietekmē jauniešu iesaistīšanos vietējās organizācijās ir jauniešu rotācija. Bieži vien jaunieši darbojas un līdzdarbojas tikmēr, kamēr mācās vai dzīvo konkrētā vietā. Jau sākumā norādījām, ka jaunieši ir grupa, kura saskaras ar dažādām nozīmīgām izvēlēm (piem., kur tālāk mācīties, kur meklēt darbu). Šīs izvēles nozīmīgi ietekmē jaunieša iespējas darboties jauniešu organizācijās ar vienādu iesaistes līmeni. Diskusiju dalībnieki norāda uz biežu jauniešu organizāciju dalībnieku rotāciju - jaunieši nav šajā vietā ilgstoši, jo plāno studijas citur – arī dzīvesvietas vai prioritāšu maiņas dēļ.

Tādējādi, pat ja jaunieši iesaistās, vajadzība vēlāk pieņemt ar tālāko dzīvi saistītus lēmumus, ietekmē jaunieša spēju sekmīgi pildīt savus pienākumus.

Organizācijas cieš šādas rotācijas dēļ – aizejot personai, mēdz beigties arī aktivitātes, kuras viņš/viņa organizēja. Rezultātā zūd gan zināšanas kā organizēt, gan arī kontakti (kurš var palīdzēt organizēt) un arī citi iesaistītie nekļūst par ilglaicīgiem dalībniekiem. Rotācija mazina iespēju veidot ilgstošas iniciatīvas.

Būtiski, ka jauniešiem ir interese par apkārt notiekošo, bet svarīga ir apkārtējo atsaucība un palīdzība gadījumos, kad viņiem ir nepieciešama pieaugušo uzraudzība vai cita veida atbalsts. Saikne starp pieaugušajiem organizāciju vadītājiem, ierosinātājiem, tāpat kā skolotājiem un jauniešiem ir ļoti būtisks faktors, lai jaunieši varētu dalīties savās interesēs un vēlmēs, kā arī nebaidītos nākt ar ierosinājumiem un lūgtu atbalstu savām idejām. Vēlreiz jāpiemin, ka priekšrocības ir tiem jauniešiem, kuri ir informēti par iesaistīšanās struktūru un nepieciešamo komunikāciju, proti, zina pie kā griezties, ko jautāt un kur iespējams gūt palīdzību vai padomu.

Daļai jauniešu ir idejas un vēlmes, ko viņi gribētu īstenot, bet tās tā arī paliek savstarpējās draugu sarunās, ja neviens no viņu „bariņa” nav saistīts ar kādu organizāciju vai citām iespējām tikt uzklausītam „pa tiešo”, tādos gadījumos, nezinot, kur griezties, jaunieši šo iniciatīvu var nerealizēt (protams, nozīmīgi šo situāciju ietekmē ar motivācijas trūkums iesaistīties). Kopumā var teikt, ka jauniešiem ir nepieciešama papildus informācija, ko darīt un kur vērsties, ja viņiem ir ideja, ko viņi gribētu realizēt, jo ne visi ir ar pietiekami labiem sakariem, zināšanām un pārliecību par saviem spēkiem, lai to realizētu.

Grupu diskusija ārpus Ogres rāda, ka vietās, kur jauniešu un pieaugušo sadarbība un sapratne ir vājāk attīstīta, arī jauniešu iespēja iesaistīties dažādās aktivitātēs ir zemākas. Šiem jauniešiem ir mazāka iespēja iesaistīties arī projektos, kuros darbojas citi jaunieši savās dzīvesvietās (citur Ogres novadā). Tas ir skaidrojams gan ar to, ka šādai sadarbībai ir nepieciešams akcepts no augstākām institūcijām, kuras var būt neieinteresētas, gan arī ar to, ka ir nepieciešami resursi un vairāk laiks, lai savienotu jauniešus no dažādiem pilsētām/ciemiem. Tādējādi, var uzskatīt, ka jauniešu (īpaši nepilngadīgo jauniešu) iesaistīšanos var kavēt pieaugušo neizpratne par jauniešu vajadzībām un nepretimnākoša attieksme.

10

Jauniešu iesaistīšanās un informācijas pieejamība Ogres novadā Grupa, kura uzskatāma par vismazāk aktīvajiem jauniešiem - tie, kuri nemācās/nestrādā, un kā diskusiju dalībnieki izsakās – „vazājas apkārt”, ir visgrūtāk iesaistāmās personas. Tomēr diskusiju dalībnieki dalījās pieredzē par gadījumiem, kuros šie jaunieši ir iesaistījušies pasākumos, piemēram, tādos, kas saistīti ar sporta aktivitātēm. Lielākoties šīs ir aktivitātes, kurās nav nepieciešamība pierakstīties pulciņā un „nopietni” trenēties – drīzāk tās var raksturot kā spontānu piedalīšanos. Tādas, piemēram, ir sporta aktivitātes, kuras ir iespēja praktizēt neatkarīgi no piederības vienai vai otrai organizācijai, un kuras neprasa ilgstošu trenēšanos. Šo iespēju labprāt izmantotu arī tie jaunieši, kuri jau ir strādājoši un vairs nevar piederēt skolas sporta pulciņiem, bet nespēj atrast laiku un arī nevēlas profesionāli trenēties.

Arī šīs grupas pārstāvji, ja būtu atvērti un visiem pieejami sporta laukumi, kuros iespējams darboties, neesot kādā konkrētā treniņu grupā vai pulciņā, labprāt paši organizētos draugu grupās un nodarbotos ar sportu. Informācija par iespēju spontāni darboties, varētu būt viens no atslēgas vārdiem jauniešu pašiniciatīvas celšanai. Attiecīgi ir jāveicina tādas iespējas, kurās jaunieši var darboties nesaistoties ilgstošās attiecībās ar kādu pulciņu vai organizāciju. Šādas iespējas var netieši veicināt organizēšanos un vēlāk arī iesaistīšanos.

Ieteikumi: Līdz ar Rīgas netālo atrašanās vietu, Ogrei ir papildus jāspēj ieinteresēt jauniešus pavadīt laiku vietējās aktivitātēs. Konkurence ar Rīgu jau automātiski nozīmē to, ka Ogre nespēj piedāvāt plašāku pakalpojumu klāstu kā tas ir Rīgā. Tādēļ drīzāk ir jāpievērš uzmanība „lokālai pasākuma ievirzei”, tādējādi ieinteresējot ar pasākumu, kurš, piemēram, nepiedāvā tik lielu izvēli, bet gan iespēju iesaistīties pašiem, darīt ko vērtīgu savas dzīvesvietas labā, veidot „savu” pasākumu un lepoties ar savu dzīvesvietu. Lai šādi pasākumi izdotos, ir svarīgi iesaistīt nevis atsevišķus jauniešu, bet uzreiz jauniešu grupas.

Vairums no aktivitātēm jauniešu organizācijās darbojas draugu loka ietvaros.

Iesaiste ir pakāpeniska – privāta klātbūtne izvēršas īsā palīdzībā, kas var izvērsties nopietnākā iesaistē. Tas nozīmē, ka sākuma iesaistes palielināšanai ir nepieciešams palielināt informēto un ieinteresēto jauniešu tīklu, kuri zina līderus un varētu pamēģināt palīdzēt.

Pēc iespējas nepieciešams veicināt, atbalstīt un piesaistīt cilvēkus, kuri nepieder pie institūcijām, bet vēlētos spontānas aktivitātes, piemēram, īslaicīgu iesaistīšanos viena pasākuma ietvaros. Šāda spontāna un neinstitucionalizēta iesaiste palielinātu ne tikai atpazīstamību un informāciju par aktivitātēm, bet arī ļautu gūt papildus resursus pasākumu organizēšanā, informācijas izplatīšanā un jauniešu kopējā informētībā par notiekošo.

Iesaiste ne vienmēr norisināsies caur jauniešu organizācijām. Viņi ir gatavi līdzdarboties sporta, mūzikas un citās aktivitātēs, bet negrib saistīties ar 11

Jauniešu iesaistīšanās un informācijas pieejamība Ogres novadā institūcijām. Jauniešu organizācijām, ja tās vēlas šos aktīvos, bet neiesaistītos jauniešus piesaistīt savām aktivitātēm, būtu jānāk pie viņiem un jāuzrunā par konkrētām iespējām un piedāvājumiem. Tāpat, jauniešu organizācijām būtu izdevīgi informēt, par šādu neinstitucionālu iesaistīšanās iespēju pastāvēšanu.

Ir nepieciešams nodrošināt ideju pārmantojamību un iespējas izaudzināt jauno paaudzi, kura pārņems pienākumus, lai nepazustu idejas un neapstātos aktivitātes. Spēja nodrošināt pasākumu kontinuitāti ir viens no jauniešu iesaistīšanas stūrakmeņiem. Ja organizācija vēlas nodrošināt ilgstošu organizācijas aktivitāšu pārmantojamību un kapacitātes neapsīkšanu, tad „vecajiem” ir jāiesaista un jāapmāca jaunie biedri, kuri pārņems konkrēto pasākumu uzturēšanu.

2.2. Informācijas pieejamība Viens no svarīgākajiem faktoriem, uz ko vajadzētu vērst papildus uzmanību Ogres novadā, ir informācijas apmaiņa un informācijas loma ikdienā. Komunikācija kopumā ir pozitīva un tā pastāv starp dažāda vecuma un nodarbošanos praktizējošām grupām. Tai pašā laikā diskusiju rezultāti liecina, ka bez papildus uzmanības, kas jāvērš, lai veicinātu un uzlabotu komunikāciju, var rasties problēmas organizējot informācijas apriti un jauniešu informētību par notikumiem novadā.

Fokusgrupu diskusijas liecina, ka informācija mēdz uzkrāties tikai aktīvo jauniešu lokā, kas, savukārt, mazina citu grupu iespējas. Plašāka informētība, savukārt, ir pamata faktori, lai varētu runāt par pasākumu apmeklējumu un iesaistīšanos aktivitātēs.

2.2.1. Komunikācija ar pašvaldību Kopumā sadarbība un komunikācija starp pašvaldības darbu un jauniešiem notiek. Tomēr, balstoties uz diskusiju rezultātiem, komunikācijas apmaiņa lielākoties ir vienvirziena – no pārvaldošās institūcijas uz sabiedrību, lai arī ir izņēmuma gadījumi. Jāteic, ka sadarbība ar pašvaldību jauniešiem lielākoties ir mazāk aktuāla. Jauniešu ikdienu raksturo cita veida prioritātes, kuras bieži vien nav tieši saistītas ar pārvaldes dienaskārtībā esošajiem jautājumiem. Par iespēju komunicēt ar pašvaldību jaunieši izsaka pretrunīgus viedokļus – daži ir apmierināti par ieguvumiem no komunikācijas, bet citi uzskata, ka pašvaldība nav bijusi pietiekoši pretimnākoša.

Jaunieši kā aktīva sabiedrības daļa ir ieinteresēti paši iesaistīties un darboties kopēja mērķa sasniegšanai un tas ļautu pašvaldībai realizēt papildus projektus, kuriem citādi varētu pietrūkt iniciatīvas un iespējas tos organizēt.

Individuālā līmenī jauniešiem nav iespējams ietekmēt notikumus savās dzīvesvietās, bet apvienojot savus priekšlikumus (arī piedāvājot palīdzību pašiem) un tos nododot pārvaldei ar organizāciju starpniecību, ir iespējams 12

Jauniešu iesaistīšanās un informācijas pieejamība Ogres novadā sekmēt jauniešu ideju biežāku īstenošanu. Vienlaikus diskusijās parādās, ka bieži jauniešiem nav skaidra priekšstata, kā komunicēt savas idejas. Dažreiz tiek pieminēts, ka būtu iespējams runāt par sev tīkamajām idejām ar Ogres jauniešu Domi. Tomēr arī šo institūciju biežāk jaunieši raksturo kā svešu, ne savējo, kuras nozīme nav īsti skaidra. Institūcija, kura tiek minēta kā komunikācijas mehānisms ir „Burziņš”. Fokusgrupā Ogrē tiek norādīts, ka ja ir kāds neatbildams jautājums, tad atbildi būtu jāsāk meklēt šajā organizācijā, pagastā šādu funkciju parasti pilda bibliotekārs, vietējā jauniešu brīvā laika centra pārstāvis, atsevišķi skolotāji vai kāds cits aktīvs pieaugušais.

Būtiski, ka jaunieši, kuri ir iesaistījušies organizācijās demonstrē daudz augstākas zināšanas par pašvaldības darbu un lēmumu pieņemšanu, kā arī dažādu jautājumu kārtošanas „izbīdīšanas” struktūru. Šie jaunieši ir arī pārliecinātāki par savu ideju realizēšanas iespējām un mērķu sasniegšanu.

Runājot par jautājumu, kā sasniegt savus mērķus, jaunieši ierosina rakstīt projektus (par kuriem lielai daļai nav skaidrs, kā tas būtu jādara), tomēr kopumā diskusijas demonstrē daudz komplicētākas shēmas, kuras šaura daļa jauniešu pārzina.

Kopumā jauniešu organizācijas un NVO ciešāks dialogs ar pārvaldošajām institūcijām, veicinātu ilgtspējīgu un sabalansētu attīstību, kas ņem vērā arī jauniešu kā nozīmīgas iedzīvotāju daļas intereses un brīvā laika pavadīšanas vēlmes. Tie jaunieši, kuri ir centušies realizēt savas idejas, meklējot vietējās pašvaldības atbalstu, pauž atšķirīgus viedokļus par iespējām tikt uzklausītam un saņemt pretimnākošu attieksmi, kā arī palīdzību.

2.2.2. Komunikācija ar jauniešu organizācijām Svarīga ir komunikācija starp jauniešu organizācijām un jauniešiem.

Jaunieši kopumā ir ieinteresēti uzzināt jaunumus un būt lietas kursā par notikumiem, kas saistīti ar viņu vecuma grupas aktivitātēm. Jaunieši norāda, ka parasti informācijas iegūšana notiek sarunās ar draugiem.

Visinformētākie par notikumiem ir tie, kuru draugi vai to vecāki ir iesaistīti šādās organizācijās un pasākumos. Otrs populārs komunikācijas veids ir sazināšanās ar interneta palīdzību - informācija e-pastos vai www.draugiem.lv profilos un interešu grupās. Tomēr jaunieši atzīst, ka nav tādu interneta lapu, kuras viņi regulāri aplūkotu, lai saņemtu informāciju par dažādiem pasākumiem (vērstiem uz jauniešu auditoriju) novadā un bieži vien dažādi epasta sūtījumi pat netiek atvērti un izlasīti.

Kopumā var teikt, ka informācijas aprite novadā notiek, jo tiek izdotas avīzes, kas sniedz informāciju par galvenajiem notikumiem katrā pagastā vai pilsētā, tāpat ir mājaslapa ar centrālajām Ogres novada ziņām un ziņojumu stendi pilsētā, kuri tika nosaukti kā bieži informācijas iegūšanas veidi jauniešiem.

Tomēr diskusiju rezultāti liecina par to, ka jaunieši ikdienā reti izmanto minētos informācijas avotus, lai apzināti meklētu informāciju. Lai gan tie tiek 13

Jauniešu iesaistīšanās un informācijas pieejamība Ogres novadā minēti kā vieta, kur var meklēt informāciju, tie parasti ikdienā nenonāk jauniešu redzes lokā. Visbiežāk apmeklētie ir tie informācijas kanāli, kuri tiek visvairāk izmantoti arī citiem nolūkiem, piemēram, konkrēti interneta sociālie portāli, vai ziņu stendi, kas atrodas pa ceļam no skolas uz mājām. Kā rezultātā atkal var secināt, ka informācija nonāk tikai līdz tiem jauniešiem, kuriem tā gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, ir tieši ceļā.

Ir jāpanāk, lai informācija nonāk līdz jauniešiem, neprasot no viņiem papildus piepūli, proti, tai ir jābūt pieejamai visiem, vienlaikus un ērtā vietā publicētai/izstādītai. Šādi informācija vairs nebūtu koncentrēta tikai šauras grupas pārstāvju rokās. Tā sasniegs arī līdz šim mazinformētos pasīvos jauniešus (iemesli, kādēļ informācija nav jaunieti sasniegusi, būs citi, bet rezultāts būs zema informētība un vēl zemāka iesaiste). Rezultātā tā veicinās kopējo jauniešu vienlīdzīgas iespējas iesaistīties un – cels līdzdalības līmeni.

Esošā pieeja vairāk balstās uz vietējiem līderiem (cilvēkiem, kuri ir iesaistījušies organizācijās vai citās aktivitāšu grupās), kuri nodod informāciju tik tālu, cik vien ir viņu spēkos, līdz ar to par notikumiem visbiežāk un vislaicīgāk uzzina viņiem pietuvināti cilvēki. Šāds informācijas aprites veids neveicina demokrātisku informācijas pieejamību visiem interesentiem.

Turklāt, informācijas izplatīšanu uzticot līderiem, tiek uzlikta papildus atbildība šiem cilvēkiem, kuri ne vienmēr apzinās savu nozīmi un spēj izpildīt tiek izvirzīto uzdevumu. Jaunieši, kuri organizē pasākumus vienā pagastā vai novada pilsētā, var nebūt pietiekami organizēti un zinoši, lai izplatītu informāciju plašākam jauniešu lokam, proti, potenciālā mērķa grupa, var netikt sasniegta dažādu iemeslu dēļ, tai skaitā: pieredzes, līdzekļu, mediju kanālu vai laika trūkuma dēļ. Šādā veidā atsevišķas jauniešu grupas jau pašos pamatos tīši vai netīši paliek ārpus izvēles iespējām.

Arī jaunieši pagastos labprāt interesējas par notikumiem Ogrē, līdz ar to būtu veicināma arī papildus informācijas aprite starp dažādiem pagastiem un pilsētām. Laikus nodota informācija jauniešiem paaugstinātu to iesaisti notikumos apkārtējās dzīves vietās un veicinātu starp-pagastu sadarbību.

Atšķirība starp jauniešiem Ogrē un Ogres novada pagastos, ir izvēles iespējās.

Ogres pagastos jaunieši nav tik izvēlīgi un vēlas, lai „kaut kas” notiktu un viņiem būtu iespēja laikus saņemt informāciju par dažādajām iespējām. Šiem jauniešiem prioritāte ir notikums, izvēlēšanās par labu tam vai citam pasākumam notiek tajos gadījumos, ja ir vairāki pasākumi, kas pārklājas, vai, piemēram, nav pieejams pasākums laika vai vietas dēļ. Savukārt, Ogrē notikumi konkurē ar Rīgu, kā rezultātā jaunieši var izvēlēties starp vairākām iespējām, bet arī šajā gadījumā komunikācija starp jauniešiem un jauniešu organizācijām ir viens no veidiem, kā piesaistīt jauniešus organizētajām aktivitātēm.

14

Jauniešu iesaistīšanās un informācijas pieejamība Ogres novadā Cita nozīmīga problēma ir informācijas apmaiņas elitārais un nevienmērīgais raksturs, kas vismaz daļai jauniešu mazina iespējas uzzināt par notikumiem, kuros tie labprāt piedalītos. Fokusgrupu diskusijās aktīvie respondenti norāda, ka tie iedzīvotāji, kuri nesaņem informāciju, paši ir vainīgi – tādā veidā informētais mazākums norobežojas no neinformētā vairākuma. Šāda attieksme ir nozīmīgs drauds jauniešu organizāciju leģitimitātei. Vienlaikus tā arī veicina plaisu starp neaktīvajiem un aktīvajiem jauniešiem. Aktīvie jaunieši atbalstot attieksmi, ka katrs pats, kurš nav iesaistīts, ir vainīgs pie savas nespējas sasniegt noteiktus rezultātus, norobežojas no atbildības par pārējiem jauniešiem. Rezultātā veidojas situācija, kurā šaurs loks iesaistīto, kuriem ir pieejama informācija, ar to nedalās ar daudz plašāko ārpus organizācijas esošo jauniešu grupu.

Ieteikumi: Tā kā informācijas un iesaistīšanās paradumi norāda uz jauniešu ciešu saikni un vairāk vai mazāk slēgtu tīkla veida komunikāciju, kuram ir minimāla saskare ar citiem Ogres jauniešu tīkliem, svarīgi ir paplašināt šo komunikācijas tīklu pēc iespējas plašāku un neveidot slēgtu sabiedrību, bet gan atvērta tipa komunikāciju, kur informācija tiek izplatīta ne tikai pēc „draugs-draugam” principa, bet masveidā un plašā mērogā.

Ciešāka un biežāka informācijas apmaiņa starp organizācijām un ne tikai „aktīvs-aktīvs jaunietis” līmenī, bet plašāk vērstā veidā („aktīvs-neaktīvs”), ļautu jauniešiem, kuri ir mazāk aktīvi vai kuru dzīvesvieta atrodas tālāk no novada centra, būt informētiem par notikumiem un iespējām, par kurām zina tie, kuri, piemēram, darbojas jauniešu organizācijās Ogrē.

Būtu ieteicams organizēt biežāku pieredzes apmaiņu starp pilsētas un pagastu aktīvajiem jauniešiem. Vēlams būtu arī aktīvākajām organizācijām censties piesaistīt mazāk aktīvās. Aktivitātes var būt dažādas un centra jaunieši var doties izbraucienos uz pagastiem un pieredzes nodošanas pasākumos vai, piemēram, organizēt lokālu jauniešu konferenci par projektu rakstīšanu, utml.

Kārtējo reizi ir nepieciešams nodot zināšanas, kuras ir sakrājušās centrā.

Papildus ieteicams veidot lokālus mazus centrus vai līderus pagastos, kas nogādā notikumus un vismaz minimālu informāciju līdz savām dzīvesvietām, kas tālāk tur varētu izplatīties. Šādā veidā tiktu veicināts process, kura ietvaros Ogres jauniešu organizāciju darbība tiktu daļēji kopēta vai pārnesta arī uz pagastiem un tiktu piesaistīti jauniešu reģionālie centri un lokālie aktīvisti.

Kursu vai cita veida apmācības un palīdzības organizēšana projektu rakstīšanā Ogres pilsētas un pagastu jauniešiem būtu ieteicama tādēļ, lai aktīvākie jaunieši spētu apvienot spēkus un lokālā līmenī paši organizēt palīdzību savām idejām un vajadzībām.

15

Jauniešu iesaistīšanās un informācijas pieejamība Ogres novadā

2.3. Vēlmes un vajadzības Fokusgrupu diskusijās jaunieši minēja dažādus jauninājumus, kuri varētu tiem uzlabot dzīvi Ogres novadā. Piedāvātie risinājumi aptver gan jaunas vietas Ogrē, gan arī konceptuālas idejas par vērtībām un informācijas pieejamību. Diskusijās par šīm vajadzībām varēja novērot, ka liela daļa no jauniešiem nav līdz šim domājuši par to, ka Ogri būtu iespējams mainīt arī fiziski un lūgums minēt iespējamos uzlabojumus, tiem sagādāja nozīmīgas grūtības. Vienlaikus pirmie jauniešu ierosinājumi parasti bija saistīti nevis ar specifiskām jauniešu problēmām, bet ar visiem Ogres iedzīvotājiem būtiskiem jautājumiem, piem., bedrainiem ceļiem. Tas liek domāt, ka jaunieši sevi neinterpretē kā specifisku grupu, ar specifiskām interesēm. Turpmāk īsi aprakstīsim tos jautājumus, kuri ir saistāmi ar jauniešu interešu veicināšanu.

2.3.1. Fiziskās vajadzības: Starp ikdienas vajadzībām visbiežāk tiek minētas jaunas vietas – atpūtas vai izklaides vietas, kur var dažādi pavadīt brīvo laiku, un kurām būtu funkcijas, kuras līdz šim Ogrē nav vispār, vai arī ir pieejamas Ogres jauniešiem nepieņemamā veidā. Daudz retāk jaunieši runā par pakalpojumiem, kurus Ogres novadam vajadzētu nodrošināt.

Liela daļa no Ogres jauniešiem nodarbojas ar sportu un diskusijās likumsakarīgi bieži jaunieši min, ka trūkst kvalitatīvu vietu sporta atpūtai.

Jaunieši atzinīgi novērtē jau paveikto sporta jomā uzslavējot gan skeitparku, gan arī jauno futbola laukuma segumu. Vienlaikus jaunieši norāda, ka daudzas no iespējām nav pieejamas, ja vien netiek organizēta grupa vai arī – jauniešiem nav skaidrs, kas būtu jādara, lai šādu spēli varētu īstenot. Oficiālie laukumi nav brīvi pieejami tad, ja draugi sapulcējas, lai vakarā spēlētu. Lai spēlētu, ir jātrenējas komandā, jāapmeklē treniņi noteiktos laikos.

Retāk pieminēti, bet asāki pārmetumi ir par tādu telpu trūkumu, kurās jaunieši varētu nodarboties ar māksliniecisko pašdarbību. Jaunieši norāda, ka pilnvērtīgi aprīkotas un publiski pieejamas telpas ir pieejamas tikai Rīgā un ceļš uz Rīgu nozīmīgi ierobežo un sadārdzina iespējas.

Ogres jaunieši novērtē Ogrē pieejamās izklaides brīvā dabā. Vienlaikus jaunieši norāda, ka ir nepieciešams lielāks skaits šādu vietu, kur varētu pavadīt laiku ar draugiem. Šāds komentārs raksturo vēl kādu jauniešu ideju, ka Ogrē pietrūkst vietas, kurās jauniešiem kopā pasēdēt. Šāda prasība, savukārt, saistās ar ideju, ka Ogrē ir nepieciešami vairāk kafejnīcas – tādas, kuras būtu paredzētas mierīgai atpūtai. Sarunās arī tiek pieminēta nepieciešamība pēc veikaliem, boulinga zāles un kinoteātra.

Diskusijās arī tiek apspriests, ka jauniešiem gribētos vairāk koncertus un notikumus. No vienas puses jaunieši uzsver, ka Ogres pluss ir tās mierīgums 16

Jauniešu iesaistīšanās un informācijas pieejamība Ogres novadā un daba. Tomēr vienlaikus viņi norāda, ka ir nepieciešama aktīvāka jauniešu dzīve ar plašāku koncertu un citu publisku pasākumu norisi.

Savukārt, pagastos aktuāli ir brīvā laika pavadīšanas centri, kur jaunieši var apgūt dažādas prasmes un lietderīgi pavadīt brīvo laiku, piemēram, mācoties spēlēt kādu mūzikas instrumentu, apgūstot datorprasmes, iegūstot informāciju par projektiem un iespējām jauniešiem – apmaiņas programmām.

2.3.2. Sociālās vajadzības Daļa no jauniešu vajadzībām ir tādas, kuras varētu raksturot kā sociālas.

Starp tām ietilpst dažādas vērtības, kas nodrošina dzīvi sev tīkamā pilsētā.

Attiecīgi te ietilpst interpretācija par to, kāda Ogre ir, kādas ir tās galvenās problēmas un kādai tai būtu jāizskatās nākotnē. Citiem vārdiem, tās ir pazīmes, kas Ogri padara par šo jauniešu pilsētu.

Pati redzamākā no šādām vērtībām varētu tikt raksturota kā informācijas aprite. Vairums jauniešu diskusijās secina, ka nav informēti par notikumiem Ogrē. Viņi zina, kur informāciju par Ogres aktualitātēm var meklēt, vienlaikus norāda, ka svarīgā informācija par aktualitātēm plūst noteiktos sociālos tīklos.

Lai to iegūtu, ir jābūt konkrētā tīkla pārstāvim. Kā jau iepriekš norādīts, šo situāciju nespēs risināt tikai plašāka informācijas pieejamība. Te drīzāk ir nepieciešams domāt, kā ir iespējams paplašināt esošos sociālos tīklus un kā piesaistīt jaunus. Informācijas aprites trūkums var tikt uzskatīts par vienu no nozīmīgākajām problēmām, kas traucē realizēt Ogres jauniešu ieceres un šīs problēmas pārvarēšana var nozīmīgi uzlabot jauniešu sadarbību. Vienlaikus jauniešu organizāciju dalībniekiem ir aktīvāk jāmeklē iespējas veidot ar pārējiem jauniešiem dialogu. Šāds dialogs veicinātu jaunas iniciatīvas, jautājumus un kritiku, kas gala rezultātā novestu pie kvalitatīvas šobrīd neaktīvo jauniešu iesaistes. Jāņem vērā, ka daudz produktīvāk šajā gadījumā ir ja tieši jauniešu organizācijas meklē dialogu ar neaktīvajiem jauniešiem, jo otra grupa ir nespēs atrast platformu uz kuras šādu sarunu organizēt.

Pētījums „Jauniešu iesaistīšanās un informācijas pieejamība Ogres novadā” ir labs piemērs pirmajiem soļiem, kas var tikt veikti šādas komunikācijas uzsākšanā.

Cits jautājums, par kuru jaunieši runā ir nākotnes iespējas Ogrē. Diskusijās jaunieši norāda, ka netaisās strādāt Ogrē un liela daļa arī norāda, ka negribētu šajā pilsētā arī dzīvot. Jaunieši nesaskata savas nākotnes iespējas Ogrē un norāda, ka arī tad, ja viņi gribētu palikt te, viņiem te nebūtu darba iespējas. Šāds viedoklis gan tiek papildināts ar apgalvojumu, ka jauniešiem ir sajūta, ka Ogrē jau tagad jaunu cilvēku ir mazāk nekā bija agrāk. Diskusijā tiek runāts, ka potenciāli arī nākotnē jaunieši būs arvien mazāk. Šī ir problēma, kuru jaunieši norāda kā nozīmīgu un ar kuru ir nepieciešams cīnīties.

17

2012, Septembris-Oktobris