Issuu on Google+

Eiropas Savienībā joprojām nav kritēriju, kas ļautu noteikt endokrīnās sistēmas bojātājvielas.

Kas būtu jādara politiķiem un politikas plānotājiem? • Ievērojot piesardzības principu, jāīsteno pasākumi, kas samazinātu iedzīvotāju risku, saskaroties ar endokrīnās sistēmas bojātājvielām. Piemēram, jānodrošina, lai uz ikdienas precēm ražotājiem būtu saprotamā veidā jānorāda, vai tie satur endokrīnās sistēmas bojātājvielas, tādējādi dodot iespēju iedzīvotājiem veikt viņu veselībai nekaitīgāku izvēli. • Steidzami ES līmenī jāvienojas par kritērijiem, kas ļautu noteikt endokrīnās sistēmas bojātājvielas. • Normatīvajos aktos jāparedz prasības un pasākumi, kas samazinātu endokrīnās sistēmas bojātājvielu izmantošanu un iedzīvotāju saskarsmi ar šīm vielām. Likumdošanas izmaiņām jāaptver visas iespējamās produktu grupas, ar kurām iedzīvotāji ikdienā saskaras – sākot no kosmētikas un beidzot ar mēbelēm.

Endokrīnās sistēmas bojātājvielas – jārīkojas nekavējoties

• Jārosina visu zināmo endokrīnās sistēmas bojātājvielu iekļaušanu Kandidātvielu sarakstā, un jāattiecina uz šīm vielām REACH autorizācijas prasības nepiemērojot noteiktus koncentrācijas limitus, jo šīs vielas var izraisīt negatīvus efektus jau ļoti zemās koncentrācijas. • Klasifikācijas un marķēšanas regulā jāiekļauj atsevišķa klasifikācija endokrīnās sistēmas bojātājvielām. • Jāpalielina finansējums pētniecībai, kas ļautu apzināt visus iespējamos ar endokrīnās sistēmas bojātājvielām saistītos riskus.

Kas ir endokrīnās sistēmas bojātājvielas? Endokrīnās sistēmas bojātājvielas ir cilvēka organismam svešas vielas vai to maisījumi, kas izmaina cilvēka smalkākās - endokrīnās sistēmas funkcijas, nopietni apdraudot konkrētā cilvēka un arī tā pēcnācēju veselību. Šīs vielas izjauc hormonālo līdzsvaru organismā vai arī ierosina kādus organisma procesus neīstajā dzīves cikla posmā.

Brošūra sagatavota un izdota projekta „Baltijas informēšanas kampaņa par bīstamajām vielām“ (BaltInfoHaz) ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Komisijas finanšu instruments LIFE+ (projekta Nr. LIFE 10 INF/EE/108). Baltijas Vides Forums uzņemas pilnu atbildību par šīs publikācijas saturu, un tas neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli.

Parasti šīs vielas pat niecīgā koncentrācijā var radīt nelabvēlīgas sekas. Īpaši bīstamas tās ir svarīgākajos cilvēka attīstības posmos: embrionālās attīstības posmā, zīdaiņa vecumā, agrīnā bērnībā un pusaudžu gados.


• Ar mātes pienu un caur placentu šīs vielas var nonākt arī bērna organismā. Tas ir sevišķi bīstami, jo bērnu hormonālā sistēma vēl nav pilnībā attīstījusies un endokrīnās sistēmas bojātājvielas tai var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu.

1989 Spermas koncentrācija pieaugušiem Francijas vīriešiem (x 106/ml)

• reproduktīvās sistēmas traucējumiem, piemēram, spermas kvalitātes pasliktināšanos, pāragru pubertāti meitenēm, • izmaiņām smadzeņu attīstībā, izraisot, piemēram, Alcheimera vai Parkinsona slimību,

Zinātnieki atklājuši, ka saslimšanu, kas tiek saistītas ar endokrīnās sistēmas bojātājvielām, skaits pasaulē arvien pieaug.

Ķīmiskā viela

3,1

5,3

+70%

Somija

1,6

3,7

+131%

Avots: Chia et al.(2010) *Saslimstības rādītājs: jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju gadā

Meitenēm un zēniem agrāk iestājas pubertāte Meitenes

Zēni

1991-93

10,9 gadi

11,9 gadi

2006-08

9,9 gadi

11,6 gadi

Avots: Askglaede et al. (2009); Sorensen et al. (2010) Avots: “Om varor som faror – om en hållbar kemikaliepoliti”; Mikael Karlsson, European Environmental Bureau

Pielietojums produktos

Bisfenols A (BPA)

Produktos, kas izgatavoti no plastmasas (bērnu pudelītēs un knupīšos, kožamajos riņķos, pārtikas iepakojumā), metāla bundžu iekšējā pārklājumā, polikarbonāta plastmasas traukos, kas paredzēti lietošanai mikroviļņu krāsnīs; datoros, kompaktdiskos, mobilos tālruņos, cepamajā papīrā, papīra dvieļos un tualetes papīrā no otrreiz pārstrādātajiem materiāliem, medicīnas aprīkojumā, zobu plombās, lakās, līmēs, nagu lakās

Ftalāti (DEHP, BBP, DBP, DINP, DIDP, DIBP, DEP, DHP, DCHP, DNOP)

Polivinilhlorīda (PVH) plastmasā, auto detaļās, būvmateriālos, PVH grīdas segumos, mēbelēs, bērnu piepūšamajos baseinos un citos līdzīgos produktos, peldaprīkojumā, kosmētikā, apavos, lietusmēteļos, medicīnas aprīkojumā, tipogrāfijas krāsās, līmēs, lakās, sporta precēs, mīkstajās plastmasas rotaļlietās, elektriskajos kabeļos, mazgāšanas līdzekļos

Nonilfenoli (nonilfenolu grupa, p-nonilfenols, 4-nonilfenols)

Kā ražošanas procesu atlikumi/piesārņojums tekstilizstrādājumos un apģērbā; pārtikas iepakojumā, rotaļlietās un grīdas segumos, dezinfekcijas līdzekļos, pesticīdos, sienas krāsās

Oktilfenoli (4-oktilfenols, 4-tertoktilfenols)

Audumos, riepās, lauksaimniecības produktos, elektroinstalāciju izolācijas materiālos; lakās, tipogrāfijas krāsās, ūdens bāzes krāsās

Parabēni (propilparabēns, butilparabēns)

Personīgās higiēnas produktos, kosmētikā, bērnu, medikamentos, pārtikā, tabakā

Benzofenons-3 (oksibenzons), 3- benzilidēna kampars, 4metilbenzilidēna kampars, 4,4-dihidoksibenzofenons, benzofenons, etilheksilmetoksicinamāts

Kosmētikā

Bromētie liesmu slāpētāji (penta-, okta- un deka-BDE)

Elektroniskajās ierīcēs, paklājos, spilvenos, krāsās, mēbeļu polsterējumā, virtuves ierīcēs, tekstilizstrādājumos

49,9

Zviedrija

• diabētu, • ļaundabīgiem audzējiem, piemēram, krūts, prostatas un sēklinieku vēzi.

73,6

Aizvien vairāk vīriešu saslimst ar sēklinieku vēzi

• astmu, • aptaukošanos,

2005

Avots: Rolland et al. (2013)

Kādu kaitējumu var nodarīt endokrīnās sistēmas bojātājvielas? Šīs vielas tiek saistītas ar daudzām nopietnām veselības problēmām:

Šobrīd ir zināmas vairāk nekā 200 endokrīnās sistēmas bojātājvielas. Lūk, dažās no tām!

Izmaiņas

• No tādām ikdienas precēm kā mēbeles, elektroniskās iekārtas, kosmētika u.c. šīs vielas var nonākt iekštelpu gaisā un putekļos, ar kuriem cilvēks katru dienu saskaras.

Samazinās spermas koncentrācija

1998-2002 Saslimstības rādītājs*

• Organismā tās var nonākt no apkārtējās vides (ūdens, gaisa, augsnes, putekļiem), kā arī ar uzņemto pārtiku, kur šīs vielas mēdz uzkrāties.

Kuras vielas bojā endokrīno sistēmu un kur tās sastopamas?

1973-1977 Saslimstības rādītājs*

Kā iedzīvotāji saskaras ar endokrīnās sistēmas bojātājvielām?

Atsevišķas endokrīnās sistēmas bojātājvielas ir ierobežotas vai aizliegtas noteiktos produktos. Piemēram, Eiropas Savienībā (turpmāk ES) vairs nav atļauts ražot un tirgot bērnu pudelītes, kuras satur bisfenolu A. Ir ierobežota arī vairāku ftalātu - DEHP, BBP un DBP izmantošana rotaļlietās.

ES tirgū pilnībā aizliegts izmantot okta-, penta-bromētos difenilēterus kā liesmu slāpētājus. Tomēr lielākā daļa endokrīnās sistēmas bojātājvielu joprojām tiek plaši izmantota ikdienas produktos.


• Ar mātes pienu un caur placentu šīs vielas var nonākt arī bērna organismā. Tas ir sevišķi bīstami, jo bērnu hormonālā sistēma vēl nav pilnībā attīstījusies un endokrīnās sistēmas bojātājvielas tai var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu.

1989 Spermas koncentrācija pieaugušiem Francijas vīriešiem (x 106/ml)

• reproduktīvās sistēmas traucējumiem, piemēram, spermas kvalitātes pasliktināšanos, pāragru pubertāti meitenēm, • izmaiņām smadzeņu attīstībā, izraisot, piemēram, Alcheimera vai Parkinsona slimību,

Zinātnieki atklājuši, ka saslimšanu, kas tiek saistītas ar endokrīnās sistēmas bojātājvielām, skaits pasaulē arvien pieaug.

Ķīmiskā viela

3,1

5,3

+70%

Somija

1,6

3,7

+131%

Avots: Chia et al.(2010) *Saslimstības rādītājs: jauni saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju gadā

Meitenēm un zēniem agrāk iestājas pubertāte Meitenes

Zēni

1991-93

10,9 gadi

11,9 gadi

2006-08

9,9 gadi

11,6 gadi

Avots: Askglaede et al. (2009); Sorensen et al. (2010) Avots: “Om varor som faror – om en hållbar kemikaliepoliti”; Mikael Karlsson, European Environmental Bureau

Pielietojums produktos

Bisfenols A (BPA)

Produktos, kas izgatavoti no plastmasas (bērnu pudelītēs un knupīšos, kožamajos riņķos, pārtikas iepakojumā), metāla bundžu iekšējā pārklājumā, polikarbonāta plastmasas traukos, kas paredzēti lietošanai mikroviļņu krāsnīs; datoros, kompaktdiskos, mobilos tālruņos, cepamajā papīrā, papīra dvieļos un tualetes papīrā no otrreiz pārstrādātajiem materiāliem, medicīnas aprīkojumā, zobu plombās, lakās, līmēs, nagu lakās

Ftalāti (DEHP, BBP, DBP, DINP, DIDP, DIBP, DEP, DHP, DCHP, DNOP)

Polivinilhlorīda (PVH) plastmasā, auto detaļās, būvmateriālos, PVH grīdas segumos, mēbelēs, bērnu piepūšamajos baseinos un citos līdzīgos produktos, peldaprīkojumā, kosmētikā, apavos, lietusmēteļos, medicīnas aprīkojumā, tipogrāfijas krāsās, līmēs, lakās, sporta precēs, mīkstajās plastmasas rotaļlietās, elektriskajos kabeļos, mazgāšanas līdzekļos

Nonilfenoli (nonilfenolu grupa, p-nonilfenols, 4-nonilfenols)

Kā ražošanas procesu atlikumi/piesārņojums tekstilizstrādājumos un apģērbā; pārtikas iepakojumā, rotaļlietās un grīdas segumos, dezinfekcijas līdzekļos, pesticīdos, sienas krāsās

Oktilfenoli (4-oktilfenols, 4-tertoktilfenols)

Audumos, riepās, lauksaimniecības produktos, elektroinstalāciju izolācijas materiālos; lakās, tipogrāfijas krāsās, ūdens bāzes krāsās

Parabēni (propilparabēns, butilparabēns)

Personīgās higiēnas produktos, kosmētikā, bērnu, medikamentos, pārtikā, tabakā

Benzofenons-3 (oksibenzons), 3- benzilidēna kampars, 4metilbenzilidēna kampars, 4,4-dihidoksibenzofenons, benzofenons, etilheksilmetoksicinamāts

Kosmētikā

Bromētie liesmu slāpētāji (penta-, okta- un deka-BDE)

Elektroniskajās ierīcēs, paklājos, spilvenos, krāsās, mēbeļu polsterējumā, virtuves ierīcēs, tekstilizstrādājumos

49,9

Zviedrija

• diabētu, • ļaundabīgiem audzējiem, piemēram, krūts, prostatas un sēklinieku vēzi.

73,6

Aizvien vairāk vīriešu saslimst ar sēklinieku vēzi

• astmu, • aptaukošanos,

2005

Avots: Rolland et al. (2013)

Kādu kaitējumu var nodarīt endokrīnās sistēmas bojātājvielas? Šīs vielas tiek saistītas ar daudzām nopietnām veselības problēmām:

Šobrīd ir zināmas vairāk nekā 200 endokrīnās sistēmas bojātājvielas. Lūk, dažās no tām!

Izmaiņas

• No tādām ikdienas precēm kā mēbeles, elektroniskās iekārtas, kosmētika u.c. šīs vielas var nonākt iekštelpu gaisā un putekļos, ar kuriem cilvēks katru dienu saskaras.

Samazinās spermas koncentrācija

1998-2002 Saslimstības rādītājs*

• Organismā tās var nonākt no apkārtējās vides (ūdens, gaisa, augsnes, putekļiem), kā arī ar uzņemto pārtiku, kur šīs vielas mēdz uzkrāties.

Kuras vielas bojā endokrīno sistēmu un kur tās sastopamas?

1973-1977 Saslimstības rādītājs*

Kā iedzīvotāji saskaras ar endokrīnās sistēmas bojātājvielām?

Atsevišķas endokrīnās sistēmas bojātājvielas ir ierobežotas vai aizliegtas noteiktos produktos. Piemēram, Eiropas Savienībā (turpmāk ES) vairs nav atļauts ražot un tirgot bērnu pudelītes, kuras satur bisfenolu A. Ir ierobežota arī vairāku ftalātu - DEHP, BBP un DBP izmantošana rotaļlietās.

ES tirgū pilnībā aizliegts izmantot okta-, penta-bromētos difenilēterus kā liesmu slāpētājus. Tomēr lielākā daļa endokrīnās sistēmas bojātājvielu joprojām tiek plaši izmantota ikdienas produktos.


Eiropas Savienībā joprojām nav kritēriju, kas ļautu noteikt endokrīnās sistēmas bojātājvielas.

Kas būtu jādara politiķiem un politikas plānotājiem? • Ievērojot piesardzības principu, jāīsteno pasākumi, kas samazinātu iedzīvotāju risku, saskaroties ar endokrīnās sistēmas bojātājvielām. Piemēram, jānodrošina, lai uz ikdienas precēm ražotājiem būtu saprotamā veidā jānorāda, vai tie satur endokrīnās sistēmas bojātājvielas, tādējādi dodot iespēju iedzīvotājiem veikt viņu veselībai nekaitīgāku izvēli. • Steidzami ES līmenī jāvienojas par kritērijiem, kas ļautu noteikt endokrīnās sistēmas bojātājvielas. • Normatīvajos aktos jāparedz prasības un pasākumi, kas samazinātu endokrīnās sistēmas bojātājvielu izmantošanu un iedzīvotāju saskarsmi ar šīm vielām. Likumdošanas izmaiņām jāaptver visas iespējamās produktu grupas, ar kurām iedzīvotāji ikdienā saskaras – sākot no kosmētikas un beidzot ar mēbelēm.

Endokrīnās sistēmas bojātājvielas – jārīkojas nekavējoties

• Jārosina visu zināmo endokrīnās sistēmas bojātājvielu iekļaušanu Kandidātvielu sarakstā, un jāattiecina uz šīm vielām REACH autorizācijas prasības nepiemērojot noteiktus koncentrācijas limitus, jo šīs vielas var izraisīt negatīvus efektus jau ļoti zemās koncentrācijas. • Klasifikācijas un marķēšanas regulā jāiekļauj atsevišķa klasifikācija endokrīnās sistēmas bojātājvielām. • Jāpalielina finansējums pētniecībai, kas ļautu apzināt visus iespējamos ar endokrīnās sistēmas bojātājvielām saistītos riskus.

Kas ir endokrīnās sistēmas bojātājvielas? Endokrīnās sistēmas bojātājvielas ir cilvēka organismam svešas vielas vai to maisījumi, kas izmaina cilvēka smalkākās - endokrīnās sistēmas funkcijas, nopietni apdraudot konkrētā cilvēka un arī tā pēcnācēju veselību. Šīs vielas izjauc hormonālo līdzsvaru organismā vai arī ierosina kādus organisma procesus neīstajā dzīves cikla posmā.

Brošūra sagatavota un izdota projekta „Baltijas informēšanas kampaņa par bīstamajām vielām“ (BaltInfoHaz) ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Komisijas finanšu instruments LIFE+ (projekta Nr. LIFE 10 INF/EE/108). Baltijas Vides Forums uzņemas pilnu atbildību par šīs publikācijas saturu, un tas neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli.

Parasti šīs vielas pat niecīgā koncentrācijā var radīt nelabvēlīgas sekas. Īpaši bīstamas tās ir svarīgākajos cilvēka attīstības posmos: embrionālās attīstības posmā, zīdaiņa vecumā, agrīnā bērnībā un pusaudžu gados.


Endokrīnas sistēmas bojātājvielas - jārīkojas nekavējoties