Issuu on Google+

NOVEMBRIS 2013

SP

NR. 3 (21)

FORMĀTS

Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes ikmēneša informatīvais izdevums

Hip-hip-urrā! PIRMSSESIJAS NAKTS — PĀRSTEIGUMU NAKTS Korespondente: KRISTĪNE JANKOVKSA

Foto: no interneta resursiem

Korespondente: LAUMA BĒRZIŅA

Foto: SANTA KOZLOVA

Aizvadītajā piektdienā Mākslas centrā Totaldobže norisinājās Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes 15 gadu jubilejas svinības, kurās, kā jau kārtīgā padsmitnieku ballītē, neiztika bez dančiem, sveicējiem, priekšnesumiem un jautrības. Uz svinībām bija ieradušies gan esošie BAT SP biedri, gan vecbiedri un goda biedri, kas dalījās savās atmiņās par piedzīvotu pašpārvaldē 15 gadu garumā. Starplaikos viesus priecēja dažādi priekšnesumi – ar aizkustinošu uzstāšanos elpu aizrāva Elīna Eglīte, kas izpildīja divas dziesmas, ar rotaļīgu šovu uzstājās breikeri no „Soul city breakers’’ un Rihards ar Anitu, savukārt estētisku baudījumu sagādāja dejotāji Jānis Pētersons un Amanda Dolgā. Par īstu ballītes sajūtu un kāju kustināšanu mūzikas ritmos parūpējās grupa „Paldies par dejām!”. Vakara gaitā bija iespējams nofotografēties fotostūrī, lai BAT SP īpašās dienas emocijas saglabātos ne tikai atmiņās, bet arī krāsainās bildēs. Studējošo pašpārvaldi bija ieradusies sveikt gan Biznesa augstskolas Turība vadība, tai skaitā Turība Valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis, gan citu augstskolu studējošo pašpārvaldes, kas sveica BAT SP, daloties savās atmiņās par sadarbību ar Turības pašpārvaldi. Arī pati pašpārvalde pateicās saviem ilggadējajiem atbalstītājiem, tādējādi uzsverot to, cik nozīmīga pašpārvaldes darbībā ir sadarbība. Kā jau ballītē, neiztika arī bez uzkodu galda. Par tām bija parūpējusies mūsu pašu ēdnīca „Nīke”, savukārt lielo BAT SP 15 kūku bija sarūpējusi AS „Swedbank” – skanot dziesmām, tā tika ienesta zālē, tādējādi šos skaistos svētku padarot vēl īpašākus. BAT SP saka lielu paldies visiem viesiem un atbalstītājiem, kas palīdzēja šīs svinības noorganizēt tā, lai par tām runātu vēl vismaz 15 gadus. Paldies AS „Swedbank”, Fazer un Livonia.lv („Mežezers”) un Ādažu čipsiem!

Esi attapīgāks, student, un šogad sesiju apmāni ar cirka izrādes cienīgiem trikiem! Laiks skrien vēja spārniem, un līdz sesijai atlicis pavisam nedaudz - nepilns mēnesis. Vai esi tai gatavs? Pirms ķeries klāt grāmatu kalniem un enerģijas dzērienu krājumiem, noteikti izmanto izdevību un 21.novembrī no plkst. 19.00 līdz 03.00 dodies uz „Fantasy Park’’, kur arī šogad notiks īsts sesijas ieskandināšanas pasākums. Par pārsteigumiem būs padomāts, bet ko vari darīt Tu? Noteikti atver sava skapja durvis un jau laicīgi izvēlies savu košāku apģērba gabalu vai kādu krāsainu aksesuāru un esi kaujas gatavībā! Cirks taču nav joka lieta, vai ne? Pasākuma laikā ikvienam būs iespēja piedalīties dažādos konkursos, komandu aktivitātēs, iemūžināt krāsainus mirkļus fotostūrī un izkustināt gurnus mūzikas skaņās, par ko šogad parūpēsies Dj Duckee. Protams, nemainīgi arī šogad varēsi kopā ar draugiem iemēģināt boulinga bumbas un sacensties precizitātē, spēlējot biljardu! Tas viss un vēl citi pārsteigumi jau pavisam drīz! Tiekamies jau 21.novembrī!

1


Redaktores sleja UN KAD LAPAS NO KOKIEM NOBIRUŠAS... Redaktore: LAUMA BĒRZIŅA Foto: SANTA KOZLOVA

Atskats

AKADĒMISKAIS MĒNESIS TURĪBĀ AIZVADĪTS

Korespondente: SANDA BEMBERE

... paveras pavisam cits skats uz dzīvi – debesis šķiet daudz plašāk vaļā, un zvaigznes naksnīgajos un saltajos vakaros mirdz ar vēl nebijušu spožumu. Novembri varētu uzskatīt par gada tumšāko, drūmāko mēnesi, jo nakts ir kļuvusi garāka par dienu, bet balto sniega kupenu, kas visu padara gaišāku un dod cerību, vēl nav. Novembrī Turības studenti saprot vienu – pirmais semestris tūlīt, tūlīt galā un sesija jau klauvē pie durvīm. Dienas taps par naktīm un naktis par dienām jebšu studenta dzīve ieies ik-semestra sesijas ritmā ar devīzi: „Labāk vēlu nekā nekad!’’ Pierakstu kaudzes, špikeru lapiņas un dažnedažādas alternatīvas, kā iegaumēt tik daudz un vienlaicīgi. Cerams, ka pēc vieslekcijas par laika plānošanu, šis sesijas laiks Tev būs daudz līdzsvarotāks ierastā laika trūkuma dēļ. Sāc gatavoties sesijai jau laicīgi! Bet, pirms vēl sesija sākusies, gan Tevi, gan mani sagaida viens ļoti uzmundrinošs pasākums – Pirmssesijas nakts. Jau otro gadu pēc kārtas studenti ziemas sesiju varēs uzsākt ar kopīgu atpūtu boulinga un izklaides centrā „Fantasy Park”. Šoreiz pasākuma tēma – CIRKS! Esi gatavs trikiem un stiķiem! Ja reiz runājam par pasākumiem, kā jau būsi noteikti pamanījis, oktobrī Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvalde svinēja savas pastāvēšanas 15 gadu jubileju. Pasākums izvērtās patiešām sirsnīgs, kā arī raisīja pārdomas – kā būtu, ja nebūtu? Nebūtu Studējošo pašpārvaldes... Nebūtu „SP Formāta” un visu pašpārvaldes biedru vienā kopumā – vai maz to dzīves, kas iesaistījušies BAT SP, būtu tādas pašas, vai būtu sastapti tie cilvēki, ar kuriem šobrīd darbojamies kopā dažādos projektos? Iespējams, ka jā, iespējams, ka nē. Viennozīmīgi var teikt MILZĪGU PALDIES studentiem pirms 15 gadiem par iniciatīvu veidot pašiem savu pašpārvaldi! Turpinot tēmu par pasākumiem un dzimšanas dienām, novembris ir arī tas gada mēnesis, kad Latvija svin savu dzimšanas dienu. Arī šogad novembrī piespraudīsim sarkanbaltsarkanās lentītes pie apģērba, tādējādi paužot cieņu un lepnumu par savu dzimto zemi. Nekur nav tik labi kā mājās. Par godu Latvijas svētkiem arī šogad gan Rīgā, gan citviet reģionos būs svētku programmas ar dažādiem kultūras pasākumiem. Iesaku apmeklēt Gaismas festivālu „Staro Rīga” – tas ir TAS GAIŠUMS, kas novembrī nepieciešams, tās „debesis”, cits skatpunkts uz lietām – prast saredzēt skaisto tajā, kam ikdienas steigā paskrienam garām. Ēkas, ielas, fasādes un tilti tie paši, tikai uzsvērts kas cits. Nu, lūk, oktobris būs „atskatīts’’, novembris „priekšskatīts’’, bet turpinājumā jau decembris... Lai viss izdodas!

2

Foto: DĀRTA JAKOVICKA, RAIVIS LINDIŠS

Kā jau ierasts, oktobris ir tas mēnesis, kad Biznesa augstskolā Turība ikvienam studentam ir iespēja apmeklēt daudzus un dažādus pasākumus, tai skaitā, konkursus un vieslekcijas, kas jo īpaši vērstas uz akadēmisko zināšanu papildināšanu un atsvaidzināšanu. Jau 7. oktobrī norisinājās ZOOM(s) – seminārs, kas pulcēja tos studentus, kas sapņo par studijām ārzemēs, un tos, kas šo prieku jau ir izbaudījuši. Pieredzes stāsti, jautri atgadījumi, programmas piedāvātās iespējas un informācija par visu, kas jādara, lai iegūtu dotos neaizmirstamā piedzīvojumā. 8. oktobrī notika Agneses Bobovičas vieslekcija „Vai privātums informācijas laikmetā ir miris?”, kurā tika runāts par to, cik droši mēs varam būt par to, ka mūsu personiskā informācija un dati internetā ir aizsargāta. Savukārt jau pēc nedēļas, 15. oktobrī, norisinājās Rutas Siliņas vieslekcija par krīzes komunikāciju. Tajā daudzi topošie un jau esošie profesionāļi varēja uzzināt vairāk par to, kā rīkoties krīzes situācijā, lai netiktu bojāta uzņēmuma reputācija. Kā ierasts, arī šogad norisinājās „Learn English’’ turnīrs. 22. oktobrī finālā piedalījās 18 dalībnieki. Katram bija jāuzstājas ar runu par vienu no piedāvātajām tēmām. Par labāko tika atzīta Viktorija Rudzīte, kura saņēma Amazon kindle 5 e-grāmatu lasītāju, bet otrās un trešās vietas laureāti Liene Zvirbule un Jānis Lietavietis savā īpašumā ieguva Jāņa Rozes grāmatnīcas dāvanu kartes. Vieslekcija „Kas jāņem vērā, uzsākot eksportu?” notika 28. oktobrī, to pasniedza Inga Valdmane, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Vecākā projektu vadītāja pārtikas nozarē. Uz šo lekciju sarosījās visi tie uzņēmējdarbības studenti, kuri sapņo par sava uzņēmuma paplašināšanos arī ārpus Latvijas. Pēdējais, taču ne mazsvarīgākais Akadēmiskā mēneša pasākums oktobrī ir „Erudīts’’, kas notika 29. oktobrī. Konkursa 5 kārtās, kurā kopumā piedalījās 8 komandas, tika noskaidroti paši erudītākie Turības studenti. Uzvaras laurus konkursā plūca komanda ar nosaukumu „Viziņš”. Tieši tik raibi un krāsaini tika aizvadīts Akadēmiskais mēnesis Turībā. Cerams, ka arī Tu iesaistījies dažādās aktivitātēs un ieguvi jaunas un vērtīgas zināšanas, kas noderēs turpmāk Tavā profesionālajā karjerā!

Novembris—Latvijas mēnesis ES LEPOJOS, JO IR PAR KO! Korespondentes ILZE GASIŅA

Foto: no interneta resursiem

Novembris… Mēnesis, kurš ienes aukstumu, un tumšais laiks var sākties. Novembris ir viens no tiem mēnešiem, kuru mēs cenšamies piepildīt ar sveču gaismu. Pati jau esmu papildinājusi savus gaismas krājumus, īpaša vieta ir svecei ar sarkanbaltsarkano karogu uz tās, jo novembris ir Latvijas mēnesis. Nevēlos šoreiz stāstīt par pasākumiem, kas kur notiks un kur nu obligāti jābūt, bet gan atgādināt, cik bagāti mēs esam, ar ko tik mēs varam lepoties. Mans vislielākais lepnums ir mana ģimene, uzskatu, ka katram tā jātur sirdī kā vissvētākais, neatkarīgi no tā, cik liela tā būtu. Tieši šī vērtība jau no bērnības manī ir ieaudzinājusi to, ar ko lepoties un neteikšu, ka tas tāpēc, ka vecāki bija paraugpilsoņi, nebūt nē, bet tieši nepiespiestais atklātums radīja vēlmi pēc patiesām vērtībām, kuras nav jāpelna un jāpērk. Katru reizi, kad noklausos ziņas, es lepojos, ka dzīvoju tieši šeit – Latvijā. Mums nav ne vulkānu, ne zemestrīču, milzu plūdu vai tādu nežēlīgu karstumu viļņu, ka izceļas neapvaldāmi meža ugunsgrēki. Mēs neatrodamies nabadzīgāko valstu TOP 3 un savu viedokli varam paust pavisam brīvi. Ik gadu acis un garu varam priecēt ar krāšņo rudeni, kas apglezno Latviju, lutināt ķermeni ar peldi jūrā un laiskošanos jūrmalas smiltiņās vasarā. Mums nav jāmēro milzīgi gaisa gabali, lai izbaudītu sniegu un ziemas priekus, un ar bērna prieku acīs varam gaidīt pavasari un lūkoties, kā viss mostas no miega. Es lepojos ar latviešiem, it īpaši ar tiem, kas nedomāja par sevi, kad bija jādomā par brīvu Latviju. Pār vaigiem rit asaras, kad redzu, ka mēs – tieši mēs! – tik skaitā mazā valsts spējam darīt TIK lielas lietas. LATVIJA! Tieši šim vārdam izskanot pasaules arēnā, mūsu gars tūkstoš kārtojas. Kas ir pats galvenais – es lepojos, ka izvēlējos piedzimt Latvijā – visskaistākajā vietā uz zemes! Mums nav iemesla gausties un čīkstēt, jo, ja mana vecmāmiņa, kurai ir 80 gadu, katru rītu ceļas ar smaidu sejā un priecājas par katru dienu, nedomājot par to, ko savā dzīvē piedzīvojusi, mēs arī to varam Lepojies un dzīve pavisam citādākās krāsās lāsosies!


Absolventa stāsts RENĀRS LIEPIŅŠ: REKLĀMA – CITĀDĀK PATEIKTA PATIESĪBA Korespondente: LĀSMA LĪDAKA

CEĻO APKĀRT PASAULEI!

Foto: OTO GODFREY

Renārs Liepiņš, Biznesa augstskolas Turība Sabiedrisko attiecību fakultātes absolvents, strādā vienā no pasaulē un Latvijā ietekmīgākajām reklāmas aģentūrām DDB Latvija, kurā ieņem radošā direktora amatu. Projekti, pie kuriem Renārs strādājis, ieguvuši augstus apbalvojumus gan Adwards radošajā festivālā Latvijā, gan Kijevas reklāmas festivālā, tāpat arī Golden Hammer festivālā, taču visaugstākais sasniegums ir nesen Kannu reklāmas festivālā iegūtā bronzas lauva. Vai uz darbu ej ar prieku? Jā. Tas prieks gan ir mainīgs. Laikam ejot, es priecājos par dažādām lietām. Iespējams, pirms laika priecājos par kaut ko vienu, bet tagad par ko citu. Bet tas joprojām ir uzskatāms par prieku visklasiskākajā veidā. Cik ilgi Tu strādā DDB? Sāku eksperimentālā kārtā, kad biju vēl pavisam zaļš. Šeit nostrādāju 3,5 gadus, tad apaļu gadu pavadīju ASV, strādājot nelielā, taču jaudīgā reklāmas aģentūrā Mistress. Tagad esmu atgriezies mājās un DDB strādāju jau četrus mēnešus. Kāda ir Tava ikdiena? Ir divi posmi. Viens – radošo ideju izdomāšana. Otrais – šo ideju virzīšana. Tas nozīmē, ka strādāju pie tā sauktās ideju „ģenerēšanas’’, savukārt vēlāk viss turpinās ar šo ideju īstenošanu dzīvē, tajā skaitā ar šo ideju pārdošanu klientam. Amerikā guvu citādāku pieredzi. Tur darbojos, kā radošais jeb nozares terminos runājot art director, kā radošās komandas sastāvdaļa. Mans uzdevums bija darboties ideju ģenerēšanas posmā. Ar atlasi un īstenošanu nodarbojās radošie direktori. Latvijā ir citi mērogi, tādēļ mums ļoti bieži cilvēki dara daudz vairāk. Bet tas man sagādā prieku, tādēļ arī mēs latvieši mākam daudz vairāk! Kā notiek šo ideju koordinēšana? Viss sākas tiekoties ar klientu. Noskaidrojam to, kas klientam nepieciešams, kas ir produkts. Tiek veidota stratēģija, kas ietver datu apstrādi, tiek izskatīti pētījumu dati par zīmolu, par auditoriju, par konkurentiem. Respektīvi, tiek noteikta komunikācijas un ziņas tonalitāte. Tad tiek slēgti klāt radošie, kuri domā idejas – scenārijus TV klipam, radio klipiem, idejas plakātiem, digitālajiem risinājumiem u.c. Šis „kas? ko? kur?” lauks ir būtībā tas, ko daru es. Vai taisnība, ka sievietēm nevajadzētu strādāt reklāmas nozarē, jo darbs ir kā uz adatām? Nepiekrītu. Tendence pasaulē rāda to, ka šis ir pārmaiņu laiks, kad sievietes aizvien biežāk ieņem vadošos amatus. Reklāma nav izņēmums. Sieviešu īpatsvars DDB Latvija ir lielāks, tāpēc mēs (vīrieši) jūtamies apdraudēti. (Smejas) Lasīju kādu interviju ar Tevi un tur teici, ka vēlies doties uz Hamburgu un tur turpināt papildināt savu gudrības bagāžu. Vai Tev tas ir izdevies? Hamburgā ir laba reklāmas skola – ja man būtu iespēja turp doties, es noteikti to darītu. Latvijas Art Directors Club pirms pāris gadiem bija radījuši eksperimentu – reklāmas skolu. Tā bija tāda nosacīta mācību iestāde jeb kurss pilnīgi ar reklāmu nesaistītiem cilvēkiem, kāds biju es. Pamanījos izturēt atlasi un šajā skolā iekļūt – tas bija tas pirmais lielais grūdiens, kāpēc nokļuvu reklāmā. Mēs, kādi 10 skolēni, braukājām pa reklāmas aģentūrām, mācījāmies par to, ko dara tekstu autors, ko dara mākslinieks, ko dizainers. Nepārtraukti domājām idejas, mācījāmies tās saprast un atlasīt. Esmu dzirdējis, ka šo skolu plāno atjaunot, tādēļ tiem, kas apsver domu kādreiz strādāt reklāmā – iesaku pasekot līdzi notiekošajam nozarē. Ir kaut kādi mehānismi, kā var nonākt pie lieliskas idejas, taču tas nestrādā vienmēr. Joprojām pie katra projekta mēdzu sajusties kā pirmklasnieks, jo nekad nav iespējams zināt, ar ko viss beigsies. Personīgi man visvieglāk pie idejas nonākt tad, ja klausos ļoti lēnu un neaktīvu mūziku. Tad attiecīgi jautājums, vai tas, ko Tu mācījies augstskolā, Tev noder, vai viss tiek apgūts caur praksi? Man bija tā izdevība mācīties un strādāt. Pa dienu es strādāju, pēc darba mācījos. Man bija iespēja salīdzināt, kas notiek. Turībā ir daudz pasniedzēju, kuri labi orientējas reklāmas nozarē un ir bijis interesanti ar viņiem aprunāties, kā viņi redz šo nozari un kāds ir viņu viedoklis par to, kas notiek. Kāda ir pati labākā reklāmas kampaņa, pie kuras esi strādājis? Prātā nāk veiksmīgākās, kas ir bijušas. Jocīgi, ka tā nav aģentūrā veidota reklāma. Mēs ar četriem draugiem, bijušajiem kolēģiem, reizēm pēc darba satiekamies uz alu un breinstormojot esam šo to izdomājuši. Šo mūsu apvienību sauc „PIKA”, ar kuru entuziasma pēc esam izveidojuši pāris projektus. Viens ir „Lemberga seifs”, kas radās lielās Aivara Lemberga seifa ažiotāžas laikā, kad KNAB četras dienas nespēja uzlauzt viņa seifu. Ātri internetā uzkodējām mājaslapu, kur cilvēki paši varēja atminēt šo paroli teju divās minūtēs. Tāds joks vien bija, bet tas aizgāja tik tālu, ka Adwards reklāmas festivālā ieguvām otro vietu digitālajā kategorijā, Kijevas reklāmas festivālā dabūjām pirmo vietu, Golden Hammer ieguvām pirmo vietu. Nākošais projekts – „Velofenders’’, kuru kopā veidojām ar Voldemāru Dūdumu, – tas ir bijis līdz šim veiksmīgākais. Ar to mēs pirms pāris mēnešiem Kannu reklāmas festivālā ieguvām bronzas lauvu digitālajā PR kategorijā. Mēroga ziņā tas ir tāpat, kā iegūt reklāmas olimpisko bronzu. Latvijā šāda balva bez mums ir tikai Ērikam Stendzeniekam. Ar šo pašu projektu ieguvām arī Grand Prix Adwards festivālā. Tas viss ar darbiem, kuri nav radīti klientam un kurus nav radījusi aģentūra. Kāda superspēja Tev noderētu strādājot reklāmas biznesā? Reklāmas nozare ir tāda, kurā jebkāda superspēja noder. Pilnīgi jebkas. Tā ir lieliska vieta, kur strādāt cilvēkiem, kuri līdz galam nemāk neko, bet tajā pašā laikā māk nedaudz no visa. Tikai te gadās tā, ka reklāma automašīnai beidzas ar stāstu par, piemēram, gadalaikiem vai sieviešu kosmētiku. Kaut kādā veidā notiek korelācija ar patiesībām. Uzskatu, ka reklāma ir savādāk pateikta patiesība.

“LATVIJĀ IR CITI MĒROGI, TĀDĒĻ MUMS ĻOTI BIEŽI CILVĒKI DARA DAUDZ VAIRĀK. BET TAS MAN SAGĀDĀ PRIEKU, TĀDĒĻ ARĪ MĒS LATVIEŠI MĀKAM DAUDZ VAIRĀK!”

Korespondente: GUNDA ZVIEDRE

Hei, hei, visiem aktīvajiem un varbūt ne tik aktīvajiem atkal ir radusies izdevība piedalīties pasākumu vadības studentu rīkotajās ikgadējās netradicionālajās sporta spēlēs „Apkārt pasaulei”! Nāc un piedalies, jau 14. novembrī no plkst. 11.00 līdz 14.00 Turības sporta zālē Tev būs izdevība 3 stundās apceļot pasauli: prasmīgi orientēties skolas gaiteņos un cīnīties ar acteku dieviem par zelta iegūšanu, meditēt kopā ar indiāņiem Ziemeļamerikā, laisties mežonīgās dejās Āfrikā, izmēģināt tradicionālo Āzij-Austrālijpingpong-bumerangu, iejusties tukāna ādā Dienvidamerikā, papusdienot Antarktīdā. Pasākumu vadības 2. kursa studenti aicina veidot komandu 4 – 6 cilvēku sastāvā, kurā ir vismaz 2 meitenes. Vientuļajiem Herkulesiem un izveicīgajām Afroditēm arī nevajadzētu saskumt, jo ir sagatavotas arī individuālās aktivitātes: ikvienam būs iespēja izmēģināt kovboja laso siešanu, laisties limbo ritmos, uzcelt Gizas piramīdu, paspēlēt aborigēnu riču-raču, ceļot kopā ar zinātkāro Turīti, lēkāt kā īstam britam pār peļķēm. Piesaki savu komandu līdz 13. novembra 23:59, rakstot uz e-pastu gunda.zviedre@gmail.com, ziņojumā norādot komandas nosaukumu, komandas kapteiņa un citu dalībnieku vārdus un uzvārdus, kontaktinformāciju. Pasākums ir bez maksas. Pasākumu atbalsta: Nīke, Ādažu čipši, Weekendbox, Fazer, Fantasy park, Redbull. Tavi Lietišķo un rekreatīvo pasākumu vadības 2. kursa studenti

3


Koju stāsti. Remonts Agnese Pumpure @Aagneze Mani virziena biedri mani tik fantastiski uzlādē, katru reizi pēc sēdes jūtos nevis nogurusi, bet enerģijas pilna darboties vēl un vēl. @BATSP RTU SP @RTUSP Tikko saņēmām superielūgumu no @BATSP. Noteikti dosimies ciemos jūsu 25. oktobra svētkos! :) Dagnija Dumbrovska @DagnijaD Tikko saņēmu patīkamu pārsteigumu no savas mīļas @BATSP :) :):) Ielūgumu uz BAT SP 15 gadu jubileju!!! Cik jauki! Kristīne Tillere @kristiine_t Arī mans ielūgums uz lielo @BATSP balli ir atceļojis pie manis. Tiekamies! :) Madara Rube @MadaraRube Dienas prieks – ar @RutaKarkle saņēmām savus ielūgumus uz @BATSP 15. Balli :) Muchas gracias, amigos! Sintija Segleniece @Sintijaa_S Paldies @RutaSilina par šodien iegūtajām zināšanām krīzes situāciju menedžēšanā un paldies @BATSP par iespēju to visu dzirdēt. :) Angelika Vabule @piparmetrametra #SPFormats 20. numurs – krāsains, vēsturisks un izglītojošs. @BATSP atkal pacentušies, prieks. :) Eleonora Matule @OMG_elly Dodamies uz LSA rīkoto semināru „Pārrunu vadīšana’’. Paldies, @BATSP par info. :)) Angelika Vabule @piparmetrametra Vakar @BATSP finansu sēdītē noskaidrojām ideālā finansista īpašības! #neatlaidība #atbildīgums #uzticīgums u.c. Veiksmi mums visiem! ;) Lauma Bērziņa @lauma_be Nu, ko - šogad nedaudz mainītā sastāvā! :) Pirmās sēdes @BATSP notikušas, divos vārdos - būs SUPERĪGI! #BATSP Kristīne Klāne @kriukshkjis Pirmā @BATSP mārketinga virziena sēde bija superīga! Prieks redzēt daudz jaunu biedru, kuri ir enerģijas pilni! Iedvesmojos. Sabine Balode @sabbinita Beidzot vakar to izdarīju un padarīju savu ikdienu vēl spraigāku un interesantāku. Pievienojos @BATSP! ;) Paula Pajate @PaulaPajate Kamēr mēs mācāmies, citi @Turiba studenti strādā. Labu veiksmi darbā! :)) Aija K. @jeerinjsh Priecē, ka @Turiba ir tik pretimnākoši pasniedzēji! AustrA @Austra_J Šovakar došanās uz Pablo Francisko šovu kopā vēl ar citiem @Turiba studentiem! :) Sabīne Kairēna @SabineKairena Ieplānotā 20 min garā intervija izvērtās par super interesantu pusotru stundu! Mūsu @Turiba internacionālie studenti ir lieliski! :))

4

Korespondente: MONTA VĒTRA

Foto: no interneta resursiem

Kopš pagājušā gada maija Turības jaunatnes tūrisma mītnes jeb vienkārši kopmītņu izskats sāk mainīties. Šogad, ieejot kopmītnēs, skatam paveras košs foajē un piektais stāvs liek justies pavisam patīkami. Man personīgi radās sajūta, ka esmu citā valstī. Tad nu devos gan pie Larisas Zelčas, kura ir kopmītņu vadītājas vietniece, gan pie Turības valdes priekšsēdētāja Alda Baumaņa, lai noskaidrotu kaut ko sīkāk par šīm pārmaiņām. Kāpēc tieši pagājušajā gadā sākās remonts kopmītnēs, kad tika izremontēta puse no piektā stāva? Remonts sākās jau krietni agrāk, gaiteņa krāsošana ir remonta noslēgums. Visas Turības teritorijas mājas ir celtas 60. gados, tāpēc dabiski, lai tās piemērotu mūsdienu tehnoloģijām un arhitektūras stilam, tas remonta process virzās. Pakāpenisks īstermiņa remonts notiek visu laiku – tiek atjaunotas istabas, kāpnes uzturētas kārtībā, jo viesnīca visu laiku tiek ekspluatēta. Pirmais lielais remonts bija šo māju siltināšana. Tika uzlikta siltumizolācija, jauns apmetums, kas maksāja apmēram 100 tūkstošus latu. Nākamais solis bija jumta un bēniņu siltināšana. Tālāk tika ieliktas dažādas instalācijas, ievilkta ugunsdrošības signalizācija un drošības sistēma, un katrs students jau grib bezvada internetu – kur nu bez tā! Vēl tika ievilktas jaunas siltumtrases, kurām tika dota 100 gadu garantija, kā un kas to garantiju pārbaudīs nav zināms, bet, cerams, ka tas būs uz ilgu laiku. Kas ir dizaineris šiem košajiem gaiteņiem? Tā ir Aija Raiba, kura ir ne tikai kopmītņu gaiteņu un foajē, bet visu Turības iekšējā krāsojuma, arī ēdnīcas izstrādātāja. Cik izmaksāja šāds remonts? Precīzi nepateikšu, bet 5. stāva puses un foajē remonts izmaksāja ap 40 – 45 tūkstošiem latu. Vēl datorklasē tika nomainīts kondicionieris, jo iepriekšējais savu laiku bija nokalpojis. Viens stāvs izmaksā ap 50 tūkstošiem latu ar visām iekārtām. Kurš stāvs būs nākamais, kuram tiks veikts remonts? Runājot ar Turības jaunatnes tūrisma mītnes vadītājas vietnieci Larisu Zelču par šo jautājumu, viņa minēja, ka remontēt vajadzētu 2. stāvu, kurš paredzēts Erasmus studentiem. Par šo jautājumu man domas dalās. Ja tiek izremontēts otrais stāvs un kaut kur augšā sākas plūdi, nekas jau nav ideāls, tad viss nāk uz leju un ūdens uz augšu taču netecēs. Tāpēc pastāv risks, ka sabojāsim to, ko esam jau izremontējuši. Jāskatās, kurš stāvs ir vairāk nolietojies, kurā pēdējo reizi ir kaut kas darīts. Ja tiek remontēts 4. stāvs, tad 2. stāvs pie remonta tiks pēc diviem, trim gadiem. Varbūt var remontēt vispirms vienu galu (Baumanis prāto). Tur jāskatās, kā tur ar signalizācijām un video kamerām. Viss ir idejas līmenī. Kad remontu kopmītnēs plāno pabeigt? Rīga nekad nebūs gatava. Ir skaidrs, ka ar visiem tiem trim stāviem divu trīs gadu laikā vajadzētu tikt galā, redzēs, kā ies. Ja būs nepieciešams remontēt kaut ko saistībā ar studiju procesu, tad dabiski, ka viesnīcai būs jāpagaida. Pirmajā vietā ir studiju kvalitāte un otrajā – kopmītņu remonts. Vai īres maksas paaugstināšana saistīta ar remontu? Jā un nē – tā principā ir dzīves dārdzība. Viesnīca nav mūsu peļņas avots. Salīdzinot ar citām kopmītnēm Rīgā, Turībā ir viszemākā īres maksa. Bet no otras puses, kaut vai paskatoties uz visiem maksājumiem – energoresursi, zemes nodoklis visai šai lielajai mājai, minimālās algas, ko saņem darbinieki – cieniet darbiniekus, kas šeit strādā, viņi nekādas grandiozās algas nesaņem – tas viss pamazām rāpjas uz augšu. Bet tīri intuitīvi, ja viena puse ceļas uz augšu, tad otra tai līdzi. Cik viss lielais kopmītņu remonts izmaksā? Precīzi nevarēšu pateikt, bet apmēram 400 tūkstošus latu. Nu tagad jau viss jārēķina eiro, tad tas pārsniegs pus miljonu. Baumanis stāsta par kopmītņu internetu. Māja ir veca un tajā ir pilns ar vadiem. Te ir ūdens caurules, ūdensvadi, logu rāmji, armatūra krustām šķērsām – tas viss kavē un nelaiž cauri elektromagnētiskos viļņus. Normāli uz tādu māju būtu jāuzliek divi raidītāji. Ja visas tās dzelzs trubas izņemtu ārā, tad ar tiem pilnībā pietiktu, taču tagad uz visu māju ir 23 raidītāji. Joprojām vēl esot viena istabiņa, kurai nepienāk signāls.


Bjorns no Vācijas LATVIJĀ IR DAUDZ HIPSTERU! Korespondente: SABĪNE KAIRĒNA Foto: no BJORNA HEUKEROTA (Björn Heuckeroth) personīgā arhīva Ik gadu studijas Turībā uzsāk liels skaits ārzemju studentu no dažādām pasaules valstīm. Katrs ar savu stāstu. Vai nebūtu interesanti uzzināt, kas ir tas, kas viņus atvedis šeit – pie mums? Kādā vēlā piektdienas vakarā man norunāta intervija ar mūsu pašu Erasmus apmaiņas programmas studentu no Vācijas – Bjornu Heukerotu (Björn Heuckeroth). Bjorns ir 3. kursa uzņēmējdarbības vadības students, kurš Rīgā ieradies uz pieciem mēnešiem. Vairāk nekā puse no šeit pavadāmā laika jau ir pagājusi, tāpēc lūdzu Bjornu pastāstīt, kāds tad īsti ir viņa iespaids par Latviju un ar ko, viņaprāt, Latvija atšķiras no Vācijas. Kāpēc Tu izvēlējies doties tieši uz Latviju? Jau ilgu laiku sapņoju par došanos uz Austrumeiropu. Vidusskolā daudz par to mācījāmies gan vēsturē, gan ģeogrāfijā. Gribēju izbaudīt austrumeiropiešu dzīvesveidu, iepazīt cilvēkus. Kamēr Tu esi students, Tev ir tik daudz iespēju un tās vajag izmantot! Vai esi jau paspējis jau paceļot un apskatīt apkārtni? Esmu apmeklējis tiešām ļoti daudz un dažādas vietas. Ar citiem Erasmus studentiem kopā iemēģinājām savas prasmes veikbordā, lēcām ar gumiju Siguldā (lieliska pieredze!), bijām arī Kolkā, Cēsīs, Jelgavā un kaimiņvalstī Lietuvā. Ir jāizmēģina un jāapskata viss, jo kas to zina, kad vēl mums tāda iespēja būs. Tuvākajā laikā plānojam apmeklēt arī Liepāju un Ventspili, kā arī doties uz Tallinu (Igaunijā) un Lapzemi (Somijā). Vai Tu proti kaut ko pateikt latviski? Jā, es piedalījos trīs nedēļas garā latviešu valodas apmācības kursā. Mācījāmies pašus pamatus. Valoda ir tiešām ĻOTI sarežģīta, bet es zinu diezgan daudz noderīgu frāžu, kas manu ikdienu Latvijā padara daudz ērtāku.

Vai esi nogaršojis latviešu tradicionālos ēdienus? Varbūt vari pastāstīt par atšķirību starp latviešu un vācu virtuvi? Manuprāt, tās ir ļoti līdzīgas. Mums ir ļoti daudz ēdienu ar kartupeļiem, kāpostiem un zivīm, tie ir produkti, kurus ļoti bieži redzu arī latviešu uzturā. Šķiet, ka vēl neesmu izmēģinājis tādu īstu latviešu ēdienu, bet mans badijs mums plāno organizēt latviešu vakaru ar latviešu nacionālajiem ēdieniem. Es patiesībā ļoti gaidu šo pasākumu. Starp citu, es vēlos pateikt lielu paldies Eleonorai (Björna badijs) par visu, ko viņa mūsu t.i. apmaiņas studentu labā ir darījusi un dara. Vai mācības Vācijā atšķiras no mācībām šeit Turībā? Jā, un kā vēl! Vācijā nedēļas laikā lekcijās pavadīju 32 stundas. Šeit lekciju ir daudz mazāk. Gribētos teikt, ka manā skolā mācības ir arī daudz, daudz sarežģītākas. Savukārt teorētisko un praktisko lekciju proporcijas ir apmēram vienādā skaitā, tajā ziņā no Turības neatšķiramies. Vai tas, ko Tu cerēji sagaidīt sakrīt ar realitāti? Varbūt biji dzirdējis kādus stereotipus par latviešiem un Latviju? Biju dzirdējis, ka šeit dzīvo blondas meitenes ar zilām acīm. Tāpat uzskatīju, ka puiši izskatās tā, kā tie no krievu filmām. Stereotips par meitenēm atbilst patiesībai, ar puišiem gan ir citādāk. Biju pārsteigts šeit ieraugot tik daudz hipsteru. Cilindri un lielās brilles – patiešām savādi. Negaidīti! Noteikti ne tā, kā Vācijā. Bet pats interesantākais ir tas, ka pirms ierašanās šeit es domāju, ka Latvijā izskatīsies kā vecās filmās par Padomju Savienību. Esat taču redzējuši, vai ne? Biju gatavs lielam piedzīvojumam! Esot šeit, redzu, ka realitāte atšķiras no tā, ko plānoju ieraudzīt, tomēr jāsaka, ka, izbraucot ārpus Rīgas, Austrumeiropas „smarža’’ tomēr ir jūtama. Bet Rīgas vecpilsēta ir tiešām skaista. Man šeit ļoti patīk! Nobeigumā pāris interesanti fakti par Vāciju un vāciešiem:

 Vācija ir iedzīvotājiem bagātākā valsts Eiropā.  Tā ir vieta, no kuras nākuši tādi pasaulē pazīstami cilvēki kā Ludvigs van Bēthovens un Johans Volfgangs Gēte.

 Tā ir Eiropā labāko Ziemassvētku tirdziņu atrašanās vieta.  Vācieši – vieni no pasaulē lielākajiem alus dzērājiem. Vai zināji, ka viens vācietis gadā izdzer aptuveni 107 litrus alus?

Spārnotie teicieni PASNIEDZĒJU UN STUDENTU PĒRLES

„Es jums izdalu jautājumus, lai arī jums sirsniņu silda.’’ (A. Medne) „Visu cieņu jūsu mobilajiem, bet viņi netiek līdzi.’’ (A. Medne) – par kalkulatoru nepieciešamību lekcijās „Ņemam to instrumentu, kas uz pleciem, un sākam domāt!’’ (I. Liniņa) „Manai vecmammai bija teiciens: „Muļķus arī baznīcā sit.’’ (E. Olupe) „Nevar būt par šampanieša pudeles korķi visiem caurumiem.’’ (E. Olupe) „Ar avīzi var nosist ne tikai mušu, bet arī politiķi.‘’ (A. Dimants) „Ja beigās būs „smaidiņš”, es sapratīšu.” (D. Ķeizars) – par pieturzīmju lietojumu teikuma beigās. „Dieva dzirnas maļ lēni, bet neatgriezeniski.’’ (A. Dimants) „Principā, grāmatvedis ir Supermens.’’ (A. Medne) „Man ir sasprūduši darbi.” (S. Strazdiņa) Ja arī Tu esi piefiksējis kāda pasniedzēja asprātīgos izteicienus vai kursa biedra trāpīgās piezīmes, tad droši sūti tās mums uz spformats@batsp.lv! Liec pasmaidīt arī citiem!

 Vācijā ir vairāk futbola fanu klubu nekā jebkur citur pasaulē.

5


Express jautājumi Korespondents: RIHARDS UPENIEKS Foto: no interneta resursiem

Kāds pulkstenis rāda pareizu laiku divas reizes diennaktī? -Tāds, kurš ticis dauzīts, iespējams students, atnākot no eksāmena, saņēmis sliktu atzīmi, gribējis izlādēties. (Anna) -Saplēsts, tāds, kas nedarbojas, jo mazais Mārītis ievēlās upē ar visu vectēva dāvināto rokas pulksteni. Šis pulkstenis tika iegādāts Viļņas tirgū no ceļojošas čigānu ģimenes. (Dāvids Ķeizars) -Apaļš, vai arī tāds, kas izkritis no daudzstāvu mājas 9. Stāva. (Kaspars Beļavs) -Tāds, kas gadījies kāda strīda vidū, pa rokai. -Visticamāk sievas un vīra strīdā, jo sieva domāja, ka vīrs viņu krāpj. (Sintija) Kādā krūzē nevar iesmelt ūdeni? -Krūzē, kura ir pilna ar garšīgu tēju ar medu. (Anna) -No Mārīša māsas krūzes, jo Mārītis ir vienīgais bērns ģimenē. (Dāvids Ķeizars) -Caurā krūzē, kura izkritusi omītei no rokām, lasot rīta avīzi. (Kaspars Beļavs) -Pilnā, kurā ieliets tikko svaigi slaukts piens, kas var būt vēl labāks… (Raivis Lindišs) -Caurā, kur pele apakšu izgrauzusi, jo mājās nebija vairs ko apēst. (Sintija) Uzkāpj, iebāž, pačakarē, izvelk, nokāpj. Kāda profesija? -Skursteņslauķis. (Anna) -Skursteņslauķis, bet vienu dienu mazais Mārītis līdzīgu skatu redzēja piemājas ganībās, kur bullis Ralfs centās „aplēkt” kaimiņa Paula motociklu, ar kuru bieži brauca peldēties uz piemājas dīķi. Pauls bija kaislīgs mednieks. (Dāvids Ķeizars) -Ņemot vērā visu sacīto, izskatās kā skursteņslauķis, bet varbūt arī nē. (Kaspars Beļavs) -Hmm... Vīrs, kurš lec ar tīru galvu skurstenī, taču ārā nāk nerīts, respektīvi – skurstenīlēcējs. (Raivis Lindišs) -Skursteņslauķis, lai gan, iespējams, tas var būt pārdošanas speciālists. (Sintija) Uz ielas stāv zils, mazs, zaporožecs. Cik mašīnu stāv uz ielas? -No šīm neviena nav mašīna. (Anna) -Trīs mašīnas, no kurām tikai viens zaporožecs, bet varbūt tikai viena mašīna? (Kaspars Beļavs) -Trīs, lai gan īsti par mašīnu nevienu nevar nosaukt. Nu varbūt zaporožecu, bet diez vai to iespējams izkustināt. (Raivis Lindišs) -Nav ja tas ir zils mersedess, mazs BMW, un rozā zaporožecs, tad trīs, bet citādi – tur mašīnu nav. (Sintija)

6

Studente stāsta IZMANTO DOTĀS IESPĒJAS! Korespondente : GAĻINA JAKOVENKO Foto: no ANNIJAS BERNAVAS personīgā arhīva

Annija Bernava ir Starptautiskās komunikācijas 4. kursa studente, kura piedalījās Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras projektā „Veiksmīga komunikācija – sasniedz jaunas virsotnes!”, kura laikā viesojās arī Marokā. Izaicinājumi un jauno zemju atklāšana vienmēr vilinājusi Anniju nebaidīties un uzdrīkstēties, tāpēc viņa izmantoja piedāvāto iespēju – iesaistīties starptautiskā projektā un gūt praktisku pieredzi komunikācijas stratēģiju veidošanā. Kas ir šis projekts un kāpēc tas tika izveidots? Nevalstiskās organizācijas (NVO) veic cildināmus darbus sabiedrības labā, tomēr bieži plašāka sabiedrība par to nemaz neuzzina, jo viņu komunikācijas veids nav piesaistošs un viņi nepievērš sev īpašu uzmanību. Lai šo situāciju mainītu un uzlabotu, tika izveidots projekts „Veiksmīga komunikācija – sasniedz jaunas virsotnes!”, kura galvenais mērķis bija komunikācijas plāna izstrāde NVO. Konkursa kārtā tika izvēlēta viena no NVO un viens komunikācijas nozares students, kas realizēs šo projektu. Tā laikā students, respektīvi, es, kopā ar organizācijas pārstāvi devāmies uz ēnošanas pasākumu Marokā, kur tika uzkrāti labās prakses piemēri par to, kā komunicē Spānijā esošā NVO ar plašāku sabiedrību. Atgriežoties mājās bija jāveic galvenais uzdevumus – jāizstrādā komunikācijas plāns NVO. Kā tu nokļuvi šajā projektā? Turības mājaslapā ieraudzīju ziņu, ka Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra ir izsludinājusi projektu, kura realizēšanai tiek meklēts komunikācijas students. Šī projekta ideja likās ļoti piesaistoša, tāpēc arī nodomāju „let’s give a shot!”. Pēdējā dienā nosūtīju anketu un pēc diviem mēnešiem, kad jau biju nedaudz par to piemirsusi, saņēmu telefona zvanu ar uzaicinājumu uz interviju. Viss noritēja ļoti veiksmīgi un es biju tā laimīgā, kuru izvēlējās! Tā kā konkurence tomēr nebija maza, tad ļoti priecājos, ka iespēja tika tieši man. Cik noprotu, projekta realizēšanai tikai izveidota komanda. Kas bija tavi sabiedrotie un kāpēc tu vēlējies būt daļa no tās? Konkursa kārtībā tika izvēlēta NVO „Esi Labs” un tās pārstāvis Jāzeps Krukovskis, kā arī es kā komunikācijas studente. Ar viņu kopā arī darbojāmies. Kā augošais profesionālis es uzskatīju, ka man tā ir lieliska iespēja, kura ļauj pierādīt sevi, gūt jaunu pieredzi un paplašināt savu redzesloku, un, protams, liels pluss bija tas, ka varēju baudīt citas valsts burvību, neieguldot savus līdzekļus. Tā kā projektā bija paredzēts izgaršot un izsmaržot, kā komunikācija norisinās arī citās zemēs, man kā Starptautiskās komunikācijas studentei likās tikai loģiski, ka tas ir jādara.

(turpinājums 7.lpp)...


...(turpinājums no 6.lpp) Šī projekta būtība cieši saskanēja ar tevis apgūstamo profesiju, bet vai tas bija vienīgais iemesls, kāpēc vēlies darboties starptautiskā projektā? Es mācos Starptautisko komunikāciju un man patīk un vilina viss, kas saistīts ar to un tās procesiem, taču tam visam bija arī cita pievienotā vērtība – iespēja apskatīt vietu, kurā vēl iepriekš nekad neesmu bijusi. Pasaule ir tik liela, skaista un man vēl neapzināta, ar tik daudzām atšķirībām, kuras iepazīt ir tik aizraujoši! Tā ir nenovērtējami lieliska iespēja izkāpt no rāmjiem un ieraudzīt visu no pavisam cita skatpunkta, jo tikai tā mēs varam mācīties un gūt pieredzi, tas bagātina. Gluži, kā Māris Čaklais raksta: „Es esmu bagāts - man pieder viss, kas ar mani ir noticis!” Vai vari dalīties arī ar rezultātiem, kuri tika sasniegti projekta laikā? Projekta laikā iepazināmies ar organizāciju „Esi Labs” un viņu tā laikā esošo komunikāciju. Izmantojot gan anketas, gan intervijas, izanalizēju un sapratu, kā vajadzētu uzlabot viņu komunikācijas praksi. Mēs devāmies pieredzes apmaiņā uz Maroku, kur pavadījām nedēļu, vērojot un ēnojot Spānijas organizāciju „Libertas International”. Izpētījām, kā viņi organizē komunikāciju, strādā un veic savus darbus. Atgriežoties Latvijā, apvienojot savas zināšanas un jauniegūto praksi, izstrādājām komunikācijas plānu organizācijai „Esi Labs”. Ja neņem vērā visas formalitātes, kādi ir tavi spilgtākie iespaidi no brauciena uz Maroku? Brauciens uz Maroku pilnīgi noteikti bija rozīnīte visā projektā! Maroka ļoti atšķiras no jebkuras vietas, kurā man ir nācies būt līdz šim. No sākuma tu apjūc no milzīgā cilvēku mudžekļa un tā, ka viņi pārsvarā runā tikai franču un arābu valodā, un visi ļoti kāri skatās uz tevi kā uz blondīni (smejas). Bet tajā pat laika cilvēki ir ļoti izpalīdzīgi un sirsnīgi. Visvairāk man patika tas, ka viņi atrod laiku viens otram – vietējās kafejnīcās kopā dzerot tik ļoti slaveno marokāņu tēju un esot kopā bauda ikdienu. Laikā, ko pavadīju Marokā, es iepazinos ne tikai ar marokāņiem, bet arī ar cilvēkiem no Beļģijas, Spānijas un Nīderlandes, kuri darbojas „Libertas International” projektā. Ir lieliski un iedvesmojoši satikt tik dažādus cilvēkus un dzirdēt viņu dzīves stāstus, jo, neskatoties uz to, ka esam tik dažādi, kopā varam smieties, priecāties un baudīt mums atvēlēto laiku. Vai tev vēl ir doma piedalīties šajā vai līdzīgos projektos? Pilnīgi noteikti, un es to ieteiktu darīt arī citiem! Tev liekas, ka tu iegūsti zināšanas, pieredzi, bet tajā pašā laikā tu vari dot pretī arī no sevis, un tas ir ideāli! Tas tikai bagātina. Apkārt ir tik daudz iespēju un dažreiz ir nepieciešams tik maz, kā tikai pieteikties. Tālāk rodas iespēja piedalīties, mācīties, rast sevī velmi kaut ko darīt un radīt ko paliekošu. Vai Marokāņi tev paspēja arī iemācīt kādu dzīves gudrību? Jā! Vienmēr atbildi marokāņiem, ka esi jau precējies! (smejas). Bet, ja godīgi, viņi ir vieni no sirsnīgākajiem cilvēkiem, kādus līdz šim esmu satikusi. Ir jāatvēl laiks līdzcilvēkiem, jābūt atvērtiem un labiem – ne ķeksīša pēc, bet tā no sirds!

Novembra fakti Korespondente: LINDA LIEPA Foto: no interneta resursiem

Ir pienācis pēdējais rudens mēnesis, un to noslēdz novembra mēneša fakti. 1. novembris – „National Geographic” žurnālā pirmo reizi parādās bilde ar atkailinātu sievietes krūti. Šī sieviete bija no Āfrikas Zulu cilts. (1896) 1. novembris – Pēc tam, kad kanādiešu hokeja vārtsargam iesit pa seju ar hokeja ripu, viņš pirmo reizi hokeja vēsturē uzvelk sejas aizsargājošo masku. (1959) 3. novembris – Kosmosā tiek aizsūtīta pirmā dzīvā būtne, kas bija krievu suns vārdā Laika. Diemžēl suns neatgriezās no sava kosmosa lidojuma. (1957) 12. novembris – Pirmo reizi kino vēsturē tiek izpildīts triks, kur vīrietis ielec Hudsonas upē no degoša gaisa balona. (1910) 17. novembris – Kāda amerikāņu seriāla pārraides laikā tiek izlaista pirmā reklāma par prezervatīviem. (1991) 20. novembris – Makdonalds izgatavo savu 50 biljono hamburgeru. (1984) 29. novembris – 365 dienu gadā 29. novembris ir gada 333.diena

Sporta sleja

Galda tenisa turnīrs. 9. oktobrī Turībā norisinājās galda tenisa turnīrs. Tajā kopumā piedalījās 17 dalībnieki, kuru spēles tiesāja Latvijas Galda tenisa federācijas pārstāve Ieva Lepse ar BAT SP pārstāvja palīdzību. Turnīra laikā tā dalībnieki nemitīgi cits citu atbalstīja un uzmundrināja, tādējādi radot turnīrā īpaši sportisku un draudzīgu gaisotni, kas gan netraucēja savā starpā konkurēt un cīnīties par godalgotajām vietām. Starp turnīra dalībniekiem vīriešu kategorijā 1. vietu izcīnīja Nauris Sirmacis, 2. vietu ieguva Sasa Mogorovic, bet godalgoto 3. vietu – Jānis Zelčs. Sieviešu kategorijā 1. vietu ieņēma Elīna Veselova, 2. un 3. vietā atstājot Kristīni Šņepsti un Lauru Poikāni. BAT SP saka paldies visiem dalībniekiem un turnīra atbalstītājiem „Street burger”, „Mevy Gym” un klubam „Četri balti krekli”. Strītbola turnīrs. 23. oktobrī Turībā norisinājās jau trešais strītbola turnīrs. Kopumā tajā piedalījās seša komandas. Sīvā cīņā par turnīra uzvarētājiem kļuva komanda „Stasiks uzsauc!”, 2. un 3. vietā atstājot komandu „International team” un „Selfiji”. Turnīra organizatori bija parūpējušies arī par individuālajām aktivitātēm turnīra apmeklētājiem. Notika tradicionālā prognožu spēle, kurā visprecīzāk dalībnieku iegūtās vietas noteica Elīna Stapkeviča. „Psaiho.lv” soda metienos visveiklākā izrādījās Dita Bērziņa un Oskars Ceriņš, taču „RedBull” tukšošanas sacensībās uzvaras laurus plūca Roberts Viziņš, Aiga Kalbjonoka un Valdis Freimanis. Visus klātesošos, gan turnīra dalībniekus, gan viņu atbalstītājus, ar aizraujošiem priekšnesumiem priecēja Elzas Kronbergas deju studija „BUMP” un BK BA „Turība” karsējkomanda. Strītbola MIX turnīrs notika sadarbībā ar Weekendbox.lv, Psaiho.lv, klubu „Četri balti krekli”, RedBull, solāriju studiju „Adrenaline Tan”, Siguldas ūdeni, Ādažu čipsiem un Isostar. Sporta aktivitātes Turībā! Student, Tev joprojām ir iespēja iesaistīties gan volejbola, gan aerobikas nodarbībās. Sīkāka informācija pieejama BAT SP mājaslapas sadaļā „Iesaisties”.

7


Joku sadala ,

PASMAIDI PAR SPĪTI DRĒGNAJAM LAIKAM!

BK Turība JAUNAIS KAPTEINIS—

JĀNIS ANTROPS Korespondente: KRISTĪNE KLĀNE Foto: IĻJA SAVEĻJEVS

Korespondente: REBEKA RAFAĒLA

-Mammu,es gribu tetovējumu! -Labi!Nes siksnu un mēs ar papu tūlīt „uztetovēsim’’! Skolotāja: - Tagad es jums pierādīšu Pitagora teorēmu. Pēterītis (no pēdējā sola): - Necentieties, skolotāj, mēs Jums tāpat noticēsim.

Basketbola sezona jau rit pilnā sparā. Pēc aizvadītām sešām spēlēm Biznesa augstskolas Turība komanda Latvijas basketbola līgā pēc kopējā punktu skaita atrodas 8. vietā. Šajā „SP Formāta’’ rakstā jums, lasītāji, tiks dota iespēja iepazīties nedaudz tuvāk ar BK Turība jauno kapteini – Jāni Antropu. Jānis ir atvērts un pozitīvs Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes 4. kursa students. Kāpēc basketbols? Cik ilgi jau spēlē? Kā tas viss sākās? Tapēc, ka basketbols ir foršs. Trenējos jau no 1. klases, tātad 16 gadus, spēlēju pāris gadus mazāk, jo pirmos gadus mazie tikai trenējas. Tas viss sākās tā, ka nokavēju autobusu uz pirmo treniņu, uz kuru braucu un nekur neaizbraucu. Bet nākamajā dienā gan aizbraucu.

Jānis Antrops:

Pēc spēlētāju statistikas (LBL) atrodas 8. vietā. Pozīcija – uzbrucējs Augums – 193 cm Dzimis – 28.02.1991. Spēles – 5 Iegūtie punkti – 74

Divi studenti pirms eksāmena sēž gaitenī un gaida eksāmenu. -Ko lasi? -Kvantu fiziku. -Kāpēc grāmata ar kājām gaisā? -A starpības nekādas…

Kāpēc Tu spēlē tieši BK Turība komandā? Jānis Vecrinks 2010. gada vasarā sazvanīja mani un uzaicināja uz komandas treniņiem. Paldies viņam par to! Vai viegli saspēlēties ar komandas biedriem? Ar tiem, kuri komandā ir jau vairākus gadus ir vieglāk nekā ar pirmkursniekiem, kuriem daudz kas, ko kopīgi darām, ir jauns. Gandrīz katru dienu trenējamies kopā un slīpējam komandas saspēli, lai pēc tam laukumā būtu pēc iespējas vieglāk saspēlēties.

Satiekas divi draugi: - Kur tu strādā? - Vispār jau nekur. - Ko tad tu dari? - Neko, muļķi dzenāju. - Jā, forša tev nodarbe. - Forša jau forša, tikai konkurence liela.

Kāds ir komandas kapteiņa galvenais uzdevums? Cik liels ir Tavs kā komandas kapteiņa ieguldījums komandas gara veidošanā, uzvarās? Komandas kapteiņa galvenais uzdevums ir uzturēt komandas garu un censties saliedēt komandu, lai visi kopā veidotu vienotu komandu. Cenšos uzmundrināt komandas biedrus, kad kaut kas neizdodas basketbola laukumā vai treneris pasaka pa skarbākam vārdam, tā lai puiši nenokar degunus. Vai treneris daudz rājas, ir prasīgs? Treneris kā jau treneris, protams, ka prasīgs – tāds viņam darbs! Tajos brīžos, kad mēs paši izdomājam savas lietas laukumā un nepildām trenera norādījumus, tad treneris sāk arī rāties. Vai pēc augstskolas pabeigšanas Tu savu turpmāko dzīvi plāno saistīt ar basketbolu? Vai varētu apgalvot, ka tas ir Tavās asinīs? Tagad ir grūti kaut ko plānot, sākumā ir jāpabeidz skola un jāiegūst diploms, jāsasniedz izvirzītie mērķi basketbola laukumā, tad jau varēs arī plānot savu nākotni. Tas noteikti nebūs viegls lēmums. Kāpēc basketbols Tavā dzīvē ir tik īpašs? Kas ir šī sporta veida esence, ja tā var teikt? Basketbols ir tik ļoti īpašs, jo tas ir bijis mana ikdiena jau tik ilgu laiku, ka grūti bez tā iedomāties savu dzīvi. Visa pamatā ir komandas spēle, kad ir iespējams izveidot lielisku kolektīvu, pie kura ir prieks atgriezties ik dienu un kad ir iespēja apskatīt dažādas vietas gan Latvijā, gan pasaulē. Lūk, neliela ekspress intervija ar BK Turība komandas kapteini. Decembra „SP Formāta” numurā varēsi lasīt jau par kādu citu basketbola komandas spēlētāju, bet līdz tam iesakām Tev pašam aiziet uz kādu BK Turība spēli, lai iepazītu spēlētājus uz laukuma.

Sēž opis pie TV un skatās Animal planet. Tur stāsta: Žirafēm ir 46 zobi, cilvēkam 32, bet pandām 12 zobi. Opis: - Labais, izrādās, ka esmu panda! -Čau! - Čau! - Kāpēc nejautā, kā man iet? - Nu, kā tad tev iet? - Oi, labāk nejautā… Kā tiek kārtoti eksāmeni? Pirmais kurss: pasniedzējs, nodūris galvu, sēž pie galda, visi špiko. Pasniedzējs paceļ galvu, visi raksta paši. Otrais kurss: pasniedzējs, nodūris galvu, sēž pie galda, visi špiko. Pasniedzējs paceļ galvu, visi turpina špikot. Pasniedzējs ieklepojas, visi raksta paši. Trešais kurss: pasniedzējs, nodūris galvu, sēž pie galda, visi špiko. Pasniedzējs paceļ galvu, visi turpina špikot. Kursa vecākais noklepojas, pasniedzējs nodur galvu.

8


Fotoreportāža Foto: SANTA KOZLOVA, IEVA ANSBERGA, STUDENTLIFE

KALENDĀRS

Redaktore: Lauma Bērziņa Korespondenti: Kristīne Jankovska, Ilze Gasiņa, Sanda Bembere, Lāsma Līdaka, Gunda Zviedre, Monta Vētra, Gaļina Jakovenko, Rihards Upenieks, Kristīne Klāne, Sabīne Kairēna, Rebeka Rafaēla, Linda Liepa. Korektores: Kristīne Hausmane, Sanda Bembere, Monta Vētra. Maketētājs: Sandijs Brīze Dizains: Daira Bērtule Pārpublicēšanas gadījumā nepieciešama Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes rakstiska atļauja. Citējot atsauce uz „SP FORMĀTU” obligāta. Izdevējs: Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvalde, C218, Graudu iela 68, Rīga, tālr. 67607750

05.11. BAT SP kopsapulce plkst. 17.00 C120 11.11. Lāčplēša diena 13.11. Atvērto durvju diena Turībā 14.11. BAT sporta spēles „Apkārt pasaulei” 14.11. „Latvia” – pasākums ārvalstu studentiem (plkst. 18.00 klubā „Četri balti krekli’’) 18.11. Latvijas Republikas proklamēšanas 95-tā gadadiena 20.11. Vieslekcija „Kas jāzina ikvienam: mantošanas tiesības un laulību līgumi”. Lelde Švāģere plkst. 17.30 21.11. Pirmssesijas nakts boulinga un izklaides centrā „Fantasy Park’’ 25.11. Sesijas sākums

9


SP Formāts Nr. 21