SOKS - Cirulis A., Celmins A., Skude A. u.c_

pagrabos. Šī paša apriņķa Dvietes pagasta aktīvistus, arī izpildkomitejas priekšsēdētāju K. Kokinu sākumā ieslodzīja pagasta aizturēšanas telpā, kas atradās grāfa Plātera-Zīberga bijušajā veļas mazgātavā. Kad arestēto aktīvistu skaits kļuvis lielāks, tos ievietoja Dvietes pagastmājas šķūnī, bet vēlāk 30 aktī vistus ieslodzīja blakus esošajā 1878. gadā no laukakmeņiem celtajā magazīnas klētī.

Kā liecina LVA materiāli, daudzreiz arestam nebija nekāda pamata vai arī tas bija sadomāts. Naudītes pagasta drošības dienesta priekšnieks J. Rozenbergs 1941. gada 24. jūlijā rakstīja Jelgavas pilsētas un apriņķa drošības dienesta Politiskajai nodaļai, ka bijušais Kalētu izpildkomitejas sekretārs Miķelis Laimvalds (1900) piedalījies “tautas ienaidnieku” sarakstu sastādīšanā un tāpēc “nav vēlams viņa politiskās neuzticības dēļ”. Taču 1941. gada 14. oktobrī vācu Drošības policija M. Laimvaldu no Jelgavas cietuma atbrīvoja.

Ilūkstes apriņķa Rubenes pagastā arestēja pagasta izpildkomitejas priekš sēdētāju Jāni Leitānu (1885) tāpēc, ka viņš bija uzstājies pagasta sapulcēs, bet Jāni Zviedrānu no Dābolu mājām tāpēc, ka viņa mājās bijis iekārtots sarkanais stūrītis. J. Zviedrānu arestēja kopā ar sievu un diviem dēliem. Pirms viņu aresta pašaizsardzībnieki māju apšaudījuši un, kā liecināja Sofija Zviedrāne (1901), arestētos ieslodzījuši Bebrenes pagasta Ancenieku mājas pagrabā.

Vēl Rubenes pagastā arestēja Jāzepu un Juri Morēnus, Šadeiko, Lāci un citus – kopā deviņus cilvēkus.

Dāvids Bernhards (1901) bija arestēts par to, ka rakstījis sienasavīzē “Konduktoru domas”, bijis arī MOPR biedrs. Salgales pagasta drošības dienesta priekšnieks lūdza arestēt komjaunieti Annu Pavītols, kura slēpusi pagasta komjaunatnes protokolus. Taču vācu Drošības dienests A. Pavītolu atbrīvoja. Arī Fridrihs Holcmanis (1918) tika atbrīvots, lai gan viņš bijis Mašīnu un zirgu iznomāšanas punkta vadītājs, slavējis komunistus. Atbrīvošanas lēmumā vācu Drošības dienests tomēr atzīmējis, ka F. Holcmanis bijis komunistu 305 Šucmaņu Orģijas Kara Sākumā (ŠOKS) līdzskrējējs. Dvietes pagastā kopā ar milicijas pilnvaroto Mečislavu Šurko arestēta arī viņa sieva Marija Šurko.

Igaunijā sagūstītos Latvijas strādnieku gvardus parasti nošāva.

Kā Latvijā, tā Igaunijā daļu bēgošo aktīvistu sagūstīja kaujās ar Vācijas armiju un pašaizsardzībniekiem. Tā četri Salacas pagasta un Salacgrīvas aktīvisti, kuri bēga 1941. gada jūlija pirmajās dienās, – milicijas priekšnieks Jezups Maculevičs, Teofils Tomsons, Jānis Rozītis un Ādolfs Liepiņš tika sagūstīti Igaunijā, vēlāk aizvesti uz Val mieras cietumu un tur nošauti.

1941. gada 26. un 27. jūlijā pie Kalastes Igaunijā tika sagūstīti 260 Latvijas un Igaunijas strādnieku bataljonu kaujinieki, turklāt 40 no tiem bija sievietes. 210 strādnieku gvardi nošauti. Strādnieku bataljonus organizēja tūlīt pēc kara sākuma no bijušajiem miličiem, strādnieku gvardiem, brīvprātīgajiem. Starp pēdējiem apmēram