Sensacionalisenasastronautikasatklajumi(E.fon Denikens)

runa ir par vienu un to pašu lidaparātu. Par savu atklājumu viņš Somijā izdeva grāmatu (.Raamatun arvoilus ja Halleyn komeetta, Helsinki 1982), kas izraisīja plašu diskusiju Somijas masu medijos.

Valters Jergs Langbeins (Ligde-Nīze, VFR) ir studējis teoloģiju, pašlaik strādā par žurnālistu, savus rakstus publicē galvenokārt par robežzinātņu tēmu. Langbeins ir uzrakstījis par šo tēmu grāmatu (Astronautengotter, Luxemburg 1981), kā ari neskaitāmus rakstus avīzēs un žurnālos visās vāciski runājošajās zemēs. Referējis vairākos AAS vispasaules kongresos un gandrīz visās vienas dienas tikšanās reizēs.

Tomass Mēners (Zūla, VFR) ir klientu apkalpošanas nodaļas vadītājs kādā lielā tehnoloģisko iekārtu firmā. Jau vairākus gadus viņš nodarbojas ar senās astronautikas un ĀS jautājumiem. Šajā darbā viņam ļoti palīdz kontakti ar bijušā austrumu bloka valstīm un bijušo Padomju Savienību. Bijušajā Vācijas Demokrātiskajā Republikā viņš bija pazīstams referents par minēto tēmu. Tagad bieži publicējas dažādos attiecīga profila žurnālos.

Reinholds Millers (Ulma, VFR) ir realizācijas daļas vadītājs automobi|u ražošanas firmā un jau gadiem ilgi raksta grāmatas. Uzrakstījis vairākus rakstus par senās astronautikas tēmu. It īpaši pievērsies hipotēzei, ka dažas «dievu» aktivitātes varētu būt atvedināmas uz ceļotājiem laikā - iespēja, kura kopš Morisa u. c. autoru darbu parādīšanās vairs pilnībā nav izslēdzama.

Haass Verners Peinigers (Lidenšeida, VFR) strādā tālsarunu dienestā Vācijas federālajā pastā (TELECOM). Kopš 1972. gada nodarbojas ar ĀS pētniecības jautājumiem un ir Ārpuszemes saprātīgo būtņu fenomena pētniecības biedrības priekšsēdētājs Lidenšeidā (Journal fur UFO-Forschung izdevējs).

Peinigeram pieder apjomīga meteoritiskas izcelsmes akmeņu kolekcija, viņš izdod ari žurnālu Meteor.

Tomass Riters (Posendorfa/Rundteila, VFR) pēc profesijas ir metalurgs, pašlaik Bundesvēra štāba virsnieks. Viņš gatavojas studijām Drēzdencs Tehniskajā universitāte. Riters publicējis rakstus vairākos žurnālos, kas nodarbojas ar robežzinātnēm.

Ingo Runde (Freiburga, VFR) studē etnoloģiju, vēsturi un politiskās zinības. Vairākus semestrus studējis ari ārzemēs, cita starpā - trīs mēnešus Indonēzijā. Runde referējis AAS vienas dienas tikšanās reizē Baircitā 1986. gadā, attiecībā pret seno astronautiku viņa nostāja ir kritiski nogaidoša.

Hanss Verners Zahmans (Dortmunde, VFR) ir vadošs darbinieks un kopš XX gs. septiņdesmito gadu sākuma darbojas senās astronautikas jomā un raksta grāmatas. Daudzus gadus ir sava izveidotā robežzinātnēm veltītā žurnāla Mysleria līdzizdevējs. Zahmanam iznākušas divas grāmatas par attiecīgo tēmu (Die Epoche der Engel, Baden-Baden 1980; Die Waffen der Gцtter, Baden-Baden 1989), viņš referējis vairākās AAS vienas dienas tikšanās reizēs.

Pēters Skaja ir pazīstama Šveices žurnālista un rakstnieka pseidonīms.

Armins Šriks (Bīle, Šveice) studējis ķīmiju un farmāciju, strādā kāda Šveices informātikas koncerna menedžmenta daļā. It īpaši pēta iespējamās ĀS aktivitātes Eiropā, kā arī devis daudzus norādījumus par iespējamo Svētā Grāla atrašanās vietu. Šriks bijis vairāku AAS vienas dienas tikšanās reižu referents.

Volfgangs K. Šrēders (Hannovere, VFR) ir mēbeļu galdnieks, vairāk nekā desmit gadu kā astronoms amatieris pēta senās astronautikas un ĀS jautājumus un nenoskaidrotus astronomiskus fenomenus.

Publicējies dažādās avīzēs, piedalījies radioraidījumos par astronomijas un SETI tēmu.

Volfgangs Zībenhārs (Berlīne, VFR) ir apdrošināšanas aģents un jau ilgi nodarbojas ar iespējamiem kontaktiem ar ĀS Latīņamerikas areālā, kur viņš vairākkārt uzturējies ceļojumos un ekspedīcijās. Viņš daudz publicējies dažādos žurnālos, referējis A4S vienas dienas tikšanās reizēs.

Dr. Martina Steinharte (Vīne, Austrija) studējusi zooloģiju un cilvēka bioloģiju, nodarbojas arī ar etnoloģijas un etnogrāfijas jautājumiem. Viņa ir zinātniskā līdzstrādniece Ludviga Bolcmana institūtā Vīnē. Martina Steinharte referējusi AAS vispasaules konferencē 1985. gadā Cīrihē un vienas dienas tikšanās reizē 1990. gadā.