Masku teatris - Vladimirs Kaijaks

Tā turpinājās līdz brīdim, kad viņš sāka runāt par rakstniecību un savu sūtību, ko saskatot kalpošanā sabiedrībai. Kļuvu uzmanīgs un iejautājos, vai tai pašai sabiedrībai, kuru viņš nicināja un sauca par muļķi, jo tā pieņem daudzās ačgārnības, kas viņas vārdā tiek darītas?

Tas viņam nepatika, un viņš sāka mani pārliecināt, ka literatūrai un mākslai esot jāieklausās tautas balsī, jāstāv tās interešu sardzē, jāieņem aktīva pozīcija… Stop!

Pēkšņi es atcerējos kādu sanāksmi pirms vairākiem gadiem, kur pazīstams funkcionārs lietoja šos pašus vārdus. Vai tā nebija arī viņa intonācija, īpatnējais akcents? Man kļuva karsti. Es apklusu un klausījos drauga aizrautīgajā runā, un manī modās drausmīgas aizdomas. Tas, kas sēdēja man pretī pie masīva