■
ļ G rupa p K artf.
■
.
'
- - - - -- -- - --
S i r d s u n a s i n s v a d u s i s t ē m a * A s i n i s • E l p o š a n a s ORGĀNI
3 1 55
Elpošanas orgāni
m/ĒsĒm
m \\\\\\5\\\\\\\\\\A\illU\\muU>ul•UuUuUluumUmulU'ulullmuiU:\\\\111
Ornitoze Psittakose tiek izplatītas vai nu ar iz kārnījumiem, vai putekļiem ar ērču starpniecību, kas mīt putnu spalvās. Pašiem putniem nav jābūt slimiem. īpaši apdraudēti ir putnu turētāji, kuri ļauj sa viem putniem, lai tie iedod bučiņu vai par maz vērības piešķir to higiēnai. Pilsētās infekciju var pārnest arī savvaļas baloži. Jo vairāk dzīvnieku uzturas kopā ie robežotā telpā, jo straujāk var izplatīties slimības ierosinātāji. Kā ārstē ornitozi?
£
Ja patiešām ir diagnosticēta ornitoze, slimību ārstē ar antibiotiku - tetraciklīnu. Lai cīnītos ar pavadošajiem simptomiem, saslimušajam
UZMANĪBU! Ornitoze, k a s ir akūta p utnu un cilvēku infek cijas slimība, izraisa s p ē c ī g u s s im p to m u s , k a s s m a g o s g a d īju m o s v e c ā k ie m cilvēkiem var b eig tie s ar nāvi. Runa ir p a r |oti b īs ta m u sli mību, k a s noteikti jā ā r s t ē ā rs ta m .
jāievēro stingrs gultas re žīms. Viņam ir jālieto pret sāpju un nomierinoši medi kamenti, lai mazinātu spē cīgo klepu un iekšēju ne mieru.
izolatorā, turklāt viņam tiks nozīmēts stings gultas re žīms, kā arī tetraciklīns un citi medikamenti.
S lim īb a s gaita
K o var darīt pats? Profilakses nolūkos saskar smē ar būrīšos dzīvojošiem putniem būtu stingri jāievē ro higiēna. Kolīdz manāmas visniecīgākās saslimšanas p a - ' zīmes, dzīvnieki jānes pie veterinārārsta. K ad bū tu jādodas pie ārsta? Ornitozes pazīmes var būt līdzīgas gripas simptomiem, neskaidras izcelsmes dru dzis, klepus, sāpes bronhos un asiņainas krēpas, kas vai rumā gadījumu noris kopā ar galvassāpēm un stipru salauztības sajūtu. Vairumā gadījumu, protams, būs runa par saaukstēšanos, tomēr putnu turētājiem piesardzī bas labad vajadzētu doties pie ārsta. K o darīs ārsts? Pēc vispārējas izmeklēšanas, kuras galvenais akcents ir plaušu tin bronhu izklausīša na un izklauvēšana, ja būs aizdomas par saslimšanu ar ornitozi, ārsts nosūtīs izdarīt asinsanalīzes. Pacients tiks ievietots infekcijas slimību
M
ā jas ā r s t s
Slimība uzliesmo laikā no 4. līdz 28. dienai pēc inficē šanās. T ā sākas pakāpeniski ar diezgan neraksturīgiem simptomiem. Var būt vieg lāks vai smagāks drudzis, galvas un muskuļu sāpes, sirdsklauves un klepus, daž kārt arī deguna asiņošana, caureja un spēcīgas slāpes. Pēc šī gripai līdzīgā slimības sākuma bieži seko plaušu iekaisums, retos gadījumos parādās dzelte vai delīrijs. Drudzis ilgst vismaz trīs nedēļas, pēc tam līdz ar ci tiem simptomiem palēnām izzūd.
SVARĪGI Putni, k a s ir o rn ito zes izraisītāju nēsātāji, n e v ie n m ēr paši ir slimi. J a putni saslim st, tie ir miegaini, viņiem nav a p e tītes, tie sirg st ar vājum u, ca u reju un paralīzēm. T ād o s g ad īju m o s veterin ā rā rsts p u t n u s ā r s tē ar antibio tikām.